Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2307(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0037/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0037/2017

Debates :

PV 14/02/2017 - 18
CRE 14/02/2017 - 18

Balsojumi :

PV 15/02/2017 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0039

Pieņemtie teksti
PDF 419kWORD 77k
Trešdiena, 2017. gada 15. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: nodarbinātības un sociālie aspekti 2017. gada izaugsmes pētījumā
P8_TA(2017)0039A8-0037/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2017. gada izaugsmes pētījumā (2016/2307(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 145., 148., 152., 153. un 174. pantu,

–  ņemot vērā LESD 349. pantu par tālāko reģionu īpašo statusu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās IV sadaļu (Solidaritāte),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 102 par sociālās nodrošināšanas minimālajām normām, kā arī SDO Ieteikumu Nr. 202 par sociālās aizsardzības minimumu,

–  ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu,

–  ņemot vērā 1. ilgtspējīgas attīstības mērķi „izskaust nabadzību visos tās veidos visā pasaulē” un jo īpaši 3. mērķi „īstenot valstij piemērotas sociālās aizsardzības sistēmas un pasākumus, tostarp sociālās aizsardzības minimumus, un laikposmā līdz 2030. gadam panākt vērienīgu nabadzīgo un neaizsargāto iedzīvotāju aptvērumu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikumu 2013/112/ES „Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2017. gadu” (COM(2016)0725),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2016)0726),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu “Virzība uz pozitīvu fiskālo nostāju eurozonā” (COM(2016)0727),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra ziņojumu “2017. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums” (COM(2016)0728),

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes 2016. gada 16. novembra vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu, kas pievienots Komisijas paziņojumam par 2017. gada izaugsmes pētījumu (COM(2016)0729),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu “2017. gada budžeta plānu projekts: vispārējs novērtējums” (COM(2016)0730),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai“ (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu „Eiropas topošie līderi... jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (COM(2016)0581),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra paziņojumu „Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana. Uz rezultātiem orientēts ES budžets” (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai“ (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 8. marta paziņojumu “Apspriešanās sākšana par Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (COM(2016)0127) un tā pielikumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015)0701),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. februāra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2016)0071) un Parlamenta 2016. gada 15. septembra nostāju par to(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu par ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu (COM(2013)0690),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758) un Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par to(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(3),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus “Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (13414/2015),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2016. gada prioritāšu īstenošana(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par bēgļiem — sociālā iekļaušana un integrācija darba tirgū(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums, nodarbinātības un sociālie aspekti 2016. gada izaugsmes pētījumā(6),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas 2015. gada 24. septembra atzinumu „Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2015. gada prioritāšu īstenošana”,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — nodarbinātības un sociālie aspekti 2015. gada izaugsmes pētījumā(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 24. novembra rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzības problēmai(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Kohēzijas politiku un stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu(10),

–  ņemot vērā jautājumu Padomei, uz kuru jāatbild mutiski (O-000121/2015 – B8-1102/2015), un ar to saistīto 2015. gada 29. oktobra rezolūciju par Padomes ieteikumu par ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par konkurētspējīga ES darba tirgus izveidi 21. gadsimtā: prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba iespējām, lai atgūtos no krīzes(12),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju cīņā pret bezdarbu(13),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 2020” ar nodarbinātību un sociālo jomu saistītiem aspektiem(14),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par jauniešu nodarbinātību(15),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par veidiem, kādos Eiropas Savienība var palīdzēt veidot labvēlīgu vidi uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, lai radītu darbvietas(16),

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(17),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas noslēguma apsvērumus par Eiropas Savienības sākotnējo pārskatu (2015. gada septembris),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 3/2015 “ES garantija jauniešiem: sperti pirmie soļi, bet gaidāmi īstenošanas riski”(18),

–  ņemot vērā 2016. gada 11. oktobra dokumentu „Nodarbinātība un sociālie procesi Eiropā — ceturkšņa pārskats — 2016. gada rudens”,

–  ņemot vērā Eurofound Eiropas darba apstākļu apsekojuma 5. un 6. izdevumu (2010. un 2015. gads)(19),

–  ņemot vērā ESAO 2016. gada 7. jūlija dokumentu “Nodarbinātības perspektīva 2016. gadā”,

–  ņemot vērā ESAO 2014. gada 9. decembra darba dokumentu „Tendences ienākumu nevienlīdzībā un tās ietekme uz ekonomikas izaugsmi”,

–  ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas 2014. gada 10. oktobra ziņojumu „Atbilstoša sociālā aizsardzība ilgtermiņa aprūpes vajadzībām novecojošā sabiedrībā”,

–  ņemot vērā Komisijas ceļvedi un sabiedrisko apspriešanu par strādājošo ģimeņu darba un privātās dzīves līdzsvara problēmu risināšanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 3. oktobra un 8. novembra strukturētā dialoga sanāksmes par finansējuma piešķiršanas Portugālei un Spānijai apturēšanu,

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2017. gada Eiropas pusgada prioritātēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8‑0037/2017),

A.  tā kā, sākot no 2013. gada otrās puses, bezdarba līmenis ES lēni pazeminās, kopš 2013. gada ir izveidoti 8 miljoni jaunu darbvietu un 2016. gada septembrī bezdarba līmenis bija 8,6 %, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2009. gada; tā kā to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), joprojām ir augsts un pie tiem pieder 14,8 % jauniešu 15–29 gadu vecumā(20)(21); tā kā — lai gan bezdarbs kopumā samazinās, diemžēl atsevišķās dalībvalstīs tā līmenis joprojām ir ļoti augsts; tā kā saskaņā ar Komisijas datiem nodarbinātu personu nabadzības rādītājs joprojām ir augsts;

B.  tā kā sieviešu nodarbinātības rādītāji kopumā ir zemāki un tā kā 2015. gadā 20–64 gadus vecu vīriešu nodarbinātības rādītājs ES 28 dalībvalstīs bija 75,9 % salīdzinājumā ar sieviešu nodarbinātības rādītāju — 64,3 %; tā kā dzimumu atšķirības piekļuvē nodarbinātībai joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesības panākšanai un tā kā steidzami jāpieliek pūles, lai samazinātu atšķirības nodarbinātības līmenī starp vīriešiem un sievietēm;

C.  tā kā, ja pašreizējās tendences tiks nostiprinātas, īstenojot atbilstošu valsts politiku, Eiropas 2020. gada nodarbinātības mērķis (75 %) ir faktiski sasniedzams;

D.  tā kā jauniešu bezdarba līmenis ir 18,6 % ES un 21,0 % eurozonā; tā kā 4,2 miljoni jauniešu ir bezdarbnieki, tostarp 2,9 miljoni eurozonā; tā kā jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir ievērojami augstāks nekā tā zemākajā punktā 2008. gadā, kas atgādina, ka par prioritāti būtu jāuzskata dalībvalstu veiktas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošana un pilnīga izmantošana; tā kā jauniešu nodarbinātību diemžēl joprojām raksturo zemas algas, kas dažkārt nepārsniedz nabadzības slieksni, neapmaksāta prakse, kvalitatīvas apmācības trūkums un tiesību trūkums darbvietā;

E.  tā kā saskaņā ar aplēsēm NEET Savienībai izmaksā EUR 153 miljardus (1,21 % no IKP) gadā, kas saistīts ar pabalstiem, negūtajiem ieņēmumiem un nodokļiem, turpretī kopējās aplēstās izmaksas par garantijas jauniešiem īstenošanu eurozonā būtu EUR 21 miljards (0,22 % no IKP) gadā;

F.  tā kā 2015. gadā reģistrētais NEET skaits turpinās samazināties; tā kā šajā situācijā joprojām ir 6,6 miljoni (12 %) jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem;

G.  tā kā galvenā atbildība par jauniešu bezdarba novēršanu ir dalībvalstu ziņā, izstrādājot un īstenojot darba tirgus tiesisko regulējumu, izglītības un apmācības sistēmas un aktīvas darba tirgus politikas nostādnes;

H.  tā kā personas ar invaliditāti joprojām ir savā ziņā izslēgti no darba tirgus un šajā jomā aizvadītās desmitgades laikā ir panākti ļoti nelieli uzlabojumi, kas daļēji skaidrojams ar nepietiekamiem ieguldījumiem atbilstošos atbalsta pasākumos; uzsver, ka tas bieži vien izraisa nabadzību un sociālu atstumtību un tādējādi negatīvi ietekmē stratēģijas „Eiropa 2020” mērķa sasniegšanu;

I.  tā kā darba tirgus strukturālie šķēršļi, piemēram, nepietiekama iesaistīšanās, kā arī prasmju un kvalifikāciju neatbilstība, joprojām rada problēmas daudzās dalībvalstīs;

J.  tā kā ilgtermiņa bezdarba (bezdarbs ilgāk nekā vienu gadu) līmenis gada laikā samazinājās par 0,7 % salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo ceturksni un bija 4,2 % no darbaspēka; tā kā ļoti ilgstoša bezdarba (bezdarbs ilgāk nekā divus gadus) līmenis samazinājās līdz 2,6 % no darbaspēka; tā kā, neraugoties uz iepriekšminēto, ilgtermiņa bezdarbnieku skaits joprojām ir augsts — aptuveni 10 miljoni; tā kā ilgtermiņa bezdarbs ir problēma īpaši jaunākiem un vecākiem darba meklētājiem — 30 % no 15 līdz 24 gadus veciem darba meklētājiem un 64 % no 55 līdz 64 gadus veciem darba meklētājiem meklē darbu ilgāk nekā gadu; tā kā daudzi vecāki darba ņēmēji, kuri ir neaktīvi, nav iekļauti bezdarba statistikā; tā kā bezdarba līmenis un tā sociālās sekas Eiropas valstīs ir atšķirīgas un tā kā ir svarīgi ņemt vērā konkrētos mikroekonomikas apstākļus;

K.  tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir samazināt nabadzību, līdz 2020. gadam novēršot nabadzības un sociālās atstumtības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku; tā kā šis mērķis ne tuvu nav sasniegts un tādēļ ir vajadzīgas lielākas pūles; tā kā 2015. gadā 119 miljoni cilvēku bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības atstumtības riskam — aptuveni par 3,5 miljoniem mazāk nekā 2014. gadā; tā kā 2012. gadā 32,2 miljoni personu ar invaliditāti ES atradās šādā situācijā; tā kā 2013. gadā ES 28 dalībvalstīs nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 26,5 miljoni bērnu; tā kā augsti nevienlīdzības līmeņi samazina ekonomikas rezultātus un ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu;

L.  tā kā atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem ir ļoti svarīgs, jo pretējā gadījumā šī situācija sāks ietekmēt viņu pašapziņu, labklājību un nākotnes izaugsmi, pakļaujot viņus nabadzības un sociālās atstumtības riskam un apdraudot dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspējību, kā arī Eiropas sociālo modeli;

M.  sociālā dialoga vājināšanās negatīvi ietekmē darba ņēmēju tiesības, ES iedzīvotāju pirktspēju un izaugsmi;

N.  tā kā ES ir vērojamas vairākas pozitīvas pārmaiņas, kas liecina par noturību un Eiropas ekonomikas atveseļošanos;

O.  tā kā sociālo ekonomiku veido 2 miljoni uzņēmumu, kuros Savienībā ir nodarbināti vairāk nekā 14,5 miljoni iedzīvotāju, un tā ir svarīga nozare, kas veicina Eiropas izturētspēju un ekonomikas atveseļošanos;

P.  tā kā vairumā dalībvalstu izaugsme joprojām ir neliela, ES izaugsmes rādītājs 2016. gadā pat pazeminājās un nostabilizējās 2 % līmenī, neraugoties uz pozitīviem īslaicīgiem aspektiem, tādējādi apliecinot, ka ES var darīt vairāk, lai stimulētu ekonomisko un sociālo atlabšanu ar mērķi uzlabot izaugsmes ilgtspēju vidējā termiņā;

Q.  tā kā saskaņā ar Komisijas norādīto informāciju(22) nodarbinātības un sociālās atšķirības joprojām pastāv gan dalībvalstīs, gan starp tām, sociālā attīstība vēl arvien liecina par turpmāku atšķirību veidošanos visā ES un tas traucē izaugsmei, nodarbinātībai un kohēzijai; tā kā sabiedrībām, kurām raksturīga augsta līmeņa vienlīdzība un lieli ieguldījumi cilvēkos, ir labāki izaugsmes un nodarbinātības elastīguma rādītāji;

R.  tā kā nedeklarēts darbs joprojām pastāv, tas būtiski ietekmē budžetu un rada nodokļu ieņēmumu un sociālā nodrošinājuma iemaksu zaudējumus, kā arī negatīvas sekas nodarbinātības, ražīguma, darba kvalitātes un prasmju pilnveidošanas jomā;

S.  tā kā tālākie reģioni saskaras ar milzīgām grūtībām, kas ir saistītas ar to konkrētajām īpatnībām, kuras ierobežo šo reģionu izaugsmes un attīstības potenciālu; tā kā bezdarbs, jauniešu bezdarbs un ilgtermiņa bezdarbs šajos reģionos ir viens no augstākajiem ES, daudzos gadījumos pārsniedzot 30 %;

T.  tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) jau ir apstiprinājis 69 projektus 18 valstīs un parakstījis 56 darbības un paredzams, ka tas radīs vairāk nekā EUR 22 miljardu ieguldījumus un iesaistīs ap 71 000 MVU;

U.  tā kā daudzās dalībvalstīs darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaits un darbaspēks turpina sarukt; tā kā sieviešu dalība darba tirgū sniedz dalībvalstīm iespēju risināt šo problēmu un stiprināt ES darbaspēku; tā kā arī bēgļu un patvēruma meklētāju pašreizējā ieceļošana varētu palīdzēt stiprināt darbaspēku;

V.  tā kā ES saskaras ar demogrāfiskām problēmām, kas ir saistītas ne tikai ar sabiedrības novecošanu un dzimstības līmeņa samazināšanos, bet arī ar citiem elementiem, piemēram, depopulāciju;

W.  tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība pašreiz ir 16 % un vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība — 38 % un tā kā sievietes novecojot ir pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam;

X.  tā kā sociālā nodrošinājuma sistēmu nodrošināšana un pārvaldība ir dalībvalstu kompetence, ko Savienība koordinē, bet nesaskaņo;

Y.  tā kā paredzamais sieviešu veselīgas dzīves ilgums ir samazinājies no 62,6 gadiem 2010. gadā līdz 61,5 gadiem 2013. gadā ar nelielu uzlabojumu 2014. gadā un vīriešu gadījumā ir saglabājies nemainīgs — 61,4 gadi,

1.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada izaugsmes pētījumā uzsvars ir likts uz to, cik svarīgi ir nodrošināt sociālo taisnīgumu, lai veicinātu iekļaujošāku izaugsmi, radīt kvalitatīvu un iekļaujošu nodarbinātību, uzlabot prasmes un nostiprināt konkurētspēju, inovāciju un produktivitāti; aicina Komisiju nodrošināt, ka konkrētai valstij adresētajos ieteikumos attiecībā uz darba tirgus reformām tiek uzsvērta arī aktīva darba tirgus politikas nostādņu nozīme un tiek veicinātas darba ņēmēju tiesības un darba ņēmēju aizsardzība;

2.  tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izpildījusi dažas no Parlamenta prasībām, panākot progresu līdzsvara nodrošināšanā starp ekonomisko un sociālo dimensiju Eiropas pusgada procesā; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu rezultātu pārskata par rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā politisko pārredzamību un ietekmi; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.–2020. gadam, un jaunu sociālo rādīju iekļaušanu, lai iepazīstinātu ar nodarbinātības un sociālajiem datiem saistībā ar makroekonomisko datu izmaiņām un analīze sniegtu visaptverošu priekšstatu par dažādu politisko iespēju savstarpējo saistību un ietekmi; uzsver, ka nodarbinātības rādītāji būtu jāuzskata par tikpat svarīgiem kā ekonomiskie rādītāji, lai varētu veikt padziļinātas analīzes un izlīdzinošās darbības attiecīgajās dalībvalstīs;

3.  uzsver, ka Eiropas pusgada ciklā joprojām nav nodrošināta uz bērniem vērsta pieeja, kurā būtu iekļauta saistību uzņemšanās bērnu tiesību jomā, bērnu nabadzības apkarošana un labklājības integrācija visās attiecīgajās politikas veidošanas jomās; uzsver — lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku, ir vajadzīga stratēģiska pieeja ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem;

4.  prasa izstrādāt programmas atbalsta un iespēju piedāvāšanai vienotā Eiropas plānā, kurš paredz ieguldīt pirmsskolas vecuma bērnos un novērst bērnu nabadzību, tostarp izveidot arī garantiju bērniem, tā cenšoties pilnībā īstenot attiecīgo Komisijas ieteikuma dokumentu „Ieguldījums bērnos”, kas nodrošinās, lai katram bērnam, kurš pakļauts nabadzības riskam, (tostarp bēgļiem) Eiropā būtu pieejama bezmaksas veselības aprūpe, bezmaksas izglītība, bezmaksas bērnu aprūpe, pienācīgs mājoklis un pilnvērtīgs uzturs;

5.  uzsver, ka ieguldījumi sociālajā attīstībā veicina ekonomikas izaugsmi un konverģenci; atzīmē ESAO(23) un SVF(24) jaunākos pētījumus, kuros uzsvēta sociālā nevienlīdzība Eiropā, kas kavē ekonomikas atlabšanu; prasa īstenot nopietnākus centienus, lai apkarotu nabadzību un nevienlīdzības pieaugumu un atbilstošā gadījumā palielinātu ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā un atbalstītu iedzīvotājus, kurus ekonomikas krīze skārusi visvairāk; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos īpaši uzsver nevienlīdzības apkarošanu;

6.  aicina Komisiju un Padomi uzlabot stratēģiju plaša dzimumu līdztiesības mērķa iekļaušanai; atbalsta Komisijas dzimumu līdztiesības gada ziņojumu izmantošanu Eiropas pusgada kontekstā, lai palielinātu dzimumu vienlīdzību; aicina dalībvalstis valsts reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās iekļaut dzimumu dimensiju un sieviešu un vīriešu līdztiesības principu, nosakot mērķus un definējot pasākumus, ar kuriem novērš noturīgo nevienlīdzību starp dzimumiem; aicina Komisiju turpināt sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz uzlabotiem bērnu aprūpes pakalpojumiem un ilgtermiņa aprūpi, kas var pozitīvi ietekmēt sieviešu dalību darba tirgū; atkārtoti prasa Komisijai un dalībvalstīm Eiropas pusgada uzraudzības procesā atbilstošos gadījumos apsvērt pa dzimumiem sadalītu datu izmantošanu; ierosina Eiropas pusgadā ciešāk iesaistīt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu;

7.  uzsver, ka dažās dalībvalstīs valsts parāda un privāto parādsaistību apmērs ir pārāk liels un ka tas rada šķērsli ieguldījumiem, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai;

8.  uzskata, ka rezultātu pārskatā par rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā pieejamie dati ir lietderīgi, bet ar tiem nepietiek, lai novērtētu nodarbinātības un sociālās situācijas attīstību Savienībā; aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt rezultātu pārskatu ar datiem par nodarbinātības kvalitāti un nabadzību, īpaši pievēršoties daudzšķautnainajai bērnu nabadzībai;

9.  aicina Komisiju noteikt un izteikt skaitļos tās sociālā taisnīguma koncepciju, ņemot vērā gan nodarbinātības, gan sociālās politikas programmas, kas ir īstenojamas, ņemot vērā 2016. gada izaugsmes pētījumu un Eiropas pusgadu;

10.  aicina dalībvalstis un Komisiju paātrināt visu to programmu īstenošanu, kuras var veicināt pienācīgas kvalitātes ilgtermiņa nodarbinātības veidošanu visām iedzīvotāju grupām un īpaši jauniešiem; uzsver, ka jauniešu bezdarbs joprojām ir 18,6 %, lai gan bezdarbs ES ir nedaudz samazinājies; aicina dalībvalstis nodrošināt programmu pārvaldības iestāžu proaktīvāku kontroli;

11.  uzsver, ka garantijas jauniešiem īstenošana būtu jāstiprina valsts, reģionālā un vietējā līmenī un jāpagarina vismaz līdz 2020. gadam, tajā aktīvi piedaloties sociālajiem partneriem un spēcīgākiem valsts nodarbinātības dienestiem, un uzsver tās nozīmi pārejā no skolas uz darba dzīvi; mudina Komisiju veikt ietekmes pētījumu, lai precīzi noteiktu, kādi rezultāti līdz šim ir sasniegti, un veiktu papildu pasākumus, un ņemt vērā gaidāmo Revīzijas palātas pārbaudi, paraugprakses apmaiņu un semināru organizēšanu, kas pulcē visus attiecīgos dalībniekus un ir veidoti tā, lai palielinātu šā instrumenta efektivitāti; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka garantija jauniešiem ir pilnībā pieejama, tostarp neaizsargātām personām un personām ar invaliditāti; uzsver, ka tas netiek nodrošināts visās dalībvalstīs, un prasa, lai dalībvalstis pēc iespējas ātri koriģētu šo situāciju, jo tas ir pretrunā ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD); uzsver, ka ir jānodrošina, lai garantija jauniešiem būtu pieejama jauniešiem, kas saskaras ar vairākiem atstumtības veidiem un galēju nabadzību; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta jaunām sievietēm un meitenēm, kurām varētu rasties ar dzimumu saistīti šķēršļi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu garantijas jauniešiem finansējumu, lai garantētu tās pienācīgu īstenošanu visās dalībvalstīs un sniegtu atbalstu vēl liekākam skaitam jauniešu;

12.  pieņem zināšanai saistību apropriāciju apstiprināšanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai EUR 500 miljonu apmērā 2017. gadam; uzsver, ka šī summa nav pietiekama un ka tā ir jāpalielina un jāgarantē pašreizējā DFS; tomēr pieņem zināšanai arī to, ka vienošanās par pienācīgu papildu finansējumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai līdz šīs DFS darbības beigām, ir jāpanāk saistībā ar vidusposma pārskatīšanu;

13.  uzsver kultūras un radošo nozaru potenciālu jauniešu nodarbinātības ziņā; uzsver, ka, vēl vairāk veicinot kultūras un radošās nozares un ieguldot tajās, var panākt krietni lielāku ieguldījumu, izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību; tāpēc aicina Komisiju apsvērt īpašās iespējas, ko, piemēram, saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, piedāvā visas kultūras un radošās nozares, tostarp NVO un mazās apvienības;

14.  uzsver, ka nepietiekami ieguldījumi valsts izglītības sistēmā var apdraudēt Eiropas konkurētspēju un tās darbaspēka nodarbināmību; uzsver nepieciešamību investēt cilvēkos pēc iespēja agrākā dzīves cikla posmā, lai mazinātu nevienlīdzību un veicinātu sociālo integrāciju jau agrīnā vecumā; tāpat uzsver arī vajadzību izskaust stereotipus skolās jau kopš agrīna vecuma, popularizējot dzimumu vienlīdzību visos izglītības līmeņos;

15.  aicina dalībvalstis pieņemt politikas programmas, lai īstenotu un uzraudzītu iekļaujošākus sociālās aizsardzības sistēmu veidus un ienākumu atbalstu ar mērķi nodrošināt, lai šīs sistēmas bezdarbniekiem un nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni un sniegtu piekļuvi izglītībai un apmācībai un iespējas iekļauties darba tirgū;

16.  atzinīgi vērtē nodarbinātības līmeņa pieaugumu; tomēr norāda, ka līdzās nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās procesam dalībvalstīs vērojams arī nestandarta un neoficiālu nodarbinātības veidu, tostarp nulles stundu līgumu, pieaugums; uzsver, ka ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības veidošanai vajadzētu būt prioritātei; pauž lielas bažas par augstā bezdarba saglabāšanos, jo īpaši valstīs, kuras joprojām izjūt krīzes ietekmi; atzīst darba ņēmēju nabadzības parādību, kas izriet no darba samaksas un darba apstākļu pasliktināšanās, un tās novēršana būtu jāiekļauj nodarbinātības un sociālās aizsardzības veicināšanas pasākumos; mudina dalībvalstis turpināt centienus, kā arī saglabāt atvērtību jauniem risinājumiem un pieejām, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” 75 % nodarbinātības mērķi, veltot īpašu uzmanību grupām, kas ir vismazāk pārstāvētas darba tirgū, proti, sievietēm, vecākiem darba ņēmējiem, zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem un personām ar invaliditāti; aicina dalībvalstis paplašināt savu piedāvājumu mūžizglītības un efektīvas kvalifikācijas paaugstināšanas jomā;

17.  uzskata, ka migrācijai varētu būt nozīmīga loma, ļaujot panākt kvalitatīvu un sociālā un vides ziņā ilgtspējīgu ieguldījumu arī ar izglītības programmu un lietderīgu publiskā sektora izdevumu palīdzību, darba ņēmēju iekļaušanā darba tirgū un bezdarba samazināšanā;

18.  atzīst, ka sievietes joprojām ir pārāk maz pārstāvētas darba tirgū; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt proaktīvas politikas programmas un veikt atbilstošus ieguldījumus, kuri paredzēti un izstrādāti tam, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū; uzsver, ka labāks darba un privātās dzīves līdzsvars ir būtisks, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū; tādēļ norāda, ka elastīgam darba režīmam, tostarp tāldarbam, elastīgam darba laikam un saīsinātam darba laikam, saskaņā ar Komisijas teikto var būt svarīga loma; atbalsta Komisijas viedokli, ka noteikumi par apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu dalībvalstīs veicina sieviešu dalību darba tirgū; aicina arī dalībvalstis pieņemt piemērotas politikas programmas, lai atbalstītu sieviešu un vīriešu iekļaušanos, atgriešanos, palikšanu vai izaugsmi darba tirgū pēc atvaļinājumiem, kas ir saistīti ar ģimeni un aprūpi, nodrošinot ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību; pauž nožēlu par dzimumu nevienlīdzību saistībā ar nodarbinātības rādītājiem un vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirībām; prasa izstrādāt politikas programmas, kas atbalsta un mudina sievietes veidot karjeru uzņēmējdarbības jomā, atvieglojot viņām piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības iespējām un piedāvājot pielāgotu apmācību;

19.  tomēr atzīst, ka nodarbinātības atbalsts un pasākumi aktīvas dalības darba tirgū uzlabošanai ir jāiekļauj plašākās uz tiesībām vērstās pieejās sociālās atstumtības un nabadzības novēršanai, kurā ņem vērā bērnu un ģimeņu īpašās vajadzības;

20.  aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un apsvērt iespēju izmantot jaunus un inovatīvus risinājumus, lai attīstītu pielāgojamu un elastīgu darba tirgu, nolūkā risināt globālās ekonomikas problēmas, vienlaikus nodrošinot augstus nodarbinātības standartus visiem darba ņēmējiem;

21.  atzinīgi vērtē atgādinājumu dalībvalstīm, ka labklājības sistēmām ir jāpamatojas uz spēcīgiem sociālajiem standartiem un ka darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana un diskriminācijas apkarošana veicina ne tikai sociālo taisnīgumu, bet arī izaugsmi; uzsver, ka vecāku reintegrācija darba tirgū būtu jāatbalsta, radot apstākļus kvalitatīvai un iekļaujošai nodarbinātībai un darba videi, sniedzot vecākiem iespēju līdzsvarot savus darba un vecāku pienākumus;

22.  atzīst, ka papildus darbvietu radīšanai ilgtermiņa bezdarbnieku integrācija kvalitatīvā nodarbinātībā, izmantojot individuāli pielāgotus pasākumus, jo īpaši aktīvu nodarbinātības politiku, ir būtisks faktors cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību gadījumos, kad ir pieejams pietiekams skaits pienācīgu darbvietu; norāda, ka uzsvars būtu jāliek uz uzlabotiem pasākumiem, kuru mērķis ir pienācīgu darbvietu radīšana; uzsver, ka to personu integrēšana darba tirgū, kuriem ir vislielākās grūtības atrast darbu, sniedz divkāršu ieguvumu, proti, palīdz personai, kā arī stabilizē sociālā nodrošinājuma sistēmu un atbalsta ekonomiku; uzskata, ka ir jāņem vērā šo iedzīvotāju sociālā situācija un viņu īpašās vajadzības un labāk Eiropas līmenī jāuzrauga valsts līmenī īstenotā politika;

23.  uzsver to prasmju un kompetenču nozīmi, kas iegūtas neformālas un ikdienējas mācīšanās vidē, to apstiprināšanu un sertifikāciju un piekļuvi mūžizglītībai, kā arī 2020. gada stratēģiskās sistēmas izglītības un apmācības jomā saistību un kritēriju nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot neformālas un ikdienējas mācīšanās kompetenču atzīšanas sistēmas; turklāt aicina dalībvalstis ne tikai īstenot politikas programmas, kas nodrošina piekļuvi kvalitatīvai, iekļaujošai izglītībai un apmācībai par pieejamu cenu, bet arī īstenot mūžizglītības satvara pieeju virzībā uz elastīgiem izglītības ieguves veidiem, kas veicinās vienlīdzību un sociālo kohēziju un sniegs visiem iedzīvotājiem nodarbinātības iespējas;

24.  prasa izveidot un attīstīt partnerības starp darba devējiem, sociālajiem partneriem, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, valsts iestādēm, sociālajiem dienestiem un izglītības un apmācības iestādēm, lai nodrošinātu instrumentus, kas ir nepieciešami, lai efektīvāk reaģētu uz darba tirgus vajadzībām un novērstu ilgtermiņa bezdarbu; atgādina, ka ir vajadzīga personalizēta un individualizēta kontrole, kas spēj nodrošināt efektīvus risinājumus ilgtermiņa bezdarbniekiem;

25.  pauž nožēlu, ka valsts ieguldījumu rādītāji joprojām ir zemi, jo šādi ieguldījumi var būt svarīgs stimuls darbvietu radīšanai; uzsver, ka ESIF nav izstrādājis pietiekamus ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā un tā ir zaudēta iespēja, kas nekavējoties ir jānovērš;

26.  prasa izstrādāt politikas programmas, kurās ir ņemtas vērā un veicinātas koplīguma slēgšanas sarunas un to aptvērums, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk darba ņēmēju, vienlaikus cenšoties nodrošināt labāku algu līmeni, nosakot pienācīgu minimālo algu, un piedaloties sociālajiem partneriem, lai, īstenojot iepriekšminētos pasākumus, izbeigtu sacensības par zemākajām algām, atbalstītu kopējo pieprasījumu un ekonomikas atveseļošanos, samazinātu algu atšķirības, kā arī apkarotu darba ņēmēju nabadzību;

27.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēki, kas strādā, pamatojoties uz pagaidu vai nepilna darba laika līgumiem, vai ir pašnodarbināti, varētu gūt labumu no vienlīdzīgas attieksmes — arī attiecībā uz atlaišanu un samaksu, lai tiem būtu nodrošināta pienācīga sociālā aizsardzība un piekļuve apmācībai, kā arī lai viņiem būtu nodrošināti pamatnosacījumi karjeras veidošanai; aicina dalībvalstis īstenot pamatnolīgumus par nepilna laika darbu un darbu uz noteiktu laiku un efektīvi nodrošināt to direktīvu izpildi, ar ko nosaka kopēju sistēmu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā un profesijā;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot atbilstīgus pasākumus, lai palīdzētu bēgļiem iedzīvoties un integrēties, kā arī nodrošināt, ka sabiedriskajiem dienestiem ir pietiekami līdzekļi un ka savlaicīgi tiek apzinātas vajadzības šo personu integrācijas veicināšanai;

29.  pauž nožēlu par to, ka joprojām liels ir to cilvēku īpatsvars, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam; norāda, ka augsti nevienlīdzības līmeņi un nabadzība ietekmē sociālo kohēziju, vienlaikus kavējot sociālo un politisko stabilitāti; pauž nožēlu par to, ka šīs jomas politikas programmās nav noteikti pietiekami vērienīgi mērķi, lai tie nodrošinātu pietiekamu ekonomisku ietekmi; prasa, lai dalībvalstis paātrinātu to pasākumu ieviešanu, ar kuriem īsteno stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi — par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri ir pakļauti nabadzības riskam; aicina Komisiju un dalībvalstis nevienlīdzības samazināšanu noteikt par prioritāti; aicina vairāk atbalstīt un atzīt NVO, nabadzības apkarošanas organizāciju un nabadzībā nonākušo personu atbalsta organizāciju darbu, mudinot viņus piedalīties paraugprakses apmaiņā;

30.  pauž bažas par etnisko minoritāšu, jo īpaši romu kopienas, zemo dalību darba tirgū; prasa pienācīgi īstenot Direktīvu 2000/78/EK; uzsver vajadzību stiprināt specializēto NVO nozīmi minēto grupu dalības darba tirgū veicināšanai un atbalsta sniegšanā ne tikai bērnu uzņemšanai izglītības iestādēs, bet arī priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai, lai pārtrauktu nabadzības ciklu;

31.  uzskata, ka ir svarīgi novērst investīciju trūkumu, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi, tomēr neapdraudot dalībvalstu ekonomisko un sociālo ilgtspēju; šajā saistībā uzsver valsts finanšu konsolidācijas garantiju izveidi, kas ir svarīgs nosacījums tam, lai turpinātu nodrošināt ES raksturīgo Eiropas sociālo modeli;

32.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas jaunākajos ieteikumos netika ņemta vērā Parlamenta prasība stiprināt LESD 349. panta piemērošanu, proti, pieņemot atšķirīgus pasākumus un programmas, lai mazinātu asimetrijas, un maksimāli palielināt sociālo kohēziju ES; šajā saistībā mudina dalībvalstis izveidot īpašas ieguldījumu programmas valsts apakšreģioniem, kuros bezdarba līmenis pārsniedz 30 %; atkārto Komisijai adresēto aicinājumu sniegt atbalstu dalībvalstīm un Eiropas reģioniem, jo īpaši tālākajiem reģioniem, saistībā ar ieguldījumu programmu izstrādi un finansēšanu daudzgadu finanšu shēmas ietvaros;

33.  atzīst ieilgušo nestabilo situāciju Eiropas darba tirgū — , no vienas puses, tas nespēj novērst joprojām augstos bezdarba rādītājus, bet, no otras puses, uzņēmumi tajā pieprasa kvalificētu un atbilstošu darbaspēku; aicina Komisiju dalībvalstu līmenī veicināt sadarbības veidus, kas ietver valdības, uzņēmumus, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumus, izglītības iestādes, individualizēta atbalsta dienestus, pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus, pamatojoties uz paraugprakses apmaiņu, lai pielāgotu dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmas, apkarojot prasmju neatbilstību, un apmierinātu darba tirgus vajadzības;

34.  uzsver, ka tiesības uz izglītību ir pamattiesības, kas būtu jānodrošina visiem bērniem, un ka būtu jānovērš atšķirības saistībā ar izglītības pieejamību un kvalitāti, lai stiprinātu skolas izglītības nodrošināšanu visiem un ierobežotu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; uzsver, ka prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba iespējām veicina iekļaujoša ES darba tirgus izveidi; uzskata, ka ievirzei un konsultācijām atbilstoši personas individuālām vajadzībām un pievēršoties individuālo prasmju novērtēšanai un pilnveidei, ir jābūt izglītības un prasmju apguves politikas pamatelementam ikviena cilvēka izglītībā jau no tās sākumposma; aicina dalībvalstis labāk pielāgot izglītību un apmācību darba tirgus vajadzībām visā Eiropas Savienībā un uzsver, cik svarīgi ir izvērtēt dažādas nodarbinātības situācijas dalībvalstīs, lai nodrošinātu to īpatnību un specifiskuma saglabāšanu;

35.  atzīst, ka jauno tehnoloģiju attīstība un Eiropas rūpniecības digitalizācija rada būtiskus izaicinājumus ES; uzsver, ka ES un dalībvalstu ražošanas modeļi, ko atbalsta to izglītības modeļi, ir jāvērš uz augstas produktivitātes nozarēm, jo īpaši tām, kas ir saistītas ar IKT un digitalizāciju, lai uzlabotu ES konkurētspēju pasaules līmenī;

36.  uzsver, ka nepietiekami un nemērķtiecīgi ieguldījumi digitālo prasmju, tostarp programmēšanas un STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas un matemātikas) priekšmetu, apguvē, apdraud Eiropas konkurētspēju, profesionāla darbaspēka pieejamību un darbaspēka nodarbināmību; uzskata, ka labāka prasmju saskaņošana un uzlabota kvalifikāciju savstarpēja atzīšana palīdzēs pārvarēt plaisu, kas saistīta ar prasmju trūkumu un neatbilstību Eiropas darba tirgū, un nāks par labu darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem; aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti tam, lai visaptveroši apgūtu digitālās prasmes, programmēšanu un prasmes, kuras darba ņēmēji uzskata par ļoti svarīgām visiem darba ņēmējiem, vienlaikus saglabājot augstus tradicionālās izglītības standartus, un ņemt vērā virzību uz digitālo ekonomiku prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās kontekstā, to neparedzot tikai attiecībā uz lietotājam svarīgu zināšanu nodošanu;

37.  norāda, ka daudzās dalībvalstīs ir nepieciešami pastiprināti centieni darbaspēka izglītošanai, tostarp pieaugušo izglītības un profesionālās apmācības iespējas; uzsver mūžizglītības nozīmi, tostarp vecākiem darba ņēmējiem, lai pielāgotu darba ņēmēju kompetences darba tirgus vajadzībām; prasa pastiprināt uz sievietēm un meitenēm vērstu STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas un matemātikas) priekšmetu popularizēšanu, lai vērstos pret pašreizējiem ar izglītību saistītajiem stereotipiem un ilgtermiņā novērstu vīriešu un sieviešu nodarbinātības, darba samaksas un pensiju atšķirības;

38.  atzīst jauno tehnoloģiju vērtību un to, ka digitālo līdzekļu lietošanas prasmes ir svarīgas gan cilvēka personīgajai dzīvei, gan veiksmīgai integrācijai darba tirgū; tāpēc ierosina dalībvalstīm palielināt ieguldījumu, veidojot labāku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un savienojamības iespējas izglītības iestādēs, un izstrādāt efektīvas stratēģijas, ar ko IKT potenciāls tiek izmantots, lai atbalstītu pieaugušo ikdienēju mācīšanos, un ar ko pieaugušajiem uzlabo iespējas iegūt gan formālo, gan neformālo izglītību;

39.  atzinīgi vērtē programmas „Erasmus+” ieguldījumu, veicinot mobilitāti un kultūras apmaiņu ne vien visā Eiropas Savienībā, bet arī ar trešā valstīm; prasa sekmīgāk veicināt un izmantot Eiropas pārredzamības, mobilitātes un prasmju un kvalifikāciju atzīšanas instrumentus, lai veicinātu mācību un darba mobilitāti; atkārtoti uzsver, ka ir jānodrošina mobilitātes iespējas profesionālās apmācības nolūkā, nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti dažāda veida diskriminācijai;

40.  atzinīgi vērtē Parīzes nolīgumā paredzēto jaunās politikas un ieguldījumu satvaru, kas veicinās jaunu darba iespēju radīšanu mazoglekļa un zemu emisiju nozarēs;

41.  aicina Komisiju uzsvērt, ka ir svarīgi ierobežot gan fiziskos, gan digitālos šķēršļus un traucēkļus, ar kuriem dalībvalstīs joprojām saskaras personas ar invaliditāti;

42.  atzinīgi vērtē skaidro atsauci uz bērnu aprūpi, veselības aprūpi un izglītību saistībā ar piekļuves uzlabošanu kvalitatīviem pakalpojumiem;

43.  atgādina, ka darbaspēka brīva pārvietošanās ir Līguma pamatprincips; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada izaugsmes pētījumā uzsvars ir likts uz to, cik svarīgi ir nodrošināt sociālo taisnīgumu, īstenojot dažādu dalībvalstu iestāžu taisnīgu sadarbību; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt darba inspekcijas vai citas atbilstošās iestādes ar pienācīgiem resursiem un uzlabot arī pārbaudes dienestu pārrobežu sadarbību un elektronisku informācijas un datu apmaiņu, lai uzlabotu sociālās krāpniecības un nedeklarēta darba apkarošanai un novēršanai paredzēto pārbaužu efektivitāti;

44.  uzsver nepieciešamību stimulēt iekšzemes pieprasījumu, veicinot valsts un privātos ieguldījumus un atbalstot sociāli un ekonomiski līdzsvarotas strukturālās reformas, kas paredz mazināt nevienlīdzību un veicina kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālos ieguldījumus, kā arī atbildīgu fiskālo konsolidāciju, tādējādi stiprinot virzību uz plašākas kohēzijas un augšupējas sociālās konverģences vidi uzņēmumiem un valsts dienestiem; uzsver, cik svarīga ir ieguldījumu cilvēkkapitālā loma kopējā stratēģijā; uzsver arī vajadzību pārorientēt Savienības ekonomikas politikas programmas uz sociālo tirgus ekonomiku;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai digitālajiem darba ņēmējiem garantētu tādas pašas tiesības un sociālās aizsardzības līmeni, kas pastāv tāda paša veida darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē;

46.  norāda, ka mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU), kuri veido vairāk nekā 90 % no visas uzņēmējdarbības Eiropā un ir Eiropas ekonomikas virzītājspēks, kā arī veselības aprūpes un sociālie dienesti un sociālie un solidārie uzņēmumi sniedz efektīvu ieguldījumu ilgtspējīgā un iekļaujošā attīstībā un kvalitatīvu darbvietu radīšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis politikas veidošanas procesā lielāku uzmanību pievērst MMVU interesēm, visā likumdošanas procesā piemērojot MVU testu saskaņā ar principu „vispirms domāt par mazākajiem”, un atbalstīt spēkā esošos mikrouzņēmumu finansiālā atbalsta veidus, piemēram, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI); uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi samazināt šādu uzņēmumu administratīvo slogu un atcelt liekos tiesību aktus, vienlaikus nesamazinot darba un sociālās tiesības; uzsver vajadzību atvieglot otrās iespējas sniegšanu godīgiem uzņēmējiem, kuru pirmais mēģinājums bija nesekmīgs un kuri ievēroja darba ņēmēju tiesības;

47.  uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir augoša nozare, kas var stimulēt ekonomiku un vienlaikus mazināt trūkumu, sociālo atstumtību un citas sabiedrības problēmas; tāpēc uzskata — lai sasniegtu mērķi panākt sociālāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, uzņēmējdarbības izglītībā būtu jāiekļauj sociālā dimensija un jāapgūst tādi temati kā taisnīga tirdzniecība, sociālie uzņēmumi un alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, tostarp kooperatīvi;

48.  mudina Komisiju un Padomi izskatīt iespējas, kā palielināt produktivitāti, veicot ieguldījumus cilvēkkapitālā, ņemot vērā to, ka tieši kompetentākie, labāk integrētie un apmierinātākie darba ņēmēji var labāk risināt ar uzņēmumu un pakalpojumiem saistītās prasības un vajadzības;

49.  mudina dalībvalstis pievērsties pašnodarbinātu uzņēmēju statusam, lai nodrošinātu, ka tiem ir pienācīga sociālā aizsardzība slimības, negadījuma, bezdarba gadījumā un tiesības uz pensiju;

50.  atgādina, ka ir svarīgi īstenot patiesu uzņēmējdarbības kultūru, kas modina jauniešos interesi jau kopš agrīna vecuma; tāpēc aicina dalībvalstis savas izglītības un apmācību programmas pielāgot šim principam; vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka ir svarīgi radīt uzņēmējdarbības stimulus, jo īpaši īstenojot fiskālos noteikumus un samazinot administratīvo slogu; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veikt pasākumus, lai sniegtu labāku informāciju par visiem Eiropas fondiem un programmām, kas spēj stimulēt uzņēmējdarbību, ieguldījumus un piekļuvi finansējumam, piemēram, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem;

51.  uzsver sviras efektu, ko ES budžets rada valstu budžetiem; uzsver papildinošo lomu, kāda ES budžetam ir 2017. gada izaugsmes pētījumā noteikto Savienības mērķu sasniegšanā sociālās politikas jomā un kas vērsta uz vairāk un labāku darbvietu izveidi visā ES;

52.  pauž bažas par kavējumiem darbības programmu īstenošanā pašreizējā plānošanas periodā; norāda, ka līdz 2016. gada septembrim bija iecelti tikai 65 % valsts kompetento iestāžu, un aicina dalībvalstis aktīvāk izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, lai īstenotu nodarbinātības un sociālās prioritātes un atbalstītu īpaši to konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanu, kuros iekļaujošā veidā izklāstīti sociālie un nodarbinātības jautājumi; tomēr vienlaikus uzsver, ka šos fondus nevajadzētu izmantot tikai KVAI īstenošanai, jo tā, iespējams, tiktu atstātas novārtā citas svarīgas ieguldījumu jomas; uzsver, ka jāveic papildu pasākumi, lai vienkāršotu procedūras, jo īpaši horizontālos un nozaru finanšu noteikumus, un novērstu šķēršļus pilsoniskās sabiedrības piekļuvei finansējumam;

53.  norāda, ka ekonomiskā izaugsme ES un eurozonā joprojām ir pieticīga; uzsver, ka ir nepieciešamas investīcijas pētniecībā, inovācijā un izglītībā; norāda, ka ES 2017. gada budžetā EUR 21 312,2 miljoni saistību apropriācijās ir piešķirti konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai tādās programmās kā “Apvārsnis 2020”, COSME un “Erasmus+”;

54.  uzsver, ka Eiropas fondi un programmas, piemēram, Erasmus uzņēmējiem, Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES), Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME), Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), potenciāli var atvieglot piekļuvi finansējumam un veicināt ieguldījumus un līdz ar to arī uzņēmējdarbību; atgādina, cik svarīgs ir partnerības princips, papildināmības princips, augšupēja pieeja, atbilstīga resursu piešķiršana un labs līdzsvars starp ziņošanas pienākumiem un datu vākšanu no pusēm, kas gūst labumu no šiem fondiem; aicina Komisiju nodrošināt rūpīgu ES fondu izmantošanas uzraudzību, lai uzlabotu efektivitāti; aicina Komisiju sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par ES fondu izmantošanu, lai valsts līmenī īstenotu sociāli aktīvu darba tirgus politiku, kā arī palielinātu tās tvērumu un efektivitāti;

55.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai papildus budžeta projektā atvēlētajiem līdzekļiem ir piešķirti vēl EUR 500 miljoni un ka EUR 200 miljoni ir piešķirti galveno izaugsmes un darbvietu radīšanas iniciatīvu veicināšanai; atgādina, ka ir labāk jāizmanto līdzekļi un iniciatīvas, kas pieejami saistībā ar izglītību un apmācību, kultūru, sportu un jaunatnes lietām, un ka ieguldījums šajās nozarēs vajadzības gadījumā ir jāpalielina, jo īpaši attiecībā uz tematiskajām jomām, kuras svarīgas tieši stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai (proti, priekšlaicīga mācību pārtraukšana, augstākā izglītība, jauniešu nodarbinātība, profesionālā izglītība un apmācība (PIA), mūžizglītība un mobilitāte), lai veidotu izturētspēju un mazinātu bezdarbu, jo īpaši jauniešu un visneaizsargātāko grupu vidū, un lai nepieļautu radikalizāciju un panāktu ilgtermiņa sociālo iekļaušanu;

56.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt ESIF īstenošanas periodu un divkāršot tā apmēru, līdz 2022. gadam sasniedzot EUR 630 miljardu slieksni un vienlaikus uzlabojot ģeogrāfisko un nozaru aptvērumu; uzsver, ka ESIF līdz šim nav guvis īpašas sekmes ne saistībā ar sociālās, ne ekonomiskās konverģences uzlabošanu starp dalībvalstīm un to reģioniem Savienībā, ne saistībā ar īpašu uzsvaru uz sociālo infrastruktūru; atgādina, ka vairums projektu tiek apstiprināti ekonomiski veselīgākos Rietumeiropas reģionos, tādējādi padziļinot ieguldījumu nevienlīdzību starp dalībvalstīm un stiprinot nelīdzsvarotību Eiropā; aicina Komisiju palīdzēt vājākiem reģioniem pieteikšanās procesā, bet nemainīt pamatprincipu, kas paredz projektus atlasīt, tikai pamatojoties uz kvalitāti; aicina Komisiju bez kavēšanās sniegt atbalstu sociālajiem uzņēmumiem un MVU saistībā ar to spēju piekļūt ESIF; aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku veikt papildu un proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm un nozarēm saistībā ar piekļūšanu ESIF ir veltīta pienācīga uzmanība, jo īpaši pasākumus, kas sniedz tiešu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības novēršanā; uzsver vajadzību stiprināt administratīvās spējas, piemēram, konsultāciju centru; pauž nožēlu par to, ka nav pieejami dati par prognozētajām darbvietām, kuras tiks izveidotas, balstoties uz ESIF ieguldījumiem; aicina Komisiju uzraudzīt un kontrolēt saskaņā ar ESIF veiktos ieguldījumus, mērīt to ekonomisko un sociālo ietekmi un nodrošināt, lai ESIF nedublētu spēkā esošās finanšu programmas vai aizstātu tiešos valsts izdevumus; atkārtoti prasa veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā tādās jomās kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un cenu ziņā pieejami mājokļi;

57.  norāda, ka tālākie reģioni saskaras ar virkni strukturālu ierobežojumu, kuru nemainīgais raksturs un kopums būtiski ierobežo šo reģionu izaugsmi; aicina Komisiju stiprināt LESD 349. panta piemērošanu;

58.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpanāk stingrāka apņēmība piemērot LESD 174. pantu; uzsver, ka labāka teritoriālā kohēzija paredz ciešāku ekonomisko un sociālo kohēziju, tāpēc prasa attīstīt stratēģiskus ieguldījumus attiecīgajos reģionos, jo īpaši platjoslas tīkla jomā, lai palielinātu to konkurētspēju, uzlabotu to rūpniecības un teritoriālo struktūru un, visbeidzot, stabilizētu to iedzīvotāju kopumu;

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt visu līmeņu valdības un attiecīgās ieinteresētās personas investīciju jomā pastāvošo šķēršļu identificēšanā, galveno uzmanību pievēršot reģioniem un nozarēm ar steidzamāk risināmajām vajadzībām, kā arī darot pieejamus atbilstošus instrumentus, kas apvieno publisko un privāto finansējumu;

60.  aicina Komisiju īstenot politiku, kas palīdzētu cīnīties pret demogrāfisko lejupslīdi un iedzīvotāju izkliedētību; uzsver, ka vienai no ES kohēzijas politikas prioritātēm ir jābūt uzmanības pievēršanai tiem reģioniem, kuros vērojama demogrāfiskā lejupslīde;

61.  uzsver, ka vispārēja piekļuve valsts, solidārajām un pienācīgām pensionēšanās un vecuma pensijām ir jānodrošina visiem; atzīst dalībvalstu problēmas, stiprinot pensiju sistēmu ilgtspējību, bet uzsver, ka ir svarīgi saglabāt pensiju sistēmu solidaritāti, stiprinot to ieņēmumus, bet ne vienmēr palielinot pensionēšanās vecumu; uzsver valsts un fondēto pensiju sistēmu nozīmi, kas nodrošina atbilstīgus pensionēšanās ienākumus virs nabadzības sliekšņa un ļauj pensionāriem saglabāt ierasto dzīves līmeni; uzskata, ka labākais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgas, drošas un atbilstīgas pensijas sievietēm un vīriešiem, ir paaugstināt vispārējo nodarbinātības līmeni un nodrošināt kvalitatīvu nodarbinātību visās vecuma grupās, uzlabot darba un nodarbinātības apstākļus un veikt nepieciešamos papildu publiskos izdevumus; uzskata, ka pensiju sistēmu reformās cita starpā būtu jākoncentrējas uz faktisko pensionēšanās vecumu un jāatspoguļo darba tirgus tendences, dzimstības rādītāji, veselības un labklājības situācija, darba apstākļi un ekonomiskās slodzes koeficients; uzskata, ka šādās reformās ir jāņem vērā arī situācija, kādā atrodas miljoniem strādājošo, īpaši sievietes, jaunieši un pašnodarbinātās personas, Eiropā, kuri saskaras ar nedrošu, netipisku nodarbinātību, piespiedu bezdarba periodiem un saīsinātu darba laiku;

62.  ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanu un tās ietekmi uz brīvprātīgās un formālās aprūpes vajadzību pieaugumu, norāda dalībvalstīm uz nepieciešamību veikt ieguldījumus sabiedrības veselības veicināšanā un slimību profilaksē, vienlaikus nodrošinot un uzlabojot sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju, drošumu, atbilstību un efektivitāti un kvalitatīvu ilgtermiņa sociālo pakalpojumu nodrošināšanu nākamajās desmitgadēs; tādēļ mudina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu, personālu un šādu sistēmu un pakalpojumu izstrādi un paplašinātu sociālā nodrošinājuma sistēmu aptvērumu, sniedzot ieguvumus sabiedrībai un indivīdiem; jo īpaši mudina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus:

   veicināt augstākus nodarbinātības rādītājus visās vecuma grupās;
   strādāt pie tā, lai mazinātu dzimumu segregāciju un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību;
   pielāgot darba tirgus veciem darba ņēmējiem, nodrošinot vecumam piemērotus darba apstākļus, lai sniegtu viņiem iespēju strādāt līdz likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai;
   apkarot ar vecumu saistītos stereotipus darba tirgos;
   nodrošināt dzīvescikla un profilaktisku pieeju arodveselībai un drošībai;
   koncentrēties uz to personu darba un privātās dzīves līdzsvaru, uz kuriem gulstas aprūpes pienākumi, īstenojot atbilstošas aprūpes un atvaļinājuma shēmas un atbalstot brīvprātīgos aprūpētājus;
   atbalstīt un informēt darba devējus, jo īpaši MVU, par to, kā iespējams uzlabot darba vidi, lai sniegtu iespēju visu vecumu darba ņēmējiem saglabāt produktivitāti;
   atbalstīt valsts nodarbinātības dienestus, lai ļautu viņiem būtiski atbalstīt vecākos darba meklētājus;
   veicināt un veikt ieguldījumus visu vecumu darba ņēmēju mūžizglītībā gan darbvietā, gan ārpus tās un izstrādāt sistēmas prasmju apstiprināšanai un sertifikācijai;
   palīdzēt veciem darba ņēmējiem būt aktīviem ilgāk un sagatavoties pensijai, izmantojot darbiniekiem paredzētus elastīgus darba apstākļus, kas tiem sniedz iespēju saīsināt darba laiku pārejas procesā no nodarbinātības uz pensionēšanos;

63.  uzsver, ka Komisijai papildus mājokļu cenu attīstībai dalībvalstīs ir jāuzrauga arī norises saistībā ar bezpajumtniecību un mājokļu zaudēšanu ; prasa nekavējoties rīkoties, lai risinātu ar augošajiem bezpajumtniecības un mājokļu zaudēšanas rādītājiem saistīto problēmu daudzās dalībvalstīs; pauž bažas par iespējamajām sociālajām sekām, kas var izrietēt no ieņēmumus nenesošu kredītu lielā apmēra banku bilancēs, un jo īpaši par Komisijas paziņojumu, ka būtu jāveicina nebanku specializēto iestāšu pārdošana, kas varētu izraisīt piespiedu izlikšanas no mājokļiem viļņus; mudina dalībvalstis, Komisiju un EIB izmantot ESIF sociālās infrastruktūras jomā, tostarp tiesību uz pienācīgu un cenu ziņā pieejamu mājokli īstenošanu visiem;

64.  ar bažām norāda, ka dažās dalībvalstīs darba samaksa ir nepietiekama, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi, tādējādi pārvēršot darba ņēmējus par „strādājošiem nabagiem” un atturot bezdarbniekus no atgriešanās darba tirgū; tādēļ atbalsta koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanu;

65.  mudina dalībvalstis īstenot vajadzīgos pasākumus bēgļu, kā arī etnisko minoritāšu vai imigrantu izcelsmes personu sociālajai iekļaušanai;

66.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada izaugsmes pētījumā ir uzsvērta nepieciešamība veicināt nodokļu un pabalstu reformas, lai uzlabotu stimulus strādāt un darba atmaksāšanos, jo arī nodokļu sistēmas var palīdzēt novērst ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, kā arī palielināt konkurētspēju pasaules līmenī; aicina dalībvalstis pakāpeniski novirzīt nodokļus no darbaspēka uz citiem avotiem;

67.  aicina īstenot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu reformas, lai pievērstos veselības profilaksei un veicināšanai, kvalitatīvu un visiem pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanai un nevienlīdzības samazināšanai saistībā ar piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem;

68.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai likvidētu šķēršļus darbaspēka mobilitātei, nodrošinot, ka pret ES mobilajiem darba ņēmējiem izturas tāpat kā pret nemobilajiem darba ņēmējiem;

69.  aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem palielināt aktīvas un ilgtspējīgas darba tirgus politikas tvērumu, lietderīgumu un efektivitāti; atzinīgi vērtē 2017. gada izaugsmes pētījumā pausto aicinājumu vairāk ieguldīt pasākumos, kuru mērķis ir sniegt atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši personu ar invaliditāti, iekļaušanai darba tirgū, ņemot vērā minētās iekļaušanas pozitīvo ilgtermiņa sociālo un ekonomisko ietekmi;

70.  aicina dalībvalstis noteikt vērienīgus sociālos standartus, kuru pamatā ir konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, saskaņā ar valsts kompetenci un finanšu un fiskālo situāciju, jo īpaši ieviešot pienācīgu minimālo ienākumu shēmas visam mūžam, ja šādas shēmas nav ieviestas, un novēršot ar pienācīgu minimālo ienākumu shēmām saistītās nepilnības, kuras izriet no nepietiekama tvēruma vai neapgūšanas;

71.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir sākt apspriešanos par Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidi; uzskata, ka šāda iniciatīva noteikti spētu stimulēt elastīgāku prasmju un kompetenču veidošanos, mūžizglītības pasākumu īstenošanu un aktīvu atbalstu kvalitatīvai nodarbinātībai;

72.  atkārto Ekonomikas un monetārajai komitejai adresētajā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pēdējā sagatavotajā atzinumā pausto prasību Komisijai apsvērt sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ieviešanu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu modelī, lai novērstu sacensību par zemākajiem standartiem, pamatojoties uz sociālo un nodarbinātības rādītāju efektīvu izmantošanu makroekonomiskajā uzraudzībā;

73.  aicina dalībvalstis likt lielāku uzsvaru uz nabadzības cikla pārtraukšanu un vienlīdzības veicināšanu; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm stingrākus ieteikumus par sociālo iekļaušanu un aizsardzību, ne tikai attiecībā uz darbaspēku, un jo īpaši par ieguldījumu veikšanu bērnos;

74.  atzinīgi vērtē sociālo partneru, valstu parlamentu un citu attiecīgo pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu iesaistīšanu Eiropas pusgada procesā; atkārtoti uzsver, ka sociālais dialogs un dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir svarīgs tādu ilgtspējīgu pārmaiņu panākšanai, kas ietekmē visus, un ka tas ir būtisks Eiropas un dalībvalstu politikas efektivitātes un atbilstības veicināšanai, tādēļ tas jāīsteno visos pusgada posmos; uzsver vajadzību uzlabot iesaistīšanas efektivitāti, nodrošinot lietderīgu grafiku, piekļuvi dokumentiem un dialogu ar partneriem atbilstošā līmenī;

75.  atgādina par dažādajiem pieprasījumiem sagatavot darba plānu, kurā ir nostiprināta un ņemta vērā Parlamenta nostāja pirms Padomes lēmuma pieņemšanas; turklāt prasa Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju uzskatīt par vienlīdzīgu Ekonomikas un monetāro komitejai, ņemot vērā to īpašās kompetences, ikreiz, kad Eiropas Parlaments dažādos Eiropas pusgada posmos ir aicināts sniegt atzinumu;

76.  uzskata, ka būtu jāsasauc ES sociālais konvents, kurā sociālo partneru, valstu valdību un parlamentu, kā arī ES iestāžu pārstāvji, iesaistot sabiedrību, apspriestos par Eiropas sociālā modeļa nākotni un struktūru;

77.  vēlreiz aicina stiprināt EPSCO padomes nozīmi Eiropas pusgadā;

78.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0355.
(2) OV C 153 E, 31.5.2013., 57. lpp.
(3) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0416.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0297.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0059.
(7) OV C 316, 30.8.2016., 83. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0033.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0401.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0384.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0389.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0321.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0320.
(14) OV C 289, 9.8.2016., 19. lpp.
(15) OV C 224, 21.6.2016., 19. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0394.
(17) OV C 76 E, 25.3.2010., 16. lpp.
(18) http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR15_03/SR15_03_LV.pdf
(19) https://www.eurofound.europa.eu/surveys/european-working-conditions-surveys
(20) https://www.eurofound.europa.eu/young-people-and-neets-1
(21) Sk. Eurofound ziņojumu par jauniešu bezdarbu.
(22) Vienotais nodarbinātības ziņojums, 2016. gads, 2. lpp.
(23) ESAO ziņojums “In it together: why less inequality benefits all” (2015).
(24) SVF ziņojums „Causes and Consequences of Income Inequality” (2015. gada jūnijs).

Juridisks paziņojums