Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2016(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0138/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0138/2017

Debates :

PV 26/04/2017 - 20
CRE 26/04/2017 - 20

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.64
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0195

Pieņemtie teksti
PDF 511kWORD 60k
Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīlis - Brisele Galīgā redakcija
Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldība
P8_TA(2017)0195A8-0138/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību (2016/2016(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu, kurā ir atzīts īpašs statuss tālākajiem reģioniem un kurš paredz veikt „īpašus pasākumus”, kas ļautu pilnībā īstenot līgumus un kopējo politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-132/14 un C-136/14 par to, kā interpretēt LESD 349. pantu, kurā uzsvērts, ka 349. pants atļauj atkāpties ne tikai no līgumiem, bet arī no sekundārajiem tiesību aktiem,

–  ņemot vērā LESD 174. pantu un turpmākos pantus, kuros ir paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis un noteikti strukturālie finanšu instrumenti šā mērķa sasniegšanai,

–  ņemot vērā LESD 43. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un jo īpaši tās 8., 11., 13., 41. pantu un sevišķi 70. līdz 73. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. jūlija Deleģēto Regulu (ES) Nr. 1046/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz to papildu izmaksu aprēķināšanas kritērijiem, kas operatoriem rodas dažu tālākajos iegūtu zvejas un akvakultūras produktu zvejā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 24. novembra Deleģēto regulu (ES) 2015/531, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014, nosakot izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai, jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, klimata pārmaiņu mazināšanai un zvejas kuģu energoefektivitātes palielināšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu kopumu par tālākajiem reģioniem un jo īpaši 2012. gada 20. jūnija paziņojumu „Eiropas Savienības tālākie reģioni — ceļā uz partnerību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2012)0287),

–  ņemot vērā rezolūciju kopumu par tālākajiem reģioniem un jo īpaši Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra rezolūciju par tālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp ES struktūrfondiem un citām ES programmām(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1385/2013, ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009, (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 pēc Majotas statusa maiņas attiecībā uz Eiropas Savienību,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 10. februāra Lēmumu (ES) 2015/238 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. septembra pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 2006. gada POSEI reformas ietekmi (COM(2010)0501),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par piekrastes mazapjoma zvejas inovāciju un diversifikāciju no zivsaimniecības atkarīgos reģionos(3) un rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 4. februāra rezolūciju par salu īpašo stāvokli(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu(6),

–  ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra nostāju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību(7), ierosinot pagarināt atkāpi, ko piemēro tālākajiem reģioniem vēl uz trim gadiem līdz 2011. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 1207/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību, ierosinot pagarināt atkāpi, ko piemēro tālākajiem reģioniem vēl uz trim gadiem līdz 2011. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 21. maija Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Francijas Gviānas un Reinjonas — zivsaimniecības produktu tirdzniecībā, un jo īpaši tās 8. pantu, kurā noteikts, ka “Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim (...) iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par kompensēšanas shēmas īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus”,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai nepieļautu, novērstu un likvidētu nelikumīgu, neziņotu un neregulētu zveju,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”(JOIN(2016)0049),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2015. gada 20. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē?”,

–  ņemot vērā tālāko reģionu rīcības plānus Eiropas fondu plānošanai 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā visus Eiropas Savienības tālāko reģionu konferences priekšsēdētāju kopīgos ieguldījumus un tehniskos un politiskos dokumentus, jo īpaši 2016. gada 22. un 23. septembra Eiropas Savienības XXI tālāko reģionu priekšsēdētāju konferences galīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0138/2017),

A.  tā kā tālāko reģionu ģeogrāfiskā atrašanās vieta Karību jūrā, Indijas okeānā un Atlantijas okeānā norāda uz to, ka visas Eiropas Savienības teritorijas ir izvietotas vairākos jūras baseinos un kontinentos, un uz to, ka tālākie reģioni robežojas ar vairākām trešām valstīm;

B.  tā kā pēdējos gados zvejas radītā slodze ir palielinājusies ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) atsevišķos tālākajos reģionos starp 100 un 200 jūdžu ierobežojumiem un tā kā attiecīgo zveju lielākoties veic flotes, kas nepieder attiecīgajiem tālākajiem reģioniem;

C.  tā kā ES ir jāuzņemas atbildība jūras transporta jomā un tā kā šo reģionu EEZ veido lielu daļu no ES kopējās EEZ;

D.  tā kā zivsaimniecības nozares tālākajos reģionos ir jāskata saistībā ar īpašo strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju (LESD 349. pants), kas prasa konkrēti un pielāgoti ņemt vērā kopējo Eiropas politiku;

E.  tā kā zivsaimniecības nozarei ir savas stiprās puses un ievērojams attīstības potenciāls;

F.  tā kā jūras piesārņojums ar hlordekonu īpaši skar Antiļas un būtiski ietekmē atļautās zvejas zonas, kā arī invazīvu sugu klātbūtni;

G.  tā kā tālāko reģionu lielais attālums ir zināms un Savienības tiesībās ir ņemts vērā kā vispārējs apsvērums, kas pamato papildu izmaksu atlīdzināšanas režīma izveidi un ļauj to ieviest attiecībā uz zvejniecību un akvakultūru tālākajos reģionos;

H.  tā kā kopējā zivsaimniecības politika (KZP) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), kas tika izveidoti, lai novērstu problēmas un risinātu uzdevumus kontinentālajā Eiropā, ļauj piemērot diferencētu pieeju tālākajiem reģioniem, taču var reaģēt tikai ierobežoti uz īpašām zivsaimniecību pazīmēm tālākajos reģionos;

I.  tā kā tādēļ tālākie reģioni uzskata, ka KZP pret tiem īsteno netaisnīgu attieksmi un piemēro “dubultu sodu” (piekļuves trūkums iepriekšējam atbalstam flotes atjaunošanai un pašreizējais aizliegums attiecībā uz atbalstu atjaunošanai);

J.  tā kā svarīgi zvejas flotes sektori tālākajos reģionos vēl nesen netika regulēti vai arī nebija iekļauti flotes reģistrā un tādēļ nevarēja piekļūt EJZF, lai veiktu modernizāciju;

K.  tā kā viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem ir veicināt zvejas darbības, ņemot vērā sociāli ekonomiskos jautājumus;

L.  tā kā noteikumiem, kuri reglamentē piekļuvi resursiem, būtu jādod priekšroka vietējām flotēm un jāveicina selektīvāka zveja, kas mazāk kaitē krājumiem;

M.  tā kā saskaņā ar labas pārvaldības principu KZP mērķis ir nodrošināt saskaņotību starp tās iekšējo un ārējo dimensiju;

N.  tā kā dažās tālāko reģionu EEZ(8) un jūras baseinos pie citiem tālākajiem reģioniem notiek apjomīga nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja;

O.  tā kā tālākos reģionus skar viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem ES (dažos tālākajos reģionos līdz pat 60 % bezdarbnieku jauniešu vidū);

P.  tā kā EJZF cita starpā paredz atbalstu ražotāju organizācijām, dzinējiem un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), ievērojot konkrētus nosacījumus;

Q.  tā kā EJZF uzskata par neattiecināmām: darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, aprīkojumu, kas palielina kuģa spēju atrast zivis, un jaunu zvejas kuģu būvi vai zvejas kuģu importēšanu;

R.  tā kā EJZF tomēr var sniegt finansiālu palīdzību, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti, drošību, higiēnu uz kuģa un zvejas produktu kvalitāti, kā arī darba apstākļus;

S.  tā kā EJZF atbalsta inovāciju projektus, piemēram, pārvaldības un organizācijas sistēmas,

Noteikumi par nosacījumiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem tālākajos reģionos

1.  uzskata, ka ilgtspējīga zveja, izmantojot tradicionālus zvejas rīkus, ir pamats pārticībai piekrastes kopienās un ka tā veicina nodrošinātību ar pārtiku tālākajos reģionos; šajā sakarībā uzstāj uz nepieciešamību panākt vietējās zvejniecības nozares iesaisti vietējo iedzīvotāju nodrošinātības ar pārtiku īstenošanā, jo tas tālākajos reģionos pašlaik ir pārāk atkarīgs no pārtikas importa;

2.  atgādina, ka KZP un EJZF, kas ir paredzēti, lai novērstu problēmas un risinātus uzdevumus kontinentālajā Eiropā, zināmā mērā atbilst zvejniecības īpatnībām tālākajos reģionos, taču tos nevar vienādi piemērot zvejniecībai tālākajos reģionos, jo tiem ir savi problēmjautājumi un īpatnības, un tiem ir jābūt pietiekami elastīgiem un pragmatiskiem vai arī attiecībā uz tiem ir jāparedz izņēmumi; tādēļ aicina īstenot stratēģiju, kuru katrs reģionālais jūras baseins piemērotu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā katra tālākā reģiona īpašo situāciju;

3.  uzsver ļoti dažādu mazu kopienu pastāvēšanu tālākajos reģionos, kuras ir ļoti atkarīgas no tradicionālās, piekrastes un mazapjoma zvejas un kurām zveja bieži vien ir vienīgais iztikas līdzekļu avots;

4.  atgādina, ka jūras bioloģiskie resursi ap tālākajiem reģioniem būtu īpaši jāaizsargā un ka zvejai būtu jāpievērš īpaša uzmanība; tādēļ uzsver, ka tikai zvejas kuģiem, kas reģistrēti tālāko reģionu ostās, vajadzētu atļaut zvejot tālāko reģionu ūdeņos;

5.  norāda, ka tālāko reģionu jūras gultnes ir patiesa bioloģiskās daudzveidības dabiska laboratorija; uzsver to, cik liela nozīme ir pētniecībai un datu vākšanai, lai uzlabotu zināšanas par okeānu; uzsver potenciālu, kas piemīt tālākajiem reģioniem kā īstiem zinātniskiem portāliem savā attiecīgajā vidē, un aicina attiecīgās dalībvalstis un Komisiju stiprināt atbalstu attiecīgajiem zinātniskās izpētes projektiem;

6.  uzsver vajadzību saglabāt līdzsvaru starp zvejas jaudu un iespējām saskaņā ar piesardzības principu un ņemot vērā sociāli ekonomisko realitāti; tomēr uzskata, ka tas nevar pamatot nepietiekamus ieguldījumus datu vākšanā un zinātnisko atziņu uzlabošanā par jūras ekosistēmām; prasa pārskatīt kvotu sadali attiecībā uz dažām sugām (piemēram, palielināt zilo tunzivju kvotas attiecībā uz Azoru salām) un atklāt citu sugu (piemēram, melnās haizivs) nozvejas iespējas, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnisko un materiālo spēju stiprināšanu saistībā ar ekosistēmu novērtējumu;

7.  norāda, ka dažos tālākajos reģionos zvejas flotes nesasniedz savu iespēju robežas, kas ir noteiktas KZP, jo īpaši finansējuma trūkuma dēļ;

8.  atgādina, ka, ņemot vērā tālāko reģionu īpašās klimatiskās grūtības, šo reģionu zvejniekiem nākas risināt savu kuģu pāragras novecošanas problēmu, kas līdz ar to apdraud arī viņu drošību un mazina viņu darba efektivitāti, kā arī darba apstākļus padara mazāk pievilcīgus kā uz moderniem kuģiem;

9.  uzsver, ka ziņojumā par 2016. gadu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK)(9) nevarēja novērtēt zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru starp visām flotēm, kas darbojas tālākajos reģionos, nepietiekamu bioloģisko datu dēļ; aicina piešķirt vairāk finansējuma no EJZF un citiem fondiem nolūkā zinātniskajiem institūtiem un universitātēm iegūt tehniskos resursus, lai tie varētu veikt ekosistēmas novērtējumu; šajā sakarībā uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, lai tiktu piedāvāti un būtu pieejami uzticami dati par resursu stāvokli EEZ un tajās izmantoto praksi;

10.  norāda, ka tālāko reģionu piekrastes zvejas flotēs galvenokārt ir novecojuši kuģi, kas rada problēmas attiecībā uz drošību uz kuģiem;

11.  pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav publicējusi ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 639/2004 īstenošanu pirms noteiktā termiņa — 2012. gada 30. jūnija; uzstājīgi prasa, lai Komisija sniegtu vairāk informācijas par lēmumu nepublicēt šo ziņojumu;

12.  pauž nožēlu par kavēšanos pieņemt EJZF un līdz ar to apstiprināt EJZF darbības programmas, kas ir novedis pie atbalstošo EJZF noteikumu novēlotas īstenošanas, kura ir savukārt izraisījusi nopietnas finansiālas grūtības dažiem uzņēmumiem tālākajos reģionos;

13.  atzinīgi vērtē īpašos EJZF noteikumus attiecībā uz tālākajiem reģioniem, piemēram, kompensāciju par papildu izmaksām (subsidēta 100 % apmērā no EJZF), kas ir lielāka nekā iepriekšējā plānošanas periodā, bet joprojām nav pietiekama atsevišķos tālākajos reģionos, kā arī valsts atbalsta intensitātes pieaugumu 35 % apmērā attiecībā uz citiem pasākumiem tālāko reģionu apgabalos;

14.  konstatē grūtības vai pat neiespējamību dažiem zvejniekiem tālākajos reģionos piekļūt kredītiem un/vai savu kuģu apdrošināšanai, radot drošības problēmas un ekonomiskus ierobežojumus šiem zvejniekiem;

15.  norāda, ka dažos tālākajos reģionos mazie kuģi veido lielāko daļu no reģistrētajiem kuģiem; uzsver, ka dažos tālākajos reģionos mazie kuģi ir vairāk nekā 40 gadu veci, kas rada reālas drošības problēmas;

16.  uzsver aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas un ES fondiem pastiprinošo ekonomisko ietekmi, jo īpaši tālākajos reģionos;

Labāka iespēju izmantošana saskaņā ar Līguma 349. pantu un pašreizējās KZP ietvaros

17.  uzskata, ka atsevišķa konsultatīvā padome tālākajiem reģioniem, kā paredzēts KZP, būtu piemērota platforma būtiskai zināšanu un pieredzes apmaiņai, un tādēļ pauž nožēlu par to, ka konsultatīvā padome tālākajiem reģioniem vēl aizvien nav izveidota;

18.  aicina pilnībā piemērot LESD 349. pantu Eiropas Savienības politikas virzieniem, noteikumiem, fondiem un programmām, kas saistīti ar zivsaimniecību, jo īpaši EJZF ietvaros, lai reaģētu uz īpašajām grūtībām, ar ko saskaras tālākie reģioni;

19.  uzskata, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstībai (SVVA) ir daudzsološa pieeja un ka attiecīgajai dalībvalstij būtu pēc iespējas labāk jāizmanto iespējas, kas paredzētas EJZF, lai atbalstītu šādu vietējo attīstību tālākajos reģionos;

20.  norāda, cik svarīgi ir izveidot zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG), kas tiek atzītas par nozīmīgu līdzekli, lai atbalstītu un nodrošinātu iespējas dažādot zvejas darbības;

21.  aicina Komisiju, ierosinot leģislatīvos aktus attiecībā uz izmaksām, ko rada higiēnas, veselības un drošības ieguldījumi un ieguldījumi, kuri ir saistīti ar darba apstākļiem, veicināt holistisku un atbilstīgi pielāgotu pieeju;

22.  aicina Komisiju, ierosinot leģislatīvos aktus attiecībā uz kritērijiem par papildu izmaksu aprēķināšanu, kuras rodas tālāko reģionu īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, ņemt vērā arī ietekmi, ko rada klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi un noplicināšana;

23.  pauž nožēlu par ievērojamu NNN zvejas īpatsvaru atsevišķu tālāko reģionu EEZ, kura ir attiecināma gan uz vietējiem, gan ārvalstu kuģiem, kā arī tuvumā esošajos jūras apgabalos attiecībā uz citiem tālākajiem reģioniem; norāda, ka attiecībā uz vietējiem kuģiem šī prakse arī izriet no problēmām vietējās pārtikas piegādes jomā; aicina valsts iestādes pastiprināt cīņu pret NNN zveju;

24.  tādēļ mudina ieviest aktīvus pasākumus (piemēram, uzraudzību) un pasīvus pasākumus, piemēram, sarunas ar tālāko reģionu kaimiņvalstīm, ar kurām ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) vēl nav parakstīti;

25.  aicina visas iesaistītās puses paātrināt EJZF īstenošanu un izmantot iespējas, ko tas sniedz, lai veiktu apjomīgus ieguldījumus flotes modernizācijā, proti, īstenot uzlabojumus uz kuģiem higiēnas, drošības, energoefektivitātes un zvejniecības produktu kvalitātes jomā, kā arī zvejas ostās, izkraušanas vietās un akvakultūras uzņēmumos, lai radītu jaunus noieta tirgus; prasa arī piemērot kompensācijas režīmu par papildu izmaksām, lai nozari padarītu dzīvotspējīgāku;

26.  aicina patiešām ņemt vērā tālāko reģionu intereses, noslēdzot nolīgumus ar trešām valstīm, tostarp paredzot pienākumu izkraut nozveju tālākajos reģionos vai uz kuģiem nolīgt darbā cilvēkus no tālākajiem reģioniem;

27.  uzsver, ka ir jāveic ietekmes novērtējumi attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ja tos skar zivsaimniecības nolīgumi, kas noslēgti starp ES un trešām valstīm saskaņā ar LESD 349. panta noteikumiem;

28.  norāda — būtu jāņem vērā, ka tālākajos reģionos zvejniecības nozarē var būt vajadzīga restrukturizācija, lai nodrošinātu zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, un ka vajadzības gadījumā būtu jāapsver kuģu skaita samazināšana;

29.  uzskata, ka gadījumos, kad jaudas samazināšana ir nepieciešama saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantu, būtu jādod priekšroka kuģu uzglabāšanai atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti šīs pašas regulas 17. pantā;

30.  pieprasa, lai dalībvalstis, īstenojot KZP noteikumu par zvejas iespēju iedalīšanu, īpaši pievērstu uzmanību tradicionālajai un nerūpnieciskajai zvejai tālākajos reģionos, kas sniedz ieguldījumu vietējā ekonomikā un rada nelielu ietekmi uz vidi;

31.  mudina dalībvalstis ar tālākajiem reģioniem veikt visus vajadzīgos pasākumus un turpināt īstenot īpašas atbalsta shēmas, piemēram, īpašus aplikšanas ar nodokļiem modeļus;

32.  uzskata, ka datu vākšana par krājumiem un ietekmes novērtējumi par mazapjoma kuģiem tālākajos reģionos ir jāuzlabo, lai nostiprinātu zinātnisko bāzi zvejas iespējām šajos reģionos;

33.  atgādina, ka tālākie reģioni ir atkarīgi no zvejas resursiem savās EEZ, kas ir ļoti neaizsargātas no bioloģiskā viedokļa; šajā sakarībā jo īpaši uzskata, ka dati par zveju tālākajos reģionos būtu jānosaka par prioritāti attiecībā uz datu vākšanu;

34.  uzsver — tā kā akvakultūra varētu sniegt jaunas ražošanas iespējas un ļaut ražot augstas kvalitātes produktus, tās potenciāls tālākajos reģionos būtu jāizmanto labāk ar spēcīgu atbalstu no Eiropas Savienības, ņemot vērā ļoti spēcīgo reģionālo konkurenci, un aicina Komisiju veicināt un atbalstīt akvakultūras attīstības projektus;

35.  aicina dalībvalstis un tālākos reģionus maksimāli izmantot de minimis un/vai grupu atbrīvojuma noteikumus, kas paredzēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1388/2014;

36.  aicina dalībvalstis veicināt iespēju izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un uzsvērt sinerģiju starp dažādajiem fondiem tālākajos reģionos, lai izveidotu ekonomiskās iespējas visiem dalībniekiem, kas darbojas jūras nozaru ekonomikā; jo īpaši mudina ieguldīt projektos ar zvejniecību saistītu profesiju veicināšanai, projektos, kas sekmē jauniešu piesaistīšanu un projektos, ar kuriem tiek ieviestas selektīvas zvejas metodes un sniegta palīdzība zivsaimniecību izveidei;

37.  atbalsta pētniecības un attīstības programmu zivsaimniecības jomā izveidi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kura apvieno dažādus ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus, tādējādi palīdzot izstrādāt jaunus zvejas paņēmienus un metodes, kas var uzlabot nozares konkurētspēju un stiprināt tās potenciālu veicināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu vietējo iedzīvotāju vidū;

38.  iesaka turpmākajā KZP pilnībā ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un dot tiem iespēju īstenot savu lielo ekonomisko, sociālo un vides potenciālu, ko radītu zivsaimniecības nozares ilgtspējīga un racionāla attīstīšana tālākajos reģionos; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību pārskatīt pamatu flotes segmentiem­ ar mērķi nodrošināt objektīvu novērtējumu par tālāko reģionu nerūpnieciskās zvejas flotes, kas izmanto īpaši selektīvus zvejas rīkus, līdzsvaru starp zvejas iespējām un zvejas kapacitāti, veicinot kuģu ar zemu jaudu un/vai nestabilu kuģu, kas varētu apdraudēt apkalpes drošību nelabvēlīgos laika apstākļos, tehnisko raksturlielumu uzlabošanu saskaņā ar objektīviem zinātniskiem kritērijiem, ko izmanto kuģu būvē, neradot neilgtspējīgas zvejas darbību pieaugumu;

39.  ņemot vērā to, ka tālākie reģioni ir teritorijas ar īpaši augstu potenciālu, uzskata, ka ir svarīgi veicināt ieguldījumus un sekmēt diversifikāciju un inovāciju zivsaimniecības nozarē ar nolūku stiprināt ekonomikas attīstību;

40.  aicina Komisiju nolūkā nodrošināt zvejniecības nozares izdzīvošanu tālākajos reģionos un atbilstīgi atšķirīgas attieksmes principiem attiecībā uz nelielām salām un teritorijām, kas minētas 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM), ieviest atbalsta pasākumus, pamatojoties uz LESD 349. pantu, lai nodrošinātu finansējumu (ES vai valsts līmenī) tālāko reģionu mazapjoma un tradicionālās zvejas kuģiem, kuri izkrauj nozveju tālāko reģionu ostās un veicina ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī, ar mērķi uzlabot cilvēku drošību, nodrošināt atbilsmi ES higiēnas standartiem, apkarot NNN zveju un panākt lielāku ekoloģisko efektivitāti; norāda, ka šai zvejas flotes atjaunošanai ir jānotiek, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo kapacitāti, tā jāierobežo attiecībā uz veca kuģa aizstāšanu ar jaunu, kā arī ar to ir jāspēj panākt ilgtspējīgas zvejas un maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) mērķus;

41.  ierosina palielināt palīdzības intensitāti dzinēju nomaiņai tālākajos reģionos, kad zinātniskie pierādījumi liecina, ka klimata apstākļiem un klimata pārmaiņām ir izšķirīgi negatīva ietekme uz tālāko reģionu flotēm;

42.  aicina, lai Komisija cik vien drīz iespējams pēc POSEI īstenošanas parauga tālāko reģionu lauksaimniecības jomā noskaidrotu iespējas radīt instrumentu, kas būtu konkrēti veltīts zvejniecības atbalstam un ļautu pienācīgi izmantot to zvejas potenciālu; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja šajā konkrētajā instrumentā jo īpaši apvienot pašreizējā EJZF 8. panta (Valsts atbalsts), 13. panta 5. punkta (Budžeta līdzekļi dalītā pārvaldībā), 70. panta (Kompensācijas režīms), 71. panta (Kompensācijas aprēķināšana), 72. panta (Kompensācijas plāns) un 73. panta (Valsts atbalsts kompensācijas plānu īstenošanai) noteikumus;

43.  ierosina palielināt dažu flotu segmentu spējas tālākajos reģionos, ja ir zinātniski pierādīts, ka dažu zvejas resursu izmantošanas līmenis var tikt palielināts, neapdraudot ilgtspējīgas zvejas mērķus;

44.  norāda, ka tālāko reģionu nerūpniecisko zvejas flotu, kas izmanto īpaši selektīvus zvejas rīkus, renovācija un modernizācija var uzlabot apkalpes locekļu drošību sliktos laika apstākļos, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts saskaņā ar objektīviem zinātniskiem kritērijiem, kas ir izmantoti kuģu konstrukcijā, un ka tas nerada nelīdzsvarotību starp zvejas iespējām un zvejas kapacitāti;

45.  iesaka radīt labākus stimulus nākamajā EJZF, lai mudinātu jauniešus strādāt jūras nozaru ekonomikā, jo īpaši ar profesionālo apmācību un veicinot pasākumus, kas uzlabo ienākumus, darbvietu drošību un ilgtspējīgas jūras nozaru ekonomikas organizāciju tālākajos reģionos;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0133.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0015.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0109.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0110.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0049.
(6) OV C 419, 16.12.2015., 167. lpp.
(7) OV C 15E, 21.1.2010., 135. lpp.
(8) ”Pētījums PECH komitejai — Zvejas flotes pārvaldība tālākajos reģionos”, Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments B (IP/B/PECH/IC/2016_100); Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) darbības programma Francijai.
(9) ZZTEK ziņojumi­ — Galveno flotes segmentu līdzsvara rādītāju novērtējums un pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām (STECF-16–18).

Juridisks paziņojums