Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 191. un 207. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā ES priekšlikuma tekstu transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sadaļai par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši attiecībā uz TTIP 10.–16. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada ANO ilgtspējīgas attīstības samita rezultātu dokumentu „Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, jo īpaši tā 9. un 33. punktu un 15. mērķi,

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un jo īpaši tās XX panta a) un g) punktu,

–  ņemot vērā ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai 2016. gadam (COM(2016)0087) (turpmāk “rīcības plāns”),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus attiecībā uz ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(1), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību(2),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 69/314 par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un ANO Vides asamblejas Rezolūciju 1/3 par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību,

–  ņemot vērā CITES konvencijas pušu 17. konferences Johannesburgā iznākumu,

–  ņemot vērā 2014. gada februārī Londonā notikušās konferences par savvaļas dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību iznākumu un 2015. gada martā Kasanē sagatavoto pārskatu par progresu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) 2016. gadā Havaju salās notikušā pasaules dabas saglabāšanas kongresa rezultātus,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību,

–  ņemot vērā Pasaules Bankas Pasaules Vides fonda (GEF) Pasaules dzīvās dabas programmu (GWP),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) 2016. gada ziņojumu par noziegumiem pret dzīvo dabu pasaulē,

–  ņemot vērā Pasaules Muitas organizācijas (PMO) Muitas sadarbības padomes 2014. gada jūnija deklarāciju par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību,

–  ņemot vērā transporta darba grupas “Vienoti dzīvās dabas aizsardzībai” (United for Wildlife Transport Taskforce) Bakingemas pilī (Londonā) pieņemto deklarāciju (turpmāk “Bakingemas deklarācija”),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0012/2017),

A.  tā kā pasaule piedzīvo nepieredzētu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības pieaugumu un līdztekus notiek bioloģiskas krīzes, ko izraisa ilgstoša nelikumīga un neilgtspējīga faunas un floras ieguve un tirdzniecība visā pasaulē;

B.  tā kā nekontrolēta un pārmērīga savvaļas dzīvnieku un augu sugu izmantošana ir otrais visbiežākais drauds to izdzīvošanai savvaļā, tūlīt pēc biotopu iznīcināšanas;

C.  tā kā aplēses liecina, ka nelikumīga tirdzniecība ar savvaļas floru un faunu ir ceturtā visienesīgākā noziedzīgā darbība, un tiek lēsts, ka tās apgrozījums ir aptuveni EUR 20 miljardi;

D.  tā kā jaunākās tendences norāda uz pieaugošu liela mēroga noziedzīgu un organizētu tīklu iesaistīšanos, kuri izmanto arvien sarežģītākas metodes;

E.  tā kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība veicina konfliktus un pastāv aizdomas, ka teroristu tīkli gūst finansējumu, citstarp arī no savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības, kas viņiem rada lielu peļņu;

F.  tā kā korupcijas un vājas pārvaldības struktūras izraisītās problēmas vēl vairāk saasina jau esošos trūkumus savvaļas dabas tirdzniecības regulējumos;

G.  tā kā Eiropas Savienība pašlaik ir gan galamērķa tirgus, gan tranzīta centrs nelikumīgas tirdzniecības darījumiem uz citiem reģioniem, kā arī teritorija, no kuras nelikumīgas tirdzniecības nolūkā tiek izvesti atsevišķu sugu īpatņi;

H.  tā kā, lai novērstu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības pamatcēloņus, ir būtiski nodrošināt, ka savvaļas dabas aizsardzībā iesaistās izcelsmes valstu lauku kopienas un tās ir ieguvējas no šiem aizsardzības pasākumiem;

I.  tā kā pret dzīvo dabu vērsti kibernoziegumi rada nopietnus draudus apdraudētajām savvaļas sugām, tostarp ziloņiem, degunradžiem, bruņnešiem, rāpuļiem, abiniekiem, putniem un žirafēm;

J.  tā kā tirdzniecības politika, kas saskaņota ar sadarbību attīstības jomā, var būt spēcīgs ekonomikas izaugsmes virzītājspēks jaunattīstības valstīs;

K.  tā kā arvien plašākā nelegālā tirdzniecība ar daudzām floras un faunas sugām izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu iznīcināšanu un aizvien vairāk sugu kļūst apdraudētas vai pat izzūd;

L.  tā kā ilgtspējīgai savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecībai var būt izšķiroša nozīme dažām sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām, kuras paļaujas uz tiesiskajiem regulējumiem, lai saglabātu vietējos resursus un veicinātu nabadzības mazināšanos,

Tendences, principi un vispārēji apsvērumi

1.  ar nopietnām bažām konstatē savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības un noziegumu pret dzīvo dabu neseno pieaugumu, kas, to neapstādinot un nepavēršot pretējā virzienā, var būtiski un neatgriezeniski kaitēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides ilgtspējai;

2.  norāda, ka ES, kas ir parakstījusi vairākas pasaules mēroga konvencijas vides aizsardzības jomā, ir juridisks pienākums nodrošināt, ka tās politika un starptautiskie līgumi veicina šā aizsardzības mērķa sasniegšanu;

3.  uzskata, ka pastiprināta ekonomikas attīstība, ko rada integrācija pasaules tirgos, un dabas resursu izmantošana ilgtspējīgas ekonomikas attīstības mērķiem viena otru neizslēdz, bet tās drīzāk vajadzētu uzskatīt par savstarpēji papildinošām;

4.  tādēļ stingri atbalsta tādu pieeju dzīvās dabas aizsardzības jautājumiem, kas ne vien atbalsta ES un tās tirdzniecības partneru vides aizsardzības mērķus, bet arī ļauj radīt regulējumus ilgtspējīgai un likumīgai tirdzniecībai, kas veicina tirdzniecības politikas labvēlīgo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību;

5.  ar bažām uzsver, ka ES līdztekus ASV joprojām ir būtisks galamērķa tirgus un tranzīta kanāls nelikumīgu savvaļas dabas produktu tirdzniecībai;

6.  atzinīgi vērtē ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kam būs izšķiroša nozīme cīņā pret savvaļas dabas nelikumīgo tirdzniecību, kuras apjomi satraucoši pieaug un kura ir ārkārtīgi ienesīga noziedzīga darbība, kas destabilizē tautsaimniecības un kopienas, kuras savā iztikā atkarīgas no savvaļas dabas, un apdraud ES tirdzniecības partneru mieru un drošību problēmu skartākajos reģionos, nostiprinot nelikumīgās tirdzniecības kanālus;

7.  uzskata, ka tikai ar integrētu pieeju noziegumiem pret dzīvo dabu var pilnībā panākt nelikumīgās tirdzniecības samazināšanu un izskaušanu un ka ES ir jāvada centieni novērst ne vien piedāvājuma problēmas, tostarp trešās valstīs esošās attīstības problēmas, bet arī pieprasījumu pēc nelikumīgi iegūtiem produktiem vietējos tirgos, tostarp tiešsaistes platformās;

Starptautiskās iestādes un valdības

8.  atgādina, ka saskaņā ar PTO tiesību aktiem valstīm ir atļauts ieviest izņēmumus GATT XX panta g)  punkta vispārējos noteikumos, lai regulētu izsmeļamus dabas resursus, un XX panta a) punktā, lai aizsargātu sabiedrības morāli; norāda, ka PTO Apelācijas institūcija jēdzienu “izsmeļami dabas resursi” ir interpretējusi paplašināti nolūkā iekļaut tās dzīvās sugas, kurām varētu draudēt izzušana, un ka PTO judikatūrā ir īpaši uzsvērts, ka sugu iekļaušana Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pielikumos ir pierādījums to izsmeļamībai; atzīmē, ka PTO Apelācijas institūcija jēdzienu “sabiedrības morāle” ir interpretējusi paplašināti, lai iekļautu bažas par to, ka nav pieļaujama nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem;

9.  atzinīgi vērtē ES centienus PTO samazināt videi kaitējošās subsīdijas zvejniecībai, kas var traucēt zivsaimniecības ilgtspējīgai pārvaldībai un apdraudēt tādu sugu kā bruņurupuču, haizivju, jūras putnu un jūras zīdītāju saglabāšanu;

10.  atkārtoti pauž savu stingro apņemšanos īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un nodrošināt 15. mērķa pilnīgu sasniegšanu, kas ietver solījumu izbeigt aizsargājamu floras un faunas sugu malumedniecību un nelikumīgu tirdzniecību, kā arī apkarot gan nelikumīgi tirgoto produktu piedāvājumu, gan pieprasījumu;

11.  atzinīgi vērtē darbu, ko pašlaik veic pēc CITES, Interpola, Eiropola, UNODC, Pasaules bankas un PMO iniciatīvas izveidotais Starptautiskais konsorcijs noziegumu pret dzīvo dabu apkarošanai;

Muita un tirdzniecība tiešsaistē

12.  atzinīgi vērtē arī PMO INAMA projektu, kura mērķis ir palielināt muitas iestāžu iespējas uzlabot savu veiktspēju, lai apkarotu noziegumus pret dzīvo dabu; prasa muitas iestādēm vairāk iesaistīties tiesībaizsardzības operācijās, lai apkarotu savvaļas dabas nelikumīgu tirdzniecību, un pastiprināt izpratnes veicināšanas darbības ar mērķi uzlabot muitas iestāžu apmācību un darbību;

13.  uzskata, ka noziegumi pret dzīvo dabu tiešsaistē rada nopietnus draudus apdraudētiem dzīvniekiem, tostarp ziloņiem, degunradžiem, abiniekiem, rāpuļiem un putniem, un ka valdībām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām būtu jāsadarbojas, lai cīnītos pret šādiem noziegumiem;

14.  uzskata, ka Eiropas Savienības rīcības plānā lielāka uzmanība būtu jāpievērš muitas jautājumiem — gan attiecībā uz sadarbību ar partnervalstīm, gan labāku un efektīvāku īstenošanu pašā Savienībā; tāpēc gaida Komisijas 2016. gada pārskatu par ES spēkā esošā tiesiskā regulējuma īstenošanu un izpildi un prasa šajā pārskatā izvērtēt arī muitas procedūras;

15.  aicina Komisiju izpētīt, vai dalībvalstu muitas ierēdņi, kas atbildīgi par kontrolēm, vienoti piemēro ES tiesību aktus savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības jomā;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot informācijas apmaiņu un spēju veidošanu, tostarp sagatavojot īpašas apmācības programmas muitas darbiniekiem;

Privātā sektora un nevalstisko organizāciju loma

17.  uzsver, ka cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību ir svarīgi iesaistīt privāto sektoru, tostarp tiešsaistes tirdzniecības vietas un sociālos plašsaziņas līdzekļus;

18.  atzinīgi vērtē praktiski izmantojamus risinājumus, kas pēc to iekļaušanas esošajā piegādes ķēdē un tirdzniecības pārvaldības sistēmās ļaus privātajam sektoram kļūt par valdību un starptautisko institūciju patiesu partneri, nodrošinot globālo piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību; tomēr uzsver — kopējai tirdzniecības politikai būtu jāveicina saistoši korporatīvās sociālās atbildības standarti, virzot un atbalstot privāto sektoru ceļā uz sociāli atbildīgu praksi; uzskata, ka korporatīvās sociālās atbildības standarti ir jo īpaši svarīgi transporta tīklos;

19.  atzinīgi vērtē savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības ekspertu un loģistikas uzņēmumu jaunās sadarbības tendences nulles tolerances jomā; uzskata, ka Komisijai ir jāapsver, kā labāk nodrošināt, lai attiecīgi tiesiskie regulējumi efektīvāk novērstu riskus, kas saistīti ar e-komerciju un reklamēšanu tiešsaistē un bezsaistē;

20.  atzinīgi vērtē nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības lomu ne vien cīņā pret savvaļas floras un faunas nelikumīgu tirdzniecību, tostarp attiecībā uz izpratnes veicināšanu un pieprasījuma samazināšanu gan ES, gan trešās valstīs, no kurām nāk šī savvaļas flora un fauna, bet arī vietējās konsultantu grupās, kas paredzētas ES brīvās tirdzniecības nolīgumos, lai uzraudzītu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumu īstenošanu;

21.  atzinīgi vērtē transporta darba grupas “Vienoti dzīvās dabas aizsardzībai” (United for Wildlife Transport Taskforce) 2016. gada martā Bakingemas pilī pieņemto deklarāciju, kuras mērķis ir iesaistīt privāto sektoru, lai novērstu nepilnības transporta un muitas procedūrās, jo šīs nepilnības izmanto nelegālie tirgoņi, un lai uzlabotu informācijas apmaiņu visās globālās piegādes ķēdēs un tirdzniecības ceļos;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, lai samazinātu savvaļas dabas produktu nelikumīgo tirdzniecību, mainītu patērētāju uzvedību un samazinātu pieprasījumu pēc šādiem produktiem, īstenojot kampaņas, kuru mērķis ir veicināt informētību par jautājumiem saistībā ar savvaļas dabas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu, jo īpaši valstīs, kur šis pieprasījums ir lielāks;

ES tiesiskais regulējums un tirdzniecības nolīgumi

23.  uzskata, ka spēkā esošā iekšzemes tiesiskā regulējuma kontekstā ES dalībvalstu šā brīža galvenais uzdevums un prioritāte ir īstenot spēkā esošos noteikumus; tomēr atzīst, ka būtu jāapsver iespējas pieņemt papildu noteikumus, kuros būtu ņemti vērā citās valstīs pieņemtie noteikumi, lai aizliegtu darīt pieejamus un laist tirgū, pārvadāt un arī iegūt īpašumā savvaļas īpatņus, kuru ieguve vai tirdzniecība attiecīgajās trešās valstīs saskaņā ar šo valstu tiesisko regulējumu ir nelikumīga; uzskata, ka būtu jāpārbauda arī spēkā esošais tiesiskais regulējums, lai labāk novērstu riskus, kas saistīti ar e-komerciju;

24.  atbalsta pieeju, ar ko turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj noteikumi, kuru mērķis ir novērst savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu jaunai TTIP sadaļai par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kas ir daļa no Komisijas apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu attīstību; norāda, ka ASV savos tirdzniecības nolīgumos ir centusies vienoties par savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības standartiem, tostarp ierobežojot subsīdijas zvejniecībai; uzsver, ka visās turpmākajās sarunās par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ir jāiekļauj stingri savvaļas dabas aizsardzības noteikumi, tostarp noteikumi un saistības, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko vides nolīgumu (MEA) pienācīgu īstenošanu;

26.  atzinīgi vērtē vērienīgāku ES pieeju savvaļas dabas aizsardzībai ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā, kurā ir iekļautas ne vien saistības pareizi īstenot un izpildīt starptautiskos vides nolīgumus, piemēram, CITES, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD) un Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai (ICRW), bet arī noteikumi par tirdzniecības spēju veidošanu, informācijas apmaiņu un izpratnes veicināšanu, un mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt šo saistību un noteikumu pienācīgu īstenošanu; uzskata, ka šīm saistībām ir jābūt izpildāmām, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu atbilstību, tostarp paredzot pienācīgu lomu nevalstiskajām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

27.  atbalsta stratēģijā “Tirdzniecība visiem” izklāstīto pieeju turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus par korupcijas apkarošanu, ņemot vērā, ka tā nenoliedzami veicina savvaļas dabas nelikumīgu tirdzniecību, un arī atbalsta ES apņemšanos īstenot tirdzniecības politikas nostādnes, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un kas palīdzēs sasniegt globālos mērķus, par kuriem ir panākta vienošanās saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

Ieteikumi

28.  atbalsta tādu pieeju ES tirdzniecības politikai, ar ko ne vien piešķir prioritāti savvaļas dabas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, bet arī visos turpmākajos nolīgumos iekļauj noteikumus, kuru mērķis ir šādu tirdzniecību samazināt un pilnībā izskaust, kā arī stingrus un iedarbīgus papildu pasākumus, jo īpaši attiecībā uz apmācību, prevenciju un sankciju piemērošanu mežu apsaimniekošanas, veselības un muitas jomā;

29.  uzsver, ka neviens ES tirdzniecības politikas elements nedrīkst liegt nedz ES, nedz tās tirdzniecības partneriem pieņemt savvaļas dabas un dabas resursu aizsardzībai nepieciešamos lēmumus, ja vien šie pasākumi arī turpmāk atbilst leģitīmiem sabiedriskās politikas mērķiem un nav uzskatāmi par patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju;

30.  uzskata, ka nav viena visiem piemērota risinājuma, kā sasniegt globālu dzīvās dabas ilgtspējību un apkarot nelikumīgu tirdzniecību; šajā sakarībā atgādina, ka ir nepieciešams nodrošināt pilnīgu elastīgumu un apmainīties ar informāciju, datiem un labāko praksi, lai veicinātu dialogu ar mērķi stiprināt sadarbību, ņemot vērā šāda veida pārkāpumu pārrobežu raksturu;

31.  iesaka ES dalībvalstīm apsvērt tādus politikas risinājumus, kas ļautu likvidēt visas atlikušās juridiskās nepilnības, kuras varētu veicināt nelikumīgi iegūtu savvaļas dzīvnieku un augu un savvaļas dabas produktu legalizāciju; turklāt iesaka šajā sakarībā veikt visaptverošu uzraudzību un efektīvi izmantot esošos resursus un aģentūras, lai sasniegtu minēto mērķi;

32.  prasa ES un tās dalībvalstīm apsvērt iespēju Eiropas līmenī aizliegt ziloņkaula, arī tā dēvētā „pirmskonvencijas” ziloņkaula, tirdzniecību, eksportu un reeksportu ES teritorijā un aiz ES robežām, nodrošinot, ka šis aizliegums ir saskaņā ar PTO tiesību aktiem;

33.  prasa nodrošināt pietiekamus resursus tādiem politikas virzieniem un pasākumiem, kas izstrādāti, lai sasniegtu ES mērķus cīņā pret savvaļas dabas nelikumīgu tirdzniecību, tostarp piešķirt resursus spēju veidošanai trešās valstīs, jo īpaši attiecībā uz muitas procedūrām, iestādēm, pārredzamību un labu pārvaldību;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt sadarbību ar visām iesaistītajām personām, lai nodrošinātu integrētu pieeju, kas ne vien vērsta pret nelikumīgi iegūtu savvaļas dzīvnieku un augu un savvaļas dabas produktu izcelsmes avotiem, bet arī ierobežo pieprasījumu un veicina izpratni pieprasījuma tirgos;

35.  aicina dalībvalstis un Komisiju darīt vairāk, lai panāktu, ka pret noziedznieku tīkliem un grupējumiem, kas nodarbojas ar savvaļas dabas nelikumīgu tirdzniecību, tiek veikti pasākumi, kuru mērķis ir sagraut, iznīcināt un sodīt šādas organizācijas, un arī aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sodi un spriedumi par noziegumiem pret savvaļas dabu ir samērīgi un preventīvi un attiecīgos gadījumos atbilst saistībām, kas noteiktas ANO Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību;

36.  aicina Eiropas Savienību PTO regulējuma ietvaros izvērtēt, kā globālā tirdzniecība un vides aizsardzības režīmi varētu labāk viens otru atbalstīt, jo īpaši saistībā ar darbu, kas pašlaik tiek veikts, lai stiprinātu PTO un starptautisko vides nolīgumu saskaņotību, un arī saistībā ar tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu;

37.  uzskata, ka būtu jāizvērtē turpmākas sadarbības iespējas starp PTO un CITES, jo īpaši izvērtējot, kā amatpersonām no jaunattīstības valstīm piedāvāt tehnisko palīdzību un spēju veidošanu tirdzniecības un vides jautājumos; prasa Komisijai turpināt apsvērt šo jautājumu saistībā ar diskusijām, kuras notiek pēc Nairobi konferences, un turpmāk apspriežamajiem jautājumiem, kas tiks izskatīti nākamajā ministru konferencē, kura notiks 2017. gadā Buenosairesā;

o
o   o

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, CITES, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojam, PMO, PTO un Interpolam.

(1) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. (2) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.