Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/0289(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0377/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0377/2016

Debates :

PV 01/02/2017 - 19
CRE 01/02/2017 - 19

Balsojumi :

PV 02/02/2017 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0015

Pieņemtie teksti
PDF 340kWORD 90k
Ceturtdiena, 2017. gada 2. februāris - Brisele Galīgā redakcija
Ārējo zvejas flotu ilgtspējīga pārvaldība ***I
P8_TA(2017)0015A8-0377/2016
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (COM(2015)0636 – C8-0393/2015 – 2015/0289(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0636),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0393/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0377/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 303, 19.8.2016., 116. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 2. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/… par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008
P8_TC1-COD(2015)0289

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008(4) (“Zvejas atļauju regula”) ir izveidota sistēma, kas attiecas uz atļaujām Savienības zvejas kuģiem veikt zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem un uz trešo valstu kuģu piekļuvi Savienības ūdeņiem.

(2)  Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas(5) (UNCLOS) līgumslēdzēja puse, un tā ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (ANO zivju krājumu nolīgums)(6). Šajos starptautiskajos noteikumos ir noteikts princips, ka visām valstīm ir jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu, un jāsadarbojas šajā nolūkā. [Gr. 1]

(3)  Savienība ir akceptējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1993. gada 24. novembra Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (FAO atbilstības nolīgums)(7). FAO atbilstības nolīgumā teikts, ka līgumslēdzēja puse nepiešķir atļauju izmantot kuģi zvejai atklātā jūrā, ja nav izpildīti konkrēti nosacījumi, kā arī uzliek sankcijas, ja nav izpildīti konkrēti ziņošanas pienākumi.

(3a)   Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls 2015. gada 2. aprīlī sniedza konsultatīvu atzinumu, atbildot uz Rietumāfrikas apakšreģionālās zvejniecības komisijas pieprasījumu. Konsultatīvajā atzinumā apstiprināts, ka Savienība ir atbildīga par to kuģu darbībām, kas kuģo ar dalībvalstu karogu, un šajā jomā Savienībai ir jāīsteno pienācīga rūpība. [Gr. 2]

(4)  Savienība ir apstiprinājusi 2001. gadā pieņemto FAO Starptautisko Nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu (“NNN zvejas SRP”). NNN zvejas SRP un 2014. gadā apstiprinātajās FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgajās vadlīnijās ir nostiprināts karoga valsts pienākums nodrošināt dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. NNN zvejas SRP paredzēts, ka karoga valstij būtu jāizdod sava karoga kuģiem atļaujas zvejot ūdeņos, kas nav tās suverenitātē vai jurisdikcijā. Turklāt brīvprātīgajās vadlīnijās ieteikts gadījumos, kad zvejas darbības notiek saskaņā ar piekļuves nolīgumu zivsaimniecības nozarē vai pat nesaistīti ar šādu nolīgumu, izdot gan karoga valsts, gan piekrastes valsts atļauju. Abām valstīm būtu jāpārliecinās par to, ka šādas zvejas darbības nekaitēs krājumu ilgtspējai piekrastes valsts ūdeņos (40. un 41. punkts).

(4a)   Visi FAO locekļi, tostarp Savienība un tās jaunattīstības partnervalstis, 2014. gadā vienbalsīgi pieņēma Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā, kuru 5.7 punktā uzsvērts, ka, slēdzot ar trešām valstīm un trešām pusēm nolīgumus par resursu pieejamību, pienācīgi jāņem vērā mazapjoma zvejas intereses. [Gr. 3]

(4b)   FAO Brīvprātīgi piemērojamajās pamatnostādnēs par ilgtspējīgu mazapjoma zvejniecību saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā tiek prasīts pieņemt pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai ilgtermiņā, kā arī pasākumus pārtikas ražošanas ekoloģiskā pamata nodrošināšanai, uzsverot, cik svarīgi zvejas darbībām, kas tiek veiktas ārpus Savienības, ir tādi vides standarti, kas ietver ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, līdztekus piesardzīgai pieejai, lai atjaunotu un uzturētu izmantotos krājumus tādā līmenī, kas līdz 2015. gadam, kur vien iespējams, pārsniegtu maksimālo nozveju un līdz 2020. gadam to panāktu attiecībā uz visiem zivju krājumiem. [Gr. 4]

(5)  Starptautiskā mērogā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta jautājumam par karoga valsts un attiecīgā gadījumā starptautiskās karoga organizācijas pienākumiem un līdzās pastāvošo atbildību un saistībām attiecībā uz atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību saskaņā ar UNCLOS. Tāpat uzmanība tiek pievērsta arī paralēlai piekrastes valsts jurisdikcijai un karoga valsts jurisdikcijai, attiecīgā gadījumā arī starptautiskās karoga un piekrastes organizācijas jurisdikcijai, saistībā ar pienācīgas rūpības pienākumu, kas izriet no UNCLOS, proti, nodrošināt jūras bioloģisko resursu pienācīgu saglabāšanu jūras apgabalos, kas ir valstu jurisdikcijā. Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla (ITLOS) 2015. gada 2. aprīļa konsultatīvais atzinums, kas tika sniegts, atbildot uz Rietumāfrikas apakšreģionālās zvejniecības komisijas jautājumiem, apstiprināja, ka Savienībai ir starptautiska atbildība pret trešām valstīm un starptautiskām organizācijām par tās zvejas kuģu darbībām, un šāda atbildība nozīmē, ka Savienībai ir jārīkojas ar pienācīgu rūpību. Pienācīgas rūpības pienākums ir valsts pienākums pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai aizkavētu nelegālu zveju, un tas ietver pienākumu pieņemt vajadzīgos administratīvos un noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās karoga zvejas kuģi, tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi, kas darbojas tās ūdeņos, neiesaistās darbībās, ar kurām pārkāpj piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minēto iemeslu dēļ, kā arī lai kopumā nostiprinātu zilo ekonomiku, ir svarīgi Savienības zvejas kuģu darbības ārpus Savienības ūdeņiem, kā arī ar to saistīto pārvaldības sistēmu organizēt tādā veidā, lai Savienības starptautiskās saistības varētu tikt efektīvi un rezultatīvi izpildītas un lai netiktu pieļautas situācijas, kurās Savienībai varētu pārmest starptautiski prettiesiskas darbības. [Gr. 5]

(5a)   Savienība Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību ir uzņēmusies saistības īstenot rezolūciju, kurā iekļauts noslēguma dokuments „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gada perspektīvā”, tostarp īstenot Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus" un ar to saistītos uzdevumus, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 — "Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus", un ar šiem mērķiem saistītos uzdevumus. [Gr. 6]

(6)  Savienības ārējai zivsaimniecības politikai un tirdzniecības politikai būtu jāatspoguļo rezultāti, kas iezīmējušies pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību “Rio+20”(8), kā arī un ES rīcības plāna savvaļas floras un faunas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai pieņemšanas, un starptautiskās norises cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelegālo tirdzniecību, kā arī jaunie Ilgtspējīgas attīstības mērķi (17 mērķi mūsu pasaules pārveidei, tostarp mērķis Nr. 14 — "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus"), ko ANO pieņēma 2015. gada septembrī. [Gr. 7]

(7)  Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013(9) (“pamatregula”), ir nodrošināt to, ka zvejas darbības ir vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saskaņā ar ekonomisko, sociālo un nodarbinātības ieguvumu nodrošināšanas mērķiem, kā arī saskaņā ar mērķi atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs tāda līmeņa, kas var nodrošināt maksimāli ilgtspējīgu nozvejas apjomu, un ka tās veicina pārtikas pieejamību. Šīs politikas īstenošanā ir arī jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. panta 1. punkta otro daļu. [Gr. 8]

(7a)   Pamatregulā noteikta arī prasība, ka ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (IZPN) jāattiecas vienīgi uz nozvejas pārpalikumu, kā minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā. [Gr. 9]

(8)  Regulā (ES) Nr. 1380/2013Pamatregulā uzsvērts, ka Savienībai jāpopularizē KZP mērķi starptautiskā mērogā, nodrošinot to, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem pamatojas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un vienlaikus veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem. Trešo valstu pieņemtie sociālās jomas un vides tiesību akti var atšķirties no Savienības tiesību aktiem šajās jomās, kā rezultātā uz zvejas flotēm attiecas atšķirīgi standarti. Šāda situācija var novest pie tā, ka tiek atļautas zvejas darbības, kas neatbilst jūras resursu ilgtspējīgai pārvaldībai. Tādēļ ir jānodrošina saskaņotība starp Savienības vides, zivsaimniecības, tirdzniecības un attīstības jomas darbībām, jo īpaši gadījumos, kad tas skar to jaunattīstības valstu zivsaimniecības, kurām ir zema administratīvā kapacitāte un augsts korupcijas risks. [Gr. 10]

(9)  Regula (EK) Nr. 1006/2008 tika izstrādāta ar mērķi izveidot kopēju pamatu atļauju izdošanai attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic ārpus Savienības ūdeņiem, lai tādā veidā atbalstītu cīņu pret NNN zveju un labāk kontrolētu un uzraudzītu ES Savienības floti visā pasaulē, kā arī attiecībā uz nosacījumiem atļaujas piešķiršanai trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos. [Gr. 11]

(10)  Līdztekus Regulai (EK) Nr. 1006/2008 tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008(10) par NNN zveju, un gadu vēlāk tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (“Kontroles regula”)(11). Minētās regulas ir trīs KZP kontroles un noteikumu izpildes īstenošanas pīlāri.

(11)  Tomēr minētās trīs regulas nav īstenotas konsekventi, jo īpaši ir konstatētas neatbilstības starp Zvejas atļauju regulu un Kontroles regulu, kas tika pieņemta pēc Zvejas atļauju regulas. Zvejas atļauju regulas īstenošanā ir atklājušās arī vairākas nepilnības, proti, regulas darbības jomā nav ietverti daži ar kontroli saistīti problēmjautājumi, tādi kā fraktēšana, karoga maiņa un zvejas atļaujas, ko trešās valsts kompetentā iestāde izdod Savienības zvejas kuģim nesaistīti ar IZPN (“tiešas atļaujas”). Turklāt daži ziņošanas pienākumi ir izrādījušies sarežģīti izpildāmi, grūtības radījis arī administratīvo funkciju sadalījums starp dalībvalstīm un Komisiju.

(12)  Šīs regulas pamatprincips ir tāds, ka ikvienam Savienības kuģim, kas zvejo ārpus Savienības ūdeņiem, būtu jāsaņem karoga dalībvalsts atļauja un jātiek attiecīgi uzraudzītam neatkarīgi no tā, kur un kādā regulējumā tas darbojas. Atļaujas izdošanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir izpildīts kopēju atļaujas izdošanas kritēriju pamatkopums. Informācijai, ko dalībvalstis apkopo un iesniedz Komisijai, būtu jādod Komisijai iespēja jebkurā laikā iesaistīties visu Savienības zvejas kuģu zvejas darbību uzraudzībā jebkurā apgabalā ārpus Savienības ūdeņiem. Tas nepieciešams, lai Komisija varētu pildīt savus Līgumu uzraudzītājas pienākumus. [Gr. 12]

(12a)   Pēdējos gados ir vērojami būtiski uzlabojumi Savienības ārējā zivsaimniecības politikā — nosacījumu jomā, kā arī iIZPN jomā, kā arī attiecībā uz rūpību, ar kādu šie noteikumi tiek īstenoti. Savienības flotes zvejas iespēju saglabāšanai IZPN satvarā vajadzētu būt Savienības ārējas zivsaimniecības politikas prioritārajam mērķim, kā arī līdzīgi nosacījumi būtu jāpiemēro Savienības darbībām, kas nav IZPN darbības jomā. [Gr. 13]

(12b)   Komisijai vajadzētu būt vidutājai, kad rodas situācijas saistībā ar zvejas atļauju anulēšanu, apturēšanu vai grozīšanu, pamatojoties uz pierādījumiem par smagiem pārkāpumiem zvejas resursu izmantošanas jomā. [Gr. 14]

(13)  Atbalsta kuģi var būtiski ietekmēt veidu, kādā zvejas kuģi var veikt zvejas darbības, un zivju daudzumu, ko tie var iegūt. Tātad tie jāņem vērā atļauju izdošanas un ziņošanas procedūrās, kas noteiktas šajā regulā.

(14)  Karoga maiņas darbības kļūst par problēmu tad, kad to mērķis ir apiet KZP noteikumus vai pastāvošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Tāpēc Savienībai būtu jāspēj definēt, atklāt un aizkavēt šādas darbības. Visā Savienības operatoram piederoša kuģa visā darbmūžā būtu jānodrošina atbilstības vēstures izsekojamība un pienācīga līdzsekošana neatkarīgi no tā ar kādu karogu vai karogiem tas kuģo. Minētajā nolūkā būtu jāizmanto arī prasība, ka Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) ir jāpiešķir unikāls kuģa numurs. [Gr. 15]

(15)  Trešās valsts ūdeņos Savienības kuģi var darboties vai nu saskaņā ar IZPN, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, vai arī saņemot tiešas zvejas atļaujas no trešām valstīm, ja IZPN nav spēkā. Abos gadījumos šīs darbības būtu jāveic pārredzamā un ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāpilnvaro karoga dalībvalstis, vadoties pēc noteikta kritēriju kopuma un veicot uzraudzību, atļaut to karoga kuģiem pieprasīt un saņemt tiešas atļaujas no trešām piekrastes valstīm. Zvejas darbība būtu jāatļauj tad, kad karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā darbība nekaitēs ilgtspējai. Ja vien Komisijai nav citu pienācīgi pamatotu iebildumu, būtu jāatļauj karoga dalībvalsts un piekrastes valsts atļauju saņēmušajam operatoram sākt zvejas darbību. [Gr. 16]

(16)  Īpašs jautājums, kas saistīts ar IZPN, ir to nepilnīgi izmantoto zvejas iespēju pārdale, kas rodas, kad zvejas iespējas, kas dalībvalstīm iedalītas ar attiecīgajām Padomes regulām, netiek izmantotas pilnībā. Tā kā piekļuves izmaksas, kas noteiktas IZPN, lielā mērā tiek finansētas no Savienības budžeta, pagaidu pārdales sistēma ir būtiska, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses un nodrošinātu to, ka netiek izšķiestas zvejas iespējas, par kurām ir samaksāts. Tāpēc ir skaidri jānosaka un jāuzlabo pārdales sistēma, kam vajadzētu būt galējam līdzeklim. Tās piemērošanai vajadzētu būt ierobežotai laikā, un tai nevajadzētu ietekmēt zvejas iespēju sākotnējo sadalījumu dalībvalstīm, tādējādi tā neietekmētu relatīvo stabilitāti. Šī pārdale kā galējs līdzeklis būtu jāveic tikai tad, kad attiecīgās dalībvalstis ir atteikušās no tiesībām savā starpā apmainīties ar zvejas iespējām. [Gr. 17]

(16a)   Par "neaktīviem nolīgumiem" dēvē nolīgumus, kurus valstis noslēgušas, bet to protokoli nav spēkā strukturālu vai apstākļu izraisītu iemeslu dēļ. Savienībai ir vairāki neaktīvi nolīgumi ar trešām valstīm. Tādējādi Savienības kuģiem nav atļauts zvejot ūdeņos, uz kuriem attiecas neaktīvie nolīgumi. Komisijai būtu jācenšas aktivizēt šos nolīgumus vai tos izbeigt. [Gr. 18]

(17)  Arī zvejas darbībām reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pārziņā (RZPO) un neregulētām zvejas darbībām atklātā jūrā būtu vajadzīga karoga dalībvalsts atļauja, un tām būtu jāatbilst RZPO īpašajiem noteikumiem vai Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē zvejas darbības atklātā jūrā. [Gr. 19]

(18)  Fraktēšana var mazināt saglabāšanas un pārvaldības pasākumu rezultativitāti, kā arī negatīvi ietekmēt dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tāpēc jāizveido tiesiskais regulējums, kas palīdz Savienībai labāk uzraudzīt fraktētu Savienības tās darbības, ko veic zvejas kuģu darbības kuģi, kas kuģo ar Savienības karogu un kurus fraktējuši trešās valsts operatori, pamatojoties uz to, ko pieņēmusi attiecīgā RZPO. [Gr. 20]

(19)  Procedūrām vajadzētu būt pārredzamām, praktiski īstenojamām un paredzamām Savienības un trešo valstu operatoriem, kā arī attiecīgajām kompetentajām iestādēm. [Gr. 21]

(19a)   Savienībai būtu jācenšas panākt vienādus konkurences apstākļus starptautiskā līmenī, lai Savienības zvejas flote varētu konkurēt ar citām zvejojošām valstīm, pieņemot attiecīgus tirgus piekļuves noteikumus visos gadījumos, kad stingrāki noteikumi tiek pieņemti attiecībā uz Savienības floti. [Gr. 22]

(20)  Būtu jānodrošina datu elektroniska apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju, kā paredzēts Kontroles regulā. Dalībvalstīm būtu jāvāc visi prasītie dati par to flotēm un zvejas darbībām, jāpārvalda šie dati un jādara tie pieejami Komisijai. Turklāt, lai koordinētu šīs datu vākšanas darbības, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas savā starpā, ar Komisiju un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm.

(21)  Lai informācija par Savienības zvejas atļaujām būtu labāk pārredzama un pieejama, Komisijai būtu jāizveido elektronisks zvejas atļauju reģistrs, kam ir publiskā daļa un drošā daļa. Savienības zvejas atļauju reģistrā iekļautā informācija satur personas datus. Personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001(12), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK(13) un piemērojamos valsts tiesību aktus.

(22)  Lai pienācīgi sakārtotu trešās valsts karoga zvejas kuģu piekļuvi Savienības ūdeņiem, attiecīgajiem noteikumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem noteikumiem, kas saskaņā ar Kontroles regulu piemērojami Savienības zvejas kuģiem. Konkrēti, minētās regulas 33. pants, kas attiecas uz nozvejas un ar nozveju saistītu datu paziņošanu, būtu jāpiemēro arī trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos.

(23)  Būtu jānosaka pienākums trešo valstu zvejas kuģiem, kam nav saskaņā ar šo regulu izdotas atļaujas, kad tie kuģo Savienības ūdeņos, nodrošināt to, ka šo kuģu zvejas rīki ir novietoti tā, ka tie nav gatavi tūlītējai izmantošanai zvejas darbībās.

(24)  Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par trešās valsts kuģu zvejas darbību kontrolēšanu Savienības ūdeņos un – pārkāpumu gadījumā – par to reģistrēšanu valsts reģistrā, kas paredzēts Kontroles regulas 93. pantā.

(25)  Atļauju izdošanas procedūru vienkāršošanas nolūkos dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizmanto kopīga datu apmaiņas un datu glabāšanas sistēma, lai nodrošinātu vajadzīgo informāciju un atjauninājumus, vienlaikus mazinot administratīvo slogu. Šajā sakarībā būtu pilnībā jāizmanto dati, kas iekļauti Savienības flotes reģistrā.

(26)  Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un iespējamās jaunās starptautisko tiesību prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai izdarītu grozījumus šīs regulas pielikumos, kuros iekļauts saraksts ar informāciju, kas operatoram jāsniedz, lai saņemtu zvejas atļauju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(27)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz to datu reģistrēšanu, formātu un nosūtīšanu, kas saistīti ar zvejas atļaujām un kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai un Savienības zvejas atļauju reģistram, kā arī noteiktu neizmantoto zvejas iespēju pārdales metodiku, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(15).

(28)  Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar zvejas iespēju pārdali tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ.

(29)  Ņemot vērā izdarāmo grozījumu skaitu un nozīmīgumu, Regula (EK) Nr. 1006/2008 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par to, kā izdod un pārvalda zvejas atļaujas:

a)  Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas veic zvejas darbības trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, tādas RZPO, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, pārziņā esošos ūdeņos, Savienības ūdeņos vai ārpus tiem, vai atklātā jūrā, un

b)  trešās valsts zvejas kuģiem, kas darbojas veic zvejas darbības Savienības ūdeņos. [Gr. 23]

2. pants

Saistība ar starptautiskajām tiesībām un Savienības tiesību aktiem

Šo regulu piemēro, neskarot noteikumus:

a)  kas paredzēti IZPNun līdzīgos zivsaimniecības nolīgumos, kuri noslēgti starp Savienību un trešām valstīm;

b)  ko pieņēmušas RZPO vai līdzīgas zvejniecības organizācijas, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse;

c)  kas noteikti Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno vai transponē a) un b) apakšpunktā minētos noteikumus.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro pamatregulas 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)  “atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem, kas paredzēti zivju ķeršanai vai pievilināšanai, bet atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības; [Gr. 24]

b)  "zvejas atļauja" ir zvejas atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim vai trešās valsts zvejas kuģim papildus tā zvejas licencei un kas dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus; [Gr. 25]

c)  “zvejas atļauju reģistrs” ir zvejas atļauju pārvaldības sistēma un ar to saistītā datubāze;

d)  “tieša atļauja” ir zvejas atļauja, ko trešās valsts kompetentā iestāde Savienības zvejas kuģim ir izdevusi nesaistīti ar IZPN;

e)  “trešās valsts ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

f)  “novērotāju programma” ir shēma, kas ir RZPO, IZPN, kā arī trešās valsts vai dalībvalsts pārziņā esoša shēma, kas paredz, ka saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem uz zvejas kuģiem atrodas novērotāji, kuru mērķis ir vākt datus un/vai pārliecināties par to, vai kuģis ievēro minētās organizācijas pieņemtos, IZPN vai valsts noteikumus. [Gr. 26]

fa)   “līgumslēdzēja puse” ir līgumslēdzēja puse, kas noslēgusi starptautisku konvenciju vai nolīgumu, ar ko izveido RZPO, kā arī valstis, zvejas tiesību subjekti vai jebkuri citi tiesību subjekti, kuri sadarbojas ar šādu organizāciju un kuriem attiecībā pret šādu organizāciju piešķirts statuss – sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse. [Gr. 27]

fb)  “fraktēšana” ir vienošanās, saskaņā ar ko zvejas kuģi, kurš kuģo ar dalībvalsts karogu, uz noteiktu laiku nolīgst citas dalībvalsts vai trešās valsts operators, nemainot kuģa karogu;[Gr. 77]

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ĀRPUS SAVIENĪBAS ŪDEŅIEM

I nodaļa

Kopīgi noteikumi

4. pants

Vispārīgais princips

Neskarot prasību saņemt atļauju no kompetentās organizācijas vai trešās valsts, Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem, ja karoga dalībvalsts tam nav izdevusi zvejas atļauju.

5. pants

Atļaujas izdošanas kritēriji

1.  Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju, kas dod tiesības veikt zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem, tikai tad, ja:

a)  tā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu pielikumu ir saņēmusi pilnīgu un pareizu informāciju par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, tostarp par atbalsta kuģiem, kas nav Savienības kuģi; [Gr. 28]

b)  zvejas kuģim ir derīga zvejas licence saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 6. pantu;

c)  zvejas kuģim un ikvienam ar to saistītajam atbalsta kuģim ir SJO numurs, ja šāda prasība paredzēta Savienības tiesību aktos; [Gr. 29]

d)  operatoram zvejas kuģa kapteinim un attiecīgajam zvejas kuģim 12 mēnešu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas nav piemērotas sankcijas par smagu pārkāpumu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantam un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantam; [Gr. 78]

e)  zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi RZPO un/vai Savienība atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1005/2008;

f)  attiecīgā gadījumā – karoga dalībvalstij ir pieejamas zvejas iespējas saskaņā ar attiecīgo zivsaimniecības nolīgumu vai attiecīgajiem RZPO noteikumiem, un –

g)  attiecīgā gadījumā – zvejas kuģis ievēro 6. pantā noteiktās prasības.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai grozītu 1. un 2. pielikumu.

6. pants

Karoga maiņas darbības

1.  Šo pantu piemēro kuģiem, kuri piecu divu gadu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas ir bijuši:

a)  izslēgti no Savienības zvejas flotes reģistra un kuru karogs ir nomainīts pret trešās valsts karogu, un

b)  pēc tam 24 mēnešu laikā no izslēgšanas dienas ir atkal iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

2.  Karoga dalībvalsts zvejas atļauju drīkst izdot tikai tad, kad tā ir pārliecinājusies par topārbaudījusi, ka laikposmā, kurā 1. punktā minētais kuģis darbojās ar trešās valsts karogu:

a)  tas nebija iesaistījies NNN zvejas darbībās un ka

b)  tas nedarbojās tādas valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir atzīta par nesadarbīgu trešo valsti, nedz arī tādas trešās valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1026/2012(16) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta par valsti, kura atļauj neilgtspējīgu zveju.

3.  Šajā nolūkā operators sniedz visu šādu karoga dalībvalsts pieprasīto informāciju, kas saistīta ar attiecīgo laikposmu un ietver vismaz šādus elementus, kurā kuģis kuģoja ar trešās valsts karogu:

a)  deklarāciju par nozveju un zvejas piepūli attiecīgajā laikposmā;

b)  tās zvejas atļaujas kopiju, ko karoga valsts izdevusi uz attiecīgo laikposmu;

c)  ikvienas tādas zvejas atļaujas kopiju, kas dod tiesības veikt zvejas darbības trešās valsts ūdeņos attiecīgajā laikposmā;

d)  oficiālu paziņojumu, kurā norādītas kuģim vai operatoram attiecīgajā laikposmā piemērotās sankcijas un kuru sagatavojusi trešā valsts, pret kuras karogu bija nomainīts kuģa karogs;

da)   pilnīgu karogu vēsturi laikposmā, kad kuģis bija izslēgts no Savienības flotes reģistra.

4.  Karoga dalībvalsts neizdod zvejas atļauju kuģim, kura karogs ir nomainīts:

a)  pret tādas trešās valsts karogu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir noteikta par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu valsti vai iekļauta šādu valstu sarakstā, vai

b)  pret tādas trešās valsts karogu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1026/2012 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta par valsti, kas atļauj ilgtnespējīgu neilgtspējīgu zveju.

5.  Šā panta 4. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka, tiklīdz valsts tika noteikta par valsti, kas nesadarbojas NNN zvejas apkarošanā vai atļauj ilgtnespējīgu neilgtspējīgu zveju, operators:

a)  pārtrauca zvejas darbības un

b)  sāka nekavējoties sāka attiecīgās administratīvās procedūras, lai izslēgtu kuģi no trešās valsts zvejas flotes reģistra. [Gr. 31]

7. pants

Zvejas atļauju uzraudzība

1.  Kad operators iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu, tas sniedz karoga dalībvalstij pilnīgus un pareizus datus.

2.  Operators nekavējoties informē karoga dalībvalsti par visām saistīto datu izmaiņām.

3.  Karoga dalībvalsts vismaz reizi gadā uzrauga to, vai nosacījumi, uz kuru pamata zvejas atļauja tika izdota, ir izpildīti visā laikposmā, kurā minētā atļauja ir derīga.

4.  Ja nosacījums, uz kura pamata zvejas atļauja tika izdota, vairs netiek izpildīts, karoga dalībvalsts pienācīgi rīkojas, tostarp groza vai anulē atļauju un nekavējoties par to paziņo operatoram un Komisijai, un attiecīgos gadījumos attiecīgās RZPO sekretariātam vai attiecīgajai trešai valstij.

5.  Pēc Komisijas pienācīgi pamatota pieprasījuma karoga dalībvalsts atsaka, aptur vai anulē atļauju

a)   ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar smagu apdraudējumu jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, pārvaldībai un saglabāšanai;

b)   smagu pārkāpumu gadījumā saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu (NNN) zveju, vai lai to novērstu, ja ir liels risks, ka tā varētu notikt; vai

c)  gadījumos, kad tam ir īpaši svarīgi politiski iemesli, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pārvaldību un saglabāšanu vai ar nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas aizkavēšanu vai ierobežošanu, vai gadījumos, kad Savienība ir nolēmusi apturēt vai pārtraukt attiecības ar attiecīgo trešo valsti.

Pirmajā daļā minēto pienācīgi pamatoto pieprasījumu pamato ar atbilstīgu un pienācīgu informāciju. Komisija nekavējoties paziņo operatoram un karoga dalībvalstij par šādu pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Pēc tam, kad izsniegts šāds Komisijas pieprasījums, 15 dienu laikposmā Komisija apspriežas ar karoga dalībvalsti.

6.  Ja, beidzoties 5. pantā minētajam 15 dienu laikposmam, Komisija apstiprina savu pieprasījumu un karoga dalībvalsts neatsaka, negroza, neaptur vai neanulē atļauju saskaņā ar 4. un 5. punktu, Komisija pēc vēl piecu dienu laikposma var nolemt anulēt atļauju un informē par tās lēmumu karoga dalībvalsti un operatoru. [Gr. 32]

II nodaļa

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības trešās valsts ūdeņos

1. iedaļa

Zvejas darbības saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem

8. pants

Dalība RZPO

Savienības zvejas kuģis zvejas darbības saistībā ar krājumiem, ko pārvalda RZPO, trešās valsts ūdeņos drīkst veikt tikai tad, ja šī valsts ir minētās RZPO līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse. Ja IZPN ir noslēgti pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], šo pantu piemēro no … [četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. [Gr. 33]

Savienība var piešķirt daļu no nozares atbalsta finansējuma trešām valstīm, ar kurām tai ir IZPN, lai palīdzētu tām pievienoties RZPO. [Gr. 34]

9. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos saskaņā ar IZPN.

Savienība nodrošina, ka IZPNatbilst šīs regulas prasībām. [Gr. 35]

10. pants

Zvejas atļaujas

Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības trešās valsts ūdeņos saskaņā ar IZPN, ja tam nav zvejas atļaujas, ko izdevusi:

a)  tā karoga dalībvalsts trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek zvejas darbības; un [Gr. 36]

b)   trešā valsts, kuras suverenitāte vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek darbībastā karoga dalībvalsts. [Gr. 37]

11. pants

Nosacījumi, ar kādiem karoga dalībvalsts izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos saskaņā ar IZPN, tikai tad, ja:

a)  ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

b)  ir ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti attiecīgajā IZPN;

c)  operators ir samaksājis visas maksas;

ca)  operators ir samaksājis visas piemērojamās finanšu sankcijas, kuras pieprasījusi noteikusi trešās valsts kompetentā iestāde pēdējo 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir pabeigtas piemērojamās juridiskās procedūras; un [Gr. 38]

cb)   zvejas kuģim ir attiecīgās trešās valsts izsniegta atļauja. [Gr. 39]

12. pants

Zvejas atļauju pārvaldība

1.  Tiklīdz karoga dalībvalsts ir izdevusi zvejas atļaujupārbaudījusi, ka ir izpildīti 11. panta a), b) un c) punktā minētie nosacījumi, tā nosūta Komisijai attiecīgo pieteikumu, lai saņemtu uz trešās valsts atļauju.

2.  Pieteikumā, kas minēts 1. punktā, norāda 1. un 2. pielikumā prasīto informāciju un visus citus datus, kas prasīti saskaņā ar IZPN.

3.  Karoga dalībvalsts nosūta pieteikumu Komisijai vismaz 1015 kalendāra dienas pirms pieteikumu nosūtīšanas termiņa, kas noteikts IZPN. Komisija var lūgtnosūtīt karoga dalībvalstij jebkādu pienācīgi pamatotu pieprasījumu par papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

4.  Kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka 11. pantaKomisija 10 kalendāro dienu laikā no pieteikuma saņemšanas vai 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ja ir pieprasīta papildu informācija saskaņā ar 3. punktu, veic sākotnējo izvērtējumu, lai konstatētu vai ir izpildīti 11. pantā minētie nosacījumiir izpildīti, tā. Pēc tam Komisija vai nu nosūta pieteikumu trešai valstij, vai paziņo attiecīgajai dalībvalstij, ka prasījums ir noraidīts.

5.  Kad trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt zvejas atļauju saskaņā ar nolīgumu, Komisija nekavējoties, ja iespējams — elektroniski, par to informē karoga dalībvalsti. Karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju kuģa īpašniekam. [Gr. 40]

13. pants

Neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdale IZPN satvarā

1.  Konkrētā gadā vai jebkādā citā attiecīgā laikposmāLaikposma, kurā tiek īstenots IZPN protokols, pirmās puses beigās Komisija var identificēt neizmantotas zvejas iespējas un par to informēt dalībvalstis, kuras izmanto iedalīto zvejas iespēju atbilstošās daļas.

2.  Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, 10 20 dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas no Komisijas var:

a)  informēt Komisiju par to, ka tās savas zvejas iespējas izmantos vēlāk īstenošanas gadā gada otrajā pusē vai attiecīgajā īstenošanas laikposmā, un šajā nolūkā iesniegt zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas zonu un sezonu, vai

b)  paziņot Komisijai par apmaiņu ar zvejas iespējām, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 16. panta 8. punktu.

3.  Ja dažas dalībvalstis nav informējušas Komisiju par vienu no 2. punktā minētajām darbībām un ja zvejas iespējas tāpēc paliek neizmantotas, Komisija desmit dienu laikā pēc 2. punktā minētā laikposma var izsludināt uzaicinājumu paust interesi par pieejamajām neizmantotajām zvejas iespējām, kuru adresē citām dalībvalstīm, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu.

4.  Minētās dalībvalstis 10 dienu laikā no minētā uzaicinājuma saņemšanas var paziņot Komisijai interesi par neizmantotajām zvejas iespējām. Lai pamatotu savu pieprasījumu, tās pievieno zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas zonu un sezonu.

5.  Komisija var lūgt attiecīgajām dalībvalstīm papildu informāciju par to zvejas atļauju skaitu, uz kurām tās pieteikušās, par paredzamo nozveju, kā arī zvejas zonu un sezonu, ja to uzskata par vajadzīgu pieprasījuma novērtēšanai.

6.  Ja dalībvalstis, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu, desmit dienu laikposmam beidzoties, neizrāda interesi par neizmantotajām zvejas iespējām, Komisija uzaicinājumu paust interesi var izsludināt visām dalībvalstīm. Dalībvalsts savu interesi par neizmantotajām zvejas iespējām var paziņot saskaņā ar 4. punktā minētajiem nosacījumiem.

7.  Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 4. vai 5. punktu, un ciešā sadarbībā ar šīm dalībvalstīm Komisija uz laikutikai pagaidu kārtā pārdala neizmantotās zvejas iespējas, piemērojot 14. pantā noteikto metodiku.

7a.   Pārdalīšanu, kas minētā 7. punktā, piemēro tikai 1. punktā minētā īstenošanas laikposma otrajā pusē, un šajā laikposmā tā tiek veikta tikai vienreiz.

7b.   Komisija informē dalībvalstis par:

a)   to, kurai dalībvalstij pārdalīšanas rezultātā piešķirtas zvejas iespējas;

b)   zvejas iespēju apjomu, ko pārdalīšanas rezultātā saņēmusi attiecīgā dalībvalsts; un

c)   pārdalīšanā izmantotajiem kritērijiem. [Gr. 41]

13.a pants

Zvejas atļauju atjaunošanas procedūru vienkāršošana laikposmā, kuram piemērojams IZPN spēkā esošais protokols

Laikposmā, kad spēkā ir Savienības IZPN, būtu jāatļauj ātrākas, vienkāršākas un elastīgākas zvejas atļauju atjaunošanas procedūras attiecībā uz kuģiem, kuru statuss (parametri, karogs, īpašnieks vai atbilstība) nav mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. [Gr. 42]

14. pants

PPagaidu pārdales metodika

1.  Neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdales metodiku Komisija var pieņemt ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Tādu pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar ierobežoto laiku, kas atlicis neizmantoto zvejas iespēju izmantošanai, Komisija saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties. Minētie akti ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus.

3.  Kad Nosakot pārdales metodiku, Komisija nosaka pārdales metodiku, tā, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus, piemēro šādus pārredzamus un objektīvus kritērijus:

a)  pārdalei pieejamās zvejas iespējas;

b)  pieprasītāju dalībvalstu skaits;

c)  daļa, kas katrai pieprasītājai dalībvalstij atvēlēta no sākotnēji iedalītajām zvejas iespējām;

d)  katras pieprasītājas dalībvalsts vēsturiskie nozvejas un zvejas piepūles apjomi;

e)  izmantoto kuģu un zvejas rīku skaits, tips un parametri;

f)  pieprasītāju dalībvalstu iesniegtā zvejas plāna saskanība ar a)–e) apakšpunktā nosauktajiem elementiem.

Komisija publicē šādas pārdales pamatojumu. [Gr. 43]

15. pants

Vairākos secīgos nozvejas limitos sadalītas gada kvotas iedalīšana

1.   Ja ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma IZPN protokolā ir noteikti mēneša vai ceturkšņa nozvejas limiti vai citas gada kvotas apakšvienības, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka metodiku, kā reizi mēnesī, ceturksnī vai citā laikposmā attiecīgās zvejas iespējas tiek iedalītas dalībvalstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūruattiecīgo zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm atbilst gada zvejas iespējām, kas dalībvalstīm piešķirtas saskaņā ar attiecīgo Savienības tiesību aktu. Šo principu nepiemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts vienojas par kopējiem zvejas plāniem, kuros ņemti vērā mēneša vai ceturkšņa nozvejas limiti vai gada kvotas citas apakšvienības. [Gr. 44]

2.  Zvejas iespēju iedalīšana, kas minēta 1. punktā, ir saskanīga ar gada zvejas iespējām, kas dalībvalstīm iedalītas saskaņā ar attiecīgo Padomes regulu. [Gr. 45]

2. iedaļa

Zvejas darbības saskaņā ar tiešām atļaujām

16. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar IZPN.

17. pants

Zvejas atļaujas

Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar IZPN, ja tam nav zvejas atļaujas, ko izdevusi:

a)  tā karoga dalībvalststrešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek darbības; un [Gr. 46]

b)   tā karoga dalībvalsts trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek darbības. [Gr. 47]

Karoga dalībvalsts var izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos, ja attiecīgā IZPN ar trešo valsti protokols attiecībā uz minētajiem ūdeņiem nav bijis spēkā vismaz trīs iepriekšējos gadus.

Ja protokols tiek atjaunots, zvejas atļauja tiek automātiski anulēta no minētā protokola spēkā stāšanās datuma. [Gr. 48]

18. pants

Nosacījumi, ar kādiem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar IZPN, tikai tad, ja:

a)  nav spēkā esoša IZPN ar attiecīgo trešo valsti vai spēkā esošajā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā ir skaidri paredzēta iespēja izdot tiešas atļaujas;

b)  ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

ba)  ir pieļaujamās nozvejas pārpalikums, kā noteikts UNCLOS 62. panta 2. punktā;

c)  operators ir iesniedzis visu turpmāk minēto:

i)  piekrastes valsts piemērojamo tiesību aktu zivsaimniecības jomā kopiju, kā iesniegts piekrastes valsts operatoram;

ii)  trešās valsts rakstisku apstiprinājumu pēc sarunām starp operatoru un minēto trešo valsti par nosacījumiem, ar kādiem izdodama plānotā tiešā atļauja, kas dotu operatoram piekļuvi trešās valstsizsniegtu derīgu zvejas atļauju attiecībā uz ierosinātajām zvejas darbībām, kurā iekļauti nosacījumi piekļuvei zvejas resursiem, arī partostarp atļaujas ilgumu, nosacījumiemtermiņš, nosacījumi un zvejas iespējāmiespējas, kas izteiktas piepūles vai nozvejas limitu veidā;

iii)  plānoto zvejas darbību ilgtspējas pierādījumus, kas pamatojas uz:

—  zinātnisku izvērtējumu, ko sniegusi trešā valsts un/vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija un/vai reģionālā zivsaimniecības struktūra, kurai ir Komisijas atzīta zinātniska kompetence; un

—  minētāgadījumā, ja izvērtējumu veikusi trešā valsts — minētā izvērtējuma pārbaudi, ko karoga dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta novērtējumu vai attiecīgos gadījumos dalībvalsts zinātniskā institūta, kura kompetencē ir attiecīgā zivsaimniecība, novērtējumu;

–  trešās valsts zivsaimniecības tiesību aktu kopiju;

iv)  oficiāla publiska bankas konta numuru, kas norādīts visu maksu nokārtošanai, un

d)  gadījumā, kad jāveic tādu sugu zvejas darbības, ko pārvalda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, trešā valsts ir minētās organizācijas līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneresadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse. [Gr. 49]

19. pants

Tiešo atļauju pārvaldība

1.  Tiklīdz karoga dalībvalsts ir izdevusi zvejas atļaujukonstatējusi, ka panākta atbilstība 18. pantā noteiktajām prasībām, tā nosūta Komisijai attiecīgo informāciju, kas prasīta 1. un 2. pielikumā un 18. pantā.

2.  Ja Komisija 15 kalendāra dienu laikā noKomisija veic 1. punktā minētās informācijas nosūtīšanas nav pieprasījusi papildu informāciju vai pamatojumu, karoga dalībvalsts informē operatoru, ka tas drīkst sākt attiecīgās zvejas darbības, ja tam ir arī tiešā atļauja, ko piešķīrusi trešā valstssākotnējo izvērtējumu. Tā 15 dienu laikā var pieprasīt papildu informāciju vai pamatojumu attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju.

3.  Ja pēc 2. punktā minētās papildu informācijas vai pamatojuma pieprasīšanas Komisija konstatē, ka 18. panta nosacījumi nav izpildīti, tā divu mēnešuviena mēneša laikā pēc visassākotnējās pieprasītās informācijas vai pamatojuma saņemšanas var iebilst pret zvejas atļaujas piešķiršanu.

3.a   Neatkarīgi no šā panta 1. līdz 3. punkta, ja zvejas atļauju ir jāatjauno ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc sākotnējās atļaujas izsniegšanas un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kā sākotnējā atļaujā, dalībvalsts, kad tā ir konstatējusi atbilstību 18. panta nosacījumiem, var izsniegt atļauju tieši, un nekavējoties informē par to Komisiju. Komisija 15 dienu laikā var iebilst pret minētās atļaujas piešķiršanu, ievērojot 7. pantā noteikto procedūru.

4.  Ja trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, Komisija nekavējoties par to informē karoga dalībvalsti, kura informē kuģa īpašnieku.

5.  Ja trešā valsts informē karoga dalībvalsti, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, karoga dalībvalsts nekavējoties par to informē Komisiju un kuģa īpašnieku.

6.  Operators iesniedz karoga dalībvalstij to galīgo nosacījumu kopiju, par kuriem viņš ir vienojies ar trešo valsti, kā arī tiešās atļaujas kopiju. [Gr. 50]

III nodaļa

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pārziņā

20. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic krājumos, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā, Savienības ūdeņos, atklātā jūrā un trešās valsts ūdeņos.

20.a pants

Savienības starptautisko saistību piemērošana RZPO

Lai piemērotu Savienības starptautiskās saistības RZPO un saskaņā ar pamatregulas 28. pantā minētajiem mērķiem, Savienība veicina neatkarīgu struktūru veiktus regulārus novērtējumus un aktīvi iesaistās piemērošanas un īstenošanas komiteju izveidē visās RZPO, kurās tā ir līgumslēdzēja puse. Tā jo īpaši nodrošina, ka minētās īstenošanas komitejas veic ārējās zivsaimniecības politikas un RZPO pieņemto lēmumu īstenošanas vispārēju uzraudzību. [Gr. 51]

21. pants

Zvejas atļaujas

Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības krājumos, kurus pārvalda RZPO, izņemot tad, ja:

-a)   Savienība ir līgumslēdzēja puse RZPO; [Gr. 52]

a)  tam ir karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja;

b)  tas ir iekļauts attiecīgajā RZPO reģistrā vai atļauto kuģu sarakstā, un [Gr. 53]

c)  gadījumos, kad zvejas darbības veic trešo valstu ūdeņos, tam ir zvejas atļauja, ko attiecīgā trešā valsts izdevusi saskaņā ar II nodaļu.

22. pants

Nosacījumi, ar kādiem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts zvejas atļauju drīkst izdot tikai tad, ja:

a)  ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

b)  ir ievēroti noteikumi, ko noteikusi RZPO vai kas paredzēti transponējošajos Savienības tiesību aktos, un

c)  gadījumos, kad zvejas darbības veic trešo valstu ūdeņos, ir izpildīti 11. vai 18. pantā noteiktie kritēriji.

23. pants

Reģistrācija, ko veic RZPO

1.  Karoga dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu vai sarakstus ar tiem zvejas kuģiem, kā noteikts pamatregulā, kas ir aktīvi un kam attiecīgos gadījumos ir ar nozveju saistītie reģistri un kam tā ir atļāvusi veikt zvejas darbības RZPO pārziņā.

2.  Sarakstu vai sarakstus, kas minēti 1. punktā, sagatavo saskaņā ar RZPO prasībām, un tiem pievieno 1. un 2. pielikumā prasīto informāciju.

3.  Komisija 10 dienu laikā pēc 1. punktā minētā saraksta saņemšanas var no karoga dalībvalsts pieprasīt jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu. Tā pamato ikvienu šādu pieprasījumu.

4.  Kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka 22. panta nosacījumi ir izpildīti un 15 dienu laikā pēc 1. punktā minētā sarakta saņemšanas, tā nosūta atļauju saņēmušo kuģu sarakstu vai sarakstus RZPO.

5.  Ja RZPO reģistrs vai saraksts nav publisks, Komisija paziņo karoga dalībvalstij tajā iekļautos kuģusnosūta atļauto kuģu saraktu tām dalībvalstīm, kas iesaistītas attiecīgajā zivsaimniecībā. [Gr. 54]

IV nodaļa

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības atklātā jūrā

24. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko veic atklātā jūrā.veic Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus. [Gr. 55]

25. pants

Zvejas atļaujas

Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības atklātā jūrā, izņemot tad, ja:

a)  tam ir karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja, kas izdota pamatojoties uz zinātnisku novērtējumu, kurā novērtēta ierosināto zvejas darbību ilgtspējība un kuru apstiprinājis valsts zinātniskais institūts vai attiecīgos gadījumos tās dalībvalsts zinātniskais institūts, kurai ir kompetence attiecīgajā zivsaimniecībā; un [Gr. 56]

b)  zvejas atļauja ir paziņota Komisijai saskaņā ar 27. pantu.

26. pants

Nosacījumi, ar kādiem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz, kas dod tiesības veikt zvejas darbībāmdarbības atklātā jūrā tikai tad, ja:

a)  ir izpildīti 5. pantā noteiktie atļaujas izdošanas kritēriji;

b)   plānotās zvejas darbības:

–  ir pamatotas uz ekosistēmu pieeju zivsaimniecības pārvaldībai, kā noteikts pamatregulas 4. panta 9. punktā; un

–  notiek saskaņā ar zinātnisku izvērtējumu, kurā ņemta vērā jūras dzīvo resursu un jūras ekosistēmu saglabāšana, ko izstrādājis karoga dalībvalsts zinātniskais institūts. [Gr. 57]

27. pants

Paziņošana Komisijai

Karoga dalībvalsts vismaz 158,5 kalendāra dienas pirms atklātā jūrā plānoto zvejas darbību sākuma paziņo Komisijai zvejas atļaujas un sniedz 1. un 2. pielikumā prasīto informāciju. [Gr. 58]

V nodaļa

Savienības zvejas kuģu fraktēšana

28. pants

Principi

1.  Ja ir spēkā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības saskaņā ar fraktēšanas līgumiem, ja vien minētajā nolīgumā nav paredzēts citādi.

2.  Savienības kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības saskaņā ar vairākiem fraktēšanas līgumiem vienlaikus, nedz arī iesaistīties apakšfraktēšanā.

2.a   Savienības kuģi veic darbības saskaņā ar fraktēšanas līgumiem ūdeņos, kas ir RZPO pārziņā vienīgi gadījumos, kad kuģi fraktējusī valsts ir līgumslēdzēja puse šajā organizācijā.

3.  Nofraktēts Savienības kuģis fraktēšanas laikā nedrīkst izmantot savas karoga dalībvalsts zvejas iespējas. Nofraktēta kuģa nozvejas atskaita no fraktējošās valsts zvejas iespējām.

3.a  Nekas šajā regulā nemazina karoga dalībvalsts pienākumus attiecībā uz saistībām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 vai citiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, tostarp ziņošanas pienākumiem. [Gr. 59]

29. pants

Zvejas atļauju pārvaldība saskaņā ar fraktēšanas līgumu

Kad karoga dalībvalsts izdod zvejas atļauju kuģim saskaņā ar 11., 18., 22. vai 26. pantu un attiecīgās zvejas darbības tiek veiktas saskaņā ar fraktēšanas līgumu, tā pārliecinās par to, vai:

a)  fraktējošās valsts kompetentā iestāde ir oficiāli apstiprinājusi, ka līgums ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, un

b)  fraktēšanas līgumssīka informācija par fraktēšanas līgumu ir norādītsnorādīta zvejas atļaujā, tostarp laikposms, zvejas iespējas un zvejas zona. [Gr. 60]

VI nodaļa

Kontrole un ziņošanas pienākumi

30. pants

Novērotāju programmas dati

Ja datus uz Savienības zvejas kuģa vāc saskaņā ar Savienības tiesību aktos vai RZPO paredzētu novērotāju programmu, minētā kuģa operators nosūta minētos datus savai karoga dalībvalstij. [Gr. 61]

31. pants

Informācija trešām valstīm

1.  Kad tiek veiktas zvejas darbības saskaņā ar šo sadaļu un ja tā ir paredzēts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā ar trešo valsti, Savienības zvejas kuģa operators nosūta trešai valstij attiecīgās nozvejas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas gan un savai karoga dalībvalstij.– minētā sūtījuma kopiju, gan trešai valstij.

2.  Karoga dalībvalsts novērtē 1. punktā minēto trešai valstij nosūtīto datu saskanību ar datiem, ko tā saņēmusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Ja dati nav saskanīgi, dalībvalsts pārbauda, vai šāda nesaskanība ir uzskatāma par NNN zveju Regulas (EK) Nr. 1005/2008 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un attiecīgi rīkojas saskaņā ar minētās regulas 43. līdz 47. pantu.

3.  Nozvejas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju nenosūtīšana trešai valstij, kā minēts 1. punktā, sankciju un citu kopējā zivsaimniecības politikā paredzētu pasākumu piemērošanas vajadzībām tiek uzskatīta par smagu pārkāpumu. Pārkāpuma smagumu nosaka dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus kritērijus kā kaitējuma būtība, vērtība, pārkāpēja ekonomiskais stāvoklis un pārkāpuma apmērs vai atkārtošanās. [Gr. 62]

31.a pants

Prasības dalībai RZPO

Trešās valsts zvejas kuģis zvejas darbības saistībā ar krājumiem, ko pārvalda RZPO, Savienības ūdeņos drīkst veikt tikai tad, ja šī trešā valsts ir minētās RZPO līgumslēdzēja puse. [Gr. 63]

III SADAĻA

TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

32. pants

Vispārīgie principi

1.  Trešās valsts zvejas kuģis nedrīkst iesaistīties zvejas darbībās Savienības ūdeņos, ja tam nav Komisijas izdotas zvejas atļaujas. Tam šādu atļauju var izsniegt vienīgi gadījumos, ja izpildīti 5. pantā noteiktie kritēriji. [Gr. 64]

2.  Trešās valsts zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas zonā, kurā tas darbojas, un noteikumus, kas paredzēti attiecīgajā zivsaimniecības Ja attiecīgajā zivsaimniecības nolīgumā paredzētie noteikumi ir atšķirīgi, noteikumus skaidri norāda vai nu minētajā nolīgumā, vai tos norāda noteikumos, par kuriem panākta vienošanās ar trešo valsti, kas īsteno nolīgumu. [Gr. 65]

3.  Ja trešās valsts zvejas kuģis pārvietojas Savienības ūdeņos bez atļaujas, kas izdota saskaņā ar šo regulu, minētā kuģa zvejas rīkus nostiprina un uzglabā tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai izmantošanai zvejas darbībās.

33. pants

Zvejas atļauju izdošanas nosacījumi

Komisija var izdot trešās valsts zvejas kuģim atļauju veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos, ja:

-a)   ir pieļaujamās nozvejas pārpalikums, uz kuru attiecas ierosinātās zvejas iespējas, kā noteikts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā;

a)  informācija, kas 1. un 2. pielikumā prasīta par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, ir pilnīga un pareiza; kuģim un ikvienam ar to saistītajam atbalsta kuģim vai kuģiem ir SJO numurs, ja šāda prasība paredzēta Savienības tiesību aktos;

b)  operatoram zvejas kuģa kapteinim un attiecīgajam zvejas kuģim 12 mēnešu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas nav piemērotas sankcijas par smagu pārkāpumu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantam un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantam;

c)  zvejas kuģis nav iekļauts nevienā trešās valsts, RZPO vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 Savienības pieņemtā NNN zvejas kuģu sarakstā un/vai trešā valsts nav noteikta vai iekļauta sarakstā kā nesadarbīga valsts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 vai kā valsts, kas atļauj ilgtnespējīgu neilgtspējīgu zveju, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1026/2012;

d)  zvejas kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, un attiecīgā gadījumā ir iekļauts minētajā nolīgumā paredzētajā kuģu sarakstā. [Gr. 66]

34. pants

Zvejas atļauju izdošanas procedūra

1.  Trešā valsts ar tās zvejas kuģiem saistītus pieteikumus Komisijai nosūta pirms attiecīgajā nolīgumā noteiktā termiņa vai Komisijas noteiktā termiņa.

2.  Komisija var lūgt trešai valstij jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

3.  Kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka 33. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, tā izdod zvejas atļauju un par to informē trešo valsti un attiecīgās dalībvalstis.

35. pants

Zvejas atļauju uzraudzība

1.  Ja kāds no 33. pantā izklāstītajiem nosacījumiem vairs nav izpildīts, Komisija groza vai anulē atļauju un informē par to trešo valsti un attiecīgās dalībvalstis.

2.  Komisija var atteikt, apturēt vai anulēt atļauju gadījumos:

a)   kas cita starpā saistīti ar starptautiskiem cilvēktiesību standartiem;

b)   kad tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar smagu apdraudējumu jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, pārvaldībai un saglabāšanai;

c)   kad jārīkojas, lai novērstu smagu pārkāpumu saistībā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zveju; vai

d)   attaisno šādu rīcību, vai gadījumos, kad šādu vai citu īpaši svarīgu politisku iemeslu dēļ Savienība ir nolēmusi apturēt vai pārtraukt attiecības ar attiecīgo trešo valsti.

Gadījumā, kad Komisija atsaka, aptur vai anulē atļauju saskaņā ar pirmo daļu, tā nekavējoties informē attiecīgo trešo valsti. [Gr. 67]

36. pants

Zvejas darbību slēgšana

1.  Kad trešai valstij piešķirtās zvejas iespējas ir uzskatāmas par pilnībā apgūtām, Komisija par to nekavējoties paziņo attiecīgajai trešai valstij un dalībvalstu kompetentajām inspekcijas iestādēm. Lai nodrošinātu to zvejas darbību nepārtrauktību, kas attiecas uz neapgūtajām zvejas iespējām, bet var ietekmēt arī apgūtās zvejas iespējas, trešā valsts iesniedz Komisijai tehniskus pasākumus, ar kuriem tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz apgūtajām zvejas iespējām. No 1. punktā minētās paziņošanas dienas zvejas atļaujas, kas izdotas attiecīgās trešās valsts karoga kuģiem, uzskata par apturētām attiecībā uz konkrētajām zvejas darbībām, un kuģiem vairs nav atļauts iesaistīties minētajās zvejas darbībās.

2.  Zvejas atļaujas uzskata par anulētām, ja saskaņā ar 2. punktu veiktā zvejas darbību apturēšana attiecas uz visām darbībām, par kurām tās bija piešķirtas.

3.  Trešā valsts nodrošina to, ka attiecīgos zvejas kuģus nekavējoties informē par šā panta piemērošanu un ka tie izbeidz visas attiecīgās zvejas darbības.

37. pants

Kvotu pārzveja Savienības ūdeņos

1.  Ja Komisija konstatē, ka trešā valsts ir pārsniegusi kvotas, kas tai iedalītas attiecībā uz krājumu vai krājumu grupu, Komisija turpmākajos gados veic atvilkumus no kvotām, kas minētajai valstij iedalītas attiecībā uz minēto krājumu vai krājumu grupu. Atvilkuma apjoms atbilst Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta nosacījumiem. [Gr. 68]

2.  Ja 1. punktā paredzēto atvilkumu no pārzvejotā krājuma vai krājumu grupas kvotas nevar veikt tāpēc, ka minētā krājuma vai krājumu grupas kvota attiecīgajai trešai valstij nav pieejama pietiekamā apmērā, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo trešo valsti turpmākajos gados var veikt atvilkumus no kvotām, kas attiecīgajai trešai valstij ir pieejamas attiecībā uz citiem krājumiem vai krājumu grupām, kuri sastopami tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kuriem ir atbilstoša komerciālā vērtība.

38. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

1.  Trešās valsts kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro kontroles noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas zonā, kurā tas darbojas.

2.  Trešās valsts kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, sniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai un vajadzības gadījumā piekrastes dalībvalstij datus, kas Savienības kuģiem jānosūta karoga dalībvalstij saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

3.  Komisija vai tās izraudzītā struktūra 2. punktā minētos datus nosūta piekrastes dalībvalstij.

4.  Trešās valsts kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai novērotāju pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamajām novērotāju programmām.

5.  Visus pārkāpumus, ko izdarījuši trešās valsts zvejas kuģi, kā arī ar tiem saistītās sankcijas piekrastes dalībvalsts reģistrē valsts reģistrā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā.

6.  Lai nodrošinātu to, ka attiecīgā trešā valsts veic atbilstošus pasākumus, Komisija nosūta trešai valstij 5. punktā minēto informāciju.

Šā panta 1. punkts neskar apspriešanos starp Savienību un trešām valstīm. Šajā sakarībā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai Savienības tiesību aktos iestrādātu rezultātus, kas gūti, ar trešām valstīm apspriežoties par piekļuves kārtību.

IV SADAĻA

Dati un informācija

39. pants

Savienības zvejas atļauju reģistrs

1.  Komisija izveido un uztur elektronisku Savienības zvejas atļauju reģistru, kurā iekļautas visas zvejas atļaujas, kas piešķirtas saskaņā II un III sadaļu un kam ir publiskā daļa un drošā daļa. Minētajā reģistrā:

a)  tiek reģistrēta visa 1. un 2. pielikumā prasītā informācija un attēlots katras atļaujas statuss reāllaikā;

b)  tas tiek izmantots datu un informācijas apmaiņā starp Komisiju un dalībvalstīm, un

c)  tas tiek izmantots tikai zvejas flotu ilgtspējīgas pārvaldības vajadzībām.

2.  Zvejas atļauju saraksts reģistrā ir publiski pieejams, un tajā ir šāda informācija:

a)  kuģa vārds un karogs, Savienības zvejas flotes reģistra numurs un SJO numurs, ja šāda prasība paredzēta Savienības tiesību aktos;

aa)   uzņēmuma īpašnieka un faktiskā īpašnieka vārds, pilsēta un dzīvesvietas valsts;(b) atļaujas veids un

b)  atļaujas veids, tostarp zvejas iespējas un

c)  laiks un zona, kurā atļauts veikt zvejas darbību (sākuma un beigu datums; zvejas zona).

3.  Dalībvalsts izmanto reģistru, lai nosūtītu Komisijai zvejas atļaujas un atjauninātu ziņas par tām, kā prasīts 12., 19., 23. un 27. pantā. [Gr. 69]

40. pants

Tehniskas prasības

Apmaiņu ar II, III un IV sadaļā minēto informāciju veic elektroniskā formātā. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK(17) noteikumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskas darbības prasības attiecībā uz minētajās sadaļās norādītās informācijas reģistrēšanu, formatēšanu un nosūtīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 45. panta 2. punktā.

Lai nodrošinātu Savienības zvejas atļauju reģistra darbību un dotu iespēju dalībvalstīm panākt atbilstību nosūtīšanas tehniskajām prasībām, Komisija sniedz attiecīgajām dalībvalstīm tehnisku palīdzību. Lai to nodrošinātu, tā palīdz valsts iestādēm nosūtīt informāciju, kas operatoriem jāiesniedz attiecībā uz katru atļaujas veidu, un līdz … [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] izstrādā dalībvalstīm paredzētu IT lietojumprogrammu, lai tās varētu automātiski un reāllaikā nosūtīt Savienības zvejas atļauju reģistram datus par atļauju pieteikumiem un kuģu parametriem. [Gr. 70]

Tehniskam un finansiālam atbalstam informācijas nosūtīšanas vajadzībām dalībvalstis var izmantot finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014(18) 76. panta 2. punkta a) apakšpunktu. [Gr. 71]

41. pants

Piekļuve datiem

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 110. pantu, dalībvalstis vai Komisija piešķir attiecīgajiem kompetentajiem administratīvajiem dienestiem, kas iesaistīti zvejas flotu pārvaldībā, piekļuvi 39. pantā minētā Savienības zvejas atļauju reģistra drošajai daļai.

42. pants

Datu pārvaldība, personas datu aizsardzība un konfidencialitāte

Saskaņā ar šo regulu iegūtos datus apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109., 110., 111. un 113. pantu, Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK un tās īstenošanai pieņemtajiem valstu noteikumiem.

43. pants

Saistība ar trešām valstīm un RZPO

1.  Ja dalībvalsts no trešās valsts vai RZPO saņem informāciju, kas ir noderīga šīs regulas rezultatīvai piemērošanai, tā paziņo minēto informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai ar nosacījumu, ka tai šādi rīkoties atļauj divpusēji nolīgumi, kas noslēgti ar minēto trešo valsti, vai attiecīgās RZPO noteikumi.

2.  Attiecīgo informāciju par neatbilstību šīs regulas noteikumiem vai par smagiem pārkāpumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktā, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, tādu RZPO vai līdzīgu zvejniecības organizāciju pārziņā, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneresadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse, paziņot citām minēto nolīgumu pusēm vai organizācijām ar nosacījumu, ka ir saņemta informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišana, un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. [Gr. 72]

V SADAĻA

Procedūras, deleģēšanas un īstenošanas pasākumi

44. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 73]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.a  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

45. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Atcelšana

1.  Regulu (EK) Nr. 1006/2008 atceļ.

2.  Atsauces uz atcelto Regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

47. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1. pielikums

Informācija, kas jāsniedz zvejas atļaujas izdošanas vajadzībām

* Obligāti aizpildāmie lauki (22.–25. un 28.–48. punktu drīkst neaizpildīt, ja attiecīgo informāciju var automātiski izgūt no Savienības flotes reģistra, izmantojot CFR vai SJO numuru).

I

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS

1

Ekonomikas operatora vārds vai nosaukums*

2

E-pasts*

3

Adrese

4

Fakss

5

Nodokļu maksātāja numurs (SIRET, NIF utt.)*

6

Tālrunis

7

Aģenta vārds vai nosaukums (saskaņā ar protokola noteikumiem)*

8

E-pasts*

9

Adrese

10

Fakss

11

Tālrunis

12

Ekonomikas operatoru pārstāvošās apvienības vai aģenta vārds vai nosaukums*

13

E-pasts*

14

Adrese

15

Fakss

16

Tālrunis

17

Kapteiņa (kapteiņu) vārds*

18

E-pasts*

19

Valstspiederība*

20

Fakss

21

Tālrunis

II

KUĢA IDENTIFIKĀCIJA, TEHNISKIE PARAMETRI UN APRĪKOJUMS

22

Kuģa vārds*

23

Karoga valsts*

24

Pašreizējā karoga iegūšanas datums*

25

Ārējais marķējums*

26

SJO (UVI) numurs*

27

CFR numurs*

28

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)*

29

Izsaukuma frekvence*

30

Satelīttālruņa numurs

31

MMSI*

32

Kuģa būves gads un vieta*

33

Iepriekšējais karogs un tā iegūšanas datums (attiecīgā gadījumā)*

34

Korpusa materiāls: tērauds / koks / poliesteris / cits*

35

VMS transponders*

36

Modelis*

37

Sērijas numurs*

38

Programmatūras versija*

39

Satelītoperators*

40

VMS ražotājs (nosaukums)

41

Kuģa lielākais garums*

42

Kuģa platums*

43

Iegrime*

44

Bruto tilpība (GT)*

45

Galvenā dzinēja jauda (kW)*

46

Dzinēja tips

47

Marka

48

Dzinēja sērijas numurs*

III

ZVEJAS KATEGORIJA, PAR KURU PIEPRASĪTA ZVEJAS ATĻAUJA

49

Kuģa tipa FAO kods*

50

Zvejas rīka tipa FAO kods*

53

Zvejas apgabalu FAO kods*

54

Zvejas rajoni – FAO vai piekrastes valsts*

55

Izkraušanas osta vai ostas

56

Citā kuģī pārkraušanas osta vai ostas

57

Mērķsugas FAO kods vai zvejas kategorija (IZPN)*

58

Pieprasītās atļaujas termiņš (sākuma un beigu datums)

59

RZPO reģistra numurs* (ja zināms)

60

Datums, kad kuģis iekļauts RZPO reģistrā* (ja zināms)

61

Maksimālais kopējais apkalpes locekļu skaits*:

62

no [PARTNERVALSTS]:

63

no ĀKK:

64

Zivju saglabāšana, apstrāde vai pārstrāde, ko veic uz kuģa*: svaigas zivis / atvēsināšana / saldēšana / zivju milti / eļļa / filetēšana

65

Atbalsta kuģu saraksts: vārds / SJO numurs / CFR numurs

IV

FRAKTĒŠANA

66

Kuģis darbojas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*: Jā/Nē

67

Fraktēšanas līguma veids

68

Fraktēšanas periods (sākuma un beigu datums)*

69

Zvejas iespējas (tonnas), kas kuģim iedalītas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*

70

Trešā valsts, kas iedalījusi kuģim zvejas iespējas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*

Pielikumi (dokumentu saraksts): [Gr. 74]

2. pielikums

Informācija, kas jāsniedz par atbalsta kuģi, kas palīdz 1. pielikumā aprakstītajam zvejas kuģim

* Obligāti aizpildāmie lauki (22.–25. un 28.–33. punktu drīkst neaizpildīt par atbalsta kuģi ar Savienības karogu, ja attiecīgo informāciju var automātiski izgūt no Savienības flotes reģistra, izmantojot CFR numuru).

I

ATBALSTA KUĢA OPERATORS

1

Ekonomikas operatora vārds vai nosaukums*

2

E-pasts*

3

Adrese

4

Fakss

5

Nodokļu maksātāja numurs (SIRET, NIF utt.)*

6

Tālrunis

7

Aģenta vārds vai nosaukums (saskaņā ar protokola noteikumiem)*

8

E-pasts*

9

Adrese

10

Fakss

11

Tālrunis

12

Ekonomikas operatoru pārstāvošās apvienības vai aģenta vārds vai nosaukums*

13

E-pasts*

14

Adrese

15

Fakss

16

Tālrunis

17

Kapteiņa (kapteiņu) vārds*

18

E-pasts*

19

Valstspiederība*

20

Fakss

21

Tālrunis

II

ATBALSTA KUĢA IDENTIFIKĀCIJA, TEHNISKIE PARAMETRI UN APRĪKOJUMS

22

Kuģa vārds*

23

Karoga valsts*

24

Pašreizējā karoga iegūšanas datums*

25

Ārējais marķējums*

26

SJO (UVI) numurs*

27

CFR numurs (Savienības kuģiem, ja zināms)*

28

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)*

29

Izsaukuma frekvence*

30

Satelīttālruņa numurs

31

MMSI*

32

Kuģa būves gads un vieta

33

Iepriekšējais karogs un tā iegūšanas datums (attiecīgā gadījumā)*

34

Korpusa materiāls: tērauds / koks / poliesteris / cits

35

VMS transponders

36

Modelis

37

Sērijas numurs

38

Programmatūras versija

39

Satelītoperators

40

VMS ražotājs (nosaukums)

41

Kuģa lielākais garums

42

Kuģa platums

43

Iegrime

44

Bruto tilpība (GT)

45

Galvenā dzinēja jauda (kW)

47

Dzinēja tips

48

Marka

49

Dzinēja sērijas numurs

III

INFORMĀCIJA PAR ATBALSTĪTAJĀM ZVEJAS DARBĪBĀM

50

Zvejas apgabalu FAO kods

51

Zvejas rajoni – FAO

52

Mērķsugas FAO kods

53

RZPO reģistra numurs*

54

Datums, kad kuģis iekļauts RZPO reģistrā*

Pielikumi (dokumentu saraksts): [Gr. 75]

Pielikums

Informācija, kas jāsniedz zvejas atļaujas izdošanas vajadzībām

* obligāti aizpildāmie lauki (22.–25. un 28.–48. punktu drīkst neaizpildīt, ja attiecīgo informāciju var automātiski izgūt no Savienības flotes reģistra, izmantojot Savienības zvejas flotes reģistra vai SJO numuru).

I

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS

1

Kuģa identifikācija (SJO numurs, Savienības zvejas flotes reģistra numurs, utt.)

2

Kuģa vārds

3

Ekonomikas operatora vārds vai nosaukums*

4

E-pasts*

5

Adrese

6

Fakss

7

Nodokļu maksātāja numurs (SIRET, NIF …)*

8

Tālrunis

9

Īpašnieka vārds

10

E-pasts*

11

Adrese

12

Fakss

13

Tālrunis

14

Ekonomikas operatoru pārstāvošās apvienības vai aģenta vārds vai nosaukums*

15

E-pasts*

16

Adrese

17

Fakss

18

Tālrunis

19

Kapteiņa (kapteiņu) vārds*

20

E-pasts*

21

Valstspiederība*

22

Fakss

23

Tālrunis

II

ZVEJAS KATEGORIJA, PAR KURU PIEPRASĪTA ZVEJAS ATĻAUJA

Atļaujas veids (zivsaimniecības nolīguma, tiešā atļauja, RZPO, atklātās jūras, fraktēšanas, atbalsta kuģa)

24

Kuģa tipa FAO kods*

25

Zvejas rīka tipa FAO kods*

26

Zvejas apgabalu FAO kods*

27

Mērķsugu FAO kods vai zvejas kategorija (IZPN)*

28

Pieprasītās atļaujas termiņš (sākuma un beigu datums)

29

RZPO reģistra numurs* (ja zināms)

30

Atbalsta kuģu saraksts: vārds / SJO numurs / Savienības zvejas flotes reģistra numurs

III

FRAKTĒŠANA

31

Kuģis darbojas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*: Jā / Nē

32

Fraktēšanas līguma veids

33

Fraktēšanas periods (sākuma un beigu datums)*

34

Zvejas iespējas (tonnas), kas kuģim iedalītas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*

35

Trešā valsts, kas iedalījusi kuģim zvejas iespējas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*

[Gr. 76]

(1)OV C 303, 19.8.2016., 116. lpp.
(2)OV C , , . lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. februāra nostāja un Padomes ... lēmums
(4)Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
(5)Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).
(6)Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).
(7)Padomes Lēmums 96/428/EK (1996. gada 25. jūnijs) par Kopienas pievienošanos nolīgumam, kas veicina starptautisko saglabāšanas un vadības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem (OV L 177, 16.7.1996., 24. lpp.).
(8)Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija Rezolūcija A/Res/66/288 par Rio+20 konferences rezultātiem “Nākotne, kādu mēs vēlamies”.
(9) Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(10)Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(11)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(14) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1026/2012 (2012. gada 25. oktobris) par konkrētiem pasākumiem zivju krājumu saglabāšanas jomā attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju (OV L 316, 14.11.2012., 34. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

Juridisks paziņojums