Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2222(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0066/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0066/2017

Debates :

PV 03/04/2017 - 19
CRE 03/04/2017 - 19

Balsojumi :

PV 04/04/2017 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0098

Pieņemtie teksti
PDF 639kWORD 70k
Otrdiena, 2017. gada 4. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Palmu eļļa un lietusmežu izciršana
P8_TA(2017)0098A8-0066/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (2016/2222(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.‑2030. gadam,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

–  ņemot vērā Komisijas tehnisko ziņojumu par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013-063)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu „Par atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumiem cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. decembrī pieņemto Amsterdamas deklarāciju „Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, kuras mērķis ir atbalstīt pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidi līdz 2020. gadam un nelikumīgas mežu izciršanas izbeigšanu līdz 2020. gadam,

–  ņemot vērā, ka piecas dalībvalstis, kuras parakstījušas Amsterdamas deklarāciju (Dānija, Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste un Nīderlande), ir solījušas, ka to valdības atbalstīs shēmu, kas nodrošinātu, lai līdz 2020. gadam palmu eļļas nozare kļūtu pilnībā ilgtspējīga,

–  ņemot vērā 2016. gada jūlija Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju un 2016. gada 30. novembra Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0767),

–  ņemot vērā Komisijas pasūtīto un finansēto 2016. gada 4. oktobra pētījumu „ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu — ietekme uz teritorijām un siltumnīcefekta gāzu emisijām skaitļos”,

–  ņemot vērā ziņojumu „Globiom — biodegvielas politikas pamats laikposmam pēc 2020. gada”,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2016 „ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

–  ņemot vērā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

–  ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kurš pieņemts 2010. gada 29. oktobrī Nagojā, Japānā, un stājās spēkā 2014. gada 12. oktobrī,

–  ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam un tās vidusposma novērtēšanu(2),

–  ņemot vērā tā 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu(3),

–  ņemot vērā Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) 2016. gadā Havaju salās notikušo Pasaules dabas saglabāšanas kongresu un tā dokumentu Nr. 066 par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu palmu eļļas nozares ekspansijas un ar to saistīto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0066/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un tai vajadzētu rīkoties, lai būtiski veicinātu to mērķu sasniegšanu, kas noteikti jomās, kuras attiecas uz cīņu pret klimata pārmaiņām un nodrošina vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību;

B.  tā kā ES bija izšķiroša nozīme, nosakot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas cieši saistīti ar palmu eļļas problemātiku (2., 3., 6., 14., 16., 17. IAM un jo īpaši 12., 13. un 15. IAM);

C.  tā kā saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam ES ir apņēmusies laikposmā līdz 2020. gadam veicināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt mežu izciršanu, atjaunot degradētos mežus un būtiski palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu visā pasaulē; tā kā saskaņā ar šo programmu laikposmam līdz 2030. gadam ES ir arī apņēmusies nodrošināt ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļus, apņēmusies mudināt uzņēmumus pieņemt ilgtspējīgu praksi un to ziņošanā integrēt informāciju par ilgtspējību, un ES ir arī apņēmusies veicināt ilgtspējīgu publiskā iepirkuma praksi saskaņā ar valstu politikas virzieniem un pasaules mēroga prioritātēm laikposmam līdz 2020. gadam;

D.  tā kā pasaules mežu bojāeju izraisa daudzi faktori, tostarp lauksaimniecības preču, piemēram, sojas, liellopu gaļas, kukurūzas un palmu eļļas, ražošana;

E.  tā kā no pēdējā laikā iznīcinātajiem tropu mežiem gandrīz puse (49 %) ir zaudēta tāpēc, ka zeme tiek nelikumīgi atbrīvota komerciālās lauksaimniecības vajadzībām, un šos postījumus izraisa citu reģionu valstu pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm, tostarp palmu eļļas, liellopu gaļas, sojas un koksnes izstrādājumiem; tā kā tiek lēsts, ka tropu mežu nelikumīgā pārvēršana par komerciālās lauksaimniecības platībām katru gadu rada 1,47 gigatonnas oglekļa emisiju — tas atbilst 25 % no ES fosilā kurināmā radīto emisiju gada apjoma(4);

F.  tā kā 2015. gadā notikušie savvaļas ugunsgrēki Indonēzijā un Borneo bija ļaunākie, kādi piedzīvoti gandrīz divās desmitgadēs, un tos izraisīja globālās klimata pārmaiņas, zemes izmantošanas maiņa un mežu izciršana; tā kā ārkārtējs sausums šajos reģionos, visticamāk, nākotnē kļūs par biežāku parādību, ja vien netiks veikti saskaņoti pasākumi ugunsgrēku novēršanai;

G.  tā kā savvaļas ugunsgrēku dēļ Indonēzijā un Borneo 69 miljoni cilvēku bija spiesti elpot veselībai kaitīgu, piesārņotu gaisu un šie ugunsgrēki izraisīja tūkstošiem priekšlaicīgas nāves gadījumu;

H.  tā kā ugunsgrēkus Indonēzijā parasti izraisa zemes atbrīvošana eļļas palmu plantācijām un citām lauksaimniecības vajadzībām; tā kā 52 % no ugunsgrēkiem Indonēzijā 2015. gadā notika kūdrājos, kuros ir liels oglekļa sastāvs, un tādēļ šī valsts ir kļuvusi par vienu no lielākajām globālās sasilšanas izraisītājām pasaulē(5);

I.  tā kā daudzās ražotājās valstīs nav precīzu koncesijas karšu un valsts zemes reģistru attiecībā uz eļļas palmu plantācijām, tāpēc ir sarežģīti noteikt, kas atbildīgs par mežu ugunsgrēkiem;

J.  tā kā saskaņā ar Ņujorkas deklarāciju par mežiem ES ir piekritusi palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži, atzīstot, ka daudziem uzņēmumiem varētu būt pat vēl vērienīgāki mērķi;

K.  tā kā 2008. gadā ES uzņēmās saistības līdz 2020. gadam samazināt mežu izciršanu vismaz par 50 % un līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža seguma zaudēšanu;

L.  tā kā vērtīgās tropu ekosistēmas, kas sedz tikai 7 % no Zemes virsmas ir pakļautas aizvien lielākai spriedzei mežu iznīcināšanas dēļ; tā kā eļļas palmu plantāciju ierīkošanas rezultātā notiek milzu apjoma meža ugunsgrēki, izžūst upes, notiek augsnes erozija un kūdrāju nosusināšana, tiek piesārņoti ūdensceļi un vispārēji iznīcināta bioloģiskā daudzveidība, kas savukārt izraisa daudzu ekosistēmu pakalpojumu izzušanu, un tas būtiski ietekmē klimatu, dabas resursu saglabāšanu un iespējas nosargāt pasaules vidi pašreizējām un nākamām paaudzēm;

M.  tā kā palmu eļļas un no tās iegūtu apstrādātu produktu patēriņš ir būtiski faktori, kas nosaka ES patēriņa ietekmi uz mežu bojāeju pasaulē;

N.  tā kā pieprasījums pēc augu eļļām kopumā pieaugs(6), turklāt tiek lēsts, ka pieprasījums pēc palmu eļļas līdz 2050. gadam pat divkāršosies(7); tā kā kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem 90 % no palmu eļļas ražošanas apjoma pieauguma bija koncentrēti Indonēzijā un Malaizijā; tā kā eļļas palmu audzēšana turklāt izplatās arī citās Āzijas valstīs, kā arī Āfrikā un Latīņamerikā, kur nepārtraukti tiek ierīkotas jaunas plantācijas un paplašinātas jau esošās, un tas nozīmē, ka vide tiks postīta aizvien vairāk; tomēr atzīmē, ka palmu eļļas aizstāšanai ar citām augu eļļām varētu būt nepieciešamas vēl lielākas zemes platības;

O.  tā kā palmu eļļa tiek plaši tiek izmantota tādēļ, ka tā ir lēta, un zemā cena ir panākta, palielinot eļļas palmu plantāciju skaitu teritorijās, kur iznīcināti meži; tā kā palmu eļļas izmantošana pārtikas nozarē turklāt nozīmē turēšanos pie masveida, neilgtspējīga ražošanas un patēriņa modeļa, kas ir pilnīgi pretrunā bioloģisku, kvalitatīvu, pārtikas nulles ceļa praksē iegūtu sastāvdaļu un produktu popularizēšanai un izmantošanai;

P.  tā kā palmu eļļa tiek aizvien vairāk izmantota biodegvielā un pārstrādātā pārtikā — tagad to satur aptuveni 50 % no iepakotajām pārtikas precēm;

Q.  tā kā daži uzņēmumi, kas tirgo palmu eļļu, nevar pārliecinoši pierādīt, ka palmu eļļa to piegādes ķēdēs nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, kūdrāju nosusināšanu vai vides piesārņošanu, nedz arī uzskatāmi apliecināt, ka tā ražota, ievērojot cilvēka pamattiesības un pienācīgus sociālos standartus;

R.  tā kā saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu (VRP) Komisijai ir pienākums novērtēt Savienībā patērētu pārtikas un nepārtikas preču ietekmi uz vidi globālā kontekstā un vajadzības gadījumā sagatavot politikas virzienu priekšlikumus, lai risinātu problēmas, kas atklātas šādu novērtējumu rezultātā, kā arī apsvērt iespēju izstrādāt Savienības rīcības plānu pasākumiem, ar ko nepieļauj mežu iznīcināšanu un degradēšanu;

S.  tā kā Komisija plāno veikt pētījumus par atmežošanu saistībā ar palmu eļļu;

T.  tā kā nav zināms, cik daudz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju rodas no zemes izmantošanas maiņas palmu eļļas ražošanas dēļ; tā kā ir jānodrošina labāki zinātniskie novērtējumi šajā jomā;

U.  tā kā ražotājās valstīs nav pieejami uzticami dati par zemes teritorijām, kas atdotas eļļas palmu audzēšanas vajadzībām — nedz par atļautu, nedz neatļautu ierīkošanu; tā kā tādēļ pašos pamatos ir apšaubāmi pasākumi, kas veikti, lai sertificētu, ka palmu eļļa iegūta ilgtspējīgi;

V.  tā kā 2014. gadā 60 % no visas palmu eļļas ES bija importēti enerģētikas sektora vajadzībām, no tiem 46 % importētās palmu eļļas izmantoti transportlīdzekļu degvielā (seškārtīgs pieaugums kopš 2010. gada) un 15 % izmantoti elektroenerģijas un siltuma ražošanai;

W.  tā kā tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam visā pasaulē 1 Mha (miljons hektāru) zemes tiks pārveidoti par eļļas palmu plantācijām biodīzeļdegvielas ražošanai, no tiem 0,57 Mha būs platības, kas atņemtas Dienvidaustrumāzijas primāro mežu teritorijām(8);

X.  tā kā ES biodegvielas politika laikposmam līdz 2020. gadam ir izraisījusi zemes izmantošanas maiņu pavisam 8,8 Mha platībā, no tiem 2,1 Mha Dienvidaustrumāzijā eļļas palmu plantāciju ekspansijas ietekmē, un puse no šīm platībām ir izveidotas uz tropu mežu un kūdrāju iznīcināšanas rēķina;

Y.  tā kā, izcērtot lietusmežus, tiek iznīcinātas dzīvotnes vairāk nekā pusei pasaules dzīvnieku sugu un vairāk nekā divām trešdaļām pasaules augu sugu un tādējādi tiek apdraudēta to izdzīvošana; tā kā lietusmežos mājo dažas no visretākajām pasaules sugām, un tās bieži vien ir endēmiskas sugas, kas iekļautas IUCN sarkanās grāmatas kritiski apdraudēto sugu sarakstā, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka tās pārdzīvo novērotu, lēstu un secinātu populācijas samazināšanos par vairāk nekā 80 % pēdējo 10 gadu laikā, vai arī ir aizdomas par šādu samazināšanos; tā kā ES patērētājiem vajadzētu būt labāk informētiem par centieniem aizsargāt šīs dzīvnieku un augu sugas;

Z.  tā kā daudzās izmeklēšanās konstatēts, ka eļļas palmu plantāciju ierīkošana un apsaimniekošana daudzās valstīs ir saistīta ar plaši izplatītiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, tostarp piespiedu izlikšanu no mājokļiem, bruņotu vardarbību, bērnu darbu, parādu verdzību vai pirmiedzīvotāju kopienu diskrimināciju;

AA.  tā kā bažas raisa ziņojumi(9) par to, ka pasaules palmu eļļas ražošanas būtiska daļa ir saistīta ar cilvēka pamattiesību pārkāpumiem un pienācīgu sociālo standartu neievērošanu, tiek bieži izmantots bērnu darbs un ir daudz konfliktu par zemi starp vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām no vienas puses un palmu eļļas koncesijas turētājiem no otras puses,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir IAM pamatmērķi;

2.  atgādina, ka mežiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu;

3.  norāda, ka mežu iznīcināšanu veicina daudzi un dažādi faktori, piemēram, zemes atbrīvošana lopu ganībām vai aramzemei, jo īpaši, lai audzētu soju ES lopbarības vajadzībām, palmu eļļas ražošana, urbanizācija, mežizstrāde, kā arī citi intensīvas lauksaimniecības veidi;

4.  norāda, ka 73 % no visā pasaulē iznīcināto mežu platībām ir meži, kas izcirsti, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecības preču ražošanas vajadzībām, no tiem 40 % ir platības, kur meži iznīcināti, lai ierīkotu eļļas palmu lielapjoma monokultūras plantācijas(10);

5.  atzīmē, ka palmu eļļas ieguve nav vienīgais mežu bojāejas iemesls — par to ir atbildīga arī nelikumīgas kokmateriālu ieguves ekspansija, kā arī demogrāfijas izraisīts spiediens;

6.  konstatē, ka citām augu eļļām, kas ražotas no sojas, rapša un citiem kultūraugiem, ir daudz lielāks vides pēdas nospiedums un tiem nepieciešams vairāk zemes nekā palmu eļļas gadījumā; atzīmē, ka citu eļļas kultūraugu audzēšanai parasti tiek intensīvāk izmantoti pesticīdi un mēslojums;

7.  ar bažām atzīmē, ka globālos mēģinājumus iegūt zemi ir izraisījis pasaulē augošais pieprasījums pēc biodegvielas un izejvielām, kā arī spekulācijas ar zemi un lauksaimniecības precēm;

8.  atgādina, ka ES ir viena no lielākajām to produktu importētājām, kas iegūti mežu iznīcināšanas rezultātā, un tas postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību;

9.  atzīmē, ka nedaudz mazāk par vienu ceturtdaļu (vērtības izteiksmē) starptautiski tirgoto lauksaimniecības preču, kas iegūtas nelikumīgas atmežošanas rezultātā, ir paredzētas ES tirgum, tostarp 27 % no visas tirgotās sojas, 18 % no palmu eļļas, 15 % no liellopu gaļas un 31 % no ādas(11);

10.  uzsver — lai efektīvi apkarotu mežu izciršanu, kas saistīta ar lauksaimniecības preču patēriņu, ES rīcībai jābūt vērstai ne tikai uz palmu eļļas ražošanu, bet uz visu šādu lauksamniecības preču importu;

11.  atgādina, ka Malaizija un Indonēzija ir galvenās palmu eļļas ražotājas — tiek lēsts, ka tās saražo 85–90 % no visā pasaulē saražotā apjoma, — un atzinīgi vērtē to, ka Malaizijas primāro mežu platības kopš 1990. gada ir palielinājušās, taču joprojām ir noraizējies, ka pašlaik mežu izciršanas temps Indonēzijā reizi piecos gados palielinās par 0,5 % no visas izcirsto mežu platības;

12.  atgādina, ka Indonēzija nesen ir kļuvusi par trešo lielāko CO2 piesārņojuma izraisītāju pasaulē un cieš no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, un daudzas apdraudētās savvaļas sugas Indonēzijā ir uz izmiršanas sliekšņa;

13.  atgādina, ka palmu eļļas tirdzniecības īpatsvars ir 40 % no visu augu eļļu pasaules tirdzniecības apjoma un ka ES (kas importē aptuveni 7 miljoni tonnu gadā) ir otrā lielākā importētāja pasaulē;

14.  pauž satraukumu par to, ka aptuveni puse no nelikumīgi izcirsto mežu platībām tiek izmantota palmu eļļas ražošanai ES tirgum;

15.  atzīmē, ka lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare izmanto palmu eļļu kā sastāvdaļu un/vai aizstājēju tās produktivitātes un ķīmisko īpašību dēļ, piemēram, vieglās uzglabāšanas, kušanas temperatūras dēļ, un tādēļ, ka tā ir lētāka par citām izejvielām;

16.  atzīmē arī to, ka palmu kodolu rauši ES tiek izmantoti dzīvnieku barībā, jo īpaši piena un gaļas lopu nobarošanai;

17.  šajā sakarā uzsver, ka Eiropas Savienībā sociālie, veselības un vides standarti ir stingrāki;

18.  pilnībā saprot, cik sarežģīta ir palmu eļļas problemātika, un norāda, ka ir svarīgi rast globālu risinājumu, pamatojoties uz daudzo dalībnieku kolektīvo atbildību; stingri iesaka ievērot šo principu visiem, kas iesaistīti piegādes ķēdē, tostarp ES un citām starptautiskām organizācijām, dalībvalstīm, finanšu institūcijām, ražotāju valstu valdībām, pirmiedzīvotāju un vietējām kopienām, valsts un starptautiskiem uzņēmumiem, kas iesaistīti palmu eļļas ražošanā, izplatīšanā un pārstrādē, patērētāju apvienībām un NVO; turklāt ir pārliecināts, ka visiem šiem dalībniekiem ir jāpiedalās savu centienu koordinēšanā, lai atrisinātu daudzās smagās problēmas, kas saistītas ar palmu eļļas neilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

19.  uzver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu palmu eļļas ražošanu, ir jāuzņemas kopīga globāla atbildība, bet vienlaikus uzsver pārtikas ražošanas nozares būtisko lomu, jo tā var izvēlēties izmantot ilgtspējīgi ražotas alternatīvas izejvielas;

20.  atzīmē, ka vairāki preču ražotāji, mazumtirgotāji un citi vidutāji piegādes ķēdē, tostarp Eiropas uzņēmumi, ir uzņēmušies saistības nodrošināt tādu ražošanu un tirdzniecību, kura nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, oglekļa bagātu kūdrāju pārveidošanu un kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, nodrošināta pārredzamība, izsekojamība, trešo pušu veiktas pārbaudes un atbildīgas pārvaldības prakse;

21.  atzīst, ka lietusmežu un pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga šīs planētas un cilvēces nākotnei, taču uzsver, ka šī saglabāšana ir jāsaista ar lauku attīstības politikas instrumentiem, lai attiecīgajās teritorijās nepieļautu nabadzību un veicinātu nodarbinātību mazās lauksaimnieku kopienās;

22.  uzskata, ka centienos apturēt mežu izciršanu ir jāparedz arī vietējo spēju veidošana, tehnoloģiskā palīdzība un labākās prakses apmaiņa starp kopienām, kā arī atbalsts sīksaimniekiem, lai viņi varētu izmanot savu apstrādājamo zemi visefektīvākajā veidā un nevajadzētu vēl vairāk iznīcināt mežus; šajā sakarā uzsver, ka ir ļoti daudz iespēju nostiprināt ekosistēmu funkcijas ar agroekoloģisko praksi, izmantojot dažādus, ārkārtīgi daudzveidīgus stādījumus, agromežsaimniecību un permakultūru paņēmienus un iztiekot bez atkarības no ieguldījuma vai monokultūrām;

23.  atzīmē, ka eļļas palmu audzēšana var dot pozitīvus ieguvumus valstu ekonomiskajā izaugsmē un piedāvāt dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem, ja vien tiek veikta atbildīgi un ilgtspējīgi un ir noteikti stingri nosacījumi attiecībā uz audzēšanas ilgtspēju;

24.  atzīmē, ka pastāv vairākas brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, tostarp RSPO, ISPO un MSPO, un atzinīgi vērtē to, ka tās veicina palmu eļļas ilgtspējīgu ražošanu; tomēr atzīmē, ka šo standartu ilgtspējas kritēriji tiek kritizēti, jo īpaši par to ekoloģisko un sociālo integritāti; uzsver, ka shēmu dažādība rada patērētājiem neskaidrības un ka ir jācenšas sasniegt tālejošāku mērķi — izstrādāt vienotu sertifikācijas shēmu, kas veicinātu ilgtspējīgi ražotas palmu eļļas atpazīstamību patērētājiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai šāda sertifikācijas shēma garantētu, ka ES tirgū nonāk vienīgi ilgtspējīgi ražota palmu eļļa;

25.  norāda, ka būtu jāveicina arī mūsu trešo valstu partneru izpratne par ieguldījumu, ko tie var sniegt, nodrošinot ilgtspēju un risinot mežu bojāejas problēmu, tostarp saistībā ar viņu izmantoto izejvielu izcelsmi;

Ieteikumi

26.  aicina Komisiju ievērot ES starptautiskās saistības, tostarp tās, kas noteiktas sakarā ar COP 21, ANO Mežu forumu (UNFF)(12), ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD)(13), Ņujorkas deklarāciju par mežiem un ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2020. gadam apturēt mežu izciršanu(14);

27.  norāda uz iespējām, ko piedāvā tādas iniciatīvas kā Ņujorkas deklarācija par mežiem(15), kuras mērķis ir palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži; atzīmē, ka daži uzņēmumi ir noteikuši ļoti vērienīgus mērķus, taču, lai gan 60 % uzņēmumu, kas tirgo palmu eļļu, ir pievienojušies šādām iniciatīvām, patlaban tikai 2 % no tiem spēj izsekot, no kurienes ir nākusi palmu eļļa, ko tie tirgo(16);

28.  atzīmē pārtikas ražošanas nozares centienus un panākto progresu attiecībā uz sertificētas ilgtspējīgi iegūtas palmu eļļas (CSPO) izmantošanu; aicina visas nozares, kas izmanto palmu eļļu, darīt vairāk, lai panāktu, ka tiek izmantota CSPO;

29.  aicina Komisiju un visas dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, skaidri parādīt savu apņemšanos strādāt pie tā, lai visā ES tiktu īstenotas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka tiek izmantota vienīgi 100 % sertificēta ilgtspējīgi ražota palmu eļļa, un tādēļ cita starpā arī parakstīt un īstenot Amsterdamas deklarāciju „Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, turklāt strādāt arī pie tā, lai nozares uzņemtos saistības, šajā nolūkā cita starpā arī parakstot un īstenojot Amsterdamas deklarāciju „Atbalsts pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidei līdz 2020. gadam”;

30.  prasa, lai uzņēmumi, kas audzē eļļas palmas, ievērotu Bangkokas nolīgumu par vienotu pieeju, īstenojot saistības nepieļaut mežu izciršanu, un lai tie izmantotu oglekļa liela uzkrājuma pieeju, kas palīdz noteikt eļļas palmu plantācijām piemērotas teritorijas, piemēram, noplicinātas zemes platības ar mazu oglekļa uzkrājumu un zemu dabas vērtību;

31.  prasa ES pildīt savas saistības, aktīvāk iesaistīties notiekošajās sarunās par FLEGT brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem un panākt, ka nolīgumu galīgajā redakcijā tiek iekļauti noteikumi par kokmateriāliem, kas iegūti, izcērtot mežus, lai tos pārveidotu par eļļas palmu plantācijām; uzsver, ka ir jāpanāk, lai šie nolīgumi atbilstu starptautiskajām tiesībām un saistībām vides aizsardzības, cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jomā un lai ar tiem tiktu ieviesti atbilstīgi pasākumi mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzība; norāda, ka līdzīgu pieeju varētu arī piemērot, lai panāktu atbildību palmu eļļas piegādes ķēdēs; iesaka par pamatu ES politikai attiecībā uz palmu eļļas nozari izmantot FLEGT daudzpusēja ieinteresēto personu dialoga principu un principu par iesakņojušos pārvaldības problēmu risināšanu ražotājās valstīs, kā arī atbalstošus ES importa politikas virzienus; norāda, ka šādi pasākumi varētu pastiprināt kontroli pār palmu eļļas nozari galamērķa valstīs;

32.  norāda, ka ir svarīgi sadarboties ar ražotājām valstīm, apmainoties ar informāciju par ilgtspējīgiem un ekonomiski īstenojamiem attīstības virzieniem un tirdzniecības praksi; atbalsta ražotāju valstu centienus izstrādāt ilgtspējīgu praksi, kas varētu palīdzēt uzlabot dzīves līmeni un ekonomiku šajās valstīs;

33.  aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu attiecībā uz pārredzamību un sadarbību starp valdībām un uzņēmumiem, kas izmanto palmu eļļu, un kopīgi ar dalībvalstīm sadarboties ar trešām valstīm, lai izstrādātu un īstenotu valstu tiesību aktus un ievērotu kopienu paražu tiesības uz zemi, jo tas nodrošina, ka ir aizsargāti meži, tajos dzīvojošās kopienas un viņu iztika;

34.  aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu nepieciešams FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu ietvaros ieviest mehānismus, lai risinātu problēmu, ko rada mežu pārvēršana par lauksaimniecības platībām, un lai šajā procesā vairāk nostiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu, kā arī zemes īpašnieku rīcības iespējas;

35.  prasa ES kā papildelementu brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem izstrādāt šo nolīgumu izpildes kontrolei paredzētus tiesību aktus attiecībā uz palmu eļļu, līdzīgi kā tas ir ES Kokmateriālu regulas gadījumā, kura attiecas gan uz uzņēmumiem, gan uz finanšu iestādēm; norāda, ka ES reglamentē kokmateriālu, zivju un konfliktu izrakteņu piegādes ķēdes, taču joprojām nav reglamentētas piegādes ķēdes, kas saistītas ar apdraudējumu mežam lauksaimniecības preču dēļ; mudina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgāk īstenot Kokmateriālu regulu, lai pilnībā izmantotu tās efektivitāti un pārliecinātos, ka to var izmantot kā paraugu jaunam ES tiesību aktam, ar kuru novērst neilgtspējīgi ražotas palmu eļļas tirdzniecību Eiropas Savienībā;

36.  aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām sākt informācijas kampaņas un nodrošināt patērētājiem visaptverošu informāciju par palmu eļļas ilgtspējīgas ražošanas pozitīvo ietekmi uz vidi, sabiedrību un politiku; aicina Komisiju nodrošināt, lai informācija, kas apliecina, ka palmu eļļu saturošais produkts ražots ilgtspējīgi, patērētājiem būtu sniegta, izmantojot uzreiz atpazīstamu zīmi, un visnotaļ iesaka šo zīmi izvietot uz produkta vai iepakojuma vai darīt to viegli pieejamu ar tehnoloģiskiem paņēmieniem, un tas būtu jānodrošina attiecībā uz visiem palmu eļļu saturošiem produktiem;

37.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar valstīm, kuras lielā daudzumā patērē palmu eļļu (piemēram, ar Ķīnu un Indiju) un ražotājām valstīm, lai veicinātu izpratni un meklētu kopīgus risinājumus tropu mežu iznīcināšanas un degradēšanas problēmai;

38.  ar nepacietību gaida Komisijas pētījumus par saistību starp mežu izciršanu un palmu eļļu, un sagaida, ka pēc pētījumu pabeigšanas tie būs pieejami, cik vien drīz iespējams;

39.  aicina Komisiju sniegt visaptverošus datus par palmu eļļas patēriņu Eiropā un tās importu ES;

40.  aicina Komisiju izvērst pētniecību, lai savāktu informāciju par Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu iznīcināšanas procesu, sociālajām problēmām, apdraudētajām sugām un vides piesārņojumu, kā arī aicināt tirdzniecības partnerus ārpus ES darīt to pašu;

41.  aicina Komisiju izstrādāt tehnoloģijas un nākt klajā ar konkrētu rīcības plānu, tostarp attiecībā uz informācijas kampaņām, lai samazinātu Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu bojāeju trešās valstīs;

42.  atzīst pašreizējo sertifikācijas shēmu pozitīvo ieguldījumu, bet ar nožēlu secina, ka RSPO, ISPO, MSPO un visas pārējās atzītās sertifikācijas shēmas nenodrošina efektīvu aizliegumu saviem dalībniekiem pārvērst par eļļas palmu plantācijām lietusmežus vai kūdrājus; tāpēc uzskata, ka galvenās sertifikācijas shēmas nenodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvu samazināšanu plantāciju ierīkošanas un darbības laikā, un tādējādi tās nav spējušas novērst milzīgus meža un kūdrāju ugunsgrēkus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek veikta šo sertifikācijas shēmu neatkarīga revīzija un uzraudzība, lai garantētu, ka ES tirgū laistā palmu eļļa atbilst attiecīgajiem standartiem un ir ražota ilgtspējīgi; norāda, ka palmu eļļas nozares ilgtspējas jautājumu nevar atrisināt tikai ar brīvprātīgiem pasākumiem un politikas virzieniem, bet ir jānosaka saistoši noteikumi un obligāta sertifikācijas shēma arī attiecībā uz palmu eļļas ražošanas uzņēmumiem;

43.  prasa ES ieviest obligātus ilgtspējas kritērijus attiecībā uz palmu eļļu un to saturošiem produktiem, kas nonāk ES tirgū, un tā nodrošināt, ka Eiropas Savienībā tirgotās palmu eļļas ražošana:

   nav nedz tieši, nedz netieši izraisījusi ekosistēmu postījumus, piemēram, primāro un sekundāro mežu izciršanu un kūdrāju vai citu ekoloģiski vērtīgu dzīvotņu iznīcināšanu vai degradēšanu, un ka tās dēļ nav samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo īpaši apdraudētu dzīvnieku un augu sugu gadījumā,
   nav izraisījusi tādas izmaiņas zemes apsaimniekošanas praksē, kuras negatīvi ietekmē vidi,
   nav izraisījusi ekonomiskas, sociālas un vides problēmas, kā arī konfliktus, tostarp jo īpaši bērnu darbu, piespiedu darbu, zemes sagrābšanu vai pirmiedzīvotāju vai vietējo kopienu izlikšanu no mājokļiem,
   nodrošina cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanu un pilnībā atbilst attiecīgiem sociālajiem un darba standartiem, kas noteikti, lai garantētu darba ņēmēju drošību un veselību darbā,
   ir devusi iespēju sertifikācijas sistēmā iekļauties arī mazapjoma eļļas palmu audzētājiem un ir nodrošinājusi, ka viņi saņem taisnīgu peļņas daļu;
   nodrošina, ka palmas tiek audzētas tādās plantācijās, kas apsaimniekotas ar mūsdienīgiem agroekoloģiskiem paņēmieniem, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, tā samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību;

44.  atzīmē, ka jau ir pieejami atbildīgas palmu eļļas ražošanas stingri standarti, arī tie, ko izstrādājusi Palmu eļļas inovācijas grupa (POIG), taču uzņēmumi un sertifikācijas shēmas vēl nav tos plaši pieņēmušas, un vienīgā shēma, kura tos piemēro, ir RSPO Next;

45.  atzīmē, ka visiem piegādes ķēdes dalībniekiem ir svarīgi spēt skaidri nošķirt ilgtspējīgi un neilgtspējīgi iegūtu palmu eļļu un tās atliekvielas un blakusproduktus; norāda, cik svarīga visos piegādes ķēdes posmos ir preču izsekojamība un pārredzamība;

46.  prasa ES noteikt saistošu regulējumu, lai nodrošinātu, ka visu lauksaimniecības preču importētāju piegādes ķēdes ir izsekojamas līdz pat izejvielas izcelsmei;

47.  aicina Komisiju palielināt izsekojamību attiecībā uz palmu eļļu, kas importēta ES, un, kamēr vēl netiek piemērota vienota sertifikācijas shēma, apsvērt iespēju piemērot atšķirīgas muitas nodevu shēmas, kurās precīzāk atspoguļotas patiesās izmaksas saistībā ar slogu videi; prasa, lai Komisija arī apsvērtu tarifu un ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu ieviešanu un piemērošanu, pamatojoties uz palmu eļļas oglekļa dioksīda pēdu; prasa attiecībā uz mežu izciršanu pilnībā piemērot principu „maksā piesārņotājs”;

48.  aicina Komisiju skaidri noteikt sankcijas neatbilstības gadījumā, tomēr nepārtraucot tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm;

49.  šajā sakarībā aicina Komisiju Pasaules Muitas organizācijā ierosināt harmonizētās nomenklatūras sistēmas reformu, kas dotu iespēju skaidri nošķirt sertificētu ilgtspējīgu palmu eļļu un tās atvasinājumus no neilgtspējīgi ražotas palmu eļļu un tās atvasinājumiem;

50.  aicina Komisiju tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības sadaļās nekavējoties iekļaut saistošas prasības darba un vides jomā, lai nepieļautu mežu izciršanu, tostarp un jo īpaši tirdzniecības nolīgumos ar ražotājām valstīm iekļaut garantijas izbeigt mežu izciršanu, ieviešot stingrus un reāli īstenojamus pasākumus, ar kuriem novērst neilgtspējīgu mežsaimniecības praksi šajās valstīs;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt tādus instrumentus, kas veicinātu vides saglabāšanas jautājumu labāku integrāciju attīstības sadarbībā; atzīmē, ka šāda pieeja palīdzēs panākt, ka pasākumi attīstības jomā nenoved pie neparedzētām vides problēmām, bet gan darbojas sinerģiski ar vides saglabāšanas pasākumiem;

52.  konstatē, ka galvenais šķērslis eļļas palmu plantāciju ekspansijas kontrolei ražotājās valstīs ir zemes reģistra režīmu nepilnības, kas ierobežo sīksaimnieku iespējas saņemt aizdevumus, kuri viņiem nepieciešami, lai veicinātu savu plantāciju ilgtspēju; atzīmē, ka pārvaldības un mežsaimniecības iestāžu nostiprināšana vietējā un valsts līmenī ir efektīvas vides politikas priekšnoteikums; aicina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu ražotājām valstīm, lai pilnveidotu zemes reģistra režīmus un uzlabotu eļļas palmu plantāciju ilgtspēju vides jomā; norāda uz to, ka kartēšana ražotājās valstīs, tostarp ar satelīta un ģeotelpisko tehnoloģiju palīdzību, ir vienīgais veids, kā uzraudzīt eļļas palmu plantāciju koncesijas un ieviest mērķtiecīgas apmežošanas, mežu atjaunošanas un ekoloģisko koridoru veidošanas stratēģijas; aicina Komisiju palīdzēt ražotājām valstīm ieviest ugunsgrēku novēršanas mehānismus;

53.  atbalsta Indonēzijas valdības nesen ieviesto moratoriju attiecībā uz kūdrājiem, kuram vajadzētu novērst eļļas palmu plantāciju izplešanos atmežotās kūdrāju platībās; atbalsta Kūdrāju atjaunošanas aģentūras izveidi, lai atjaunotu ugunsgrēku skartos kūdrājus, kuru kopējā platība ir 2 miljoni hektāru;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis dialogā ar attiecīgajām valstīm uzsvērt nepieciešamību iesaldēt pašreizējās eļļas palmu plantāciju platības, tostarp nosakot moratoriju jaunām koncesijām, lai tādējādi nosargātu vēl atlikušās lietusmežu teritorijas;

55.  pauž satraukumu par to, ka darījumi ar zemi ir saistīti ar pārkāpumiem pret vietējo kopienu brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju pamatotas piekrišanas principu, kas noteikts SDO Konvencijā Nr. 169; prasa ES un tās dalībvalstīm panākt, lai ES investori pilnībā ievērotu starptautiskos standartus attiecībā uz atbildīgu un ilgtspējīgu investēšanu lauksaimniecībā, jo īpaši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un ESAO pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm, FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem; uzsver, ka jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka korporatīvās ļaunprātības upuriem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

56.  tāpēc aicina attiecīgās izcelsmes valstu iestādes ievērot cilvēktiesības, tostarp mežā dzīvojošo kopienu tiesības uz zemi, kā arī noteikt stingrākas saistības vides, sociālajā un veselības jomā, ņemot vērā FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu(17);

57.  mudina ES atbalstīt lauku mikrouzņēmumus, mazos un ģimenes uzņēmumus un veicināt zemes īpašumtiesību vai valdījuma tiesību reģistrēšanu valsts un vietējā līmenī;

58.  uzsver, ka mežu izciršanas rādītāji ir ļoti zemi tajās pirmiedzīvotāju teritorijās, kurās ir nodrošinātas paražu tiesības uz zemes lietošanu, un tam ir liels potenciāls, lai izmaksu ziņā lietderīgi samazinātu emisijas un nosargātu pasaules ekosistēmu pakalpojumus; prasa starptautisko finansējumu klimata un attīstības jomā izmantot pirmiedzīvotāju un kopienu zemju nosargāšanai un atbalstīt pirmiedzīvotāju tautas, kuras cenšas nosargāt savas teritorijas;

59.  atgādina, ka nabadzīgu lauku sieviešu iztika ir jo īpaši atkarīga no mežu resursiem; uzsver, ka ir jāpanāk dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana valstu mežsaimniecības politikas virzienos, lai, piemēram, nodrošinātu, ka sievietēm ir vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumā zemi un citus resursus;

60.  atgādina, ka Komisija savā paziņojumā „Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645) uzsvēra, cik būtiska ir holistiska pieeja tropisko mežu izciršanas problēmai, apsverot visus tās cēloņus, tostarp palmu eļļas ražošanu; atgādina, ka COP 21 sarunās Komisijai bija mērķis— vēlākais līdz 2030. gadam darīt galu pasaules meža seguma zudumam un līdz 2020. gadam samazināt tropu atmežošanas tempus vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni;

61.  aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu izstrādātu ES rīcības plānu pasākumiem, ar ko izbeidz mežu izciršanu un degradēšanu un kas ietvertu konkrētus regulatīvos pasākumus, kuri nodrošinātu, ka neviena ar ES saistītā piegādes ķēde un neviens finanšu darījums nav saistīts ar mežu izciršanu un degradēšanu, un aicina Komisiju arī aktīvāk strādāt pie ES rīcības plāna attiecībā uz palmu eļļu; aicina Komisiju pieņemt vienotu definīciju jēdzienam „ar mežu iznīcināšanu nesaistīts”;

62.  mudina dalībvalstis un Komisiju noteikt tādu meža definīciju, kas ietver bioloģisko, sociālo un kultūras daudzveidību, un tā nepieļaut zemes sagrābšanu un tropu mežu iznīcināšanu eļļas palmu monokultūras milzīgu plantāciju ierīkošanai, jo tas apdraudētu ES spēju pildīt savas saistības klimata jomā; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir vietējām sugām, tādējādi aizsargājot ekosistēmas, dzīvotnes un vietējās kopienas;

63.  aicina Komisiju nākt klajā ar ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību;

64.  uzstāj, ka attīstības jomas finanšu iestādēm būtu jāpanāk, ka to politika sociālajā un vides aizsardzības jomā ir saistoša un pilnībā atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz privātu finanšu iestāžu un publiskā sektora finanšu struktūru finansējumu;

65.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest obligātas prasības, ar ko valsts iepirkuma procedūrās priekšroka tiek dota ilgtspējīgi ražotai palmu eļļai;

66.  ar bažām atzīmē, ka komerciālā lauksaimniecība joprojām ir būtisks mežu izciršanas iemesls pasaulē un ka aptuveni puse no visiem kopš 2000. gada izcirstajiem lietusmežiem ir iznīcināti tādēļ, lai tos nelikumīgi pārvērstu par komerciālās lauksaimniecības platībām, un tas ir saistīts arī ar konfliktu iespējamību; prasa uzlabot mežsaimniecības, lauksaimniecības, zemes izmantošanas un lauku attīstības politikas virzienu koordinēšanu, lai sasniegtu IAM un nodrošinātu saistību izpildi klimata jomā; uzsver, ka arī šajā jomā ir jāpanāk politikas saskaņotība attīstībai, tostarp attiecībā uz ES atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku;

67.  vērš uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar zemes īpašumtiesību koncentrāciju un zemes izmantošanas maiņu un kas rodas, kad tiek ierīkotas monokultūru, tostarp eļļas palmu, plantācijas;

68.  aicina Komisiju atbalstīt padziļinātus pētījumus par zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz SEG emisijām, tostarp mežu izciršanas un bioenerģijas ražošanas gadījumā;

69.  aicina Komisiju rādīt piemēru citām valstīm, ieviešot ES tiesību aktos uzskaites noteikumus siltumnīcefekta gāzu emisijām no apsaimniekotām mitrzemēm un no zemes izmantošanas maiņas mitrzemēs;

70.  norāda uz eļļas palmu lielu monokultūras plantāciju ietekmi — tās piesaista kaitēkļus, piesārņo ūdeni ar agroķimikālijām, izraisa augsnes eroziju, kā arī ietekmē oglekļa piesaisti un visu attiecīgo reģionu ekoloģiju, traucējot migrējošo dzīvnieku sugām;

71.  atzīmē, ka jaunākie pētījumi apliecina — agromežsaimniecības daudzkultūru pieejas piemērošana eļļas palmu plantācijām var sniegt būtiskus ieguvumus bioloģiskās daudzveidības, produktivitātes un pozitīvu sociālo risinājumu ziņā;

72.  aicina Komisiju panākt saskaņotību un veicināt sinerģiju starp kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un citiem ES politikas virzieniem, kā arī nodrošināt, lai visi politikas virzieni tiktu īstenoti saskaņā ar programmām (piemēram, REDD), kuru mērķis ir novērst mežu bojāeju jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju nepieļaut, ka KLP reforma tieši vai netieši izraisa vēl lielāku mežu izciršanu, un panākt, ka tā atbalsta mērķi izbeigt mežu iznīcināšanu visā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai vides problēmas, ko izraisa mežu iznīcināšana palmu eļļas ieguves dēļ, tiktu risinātas arī saistībā ar mērķiem, kuri noteikti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam, kurai vajadzētu kļūt par neatņemamu Savienības ārējās darbības elementu šajā jomā;

73.  aicina Komisiju nodrošināt atbalstu organizācijām, kas galvenokārt nodarbojas ar visu to dzīvnieku sugu in situ un arī ex situ saglabāšanu, kuras skārusi dzīvotņu izpostīšana saistībā ar palmu eļļas ražošanu;

74.  prasa veikt vairāk ES līmeņa pētījumu par dzīvnieku ilgtspējīgu barību, lai izstrādātu alternatīvas eļļas palmu produktiem Eiropas lauksaimniecībā;

75.  atzīmē, ka 70 % no ES patērētās biodegvielas izejvielām ir audzētas/tā ir ražota ES un ka 23 % no ES importētās biodegvielas ir iegūta no palmu eļļas, pārsvarā Indonēzijā, un vēl 6 % ir iegūti no sojas(18);

76.  norāda uz ES biodegvielas pieprasījuma netiešo ietekmi, kas saistīta ar tropu mežu iznīcināšanu;

77.  atzīmē — ja ņem vērā netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), tad no kultūraugiem iegūta biodegviela dažos gadījumos var pat izraisīt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto pieaugumu, piemēram, tādēļ, ka tiek nodedzinātas tādas dzīvotnes ar lielu oglekļa uzkrājumu kā tropu meži un kūdrāji; pauž bažas par to, ka Komisija, vērtējot brīvprātīgās shēmas, neņem vērā ILUC ietekmi;

78.  prasa, lai ES iestādes Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanas procesā pārstrādāt tās brīvprātīgi piemērojamo shēmu, lai iekļautu tajā īpašas pārbaudes procedūras attiecībā uz konfliktiem par zemes lietošanu, piespiedu darbu un bērnu darbu, sliktiem darba apstākļiem lauksaimniekiem, kā arī veselības un drošības apdraudējumu; tāpat arī aicina šajā pārskatīšanā ņemt vērā ILUC ietekmi un iekļaut sociālās atbildības prasības;

79.  prasa ES biodegvielas politikā iekļaut efektīvus ilgtspējas kritērijus, kas nodrošinātu, ka tiek aizsargāta zeme ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, zeme ar augstu oglekļa uzkrājumu un kūdrāji, un kas ietvertu arī kritērijus sociālajā jomā;

80.  ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas jaunāko ziņojumu(19), kurā analizētas pašreizējās biodegvielas sertificēšanas shēmas un kurā konstatēts, ka tajās trūkst svarīgu ilgtspējas aspektu, piemēram, netiek ņemta vērā pieprasījuma ietekme uz netiešu zemes izmantošanas maiņu, tajās nav pārbaudes mehānismu un tās nevar garantēt, ka sertificētā biodegviela nav saistīta ar negatīvu sociālekonomisku ietekmi; zina, ka ir bažas par pārredzamību saistībā ar sertifikācijas shēmu novērtēšanu; aicina Komisiju uzlabot ilgtspējas sertifikācijas shēmu pārredzamību, tādēļ cita starpā izstrādājot arī atbilstīgu sarakstu ar aspektiem, kas būtu īpaši jāpārbauda (piemēram, gada ziņojumi), un paredzot iespēju pieprasīt neatkarīgu trešo personu veiktu revīziju; prasa, lai Komisijai būtu lielākas pilnvaras pārbaudīt un pārraudzīt shēmas, ziņojumus un darbības;

81.  prasa īstenot attiecīgos Revīzijas palātas ieteikumus, kā Komisija to ir piekritusi darīt;

82.  ar bažām atzīmē, ka 46 % no ES importētās palmu eļļas tiek izmantota biodegvielas ražošanai un ka tādēļ ir jāizmanto aptuveni miljons hektāru tropu augsnes; aicina Komisiju, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai beigtu biodegvielā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuras izraisa mežu iznīcināšanu;

83.  atzīmē, ka, vienkārši aizliedzot vai izbeidzot palmu eļļas izmantošanu, varētu sākties citu tropu augu eļļu izmantošana biodegvielas ražošanai, kas, ļoti iespējams, tiks audzētas tajos pašos ekoloģiski jutīgajos reģionos, kur iepriekš tika audzētas eļļas palmas, un tas bioloģisko daudzveidību, zemes izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas varētu ietekmēt vēl vairāk nekā palmu eļļas ieguve; iesaka rast un veicināt ilgtspējīgākas alternatīvas, ko izmantot biodegvielai, piemēram, Eiropā ražotas eļļas no tajā audzēta rapša un saulespuķu sēklām;

84.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienlaicīgi atbalstīt otrās un trešās paaudzes biodegvielu padziļinātu izstrādi, lai samazinātu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku Savienībā un stimulētu pāreju uz labāku biodegvielu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1513 un atbilstīgi ES vērienam aprites ekonomikas, resursefektivitātes un mazemisiju mobilitātes jomā;

o
o   o

85.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf
(2) Komisijas paziņojums „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244).
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0034.
(4) Avots: Forest Trends: Consumer Goods and Deforestation: An Analysis of the Extent and Nature of Illegality in Forest Conversion for Agriculture and Timber Plantations (http://www.forest-trends.org/documents/files/doc_4718.pdf).
(5) Avots: World Resources Institute (http://www.wri.org/blog/2015/10/indonesia%E2%80%99s-fire-outbreaks-producing-more-daily-emissions-entire-us-economy).
(6) http://www.fao.org/docrep/016/ap106e/ap106e.pdf (FAO, World Agriculture Towards 2030/2050 - The 2012 Revision).
(7) http://wwf.panda.org/what_we_do/footprint/agriculture/palm_oil/ (WWF).
(8) Avots: Ziņojums Globiom (https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Final%20Report_GLOBIOM_publication.pdf).
(9) Piemēram: Amnesty International - The Great Palm Oil Scandal (https://www.amnesty.org/en/documents/asa21/5243/2016/en/) un Rainforest Action Network - The Human Cost of Conflict Palm Oil (https://d3n8a8pro7vhmx.cloudfront.net/rainforestactionnetwork/pages/15889/attachments/original/1467043668/The_Human_Cost_of_Conflict_Palm_Oil_RAN.pdf?1467043668).
(10) Eiropas Komisija. ES patēriņa ietekme uz mežu izciršanu — visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013), http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf (56. lpp.).
(11) Avots: FERN: Stolen Goods: The EU’s complicity in illegal tropical deforestation (http://www.fern.org/sites/fern.org/files/Stolen%20Goods_EN_0.pdf).
(12) ANO Mežu foruma secinājumi.
(13) ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Aiči mērķi: https://www.cbd.int/sp/targets/.
(14) Ilgtspējīgas attīstības mērķi, 15.2. pants, mērķis izbeigt mežu izciršanu: https://sustainabledevelopment.un.org/sdg15.
(15) ANO 2014. gada klimata samits.
(16) http://forestdeclaration.org/wp-content/uploads/2015/09/2016-NYDF-Goal-2-Assessment-Report.pdf.
(17) ANO FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu, Roma, 2012., http://www.fao.org/docrep/016/i2801e/i2801e.pdf.
(18) Eurostat. Atjaunojamo energoresursu piedāvājums, pārveidošana un patēriņš; ikgadējie dati (nrg_107a), Globium pētījums „ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu” (2015) un http://www.fediol.be/.
(19) Avots: Eiropas Revīzijas palāta. Biodegvielu sertificēšana: sistēmu atzīšanā un uzraudzībā vērojamie trūkumi (http://www.eca.europa.eu/lv/Pages/NewsItem.aspx?nid=7171).

Juridisks paziņojums