Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2313(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0026/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0026/2017

Debates :

PV 14/02/2017 - 17
CRE 14/02/2017 - 17

Balsojumi :

PV 15/02/2017 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0037

Pieņemtie teksti
PDF 457kWORD 62k
Trešdiena, 2017. gada 15. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
2016. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu
P8_TA(2017)0037A8-0026/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu (2016/2313(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–  ņemot vērā Protokolu par Sadarbības un asociācijas nolīguma pielāgošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un šā protokola parafēšanu 2016. gada 18. jūlijā un parakstīšanu 2016. gada 15. decembrī,

–  ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas 2016. gada 15. februāra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu “Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. septembra secinājumus par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā ES Padomes prezidentūras 2016. gada 13. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) pirmo sanāksmi, kas notika Sarajevā 2015. gada 5. un 6. novembrī, un Stabilizācijas un asociācijas padomes (SAP) un Stabilizācijas un asociācijas komitejas pirmās sanāksmes starp Bosniju un Hercegovinu un ES, kuras attiecīgi notika 2015. gada 11. un 17. decembrī,

–  ņemot vērā Parīzes 2016. gada 4. jūlija augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Parīzes 2016. gada augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 1. augusta kopīgo paziņojumu par Bosnijas un Hercegovinas iestāžu vienošanos par svarīgākajiem pasākumiem ceļā uz ES,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 17. septembra kopīgo paziņojumu pēc Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas lēmuma par Serbu Republikas (SR) dienu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 9. novembra paziņojumu “2016. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2016)0715), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2016. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu” (SWD(2016)0365),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu “ES pirmspievienošanās palīdzība administratīvās spējas stiprināšanai Rietumbalkānos: metarevīzija”(1),

–  ņemot vērā Augstā pārstāvja miera līguma īstenošanas procesā Bosnijā un Hercegovinā piecdesmito ziņojumu ANO Drošības padomei(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas Apvienoto Nāciju Organizācijā vadītāja V. E. João Vale de Almeida paziņojumu, ko tas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā 2016. gada novembrī sniedza ANO Drošības padomes debatēs par tēmu “Stāvoklis Bosnijā un Hercegovinā”,

–  ņemot vērā 2015. gada jūlijā pieņemto 2015.–2018. gada Reformu programmu Bosnijai un Hercegovinai un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdību 2016. gada 23. augustā pieņemto Saskaņošanas mehānismu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0026/2017),

A.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna integrēt Bosniju un Hercegovinu Eiropas Savienībā un saglabāt tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību; tā kā ir panākti rezultāti tās ceļā uz integrāciju ES; tā kā Padome lūdza Komisiju sagatavot atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas dalības pieteikumu;

B.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs 2016. gada 9. decembrī Sarajevā iesniedza anketu Bosnijas un Hercegovinas atbildīgajām iestādēm;

C.  tā kā autonomo tirdzniecības pasākumu apturēšana tiks atcelta pēc tam, kad būs parakstīts un provizoriski piemērots Protokols par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) pielāgošanu;

D.  tā kā, izstrādājot Bosnijas un Hercegovinas 2013.–2018. gada Reformu programmu, atbildīgās iestādes visos līmeņos atzina, ka ir steidzami nepieciešams uzsākt ekonomikas atjaunošanas un modernizācijas procesu, kura mērķis ir radīt jaunas darbvietas un veicināt ilgtspējīgu, efektīvu, sociāli taisnīgu un stabilu ekonomikas izaugsmi; tā kā Bosnija un Hercegovina ir parādījusi apņemšanos un gatavību turpināt nepieciešamās sociālās un ekonomiskās reformas, lai samazinātu joprojām pārāk augsto jauniešu bezdarba līmeni;

E.  tā kā neatkarīga, funkcionāla un stabila tiesu vara ir svarīga, lai nodrošinātu tiesiskumu un virzību ceļā uz pievienošanos ES;

F.  tā kā izlīguma procesa ilgtspējību joprojām apdraud problēmas; tā kā turpmāku izlīgumu veicinās virzība ceļā uz pievienošanos ES;

G.  tā kā Bosnija un Hercegovina joprojām nav īstenojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECHR) Sejdić-Finci, Zornić un Pilav lietās pieņemtos nolēmumus;

H.  tā kā korupcija, tostarp augstākajā līmenī, joprojām ir plaši izplatīta;

I.  tā kā Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir 74 000 iekšēji pārvietoto personu un ievērojams skaits tās bēgļu uzturas kaimiņvalstīs, pārējā Eiropas teritorijā un visā pasaulē, un 6808 personas ir bezvēsts pazudušas;

J.  tā kā izglītībai ir būtiska nozīme iecietīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā un sekmēšanā, kā arī starpkultūru, reliģiskās un etniskās sapratnes veicināšanā šajā valstī;

K.  tā kā Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo, 1991. gads);

L.  tā kā (potenciālās) kandidātvalstis tiek vērtētas pēc to nopelniem un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu īstenošanas ātrums un kvalitāte,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Padome izskata Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES un anketas iesniegšanu, un cer sagaidīt Komisijas atzinumu par dalības pieteikumu pēc tā būtības; aicina kompetentās Bosnijas un Hercegovinas iestādes visos līmeņos aktīvi veicināt šo procesu un sadarboties un saskaņoti piedalīties Komisijas atzinuma izstrādē, nodrošinot vienotu un saskaņotu atbilžu kopumu Komisijas izziņas darbā; norāda, ka šī uzdevuma izpilde būs arī apliecinājums tam, ka valsts ir darboties spējīga; atkārto, ka ES pievienošanās process ir iekļaujošs process, kurā ir iesaistītas visas ieinteresētās personas;

2.  atzinīgi vērtē trīspusējās prezidentūras nozīmīgo lomu pārējo iesaistīto iestāžu motivēšanā visos līmeņos, lai tās ieguldītu spēkus savu attiecīgo uzdevumu izpildē vispārējā valsts tuvināšanās ES procesā;

3.  atzinīgi vērtē 2015.–2018. gada Reformu programmas īstenošanas progresu, kā arī valsts apņemšanos turpināt institucionālas un sociāli ekonomiskas reformas; atgādina, ka jaunās ES pieejas attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu pieņemšanu izraisīja sarežģītā sociāli ekonomiskā situācija valstī un pieaugošā iedzīvotāju neapmierinātība; norāda, ka situācija pašreiz ir kļuvusi nedaudz labāka, tomēr uzsver, ka harmonizēta un efektīva Reformu programmas īstenošana saskaņā ar rīcības plānu ir nepieciešama, lai panāktu reālas izmaiņas visā valstī un manāmi uzlabotu visu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīvi;

4.  aicina turpināt reformu īstenošanu, lai pārveidotu Bosniju un Hercegovinu par pilnībā efektīvu, iekļaujošu un funkcionējošu valsti, kuras pamatā ir tiesiskums, nodrošinot vienlīdzību un demokrātisko pārstāvību visām tās tautām un iedzīvotājiem; pauž nožēlu, ka kopējos reformu centienus joprojām bieži traucē etniskās un politiskās atšķirības, kuru iemesls ir dziļas integrāciju apdraudošas tendences, kas apgrūtina demokrātisko attīstību, un pārlieku liela valsts pārvaldes politizācija; uzsver, ka Bosnija un Hercegovina nebūs veiksmīga kandidāte dalībai ES, kamēr nebūs izveidoti atbilstīgi institucionāli apstākļi; mudina visus politiskos līderus strādāt, lai ieviestu nepieciešamās izmaiņas, tostarp vēlēšanu likuma reformas, ņemot vērā arī principus, kas pausti iepriekšējās rezolūcijās, piemēram, federālisma, decentralizācijas un leģitīmas pārstāvības principus, nolūkā nodrošināt to, ka visi iedzīvotāji uz vienlīdzīgu nosacījumu pamata var iesniegt savu kandidatūru, izmantot tiesības būt ievēlētiem un sniegt ieguldījumu visos politiskajos līmeņos; uzskata, ka ir būtiski saglabāt vienprātību par ES integrāciju un saskaņotā veidā sekmēt tiesiskumu, tostarp apkarot korupciju un organizēto noziedzību, reformēt tiesu varu un valsts pārvaldi; tāpat uzsver, ka ir nepieciešams nepārtraukti un efektīvi pievērst uzmanību sociālo un ekonomikas reformu īstenošanai, kurām joprojām ir jābūt prioritārām;

5.  atzinīgi vērtē vienošanos par koordinācijas mehānisma par ES lietām izveidi, kura uzdevums ir uzlabot pievienošanās procesa funkcionalitāti un efektivitāti, tostarp attiecībā uz ES finansiālo palīdzību, un kurš nodrošinās labāku sadarbību ar ES; aicina to drīz īstenot; turklāt aicina nodrošināt efektīvu sadarbību un saziņu starp visiem valdības līmeņiem un ar ES, lai sekmētu pielāgošanos acquis un tā īstenošanu un lai nodrošinātu apmierinošas atbildes uz Komisijas jautājumiem atzinuma izstrādes procesā; uzskata par nepieņemamu to, ka Serbu Republikas (SR) valdība cenšas izveidot paralēlus saziņas kanālus, pieņemot noteikumus par tiešu ziņošanu Komisijai; aicina vairāk nostiprināt Eiropas integrācijas direktorāta nozīmi un spējas, lai tas pilnībā uzņemtos koordinēšanas funkcijas SAN īstenošanā un pievienošanās procesā kopumā;

6.  pauž gandarījumu par Protokola par SAN pielāgošanu parakstīšanu, kurš provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 1. februāra, automātiski atjaunojot autonomos tirdzniecības pasākumus, kuri tika apturēti no 2016. gada 1. janvāra; cer, ka šā protokola ratifikācija būs ātra un netraucēta;

7.  pauž nožēlu, ka joprojām nav pieņemts SAPK reglaments, jo tiek īstenoti mēģinājumi ieviest etnisku bloķēšanu SAPK reglamentā, līdz ar to Bosnija un Hercegovina ir kļuvusi par vienīgo paplašināšanās valsti, kurā nevarēja pienācīgi izveidot šādu struktūru; mudina Bosnijas un Hercegovinas parlamenta vadošās struktūras nekavējoties rast risinājumu, lai izpildītu ES institucionālā un tiesiskā regulējuma prasības, un nodrošināt jēgpilnu pievienošanās procesa parlamentāro uzraudzību; atgādina, ka SAN ir iekļauta prasība pieņemt reglamentu un tā nepieņemšana ir tiešs SAN īstenošanas pārkāpums;

8.  atzinīgi vērtē dažus uzlabojumus vēlēšanu tiesību aktos, kas tiek veikti saskaņā ar EDSO/ODIHR ieteikumiem; atzīmē, ka 2016. gada 2. oktobra vietējās vēlēšanas visā visumā noritēja atbilstīgi noteiktajai kārtībai; pauž nožēlu, ka ir pagājuši seši gadi, tomēr Mostaras iedzīvotājiem joprojām ir liegtas demokrātiskās tiesības ievēlēt vietējos pārstāvjus, ņemot vērā pastāvīgās nesaskaņas politisko vadītāju starpā; mudina ātri īstenot Konstitucionālās tiesas lēmumu par Mostaru, grozot vēlēšanu tiesību aktus un šīs pilsētas statūtus; pauž stingru nosodījumu par nepieņemamo vardarbību pret vēlēšanu amatpersonām Stolacā un aicina kompetentās iestādes atrisināt šo situāciju, ievērojot tiesiskumu, tostarp uzsākot izmeklēšanu par visiem vardarbības aktiem un vēlēšanu pārkāpumiem, kā arī saucot pie atbildības vainīgos; pieņem zināšanai, ka Bosnijas un Hercegovinas Galvenā vēlēšanu komisija anulēja vēlēšanas Solacā un aicina rīkot atkārtotas vēlēšanas atbilstīgi demokrātijas standartiem — miermīlīgā veidā un iecietības gaisotnē;

9.  pauž nožēlu, ka paustā politiskā apņemšanās apkarot korupciju nav devusi taustāmus rezultātus; uzsver, ka nav datu reģistra par plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušām lietām un ka tiesiskais un institucionālais regulējums sistēmiskas korupcijas apkarošanai, piemēram, politisko partiju finansēšanas, publiskā iepirkuma, interešu konfliktu un aktīvu atklāšanas jomā, ir vājš un nepietiekams; atzīst panākto progresu, pieņemot korupcijas apkarošanas rīcības plānus un izveidojot korupcijas novēršanas struktūras dažādos pārvaldības līmeņos, un aicina šos lēmumus īstenot konsekventi un ātri; ar bažām atzīmē, ka sadrumstalotība un vāja aģentūru sadarbība apgrūtina korupcijas apkarošanas pasākumu efektivitāti; aicina panākt lielāku specializāciju policijā un tiesu varas iestādēs, izveidojot atbilstošus koordinācijas kanālus; uzsver nepieciešamību izveidot datu reģistru par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas efektīvu kontroli, izstrādāt pārredzamas nodarbinātības procedūras plašāka publiskā sektora vajadzībām, kā arī izskaust korupciju visos publiskā iepirkuma posmos;

10.  uzsver, ka 2013. gada uzskaites rezultāti ir svarīgs pamats, lai sniegtu pienācīgu atbildi uz Komisijas anketu, un tiem ir būtiska nozīme efektīvas sociāli ekonomiskās plānošanas nodrošināšanā; atzinīgi vērtē starptautiskās uzraudzības operācijas galīgo novērtējumu, kurā ir secināts, ka uzskaite Bosnijā un Hercegovinā kopumā tika veikta saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; pauž nožēlu par to, ka Serbu Republika (SR) atteicās uzskaites rezultātus atzīt par likumīgiem un ka SR iestādes publicēja savus rezultātus, kas atšķīrās no Bosnijas un Hercegovinas Statistikas aģentūras apstiprinātajiem rezultātiem; aicina SR iestādes pārskatīt pieeju šajā jautājumā; aicina Bosnijas un Hercegovinas statistikas aģentūras panākt būtisku progresu šajā izšķirošajā jomā un saskaņot to statistikas datus un metodes ar Eurostat standartiem;

11.  atgādina, ka profesionāla, efektīva un uz nopelniem balstīta valsts pārvalde ir jebkuras valsts, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti, integrācijas pamats; pauž bažas par pastāvīgo valsts pārvaldes sadrumstalotību un politizāciju, kas traucē veikt institucionālās un leģislatīvās reformas un padara sarežģītākus un dārgākus valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem; steidzamā kārtā aicina panākt saskaņotāku pieeju politikas izstrādē un koordinācijā visos valdības līmeņos, valsts pārvaldes un publiskā sektora depolitizāciju, labāku vidēja termiņa plānošanu un skaidru publisko finanšu pārvaldības stratēģiju;

12.  atkārtoti pauž bažas, ka turpinās sadrumstalotības process četru atšķirīgu juridisku sistēmu virzienā; uzsver, ka strauji nepieciešams atrisināt nenovērstos tiesu varas trūkumus, stiprināt tiesu efektivitāti un neatkarību, tostarp depolitizējot tiesu varu, apkarot korupciju tiesu varas iestādēs un ieviest piemērotas tiesas nolēmumu izpildes procedūras; mudina strauji pieņemt rīcības plānu 2014.–2018. gada tieslietu sektora reformas īstenošanai; aicina pilnībā ieviest tiesību aktus par bērnu aizsardzību un efektīvas tiesu pieejamības nodrošināšanu bērniem; atzinīgi vērtē likuma par bezmaksas juridisko palīdzību valsts līmenī pieņemšanu un Augstākās tiesas un prokuratūras padomes ieviestās pamatnostādnes par interešu konfliktu novēršanu un integritātes plānu un disciplināro pasākumu izveidi;

13.  aicina stiprināt tiesu varas iestāžu vispārējo efektivitāti, palielināt jaunu tiesnešu un prokuroru atlases procesa pārredzamību un objektivitāti, kā arī stiprināt pārskatatbildības un integritātes mehānismus tiesu varas iestādēs; uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot interešu konfliktu novēršanas mehānismus un izveidot mehānismus finanšu pārskatu un aktīvu atklāšanas pārredzamības nodrošināšanai tiesu iestādēs; atzīmē, ka Bosnijas un Hercegovinas tiesu varas iestāžu trūkumu novēršanā liela nozīme ir strukturētajam dialogam par tiesiskumu; aicina atrast leģislatīvu risinājumu, kas ļautu visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā sekot lietu izskatīšanas efektivitātei;

14.  pauž nožēlu, ka netiek īstenots liels skaits Konstitucionālās tiesas lēmumu, tostarp lēmums par Mostaras iedzīvotāju demokrātisko pamattiesību balsot vietējās vēlēšanās ievērošanu; aicina raiti īstenot visus šos lēmumus; īpaši uzsver Konstitucionālās tiesas lēmumu par SR dienu, kas tika apstrīdēts 2016. gada 25. septembra referendumā; uzskata to par nopietnu Vispārējā pamatlīguma par mieru pārkāpumu un par uzbrukumu tiesu sistēmai un tiesiskumam; uzsver, ka nepieciešams dialogs, nevis vienpusējas iniciatīvas; uzsver, ka nacionālistiska un populistiska retorika un darbības ir nopietni šķēršļi attīstībai un ka tiesiskuma un valsts konstitucionālās sistēmas ievērošanai ir visbūtiskākā nozīme ceļā uz Eiropas Savienību un Bosnijas un Hercegovinas miera un stabilitātes saglabāšanā;

15.  asi nosoda SR joprojām spēkā esošo Likumu par kārtību, kas apdraud svarīgākās demokrātiskās tiesības attiecībā uz pulcēšanās, biedrošanās un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī SR spēkā esošos noteikumus par nāvessodu; mudina pilnībā īstenot Likumu par brīvu piekļuvi informācijai; mudina atbildīgās iestādes ātri īstenot Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem papildprotokolu saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu par rasistisku un ksenofobisku aktu īstenošanu, izmantojot datorsistēmas;

16.  mudina visu pušu vadītājus atturēties no šķeltnieciskas, nacionālistiskas un separātiskas retorikas, kas polarizē sabiedrību, kā arī rīcības, kas apdraud valsts kohēziju, suverenitāti un integritāti; tā vietā mudina tos nopietni iesaistīties reformās, kas uzlabos Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju sociāli ekonomiskos apstākļus, izveidos demokrātisku, iekļaujošu un darboties spējīgu valsti un virzīs to tuvāk ES;

17.  uzsver, ka svarīga nozīme ir Konstitucionālās tiesas nesen pieņemtajam nolēmumam par dibinātājstatusa principu un visu trīs vēsturisko tautu vienlīdzīgajām tiesībām ievēlēt pašām savus likumīgos politiskos pārstāvjus, balstoties uz likumīgu un proporcionālu pārstāvību Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlamenta Tautas palātā;

18.  atzīmē apmierinošo sadarbību kara noziegumu jautājumā ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un mudina panākt ciešāku reģionālo sadarbību saistībā ar kara noziegumu izskatīšanu; pauž bažas par to, ka kara noziegumu izskatīšanā tiek piemēroti atšķirīgi juridiskie standarti; atzinīgi vērtē to, ka mazinās neatrisināto lietu uzkrājums saistībā ar iekšējiem kara noziegumiem un ka ir panākts lielāks progress, veiksmīgi saucot pie atbildības vainīgos kara noziegumos, kas ir saistīti ar seksuālu vardarbību; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības delegācijas un Bosnijas un Hercegovinas Finanšu un maksājumu ministrijas vienošanos par prokuratūras un tiesu darbības finansēšanu Bosnijā un Hercegovinā saistībā ar kara noziegumu izskatīšanu;

19.  pauž stingru nosodījumu par SR Nacionālās asamblejas 2016. gada oktobra lēmumu paust atzinību bijušajiem SR vadītājiem, kuri ir notiesāti par kara noziegumu pastrādāšanu; steidzamā kārtā aicina izrādīt cieņu kara noziegumu upuriem un veicināt izlīgumu; atgādina visiem Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem vadītājiem un iestādēm, ka tām ir pienākums objektīvi novērtēt kara laika notikumus, lai noskaidrotu patiesību un panāktu izlīgumu, kā arī nepieļaut tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem;

20.  atzinīgi vērtē progresu, kas ir panākts, saucot pie atbildības par kara noziegumiem, kuri ir saistīti ar seksuālu vardarbību, un mudina kompetentās iestādes vēl vairāk uzlabot ar konfliktiem saistītā seksuālā vardarbībā cietušo personu piekļuvi tiesu sistēmai, tostarp nodrošinot bezmaksas juridisko palīdzību, uzlabojot psihosociālos un veselības pakalpojumus, kā arī nodrošinot labāku kompensēšanu un uzraudzību; aicina sniegt garantiju, ka tiks konsekventi atzītas šādu cietušo tiesības uz kompensāciju;

21.  atzīmē, ka ir panākta neliela virzība saistībā ar bēgļiem un iekšēji pārvietotajām personām, kuras ir pārvietotas Bosnijas kara dēļ, attiecībā uz īpašumtiesību un mītnes tiesību atgūšanu, kā arī mājokļu rekonstrukciju; aicina kompetentās iestādes sekmēt viņu ilgtspējīgu atgriešanos, veselības aprūpes, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un izglītības pieejamību un veltīt lielāku uzmanību zaudējumu kompensēšanai par īpašumu, ko nav iespējams atdot atpakaļ;

22.  pauž bažas par nemainīgi lielo kara rezultātā bezvēsts pazudušo personu skaitu; aicina kompetentās iestādes efektīvāk risināt viņu neskaidrā likteņa jautājumu, tostarp pastiprinot sadarbību starp abām administratīvajām vienībām; uzsver, ka šī jautājuma atrisināšana ir ārkārtīgi svarīga izlīguma un stabilitātes panākšanai visā reģionā;

23.  pauž bažas par situāciju Bosnijas un Hercegovinas veselības aprūpes sistēmā, kas ir viena no viskorumpētākajām jomām valstī; aicina iestādes veikt uzraudzību, lai novērstu diskrimināciju attiecībā uz medicīniskās aprūpes pieejamību;

24.  atzīmē, ka cīņā pret organizēto noziedzību ir gūti nelieli panākumi; tomēr pauž bažas par konsekventas pieejas trūkumu organizētās noziedzības apkarošanā dažādu līmeņu atšķirīgo tiesībaizsardzības iestāžu daudzo rīcības plānu dēļ; uzsver, ka vēl vairāk jāstiprina aģentūru sadarbības sistēma; atzinīgi vērtē kopīgi veiktās izmeklēšanas, taču aicina panākt labāk koordinētas darbības un labāku informācijas apmaiņu; aicina palielināt tiesībaizsardzības iestāžu spējas, tostarp terorisma apkarošanā; aicina kompetentās iestādes veikt pasākumus terorisma finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzlabot spējas veikt izmeklēšanu finanšu jomā; atzinīgi vērtē operatīvās un stratēģiskās sadarbības nolīguma ar Eiropolu parakstīšanu, par šā nolīguma mērķi nosakot pārrobežu noziedzības apkarošanu, tostarp arī apmainoties ar informāciju un kopīgi plānojot operatīvās darbības; mudina noslēgt sadarbības nolīgumu arī ar Eurojust;

25.  uzsver, ka jāuzlabo cīņa pret cilvēku tirdzniecību; prasa federatīvajai administratīvajai vienībai ātri veikt izmaiņas kriminālkodeksā, kas aizliegtu visus cilvēku tirdzniecības — kurā 80 % cietušo ir sievietes un bērni — veidus;

26.  aicina stiprināt migrācijas datu vākšanas, kopīgošanas un analizēšanas mehānismus, jo statistikas dati apliecina, ka Bosnijā un Hercegovinā ierodas arvien lielāks skaits cilvēku no augsta migrācijas riska valstīm; aicina kompetentās iestādes pievērsties visiem bēgļiem un migrantiem, kuri iesniedz patvēruma pieprasījumus vai kuri šķērso valsts teritoriju, saskaņā ar starptautiskajām un ES tiesībām, kā arī turpināt attīstīt tiesisko regulējumu par migrāciju un patvērumu, pastiprināt iestāžu koordināciju un izveidot nepieciešamās spējas; aicina Komisiju turpināt risināt ar migrāciju saistītos jautājumus kopā ar visām Rietumbalkānu valstīm, lai nodrošinātu Eiropas un starptautisko normu un standartu ievērošanu;

27.  norāda, ka polarizācija valstī apvienojumā ar sociāli ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, jo īpaši jauniešu vidū, palielina radikālisma izplatības draudus; aicina nekavējoties palielināt centienus radikalizācijas apkarošanā un veikt turpmākus pasākumus, lai identificētu, novērstu un apkarotu ārvalstu kaujinieku plūsmu, kā arī neizsekojamas naudas kanālus, kura paredzēta plašākai radikalizācijai, tostarp cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem dalībvalstu un reģiona valstu dienestiem, kā arī īstenojot attiecīgus tiesību aktus; aicina nodrošināt labāku koordināciju starp drošības un izlūkošanas dienestiem un policiju; mudina panākt tādu gadījumu pārliecinošu atrisināšanu un sodu piemērošanu par tiem, kad ir notikusi naida runa un sociālos tīklos izplatīta ekstrēmistu ideoloģija; aicina strauji ieviest deradikalizācijas un jauniešu radikalizācijas novēršanas programmas sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, īstenojot vispusīgu izglītošanu par cilvēktiesībām, lai novērstu radikalizācijas vēstījuma izplatīšanos un veicinātu bērnu un jauniešu sociālo kohēziju; šajā ziņā mudina jauniešus vairāk piedalīties demokrātijas politiskajos procesos; mudina kompetentās iestādes apkarot reliģisko ekstrēmismu; ar bažām atzīmē radikalizētu kopienu esamību visā valstī un uzsver, ka šajā jomā svarīga nozīme ir reliģiskajiem vadītājiem, skolotājiem un visai izglītības sistēmai kopumā; turklāt uzsver nepieciešamību nodrošināt iespējas personām no jauna integrēties un rehabilitēties sabiedrībā un deradikalizācijas instrumentu modernizēšanu un uzlabošanu;

28.  atzīmē, ka Drošības un aizsardzības apvienotā parlamentārā komiteja aktīvi iesaistījās Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku demokrātiskas kontroles nodrošināšanā; ar bažām norāda uz lielajiem nereģistrētu ieroču un munīcijas krājumiem, ko nelikumīgi glabā iedzīvotāji, un prasa pilnībā izskaust šādu ieroču glabāšanu; tāpat pauž bažas par nepiemērotos apstākļos glabātiem ievērojamajiem munīcijas un ieroču krājumiem bruņoto spēku pārvaldībā; uzsver, ka ir svarīgi novērst ieroču kontrabandu, un, lai to panāktu, aicina pastiprināt sadarbību starp ES un Bosniju un Hercegovinu šajā jomā; mudina ievērot vispusīgu pieeju, lai līdz 2019. gadam novērstu neatrisinātās problēmas valsts attīrīšanā no mīnām;

29.  uzskata, ka ir būtiski palielināt sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un efektīvāk iesaistīt iedzīvotājus, tostarp jauniešus, procesā, kas vērsts uz pievienošanos Eiropas Savienībai; atkārto aicinājumu visos valdības līmeņos ieviest pārredzamus un iekļaujošus sabiedriskās apspriešanas mehānismus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pārredzamas un nediskriminējošas procedūras publiskā finansējuma piešķiršanai pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atzīmē, ka pilsoniskā sabiedrība ir sadrumstalota, institucionāli un finansiāli vāja, kas ietekmē arī tās ilgtspēju un neatkarību; aicina nodrošināt lielāku ES atbalstu, labākus valdības un pilsoniskās sabiedrības sadarbības mehānismus, tostarp izstrādāt stratēģisku sadarbības sistēmu, kā arī konkrētāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ES integrācijas procesā; nosoda vairākkārtējās nomelnošanas kampaņas un vardarbīgos uzbrukumus pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem;

30.  uzsver, ka nepieciešama būtiska stratēģiskā, juridiskā, institucionālā un politikas aspekta uzlabošana cilvēktiesību ievērošanā; aicina pieņemt valsts līmeņa cilvēktiesību un nediskriminācijas stratēģiju un veikt papildu pasākumus, kas nodrošinātu Bosnijas un Hercegovinas parakstīto un ratificēto starptautisko cilvēktiesību instrumentu efektīvu īstenošanu; prasa strauji pieņemt tiesību aktus par Bosnijas un Hercegovinas ombuda reformu; aicina ievērot starptautiskās koordinācijas komitejas un Venēcijas komisijas ieteikumus, pieņemot šos tiesību aktus; pauž bažas par to, ka ombuda birojs nedarbojas pienācīgi, galvenokārt tādēļ, ka tam trūkst pietiekami kvalificētu cilvēkresursu un ir nopietni finansiāli ierobežojumi; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes federālā līmeni un SR sekmēt cilvēktiesību ombuda darbu;

31.  pauž bažas par personu ar invaliditāti pastāvīgo diskrimināciju nodarbinātībā, izglītībā un piekļuvē veselības aprūpei; aicina pieņemt vienotu valsts rīcības plānu personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšanai; aicina izstrādāt visaptverošu un integrētu stratēģiju romu kopienas sociālajai iekļaušanai un pārstāvībai; aicina mērķtiecīgāk novirzīt sociālo palīdzību, lai tā sasniegtu visneaizsargātākos iedzīvotājus; atzinīgi vērtē to, ka dažas valdības un parlamenti jau ir uzsākuši diskusijas par LGBTI tiesībām un gatavo konkrētus pasākumus viņu aizsardzībai; prasa nodrošināt LGBTI grupu drošību un pulcēšanās tiesības; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas diskriminācijas nepieļaušanas likuma izmaiņas, ar kurām tiek paplašināti likumā minētie diskriminācijas iemesli, iekļaujot vecumu, invaliditāti, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; aicina pienācīgi īstenot šo likumu; atzinīgi vērtē naida noziegumu aizlieguma ieviešanu, veicot grozījumus Bosnijas un Hercegovinas Federācijas kriminālkodeksā; mudina iekļaut kursus par naida noziegumiem policistu, prokuroru un tiesnešu izglītības un praktiskās apmācības programmās un aicina uzlabot sadarbību starp policijas un tiesu struktūrām, saucot pie atbildības par naida noziegumiem; atkārtoti mudina Serbu Republikas konstitūcijā atcelt noteikumus par nāvessodu;

32.  aicina īstenot centienus vēl vairāk stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas, lai novērstu un apkarotu pret bērniem vērstu vardarbību, viņu ļaunprātīgu izmantošanu, atstāšanu novārtā un ekspluatāciju; iesaka piešķirt lielākus līdzekļus preventīviem pasākumiem un labākai kopienas un valdības rīcības koordinēšanai bērnu aizsardzības jomā; aicina īstenot Bosnijas un Hercegovinas 2015.–2018. gada rīcības plānu attiecībā uz bērniem;

33.  norāda, ka tiesiskais regulējums par minoritāšu aizsardzību galvenokārt ir ieviests un atbilst Eiropas Padomes Pamatkonvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Nacionālo minoritāšu padomes darbības atsākšanu; pauž bažas par to, ka pastāvīga valsts un tās administratīvo vienību rīcības koordinācijas trūkuma dēļ netiek īstenoti spēkā esošie likumi un vēl nav pieņemta valsts līmeņa stratēģiskā platforma nacionālo minoritāšu jomā; pauž nožēlu par to, ka nacionālās minoritātes joprojām nav pietiekami pārstāvētas un nepiedalās politiskajās un publiskajās debatēs un plašsaziņas līdzekļos;

34.  aicina turpināt centienus dzimumu vienlīdzības sekmēšanā un palielināt sieviešu dalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē un nodarbinātībā, uzlabot viņu sociāli ekonomisko situāciju un stiprināt sieviešu tiesības kopumā; norāda, ka tiesību normas, kas paredz sieviešu un vīriešu vienlīdzību, galvenokārt ir ieviestas, bet to īstenošana joprojām nav efektīva; ar bažām norāda, ka nodarbinātībā joprojām ir sastopama ar maternitāti saistīta diskriminācija un ka administratīvajām struktūrām un kantoniem nav saskaņota regulējuma par maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu; turklāt uzsver, ka netiek efektīvi īstenoti pašreizējie darba tirgus pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt nodarbinātību ilglaicīgo bezdarbnieku un neaizsargāto grupu, piemēram, personu ar invaliditāti, vidū; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pamatskolu un vidusskolu absolvēšanas rādītājus meiteņu, jo īpaši no romu kopienām, vidū;

35.  uzsver, ka svarīga nozīme ir uz dzimumu balstītas vardarbības novēršanas un aizsardzības tiesību aktu efektīvai īstenošanai saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kuru mērķis ir vardarbības ģimenē novēršana un aizsargāšana no tās un kuras Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi un ratificējusi; atzinīgi vērtē kompetento iestāžu apņemšanos īstenot Eiropas Padomes Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; aicina saskaņot tiesību aktus un valsts politikas pamatnostādnes ar šo konvenciju; aicina informēt vardarbību pārcietušās sievietes par tām pieejamiem atbalsta un palīdzības veidiem un izveidot krīzes centrus no izvarošanas un cita veida seksuālās vardarbības cietušajiem; pauž bažas par to, ka sistemātiski netiek reģistrēta uz dzimumu balstīta vardarbība;

36.  pauž nožēlu, ka Bosnija un Hercegovina joprojām pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, neīstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECHR) nolēmumus Sejdić-Finci, Zornić un Pilav lietās; stingri aicina nekavējoties panākt rezultātus šajā ziņā, lai tuvinātu valsti Eiropas Savienībai; uzsver, ka šo nolēmumu īstenošana sekmētu demokrātiskas un labi funkcionējošas sabiedrības izveidi, kurā tiek nodrošinātas visu iedzīvotāju vienlīdzīgas tiesības; atkārtoti uzsver, ka šo nolēmumu neīstenošana paver iespēju atklāti diskriminēt Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājus un nav savienojama ar ES vērtībām;

37.  pauž bažas par politisko spiedienu un žurnālistu iebiedēšanu, tostarp fiziskiem un verbāliem uzbrukumiem, ko veikušas arī augsta līmeņa amatpersonas vai bijušās amatpersonas, kā arī pārredzamības trūkumu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību jomā; pauž bažas arī par civilprasībām saistībā ar apmelošanu, kas vērstas pret kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem; uzsver nepieciešamību izmeklēt uzbrukumus žurnālistiem un nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus tiesā; aicina iestādes nepārprotami nosodīt jebkādus uzbrukumus žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem un nodrošināt, ka šādi gadījumi tiek pilnībā izmeklēti un ka vainīgie tiek saukti pie atbildības; aicina veikt turpmākus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pilnīgi ievērota vārda brīvība, preses brīvība un piekļuve informācijai tiešsaistē un bezsaistē; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes steidzami veikt pasākumus, lai nepieļautu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu iznīcināšanu; aicina kompetentās iestādes nodrošināt triju sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību un finansiālo stabilitāti, kā arī Komunikāciju uzraudzības iestādes politisko, darbības un finansiālo neatkarību un pārredzamību; aicina kompetentās iestādes garantēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un nodrošināt apraidi visās Bosnijas un Hercegovinas oficiālajās valodās; aicina pabeigt digitālo pāreju un izstrādāt platjoslas stratēģiju;

38.  joprojām izjūt bažas par nepārtraukto izglītības sistēmas sadrumstalotību, segregāciju, efektivitātes trūkumu un sarežģītību; aicina pieņemt visā valstī kopēju mācību programmu, kas sekmētu valsts kohēziju; aicina panākt labāku saskaņotību starp dažādiem izglītības pārvaldības līmeņiem, lai veicinātu iekļaujošu un nediskriminējošu izglītības sistēmu un sekmētu sadarbību kultūras, reliģijas un etniskajās jomās; aicina iestādes veicināt tolerances, dialoga un starpkultūru sapratnes principus starp dažādām etniskajām grupām; mudina pieņemt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu izglītības sistēmas efektivitāti un izskaustu segregāciju, vienlaikus nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgām izglītības iespējām visās oficiālajās Bosnijas un Hercegovinas valodās; joprojām izjūt bažas par izglītību un profesionālo apmācību priekšlaicīgi pārtraukušo personu lielo īpatsvaru un nemainīgi augsto mācību pārtraukšanas līmeni romu skolēnu vidū; pauž nožēlu par lēno progresu, novēršot un risinot problēmu saistībā ar „divām skolām zem viena jumta”, monoetniskajām skolām un citiem segregācijas un diskriminācijas veidiem skolās;

39.  atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir modernizēt nodarbinātības tiesību aktus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un novērst trūkumus finanšu sektorā, īstenojot Reformu programmu; atzinīgi vērtē arī reģistrētās nodarbinātības līmeņa palielināšanos un ieviestos ekonomikas politikas koordinācijas stiprināšanas pasākumus; atzinīgi vērtē triju gadu Paplašinātās finansēšanas mehānisma programmu, par kuru tika panākta vienošanās ar SVF un kura, iespējams, varētu vēl vairāk uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazināt administrācijas apmēru un aizsargāt finanšu sektoru; turpina paust nožēlu par vienotas ekonomiskas zonas neesamību, kas traucē uzņēmējdarbības videi, ārvalstu tiešo ieguldījumu veikšanai un MVU; aicina šos jautājumus risināt, izstrādājot saskaņotu un koordinētu valsts līmeņa rūpniecības un MVU nozares politiku; aicina kompetentās iestādes steidzami izstrādāt saskaņotus pasākumus, lai stiprinātu tiesiskumu, vienkāršotu līguma izpildes procedūru un apkarotu korupciju ekonomikā;

40.  atzinīgi vērtē nelielo bezdarba līmeņa samazināšanos; tomēr joprojām izjūt bažas, ka bezdarbam lielā mērā ir strukturāls raksturs un ka jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts, radot ļoti lielu intelektuālā darbaspēka emigrāciju; mudina Bosniju un Hercegovinu aktīvi piedalīties dažādās reģiona jauniešiem paredzētās programmās, piemēram, Pozitīvās programmas jauniešiem Rietumbalkānu valstīs programmās vai Jauniešu reģionālās sadarbības biroja (RYCO) īstenotajās programmās; aicina kompetentās iestādes vēl vairāk stiprināt spēkā esošos tiesību aktus un ieviest aktīvu darba tirgu politiku, kuras īpašā mērķauditorija būtu jaunieši, sievietes, neaizsargātas grupas, tostarp romi, un ilgtermiņa bezdarbnieki, kā arī stiprināt nodarbinātības dienestu spējas;

41.  pauž nožēlu par to, ka darba tiesību akti abās administratīvajās vienībās tika pieņemti steidzamā procedūrā un neīstenojot pienācīgu dialogu ar sociālajiem partneriem; norāda, ka darba un arodbiedrību tiesības joprojām ir ierobežotas, un uzsver, ka ir svarīgi visā valstī vēl vairāk pilnveidot un saskaņot tiesību aktus šajā jomā; atgādina, ka Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi vairākas SDO konvencijas, kuras cita starpā atzīst sociālā dialoga principu un sadarbības ar sociālajiem partneriem nozīmīgumu; uzsver, ka ir svarīgi turpināt veselības aizsardzības un darba drošības tiesību aktu stiprināšanu un saskaņošanu visā valstī; turklāt uzsver, ka ir nepieciešams reformēt un saskaņot sadrumstalotās sociālās aizsardzības sistēmas, sekmēt sociālo kohēziju un nodrošināt visneaizsargātāko iedzīvotāju sociālo aizsardzību;

42.  norāda uz atsevišķiem sasniegumiem politikas un tiesību aktu lielākā saskaņošanā vides aizsardzības jomā; aicina veikt būtiskus pasākumus saistībā ar spēkā esošo tiesību aktu pareizu un sistemātisku ieviešanu un piemērošanu; uzsver, ka ir nepieciešams pieņemt valsts līmeņa stratēģiju vides acquis tuvināšanai, uzlabot tiesisko regulējumu un stiprināt administratīvās un uzraudzības spējas; norāda, ka tiesību akti, kas reglamentē piekļuvi vides informācijai un sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanas procesos, arī ir jāsaskaņo ar acquis; mudina nekavējoties saskaņot regulējumu ar ES acquis vides aizsardzības jomā; uzsver, ka hidroelektrostaciju un citu projektu plānošanā un būvniecībā jāievēro atbilstība starptautiskajiem un ES tiesību aktiem vides jomā; mudina neīstenot hidroelektrostaciju projektus aizsargājamos dabas objektos un nodrošināt to nekaitīgumu dabai; uzsver, ka nepieciešama sabiedrības līdzdalība nozīmīgos projektos un to apspriešana ar pilsonisko sabiedrību; pauž bažas par to, ka nav panākts progress saistībā ar jautājuma risināšanu par pārmērīgu pārrobežu vides piesārņojumu, ko izraisa pārstrādes rūpnīcas darbība Bosanski Brod;

43.  uzsver, ka par prioritāriem apstiprinātie ES elektroenerģijas un gāzes pārvades projekti ar kaimiņvalstīm ir apstādināti tādēļ, ka nav panākta politiskā vienošanās par valsts līmeņa enerģētikas stratēģiju; šajā sakarībā mudina pieņemt valsts līmeņa enerģētikas stratēģiju, kā arī tiesisko regulējumu gāzes apgādes nozarē, kas atbilstu trešajai enerģētikas paketei, lai varētu atcelt Eiropas Enerģētikas kopienas noteiktās sankcijas; mudina pieņemt likumu par dabasgāzi, lai palielinātu apgādes drošību; mudina iestādes nodrošināt regulējuma saskaņošanu ar ES un starptautiskajiem standartiem un politikas mērķiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā;

44.  norāda uz nepilnībām valsts infrastruktūrā un atbalsta turpmākus ieguldījumus projektos, kas uzlabotu transporta savienojumus gan Bosnijā un Hercegovinā, gan arī ar kaimiņvalstīm; aicina Bosniju un Hercegovinu pilnībā iesaistīties ES savienojamības programmas īstenošanā; atzinīgi vērtē valsts līmeņa transporta pamatstratēģijas 2016.–2030. gadam pieņemšanu 2016. gada jūlijā; uzsver, ka tas ļautu Bosnijai un Hercegovinai izmantot Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) II finansējumu; aicina iestādes saskaņot juridisko regulējumu par transportu ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, radīt funkcionālas transporta ķēdes, likvidēt šķēršļus Vc koridorā, kā arī ievērot konkursa noteikumus un pārredzamības principu līgumslēdzēju atlasē, lai nepieļautu varas ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju;

45.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas pastāvīgi konstruktīvo un proaktīvo nostāju divpusējās un reģionālās sadarbības sekmēšanā; aicina īstenot turpmākus centienus, lai atrisinātu nenovērstās divpusējās problēmas, tostarp saistībā ar Serbijas un Horvātijas robežu demarkāciju un gadījumus saistībā ar pārrobežu vides piesārņojumu; izsaka atzinību Bosnijai un Hercegovinai par pielāgošanās attiecīgajiem ES paziņojumiem un lēmumiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (KADP) līmeņa paaugstināšanu no 62 % līdz 77 %; pauž nožēlu par Bosnijas un Hercegovinas iestāžu lēmumu neatbalstīt ES ierobežojošos pasākumus pret Krieviju pēc tās īstenotās Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas; atgādina Bosnijai un Hercegovinai, ka nepieciešama vienota ārpolitika un ka ārpolitikas saskaņošana ir būtiska dalības ES sastāvdaļa; uzskata, ka ir svarīgi saskaņot Bosnijas un Hercegovinas ārpolitiku ar ES ārpolitiku un ka ES ir arī turpmāk aktīvi jāiesaistās Bosnijas un Hercegovinas drošuma un drošības saglabāšanā; atzinīgi vērtē pastāvīgo operācijas ALTHEA klātbūtni, kura saglabā spēju vajadzības gadījumā sekmēt Bosnijas un Hercegovinas iestāžu atturēšanas spējas, vienlaicīgi galveno uzmanību pievēršot spēju veidošanai un apmācībai; tāpat atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome 2016. gada novembrī vēl uz gadu pagarināja Eiropas Savienības vadīto spēku (EUFOR) pilnvaru termiņu;

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrai, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai, Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas administratīvo vienību un Brčko apgabala valdībām un parlamentiem un 10 kantonu valdībām.

(1) Eiropas Savienības Revīzijas palāta, 2016. gads, Nr. 21.
(2) S/2016/911.

Juridisks paziņojums