Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2598(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0183/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 16/03/2017 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0089

Pieņemtie teksti
PDF 527kWORD 63k
Ceturtdiena, 2017. gada 16. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
ES prioritātes ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās
P8_TA(2017)0089RC-B8-0183/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. marta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās (2017/2598(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomes sesijām,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju(1),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp 2016. gada steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par Etiopiju, Ziemeļkoreju, Indiju, Krimu, Honkongu, Kazahstānu, Ēģipti, Kongo Demokrātisko Republiku, Pakistānu, Hondurasu, Nigēriju, Gambiju, Džibutiju, Kambodžu, Tadžikistānu, Vjetnamu, Malāviju, Bahreinu, Mjanmu, Filipīnām, Somāliju, Zimbabvi, Ruandu, Sudānu, Taizemi, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Tibetu, Irāku, Indonēziju, Centrālāfrikas Republiku, Burundi, Nikaragvu, Kuveitu un Gvatemalu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā(2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada UNHRC ikgadējo ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību universāluma sekmēšana un aizsardzība ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību ievērošanas jautājumi būtu sistemātiski jāiekļauj visās ES politikas jomās;

B.  tā kā ES ir stingri apņēmusies ievērot daudzpusējību un sadarboties ar ANO struktūrām attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību;

C.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu (VRP) mehānisms un īpašās procedūras, kas vērstas uz situāciju konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanā un ievērošanā,

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein un viņa birojs (OHCHR); atgādina par ES apņemšanos turpināt atbalstīt un aizstāvēt to integritāti, neatkarību un darbību; atzinīgi vērtē OHCHR būtisko lomu sadarbības veicināšanā starp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību mehānismiem un to veidu apzināšanā, ar kuriem sekmē “reģionālo vienošanos” nozīmi saistībā ar vispārējiem cilvēktiesību standartiem;

2.  uzskata, ka UNHRC efektivitāte un uzticamība ir atkarīga no tās biedru patiesas apņemšanās aizsargāt no cilvēktiesību pārkāpumiem visus cilvēkus visās valstīs saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, ar kurām sekmē cilvēktiesību vispārēju piemērošanu, neatkarību, objektivitāti, izvairīšanos no selektivitātes, konstruktīvu dialogu un sadarbību; piekodina, ka ir jāizvairās no UNHRC debašu polarizācijas, un mudina uz konstruktīvu dialogu;

3.  aicina valstis piešķirt piekļuvi UNHRC neatkarīgajiem ekspertiem, īpašajiem referentiem un OHCHR ekspertiem, izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus un konstruktīvi ar viņiem sadarboties nolūkā noregulēt situāciju, pildīt savas cilvēktiesību konvencijās paredzētās saistības un pilnībā sadarboties saskaņā ar UNHRC īpašajām procedūrām;

4.  mudina visas valstis veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu VRP ieteikumus un novērstu trūkumus, ieviešot īstenošanas un pēcpasākumu mehānismu, tostarp izstrādājot valstu rīcības plānus un valstu koordinācijas mehānismus;

5.  atgādina, ka ANO Ģenerālajai asamblejai ir pienākums UNHRC locekļu ievēlēšanā ņemt vērā to, kāda ir kandidātu attieksme pret cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas ievērošanu un aizsardzību; atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu pieprasīt UNHRC Padomdevējai komitejai sagatavot novērtējuma ziņojumu par paveikto reģionālo un apakšreģionālo shēmu izveidē ar mērķi ievērot un aizsargāt cilvēktiesības; aicina ES un tās dalībvalstis savos balsojuma modeļos atspoguļot vienlīdzīgu tiesību nozīmi un šajā ziņā uzlabot ES nostāju koordinēšanu; noteikti pieprasa, lai ES paustu vienotu viedokli un panāktu vienotu ES nostāju UNHRC balsojumos;

6.  vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir, lai ES aktīvi un pastāvīgi iesaistītos ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši Trešās komitejas, Ģenerālās Asamblejas un UNHCR darbā, lai uzlabotu tās uzticamību; atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā, kā arī dalībvalstu tālākos centienus panākt lielāku ES saskaņotību cilvēktiesību jautājumos ANO līmenī;

Tematiskās prioritātes

7.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā svarīga nozīme ir cilvēktiesību aizstāvjiem un šajā jomā strādājošajām NVO; uzsver, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir jāaizsargā visās to izpausmes dimensijās, tostarp saistībā ar jaunajām tehnoloģijām; līdz ar UNHRC ir nobažījies par ziņojumiem par draudiem un represijām, kas vērstas pret tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO, kas sadarbojās ar UNHRC vispārējā regulārā pārskata procesā;

8.  pauž nopietnas bažas par daudziem, aizvien pieaugošajiem mēģinājumiem samazināt pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju izpausmes telpu, tostarp ieviešot likumus terorisma apkarošanas jomā; nosoda pret cilvēktiesību aizstāvjiem, trauksmes cēlējiem, žurnālistiem un emuāristiem vērstu visu veidu vardarbību, terorizēšanu, iebiedēšanu vai vajāšanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē; aicina visas valstis veicināt un nodrošināt drošu un labvēlīgu vidi NVO, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp īpašu uzmanību pievēršot visām neaizsargātajām grupām, lai tie varētu darboties neatkarīgi un bez iejaukšanās; atkārtoti prasa tām valstīm, kuras ir pieņēmušas ierobežojošus tiesību aktus pret neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, tos atcelt;

9.  uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no būtiskiem pamatelementiem demokrātiskā sabiedrībā, kurā svarīga loma ir atklātām debatēm; atbalsta aicinājumu iecelt ANO ģenerālsekretāra īpašu pārstāvi jautājumos par žurnālistu drošību; prasa visos starptautiskajos forumos pievērsties jautājumiem par vārda brīvību tiešsaistē, digitālajām brīvībām un brīva un atvērta interneta nozīmīgumu; prasa samazināt digitālo plaisu un nodrošināt neierobežotu piekļuvi informācijai un saziņas līdzekļiem, kā arī brīvu piekļuvi internetam bez cenzūras;

10.  atgādina, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvības īstenošana joprojām ir liela problēma; ļoti atzinīgi vērtē darbu, ko veic īpašais referents mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos Maina Kiai; aicina visas valstis pienācīgi ņemt vērā viņa ziņojumus;

11.  mudina visas valstis bez kavēšanās ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) fakultatīvos protokolus, ar kuriem izveido sūdzību un izmeklēšanas mehānismus;

12.  iestājas pret jebkādu diskrimināciju un vajāšanu — tā nav pieļaujama nekādu iemeslu gadījumā, nedz, piemēram, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas un ticības, nedz dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, kastas, dzimšanas apstākļu, vecuma vai invaliditātes dēļ; atbalsta ES iesaistīšanos attiecīgajās īpašajās procedūrās, tostarp sadarbību ar jauno neatkarīgo ekspertu saistībā ar aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; prasa ES aktīvi turpināt veicināt līdztiesību un nediskriminēšanu un apkarot pret ikvienu personu vērstu vardarbību un diskrimināciju;

13.  pauž bažas par to, ka daudzi cilvēki individuāli vai kolektīvi cieš no viņu tiesību uz reliģijas vai ticības brīvību pārkāpšanas, ko izdara valstis un nevalstiskie dalībnieki, izraisot diskrimināciju, nevienlīdzību un stigmatizāciju; atgādina par nepieciešamību cīnīties pret neiecietību un diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas citas savstarpēji atkarīgas cilvēktiesības, piemēram, vārda brīvība;

14.  prasa ES strādāt pie tā, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību reliģiskajām un etniskajām minoritātēm pret vajāšanu un vardarbību un lai atceltu tiesību aktus, kuros zaimošana vai apostāze var kalpot par aizbildinājumu reliģisko un etnisko minoritāšu un neticīgo vajāšanai; prasa atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos darbu;

15.  visnotaļ mudina ES turpināt atbalstīt nulles toleranci pret nāvessodu un prasa, lai tā vēl vairāk censtos nostiprināt starpreģionālo atbalstu nākamajai ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par moratorija noteikšanu nāvessodam; atzinīgi vērtē lēmumu, ko 2015. gadā pieņēma Kongo Republika, Fidži un Madagaskara un ar ko atceļ nāvessodu neatkarīgi no nozieguma veida; nosoda nāvessoda atjaunošanu vairākās valstīs, tostarp Bangladešā, Bahreinā, Baltkrievijā, Čadā, Indijā, Indonēzijā, Kuveitā, Omānā un Dienvidsudānā; turklāt pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar ziņojumiem pieaug piespriesto nāvessodu skaits, jo īpaši Ķīnā, Ēģiptē, Irānā, Nigērijā, Pakistānā un Saūda Arābijā; atgādina šo valstu iestādēm, ka tās ir pievienojušās Konvencijai par bērna tiesībām, kas stingri aizliedz piemērot nāvessodu par noziegumiem, kas izdarīti, pirms persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu;

16.  mudina ES paust atbalstu ANO darbu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas veidiem, masveida sodīšanu ar nāvi un citiem nāvessodu veidiem, tostarp par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un prasa, lai EĀDD pastiprina dialogu visos līmeņos un visos forumos, pastiprina ES centienus cīņā pret nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu izturēšanos saskaņā ar ES politikas pamatnostādnēm attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu; prasa visas valstis ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu; uzsver, cik būtiski ir atbalstīt spīdzināšanas novēršanu, tostarp ar fakultatīvajā protokolā paredzēto valstu preventīvo mehānismu īstenošanu, un cik būtiski ir turpināt atbalstu spīdzināšanā cietušo rehabilitācijai;

17.  pauž nopietnas bažas par to, ka visā pasaulē turpinās smagi cilvēktiesību pārkāpumi un noziegumi; pauž nelokāmu atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC), kā galvenajai iestādei, kas nodrošina, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības un lai palīdzētu cietušajiem panākt taisnīgumu, pamatojoties uz papildināmības principu genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumā; prasa, lai visas puses nodrošinātu politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistikas atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas ikdienas darbībai;

18.  prasa ES arī turpmāk stiprināt ICC darbības; mudina īstenot ciešu dialogu un sadarbību starp minēto Krimināltiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi; aicina visas ANO dalībvalstis pievienoties Krimināltiesai, ratificējot Romas Statūtus, un mudināt ratificēt Kampalas grozījumus;

19.  ļoti asi nosoda pašreizējos smagos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši tos, kurus izdara ISIS/Da’esh, un Boko Haram pret bērniem vērstos uzbrukumus, kā arī visus citus teroristu vai paramilitāru organizāciju uzbrukumus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un bērniem; nosoda kultūras mantojuma postīšanas aktu biežumu un mērogu un prasa atbalstīt dažādos ANO forumos uzsāktos attiecīgos centienus;

20.  nosoda starptautisko humanitāro tiesību neievērošanu un ir ļoti nobažījies par to, ka visā pasaulē palielinās bruņotos konfliktos nodarītais kaitējums civiliedzīvotājiem un ka pieaug nāvi nesoši uzbrukumi slimnīcām, skolām, humānās palīdzības konvojiem un citiem civilajiem mērķiem; prasa šādus pārkāpumus pienācīgi ņemt vērā UNHRC konkrētām valstīm adresētos dokumentos un attiecīgos pārskatos, kas sniegti saskaņā ar VRP mehānismu;

21.  prasa ES aktīvi izstrādāt iniciatīvu, ar kuru ANO atzīst tā dēvētās ISIS/Da’esh nodarījumus pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm par genocīdu, un nodot Starptautiskajai Krimināltiesai lietas par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu; mudina īstenot ciešu dialogu un sadarbību starp šo tiesu, ANO un tās aģentūrām un ANO Drošības padomi;

22.  prasa ES mudināt visas valstis savās attiecīgajās attīstības politikās galveno uzmanību pievērst cilvēktiesībām un īstenot ANO 1986. gada Deklarāciju par tiesībām uz attīstību; atzinīgi vērtē to, ka nesen ANO Cilvēktiesību padome ir iecēlusi īpašo referentu par tiesībām uz attīstību, kura pilnvaras paredz sekmēt tiesību uz attīstību veicināšanu, aizsargāšanu un īstenošanu saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citiem starptautiskās attīstības sadarbības nolīgumiem; uzsver, ka visu cilvēku cilvēktiesību ievērošanai ir jākļūst par vienojošu elementu visu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam uzdevumu un mērķu sasniegšanā;

23.  prasa ES arī turpmāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un tās darbībās un programmās aktīvi atbalstīt ANO sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas iniciatīvas; prasa turpināt to pasākumu atbalstīšanu, kas stiprina sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu un izskauž visu veidu vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; stingri pieprasa, lai ES censtos rast starpreģionālas iniciatīvas sieviešu tiesību veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanai, kā arī Pekinas rīcības platformas un ICPD rīcības programmas efektīvai un pilnīgai īstenošanai, un pieprasa, lai ES šajā sakarā vienmēr uzturētu spēkā savu apņēmību aizstāvēt tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību;

24.  atgādina par ES apņemšanos integrēt cilvēktiesības un dzimumu aspektus saskaņā ar vēsturiski nozīmīgo ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000. gads) un Rezolūciju Nr. 1820 (2008. gads) par sievietēm, mieru un drošību; prasa ES starptautiskā līmenī atbalstīt tās pievienotās vērtības atzīšanu, ko sniedz sieviešu līdzdalība konfliktu nepieļaušanā un atrisināšanā, miera uzturēšanas operācijās, humānās palīdzības sniegšanā un pēckonfliktu atjaunošanas un ilgtspējīgas samierināšanas procesā;

25.  prasa ES arī turpmāk veicināt bērnu tiesības, jo īpaši palīdzot nodrošināt bērnu piekļuvi ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, tostarp konfliktu zonās un bēgļu nometnēs, un izskaust bērnu darbu, bērnu-kareivju vervēšanu, brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu, pāragras un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu un kaitējošas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; prasa īstenot pasākumus, lai atbalstītu un stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros īstenotos starptautiskos centienus izbeigt bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, kā arī efektīvāk novērst konfliktu un pēckonflikta situāciju ietekmi uz sievietēm un meitenēm; aicina visas ANO dalībvalstis ievērot savus līgumos noteiktos pienākumus un saistības saskaņā ar 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, lai atbalstītu visu attiecīgo valstu jurisdikcijās dzīvojošo bērnu tiesības neatkarīgi no viņu juridiskā statusa un bez jebkāda veida diskriminācijas;

26.  aicina valstis veicināt personu ar invaliditāti tiesības, tostarp to līdztiesīgu iesaistīšanos un sociālo iekļaušanu; aicina visas valstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

27.  prasa ES sadarboties ar partneriem ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanā, tostarp veicot pasākumus, ar ko mudina vairāk valstu pieņemt valsts rīcības plānus un iesaistīties ANO darba grupu un OHCHR darbības jomās; atkārtoti pauž savu prasību visām valstīm, tostarp ES, aktīvi un konstruktīvi iesaistīties tāda juridiski saistoša instrumenta pēc iespējas drīzā izveidē, kas starptautisko cilvēktiesību jomā regulē pārnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbības, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, tos izmeklētu, nodrošinātu tiesisko aizsardzību un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kad šādi pārkāpumi notiek;

28.  atzinīgi vērtē ANO Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kurā risināts jautājums par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos un kuras rezultātā ir pieņemts globāls līgums par visaptverošu sistēmu reaģēšanai uz bēgļu pieplūdumu (CRR), un apņemšanos, kuras mērķis attiecībā uz migrantiem un bēgļiem ir glābt dzīvības, risināt konkrētas vajadzības, cīnīties pret rasismu un ksenofobiju, apkarot cilvēku tirdzniecību, nodrošināt vienlīdzīgu atzīšanu un aizsardzību likuma priekšā un nodrošināt iekļaušanu valstu attīstības plānos; aicina visas iesaistītās puses atbalstīt Ņujorkas deklarāciju, nodrošinot politisku līdzdalību, finansējumu un konkrētas solidāras darbības, un atgādina, ka migrācijas jautājums arī turpmāk būtu jāskata pasaules mērogā, nevis tikai Eiropas līmenī; prasa ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadošo lomu šo starptautisko centienu īstenošanā un saskaņā ar starptautiskajās tiesībās noteiktajiem pienākumiem izpildīt savas saistības aizsargāt patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu, jo īpaši sieviešu, bērnu un neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, tiesības;

29.  atgādina, ka migrantu atgriešana būtu jāīsteno tikai tad, ja pilnībā tiek ievērotas viņu tiesības, un tikai tādā gadījumā, ja viņu attiecīgajās valstī tiek garantēta viņu tiesību aizsardzība; aicina valdības izbeigt patvaļīgi apcietināt un aizturēt migrantus, tostarp nepilngadīgos; aicina visas valstis veikt konkrētus pasākumus bērnu-bēgļu un bērnu-migrantu interesēs, pamatojoties uz Konvenciju par bērna tiesībām, un ieviest pasākumus, ar kuriem nostiprina bērnu aizsardzības sistēmas, tostarp sociālo darbinieku un citu profesionālo grupu apmācību, un sadarbību ar NVO; aicina visas valstis ratificēt un īstenot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

30.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt cilvēktiesību, tostarp pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kulturālo tiesību, universālumu un nedalāmību atbilstīgi Lisabonas līguma 21. pantam un vispārīgajiem noteikumiem par Savienības ārējo darbību;

31.  uzsver, ka ir jāpieņem uz tiesībām balstīta pieeja un jāintegrē cilvēktiesību ievērošana visos ES politikas virzienos, tostarp tirdzniecības, investīciju, publisko pakalpojumu, attīstības sadarbības un migrācijas politikas virzienos, un tās kopējā drošības un aizsardzības politikā;

32.  atgādina par to, ka iekšējā un ārējā saskaņotība cilvēktiesību jomā ir būtiska, lai nodrošinātu ES cilvēktiesību politikas ticamību attiecībās ar trešām valstīm, un prasa ES izpildīt savas saistības šajā sakarā;

Baltkrievija

33.  pauž dziļas bažas par to, ka vēl arvien tiek ierobežota vārda brīvība un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība; nosoda neatkarīgo un opozīcijas žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu un aizturēšanu; nosoda to, ka joprojām tiek piemēroti nāvessodi; aicina Padomes 35. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras attiecībā uz situāciju cilvēktiesību jomā Baltkrievijā un aicina valdību pilnībā sadarboties ar īpašo referentu un apņemties sākt jau sen nepieciešamās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības, tostarp, īstenojot īpašā referenta un citu cilvēktiesību mehānismu izstrādātos ieteikumus;

Burundi

34.  pauž dziļas bažas par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Burundi un par to, ka no valsts bēg aizvien vairāk cilvēku; nosoda vardarbību, kas Burundi notiek kopš 2015. gada un ir izraisījusi cilvēku bojāeju, spīdzināšanu un īpaši pret sievietēm vērstu vardarbību, tostarp kolektīvu izvarošanu un vajāšanu; nosoda to, ka tūkstošiem cilvēku ir ieslodzīti un simtiem tūkstoši Burundi iedzīvotāju ir piespiedu kārtā pārvietoti, kā arī preses un vārda brīvības pārkāpumus un vispārējo nesodāmību par šādiem pārkāpumiem; atbalsta ES Padomes lēmumu, kas pieņemts pēc tam, kad neizdevās saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu sāktās diskusijas, apturēt tiešo finansiālo atbalstu, tostarp budžeta atbalstu, Burundi administrācijai, vienlaikus saglabājot pilnu finansiālo atbalstu iedzīvotājiem un humāno palīdzību, izmantojot tiešos kanālus; pilnībā atbalsta izmeklēšanas komisijas Burundi jautājumā izveidi, lai identificētu iespējamos cilvēktiesību pārkāpējus un ļaunprātīgas izmantošanas veicējus valstī, tādējādi nodrošinot pilnīgu atbildību; prasa ES un tās dalībvalstīm izmantot to rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka Burundi sāk sadarboties ar izmeklēšanas komiteju (IK), Padomi un tās mehānismiem, konstruktīvi iesaistās IK darbā un risina nopietnās problēmas saistībā ar cilvēktiesībām; aicina Burundi iestādes pārskatīt savu lēmumu izstāties no Starptautiskās Krimināltiesas;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

35.  pauž dziļas bažas par to, ka humanitārā situācija KTDR arvien pasliktinās; aicina KTDR valdību pildīt pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību instrumentos, kuriem tā pievienojusies, un nodrošināt, lai humanitārajām organizācijām, neatkarīgajiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašajam referentam cilvēktiesību jautājumos KTDR būtu pieeja šai valstij un tiktu īstenota vajadzīgā sadarbība; aicina KTDR atļaut valsts un starptautisko plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un preses brīvību, kā arī atļaut pilsoņiem neierobežotu piekļuvi internetam; stingri nosoda sistemātisko nāvessoda izmantošanu KTDR plašā mērogā; aicina KTDR valdību izsludināt moratoriju attiecībā uz visām nāvessoda izpildēm, lai tuvākajā nākotnē nāvessodu atceltu; prasa saukt pie atbildības, tiesāt Starptautiskajā Krimināltiesā un pakļaut mērķtiecīgām sankcijām tos, kas ir atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci; asi nosoda kodolizmēģinājumus, uzskatot tos par lieku un bīstamu provokāciju, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu un nopietnu draudu Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas reģiona mieram un stabilitātei; prasa atjaunot īpašā referenta pilnvaras; prasa iesniegt ekspertu grupas ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei; iesaka iekļaut rezolūcijā galvenos ekspertu ziņojumā ietvertos ieteikumus par atbildību, tostarp par Seulas biroja veiktspējas stiprināšanu ar izmeklēšanas un kriminālvajāšanas speciālistu zināšanām un krimināltiesību eksperta iecelšanu, lai veicinātu pasākumus atbildības noteikšanai;

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

36.  nosoda smagos cilvēktiesību pārkāpumus, kurus pilnīgas nesodāmības apstākļos veic drošības spēki, un prasa saukt pie atbildības šo pārkāpumu izdarītājus; īpaši prasa padziļināti izmeklēt brutālo vardarbību pret civiliedzīvotājiem Kongo austrumos, tostarp sieviešu izvarošanu un bērnu paverdzināšanu; prasa ANO miera uzturēšanas spēku pilnvaru termiņa Kongo austrumos iespējamu pagarinājumu; aicina Padomi apsvērt, vai turpmākas vardarbības gadījumā nevajadzētu paplašināt pašreizējos ierobežojošos pasākumus (kā paredz Kotonū nolīgums), piemēram, mērķtiecīgās ES sankcijas, tostarp ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu personām, kuras ir atbildīgas par demokrātiskā procesa vardarbīgo apspiešanu un ierobežošanu KDR; mudina KDR iestādes īstenot 2016. gada decembrī panākto vienošanos un līdz 2017. gada decembrim ar starptautisko dalībnieku palīdzību sarīkot vēlēšanas; prasa UNHRC turpināt uzraudzīt KDR līdz vēlēšanām un demokrātiskās pārejas brīdim un mudina augstā komisāra biroju vajadzības gadījumā informēt Padomi par stāvokli KDR un nepieciešamības gadījumā rīkoties stingrāk;

Gruzijas Abhāzijas reģions un Chinvali reģions/ Dienvidosetija

37.  turpina paust bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un to, ka nav iespējams piekļūt Krievijas nelikumīgi okupētajiem Abhāzijas reģioniem un Chinvali reģionam/ Dienvidosetijai, kur cilvēktiesību pārkāpumi vēl arvien ir plaši izplatīti; mudina stiprināt tiešus cilvēku savstarpējos kontaktus starp Tbilisi kontrolēto teritoriju un abiem okupētajiem reģioniem; aicina pilnībā respektēt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību; uzsver, ka bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām (IPP) ir jānodrošina iespēja droši un cieņpilni atgriezties savās pastāvīgajās dzīves vietās; aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu VRP ieteikumu ieviešanu un īstenošanu;

Mjanma/Birma

38.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par vardarbīgām sadursmēm Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā un pauž nožēlu par cilvēku bojāeju, iztikas un pajumtes zaudēšanu un to, ka Mjanmas/Birmas bruņotie spēki, kā ziņots, ir izmantojuši nesamērīgi lielu spēku; mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties izbeigt rohingu slepkavības, vajāšanas un izvarošanas, kā arī viņu māju dedzināšanas; uzstāj, ka Mjanmas/Birmas valdībai un Mjanmas/Birmas civilajām iestādēm ir nekavējoties jāpārtrauc rohingu minoritātes diskriminācija un segregācija; prasa aizsargāt rohingu tiesības un garantēt visu Mjanmas/Birmas iedzīvotāju drošību, aizsardzību un līdztiesību; atzinīgi vērtē Mjanmas/Birmas valdības lēmumu par galveno prioritāti noteikt miera nodrošināšanu un nacionālo izlīgumu; atzinīgi vērtē Mjanmas/Birmas valdības paziņojumu par izmeklēšanas komisijas izveidi, lai izmeklētu neseno vardarbību Rakhainas pavalstī; uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības vainīgie un jānodrošina pienācīga tiesiskā aizsardzība vardarbībā cietušajām personām; aicina Mjanmas/Birmas valdību turpināt demokratizācijas procesu un ievērot tiesiskumu, vārda brīvību un cilvēka pamattiesības; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt atjaunotas pilnvaras īpašajam referentam Mjanmas/Birmas jautājumos;

Okupētās palestīniešu teritorijas (OPT)

39.  pauž dziļas bažas par ieilgušo strupceļu Tuvo Austrumu miera procesā un prasa nekavējoties atsākt ticamus centienus panākt mieru; pauž bažas par humanitāro situāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem okupētajās palestīniešu teritorijās, kā minēts tā 2015. gada 10. septembra rezolūcijā par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā(3); uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāturpina uzraudzīt, kā tiek īstenotas UNHRC rezolūcijas par pārkāpumiem un vardarbību, piemēram, 2015. gada 3. jūlija rezolūcija par pārskatatbildības un tiesiskuma nodrošināšanu saistībā ar visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem palestīniešu okupētajās teritorijās, tostarp Austrumjeruzalemē; norāda, ka Starptautiskā Krimināltiesa pašlaik veic sākotnēju izmeklēšanu; atkārtoti apliecina pilnīgu atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai un starptautiskajai krimināltiesību sistēmai; šajā kontekstā atgādina par ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem(4) un aicina EĀDD ziņot Parlamentam par ES finansētajām struktūrām un projektiem nodarītajiem postījumiem un radīto kaitējumu; uzsver, ka visām pusēm jāturpina ievērot pamiers Gazas joslā un prasa pārtraukt blokādi; aicina gan izraēliešus, gan palestīniešus nepieļaut darbības, kas varētu izraisīt lielāku saasinājumu, tostarp nepieļaut naidīgus izteikumus un naida kurināšanu publiskajā telpā, kā arī neveikt vienpusējus pasākumus, kas negatīvi ietekmētu sarunu rezultātu un apdraudētu divu valstu risinājuma iespējamību; uzsver, ka konflikta ilglaicīgu risinājumu var panākt vienīgi reģionālā kontekstā, ar visu attiecīgo reģionālo ieinteresēto pušu aktīvu līdzdalību un starptautiskās sabiedrības atbalstu;

Dienvidsudāna

40.  aicina visas puses atturēties no cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp no tādiem pārkāpumiem, kas pielīdzināmi starptautiskiem noziegumiem, piemēram, sodīšanas ar nāvi bez tiesas sprieduma, etniskas vardarbības, ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības, tostarp izvarošanas, kā arī uz dzimumu balstītas vardarbības, bērnu vervēšanas un izmantošanas, piespiedu pazušanas un patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas; atzīmē, ka Dienvidsudānas valdība 2016. gada 16. martā parakstīja Ceļveža nolīgumu un pēc tam ir precizējusi savas saistības attiecībā uz citu attiecīgo ieinteresēto personu iekļaušanu nacionālajā dialogā un attiecībā uz visu to lēmumu ievērošanu, kas panākti starp opozīcijas pārstāvjiem un 7+7 mehānismu, nacionālā dialoga koordinācijas komiteju; uzstāj, ka visām pusēm ir jāievēro savas saistības, un prasa turpināt dialogu, lai panāktu pilnīgu pamieru; prasa ES un tās dalībvalstīm arī turpmāk apņemties atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt Dienvidsudānā un tās iedzīvotājiem mieru pārejas procesā uz valsts iekšienē reformētu demokrātiju; prasa ES un tās dalībvalstīm atjaunot pilnvaras Cilvēktiesību komisijai Dienvidsudānā un nostiprināt tās lomu cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanā un seksuālās vardarbības apzināšanā; atbalsta tās ieteikumu iekļaušanu ziņojumā, kas nosūtāms ANO Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;

Sīrija

41.  stingri nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko veikuši Asada režīma spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdarījuši nevalstiskie bruņotie teroristu grupējumi, jo īpaši ISIS/Daesh, kuru izdarītie noziegumiem ir uzskatāmi par genocīdu, kā arī Fateh Jabhat Fateh al-Sham / Al-Nusra Front un citi džihādistu grupējumi; uzsver, ka jāturpina izmeklēt ķīmisko ieroču izmantošanu un iznīcināšanu, ko Sīrijā veic visas puses, un pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas lēmumu bloķēt jaunu ANO DP rezolūciju par ķīmisko ieroču izmantošanu; atkārtoti prasa nodrošināt pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un saukt pie atbildības personas, kas vainojamas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci; atbalsta ES iniciatīvu nodot jautājumu par stāvokli Sīrijā izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā un aicina ANO Drošības padomi rīkoties šajā sakarā; atbalsta IK pilnvaras veikt īpašu izmeklēšanu Alepo, par kuru būtu jāziņo ne vēlāk kā UNHRC 34. sesijā martā, un prasa ziņojumu iesniegt Ģenerālajai asamblejai un Drošības padomei;

Ukraina

42.  nosoda to, ka Krievijas nepārtrauktās agresijas dēļ Donbasā ir izveidojusies smaga humanitārā situācija un ka Ukrainas un starptautiskajām humanitārajām organizācijām ir liegta piekļuve okupētajiem reģioniem; pauž dziļas bažas par smagajiem humanitārajiem apstākļiem, ar kuriem saskaras vairāk nekā 1,5 miljoni iekšzemē pārvietoto personu; pauž visdziļākās bažas par to, ka konflikta dēļ turpinās seksuāla vardarbība; pauž dziļas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajā Krimā, galvenokārt attiecībā uz Krimas tatāriem; uzsver, ka arī turpmāk jāsniedz Ukrainai ES finansiālais atbalsts; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī Ukrainas brīvu un neatkarīgu izvēli nostāties uz Eiropas integrācijas ceļa; aicina visas puses nekavējoties sākt okupētās Krimas pussalas miermīlīgu reintegrāciju Ukrainas tiesību sistēmā, īstenojot politisku dialogu un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; aicina EĀDD un Padomi pastiprināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu starptautisko organizāciju piekļuvi Krimai ar mērķi uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli, ņemot vērā to, ka pussalā arvien tiek rupji pārkāptas pamatbrīvības un cilvēktiesības, un izveidot pastāvīgas starptautiskās uzraudzības un konvencionālus mehānismus; turklāt prasa pilnībā īstenot Minskas vienošanos un šajā sakarā atbalsta atbalsta sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kamēr Krima nav atdota; atgādina, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai aizsargātu viņu kontrolē esošos civiliedzīvotājus no karadarbības sekām; atbalsta un rosina Cilvēktiesību komitejas 34. sesijā sākt interaktīvu dialogu;

Jemena

43.  ir ārkārtīgi nobažījies par katastrofālo humanitāro situāciju Jemenā; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt atbalstīt Jemenu un tās iedzīvotājus; nosoda vēršanos pret civiliedzīvotājiem un to, ka viņi tiek iesaistīti nepieņemamā situācijā starp karojošām pusēm, kuras pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām bērnu vervēšana un izmantošana bruņotā konfliktā ir stingri aizliegta un ka piecpadsmit gadu nesasniegušu bērnu vervēšana var būt uzskatāma par kara noziegumu; aicina visas puses nekavējoties atbrīvot šādus bērnus un atturēties no viņu vervēšanas; mudina visas puses mazināt spriedzi un panākt tūlītēju un stabilu pamieru, kas liktu pamatus politiskam, iekļaujošam un sarunu ceļā panāktam konflikta risinājumam; šajā sakarā pilnībā atbalsta ANO īpašā sūtņa Jemenā Ismaïl Ould Cheikh Ahmed centienus, kā arī Cilvēktiesību padomes 2016. gada oktobra rezolūcijas 33/16 īstenošanu, kurā ANO ir prasīts sadarboties ar nacionālo neatkarīgās izmeklēšanas komisiju, un atbalsta visus neatkarīgas starptautiskās izmeklēšanas centienus izbeigt nesodāmību Jemenā; aicina ES dalībvalstis atbalstīt pašreizējos centienus, pauž bažas par pārkāpumiem un vardarbību Jemenā un prasa minētos gadījumus rūpīgi un objektīvi izmeklēt; mudina augsto komisāru izmantot starpsesiju informācijas sniegšanas formātu, lai regulāri informētu Cilvēktiesību komiteju par izmeklēšanu rezultātiem;

o
o   o

44.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 71. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0317.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0318.
(4) http://www.ohchr.org/documents/issues/business/A.HRC.17.31.pdf

Juridisks paziņojums