Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2348(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0384/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0384/2016

Debates :

PV 18/01/2017 - 22

Balsojumi :

PV 19/01/2017 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0009

Pieņemtie teksti
PDF 460kWORD 63k
Ceturtdiena, 2017. gada 19. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Loģistika Eiropas Savienībā un multimodālie pārvadājumi jaunajos TEN-T koridoros
P8_TA(2017)0009A8-0384/2016

Eiropas Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūcija par loģistiku Eiropas Savienībā un multimodāliem pārvadājumiem jaunajos TEN-T koridoros (2015/2348(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu — novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 2. decembra rezolūciju par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās(2),

–  ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumiem Eiropā(3),

–  ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors(4),

–  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1315/2013(5) un Regulu (ES) Nr. 1316/2013(6),

–  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 913/2010(7),

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Paātrināta pāreja uz mazoglekļa ekonomiku Eiropā” (COM(2016)0500),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016)0501),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (COM(2016)0581),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. februāra paziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu (COM(2016)0049),

–  ņemot vērā 2016. gada 20. jūnijā Roterdamā pieņemto ministru deklarāciju par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu(8),

–  ņemot vērā dokumentus, ko Eiropas TEN-T koridoru koordinatori sagatavoja 2016. gada Roterdamas TEN-T dienām(9),

–  ņemot vērā koridoru darba plānus, ko izstrādājuši Eiropas TEN-T koordinatori,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 08/2016 „Dzelzceļa kravu pārvadājumi ES: pareizais ceļš vēl nav atrasts”(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0384/2016),

A.  tā kā mūsdienīgs un efektīvs transports un loģistika ir būtiski ES iekšējā tirgus efektīvai darbībai un svarīgi nolūkā nodrošināt konkurētspēju, radīt jaunas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, aizsargāt vidi un mazināt klimata pārmaiņas, samazinot oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē;

B.  tā kā Komisijas Baltās grāmatas par transportu trešais mērķis ir 30 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kuriem pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, pārcelt uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens transportu, līdz 2030. gadam un vairāk nekā 50 % — līdz 2050. gadam, un šā mērķa sasniegšanai nepieciešams arī attīstīt attiecīgu infrastruktūru; tā kā Eiropas transporta politika un TEN-T var būtiski palīdzēt sasniegt Savienības klimata mērķus un COP 21 Parīzes nolīguma mērķus;

C.  tā kā uz nākotni vērstai ES loģistikas politikai būtu jātiecas palīdzēt loģistikas nozarei saglabāt tās globālo konkurētspēju un dot ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē, ņemot vērā mainīgās ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās tendences un tirdzniecības saites pasaulē;

D.  tā kā TEN-T politikas mērķis ir darīt iespējamu efektīvu, viedu un ilgtspējīgu transportu un tā kā nākotnes vajadzībām atbilstošai loģistikai un multimodālo pārvadājumu risinājumiem ir īpaši nepieciešama starpnozaru sadarbība;

E.  tā kā multimodālo pārvadājumu savienojumiem starp ostām, lidostām, multimodālām platformām un TEN-T pamattīkla koridoriem un citiem posmiem jāpiešķir prioritāte, lai veicinātu ES ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu;

F.  tā kā TEN-T pamattīkla koridori sekmē sinerģiju, lielāku nozīmi piešķirot termināļiem un pilsētu mezgliem, kā arī integrējot intelektiskās transporta sistēmas un tīrās degvielas transporta sistēmas, un tā kā izšķirīgi svarīgas ir arī visaptverošā tīkla nodrošinātās papildu pieejas iespējas;

G.  tā kā starp dalībvalstīm joprojām pastāv ievērojamas transporta lietderības un efektivitātes līmeņa atšķirības, ko nosaka šo valstu ekonomiskais spēks, rūpniecības loma tajās, ģeogrāfiskie apstākļi, infrastruktūras kvalitāte un iedzīvotāju blīvums;

H.  tā kā transporta droni loģistikas ķēdē rada jaunas kravu pārvadāšanas iespējas, bet tā kā ir vajadzīgs saskaņots juridiskais pamats un cieša koordinācija ar tradicionālajiem transporta veidiem, lai pilnībā izmantotu dronu potenciālu un nodrošinātu Eiropas konkurētspēju nākotnē;

I.  tā kā Eiropas transporta tīkla ietvaros apstiprināto prioritāro koridoru pašreizējais īstenošanas līmenis varētu sniegt ievērojamu labumu to valstu ekonomikai, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze;

J.  tā kā kravu pārvadājumu nozarē konstatētas problēmas, kas saistītas ar atšķirīgiem spriegumiem pārrobežu savienojumos;

K.  tā kā transporta regulējums pašlaik ir sasaistīts ar attiecīgo transporta veidu un ietilpst arī dažādu starptautisko organizāciju (piemēram, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO)) kompetencē,

ES loģistika un vajadzība pēc papildu pasākumiem TEN-T programmā

1.  uzsver, ka ES iekšējā tirgus attīstības, labklājības un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas vajadzībām ir svarīgi nodrošināt personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti, tostarp ar efektīvu un ilgtspējīgu kravu pārvadājumu sistēmu;

2.  uzskata, ka vienota ES infrastruktūras sistēma labumu loģistikas nozarei un līdz ar to arī reģionālajai attīstībai un izaugsmei dos vien tad, ja tiks īstenota un būs saskanīga ar ES tiesību aktiem un ar jau pieņemto TEN-T politiku; mudina dalībvalstis pareizi transponēt tiesību aktus valstu tiesību sistēmās, neierobežojot preču brīvu apmaiņu; aicina dalībvalstis intensīvāk strādāt pie Eiropas tiesību aktu piemērošanas un ievērošanas un neieviest jaunus šķēršļus; mudina Komisiju vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret dalībvalstīm, kuras ES tiesību aktu īstenošanā kavējas vai veic izmaiņas, un atbalstīt visu pārējo attiecīgo aktoru darbu, lai nepieļautu šādu kavēšanos vai izmaiņas;

3.  pauž bažas par nelabvēlīgo ietekmi uz loģistikas nozari un līdz ar to arī uz reģionālo attīstību un izaugsmi, ko rada iekšējo robežu slēgšana saistībā ar humanitāro un migrantu krīzi un terorisma draudiem Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis un Komisiju, kad tās ierosina šādus pasākumus, iespēju robežās novērst netiešu kaitējumu kravas plūsmām; aicina Komisiju veikt disciplinārus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras kavē brīvu apriti, tīši nepieļaujot kravas plūsmas;

4.  uzsver, ka loģistikai ir ļoti svarīga un nepietiekami atzīta loma efektīvas un ilgtspējīgas kravas pārvadājumu darbības nodrošināšanā Eiropas Savienībā; uzsver, ka nepieciešams izstrādāt atjaunotu ES kravu pārvadājumu loģistikas stratēģiju,

   ņemot vērā jauno TEN-T infrastruktūras politiku,
   ar mērķi vēl vairāk samazināt regulatīvos, darbības un tehniskos šķēršļus,
   kas būtu veidota tā, lai nodrošinātu optimālu resursu izmantošanu,
   ar mērķi izmantot un ieviest jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, kas stiprinās nozares sniegumu un paātrinās pāreju uz mazoglekļa transporta sistēmu,
   ar mērķi palielināt savienojamību un attīstīt infrastruktūru teritorijās, kur tās trūkst;
   veicinot un atbalstot Eiropas dzelzceļa apgādes nozari, kā arī stiprinot Eiropas dzelzceļa reindustrializācijas politiku, tādējādi perspektīvā nodrošinot divkāršu ieguvumu — padarot ES loģistiku ilgtspējīgāku un stiprinot dzelzceļa produktu konkurētspēju globālajā tirgū,
   jau no sākuma kā nākotnes transporta veidu ņemot vērā dronus,
   veicinot pastāvīgu akadēmiskās pētniecības un izglītības attīstību transporta un loģistikas jomā, kā arī
   nākot klajā ar neatkarīgu zinātnisku pētījumu, kur sīki izklāstīts, cik lielā mērā un par kādām izmaksām kravu autopārvadājumus līdz 2030. un 2050. gadam varētu novirzīt uz dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu un kādā mērā varētu novērst kaitējumu videi, piemēram, troksni un gaisa piesārņojumu;

5.  uzsver, ka TEN-T tīkla ieviešana — ar īpašu uzsvaru uz pārrobežu savienojumiem — noteiktajos termiņos un pabeigšana līdz 2030. gadam samazinās nepietiekamas caurlaides posmus, uzlabos dažādo transporta veidu savstarpēju izmantojamību un palīdzēs panākt integrētus multimodālus kravu pārvadājumus Eiropas Savienībā; atgādina, ka jāievieš visaptverošā tīkla nacionālā plānošana, kas atbilstu pamattīklam un ar ko visaptverošo tīklu integrētu ar valstu, reģionālajām un vietējām infrastruktūrām, un tas būtu jāpabeidz vēlākais līdz 2050. gadam;

6.  atzinīgi vērtē to, ka pamattīkla koridoru pieejā īpaša vērība veltīta transporta mezglu un to pēdējā kilometra savienojumu kvalitātes uzlabošanai, savstarpējas izmantojamības šķēršļu apzināšanai un novēršanai, IKT risinājumu pilnveidošanai un radīšanai un jebkādu citu tādu nepilnību (fizisku, tehnisku vai organizatorisku) novēršanai, kas varētu kavēt vienotus kravu pārvadājumu loģistikas pakalpojumus;

7.  šajā sakarā atgādina, cik svarīgi ir pilsētu mezgli — kur atrodas liela daļa transporta mezglu (ostas, lidostu loģistika, transporta centri, termināļi utt.) un notiek pārkraušana un pēdējā kilometra piegādes —, jo tie ir būtiski veselām loģistikas ķēdēm, tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pilsētloģistiku, tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība; uzsver, cik svarīgi ir ieguldīt šajos pilsētu mezglos, kā arī veicināt dzelzceļa savienojumus ar rūpnīcām un uzlabotus dzelzceļa starpsavienojumus ar jūras ostām, iekšzemes ostām un iekšzemes mezgliem; prasa, lai Komisija šiem ieguldījumiem piešķir prioritāti Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EISI) izvērtēšanā 2017. gadā;

8.  norāda, ka pārrobežu projektu īstenošanu var kavēt tas, ka trūkst efektīvas saskaņošanas un savlaicīgas īstenošanas no dalībvalstu puses, kā arī taisnīgas politiskās sadarbības starp kaimiņu dalībvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka ES iestādes ir aizvien vairāk ieinteresētas atbalstīt pārrobežu infrastruktūru un iekārtas, it īpaši būtiski svarīgus dzelzceļa pārrobežu reģionālos savienojumus ar ES pievienoto vērtību; uzsver, ka būtu jāpievēršas trūkstošajiem savienojumiem pārrobežu reģionu dzelzceļa infrastruktūrā, lai būtu iespējami efektīvi un sekmīgi dzelzceļa pārvadājumi; aicina Komisiju, Eiropas koordinatorus un pārējās iesaistītās ieinteresētās personas vienlīdz lielu nozīmi piešķirt gan maziem, gan lielākiem TEN-T projektiem un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumiem, ko var sniegt šādi projekti; mudina attiecīgos aktorus vairot īstermiņa ieguvumus; mudina Komisiju sekmēt un nodrošināt to iekļaušanu EISI finansējumā;

9.  uzskata, ka par visaptverošo tīklu galvenokārt gan ir atbildīgas dalībvalstis, bet, lai netiktu izslēgta noteiktu ES teritoriju savienojamība, abi līmeņi ir ļoti svarīgi ES loģistikai, jo tie veido pamattīkla kapilaritāti un nodrošina pēdējā kilometra piegādes; uzskata, ka reģionālos tīklus nevajadzētu atstāt ārpus Eiropas perspektīvas, tostarp arī saistībā ar finansējumu un reglamentējošiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz piekļuvi dzelzceļa tīklam, laika nišu sadali un maksām; uzsver, ka jāpievēršas trūkstošajiem savienojumiem pārrobežu reģionu dzelzceļa infrastruktūrā, lai būtu iespējami efektīvi un sekmīgi pārrobežu dzelzceļa pārvadājumi;

10.  vērš uzmanību uz multimodalitātes būtisko lomu kravu pārvadājumu loģistikā un tādēļ aicina dalībvalstu plānos un turpmākajā maršrutu attīstīšanā vairāk iekļaut multimodālas platformas;

11.  norāda, ka liela daļa mezglu un kravas satiksme TEN-T tīklā koncentrējas ļoti blīvi apdzīvotās teritorijās un blīvos tīklos, tostarp pārrobežu zonās, kur jauda tiek izmantota arī pasažieru pārvadājumiem; uzskata, ka ir jāoptimizē kravu pārvadājumu infrastruktūras veidošana TEN-T ietvaros, jo īpaši ļoti noslogotās vietās, cenšoties iekļaut inovatīvas pilsētloģistikas stratēģijas; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas koordinatoriem izvērtēt projektu īstenošanas progresu un mudināt dalībvalstis pildīt savas saistības; turklāt aicina Komisiju pārskatīt metodoloģiju un kritērijus kravu pārvadājumu tīklu veidošanai un jo īpaši nodrošināt, ka tiek piesaistīti ieguldījumi alternatīviem kravu pārvadājumu maršrutiem, kas savieno ar mazāk noslogotiem mezgliem, termināļiem, lidostām un ostām, ņemot vērā arī vides aizsardzību un trokšņa samazināšanu;

12.  pauž nožēlu par to, ka pārāk bieži par dalībvalstu valsts infrastruktūras plāniem tiek lemts, neņemot vērā TEN-T mērķus; mudina Komisiju izpētīt, kādi ir šāda sadarbības trūkuma iemesli, un palielināt koordināciju starp abiem plānošanas līmeņiem un ierosina Eiropas pusgadā iekļaut nodaļu par uzraudzību attiecībā uz tās saskaņotību un skaidru efektivitāti, paredzot arī pienācīgus korektīvos pasākumus; aicina Komisiju prioritāti piešķirt tādiem dalībvalstu projektiem, kas ir saskaņoti ar TEN-T un koncentrējas uz lielāku Eiropas pievienoto vērtību, un pārraudzīt pārrobežu transporta projektus; mudina dalībvalstis lemt par valsts infrastruktūras plāniem saskaņā ar TEN-T mērķiem;

13.  norāda, ka tās dalībvalstis, kuras saskaras ar ekonomiskām un budžeta grūtībām, nevar līdzfinansēt projektus kravu pārvadājumu jomā šauras Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) interpretācijas dēļ; iestājas par publiskā un privātā finansējuma shēmu optimālu izmantošanu, ņemot vērā arī EISI un programmas „Apvārsnis 2020” sapludināšanu ar EISI un citiem finanšu instrumentiem; uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros īstenotie projekti nebūtu jāiekļauj valsts parāda aprēķinā; aicina Komisiju veikt pētījumu par to, vai šāds pasākums būtu piemērots, lai panāktu būtisku ieguldījumu palielinājumu kravu pārvadājumu infrastruktūrā;

14.  uzskata, ka efektīvai ES loģistikas sistēmai ir vajadzīga lielāka koordinācija papildus fiziskai savienojamībai un darbotiesspējīgam TEN-T tīklam; aicina Komisiju padarīt loģistiku par neatņemamu pamattīkla koridoru sastāvdaļu, palielināt koordināciju ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un šajā kontekstā pievērsties arī dažādo koridoru un reģionālo, vietējo un pilsētu kravu pārvadājumu tīklu savienojamībai; aicina Komisiju paplašināt TEN-T Eiropas koordinatoru darbības jomu, to attiecinot ne tikai uz katra koordinatora atbildībā esošo ģeogrāfisko apgabalu koridoriem, bet arī uz horizontāliem politikas jautājumiem, piemēram, multimodalitāti un efektīvu kravu pārvadājumu loģistiku; aicina Komisiju reizi divos gados izvērtēt šo darbu koridoru loģistikas un multimodalitātes jomā;

15.  uzskata, ka tīkla slikta apkope var ietekmēt TEN-T infrastruktūras ilgtspēju un sniegumu; uzsver, ka nepieciešams ne tikai atjaunot un modernizēt transporta infrastruktūru, bet arī veikt regulāru tās apkopi; ar bažām norāda, ka infrastruktūras pārvaldītāji un dalībvalstis pastāvīgi velta pārāk maz uzmanības apkopei un tā rezultātā samazinās līniju, jo īpaši dzelzceļa līniju, konkurētspēja (ātruma ierobežojumi, uzticamība, drošība), kā rezultātā līnijas dažkārt tiek slēgtas; aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar EIB izpētīt jaunas finansēšanas shēmas, ar ko tiktu atbalstīti ieguldījumi tīkla apkopē;

16.  aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par digitālā transporta un loģistikas foruma secinājumiem un pieņemtajiem pasākumiem, kuru mērķis ir papildus atbalstīt kravas pārvadājumu un loģistikas digitalizāciju; aicina šā foruma darbību turpināt, kamēr vien tas ir lietderīgs;

17.  uzsver, ka ir jānodrošina plānotās infrastruktūras atbilstība ilgtspējīgas loģistikas faktiskajām vajadzībām un jāpanāk, lai šī infrastruktūra nebūtu pārmērīgs slogs videi; šajā sakarā uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ES vides saglabāšanas mērķu sasniegšana būtu daudz efektīvāk jāintegrē TEN-T plānošanā un īstenošanā;

Lielāka vienkāršošana un jauns ietvars digitalizācijai 

18.  uzsver, ka ir steidzami jāpanāk lielāka vienkāršošana attiecībā uz dokumentiem un administratīvajām un muitas procedūrām visos transporta veidos un visos loģistikas ķēžu posmos; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar labāka regulējuma nolīgumu apzināt liekos ES tiesību aktus transporta un mobilitātes jomā, uzraudzīt valstu, reģionālos un vietējos noteikumus, kas varētu būt pretrunā ES tiesību aktiem, un, ja šādi gadījumi tiek konstatēti, pēc iespējas drīz saskaņot šos noteikumus ar ES tiesību aktiem; aicina Komisiju ik gadu ziņot par progresu šajā nozarē;

19.  mudina Komisiju līdz 2017. gada beigām ierosināt regulējumu par elektronisku informācijas apmaiņu un transporta pārvaldību multimodālo pārvadājumu jomā („e-krava”), lai sekmētu vienkāršotu, elektronisku, netraucētu, pārredzamu, drošu un uzticamu informācijas plūsmu starp uzņēmumiem, klientiem un iestādēm, izmantojot jau izveidotus pakalpojumus (piemēram, SafeSeaNet, RFD, e-Manifest, RIS, TAF, ITS); aicina Komisiju nodrošināt e-transporta dokumentu, krāpšanas apkarošanas sistēmu un kiberdrošības saskaņotu izmantošanu;

20.  aicina dalībvalstis vispār akceptēt elektroniskus transporta dokumentus un bez kavēšanās ratificēt un piemērot e-CMR protokolu;

21.  uzsver, cik svarīga ir inovācija jaunu tehnoloģiju izmantošanā, piemēram, digitalizācija (piem., digitālās kravaszīmes), piekļuve datiem un datu apmaiņa, lai panāktu efektīvākus transporta un loģistikas risinājumus, ja ir nodrošināta sadarbspēja un vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve, vienlaikus saglabājot augstu kiberdrošības un datu aizsardzības līmeni; aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus, kas nodrošinātu loģistikas un kravu pārvadājumu pamatā esošo datu integrāciju, pieejamību un aizsardzību;

22.  lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz informācijas digitālo apmaiņu, aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ieguldījumu sistēmu ar mērķi nodrošināt sākotnēju IT apmācību un pastāvīgu zināšanu pilnveidošanas apmācību attiecībā uz datu apmaiņas platformām;

23.  uzsver, ka pētniecība un inovācija var būt svarīgas ekoloģiski ilgtspējīgas un digitalizētas loģistikas attīstībā un IT sistēmu un pakalpojumu sadarbspējas un savienojamības uzlabošanā;

24.  uzsver nepieciešamību turpināt attīstīt informācijas un komunikācijas sistēmas, pilnībā izmantojot Eiropas satelītnavigācijas sistēmu Galileo un EGNOS un saistīto satiksmes vadības un informācijas sistēmu potenciālu visos transporta veidos un loģistikā, nodrošinot piekļuvi visiem pieejamajiem finanšu instrumentiem, lai sekmētu privātos ieguldījumus;

25.  aicina dalībvalstis nodrošināt raitas administratīvās procedūras ar mērķi paātrināt TEN-T koridoru izveidi; prasa Komisijai nodrošināt, lai noteikumi par SIP, valsts atbalstu un finanšu tirgiem neapgrūtinātu ieguldījumu veikšanu;

Veidot Eiropas transporta sistēmu un investēt tajā, īpašu uzmanību pievēršot loģistikai

26.  uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamu ES finansējumu TEN-T īstenošanai pēc pašreizējās DFS beigām; sagaida, ka Komisija 2017. gadā iesniegs EISI termiņa vidusposma pārskatu, ierosinot optimizēt pasākumus un resursus prioritāro projektu savlaicīgai īstenošanai; prasa piemērot „izlieto vai zaudē” principu, saskaņā ar kuru neizlietotos EISI līdzekļus dara pieejamus turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus; mudina Komisiju apsvērt 2017. gadā iesniegt priekšlikumu par īpašu uzaicinājumu loģistikas jomā, tostarp multimodālo pārvadājumu un kravas pārvadājumu risinājumiem pilsētu mezglos, arī ar inovatīviem un alternatīviem transporta veidiem (t. i., droniem, kravas transportlīdzekļiem, kas izmanto alternatīvas degvielas, velosipēdiem utt.);

27.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai pabeigtu ES pamattīkla koridoru savienojumus;

28.  atgādina, ka visā loģistikas ķēdē liela nozīme ir pilsētu mezgliem, kur notiek liela daļa pārkraušanas un pēdējā kilometra piegāžu operāciju; aicina dalībvalstis, Komisiju un projektu virzītājus, veidojot TEN-T pamattīkla koridorus, pievērst īpašu uzmanību tādu projektu koordinētai attīstīšanai, kuri sekmē multimodalitāti kravas pārvadājumu loģistikā, jo īpaši termināļu centriem, loģistikas platformām un pilsētu mezgliem, pamatojoties uz pašreizējo un gaidāmo transporta pieprasījumu un attiecīgi nosakot prioritātes atbilstoši ietekmei vietējā, pārrobežu un koridoru mērogā;

29.  uzskata, ka galvenie faktori, ko ņem vērā pārvadātāji, izvēloties starp dažādām pieejamām pārvadājumu metodēm, ir uzticamība, biežums, elastīgums, orientācija uz klientu, pārvadājumu ilgums un cena;

30.  uzskata, ka efektīvai loģistikas sistēmai jābūt vērstai arī uz nākotnes tehnoloģijām, kas paver iespējas ātru, videi draudzīgu un efektīvu kravu pārvadājumu veidiem; uzsver, kāds potenciāls un aizvien lielāka loma loģistikā ir automatizācijai un autonomam transportam, tostarp automatizētiem transportlīdzekļiem, droniem un tālvadāmiem robotiem;

31.  aicina Komisiju loģistikas stratēģijā pilnībā ņemt vērā automatizāciju un tās ietekmi, nodrošinot tās raitu un efektīvu integrāciju TEN-T, un atbalstīt pētniecību un ieguldījumus šo svarīgo tehnoloģiju izstrādes jomā;

32.  uzsver automatizēta, autonoma transporta, kā arī tālvadāmu gaisa kuģu (dronu) potenciālu loģistikā; aicina pieņemt pasākumus, kas nodrošinātu, ka, tīklā ieviešot ITS sistēmas, automatizēti transportlīdzekļi un sistēmas bez traucējumiem mijiedarbojas ar tradicionālajiem transportlīdzekļiem un neaizsargātiem lietotājiem; uzskata, ka tālvadāmu robotu un gaisa kuģu sistēmu (dronu) turpmākā attīstība un plaša izmantošana nākotnē pavērs iespējas jauniem ātru, videi draudzīgu un efektīvu kravu pārvadājumu veidiem; aicina Komisiju izstrādāt jaunu stratēģiju, kas garantētu, ka dronus būs iespējams efektīvi integrēt TEN-T programmā, un sagatavot dalībvalstīm rokasgrāmatu par šo jautājumu;

33.  aicina Komisiju ņemt vērā ietekmi, ko uz vidi atstāj prakse veikt t. s. piegādes tieši laikā, jo tās palielina transportlīdzekļu plūsmu;

34.  uzsver, ka, cita starpā ņemot vērā pakāpenisko pāreju uz aprites ekonomiku, ir jāintegrē arī izejošās un reversās loģistikas darbības nolūkā mazināt vispārējo transportlīdzekļa kustību apjomu;

Steidzama un efektīvāka transporta veidu integrācija

35.  uzsver nepieciešamību koncentrēt pūliņus dzelzceļu atdzīvināšanai un iekšējo ūdensceļu nostiprināšanai, kas ir viena no prioritātēm ES ilgtspējīga transporta stratēģijā; atzīst, ka kopš ekonomikas krīzes sākšanās jo īpaši dzelzceļš ir pastāvīgi zaudējis tirgus daļu, un tāpēc uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jāierosina jaunas un nediskriminējošas iniciatīvas, kuru mērķis būtu atbalstīt šīs nozares attīstību Eiropā;

36.  aicina Komisiju sekmēt dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju, izmantojot pilnībā savstarpēji izmantojamus un savienotus dzelzceļa tīklus un nodrošinot uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi, un darīt to pašu attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem, upju–jūras, jūras un gaisa transportu, ļaujot visiem transporta veidiem darboties ar vienlīdzīgiem noteikumiem, kā arī veicināt multimodālos un intermodālos pārvadājumus;

37.  uzskata Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS) par veiksmīgu Eiropas projektu, ar ko veicināt kravu pārvadājumus dzelzceļa nozarē, un atzinīgi vērtē centienus paātrināt tās ieviešanu, nosakot mērķus katram koridoram; apzinās ierobežojumus, kas ietekmē finansējumu multinacionāliem vairāklīmeņu (ERTMS) projektiem; aicina Komisiju un Eiropas Investīciju konsultāciju centru nākt klajā ar konkrētiem finansēšanas risinājumiem, kā atvieglot piekļuvi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansējumam ERTMS ieviešanai, atbalstot gan infrastruktūru, gan lokomotīvju iekārtas;

38.  uzskata, ka savstarpējas izmantojamības šķēršļi un ierobežojumi būtiski samazināsies, ja visas dalībvalstis piemēros Savstarpējas izmantojamības direktīvu; turklāt uzsver, ka savstarpējas izmantojamības ierobežojumus var palīdzēt mazināt arī elastīgi risinājumi, piemēram, savstarpēji izmantojams ritošais sastāvs (zemie vagoni, lokomotīves dažāda platuma sliežu ceļiem utt.); mudina kopuzņēmumu Shift2Rail analizēt ES tirgu un turpmāko attīstību, kā arī stimulēt elastīgu, vairākos veidos izmantojamu infrastruktūras un ritošā sastāva risinājumu pieejamību, lai atbalstītu multimodālos un kombinētos pārvadājumus;

39.  norāda, ka ir jānostiprina kombinētie pārvadājumi un jāmodernizē pašreizējie ES noteikumi, tostarp tie, kas reglamentē Kopienas iekšējās kabotāžas un pārvadājumu dokumentus, lai tie būtu skaidri, saprotami un iestādes varētu tos īstenot; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt Padomes Direktīvu 92/106/EEK un mudina Komisiju šo pārskatīto dokumentu iesniegt nekavējoties;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis, neapdraudot vispārējo drošību, ieviest stingrākus un efektīvākus pasākumus un stimulus, ar ko mudināt dzelzceļa uzņēmumus mazināt dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni, ņemot vērā trokšņa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību un jo īpaši to, ka gandrīz septiņi miljoni cilvēku Eiropas Savienībā ir pakļauti dzelzceļa radītam troksnim, kas pārsniedz pieļaujamās ekspozīcijas robežvērtības, jo īpaši pilsētu teritorijās; šajā sakarā aicina Komisiju ieviest dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa emisiju ierobežojumus;

41.  uzskata, ka būtu jāstimulē pāreja uz dzelzceļa un ūdens transportu, jo tas mazina sastrēgumus un nav tik piesārņojošs kā ceļu satiksme;

42.  norāda, ka iekšzemes ūdensceļiem aizvien vairāk jāapkalpo jūras ostas kā loģistikas centri, jo īpaši — transportējot preces uz iekšzemi un veidojot savienojumus ar Eiropas jūrām;

43.  atzinīgi vērtē Komisijas pirmos soļus nolūkā ieviest degvielas standartus smagajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un CO2 robežvērtības un SEG samazināšanas mērķrādītāju kravu autopārvadājumu nozarē atbilstoši Parīzes nolīgumam; uzskata, ka pasākumi, kuru dēļ būtu nepieciešama TEN-T infrastruktūras un darbības standartu pārskatīšana, būtu apsverami vien tad, ja ar alternatīviem risinājumiem, piemēram, tukšbraucienu skaita samazināšanu, alternatīvo degvielu labāku izmantošanu un pieejamību, labāku loģistiku un jaudas piedziņas ķēdēm, nevarētu panākt lielāku efektivitātes ieguvumu ar mazāku ietekmi uz infrastruktūru un vidi;

44.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest vienotu standarta metodi siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai visā piegādes ķēdē visiem modālajiem pārvadājumu risinājumiem;

45.  aicina Komisiju veicināt elektrisko un alternatīvas piedziņas transporta veidu un nepieciešamās infrastruktūras attīstību visā TEN-T tīklā un — jo īpaši pilsētu centros — sekmēt inovatīvu transporta sistēmu izstrādi, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī alternatīvu degvielu un vajadzīgās infrastruktūras attīstīšanu; uzsver, ka elektrisko viegldarba kravas transportlīdzekļu izmantošana pēdējā kilometra loģistikā samazina gan CO2 emisijas kopumā, gan jo īpaši vietējo piesārņojumu un trokšņa emisijas un līdz ar to pozitīvi ietekmē gaisa kvalitāti pilsētās; tādēļ uzsver, ka loģistikas mezglos ir nepieciešama infrastruktūra to uzlādēšanai;

46.  uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai autotransporta loģistikas ķēdi padarītu efektīvāku un videi draudzīgāku; ierosina pamattīkla koridoros samazināt satiksmes ierobežojumus un nodrošināt darbības nepārtrauktību un pilnīgi efektīvu loģistiku ar tīru alternatīvu degvielu darbināmiem smagajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas atbilst augstākajiem emisiju, trokšņa, drošības un sociālajiem standartiem; prasa, lai pamattīkla koridori tiktu plaši aprīkoti ar vismaz alternatīvas degvielas uzpildes stacijām un drošām kravas automobiļu stāvvietām, tostarp ar struktūrām, kas profesionāliem autovadītājiem dod iespēju cilvēka cienīgos apstākļos ievērot atpūtas periodus;

47.  uzskata, ka tīrāku piedziņas sistēmu ieviešana kravu pārvadājumu jomā būtu jāveicina, koordinēti un bez kavēšanās attīstot alternatīvo degvielu infrastruktūru TEN-T koridoros saskaņā ar ES tiesību aktiem;

48.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot informācijas sniegšanu par ES multimodālo pārvadājumu un loģistikas pakalpojumiem un šādas informācijas pieejamību, jo īpaši MVU, kuriem tai ir ierobežota piekļuve; aicina Komisiju sadarbībā ar tīklu operatoriem un dalībvalstīm sekmēt informācijas apmaiņu par spēkā esošajiem nolīgumiem, instrumentiem, konvencijām, tiesību aktiem un paraugpraksi ES multimodālo pārvadājumu jomā un sagatavot internetā pieejamu rokasgrāmatu ekonomikas dalībnieku vajadzībām;

49.  norāda, ka pakalpojumu digitalizācija jāizmanto videi draudzīgāku transporta risinājumu veicināšanā; tāpēc aicina Komisiju — izmantojot arī saskaņotu normatīvo pieeju ES līmenī — atvieglot piekļuvi koridoru satiksmes plūsmu un multimodālo pārvadājumu izmantojuma datiem un šo datu apmaiņu, jo īpaši MVU vajadzībām, un nodrošināt vietējo uzņēmēju un publisko iestāžu aktīvāku iesaistīšanos šajā nozarē, lai uzlabotu piegādes ķēžu pārvaldību un efektīvāk izmantotu resursus un infrastruktūru, tostarp apkopojot paraugpraksi; uzsver, ka dažādu aktoru, piemēram, digitālo karšu un navigācijas pakalpojumu sniedzēju, piekļuve šādiem satiksmes plūsmas datiem ir svarīga, lai darītu iespējamus intermodālos pārvadājumus, efektīvāku maršrutēšanu, automatizētu braukšanu un intelektiskās transporta sistēmas, kā arī dažādu kravu autopārvadājumu transportlīdzekļu braukšanu saistītās kolonās, kas ļauj labāk izmantot gaisa pretestības samazinājumu un tādējādi mazināt emisijas un palielināt ceļu caurlaidību;

50.  iesaka noteikt, ka visos jaunu veidu kravas transportlīdzekļos obligāti jāizmanto alkometrisks autobloķētājs, kas mērījumiem lieto nelielu un zinātniski pamatotu pielaides amplitūdu;

Labāka apmācība un darba apstākļi jaunu profesionāļu piesaistei

51.  norāda, ka loģistikas ķēdē strādājošo darba un dzīves apstākļi pēdējo gadu laikā ir būtiski pasliktinājušies, līdz ar to šī nozare kļuvusi mazāk pievilcīga jauniem cilvēkiem, jo īpaši mobilajiem darba ņēmējiem;

52.  ar bažām norāda, ka loģistikas nozare saskaras ar darbaspēka trūkumu, ka turpmākajos gados tehnoloģiju attīstība radīs papildu grūtības un ka darbaspēka lēnā pielāgošanās jaunajām — arī digitālajām — tehnoloģijām var apdraudēt nozares sniegumu; aicina Komisiju apzināt apmācības un izglītības vajadzības ES līmenī, kā arī identificēt darba apstākļus, izmaksas un šķēršļus, kas attur darbaspēka ienākšanu transporta nozarē, un steidzamā kārtā ierosināt pasākumus, kas padarītu šo nozari pievilcīgāku jauniešiem un nākamajām paaudzēm; uzskata šo par iespēju transporta darba tirgū palielināt sieviešu īpatsvaru, arī ar pozitīvās diskriminācijas pasākumiem, un jaunpienācēju skaitu transporta darba tirgū, piemēram, no trešām valstīm; turklāt uzskata, ka stratēģiskajiem ieguldījumiem izglītībā un darba apstākļu uzlabošanā būtu jāietver iniciatīvas zināšanu uzlabošanai publiskajā sektorā, lai tādējādi sociālās plānošanas jomā sekmīgāk iekļautu kravu jautājumus, kā arī tādu demonstrāciju un testēšanas vietu izveidei, kurās ar kravām un loģistiku saistīto pētniecību un inovāciju var izmantot un testēt reālos apstākļos;

53.  aicina Komisiju izskatīt iespēju transporta nozarē veikt finansiālus ieguldījumus duālajā apmācībā un arodmācībās;

54.  mudina Komisiju un dalībvalstis TEN-T koridoros nodrošināt pietiekamu daudzumu drošu stāvlaukumu, lai novērstu pieaugošās drošības problēmas saistībā ar mobilajiem transporta jomas darba ņēmējiem;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā nesenos Parlamenta ieteikumus par transporta nozares sociālekonomiskajiem aspektiem un cīņu pret negodīgu praksi darba tirgū; norāda, ka tiesību aktiem par sociālajiem un darba apstākļiem jāatbilst visām ES pamatbrīvībām un tie nedrīkst ierobežot godīgu konkurenci vai radīt jebkādu papildu administratīvo slogu;

Nepieciešami kvalitatīvāki statistikas dati par loģistiku

56.  uzsver, ka loģistikas nozarē ir nepieciešama kvalitatīvāka statistika par intermodālajiem pārvadājumiem un sniegumu, lai atvieglotu prognožu sagatavošanu un politikas un ieguldījumu pasākumu pārskatīšanu, kā arī sniegtu vērtīgu informāciju operatoriem; aicina Komisiju sadarbībā ar ieinteresētajām personām izstrādāt ES mēroga satvaru multimodālo pārvadājumu un loģistikas statistikas datiem, tostarp izstrādāt jaunus indikatorus, kas labāk atspoguļotu reālās kravu pārvadājumu tendences;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0310.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0423.
(3) OV C 295 E, 4.12.2009., 79. lpp.
(4) OV C 187 E, 24.7.2008., 154. lpp.
(5) OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.
(6) OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.
(7) OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.
(8) https://english.eu2016.nl/documents/publications/2016/06/20/ministerial-declaration-on-implementing-ten-t.
(9) http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/news/doc/2016-06-20-ten-t-days-2016/issues-papers.pdf.
(10).http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_08/SR_RAIL_FREIGHT_LV.pdf.

Juridisks paziņojums