Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/0274(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0031/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0031/2017

Debates :

PV 14/03/2017 - 4
CRE 14/03/2017 - 4
PV 16/04/2018 - 21

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.7
CRE 14/03/2017 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2018 - 12.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0071
P8_TA(2018)0115

Pieņemtie teksti
PDF 609kWORD 74k
Otrdiena, 2017. gada 14. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Atkritumu poligoni ***I
P8_TA(2017)0071A8-0031/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Tā kā Savienība ir atkarīga no izejvielu importa un ievērojams dabas resursu daudzums īstermiņā tiks strauji izsmelts, viens no galvenajiem uzdevumiem ir atgūt pēc iespējas vairāk resursu Savienībā un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)   Atkritumu apsaimniekošana ir jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu apsaimniekošanu. To var panākt, pārskatot Atkritumu poligonu direktīvu.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.
(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā, palielinot energoefektivitāti un samazinot Savienības atkarību no resursiem.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Aprites ekonomikā vajadzētu īstenot noteikumus, kas precīzi formulēti Septītajā vides rīcības programmā, kurā pausts aicinājums izstrādāt netoksiskus materiālu aprites ciklus, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā svarīgu un uzticamu avotu izejmateriālu ieguvei.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Padomes Direktīvas 1999/31/EK14 mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu15, samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem.
(2)  Padomes Direktīvas 1999/31/EK14 mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāpadara stingrāki, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu15, pakāpeniski līdz minimumam samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to var panākt ar integrētu politiku, kas garantē atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas stabilu piemērošanu, sekmē pāreju uz darbībām, ar kurām var novērst atkritumu rašanos un sniegt iespējas atkritumus izmantot atkārtoti un pārstrādāt, un nepieļauj, ka atkritumu apglabāšanu poligonos nomaina atkritumu sadedzināšana.
________________
__________________
14 Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīļa) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
14 Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīļa) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
15 COM(2008)0699 un COM(2014)0297.
15 COM(2008)0699 un COM(2014)0297.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK16.
(4)  Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK16.
__________________
__________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Vairāk ierobežojot atkritumu apglabāšanu poligonos un to sākot jau no dalītās savākšanas atkritumu (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, tiktu gūti acīmredzami vidiskie, ekonomiskie un sociālie labumi. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma ierobežojumu īstenošanā būtu jāņem vērā dalītā veidā savākto atkritumu atliku pārstrādes vai cita veida reģenerācijas tehniskā, vidiskā un ekonomiskā lietderība.
(5)  Vairāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, sākot ar atkritumu dalītas savākšanas (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, neapšaubāmi būtu izdevīgi no vides, ekonomikas un sabiedrības viedokļa, tā cenšoties panākt, ka poligonos nonāk tikai atkritumu atlikums. Ilgtermiņa ieguldījumiem infrastruktūrā, pētniecībā un inovācijā būs izšķiroša nozīme, lai samazinātu atkritumu atlikumu, kas veidojas atkritumu dalītas savākšanas rezultātā un ko pašlaik nedz tehnisku, nedz ar vidi vai ekonomiku saistītu apsvērumu dēļ nav iespējams pārstrādāt vai kā citādi reģenerēt.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Politiska un sabiedriska iniciatīva turpmāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, tā īstenojot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu aprites ekonomikā, būtu jāveido, ņemot vērā Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un stingri piemērojot pieeju, kuras prioritāte ir nepieļaut atkritumu rašanos un ievērot piesardzības principu.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu.
(6)  Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu ir jāsavāc dalītā veidā.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķrādītāju noteikšana vēl vairāk veicinās dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.
(7)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Precīzu un vērienīgu mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu vēl vairāk veicinās investīcijas dalītas savākšanas, šķirošanas un pārstrādes iekārtās un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina, lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu to, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādas samazināšanas gaitā būtu jāvairās no pārmērīgi lielas atkritumu atliku apstrādes jaudas radīšanas, piemēram, enerģijas reģenerācijā vai zemākas pakāpes mehāniski bioloģiskajā neapstrādātu sadzīves atkritumu apstrādē, jo tas varētu apdraudēt Savienības mērķus attiecībā uz ilgtermiņa gatavošanos Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā noteikto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanai. Līdzīgā veidā un lai novērstu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kaut arī dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka poligonos apglabā tikai apstrādātus atkritumus, šā pienākuma ievērošanas rezultātā nevajadzētu radīt jaudas pārpalikumu sadzīves atkritumu atliku apstrādē. Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī lai nodrošinātu minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošanas saskaņotību, dalībvalstīm, kurām var piešķirt papildu laiku, lai tās sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus, pienāktos arī papildu laiks, lai sasniegtu šajā direktīvā paredzēto 2030. gada mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.
(8)  Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina līdz minimumam, lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK. Lai pakāpeniski līdz minimumam samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, atkritumu apsaimniekošana daudzās dalībvalstīs ir būtiski jāmaina. Ar labāku statistiku par atkritumu vākšanu un apstrādi un ar iespēju labāk izsekot atkritumu plūsmām vajadzētu panākt, ka neveidojas pārāk liela atkritumu atlikuma apstrādes jauda (piemēram, enerģijas reģenerācijas ceļā), jo tādējādi varētu mazināties iespēja īstenot Savienības ilgtermiņa sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu poligonos tikai pēc attiecīgas apstrādes, tomēr, lai nepieļautu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tāpat arī būtu jāpanāk, ka šā pienākuma izpildes rezultātā neveidojas pārāk liela sadzīves atkritumu atlikuma apstrādes jauda. Tā kā dažās dalībvalstīs neseno investīciju rezultātā ir radusies pārāk liela enerģijas reģenerācijas jauda vai ir izveidota mehāniski bioloģiskā apstrāde, ir svarīgi panākt, lai atkritumu apsaimniekotājiem un dalībvalstīm būtu skaidrs, ka ir jāizvairās no investīcijām, kas nav savienojamas ar Atkritumu poligonu direktīvā un Atkritumu pamatdirektīvā noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem. Tāpēc, veicot sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā, varētu apsvērt iespēju ierobežot sadzīves atkritumu sadedzināšanu. Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī lai nodrošinātu minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošanas saskaņotību, dalībvalstīm, kurām var piešķirt papildu laiku, lai tās sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus, pienāktos arī papildu laiks, lai sasniegtu šajā direktīvā paredzēto 2030. gada mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai vajadzētu veicināt koordināciju un informācijas un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu veicināt, izveidojot komunikācijas platformas, kas palielinātu informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamo jaudu un kas palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī sekmētu rūpniecisko simbiozi.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)   Komisijai būtu jāveicina koordinēšana, kā arī informācijas un labākās prakses apmaiņa gan starp dalībvalstīm, gan starp reģionālajām un jo īpaši vietējām pašvaldībām, iesaistot visas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālos partnerus, kā arī vides un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
8.c apsvērums (jauns)
(8c)   Lai pienācīgi īstenotu šīs direktīvas mērķus un nodrošinātu to izpildi, ir jāpanāk, ka vietējās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas atkritumu poligoni, tiek atzītas par svarīgām ieinteresētajām personām, jo tās tieši jūt atkritumu poligonu izmantošanas sekas. Tādēļ būtu jānodrošina, lai atsevišķu vietējo pašvaldību vai vairākām pašvaldībām kopīgās teritorijās, kurās paredzēts izveidot atkritumu poligonus, vispirms būtu īstenots atklātas un demokrātiskas sabiedriskās apspriešanas process un lai vietējiem iedzīvotājiem būtu izveidoti atbilstoši kompensācijas mehānismi.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
8.d apsvērums (jauns)
(8d)   Komisijai būtu jāgarantē, ka ikviens atkritumu poligons Savienībā tiek pārbaudīts, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu tiesību aktu pareizu īstenošanu.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Lai nodrošinātu labāku, savlaicīgāku un vienotāku šīs direktīvas īstenošanu un prognozētu īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, kas ļautu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš.
(9)  Lai nodrošinātu labāku, savlaicīgāku un vienotāku šīs direktīvas īstenošanu un prognozētu īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, kas ļautu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš, un būtu jāveicina labākās prakses apmaiņa starp dažādām ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1999/31/EK mērķrādītājiem, izmantotu jaunāko metodiku, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.
(11)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Ticami statistikas datu paziņojumi par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1999/31/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 1999/31/EK un jo īpaši lai tās pielikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz 16. pantu pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, kad tā sagatavo un izstrādā deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai vajadzības gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāpasver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.
(12)  Lai grozītu Direktīvu 1999/31/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko direktīvas pielikumus pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai attiecīgā gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu attiecīgi jāapsver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 3. panta 3. punktu, I pielikuma 3.5. punktu un II pielikuma 5. punktu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201117.
(13)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras definēt nebīstamo atkritumu apglabāšanu, noteikt metodi, kas jāizmanto poligonu caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētos apstākļos, un izstrādāt Eiropas standartu attiecībā uz atkritumu paraugu ņemšanu, jo saistībā ar paraugu ņemšanu var rasties nopietnas problēmas reprezentativitātes un tehnisko paņēmienu ziņā, ņemot vērā to, cik neviendabīgi ir dažādu veidu atkritumi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201117.
__________________
__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāti plāni par to, kā ilgtspējīgā veidā reģenerēt atkritumu poligonus un teritorijas, kurās atkritumu poligoni ir radījuši kaitējumu, un kā šādus poligonus un teritorijas ilgtspējīgi izmantot citiem mērķiem.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)   Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.
Grozījums Nr. 52/rev
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
1. pants – 1. punkts (jauns)
(-1)   1. pantā iekļauj šādu punktu:
“-1. Rīcība, ar ko pakāpeniski panāk, ka atkritumi, kurus var pārstrādāt un no kuriem var atgūt izejmateriālus, vairs netiek apglabāti poligonos, ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai Savienība spētu pāriet uz aprites ekonomiku.”
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa– 1. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
2. pants – a punkts
a)  „piemēro „atkritumu”, „sadzīves atkritumu”, „bīstamu atkritumu”, „atkritumu radītāja”, „atkritumu īpašnieka”, „atkritumu apsaimniekošanas”, „dalītas savākšanas”, „reģenerācijas”, „pārstrādes” un „apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 3. pantā;
a)  „piemēro „atkritumu”, „sadzīves atkritumu”, „bīstamu atkritumu”, „nebīstamu atkritumu”, „atkritumu radītāja”, „atkritumu īpašnieka”, „atkritumu apsaimniekošanas”, „dalītas savākšanas”, „reģenerācijas”, „pārstrādes” un „apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 3. pantā;
__________________
__________________
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
2. pants – aa punkts (jauns)
aa)   iekļauj šādu aa) punktu:
„aa) „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;”;
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
2. pants – m punkts
ba)   panta m punktu groza šādi:
„m) „bioloģiski sadalāmi atkritumi” nozīmē jebkurus atkritumus, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumus, papīru un kartonu;”;
„m) „bioloģiski noārdāmi atkritumi” ir pārtikas un dārza atkritumi, papīrs, kartons, koksne un citi atkritumi, kuri var anaerobi vai aerobi noārdīties;”;
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
3. pants – 3. punkts
1a)   direktīvas 3. panta 3. punktu groza šādi:
„3. Neskarot Direktīvu 75/442/EEK, dalībvalstis pēc izvēles var deklarēt, ka šīs direktīvas I pielikuma 2., 3.1., 3.2. un 3.3. punktu var neattiecināt uz tādu atkritumu apglabāšanu, kuri ir nebīstami atkritumi, kas jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas 17. pantu izveidotajai komitejai, kuri nav inerti atkritumi un kuri rodas, ģeoloģiski izpētot un iegūstot, apstrādājot un glabājot minerālu resursus, kā arī karjeru darbībā, un kurus apglabā, novēršot vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai.”;
„3. Neskarot Direktīvu 75/442/EEK, dalībvalstis pēc izvēles var paziņot, ka šīs direktīvas I pielikuma 2., 3.1., 3.2. un 3.3. punktu var neattiecināt uz tādu atkritumu apglabāšanu, kuri ir nebīstami atkritumi, kas jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas 17. pantu izveidotajai komitejai, kuri nav inerti atkritumi un kuri rodas, ģeoloģiski izpētot un iegūstot, apstrādājot un glabājot minerālu resursus, kā arī karjeru darbībā, un kurus apglabā, nepieļaujot vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kas ir nebīstamu atkritumu apglabāšana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 1. punkts
-a)   panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  „Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas nosaka valsts stratēģiju poligonos apglabājamo bioloģiski sadalāmo atkritumu apjoma samazināšanai un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu vai materiālu/enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešos pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.”;
1.  „Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, nosaka valsts stratēģiju, ar kuru iecerēts pakāpeniski panākt, ka bioloģiski noārdāmi atkritumi poligonos vairs netiek apglabāti, un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu, materiālu reģenerāciju vai — ja neviena no jau minētajām darbībām nav iespējama — enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešu laikā pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.”;
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
„f) atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu.”;
„f) atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu, un iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. pantā.”;
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 5. punkts
5.  „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido līdz 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”;
5.  „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka vairs nepārsniedz 5 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā daudzuma.”;
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 5.a punkts (jauns)
„5.a Līdz 2030. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka nebīstamu atkritumu poligonos tiek pieņemts tikai sadzīves atkritumu atlikums.”;
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 6. punkts – 1. daļa
Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms 5. punktā noteiktā termiņa. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu samazinātu tiktāl, ka tas veido līdz 20 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”;
Dalībvalsts 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, ja tā 2013gadā poligonos ir apglabājusi vairāk nekā 65 % no saviem sadzīves atkritumiem.
Lai saņemtu šo termiņa pagarinājumu, dalībvalsts līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai attiecīgu pieprasījumu.”;
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 6. punkts – 2. daļa
Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu līdz jaunajam termiņam. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.”;
Termiņa pagarinājuma pieprasījumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāja sasniegšanu līdz jaunā termiņa beigām. Plānu izstrādā, pamatojoties uz esošo atkritumu apsaimniekošanas plānu novērtējumu, un tajā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
Turklāt šā punkta trešajā daļā minētais plāns atbilst vismaz šādām prasībām:
a)   tajā ir izmantoti atbilstoši ekonomiskie instrumenti, ar ko veicināt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā;
b)   tas liecina par struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietojumu ar uzskatāmām ilgtermiņa investīcijām, kuru mērķis ir finansēt atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai;
c)   ar to nodrošina kvalitatīvu statistiku un var precīzi prognozēt atkritumu apsaimniekošanas jaudu un to, ciktāl ir izdevies sasniegt mērķrādītājus, kas noteikti šā panta 5. punktā, Direktīvas 94/62/EK 5. un 6. pantā un Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā;
d)   tajā ir izklāstītas programmas, ar ko novērš atkritumu rašanos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 29. pantā.
Komisija izvērtē, vai ir izpildītas šā punkta ceturtās daļas a) līdz d) apakšpunktā noteiktās prasības.
Ja Komisija neiebilst pret iesniegto plānu piecu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas dienas, termiņa pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
Ja Komisija pret iesniegto plānu pauž vienu vai vairākus iebildumus, tā pieprasa, lai attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc iebildumu saņemšanas dienas iesniegtu Komisijai pārskatītu plānu.
Divu mēnešu laikā pēc pārskatītā plāna saņemšanas dienas Komisija to izvērtē un rakstiski apstiprina vai noraida termiņa pagarinājuma pieprasījumu. Ja Komisija šajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, termiņa pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
Komisija divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas par to informē Padomi un Eiropas Parlamentu.”;
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 7. punkts
„7. Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 5. punktā noteikto mērķrādītāju, lai to samazinātu un ieviestu ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.”;
„7. „Vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija apsver iespēju ieviest mērķrādītāju un ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu.”;
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 7.a punkts (jauns)
ca)   direktīvas 5. pantam pievieno šādu 7.a punktu:
„7.a Komisija rūpīgāk izvērtē, vai ir pamats ierosināt tiesisko regulējumu, ar ko veicina izejvielu ieguvi poligonos, lai ļautu atgūt otrreizējus izejmateriālus, kuri ir pieejami esošajos poligonos. Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim veic esošo poligonu kartēšanu, norādot, kādas tām ir iespējas veicināt izejvielu ieguvi poligonos, un apmainās ar šo informāciju.”;
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 1999/31/EK
5.a pants – 2. punkts – ievaddaļa
„2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj:”;
„2. Šā panta 1. punktā minētais ziņojums ir publiski pieejams un tajā iekļauj:”;
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 1999/31/EK
5.a pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
„ba) labākās prakses piemērus, kura tiek īstenota visā Savienībā un pēc kuras var vadīties, lai pakāpeniski sasniegtu 5. pantā noteiktos mērķrādītājus.”;
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
5.b pants (jauns)
3a)   pievieno šādu 5.b pantu:
„5.b pants
Labākās prakses un informācijas apmaiņa
Komisija izveido platformu, ar ko starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošina regulāru un strukturētu apmaiņu ar labāko praksi un informāciju par šīs direktīvas prasību īstenošanu praksē. Šāda apmaiņa palīdzēs nodrošināt atbilstošu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un labākās prakses apmaiņu, piemēram, inovācijas darījumu un salīdzinošas izvērtēšanas ziņā. Turklāt platforma stimulēs līderus un dos iespēju vienā paņēmienā pavirzīties uz priekšu pa vairākiem posmiem. Komisija nodrošina, lai platformas darbības rezultāti būtu publiski pieejami.”;
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
6. pants – a punkts
3b)   direktīvas 6. panta a) punktu groza šādi:
„a) poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz jebkuriem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa;”;
„a) poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz citiem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa, ja vien attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tiek sasniegti šīs direktīvas 5. panta 2. punktā noteiktie samazināšanas mērķrādītāji un Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā noteiktie pārstrādes mērķrādītāji;”;
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 1999/31/EK
6. pants – a punkts – 2. daļa
4)  direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu teikumu:
4)  direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu daļu:
„Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo punktu, netraucē sasniegt Direktīvas 2008/98/EK mērķus, jo īpaši par lielāku sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, kā noteikts minētās direktīvas 11. pantā.”;
„Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo punktu, netraucē sasniegt Direktīvas 2008/98/EK mērķus, jo īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un uz lielāku sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā noteikts minētās direktīvas 11. pantā.”;
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Direktīva 1999/31/EK
15. pants – 1. daļa
„1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 31. decembrim.”;
„1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Attiecībā uz 5. panta 5. punktā noteikto mērķrādītāju pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 31. decembrim.”;
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
15.a pants (jauns)
6a)   iekļauj šādu 15.a pantu:
„15.a pants
Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Tie var būt arī instrumenti un pasākumi, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā.”;
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
15.b pants (jauns)
6b)   iekļauj šādu 15.b pantu:
„15.b pants
Poligonu caurlaidības koeficienta noteikšana
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka un apstiprina metodi, kas jāizmanto poligona caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētā poligona vietā un visā poligona teritorijā kopumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
1. pants − 1. daļa – 6.c punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
15.c pants (jauns)
6c)   iekļauj šādu 15.c pantu:
„15.c pants
Atkritumu paraugu ņemšanas Eiropas standarts
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka atkritumu paraugu ņemšanas Eiropas standartu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kamēr minētie īstenošanas akti nav pieņemti, dalībvalstis var piemērot valsts standartus un procedūras.”;
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 1999/31/EK
17.a pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
I pielikums – 3.5. punkts
9a)   direktīvas I pielikuma 3.5. punktu svītro;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
II pielikums – 5. punkts
9b)   direktīvas II pielikuma 5. punktu svītro;

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0031/2017).

Juridisks paziņojums