Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2099(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0121/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0121/2017

Debates :

PV 27/04/2017 - 3
CRE 27/04/2017 - 3

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.67

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0198

Pieņemtie teksti
PDF 458kWORD 65k
Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīlis - Brisele Galīgā redakcija
Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskats
P8_TA(2017)0198A8-0121/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskatu (2016/2099(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada finanšu pārskatu un 2015. gada statistikas pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2016. gada septembrī veikto Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības izvērtējumu,

–  ņemot vērā EIB tīmekļa vietnē publicēto korporatīvo darbības plānu laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada ziņojumu par ilgtspējību,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15., 126., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī tam pievienoto 5. protokolu par EIB Statūtiem,

–  ņemot vērā ārējo aizdevumu pilnvarojumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kuru Komisija piešķīrusi attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas operācijām ārpus Eiropas Savienības,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu „Ārējā stratēģija faktiskai nodokļu uzlikšanai” (COM(2016)0024),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(1),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597).

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu „Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā EIB 2010. gada 15. decembrī klajā laisto dokumentu “EIB politika attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas” un 2014. gada 8. aprīlī klajā laisto pielikumu šim dokumentam,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 4. oktobrī sniegto piekrišanu tam, lai Eiropas Savienība ratificētu Parīzes nolīgumu(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runu, ko viņš teica 2016. gada 14. septembrī Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā,

–  ņemot vērā vēstules, ko Eiropas Ombuds 2016. gada 22. februārī un 2016. gada 22. jūlijā nosūtījis EIB,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0121/2017),

A.  tā kā EIB tiek uzskatīta par ES finansiālo izpildvaru un galveno institūciju, kas atbalsta publiskās un privātās investīcijas ES, un tā kā vienlaikus tai ir būtiska loma — kas izpaužas kā ārējās aizdošanas darbības — arī ārpus ES; tā kā EIB turpina stiprināt Eiropas integrāciju un tās loma kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā ir izrādījusies vēl nozīmīgāka;

B.  tā kā būtu jāveido visaptveroša un pienācīga EIB parlamentārā pārskatatbildība;

C.  tā kā EIB 2015. gadā saglabāja pārliecinošu rentabilitāti: gada neto pārpalikums bija EUR 2,8 miljardi;

D.  tā kā EIB ir jāsaglabā stingra kredītspēja un arī turpmāk jābūt selektīvai savās operācijās, ņemot vērā ne tikai investīciju lielos apjomus un no tām gūto peļņu, bet arī šo investīciju sociālo un ekonomisko ietekmi dažādās nozarēs un reģionos un to devumu plašāka sociālā labuma nodrošināšanā;

E.  tā kā EIB arī turpmāk būtu jācenšas efektīvi paplašināt savas aizdošanas darbības, it īpaši reģionos, kuros ir zems investēšanas spējas līmenis, vienlaikus mazinot administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem;

F.  tā kā EIB kā iestādei, kas ir atbildīga par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļu izmantošanu, kā galvenās prioritātes būtu jāsaglabā kvalitatīvs aktīvu portfelis un stabili finansiālās darbības rezultāti, kuri nodrošina ilgtermiņa ekonomiskos labumus un rada kvalitatīvas darbvietas;

G.  tā kā EIB, izmantojot visus tai pieejamos instrumentus, būtu jāpalīdz novērst reģionālo nevienlīdzību, konsultējot par jauniem privātiem projektiem un finansējot drošus un piesardzīgus investīciju projektus, neskarot un neaizstājot jau pastāvošas programmas, kurām ir tāds pats mērķis, un projektus, kuriem ir stipra vides, sociālā un korporatīvās pārvaldības dimensija; tā kā EIB it īpaši būtu jārod papildu veidi, kā atbalstīt to valstu ekonomisko attīstību, kurām bija jāpiemēro stabilizācijas programma;

H.  tā kā EIB investīcijas drošos projektos var palīdzēt risināt jauniešu bezdarba problēmu, sniedzot viņiem iespēju iegūt nepieciešamās prasmes, un nodrošināt ar jauniešu nodarbinātību saistīta finansējuma pieejamību;

I.  tā kā visu projektu izvērtēšanā un uzraudzībā īpaši būtu jāņem vērā vides, sociālie un pārvaldības kritēriji un klimata pārmaiņas; tā kā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana ir ļoti svarīga, lai Savienība pilnvērtīgi attīstītos un gūtu ilgstošus panākumus;

J.  tā kā, pateicoties EIB atbalstam, kopš tās dibināšanas 1958. gadā transporta nozarē ir investēts vairāk nekā triljons euro un līdz ar to šī ir nozare, kurā EIB ir darbojusies visaktīvāk;

K.  tā kā emisiju samazināšana transporta nozarē ir ļoti svarīgs uzdevums un, ja ES vēlas sasniegt savus ilgtermiņa mērķus klimata jomā, ir būtiski jāsamazina NOx, CO2 un citas transportlīdzekļu radītās emisijas; tā kā sastrēgumi un gaisa piesārņojums ir ļoti svarīgas problēmas, ko nākas risināt visu veidu mobilitātes attīstīšanā un cilvēku veselības aizsardzībā;

L.  tā kā EIB 2015. gadā transporta projektos investēja EUR 14 miljardus un tā kā no šo projektu īstenošanas labumu gūs 338 miljoni pasažieru gadā un tiks ietaupīti 65 miljoni braukšanas stundu gadā,

Investīcijas Eiropas Savienībā

1.  uzsver, ka pašreizējā krīze ir būtiski vājinājusi Eiropas ekonomikas izaugsmi un ka viens no galvenajiem faktoriem ir investīciju samazināšanās ES; uzsver, ka krīzes visvairāk skartajās valstīs publisko un privāto investīciju samazināšanās ir sasniegusi satraucošu līmeni, par ko liecina Eurostat dati: bruto pamatkapitāla veidošanas vērtība laikposmā no 2007. gada līdz 2015. gadam ir samazinājusies par 65 % Grieķijā un par 35 % Portugālē; pauž bažas par joprojām lielo makroekonomisko nelīdzsvarotību un augsto bezdarba līmeni dažās dalībvalstīs;

2.  uzsver, ka ES konkurētspējas stiprināšana, lielāka ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība ir atkarīga arī no investīciju pieauguma, it īpaši pētniecībā, inovācijā, digitalizācijā, energoefektivitātē un ilgtspējā, aprites ekonomikā un jaunuzņēmumu un jau esošo MVU atbalstīšanā;

3.  atzīmē, ka EIB ir steidzami jāiesaistās investīciju trūkuma mazināšanā, pamatojoties uz drošiem ekonomiskiem kritērijiem; aicina EIB galveno uzmanību veltīt iedarbīgākām un energoefektīvākām investīcijām, kā arī privāto investīciju piesaistīšanai un atļaušanai; prasa EIB izvairīties no liela mēroga infrastruktūras projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi un kuriem neizdodas uzskatāmi parādīt to, ka tie sniedz reālu pievienoto vērtību ekonomikai un vietējiem iedzīvotājiem; aicina EIB palielināt tehnisko palīdzību, lai uzlabotu vājo veiktspēju projektu sagatavošanas jomā un lai dalībvalstīm palīdzētu identificēt finansējamus projektus;

4.  atzīmē EIB 2015. gadā parakstīto aizdevumu apmēra stabilitāti (EUR 77,5 miljardi salīdzinājumā ar EUR 77 miljardiem 2014. gadā); norāda — lai gan skaitļi atbilst mērķim, kas minēts EIB darbības plānā laikposmam no 2015. gada līdz 2017. gadam, ņemot vērā pašreizējo kontekstu, EIB būtu jānosaka vērienīgāki mērķi un jāpalielina aizdevumi, ko tā paraksta; atgādina, ka EIB būtu jāuzņemas svarīga loma stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā ar instrumenta „Apvārsnis 2020” palīdzību;

5.  uzskata, ka EIB kā t. s. ES bankai, kas ir iekļauta Līgumos un attiecīgajā pievienotajā protokolā un ko šie tiesību akti reglamentē, ir jārīkojas atbilstoši šim īpašajam statusam, kurš tai paredz īpašas tiesības un pienākumus; konstatē, ka EIB ir svarīga loma aizvien lielāka skaita tādu finanšu instrumentu īstenošanā, kuriem ir sviras efekts attiecībā uz ES budžeta līdzekļiem;

6.  pieņem zināšanai pozitīvo ziņu, ka EIB spēja izpildīt saistības pret saviem akcionāriem vismaz EUR 180 miljardu apmērā vispārējās investīcijās;

7.  norāda, ka EIB nopietni būtu jāapsver jauns kapitāla palielinājums, lai nākotnē saglabātu savu finansēšanas spēju, un tajā pašā laikā uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt resursu efektīvu un atbildīgu pārvaldību;

8.  uzskata, ka EIB aizdošanas darbību varētu pastiprināt, panākot labāku sinerģiju ar publiskajiem līdzekļiem, kas savukārt palielinātu publiskās un privātās investīcijas; uzsver, ka līdztekus šādai pastiprināšanai EIB būtu atbilstoši jādažādo savs produktu klāsts, tostarp vairāk un no fiskālā aspekta piesardzīgi jāizmanto publiskās un privātās partnerības (PPP) — vienlaikus uzturot līdzsvaru starp publisko un privāto labumu — un citi inovatīvi instrumenti, lai labāk apmierinātu reālās ekonomikas un tirgus vajadzības; uzsver, ka vienlaikus ar šādu rīcību būtu arī jāatzīst tas, ka jauniem produktiem nereti ir nepieciešami papildu pārvaldības instrumenti, lai nodrošinātu to ilgtspēju, un ka īpaša uzmanība būtu jāvelta finansējuma stratēģiskai piešķiršanai un ES politikas mērķu popularizēšanai;

9.  atzīmē, ka 2015. gadā EIB investīcijām projektos Grieķijā nodrošināja EUR 1,35 miljardus; norāda, ka kopš krīzes sākuma 2008. gadā EIB investīcijām Grieķijā ir nodrošinājusi vairāk nekā EUR 12 miljardus;

10.  atzinīgi vērtē to, ka EIB uz minēto krīzi reaģēja, būtiski paplašinot savas darbības, tostarp krīzes vissmagāk skartajās valstīs; aicina EIB turpināt atbalstīt ES dalībvalstis, kurām piemēro korekciju programmas, lai tādējādi palīdzētu dot jaunu stimulu šo valstu ekonomikas atveseļošanai un atbalstītu to pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka tās joprojām ievēro EIB kritērijus attiecībā uz drošām investīcijām; norāda, ka šis atbalsts būtu jāsniedz gan finansiāla atbalsta, gan veiktspējas stiprināšanas veidā, lai palīdzētu projektus padarīt par gataviem investēšanai; uzsver, ka liela nozīme ir reģionu attīstībai, un prasa uzlabot dialogu un sadarbību ar reģionālās un vietējās pārvaldes iestādēm;

11.  vērš uzmanību uz daudzajiem aicinājumiem EIB paātrināt un atvieglot paraugprakses izplatīšanu dalībvalstīs, it īpaši, izmantojot attiecīgās valsts attīstību veicinošās bankas un institūcijas, kas ir svarīgs instruments koordinētai ES reaģēšanai uz zemo investīciju līmeni;

12.  sagaida, ka EIB turpinās sadarboties ar Komisiju un dalībvalstīm to sistēmisko trūkumu novēršanā, kuri atsevišķiem reģioniem vai valstīm neļauj pilnībā gūt labumu no EIB finansiālajām darbībām;

13.  atzīmē — lai atbalstītu publiskās un privātās investīcijas transportā, EIB izmanto plašu finanšu instrumentu klāstu, piemēram, aizdevumus, garantijas, projektu obligācijas un publiskās un privātās partnerības; uzsver — lai nodrošinātu ES transporta politikas mērķu sasniegšanu visā ES, ir svarīgi koordinēt dažādos ES finansējuma veidus, paturot prātā, ka ne visi projekti ir piemēroti finansēšanai ar publiskās un privātās partnerības veida instrumentu palīdzību;

14.  uzsver, ka EIB prioritāte būtu jāpiešķir uz inovāciju balstītiem projektiem, kas piedāvā skaidru Eiropas pievienoto vērtību; norāda, ka ļoti svarīgi ir finansēt projektus, kas maksimāli palielina ietekmi darbvietu radīšanas ziņā; aicina EIB paātrināt savu projektu izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot radīto tiešo un netiešo darbvietu skaitam un kvalitātei; aicina EIB rīkoties atbilstoši tirgum, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus citiem investoriem;

15.  atbalsta Komisiju tās centienos pārskatīt pašreizējo Finanšu regulu; īpaši atbalsta šīs regulas noteikumus par inovatīvu finanšu instrumentu, tādu kā projektu obligācijas, izmantošanu ar nosacījumu, ka tie neizraisa zaudējumu sabiedriskošanu un peļņas privatizēšanu;

16.  aicina EIB iepazīstināt ar visaptverošu izvērtējumu attiecībā uz Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no ES iespējamo ietekmi uz EIB finansiālo stāvokli un darbībām; uzsver, ka EIB, uzņemoties ilgtermiņa saistības, ir jāņem vērā minētais Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES; aicina EIB uzturēt dialogu ar Apvienotās Karalistes valdību, lai iegūtu tik ļoti nepieciešamo noteiktību attiecībā uz projektiem Apvienotajā Karalistē, kuri patlaban saņem EIB finansējumu vai par kuriem tiek iesniegti pieteikumi; aicina EIB izpētīt un ieskicēt dažādos iespējamos EIB un Apvienotās Karalistes attiecību veidus pēc Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no ES pieņemšanas;

17.  mudina EIB grupu pilnībā atbalstīt Komisijas nostāju attiecībā uz agresīvām nodokļu apiešanas struktūrām un uzsver, ka EIB saskaņā ar pilnvarojumu pārvaldīto publisko līdzekļu izmantošanai piemēro EIB aizsardzības pasākumus un to kontrolē arī Eiropas Revīzijas palāta; šajā sakarā aicina EIB izbeigt sadarbību ar starpniekiem, valstīm un jurisdikcijām, kas ir iekļauti ES izveidotajā to nodokļu jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas; atzīmē, ka visi EIB finansētie projekti, tostarp finanšu starpnieku finansētie projekti, tiek publicēti tās tīmekļa vietnē; ierosina, lai EIB palielina savu veiktspēju pētniecības un nozaru analīzes jomā;

18.  uzsver, ka jebkāda veida kaitējošas nodokļu prakses apkarošanai arī turpmāk vajadzētu būt svarīgai EIB prioritātei; aicina EIB ātri piemērot attiecīgos ES tiesību aktus un standartus nodokļu apiešanas, nodokļu oāžu un citu saistīto problēmu jomā un prasīt, lai tās klienti attiecīgi ievērotu šos noteikumus; pauž bažas par to, ka EIB neatklāj informāciju par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, it īpaši gadījumos, kad finansējums ir atkarīgs no privātā kapitāla fondiem; mudina EIB veikt uz rīcību vērstus aktīvus pasākumus un stingrākus uzticamības pārbaudes pasākumus gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tās projekti ir saistīti ar jurisdikcijām, kas rada bažas nodokļu ziņā;

19.  uzsver — ir gaidāms, ka ES savu sarakstu, kurā iekļautas nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas, sagatavos līdz 2017. gada beigām; šajā sakarā aicina EIB pēc minētā ES saraksta sagatavošanas pēc iespējas drīzāk pārskatīt un pastiprināt savu politiku attiecībā uz nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

20.  aicina EIB turpināt uzlabot savu pārredzamības praksi visos iestādes līmeņos; mudina EIB nodrošināt, ka gan tiešais finansējums, gan finansējums ar starpnieku palīdzību ietver datus par katru valsti atsevišķi; mudina EIB rīkoties saskaņā ar Eiropas Ombuda ieteikumiem un prasa pastiprināt EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma neatkarību;

21.  aicina EIB turpināt uzlabot komunikāciju ar finanšu starpniekiem, lai tie varētu labāk informēt saņēmējus par to rīcībā esošajām iespējām attiecībā uz EIB finansējumu; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesen izveidoto mehānismu, kas paredz, ka aizdevējiestādes, kuras projektu finansēšanai izmanto EIB līdzekļus, saņēmējam nosūta vēstuli, kurā skaidri izklāstīta EIB finansējuma izmantošana;

22.  uzskata, ka pārredzamība un iedzīvotāju piekļuve informācijai par finansēšanas plāniem un struktūrām ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu projektu rezonansi un to, ka iedzīvotāji tos pieņem;

MVU atbalstīšana

23.  stingri atbalsta uzsvaru, ko EIB likusi uz MVU finansēšanu, 2015. gadā tiem piešķirot 37 % no jaunajiem aizdevumiem (EUR 28,4 miljardi); īpaši atzinīgi vērtē to, ka EIB operācijas ir palīdzējušas radīt un saglabāt 4,1 miljonu darbvietu Eiropas MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībās (par 13 % vairāk nekā 2014. gadā); atgādina, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, jo tie nodrošina 85 % no visām jaunajām darbvietām, un ka to atbalstīšanai arī turpmāk jābūt vienam no EIB galvenajiem mērķiem; uzsver, ka EIB ir viena no institūcijām, kas palīdz mazināt finansējuma trūkumu, ar ko saskaras MVU;

24.  atzinīgi vērtē EIB lomu vietējā privātā sektora attīstībā; norāda, ka īpaši veiksmīgs bijis EIB atbalsts mikrofinansēšanai: mikrokredītos tika izsniegti tikai EUR 184 miljoni, tādējādi atbalstot 230 500 darbvietas mikrouzņēmumos, savukārt gandrīz EUR 3 miljardi, kas tika izsniegti aizdevumos MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, izrādījās daudz mazāk efektīvi, jo ar tiem tika atbalstītas tikai 531 880 darbvietas; norāda, ka arī investēšanas mikrofinansēšanā instrumentu sviras rādītājs bija ievērojami augstāks nekā privātā kapitāla fondu sviras rādītājs; norāda, ka mikrokredītiem ir stingra dzimumu līdztiesības perspektīva, jo ar to palīdzību sievietēm tiek radīts divreiz vairāk darbvietu nekā vīriešiem; prasa, lai EIB mikrofinansēšanai atvēlētu vairāk resursu; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt šos panākumus, ES ārējās aizdošanas pilnvarojuma ietvaros palielinot budžeta finansējumu mikrokredītiem; pauž nožēlu, ka EIB nav atbalstījusi nevienu mikrofinanšu institūciju ārpus ĀKK reģiona, un prasa, lai līdzīgs mikrofinansiālais atbalsts tiktu sniegts visām pārējām jaunattīstības valstīm, kurās EIB veic savas darbības;

25.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados EIB lielāku uzmanību ir pievērsusi MVU atbalstīšanai; pauž bažas par to, ka, EIB par mērķi nosakot saglabāto darbvietu skaitu (kurš ietver jau agrāk pastāvējušās darbvietas, kam nedraud samazināšanas risks), tās finansējums var tikt novirzīts lielajiem uzņēmumiem; prasa EIB savos projektos un ziņojumos pievērsties ne tikai saglabātām darbvietām, bet arī darbvietām, kas radītas, pateicoties tās finansēšanas darbībām, un censties panākt atbilstību SDO standartiem;

26.  aicina EIB pieprasīt, lai uzņēmumi, kas piedalās tās līdzfinansētos projektos, ievērotu principu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un taisnīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm darba samaksas, nodarbinātības un profesionālajos jautājumos; aicina EIB, izraugoties finansēšanai projektus, ņemt vērā pasākumus, ko uz finansējuma saņemšanu pretendējošie uzņēmumi veikuši korporatīvās sociālās atbildības jomā;

27.  atgādina nepieciešamību atbalstīt vietējo MVU projektus, turpinot veikt ilgtspējīgas ilgtermiņa investīcijas un veicinot nodarbinātību inovācijas, pētniecības un izstrādes un energoefektivitātes jomā;

28.  uzskata — ņemot vērā mikrouzņēmumu un MVU stratēģisko lomu, EIB arī būtu jāizstrādā stratēģija šiem uzņēmumiem paredzētā finansējuma palielināšanai valstīs, kurās ir nelabvēlīga ekonomiskā un banku darbības vide; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī konkurētspējīgiem un dinamiskiem ļoti maziem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams finansējums, mikrouzņēmumiem un mikrouzņēmējiem, kas Eiropas Savienībā nodrošina 30 % no privātā sektora darbvietām un kas uz ekonomiskiem satricinājumiem reaģē jutīgāk nekā lielāki uzņēmumi; uzskata, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj administratīvās un konsultatīvās veiktspējas stiprināšana, lai sniegtu informāciju un tehnisko palīdzību MVU to attīstībā un finansējuma saņemšanas pieteikumu iesniegšanā; uzskata, ka finansējuma pieejamības jomā EIB, izmantojot finanšu instrumentus un produktus, tādus kā mikrofinansēšanas mehānismi un garantijas, varētu likt uzsvaru uz iespējamā finansējuma trūkuma novēršanu mikrouzņēmumiem;

29.  atzinīgi vērtē EIB finansēšanas darbību infrastruktūras un transporta jomā, jo šie projekti būtiski palielina tirdzniecības potenciālu un tiem var būt sviras efekts MVU internacionalizācijā, it īpaši reģionos, kuros ir nelabvēlīgi ģeogrāfiskie apstākļi;

30.  uzskata, ka EIB būtu īpaši jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka tās izveidotais finanšu starpnieku tīkls ir uzticības cienīgs un spēj efektīvi un atbilstoši ES politikām finansēt dinamiskus un konkurētspējīgus MVU; aicina EIB ciešāk sadarboties ar reģionālām publiskām institūcijām, lai optimizētu MVU finansēšanas iespējas; uzsver — lai nodrošinātu MVU līdzdalību, investīciju programmas ir īpaši jāpielāgo maza mēroga projektiem;

31.  uzsver, ka finansējuma pieejamība ir viena no MVU aktuālākajām problēmām; uzsver nepieciešamību pēc tādas EIB stratēģijas, kas paplašinātu un uzlabotu finansējuma pieejamību MVU, tostarp izmantojot tirdzniecības atvieglošanas programmas un tādas iniciatīvas kā Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments un jaunie instrumenti Eiropas un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu MVU tirdzniecības darbību finansēšanai; ierosina noteikt vairāk uz rīcību vērstas aktīvas MVU un mikrouzņēmumu politikas prasības starpniekbankām, kas izsniedz EIB līdzekļus; ierosina vēl vairāk uzlabot pārredzamību attiecībā uz to EIB aizdevumu ietekmes uz vietējo ekonomiku un sociālo jomu izvērtēšanu, kurus izsniedz ar starpnieku palīdzību; uzsver, ka EIB ieguldījums ar MVU saistītajās programmās trešās valstīs, kurām ir preferenciāls tirdzniecības režīms ar ES, būtu jāvirza uz to integrāciju globālās piegādes ķēdēs, savukārt austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs šādas programmas būtu jāorientē uz MVU integrāciju Eiropas vērtību ķēdēs;

32.  mudina EIB līdzekļus paredzēt ne tikai MVU, bet arī funkcionālas infrastruktūras attīstībai, jo tās trūkums daudzās partnervalstīs var būt nopietns šķērslis tirdzniecības apjoma pieaugumam un šo valstu iedzīvotāju spējai pirkt un pārdot preces un pakalpojumus ES;

ESIF

33.  atzinīgi vērtē ESIF darbības sākšanu — šo fondu reglamentējošie noteikumi stājās spēkā 2015. gada jūlijā; uzsver, ka programmas sekmes ir atkarīgas no tās ātras un pilnīgas īstenošanas;

34.  īpaši uzsver to, ka šīs rezolūcijas sagatavošanas laikā un ņemot vērā to, ka attiecīgie skaitļi joprojām palielinās, kopējais investīciju apjoms apstiprinātajos ar ESIF saistītajos projektos ir EUR 168,8 miljardi jeb 54 % no sākotnēji paredzētās vērtības (EUR 315 miljardi); vērš uzmanību uz to, ka 28 dalībvalstīs līdz šim ir apstiprināti 450 darījumi; aicina EIB darīt vairāk, lai nodrošinātu atlasīto no ESIF finansēto projektu papildvērtību, un censties uzlabot projektu ģeogrāfisko pārklājumu un to devumu ilgtspējīgas un gudras izaugsmes panākšanā;

Inovācija un konkurētspēja

35.  atzinīgi vērtē inovatīviem projektiem piešķirto EIB aizdevumu straujo pieaugumu: no mazāk nekā EUR 10 miljardiem 2008. gadā līdz EUR 18,7 miljardiem 2015. gadā, taču uzskata, ka šis pieaugums būtu jāpalielina vēl vairāk; mudina EIB turpināt minētos centienus un uzmanību koncentrēt uz tādu nākotnes tehnoloģiju, piemēram, energoefektīva transporta, robotikas, bioekonomikas, digitālās ekonomikas un jaunu ārstēšanas metožu, attīstību, lai uzlabotu dzīves kvalitāti; uzskata, ka uzmanības koncentrēšana uz InnovFin un FinTech dalībvalstīs piesaistīs projektus ar pievienoto vērtību; uzskata, ka EIB varētu pastiprināt atbalstu inovācijai, izmantojot precīziem mērķiem paredzētas investīcijas izglītībā un apmācībā, kā arī jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem paredzētas investīcijas, it īpaši mazāk attīstītos reģionos;

36.  aicina EIB, finansējot transporta projektus, ņemt vērā un censties panākt sinerģiju ar tūrismu, lai veicinātu šīs nozares attīstību un konkurētspēju ES;

37.  uzskata, ka inovatīvai un efektīvai ekonomikai ir nepieciešama moderna un kvalitatīva transporta sistēma un infrastruktūra, ka tām ir jābūt prioritārām un ka īpaša uzmanība ir jāpievērš ES austrumu reģionam, kā arī inovatīviem multimodāliem infrastruktūras risinājumiem, tādiem kā īsi multimodālie tuneļi, tilti vai prāmji mazapdzīvotos apgabalos;

38.  aicina EIB pastiprināt centienus tehniskās palīdzības uzlabošanā, izmantojot savu konsultāciju centru, lai popularizētu labāko pārvaldības praksi;

Jauniešu bezdarba problēmas risināšana

39.  uzsver, ka EIB būtu jāpilnveido sava programma “Prasmes un darbavietas — ieguldījums jaunatnē” un jāturpina investēt izglītībā un cilvēkkapitālā, lai jauniešiem sniegtu iespēju iegūt nepieciešamās prasmes un nodrošinātu viņiem tāda finansējuma pieejamību, kurš saistīts ar jauniešu nodarbināšanu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībās;

40.  uzskata — lai veicinātu jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un atbalstītu uzņēmumu dibināšanu, neapdraudot attiecīgo projektu dzīvotspēju, EIB ir jārod veidi, kā mīkstināt finansējuma saņemšanas nosacījumus uzņēmumiem reģionos, kuros jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 %;

41.  atgādina, ka EIB investīcijas drošos investīciju projektos var palīdzēt veicināt sociālo iekļautību, it īpaši dalībvalstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis un zems ražīgums; aicina EIB turpināt pilnveidot savu stratēģiskās plānošanas programmu, lai novērstu augsto bezdarba līmeni; atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados pastāvīgi ir palielinājies EIB atbalsts sociālo mājokļu projektiem, un aicina EIB vēl vairāk palielināt investīcijas sociālo mājokļu projektos;

42.  uzsver, ka EIB noturības iniciatīvā galvenā uzmanība būtu jāpievērš augstas kvalitātes projektiem un ka saistībā ar ES ierosināto ārējo investīciju plānu EIB būs jāuzņemas būtiska loma valstu ekonomikas noturības palielināšanā, lai tās varētu novērst nabadzības pamatcēloņus; uzsver to EIB iniciatīvu nozīmīgumu, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešiem un sievietēm, kuras veicina investēšanu sociālā ziņā svarīgās nozarēs, tādās kā ūdensapgāde, veselības aizsardzība un izglītība, un kuras palielina atbalstu uzņēmējdarbībai un privātajam sektoram;

Rīcība klimata politikas jomā

43.  atzīmē, ka EIB 2015. gadā pēc sabiedriskas apspriešanas publicēja oficiālu stratēģiju attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, kuras mērķis ir palīdzēt īstenot Parīzes nolīgumu gan dalībvalstu, gan starptautiskā līmenī; atgādina par nepieciešamību īstenot EIB 2015. gada stratēģiju attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā un prasa sniegt konkrētu ziņojumu par šajā stratēģijā paredzēto pasākumu īstenošanu;

44.  aicina EIB pastiprināti iesaistīties klimata pārmaiņu apkarošanā, ar kuru bija saistīti 27 % no 2015. gadā apstiprinātajiem projektiem un kurā kopumā tika investēti EUR 20,6 miljardi — lielākā summa, ko EIB jebkad gada laikā investējusi klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, savukārt klimats un vide bija galvenās jomas, uz ko attiecās gandrīz 50 % no EIB 2015. gadā apstiprinātajiem projektiem; atkārtoti uzsver, ka atbilstoši Eiropas Savienība 2015. gada martā uzņemtajām saistībām līdz 2030. gadam samazināt savas oglekļa dioksīda emisijas vismaz par 40 % ir svarīgi pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un uzlabot energoefektivitāti; uzsver — lai pārvarētu Eiropas lielo atkarību no ārējās enerģijas un lai nodrošinātu piegādes drošību, ļoti svarīgi ir finansiāli atbalstīt vietējo enerģijas avotu izmantošanu;

45.  mudina EIB turpināt atbalstīt ilgtspējīgus, drošus, klimatu saudzējošus un inovatīvus transporta risinājumus un turpināt veicināt pieejamību pasažieriem ar ierobežotu kustību spēju; uzsver, ka Savienības prioritāte ir pietiekama finansējuma nodrošināšana projektiem, kam ir Eiropas pievienotā vērtība, tostarp pārrobežu transporta savienojumiem, un it īpaši pamestiem vai demontētiem pārrobežu reģionālajiem dzelzceļa savienojumiem; uzsver, ka Eiropas investīciju politikā lielāka uzmanība ir jāpievērš horizontāliem jautājumiem, it īpaši attiecībā uz nākotnes transporta līdzekļiem un pakalpojumiem, kuriem būs nepieciešama alternatīvu enerģijas un telekomunikāciju tīklu vienlaicīga un saskaņota attīstīšana;

46.  uzsver, ka cīņā pret klimata pārmaiņām liela nozīme ir COP 21 noteiktajiem mērķiem transporta jomā; uzsver, ka būtu jānodrošina finanšu līdzekļu pieejamība modālai pārejai no autoceļiem uz dzelzceļu un ūdensceļu, tostarp iekšzemes ūdensceļu, transportu; uzstāj arī uz to, ka uzmanība būtu jāpievērš investīcijām nepiesārņojošā enerģijā un mūsdienīgos transportam paredzētos pakalpojumos; tādēļ ierosina palielināt tieši šim nolūkam izveidotu finanšu instrumentu, tādu kā tīra Eiropas transporta mehānisms, finansēšanas kapacitāti;

47.  uzsver, ka investīcijām ir jābalstās uz ārējo izmaksu, tostarp klimata pārmaiņu radīto izmaksu, minimizēšanu, tādējādi nākotnē samazinot spiedienu uz publiskajām finansēm;

48.  aicina Komisiju un EIB atbalstīt investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē pilsētās, kurai ideālā gadījumā būtu jābalstās uz ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem, kas ietvertu atbilstošus kritērijus sastrēgumu, klimata pārmaiņu, gaisa piesārņojuma, trokšņa un ceļu satiksmes negadījumu mazināšanai;

49.  atzīmē — lai mazinātu infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas slogu nodokļu maksātājiem un publiskajām finansēm kopumā, publiskās un privātās partnerības veida transporta infrastruktūras projektiem vispārīgos gadījumos būtu jābalstās uz principu “lietotājs maksā”;

50.  iesaka aizdošanas operācijās galveno uzmanību veltīt mazāka mēroga decentralizētiem ārpustīkla atjaunojamās enerģijas projektiem, kas paredz iedzīvotāju un vietējo kopienu iesaistīšanu, un visās EIB politikas nostādnēs un operācijās iekļaut energoefektivitātes pirmo principu;

Ārējo aizdevumu pilnvarojums

51.  atgādina, ka EIB ārpolitikai un it īpaši reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem ES ārējās darbības mērķiem un Eiropas Pamattiesību hartai;

52.  uzstāj, ka ir jāsaskaņo un jāracionalizē visi ES ārējās darbības finanšu instrumenti, tostarp EIB iniciatīva “Izturētspēja”, nākotnē iecerētais ES ārējo investīciju plāns un EIB ārējā pilnvarojuma pārskatīšana; īpaši sagaida, ka atjaunotās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes vai jebkurš cits līdzvērtīgs dokuments, ko izmanto, lai saistītu ES mērķus un EIB ārējo darbību, būs detalizētāks nekā līdz šim;

53.  sagaida, ka saistībā ar EIB ārējā pilnvarojuma pārskatīšanu abas budžeta lēmējiestādes vienosies par vērienīga apmēra piešķīrumu austrumu kaimiņreģionam, jo 2017. gada vidū tiks sasniegts austrumu kaimiņreģionam paredzēto izdevumu maksimālais apjoms un EIB var nespēt turpināt aizdevumu piešķiršanu reģionam visā ārējo aizdevumu pilnvarojuma spēkā esamības laikposmā;

54.  uzsver, ka EIB darbībām būtu jāveicina Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana, un šajā sakarā aicina EIB pastiprināt spēju izvērtēt projektus atbilstoši to ietekmei uz šīs programmas mērķiem, tostarp sociālo ietekmi un ietekmi uz dzimumu līdztiesību, vidi un klimatu; atzinīgi vērtē pašreizējo EIB darbu pie dzimumu līdztiesības stratēģijas izstrādes, 2015. gada decembrī saistībā ar ārējo aizdevumu pilnvarojumu EIB pieņemto stratēģiju klimata jomā un apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt ar klimatu saistīto projektu īpatsvaru līdz 35 % no tās investīcijām jaunattīstības valstīs; uzsver nepieciešamību pēc pamatīgas projektu apspriešanas, tostarp pēc brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas principa piemērošanas attiecīgajām pirmiedzīvotāju kopienām, kuras skar ar zemi un dabas resursiem saistītas investīcijas;

55.  atzinīgi vērtē EIB operācijas attīstības jomā saskaņā ar Kotonū nolīgumu un ārējās darbības pilnvarojumu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kas attiecībā uz EIB ārējām operācijām paredz ES garantiju līdz EUR 30 miljardu apmērā; uzsver ES līgumos (tostarp LES 21. pantā un LESD 208. pantā) noteikto pienākumu izpildi un atbilstību ES stratēģiskajam satvaram un rīcības plānam cilvēktiesību un demokrātijas jomā, Eiropas Pamattiesību hartai un attīstības efektivitātes principiem (tostarp principiem, kas paredz papildināmību, saņēmējvalsts līdzdalību, saskaņošanu ar saņēmējvalsts attīstības stratēģijām un pārredzamību projektu atlasē); norāda arī uz Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2014, kurā Komisijai prasīts nodrošināt dokumentētu izvērtējumu attiecībā uz pievienoto vērtību, ko ES dotācijas rada ES attīstības mērķu sasniegšanas ziņā;

56.  mudina EIB uzlabot savu ārpus ES īstenoto projektu ietekmes ex ante un ex post izvērtēšanu, lai nodrošinātu to, ka tie tiek sekmīgi īstenoti, rada reālu pievienoto vērtību un pilnībā atbilst vietējo kopienu ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķim;

57.  atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties EIB izmantotajai rezultātu mērīšanas sistēmai, ir uzlabojusies pārredzamība un pārskatatbildība; prasa, lai no aptuveni 400 projektiem, kas tika izvērtēti, izmantojot rezultātu mērīšanas satvaru, nejauši atlasītus projektus pēc to pabeigšanas no jauna izvērtētu neatkarīgi eksperti; prasa, lai šīs ex post izvērtēšanas rezultāti tiktu paziņoti Parlamentam;

58.  atgādina — lai nodrošinātu augstu pārredzamības līmeni, attiecībā uz citiem EIB izmantotiem finanšu starpniekiem (it īpaši komercbankām, bet arī mikrofinansēšanas institūcijām un kooperatīviem) EIB būtu jānodrošina, ka ar starpnieku palīdzību izsniegtajiem aizdevumiem tiek piemērotas tādas pašas pārredzamības prasības kā citu veidu aizdevumiem;

59.  pauž nožēlu, ka EIB ziņojumā par darbībām, kas tiek veiktas ārpus ES, nekas nav minēts par ienākumus nenesošu EIB aizdevumu apjomu un skaitu; prasa, lai EIB sniegtu Parlamentam ikgadēju pārskatu par atliktajiem maksājumiem un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar tās īstenoto ilgtspējīgas attīstības finansēšanu; prasa, lai šī informācija tiktu iedalīta pēc finansējuma veida un reģiona;

60.  prasa rīkot politiskas debates par EIB plānoto sadarbību ar Āzijas Infrastruktūras investīciju banku (ĀIIB) un iesaistīt tajās Parlamentu; ar bažām atzīmē, ka ĀIIB pārvaldības struktūras līdz šim nav paredzējušas akcionāru atbilstošu līdzdalību projektu finansēšanas lēmumu pieņemšanā un ka publiski pieejamajā projektu dokumentācijā trūkst sīkākas informācijas par to pasākumu īstenošanu vides un sociālajā jomā, kurus ĀIIB prasa īstenot aizdevējiem; prasa EIB panākt sinerģiju un, iespējams, apvienot resursus ar citu reģionālo attīstības banku resursiem, lai nodrošinātu, ka to darbības savstarpēji nekonkurē; uzskata par svarīgu, lai EIB savā sadarbībā ar citām attīstības bankām atbalstītu augstu pārredzamības līmeni, kā arī augstus izpildes standartus sociālajā un vides jomā kā nosacījumu jebkādai kapitāla ieguldīšanai; aicina EIB nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri piedalās tās līdzfinansētos projektos, tiek prasīts ievērot vienlīdzīga un pārredzama atalgojuma principu un dzimumu līdztiesības principu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos; turklāt norāda, ka, pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu, EIB būtu jāņem vērā uz finansējuma saņemšanu pretendējošo uzņēmumu veiktie pasākumi korporatīvās sociālās atbildības jomā;

61.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir apstiprinājusi EIB iniciatīvu ātri mobilizēt papildu finansējumu, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo kohēziju dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs; atgādina, ka EIB tehniskās palīdzības instruments ir ļoti svarīgs papildinājums apstiprinātajam finansējumam, it īpaši nabadzīgajās valstīs; aicina EIB, investējot trešās valstīs, ņemt vērā vietējos apstākļus; mudina EIB palielināt pārredzamību attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem un galīgajiem finansējuma saņēmējiem, it īpaši gadījumos, kad finansējums balstās uz privātā kapitāla fondiem; uzskata, ka finanšu starpnieku atlases kritērijiem ir jābūt stingrākiem;

62.  aicina EIB, investējot trešās valstīs, ņemt vērā vietējos apstākļus; atgādina, ka investēšanu trešās valstīs nedrīkst balstīt tikai uz maksimālas peļņas gūšanas pieeju, bet ka par tās mērķi būtu jānosaka arī privātā sektora vadīta ilgtspējīga ilgtermiņa izaugsme un nabadzības mazināšana, radot darbvietas un uzlabojot produktīvu resursu pieejamību; uzskata, ka šajā sakarā būtu jāizmanto stingrāki finanšu starpnieku atlases kritēriji;

63.  norāda, ka EIB izturētspējas iniciatīva dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs būtu jāuzskata par papildinājumu Komisijas jaunajai iniciatīvai izstrādāt ārējo investīciju plānu;

64.  uzsver nepieciešamību palielināt pārredzamību attiecībā uz EIB līdzdalību tādu projektu finansēšanā, kuros ir iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, it īpaši ārpus Eiropas Savienības, jo tas ir ļoti svarīgi, lai vietējie iedzīvotāju apzinātos savas tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai sūdzību Sūdzību izskatīšanas mehānisma birojam un Eiropas Ombudam;

65.  aicina EIB īpašu uzmanību pievērst jaunattīstības valstīm, it īpaši tām, kas cieš no konfliktiem un galējas nabadzības, un mudina EIB turpināt aktīvi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi jaunattīstības valstīs; aicina EIB sadarboties ar Āfrikas Attīstības banku, lai finansētu ilgtermiņa investīcijas, kas veicina ekonomikas attīstību; atzinīgi vērtē to, ka ES dotācijas aizvien vairāk tiek kombinētas ar EIB aizdevumiem, lai sasniegtu labākus projektu īstenošanas rezultātus jaunattīstības valstīs;

66.  pieņem zināšanai rezultātus Komisijas veiktajai termiņa vidusposma izvērtēšanai attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) ārējo aizdevumu pilnvarojumu; uzsver, ka EIB darbojas saskaņā ar attīstības pilnvarojumu un ka tai ir jāvadās pēc politikas saskaņotības attīstībai principa; mudina Komisiju nodrošināt, ka EIB finansētie projekti atbilst ES politikas nostādnēm un ka tajos tiek ievērotas Eiropas intereses, un uzsver, ka EIB kā ES finanšu izpildinstitūcijai ir jāstrādā atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

67.  pieņem zināšanai pozitīvo faktu, ka dažos reģionos termiņa vidusposmā piešķirtie līdzekļi veido augstu īpatsvaru no reģionālā līmeņa maksimālajiem apjomiem; uzskata minēto par apliecinājumu tam, ka precīzāka orientēšanās uz Savienības prioritātēm nolūkā uzlabot reaģēšanu uz ārpolitikas mērķiem, piemēram, reaģēšanu uz migrācijas krīzi, ir gan iespējama, gan vēlama;

68.  aicina Komisiju izveidot satvaru EIB ikgadējai ziņošanai par savām operācijām ārpus ES attiecībā uz atbilstību vispārējiem principiem, kas jāievēro Savienības ārējā darbībā; atbalsta termiņa vidusposma izvērtējumā iekļauto secinājumu, ka ciešā sadarbībā ar EĀDD ir jāatjaunina EIB reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, lai labāk atspoguļotu EIB darbības atbilstību Savienības prioritātēm; aicina Komisiju izmantot šo atjaunināšanu, lai noteiktu pamatu EIB ziņošanai par LES 21. panta ievērošanu; uzskata, ka Eiropas Investīciju bankai paredzētā fakultatīvā papildu summa būtu jādara pieejama tikai tad, ja ir sasniegts progress minētās ziņošanas jomā;

69.  aicina EIB lielāku uzmanību pievērst tās darbību ietekmei uz cilvēktiesībām un darba tiesībām un turpināt pārveidot savu sociālo standartu politiku par cilvēktiesību politiku banku darbības jomā; šajā nolūkā ierosina, lai EIB projektu izvērtēšanā iekļautu cilvēktiesību kritērijus;

Bēgļu krīze un migrācija Eiropas Savienībā

70.  prasa EIB turpināt darbu migrantu un bēgļu plūsmas jautājuma risināšanā, finansējot ārkārtas projektus galamērķa un tranzīta valstīs un, ja iespējams, uzņemoties ilgtermiņa saistības atbalstīt projektus, kuru mērķis ir darbvietu radīšana un izaugsmes vecināšana izcelsmes valstīs;

71.  prasa EIB turpināt aizdot sociālo mājokļu projektu īstenošanai, lai spētu atbilstoši reaģēt uz liela skaita bēgļu ierašanos ES dalībvalstīs, jo īpaši Grieķijā un Itālijā;

72.  uzstāj, ka EIB ir jānodrošina augstāks pārredzamības un pārskatatbildības līmenis; uzsver, ka EIB katru gadu Eiropas Parlamentam iesniedz trīs dažādus pārskatus par savām darbībām un ka EIB priekšsēdētājs un personāls regulāri apmeklē uzklausīšanas pēc Eiropas Parlamenta un tā dažādo komiteju pieprasījuma; tomēr uzskata, ka joprojām ir iespējami turpmāki uzlabojumi, lai pastiprinātu EIB darbību parlamentāro uzraudzību; atzinīgi vērtē šajā sakarā iestāžu nolīguma parakstīšanu starp EIB un Parlamentu par informācijas apmaiņu, tostarp par iespējas nodrošināšanu deputātiem iesniegt rakstiskus jautājumus EIB priekšsēdētājam;

73.  atzinīgi vērtē EIB apņemšanos cīnīties pret piespiedu migrāciju un veikt nepieciešamos pasākumus migrācijas krīzes īpaši smagi skartajās valstīs, tostarp pastiprināt humanitāro darbību un sniegt atbalstu ekonomikas izaugsmei, infrastruktūras būvniecībai un darbvietu radīšanai; šajā sakarā atzinīgi vērtē EIB iniciatīvu “Reaģēšana uz krīzi un izturētspēja”, kuras mērķis ir palielināt Eiropas dienvidu kaimiņvalstīm un Balkānu reģionam paredzētā atbalsta summu par EUR 6 miljardiem; prasa, lai ar šīs iniciatīvas palīdzību tiktu panākta patiesa papildināmība attiecībā uz EIB pašreizējām darbībām šajā reģionā;

74.  aicina EIB ātri īstenot ĀKK valstīm paredzēto pasākumu kopumu migrācijas jomā un uzstāj, ka finansētajos projektos galvenā uzmanība ir jāpievērš piespiedu migrācijas novēršanai Subsahāras reģionā;

75.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas ārējo investīciju plānu, kurš būtu virzīts uz to, lai, veicinot ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, novērstu migrācijas pamatcēloņus; šajā sakarā ar nepacietību gaida, kad EIB uzņemsies būtisku lomu, it īpaši nodrošinot papildu finansējumu privātā sektora saņēmējiem;

76.  aicina EIB piemērot stingrus kritērijus interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas jomā, lai aizsargātu sabiedrības intereses;

77.  aicina EIB uzlabot dalībvalstu valdību, kā arī reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu līdzdalību; mudina EIB atvieglot labākās prakses apmaiņu un stiprināt EIB nacionālo biroju iesaistīšanos;

o
o   o

78.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EIB un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0363.

Juridisks paziņojums