Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2248(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0016/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0016/2017

Debates :

PV 14/02/2017 - 18
CRE 14/02/2017 - 18

Balsojumi :

PV 15/02/2017 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0040

Pieņemtie teksti
PDF 423kWORD 56k
Trešdiena, 2017. gada 15. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Vienotā tirgus pārvaldība saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu
P8_TA(2017)0040A8-0016/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu (2016/2248(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2016. gada Eiropas pusgadā(1), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2016. gada 27. aprīlī,

–  ņemot vērā savu 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā(2), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2015. gada 3. jūnijā,

–  ņemot vērā savu 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros(3), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2014. gada 28. maijā,

–  ņemot vērā savu 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību(4), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2013. gada 8. maijā,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(5),

–  ņemot vērā savu 2016. gada 26. maija rezolūciju par netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu. Atveseļošanās stiprināšana un konverģences sekmēšana” (COM(2015)0690),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2017. gadu” (COM(2016)0725),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550) un ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu (COM(2012)0261), kas atjaunināts 2015. gada oktobrī,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Rādītāji vienotā tirgus darbības izvērtēšanai — Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra veidošana”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības ieguldījums izaugsmei”,

–  ņemot vērā 2016. gada jūlijā publicēto vienotā tirgus rezultātu apkopojumu tiešsaistē,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 17. un 18. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0016/2017),

A.  tā kā dziļāka un taisnīgāka vienotā tirgus panākšanai būs liela nozīme jaunu darbvietu radīšanā, produktivitātes veicināšanā un investīcijām un inovācijai pievilcīgas, kā arī patērētājiem draudzīgas vides nodrošināšanā;

B.  tā kā, lai to panāktu, šis jautājums ir no jauna jāaktualizē visā Eiropā, tostarp savlaicīgi jāizstrādā un jāīsteno dažādas vienotā tirgus stratēģijas, jo īpaši digitālā vienotā tirgus stratēģija;

C.  tā kā šajā jaunajā aktualizēšanas procesā ir jāiekļauj arī Brexit ietekme, tostarp uz preču un pakalpojumu brīvu apriti, tiesībām veikt uzņēmējdarbību, muitas savienību un iekšējā tirgus aquis kopumā;

D.  tā kā pēc ekonomikas krīzes, kas sākās 2008. gadā, ES joprojām cīnās ar stagnāciju un lēnu ekonomikas atveseļošanos, kā arī cieš no augsta bezdarba un sociālās neaizsargātības līmeņa; tā kā, raugoties no pozitīvāka aspekta, gada izaugsmes pētījuma (GIP) par 2016. gadu moto bija “atveseļošanās stiprināšana un konverģences sekmēšana”;

E.  tā kā GIP par 2017. gadu ir atkārtoti norādīts uz nepieciešamību panākt iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos, kurā ir ņemta vērā vienotā tirgus sociālā dimensija, un tā kā GIP par 2017. gadu ir arī uzsvērts, ka Eiropai jāveic būtiski ieguldījumi jauniešos un darba meklētājos, kā arī tās jaunuzņēmumos un MVU;

F.  tā kā, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos, daudzās Eiropas daļās bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts un tā kā šis ieilgušais augsta bezdarba periods rada smagu slogu daudzu dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmām;

G.  tā kā Eiropas pusgada mērķis ir uzlabot ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanu visā ES, lai stiprinātu stabilitāti, sekmētu izaugsmi un nodarbinātību un palielinātu konkurētspēju atbilstīgi sociālā taisnīguma un visneaizsargātāko sabiedrības locekļu aizsardzības uzdevumiem; tā kā šis mērķis vēl nav īstenots;

H.  tā kā vienotais tirgus ir viens no ES stūrakmeņiem un viens no tās galvenajiem sasniegumiem; tā kā, lai Eiropas pusgads varētu sekmīgi veicināt ekonomikas izaugsmi un stabilizēt valstu ekonomiku, tajā ir vienlīdz jāiekļauj vienotais tirgus un tā pilnīgai izveidei paredzētās politikas nostādnes,

Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra stiprināšana

1.  atkārtoti norāda, ka vienotais tirgus ir viens no ES stūrakmeņiem un dalībvalstu ekonomikas, kā arī visa Eiropas projekta mugurkauls; norāda, ka vienotais tirgus joprojām ir sadrumstalots, tas netiek pietiekami īstenots un tam ir liels potenciāls izaugsmes, jauninājumu un darbvietu jomā; uzsver, ka vienotajam tirgum ir būtiska nozīme, lai ES varētu veiksmīgi stiprināt atveseļošanos, veicināt konverģenci un atbalstīt ieguldījumus jauniešos un darba meklētājos, kā arī jaunuzņēmumos un MVU; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnībā izveidotas visas iekšējā tirgus dimensijas, tostarp preču, pakalpojumu, kapitāla, darba, enerģētikas, transporta un digitālās nozares dimensija;

2.  atkārtoti pieprasa Eiropas pusgadā izveidot stingru vienotā tirgus pīlāru ar sociālo dimensiju, ieviešot sistēmu regulārai vienotā tirgus integrācijas un konkurētspējas uzraudzībai un konkrētās valstīs vienotā tirgū pastāvošo šķēršļu identificēšanai, jo novērojumi liecina, ka šādi šķēršļi dalībvalstīs tiek ieviesti arvien biežāk un ka palielinās to darbības joma un ietekme; prasa veikt vienotā tirgus integrācijas un iekšējās konkurētspējas padziļinātu novērtēšanu; uzsver, ka vienotā tirgus integrācijas novērtēšanai vajadzētu kļūt par ekonomikas pārvaldības satvara neatņemamu sastāvdaļu;

3.  atgādina, ka Eiropas pusgads tika ieviests 2010. gadā, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis visa gada laikā konkrētos termiņos apspriež savus ekonomikas un budžeta plānus ar saviem ES partneriem, ļaujot tiem izteikt komentārus par partneru plāniem un kopīgi uzraudzīt progresu; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk orientēties uz sociālajiem rādītājiem, kā arī veicināt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci;

4.  uzsver, ka vienotā tirgus pīlāram Eiropas pusgadā vajadzētu palīdzēt identificēt galvenās jomas, kurām piemīt visas vienotā tirgus dimensijas un kuras ir būtiskas izaugsmes un darbvietu izveides veicināšanai; turklāt uzsver, ka tam vajadzētu arī kalpot par atskaites kritēriju saistībā ar apņemšanos dalībvalstīs īstenot strukturālu reformu;

5.  uzsver, ka vienotā tirgus pīlārs Eiropas pusgada ietvaros dotu iespēju regulāri izvērtēt vienotā tirgus pārvaldību, veicot regulāras dalībvalstu tiesību aktu atbilstības pārbaudes un izmantojot datu analīzes instrumentus, lai konstatētu neizpildi, uzlabotu vienotā tirgus regulējuma uzraudzību, sniedzot iestādēm nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pārveidot, īstenot, piemērot un izpildīt vienotā tirgus tiesisko regulējumu, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem konkrētus rezultātus;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt, ka globalizācijas un tehnoloģisko izmaiņu radītās priekšrocības tiek taisnīgi sadalītas dažādām sabiedrības grupām, jo īpaši jauniešiem; pieprasa visos līmeņos palielināt izpratni par politikas nostādņu un reformu ietekmi uz ienākumu sadali, garantējot vienlīdzību, taisnīgumu un iekļaušanu;

7.  uzskata, ka attiecībā uz valstu pasākumiem vai to īstenošanu agrīna intervence var būt efektīvāka un radīt labākus rezultātus nekā pienākumu neizpildes procedūru piemērošana; tomēr uzsver, ka gadījumā, ja agrīnas intervences procedūras nedod vajadzīgos rezultātus, Komisijai jāizmanto visi tās rīcībā esošie pasākumi, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu pilnīgu vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu;

8.  atkārtoti aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai būtiskas jomas, kuras ir nozīmīgas 21. gadsimtam atbilstoša ES vienotā tirgus veidošanai un kuras Komisija jau ir noteikusi un sīkāk analizējusi 2014. gada septembra pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, tostarp arī pakalpojumus, digitālo vienoto tirgu un jo sevišķi e-komerciju, patērētāju aizsardzības acquis, publisko iepirkumu un koncesijas, kā arī preču brīvu apriti;

9.  mudina Komisiju veikt sistemātisku vienotā tirgus noteikumu ieviešanas un piemērošanas uzraudzību, izmantojot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI), jo īpaši gadījumos, kad šie noteikumi būtiski veicina strukturālo reformu īstenošanu, un šajā sakarībā atgādina, cik svarīga ir Komisijas jaunā pieeja, kurā lielāka vērība pievērsta sociālajam taisnīgumam; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par progresu, ko dalībvalstis panākušas, īstenojot KVAI saistībā ar vienotā tirgus darbību un preču, izstrādājumu un pakalpoju tirgu integrēšanu, iekļaujot šo ziņojumu gada izaugsmes pētījumā;

10.  atgādina, ka būtiskāko KVAI norādīto reformu vispārējā īstenošana dažās jomās vēl joprojām nav apmierinoša un ka dalībvalstīs šīs īstenošanas apjoms ir atšķirīgs; aicina dalībvalstis ātrāk pieņemt reformas, kā tas norādīts KVAI, veicot turpmākus secīgus pasākumus un īstenošanu, lai palielinātu izaugsmes potenciālu un stimulētu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

11.  uzskata, ka ir jāpanāk, lai dalībvalstu parlamenti uzņemtos nopietnāku atbildību par KVAI; mudina dalībvalstis sniegt iespēju Komisijai iepazīstināt dalībvalstu parlamentus ar KVAI; turklāt aicina dalībvalstis īstenot KVAI; atkārtoti pieprasa Komisijai ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, cenšoties nodrošināt KVAI sekmīgu īstenošanu, un par to, cik lielu progresu līdz šim ir izdevies panākt;

12.  aicina Konkurences padomi aktīvi iesaistīties, lai uzraudzītu, kā dalībvalstis īsteno KVAI, kā arī aktīvi iesaistīties šo ieteikumu noformulēšanas procesā;

13.  uzsver, ka viens no Investīciju plāna Eiropai mērķiem ir novērst liekus šķēršļus, sekmēt inovāciju un padziļināt vienoto tirgu, vienlaikus veicinot ieguldījumus cilvēkkapitālā un sociālajā infrastruktūrā;

14.  uzsver, ka investīciju vides uzlabošana nozīmē vienotā tirgus stiprināšanu, nodrošinot paredzamāku regulējumu, kā arī veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un novēršot liekos šķēršļus investīcijām gan ES, gan aiz tās robežām; atgādina, ka ilgtspējīgām investīcijām ir nepieciešama stabila un paredzama uzņēmējdarbības vide; norāda, ka ES līmenī ir sākts darbs vairākos virzienos, kā to paredz vienotā tirgus stratēģija, enerģētikas savienība un digitālais vienotais tirgus, un uzskata, ka šie ES centieni ir jāpapildina ar pasākumiem valstu līmenī;

15.  atgādina, ka jaunajā eurozonai sagatavoto ieteikumu kopumā ir iekļautas reformas, kuru mērķis ir nodrošināt atvērtus un konkurētspējīgus preču un pakalpojumu tirgus; vēl atgādina, ka valstu iekšējā un pārrobežu inovācija un konkurence ir priekšnoteikums funkcionējoša vienotā tirgus nodrošināšanai, un uzskata, ka tas būtu jāpanāk ar Eiropas tiesību aktiem;

16.  atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm ar dubultu spēku veidot trīs ekonomikas politikas trīsstūra elementus un (šajos centienos) lielāku uzmanību pievērst sociālajam taisnīgumam, lai nodrošinātu iekļaujošāku izaugsmi;

17.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka vienotajam tirgum atbilstoši centieni nodrošināt konverģenci jābalsta uz paraugpraksi saistībā ar mūžizglītības stratēģijām, iedarbīgām politikas nostādnēm, kas palīdz bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū, kā arī uz modernu un iekļaujošu sociālās aizsardzības un izglītības sistēmu;

Vienotā tirgus potenciāla izmantošana izaugsmei svarīgākajās jomās

18.  uzsver, ka, neraugoties uz tarifu šķēršļu atcelšanu vienotajā tirgū, tajā vēl joprojām pastāv daudzi un dažādi lieki netarifu šķēršļi; uzsver — lai novērstu šos liekos netarifu šķēršļus, vienotā tirgus stiprināšanai ir nepieciešama steidzama rīcība gan ES, gan valstu līmenī tādā veidā, kas ir savienojams ar sociālo, patērētāju aizsardzības un vides standartu veicināšanu, ar mērķi palielināt konkurenci un radīt izaugsmi un jaunas darbvietas; uzsver — nevajadzētu pieļaut, ka dalībvalstis nodarbojas ar protekcionismu un īsteno diskriminējošus pasākumus; atgādina, ka ir prasījis Komisijai 2016. gadā iesniegt visaptverošu pārskatu par netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū un to novēršanas līdzekļu analīzi, skaidri nošķirot netarifu šķēršļus no noteikumiem dalībvalsts leģitīma valsts politikas mērķa samērīgai īstenošanai, un iesniegt arī vērienīgu priekšlikumu šo netarifu šķēršļu pēc iespējas ātrākai likvidēšanai, lai atraisītu līdz šim neizmantoto vienotā tirgus potenciālu;

19.  uzsver, ka īpašas bažas rada šķēršļi, kas saistīti ar pakalpojumu brīvu sniegšanu, jo tie visvairāk apgrūtina pārrobežu darbību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir ES ekonomikas virzītājspēks; norāda, ka nesamērīgas administratīvās prasības, pārbaudes un sankcijas var novest pie tā, ka vienotā tirgus sasniegumi tiek zaudēti;

20.  norāda, cik būtiska ir vienotā tirgus stratēģija un tās mērķtiecīgie pasākumi, kas būtu jāveic, lai radītu patērētājiem, speciālistiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespējas stimulēt Eiropai nepieciešamo modernizāciju un inovāciju un ikdienā nodrošinātu praktisku labumu patērētājiem un uzņēmumiem; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labākos iespējamos apstākļus, lai sadarbīgā ekonomika varētu attīstīties un plaukt; uzsver, ka sadarbīgajai ekonomikai piemīt milzīgs potenciāls attiecībā uz izaugsmi un patērētāju iespējām izvēlēties;

21.  aicina dalībvalstis ieviest reformas un politikas nostādnes, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju izplatīšanu nolūkā nodrošināt, ka to radītās priekšrocības var dot labumu plašākam uzņēmumu lokam; aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt konkrētus priekšlikumus, kas minēti GIP par 2017. gadu, saistībā ar vienotā tirgus noteikumu izpildes nodrošināšanu, kā arī ierosināt pasākumus uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā, tostarp tādus, kas veicina šo pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un izveidot vienkāršu un mūsdienīgu PVN sistēmu, kurā nav iespējams krāpties;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas GIP par 2017. gadu iekļauto paziņojumu par veicamo darbu saistībā ar vienoto ES autorizēšanas sistēmu, kas būs tieši piemērojama lieliem pārrobežu projektiem vai svarīgākajām ieguldījumu platformām, kuras ir saistītas ar valsts līdzfinansējumu;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, ka savlaicīgi tiek īstenoti ES publiskā iepirkuma noteikumi, jo īpaši e-iepirkuma izveide un jaunie noteikumi, ar kuriem tiek veicināta līgumu dalīšana daļās, kas ir būtiski svarīgi, lai sekmētu inovāciju un konkurētspēju un iepirkumu tirgos atbalstītu MVU;

24.  uzsver, ka attiecībā uz pakalpojumu vienoto tirgu noteikti ir jāuzlabo pakalpojumu pārrobežu sniegšana, vienlaikus saglabājot šo pakalpojumu augstu kvalitāti; ņem vērā Komisijas priekšlikumu par Eiropas pakalpojumu karti un saskaņotu paziņojuma veidlapu; mudina Komisiju vēlreiz izvērtēt tirgus norises un nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus saistībā ar apdrošināšanas prasībām uzņēmējdarbības un būvniecības pakalpojumu sniedzējiem;

25.  norāda, ka darbam vairāk nekā 5500 profesijās Eiropā nepieciešama īpaša kvalifikācija vai īpašas tiesības, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē reglamentēto profesiju savstarpējo izvērtēšanu, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm;

26.  aicina Komisiju stingri vērstiem pret dalībvalstu īstenotu protekcionismu; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāatturas no diskriminējošiem pasākumiem, piemēram, jāatturas pieņemt tādus tirdzniecības un nodokļu tiesību aktus, kas skar tikai atsevišķas nozares vai uzņēmējdarbības modeļus un kropļo konkurenci, kā rezultātā ārvalstu uzņēmumiem ir grūti sākt darbību konkrētā dalībvalstī, un tas ir nepārprotams iekšējā tirgus principu pārkāpums;

27.  sagaida, ka saistībā ar preču vienoto tirgu Komisija iesniegs priekšlikumu pārskatīt Savstarpējas atzīšanas regulu, kurai būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem ir tiesības brīvi laist apgrozībā ES produktus, kas tiek likumīgi tirgoti kādā no dalībvalstīm; uzsver, ka dalībvalstis nepilnīgi piemēro un ievēro savstarpējas atzīšanas principu un tādējādi uzņēmumi bieži vien ir spiesti vairāk pievērsties tādu grūtību pārvarēšanai, kas saistītas ar īstenošanas trūkumu, nevis savai tiešajai uzņēmējdarbībai;

28.  aicina Komisiju turpināt īstenot savu ieceri par vienotu un saskaņotu Eiropas standartizācijas sistēmu, kas pielāgojas mainīgajai videi, atbalsta daudzējādas politikas jomas un sniedz labumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem; uzsver, ka Eiropas standarti bieži vien tiek pieņemti visā pasaulē un ka tas ne tikai nodrošina savstarpēju izmantojamību, drošību un izmaksu samazināšanu un veicina uzņēmumu integrāciju vērtību ķēdē un tirdzniecībā, bet arī stiprina rūpniecību, dodot tai iespēju darboties starptautiskā līmenī;

29.  uzskata, ka raitākai digitālā vienotā tirgus veidošanai ir izšķiroša nozīme, lai sekmētu izaugsmi, radītu kvalitatīvas darbvietas, veicinātu ES tirgū nepieciešamās inovācijas, saglabātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju pasaules tirgū un sniegtu labumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties vienotā digitālā tirgus īstenošanā;

Vienotā tirgus pārvaldības stiprināšana

30.  atkārtoti aicina Komisiju uzlabot vienotā tirgus pārvaldību, šajā nolūkā izstrādājot analītisku instrumentu kopumu, tostarp sociālos rādītājus, kas Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra kontekstā ļautu precīzāk izvērtēt vienotā tirgus ekonomiskās un normatīvās darbības rezultātus; uzskata, ka šāds analītisks instruments varētu būt noderīgs, izstrādājot KVAI, gada izaugsmes pētījumu (GIP), Eiropadomes norādījumus dalībvalstīm, kā arī valstu rīcības plānus, kuru mērķis ir īstenot vienotā tirgus pamatnostādnes;

31.  prasa īstenot vienotā tirgus pārvaldības sistēmu un nodrošināt stingrāku uzraudzību un novērtēšanu attiecībā uz vienotā tirgus noteikumu pareizu, laicīgu un efektīvu īstenošanu un piemērošanu; aicina dalībvalstis plašāk izmantot vienotā tirgus pārvaldības instrumentus un labāk pielietot vienotā tirgus rezultātu apkopojuma datus, kas pieejami visām dalībvalstīm, kā arī panākt progresu politikas nostādņu novērtēšanas ziņā;

32.  joprojām uzskata, ka ir jādefinē integrēta vērtēšanas sistēma, kura apvieno dažādas metodes, kas ļauj skaitliski izvērtēt vienotā tirgus darbību (piemēram, salikti rādītāji, sistemātisks indikatoru kopums un nozaru instrumenti), un kurai ir jākļūst par Eiropas pusgada neatņemamu sastāvdaļu; aicina Komisiju, lai noteiktu vienotā tirgus integrācijas pakāpi un veicinātu tā ciešāku integrāciju galvenajās prioritārajās jomās, apsvērt, kurš varētu būt pats svarīgākais vienotā tirgus integrācijas indikators un kāds būtu ar to saistītais mērķis;

33.  atkārtoti aicina Komisiju pamatotos gadījumos ieviest kvantitatīvus mērķus attiecībā uz lieka administratīvā sloga samazināšanu Eiropas līmenī; prasa, lai šie kvantitatīvie mērķi tiktu ņemti vērā Komisijas jaunajā iniciatīvā par administratīvā sloga samazināšanu;

34.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni modernizēt valsts pārvaldi, nodrošinot plašākus un labāk pieejamus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī jāveicina pārrobežu sadarbīb un valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēj;

35.  aicina Komisiju pirms katras likumdošanas iniciatīvas iesniegšanas sagatavot rūpīgu ietekmes novērtējumu, kurā ir ņemta vērā šā likumdošanas akta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi visās dalībvalstis, un rūpīgi novērtēt pareizo līdzsvaru starp šā projekta izmaksām un mērķiem visai ES kopumā;

36.  aicina Komisiju enerģiski turpināt iesāktos pasākumus pārdomātas izpildes un atbilstības nodrošināšanas kultūras jomā, lai novērstu situāciju, kad visas iespējas, ko patlaban piedāvā vienotais tirgus, netiek izmantotas, jo ES tiesību akti vēl nav pilnībā īstenoti un piemēroti;

37.  aicina Komisiju stiprināt tirgus uzraudzības mehānismu, lai konstatētu nedrošus un neatbilstošus ražojumus un izņemtu tos no vienotā tirgus; vēlreiz prasa Padomei nekavējoties pieņemt ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopumu;

38.  atzinīgi vērtē un ar nepacietību gaida Komisijas iniciatīvu par vienotās digitālās vārtejas izveidošanu, lai lietotājdraudzīgā veidā pilnveidotu un uzlabotu esošos rīkus un pakalpojumus, piemēram, vienotos kontaktpunktus, ražojumu informācijas punktus un būvniecībai paredzētu ražojumu informācijas punktus, portālu „Tava Eiropa” un SOLVIT, tā dodot labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem;

39.  atzīst pozitīvo ietekmi, ko rada vērienīgās pārbaudes, kuras Komisija ir sākusi īstenot, lai stingrāk nodrošinātu izpildi ar saskaņotām kontroles darbībām, kuru mērķis ir konstatēt patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistes vidē;

40.  atzīst to, cik svarīgi ir labāka regulējuma principi un Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīva, kas pašreizējos un turpmākos ES tiesību aktos nodrošina lielāku saskaņotību, tomēr neskarot tiesiskā regulējuma suverenitāti un nepieciešamību nodrošināt tiesisko noteiktību un prognozējamību;

41.  uzsver, cik nozīmīga ir Komisijas palīdzība un sadarbība ar dalībvalstīm, lai labāk transponētu, īstenotu un piemērotu vienotā tirgus tiesību aktus; šajā sakarībā uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi valsts līmenī, tostarp lai samazinātu administratīvo slogu un nepieļautu, ka tiek noteiktas papildu prasības, transponējot direktīvas valstu tiesību aktos (pārmērīga reglamentēšana), piemēram, nodokļu šķēršļi pārrobežu investīcijām;

42.  uzsver, ka vienotajam tirgum arī turpmāk vajadzētu darboties visu tā dalībnieku — ES iedzīvotāju, jo īpaši studentu, speciālistu un uzņēmēju, sevišķi MVU, — labā interesēs visās dalībvalstīs, kurām būtu jāuztur pastāvīgs dialogs un jābūt gatavām izvērtēt, kas darbojas labi un kas ne, un kā nākotnē būtu jāizstrādā vienotā tirgus politika; šajā sakarībā uzsver lielo nozīmi, kāda ir Vienotā tirgus forumam, ko reizi gadā organizē Komisija sadarbībā ar vietējiem partneriem, piemēram, valsts iestādēm, pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, tirdzniecības palātām un uzņēmumu asociācijām;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0060.
(2) OV C 316, 30.8.2016., 98. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0130.
(4) OV C 24, 22.1.2016., 75. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0237.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0236.

Juridisks paziņojums