Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2903(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0140/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0140/2017

Debates :

PV 13/02/2017 - 11
CRE 13/02/2017 - 11

Balsojumi :

PV 15/02/2017 - 7.15
CRE 15/02/2017 - 7.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0042

Pieņemtie teksti
PDF 410kWORD 53k
Trešdiena, 2017. gada 15. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Bioloģiskie zema riska pesticīdi
P8_TA(2017)0042B8-0140/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem (2016/2903(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 79/117/EEK un 91/414/EEK(1), un jo īpaši tās 22. un 47. pantu, 66. panta 2. punktu un II pielikuma 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(2), un jo īpaši tās 12. un 14. pantu,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū attiecībā uz kritērijiem zema riska aktīvo vielu apstiprināšanai (D046260/01),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par tehnoloģiskiem risinājumiem ilgtspējīgai lauksaimniecībai Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par inovācijas un ekonomiskās attīstības veicināšanu Eiropas lauku saimniecību turpmākajā pārvaldībā(4),

–  ņemot vērā “Īstenošanas plānu par zema riska augu aizsarglīdzekļu pieejamības palielināšanu un paātrinātu integrētās augu aizsardzības īstenošanu dalībvalstīs”, ko izstrādāja Ilgtspējīgas augu aizsardzības ekspertu grupa un ko Padome apstiprināja 2016. gada 28. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas rīcības plānu pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence (COM(2011)0748), un gaidāmo rīcības plānu par mikrobu rezistenci, kas Komisijai jāpieņem 2017. gadā,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem (O-000147/2016 – B8-1821/2016),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā sabiedrībā notiek aizvien plašākas diskusijas par tradicionālajiem augu aizsardzības līdzekļiem, jo tie var radīt apdraudējumu cilvēka veselībai, dzīvniekiem un videi;

B.  tā kā ES tirgū samazinās pieejamo aktīvo vielu skaits, kuras izmanto augu aizsardzības līdzekļos; tā kā ES lauksaimnieki joprojām pieprasa dažādus lauksaimniecības kultūru aizsardzības līdzekļus;

C.  tā kā ir svarīgi veicināt alternatīvas procedūras vai metodes, ar ko samazinātu atkarību no tradicionālajiem pesticīdiem;

D.  tā kā pārtikas izšķērdēšanas novēršana ir ES prioritāte, un atbilstīgu augu aizsardzības risinājumu pieejamība ir būtiska, lai novērstu kaitēkļu un slimību nodarīto kaitējumu, kā rezultātā tiek izšķērdēta pārtika; tā kā saskaņā ar FAO datiem 20 % no Eiropas augļu un dārzeņu ražas tiek zaudēti uz lauka(5);

E.  tā kā kopumā joprojām var atrast nevēlamas pesticīdu atliekas augsnē, ūdenī un vidē, un noteikta procentuālā daļa no augu vai dzīvnieku izcelsmes lauksaimniecības produktiem var pat saturēt pesticīdu atliekas, kas pārsniedz maksimālo pesticīdu atlieku daudzumu;

F.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir noteikti kritēriji, ar ko identificēt zema riska vielas un ko piemēro neatkarīgi no vielas izcelsmes, un tā kā zema riska pesticīdu izcelsme var būt gan bioloģiska, gan sintētiska;

G.  tā kā ar bioloģiskas izcelsmes pesticīdiem parasti saprot augu aizsardzības produktus, kuru pamatā ir mikroorganismi, botāniskas vielas, bioloģisko vielu ķīmiskie atvasinājumi vai ķīmiskās signālvielas (piemēram, feromoni un dažādas ēteriskās eļļas) un to blakusprodukti; tā kā pašreizējie reglamentējošie noteikumi par augu aizsardzības līdzekļiem(6) juridiski neveido šķirtni starp bioloģiskiem un sintētiskiem augu aizsardzības līdzekļiem;

H.  tā kā nesen veikti zinātniski pētījumi liecina, ka dažu herbicīdu subletāla iedarbība var izraisīt negatīvas pārmaiņas baktēriju uzņēmībā pret antibiotikām(7) un ka herbicīdu un antibiotiku maisījums, ko lielā daudzumā lieto lauksaimniecības dzīvnieku un kukaiņu apkaimē, var veicināt antibiotiku plašāku lietošanu, kas savukārt var mazināt antibiotiku ārstniecisko iedarbību;

I.  tā kā bioloģiskas izcelsmes zema riska augu aizsardzības līdzekļi var būt dzīvotspējīga tradicionālo augu aizsardzības līdzekļu alternatīva gan tradicionālajiem, gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem un var veicināt ilgtspējīgāku lauksaimniecību; tā kā ar dažiem bioloģiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļiem tiek piedāvāta iespēja īstenot jauna veida darbību, kas varētu uzlabot rezistenci pret tradicionālajiem augu aizsardzības līdzekļiem, un tie varētu ierobežot ietekmi uz nemērķa organismiem; tā kā bioloģiskajiem zema riska augu aizsardzības līdzekļiem vajadzētu būt vienai no vēlamajām opcijām, ko kopā ar citām neķīmiskām kontroles vai profilakses metodēm varētu izmantot neprofesionāli lietotāji un piemājas dārzkopībā;

J.  tā kā — lai pienācīgi apmierinātu vajadzības pēc pārtikas un dzīvnieku barības, ir nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, un tā kā procedūrā, ar ko atļauj šādu produktu un to aktīvo vielu lietošanu, piemēro piesardzības principu(8);

K.  tā kā ilgais apstiprināšanas un reģistrācijas process pirms bioloģisko zema riska pesticīdu komercializācijas rada būtisku ekonomisko šķērsli ražotājiem;

L.  tā kā saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK integrētās augu aizsardzības īstenošana Savienībā ir obligāta; tā kā dalībvalstīm un vietējām iestādēm vairāk būtu jāņem vērā pesticīdu ilgtspējīga izmantošana, tostarp zema riska augu aizsardzības alternatīvas;

M.  tā kā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 aktīvās vielas apstiprina Savienības līmenī, bet šīs aktīvās vielas saturošo augu aizsardzības līdzekļu atļaušana ir dalībvalstu kompetencē;

N.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pants ļauj aktīvās vielas apstiprināt kā zema riska aktīvās vielas, ja tās atbilst vispārējiem apstiprināšanas kritērijiem un specifiskajiem zema riska kritērijiem, kas noteikti II pielikumā 5. punktā; tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 47. pants paredz, ka augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur tikai zema riska aktīvās vielas, kuri nesatur nevienu bīstamu vielu, kuriem nav nepieciešami specifiski riska mazināšanas pasākumi un kuri ir pietiekami efektīvi, piešķir atļauju kā zema riska augu aizsardzības līdzekļiem;

O.  tā kā pašlaik Savienībā kā zema riska vielas ir apstiprinātas tikai septiņas aktīvās vielas (no kurām sešas ir bioloģiskās aktīvās vielas); tā kā Komisija atjaunošanas programmā par prioritāti izvirza iespējamo zema riska aktīvo vielu novērtēšanu;

P.  tā kā produktiem, kas satur bioloģiskas izcelsmes zema riska aktīvās vielas, vairākās dalībvalstīs ir atteikta atļaujas piešķiršana, kas saistīts ar šo vielu it kā zemāko efektivitāti salīdzinājumā ar sintētiskiem ķīmiskiem pesticīdiem, neņemot vērā pastāvīgo inovāciju, kas nozarē notiek attiecībā uz bioloģiskiem zema riska pesticīdiem, neapsverot resursektivitātes ieguvumus bioloģiskajai lauksaimniecībai un neņemot vērā lauksaimniecības, veselības un vides izmaksas, ko rada daži citi augu aizsardzības līdzekļi;

Q.  tā kā pašreizējais tiesiskais regulējums paredz noteiktus stimulus zema riska aktīvajām vielām un zema riska augu aizsardzības līdzekļiem, proti, ilgāku pirmās apstiprināšanas periodu (15 gadus) zema riska aktīvajām vielām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pantu un īsāku termiņu (120 dienas) atļaujas saņemšanai zema riska augu aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 47. pantu; tā kā šos regulatīvos stimulus tomēr piemēro tikai apstiprināšanas procedūras beigās, kad aktīvā viela ir klasificēta kā zema riska viela;

R.  tā kā Direktīvas 2009/128/EK 12. pants paredz, ka pesticīdu izmantošanu ierobežo vai aizliedz atsevišķās specifiskās teritorijās, tādās kā teritorijas, ko plaši izmanto sabiedrība un kas ir aizsargājamas teritorijas; tā kā šādos gadījumos veic attiecīgus riska pārvaldības pasākumus un pirmām kārtām apsver iespējas lietot zema riska augu aizsardzības līdzekļus un īstenot bioloģiskās ierobežošanas pasākumus; tā kā dažas dalībvalstis jau sen ir aizliegušas lietot pesticīdus šajās specifiskajās teritorijās;

S.  tā kā Komisija ir iesniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai projektu regulai, ar ko attiecībā uz zema riska aktīvo vielu apstiprināšanas kritērijiem groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009; tā kā ar šo projektu paredz, ka zema riska statuss ir nosakāms aktīvām vielām, kas ir mikroorganismi,

Vispārīgi jautājumi

1.  uzsver, ka Savienībā nekavējoties ir jāpalielina zema riska pesticīdu pieejamība, ietverot bioloģiskus zema riska augu aizsardzības līdzekļus;

2.  uzsver, ka lauksaimnieku rīcībā jābūt plašākam instrumentu klāstam, lai viņi varētu aizsargāt savus kultūraugus un izvēlēties pasākumus, kas šos kultūraugus aizsargātu visilgtspējīgāk; tādēļ mudina plašāk izmantot dažādus instrumentus, tostarp bioloģiskus zema riska pesticīdus, ievērojot integrētās augu aizsardzības principus;

3.  uzsver, ka ir jāpalielina augu aizsardzības instrumentu pieejamība bioloģiskās lauksaimniecības jomā, kas atbilst gan bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, gan efektīvai resursu izmantošanai;

4.  uzsver, ka ir jāapmierina patērētāju pieprasījums pēc nekaitīgas pārtikas, kas būtu par pieņemamām cenām un ražota ilgtspējīgā veidā;

5.  uzsver — lai veicinātu attīstību un jaunu zema riska bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, to novērtējums attiecībā uz efektivitāti un riskiem, kā arī spēju reaģēt uz lauksaimniecības vidiskajām, veselības un ekonomiskajām vajadzībām būtu jāizstrādā tā, lai lauksaimniekiem nodrošinātu atbilstīga līmeņa augu aizsardzību;

6.  uzsver, cik būtiskas ir publiskas debates par alternatīvām, kas būtu pieejamas tradicionālo augu aizsardzības līdzekļu vietā, un par lauksaimnieku un audzētāju iespējām plašāk izvēlēties vielas, ietverot bioloģiskos zema riska augu aizsardzības līdzekļus un citus bioloģiskās kontroles pasākumus, lai rastu risinājumus, kas ir visdzīvotspējīgākie vidiskā, veselības un ekonomiskā ziņā; uzsver, ka ir jāveic izglītojoši pasākumi par vajadzību nodrošināt augu aizsardzības ilgtspēju; mudina turpināt pētniecību un inovāciju bioloģisko zema riska augu aizsardzības līdzekļu jomā;

7.  atzinīgi vērtē “Īstenošanas plānu par zema riska augu aizsarglīdzekļu pieejamības palielināšanu un paātrinātu integrētās augu aizsardzības īstenošanu dalībvalstīs”, ko apstiprinājusi Padome; aicina dalībvalstis, Komisiju un Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizāciju sekot līdzi šā plāna īstenošanai;

Tūlītējā rīcība

8.  prasa drīzumā pieņemt projektu regulai, ar ko attiecībā uz kritērijiem zema riska aktīvo vielu apstiprināšanai Augu, dzīvnieku, pārtikas un barības pastāvīgajā komitejā groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009; aicina Komisiju pastāvīgi atjaunināt kritērijus saskaņā ar visjaunākajām zinātniskajām atziņām;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt novērtēšanu, atļauju piešķiršanu, reģistrāciju un uzraudzību attiecībā uz bioloģisku zema riska augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, vienlaikus augstā līmenī saglabājot riska novērtēšanu;

10.  aicina dalībvalstis savos rīcības plānos par vides un cilvēka veselības aizsardzību iekļaut bioloģisko zema riska pesticīdu izmantošanu;

11.  mudina dalībvalstis apmainīties ar informāciju un labu praksi, kas izriet no kaitēkļu kontroles pētījumu rezultātiem, lai sniegtu alternatīvus risinājumus, kas ir dzīvotspējīgi vidiskā, veselības un ekonomiskā ziņā;

12.  aicina Komisiju apzināt tirgū jau esošās zema riska vielas;

Augu aizsarglīdzekļu tiesību aktu pārskatīšana

13.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada REFIT iniciatīvu veikt Regulas (EK) Nr. 1107/2009 izvērtēšanu; uzsver, ka šīs REFIT iniciatīvas rezultātā nedrīkst pazemināties veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības standarti; pauž bažas par to, ka visas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 vispārēja pārskatīšana saistībā ar REFIT iniciatīvu varētu ilgt vairākus gadus;

14.  uzsver, ka ir jāpārskata Regula (EK) Nr. 1107/2009, lai veicinātu bioloģisko zema riska pesticīdu izstrādi, atļauju piešķiršanu un laišanu ES tirgū; pauž bažas, ka pašreizējais atļauju piešķiršanas process augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nav pietiekami optimāls attiecībā uz bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem; norāda, ka spēkā esošā reģistrācijas kārtība attiecībā uz zema riska pamatvielām praksē dažkārt darbojas kā sava veida patents, kas apgrūtina lietot produktu, kura pamatā ir viena un tā pati viela, kura nav reģistrēta citā dalībvalstī;

15.  aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt īpašu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009 ārpus vispārējās no REFIT iniciatīvas izrietošās pārskatīšanas, lai izveidotu operatīvu novērtēšanas, atļauju piešķiršanas un reģistrācijas procesu attiecībā uz bioloģiskiem zema riska pesticīdiem;

16.  uzsver, ka Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir vajadzīga jēdziena “bioloģisks augu aizsardzības līdzeklis” definīcija, kas neatkarīgi no ražošanas metodes ietvertu augu aizsardzības līdzekļus, kuru aktīvā viela ir mikroorganisms vai dabā eksistējoša molekula, kas iegūta vai nu dabiskā procesā, vai sintezēta identiski dabiskajai molekulai, lai šos līdzekļus nošķirtu no augu aizsardzības līdzekļiem, kuru aktīvā viela ir sintētiska molekula, kas dabā neeksistē;

17.  aicina Komisiju savā ziņojumā par valstu rīcības plānu novērtēšanu, kas jāveic saskaņā ar Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, 4. pantu, apzināt minētās direktīvas īstenošanas nepilnības dalībvalstīs un iekļaut konstruktīvus ieteikumus dalībvalstīm, kas nekavējoties jāveic, lai samazinātu pesticīdu izmantošanas radīto apdraudējumu un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un izstrādātu un ieviestu alternatīvas pieejas vai metodes nolūkā samazināt atkarību no pesticīdu izmantošanas;

o
o   o

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0251.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0252.
(5) FAO, “Pārtikas zudumi un pārtikas atkritumi pasaulē”.
(6) Jēdziens “pesticīdi” ietver arī biocīdus, uz ko šī rezolūcija neattiecas.
(7) piemēram, Kurenbach, B., Marjoshi, D., Amábile-Cuevas, C.F., Ferguson, G.C., Godsoe, W., Gibson, P. un Heinemann, J.A., 2015, “Herbicīdu C8H6Cl2O3 komerciālo preparātu, 2,4-dihlorfenoksietiķskābes un glifosāta subletāla iedarbība izmaina Escherichia coli un Salmonella enterica serovar Typhimurium uzņēmību pret antibiotikām”, mBio 6(2):e00009-15. doi:10.1128/mBio.00009-15.
(8) Regulas (EK) Nr. 1107/2009 1. panta 4. punkts.

Juridisks paziņojums