Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2206(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0149/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0149/2017

Debates :

PV 26/04/2017 - 19
CRE 26/04/2017 - 19

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.24

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0155

Pieņemtie teksti
PDF 805kWORD 66k
Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīlis - Brisele Galīgā redakcija
2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un kontrole
P8_TA(2017)0155A8-0149/2017
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Eiropas Savienības aģentūru 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un kontrole (2016/2206(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338 un SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos gada ziņojumus(1) par decentralizēto aģentūru 2015. finanšu gada pārskatiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(2) atcelšanu un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012(3) 208. pantā, un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 12/2016 „Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs”,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0149/2017),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta IV pielikuma 3. pantu;

B.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  uzsver, ka aģentūrām ir būtiska ietekme uz politiku, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu jomās, kuras ir ļoti svarīgas Eiropas iedzīvotājiem, piemēram, veselība, vide, cilvēktiesības un sociālās tiesības, migrācija, bēgļi, inovācija, finanšu uzraudzība, drošība un drošums; atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un to tiešā ietekme uz Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi; uzsver, ka aģentūrām ir svarīga loma, palielinot Savienības redzamību dalībvalstīs; atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir aģentūru autonomija, it īpaši tas attiecas uz regulatīvajām aģentūrām un tām aģentūrām, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi veikt neatkarīgus zinātniskos vai tehniskos novērtējumus;

2.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu par Savienības aģentūru un citu struktūru 2015. gada ikgadējo revīziju rezultātiem („Revīzijas palātas kopsavilkums”) norāda, ka aģentūru 2015. gada budžets bija aptuveni EUR 2,8 miljardi, kas ir par 7,7 % vairāk nekā 2014. gadā un aptuveni 2 % no Savienības vispārējā budžeta; norāda, ka lielāko daļu aģentūru budžeta finansē no Komisijas subsīdijām, savukārt atlikušo summu, kas ir gandrīz viena trešā daļa, veido ienākumi no maksām un citiem avotiem;

3.  norāda, ka aģentūras nodarbina 9965 pastāvīgos un pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus vai norīkotos darbiniekus, kas ir ievērojami, proti, par 6,25 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tāpēc šīs norises ir cieši jāuzrauga; tomēr saprot, ka darbinieku skaits visvairāk palielinājās aģentūrās, kuras risina jautājumus, kas saistīti ar migrāciju un smagu noziegumu un terorisma novēršanu, — abas šīs jomas 2015. gadā tika pārskatītas un stiprinātas kā Savienības prioritātes;

4.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas kopsavilkumu tā pieņēma atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru gada pārskatiem, izņemot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) pārskatu; norāda arī, ka aģentūru pārskatu pamatā esošie darījumi bija likumīgi un pareizi visām aģentūrām, izņemot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta darījumus, — par tā pārskatu Revīzijas palāta pieņēma atzinumu ar iebildēm;

5.  atzīst, ka 2015. gadā aģentūras turpināja īstenot savas darba programmas, kā bija paredzēts; tomēr norāda, ka notiekošās diskusijas par Finanšu regulas pārskatīšanu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada sniedz vērtīgu iespēju pieņemt tālejošu redzējumu un izmantot šīs iespējas, lai īstenotu pozitīvas izmaiņas saistībā ar aģentūru budžetu, sasniedzamo rezultātu un to daudzgadu darba programmu pārvaldību;

6.  atgādina, ka šo aģentūru gada darba programmu projektu un daudzgadu stratēģiju apspriešanai atbildīgajās komitejās būtu jāpalīdz nodrošināt to, ka šīs programmas un stratēģijas ir līdzsvarotas, atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes un veicina stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu;

7.  ar gandarījumu norāda, ka dažas aģentūras jau sadarbojas atbilstīgi to tematiskajām grupām, piemēram, tieslietu un iekšlietu aģentūras(4), kā arī Eiropas uzraudzības iestādes(5); mudina pārējās aģentūras, kuras vēl nav uzsākušas sadarbību, kad vien iespējams, sadarboties ar citām aģentūrām attiecīgajā tematiskajā grupā, ne tikai ieviešot kopīgus pakalpojumus un panākot sinerģijas, bet sadarbojoties arī kopīgās politikas jomās; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju sagatavot plašākus pārskatus par aģentūru kopīgajām politikas jomām; aicina Komisiju un Padomi iespējas sadarboties ar citām aģentūrām tajā pašā tematiskajā grupā un ieviest kopīgus pakalpojumus ņemt vērā arī tad, kad tās lemj par to aģentūru pārvietošanu, kas pašlaik atrodas Apvienotajā Karalistē;

8.  uzskata, ka, ņemot vērā diskusijas par jauno pieeju Savienības budžetam, kas balstīta uz rezultātiem, kā arī ņemot vērā progresu tematiskās sadarbības uzlabošanā un aģentūru paveikto saskaņā ar ziņojumu „Kā ES aģentūras un citas struktūras veicina stratēģijas „Eiropa 2020” un Ž. K. Junkera vadītās Komisijas darba programmas īstenošanu”, visām iesaistītajām Savienības iestādēm, proti, Komisijai, Parlamentam un Revīzijas palātai, arī būtu jāņem vērā šāda tematiskā pieeja ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā atbilstīgi priekšlikumam šīs rezolūcijas 1. pielikumā;

9.  ar bažām norāda, ka Savienības regulatīvajām aģentūrām, kuras atbild par reglamentēto produktu riska novērtējumu, jo īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai vai Eiropas Zāļu aģentūrai, nepietiek finanšu un juridisko līdzekļu, lai pienācīgi pildītu savus uzdevumus;

Vienotā pieeja un Komisijas ceļvedis

10.  atgādina, ka 2012. gada jūlijā Parlaments, Padome un Komisija pieņēma vienoto pieeju par decentralizētajām aģentūrām („vienotā pieeja”) — politisku vienošanos par aģentūru turpmāko pārvaldību un reformu; atgādina arī, ka vienoto pieeju īstenoja ar Komisijas 2012. gada decembra ceļvedi („ceļvedis”);

11.  pieņem zināšanai otro progresa ziņojumu par vienotās pieejas (COM(2015)0179) par decentralizētajām aģentūrām īstenošanu un atzinīgi vērtē progresu, kas daudzās jomās panākts to darbības racionalizācijai; atzinīgi vērtē Komisijas un aģentūru centienus un sasniegumus ceļveža īstenošanā;

12.  norāda, ka lielākā daļa ceļvedī paredzēto darbību, ko īstenoja aģentūras, palīdzēja uzlabot to pārskatatbildību un pārredzamību, un tas gan uzskatāmi parāda aģentūru nopietnos centienus īstenot vienoto pieeju, lai gan tās saskaras ar grūtībām, ko rada ierobežotie resursi, gan arī apliecina aģentūru atbildību, pārskatatbildību un pārredzamību; norāda arī, ka saskaņā ar ES aģentūru tīkla („Tīkls”) novērojumiem vienotajā pieejā paredzēto darbību īstenošana ir veiksmīgi pabeigta;

13.  tomēr pauž bažas par to, ka darbību īstenošanai kopumā bija arī negatīva ietekme uz aģentūru efektivitāti, kā arī par to, ka atsevišķās jomās īstenošana būtiski veicināja izmaksu palielināšanos gan cilvēkresursu, gan arī finanšu resursu ziņā; norāda arī, ka šāds izmaksu pieaugums tika novērots darbību īstenošanas laikā un ka tas pastāvīgi turpināsies arī nākotnē;

14.  atzīst, ka ceļveža īstenošana, kā arī ārpakalpojumu piesaiste vairāku uzdevumu veikšanai, kuri saistīti ar aģentūru datu vākšanu un konsolidēšanu, kā arī ar ieguldījumu Tīkla darbā, jo īpaši saistībā ar budžeta procedūru un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, ir radījusi aģentūrām administratīvo slogu; aicina Komisiju un budžeta iestādes novērtēt šos centienus un paredzēt papildu resursus aģentūru štatu sarakstā, jo īpaši saistībā ar Tīkla pastāvīgā sekretariāta uzdevumiem;

15.  norāda, ka, tā kā tiek īstenoti jauni mehānismi, lai uzlabotu pārskatu sagatavošanas procedūras, iepriekšējo pārskatu sagatavošanas mehānismu izmantošana būtu jāpārtrauc, lai izvairītos no uzdevumu dublēšanās un divkāršām pārskatu sagatavošanas sistēmām nolūkā panākt lielāku efektivitāti;

16.  uzskata, ka aģentūrām ciešā sadarbībā ar Komisiju, Parlamentu un Revīzijas palātu būtu jāturpina izstrādāt visaptveroši rādītāji, kas izmantojami aģentūru darbību vispārējo rezultātu un efektivitātes novērtēšanai; norāda, ka vispārējam mērķim jābūt tādu rādītāju līdzsvarotam skaitam, kuri uzlabo aģentūru pārredzamību un pārskatatbildību un atbalsta budžeta iestāžu lēmumu par budžeta sadali un darbinieku sadalījumu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

17.  atgādina, ka gada pārskata princips līdzās vienotības un līdzsvara principiem ir viens no trim grāmatvedības pamatprincipiem, kas obligāti jāievēro Savienības budžeta efektīvas izpildes nodrošināšanai; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu norāda, ka lielais to pārnesto apropriāciju apmērs, par kurām ir uzņemtas saistības, joprojām ir visbiežākā budžeta un finanšu pārvaldības problēma un tā skārusi 32 aģentūras salīdzinājumā ar 28 aģentūrām 2014. gadā; norāda arī, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju tā turpināja šos jautājumus atspoguļot ziņojumos atbilstoši pašas definētai robežvērtībai attiecībā uz aģentūru budžeta katru sadaļu;

18.  tomēr atzīmē, ka pārnesumus bieži vien daļēji vai pilnībā pamato aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturs un ka tie ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam; atzīst, ka pārnesumus, kas izriet no šīm darbības programmām, aģentūras daudzos gadījumos iepriekš ieplāno un paziņo Revīzijas palātai, tādējādi palīdzot skaidri nošķirt plānotos un neplānotos pārnesumus;

19.  norāda, ka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir principiāli nolēmis pārredzami nošķirt „plānotos” un „neplānotos” pārnesumus, un šādu kārtību Eurofound ievēro jau gadiem ilgi; mudina Tīklu, Aģentūras un Revīzijas palātu izpētīt, vai varētu izveidot procedūru plānoto un neplānoto pārnesumu nošķiršanai un pārredzamai paziņošanai par tiem, kas būtu risinājums līdz brīdim, kad šis jautājums tiks iekļauts Finanšu regulā;

20.  uzsver, ka pārnesumu atcelšanas līmenis norāda uz to, kādā mērā aģentūras ir pareizi prognozējušas savas finansiālās vajadzības, un tas labāk nekā pārnesto apropriāciju līmenis liecina par labu budžeta plānošanu;

21.  tādēļ uzsver, ka jānosaka „plānoto un paziņoto” pārnesumu skaidras definīcijas, lai uzlabotu Revīzijas palātas pārskatu sagatavošanu par šo jautājumu, kā arī lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu nošķirt pārnesumus, kuri liecina par sliktu budžeta plānošanu, no pārnesumiem, ko izmanto kā budžeta izpildes instrumentu, ar kuru atbalsta daudzgadu programmas, kā arī iepirkumu plānošanu;

22.  šai sakarā prasa „plānoto un paziņoto” pārnesumu definīcijas, kā arī citas vajadzīgās pamatnostādnes iekļaut Finanšu regulas un Finanšu pamatregulas nākamajā pārskatīšanā; aicina Komisiju, Revīzijas palātu un Tīklu izskatīt šo jautājumu un ierosināt tā iespējamos risinājumus, jo īpaši, lai finanšu pārvaldību integrētu daudzgadu plānošanā un iepirkumos;

23.  konstatē, ka revidētajos dažu aģentūru budžeta izpildes pārskatos norādītā informācija detalizācijas pakāpes ziņā atšķiras no vairākuma citu aģentūru sniegtajiem datiem, un tas liecina, ka ir jāizstrādā skaidras pamatnostādnes aģentūru budžeta pārskatu sagatavošanai; atzīst, ka aģentūras, kuru pārskati atšķiras, grāmatveža pienākumus ir uzticējušas Komisijas grāmatvedim un ka detalizācijas pakāpes atšķirību pamatā ir Komisijas pārskatu sagatavošanas prakse; atbalsta Komisijas ieceri izstrādāt pamatnostādnes par aģentūru budžeta pārskatu sagatavošanu 2016. gada pārskatiem; aicina Tīklu un Komisiju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākajām norisēm saistībā ar šo jautājumu;

24.  konstatē, ka kopumā aģentūras piešķīra un izmaksāja dotācijas saskaņā ar noteikumiem; aicina aģentūras uzlabot dotāciju pārvaldību un pievērst uzmanību piešķirto dotāciju efektivitātes noteikšanai;

25.  mudina visas aģentūras izstrādāt visaptverošu darbības nepārtrauktības plānu, pievēršoties savstarpēji saistītajiem budžeta un darbības nestabilitātes riskiem, kas varētu rasties neparedzētu un nopietnu notikumu vai apstākļu rezultātā;

26.  atzinīgi vērtē secinājumus un ierosinājumus Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā par aģentūru dotāciju izlietojumu;

Aģentūru savstarpējā sadarbība un to sadarbība ar citām iestādēm — kopīgi pakalpojumi un sinerģijas

27.  uzsver ieguvumus, ko nodrošina kopīgi pakalpojumi, kas ļauj saskaņoti piemērot administratīvos īstenošanas noteikumus un procedūras, kuras attiecas uz cilvēkresursiem un finanšu jautājumiem, kā arī iespējamo efektivitātes ieguvumu, ko aģentūrām var sniegt kopīga pakalpojumu izmantošana, jo īpaši, ņemot vērā budžeta un darbinieku skaita samazinājumu, ar ko saskaras aģentūras;

28.  ar bažām norāda, ka dažām aģentūrām vēl arvien ir divas darbības un administratīvās mītnes; uzskata par svarīgu, lai visos gadījumos, kad divu mītņu pastāvēšana nesniedz nekādu pievienoto vērtību darbībai, šāda situācija tiktu novērsta pēc iespējas ātrāk;

29.  pieņem zināšanai Tīkla konstatēto, ka nolūkā garantēt efektivitātes ieguvumu finanšu resursu un cilvēkresursu ziņā aģentūras strādāja, lai izvairītos no dublēšanās un padarītu informāciju pamatotu, precīzu un viegli pieejamu; ar gandarījumu konstatē, ka šo centienu rezultātā tika izveidots tiešsaistes kopīgo pakalpojumu katalogs, kurā būtu jāpiedalās visām Tīkla aģentūrām, centralizētā platformā piedāvājot un ierosinot jaunus pakalpojumus vai arī pieprasot pakalpojumus, un kurā kopš 2017. gada janvāra 21 aģentūra piedāvā kopīgai izmantošanai pavisam 184 pakalpojumus, tostarp dokumentu apmaiņu un dalību ekspertu forumā;

30.  turklāt atzīst, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra parakstīja „koncepcijas pamatojuma” izmēģinājuma projektu, ko varētu izmantot, lai izvērtētu, vai EUIPO spēj sniegt citām Tīkla aģentūrām IT negadījumu seku likvidēšanas pakalpojumus par ļoti zemu samaksu; atzīst, ka šāda sistēma var ne tikai sniegt ieguvumus, nodrošinot labākus IKT pakalpojumus un zemākas darbības izmaksas, bet arī stiprināt Tīklu un uzlabot IKT gatavību; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākajām norisēm saistībā ar šo izmēģinājuma projektu;

31.  konstatē, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 20 aģentūru vārdā izsludināja kopīgu atvērtu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, lai izvēlētos mākoņpakalpojumu brokera pakalpojumu sniedzēju; ar gandarījumu atzīmē, ka līgums, kura slēgšanas tiesības piešķīra 2016. gada septembrī, saskaņā ar EFSA sniegto informāciju varētu nodrošināt aģentūrām kopējo finanšu ietaupījumu EUR 2,5 miljonu apmērā;

32.  atzīst, ka Tīkls pašlaik izstrādā jaunu kopīgā iepirkuma rīku, kas ir iekļauts kopīgo pakalpojumu jomā ES aģentūru ārtīklā; ar gandarījumu atzīmē, ka šo rīku un tā atbalstu izmantos vairākas aģentūras, tādējādi radot papildu stimulu kopīgi izmantot kopēju ārējo pakalpojumu sniedzēju, attiecīgi nodrošinot resursu ietaupījumus un apjomradītu ietekmi;

33.  uzsver, cik svarīga ir aģentūru sadarbība un ideju un prakses apmaiņa Savienības aģentūru snieguma pilnveidošanas sistēmā, jo tas veicina līdzsvarotāku pārvaldību un lielāku saskaņotību starp tām; uzsver, ka Tīklam ir jāveicina lielāka efektivitāte un tas nedrīkst radīt papildu izmaksas un lielāku birokrātiju;

34.  atzinīgi vērtē Eiropas Izglītības fonda (ETF) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) arvien sistēmiskāko sadarbību, kas rada lielāku sinerģiju starp to pilnvarām ar kopīgās gada darba programmas palīdzību, jo īpaši izstrādājot kopīgo Rīgas uzraudzības sistēmu un īstenojot sadarbību ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai pabeigtu darbu pie sešiem metodisko norādījumu kopumiem par vajadzīgo prasmju prognozēšanu un instrumentu un metožu pieskaņošanu;

Cilvēkresursu pārvaldība

35.  atgādina, ka Iestāžu nolīguma(6) 27. punktā ir prasīts laikā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 % visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa aģentūru jau ir sasniegušas vai pārsniegušas prasīto 5 % samazinājumu, par pamatu ņemot to attiecīgos štatu sarakstus 2012. gadā;

36.  ar bažām atzīmē, ka Komisija pieprasījusi aģentūrām samazināt darbinieku skaitu vēl par 5 %, lai izveidotu pārdales fondu, no kā varētu piešķirt štata vietas aģentūrām, kurām tiek uzticēti jauni uzdevumi vai kuras ir darbības sākumposmā; pauž īpašas bažas par to, ka darbinieku skaita papildu samazinājums, aģentūras pilnvaru un ikgadējo darba programmu izpilde sagādā arvien lielākas grūtības, jo īpaši aģentūrām, kuras Komisija nodēvējusi par „pilnībā funkcionējošām aģentūrām”; aicina Komisiju un budžeta iestādes nodrošināt, ka iespējamie papildu pasākumi izmaksu samazināšanai netraucē aģentūru spējas efektīvi pildīt savas pilnvaras; norāda uz daudzajiem gadījumiem, kad traucētas aģentūru spējas pildīt savus pienākumus, piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes spēja nodrošināt pārtikas nekaitīgumu vai Eurofound spēja uzņemties jaunus uzdevumus saistībā ar migrantiem un bēgļiem;

37.  uzsver, ka svarīgam resursu pārvaldības elementam arī turpmāk vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp personāla valstspiederību un dalībvalstu lielumu, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, atzinīgi vērtē to, ka Savienības aģentūrās ir izdevies panākt labāku līdzsvaru attiecībā uz ierēdņiem no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms un pēc 2004. gada; tomēr norāda, ka otrās vēl arvien ir mazāk pārstāvētas augstākā līmeņa pārvaldē un vadošajos amatos, uz attiecībā uz šo jautājumu progress vēl jāpanāk;

38.  pauž pārliecību, ka Iestāžu nolīgumā prasīto darbinieku skaita papildu samazinājumu virs 5 % principiāli nevajadzētu attiecināt uz tiem aģentūru darbiniekiem, kuriem samaksu veic no nozares maksājumiem un kurus tātad nefinansē no Savienības budžeta; mudina Komisiju un budžeta iestādes nošķirt aģentūras, kas tiek finansētas galvenokārt no Savienības budžeta, un ierosināt atsevišķu regulējumu tām aģentūrām, kas finansējumu gūst galvenokārt no attiecīgās nozares maksājumiem, kuriem jābūt samērīgiem aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem;

39.  norāda, ka Savienības aģentūru finansēto projektu un programmu īstenošana tieši palīdz radīt darbvietas visā Savienībā; turklāt norāda, ka dažādās Savienības finansēšanas programmas palīdz radīt darbvietas vairākos ļoti dažādos veidos, tostarp izmantojot stimulus, piemēram, prēmiju maksājumus, kas veicina ievērojamas atšķirības Savienības radīto darbvietu kvalitātē; mudina Komisiju veikt pamatīgu un visaptverošu izvērtējumu par Savienības budžeta finansēto fondu, programmu un projektu ietekmi uz tiešo darbvietu radīšanu; prasa Komisijai šādu izvērtējumu publicēt pēc iespējas ātrāk un iesniegt to Parlamentam;

40.  novērtē centienus panākt abu dzimumu līdzvērtīgu pārstāvniecību aģentūru personālā un aģentūru pārvaldes struktūrās; mudina tās aģentūras, kuru personāla saraksti vēl arvien liecina par neapmierinošu dzimumu līdzsvaru, turpināt labot šo nelīdzsvarotību un par rezultātiem pēc iespējas ātrāk paziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

Interešu konflikti un pārredzamība

41.  norāda, ka saskaņā ar Tīkla sniegto informāciju visas aģentūras jau ir pieņēmušas vispārējus noteikumus par trauksmes celšanu, iekļaujot tos ētikas pamatnostādnēs par trauksmes celšanu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem; tomēr ar bažām atzīmē, ka tikai 65 % aģentūru ir pieņēmušas papildu iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu; norāda uz Tīkla konstatēto, ka gadījumos, kad attiecīgie noteikumi vēl nav pieņemti, notiek to izstrāde un ir sagaidāma šādu noteikumu pieņemšana; norāda, ka vairākos gadījumos aģentūras gaida Komisijas norādes vai līdzdalību, lai varētu pabeigt savu noteikumu izstrādi; turklāt konstatē, ka noteikumiem vajadzētu būt pabeigtiem un ieviestiem 2017. gada pirmajā pusē; aicina tās aģentūras, kuras vēl arvien nav pieņēmušas iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, nekavējoties to izdarīt un tādējādi stiprināt savu iekšējo trauksmes celšanas politiku, lai veicinātu pārredzamības un atbildības kultūru darbavietā, regulāri informēt un apmācīt darbiniekus par viņu pienākumiem un tiesībām, nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību pret represijām, savlaicīgi reaģēt uz viņu brīdinājumiem un gan trauksmes cēlēju, gan potenciāli iesaistīto personu informēt par procesa virzību, kā arī ieviest veidu, kā iesniedzami anonīmi ziņojumi; aicina aģentūras ik gadu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par trauksmes celšanas gadījumu skaitu un veiktajiem pasākumiem; aicina aģentūras un Komisiju nepieciešamības gadījumā sniegt vajadzīgās norādes un apstiprinājumus;

42.  norāda, ka no 16 aģentūrām, kuras izmanto ekspertu grupas, zinātnes ekspertu grupas un komitejas, 13 aģentūras savā personāla komplektēšanas politikā bija ņēmušas vērā ombuda paustās bažas pastāvīgās izmeklēšanas dokumentā OI/6/2014/NF par Komisijas ekspertu grupu sastāvu; mudina pārējās aģentūras pēc iespējas drīzāk ņemt vērā ombuda paustās bažas;

43.  norāda, ka valdes locekļu, vadošo darbinieku un iekšējo ekspertu dzīves aprakstus (CV) un interešu deklarācijas bija publicējuši 84 % aģentūru salīdzinājumā ar 74 % iepriekšējā gadā; turklāt norāda, ka 60 % aģentūru pārbauda ekspertu, valdes locekļu un darbinieku iesniegto interešu deklarāciju faktisko pareizību vismaz vienu reizi gadā; aicina aģentūras pieņemt stingras pamatnostādnes, lai tiktu īstenota saskaņota politika interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai, un īstenot tās atbilstoši vienotās pieejas turpmāko pasākumu ceļvedim; mudina pārējās aģentūras, kuras vēl nav ieviesušas šādu politiku, regulāri pārbaudīt deklarācijas, lai nodrošinātu nepieciešamo publisko pārraudzības un pārvaldības kontroli;

44.  atzinīgi vērtē aģentūru centienus palielināt pārredzamību, publicējot interešu deklarācijas un CV savās tīmekļa vietnēs; tomēr norāda, ka vairākos gadījumos dažu šo dokumentu trūkst; vienlaikus atgādina, ka aģentūru dibināšanas regulās nav atbilstošu noteikumu, kas obligāti noteiktu šādu dokumentu publicēšanu; tādēļ sagaida, ka attiecīgo aģentūru dibināšanas regulu pārskatīšanā tiks noteikts obligāts pienākums publicēt visu valdes locekļu interešu deklarācijas un CV; aicina arī Komisiju izmantot pašreizējo Finanšu regulas pārskatīšanu, lai pēc iespējas visaptverošāk risinātu šo jautājumu;

45.  šajā sakarībā aicina aģentūras veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas pārredzamāku pārvaldību; uzsver, ka pastāvīga un efektīva iekšējā kontrole ir ļoti svarīga, lai uzraudzītu un atklātu iespējamos interešu konfliktus;

46.  norāda, ka aģentūras ir izrādījušas ieinteresētību novērst, atklāt un nepieļaut krāpšanu vai jebkādus citus pārkāpumus un veic atbilstīgas darbības, ja šādi pārkāpumi notiek; pauž gandarījumu par to, ka Tīkls izveidoja Aģentūru juridiskā tīkla (IALN) darba grupu krāpšanas apkarošanai, lai veicinātu saskaņotu un standartizētu pieeju piemērošanu aģentūru krāpšanas apkarošanas stratēģijām; ņem vērā Tīkla secinājumu, ka lielākā daļa aģentūru norādījušas uz labāku informētību par krāpšanas apkarošanu; turklāt atzīst, ka nolūkā veicināt labāko praksi un tās apmaiņu Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un/vai Revīzijas palātas pārstāvji tika regulāri aicināti uz iepriekš minēto Aģentūru juridiskā tīkla darba grupu, lai informētu par savu iestāžu nostāju, kā arī lai sniegtu atbalstu un uzlabotu aģentūru informētību par jautājumiem, kas saistīti ar krāpšanu;

47.  uzsver, ka visās aģentūrās vajadzētu būt ieviestiem kontroles mehānismiem un norādēm attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar tiesvedību, kurās aģentūra bijusi vai ir kāda no pusēm; mudina aģentūras apmainīties ar labāko praksi šajā jautājumā;

48.  aicina aģentūras izstrādāt kopīgas pamatnostādnes par publisku piekļuvi dokumentiem, jo īpaši saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

49.  mudina aģentūras vēl vairāk uzlabot savu redzamību un turpināt attīstīt dažādus saziņas kanālus, ar kuru palīdzību ar savu darbu un paveikto varētu iepazīstināt plašu sabiedrību;

50.  norāda, ka vairākās aģentūrās valdes un vadības locekļi interešu deklarācijas vietā publicēja deklarāciju par interešu konflikta neesamību; uzsver, ka interešu konflikta neesamības noteikšana nav pašu valdes vai vadības locekļu ziņā; uzsver, ka šāda rīcība pati par sevi veido interešu konfliktu; prasa veikt visu interešu deklarāciju neatkarīgu pārbaudi;

Komunikācija un redzamība

51.  norāda, ka aģentūras aktīvi informē par savu darbu, izmantojot dažādus kanālus, jo īpaši, regulāri atjaunojot savas tīmekļa vietnes, lai sniegtu informāciju un vēstītu par paveikto darbu; norāda arī, ka sociālie plašsaziņas līdzekļi arvien biežāk kļūst par aģentūru standarta komunikācijas rīku; konstatē, ka atvērto durvju dienas, mērķtiecīgas kampaņas un videomateriāli, kuros skaidrots aģentūras ikdienas darbs, ir daži no pasākumiem, ko izmanto, lai izglītotu iedzīvotājus un sniegtu viņiem iespējas uzzināt vairāk par aģentūru un Savienības iestāžu darbu; atzīst, ka vispārējās vai specializētās darbības attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem tiek regulāri izvērtētas, izmantojot dažādus rādītājus, turklāt katrai aģentūrai ir savs komunikācijas plāns, kurā paredzētas tās vajadzībām pielāgotas īpašas darbības;

Citi komentāri

52.  atkārtoti pauž savu nostāju, kas izteikta 2013. un 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās, proti, tā kā Parlaments, Padome un Komisija ir vienojušies par vienotu pieeju decentralizētajām aģentūrām, saskaņā ar šā dokumenta 54. punktu par visiem ārpakalpojumu sniedzēju veiktu ārējo revīziju aspektiem „arī turpmāk ir pilnībā atbildīga Revīzijas palāta, kas pārvalda visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras”; atkārto arī, ka jaunā revīzijas pieeja, kas paredz iesaistīt privātā sektora revidentus, ir ievērojami palielinājusi aģentūru administratīvo slogu, kā arī iepirkumam atvēlēto laiku, un revīzijas līgumu administrēšana radīja papildu izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot aģentūru jau tā sarūkošos resursus; pauž bažas par iespējamiem interešu konfliktiem gadījumos, ja šādi privātie revidenti vai viņu attiecīgie uzņēmumi veic arī revīzijas vai konsultēšanas darbības privātā sektora uzņēmumiem, kuriem ir nepārprotamas uzņēmējdarbības intereses attiecībās ar Savienības aģentūrām; uzsver, ka ir ļoti svarīgi atrisināt šo jautājumu pašlaik notiekošajā Finanšu regulas pārskatīšanā un vēlāk paredzētajā Finanšu pamatregulas pārskatīšanā; aicina visas puses, kuras iesaistītas minēto regulu pārskatīšanā, steidzami nodrošināt skaidrību šajā jautājumā, lai būtiski samazinātu pārmērīgo administratīvo slogu un atgrieztos pie vēlamās pieejas — publiskas iestādes veiktas revīzijas;

53.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas kopsavilkumu Apvienotās Karalistes (AK) pilsoņu balsojums referendumā par izstāšanos no Savienības, kas notika 2016. gada 23. jūnijā pēc bilances slēgšanas datuma, ir minēts Eiropas Banku iestādes un Eiropas Zāļu aģentūras  — abas šīs aģentūras atrodas Londonā, turpat, kur citas Savienības struktūras Apvienotajā Karalistē, piemēram, Savienības informācijas biroji, — gada pārskatu sadaļā „Citi jautājumi”; ņem vērā šajā sadaļā precizēto, ka abu aģentūru pārskati un saistītie ziņojumi tika sagatavoti, izmantojot informāciju, kas bija pieejama to pārskatu parakstīšanas dienā, kad Apvienotās Karalistes pilsoņu balsojuma iznākums vēl nebija zināms un oficiāls paziņojums par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta piemērošanu vēl nebija iesniegts; uz konstatējumiem saistībā ar šā jautājuma īpašo ietekmi uz Eiropas Banku iestādi un Eiropas Zāļu aģentūru atsaucas savā 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā(7) par Eiropas Banku iestādes 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un savā 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā(8) par Eiropas Zāļu aģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

54.  norāda, ka vienlaicīgi ir publicēti priekšlikumi pārskatīt attiecīgās regulas, ar kurām ir izveidotas trīs Savienības trīspusējās aģentūras, saskaņā ar Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt un uzlabot šo aģentūru pašreizējo pilnībā trīspusējo pārvaldību, nodrošinot valstu iestāžu, Eiropas darba devēju organizāciju un Eiropas darba ņēmēju organizāciju aktīvu līdzdalību to pārvaldībā un darbībā; atgādina, ka darbinieku skaits jau ticis samazināts, un atkārtoti pauž bažas par to, ka turpmāki samazinājumi varētu ierobežot aģentūru spēju īstenot savas pilnvaras;

55.  norāda Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāta (DG EMPL) kompetencē esošo Savienības aģentūru pašlaik notiekošo novērtēšanu un atbilstības pārbaužu veikšanu, kurai bija jāsākas 2016. gada decembrī un kuru plānots pabeigt 2017. gada decembrī(9); uzskata, ka šai novērtēšanai vajadzētu veicināt to, ka Parlaments var pieņemt informētus lēmumus attiecībā uz aģentūru devuma efektivitāti un ietekmi; turklāt uzsver, ka ir jāizmanto šo četru aģentūru pārklājošos pasākumu sinerģija un sinerģija starp aģentūrām un Komisiju, kā arī jānovērš darba dublēšanās;

56.  atzinīgi vērtē visu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā strādājošo aģentūru ievērojamo veikumu un elastīgumu; atzinīgi vērtē to elastīgumu, pielāgojoties mainīgajām politiskajām prioritātēm un reaģējot uz neparedzētiem notikumiem; tomēr pauž nožēlu par tādu efektīvu rādītāju trūkumu, kuri atspoguļotu to darba ietekmi uz iekšējās drošības, migrācijas, robežkontroles un pamattiesību norisēm; atzinīgi vērtē vairāku aģentūru centienus uzlabot budžeta pārvaldību, optimizējot budžeta izlietojumu un uzlabojot budžeta plānošanas procesu;

57.  atzinīgi vērtē visu tieslietu un iekšlietu aģentūru apņemšanos vēl vairāk pilnveidot budžeta procedūras, tomēr uzsver, ka par prioritāti būtu jāuzskata uz vietas veikto darbību efektivitātes uzlabošana un to strukturālo problēmu novēršana, kuras konstatējusi Revīzijas palāta un Iekšējās revīzijas dienests;

58.  atzīst, ka brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir izveidotas daudzas aģentūras, bet atkārtoti norāda, ka šīs aģentūras veic svarīgus uzdevumus un tieši ietekmē iedzīvotāju dzīvi; uzsver, ka visas jaunās aģentūras tika izveidotas, pamatojoties uz konkrētu nepieciešamību; pauž pārliecību, ka katrai aģentūrai šajā politikas jomā ir atšķirīga un vajadzīga loma, kas rada Eiropas pievienoto vērtību;

59.  prasa, lai visas tieslietu un iekšlietu aģentūras identificētu ar finansēm, resursiem vai citiem jautājumiem saistītas vājās vietas, kas apgrūtina to operatīvo darbību, un savlaicīgi prasītu veikt pielāgojumus;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV C 449, 1.12.2016.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(4) Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) (no 2016. gada 1. jūlija: Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)), Eiropas Policijas birojs (Eiropols) (no 2017. gada 1. maija: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).
(5) Eiropas Banku iestāde (EBA), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA).
(6) Iestāžu 2013. gada 2. decembra nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0163.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0172.
(9) http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2016_empl_020_evaluation_agencies_en.pdf


PIELIKUMS: PRIEKŠLIKUMS AĢENTŪRU GRUPĒŠANAI BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANAI EIROPAS PARLAMENTĀ

PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS

ES AĢENTŪRAS

EKONOMIKA UN MONETĀRIE JAUTĀJUMI

EBI; EAAPI; EVTI

NODARBINĀTĪBA UN SOCIĀLIE JAUTĀJUMI

CdT; EU-OSHA; Eurofound; Cedefop, ETF

VIDE, SABIEDRĪBAS VESELĪBA UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMS

EEA; EFSA; ECDC; ECHA; EMA

RŪPNIECĪBA, PĒTNIECĪBA UN ENERĢĒTIKA

EIT, ACER; BEREC; ENISA; Euratom; GSA

TRANSPORTS UN TŪRISMS

EASA; EMSA; ERA

ZIVSAIMNIECĪBA

EFCA

PILSOŅU BRĪVĪBAS, TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

Eurojust, FRA, Frontex, EASO; EMCDDA; CEPOL, eu-LISA; Eiropols

SIEVIEŠU TIESĪBAS UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBA

EIGE

Juridisks paziņojums