Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2098(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0161/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0161/2017

Debates :

PV 27/04/2017 - 3
CRE 27/04/2017 - 3

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0138

Pieņemtie teksti
PDF 551kWORD 62k
Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīlis - Brisele Galīgā redakcija
2015. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli
P8_TA(2017)0138A8-0161/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par 2015. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli (2016/2098(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada finanšu pārskatu un 2015. gada statistikas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2015. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2015. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2015. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2015. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas grupas 2015. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas darbībām,

–  ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2015. gadā un 2015. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

–  ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2015. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB grupas darbības plānus 2014.–2016. gadam, 2015.–2017. gadam, 2016.–2018. gadam un EIF korporatīvo darbības plānu 2014.–2016. gadam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, 5. protokolu par EIB statūtiem un 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

–  ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats(1), 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku — 2013. gada pārskats(2) un 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 11. jūlija Regulu (ES) Nr. 670/2012, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā(6) (attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES)  2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu “Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai“ (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 14. septembra darba dokumentu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597), (SWD(2016)0297 un SWD(2016)0298),

–  ņemot vērā EIB 2016. gada septembrī sagatavoto operāciju novērtējumu par ESIF,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2016 par priekšlikumu regulai, ar ko pagarina termiņu un paplašina ESIF,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”,

–  ņemot vērā Ernst & Young 2016. gada 8. novembrī veikto ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 (“ESIF regula”) piemērošanu,

–  ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2016. gada 22. jūlija vēstuli Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0161/2017),

A.  tā kā Līgumā ir noteikts EIB pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību ar speciāliem investīciju instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, vērtspapīriem, garantijām, riska sadales iespējām un konsultēšanas pakalpojumiem;

B.  tā kā EIB ir lielākais publiskais aizdevējs pasaulē un darbojas starptautiskajos kapitāla tirgos, piedāvājot klientiem konkurētspējīgus un labvēlīgus nosacījumus ES politikas jomu un projektu atbalstīšanai;

C.  tā kā Eiropas Investīciju fondam (EIF) un Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) vajadzētu būt svarīgai lomai, papildinot EIB intervences pasākumus ar ES specializētu struktūru riska kapitālam un garantijām, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt MVU, Eiropas integrāciju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

D.  tā kā Eiropas Parlaments par EIB darbību sagatavo trīs dažādus ziņojumus — ziņojumu par EIB finanšu darbību (sagatavo Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Budžeta komiteja), ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli (sagatavo Budžeta kontroles komiteja) un ziņojumu par ESIF īstenošanu (sagatavo Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Budžeta komiteja);

E.  tā kā aizsardzība pret krāpšanu, tostarp krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un pret terorisma finansēšanas riskiem ir ietverta EIB līgumiskajos noteikumos, kas ir iekļauti līgumos starp EIB grupu un tās darījuma partneriem; tā kā EIB pieprasa tās darījumu partneriem ievērot visus piemērojamos tiesību aktus; tā kā EIB, pamatojoties uz uzticamības pārbaudes rezultātiem, būtu jāpiemēro papildu līgumiskie noteikumi, lai risinātu specifiskus pārredzamības un integritātes jautājumus;

F.  tā kā EIB darbojas kā stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu īstenošanas struktūra, nodrošinot, ka publiskās investīcijas tiek izmantotas, lai aizstātu vai koriģētu finanšu tirgus nepilnības un sekmētu jaunus ES virzītājspēkus izaugsmei un darbvietu radīšanai;

G.  tā kā EIB finansējuma piesaistīšanas katalītiskā ietekme ir būtisks elements, veidojot ES pievienoto vērtību un nodrošinot, ka Eiropa arī turpmāk būs viena no vadošajām dalībniecēm pasaules mērogā ar visām pasaules līmeņa ekonomikai raksturīgajām īpašībām attiecībā uz konkurētspēju, inovāciju, infrastruktūru un pievilcību;

H.  tā kā EIB investīcijas ir ekonomikas stimulu pakete ar mērķi padarīt ES daudz piemērotāku, lai arī turpmāk tā būtu iespēju vieta un varētu risināt ar globālo ekonomisko konkurenci saistītās problēmas;

I.  tā kā Investīciju plāns Eiropai ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir apvērst negatīvo tendenci publiskā un privātā sektora investīcijās, mobilizējot jaunu un privātu finanšu likviditāti, ko paredzēts iepludināt reālajā ekonomikā, lai veicinātu ilgtermiņa stratēģiskas un ilgtspējīgas investīcijas visā Savienībā;

J.  tā kā EIB pašlaik izstrādā un atbalsta arvien vairāk dažādu finanšu instrumentu — no PPP līdz vērtspapīrošanai; tā kā šādi instrumenti var izraisīt zaudējumu sabiedriskošanas un peļņas privatizācijas risku;

K.  tā kā EIB finansētās darbības ārpus ES galvenokārt atbalsta ES ārpolitikas mērķus, vienlaikus veicinot Savienības redzamību un vērtības un palīdzot uzturēt stabilitāti trešās valstīs;

L.  tā kā pastāvīga uzmanība būtu jāpievērš paraugprakses attīstīšanai saistībā ar EIB snieguma politiku un vadību, kā arī labu pārvaldību un pārredzamību;

M.  tā kā EIB būtu jāsaglabā AAA reitings kā būtisks līdzeklis tās darījumdarbības modelī un augstas kvalitātes, drošu aktīvu portfelis ar stabiliem investīciju projektiem ESIF īstenošanai;

N.  tā kā EIB vēl nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus saistībā ar ieteikumiem un aicinājumiem, kas iekļauti Parlamenta rezolūcijās par EIB gada ziņojumiem iepriekšējos gados,

EIB investīciju politikas ilgtspējības veicināšana

1.  norāda, ka 2015. gadā tika parakstīti darījumi par EUR 77,5 miljardiem (salīdzinājumā ar EUR 77 miljardiem 2014. gadā), no kuriem EUR 69,7 miljardi bija ES dalībvalstīm un EUR 7,8 miljardi ārpus ES;

2.  atzinīgi vērtē EIB 2015. gada pārskatus un tajos izklāstītos sasniegumus un īstenotos centienus panākt labāku atspoguļošanu un ziņošanu par EIB devumu (vai papildināmību) un rezultātiem;

3.  atgādina par Parlamenta prasību iesniegt pilnīgāku un saskaņotāku gada ziņojumu, lai varētu gūt labāku kvalitatīvu pārskatu un novērtējumu par EIB vispārējo darbību un aizdevumu prioritātēm; uzstāj, ka EIB sīkāk jāprecizē un jāsniedz informācija par konkrētu un sasniegtu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi un tās operāciju pievienoto vērtību dalībvalstīs un ārpus ES;

4.  uzsver, ka visām EIB finansētajām darbībām ir jābūt daļai no ES vispārējās stratēģijas un politikas prioritārajām jomām un pastāvīgi saskaņā ar tām, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”, Izaugsmes un nodarbinātības mehānismā un Izaugsmes un nodarbinātības paktā, vienlaikus projektu atlasē izmantojot ekonomiskās, sociālās un finansiālās efektivitātes un ietekmes uz vidi kritērijus, lai nodrošinātu konsekventu ES politikas īstenošanu;

5.  uzsver, ka nepieciešams parādīt konkrētus un precīzus rezultātus par to, kā EIB ārējās investīcijas ir palīdzējušas sasniegt ES prioritātes un spēju veidošanu reģionos;

6.  stingri mudina EIB turpināt centienus pārvarēt investīciju, tirgus un nozaru trūkumus un investēt projektos un operācijās, kam ir reāla pievienotā vērtība, lai panāktu plašāku ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprāku investīciju vidi, augstāku nodarbinātību un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu visā ES;

7.  atgādina, ka atbalsts ekonomikas atveseļošanai, ilgtspējīgai izaugsmei un lielākai kohēzijai ir vispārējais mērķis un ka EIB būtu labāk jāprognozē strukturālās problēmas, jo īpaši saistībā ar Eiropas rūpniecības atjaunošanu un uz zināšanām balstītu un digitālu ekonomiku, lai radītu jaunas ekonomiskās iespējas un inovāciju, attīstītu aprites ekonomiku un labāk veicinātu atjaunojamo energoavotu izmantošanu saskaņā ar vides, klimata un enerģētikas politikas mērķiem; uzsver, ka rūpniecības atjaunošanas process ir jāīsteno, vienlaikus ievērojot, no vienas puses, nepieciešamību izveidot augstas kvalitātes darbvietas un, no otras puses, Eiropas ekonomikai raksturīgās atšķirīgās situācijas, bet jebkurā gadījumā pienācīgi ņemot vērā vidi un darba ņēmēju un sabiedrības locekļu veselību;

8.  uzskata, ka EIB, nosakot investīciju darbības un pieņemot lēmumus par finansējumu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu aspektiem, būtu sistemātiski jāpievērš uzmanība vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmei uz ekonomisku, sociālo jomu un vidi; uzskata, ka EIB ir nepieciešams investēt gan liela, gan maza mēroga ilgtspējīgos projektos, kam ir sistēmiska nozīme ilgtermiņā un kas rada pievienoto vērtību reģionālā un ES līmenī;

9.  uzsver, ka finansēto projektu stabilitāte pēc definīcijas būtu jāizvērtē ne tikai attiecībā uz ekonomisko nozīmīgumu, bet arī ar vienlīdz spēcīgu uzsvaru uz šādu projektu vides un sociālo ilgtspēju, kā arī politisko, pārrobežu un reģionālo svarīgumu; atgādina, ka arī turpmāk vadošajam pamatprincipam jābūt tam, ka EIB aizdošanas darbībās prioritāte jādod projektiem ar skaidru un ilgtspējīgu plānoto ieguvumu un ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību;

10.  atzīst, ka EIB ir būtisks dalībnieks, kas vajadzīgs, lai atdzīvinātu ES ekonomiku, veicinātu nodarbinātību, paaugstinātu dalībvalstu izaugsmes rādītājus un maksimizētu pieejamo finanšu resursu efektivitāti un lietderību, izmantojot atjaunojamos instrumentus, proti, garantijas fondu multiplikatora efektu un sviras efektu;

11.  uzskata, ka nepieciešams nodrošināt noturīgu, ilgtspējīgu un stabilu ES finansēšanas stratēģiju, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanu, veicinātu nodarbinātību un palīdzētu noteiktām ekonomikas nozarēm un mazāk attīstītiem reģioniem atgūt nokavēto; atgādina par nepieciešamību koncentrēties uz produktīvām investīcijām, kas rada reālas pārmaiņas, it īpaši ilgtermiņā, un atbalstīt primāro sektoru, pētniecību, infrastruktūru un nodarbinātību; uzskata, ka projekti būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to nopelniem, to potenciālu radīt pievienoto vērtību visai ES un efektīvu papildināmību, iespējams, ar augstāku riska profilu;

12.  šajā sakarā atgādina, ka būtu jāpublisko vairāk informācijas par to individuālo projektu precīzu raksturu, kurus tieši vai netieši finansē ar EIB aizdošanas darbībām, un jo īpaši par to pievienoto vērtību un sagaidāmo ekonomisko ietekmi katrā dalībvalstī;

13.  atkārtoti norāda uz Parlamenta rūpēm par to, lai tiktu definēta līdzsvarota stratēģija ar projektu un investīciju dinamisku, taisnīgu un pārredzamu ģeogrāfisko sadalījumu starp ES dalībvalstīm, ņemot vērā, ka īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstītām valstīm un reģioniem; norāda, ka 73 % no EIB kopējā aizdevumu apjoma 2015. gadā (EUR 51 miljards) koncentrējas sešās dalībvalstīs, kas liecina par to, ka ne visas dalībvalstis vai reģioni spēj vienādā mērā izmantot investīciju iespējas;

14.  atbalsta EIB iniciatīvas sniegt kopīgu tehnisko palīdzību uz vietas vadošajām iestādēm un finanšu starpniekiem, tostarp izmantojot mērķtiecīgu fi-compass apmācību;

15.  aicina EIB pastiprināt savu saziņas politiku attiecībā uz potenciālajām iesaistītajām personām un privātajiem investoriem par pieejamā finansējuma avotiem un instrumentiem un attiecībā uz iedzīvotājiem par sasniegtajiem rezultātiem;

16.  aicina EIB un Komisiju vairāk izplatīt to piedāvāto finansēšanas iespēju, atbalsta un padomu sniegšanu, palielināt finansējumu vietējo un reģionālo iestāžu un MVU projektiem, kā arī vienkāršot piekļuvi EIB finansējumam un iespēju apvienot dotācijas ar aizdevumiem un finanšu instrumentiem; aicina Komisiju atbalstīt iespējamajiem līdzekļu saņēmējiem paredzētu apmācības programmu izstrādi, sniedzot vadības iestādēm lielākas pilnvaras attiecībā uz informācijas, norādījumu un padomu sniegšanu gala saņēmējiem;

17.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi EIB saglabāt savu AAA kredītreitingu, lai saglabātu piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem ar vislabākajiem aizņemšanās nosacījumiem un ieguvumus nodotu tālāk savā investīciju stratēģijā un aizdevumu piešķiršanas nosacījumos; aicina EIB attīstīt savu riska kultūru, lai uzlabotu efektivitāti, papildināmību un sinerģijas starp tās pasākumiem un dažādām ES politikas jomām;

18.  pauž dziļas bažas par kopumā augstākām izmaksām un maksām EIB/EIF pārvaldītajam finansējumam dalītās pārvaldības finanšu instrumentu īstenošanā, kas tika norādīts Eiropas Revīzijas palātas (ERP) secinājumos tās Īpašajā ziņojumā Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2013.–2007. gada plānošanas periodā”, un mudina ERP veikt līdzīgu revīziju par pašreizējo periodu;

EIB ietekmes uz svarīgāko publiskās politikas jomu īstenošanu uzraudzība

19.  norāda uz ziņojumu par ES iekšienē veikto EIB operāciju rezultātiem un ietekmi 2015. gadā, pamatojoties uz trīs pīlāru novērtējuma metodiku, lai novērtētu paredzamos rezultātus, uzraudzītu pašreizējos rezultātus un mērītu ietekmi uz četriem būtiskiem publiskās politikas mērķiem (PPM), proti, inovāciju un prasmēm (22,7 % no EIB parakstītā apjoma 2015. gadā jeb EUR 15,8 miljardi), finansējumu MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (28,5 % no parakstītā apjoma jeb EUR 19,8 miljardi), infrastruktūru (24,5 % jeb EUR 17,1 miljards) un vidi (24,3 % jeb EUR 16,9 miljardi); norāda, ka šajā ziņojumā ir iekļauti parakstīto jauno operāciju sasniegumi un rezultāti, lai ilustrētu gaidāmos rezultātus, bet nav iekļauta informācija par pašreizējo rezultātu uzraudzību un par panākto ietekmi;

20.  pauž nožēlu par to, ka 2015. gada ziņojumā par EIB operācijām ES iekšienē nav informācijas par bankas operāciju plānotajiem un sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz diviem transversāliem politikas mērķiem, proti, klimata pasākumiem un kohēziju; pauž bažas par to, ka EIB 2015. gadā nesasniedza plānoto 30 % līmeni kohēzijas investīcijām (ES iekšienē tika sasniegti 25,2 %) un ka arī 2016. gadā prognozētā īstenošana (27 %) ir zemāka nekā 30 % mērķis; stingri aicina EIB atjaunot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju kā primāro publiskās politikas mērķi un sākt sniegt skaidru pārskatu par tā īstenošanu;

21.  pauž nožēlu arī par to, ka trīs pīlāru metodikas atjaunināšana, lai to pielāgotu ESIF regulas prasībām, nav izraisījusi EIB ziņošanas par operācijām ES iekšienē saskaņošanu ar ziņošanu par operācijām ārpus ES un analītiskas un visaptverošas informācijas par sasniegtajiem konkrētajiem rezultātiem ES iekšienē iekļaušanu; prasa sniegt vairāk informācijas projekta līmenī, nodrošinot publisku piekļuvi 3 pīlāru novērtējuma (3PA) un rezultātu novērtēšanas sistēmas (REM) projektu izvērtēšanas un novērtējuma lapām;

22.  uzsver, ka vērienīga investīciju stratēģija ir jāpapildina ar skaidriem uzraudzības un ziņošanas instrumentiem, kas nodrošina snieguma pārvaldību;

23.  aicina EIB pastāvīgi pievērst īpašu uzmanību snieguma pārbaudēm, izmantojot snieguma novērtēšanu un pierādītu ietekmi; mudina EIB arī turpmāk noteikt uzraudzības rādītājus, konkrētāk, papildināmības rādītājus, lai ietekmi novērtētu pēc iespējas agrāk projekta izstrādes posmā, un sniegt Valdei pietiekamu informāciju par paredzamo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz devumu ES politikai;

24.  atzīst, ka ir sarežģīti uzraudzīt arvien lielāku portfeli un dažādu projektu plūsmu un pēc tam veikt rādītāju vispārējo pārvaldību; mudina EIB palielināt centienus nodrošināt pienācīgu uzraudzību;

25.  mudina EIB būtu proaktīvākai attiecībās ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu spēju veidošanu un konsultāciju pakalpojumus tieši saņēmējiem liela mēroga investīciju projektu sagatavošanai, uzlabojot sadarbību ar attiecīgām valsts vai decentralizētām iestādēm vai valsts attīstības bankām;

MVU finansēšanas shēmas

26.  atgādina, ka EIB ir atbildīga pasaules mērogā par ES pievilcības nodrošināšanu pasaules arēnā, veicinot labvēlīgu investīciju vidi uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem;

27.  atzīst MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu centrālo lomu nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes veicināšanā ES un atsevišķās dalībvalstīs; atbalsta EIB centienus pastiprināt savu atbalstu dažāda veida MVU (sākumkapitālam, jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU, uzņēmumu kopām), īpašu uzmanību pievēršot jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kam ir augsts potenciāls sniegt darba iespējas jauniešiem; aicina EIB šajā kontekstā īstenot nepieciešamos centienus, lai nodrošinātu, ka MVU iniciatīvas programma tiek pilnībā īstenota;

28.  pieņem zināšanai, ka EIB atbalsts MVU veidoja aptuveni 36,6 % no tās finansējuma 2015. gadā, radot sviras efektu MVU finansējumam EUR 39,7 miljardu apmērā un atbalstot 5 miljonus darbvietu;

29.  atzinīgi vērtē EIF centienus MVU iniciatīvu pašlaik īstenot sešās valstīs (Spānijā, Itālijā, Bulgārijā, Somijā, Rumānijā un Maltā), attiecībā uz kurām ir sagaidāms, ka tās gūs labumu no jauniem MVU aizdevumiem ar izdevīgiem nosacījumiem aptuveni EUR 8,5 miljardu apmērā; aicina dalībvalstis plašākā mērogā īstenot MVU iniciatīvu, ņemot vērā tās spēju samazināt risku finanšu starpniekiem; tādējādi ir gandarīts par Komisijas priekšlikumu pagarināt MVU iniciatīvas darbības laiku līdz 2020. gadam; tomēr uzsver, ka ar MVU iniciatīvu ir jāīsteno lielāks uzdevums, jo MVU finansēšana ir ļoti svarīga ES izaugsmes un darbvietu veicināšanai, jo īpaši periodā pēc ekonomikas un finanšu krīzes; aicina EIB uzraudzīt un pastiprināt vērtspapīrošanas instrumenta izmantošanu; tādēļ prasa uzlabot EIB komunikācijas politiku un MVU iniciatīvas administratīvos nosacījumus; aicina EIB publicēt ziņojumu par šīs programmas veiksmīgajiem un neveiksmīgajiem aspektiem;

30.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidoti jauni instrumenti, par ko vienojās EIB un Komisija, piemēram, Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE), MVU iniciatīva un Nodarbinātības un sociālās inovācijas iniciatīvas (EaSI) finanšu instrumenti, par kuriem ir sagaidāms, ka tie veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; norāda uz EIF darbībām, jo īpaši COSME (uzņēmumu un MVU konkurētspēja) finanšu instrumentiem un Innovfin, kas guva labumu no 2015. gadā dubultotā ESIF garantēto aizdevumu apjoma;

31.  aicina EIB palielināt savu intervences riska profilu, jo īpaši tad, ja atbalsta MVU, kas uzņemas riskus vai darbojas ekonomiski mazāk attīstītos reģionos vai reģionos, kuros trūkst stabilitātes; uzskata arī, ka MVU nozare un piekļuve finansējumam ir regulārs un ilglaicīgs mērķis, kas jāīsteno un jāpilnveido;

Inovācija

32.  atbalsta visus stimulus uz tirgu orientētai inovācijai, sociālai attīstībai un vides aizsardzībai, tādējādi uzturot ilgtspējīgu izaugsmi un resursu rūpīgu izmantošanu; atbalsta stimulus, kas palīdz ES mērķim kļūt par aprites, uz zinātnes atziņām balstītu un digitālu ekonomiku un saglabāt ES konkurētspēju;

33.  norāda, ka EIB jau pašlaik finansē pētniecības un izstrādes investīcijas ES drošības uzņēmumos saistībā ar civilām un divējāda lietojuma tehnoloģijām; uzskata, ka attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām EIB būtu primāri jāatbalsta investīcijas, kuru motīvs ir komercializācija civiliem mērķiem — šāda veida EIB projektu piemēri jau ietver pētniecības un izstrādes investīcijas tādās jomās kā gaisa kuģi un kosmosa apgāde, radaru sistēmas, kiberdrošība un mākoņdrošība, mikroelektronika un vakcīnas;

34.  norāda, ka aizdevumi inovatīviem projektiem 2015. gadā sasniedza rekordlīmeni — EUR 18,7 miljardus, un atzinīgi vērtē to, ka EIB lielāku vērību pievērš investīcijām inovācijā;

35.  norāda, ka, turpinot savu atbalstu civilām un divējāda lietojuma tehnoloģijām, EIB varētu palielināt atbalstu ES drošības nozarei, izmantojot izveidoto tiesisko regulējumu; tas ietver darbības, kas gūst labumu no ESIF;

Infrastruktūra

36.  aicina EIB turpināt atbalstīt infrastruktūras programmu, kuras pamatā ir efektīvi kopējas ieinteresētības projekti transporta un enerģētikas nozarēs ar saviem resursiem un kuru īsteno ar parāda finanšu instrumentiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, vienlaikus ņemot vērā to atbilstību vides un klimata politikas mērķiem un reģionālajai attīstībai; aicina EIB izstrādāt jaunus finanšu instrumentus infrastruktūras būvniecībai un darbiem saskaņā ar makroreģionālajām stratēģijām;

37.  atzinīgi vērtē ekonomiskās un sociālās kohēzijas (EUR 17 634 miljardi) un lauku un pilsētvides atjaunošanas (EUR 5467 miljardi) mērķu finansēšanas līmeni un iesaka šādu līmeni saglabāt arī turpmāk; uzskata, ka šis finansējums ir svarīgs kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) papildinājums; uzsver, ka ir svarīgi uzturēt regulāru dialogu ar vadības iestādēm, lai veidotu abu instrumentu sinerģijas un savstarpēju papildināmību;

38.  aicina EIB, Komisiju un valsts, reģionālās un vietējās iestādes kopā ar valsts attīstību veicinošajām bankām un iestādēm (NPBI) stiprināt sadarbību ar mērķi radīt vairāk sinerģiju starp ESI fondiem un EIB finansēšanas instrumentiem un aizdevumiem, kā arī samazināt administratīvo slogu, vienkāršot procedūras, palielināt administratīvās spējas, sekmēt teritoriālo attīstību un kohēziju un uzlabot izpratni par ESI fondiem un EIB finansējumu; uzsver, ka ir ļoti maz informācijas par EIB apvienošanas darbībām kohēzijas politikas projektos un programmās; prasa EIB ievērot pienākumus, kas tai ir jāpilda kā publiskai iestādei, un pēc iespējas vērienīgāk īstenot pārskatatbildības, pārredzamības un atpazīstamības principu, lai izslēgtu neskaidrības; aicina EIB izstrādāt komunikācijas politiku attiecībā uz tās darbībām, tostarp konsultatīvajām darbībām, lai visām pārvaldes formām un saņēmējiem būtu pieejamas tās programmas;

39.  uzsver, ka lielāka finanšu instrumentu izmantošana kohēzijas politikā nozīmē lielāku Eiropas Parlamenta iesaisti EIB darbību pārbaudē, arī lai nodrošinātu labāku EIB lomas ietekmes un seku novērtēšanu;

40.  prasa, lai dalībvalstis pilnībā izmantotu tiem piešķirtos ESI fondu līdzekļus un papildināmību, tādējādi papildinot EIB aizdevumus un finanšu instrumentus; turklāt prasa vairāk un labāk apvienot dotācijas ar EIB finansējumu, lai labāk izmantotu ESI fondu sniegto sviras efektu; prasa EIB būt par šī procesa virzītājspēku, jo tai ir zināšanas un atbildība pret akcionāriem, un tas EIB palīdzēs nodrošināt viņu investīciju atdevi;

41.  aicina EIB palielināt ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai un pilsētvides mērķiem paredzēto finansējumu, vienlaikus atbalstot ES tradicionālās un inovatīvās nozares; turklāt aicina sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt īpašus finanšu instrumentus ar mērķi atbalstīt makroreģionālo rīcības plānu un stratēģiju īstenošanu;

Vides un klimata investīcijas

42.  mudina EIB klimata jomas pasākumos galveno uzmanību pievērst starpnozaru projektu ilgtspējai kontekstā ar COP21 mērķiem un atbalstīt atjaunojamo energoresursu izvēršanu un resursefektivitāti; norāda, ka finansējums atjaunojamajiem energoresursiem sasniedza EUR 3,4 miljardus;

43.  aicina EIB pārvērtēt uzmanību, ko tā īpaši pievērš gāzes infrastruktūras projektiem, jo sevišķi tāpēc, ka gāzes pieprasījums Eiropā samazinās, bet parādās jauni lielapjoma plāni būvēt jaunus cauruļvadus un sašķidrinātās dabasgāzes termināļus; pauž bažas par to, ka EIB investīcijas gāzes infrastruktūrā varētu novest pie investīcijām balasta aktīvos;

44.  uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ilgtspējīgu zaļo projektu tirgu, pirmām kārtām veicinot aprites ekonomikas izveidi, it īpaši ar zaļo obligāciju tirgu;

EIB devums globālo jautājumu risināšanā

45.  norāda uz līdzekļu palielinājumu ārējam mandātam no EUR 10 līdz 27 miljardiem un neobligātu papildu summu EUR 3 miljardu apmērā; atgādina par nepieciešamību pastāvīgi uzturēt šī mandāta atbilstību ES ārpolitikas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz pilsonisko tiesību ievērošanu tajās valstīs, kas saņem finansējumu; atkārtoti pauž Parlamenta prasību Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu intervenču un darbības rezultātu atbilstību ES politikas nostādnēm;

46.  atzinīgi vērtē EIB spēju strauji pielāgoties starptautiskiem izaicinājumiem; aicina EIB turpināt atbalstīt ES ārpolitikas jomas un reaģēšanu ārkārtas situācijās saistībā ar globālo migrācijas problēmu, iekļaujot attīstības aspektu un veicinot ekonomisko noturību;

ESIF pievienotās vērtības un papildināmības uzraudzība

47.  norāda, ka ESIF mērķis ir ar EIB starpniecību piesaistīt kopumā EUR 315 miljardus papildu investīcijām un jauniem projektiem reālajā ekonomikā līdz 2018. gadam; norāda, ka ir apstiprināti 97 infrastruktūras un inovācijas projekti un 192 MVU finansēšanas līgumi, t. i., kopējais paredzamais investīciju apjoms ir EUR 115,7 miljardi;

48.  atzīst, ka ESIF īstenošana ir strauji mainījusi EIB profilu un uzņēmējdarbības modeli attiecībā uz procesiem un parakstu un līgumu uzraudzību;

49.  norāda, ka, lai pilnībā izmantotu papildu riska uzņemšanās spēju, EIB grupa izstrādā dažādus jaunus produktus, ar kuriem būs iespējams uzņemties lielāku risku (piemēram, subordinētais parāds, kapitālieguldījums, riska dalīšana ar bankām), un ir pārskatījusi savu kredītriska politiku un atlases kritērijus, lai paredzētu lielāku elastību; norāda, ka EIB palielina savu atbalstu inovatīviem uzņēmumiem vai infrastruktūras projektiem, kā arī atbalstu ESIF; norāda, ka EIB var atbalstīt lielāku skaitu šādu riskantu projektu, nepārkāpjot labas pārvaldības principus;

50.  atgādina, ka ESIF mērķis ir identificēt atšķirīgu, patiesi inovatīvu un riskantāku projektu profilus ar jauniem partneriem no privātā sektora salīdzinājumā ar citiem pastāvošajiem EIB finansēšanas instrumentiem, vienlaikus atlasīto projektu īstenošanā panākot ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību pārrobežu mērogā un efektīvu devumu pašreizējo ES kopējās politikas mērķu sasniegšanā;

51.  atzīst, ka ESIF ir uz tirgu balstīts instruments; tomēr atgādina, ka visām dalībvalstīm ir jāizstrādā atbilstošas spējas to izmantot;

52.  norāda, ka ESIF projektu plūsmas īstenošanā būtu jāapsver pēc iespējas plašāka ģeogrāfiskā izkliedētība, atbalstot kohēzijas un ilgtspējības mērķus; aicina EIB labot pašreizējās ģeogrāfiskās nelīdzsvarotības Savienībā un nozaru koncentrāciju ESIF portfelī, proti, infrastruktūras un inovācijas atbalsta daļā (IIW) un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta daļā (SMEW), pastiprinot savas konsultatīvās darbības projektu attīstībai dalībvalstīs un tehnisko palīdzību ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) starpniecību, apsverot iespēju paplašināt to nozaru skaitu, kuras drīkst saņemt ESIF finansējumu, vai projektu veidu un lielumu labāk pielāgojot tirgus vajadzībām dalībvalstīs;

53.  aicina EIB atlases procesā rūpīgi apsvērt patiesu papildināmību un jauno dinamiku līdztekus multiplikatora efekta lielumam, kas varētu atšķirties starp projektiem, jo īpaši jomās, kurās EIB vai EIF vēl nav iesaistīti, gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnības vai suboptimālas investīciju situācijas;

54.  norāda, ka sviras efekts projektiem dažādās valstīs ir atšķirīgs galvenokārt saistībā ar apmēru, sarežģītību un korelāciju starp svarīgām nozaru problēmām un galīgo saņēmēju vēlmēm kontekstā ar publiskā finansējuma ierobežotību; uzskata, ka pieņēmumu, ka vidējais sviras efekts ir x15, var izmērīt vienīgi investīciju cikla beigās, vienlaikus ņemot vērā nozares īpatnības; uzskata arī, ka intervenču efektivitāte ir jāizvērtē ne tikai pēc finanšu instrumentu potenciāla, bet arī pēc izmērāmiem rezultātiem;

55.  aicina EIB pievērst īpašu uzmanību papildināmības principam un sniegt attiecīgu kvalitatīvu vadības informāciju par ESIF paziņoto mērķu īstenošanu, parādot faktisko papildināmību un ietekmi salīdzinājumā ar kritērijiem, bet ņemot vērā arī ESIF termiņa pagarināšanu pēc 2017. gada;

56.  uzskata, ka privātā sektora kapitāla mobilizēšanai ir svarīgi, lai EIB daļēji atbrīvotu investorus no riskiem, ar kuriem saskaras potenciālie projekti; turklāt aicina EIB gan palielināt ESIF pievilcību un redzamību investīciju vadlīnijās, gan projektus finansēt, turpinot izstrādāt efektīvāku politiku informētības palielināšanai starp potenciālajiem privātajiem investoriem;

57.  norāda, ka ESIF (izmantojot SMEW) ir svarīgs instruments, ar ko nodrošina papildu finansējumu MVU, t. i., līdz pat EUR 75 miljardiem no kopējām investīcijām, ko ESIF katalizējis trīs gados, līdz ar EIB un EIF aizdošanas spējām;

58.  aicina Komisiju izveidot pastāvīgu Eiropas garantiju platformu, kas darbotos ESIF pakļautībā, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un uzlabotu garantiju un aizdevumu produktu izstrādi, pamatojoties uz Eiropas garantijām;

59.  aicina EIB izmantot ESIF sniegto iespēju palielināt finansējumu mazapjoma ārpustīkla decentralizētiem atjaunojamās enerģijas projektiem, kuros iesaistīti iedzīvotāji un kopienas, kam ir grūti saņemt finansējumu no citiem avotiem;

60.  pieņem zināšanai arī to, ka palielinās EIB īpašās darbības apjoma ziņā, kas izriet no ESIF īstenošanas pirmā gada, atspoguļojot EIB piesardzīgās riska kultūras un aizdevumu politikas attīstību;

61.  uzsver, ka pārskatatbildības nolūkā ir jāattīsta uz rezultātiem orientētas investīcijas, kas Investīciju komitejai regulāri jānovērtē, izmantojot rādītāju apkopojumu, lai konstatētu mērķtiecīgus projektus attiecībā uz devumu izaugsmē un nodarbinātībā un gūtu objektīvu pārskatu pār to papildināmību, pievienoto vērtību un atbilstību Savienības politikai vai citām klasiskām EIB darbībām; aicina EIB atklāt informāciju par to, kādi rezultāti bija projektiem, kas saņem ESIF garantiju, salīdzinājumā ar ESIF rādītāju apkopojumu;

62.  norāda, ka nākotnē EIB ir gatava apspriest ar Parlamenta dienestiem papildu pasākumus, kurus varētu ieplānot, lai Parlamenta un EIB dialogam būtu strukturētāka un mazāk sadrumstalota pieeja; EIB un Parlaments pašlaik strādā pie tā, lai ātri noslēgtu oficiālu vienošanos par ESIF, paredzot noteikumus par visu informācijas apmaiņu saskaņā ar to, tostarp par gada pārskatu par ESIF Padomei un Parlamentam;

EIB darba pārredzamības, pārskatatbildības, integritātes un iekšējās kontroles padziļināšana kā priekšnoteikums korporatīvās pārvaldības uzlabošanai

63.  uzskata, ka uzlabota EIB ekonomiskā loma, tās lielāka investīciju spēja un ES budžeta izmantošana EIB operāciju garantijām būtu jāpapildina ar lielāku pārredzamību un padziļinātu pārskatatbildību, lai nodrošinātu patiesu publisko kontroli pār tās darbību, projektu atlasi un finansēšanas prioritātēm;

64.  aicina EIB regulāri atjaunināt darbības riska kartēšanu un pielāgot tās riska kultūru attiecībā uz neseno darījumdarbības modeli un aizvien lielāku portfeļa apjomu saistībā ar jaunu instrumentu īstenošanu ESIF, dažādiem mehānismiem, investīciju platformām un riska dalīšanas instrumentiem; aicina EIB arī šajā kontekstā riska kartēšanā iekļaut nefinanšu aspektus, piemēram, sociālo un/vai vides pievienoto vērtību; šajā kontekstā atzinīgi vērtē EIB īstenoto prudenciālo riska apetītes sistēmas īstenošanu, lai pastiprinātu risku uzraudzību un izcelsmes, īpašnieku un risku pārvaldības pārraudzību; atgādina par nepieciešamību izstrādāt vienotu un vienveidīgu kontroles sistēmu;

65.  atzinīgi vērtē EIB aizdevumu portfeļa augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumiem veidojot 0,3 % no EIB kopējā aizdevumu portfeļa, tādējādi apstiprinot EIB pastāvīgi piesardzīgos riska pārvaldības principus un saglabājot spēcīgu kredītspēju starptautiskajos finanšu tirgos;

66.  atzinīgi vērtē to, ka EIB pārredzamības politika ir balstīta uz informācijas atklāšanas prezumpciju un ka ikviens var piekļūt EIB dokumentiem un informācijai; atgādina par savu ieteikumu publicēt EIB tīmekļvietnē nekonfidenciālus dokumentus, piemēram, iepriekšējo gadu korporatīvos darbības plānus, iestāžu nolīgumus un memorandus, un aicina EIB neapstāties pie sasniegtā, bet arī turpmāk pastāvīgi meklēt uzlabošanas iespējas un izvirzīt arvien augstākus mērķus;

67.  atzinīgi vērtē ziņojumu par EIB grupas pārredzamības politikas īstenošanu 2015. gadā un gaidāmo pārskatu par EIB politiku attiecībā uz trauksmes cēlējiem;

68.  atgādina, ka pārredzamība ES politikas virzienu īstenošanā ne tikai stiprina EIB vispārējo korporatīvo pārskatatbildību un uzticamību, sniedzot skaidru priekšstatu par to, kas ir finanšu starpnieki un galīgie saņēmēji, bet arī palīdz stiprināt efektivitāti un finansēto projektu ilgtspēju līdztekus nulles tolerances nostājai pret krāpšanu un korupciju tās aizdevumu portfelī; aicina EIB pielāgoties jaunajai ātrās brīdināšanas un izslēgšanas sistēmai, ko ieplānojusi Komisija;

69.  ar bažām norāda, ka, lai gan EIB piešķir trīsreiz lielāku finansējumu nekā Pasaules Banka, tā ir iekļāvusi melnajā sarakstā tikai trīs uzņēmumus, savukārt Pasaules Banka savā melnajā sarakstā ir iekļāvusi 820 uzņēmumus; lai uzlabotu šo situāciju, aicina EIB apvienot spēkus ar citu publisko banku tīklu, kas veic iekļaušanu melnajā sarakstā, — šajā tīklā ir Pasaules Banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB);

70.  atkārtoti aicina palielināt EIB intervenču pārredzamību, darbojoties ar finanšu starpniekiem un saņēmējiem, lai izvairītos no darījumu partneriem, kam ir negatīva pagātne, kas iekļauti „melnajā sarakstā” un kam ir iespējama saikne ar neatsaucīgām jurisdikcijām, ārzonas darbībām vai organizēto noziedzību; uzskata, ka izmantot finanšu starpnieku atlases kritērijus un atjaunināt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem uzņēmumā, tostarp attiecībā uz trastiem, fondiem un nodokļu oāzēm, ir paraugprakse, kas pastāvīgi jāievēro; aicina EIB vēl vairāk pastiprināt līgumiskos nosacījumus, iekļaujot klauzulu vai atsauci uz labu pārvaldību, lai mazinātu integritātes un reputācijas riskus;

71.  uzskata, ka EIB vajadzētu sekot Pasaules bankas grupas Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) piemēram un sākt izpaust informāciju par augsta riska apakšprojektiem, ko tā finansē, izmantojot komercbankas (galvenie starpnieki/finanšu instrumenti, ko EIB izmanto MVU finansēšanai);

72.  atzinīgi vērtē regulārās tikšanās ar pilsonisko sabiedrību un sabiedrisko apspriešanu par EIB politikas attīstību;

73.  prasa nodrošināt arvien augstāka līmeņa pārredzamību EIB informācijas publiskošanas politikā attiecībā uz tās vadības struktūrām, jo īpaši darīt pieejamus EIB, EIF Direktoru padomes un ESIF Investīciju komitejas sanāksmju protokolus un informāciju attiecībā uz projektiem, kas ir sabiedrības interesēs un kas gūst labumu no ES budžeta garantijas un ietekmē ES teritorijas un iedzīvotājus; uzskata, ka informācijas atklāšana par rādītāju apkopojumu ir laba prakse attiecībā uz visām operācijām un vides un sociālās ietekmes novērtējumiem projektu vai apakšprojektu līmenī;

74.  atkārtoti prasa informāciju par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu padarīt publisku un viegli pieejamu un visos gadījumos garantēt Parlamentam piekļuvi saistītajai finanšu informācijai un dokumentācijai;

75.  atzinīgi vērtē Eiropas ombuda proaktīvo pieeju, īstenojot publisku kontroli pār EIB; pauž lielas bažas par konstatētajām nepilnībām pastāvošajos EIB mehānismos iespējamu interešu konfliktu nepieļaušanai tās vadības struktūrās; šajā sakarā aicina EIB, lai labāk novērstu interešu konfliktus tās vadības struktūrās un iespējamos „virpuļdurvju efekta” gadījumus, ņemt vērā ombuda ieteikumus un pārskatīt tās rīcības kodeksu pēc iespējas drīzāk;

76.  uzskata, ka EIB priekšsēdētāja vietniekiem vairs nevajadzētu būt atbildīgiem par projektiem to piederības valstīs, ņemot vērā nepārprotamo interešu konfliktu iespējamību un to, ka tikai mazākumam dalībvalstu ir savs priekšsēdētāja vietnieks;

77.  atzinīgi vērtē Sūdzību mehānisma biroja (SM biroja) noteikumu pārskatīšanu un Eiropas ombuda un EIB saprašanās memoranda atjaunošanu; prasa EIB paskaidrot kavēšanos sākt sabiedrisko apspriešanu par tās sūdzību mehānisma politikas un procedūru pārskatīšanu; norāda, ka šāds pārskatīšanas process sniedz iespēju vēl vairāk uzlabot sūdzību mehānisma neatkarību un efektivitāti, lai izveidotu arī mehānismu sistemātiskai informācijas plūsmai tieši starp SM biroju un direktoriem; uzsver, ka EIB vadībai būtu katru gadu jāsniedz ziņojums ombudam un Parlamentam par to, kā ieteikumi par sūdzību mehānismu ir atspoguļoti bankas politikā un praksē; turklāt uzsver, ka SM biroja vadītājam reizi gadā būtu jāiesniedz Parlamentam darbības pārskats un novērtējums par to, kā banka īsteno SM biroja ieteikumus;

78.  aicina EIB darīt visu, kas ir tās spēkos, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, nelegālas darbības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot savu politiku attiecībā uz nepārredzamām un neatsaucīgām jurisdikcijām (NCJ), un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML-CFT) sistēmu;

79.  aicina EIB arī uzturēt regulāru sadarbību ar citām starptautiskām finanšu iestādēm, apmainoties ar informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzņēmumu vai nodokļu pienācīgā pārbaudē vai “pazīsti savu klientu” pārskatīšanā, un katru gadu ziņot Parlamentam un sabiedrībai par to, kā tā īsteno NCJ politiku;

80.  uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver EIB ārēja prudenciālā uzraudzība, kā Parlaments to ir norādījis iepriekšējās rezolūcijās;

81.  norāda, ka 2016. gada septembrī tika noslēgts atjaunināts trīspusējais nolīgums starp EIB, Komisiju un Revīzijas palātu, un aicina Revīzijas palātu veikt lietderības revīzijas par efektivitāti un lietderību EIB operācijām dažādās nozarēs, ja operācijas ir saistītas ar ES budžeta resursu izmantošanu;

82.  aicina Komisiju no 2018. gada katru gadu līdz jūnijam iesniegt ziņojumu par īstenošanu kopš pašreizējās DFS sākuma un par pašreizējo stāvokli, tostarp par sasniegtajiem rezultātiem, visiem finanšu instrumentiem, kurus pārvalda un īsteno EIB grupa un kuri rīkojas ar līdzekļiem no ES budžeta, lai šo ziņojumu varētu izmantot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

83.  aicina Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) savā gada pārskatā iekļaut informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar EIB;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

84.  aicina EIB ziņot par Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegto iepriekšējo ieteikumu stāvokli un statusu, jo īpaši attiecībā uz aizdošanas darbību ietekmi;

85.  aicina EIB pārskatīt tās politiku attiecībā uz neatļautas rīcības nepieļaušanu un novēršanu EIB darbībās, stigri nosakot nepieciešamību EIB pārtraukt finansēt un/vai apstiprināt turpmākas aizdevuma izmaksas projektiem, par kuriem notiek valsts vai OLAF izmeklēšana par korupciju un krāpšanu;

o
o   o

86.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.
(2) OV C 346, 21.9.2016., 77. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.
(4) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.
(5) OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.
(6) OV L 204, 31.7.2012., 1. lpp.
(7) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

Juridisks paziņojums