Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2145(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0006/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0006/2017

Debates :

PV 15/02/2017 - 16
CRE 15/02/2017 - 16

Balsojumi :

PV 16/02/2017 - 6.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0052

Pieņemtie teksti
PDF 548kWORD 64k
Ceturtdiena, 2017. gada 16. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva
P8_TA(2017)0052A8-0006/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcija par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu (2016/2145(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0106),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. septembra paziņojumu „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā” (COM(2012)0529),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. februāra paziņojumu „Augstas veiktspējas skaitļošana: Eiropas pozīcija pasaules mēroga sacensībā” (COM(2012)0045),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 27. maija secinājumus par pāreju uz atvērtās zinātnes sistēmu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 29. maija secinājumus par atvērtu, intensīvas datplūsmas un tīklā saslēgtu pētniecību kā ātrākas un plašākas inovācijas virzītājspēku,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva)(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 10. marta rezolūciju par virzību uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā(7),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. janvāra atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā”” (TEN/494),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas atzinumu „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (2016 TEN/592 EESC-2016),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu un IKT standartizācijas prioritātēm attiecībā uz digitālo vienoto tirgu 2016 (SEDEC-VI-012),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai: kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(9) (Kiberdrošības direktīva ),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. maija paziņojumu „Tiešsaistes platformas un digitālais vienotais tirgus: Eiropas izdevības un uzdevumi“ (COM(2016)0288),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 9. decembra paziņojumu „Ceļā uz modernu un eiropeiskāku autortiesību regulējumu“ (COM(2015)0626),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2016. gada maija ziņojumu „Open Innovation, Open Science, Open to the World – a vision for Europe“ („Atvērtā inovācija, atvērtā zinātne, atvērtība pasaulei — Eiropas vīzija“),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0006/2017),

A.  tā kā ES patlaban pieejamā mākoņdatošanas jauda ir nepietiekama un tādēļ ES pētniecībā un rūpniecībā radītie dati bieži tiek apstrādāti citur, liekot Eiropas pētniekiem un novatoriem pārcelties uz vietām ārpus ES, kur liela datu un skaitļošanas jauda ir pieejama īsākā laikā;

B.  tā kā nav skaidras stimulu struktūras datu kopīgošanai, trūkst zinātnisko datu sistēmu sadarbspējas un ir vērojama zinātnisko datu infrastruktūru sadrumstalotība dažādās jomās un pāri robežām, tas kavē uz datiem balstītas zinātnes pilna potenciāla attīstīšanu;

C.  tā kā ES atpaliek augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) attīstībā, jo netiek pietiekami investēts pilnīgas HPC sistēmas izveidē, savukārt tādas valstis kā ASV, Ķīna, Japāna un Krievija veic būtiskus ieguldījumus šādās sistēmās, nosakot tās par stratēģisku prioritāti un īstenojot valsts programmas to izstrādei;

D.  tā kā pilnīgu mākoņdatošanas potenciālu Eiropā var realizēt tikai tad, ja dati var brīvi plūst visā Savienībā saskaņā ar skaidriem noteikumiem un starptautisko datu plūsmām ir arvien lielāka nozīme Eiropas un pasaules ekonomikā;

E.  tā kā spēja analizēt un izmantot lielos datus maina to, kā tiek veikta zinātniskā izpēte;

F.  tā kā Komisijas paziņojumā „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā“ ir atzīts atvērtās zinātnes un mākoņdatošanas kā Eiropas digitālās ekonomikas daļas pārveidojošais potenciāls;

G.  tā kā piekļuves politika sakaru veidošanai, datu glabāšanai un skaitļošanai dažādās dalībvalstīs atšķiras, radot sadrumstalotību un kavējot zināšanu apriti;

H.  tā kā Vispārīgā datu aizsardzības regula, Kiberdrošības direktīva un digitālā vienotā tirgus stratēģija var nodrošināt pamatu konkurētspējīgai un plaukstošai Eiropas digitālajai ekonomikai, kas ir atvērta visiem tirgus dalībniekiem, kuri ievēro noteikumus;

I.  tā kā dati ir digitālās ekonomikas izejviela un tā kā datu izmantošana ir ļoti svarīga Eiropas zinātnes un rūpniecības digitalizācijai, jaunu tehnoloģiju attīstībai un jaunu darbvietu izveidei;

J.  tā kā nesen pieņemtā Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz, ka ir jānodrošina stingri aizsardzības pasākumi attiecībā uz personas datu aizsardzību un saskaņotu pieeju tās īstenošanai;

K.  tā kā Komisijas 2015. gada digitālā vienotā tirgus stratēģija solīja novērst datu brīvas aprites ierobežojumus un nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz to datu atrašanās vietu, kas paredzēti uzglabāšanai vai apstrādei;

L.  tā kā Komisijai ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par datu brīvas aprites ierobežojumu atcelšanu, ja tā vēlas izveidot un nodrošināt labāko iespējamo digitālo vienoto tirgu;

M.  tā kā mākoņpakalpojumu izvēršana un attīstība ir apgrūtināta, ņemot vērā vajadzīgās ātrgaitas infrastruktūras un tīklu nepietiekamo pieejamību Eiropā;

N.  tā kā mērķis veicināt un atbalstīt to, lai tiktu īstenotas ilgtermiņā ilgtspējīgas pētniecības un datu infrastruktūras, tostarp pasaules klases augstas veiktspējas skaitļošanas centri un citi pētniecības infrastruktūras tīkli, palīdzēs, pateicoties pastiprinātai sadarbībai un rezultātu apmaiņai, risināt sarežģītos uzdevumus, ar kuriem patlaban saskaras zinātne, rūpniecība un sabiedrība;

O.  tā kā datu apjoms pieaug agrāk vēl nepieredzētā tempā un ir sagaidāms, ka līdz 2020. gadam pieejamo datu apjoms būs sasniedzis 16 triljonus gigabaitu, kas atbilst 236 % datu pieaugumam gadā;

P.  tā kā uz datiem balstītas ekonomikas sekmīga attīstība ir atkarīga no plašākas IKT ekosistēmas, tostarp no lietiskā interneta attiecībā uz izejas datiem, liela ātruma platjoslas tīkliem attiecībā uz datu pārsūtīšanu un mākoņdatošanas iespējām datu apstrādes jomā, kā arī no augsti kvalificētiem zinātniekiem un darbiniekiem;

Q.  tā kā ES zinātnieku sadarbībai, datu izmantošanai un apmaiņai, to vienmēr veicot saskaņā ar datu aizsardzības iestādēm, un jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, tostarp mākoņdatošanai un Eiropas zinātnes digitalizācijai, ir liela nozīme digitālā vienotā tirgus attīstībā; tā kā Eiropas atvērtās zinātnes mākonis (EOSC) pozitīvi ietekmēs zinātnes attīstību Eiropā; tā kā Eiropas atvērtās zinātnes mākonis ir jāizstrādā un jāizmanto, pienācīgi ievērojot pamattiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā,

Vispārīga informācija

1.  atzinīgi vērtē Eiropas atvērtās zinātnes mākoni kā mākoņdatošanas paraugu privātajā un publiskajā sektorā; atzinīgi vērtē Komisijas plānu paplašināt lietotāju bāzi, tajā pēc iespējas ātri iekļaujot arī rūpniecību un valdības;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā“ un uzskata, ka tas ir pirmais solis, lai izveidotu pienācīgu pamatu atvērtiem un konkurētspējīgiem Eiropas pasākumiem mākoņdatošanas un augstas veiktspējas skaitļošanas jomā;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu, kas īstenojama līdz ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un Eiropas rūpniecības digitalizācijas tiesību aktu kopumu, tādējādi veicinot Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmi, palielinot Eiropas uzņēmumu un pakalpojumu konkurētspēju un nostiprinot pozīcijas pasaules tirgū; aicina Komisiju, izmantojot skaidri definētus pasākumus, nodrošināt, ka šī iniciatīva atbilst tai paredzētajiem mērķiem, ir tālredzīga un nākotnes vajadzībām atbilstoša un ka tā nerada nesamērīgus vai nepamatotus šķēršļus;

4.  uzsver, ka ir svarīgi padarīt Eiropas Savienību par pasaules mēroga pētniecības centru, iegūstot kritisko masu un radot izcilības kopas; uzsver — lai Eiropas Savienība piesaistītu pasaules vadošo pētniecību, ir vajadzīgi gan resursi, gan pievilcīga vide; turklāt uzsver — lai ES kļūtu par viskonkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, ārkārtīgi svarīga ir atvērtība starptautiskiem pētniekiem, tādējādi piesaistot starptautiskus ieguldījumus;

5.  uzsver, ka būtu jāpaātrina darbs pie standartizācijas mākoņdatošanas jomā; uzsver, ka labāki standarti un sadarbspēja nodrošinās saziņu starp dažādām mākoņdatošanas sistēmām un novērsīs atkarību no viena mākoņdatošanas produktu un pakalpojumu sniedzēja; aicina Komisiju, izstrādājot atklātus standartus šajā jomā, cieši sadarboties ar komerciālajiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem;

6.  uzsver, ka šīs Eiropas iniciatīvas pievienotās vērtības pamatā ir atklāto datu apmaiņa un uzticamas un atvērtas vides veidošana zinātnisko datu un rezultātu uzglabāšanai, apmaiņai un atkārtotai izmantošanai;

7.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt lielāku izpratni par mākoņdatošanas priekšrocībām, jo pieprasījums pēc mākoņpakalpojumiem Eiropā joprojām ir pārāk zems; uzsver, ka mākoņdatošana tās rentabilitātes un mērogojamības dēļ veicinās ekonomikas izaugsmi; atkārtoti uzsver, ka MVU ir Eiropas visnozīmīgākais darbvietu radīšanas un izaugsmes veicinātājs; uzsver, ka mākoņdatošanas priekšrocības var būt īpaši būtiskas MVU, jo tiem visbiežāk trūkst resursu, ko ieguldīt plašās IT sistēmās uz vietas;

8.  atzinīgi vērtē atvērtās zinātnes pieeju un tās nozīmi Eiropas zināšanu ekonomikas veidošanā un pētniecības kvalitātes un attīstības stimulēšanā Eiropas Savienībā; uzsver, ka patlaban savākto pētniecības datu vērtība netiek optimāli izmantota ekonomikā, jo īpaši MVU gadījumā, jo nav brīvas pārrobežu datu plūsmas un piekļuves vienotai platformai vai portālam, un atzīmē, ka Komisijas mērķis ir padarīt visus programmā „Apvārsnis 2020” iegūtos datus brīvi pieejamus;

9.  uzsver, ka papildus Eiropas atvērtās zinātnes mākonim būtu jāīsteno visaptveroša kiberdrošības stratēģija, jo zinātnes aprindām ir vajadzīga uzticama datu infrastruktūra, ko var izmantot bez pētniecības datu zaudēšanas, korupcijas vai ielaušanās riska; aicina Komisiju visās tās IT iniciatīvās jau sākotnējā posmā ņemt vērā kiberdrošības jautājumus;

10.  mudina Komisiju rādīt piemēru un visus to pētījumu datus un rezultātus, kas finansēti no Eiropas programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI), un citām, darīt vienmēr pieejamus, pamatojoties uz atrodamības, pieejamības, savietojamības un vairākkārtējas izmantošanas principiem;

11.  pauž bažas par to, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas īstenošanai trūkst EUR 4,7 miljardu finansējuma; aicina Komisiju noteikt piemērotus finansēšanas mehānismus Eiropas atvērtās zinātnes mākonim un Eiropas datu infrastruktūrai; turklāt aicina Komisiju nodrošināt pietiekamus resursus šai politikas jomai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un tās priekšlikumā par devīto pamatprogrammu;

12.  iesaka Komisijai nodrošināt, lai Eiropas atvērtās zinātnes mākonis sniegtu labumu visiem Savienības reģioniem, izvērtējot iespējas izmantot reģionālās attīstības līdzekļus šīs iniciatīvas paplašināšanai;

13.  uzsver, ka patlaban tikai 12 % no ESIF piešķirtajiem līdzekļiem tiek izmantoti darbībām, kas saistītas ar digitālo jomu; mudina Komisiju nākt klajā ar mērķtiecīgiem pasākumiem, kas varētu patiesi veicināt visu ES fondu un jo īpaši ESIF iesaisti ar digitālo vienoto tirgu saistītos projektos, tostarp attiecībā uz datu apmaiņas iniciatīvām, digitālo pieejamību, infrastruktūru un Savienības mēroga digitālo savienojamību, un atvēlēt vairāk līdzekļu Eiropas pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšanai, cita starpā arī privātuma uzlabošanas tehnoloģiju un atvērtā pirmkoda drošības jomā; uzskata, ka šī iniciatīva būtu jāattīsta sinerģijā ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmām, tostarp attiecībā uz privāto mākoņdatošanu un e-pārvaldes pakalpojumiem;

14.  uzskata, ka privātais sektors jau no paša sākuma būtu jāiesaista Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa lietotāju bāzē, piemēram, piedāvājot programmatūru kā pakalpojumu (SaaS); norāda, ka Eiropas uzņēmumiem vajadzētu piedalīties Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas īstenošanai trūkstošā EUR 4,7 miljardu finansējuma nodrošināšanā; norāda, ka ir maz ticams, ka uzņēmumi investēs programmā, ja viņi nevarēs izmantot tās sniegtās priekšrocības;

15.  uzsver, ka ES konkurētspējai ir ārkārtīgi svarīga mūsdienīga superskaitļošanas infrastruktūra; aicina Komisiju līdz 2022. gadam nodrošināt funkcionālu eksa-pakāpes datoru pieejamību ES;

16.  aicina Komisiju stimulēt Eiropas MVU un nozaru līdzdalību Eiropas datu infrastruktūras iekārtu un programmatūras ražošanā, sekmējot ES ekonomikas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu;

17.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un citiem pētniecības finansētājiem, izstrādājot un īstenojot pārvaldības un finansēšanas plānu, lai nodrošinātu to, ka iniciatīvai tiek piešķirti pienācīgi resursi, un lai sekmētu valstu centienu saskaņošanu, izvairoties no nevajadzīgas dublēšanās un izdevumiem;

18.  piekrīt, ka sadarbspēja un datu pārnesamība ir svarīgs faktors tādu lielu sabiedrības uzdevumu risināšanā, kas prasa efektīvu datu apmaiņu un daudznozaru un daudzpusēju pieeju; atzīmē, ka Komisijas paziņojumā par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu (COM(2016)0178) paredzētais rīcības plāns ir instruments, kas vajadzīgs, lai samazinātu sadrumstalotību un nodrošinātu pētniecības datu izmantošanu saskaņā ar atrodamības, pieejamības, savietojamības un vairākkārtējas izmantošanas principu;

19.  aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu, kura pamatā ir pilnīgas pārredzamības un atklātības principi un kurā ir noteikts skaidrs pasākumu plāns un grafiks, paredzot sasniedzamos rezultātus, finansējuma avotus un ieinteresētās personas, kas iesaistītas visā šajā procesā;

20.  atbalsta Eiropas atvērtās zinātnes mākoni kā daļu no Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas, kas radīs virtuālu vidi, kurā zinātnieki un speciālisti no visiem reģioniem varēs uzglabāt, kopīgot, pārvaldīt, analizēt un atkārtoti izmantot savus pētniecības datus, tostarp ar publiskā finansējuma atbalstu iegūtos datus, bez ierobežojumiem starp disciplīnām un valstīm, tādējādi palīdzot izbeigt vienotā tirgus fragmentāciju; mudina Komisiju piemērot atvērtajai zinātnei visaptverošu pieeju, kas būtu iekļaujoša gan attiecībā uz atvērtās zinātnes kopienu, gan neatkarīgajiem zinātniekiem, sīkāk precizēt paziņojumā izmantotās definīcijas un jo īpaši skaidri nošķirt jēdzienus “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva” un “Eiropas atvērtās zinātnes mākonis”, un attiecīgi atjaunināt tiesību aktus, lai veicinātu pētniecības rezultātu atkārtotu izmantošanu;

21.  uzskata, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva nodrošina investīcijas zinātnes un pētniecības jomā, lai radītu stimulus un instrumentus pēc iespējas plašākai datu kopīgošanai un izmantošanai, pamatojoties uz spēcīgas mākoņdatošanas un datu infrastruktūras izveidi Eiropas Savienībā;

22.  uzsver, ka MVU ir ES ekonomikas stūrakmens un ka nolūkā sekmēt MVU un jaunu uzņēmumu konkurētspēju pasaulē ir jāveic vairāk pasākumu, lai nodrošinātu jaunu un daudzsološu tehnoloģiju ieviešanai pēc iespējas labvēlīgāku vidi ar augstas kvalitātes datiem, datu analīzi, drošiem pakalpojumiem un paredzamo izmaksu efektivitāti;

23.  aicina Komisiju izveidot ekonomiski dzīvotspējīgu pamatu Eiropas mākoņdatošanai un veikt skaidrus pasākumus, lai mudinātu MVU piedāvāt konkurētspējīgus datu apstrādes un uzglabāšanas risinājumus, kuri atrastos dalībvalstīs;

24.  atgādina, ka ar pašreizējām Eiropas mēroga struktūrām ir sasniegti pozitīvi rezultāti un ka valstu datu glabātuvēs ir pieejami atklātie dati; atzīst, ka vienotajā tirgū joprojām ir daudz ierobežojumu, kas traucē šīs iniciatīvas pilnīgu ieviešanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt jau pieejamo datu potenciālu un nodrošināt saskaņotu stratēģiju attiecībā uz atklātajiem datiem un šo datu atkārtotu izmantošanu visās dalībvalstīs; atzīmē, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpēta, vai ir nepieciešamas lielākas investīcijas pārrobežu fiziskajā infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā apvienot augstas veiktspējas skaitļošanu, ātrdarbīgus platjoslas tīklus un datu masveida uzglabāšanas iekārtas, lai pilnībā īstenotu plaukstošu Eiropas datu ekonomiku; aicina Komisiju analizēt nozares vadītas globālās partnerības un citas starptautiskās partnerības šajā jomā;

25.  norāda, ka ir vairāk jāveicina mākoņpakalpojumu izmantošana Eiropas MVU vidū; atzīmē, ka ir jāsniedz papildu saskaņots atbalsts Eiropas mākoņpakalpojumu sniedzējiem, lai sekmētu to līdzdalību digitālajā pasaulē, uzlabotu lietotāju uzticēšanos un vairotu izpratni par priekšrocībām, ko sniedz mākoņdatošanas ieviešana;

26.  uzsver, ka uzņēmumu un iedzīvotāju piekļuve platjoslas internetam ir konkurētspējīgas ES digitālās un uz zināšanām balstītas ekonomikas neaizvietojams elements; šajā sakarībā uzskata, ka mākoņdatošanas attīstībai jāiet roku rokā ar iniciatīvām, kas paplašina uzņēmumu un iedzīvotāju, jo īpaši lauku apvidos, piekļuvi platjoslas internetam;

27.  atzīmē, ka digitālās izglītības pasākumi visu paaudžu personām, tajos cita starpā veicinot kiberdrošības prasmes, ir ārkārtīgi svarīgi mākoņdatošanas attīstībai, lai noteiktu un rīkotos svarīgāko trūkstošo tehnisko un efektivitātes prasmju novēršanai un digitālās attīstības mērķu sasniegšanai; atzinīgi vērtē priekšlikumus, kas sagatavoti saistībā ar Komisijas nesen pieņemto “Jauno prasmju programmu Eiropai”, un uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgi finanšu resursi;

28.  uzskata, ka parādās jaunizveidoti mākoņdatošanas uzņēmumi ar nišas risinājumiem ātrākai, vienkāršākai, uzticamākai, elastīgākai un drošākai mākoņdatošanai;

29.  uzsver, ka augstas veiktspējas skaitļošana, kas ir svarīga mākoņdatošanas attīstībai, būtu jāuzskata par neatņemamu Eiropas datu infrastruktūras daļu visā attiecīgajā ekosistēmā un tās priekšrocības būtu plaši jāsekmē;

30.  atzīmē, ka būtu jāveicina akadēmisko un pētniecības iestāžu un visu ieinteresēto personu iesaistīšana, lai saglabātu un atbalstītu integrētas zinātnisko datu infrastruktūras un augstas veiktspējas skaitļošanu;

31.  norāda — ņemot vērā privātā sektora un ārpus ES esošo valstu piedāvātos pašreizējos un sagaidāmos pakalpojumus, Eiropas atvērtās zinātnes mākonim ir jānodrošina stimuli un jauni pakalpojumi, lai pārtrauktu seno ieradumu paļauties uz pašreizējo pētniecības praksi;

32.  lai izveidotu konkurētspējīgu mākoņdatošanas nozari ES, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka uzmanības centrā ir uz nākotni orientēta Eiropas izaugsme; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai tirgus pieprasījums pēc mākoņpakalpojumiem turpinātu palielināties un tiktu veicināta mākoņdatošanas ieviešana tādās vertikālās nozarēs kā finanšu, nodokļu un sociālā nodrošinājuma joma, ražošana, banku darbība, veselība, plašsaziņas līdzekļi, izklaide un lauksaimniecība;

33.  uzskata, ka Vispārīgā datu aizsardzības regulā ir paredzēts satvars personas datu aizsardzības jomā; tomēr norāda, ka sadrumstalotība tās īstenošanā dalībvalstīs apgrūtinās pētnieku darbu un darba rezultātu apmaiņu, kas savukārt kavēs centienus izveidot pētnieku sadarbību, izmantojot mākoņdatošanu; tādēļ aicina pienācīgi īstenot un piemērot šo regulu;

34.  uzsver, ka risinājumi saistībā ar Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu būtu jāizstrādā, pienācīgi ievērojot pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz datu aizsardzību, privātumu, brīvību un drošību;

35.  norāda, ka uz datiem balstīta ekonomika joprojām ir sākotnējās attīstības posmā, uzņēmējdarbības modeļi joprojām tiek attīstīti un pašreizējie modeļi jau tiek pārtraukti un mainās; aicina Komisiju nodrošināt, lai visi tiesību akti šajā jomā tiktu saskaņoti ar tehnoloģiju ziņā neitrālu inovāciju principu un neradītu nopietnus šķēršļus inovācijai, rūpniecības digitalizācijai vai tādu jaunu tehnoloģiju kā lietiskais internets un mākslīgais intelekts attīstībai ES;

36.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām, lai līdzdarbotos to īstenošanas pasākumu noteikšanā, kas vajadzīgi, lai maksimāli palielinātu Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas potenciālu; uzskata, ka atvērtās inovācijas un atvērtā zinātne piesaista daudz vairāk dalībnieku inovācijas procesā, kurā līdzdarbojas pētnieki, uzņēmēji, lietotāji, valdības un pilsoniskā sabiedrība;

Atvērtās zinātnes mākonis

37.  norāda uz to, ka svarīgākās ieinteresētās personas nav pietiekami pārstāvētas nedz sarunās, nedz liela apjoma izmēģinājuma projektos; uzskata, ka, nepieļaujot administratīva sloga veidošanos, aktīvai publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības iesaistei vietējā, reģionālā, valsts un Savienības līmenī ir jābūt priekšnoteikumam, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu; uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai ir jāatbilst ne vien zinātniskās kopienas vajadzībām, bet arī nozares, tostarp MVU un jaunuzņēmumu, kā arī valsts pārvaldes un patērētāju vajadzībām;

38.  uzsver, ka Eiropas atvērtās zinātnes mākonis ir jāattīsta, pienācīgi ievērojot pamattiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā, īpašu uzmanību pievēršot tiesībām uz datu aizsardzību, privātumu, brīvību un drošību, un tā attīstībā ir jāievēro integrētas privātuma aizsardzības un privātuma aizsardzības pēc noklusējuma principi, kā arī proporcionalitātes, nepieciešamības, datu apjoma samazināšanas un mērķa ierobežojuma principi; atzīst, ka papildu aizsardzības pasākumi, piemēram, pseidonimizācija, anonimizācija vai kriptogrāfija, tostarp šifrēšana, var samazināt riskus un veicināt attiecīgo datu subjektu aizsardzību gadījumos, kad personas datus izmanto lielo datu lietojumprogrammās vai mākoņdatošanā; atgādina, ka anonimizācija ir neatgriezenisks process, un aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par to, kā padarīt datus anonīmus; atkārtoti norāda, ka ir jānodrošina sensitīvu datu aizsardzība saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem; uzsver, ka iepriekš minētie principi un augsti kvalitātes, uzticamības un konfidencialitātes standarti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu patērētāju uzticību šai Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai;

39.  uzsver, ka atvērtās zinātnes mākoņdatošanas iniciatīvai vajadzētu sekmēt uzticamu mākoņdatošanu visiem: zinātniekiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm;

40.  atzīmē, ka ir nepieciešams veicināt atvērtu un uzticamu sadarbības platformu pētniecības datu pārvaldībai, analīzei, apmaiņai, atkārtotai izmantošanai un saglabāšanai, uz kuras pamata var izstrādāt un sniegt novatoriskus pakalpojumus saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem nosacījumiem;

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt piemērotus pārvaldības un finansēšanas satvarus, pienācīgi ņemot vērā pašreizējās iniciatīvas, to ilgtspēju un spēju visā Eiropā sekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja saskaņot savas finansēšanas programmas ar ES finansēšanas programmām;

42.  aicina Komisiju izanalizēt visu finanšu avotu klāstu, lai izveidotu Eiropas atvērtās zinātnes mākoni un nostiprinātu pašreizējos instrumentus ātrākai attīstībai, jo īpaši pievēršot uzmanību labākajai praksei;

43.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visi zinātniskie pētījumi un dati, kas iegūti pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, būtu vienmēr atvērti, un aicina dalībvalstis attiecīgi pielāgot savas valsts pētniecības programmas;

44.  pauž izpratni par to, ka Eiropas atvērtās zinātnes mākonis sekmēs digitālo zinātni, iestrādājot IT kā pakalpojumu sabiedriskās pētniecības jomā ES; aicina izveidot “zinātnes mākoņa federālu modeli”, kas apvieno publiskās pētniecības organizācijas, ieinteresētās personas, MVU, jaunuzņēmumus un e-infrastruktūras ar komersantiem, lai izveidotu kopīgu platformu, piedāvājot dažādus pakalpojumus ES pētniecības kopienām;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām izstrādāt ceļvedi, lai pēc iespējas drīzāk noteiktu skaidrus termiņus Eiropas atvērtās zinātnes mākoni saistīto darbību īstenošanai;

46.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt Eiropas publiskās pētniecības vajadzības, lai noteiktu iespējamās nepilnības ES mākoņdatošanas infrastruktūras izveidē; uzskata — ja tiks konstatētas nepilnības, Komisijai būtu jāaicina Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūras nodrošinātāji dalīties ar to attīstības plāniem, lai novērtētu, vai privātie ieguldījumi ir pietiekami šādu nepilnību novēršanai vai arī tam ir vajadzīgs papildu publiskais finansējums;

47.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visi zinātniskie pētījumi un dati, kas iegūti pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, dotu labumu Eiropas uzņēmumiem un sabiedrībai; iesaka mainīt stimulēšanas struktūru akadēmiskajās aprindās, rūpniecībā un valsts pārvaldes iestādēs, lai apmainītos ar datiem un uzlabotu datu pārvaldību, apmācību, tehniskās prasmes un zināšanas;

48.  atzinīgi vērtē to, ka mākoņdatošanas iniciatīva ir vērsta uz platjoslas tīklu, liela mēroga uzglabāšanas iekārtu, augstas veiktspējas skaitļošanas un Eiropas lielo datu tehnoloģiju ekosistēmas izveidi;

49.  uzsver, ka 5G tīkla attīstībai, kā arī Eiropas Elektronisko komunikāciju kodeksa noteikumiem vajadzētu padarīt Eiropas atvērtās zinātnes mākoni pievilcīgāku, nodrošinot augstas kvalitātes internetu un jaunu, augstas kvalitātes infrastruktūru;

50.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķi nodrošināt, lai Savienība būtu gatava lielu datu apjomu apstrādei ar tādu infrastruktūru palīdzību, kuru pakalpojumi izmanto reāllaika datus no sensoriem vai lietotnēm, kas savieno datus no dažādiem avotiem; atzīmē, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labāku un saskaņotāku darbu pie infrastruktūras attīstības;

51.  atbalsta Eiropas akadēmiskā multigigabitu tīkla (GÉANT) turpmāku attīstību, lai tas kļūtu par progresīvāko starptautisko tīklu un saglabātu ES vadošās pozīcijas pētniecības jomā;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt darbību ar ieinteresētajām personām, lai samazinātu digitālo infrastruktūru sadrumstalotību, nosakot rīcības plānu un stabilu pārvaldības struktūru, kas ietver finansētājus, iepirkumu veicējus un lietotājus, un uzsver nepieciešamību veicināt atvērtās zinātnes principus attiecībā uz datu pārvaldību un apmaiņu, neierobežojot inovāciju un nepārkāpjot privātumu un intelektuālā īpašuma tiesības digitālajā laikmetā;

53.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas pamatā būtu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta iestrādes, jo īpaši elektroniskās identifikācijas shēmas un e-paraksti, jo ir jāveicina lietotāju uzticēšanās drošai, sadarbspējīgai un netraucētai elektroniskai saziņai visā Savienībā;

54.  aicina Komisiju novirzīt vairāk līdzekļu Eiropas pētniecības, izstrādes, inovācijas un apmācības veicināšanai mākoņdatošanas jomā, uzsverot nepieciešamību pēc infrastruktūras un procesiem, kas nodrošina atklāto datu un lietotāju privātās dzīves neaizskaramību;

55.  uzstāj, ka standartiem vajadzētu būt tādiem, lai nodrošinātu mākoņpakalpojumu vieglu un pilnīgu pārnesamību un augsta līmeņa sadarbspēju;

56.  pauž stingru uzskatu, ka atvērtās zinātnes mākoņdatošanas iniciatīvai būtu jābalstās uz atvērtiem standartiem, lai nodrošinātu sadarbspēju un saziņu bez traucējumiem un novērstu atkarību no viena pakalpojumu sniedzēja;

57.  uzsver, ka atvērto standartu un bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošana ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu vajadzīgo pārredzamību attiecībā uz to, kā faktiski tiek aizsargāti personas un citu veidu sensitīvie dati;

58.  norāda, ka Eiropas ekonomika aizvien vairāk paļaujas uz superdatoru jaudu, lai rastu inovatīvus risinājumus, samazinātu izmaksas un laiku līdz ražojumu un pakalpojumu nonākšanai tirgū; atbalsta Komisijas centienus izveidot eksa-pakāpes superdatoru sistēmas, kuru pamatā būtu Eiropas datortehnikas tehnoloģijas;

59.  uzskata, ka Eiropai ir vajadzīga pilnīga HPC ekosistēma, lai iegūtu augstākās klases superdatorus, nodrošinātu tās HPC sistēmu piegādi un izmantotu HPC pakalpojumus rūpniecības un MVU vajadzībām simulācijai, vizualizācijai un prototipu izstrādei; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi līdz 2022. gadam nodrošināt ES vietu starp labākajām superskaitļošanas lielvarām pasaulē;

60.  uzskata, ka Eiropas tehnoloģiju platforma un publiskā un privātā sektora partnerība HPC risinājumu jomā ir ārkārtīgi svarīgas, definējot Eiropas pētniecības prioritātes, lai izstrādātu Eiropas tehnoloģijas visos HPC risinājumu piegādes ķēdes posmos;

61.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu saskaņā ar Quantum Manifesto uzsākt EUR 1 miljarda mēroga iniciatīvu kvantu tehnoloģijas jomā;

62.  atgādina Komisijai, ka mākoņpakalpojumu nozare jau ir ieguldījusi vairākus miljardus euro augstākās klases infrastruktūras izveidē Eiropā; norāda, ka ES zinātnieki un pētnieki patlaban var izmantot mākoņdatošanas infrastruktūru, kas viņiem dod iespēju eksperimentēt un ātri ieviest jauninājumus, piekļūstot plašam pakalpojumu klāstam un maksājot tikai par to, ko izmanto, tādējādi saīsinot saziņas ar zinātni laiku; atzīmē, ka ES svarīgo atbalstu pētniecībai un izstrādei nebūtu jātērē, dublējot pašreizējos resursus, bet gan veicinot progresu jaunajās zinātnes jomās, kuras var sekmēt izaugsmi un konkurētspēju;

63.  uzsver, ka zinātnes kopienai ir vajadzīga droša atvērtā pirmkoda infrastruktūra, lai veicinātu pētniecību un novērstu iespējamus drošības pārkāpumus, kiberuzbrukumus vai personas datu ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši lielu datu apjomu vākšanā, uzglabāšanā un apstrādē; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un stimulēt nepieciešamās tehnoloģijas, tostarp šifrēšanas tehnoloģiju, attīstību, ņemot vērā integrētās drošības pieeju; atbalsta Komisijas centienus sekmēt sadarbību starp publiskajām iestādēm, Eiropas rūpniecību, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, pētniekiem un akadēmiskajām aprindām lielo datu un kiberdrošības jomā, sākot no agrīniem pētniecības un inovācijas procesa posmiem, lai varētu izveidot novatoriskus un uzticamus Eiropas līmeņa risinājumus un tirgus iespējas, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu drošības līmeni;

64.  uzskata, ka skaidru standartu izstrāde mākoņdatošanas sadarbspējas, datu pārnesamības un pakalpojumu līmeņa nolīgumu jomā nodrošinās noteiktību un pārredzamību gan mākoņpakalpojumu sniedzējiem, gan galalietotājiem;

65.  uzsver, ka uzticamība, drošība un personas datu aizsardzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu patērētāju uzticību, kas ir pamats veselīgai konkurētspējai;

66.  atzīmē, ka nozarei būtu jāieņem aktīva pozīcija, izstrādājot plaši atzītus standartus, kas atbilst digitālajam laikmetam, jo šādi standarti ļaus mākoņpakalpojumu sniedzējiem turpināt inovācijas un lietotājiem aizvien aktīvāk izmantot mākoņpakalpojumus Savienības mērogā;

67.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, veicinot starpnozaru, vairākvalodu un pārrobežu sadarbspējas un mākoņdatošanas standartu izveidi un atbalstot privātumu nodrošinošus, uzticamus, drošus un energoefektīvus mākoņpakalpojumus kā neatņemamu daļu no kopējās stratēģijas, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai paplašinātu iespējas izstrādāt tādus standartus, kas var kļūt par visas pasaules standartiem;

68.  norāda, ka rīcības plāns datu sadarbspējas veicināšanai ir vajadzīgs, lai izmantotu lielo datu apjomu, ko rada Eiropas zinātnieki, un uzlabotu to atkārtotu izmantojamību zinātnē un rūpniecībā; aicina Komisiju sadarboties ar galvenajām ieinteresētajām personām, lai radītu efektīvas sistēmas, ar kurām datus, tostarp metadatus, kopīgās specifikācijas un datu objekta identifikatorus, padara atrodamus, pieejamus, savietojamus un vairākkārt izmantojamus;

69.  atzīmē, ka ES salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem nepietiekami investē savas augstas veiktspējas skaitļošanas ekosistēmas attīstībā un ka tas neatbilst tās ekonomikas un zināšanu potenciālam;

70.  aicina Komisiju veicināt sadarbspēju un novērst atkarību no viena pakalpojumu sniedzēja, sekmējot to, ka vairāki mākoņdatošanas infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji Eiropā nodrošina izvēli starp konkurētspējīgiem, sadarbspējīgiem un pārvietojamiem infrastruktūras pakalpojumiem;

71.  aicina veikt pasākumus, lai saglabātu augstas kvalitātes standartizācijas sistēmu, kas var piesaistīt labākās tehnoloģijas; aicina Komisiju pieņemt politikas nostādnes, ar ko novērš pārmērīgus šķēršļus inovatīvās nozarēs, lai stimulētu investīcijas pētniecībā un izstrādē un veicinātu Savienības mēroga standartizāciju;

72.  mudina Komisiju pielikt visas pūles, lai digitālajā tirgū jau no paša sākuma novērstu atkarību no viena pakalpojuma sniedzēja, jo īpaši tādās jaunās jomās kā Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva;

73.  atzīst sadarbspējas un standartu nozīmi IKT nozares konkurētspējas sekmēšanā; aicina Komisiju konstatēt standartu trūkumus Eiropas atvērtās zinātnes mākoņdatošanas jomā, tostarp attiecībā uz MVU, jaunuzņēmumiem un Eiropai svarīgākajām nozarēm; atbalsta uz tirgu balstītu, brīvprātīgu, tehnoloģiski neitrālu, pārredzamu, starptautiski savietojamu un tirgum atbilstošu standartu izveidi;

74.  uzskata, ka programma ISA2 piedāvā iespēju attīstīt savietojamības standartus lielo datu tehnoloģiju pārvaldībai valsts pārvaldes iestādēs un to attiecībām ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

75.  atzīst, ka standartiem būtu jāatbilst nozares un citu ieinteresēto personu paustajām vajadzībām; uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi ir izstrādāt kopīgus augstus standartus un vienoties par tiem, lai nodrošinātu datu efektīvu izmantošanu un apmaiņu, pārsniedzot konkrētu disciplīnu, iestāžu un valstu robežas; aicina Komisiju attiecīgos gadījumos identificēt labākās sertifikācijas shēmas dalībvalstīs, lai ar attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību izstrādātu pieprasījumā pamatotu Eiropas mēroga standartu kopumu, ar kuru veicina datu apmaiņu un kura pamatā atbilstīgos gadījumos ir atvērti un globāli standarti; uzsver, ka ar darbībām, ko veic saistībā ar Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu, ir jānodrošina, lai būtu ņemtas vērā vienotā tirgus vajadzības un lai tas arī turpmāk būtu globāli pieejams un to varētu pielāgot tehnoloģiju attīstībai;

76.  atbalsta Komisijas centienus novērst šķēršļus, jo īpaši tehniskos un juridiskos šķēršļus, kas kavē datu un datu pakalpojumu brīvu apriti, atcelt nesamērīgās prasības attiecībā uz datu lokalizāciju un veicināt datu sadarbspēju, sasaistot Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu ar datu brīvas plūsmas iniciatīvu; uzskata — lai izveidotu digitālo sabiedrību, datu brīva plūsma ir jāuzskata par vienotā tirgus piekto pamatbrīvību; atzīmē, ka skaidrs tiesiskais regulējums, pietiekamas prasmes un resursi saistībā ar lielo datu pārvaldību, kā arī attiecīgo profesionālo kvalifikāciju atzīšana ir priekšnoteikumi pilna mākoņdatošanas potenciāla realizēšanai; mudina Komisiju sadarboties ar ieinteresētajām personām, jo īpaši nozari, nosakot apmācības iespējas lielo datu un kodēšanas jomā, tostarp saistībā ar Jauno prasmju programmu, kā arī radīt stimulus ieinteresētajām personām, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, lietot, atklāt un kopīgot datus vienotajā tirgū;

77.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu saskaņā ar Quantum Manifesto uzsākt EUR 1 miljarda mēroga iniciatīvu kvantu tehnoloģijas jomā; tomēr uzsver, ka nolūkā paātrināt to izstrādi un piedāvāt komerciālos produktus publiskā un privātā sektora lietotājiem ārkārtīgi būtiska ir pārredzama un atklāta apspriešanās ar ieinteresētajām personām;

Atklāto datu apmaiņa un pētniecības datu apmaiņa

78.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa attīstība nodrošinās pētniekiem un zinātnes aprindām vietu, kur glabāt, kopīgot, izmantot un atkārtoti izmantot datus, un var kalpot par pamatu uz datiem balstītai inovācijai ES; uzsver, ka datu apmaiņas priekšrocības ir plaši atzītas;

79.  norāda, ka dati ir kļuvuši svarīgi lēmumu pieņemšanā vietējā, valsts un starptautiskā līmenī; atzīmē, ka datu kopīgošana arī sniedz būtisku labumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ka valdības datu padarīšana par atklātiem datiem sekmē demokrātiju un sniedz jaunas uzņēmējdarbības iespējas;

80.  atbalsta Komisijas centienus kopā ar Eiropas nozaru pētniekiem un akadēmiskajām aprindām izveidot publisko un privāto partnerību lielo datu vērtības jomā, īstenojot sinerģiju ar publisko un privāto partnerību HPC jomā, kas veicinātu datu un HPC kopienas izveidi un radītu pamatu plaukstošai, uz datiem balstītai ekonomikai ES; atbalsta publiskā un privātā sektora partnerību kiberdrošības jomā, kas veicinātu sadarbību starp valsts un privātajiem tirgus dalībniekiem agrīnos pētniecības un inovācijas procesa posmos, lai piekļūtu inovatīviem un uzticamiem Eiropas risinājumiem;

81.  uzsver, ka Komisijai būtu pēc iespējas agrāk jāsāk cieša sadarbība ar nozares partneriem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka uzņēmējdarbības un nozares prasības ir pienācīgi ņemtas vērā un integrētas vēlākā iniciatīvas īstenošanas posmā;

82.  mudina publiskās pārvaldes iestādes apsvērt iespēju sniegt drošus un uzticamus mākoņpakalpojumus, nodrošinot skaidru tiesisko regulējumu un turpinot darbu pie mākoņdatošanas sertifikācijas shēmu izstrādes; norāda, ka uzņēmumiem un patērētajiem ir jājūtas drošiem, ieviešot jaunas tehnoloģijas;

83.  uzskata, ka valsts pārvaldes iestādēm vajadzētu pēc noklusējuma būt brīvai pieejai pārvaldes publiskajiem datiem; aicina skaidrāk noteikt, cik ātri un kādā apjomā informācija ir publiskojama kā atklātie dati, noteikt galvenās datu kopas, kas jādara pieejamas, un veicināt atklāto datu atkārtotu izmantošanu atvērtā veidā;

84.  norāda, ka digitālo tehnoloģiju straujā izaugsme ir svarīgākais faktors, kas rada neapstrādātu datu masveida plūsmu mākoņdatošanas vidē, un ka šis milzīgais neapstrādāto datu plūsmu apkopojums lielo datu sistēmās palielina skaitļošanas sarežģītību un resursu patēriņu ar mākoņdatošanu saderīgās datizraces sistēmās; turklāt norāda, ka uz noteiktu modeli balstītas datu apmaiņas jēdziens ļauj veikt vietēju datu apstrādi netālu no datu avotiem un pārveido neapstrādātu datu plūsmas par izmantojamiem zināšanu modeļiem; atzīmē, ka šiem zināšanu modeļiem ir divējāda izmantojamība, t. i., tie nodrošina vietējo zināšanu modeļu pieejamību tūlītējām darbībām un aktīvu datu apmaiņu mākoņdatošanas vidē;

85.  atbalsta Padomes 2016. gada maija secinājumus par pāreju uz atvērtās zinātnes sistēmu un jo īpaši secinājumu, ka optimālas pētniecības datu atkārtotas izmantošanas pamatprincipam vajadzētu būt „tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs”;

Tekstizrace un datizrace

86.  uzsver, ka pilnīga publisko datu pieejamība Eiropas atvērtās zinātnes mākonī nebūs pietiekama, lai novērstu visus šķēršļus, kas kavē uz datiem balstītu pētniecību;

87.  atzīmē, ka šī iniciatīva ir jāpapildina ar mūsdienīgu autortiesību sistēmu, kas ļautu Eiropas datu pētniecības procesā novērst sadrumstalotību un sadarbspējas trūkumu;

88.  uzskata, ka ar šo iniciatīvu būtu jāsaglabā līdzsvars starp pētnieku, tiesību subjektu un citu zinātnes jomas dalībnieku tiesībām, pilnībā ievērojot autoru un izdevēju tiesības, taču vienlaikus atbalstot inovatīvu pētniecību Eiropā;

89.  uzskata, ka ES atvērtās zinātnes mākonī, neskarot pētnieku vai pētniecības iestāžu autortiesības, ar pētniecības datiem var apmainīties, vajadzības gadījumā izveidojot licencēšanas modeļus; uzskata, ka labākā prakse šajā sakarībā ir izveidota pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atvērto pētniecības datu izmēģinājuma projektā;

90.  uzskata, ka Direktīva 96/9/EK par datubāzēm, kura ir pilnībā jāpārskata, ierobežo datu izmantošanu, nesniedzot pierādījumus par pievienotas ekonomiskās vai zinātnes vērtības radīšanu;

Datu aizsardzība, pamattiesības un datu drošība

91.  mudina Komisiju rīkoties, lai sekmētu turpmāku tiesību aktu saskaņošanu visās dalībvalstīs nolūkā novērst juridisko neskaidrību un sadrumstalotību un nodrošināt pārredzamību digitālajā vienotajā tirgū;

92.  uzskata, ka Eiropas Savienība ir līderis privātuma aizsardzības jomā un atbalsta augstu datu aizsardzības līmeni visā pasaulē;

93.  uzsver, ka datu aizsardzības iestādēm, politikas veidotājiem un nozarei ir jāīsteno saskaņota pieeja, lai palīdzētu organizācijām šajā pārejā, paredzot atbilstības nodrošināšanas mehānismus un saistību vienotu interpretāciju un piemērošanu un vairojot izpratni par iedzīvotājiem un uzņēmumiem svarīgākajiem jautājumiem;

94.  uzsver, ka ES ir digitālo pakalpojumu pasaules mēroga importētāja un eksportētāja, un tai, lai nodrošinātu konkurētspēju, ir vajadzīga spēcīga mākoņdatošanas un datu ekonomika; aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, cenšoties izveidot vienotus, visā pasaulē atzītus personas datu aizsardzības standartus;

95.  uzskata, ka globālajām datu plūsmām ir būtiska nozīme starptautiskajā tirdzniecībā un ekonomikas izaugsmē un ka Komisijas iniciatīvai par datu brīvu apriti būtu jāsekmē tas, lai uzņēmumi, kas darbojas Eiropā, jo īpaši augošajā mākoņdatošanas jomā, atrastos pasaules inovāciju sacensības priekšgalā; uzsver, ka iniciatīvas mērķis ir arī novērst patvaļīgus ierobežojumus attiecībā uz to, kur uzņēmumiem būtu jāizvieto infrastruktūra vai jāuzglabā dati, jo šādi ierobežojumivar kavēt Eiropas ekonomikas attīstību;

96.  uzskata, ka pašreizējie ES datu aizsardzības tiesību akti, jo īpaši nesen pieņemtā Vispārīgā datu aizsardzības regula un Tiesībaizsardzības direktīva datu aizsardzības jomā (Direktīva (ES) 2016/680)(10), paredz stingrus aizsardzības pasākumus, kā aizsargāt personas datus, tostarp tos, kas savākti, apkopoti un pseidonimizēti zinātniskās izpētes nolūkos, un sensitīvus datus, kas saistīti ar veselību, kā arī īpašus nosacījumus attiecībā uz to publicēšanu un atklāšanu, datu subjektu tiesības iebilst pret datu turpmāku apstrādi un noteikumus par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi saistībā ar kriminālizmeklēšanu; aicina Komisiju ņemt minētos pasākumus vērā, attīstot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni un īstenojot noteikumus, ar ko reglamentē tajā uzglabāto datu pieejamību; atzīst, ka saskaņota pieeja, īstenojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, tostarp pamatnostādnes, atbilstības nodrošināšanas instrumentu kopumus un izpratnes veidošanas kampaņas iedzīvotājiem, pētniekiem un uzņēmumiem, ir ļoti būtiska, jo īpaši Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa attīstībai un sadarbības veicināšanai pētniecības jomā, tostarp izmantojot augstas veiktspējas skaitļošanu;

97.  uzskata, ka datu brīva aprite sekmē digitālo ekonomiku un zinātnes un pētniecības attīstību; uzsver, ka Komisijas iniciatīvai par datu brīvu apriti būtu jānodrošina, ka augošā Eiropas mākoņdatošanas nozare izvirzās pasaules inovāciju sacensības priekšplānā, tostarp ar zinātni un jauninājumiem saistītos nolūkos; atgādina, ka, veicot jebkādu personas datu pārsūtīšanu mākoņdatošanas infrastruktūrām vai citiem saņēmējiem, kas atrodas ārpus Savienības, būtu jāievēro Vispārīgajā datu aizsardzības regulā paredzētie noteikumi attiecībā uz datu pārsūtīšanu un ka Komisijas iniciatīvai par datu brīvu apriti ir jāatbilst šiem noteikumiem; uzsver, ka iniciatīvas mērķis ir arī samazināt ierobežojumus attiecībā uz to, kur uzņēmumiem jāizvieto infrastruktūra vai jāuzglabā dati, jo šādi ierobežojumi varētu kavēt Eiropas ekonomikas attīstību un zinātnieku iespējas gūt maksimālu labumu no datos balstītas zinātnes, vienlaikus saglabājot ierobežojumus saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, lai novērstu iespējamus turpmākus pārkāpumus saistībā ar Eiropas atvērtās zinātnes mākoni;

98.  pauž stingru pārliecību, ka Savienībai vajadzētu būt līderei personas datu, tostarp sensitīvu datu, drošības un aizsardzības jomā un būtu jāatbalsta augsts datu aizsardzības un datu drošības līmenis visā pasaulē; uzskata, ka ES datu aizsardzības regulējums kopā ar visaptverošu kiberdrošības stratēģiju, kas nodrošinās uzticamas datu infrastruktūras, kuras ir aizsargātas pret datu zudumu, ielaušanos vai uzbrukumiem, varētu veidot Eiropas uzņēmumu konkurences priekšrocības privātuma jomā; mudina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas atvērtās zinātnes mākonis saglabātu zinātniskās izpētes neatkarību un objektivitāti, kā arī aizsargātu Savienības zinātniskās kopienas darbu;

99.  aicina Komisiju nodrošināt, lai jautājumi, kas rada bažas saistībā ar pamattiesībām, privātumu, datu aizsardzību, intelektuālā īpašuma tiesībām un sensitīvu informāciju, tiktu risināti, stingri ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu un Datu aizsardzības direktīvu (95/46/EK); uzsver, ka draudi mākoņdatošanas infrastruktūras drošībai ir kļuvuši starptautiskāki, izkliedētāki un sarežģītāki un tie neļauj izmantot šo infrastruktūru intensīvāk, tādēļ ir nepieciešama sadarbība Eiropas mērogā; mudina Komisiju un dalībvalstu iestādes, konsultējoties ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), sadarboties, lai izveidotu drošu un uzticamu digitālo infrastruktūru un panāktu augsta līmeņa kiberdrošību saskaņā ar Kiberdrošības direktīvu;

100.  aicina Komisiju nodrošināt, ka šī iniciatīva atbilst tās mērķim, ir vērsta uz ārpusi, atbilst nākotnes prasībām un ir tehnoloģiski neitrāla, un uzsver to, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpārņem iniciatīva no tirgus un no pašas mākoņdatošanas nozares, lai iespējami labākā veidā nodrošinātu atbilstību nozares pašreizējām un nākotnes prasībām un sekmētu inovāciju mākoņdatošanas tehnoloģiju jomā;

101.  norāda uz lielo datu tehnoloģiju potenciālu tehnoloģisko inovāciju sekmēšanā un uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidē; norāda, ka šķēršļu samazināšana zināšanu apmaiņā veicinās uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus sniedzot labumu arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām; uzsver, ka ir svarīgi veicināt datu pārnesamību;

102.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar nozares vadītām standartizācijas iniciatīvām, lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus joprojām ir pieejams trešām valstīm un spēj pielāgoties tehnoloģiju attīstībai, novēršot šķēršļus, kas varētu kavēt inovācijas un konkurētspēju Eiropā; norāda, ka standartizācija attiecībā uz datu drošību un privātumu ir cieši saistīta ar jautājumu par jurisdikciju, tādēļ valstu iestādēm šajā sakarā ir svarīga loma;

103.  uzsver, ka ir jāpievērš uzmanība pašreizējām iniciatīvām, lai izvairītos no dublēšanās, kas var kavēt atvērtību, konkurenci un izaugsmi, un ka uz tirgu balstītiem Eiropas standartiem datu apmaiņas jomā jābūt saskaņā ar starptautiskiem standartiem;

104.  uzsver, ka ir jāpanāk līdzsvars starp pamatotām bažām par datu aizsardzību un nepieciešamību nodrošināt vēl nerealizēto „datu brīvu plūsmu”; aicina nodrošināt, ka atvērto lielo datu tirgū tiek ievēroti spēkā esošie datu aizsardzības noteikumi;

105.  atbalsta priekšlikumu atvērtos pētniecības datus padarīt par jauno pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektu noklusējuma izvēli, jo publiski finansētas pētniecības dati ir sabiedrisks labums, kas radīts sabiedrības interesēs, tādēļ tie būtu savlaicīgi un atbildīgā veidā jādara publiski pieejami ar iespējami mazāk ierobežojumiem;

106.  norāda, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvā galvenā uzmanība ir pievērsta iespējami sensitīvām pētniecības un izstrādes nozarēm, kā arī valdību e-portāliem; atkārtoti uzsver, ka mākoņpakalpojumu drošību vislabāk var nodrošināt saskaņā ar Kiberdrošības direktīvas regulējumu;

107.  atzīmē, ka ir svarīgi veicināt dažādu iekārtu sadarbspēju tīklos, garantējot drošību un sekmējot sastāvdaļu piegādes ķēdes, jo visi šie faktori ir svarīgi tehnoloģiju komercializācijai;

o
o   o

108.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 81 E, 15.3.2011., 45. lpp.
(2) OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.
(3) OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0089.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(6) OV C 482, 23.12.2016., 89. lpp.
(7) OV C 468, 15.12.2016., 19. lpp.
(8) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(9) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.
(10) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

Juridisks paziņojums