Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 15. februāris - StrasbūraGalīgā redakcija
ES un Kanādas visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ***
 ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgums ***
 ES un Mongolijas pamatnolīgums par partnerību un sadarbību ***
 ES un Mongolijas pamatnolīgums par partnerību un sadarbību (rezolūcija)
 Līgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem (pielikumā pievienotais produktu saraksts) ***
 Emisiju izmaksefektīva samazināšana un investīcijas mazoglekļa risinājumos ***I
 2016. gada ziņojums par Albāniju
 2016. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2017. gada izaugsmes pētījums
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: nodarbinātības un sociālie aspekti 2017. gada izaugsmes pētījumā
 Vienotā tirgus pārvaldība saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu
 Banku savienība — 2016. gada ziņojums
 Bioloģiskie zema riska pesticīdi

ES un Kanādas visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ***
PDF 309kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (10975/2016 – C8-0438/2016 – 2016/0205(NLE))
P8_TA(2017)0030A8-0009/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (10975/2016),

–  ņemot vērā projektu Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšanai starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (10973/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 153. panta 2. punktu, 192. panta 1. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0438/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0009/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kanādas valdībai un parlamentam.


ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgums ***
PDF 307kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (14765/2016 – C8-0508/2016 – 2016/0373(NLE))
P8_TA(2017)0031A8-0028/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14765/2016),

–  ņemot vērā projektu Stratēģiskās partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (5368/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. panta 1. punktu un 37. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. punkta 1. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0508/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punktu un 4. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0028/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kanādas valdībai un parlamentam.


ES un Mongolijas pamatnolīgums par partnerību un sadarbību ***
PDF 311kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses (08919/2016 – C8-0218/2016 – 2015/0114(NLE))
P8_TA(2017)0032A8-0382/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08919/2016),

–  ņemot vērā projektu pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses (07902/1/2011),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 209. pantu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0218/2016),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0382/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Mongolijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0033.


ES un Mongolijas pamatnolīgums par partnerību un sadarbību (rezolūcija)
PDF 522kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses (08919/2016 – C8-0218/2016 – 2015/0114(NLE)2016/2231(INI))
P8_TA(2017)0033A8-0383/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08919/2016),

–  ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses (07902/1/2011),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0218/2016),

–  ņemot vērā partnerības un sadarbības pamatnolīguma (vai „partnerības un sadarbības nolīguma — PSN“) parakstīšanu 2013. gada 30. aprīlī Ulanbatorā, klātesot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Catherine Ashton,

–  ņemot vērā Nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un tās dalībvalstīm un Mongoliju, kurš stājās spēkā 1993. gada 1. martā,

–  ņemot vērā 2005. gada 15. novembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) dibināšanas līguma grozījumu, kas ļauj bankai finansēt darbību Mongolijā(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES un Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanu(2),

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju(3) un 2013. gada 14. marta rezolūciju(4) par ES un Ķīnas attiecībām un jo īpaši pēdējās rezolūcijas Y apsvērumu,

–  ņemot vērā 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Parlamenta nostāju attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomes 19. sesiju(6) un jo īpaši tās 30. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem, un jo īpaši tās F apsvērumu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(9),

–  ņemot vērā, ka Mongolija ir iekļauta ES vispārējās preferenču sistēmas īpašajā veicināšanas režīmā ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+),

–  ņemot vērā ilglaicīgās attiecības starp Eiropas Parlamenta delegāciju un Lielā valsts hurala (Mongolijas parlamenta) delegāciju un jo īpaši kopīgo paziņojumu, kas pieņemts 10. starpparlamentārajā sanāksmē, kura 2015. gada 17. februārī notika Ulanbatorā,

–  ņemot vērā to, ka Mongolija vadīja un uzņēma Āzijas un Eiropas sanāksmes (ASEM) 11. samitu, kas 2016. gada 15. un 16. jūlijā notika Ulanbatorā, kā arī Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības (ASEP) 9. sanāksmi, kas 2016. gada 21. un 22. aprīlī notika Ulanbatorā, un abās sanāksmēs pieņemtās attiecīgās deklarācijas,

–  ņemot vērā Mongolijas aktīvo līdzdalību Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārajā asamblejā, kā arī tās rudens sanāksmes organizēšanu 2015. gada 15.–18. septembrī Ulanbatorā,

–  ņemot vērā Mongolijas ievēlēšanu ANO Cilvēktiesību padomē uz 2016.–2018. gada periodu, kā arī Mongolijas pausto apņemšanos 2022. gadā kļūt par ANO Drošības padomes locekli,

–  ņemot vērā to, ka Mongolija 2012. un 2013. gadā bija Demokrātiju kopienas priekšsēdētājvalsts, bet 2015. gadā — koalīcijas „Freedom On-line” priekšsēdētājvalsts,

–  ņemot vērā sākotnējos konstatējumus un secinājumus, ko paudusi starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija, kura novēroja Mongolijas parlamenta vēlēšanas 2016. gada 29. jūnijā un kurā bija iesaistīts EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs, kā arī Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Mongolijas prezidenta Tsakhiagiin Elbegdorj 2015. gada 9. jūnija uzrunu Eiropas Parlamenta plenārsēdē,

–  ņemot vērā dažādās abpusējās augsta līmeņa sanāksmes un apmeklējumus, tostarp 2013. gada novembrī notikušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Barroso vizīti Mongolijā,

–  ņemot vērā Mongolijas „trešo kaimiņvalstu” ārpolitiku, kas ietver attiecības ar ES, ASV, Japānu, Korejas Republiku, Indiju, Irānu, Centrālāzijas valstīm u. c.,

–  ņemot vērā Mongolijas stratēģiskās partnerības ar Krieviju un Ķīnu,

–  ņemot vērā Mongolijas novērotājas statusu Šanhajas Sadarbības organizācijā (SCO),

–  ņemot vērā Mongolijas, Krievijas un Ķīnas, kā arī Mongolijas, Japānas un ASV regulārās augsta līmeņa trīspusējās sanāksmes,

–  ņemot vērā iniciatīvas, kas paredz integrēt dažādus reģiona ekonomiskos projektus, tostarp Ķīnas projektu „Zīda ceļa ekonomiskā josla”, Krievijas projektu „Transeirāzijas koridora attīstība” un Mongolijas projektu „Prēriju ceļš”,

–  ņemot vērā Mongolijas un NATO Individuālo partnerības un sadarbības programmu, par kuru 2012. gadā tika noslēgta vienošanās,

–  ņemot vērā Mongolijas 2015. gada septembra deklarāciju par nodomu panākt pastāvīgas neitralitātes statusu,

–  ņemot vērā Mongolijas pašpasludināto no kodolieročiem brīvas valsts statusu, ko 2012. gada septembrī atzinusi ANO,

–  ņemot vērā Mongolijas Starptautiskās sadarbības fondu, kura mērķis ir īstenot pieredzes apmaiņu ar citām valstīm, kurās notiek demokrātiskas pārveides process, piemēram, Mjanmu/Birmu, Kirgizstānu un Afganistānu,

–  ņemot vērā centienus vairot uzticēšanos, piemēram, Ulanbatoras sarunas par Ziemeļaustrumāzijas drošību, kurās piedalās Ziemeļkoreja, kā arī Āzijas forumu,

–  ņemot vērā ANO Komitejas pret spīdzināšanu noslēguma apsvērumus par otro periodisko ziņojumu par Mongoliju, kas tika pieņemts 2016. gada augustā,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0383/2016),

A.  tā kā Mongolija var būt demokrātijas paraugs ne tikai pārējām reģiona jaunās demokrātijas valstīm, bet arī režīmiem, kuros ir autoritārāks režīms;

B.  tā kā Eiropas Kopienas nodibināja diplomātiskās attiecības ar Mongoliju 1989. gada 1. augustā;

C.  tā kā ES un Mongolijai ir draudzīgas attiecības, kuru pamatā ir politiskas, ekonomiskas, kultūras un vēsturiskas saiknes,

D.  tā kā ES un Mongolija ir panākušas daudzas saskaņotas nostājas par svarīgāko starptautisko problēmu lielāko daļu un Mongolijai ir konstruktīva loma starptautiskajās attiecībās, īpaši — daudzpusējās organizācijās;

E.  tā kā ES attiecības ar Mongoliju pamatā balstās uz attīstības sadarbības projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt šai valstij virzīt pašreizējo straujo transformāciju uz sociāli iekļaujošu un ekonomiski ilgtspējīgu sabiedrības attīstību;

F.  tā kā Mongolija vēlas turpināt attīstīt attiecības ar ES un paplašināt esošo sadarbību arī ārpus attīstības sadarbības; tā kā partnerības un sadarbības nolīgums uzsver ES un Mongolijas attiecību arvien pieaugošo nozīmi, balstoties uz tādiem kopīgiem principiem kā vienlīdzība, abpusējs izdevīgums, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības, un oficiāli paver iespēju abām pusēm attīstīt jaunas sadarbības jomas, piemēram, ne tikai uzņēmējdarbībā, tirdzniecībā, attīstībā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā, enerģētikā, valsts modernizācijā, bet arī izglītībā, kultūrā un tūrismā;

G.  tā kā ES delegācija Pekinā joprojām ir atbildīga par ES attiecību ar Mongoliju attīstību; tā kā pašlaik Ulanbatorā savas vēstniecības ir atvērušas Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Itālija, Ungārija un Vācija,

Vispārīgi noteikumi

1.  atzinīgi vērtē draudzīgās un konstruktīvās ES un Mongolijas attiecības;

2.  atzīst Mongolijas īpašo ģeogrāfisko novietojumu starp Ķīnu, Krieviju un Centrālāzijas un Ziemeļaustrumāzijas valstīm, kurām ir milzīgs potenciāls pasaules ekonomikā, atzīst Mongolijas nozīmi reģiona stabilitātē, tās nostiprinājušās demokrātijas tradīcijas, kas drīzāk ir izņēmums šajā reģionā, un tās konstruktīvo darbību, palīdzot rast un īstenot miermīlīgus risinājumus konfliktiem un sadursmēm reģionā un veicinot reģiona ekonomisko integrāciju;

3.  atzīst, ka pastāvīgi tiek turpināta demokrātiskā pārveide, kas sākās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados; apliecina, ka ir sasniegts ievērojams progress sociālekonomisko reformu jomā; tomēr ņem vērā pastāvošās problēmas ilgtspējīgas izaugsmes un ekonomikas, finanšu, labas pārvaldības, korupcijas apkarošanas, sociālā nodrošinājuma un vides aizsardzības, kā arī politiskās polarizācijas jomā, kuras turklāt papildina arvien sarežģītāka starptautiskā vide;

Iestāžu sistēma un diplomātiskā pārstāvniecība

4.  atzinīgi vērtē ES un Mongolijas attiecības, kuras — kā apliecina partnerības un sadarbības pamatnolīgums (PSN) — kļūst arvien dziļākas un plašākas un ietver tādus aspektus kā politikas dialogs un cilvēktiesības, tirdzniecība un attīstības palīdzība, kā arī sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības, enerģētikas, klimata pārmaiņu, pētniecības un inovācijas, izglītības un kultūras jomā, kas ir ļoti svarīgas jomas ekonomikas diversifikācijai un pašreizējo ekonomikas problēmu risināšanai, kā arī kādreizējās nomadu sabiedrības ilgtermiņa pārveidei;

5.  pauž gandarījumu par tādas Apvienotās komitejas izveidi, kura saskaņā ar nolīguma 56. pantu uzraudzīs PSN īstenošanu, un aicina šo komiteju regulāri sniegt ziņojumus gan Eiropas Parlamentam, gan Mongolijas parlamentam;

6.  mudina trīs dalībvalstis, kuras vēl nav to izdarījušas, bez kavēšanās pabeigt valsts ratifikācijas procesu, lai beidzot būtu iespējams noslēgt PSN un tas varētu stāties spēkā;

7.  uzsver, ka ES un Mongolijas attiecībās vēl vairāk jāstiprina parlamentārā dimensija; pauž nožēlu par to, ka PSN nav iekļauti panti par PSN ietvaros izveidojamu Parlamentārās sadarbības komiteju, kuras uzdevums būtu demokrātiski uzraudzīt nolīguma īstenošanu un uzlabot abu parlamentu politisko dialogu; tādēļ mudina pēc iespējas drīz rīkot sarunas par jaunu protokolu situācijas uzlabošanai, ievērojot PSN 57. pantu, kā tas ir aicināts Mongolijas un Eiropas Parlamenta 10. starpparlamentārās sanāksmes kopīgajā paziņojumā;

8.  pauž bažas par to, ka diplomātiskās attiecības ar Mongoliju pašreiz joprojām vada ES delegācija Ķīnā; mudina Padomi un PV/AP pārveidot Eiropas Savienības sadarbības biroju Ulanbatorā par pilntiesīgu ES delegāciju, jo šādam pasākumam ir liela nozīme, lai sekmētu politisko dialogu un sadarbību cilvēktiesību un demokrātijas jomā, palielinātu spējas īstenot un pārraudzīt ES palīdzības projektus un veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību, kā arī apmaiņas cilvēku un kultūras jomā;

Demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesības

9.  atzinīgi vērtē Mongolijas centienus demokrātijas progresa un tiesiskuma nostiprināšanā, tostarp daudzpartiju vēlēšanas, neatkarīgākus plašsaziņas līdzekļus un aktīvu pilsonisko sabiedrību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Mongolijas dalību Demokrātijas kopienā;

10.  uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvības ievērošana ir būtiska tālākā demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību nostiprināšanā Mongolijā; mudina Mongolijas iestādes risināt jautājumus, kuri ir saistīti ar ziņojumiem par politiski motivētu iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu darbā un atturēties no bezsaistē un tiešsaistē valdību kritizējošu plašsaziņas līdzekļu sodīšanas un ierobežošanas; mudina Mongolijas parlamentu skaidri kodificēt šādas pamattiesības un īstenot tās stingrā kontrolē;

11.  ir pārliecināts, ka Mongolijas demokrātiskā pārveide varētu plašāk pozitīvi ietekmēt reģionu, kurā norisinās sarežģīti pārmaiņu procesi, un ka Mongolija tādējādi varētu sniegt konstruktīvu ieguldījumu reģiona stabilitātē un vispārējā labklājībā; aicina ES ņemt to vērā, plānojot reģionālo sadarbību, īpaši ar Centrālāzijas reģiona valstīm, kā arī ar valstīm plašākā reģionā;

12.  atzinīgi vērtē to, ka nesen notikušajās vēlēšanās kopumā tika ievēroti vēlēšanu noteikumi; aicina Mongolijas iestādes īstenot ieteikumus, ko EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs sniedza pēc 2016. gada 29. jūnija vēlēšanām, tostarp stabilizēt ar vēlēšanām saistītos tiesību aktus, noteikt ierobežojumus kampaņām, nodrošināt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un vēlētājiem pieejamās informācijas objektivitāti un vispusīgumu;

13.  pauž vēlmi nosūtīt Eiropas Parlamenta novērošanas misiju uz prezidenta vēlēšanām, kuras ieplānotas 2017. gada vidū;

14.  mudina Mongoliju pievērsties neatrisinātajām problēmām attiecībā uz tiesu varas neatkarību;

15.  atzinīgi vērtē nesen uzsāktos leģislatīvos centienus stiprināt juridisko pamatu, lai apkarotu plaši izplatīto korupciju, kura rada reālu un lielu risku apdraudēt valsts sociālo kohēziju, kā arī cilvēktiesību ievērošanas un sociālo konfliktu risināšanas centienus; mudina Mongoliju pieņemt būtiskas reformas un laikus tās īstenot; šajā sakarībā atsaucas uz savu pieredzi, ka personas, kuras tiek apsūdzētas korupcijā, ir konsekventi jāsauc pie atbildības; ierosina valstij stiprināt sadarbību ar ES, EDSO un ANO saistībā ar korupcijas apkarošanu; pauž pārliecību, ka aktīva iesaistīšanās, īstenojot starptautiskos ieteikumus par uzņēmumu sociālo atbildību tautsaimniecības produktīvajā sektorā un Mongolijas sabiedriskajā un administratīvajā dzīvē, varētu pozitīvi un būtiski ietekmēt šos centienus;

16.  atzīst valsts saistības un tiesisko regulējumu, kura mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību, taču turpina paust bažas par pašreizējo situāciju, un mudina Mongoliju pilnībā īstenot 2012. gada likumu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī ar to saistītos valsts plānus;

17.  pauž gandarījumu par to, ka panākta principiāla ES un Mongolijas vienošanās un ka notiek sagatavošanās darbi, lai sāktu regulāru ES un Mongolijas dialogu par cilvēktiesībām 2017. gadā;

18.  atzinīgi vērtē to, ka pēc Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otrā fakultatīvā protokola ratifikācijas Mongolijas parlaments 2015. gada decembrī pieņēma pārskatīto Kriminālkodeksu, kurā papildus citās svarīgām juridiskām reformām, piemēram, spīdzināšanas aizliegumam, tiek atcelts nāvessods par visa veida noziegumiem; pieņem zināšanai, ka jaunievēlētais parlaments ir atlicis pārskatītā Kriminālkodeksa īstenošanu un mudina Mongolijas iestādes bez turpmākas kavēšanās īstenot šo svarīgo reformu;

19.  pieņem zināšanai Mongolijas progresu, uzlabojot tās tiesisko regulējumu saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību pienākumiem, institucionālo reformu, tostarp neatkarīgo Nacionālo Cilvēktiesību komisiju un centienus, kuru mērķis ir palielināt spējas un informētību par cilvēktiesībām, kā arī nepārtrauktos pūliņus risināt nenovērstās problēmas, kuras ir saistītas ar tādu vispārējo cilvēktiesību standartu veicināšanu kā tie, kuri ir uzsvērti 2015. gada ANO otrajā vispārējā salīdzinošajā pārskatā, tostarp jebkuras iespējamas spīdzināšanas novēršanu un izmeklēšanu, sieviešu un bērnu, kā arī ieslodzīto, tiesību aizsardzību;

20.  pauž bažas par ziņojumiem attiecībā uz gadījumiem, kad veikta apcietināšana bez ordera, un par spīdzināšanu un nesodāmību Mongolijas cietumos; pievienojas Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes (UNHRC) aicinājumam veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visām aizturētajām personām praksē tiek piedāvāti juridiskie drošības pasākumi saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; aicina Mongoliju turpināt pildīt tās apņemšanos izveidot neatkarīgu mehānismu, lai raiti un efektīvi izmeklētu apgalvojumus par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos;

21.  atzinīgi vērtē projektu, ko atbalsta ES, lai aizsargātu LGBTI tiesības Mongolijā; tomēr pauž bažas par nepārtraukto diskrimināciju un iebiedēšanu, kas tiek vērsta pret LGBTI kopienu;

22.  iesaka Mongolijai saskaņā ar jau ratificēto Konvenciju par bērna tiesībām juridiski aizliegt miesas sodus ne tikai izglītības iestādēs, bet vispār, un ar īpašiem un mērķtiecīgiem pasākumiem pievērsties nerūkošajai vardarbībai pret bērniem, bērnu ekonomiskajai izmantošanai un ar bērniem saistītajiem gadījumiem, kad iestājas nāve vai tiek gūtas smagas traumas; aicina visas attiecīgās ES iestādes palīdzēt šajā jautājumā;

23.  iesaka stiprināt darba drošības un veselības aizsardzības situāciju, īstenojot SDO Konvenciju Nr. C176, kā arī citas SDO veselības un darba drošības konvencijas, kuras vēl nav ratificētas;

24.  atbalsta Mongolijas pastāvīgos un patiesos centienus pakāpeniski izskaust visa veida bērnu darbu un nodrošināt bērna tiesības;

25.  atzinīgi vērtē 2011. gadā pieņemto Mongolijas tiesisko regulējumu sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanai un pakāpenisku diskriminācijas pret sievietēm izskaušanu;

Ilgtspējīga attīstība

26.  atzinīgi vērtē to būtisko progresu ekonomikas attīstībā un nabadzības mazināšanā, ko Mongolija panākusi kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem atbilstoši tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM); pauž atbalstu Mongolijas centieniem sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) saskaņā ar palīdzības efektivitātes un pārredzamības principu;

27.  atzīst, ka padziļināta reģionālā ekonomiskā integrācija radīs Mongolijai jaunas iespējas nākotnē sasniegt augstāku labklājības līmeni un labus ekonomikas rezultātus, pieņem zināšanai, ka Mongolija vienlaikus meklē ekonomiskas saiknes un partnerus, ar kuru palīdzību tā varētu pilnībā īstenot savu sadarbības potenciālu, un kuri tajā pašā laikā ievērotu valsts leģitīmās politiskās un ekonomiskās intereses, noturīgo apņemšanos īstenot daudzvirzienu diplomātiju, tradicionālo identitāti un dzīvesveidu un Mongolijas sabiedrības demokrātiskos pamatus;

28.  tomēr pauž bažas par to, ka dažos reģionos nostiprinās nabadzība un ka 2010.–2012. gadā pieredzētais ekonomikas uzplaukums nav pietiekami veicinājis nabadzības mazināšanu valstī;

29.  mudina Mongoliju turpināt centienus, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; pauž bažas par IKP pieauguma straujo samazināšanos, ņemot vērā, ka 2011. gadā tika konstatēts rekordliels pieaugums (17,3 %), bet 2015. gadā tas bija tikai 2,3 %, un 2016. gada prognozētais rādītājs ir 1,3 %; pauž bažas, ka budžeta deficīts, kas ir pieaudzis līdz 20 % no IKP, var nelabvēlīgi ietekmēt nabadzības mazināšanu, kā arī sociālo iekļautību un sociālās aizsardzības sistēmas kohēziju;

30.  pauž gandarījumu par to, ka ES attīstības palīdzība Mongolijai 2014.–2020. gada periodā ir vairāk nekā divkāršota salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu, kad tās apmērs bija EUR 30 miljoni; pašreizējā periodā šim mērķim paredzēti EUR 65 miljoni un palīdzība vērsta uz labāku ekonomikas pārvaldību un profesionālo apmācību, kas rada labākas darba iespējas; atbalsta Mongolijas dalību ES finansētajās reģionālajās programmās; norāda, ka ES projekti un programmas, kuru mērķis ir veicināt Mongolijas attīstību un modernizāciju, tikuši īstenoti samērā sekmīgi;

31.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt administratīvās reformas, kuras galvenokārt pievērš uzmanību augsti profesionālas pārvaldes izveidei valsts, kā arī vietējā līmenī; mudina ES iestādes palīdzēt Mongolijai attīstīt nepieciešamos resursus un specializētās zināšanas, lai labāk sagatavotu valsti sarežģīto ekonomisko un sabiedrisko transformācijas procesu radīto problēmu risināšanai un palielinātu ES fondu apguves spējas valstī;

32.  aicina radīt lielākas apmaiņu iespējas studentiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem saskaņā ar Erasmus+ un Marie Skłodowska-Curie programmām un paplašināt tiešus personiskus kontaktus, tostarp mākslinieku vidū, starp ES un Mongoliju; aicina ES iekļaut sadarbības jomās ar Mongoliju pētniecību un inovācijas;

33.  atzinīgi vērtē Mongolijas 2016. gada 21. septembrī laikus iesniegto Parīzes klimata nolīguma ratifikācijas dokumentu; pauž bažas, ka klimata pārmaiņas kopā ar lopkopības ievērojamu pieaugumu, aizvien milzīgāku migrāciju no laukiem uz galvaspilsētu, kā arī tādu dabas resursu kā ūdens un augsnes plašu izmantošanu un strauju izsmelšanu vara, ogļu un citu izejmateriālu oficiālai un neoficiālai ieguvei ir novedušas pie Mongolijas vides straujas pasliktināšanās, palielinājušas risku, ka saistībā ar ūdeni radīsies konflikti ar tās kaimiņiem, un pavairojušas tādu klimatisku parādību izplatību kā tā dēvētais „dzud“, kuru raksturo ilgu sausuma periodu un bargu ziemu cikli un kura rezultātā masveidā tiek zaudēti lopi, savvaļas dzīvnieki un augi, un bioloģiskā daudzveidība kopumā; aicina Mongolijas valdību pastiprināt ekonomikas diversifikācijas centienus un aicina ES palīdzēt šajā procesā ar konkrētām darbībām un profilaktiskiem un citiem pasākumiem, piemēram, saistībā ar abu pušu vides politikas ciešāku saskaņošanu; aicina Mongolijas iestādes un parlamentu, kā arī visas ES dalībvalstis sadarboties un sniegt ieguldījumu starptautiskā klimata režīma būtiskā uzlabošanā, ņemot vērā Marrākešas COP22 panāktās saistības;

34.  atzinīgi vērtē to, ka Mongolija ir ratificējusi un izpildījusi visas ar VPS+ saistītās konvencijas par klimata aizsardzību un klimata pārmaiņām; tomēr mudina Mongoliju izpildīt tās ziņošanas pienākumu, kas noteikts ANO konvencijās par vides aizsardzību un klimata pārmaiņām (CITES, Bāzeles un Stokholmas konvencijas), un īstenot valsts vides tiesisko regulējumu;

35.  norāda, ka 2014. gadā ieguves rūpniecība Mongolijā veidoja 17 % no IKP un 89 % no valsts kopējā eksporta apjoma; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Mongolijas aktīvo dalību Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā (EITI), kuras mērķis ir palielināt šā sektora pārskatatbildību un pārredzamību;

36.  uzsver, ka Oyu Tolgoi ir vienīgais lielākais vara un zelta raktuvju projekts, kurš no 2020. gada veidos trešdaļu no Mongolijas IKP, un ka Tavan Tolgoi ir lielākās neizmantotās ogļu raktuves pasaulē; atzinīgi vērtē sabiedriskās diskusijas, kuras tiek rīkotas par ieguves ietekmi uz vidi, un sabiedrības dalību resursu pārvaldībā vietējā līmenī;

37.  mudina Mongoliju savu iedzīvotāju interesēs turpināt tās dabas resursu, īpaši retu derīgo izrakteņu, izmantošanu, jo digitālajā nozarē tiem aizvien vairāk pieaug vērtība; norāda, ka Eiropas Savienībai varētu būt atbalstoša loma, sniedzot tehnoloģisko un finanšu palīdzību šādu derīgo izrakteņu neatkarīgai ieguvei;

38.  uzskata, ka investīcijas nākotnes tehnoloģijās un digitalizācijā varētu palīdzēt samazināt attīstības plaisu starp dažādiem Mongolijas reģioniem un diversificēt ekonomiku; mudina ES un dalībvalstis pastiprināt sadarbību digitalizācijas un jauno tehnoloģiju jomā;

39.  atzīst narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas ievērojamos izaicinājumus; un ierosina, lai ES sniegtu palīdzību, stiprinot valsts iestādes un resursus, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem;

Tirdzniecība un ekonomiskās attiecības

40.  norāda, ka ES ir kļuvusi par Mongolijas trešo lielāko tirdzniecības partneri un ka ES tirgū ienākošajām Mongolijas precēm jau pašreiz gandrīz netiek piemēroti tarifi saskaņā ar īpašo veicināšanas režīmu;

41.  atzinīgi vērtē Mongolijas iekļaušanu VPS+ sistēmā;

42.  ņem vērā, ka nedrošās uzņēmējdarbības vides un informācijas trūkuma dēļ Eiropas ieguldījumi Mongolijā līdz šim bijuši nelieli;

43.  mudina ES un Mongoliju stiprināt savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu saites, tostarp popularizēt tās, sniedzot informāciju un veicinot izpratni, saskaņā ar PSN juridiskajiem noteikumiem; uzsver, ka šai stiprināšanai ir jāatbilst un pilnībā jāievēro pienākumi, kas noteikti starptautiskajās konvencijās par darba standartiem, labu pārvaldību, cilvēktiesībām, kā arī vides standartiem;

44.  šajā saistībā aicina plašāk izvērst Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) darbību Mongolijā;

45.  uzsver, ka ES ieguldījumu pieaugumam svarīga ir stabila uzņēmējdarbības un tiesiskā vide;

46.  ņem vērā, ka ir sarukuši ārvalstu tiešie ieguldījumi saistībā ar dominējošo ekonomikas nozari — kalnrūpniecību, kura joprojām ir būtisks nesaskaņu iemesls;

47.  mudina Mongoliju piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un veidot pārredzamāku tiesisko regulējumu, lai diversificētu valsts ekonomiku un palīdzētu novērst atkarību no nestabiliem derīgo izrakteņu tirgiem; šajā saistībā atzinīgi vērtē jaunos tiesību aktus ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā;

48.  atbalsta Mongolijas turpmāku integrāciju pasaules un reģiona ekonomikā, atbilstoši valsts stratēģiskajām interesēm un prioritātēm iesaistoties tādos projektos kā „Prēriju ceļš”, „Zīda ceļš / viena josla, viens ceļš” vai „Transeirāzijas koridors”; aicina ES apsvērt iespēju iesaistīties infrastruktūras un ieguldījumu programmās, tostarp ieguves nozarē, šajā reģionā;

Reģionālās un globālās problēmas un sadarbība

49.  atzīst, ka Mongolijai var būt būtiska loma starp lielajām un ļoti dinamiskajām ekonomikas sistēmām Ķīnā, Krievijā, Dienvidkorejā, Japānā un Centrālāzijas valstīs un vienlaikus kā vidutājai starp Eiropu un Austrumāzijas reģionu;

50.  uzsver Mongolijas „trešo kaimiņvalstu” ārpolitikas koncepciju, kas ietver attiecības ar ES kā pretsvaru konstruktīvajām un ciešajām attiecībām ar ietekmīgajiem stratēģiskajiem partneriem, proti, kaimiņvalstīm Krieviju un Ķīnu;

51.  ņem vērā, ka Mongolijas attiecības ar citām reģiona valstīm ir gan draudzīgas, gan uz ekonomisko konkurenci vērstas;

52.  norāda, ka Mongolija nopietni izvērtē savas iespējamās dalības Eirāzijas Ekonomikas savienībā (EAEU) ietekmi; pauž bažas, ka pievienošanās šai savienībai varētu apgrūtināt turpmākās politiskās un tirdzniecības attiecības ar ES;

53.  pauž atzinību Mongolijai par 2016. gadā Ulanbatorā notikušo ASEM un ASEP sanāksmju sekmīgo vadīšanu, parlamentārās dimensijas stiprināšanu un divu reģionu partnerības uzlabošanu, pamatojoties uz vispārēji atzītiem vienlīdzības, apbusējas cieņas, kā arī cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanas un aizsardzības principiem; atzinīgi vērtē Mongolijas priekšlikumu izveidot ASEM centru, tostarp virtuālu/tiešsaistes struktūru;

54.  atzinīgi vērtē Mongolijas paziņojumu, ka tā ir no kodolieročiem brīva valsts, ko ir oficiāli atzinusi ANO; tāpat atzinīgi vērtē tās konstruktīvo un aktīvo lomu daudzpusējos forumos, sekmējot sadarbību globālas kodolatbruņošanās panākšanai, kā arī humanitārās apņemšanās parakstīšanu(10);

55.  atzinīgi vērtē abpusējo apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību un šajā saistībā pauž gandarījumu par Mongolijas aktīvo līdzdalību starptautiskās daudzpusējās organizācijās, piemēram, ANO un EDSO, un tās ieguldījumu iniciatīvās, kas atbalsta mieru un stabilitāti Ziemeļaustrumāzijā un citur, piemēram, Ulanbatoras sarunās par Ziemeļaustrumāzijas drošību;

56.  atzīst Mongolijas ieguldījumu ANO miera uzturēšanā visā pasaulē un apmācības iespēju nodrošināšanu šādām misijām, vienlaikus aizvien vairāk stiprinot ANO politiskās un diplomātiskās iespējas un pienākumus novērst un atrisināt konfliktus;

57.  atzinīgi vērtē Mongolijas ciešo sadarbību ar ES saistībā ar sarunu un balsošanas nostājām Apvienoto Nāciju Organizācijā un citos daudzpusējos forumos; šajā sakarībā uzsver PSN 8. panta par starptautisko sadarbību nozīmi;

58.  atzīst Mongolijas kā jaunas UNHRC locekles (2016–2018) lomu cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un aicina ES cieši sadarboties ar Mongoliju, sagatavojot un īstenojot UNHRC darbu;

59.  atzinīgi vērtē to, ka Mongolija ir ratificējusi Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (ICC), un mudina Mongoliju ratificēt Kampalā pieņemtos grozījumus, ar kuriem laikus tika nodrošināta definīcija un procedūra, lai iekļautu agresijas noziegumus šīs tiesas jurisdikcijā;

60.  atzinīgi vērtē Mongolijas centienus sekmēt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības valstīs, kuras atrodas Mongolijas kaimiņos un cenšas panākt demokrātiskas izmaiņas; aicina Eiropas Savienību iesaistīt Mongoliju un censties panākt ad hoc sinerģiju Centrālāzijas reģionālajās programmās, kas paredzētas šādai attīstībai;

61.  uzteic Mongolijas panākumus, sapulcinot akadēmisko aprindu pārstāvjus no abām Korejām, Ķīnas un Krievijas, kā arī rīkojot Korejas pussalas sadalīšanas rezultātā izšķirto ģimeņu tikšanās;

62.  atbalsta Mongolijas paziņojumu, ka 2022. gadā tā vēlas kļūt par ANO Drošības padomes locekli;

o
o   o

63.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, PV/AP, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un Mongolijas valdībai un Lielajam valsts huralam (parlamentam).

(1) OV C 280 E, 18.11.2006., 49. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0121.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0458.
(4) OV C 36, 29.1.2016., 126. lpp.
(5) OV C 407, 4.11.2016., 35. lpp.
(6) OV C 249 E, 30.8.2013., 41. lpp.
(7) OV C 440, 30.12.2015., 97. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0424.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0032.
(10) http://www.icanw.org/pledge/


Līgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem (pielikumā pievienotais produktu saraksts) ***
PDF 307kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu (2015), ar ko groza Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumu (11018/2016 – C8-0391/2016 – 2016/0202(NLE))
P8_TA(2017)0034A8-0007/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11018/2016),

–  ņemot vērā Protokolu (2015), ar ko groza Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumu (11019/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0391/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0007/2017),

1.  sniedz piekrišanu Protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Emisiju izmaksefektīva samazināšana un investīcijas mazoglekļa risinājumos ***I
PDF 945kWORD 114k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos (COM(2015)0337 – C8-0190/2015 – 2015/0148(COD))(1)
P8_TA(2017)0035A8-0003/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK15 ir izveidota Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksefektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu.
(1)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK15 ir izveidota Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksefektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu, kā arī Savienības rūpniecības ilgtspējīgu stiprināšanu pret oglekļa emisiju pārvirzes un investīciju aizplūšanas risku.
__________________
__________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropadome 2014. gada oktobrī apņēmās līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm ir jādod ieguldījums šo emisiju samazinājumu sasniegšanā; mērķrādītājs tiks sasniegts izmaksu ziņā pašā efektīvākajā veidā, izmantojot Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas ļaus līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. To apliecina arī Savienības un tās dalībvalstu iecerētās valsts noteiktās samazināšanas saistības, kas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam iesniegts 2015. gada 6. martā. Eiropadome apliecināja, ka labi funkcionējoša, reformēta ES ETS, kas papildināta ar tirgus stabilizācijas instrumentu, būs galvenais Eiropas rīks šā mērķrādītāja sasniegšanai16 ;
(2)  Eiropadome 2014. gada oktobrī apņēmās līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm ir jādod ieguldījums minēto emisiju samazinājumu sasniegšanā; mērķrādītājs jāsasniedz izmaksu ziņā pašā efektīvākajā veidā, izmantojot Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas ļaus līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. To apliecina arī Savienības un tās dalībvalstu iecerētās valsts noteiktās samazināšanas saistības, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam iesniegtas 2015. gada 6. martā. Emisiju samazināšanas centieni būtu taisnīgi jāsadala starp nozarēm, uz kurām attiecas ES ETS.
__________________
16 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Lai ievērotu savstarpējo apņemšanos par to, ka visas ekonomikas nozares dod ieguldījumu mērķa līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni sasniegšanā, ir svarīgi, ka ES ETS, lai arī tā ir Savienības primārais instruments ilgtermiņa klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, tiktu papildināta ar līdzvērtīgām papildu darbībām, kas ir paredzētas citos tiesību aktos un instrumentos, kuru darbības joma attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs, uz ko neattiecas ES ETS.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)   Saskaņā ar 2015. gada 12. decembrī Parīzē UNFCCC 21. Pušu konferencē pieņemto nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) dalībvalstīm ir pienākums īstenot tādu politiku, kas ļautu sasniegt vairāk nekā 180 iecerētos valsts noteiktos devumus (IVND), kuri aptver aptuveni 98 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu noturēt 1,5 °C robežās salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Daudzās no minētajām politikas jomām ir paredzēts iekļaut oglekļa cenas noteikšanu vai līdzīgus pasākumus, un tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz pārskatīšanas klauzula, lai Komisija pēc pirmā izvērtējuma 2023. gadā, ko veic saskaņā ar Parīzes nolīgumu, vajadzības gadījumā varētu ierosināt lielākus emisiju samazinājumus, oglekļa pārvirzes pārejas noteikumu pielāgojumus, kas atbilstu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu attīstībai ārpus Savienības, un papildu politiskos pasākumus un instrumentus, kuri veicinātu Savienības un dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas apņemšanos izpildi. Pārskatīšanas klauzulai būtu arī jānodrošina, ka UNFCCC ietvaros paredzētā sešus mēnešus ilgā veicinošā dialoga laikā 2018. gadā tiek pieņemts paziņojums, kurā tiktu novērtēta Savienības tiesību aktu klimata pārmaiņu jomā atbilstība Parīzes nolīguma mērķiem.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
(2c)   Saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/29/EK1a, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK1b abu likumdevēju iestāžu pausto apņemšanos visām ekonomikas nozarēm ir jāsniedz ieguldījums oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazināšanā. Šajā nolūkā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību tiek īstenoti centieni ierobežot starptautiskā jūras transporta emisijas, un šie centieni būtu jāatbalsta nolūkā izstrādāt skaidru SJO rīcības plānu klimata politikas pasākumiem, lai pasaulē kopumā samazinātu kuģu radītās CO2 emisijas. Tādu skaidru mērķu pieņemšana, kas paredzētu ar SJO starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, ir kļuvusi par ļoti steidzamu pasākumu un priekšnoteikumu tam, lai Savienība atturētos no turpmākās rīcības, kura paredz jūrniecības nozares iekļaušanu ES ETS. Ja tomēr šāda vienošanās netiek panākta līdz 2021. gada beigām, šī nozare būtu jāiekļauj ES ETS un būtu jāizveido fonds kuģu operatoru iemaksām un kolektīvai atbilstībai attiecībā uz CO2 emisijām, uz kurām jau attiecas Savienības monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma (MRV sistēma), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/7571c (emisijas, kas radītas Savienības ostās un reisos no un uz šīm ostām). Daļa no ieņēmumiem, kas tiek iegūti, kvotas izsolēs pārdodot jūrniecības nozarei, būtu jāizmanto, lai uzlabotu energoefektivitāti un atbalstītu investīcijas inovatīvās tehnoloģijās CO2 emisiju samazināšanai jūrniecības nozarē, tostarp īso jūras pārvadājumu un ostu jomā.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).
1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).
Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Eiropadome apliecināja, ka labi funkcionējoša, reformēta ES ETS, kas papildināta ar tirgus stabilizācijas instrumentu, būs galvenais Eiropas rīks šā mērķrādītāja sasniegšanai; paredzēts, ka, sākot ar 2021. gadu, gada lineārā samazinājuma koeficients būs 2,2 %, ka bezmaksas kvotu iedalīšana netiks izbeigta un pašreizējie pasākumi turpināsies pēc 2020. gada, lai novērstu klimata politikas izraisītas CO2 emisiju pārvirzes risku, kamēr citās lielās tautsaimniecībās netiek veikti salīdzināmi pasākumi, un ka netiks samazināts izsolāmo kvotu īpatsvars. Izsolāmo kvotu īpatsvars tiesību aktos būtu jānosaka procentos: tas ļautu lēmumus par investīcijām plānot ar lielāku noteiktību, uzlabotu pārredzamību un padarītu sistēmu kā tādu vienkāršāku un saprotamāku.
(3)  Labi funkcionējoša, reformēta ES ETS, kas papildināta ar uzlabotu tirgus stabilizācijas instrumentu, būs galvenie Eiropas instrumenti šā mērķrādītāja sasniegšanai; paredzēts, ka, sākot ar 2021. gadu, gada samazinājuma koeficients būs 2,2%, ka bezmaksas kvotu iedalīšana netiks izbeigta un pasākumi turpināsies pēc 2020. gada, lai novērstu klimata politikas izraisītas oglekļa emisiju pārvirzes risku, kamēr citās lielās tautsaimniecībās netiek veikti salīdzināmi pasākumi. Izsolāmo kvotu īpatsvars tiesību aktos būtu jānosaka procentos, kuriem būtu jāsamazinās, piemērojot starpnozaru korekcijas koeficientu, lai palielinātu plānošanas noteiktību attiecībā uz investīciju lēmumiem, uzlabotu pārredzamību, padarītu kopējo sistēmu vienkāršāku un saprotamāku un aizsargātu tās nozares, kurās pastāv visaugstākais oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko rada starpnozaru korekcijas koeficients. Minētie noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata saskaņā ar Parīzes nolīgumu un vajadzības gadījumā attiecīgi jāpielāgo, lai atbilstoši nolīgumam izpildītu Savienības klimata saistības.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)   Vismazāk attīstītās valstis (VAV) ir īpaši pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei, lai gan tās rada pavisam nelielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ īpaša prioritāte, izmantojot ES ETS kvotas, būtu jāpiešķir VAV vajadzībām, lai finansētu pasākumus klimata jomā, jo īpaši pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, izmantojot UNFCCC Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Viena no galvenajām Savienības prioritātēm ir izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, lai apgādātu iedzīvotājus ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai tas izdotos, ir jāturpina vērienīgie klimata pasākumi, jārealizē ES ETS, kas ir Eiropas klimata politikas stūrakmens, un sekmīgi jāstrādā pie pārējiem Enerģētikas politikas aspektiem17. 2030. gada pamatstratēģijā nosprausto vērienīgo ieceru realizācija sekmēs saprātīgas oglekļa cenas veidošanos un stimulēs emisiju izmaksefektīvu samazināšanu.
(4)  Viena no galvenajām Savienības prioritātēm ir izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, lai apgādātu iedzīvotājus un ražošanas nozares ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai tas izdotos, ir jāturpina vērienīgie klimata pasākumi, izmantojot ES ETS, kas ir Savienības klimata politikas stūrakmens, un sekmīgi jāstrādā pie pārējiem Enerģētikas politikas aspektiem17. Ir jāņem vērā ES ETS mijiedarbība ar citām Savienības un dalībvalstu klimata un enerģētikas politikas jomām, kuras ietekmē pieprasījumu pēc ES ETS kvotām. 2030. gada pamatstratēģijā nosprausto vērienīgo ieceru realizācija un atbilstoša pievēršanās citu Enerģētikas savienības aspektu progresam sekmēs saprātīgas oglekļa cenas veidošanos un stimulēs emisiju izmaksefektīvu samazināšanu.
__________________
__________________
17 COM(2015)0080, Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku.
17 COM(2015)0080, Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Vērienīgākai energoefektivitātei salīdzinājumā ar Padomes pieņemto 27 % mērķi būtu jānoved pie vairāk bezmaksas kvotām nozarēm, kas pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punkts nosaka, ka Savienības politika balstās uz principu, ka maksā piesārņotājs, tāpēc Direktīva 2003/87/EK paredz, ka laika gaitā ir jāpāriet uz visu kvotu izsolīšanu. Tomēr pilnīgu pāreju ir nepieciešams atlikt, lai nepieļautu CO2 emisiju pārvirzi, un mērķtiecīga bezmaksas kvotu iedalīšana atsevišķām rūpniecības nozarēm ir pamatota, lai varētu novērst reālu risku, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pieaugs trešās valstīs, kur rūpniecībai netiek piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi, kamēr vien citās lielajās tautsaimniecībās netiek īstenoti līdzvērtīgi klimata politikas pasākumi.
(5)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punkts nosaka, ka Savienības politika balstās uz principu, ka maksā piesārņotājs, tāpēc Direktīva 2003/87/EK paredz, ka laika gaitā ir jāpāriet uz visu kvotu izsolīšanu. Tomēr visu kvotu izsolīšanu ir nepieciešams uz laiku atlikt, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, un mērķtiecīga bezmaksas kvotu iedalīšana rūpniecībai ir pamatots izņēmums no principa, ka piesārņotājam būtu jāmaksā, ar noteikumu, ka netiek iedalīts vairāk nekā nepieciešams, lai varētu novērst reālu risku, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pieaugs trešās valstīs, kur rūpniecībai netiek piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi, kamēr vien citās lielajās tautsaimniecībās netiek īstenoti līdzvērtīgi klimata politikas pasākumi. Minētajā nolūkā saskaņā ar līmeņatzīmju vērtībām, kas paredzētas šajā direktīvā, bezmaksas kvotu iedalīšanai vajadzētu būt dinamiskākai.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Kvotu izsolīšana vēl aizvien ir virsprincips, bezmaksas kvotu iedalīšana ir tikai izņēmums. Tāpēc — kā apstiprinājusi Eiropadome — izsolāmo kvotu īpatsvaru (2013.–2020. gadam tas noteikts 57 % apmērā) nevajadzētu samazināt. Komisijas ietekmes novērtējumā18 sniegts sīkāks iztirzājums par izsolāmo kvotu īpatsvaru un norādīts, ka šos 57 % veido dalībvalstu vārdā izsolītās kvotas, t. sk. kvotas, kas rezervētas jauniem tirgus dalībniekiem, bet vēl nav iedalītas, kvotas, kas paredzētas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai dažās dalībvalstīs, un kvotas, ko paredzēts izsolīt vēlāk, jo tās ir iekļautas tirgus stabilitātes rezervē, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/19 .
(6)  Kvotu izsolīšana vēl aizvien ir pamatprincips, bezmaksas kvotu iedalīšana ir tikai izņēmums. Tāpēc izsolāmo kvotu īpatsvars, kam laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam vajadzētu būt 57 %, būtu jāsamazina, piemērojot starpnozaru korekcijas koeficientu, lai aizsargātu tās nozares, kas visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Komisijas ietekmes novērtējumā sniegts sīkāks iztirzājums par izsolāmo kvotu īpatsvaru un norādīts, ka šo 57 % kvotu īpatsvaru veido dalībvalstu vārdā izsolītās kvotas, t. sk. kvotas, kas rezervētas jauniem tirgus dalībniekiem, bet vēl nav iedalītas, kvotas, kas paredzētas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai dažās dalībvalstīs un kvotas, ko paredzēts izsolīt vēlāk, jo tās ir iekļautas tirgus stabilitātes rezervē, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2015/181419. Būtu jāizveido taisnīgas pārejas fonds, lai atbalstītu reģionus, kuros liela daļa strādājošo ir no oglekļa atkarīgās nozarēs un IKP uz vienu iedzīvotāju ir daudz zemāks par Savienības vidējo rādītāju.
__________________
18 SEC(2015)XX
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/ par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L […], […]., […]. lpp.).
19 Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmums (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vidiskos ieguvumus Savienībā, kamēr citas valstis nerīkojas tā, lai rūpniecības nozarei būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, arī turpmāk būtu jāiedala bezmaksas emisijas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko patiesi apdraud CO2 emisiju pārvirzes risks. ES ETS darbības laikā apkopotā pieredze liecina, ka nozares un apakšnozares tas apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu piešķiršana CO2 emisiju pārvirzi novērš. Lai gan var uzskatīt, ka dažas nozares un apakšnozares apdraud lielāks CO2 emisiju pārvirzes risks, citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, kas nozīmē, ka tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc CO2 emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Komisijai būtu jānosaka un jādiferencē attiecīgās nozares, pamatojoties uz to tirdzniecības intensitāti un emisiju intensitāti, lai varētu labāk noskaidrot, kuras nozares patiešām apdraud CO2 emisiju pārvirze. Ja, balstoties uz šādiem kritērijiem, ir pārsniegts slieksnis, ko nosaka, ņemot vērā, kādas iespējas attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei ir izmaksas iekļaut ražojuma cenās, tad nozari vai apakšnozari vajadzētu atzīt par tādu, ko apdraud CO2 emisiju pārvirzes risks. Pārējās nozares vajadzētu atzīt par tādām, ko CO2 emisiju pārvirzes risks neapdraud vai arī tas ir neliels. Turklāt tam, ka tiek ņemtas vērā nozaru un apakšnozaru (te neietilpst elektroenerģijas ražošana) iespējas izmaksas iekļaut ražojumu cenās, vajadzētu samazināt negaidītu papildu peļņu.
(7)  Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vides ieguvumus Savienībā, kamēr citas valstis nerīkojas tā, lai rūpniecības nozarei būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, uz laiku būtu jāturpina iedalīt bezmaksas emisijas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko patiesi apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. ES ETS darbības laikā apkopotā pieredze liecina, ka nozares un apakšnozares tas apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu iedalīšana oglekļa emisiju pārvirzi novērš. Lai gan var uzskatīt, ka dažas nozares un apakšnozares apdraud lielāks oglekļa emisiju pārvirzes risks, citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, kas nozīmē, ka tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc oglekļa emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Komisijai būtu jānosaka un jādiferencē attiecīgās nozares, pamatojoties uz to tirdzniecības intensitāti un emisiju intensitāti, lai varētu labāk noskaidrot, kuras nozares patiešām apdraud oglekļa emisiju pārvirze. Ja, balstoties uz šādiem kritērijiem, ir pārsniegts slieksnis, ko nosaka, ņemot vērā, kādas iespējas attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei ir izmaksas iekļaut ražojuma cenās, tad nozari vai apakšnozari vajadzētu atzīt par tādu, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. Pārējās nozares vajadzētu atzīt par tādām, ko oglekļa emisiju pārvirzes risks neapdraud vai arī tas ir neliels. Turklāt tam, ka tiek ņemtas vērā nozaru un apakšnozaru (te neietilpst elektroenerģijas ražošana) iespējas izmaksas iekļaut ražojumu cenās, vajadzētu samazināt negaidītu papildu peļņu. Oglekļa emisiju pārvirzes risks tajās nozarēs un apakšnozarēs, attiecībā uz kurām tiek aprēķināts bez maksas iedalāmo kvotu skaits, pamatojoties uz aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, būtu arī jāizvērtē, ņemot vērā to, ka šie produkti tiek ražoti gan ķīmiskajās rūpnīcās, gan pārstrādes rūpnīcās.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Vajadzētu paredzēt, ka iekārtām paredzēto bezmaksas kvotu iedalīšanā izmantoto līmeņatzīmju vērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz 2007.2008. g. datiem, tiek atjauninātas atbilstīgi novērotajam vidējam uzlabojumam, lai līmeņatzīmes atspoguļotu tehnikas progresu attiecīgajās nozarēs un būtu pielāgotas attiecīgajam sadales periodam. Paredzamības labad līmeņatzīmes vajadzētu atjaunināt, izmantojot koeficientu, kurš visprecīzāk atspoguļo progresu visās nozarēs un kura noteikšanā ir ņemti vērā pamatīgi, objektīvi un verificēti dati no iekārtām, lai nozarēm, kur panāktais uzlabojums ievērojami atšķiras no šī koeficienta, noteiktu tādu līmeņatzīmes vērtību, kas ir tuvāka faktiskajam uzlabojumam. Ja dati liecina, ka attiecīgajā periodā atšķirība no koeficienta samazinājuma ir par vairāk nekā 0,5 % gadā lielāka vai mazāka nekā 2007.2008. g. vērtība, attiecīgās līmeņatzīmes vērtību koriģē par attiecīgo procentuālo vērtību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai pārstrādes rūpnīcās un ķīmiskajās rūpnīcās, aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtības arī turpmāk vajadzētu pieskaņot pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmēm.
(8)  Vajadzētu paredzēt, ka iekārtām paredzēto bezmaksas kvotu iedalīšanā izmantoto līmeņatzīmju vērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz 2007. un 2008. g. datiem, tiek atjauninātas atbilstīgi novērotajam vidējam uzlabojumam, lai līmeņatzīmes atspoguļotu tehnikas progresu attiecīgajās nozarēs un būtu pielāgotas attiecīgajam sadales periodam. Paredzamības labad līmeņatzīmes vajadzētu atjaunināt, izmantojot koeficientu, kurš atspoguļo nozaru 10 % visefektīvāko iekārtu progresa reālo novērtējumu un kura noteikšanā būtu jāņem vērā pamatīgi, objektīvi un verificēti dati no iekārtām, lai nozarēm, kur panāktais uzlabojums ievērojami atšķiras no šā koeficienta, noteiktu tādu līmeņatzīmes vērtību, kas ir tuvāka faktiskajam uzlabojumam. Ja dati liecina, ka attiecīgajā periodā atšķirība no koeficienta samazinājuma ir par vairāk nekā 1,75 % gadā lielāka vai mazāka nekā 2007. un 2008. g. atbilstošā vērtība, attiecīgās līmeņatzīmes vērtība būtu jākoriģē par atbilstošo procentuālo vērtību. Ja tomēr dati liecina, ka attiecīgajā periodā uzlabojumu rādītājs ir 0,25 vai mazāks, attiecīgās līmeņatzīmes vērtību koriģē par atbilstošo procentuālo vērtību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai pārstrādes rūpnīcās un ķīmiskajās rūpnīcās, aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtības arī turpmāk vajadzētu pieskaņot pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmēm.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Dalībvalstīm, ievērojot noteikumus par valsts atbalstu, vajadzētu piešķirt daļēju kompensāciju atsevišķām iekārtām tādās nozarēs vai apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās tajās radījusi ievērojamu CO2 emisiju pārvirzes risku. Parīzes Pušu konferencē pieņemtajam protokolam un attiecīgajiem lēmumiem jānodrošina, ka puses, kurām uz to ir tiesības, īpaši puses ar sevišķi ierobežotām iespējām, var dinamiski piesaistīt klimata finansējumu, izmantot tehnoloģiju nodošanu un spēju veidošanu. Publiskā sektora nodrošinātajam klimata finansējumam būs izšķirīga nozīme resursu piesaistīšanā pēc 2020. gada. Tāpēc ieņēmumus no izsolēm vajadzētu izmantot arī tam, lai neaizsargātās trešās valstīs finansētu klimata pasākumus, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei. Piesaistāmā klimata finansējuma daudzums būs atkarīgs arī no ierosināto iecerēto valsts noteikto devumu (IVND) vēriena un kvalitātes, tālākajiem investīciju plāniem un valstu pielāgošanās plānošanas procesiem. Dalībvalstīm izsoļu ieņēmumus vajadzētu izmantot arī tam, lai veicinātu nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšanu un pārorientēšanu tautsaimniecībā, kas nostājusies uz dekarbonizācijas ceļa.
(9)  Cenšoties nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, dalībvalstīm, izmantojot Savienības līmeņa centralizētu sistēmu, būtu jāpiešķir kompensācija atsevišķām iekārtām tādās nozarēs vai apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās tajās radījusi ievērojamu oglekļa emisiju pārvirzes risku. Publiskā sektora nodrošinātajam klimata finansējumam būs izšķirīga nozīme resursu piesaistīšanā pēc 2020. gada. Tāpēc ieņēmumus no izsolēm vajadzētu izmantot arī tam, lai neaizsargātās trešās valstīs finansētu klimata pasākumus, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei. Piesaistāmā klimata finansējuma daudzums būs atkarīgs arī no ierosināto IVND vēriena un kvalitātes, tālākajiem investīciju plāniem un valstu pielāgošanās plānošanas procesiem. Dalībvalstīm vajadzētu arī pievērsties ekonomikas dekarbonizācijas sociālajiem aspektiem un izsoļu ieņēmumus vajadzētu izmantot arī tam, lai veicinātu nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšanu un pārorientēšanu tautsaimniecībā, kas nostājusies uz dekarbonizācijas ceļa. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt kompensāciju, kas saņemta no Savienības līmeņa centralizētās sistēmas. Šādiem finansiāliem pasākumiem nevajadzētu pārsniegt līmeni, kas minēts attiecīgajās valsts atbalsta vadlīnijās.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  No šīs direktīvas izriet, ka galvenais ilgtermiņa stimuls CO2 uztveršanai un uzglabāšanai (CCS), jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un revolucionārām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos ir oglekļa cenas signāls un fakts, ka nebūs jānodod kvotas par CO2 emisijām, kas vai nu ir nonākušas pastāvīgā uzglabāšanā, vai vispār nav radušās. Bez tam, lai papildinātu resursus, ko jau tagad izmanto, lai paātrinātu komerciālu CCS iekārtu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumus, ES ETS kvotas vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu garantētus ieguvumus no tādas CCS iekārtu ieviešanas, jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un rūpnieciskām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos Savienībā, kā rezultātā CO2 emisijas tiek pietiekamā apjomā uzglabātas vai novērstas, ar nosacījumu, ka ir noslēgta vienošanās par dalīšanos zināšanās. Lielāko daļu šāda atbalsta piešķirtu ar nosacījumu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir verificēti novērstas, bet — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — zināmu atbalstu varētu atvēlēt gadījumos, kad ir sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Maksimālais projekta izmaksu procentuālais apjoms, par ko piešķir atbalstu, var svārstīties atkarībā no projekta kategorijas.
(10)  No šīs direktīvas izriet, ka galvenais ilgtermiņa stimuls oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai (CCS) un oglekļa uztveršanai un izmantošanai (CCU), jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un revolucionārām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos ir oglekļa cenas signāls un fakts, ka nebūs jānodod kvotas par CO2 emisijām, kas vai nu ir nonākušas pastāvīgā uzglabāšanā, vai vispār nav radušās. Turklāt, lai papildinātu resursus, ko jau tagad izmanto, lai paātrinātu komerciālu CCS un CCU iekārtu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumus, ES ETS kvotas vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu garantētus ieguvumus no tādas CCS un CCU iekārtu ieviešanas, jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un rūpnieciskām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos Savienībā, kā rezultātā CO2 emisijas tiek pietiekamā apjomā uzglabātas vai novērstas, ar nosacījumu, ka ir noslēgta vienošanās par dalīšanos zināšanās. Lielāko daļu šāda atbalsta piešķirtu ar nosacījumu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir verificēti novērstas, bet — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — zināmu atbalstu varētu atvēlēt gadījumos, kad ir sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Maksimālais projekta izmaksu procentuālais apjoms, par ko piešķir atbalstu, var svārstīties atkarībā no projekta kategorijas.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  No visām ES ETS kvotām 2 % būtu jāatvēl jaunizveidojamam Modernizācijas fondam, un šīs kvotas būtu jāizsola saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1031/2020 paredzētajiem noteikumiem un kārtību, kā jārīko izsoles kopējā izsoļu platformā. Dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc tirgus valūtas maiņas kursa) 2013. gadā bija par 60 % mazāks par Savienības vidējo rādītāju, varētu saņemt finansējumu no Modernizācijas fonda un līdz 2030. gadam atkāpties no principa, ka visas kvotas par elektroenerģijas ražošanu ir izsolāmas, proti, varētu iedalīt bezmaksas kvotas, lai pārredzami veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā, tajā pašā laikā nepieļaujot iekšējā enerģijas tirgus izkropļošanu. Noteikumiem par Modernizācijas fondu vajadzētu veidot saskanīgu, visaptverošu un pārredzamu sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā, ka ir jāgādā, lai visi dalībnieki varētu bez grūtībām piekļūt fondam. Pārvaldības struktūras funkcijai vajadzētu būt samērīgai ar mērķi — nodrošināt līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Pārvaldības struktūrai vajadzētu sastāvēt no investīciju padomes un vadības komitejas; lēmumu pieņemšanas procesā vajadzētu pienācīgi ņemt vērā EIB pieredzi, izņemot gadījumus, kad atbalstu piešķir nelieliem projektiem, izmantojot aizdevumus no valstu attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kam ir tādi paši mērķi kā Modernizācijas fondam. Priekšlikumi par investīcijām, kas finansējamas no šī fonda, būtu jāsagatavo dalībvalstīm. Lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek apmierinātas investīciju vajadzības, kas ir dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem, līdzekļu sadalē vienlīdz ņems vērā gan verificētās emisijas, gan IKP kritēriju. Finansiālo atbalstu no Modernizācijas fonda varētu sniegt dažādos veidos.
(11)  No visām ES ETS kvotām 2 % būtu jāatvēl jaunizveidojamam Modernizācijas fondam, un šīs kvotas būtu jāizsola saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1031/2020 paredzētajiem noteikumiem un kārtību, kā jārīko izsoles kopējā izsoļu platformā. Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pēc tirgus valūtas maiņas kursa 2013. gadā bija zem 60 % no Savienības vidējā rādītāja, vajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu no Modernizācijas fonda. Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju euro tirgus cenās 2014. gadā bija zem 60 % no Savienības vidējā rādītāja, būtu jāspēj līdz 2030. gadam izmantot atkāpes no principa, ka visas kvotas par elektroenerģijas ražošanu ir izsolāmas, proti, varētu iedalīt bezmaksas kvotas, lai saskaņā ar Savienības 2030. un 2050. gada klimata un enerģētikas mērķiem pārredzami veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā un dažādošanā, tajā pašā laikā nepieļaujot iekšējā enerģijas tirgus izkropļošanu. Noteikumiem par Modernizācijas fondu vajadzētu veidot saskanīgu, visaptverošu un pārredzamu sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā, ka ir jāgādā, lai visi dalībnieki varētu bez grūtībām piekļūt fondam. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, līdzsvarotiem un samērīgiem ar mērķi nodrošināt līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Minētajā pārvaldes struktūrā vajadzētu būt investīciju padomei, konsultatīvajai padomei un vadības komitejai. Būtu pienācīgi jāņem vērā EIB pieredze lēmumu pieņemšanas procesā, izņemot gadījumus, kad atbalstu piešķir nelieliem projektiem, izmantojot aizdevumus no valstu attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kam ir tādi paši mērķi kā Modernizācijas fondam. Priekšlikumi par investīcijām, kas finansējamas no šī fonda, būtu jāsagatavo dalībvalstīm, un jebkuram finansējumam no fonda būtu jāatbilst konkrētiem atbilstības kritērijiem. Lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek apmierinātas investīciju vajadzības, kas ir dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem, līdzekļu sadalē vienlīdz ņems vērā gan verificētās emisijas, gan IKP kritēriju. Finansiālo atbalstu no Modernizācijas fonda varētu sniegt dažādos veidos.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Eiropadome apstiprināja, ka būtu jāuzlabo kārtība — tostarp pārredzamība —, kādā bez maksas neobligāti tiek iedalītas kvotas nolūkā modernizēt enerģētikas sektoru atsevišķās dalībvalstīs. Investīciju projektus, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz 10 miljonus euro, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāatlasa konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotu iedalīšanu izmanto, lai veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem. Finansējumu no bezmaksas kvotu iedalīšanas varētu piešķirt arī investīciju projektiem, kuru vērtība ir mazāka par 10 miljoniem euro. Šādu investīciju projektu atlasē dalībvalstīm būtu jābalstās uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Par atlases procesa rezultātiem būtu jārīko sabiedriska apspriešana. Sabiedrība būtu pienācīgi jāinformē gan investīciju projektu atlases posmā, gan to īstenošanas posmā.
(12)  Eiropadome apstiprināja, ka būtu jāuzlabo kārtība — tostarp pārredzamība —, kādā bez maksas neobligāti tiek iedalītas kvotas nolūkā modernizēt un dažādot enerģētikas sektoru atsevišķās dalībvalstīs. Investīciju projektus, kuru vērtība ir EUR 10 miljoni vai vairāk, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāatlasa konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotu iedalīšanu izmanto, lai veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā vai dažādošanā saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem, tostarp ar mērķi par trešās enerģētikas paketes veicināšanu. Finansējumu no bezmaksas kvotu iedalīšanas varētu piešķirt arī investīciju projektiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 10 miljoni. Šādu investīciju projektu atlasē dalībvalstīm būtu jābalstās uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Par atlases procesu būtu jārīko sabiedriska apspriešana, un šāda atlases procesa rezultāti, tostarp informācija par noraidītajiem projektiem, būtu jādara publiski pieejami. Sabiedrība būtu pienācīgi jāinformē gan investīciju projektu atlases posmā, gan to īstenošanas posmā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pārvietot visas atbilstošās kvotas vai daļu no tām uz Modernizācijas fondu, ja tās ir tiesīgas izmantot abus instrumentus. Atkāpes piemērošana būtu jāpārtrauc līdz tirdzniecības perioda beigām 2030. gadā.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  ES ETS finansējumam vajadzētu būt saskanīgam ar citām Savienības finansējuma programmām, t. sk. Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgu izmantojumu.
(13)  ES ETS finansējumam vajadzētu būt saskanīgam ar citām Savienības finansējuma programmām, t. sk. pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un Eiropas Investīciju bankas (EIB) Klimata investīciju stratēģiju, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgu izmantojumu.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Pašreizējie noteikumi, kas attiecas uz mazām, ES ETS neiekļaujamām iekārtām, paredz, ka neiekļautās iekārtas varēs ETS neiekļaut arī turpmāk, un būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var savu neiekļauto iekārtu sarakstu atjaunināt, bet dalībvalstis, kas pašlaik šo iespēju neizmanto, var to sākt darīt katra tirdzniecības perioda sākumā.
(14)  Pašreizējie noteikumi, kas attiecas uz mazām, ES ETS neiekļaujamām iekārtām, būtu jāpaplašina, lai iekļautu iekārtas, kuras ekspluatē mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un kuru emisijas katrā no iepriekšējiem trim gadiem pirms izslēgšanas piemērošanas ir bijušas mazākas nekā 50 000 tonnu CO2 ekvivalenta. Būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var savu neiekļauto iekārtu sarakstu atjaunināt, bet dalībvalstis, kas pašlaik šo iespēju neizmanto, var to sākt darīt katra tirdzniecības perioda sākumā un vidusposmā. Būtu jāparedz arī iespēja iekārtas, kas emitē mazāk nekā 5 000 tonnas CO2 ekvivalenta katrā no trim gadiem, kas ir pirms katra tirdzniecības perioda sākuma, izslēgt no ES ETS, ko pārskata ik pēc pieciem gadiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai alternatīvi līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz iekārtām, kas ir atteikušās no minētās iespējas, neradītu augstākas atbilstības izmaksas. Monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības maziem emitētājiem, uz kuriem attiecas ES ETS, būtu jāvienkāršo.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Lai ievērojami samazinātu uzņēmumiem radīto administratīvo slogu, Komisijai būtu jāparedz iespēja apsvērt tādus pasākumus kā emisiju ziņojumu iesniegšanas un verifikācijas automatizācija, pilnībā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)   Deleģētajiem aktiem, kas minēti 14. un 15. pantā, būtu cik vien iespējams jāvienkāršo noteikumi par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, lai samazinātu administratīvo slogu operatoriem. Deleģētajam aktam, kas minēts 19. panta 3. punktā, būtu jāatvieglo piekļuve reģistram un tā izmantošana, jo īpaši mazajiem operatoriem.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1. punkts (jauns)
(-1)   Visā direktīvas tekstā terminu „Kopienas shēma” aizstāj ar terminu „ES ETS” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.a punkts (jauns)
(-1a)   visā direktīvas tekstā terminu „Kopienas” aizstāj ar “Savienības”;
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.b punkts (jauns)
(-1b)   visā direktīvas tekstā, izņemot gadījumos, kas minēti -1. un -1.a punktā un 26. panta 2. punktā, terminu “Kopiena” aizstāj ar “Savienība” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.c punkts (jauns)
(-1c)   visā direktīvas tekstā vārdus „23. panta 2. punktā minētā regulatīvā procedūra” aizstāj ar vārdiem „30.c panta 2. punktā minētā pārbaudes procedūra”.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.d punkts (jauns)
(-1d)   direktīvas 3.g pantā, 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 10.a panta 2. punkta otrajā daļā, 14. panta 2., 3. un 4. punktā, 19. panta 1. un 4. punktā un 29.a panta 4. punktā vārdu „regula” aizstāj ar vārdu “akts” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1. f punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3. pants – h apakšpunkts
(-1f)   direktīvas 3. panta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“h) “jauna iekārta” ir:
“h) “jauna iekārta” ir:
—  iekārta, kura veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pirmo reizi saņemta pēc 2011. gada 30. jūnija,
—  iekārta, kura veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pirmo reizi saņemta pēc 2018. gada 30. jūnija,
—  iekārta, kas veic darbību, kura saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Kopienas sistēmā ir iekļauta pirmo reizi, vai
—  iekārta, kas veic darbību, kura saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Savienības sistēmā ir iekļauta pirmo reizi, vai
—  iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības vai saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Kopienas sistēmā iekļautu darbību un kas ir būtiski paplašināta pēc 2011. gada 30. jūnija tikai tiktāl, cik tas attiecas uz šo paplašināšanu;”
—  iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības vai saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Savienības sistēmā iekļautu darbību un kas ir būtiski paplašināta pēc 2018. gada 30. jūnija tikai tiktāl, cik tas attiecas uz šo paplašināšanu;”
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.g punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3. pants – ua apakšpunkts (jauns)
(-1g)   direktīvas 3. pantam pievieno šādu apakšpunktu:
“ua) „mazais emitētājs” ir zema emisijas līmeņa iekārta, ko ekspluatē mazais vai vidējais uzņēmums1a un kas atbilst vismaz vienam no turpmākajiem kritērijiem:
–  šīs iekārtas vidējās verificētās gada emisijas, kas paziņotas attiecīgajai kompetentajai iestādei tirdzniecības periodā, kas bija tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda, ir mazākas nekā 50 000 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā, neskaitot no biomasas iegūto CO2 un pirms pārvietotā CO2 atskaitīšanas;
–  pirmajā ievilkumā minētie vidējo gada emisiju dati attiecībā uz šo iekārtu nav pieejami vai vairs nav piemērojami, jo ir mainījušās iekārtas robežas vai ekspluatācijas apstākļi, bet paredzams, ka šīs iekārtas gada emisijas turpmākajos piecos gados būs mazākas nekā 50 000 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā, neskaitot no biomasas iegūto CO2 un pirms pārvietotā CO2 atskaitīšanas.”
__________________
1a Kā definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikumā.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.h punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.c.pants – 2. punkts
(-1h)   direktīvas 3.c panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Laikposmam, kas minēts 13. panta 1. punktā, sākot no 2013. gada 1. janvāra un, ja pēc 30. panta 4. punktā minētās pārskatīšanas neizdara nekādus grozījumus, katrā nākamajā laikposmā kopējais gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzums atbilst 95 % aviācijas vēsturisko emisiju, reizinot ar laikposma gadu skaitu.
“2. Laikposmam, kas minēts 13. panta 1. punktā, sākot no 2013. gada 1. janvāra un, ja pēc 30. panta 4. punktā minētās pārskatīšanas neizdara nekādus grozījumus, katrā nākamajā laikposmā kopējais gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzums atbilst 95 % aviācijas vēsturisko emisiju, reizinot ar laikposma gadu skaitu.
Kopējais kvotu daudzums, kas jāiedala gaisa kuģu operatoriem, 2021. gadā ir par 10 % zemāks nekā vidējais iedalītais daudzums laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, un pēc tam katru gadu to samazina par tādu pašu procentuālo daļu, par kādu samazina kopējo ES ETS maksimālo apjomu, kā minēts 10. panta 1. punkta otrajā daļā, lai līdz 2030. gadam aviācijas nozares maksimālo apjomu labāk saskaņotu ar citām ES ETS iekļautām nozarēm.
Attiecībā uz gaisa satiksmi uz un no lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus EEZ, kvotu daudzumu, ko iedala, sākot ar 2021. gadu, var pielāgot, ņemot vērā to, ka tiks veidots globāls tirgus mehānisms, par kuru 39. asamblejā vienojās Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO). Līdz 2019. gadam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvu priekšlikumu saistībā ar šiem pasākumiem pēc ICAO 40. asamblejas.
Šo procentuālo apjomu var pārskatīt, kad veic šīs direktīvas vispārējo pārskatīšanu.”
Šo procentuālo apjomu var pārskatīt, kad veic šīs direktīvas vispārējo pārskatīšanu.”
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.i punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.c pants – 4. punkts
(-1i)   direktīvas 3.c panta 4. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:
Minēto lēmumu izskata 23. panta 1. punktā minētā komiteja.
Minēto lēmumu izskata 30.c panta 1. punktā minētā komiteja.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1.j punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 2. punkts
(-1j)   direktīvas 3.d panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. No 2013. gada 1. janvāra izsola 15 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu.”
“2. No 2021. gada 1. janvāra izsola 50 % kvotu.”
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 3. punkts
(1)  direktīvas 3.d panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
(1)  direktīvas 3.d panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētu kārtību, kādā dalībvalstis izsola kvotas, kas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav obligāti jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra dalībvalsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai kopējā aviācijas emisiju daudzumā, kas pieļaujams visām dalībvalstīm atskaites gadā, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Laikposmam, kas minēts 3.c panta 1. punktā, pārskata gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētam laikposmam pārskata gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz ko attiecas izsole.”
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 4. punkts – 1. daļa
(1a)   direktīvas 3.d panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“4. Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas.”
“4. Visus ieņēmumus izmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Savienības sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumus no izsolēm var izmantot arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas.”
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.e pants – 1.a punkts (jauns)
(1b)   direktīvas 3.e pantā pievieno šādu punktu:
“1.a No 2021. gada aviācijas nozarei vairs neiedala bezmaksas kvotas saskaņā ar šo direktīvu, ja vien to neapstiprina ar vēlāku lēmumu, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, jo Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Rezolūcijā A-39/3 ir paredzēts, ka globālais tirgus pasākums ir spēkā no 2021. gada. Šajā sakarā abas likumdevējas iestādes ņem vērā mijiedarbību starp šo tirgus pasākumu un ES ETS.”
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
II.a nodaļa (jauna)
(2a)   Iekļauj šādu nodaļu:
“II.a NODAĻA
Kuģniecības iekļaušana, ja starptautiskajā līmenī netiek panākts progress
3.ga pants
Ievads
No 2021. gada, ja nav ieviesta līdzvērtīga sistēma SJO ietvaros, CO2 emisijas Savienības ostās un reisos uz un no Savienības ostām aprēķina, izmantojot sistēmu, kura izklāstīta šajā nodaļā un kurai jāsāk darboties no 2023. gada.
3.gb pants
Darbības joma
Līdz 2023. gada 1. janvārim šīs nodaļas noteikumus piemēro kvotu iedalīšanai un piešķiršanai attiecībā uz CO2 emisijām no kuģiem dalībvalstu jurisdikcijas ostās un reisos uz un no šādām ostām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 noteikumiem. Direktīvas 12. un 16. pantu piemēro jūrniecības darbībām tāpat kā citām darbībām.
3.gc pants
Papildu kvotas jūrniecības nozarei
Komisija līdz 2021. gada 1. augustam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot kopējo kvotu daudzumu jūrniecības nozarei saskaņā ar citām nozarēm, kvotu iedalīšanas mehānismu šai nozarei, izmantojot izsoles, un īpašus noteikumus attiecībā uz administrējošo dalībvalsti. Ja jūrniecības nozare ir iekļauta ES ETS, kopējo kvotu skaitu palielina par attiecīgo kvotu daudzumu.
20 % no ieņēmumiem, kas gūti 3.gd pantā minētajās kvotu izsolēs, izmanto ar tajā pašā pantā minētā fonda starpniecību (Jūrniecības klimata fonds), lai uzlabotu energoefektivitāti un atbalstītu investīcijas inovatīvās tehnoloģijās CO2 emisiju samazināšanai jūrniecības nozarē, tostarp īslīniju jūras satiksmē un ostās.
3.gd pants
Jūrniecības klimata fonds
1.   Savienības līmenī izveido fondu ar mērķi kompensēt emisijas jūrniecības nozarē, uzlabot energoefektivitāti un veicināt investīcijas inovatīvās tehnoloģijās, lai samazinātu CO2 emisijas jūrniecības nozarē.
2.   Kuģu operatori var brīvprātīgi maksāt fondā gada dalības maksu atbilstoši savām iepriekšējā kalendārā gada kopējām emisijām, par kurām ir paziņots saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757. Atkāpjoties no 12. panta 3. punkta, fonds nodod kvotas kolektīvi to kuģu operatoru vārdā, kuri ir fonda dalībnieki. Iemaksu par tonnu emisiju fonds nosaka katru gadu līdz 28. februārim, un tā nav mazāka par kvotu tirgus cenu iepriekšējā gadā.
3.   Fonds iegādājas kvotu daudzumu, kas atbilst visu tā dalībnieku kopējam emisiju daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā, un līdz katra gada 30. aprīlim nodod tās saskaņā ar 19. pantu izveidotajā reģistrā vēlākai anulēšanai. Iemaksas tiek publiskotas.
4.   Fonds arī uzlabo energoefektivitāti un veicina investīcijas inovatīvās tehnoloģijās CO2 emisiju samazināšanai jūrniecības nozarē, tostarp īslīniju jūras satiksmē un ostās, izmantojot 3.gc pantā minētos ieņēmumus. Visas fonda atbalstītās investīcijas publisko, un tās atbilst direktīvas mērķiem.
5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu ar norādēm par to, kā īstenojams šis pants.
3.ge pants
Starptautiskā sadarbība
Ja ir panākta starptautiska vienošanās par vispasaules pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai jūras transporta nozarē, Komisija pārskata šo direktīvu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, lai to saskaņotu ar attiecīgo starptautisko vienošanos.”
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
5. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
(2b)   direktīvas 5. panta 1. daļai pievieno šādu apakšpunktu:
“da) visas CCU tehnoloģijas, kas tiks izmantotas iekārtā ar mērķi palīdzēt samazināt emisijas.”
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.c punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
6. pants – 2. punkts – ea un eb apakšpunkts (jauni)
(2c)   direktīvas 6. panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:
“ea) visas tiesiskās prasības par sociālo atbildību un ziņošanu, lai nodrošinātu vides aizsardzības noteikumu vienādu un efektīvu īstenošanu un kompetento iestāžu un ieinteresēto personu, tostarp darbinieku, pilsoniskās sabiedrības un vietējo kopienu pārstāvju, piekļuvi visai attiecīgajai informācijai, kā noteikts Orhūsas konvencijā un īstenots Savienības un valstu tiesību aktos, tostarp šajā Direktīvā;
eb)   pienākums katru gadu publicēt visaptverošu informāciju par klimata pārmaiņu apkarošanu un atbilstību Savienības direktīvām attiecībā uz vidi, veselību un darba drošību; šī informācija ir pieejama darbinieku pārstāvjiem un iekārtas tuvumā dzīvojošo kopienu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.”
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.d punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
7. pants
(2d)   direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:
7. pants
7. pants
Operators informē kompetento iestādi par visām plānotajām pārmaiņām attiecībā uz iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai būtisku jaudas samazināšanu, sakarā ar ko var būt vajadzība atjaunināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atjaunina atļauju. Ja mainās iekārtas operatora identitāte, kompetentā iestāde atjaunina atļauju, iekļaujot tajā jaunā operatora vārdu vai nosaukumu un adresi.”
Operators bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par visām plānotajām iekārtas darbības veida izmaiņām un visiem vērā ņemamajiem jaudas samazināšanas vai palielināšanas gadījumiem, kas var radīt vajadzību atjaunināt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atļauju atjaunina. Ja mainās iekārtas operatora identitāte, kompetentā iestāde atļauju atjaunina, iekļaujot tajā jaunā operatora identitāti un kontaktinformāciju.”
Grozījums Nr. 142
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Direktīva 2003/87/EK
9. pants – 2. un 3. punkts
No 2021. gada lineārais koeficients ir 2,2 %.
No 2021. gada lineārais koeficients ir 2,2 %, un tas regulāri jāpārskata, lai ātrākais līdz 2024. gadam to palielinātu līdz 2,4 %.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 1. punkts – 1. daļa
a)   panta 1. punktā pievieno šādas trīs jaunas daļas:
a)   panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. No 2019. gada dalībvalstis vai nu izsola, vai anulē kvotas, kas nav iedalītas bez maksas saskaņā ar 10.a un 10.c pantu un nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē.”
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstis izsola 57 % no kvotām.
No 2021. gada dalībvalstis izsola vai anulē 57 % kvotu, un šo īpatsvaru samazina ne vairāk kā par pieciem procentpunktiem visā 10 gadu laikposmā, kas saskaņā ar 10.a panta 5. punktu sākas 2021. gada 1. janvārī. Šāda korekcija notiek vienīgi kā izsolīto kvotu samazināšana saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Ja netiek veikta korekcija vai korekcijas veikšanai pietrūkst mazāk nekā pieci procentpunkti, atlikušās kvotas anulē. Anulē ne vairāk kā 200 miljonus kvotu.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 1. punkts – 3. daļa
2 % no kopējā kvotu apjoma laikā no 2021. līdz 2030. gadam izsola, lai izveidotu fondu, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt energosistēmas dažās dalībvalstīs, kā noteikts šīs direktīvas 10.a pantā (“Modernizācijas fonds”).
No 2021. līdz 2030. gadam izsola 2 % no kopējā kvotu daudzuma, lai izveidotu fondu, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt energosistēmas dažās dalībvalstīs, kā noteikts šīs direktīvas 10.d pantā (“Modernizācijas fonds”). Daudzums, kas noteikts šajā punkta daļā, ir daļa no 57 % izsolāmo kvotu īpatsvara, kā noteikts otrajā daļā.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)
Turklāt 3 % no kopējā kvotu daudzuma, kas jāpiešķir no 2021. līdz 2030. gadam, izsola, lai kompensētu nozarēm vai apakšnozarēm, kurām ir patiess oglekļa emisiju pārvirzes risks, ņemot vērā būtiskas netiešās izmaksas, kas faktiski radušās saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksām, kuras iekļautas elektroenerģijas cenās, kā noteikts šīs direktīvas 10.a panta 6. punktā. Divas trešdaļas daudzuma, kas noteikts šajā punkta daļā, ir daļa no 57 % izsolāmo kvotu īpatsvara, kā noteikts otrajā daļā.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 1. punkts – 3.b daļa (jauna)
Taisnīgas pārejas fondu izveido 2021. gada 1. janvārī kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda papildinājumu un finansē, izmantojot 2 % no kopējiem izsoļu ieņēmumiem.
Izsoļu ieņēmumus atstāj Savienības līmenī un tos izmanto to reģionu atbalstam, kuros liela daļa darba ņēmēju ir nodarbināta oglekļietilpīgās nozarēs un IKP uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami zemāks nekā Savienības vidējais rādītājs. Šādos pasākumos ievēro subsidiaritātes principu.
Minētos taisnīgai pārejai paredzētos izsoļu ieņēmumus var izmantot dažādos veidos, piemēram:
–  izveidot pārcelšanas un/vai mobilitātes struktūras,
–  īstenot izglītības vai apmācības iniciatīvas, lai pārkvalificētu darbiniekus vai paaugstinātu viņu kvalifikāciju,
–  palīdzēt darba meklētājiem,
–  dibināt uzņēmumus un
–  īstenot uzraudzības un preventīvus pasākumus, lai nepieļautu vai mazinātu pārstrukturēšanas procesa nelabvēlīgo ietekmi uz personu fizisko un garīgo veselību.
Tā kā galvenās no Taisnīgas pārejas fonda finansējamās darbības ir cieši saistītas ar darba tirgu, fonda pārvaldībā, izmantojot Eiropas Sociālā fonda komitejas modeli, aktīvi iesaista sociālos partnerus, un vietējo sociālo partneru līdzdalība ir viena no galvenajām prasībām projektiem finansējuma saņemšanai.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 1. punkts – 4. daļa
Atlikušo kopējo kvotu apjomu, ko izsola dalībvalstis, sadala saskaņā ar 2. punktu.
Dalībvalstu izsolāmo kvotu kopējais atlikušais daudzums pēc 10.a panta 8. punkta pirmajā daļā minētā kvotu daudzuma atskaitīšanas tiek sadalīts saskaņā ar 2. punktu.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)
2021. gada 1. janvārī anulē 800 miljonus tirgus stabilitātes rezerves kvotu.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  10 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dažām dalībvalstīm Kopienas solidaritātes un izaugsmes labad, tādējādi kvotu apjomu, ko šīs dalībvalstis izsola saskaņā ar a) apakšpunktu, palielinot par II.a pielikumā norādītajiem procentuālajiem apjomiem.
b)  10 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dažām dalībvalstīm Kopienas solidaritātes un izaugsmes labad, tādējādi kvotu apjomu, ko šīs dalībvalstis izsola saskaņā ar a) apakšpunktu, palielinot par II.a pielikumā norādītajiem procentuālajiem apjomiem. To dalībvalstu II.a pielikumā norādīto kvotu daļu, kuras atbilstoši 10.d pantā noteiktajam ir tiesīgas izmantot Modernizācijas fondu, pārskaita uz šo dalībvalstu daļu Modernizācijas fondā.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – ievaddaļa
ba)   panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
“3. Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kuras minētas 2. punkta b) un c) apakšpunktā, vai no šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta izmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:”
“3. Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. 100 % no kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no 2. punktā minēto kvotu izsoles vai šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta, izmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:”
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
bb)   panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“b) atjaunojamās enerģijas attīstība, lai izpildītu Kopienas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija, kā arī citu tādu tehnoloģiju attīstība, kuras veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un palīdzēt izpildīt Kopienas apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %;”
“b) atjaunojamās enerģijas attīstība, lai līdz 2030. gadam izpildītu Savienības saistības attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, kā arī citu tādu tehnoloģiju attīstība, kuras veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un palīdzība izpildīt Savienības apņemšanos līdz 2030. gadam palielināt energoefektivitāti līdz līmenim, par kuru panākta vienošanās attiecīgajos leģislatīvajos aktos;”
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
bc)   panta 3. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“f) veicinoši pasākumi, lai pārietu uz zemas emisijas un sabiedriskiem transportlīdzekļiem;”
“f) veicinoši pasākumi, lai pārietu uz zemas emisijas un sabiedriskiem transportlīdzekļiem, un atbalsts — kamēr nav līdzīgi atspoguļotas citu virszemes transporta veidu CO2 izmaksas — elektrificēta transporta veidiem, piemēram, dzelzceļam vai citiem elektrificēta virszemes transporta veidiem, ņemot vērā to netiešās ES ETS izmaksas;”
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – bd apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – h apakšpunkts
bd)   panta 3. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“h) pasākumi, kuru mērķis ir palielināt mājokļu energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem;”
“h) pasākumi, kas paredzēti energoefektivitātes uzlabošanai, centralizētām apkures sistēmām un siltumizolācijai, vai finanšu atbalsta sniegšanai, lai risinātu sociālos jautājumus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem;”
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – j apakšpunkts
j)  finansiālo pasākumu finansēšana par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ar nosacījumu, ka šie pasākumi atbilst 10.a panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
j)  finansiālo pasākumu finansēšana par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess oglekļa emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ar nosacījumu, ka šim nolūkam tiek izmantoti ne vairāk kā 20 % no ienākumiem un ka šie pasākumi atbilst 10.a panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – l apakšpunkts
l)  ekonomikas dekarbonizācijas izraisīto nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšana un pārorientēšana ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem.
l)  attiecīgās ekonomikas dekarbonizācijas sociālās ietekmes novēršana un izraisīto nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšana un pārorientēšana ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
ca)   panta 3. punktā iekļauj šādu daļu:
“Šo informāciju sniedz, izmantojot Komisijas sagatavotu standartizētu veidlapu, tostarp sniedz informāciju par izsoļu ieņēmumu izlietojumu dažādām kategorijām un par līdzekļu izmantojuma papildvērtību. Komisija šo informāciju publisko savā tīmekļa vietnē.”
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 3. punkts – 2. daļa
cb)   panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šo punktu, ja tām ir un tās īsteno tādu fiskālo vai finansiālo atbalstu reglamentējošu politiku, tostarp jo īpaši jaunattīstības valstīs, vai tādu iekšējo politiku par finansiālā atbalsta sniegšanu, kura izstrādāta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai un kuras vērtība ir vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, tostarp no visiem ieņēmumiem, kuri gūti 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajās izsolēs.”
“Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šo punktu, ja tām ir un tās īsteno tādu fiskālo vai finansiālo atbalstu reglamentējošu politiku, tostarp jo īpaši jaunattīstības valstīs, vai tādu iekšējo regulatīvo politiku, kura piesaista papildu finansiālo atbalstu, kura izstrādāta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai un kuras vērtība ir vismaz 100 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, un ja tās par šādu politiku ir informējušas, izmantojot Komisijas nodrošināto veidlapu.”
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 4. punkts – 1., 2. un 3. daļa
d)  panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
d)  panta 4. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, paredzot detalizētus noteikumus par laika grafiku, administrēšanu un citiem izsoles aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami, saskaņoti un bez diskriminācijas. Tādēļ procesam ir jābūt paredzamam, jo īpaši attiecībā uz izsoļu laika grafiku un secību, kā arī prognozēto pieejamo kvotu daudzumu. Ja novērtējumā attiecībā uz atsevišķām rūpniecības nozarēm ir secināts, ka nav gaidāma būtiska ietekme uz nozarēm vai apakšnozarēm, kurās ir ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks, Komisija ārkārtas apstākļos var koriģēt laika grafiku attiecībā uz 13. panta 1. punktā minēto laikposmu, sākot no 2013. gada 1. janvāra, lai nodrošinātu pareizu tirgus darbību. Komisija veic ne vairāk kā vienu šādu korekciju maksimāli 900 miljoniem kvotu.
Izsoles rīko tā, lai:
a)   operatoriem un jo īpaši MVU, kas iesaistījušies ES ETS, nodrošinātu pilnīgu, godīgu un taisnīgu pieeju,
b)   visiem dalībniekiem vienlaicīgi būtu pieejama viena un tā pati informācija, kā arī dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei,
c)   izsoļu organizēšana un piedalīšanās tajās būtu izmaksu ziņā lietderīga un nerastos nevajadzīgi administratīvi izdevumi, kā arī
d)   mazajiem emitētājiem būtu piekļuve kvotām.”
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 4. punkts – 4.a daļa (jauna)
da)   panta 4. punktā pievieno šādu daļu:
“Reizi divos gados dalībvalstis ziņo Komisijai par valsts pasākumu dēļ to teritorijā slēgtās elektroenerģijas ražošanas jaudu. Komisija aprēķina kvotu skaitu, kas ir ekvivalents samazinātās jaudas apmēram, un šo informāciju nosūta dalībvalstīm. Dalībvalstis var no tām saskaņā ar 2. punktu kopējā iedalītā daudzuma anulēt attiecīgo kvotu skaitu.”
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10. pants – 5. punkts
db)   panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Komisija uzrauga Eiropas oglekļa tirgus darbību. Katru gadu tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par oglekļa tirgus darbību, tostarp par izsoļu īstenošanu, likviditāti un izsolītajiem kvotu apjomiem. Ja nepieciešams, dalībvalstis nodrošina, ka visa attiecīgā informācija Komisijai tiek iesniegta vismaz divus mēnešus pirms ziņojuma pieņemšanas Komisijā.”
“5. Komisija uzrauga ES ETS darbību. Katru gadu tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par tās darbību, tostarp par izsoļu veikšanu, likviditāti un izsolītajiem kvotu apjomiem. Ziņojumā pievēršas arī jautājumam par ES ETS mijiedarbību ar citām Savienības klimata un enerģētikas politikas jomām, tostarp tam, kā šīs politikas jomas ietekmē piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru ES ETS, un to atbilstībai Savienības 2030. gada un 2050. gada klimata un enerģētikas mērķiem. Ziņojumā arī ņem vērā oglekļa emisiju pārvirzes risku un ietekmi uz investīcijām Savienībā. Dalībvalstis nodrošina, ka visa attiecīgā informācija Komisijai tiek iesniegta vismaz divus mēnešus pirms ziņojuma pieņemšanas Komisijā.”
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 1. punkts – 1. un 2. daļa
a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
a)  panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23pantu. Šajā aktā paredz arī papildu piešķiršanu no jauno iekārtu rezerves par ievērojamu ražošanas pieaugumu, piemērojot tādas pašas robežvērtības un korekcijasattiecībā uz daļēju darbības pārtraukšanu.
“1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot Savienības mērogā pilnībā saskaņotus pasākumus par šā panta 4., 5., un 7punktā minēto kvotu iedalīšanu, tostarp visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai saskaņoti piemērotu 19. punktu. Šajā aktā paredz arī papildu iedalīšanu no jauno iekārtu rezerves ievērojamām ražošanas pārmaiņām. Tā jo īpaši paredz, ka katru ražošanas apjoma samazinājumu vai pieaugumu vismaz 10 % apmērā, kas ir izteiktsiepriekšējo divu gadu pārbaudītu ražošanas datu slīdošais vidējais rādītājs salīdzinājumā ar atbilstīgi 11. pantam ziņoto ražošanas darbību, koriģē, izmantojot atbilstīgu kvotu apmēru, ieskaitot tajā vai izņemot tās no 7. punktā minētās rezerves.
Sagatavojot deleģēto aktu, kas minēts pirmajā daļā, Komisija ņem vērā vajadzību ierobežot administratīvo sarežģītību un novērst sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Minētajā nolūkā tā, piemērojot šajā punktā noteiktās līmeņatzīmes, var pienācīgi izmantot elastīgumu, ja to attaisno īpaši apstākļi.”
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 1. punkts – 3. daļa
aa)  panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Kopienas mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.”
“Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Savienības mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai, CCS un CCU, ja šādas iekārtas ir pieejamas, un nerada stimulu palielināt emisijas; Bezmaksas kvotas neiedala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.”
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu piešķiršanai koriģē, lai izvairītos no negaidītas papildu peļņas un atspoguļotu tehnikas progresu 2007.–2008. g. periodā un pēc tam katrā vēlākā periodā, kuram nosaka bezmaksas kvotas saskaņā ar 11. panta 1. punktu. Līmeņatzīmju vērtības, kas noteiktas ar aktu, kurš pieņemts saskaņā ar 10.a pantu, ar šo korekciju samazina par 1 % no vērtības, kuras pamatā bija 2007.–2008. gada dati, attiecībā uz katru gadu laikā no 2008. gada līdz attiecīgā bezmaksas kvotu piešķiršanas perioda vidum, izņemot šādus gadījumus:
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu nolūkā noteikt pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu iedalīšanai. Minētie akti ir saskaņā ar deleģētajiem aktiem, ko pieņem, ievērojot šā panta 1. punktu, un atbilst šādām prasībām:
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 3 daļa – -i punkts (jauns)
-i)   laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas saskaņā ar 11. pantu iesniegta par 2016. un 2017. gadu;
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 3 daļa – -ia punkts (jauns)
-ia)   pamatojoties uz salīdzinājumu starp līmeņatzīmju vērtībām, kas balstītas uz šo informāciju, un līmeņatzīmju vērtību, kas iekļauta Komisijas Lēmumā 2011/278/ES, Komisija katrai līmeņatzīmju vērtībai nosaka ikgadējā samazinājuma koeficientu un to piemēro līmeņatzīmju vērtībām, kas izmantojamas 2013.–2020. gada laikposmā, attiecībā uz katru gadu laikā starp 2008. un 2023. gadu, lai noteiktu līmeņatzīmju vērtības 2021.–2025. gadam.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 3 daļa – i punkts
i)   pamatojoties uz saskaņā ar 11. pantu iesniegto informāciju, Komisija nosaka, vai katras līmeņatzīmes — kas aprēķināta, izmantojot 10.a panta principus — vērtības no iepriekš minētā ikgadējā samazinājuma gadā atšķiras par vairāk nekā 0,5 % (uz augšu vai leju) no 2007.–2008. gada vērtības. Ja tā ir, tad līmeņatzīmes vērtību koriģē par vai nu 0,5 %, vai 1,5 % attiecībā uz katru gadu laikā no 2008. gada līdz tā perioda vidum, par ko jāpiešķir bezmaksas kvotas;
i)   ja, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 11. pantu, uzlabojumu temps nepārsniedz 0,25 %, līmeņatzīmju vērtību laikposmā no 2021.–2025. gadam samazina par attiecīgo procentuālo vērtību attiecībā uz katru gadu no 2008. līdz 2023. gadam;
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 3 daļa – ii punkts
ii)   atkāpjoties no noteikumiem par aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības tiek koriģētas par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šādu produktu ražotājiem.
ii)   ja, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 11. pantu, uzlabojumu temps pārsniedz 1,75 %, līmeņatzīmju vērtību laikposmā no 2021.–2025. gadam samazina par attiecīgo procentuālo vērtību attiecībā uz katru gadu no 2008. līdz 2023. gadam;
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 4. daļa
Tālab Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 22.a pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)
ba)   panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
“Laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka tādā pašā veidā, pamatojoties uz informāciju, kas, ievērojot 11. pantu, iesniegta par 2021. un 2022. gadu, un ar ikgadējā samazinājuma likmi, kura piemērojama par katru gadu no 2008. līdz 2028. gadam.”
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 2. punkts – 3.b daļa (jauna)
bb)   panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
ii)   atkāpjoties no noteikumiem par aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības tiek koriģētas par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šādu produktu ražotājiem.
atkāpjoties no noteikumiem par aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības tiek koriģētas par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šādu produktu ražotājiem.
Grozījums Nr. 165
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 3. punkts
bc)   panta 3. punktam pievieno šādu daļu:
„Ievērojot 4. un 8. punktu un neatkarīgi no 10.c panta noteikumiem, bezmaksas kvotas nesadala elektroenerģijas ražošanas iekārtām, CO2 uztveršanas iekārtām, CO2 transportēšanas cauruļvadiem vai CO2 uzglabāšanas vietām;”
„Ievērojot 4. un 8. punktu un neatkarīgi no 10.c panta noteikumiem, bezmaksas kvotas nesadala elektroenerģijas ražošanas iekārtām, CO2 uztveršanas iekārtām, CO2 transportēšanas cauruļvadiem vai CO2 uzglabāšanas vietām. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas elektroenerģiju ražo no atlikumgāzēm, nav elektroenerģijas ražošanas iekārtas šīs direktīvas 2. panta 3. punkta u) apakšpunkta izpratnē. Līmeņatzīmju aprēķinā ņem vērā kopējo to atlikumgāzu oglekļa saturu, kas tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai.”
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – bd apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 4. punkts
bd)   panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Bezmaksas kvotas sadala centralizētai siltumapgādei, kā arī augstas efektivitātes koģenerācijai (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums pēc siltuma ražošanas vai dzesēšanas. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.
“4. Bezmaksas kvotas sadala centralizētai siltumapgādei, kā arī augstas efektivitātes koģenerācijai (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums pēc siltuma ražošanas vai dzesēšanas.”
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 5. punkts
Lai ievērotu 10. pantā noteikto izsolāmo kvotu daļu, katrā gadā, kurā bezmaksas kvotu summa nesasniedz maksimālo līmeni, kas atbilst to kvotu apjomam, kuras izsola dalībvalstis, līdz šim līmenim atlikušās kvotas izmanto, lai novērstu vai ierobežotu bezmaksas kvotu samazinājumu, lai vēlākos gados tiktu ievērots dalībvalstīm izsolāmo kvotu apjoms. Tomēr, ja šis maksimālais līmenis ir sasniegts, bezmaksas kvotas attiecīgi koriģē. Šādas korekcijas izdara vienotā kārtībā.
5.   Ja bezmaksas kvotu summa attiecīgajā gadā nesasniedz maksimālo līmeni, kas atbilst dalībvalsts izsolāmajai daļai, kura noteikta 10. panta 1. punktā, atlikušās kvotas līdz šim līmenim izmanto, lai novērstu vai ierobežotu bezmaksas kvotu samazinājumu turpmākajos gados. Tomēr, ja maksimālais līmenis tiek sasniegts, kvotu daudzumu, kas līdzvērtīgs samazinājumam līdz pieciem procentpunktiem no dalībvalstu izsolāmā kvotu apjoma visā 10 gadu periodā, kas saskaņā ar 10. panta 1. punktu sākas 2021. gada 1. janvārī, bez maksas iedala nozarēm un apakšnozarēm saskaņā ar 10.b pantu. Taču, ja ar šo samazinājumu nepietiek nozaru vai apakšnozaru pieprasījuma apmierināšanai saskaņā ar 10.b pantu, bezmaksas kvotu iedalīšanu attiecīgi koriģē, izmantojot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu, attiecībā uz nozarēm, kuru tirdzniecības intensitāte ar trešām valstīm ir zemāka par 15 % vai kuru oglekļa intensitāte ir zemāka par 7kg CO2/euro bruto pievienotās vērtības.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 6. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis pieņem finansiālus pasākumus par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ņemot vērā jebkādu ietekmi uz iekšējo tirgu. Šādi finansiālie pasākumi, ar kuriem kompensē daļu no šīm izmaksām, ir saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.
6.  Pieņem Savienības līmenī saskaņotu mehānismu, lai kompensētu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā.
Kompensācija ir samērīga ar siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksām, kas faktiski iekļautas elektroenerģijas cenās, un to piemēro saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti attiecīgajās valsts atbalsta vadlīnijās, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz iekšējo tirgu un radīto izmaksu pārmērīgu kompensēšanu.
Ja pieejamā kompensācijas summa nav pietiekama, lai kompensētu attaisnotās netiešās izmaksas, visām uz kompensāciju tiesīgajām iekārtām pieejamo kompensācijas summu samazina vienotā veidā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu šā punkta nolūkā, ieviešot noteikumus par fonda izveidi un darbību.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)
da)   panta 6. punktā iekļauj šādu jaunu daļu:
“Dalībvalstis var pieņemt arī valsts mēroga finansiālus pasākumus par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ņemot vērā jebkādu ietekmi uz iekšējo tirgu. Šādi finansiālie pasākumi, ar kuriem kompensē daļu no šīm izmaksām, ir saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un šīs direktīvas 10. panta 3. punktu. Šādi dalībvalstu pasākumi, ja tos apvieno ar pirmajā daļā minēto atbalstu, nepārsniedz attiecīgajās valsts atbalsta vadlīnijās minētās kompensācijas maksimālo apjomu un nerada jaunus tirgus izkropļojumus. Spēkā esošās valsts atbalsta kompensācijas turpina samazināties visā tirdzniecības periodā.”
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – e apakšpunkts – i punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 7. punkts – 1. daļa
Kvotas no šīs direktīvas 10.a panta 5. punktā minētā maksimālā apjoma, kas līdz 2020. gadam nav piešķirtas bez maksas, rezervē jaunām iekārtām un ievērojamam ražošanas pieaugumam kopā ar 250 miljoniem kvotu, kas iekļautas tirgus stabilitātes rezervē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma (ES) 2015/... (*) 1. panta 3. punktu.
7.   400 miljonus kvotu rezervē jauniem tirgus dalībniekiem un ievērojamam ražošanas pieaugumam.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – e apakšpunkts – i punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 7. punkts – 2. daļa
No 2021. gada rezervē iekļauj kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, jo ir piemērots 19. un 20. punkts.
No 2021. gada rezervē iekļauj kvotas, kas nav iedalītas iekārtām, jo ir piemērots 19. un 20. punkts.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – f apakšpunkts – ievaddaļa
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 8. punkts
f)  panta 8. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:
f)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – f apakšpunkts – 1. daļa
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 8. punkts – 1. daļa
400 miljoni kvotu ir pieejamas, lai atbalstītu inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās un procesos I pielikumā uzskaitītajās rūpniecības nozarēs un lai Savienības teritorijā palīdzētu stimulēt tādu komerciālu demonstrējuma projektu būvniecību un ekspluatāciju, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana (CCS) videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējuma projektu būvniecību un ekspluatāciju.
8.   600 miljoni kvotu ir pieejamas, lai daudzkāršotu investīcijas mazoglekļa tehnoloģiju inovācijā un procesos I pielikumā uzskaitītajās rūpniecības nozarēs, tostarp bioloģiskas izcelsmes materiālos un materiālos, ar kuriem aizstāj augsta oglekļa satura materiālus, un lai Savienības teritorijā palīdzētu stimulēt tādu komerciālu demonstrējuma projektu būvniecību un ekspluatāciju, kuru mērķis ir CCS un CCU videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un enerģijas uzkrāšanas demonstrējuma projektu būvniecību un ekspluatāciju.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – f apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 8. punkts – 2. daļa
Dara pieejamas kvotas inovācijai mazoglekļa rūpnieciskajās tehnoloģijās un procesos un atbalstam demonstrējuma projektiem, kuri paredz ģeogrāfiski līdzsvaroti attīstīt dažādas CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, kā arī inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, kas vēl nav ekonomiski izdevīgas. Lai veicinātu inovatīvus projektus, atbalstu var sniegt par līdz 60 % no attiecīgajām projektu izmaksām, no kā līdz 40 % var piešķirt neatkarīgi no tā, vai ir notikusi siltumnīcefekta gāzu verificēta novēršana, ar nosacījumu, ka — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — tiek sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti.
Dara pieejamas kvotas inovācijai mazoglekļa rūpnieciskajās tehnoloģijās un procesos un atbalstam demonstrējuma projektiem, kuri paredz attīstīt dažādas CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, kā arī inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, CCS un CCU, kas vēl nav ekonomiski izdevīgas. Projektus atlasa, pamatojoties uz to ietekmi uz energosistēmām vai rūpnieciskiem procesiem dalībvalstī, dalībvalstu grupā vai Savienībā. Lai veicinātu inovatīvus projektus, atbalstu var sniegt līdz 75 % no attiecīgajām projektu izmaksām, no kā līdz 60 % var piešķirt neatkarīgi no tā, vai ir notikusi siltumnīcefekta gāzu verificēta novēršana, ar nosacījumu, ka — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — tiek sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Kvotas projektiem piešķir atbilstoši šo projektu vajadzībām sasniegt iepriekš noteiktos atskaites punktus.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – f apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 8. punkts – 3. daļa
Bez tam līdz 2021. gadam ar 50 miljoniem neiedalīto kvotu no tirgus stabilitātes rezerves, kas izveidota ar Lēmumu (ES) 2015/...., papildina visus esošos resursus, kas saskaņā ar šo punktu atlikuši minētajiem projektiem, izmantošanai projektos visās dalībvalstīs, tostarp maza mēroga projektos. Projektu atlase notiek saskaņā ar objektīviem un pārredzamiem kritērijiem.
Bez tam no 2018. gada līdz 2021. gadam ar 50 miljoniem neiedalīto tirgus stabilitātes rezerves kvotu papildina visus esošos resursus, kas saskaņā ar šo punktu atlikuši 1. un 2. punktā minētajiem projektiem tāpēc, ka NER300 kvotu izsolēs iegūtie līdzekļi nav izmantoti laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, izmantošanai projektos visās dalībvalstīs, tostarp maza mēroga projektos. Projektu atlase notiek saskaņā ar objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, ņemot vērā to saistību ar attiecīgo nozaru dekarbonizāciju.
Šajā daļā atbalstāmie projekti var saņemt arī papildu atbalstu saskaņā ar pirmo un otro daļu.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – f apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 8. punkts – 4. daļa
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot kritērijus, ko izmanto, izvēloties projektus, kas ir tiesīgi saņemt kvotas, kuras minētas šajā punktā, pienācīgi ņemot vērā šādus principus:
i)  projekti ir vērsti uz novatorisku risinājumu izstrādi un attīstību un demonstrācijas programmu īstenošanu;
ii)  darbības notiek tirgum tuvu esošās rūpnīcās, lai uzskatāmi parādītu novatorisko tehnoloģiju ekonomisko izdevīgumu, pārvarot tehnoloģiskos, kā arī ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus;
iii)  projekti ir vērsti uz tehnoloģiskiem risinājumiem, kam ir plaša pielietojuma potenciāls un ko var savienot ar dažādām tehnoloģijām;
iv)  ideālā gadījumā risinājumi un tehnoloģijas ir potenciāli ieviešami attiecīgajā nozarē un, iespējams, arī citās nozarēs;
v)  prioritāte tiek piešķirta projektiem, kuru paredzētais emisiju samazinājums ir ievērojami zemāks par attiecīgo līmeņatzīmju vērtību. Atbalsttiesīgie projekti vai nu veicina emisiju samazināšanu zem līmeņatzīmju vērtības, kas minētas 2. punktā, vai arī tiem ir iespējas nākotnē ievērojami samazināt pārejas uz mazoglekļa enerģijas ražošanu izmaksas; un
vi)  CCU projekti sniedz neto emisiju samazinājumu un nodrošina pastāvīgu CO2 uzglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā.
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts – ia apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
10.a pants – 20. punkts
ia)   panta 20. punktu aizstāj ar šādu:
”20. Noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, Komisija iekļauj noteikumus to iekārtu definēšanai, kuras daļēji pārtraukušas darbību vai būtiski samazinājušas savu jaudu, un, ja vajadzīgs, pasākumus šīm iekārtām noteikto bezmaksas kvotu līmeņa pielāgošanai.
”20. Noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, Komisija iekļauj noteikumus to iekārtu definēšanai, kuras daļēji pārtraukušas darbību vai būtiski samazinājušas savu jaudu, un, ja vajadzīgs, pasākumus šīm iekārtām noteikto bezmaksas kvotu līmeņa pielāgošanai.
Minētie pasākumi nodrošina elastību rūpniecības nozarēm, kurās jaudas regulāri tiek pārnestas starp viena uzņēmuma ražošanas iekārtām.”
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.b pants – virsraksts
Pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam CO2 emisiju pārvirzes gadījumā
Pārejas pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam CO2 emisiju pārvirzes gadījumā
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.b pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Pēc pārskatītās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES* pieņemšanas Komisija atkārtoti izvērtē emisiju samazināšanas daļu ES ETS un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK**. Papildu samazinājumus, ko rada palielināts energoefektivitātes mērķis, izmanto to nozaru aizsardzībai, kuras ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes un investīciju aizplūšanas riskam.
____________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).
Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.b pants – 1.b un 1.c punkts (jauns)
(1b)   Pārraugot Parīzes nolīguma 6. panta 2. punkta izpildi, Komisija savā ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar 28.aa pantu, izvērtē klimata pārmaiņu mazināšanas politikas tendences trešās valstīs un reģionos, tostarp uz tirgus principiem balstītas pieejas, un šādas politikas ietekmi uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju.
(1c)   Ja ziņojumā secināts, ka saglabājas ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks, Komisija — vajadzības gadījumā — iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar ko ievieš oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas, kas pilnībā atbilst PTO noteikumiem un ir balstīta uz priekšizpēti, kuru sāk pēc šīs direktīvas publicēšanas OV. Ar šo mehānismu ES ETS iekļautu tādu ražojumu importētājus, kas saražoti saskaņā ar 10.a pantu noteiktajās nozarēs vai apakšnozarēs.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.b pants – 2. punkts
2.  Ja, nozares vai apakšnozares tirdzniecības intensitāti ar trešām valstīm reizinot ar to emisiju intensitāti, iznākums ir lielāks par 0,18, tad šīs nozares vai apakšnozares var iekļaut 1. punktā minētajā grupā, pamatojoties uz kvalitatīvu novērtējumu pēc šādiem kritērijiem:
2.  Ja, nozares vai apakšnozares tirdzniecības intensitāti ar trešām valstīm reizinot ar to emisiju intensitāti, iznākums ir lielāks par 0,12, tad šīs nozares vai apakšnozares var iekļaut 1. punktā minētajā grupā, pamatojoties uz kvalitatīvu novērtējumu pēc šādiem kritērijiem:
a)  kādā mērā atsevišķām iekārtām šajās nozarēs vai apakšnozarēs ir iespējams samazināt emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu;
a)  kādā mērā atsevišķām iekārtām šajās nozarēs vai apakšnozarēs ir iespējams samazināt emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu, ņemot vērā ar to saistīto ražošanas izmaksu pieaugumu;
b)  pašreizējās un prognozētās tirgus iezīmes;
b)  pašreizējās un prognozētās tirgus iezīmes;
c)  rentabilitāte kā iespējamais indikators, ko izmanto, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa investīcijām vai ražotņu pārvietošanu.
c)  rentabilitāte kā iespējamais indikators, ko izmanto, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa investīcijām vai ražotņu pārvietošanu;
ca)   preces, kuras pasaules tirgos tirgo par vispārējo atsauces cenu.
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.b pants – 3. punkts
3.  Uzskata, ka pārējās nozares un apakšnozares kvotu izmaksu lielāko daļu var iekļaut ražojumu cenās, un tām bezmaksas kvotas līdz 2030. gadam iedala par 30 % no apjoma, kas noteikts atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 10.a pantu.
3.  Centralizētās siltumapgādes nozares kvotu izmaksu lielāko daļu var iekļaut ražojumu cenās, un tām bezmaksas kvotas līdz 2030. gadam iedala par 30 % no apjoma, kas noteikts atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 10.a pantu. Pārējām nozarēm un apakšnozarēm nepiešķir bezmaksas kvotas.
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.b pants – 4. punkts
4.  Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija saskaņā ar 23. pantu attiecībā uz iepriekšējiem punktiem pieņem deleģēto aktu, kur 1. punktā minētās darbības ir aprakstītas 4 ciparu līmenī (NACE-4 kods), pamatojoties uz datiem par trim nesenākajiem kalendārajiem gadiem, par kuriem dati ir pieejami.
4.  Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu saistībā ar 1. punktu attiecībā uz darbībām, kas ir aprakstītas 4 ciparu līmenī (NACE-4 kods), vai, ja tas ir pamatoti, attiecībā uz to darbību ietveršanu, uz kurām attiecas ES ETS, ņemot vērā objektīvus Komisijas izstrādātus kritērijus, attiecīgā datu sadalījuma līmenī pamatojoties uz publiskiem un nozaru datiem. Tirdzniecības intensitātes novērtējumu veic, pamatojoties uz datiem par pieciem nesenākajiem kalendārajiem gadiem, par kuriem dati ir pieejami.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 1. punkts
1.  Atkāpjoties no 10.a panta 1. līdz 5. punkta, dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot euro pie tirgus cenām, 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, var pārejoši iedalīt bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām nolūkā modernizēt enerģētikas nozari.
1.  Atkāpjoties no 10.a panta 1. līdz 5. punkta, dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, to izsakot euro tirgus cenās, 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, var pārejoši iedalīt bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām nolūkā modernizēt, diversificēt un ilgtspējīgi pārveidot enerģētikas nozari. Šī atkāpe zaudē spēku 2030. gada 31. decembrī.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Dalībvalstis, kuras nav tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šā panta 1. punktu, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju euro tirgus cenās 2014. gadā ir mazāks par 60 % no Savienības vidējā rādītāja, arī var izmantot minētajā punktā paredzēto atkāpi, nepārsniedzot kopējo daudzumu, kas minēts 4. punktā, ar noteikumu, ka atbilstošs kvotu skaits tiek ieskaitīts Modernizācijas fondā un ka ieņēmumus izmanto tam, lai saskaņā ar 10.d pantu atbalstītu investīcijas .
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Dalībvalstis, kas ir tiesīgas saskaņā ar šo pantu piešķirt bezmaksas kvotas enerģijas ražošanas iekārtām, var izvēlēties ieskaitīt attiecīgu šo kvotu skaitu vai daļu Modernizācijas fondā un tās iedalīt saskaņā ar 10.d panta noteikumiem. Šādā gadījumā tās pirms kvotu ieskaitīšanas par to informē Komisiju.
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts
b)  nodrošina, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju, nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu vidiskā ziņā, tīrās tehnoloģijas un enerģijas ražošanas, pārvades un sadales modernizāciju;
b)  nodrošina, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju, nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu attiecībā uz vidi, tīrās tehnoloģijas (piemēram, atjaunojamās tehnoloģijas) vai enerģijas ražošanas, centralizētās siltumapgādes tīklu, energoefektivitātes, enerģijas uzkrāšanas, pārvades un sadales nozaru modernizāciju;
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts
c)  nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus, pēc kuriem projektus sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tādi projekti, kas:
c)  nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus atbilstīgi Savienības klimata un enerģētikas politikas mērķiem 2050. gadam, pēc kuriem projektus sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tādi projekti, kas:
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts – i apakšpunkts
i)  pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod neto pozitīvu ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekšnoteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu;
i)  pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod neto pozitīvu ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekšnoteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu proporcionāli projektu lielumam. Ja projekti attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, pēc projekta pabeigšanas kopējais attiecīgajā iekārtā saražotās elektroenerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms uz vienu kilovatstundu nedrīkst pārsniegt 450 gramus CO2 ekvivalenta. Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, nosakot, ka ar siltumenerģijas ražošanu saistītos projektos nedrīkst būt pārsniegts maksimālais kopējais emisiju apjoms uz vienu attiecīgajās iekārtās saražotās siltumenerģijas kilovatstundu.
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts – ii apakšpunkts
ii)  ir papildinoši, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu;
ii)  ir papildinoši, lai arī tos var izmantot attiecīgo klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam mērķu sasniegšanai, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu;
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
iiia)   neveicina jaunu ogļu spēkstaciju enerģijas ražošanu un nepalielina atkarību no ogļu kurināmā.
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 2. punkts – 2. daļa
Līdz 2019. gada 30. jūnijam ikviena dalībvalsts, kas nodomājusi izmantot neobligātās bezmaksas kvotas, sabiedriskai apspriešanai publicē sīki izstrādātu valsts nolikumu, kurā noteikts konkursa process un atlases kritēriji.
Līdz 2019. gada 30. jūnijam ikviena dalībvalsts, kas nodomājusi pārejoši izmantot neobligātās bezmaksas kvotas enerģētikas nozares modernizēšanai, sabiedriskai apspriešanai publicē sīki izstrādātu valsts nolikumu, kurā noteikts konkursa process un atlases kritēriji.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 2. punkts – 3. daļa
Ja ar bezmaksas kvotām atbalsta investīciju projektus, kuru vērtība ir mazāka par 10 miljoniem euro, dalībvalstis projektus atlasa, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem. Atlases procesa rezultātus publisko sabiedriskai apspriešanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecīgā dalībvalsts sagatavo investīciju sarakstu un to iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 30. jūnijam.
Ja ar bezmaksas kvotām atbalsta investīciju projektus, kuru vērtība ir mazāka par EUR 10 miljoniem, dalībvalstis projektus atlasa, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kas ir saskaņā ar Savienības ilgtermiņa mērķu sasniegšanu klimata un enerģētikas jomā. Par šiem kritērijiem rīko sabiedrisko apspriešanu, nodrošinot pilnīgu pārskatāmību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, un tajos pilnībā atspoguļo ieinteresēto personu paustos komentārus. Atlases procesa rezultātus publisko sabiedriskai apspriešanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecīgā dalībvalsts sagatavo investīciju sarakstu un to iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 30. jūnijam.
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 3. punkts
3.  Iecerēto investīciju vērtība ir vismaz vienāda ar piešķirto bezmaksas kvotu tirgus vērtību, tajā pašā laikā ņemot vērā, ka jāierobežo ar to tieši saistīts cenu pieaugums. Tirgus vērtība ir kvotu vidējā cena kopējā izsoles platformā iepriekšējā kalendārajā gadā.
3.  Iecerēto investīciju vērtība ir vismaz vienāda ar piešķirto bezmaksas kvotu tirgus vērtību, tajā pašā laikā ņemot vērā, ka jāierobežo ar to tieši saistīts cenu pieaugums. Tirgus vērtība ir kvotu vidējā cena kopējā izsoles platformā iepriekšējā kalendārajā gadā. Ar atbalstu var segt līdz pat 75 % no attiecīgajām investīciju izmaksām.
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis nosaka, ka atbalstu saņemošajiem elektroenerģijas ražotājiem un tīkla operatoriem katru gadu līdz 28. februārim ir jāziņo par atlasīto investīciju realizāciju. Dalībvalstis par to iesniedz ziņojumus Komisijai, un Komisija šādus ziņojumus publisko.
6.  Dalībvalstis nosaka, ka atbalstu saņemošajiem enerģijas ražotājiem un tīkla operatoriem katru gadu līdz 31. martam ir jāziņo par atlasīto investīciju realizāciju, tostarp par bezmaksas kvotu un radīto ieguldījumu izmaksu bilanci, atbalstīto investīciju veidiem un veidu, kādā tās ir sasniegušas 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā izvirzītos mērķus. Dalībvalstis par to iesniedz ziņojumus Komisijai, un Komisija šādus ziņojumus dara publiski pieejamus. Dalībvalstis un Komisija uzrauga un analizē iespējamo arbitrāžu attiecībā uz EUR 10 miljonu robežvērtību maziem projektiem un nepieļauj investīcijas neattaisnotu sadalīšanu mazākos projektos, piešķirot ne vairāk kā vienu investīciju vienā un tajā pašā atbalstu saņemošajā iekārtā.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dalībvalsts ir pārkāpusi vai nav pildījusi ziņošanas prasības saskaņā ar 2. līdz 6. punktu, Komisija var veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kurā vajadzības gadījumā uz līgumattiecību pamata tiek iesaistīta trešā puse. Komisija veic izmeklēšanu arī par citiem iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, par trešās enerģētikas paketes neīstenošanu. Attiecīgā dalībvalsts sniedz visu informāciju par investīcijām un nodrošina piekļuvi, kāda nepieciešama izmeklēšanai, tostarp piekļuvi iekārtām un būvlaukumiem. Komisija publicē ziņojumu par šādu izmeklēšanu.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.c pants – 6.b punkts (jauns)
6.b   Ja tiek pārkāpti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti, tostarp trešā enerģētikas pakete, vai šajā pantā noteiktie kritēriji, Komisija var prasīt attiecīgajai dalībvalstij, lai tā aptur bezmaksas kvotu piešķiršanu.
Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Periodam no 2021. līdz 2030. gadam tiek izveidots fonds, ar kuru atbalsta investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā tādās dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, un fondu finansē saskaņā ar 10. pantu.
1.  Periodam no 2021. līdz 2030. gadam tiek izveidots fonds, ar kuru atbalsta un daudzkāršo investīcijas energosistēmu, tostarp centrālās siltumapgādes, modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā tādās dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2013., 2014. vai 2015. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, un fondu finansē saskaņā ar 10. pantu.
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 1. punkts – 2. daļa
Atbalstītie investīciju projekti ir saskanīgi ar šīs direktīvas un Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda mērķiem.
Atbalstītie investīciju projekti ir saskaņā ar pārredzamības, nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principiem un piedāvā saimniecisko izdevīgumu. Tie ir saskanīgi ar šīs direktīvas, Savienības klimata un enerģētikas ilgtermiņa mērķiem un Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda mērķiem, un tie:
i)   veicina attīstību energotaupības, atjaunojamo enerģijas sistēmu, enerģijas uzglabāšanas un elektroenerģijas starpsavienojumu, pārvades un sadales jomā; ar elektroenerģijas ražošanu saistītos projektos pēc to pabeigšanas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu attiecīgajās iekārtās saražotās elektroenerģijas kilovatstundu nedrīkst pārsniegt 450 gramus CO2 ekvivalenta. Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, nosakot, ka ar siltumerģijas ražošanu saistītos projektos nedrīkst būt pārsniegts maksimālais kopējais emisiju apjoms uz vienu attiecīgajās iekārtās saražotās siltumenerģijas kilovatstundu;
ii)   pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod pozitīvu neto ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekš noteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu;
iii)   ir papildinoši, lai arī tos var izmantot attiecīgo klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam mērķu sasniegšanai, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu;
iv)   neveicina jaunu ogļu spēkstaciju enerģijas ražošanu un nepalielina atkarību no ogļu kurināmā.
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisija pastāvīgi pārskata šajā punktā izklāstītās prasības, ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas Klimata stratēģiju. Ja, pamatojoties uz tehnoloģisko progresu, viena vai vairākas no šajā punktā noteiktajām prasībām vairs nav svarīgas, Komisija līdz 2024. gadam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, izstrādājot jaunas vai atjauninātas prasības.
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 2. punkts
2.  Fonds arīdzan finansē neliela mēroga investīciju projektus energosistēmu modernizācijas un energoefektivitātes jomā. Tālab investīciju padome izstrādā vadlīnijas un investīciju projektu atlases kritērijus tieši šādiem projektiem. Līdzekļu sadalījuma pamatā ir šāda kombinācija:
2.  Fonds arīdzan finansē neliela mēroga investīciju projektus energosistēmu modernizācijas un energoefektivitātes jomā. Tālab investīciju padome izstrādā investīciju vadlīnijas un projektu atlases kritērijus tieši šādiem projektiem saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem un 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs vadlīnijas un atlases kritērijus dara publiski pieejamus.
Šā punkta izpratnē neliels investīciju projekts ir projekts, kuru finansē ar valsts attīstības banku aizdevumiem vai to valsts programmu piešķīrumiem, kas sekmē konkrētu mērķu sasniegšanu saskaņā ar Modernizācijas fonda mērķiem, ja tajā tiek izmantoti ne vairāk kā 10 % no II.b pielikumā noteiktās dalībvalstu daļas.
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Visas atbalstu saņemošās dalībvalstis, kuras ir izlēmušas pārejoši piešķirt bezmaksas kvotas saskaņā ar 10.c pantu, var ieskaitīt šīs kvotas savā Modernizācijas fonda daļā, kā paredzēts II.b pielikumā, un tās iedalīt saskaņā ar 10.d panta noteikumiem.
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 4. punkts – 1. daļa
4.  Fondu pārvalda investīciju padome un vadības komiteja, kurā ietilpst atbalstu saņemošo dalībvalstu, Komisijas un EIB pārstāvji, kā arī trīs pārstāvji, ko ievēlē pārējās dalībvalstis uz 5 gadiem. Investīciju padomes pienākums ir noteikt Savienības līmeņa investīciju politiku, piemērotus finansēšanas instrumentus un investīciju projektu atlases kritērijus.
4.  Atbalstu saņemošās dalībvalstis atbild par fonda pārvaldību un kopīgi izveido investīciju padomi, kuras sastāvā ir viens pārstāvis no katras atbalstu saņemošās dalībvalsts, Komisija, EIB un trīs novērotāji no tādām ieinteresēto personu grupām kā nozares apvienības, arodbiedrības un NVO. Investīciju padome atbild par Savienības līmeņa investīciju politikas noteikšanu, kas ir saskaņā ar šajā pantā izklāstītajām prasībām un atbilstīga Savienības politikai.
Tiek izveidota konsultatīvā padome, kas ir neatkarīga no investīciju padomes. Konsultatīvās padomes sastāvā ir trīs pārstāvji no atbalstu saņemošajām dalībvalstīm, trīs pārstāvji no atbalstu nesaņemošajām dalībvalstīm un pa vienam Komisijas, EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvim, kurus ieceļ uz pieciem gadiem. Konsultatīvās padomes pārstāvjiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze, kas gūta saistībā ar projektu strukturēšanu un projektu finansēšanu. Konsultatīvā padome sniedz konsultācijas un ieteikumus investīciju padomei par projektu atbilstību atlases kritērijiem, investīciju un finansiāliem lēmumiem un vajadzības gadījumā par turpmāku projektu izstrādi.
Vadības komitejas pienākums ir vadīt fonda ikdienas darbu.
Tiek izveidota vadības komiteja. Vadības komitejas pienākums ir vadīt fonda ikdienas darbu.
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 4. punkts – 2. daļa
Investīciju padome par padomes priekšsēdētāju ievēlē Komisijas pārstāvi. Investīciju padome lēmumus cenšas pieņemt vienbalsīgi. Ja investīciju padome nespēj vienbalsīgi pieņemt lēmumu priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, tā lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
Investīciju padomes priekšsēdētāju ievēlē no savu locekļu vidus uz viena gada termiņu. Investīciju padome lēmumus cenšas pieņemt vienbalsīgi. Konsultatīvā padome savu atzinumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 4. punkts – 3. daļa
Vadības komiteja sastāv no investīciju padomes ieceltiem pārstāvjiem. Vadības komiteja lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
Investīciju padomes, konsultatīvās padomes un vadības komitejas darbība ir atklāta un pārredzama. Abu padomju sanāksmju protokolus publisko. Investīciju padomes un konsultatīvās padomes sastāvu publisko, un locekļu CV un interešu deklarācijas dara pieejamas sabiedrībai un regulāri atjaunina. Investīciju padome un konsultatīvā padome pastāvīgi pārliecinās, ka nepastāv interešu konflikti. Konsultatīvā padome reizi sešos mēnešos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai sarakstu, kurā uzskaitītas saistībā ar projektiem sniegtās konsultācijas.
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 4. punkts – 4. daļa
Ja EIB iesaka nefinansēt kādu investīciju projektu un šo ieteikumu pamato, lēmumu var pieņemt tikai tad, ja par to nobalso divas trešdaļas visu locekļu. Tādā gadījumā ne dalībvalstij, kurā tiks realizēts investīciju projekts, ne EIB nav tiesību balsot. Iepriekšējie divi teikumi neattiecas uz maziem projektiem, ko finansē, izmantojot aizdevumus no valsts attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kuras specifiskie mērķi saskan ar Modernizācijas fonda mērķiem, ar nosacījumu, ka saskaņā ar programmu netiek izmantots vairāk par 10 % no attiecīgai dalībvalstij pienākošās daļas, kas noteikta II.b pielikumā.
Ja EIB iesaka konsultatīvajai padomei nefinansēt kādu investīciju projektu un min iemeslus, kāpēc tas nav saskaņā ar 1. punktā minēto investīciju padomes pieņemto investīciju politiku un atlases kritērijiem, labvēlīgu atzinumu pieņem tikai tad, ja par to nobalso divas trešdaļas visu locekļu. Tādā gadījumā ne dalībvalstij, kurā tiks realizēts investīciju projekts, ne EIB nav tiesību balsot.
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 5. punkts – ievaddaļa
5.  Atbalsta saņēmējas dalībvalstis ik gadu ziņo vadības komitejai par fonda finansētajām investīcijām. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:
5.  Atbalsta saņēmējas dalībvalstis ik gadu ziņo investīciju padomei un konsultatīvajai padomei par fonda finansētajām investīcijām. Ziņojumu dara publiski pieejamu un tajā iever:
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 6. punkts
6.  Katru gadu vadības komiteja ziņo Komisijai par investīciju projektu novērtēšanā un atlasē gūto pieredzi. Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē projektu atlases pamatprincipus un vajadzības gadījumā izsaka priekšlikumus vadības komitejai.
6.  Katru gadu konsultatīvā padome ziņo Komisijai par investīciju projektu novērtēšanā un atlasē gūto pieredzi. Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē projektu atlases pamatprincipus un vajadzības gadījumā izsaka priekšlikumus investīciju padomei un konsultatīvajai padomei.
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2003/87/EK
10.d pants – 7. punkts
7.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu, lai īstenotu šo pantu.
7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētus noteikumus Modernizācijas fonda efektīvai darbībai.
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
11. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
(8a)   direktīvas 11. panta 1. punktu papildina šādi:
“No 2021. gada dalībvalstis arī nodrošina, ka katrā kalendārajā gadā ikviens operators ziņo par ražošanas darbību, lai varētu koriģēt iedalījumu saskaņā ar 10.a panta 7. punktu.”
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 8.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
11. pants – 3.a punkts (jauns)
(8b)   direktīvas 11. pantam pievieno šādu punktu:
“3.a Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dalībvalsts ir pārkāpusi vai nav pildījusi saraksta un informācijas iesniegšanas prasības, kas noteiktas 1. līdz 3. punktā, Komisija var veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kurā vajadzības gadījumā uz līgumattiecību pamata tiek iesaistīta trešā puse. Attiecīgā dalībvalsts sniedz visu informāciju un nodrošina piekļuvi, kāda nepieciešama izmeklēšanai, tostarp piekļuvi iekārtām un ražošanas datiem. Komisija nodrošina tādu pašu sensitīvas komerciālās informācijas konfidencialitāti kā attiecīgā dalībvalsts un publisko izmeklēšanas ziņojumu.”
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 10.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
12. pants – 3.a punkts
(10a)   direktīvas 12. panta 3.a punktu aizvieto ar šādu:
“3.a Pienākums nodot kvotas neattiecas uz pārbaudītām emisijām, kuras ir uztvertas un transportētas uz pastāvīgas uzglabāšanas iekārtu, kurai ir spēkā esoša atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu1.”
“3.a Pienākums nodot kvotas neattiecas ne uz pārbaudītām emisijām, kuras ir uztvertas un transportētas uz pastāvīgas uzglabāšanas iekārtu, kurai ir spēkā esoša atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu1, ne uz emisijām, kuras ir novērtētas kā uztvertas un/vai atkārtoti izmantotas, lai nodrošinātu CO2 pastāvīgu piesaisti oglekļa uztveršanai un atkārtotai izmantošanai.”
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 12. punkts
Direktīva 2003/87/EK
14. pants – 1. punkts
(12)  direktīvas 14. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
(12)   direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.”;
“1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētus noteikumus par emisiju monitoringa un ziņošanas kārtību un attiecīgā gadījumā darbības datiem par darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, tonnkilometru datu monitoringu un ziņošanu 3.e un 3.f panta piemērošanas nolūkā, tā pamatā liekot IV pielikumā izklāstītos monitoringa un ziņošanas principus, un katras siltumnīcefektu izraisošās gāzes sasilšanas potenciāla specifikācijas, ko iekļauj monitoringa un ziņošanas prasībās par attiecīgās gāzes emisijām.
Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim pielāgo pašreizējos emisiju monitoringa un ziņošanas noteikumus, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 601/2012*, lai novērstu regulatīvos šķēršļus investīcijām jaunākajās zemoglekļa tehnoloģijās, piemēram, oglekļa uztveršanā un izmantošanā (CCU). Šie jaunie noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī attiecībā uz visām CCU tehnoloģijām.
Minētajā regulā ir arī noteiktas vienkāršotas monitoringa, ziņošanas un verifikācijas procedūras maziem emitētājiem.
____________________
* Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp.).”
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 13. punkts
Direktīva 2003/87/EK
15. pants – 4. un 5. daļa
(13)  direktīvas 15. panta piekto daļu aizstāj ar šādu:
(13)  direktīvas 15. panta ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:
“Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētus noteikumus par emisiju ziņojumu verifikāciju, pamatojoties uz V pielikumā noteiktajiem principiem, un par verificētāju akreditāciju un pārraudzību. Tajā paredz nosacījumus akreditācijai un akreditācijas atsaukšanai, savstarpējai atzīšanai un vajadzības gadījumā akreditācijas struktūru vienādranga izvērtēšanai.”
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 13.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
16. pants – 3. punkts
(13a)   direktīvas 16. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
7.  Komisija, saņēmusi tai adresētos lūgumus, kā minēts 5. punktā, informē citas dalībvalstis ar to pārstāvju 23. panta 1. punktā minētajā komitejā starpniecību un saskaņā ar komitejas reglamentu.
7.  Komisija, saņēmusi tai adresētos lūgumus, kā minēts 5. punktā, informē citas dalībvalstis ar to pārstāvju 30.panta 1. punktā minētajā komitejā starpniecību un saskaņā ar komitejas reglamentu.
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 14. punkts
Direktīva 2003/87/EK
16. pants – 12. punkts
12.  Attiecīgā gadījumā ievieš sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šajā pantā minēto procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22.a pantā minēto procedūru.
12.  Attiecīgā gadījumā ievieš sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šajā pantā minēto procedūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30.c panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 15. punkts
Direktīva 2003/87/EK
19. pants – 3. punkts
(15)  direktīvas 19. panta 3. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:
(15)  direktīvas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“Tā ietver arī kārtību, kā stājas spēkā noteikumi par kvotu savstarpēju atzīšanu, kas ietverti nolīgumos par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšanu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētus noteikumus par standartizētas un drošas reģistru sistēmas izveidi standartizētas elektroniskas datubāzes formā, kurā ietverti kopēju datu elementi, kas ļauj apzināt kvotu piešķiršanu, turēšanu, pārvietošanu un anulēšanu, nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti un garantēt to, ka nenotiek kvotu pārdalīšana pretrunā saistībām, kas izriet no Kioto protokola. Minētie deleģētie akti arī ietver noteikumus par SES un ESV izmantošanu un identifikāciju ES ETS un šādas izmantošanas apjoma uzraudzību. Minētie akti ietver arī kārtību, kā stājas spēkā noteikumi par kvotu savstarpēju atzīšanu, kas ietverti nolīgumos par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšanu.”
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 15.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
21. pants – 1. punkts
(15a)   direktīvas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Šajā ziņojumā īpaša uzmanība jāpievērš kvotu sadales kārtībai, reģistru darbībai, monitoringa un ziņošanas īstenošanas pasākumu piemērošanai, pārbaudei un akreditācijai, jautājumiem, kas saistīti ar šīs direktīvas ievērošanu, kā arī kvotu fiskālajam režīmam, ja tāds pastāv. Pirmo ziņojumu nosūta Komisijai līdz 2005. gada 30. jūnijam. Ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā paredzēto procedūru. Anketu vai formu nosūta dalībvalstij vismaz sešus mēnešus pirms pirmā ziņojuma iesniegšanai noteiktā termiņa.”
“1. Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Šajā ziņojumā īpašu uzmanību pievērš kvotu sadales kārtībai, finansiāliem pasākumiem saskaņā ar 10.a panta 6. punktu, reģistru darbībai, monitoringa un ziņošanas īstenošanas pasākumu piemērošanai, pārbaudei un akreditācijai, jautājumiem, kas saistīti ar šīs direktīvas ievērošanu, kā arī kvotu fiskālajam režīmam, ja tāds pastāv. Pirmo ziņojumu nosūta Komisijai līdz 2005. gada 30. jūnijam. Ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā paredzēto procedūru. Anketu vai formu nosūta dalībvalstij vismaz sešus mēnešus pirms pirmā ziņojuma iesniegšanai noteiktā termiņa.”
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 15.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
21. pants – 2.a punkts (jauns)
(15b)   direktīvas 21. pantā iekļauj šādu punktu:
“2.a Ziņojumā, izmantojot datus, kas sniegti 18.b pantā minētajā sadarbībā, ietver to operatoru sarakstu, uz kuriem attiecina šīs direktīvas prasības un kuri nav atvēruši reģistra kontu.”
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 15.c punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
21. pants – 3.a punkts (jauns)
(15c)   direktīvas 21. pantam pievieno šādu punktu:
“3.a Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dalībvalsts ir pārkāpusi vai nav pildījusi ziņošanas prasības, kas noteiktas 1. punktā, Komisija var veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kurā vajadzības gadījumā uz līgumattiecību pamata tiek iesaistīta trešā puse. Dalībvalsts sniedz visu informāciju un nodrošina piekļuvi, kāda nepieciešama izmeklēšanai, tostarp nodrošina piekļuvi iekārtām. Komisija publicē ziņojumu par šādu izmeklēšanu.”
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 16. punkts
Direktīva 2003/87/EK
22. pants – 2. daļa
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, nosakot šīs direktīvas pielikumu nebūtiskus elementus, izņemot I, II.a un II.b pielikumu.
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 17. punkts
Direktīva 2003/87/EK
22a pants – virsraksts
(17)  direktīvā iekļauj šādu 22.a pantu:
(17)  direktīvā iekļauj šādu pantu:
22.a pants
30.c pants
Komiteju procedūra”
Komiteju procedūra”
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 18. punkts
Direktīva 2003/87/EK
23. pants – virsraksts
23. pants
30.b pants
Deleģēšanas īstenošana”
Deleģēšanas īstenošana”
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 19. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
24. pants – 1. punkts – 1. daļa
No 2008. gada dalībvalstis var saskaņā ar šo direktīvu piemērot emisijas kvotu tirdzniecību darbībām un siltumnīcefekta gāzēm, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ņemot vērā visus būtiskos kritērijus, jo īpaši ietekmi uz iekšējo tirgu, potenciālos konkurences izkropļojumus, Kopienas sistēmas vidisko integritāti un plānotās monitoringa un ziņošanas sistēmas uzticamību, ar nosacījumu, ka Komisija šādu darbību un siltumnīcefekta gāzu iekļaušanu ir apstiprinājusi.
No 2008. gada dalībvalstis var saskaņā ar šo direktīvu piemērot emisijas kvotu tirdzniecību darbībām un siltumnīcefekta gāzēm, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ņemot vērā visus būtiskos kritērijus, jo īpaši ietekmi uz iekšējo tirgu, potenciālos konkurences izkropļojumus, ES ETS vides integritāti un plānotās monitoringa un ziņošanas sistēmas uzticamību, ar nosacījumu, ka Komisija šādu darbību un siltumnīcefekta gāzu iekļaušanu ir apstiprinājusi. Šādu vienpusēju iekļaušanu ierosina un apstiprina vēlākais 18 mēnešus pirms jauna ES ETS tirdzniecības perioda sākuma.
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 19. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
24. pants – 1. punkts – 1. daļa
Saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kurus Komisija ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 23. pantu, ja iekļaušana attiecas uz iekārtām, kuras nav ietvertas I pielikumā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētus noteikumus par pirmajā daļā minēto apstiprināšanu, ko attiecina uz emisijas kvotu tirdzniecības piemērošanu darbībām un siltumnīcefekta gāzēm, kuras nav uzskaitītas I pielikumā.
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 19. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
24. pants – 3. punkts
b)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādu regulu par monitoringu un ziņošanu par emisijām un darbības datiem.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot detalizētus noteikumus par monitoringu un ziņošanu saistībā ar darbībām, iekārtām un siltumnīcefektu izraisošajām gāzēm, kuru kombinācija nav minēta I pielikumā, ja minēto monitoringu un ziņošanu var veikt ar pienācīgu precizitāti.”
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 20. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
24.a pants – 1. punkts – 1. un 2. daļa
a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
a)  panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:
“Šie pasākumi ir saskanīgi ar aktiem, kurus pieņem, ievērojot 11.b panta 7. punktu. “Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.”;
“1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, papildus 24pantā paredzētajai iekļaušanai nosakot detalizētus noteikumus par kvotu vai kredītu piešķiršanu saistībā ar dalībvalstu pārvaldītiem projektiem, kas samazina tādu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, kuras nav ietvertas ES ETS.”
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 22. punkts
Direktīva 2003/87/EK
25.a pants – 1. punkts
1.  Ja kāda trešā valsts paredz pasākumus, lai mazinātu to lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuri izlido no attiecīgās valsts un nolaižas Kopienā, Komisija, apspriedusies ar attiecīgo trešo valsti un dalībvalstīm, kas ir 23. panta 1. punktā minētajā komitejā, apsver pieejamās iespējas, lai nodrošinātu Kopienas sistēmas un šīs valsts pasākumu optimālu mijiedarbību.
1.  Ja kāda trešā valsts paredz pasākumus, lai mazinātu to lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuri izlido no attiecīgās valsts un nolaižas Savienībā, Komisija, apspriedusies ar attiecīgo trešo valsti un dalībvalstīm, kas ir 30.c panta 1. punktā minētajā komitejā, apsver pieejamās iespējas, lai nodrošinātu ES ETS un šīs trešās valsts pasākumu optimālu mijiedarbību.
Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt grozījumus, lai paredzētu noteikumus, ka lidojumus, kas veikti no attiecīgās trešās valsts, svītro no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, vai lai attiecībā uz aviācijas darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, noteiktu jebkurus citus grozījumus, kas prasīti nolīgumā saskaņā ar šā punkta ceturto daļu. Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus saskaņā ar 23. pantu.
Vajadzības gadījumā Komisija var iesniegt leģislatīvu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei un pieņemt grozījumus, lai paredzētu noteikumus, ka lidojumus, kas veikti no attiecīgās trešās valsts, svītro no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, vai lai attiecībā uz aviācijas darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, noteiktu jebkurus citus grozījumus, kas prasīti šādā nolīgumā.
Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 22.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
27. pants – 1. punkts
(22a)   direktīvas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Pēc apspriešanās ar operatoru dalībvalstis var no Kopienas sistēmas izslēgt iekārtas, kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu bijušas mazākas par 25 000 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta, un, ja tajās veic sadedzināšanas darbības, to nominālā siltumspēja ir mazāka par 35 MW, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; ja attiecīgā dalībvalsts izpilda šādus nosacījumus:
“1. Pēc apspriešanās ar operatoru un pēc vienošanās ar to dalībvalstis var no ES ETS izslēgt iekārtas, kuras ekspluatē MVU, kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu bijušas mazākas par 50 000 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu, ja attiecīgā dalībvalsts izpilda šādus nosacījumus:
a)  paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz šo iekārtu, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, ir ieviesti, pirms dienas, kad iekārtu saraksts jāiesniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu, un vēlākais dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;
a)  paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz šo iekārtu, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, ir ieviesti, un norādot, kā šie pasākumi nepaaugstinās šo iekārtu atbilstības izmaksas, ― pirms dienas, kad iekārtu saraksts jāiesniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu, un vēlākais dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;
b)  apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas). Dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu var atļaut vienkāršotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes pasākumus attiecībā uz iekārtām, kuru vidējās gada pārbaudītās emisijas 2008.–2010. gadā ir mazākas par 5 000 tonnām gadā;
b)  apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 50 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas). Pēc operatora lūguma dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu atļauj vienkāršotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes pasākumus attiecībā uz iekārtām, kuru vidējās gada pārbaudītās emisijas 2008.–2010. gadā ir mazākas par 5 000 tonnām gadā;
c)  apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja pasākumi, kurus piemēro šai iekārtai, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;
c)  apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 50 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja pasākumi, kurus piemēro šai iekārtai, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta ES ETS;
d)  publicē a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.
d)  dara a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju publiski pieejamu.
No Kopienas sistēmas var izslēgt arī slimnīcas, ja tās veic līdzvērtīgus pasākumus. ”
No Kopienas sistēmas var izslēgt arī slimnīcas, ja tās veic līdzvērtīgus pasākumus.”
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 22.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
27.a pants (jauns)
(22b)   direktīvā iekļauj šādu pantu:
“27.a pants
To mazo iekārtu izslēgšana, uz kurām nav attiecināti līdzvērtīgi pasākumi
1.   Pēc apspriešanās ar operatoru dalībvalstis var no ES ETS izslēgt iekārtas, kuras kompetentajai iestādei paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu bijušas mazākas par 5000 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta, ja attiecīgā dalībvalsts izpilda šādus nosacījumus:
a)   paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu pirms dienas, kad jāiesniedz iekārtu saraksts saskaņā ar 11. panta 1. punktu, un vēlākais dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;
b)   apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 5000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);
c)   apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām būs emitējusi 5000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas), iekārta no jauna tiks iekļauta ES ETS, ja vien netiek piemērots 27. pants;
d)   dara a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju publiski pieejamu.
2.   Ja iekārtu no jauna iekļauj ES ETS saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, jebkādas kvotas, ko piešķir saskaņā ar 10.a pantu, piešķir no gada, kad iekārta no jauna iekļauta sistēmā. Šādām iekārtām piešķirtās kvotas atskaita no daudzuma, ko attiecīgā dalībvalsts, kurā atrodas šīs iekārtas, izsolītu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.”
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 22.c punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
29. pants
(22c)  direktīvas 29. pantu groza šādi:
“Ziņojums, lai nodrošinātu oglekļa tirgus labāku darbību
“Ziņojums, lai nodrošinātu oglekļa tirgus labāku darbību
Ja, pamatojoties uz 10. panta 5. punktā minētajiem regulārajiem ziņojumiem par oglekļa tirgu, Komisijai ir pierādījumi, ka oglekļa tirgus nedarbojas pienācīgi, tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot priekšlikumus nolūkā palielināt oglekļa tirgus pārredzamību un ierosināt pasākumus, lai uzlabotu tā darbību.”
Ja, pamatojoties uz 10. panta 5. punktā minētajiem regulārajiem ziņojumiem, Komisijai ir pierādījumi, ka oglekļa tirgus nedarbojas pienācīgi, tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā iekļauj arī nodaļu, kurā tiek aplūkota mijiedarbība starp ES ETS un citiem klimata un enerģijas politikas pasākumiem Savienības un valsts līmenī attiecībā uz emisiju samazinājuma apjomiem, šādu politikas instrumentu izmaksu lietderīgumu un to ietekmi uz ES ETS kvotu pieprasījumu. Ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot leģislatīvus priekšlikumus nolūkā palielināt ES ETS pārredzamību un ierosināt jaudas, ar kurām veicināt Savienības 2030. un 2050. gada klimata un enerģētikas mērķus, un pasākumus, lai uzlabotu tā darbību, tostarp pasākumus, lai ziņotu par Savienības enerģētikas un klimata politikas papildinošo ietekmi uz ES ETS piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.”
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 22.d punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
30.a pants (jauns)
(22d)   direktīvā iekļauj šādu pantu:
“30.a pants
Korekcijas pēc globālā izvērtējuma saskaņā ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu
Sešus mēnešus ilgā veicinošā dialoga laikā UNFCCC ietvaros 2018. gadā Komisija pieņem paziņojumu, kurā novērtē Savienības tiesību aktu klimata pārmaiņu jomā atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Paziņojumā īpaši novērtē ES ETS lomu un atbilstību Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai.
Sešus mēnešus ilgā globālā izvērtējuma laikā 2023. gadā un turpmākās globālās izvēršanās pēc tam Komisija iesniedz ziņojumu, kurā novērtē nepieciešamību atbilstīgi pielāgot Savienības klimata politiku.
Minētajā ziņojumā izvērtē ES ETS korekcijas saistībā ar pasaules klimata pārmaiņu mazināšanas centieniem un pasākumus, ko veikušas citas lielākās ekonomikas. Jo īpaši ziņojumā novērtē, vai ir vajadzīgi stingrāki emisiju samazināšanas pasākumi, vai ir jāpielāgo noteikumi par oglekļa emisiju pārvirzi un vai ir vajadzīgi papildu politikas pasākumi un instrumenti tam, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazināšanas saistības, ko uzņēmusies Savienība un dalībvalstis.
Ziņojumā ņem vērā oglekļa emisiju pārvirzes risku, Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju, investīcijas Savienībā un Savienības industrializācijas politiku.
Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvu priekšlikumu, un tādā gadījumā Komisija vienlaikus publicē pilnu ietekmes novērtējumu.”
Grozījums Nr. 138
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 22.e punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
I pielikums – 3. punkts
(22e)   Direktīvas I pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu:
“3. Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu Kopienas sistēmā, visu to tehnisko vienību nominālā siltumspēja, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais, tiek summēta. Šīs vienības var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kuras mazāka par 3 MW, un vienības, kurās izmanto vienīgi biomasu. “Vienīgi biomasu izmantojošas vienības” ir vienības, kuras izmanto fosilo kurināmo tikai laikā, kad vienība darbu sāk un beidz.”
“3. Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu ES ETS, visu to tehnisko vienību nominālā siltumspēja, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais, tiek summēta. Šādas vienības var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kura ir mazāka par 3 MW, rezerves un ārkārtas vienības, kuras tiek izmantotas tikai uz vietas patērējamas elektroenerģijas ražošanai enerģijas padeves pārtraukuma gadījumā, un vienības, kurās izmanto vienīgi biomasu. “Vienīgi biomasu izmantojošas vienības” ir vienības, kuras izmanto fosilo kurināmo tikai laikā, kad vienība darbu sāk un beidz.”
Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
1.a pants (jauns)
Lēmums (ES) 2015/1814
1. pants – 5. punkts – 1. daļa un 1.b daļa (jaunas)
1.a pants
Lēmuma (ES) 2015/1814 grozījumi
Lēmumu (ES) 2015/1814 groza šādi:
lēmuma 1. panta 5. punkta pirmajai daļai pievieno šādas daļas:
“Atkāpjoties no iepriekš minētā, līdz 3. pantā paredzētajam pārskata periodam šajā daļā minētās procentuālās daļas divkāršo. Pārskatīšanā apsver, vai dubultot rezervē ieskaitāmo daļu, līdz tiek atjaunots tirgus līdzsvars.
Turklāt pārskatā nosaka tirgus stabilitātes rezerves maksimālo apjomu, un, ja vajadzīgs, pārskatam pievieno leģislatīvu priekšlikumu.”.

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0003/2017).


2016. gada ziņojums par Albāniju
PDF 420kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Albāniju (2016/2312(INI))
P8_TA(2017)0036A8-0023/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā 2003. gada 19. un 20. jūnijā Salonikos notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentvalsts secinājumus attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmes lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu, kā arī Padomes 2015. gada 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā prezidentvalsts 2016. gada 13. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Albānijas un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes astoto sanāksmi, kas notika 2016. gada 8. septembrī Briselē,

–  ņemot vērā Parīzes 2016. gada 4. jūlija augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Parīzes 2016. gada augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 9. novembra paziņojumu „2016. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2016)0715), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments „2016. gada ziņojums par Albāniju” (SWD(2016)0364),

–  ņemot vērā sestā augsta līmeņa dialoga par galvenajām prioritātēm kopīgos secinājumus, ko pieņēma 2016. gada 30. martā Tirānā,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR galīgos ziņojumus par 2013. gada parlamenta vēlēšanām un 2015. gada vietējām vēlēšanām,

–  ņemot vērā EDSO ziņojumu par administratīvo tiesu procesu pārraudzību 2015. gadā,

–  ņemot vērā 2016. gada 7. un 8. novembrī Briselē notikušajā ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 11. sanāksmē pieņemtos ieteikumus,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0023/2017),

A.  tā kā Albānija ir progresējusi savā virzībā uz politisko kritēriju izpildīšanu un ir pastāvīgi progresējusi attiecībā uz piecām galvenajām prioritātēm pievienošanās sarunu sākšanai; tā kā cita starpā tiesu iestāžu reformu kopuma, vēlēšanu reformas un tā saucamā dekriminalizācijas likuma turpmāka īstenošana ir nepieciešama, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestādēm un politiskajiem pārstāvjiem;

B.  tā kā vēl pastāv problēmas un tās ir strauji un efektīvi jārisina, starp valdību un opozīciju īstenojot dialogu un sadarbību un panākot kompromisus, lai nodrošinātu Albānijas turpmāku virzību ceļā uz pievienošanos ES;

C.  tā kā konstruktīvs un ilgtspējīgs politiskais dialogs starp politiskajiem spēkiem par reformām, kas saistītas ar ES, ir vitāli svarīgs tālākam progresam ES pievienošanās procesā;

D.  tā kā Albānijā pastāv politiska vienprātība un plašs sabiedrības atbalsts ES pievienošanās procesam;

E.  tā kā pievienošanās sarunas ir spēcīgs stimuls ar pievienošanos saistītu reformu pieņemšanai un īstenošanai;

F.  tā kā tiesu iestāžu reforma joprojām ir svarīga, lai Albānija turpinātu pievienošanās ES procesu;

G.  tā kā 2017. gadā Albānijā notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas,

H.  tā kā reliģijas brīvības, kultūras mantojuma un minoritāšu tiesību aizsardzība un īpašuma pārvaldīšana ir Eiropas Savienības pamatvērtības;

I.  tā kā ES ir uzsvērusi nepieciešamību stiprināt ekonomisko pārvaldību, tiesiskumu un valsts pārvaldes spējas visās Rietumbalkānu valstīs;

J.  tā kā Albānijas iestādes īsteno labu pieeju reģionālajai sadarbībai, lai sekmētu infrastruktūras attīstību, terorisma apkarošanu, tirdzniecību un jauniešu mobilitāti,

1.  atzinīgi vērtē Albānijas pastāvīgo progresu ar ES saistītu reformu jomā, īpaši Konstitūcijas grozījumu vienprātīgo pieņemšanu 2016. gada jūlijā, kas paver ceļu padziļinātai un visaptverošai tiesu iestāžu reformai; uzsver, ka ne tikai saskaņota reformu pieņemšana, bet arī to pilnīga un savlaicīga īstenošana visās piecās galvenajās prioritārajās jomās un pastāvīga politiska apņēmība ir būtiski svarīga, lai turpinātu virzīt uz priekšu pievienošanās ES procesu; mudina Albāniju panākt stabilus rezultātus šādu reformu īstenošanā;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju; pilnībā atbalsta Albānijas pievienošanos ES un, lai saglabātu reformu dinamiku, prasa sākt pievienošanās sarunas, tiklīdz būs panākts vērā ņemams un ilgtspējīgs progress visaptverošas tiesu iestāžu reformas īstenošanā un cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju; sagaida, ka Albānija konsolidēs panākto progresu un saglabās virzību uz priekšu visu galveno prioritāšu īstenošanā;

3.  atkārtoti norāda, ka reformu veiksmīgam iznākumam un visam pievienošanās ES procesam būtiski svarīgs ir konstruktīvs dialogs, ilgtspējīga politiskā sadarbība, savstarpēja uzticēšanās un gatavība uz kompromisu; šajā saistībā atzinīgi vērtē tāda tiesību akta pieņemšanu, kas nepieļauj kriminālnoziedznieku nonākšanu valsts amatos; aicina visas politiskās partijas veltīt tālākus centienus tam, lai sasniegtu patiesu politisko dialogu un konstruktīvu sadarbību;

4.  izsaka atzinību par tiesu iestāžu reformai nepieciešamo Konstitūcijas grozījumu vienprātīgo pieņemšanu, kā arī likumu par tiesu iestāžu, prokuratūras un Konstitucionālās tiesas institucionālo reorganizāciju pieņemšanu; aicina ātri pieņemt un īstenot visus attiecīgos papildu likumus un noteikumus, īpaši likumu par tiesnešu, prokuroru un juridisko konsultantu atkārtotu izvērtēšanu (pārbaudi) un tiesību aktu projektus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tiesu sistēmas reformu; norāda, ka pēc Venēcijas komisijas labvēlīgā atzinuma Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu attiecībā uz Likumu par pārbaudi; atkārtoti norāda, ka visaptveroša tiesu iestāžu reforma ir nozīmīga Albānijas iedzīvotāju prasība, lai atjaunotu viņu uzticēšanos politiskajiem pārstāvjiem un publiskajām institūcijām, un ka vispārējā reformu procesa, tostarp cīņas pret korupciju un organizēto noziedzību, uzticamība un efektivitāte ir atkarīga no pārbaudes procesa veiksmīga iznākuma un tiesu iestāžu reformas īstenošanas; atgādina, ka šādas reformas pieņemšana un īstenošana ir būtiska cīņā pret korupciju un svarīga tiesiskuma nostiprināšanai un tam, lai uzlabotu pamattiesību īstenošanu valstī, arī ar mērķi palielināt visu pilsoņu uzticēšanos tiesu sistēmai;

5.  atzinīgi vērtē jauno tiesu iestāžu reformas stratēģiju 2017.–2020. gadam un tās rīcības plānu, kura mērķis ir panākt lielāku tiesu sistēmas profesionalitāti, efektivitāti un neatkarību, tostarp atkārtoti izvērtēt visus tiesu sistēmas dalībniekus, kā arī īstenošanai paredzēto budžeta līdzekļu palielinājumu; uzsver, ka tieslietu administrācija joprojām ir gausa un neefektīva; norāda, ka nav panākts progress attiecībā uz Augstākās tiesas un administratīvo tiesu vakanču aizpildīšanu un vienotās lietu pārvaldības sistēmas efektīvu izmantošanu; prasa turpināt darbu, lai novērstu jebkādus trūkumus tiesu iestāžu sistēmā, tostarp neatkarības no politiskās ietekmes un citiem varas atzariem trūkumu, selektīvo tiesiskumu, ierobežotu pārskatatbildību, neefektīviem pārraudzības mehānismiem, korupciju un vispārējo tiesvedības ilgumu un piemērošanas gausumu; pauž nožēlu par politisku iejaukšanos izmeklēšanā un iztiesājamās lietās un tāpēc aicina praktiskajā darbībā nostiprināt tiesu iestāžu neatkarību; aicina veikt papildu pasākumus administratīvo tiesu sistēmā, risinot tādas problēmas kā tiesu efektīva pieejamība un resursu piešķiršana, lai tiesas varētu efektīvi strādāt; atkārtoti uzsver, ka krimināltiesību sistēmas reformai vajadzētu būt vērstai uz likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības un viņu rehabilitāciju un reintegrāciju, vienlaikus nodrošinot noziegumu upuru un liecinieku tiesību aizsardzību;

6.  aicina Ad hoc parlamentāro komiteju attiecībā uz vēlēšanu reformu ātri pabeigt vēlēšanu kodeksa novērtējuma izstrādi, vienlaikus pievēršoties visu iepriekšējo EDSO/ODIHR ieteikumu īstenošanai un stiprinot partiju finansēšanas pārredzamību un vēlēšanu procesa godīgumu; aicina kompetentās iestādes nodrošināt savlaicīgu īstenošanu pirms 2017. gada jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kā arī vēlēšanu administrācijas neatkarību un depolitizāciju; atgādina, ka visas politiskās partijas ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta starptautiskajiem standartiem atbilstoša demokrātisku vēlēšanu norise; aicina iestādes mudināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) aktīvi iesaistīties visa vēlēšanu procesa pārraudzībā; atgādina, ka brīvas un godīgas vēlēšanas ir izšķiroši svarīgas, lai turpinātu virzību uz priekšu ES pievienošanās procesā; uzsver, ka ir jārisina problēmas, kas saistītas ar politisko partiju finansēšanu un atbildīgu revīzijas sistēmu;

7.  aicina Albānijas politiskās partijas, kad tās gatavo savus kandidātu sarakstus jaunajām vēlēšanām, ievērot likuma par kriminālnoziedznieku izslēgšanu no valsts amatiem burtu un garu; aicina pilnībā īstenot šo tiesību aktu;

8.  mudina Albānijas iestādes veikt pasākumus, lai atvieglotu ārvalstīs dzīvojošo Albānijas pilsoņu iespēju Albānijas vēlēšanās balsot ārpus valsts;

9.  atzinīgi vērtē parlamenta darbības pārredzamības un iekļaujošā aspekta uzlabošanos, taču aicina stiprināt parlamentārās spējas, kas nepieciešamas, lai uzraudzītu reformu īstenošanu un to atbilstību ES standartiem un labāk izmantotu dažādos pārraudzības mehānismus un institūcijas, lai nodrošinātu valdības atbildīgumu; aicina apstiprināt parlamenta ētikas kodeksu un reglamenta noteikumos ņemt vērā Likumu par parlamenta lomu integrācijas Eiropas Savienībā procesā; piedāvā apzināt veidus, kā ciešāk sadarboties ar Albānijas parlamentu, izmantojot Eiropas Parlamenta atbalsta programmu paplašināšanās dalībvalstu parlamentiem, lai uzlabotu tā spēju radīt kvalitatīvus tiesību aktus, kuri atbilst ES acquis, un darboties kā reformu īstenošanas pārraugam;

10.  pieņem zināšanai centienus panākt iedzīvotājiem draudzīgāku publisko administrāciju un pastāvīgo progresu publiskās administrācijas reformas un publisko finanšu pārvaldības reformas īstenošanā; prasa arī turpmāk nostiprināt Civildienesta likuma un Administratīvo procedūru kodeksa piemērošanu, lai uzlabotu darbā pieņemšanas un paaugstināšanas amatā procedūras, kuru pamatā ir nopelni un sniegums, un stiprinātu institucionālo resursu un cilvēkresursu spējas ar mērķi konsolidēt sasniegumus attiecībā uz efektīvāku, depolitizētu, pārredzamu un profesionālu publisko administrāciju, kas arī varētu nodrošināt sarunu par pievienošanos ES efektīvu norisi; prasa palielināt cilvēktiesību struktūru, tostarp ombuda biroja, autoritāti, autonomiju, efektivitāti un resursus; atzinīgi vērtē Eiropas integrācijas nacionālās padomes iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt publiskās administrācijas un pilsoniskās sabiedrības spējas ar pievienošanos saistītu reformu īstenošanas uzraudzībā; uzsver, ka ir jāaizsargā regulatīvo un pārraudzības struktūru neatkarība;

11.  pieņem zināšanai teritoriālās reformas īstenošanu; uzsver, ka ir nepieciešami būtiski centieni, lai palielinātu no jauna izveidoto pašvaldību struktūru finansiālo un administratīvo spēju;

12.  atzinīgi vērtē galveno pret korupciju vērsto tiesību aktu pieņemšanu, tostarp tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību; tomēr saglabā bažas par to, ka daudzās jomās joprojām ir augsts korupcijas līmenis, kas ir nopietna problēma un mazina tautas uzticēšanos valsts iestādēm; pauž bažas par to, ka svarīgākajās korupcijas novēršanas institūcijās joprojām notiek politiska iejaukšanās un to administratīvās spējas ir ierobežotas; norāda, ka nepietiekama iestāžu sadarbība un nepietiekama savstarpēja informācijas apmaiņa joprojām kavē aktīvu izmeklēšanu un efektīvu apsūdzību korupcijas lietās; uzsver, ka ir nepieciešams atbilstīgāks tiesiskais regulējums attiecībā uz interešu konfliktiem, lobēšanas reglamentēšanu un iestāžu labāku sadarbību, īpaši starp policijas un prokuratūras dienestiem, lai uzlabotu to rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošiem spriedumiem, tostarp augsta līmeņa lietās;

13.  atzinīgi vērtē cīņai pret organizēto noziedzību paredzētās stratēģijas un rīcības plāna īstenošanas turpināšanu un ciešāku policijas starptautisko sadarbību; prasa arī likvidēt organizētās noziedzības tīklus un palielināt galīgo notiesājošo spriedumu skaitu organizētās noziedzības lietās, pastiprinot sadarbību starp starptautiskajām organizācijām, policijas un prokuratūras dienestiem, kā arī stiprinot institucionālās un operacionālās spējas; pauž bažas par to, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas rādītāji joprojām ir ļoti zemi, un aicina palielināt finanšu izmeklēšanas spēju un izmantošanu, lai uzlabotu rezultātus šajās jomās; norāda — lai gan arvien vairāk tiek izmeklētas lietas, kas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, galīgo notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir neliels;

14.  lai gan atzinīgi vērtē nesenās pret marihuānas audzēšanu vērstās operācijas, aicina pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir izskaust narkotiku audzēšanu, ražošanu un tirdzniecību Albānijā un saistītus organizētās noziedzības tīklus, tostarp — nostiprinot starptautisko un reģionālo sadarbību; tomēr norāda, ka policijai un prokuratūrai neizdodas atklāt noziedzīgos tīklus, kuri stāv aiz narkotiku audzēšanas;

15.  aicina pastiprināt centienus tikt galā ar nekontrolētu nelegālu ieroču kontrabandu, tostarp šajā nolūkā pastiprinot sadarbību ar ES, kā arī iznīcinot atlikušos kājnieku ieroču un vieglo ieroču krājumus un uzlabojot noliktavu stāvokli; pauž bažas par ļoti augsto ar šaujamieročiem saistīto slepkavību līmeni Albānijā;

16.  aicina palielināt valdības spēju atrast, arestēt un konfiscēt ieņēmumus no kibernoziegumiem un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju internetā;

17.  mudina Albāniju vēl vairāk uzlabot savu tiesisko regulējumu attiecībā uz starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu bēgļiem; atzinīgi vērtē Albānijas policijas centienus pastiprināt informācijas apmaiņu ar Frontex un aicina vēl vairāk stiprināt sadarbību starp ES un Albāniju, lai aizsargātu bēgļu tiesības saskaņā ar starptautiskiem standartiem un ES pamatvērtībām; pauž bažas par cilvēku tirdzniecības lietu skaita neseno palielināšanos; aicina pastiprināt centienus cilvēku tirdzniecības novēršanai, īpašu uzmanību pievēršot šādas cilvēku tirdzniecības galvenajiem upuriem, proti, nepavadītiem nepilngadīgajiem, sievietēm un meitenēm;

18.  pauž bažas par cietumu pārpildītību un (ziņojumiem par) nepietiekamo medicīnisko aprūpi aizturēšanas vietās, kā arī par nepienācīgu izturēšanos pret aizdomās turētajiem policijas iecirkņos; iesaka pārskatīt sodu sistēmu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju un vairāk izmantot alternatīvas apcietinājumam;

19.  pieņem zināšanai tās ar ES saistītās sadarbības uzlabošanos, kura notiek starp valsts institūcijām un PSO, tostarp PSO līdzdalību Eiropas integrācijas nacionālās padomes (NCEI) sanāksmēs; norāda, ka pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība ir jebkuras demokrātiskas sistēmas svarīga sastāvdaļa; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešama vēl ciešāka koordinācija ar PSO visos valdības līmeņos, tostarp vietējā līmenī; šajā saistībā atzinīgi vērtē Pilsoniskās sabiedrības nacionālās padomes (NCCS) izveidi; prasa efektīvi īstenot tiesības uz informāciju un sabiedrisko apspriešanu un nodrošināt PSO piemērojamā fiskālā režīma labāku regulējumu;

20.  atgādina, ka viena no galvenajām prioritātēm ir nepieciešamība nostiprināt cilvēktiesību, minoritāšu tiesību un diskriminācijas novēršanas politikas aizsardzību, tostarp nostiprinot to izpildi; mudina kompetentās iestādes vēl vairāk uzlabot visu minoritāšu iekļaušanas un tolerances garu valstī saskaņā ar Eiropas minoritāšu aizsardzības standartiem, tostarp palielinot Valsts komitejas minoritāšu jautājumos lomu; atzinīgi vērtē sākotnējos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz minoritāšu aizsardzību, un aicina Albāniju pieņemt ietvarlikumu par minoritāšu aizsardzību un ratificēt Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartu; pieņem zināšanai plašo apspriešanās procesu, kurā bija iesaistītas neatkarīgas iestādes, minoritāšu asociācijas un pilsoniskā sabiedrība; uzsver nepieciešamību uzlabot romu, ēģiptiešu un citu etnisko minoritāšu dzīves apstākļus; prasa veikt konkrētas rīcības, piemēram, romu un ēģiptiešu civilstāvokļa reģistrāciju (dzimšanas apliecības un personas identitātes dokumentus); prasa turpināt centienus, lai uzlabotu viņu piekļuvi nodarbinātībai un visiem sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei, sociālajiem mājokļiem un juridiskajai palīdzībai; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, romu bērnu iekļaušana izglītības sistēmā joprojām ir viszemākajā līmenī šajā reģionā;

21.  atzinīgi vērtē ombuda biroja centienus uzlabot tiesību aktus cilvēktiesību jomā, jo īpaši tiesu iestāžu reformas kontekstā; atzinīgi vērtē mazāk aizsargātu grupu tiesību un cilvēka cieņas, brīvības, līdztiesības un tiesiskuma aktīvu veicināšanu; pauž nožēlu par to, ka ombuda biroja darbu joprojām ierobežo nepietiekams finansējums un personāla trūkums tā centrālajā birojā un vietējos birojos; aicina palielināt ombuda biroja autoritāti, autonomiju, efektivitāti un resursus;

22.  joprojām pauž bažas par diskrimināciju un par to, ka trūkst atbilstošu pasākumu, lai aizsargātu sievietes un meitenes, kas pieder pie nelabvēlīgā stāvoklī esošām un atstumtām grupām, kā arī par daudzajiem pret sievietēm un meitenēm vērstajiem vardarbības gadījumiem ģimenē; uzsver, ka ir nepieciešami papildu centieni, lai gūtu panākumus diskriminācijas novēršanas lietās; aicina kompetentās iestādes turpināt palielināt informētību par vardarbību ģimenē un novērst to, kā arī uzlabot atbalstu no vardarbības ģimenē cietušajiem; atkārtoti prasa pilnīgi īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju); mudina iestādes novērst ar dzimumu saistītus stereotipus, īstenojot sistemātisku izglītību, publiskas debates un valdības pasākumus;

23.  aicina uzlabot institucionālos mehānismus, lai aizsargātu bērnu tiesības un novērstu bērnu darbu;

24.  norāda, ka nepieciešami turpmāki centieni, lai Albānijā, pilnīgi īstenojot attiecīgos tiesību aktus, aizsargātu visu minoritāšu tiesības; iesaka Prespas, Golo Brdo un Goras reģionos dzīvojošo bulgāru tiesības nostiprināt tiesību aktos un nodrošināt praksē;

25.  atzinīgi vērtē LGBTI tiesību aizsardzības uzlabojumus un valsts rīcības plāna LGBTI 2016.–2020. gadam pieņemšanu un mudina valdību turpināt tās programmas pasākumu īstenošanu un tālāk konsolidēt valdības sadarbību ar LGBTI pilsoniskās sabiedrības organizācijām; turklāt mudina valdību un likumdevējus nodrošināt, ka dzimuma atzīšanas nosacījumi atbildīs standartiem, kas noteikti Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2010) dalībvalstīm par pasākumiem, lai apkarotu diskrimināciju, kuras pamatā ir seksuālā orientācija vai dzimuma identitāte;

26.  pauž nožēlu par to, ka kompetentās iestādes līdz šim nav veikušas efektīvu kriminālizmeklēšanu par dzīvību zaudēšanu 2011. gada 21. janvāra demonstrācijā; aicina iestādes bez liekas kavēšanās nodrošināt tiesiskumu personām, kas cietušas 2011. gada 21. janvāra notikumos;

27.  uzteic reliģisko iecietību un reliģisko kopienu labo sadarbību; mudina kompetentās iestādes un reliģiskās kopienas sadarboties, lai saglabātu un veicinātu reliģisko saskaņu atbilstoši valsts Konstitūcijai; uzskata, ka ir būtiski novērst islāmisko radikalizāciju, īstenojot mērķtiecīgu pieeju izlūkošanas, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs, tostarp panākot distancēšanos un reintegrējot no ārzemēm atgriezušos kaujiniekus, sadarbībā ar PSO un reliģiskajām kopienām cīnoties pret vardarbīgu ekstrēmismu un pastiprinot reģionālo un starptautisko sadarbību šajā jomā; atzinīgi vērtē valsts visaptverošo tiesisko regulējumu terorisma finansēšanas novēršanai un cīņai pret to; uzsver, ka visiem pasākumiem būtu jebkādos apstākļos jānodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; uzsver, cik liela nozīme ir īpašām izglītības programmām, lai novērstu radikalizāciju, kā arī attiecīgo personu rehabilitācijai un sociāljai reintegrācijai;

28.  pauž nožēlu par to, ka pagājušajā gadā panākts tikai neliels progress attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību; atkārtoti norāda uz profesionālu un neatkarīgu privāto un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ārkārtīgi lielo nozīmi; pauž bažas par politisko ietekmi plašsaziņas līdzekļos un žurnālistu vidū plaši izplatīto pašcenzūru; norāda uz Likuma par audiovizuālajiem medijiem lēno īstenošanu un kavēšanos Audiovizuālo mediju iestādes (AMA) vakanču aizpildīšanā; prasa veikt pasākumus, lai celtu žurnālistu profesionālos un ētiskos standartus un veicinātu atbilstošu darba līgumu slēgšanu ar žurnālistiem, veicinātu pārredzamību attiecībā uz valdības reklāmu plašsaziņas līdzekļos un nodrošinātu regulatīvās iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas neatkarību, objektivitāti un pārskatatbildību, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās parlamenta vēlēšanas; atkārtoti uzsver nepieciešamību steidzami pabeigt un pieņemt sabiedriskās raidorganizācijas RTSH iekšējos statūtus un pabeigt pāreju uz digitālo apraidi;

29.  atzinīgi vērtē uzlabojumus fiskālajā konsolidācijā, labākus uzņēmējdarbības rādītājus un centienus cīnīties pret neoficiālo ekonomiku; tomēr joprojām norāda uz trūkumiem, kas turpinās tiesiskuma jomā, un apgrūtinošu regulatīvo vidi, kas kavē investīcijas; pauž bažas par to, ka migrantu veiktie naudas pārskaitījumi ievērojami stimulē iekšzemes pieprasījumu; mudina kompetentās iestādes veikt pasākumus, lai uzlabotu līgumu īstenošanu un nodokļu iekasēšanu, kā arī turpināt īstenot tiesu iestāžu reformu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi; pauž bažas par tiešo iepirkumu augsto līmeni un atklātu iepirkuma konkursu trūkumu, kā arī ilgtermiņa ārpakalpojumu un PPP līgumu noslēgšanu, par kuras pozitīvo ietekmi uz sabiedrības interesēm pastāv šaubas;

30.  iesaka iestādēm paātrināt būvniecību lielos infrastruktūras projektos, piemēram, būvējot moderna autoceļa un dzelzceļa savienojumu starp Skopji un Tirānu kā daļu no VIII koridora;

31.  ar bažām norāda uz ierobežoto administratīvo spēju vides tiesību aktu piemērošanā un slikto atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu, kas bieži izraisa noziegumu pret vidi, apdraudot Albānijas ekonomiskos resursus un radot šķēršļus resursu ziņā efektīvai ekonomikai; uzsver, ka ir jāuzlabo ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāte un jānodrošina sabiedrības līdzdalība un apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību attiecīgajos projektos; uzsver, ka ir ļoti svarīgi sasniegt klimata pārmaiņu mērķus, negatīvi neietekmējot bioloģisko daudzveidību, ainavu, ūdens resursus, dzīvniekus, augus un vietējos iedzīvotājus; pauž nopietnas bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas datiem 44 no 71 hidroelektrostacijas tiek būvētas aizsargājamās teritorijās;

32.  uzsver, ka hidroelektrostaciju un hidroenerģijas būvju ietekme uz vidi un sociāli ekonomiskā ietekme bieži vien netiek pienācīgi izvērtēta, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskiem standartiem un attiecīgajiem ES tiesību aktiem dabas aizsardzības jomā; iesaka valdībai apsvērt iespēju izveidot Vjosas nacionālo parku līdzās upei visā tās garumā un atcelt plānus Vjosas upē būvēt hidroelektrostaciju un apakšstacijas; mudina turpināt pieskaņoties ES tiesību aktiem enerģētikas jomā, jo īpaši valsts enerģētikas stratēģijas pieņemšanā, lai sekmētu neatkarību enerģētikas jomā un energoefektivitāti; atzinīgi vērtē valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā 2015.–2020. gadam;

33.  norāda, ka joprojām ir jānodrošina efektīva īpašumtiesību piemērošana; mudina rīkoties, lai pabeigtu īpašuma reģistrācijas, restitūcijas un kompensācijas procesu un atjauninātu un efektīvi īstenotu 2012.–2020. gada stratēģiju par īpašumtiesībām; mudina iestādes arī izstrādāt ceļvedi, šajā saistībā nosakot skaidrus pienākumus un termiņus, un īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu, lai informētu bijušos īpašniekus par viņu tiesībām un pienākumiem attiecībā uz īpašuma restitūciju; aicina uzlabot pārredzamību, juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz tiesību aktiem par komunistu valdīšanas periodā konfiscēto īpašumu kompensēšanu; aicina iecelt nacionālo koordinatoru īpašumtiesību jautājumos un paātrināt īpašuma reģistrācijas un kartografēšanas procesu, tostarp īpašuma digitalizāciju;

34.  uzsver, ka pētniecībai ir liela nozīme, lai atklātu bijušā komunistu režīma izdarītos noziegumus, kā arī uzsver valsts iestāžu morālo, politisko un juridisko atbildību šajā procesā; aicina iestādes izstrādāt pienācīgus tiesiskā regulējuma pasākumus, lai palīdzētu rehabilitēt upurus, tostarp piešķirt kompensācijas fiziskām personām un viņu ģimenēm, un atcelt visus politiski motivētos tiesas lēmumus, kas joprojām ir spēkā; mudina valsts iestādes veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos, kuri komunistiskās diktatūras laikā izdarīja noziegumus pret cilvēci;

35.  norāda, ka ir svarīgi ņemt vērā valsts komunistisko pagātni, lai cīnītos pret cilvēktiesību pārkāpumiem un nodrošinātu patiesību un taisnīgumu upuriem; atzinīgi vērtē likumu, ar ko tiek izveidota iestāde Sigurimi lietu atvēršanai; atzinīgi vērtē to, ka EDSO misija un Vācijas vēstniecība publicēja apsekojumu „The knowledge and public perceptions of the communist past in Albania and its future expectations” (Sabiedrības zināšanas un viedoklis par Albānijas komunistisko pagātni un nākotnes cerības); uzskata, ka šie pasākumi palīdzēs izveidot dialogu par pagātni un izstrādāt nākotnes prognozes;

36.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sociālo dialogu, PSO līdzdalību, sociālo partneru spējas un sociālo tiesību piemērošanas mehānismus; mudina valdību modernizēt izglītības sistēmu, lai izveidotu iekļaujošāku sabiedrību, samazinātu nevienlīdzību un diskrimināciju un labāk nodrošinātu jauniešus ar prasmēm un zināšanām; uzsver izglītībai, nodarbinātībai un sociālajai politikai paredzētā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) atbalsta nozīmību;

37.  aicina Albānijas iestādes stiprināt politiku attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuras joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt izglītībai, darbam, veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un lēmumu pieņemšanai, tostarp ar šķēršļiem, kas viņiem neļauj brīvi īstenot tiesības balsot;

38.  ar bažām norāda, ka atkal ir palielinājies albāņu iesniegtu to patvēruma pieteikumu skaits ES dalībvalstīs, kas atzīti par nepamatotiem; mudina valdību nekavējoties un apņēmīgi rīkoties, lai risinātu šo problēmu un pastiprinātu izpratnes veicināšanas, sociāli ekonomiskā atbalsta un profilakses pasākumus šajā jautājumā, kā arī novērst veicinošos faktorus, kas ir saistīti ar strukturālām nepilnībām sociālās aizsardzības, izglītības un veselības aprūpes politikā; uzsver, ka Robežu un migrācijas ģenerāldirektorātam un robežpolicijai jānodrošina pietiekami daudz cilvēkresursu un arī jāuzlabo attiecīgo iestāžu sadarbība, lai labāk varētu cīnīties pret neatbilstīgu migrāciju;

39.  izsaka Albānijai atzinību par to, ka tā turpina pilnībā ievērot attiecīgās ES deklarācijas un Padomes secinājumus, tādējādi apliecinot nepārprotamu apņēmību virzībā uz Eiropas integrāciju un solidaritāti; uzsver, ka nepārtraukts un konstruktīvs Albānijas ieguldījums reģiona politiskajā stabilitātē ir svarīgs un nepieciešams;

40.  atzinīgi vērtē Albānijas iestāžu lēmumu saskaņot valsts ārpolitiku ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/1671, ar ko atjauno ierobežojošos ES pasākumus pret Krieviju;

41.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labas kaimiņattiecības, kas joprojām ir būtiska paplašināšanās procesa un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu daļa; atzinīgi vērtē Albānijas konstruktīvo un aktīvo lomu reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību veicināšanā ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Albānijas dalību Sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvā;

42.  uzteic gan Albāniju, gan Serbiju par to apņemšanos turpināt uzlabot divpusējās attiecības un stiprināt reģionālo sadarbību politiskā un sabiedriskā līmenī, piemēram, izmantojot Reģionālo jaunatnes sadarbības biroju (RYCO), kura galvenā mītne atrodas Tirānā; mudina abas valstis turpināt labo sadarbību, lai veicinātu izlīgumu reģionā, jo īpaši īstenot programmas jauniešiem, piemēram, tās, kas ir pieejamas saistībā ar Pozitīvo darba kārtību jauniešiem Rietumbalkānu valstīs;

43.  pieņem zināšanai nesenās domstarpības starp Albāniju un Grieķiju un iesaka abām pusēm atturēties no darbībām vai paziņojumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt attiecības;

44.  atkārtoti prasa Komisijai iekļaut tās ziņojumos informāciju par Albānijai sniegto IPA atbalstu un īstenoto pasākumu efektivitāti, īpaši par IPA atbalstu, kas piešķirts galveno prioritāšu un attiecīgo projektu īstenošanai;

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Albānijas valdībai un parlamentam.


2016. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu
PDF 457kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu (2016/2313(INI))
P8_TA(2017)0037A8-0026/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–  ņemot vērā Protokolu par Sadarbības un asociācijas nolīguma pielāgošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un šā protokola parafēšanu 2016. gada 18. jūlijā un parakstīšanu 2016. gada 15. decembrī,

–  ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas 2016. gada 15. februāra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu “Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. septembra secinājumus par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā ES Padomes prezidentūras 2016. gada 13. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) pirmo sanāksmi, kas notika Sarajevā 2015. gada 5. un 6. novembrī, un Stabilizācijas un asociācijas padomes (SAP) un Stabilizācijas un asociācijas komitejas pirmās sanāksmes starp Bosniju un Hercegovinu un ES, kuras attiecīgi notika 2015. gada 11. un 17. decembrī,

–  ņemot vērā Parīzes 2016. gada 4. jūlija augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Parīzes 2016. gada augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 1. augusta kopīgo paziņojumu par Bosnijas un Hercegovinas iestāžu vienošanos par svarīgākajiem pasākumiem ceļā uz ES,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 17. septembra kopīgo paziņojumu pēc Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas lēmuma par Serbu Republikas (SR) dienu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 9. novembra paziņojumu “2016. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2016)0715), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2016. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu” (SWD(2016)0365),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu “ES pirmspievienošanās palīdzība administratīvās spējas stiprināšanai Rietumbalkānos: metarevīzija”(1),

–  ņemot vērā Augstā pārstāvja miera līguma īstenošanas procesā Bosnijā un Hercegovinā piecdesmito ziņojumu ANO Drošības padomei(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas Apvienoto Nāciju Organizācijā vadītāja V. E. João Vale de Almeida paziņojumu, ko tas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā 2016. gada novembrī sniedza ANO Drošības padomes debatēs par tēmu “Stāvoklis Bosnijā un Hercegovinā”,

–  ņemot vērā 2015. gada jūlijā pieņemto 2015.–2018. gada Reformu programmu Bosnijai un Hercegovinai un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdību 2016. gada 23. augustā pieņemto Saskaņošanas mehānismu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0026/2017),

A.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna integrēt Bosniju un Hercegovinu Eiropas Savienībā un saglabāt tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību; tā kā ir panākti rezultāti tās ceļā uz integrāciju ES; tā kā Padome lūdza Komisiju sagatavot atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas dalības pieteikumu;

B.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs 2016. gada 9. decembrī Sarajevā iesniedza anketu Bosnijas un Hercegovinas atbildīgajām iestādēm;

C.  tā kā autonomo tirdzniecības pasākumu apturēšana tiks atcelta pēc tam, kad būs parakstīts un provizoriski piemērots Protokols par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) pielāgošanu;

D.  tā kā, izstrādājot Bosnijas un Hercegovinas 2013.–2018. gada Reformu programmu, atbildīgās iestādes visos līmeņos atzina, ka ir steidzami nepieciešams uzsākt ekonomikas atjaunošanas un modernizācijas procesu, kura mērķis ir radīt jaunas darbvietas un veicināt ilgtspējīgu, efektīvu, sociāli taisnīgu un stabilu ekonomikas izaugsmi; tā kā Bosnija un Hercegovina ir parādījusi apņemšanos un gatavību turpināt nepieciešamās sociālās un ekonomiskās reformas, lai samazinātu joprojām pārāk augsto jauniešu bezdarba līmeni;

E.  tā kā neatkarīga, funkcionāla un stabila tiesu vara ir svarīga, lai nodrošinātu tiesiskumu un virzību ceļā uz pievienošanos ES;

F.  tā kā izlīguma procesa ilgtspējību joprojām apdraud problēmas; tā kā turpmāku izlīgumu veicinās virzība ceļā uz pievienošanos ES;

G.  tā kā Bosnija un Hercegovina joprojām nav īstenojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECHR) Sejdić-Finci, Zornić un Pilav lietās pieņemtos nolēmumus;

H.  tā kā korupcija, tostarp augstākajā līmenī, joprojām ir plaši izplatīta;

I.  tā kā Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir 74 000 iekšēji pārvietoto personu un ievērojams skaits tās bēgļu uzturas kaimiņvalstīs, pārējā Eiropas teritorijā un visā pasaulē, un 6808 personas ir bezvēsts pazudušas;

J.  tā kā izglītībai ir būtiska nozīme iecietīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā un sekmēšanā, kā arī starpkultūru, reliģiskās un etniskās sapratnes veicināšanā šajā valstī;

K.  tā kā Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo, 1991. gads);

L.  tā kā (potenciālās) kandidātvalstis tiek vērtētas pēc to nopelniem un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu īstenošanas ātrums un kvalitāte,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Padome izskata Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES un anketas iesniegšanu, un cer sagaidīt Komisijas atzinumu par dalības pieteikumu pēc tā būtības; aicina kompetentās Bosnijas un Hercegovinas iestādes visos līmeņos aktīvi veicināt šo procesu un sadarboties un saskaņoti piedalīties Komisijas atzinuma izstrādē, nodrošinot vienotu un saskaņotu atbilžu kopumu Komisijas izziņas darbā; norāda, ka šī uzdevuma izpilde būs arī apliecinājums tam, ka valsts ir darboties spējīga; atkārto, ka ES pievienošanās process ir iekļaujošs process, kurā ir iesaistītas visas ieinteresētās personas;

2.  atzinīgi vērtē trīspusējās prezidentūras nozīmīgo lomu pārējo iesaistīto iestāžu motivēšanā visos līmeņos, lai tās ieguldītu spēkus savu attiecīgo uzdevumu izpildē vispārējā valsts tuvināšanās ES procesā;

3.  atzinīgi vērtē 2015.–2018. gada Reformu programmas īstenošanas progresu, kā arī valsts apņemšanos turpināt institucionālas un sociāli ekonomiskas reformas; atgādina, ka jaunās ES pieejas attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu pieņemšanu izraisīja sarežģītā sociāli ekonomiskā situācija valstī un pieaugošā iedzīvotāju neapmierinātība; norāda, ka situācija pašreiz ir kļuvusi nedaudz labāka, tomēr uzsver, ka harmonizēta un efektīva Reformu programmas īstenošana saskaņā ar rīcības plānu ir nepieciešama, lai panāktu reālas izmaiņas visā valstī un manāmi uzlabotu visu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīvi;

4.  aicina turpināt reformu īstenošanu, lai pārveidotu Bosniju un Hercegovinu par pilnībā efektīvu, iekļaujošu un funkcionējošu valsti, kuras pamatā ir tiesiskums, nodrošinot vienlīdzību un demokrātisko pārstāvību visām tās tautām un iedzīvotājiem; pauž nožēlu, ka kopējos reformu centienus joprojām bieži traucē etniskās un politiskās atšķirības, kuru iemesls ir dziļas integrāciju apdraudošas tendences, kas apgrūtina demokrātisko attīstību, un pārlieku liela valsts pārvaldes politizācija; uzsver, ka Bosnija un Hercegovina nebūs veiksmīga kandidāte dalībai ES, kamēr nebūs izveidoti atbilstīgi institucionāli apstākļi; mudina visus politiskos līderus strādāt, lai ieviestu nepieciešamās izmaiņas, tostarp vēlēšanu likuma reformas, ņemot vērā arī principus, kas pausti iepriekšējās rezolūcijās, piemēram, federālisma, decentralizācijas un leģitīmas pārstāvības principus, nolūkā nodrošināt to, ka visi iedzīvotāji uz vienlīdzīgu nosacījumu pamata var iesniegt savu kandidatūru, izmantot tiesības būt ievēlētiem un sniegt ieguldījumu visos politiskajos līmeņos; uzskata, ka ir būtiski saglabāt vienprātību par ES integrāciju un saskaņotā veidā sekmēt tiesiskumu, tostarp apkarot korupciju un organizēto noziedzību, reformēt tiesu varu un valsts pārvaldi; tāpat uzsver, ka ir nepieciešams nepārtraukti un efektīvi pievērst uzmanību sociālo un ekonomikas reformu īstenošanai, kurām joprojām ir jābūt prioritārām;

5.  atzinīgi vērtē vienošanos par koordinācijas mehānisma par ES lietām izveidi, kura uzdevums ir uzlabot pievienošanās procesa funkcionalitāti un efektivitāti, tostarp attiecībā uz ES finansiālo palīdzību, un kurš nodrošinās labāku sadarbību ar ES; aicina to drīz īstenot; turklāt aicina nodrošināt efektīvu sadarbību un saziņu starp visiem valdības līmeņiem un ar ES, lai sekmētu pielāgošanos acquis un tā īstenošanu un lai nodrošinātu apmierinošas atbildes uz Komisijas jautājumiem atzinuma izstrādes procesā; uzskata par nepieņemamu to, ka Serbu Republikas (SR) valdība cenšas izveidot paralēlus saziņas kanālus, pieņemot noteikumus par tiešu ziņošanu Komisijai; aicina vairāk nostiprināt Eiropas integrācijas direktorāta nozīmi un spējas, lai tas pilnībā uzņemtos koordinēšanas funkcijas SAN īstenošanā un pievienošanās procesā kopumā;

6.  pauž gandarījumu par Protokola par SAN pielāgošanu parakstīšanu, kurš provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 1. februāra, automātiski atjaunojot autonomos tirdzniecības pasākumus, kuri tika apturēti no 2016. gada 1. janvāra; cer, ka šā protokola ratifikācija būs ātra un netraucēta;

7.  pauž nožēlu, ka joprojām nav pieņemts SAPK reglaments, jo tiek īstenoti mēģinājumi ieviest etnisku bloķēšanu SAPK reglamentā, līdz ar to Bosnija un Hercegovina ir kļuvusi par vienīgo paplašināšanās valsti, kurā nevarēja pienācīgi izveidot šādu struktūru; mudina Bosnijas un Hercegovinas parlamenta vadošās struktūras nekavējoties rast risinājumu, lai izpildītu ES institucionālā un tiesiskā regulējuma prasības, un nodrošināt jēgpilnu pievienošanās procesa parlamentāro uzraudzību; atgādina, ka SAN ir iekļauta prasība pieņemt reglamentu un tā nepieņemšana ir tiešs SAN īstenošanas pārkāpums;

8.  atzinīgi vērtē dažus uzlabojumus vēlēšanu tiesību aktos, kas tiek veikti saskaņā ar EDSO/ODIHR ieteikumiem; atzīmē, ka 2016. gada 2. oktobra vietējās vēlēšanas visā visumā noritēja atbilstīgi noteiktajai kārtībai; pauž nožēlu, ka ir pagājuši seši gadi, tomēr Mostaras iedzīvotājiem joprojām ir liegtas demokrātiskās tiesības ievēlēt vietējos pārstāvjus, ņemot vērā pastāvīgās nesaskaņas politisko vadītāju starpā; mudina ātri īstenot Konstitucionālās tiesas lēmumu par Mostaru, grozot vēlēšanu tiesību aktus un šīs pilsētas statūtus; pauž stingru nosodījumu par nepieņemamo vardarbību pret vēlēšanu amatpersonām Stolacā un aicina kompetentās iestādes atrisināt šo situāciju, ievērojot tiesiskumu, tostarp uzsākot izmeklēšanu par visiem vardarbības aktiem un vēlēšanu pārkāpumiem, kā arī saucot pie atbildības vainīgos; pieņem zināšanai, ka Bosnijas un Hercegovinas Galvenā vēlēšanu komisija anulēja vēlēšanas Solacā un aicina rīkot atkārtotas vēlēšanas atbilstīgi demokrātijas standartiem — miermīlīgā veidā un iecietības gaisotnē;

9.  pauž nožēlu, ka paustā politiskā apņemšanās apkarot korupciju nav devusi taustāmus rezultātus; uzsver, ka nav datu reģistra par plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušām lietām un ka tiesiskais un institucionālais regulējums sistēmiskas korupcijas apkarošanai, piemēram, politisko partiju finansēšanas, publiskā iepirkuma, interešu konfliktu un aktīvu atklāšanas jomā, ir vājš un nepietiekams; atzīst panākto progresu, pieņemot korupcijas apkarošanas rīcības plānus un izveidojot korupcijas novēršanas struktūras dažādos pārvaldības līmeņos, un aicina šos lēmumus īstenot konsekventi un ātri; ar bažām atzīmē, ka sadrumstalotība un vāja aģentūru sadarbība apgrūtina korupcijas apkarošanas pasākumu efektivitāti; aicina panākt lielāku specializāciju policijā un tiesu varas iestādēs, izveidojot atbilstošus koordinācijas kanālus; uzsver nepieciešamību izveidot datu reģistru par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas efektīvu kontroli, izstrādāt pārredzamas nodarbinātības procedūras plašāka publiskā sektora vajadzībām, kā arī izskaust korupciju visos publiskā iepirkuma posmos;

10.  uzsver, ka 2013. gada uzskaites rezultāti ir svarīgs pamats, lai sniegtu pienācīgu atbildi uz Komisijas anketu, un tiem ir būtiska nozīme efektīvas sociāli ekonomiskās plānošanas nodrošināšanā; atzinīgi vērtē starptautiskās uzraudzības operācijas galīgo novērtējumu, kurā ir secināts, ka uzskaite Bosnijā un Hercegovinā kopumā tika veikta saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; pauž nožēlu par to, ka Serbu Republika (SR) atteicās uzskaites rezultātus atzīt par likumīgiem un ka SR iestādes publicēja savus rezultātus, kas atšķīrās no Bosnijas un Hercegovinas Statistikas aģentūras apstiprinātajiem rezultātiem; aicina SR iestādes pārskatīt pieeju šajā jautājumā; aicina Bosnijas un Hercegovinas statistikas aģentūras panākt būtisku progresu šajā izšķirošajā jomā un saskaņot to statistikas datus un metodes ar Eurostat standartiem;

11.  atgādina, ka profesionāla, efektīva un uz nopelniem balstīta valsts pārvalde ir jebkuras valsts, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti, integrācijas pamats; pauž bažas par pastāvīgo valsts pārvaldes sadrumstalotību un politizāciju, kas traucē veikt institucionālās un leģislatīvās reformas un padara sarežģītākus un dārgākus valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem; steidzamā kārtā aicina panākt saskaņotāku pieeju politikas izstrādē un koordinācijā visos valdības līmeņos, valsts pārvaldes un publiskā sektora depolitizāciju, labāku vidēja termiņa plānošanu un skaidru publisko finanšu pārvaldības stratēģiju;

12.  atkārtoti pauž bažas, ka turpinās sadrumstalotības process četru atšķirīgu juridisku sistēmu virzienā; uzsver, ka strauji nepieciešams atrisināt nenovērstos tiesu varas trūkumus, stiprināt tiesu efektivitāti un neatkarību, tostarp depolitizējot tiesu varu, apkarot korupciju tiesu varas iestādēs un ieviest piemērotas tiesas nolēmumu izpildes procedūras; mudina strauji pieņemt rīcības plānu 2014.–2018. gada tieslietu sektora reformas īstenošanai; aicina pilnībā ieviest tiesību aktus par bērnu aizsardzību un efektīvas tiesu pieejamības nodrošināšanu bērniem; atzinīgi vērtē likuma par bezmaksas juridisko palīdzību valsts līmenī pieņemšanu un Augstākās tiesas un prokuratūras padomes ieviestās pamatnostādnes par interešu konfliktu novēršanu un integritātes plānu un disciplināro pasākumu izveidi;

13.  aicina stiprināt tiesu varas iestāžu vispārējo efektivitāti, palielināt jaunu tiesnešu un prokuroru atlases procesa pārredzamību un objektivitāti, kā arī stiprināt pārskatatbildības un integritātes mehānismus tiesu varas iestādēs; uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot interešu konfliktu novēršanas mehānismus un izveidot mehānismus finanšu pārskatu un aktīvu atklāšanas pārredzamības nodrošināšanai tiesu iestādēs; atzīmē, ka Bosnijas un Hercegovinas tiesu varas iestāžu trūkumu novēršanā liela nozīme ir strukturētajam dialogam par tiesiskumu; aicina atrast leģislatīvu risinājumu, kas ļautu visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā sekot lietu izskatīšanas efektivitātei;

14.  pauž nožēlu, ka netiek īstenots liels skaits Konstitucionālās tiesas lēmumu, tostarp lēmums par Mostaras iedzīvotāju demokrātisko pamattiesību balsot vietējās vēlēšanās ievērošanu; aicina raiti īstenot visus šos lēmumus; īpaši uzsver Konstitucionālās tiesas lēmumu par SR dienu, kas tika apstrīdēts 2016. gada 25. septembra referendumā; uzskata to par nopietnu Vispārējā pamatlīguma par mieru pārkāpumu un par uzbrukumu tiesu sistēmai un tiesiskumam; uzsver, ka nepieciešams dialogs, nevis vienpusējas iniciatīvas; uzsver, ka nacionālistiska un populistiska retorika un darbības ir nopietni šķēršļi attīstībai un ka tiesiskuma un valsts konstitucionālās sistēmas ievērošanai ir visbūtiskākā nozīme ceļā uz Eiropas Savienību un Bosnijas un Hercegovinas miera un stabilitātes saglabāšanā;

15.  asi nosoda SR joprojām spēkā esošo Likumu par kārtību, kas apdraud svarīgākās demokrātiskās tiesības attiecībā uz pulcēšanās, biedrošanās un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī SR spēkā esošos noteikumus par nāvessodu; mudina pilnībā īstenot Likumu par brīvu piekļuvi informācijai; mudina atbildīgās iestādes ātri īstenot Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem papildprotokolu saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu par rasistisku un ksenofobisku aktu īstenošanu, izmantojot datorsistēmas;

16.  mudina visu pušu vadītājus atturēties no šķeltnieciskas, nacionālistiskas un separātiskas retorikas, kas polarizē sabiedrību, kā arī rīcības, kas apdraud valsts kohēziju, suverenitāti un integritāti; tā vietā mudina tos nopietni iesaistīties reformās, kas uzlabos Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju sociāli ekonomiskos apstākļus, izveidos demokrātisku, iekļaujošu un darboties spējīgu valsti un virzīs to tuvāk ES;

17.  uzsver, ka svarīga nozīme ir Konstitucionālās tiesas nesen pieņemtajam nolēmumam par dibinātājstatusa principu un visu trīs vēsturisko tautu vienlīdzīgajām tiesībām ievēlēt pašām savus likumīgos politiskos pārstāvjus, balstoties uz likumīgu un proporcionālu pārstāvību Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlamenta Tautas palātā;

18.  atzīmē apmierinošo sadarbību kara noziegumu jautājumā ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un mudina panākt ciešāku reģionālo sadarbību saistībā ar kara noziegumu izskatīšanu; pauž bažas par to, ka kara noziegumu izskatīšanā tiek piemēroti atšķirīgi juridiskie standarti; atzinīgi vērtē to, ka mazinās neatrisināto lietu uzkrājums saistībā ar iekšējiem kara noziegumiem un ka ir panākts lielāks progress, veiksmīgi saucot pie atbildības vainīgos kara noziegumos, kas ir saistīti ar seksuālu vardarbību; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības delegācijas un Bosnijas un Hercegovinas Finanšu un maksājumu ministrijas vienošanos par prokuratūras un tiesu darbības finansēšanu Bosnijā un Hercegovinā saistībā ar kara noziegumu izskatīšanu;

19.  pauž stingru nosodījumu par SR Nacionālās asamblejas 2016. gada oktobra lēmumu paust atzinību bijušajiem SR vadītājiem, kuri ir notiesāti par kara noziegumu pastrādāšanu; steidzamā kārtā aicina izrādīt cieņu kara noziegumu upuriem un veicināt izlīgumu; atgādina visiem Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem vadītājiem un iestādēm, ka tām ir pienākums objektīvi novērtēt kara laika notikumus, lai noskaidrotu patiesību un panāktu izlīgumu, kā arī nepieļaut tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem;

20.  atzinīgi vērtē progresu, kas ir panākts, saucot pie atbildības par kara noziegumiem, kuri ir saistīti ar seksuālu vardarbību, un mudina kompetentās iestādes vēl vairāk uzlabot ar konfliktiem saistītā seksuālā vardarbībā cietušo personu piekļuvi tiesu sistēmai, tostarp nodrošinot bezmaksas juridisko palīdzību, uzlabojot psihosociālos un veselības pakalpojumus, kā arī nodrošinot labāku kompensēšanu un uzraudzību; aicina sniegt garantiju, ka tiks konsekventi atzītas šādu cietušo tiesības uz kompensāciju;

21.  atzīmē, ka ir panākta neliela virzība saistībā ar bēgļiem un iekšēji pārvietotajām personām, kuras ir pārvietotas Bosnijas kara dēļ, attiecībā uz īpašumtiesību un mītnes tiesību atgūšanu, kā arī mājokļu rekonstrukciju; aicina kompetentās iestādes sekmēt viņu ilgtspējīgu atgriešanos, veselības aprūpes, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un izglītības pieejamību un veltīt lielāku uzmanību zaudējumu kompensēšanai par īpašumu, ko nav iespējams atdot atpakaļ;

22.  pauž bažas par nemainīgi lielo kara rezultātā bezvēsts pazudušo personu skaitu; aicina kompetentās iestādes efektīvāk risināt viņu neskaidrā likteņa jautājumu, tostarp pastiprinot sadarbību starp abām administratīvajām vienībām; uzsver, ka šī jautājuma atrisināšana ir ārkārtīgi svarīga izlīguma un stabilitātes panākšanai visā reģionā;

23.  pauž bažas par situāciju Bosnijas un Hercegovinas veselības aprūpes sistēmā, kas ir viena no viskorumpētākajām jomām valstī; aicina iestādes veikt uzraudzību, lai novērstu diskrimināciju attiecībā uz medicīniskās aprūpes pieejamību;

24.  atzīmē, ka cīņā pret organizēto noziedzību ir gūti nelieli panākumi; tomēr pauž bažas par konsekventas pieejas trūkumu organizētās noziedzības apkarošanā dažādu līmeņu atšķirīgo tiesībaizsardzības iestāžu daudzo rīcības plānu dēļ; uzsver, ka vēl vairāk jāstiprina aģentūru sadarbības sistēma; atzinīgi vērtē kopīgi veiktās izmeklēšanas, taču aicina panākt labāk koordinētas darbības un labāku informācijas apmaiņu; aicina palielināt tiesībaizsardzības iestāžu spējas, tostarp terorisma apkarošanā; aicina kompetentās iestādes veikt pasākumus terorisma finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzlabot spējas veikt izmeklēšanu finanšu jomā; atzinīgi vērtē operatīvās un stratēģiskās sadarbības nolīguma ar Eiropolu parakstīšanu, par šā nolīguma mērķi nosakot pārrobežu noziedzības apkarošanu, tostarp arī apmainoties ar informāciju un kopīgi plānojot operatīvās darbības; mudina noslēgt sadarbības nolīgumu arī ar Eurojust;

25.  uzsver, ka jāuzlabo cīņa pret cilvēku tirdzniecību; prasa federatīvajai administratīvajai vienībai ātri veikt izmaiņas kriminālkodeksā, kas aizliegtu visus cilvēku tirdzniecības — kurā 80 % cietušo ir sievietes un bērni — veidus;

26.  aicina stiprināt migrācijas datu vākšanas, kopīgošanas un analizēšanas mehānismus, jo statistikas dati apliecina, ka Bosnijā un Hercegovinā ierodas arvien lielāks skaits cilvēku no augsta migrācijas riska valstīm; aicina kompetentās iestādes pievērsties visiem bēgļiem un migrantiem, kuri iesniedz patvēruma pieprasījumus vai kuri šķērso valsts teritoriju, saskaņā ar starptautiskajām un ES tiesībām, kā arī turpināt attīstīt tiesisko regulējumu par migrāciju un patvērumu, pastiprināt iestāžu koordināciju un izveidot nepieciešamās spējas; aicina Komisiju turpināt risināt ar migrāciju saistītos jautājumus kopā ar visām Rietumbalkānu valstīm, lai nodrošinātu Eiropas un starptautisko normu un standartu ievērošanu;

27.  norāda, ka polarizācija valstī apvienojumā ar sociāli ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, jo īpaši jauniešu vidū, palielina radikālisma izplatības draudus; aicina nekavējoties palielināt centienus radikalizācijas apkarošanā un veikt turpmākus pasākumus, lai identificētu, novērstu un apkarotu ārvalstu kaujinieku plūsmu, kā arī neizsekojamas naudas kanālus, kura paredzēta plašākai radikalizācijai, tostarp cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem dalībvalstu un reģiona valstu dienestiem, kā arī īstenojot attiecīgus tiesību aktus; aicina nodrošināt labāku koordināciju starp drošības un izlūkošanas dienestiem un policiju; mudina panākt tādu gadījumu pārliecinošu atrisināšanu un sodu piemērošanu par tiem, kad ir notikusi naida runa un sociālos tīklos izplatīta ekstrēmistu ideoloģija; aicina strauji ieviest deradikalizācijas un jauniešu radikalizācijas novēršanas programmas sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, īstenojot vispusīgu izglītošanu par cilvēktiesībām, lai novērstu radikalizācijas vēstījuma izplatīšanos un veicinātu bērnu un jauniešu sociālo kohēziju; šajā ziņā mudina jauniešus vairāk piedalīties demokrātijas politiskajos procesos; mudina kompetentās iestādes apkarot reliģisko ekstrēmismu; ar bažām atzīmē radikalizētu kopienu esamību visā valstī un uzsver, ka šajā jomā svarīga nozīme ir reliģiskajiem vadītājiem, skolotājiem un visai izglītības sistēmai kopumā; turklāt uzsver nepieciešamību nodrošināt iespējas personām no jauna integrēties un rehabilitēties sabiedrībā un deradikalizācijas instrumentu modernizēšanu un uzlabošanu;

28.  atzīmē, ka Drošības un aizsardzības apvienotā parlamentārā komiteja aktīvi iesaistījās Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku demokrātiskas kontroles nodrošināšanā; ar bažām norāda uz lielajiem nereģistrētu ieroču un munīcijas krājumiem, ko nelikumīgi glabā iedzīvotāji, un prasa pilnībā izskaust šādu ieroču glabāšanu; tāpat pauž bažas par nepiemērotos apstākļos glabātiem ievērojamajiem munīcijas un ieroču krājumiem bruņoto spēku pārvaldībā; uzsver, ka ir svarīgi novērst ieroču kontrabandu, un, lai to panāktu, aicina pastiprināt sadarbību starp ES un Bosniju un Hercegovinu šajā jomā; mudina ievērot vispusīgu pieeju, lai līdz 2019. gadam novērstu neatrisinātās problēmas valsts attīrīšanā no mīnām;

29.  uzskata, ka ir būtiski palielināt sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un efektīvāk iesaistīt iedzīvotājus, tostarp jauniešus, procesā, kas vērsts uz pievienošanos Eiropas Savienībai; atkārto aicinājumu visos valdības līmeņos ieviest pārredzamus un iekļaujošus sabiedriskās apspriešanas mehānismus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pārredzamas un nediskriminējošas procedūras publiskā finansējuma piešķiršanai pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atzīmē, ka pilsoniskā sabiedrība ir sadrumstalota, institucionāli un finansiāli vāja, kas ietekmē arī tās ilgtspēju un neatkarību; aicina nodrošināt lielāku ES atbalstu, labākus valdības un pilsoniskās sabiedrības sadarbības mehānismus, tostarp izstrādāt stratēģisku sadarbības sistēmu, kā arī konkrētāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ES integrācijas procesā; nosoda vairākkārtējās nomelnošanas kampaņas un vardarbīgos uzbrukumus pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem;

30.  uzsver, ka nepieciešama būtiska stratēģiskā, juridiskā, institucionālā un politikas aspekta uzlabošana cilvēktiesību ievērošanā; aicina pieņemt valsts līmeņa cilvēktiesību un nediskriminācijas stratēģiju un veikt papildu pasākumus, kas nodrošinātu Bosnijas un Hercegovinas parakstīto un ratificēto starptautisko cilvēktiesību instrumentu efektīvu īstenošanu; prasa strauji pieņemt tiesību aktus par Bosnijas un Hercegovinas ombuda reformu; aicina ievērot starptautiskās koordinācijas komitejas un Venēcijas komisijas ieteikumus, pieņemot šos tiesību aktus; pauž bažas par to, ka ombuda birojs nedarbojas pienācīgi, galvenokārt tādēļ, ka tam trūkst pietiekami kvalificētu cilvēkresursu un ir nopietni finansiāli ierobežojumi; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes federālā līmeni un SR sekmēt cilvēktiesību ombuda darbu;

31.  pauž bažas par personu ar invaliditāti pastāvīgo diskrimināciju nodarbinātībā, izglītībā un piekļuvē veselības aprūpei; aicina pieņemt vienotu valsts rīcības plānu personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšanai; aicina izstrādāt visaptverošu un integrētu stratēģiju romu kopienas sociālajai iekļaušanai un pārstāvībai; aicina mērķtiecīgāk novirzīt sociālo palīdzību, lai tā sasniegtu visneaizsargātākos iedzīvotājus; atzinīgi vērtē to, ka dažas valdības un parlamenti jau ir uzsākuši diskusijas par LGBTI tiesībām un gatavo konkrētus pasākumus viņu aizsardzībai; prasa nodrošināt LGBTI grupu drošību un pulcēšanās tiesības; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas diskriminācijas nepieļaušanas likuma izmaiņas, ar kurām tiek paplašināti likumā minētie diskriminācijas iemesli, iekļaujot vecumu, invaliditāti, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; aicina pienācīgi īstenot šo likumu; atzinīgi vērtē naida noziegumu aizlieguma ieviešanu, veicot grozījumus Bosnijas un Hercegovinas Federācijas kriminālkodeksā; mudina iekļaut kursus par naida noziegumiem policistu, prokuroru un tiesnešu izglītības un praktiskās apmācības programmās un aicina uzlabot sadarbību starp policijas un tiesu struktūrām, saucot pie atbildības par naida noziegumiem; atkārtoti mudina Serbu Republikas konstitūcijā atcelt noteikumus par nāvessodu;

32.  aicina īstenot centienus vēl vairāk stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas, lai novērstu un apkarotu pret bērniem vērstu vardarbību, viņu ļaunprātīgu izmantošanu, atstāšanu novārtā un ekspluatāciju; iesaka piešķirt lielākus līdzekļus preventīviem pasākumiem un labākai kopienas un valdības rīcības koordinēšanai bērnu aizsardzības jomā; aicina īstenot Bosnijas un Hercegovinas 2015.–2018. gada rīcības plānu attiecībā uz bērniem;

33.  norāda, ka tiesiskais regulējums par minoritāšu aizsardzību galvenokārt ir ieviests un atbilst Eiropas Padomes Pamatkonvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Nacionālo minoritāšu padomes darbības atsākšanu; pauž bažas par to, ka pastāvīga valsts un tās administratīvo vienību rīcības koordinācijas trūkuma dēļ netiek īstenoti spēkā esošie likumi un vēl nav pieņemta valsts līmeņa stratēģiskā platforma nacionālo minoritāšu jomā; pauž nožēlu par to, ka nacionālās minoritātes joprojām nav pietiekami pārstāvētas un nepiedalās politiskajās un publiskajās debatēs un plašsaziņas līdzekļos;

34.  aicina turpināt centienus dzimumu vienlīdzības sekmēšanā un palielināt sieviešu dalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē un nodarbinātībā, uzlabot viņu sociāli ekonomisko situāciju un stiprināt sieviešu tiesības kopumā; norāda, ka tiesību normas, kas paredz sieviešu un vīriešu vienlīdzību, galvenokārt ir ieviestas, bet to īstenošana joprojām nav efektīva; ar bažām norāda, ka nodarbinātībā joprojām ir sastopama ar maternitāti saistīta diskriminācija un ka administratīvajām struktūrām un kantoniem nav saskaņota regulējuma par maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu; turklāt uzsver, ka netiek efektīvi īstenoti pašreizējie darba tirgus pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt nodarbinātību ilglaicīgo bezdarbnieku un neaizsargāto grupu, piemēram, personu ar invaliditāti, vidū; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pamatskolu un vidusskolu absolvēšanas rādītājus meiteņu, jo īpaši no romu kopienām, vidū;

35.  uzsver, ka svarīga nozīme ir uz dzimumu balstītas vardarbības novēršanas un aizsardzības tiesību aktu efektīvai īstenošanai saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kuru mērķis ir vardarbības ģimenē novēršana un aizsargāšana no tās un kuras Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi un ratificējusi; atzinīgi vērtē kompetento iestāžu apņemšanos īstenot Eiropas Padomes Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; aicina saskaņot tiesību aktus un valsts politikas pamatnostādnes ar šo konvenciju; aicina informēt vardarbību pārcietušās sievietes par tām pieejamiem atbalsta un palīdzības veidiem un izveidot krīzes centrus no izvarošanas un cita veida seksuālās vardarbības cietušajiem; pauž bažas par to, ka sistemātiski netiek reģistrēta uz dzimumu balstīta vardarbība;

36.  pauž nožēlu, ka Bosnija un Hercegovina joprojām pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, neīstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECHR) nolēmumus Sejdić-Finci, Zornić un Pilav lietās; stingri aicina nekavējoties panākt rezultātus šajā ziņā, lai tuvinātu valsti Eiropas Savienībai; uzsver, ka šo nolēmumu īstenošana sekmētu demokrātiskas un labi funkcionējošas sabiedrības izveidi, kurā tiek nodrošinātas visu iedzīvotāju vienlīdzīgas tiesības; atkārtoti uzsver, ka šo nolēmumu neīstenošana paver iespēju atklāti diskriminēt Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājus un nav savienojama ar ES vērtībām;

37.  pauž bažas par politisko spiedienu un žurnālistu iebiedēšanu, tostarp fiziskiem un verbāliem uzbrukumiem, ko veikušas arī augsta līmeņa amatpersonas vai bijušās amatpersonas, kā arī pārredzamības trūkumu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību jomā; pauž bažas arī par civilprasībām saistībā ar apmelošanu, kas vērstas pret kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem; uzsver nepieciešamību izmeklēt uzbrukumus žurnālistiem un nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus tiesā; aicina iestādes nepārprotami nosodīt jebkādus uzbrukumus žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem un nodrošināt, ka šādi gadījumi tiek pilnībā izmeklēti un ka vainīgie tiek saukti pie atbildības; aicina veikt turpmākus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pilnīgi ievērota vārda brīvība, preses brīvība un piekļuve informācijai tiešsaistē un bezsaistē; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes steidzami veikt pasākumus, lai nepieļautu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu iznīcināšanu; aicina kompetentās iestādes nodrošināt triju sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību un finansiālo stabilitāti, kā arī Komunikāciju uzraudzības iestādes politisko, darbības un finansiālo neatkarību un pārredzamību; aicina kompetentās iestādes garantēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un nodrošināt apraidi visās Bosnijas un Hercegovinas oficiālajās valodās; aicina pabeigt digitālo pāreju un izstrādāt platjoslas stratēģiju;

38.  joprojām izjūt bažas par nepārtraukto izglītības sistēmas sadrumstalotību, segregāciju, efektivitātes trūkumu un sarežģītību; aicina pieņemt visā valstī kopēju mācību programmu, kas sekmētu valsts kohēziju; aicina panākt labāku saskaņotību starp dažādiem izglītības pārvaldības līmeņiem, lai veicinātu iekļaujošu un nediskriminējošu izglītības sistēmu un sekmētu sadarbību kultūras, reliģijas un etniskajās jomās; aicina iestādes veicināt tolerances, dialoga un starpkultūru sapratnes principus starp dažādām etniskajām grupām; mudina pieņemt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu izglītības sistēmas efektivitāti un izskaustu segregāciju, vienlaikus nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgām izglītības iespējām visās oficiālajās Bosnijas un Hercegovinas valodās; joprojām izjūt bažas par izglītību un profesionālo apmācību priekšlaicīgi pārtraukušo personu lielo īpatsvaru un nemainīgi augsto mācību pārtraukšanas līmeni romu skolēnu vidū; pauž nožēlu par lēno progresu, novēršot un risinot problēmu saistībā ar „divām skolām zem viena jumta”, monoetniskajām skolām un citiem segregācijas un diskriminācijas veidiem skolās;

39.  atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir modernizēt nodarbinātības tiesību aktus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un novērst trūkumus finanšu sektorā, īstenojot Reformu programmu; atzinīgi vērtē arī reģistrētās nodarbinātības līmeņa palielināšanos un ieviestos ekonomikas politikas koordinācijas stiprināšanas pasākumus; atzinīgi vērtē triju gadu Paplašinātās finansēšanas mehānisma programmu, par kuru tika panākta vienošanās ar SVF un kura, iespējams, varētu vēl vairāk uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazināt administrācijas apmēru un aizsargāt finanšu sektoru; turpina paust nožēlu par vienotas ekonomiskas zonas neesamību, kas traucē uzņēmējdarbības videi, ārvalstu tiešo ieguldījumu veikšanai un MVU; aicina šos jautājumus risināt, izstrādājot saskaņotu un koordinētu valsts līmeņa rūpniecības un MVU nozares politiku; aicina kompetentās iestādes steidzami izstrādāt saskaņotus pasākumus, lai stiprinātu tiesiskumu, vienkāršotu līguma izpildes procedūru un apkarotu korupciju ekonomikā;

40.  atzinīgi vērtē nelielo bezdarba līmeņa samazināšanos; tomēr joprojām izjūt bažas, ka bezdarbam lielā mērā ir strukturāls raksturs un ka jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts, radot ļoti lielu intelektuālā darbaspēka emigrāciju; mudina Bosniju un Hercegovinu aktīvi piedalīties dažādās reģiona jauniešiem paredzētās programmās, piemēram, Pozitīvās programmas jauniešiem Rietumbalkānu valstīs programmās vai Jauniešu reģionālās sadarbības biroja (RYCO) īstenotajās programmās; aicina kompetentās iestādes vēl vairāk stiprināt spēkā esošos tiesību aktus un ieviest aktīvu darba tirgu politiku, kuras īpašā mērķauditorija būtu jaunieši, sievietes, neaizsargātas grupas, tostarp romi, un ilgtermiņa bezdarbnieki, kā arī stiprināt nodarbinātības dienestu spējas;

41.  pauž nožēlu par to, ka darba tiesību akti abās administratīvajās vienībās tika pieņemti steidzamā procedūrā un neīstenojot pienācīgu dialogu ar sociālajiem partneriem; norāda, ka darba un arodbiedrību tiesības joprojām ir ierobežotas, un uzsver, ka ir svarīgi visā valstī vēl vairāk pilnveidot un saskaņot tiesību aktus šajā jomā; atgādina, ka Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi vairākas SDO konvencijas, kuras cita starpā atzīst sociālā dialoga principu un sadarbības ar sociālajiem partneriem nozīmīgumu; uzsver, ka ir svarīgi turpināt veselības aizsardzības un darba drošības tiesību aktu stiprināšanu un saskaņošanu visā valstī; turklāt uzsver, ka ir nepieciešams reformēt un saskaņot sadrumstalotās sociālās aizsardzības sistēmas, sekmēt sociālo kohēziju un nodrošināt visneaizsargātāko iedzīvotāju sociālo aizsardzību;

42.  norāda uz atsevišķiem sasniegumiem politikas un tiesību aktu lielākā saskaņošanā vides aizsardzības jomā; aicina veikt būtiskus pasākumus saistībā ar spēkā esošo tiesību aktu pareizu un sistemātisku ieviešanu un piemērošanu; uzsver, ka ir nepieciešams pieņemt valsts līmeņa stratēģiju vides acquis tuvināšanai, uzlabot tiesisko regulējumu un stiprināt administratīvās un uzraudzības spējas; norāda, ka tiesību akti, kas reglamentē piekļuvi vides informācijai un sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanas procesos, arī ir jāsaskaņo ar acquis; mudina nekavējoties saskaņot regulējumu ar ES acquis vides aizsardzības jomā; uzsver, ka hidroelektrostaciju un citu projektu plānošanā un būvniecībā jāievēro atbilstība starptautiskajiem un ES tiesību aktiem vides jomā; mudina neīstenot hidroelektrostaciju projektus aizsargājamos dabas objektos un nodrošināt to nekaitīgumu dabai; uzsver, ka nepieciešama sabiedrības līdzdalība nozīmīgos projektos un to apspriešana ar pilsonisko sabiedrību; pauž bažas par to, ka nav panākts progress saistībā ar jautājuma risināšanu par pārmērīgu pārrobežu vides piesārņojumu, ko izraisa pārstrādes rūpnīcas darbība Bosanski Brod;

43.  uzsver, ka par prioritāriem apstiprinātie ES elektroenerģijas un gāzes pārvades projekti ar kaimiņvalstīm ir apstādināti tādēļ, ka nav panākta politiskā vienošanās par valsts līmeņa enerģētikas stratēģiju; šajā sakarībā mudina pieņemt valsts līmeņa enerģētikas stratēģiju, kā arī tiesisko regulējumu gāzes apgādes nozarē, kas atbilstu trešajai enerģētikas paketei, lai varētu atcelt Eiropas Enerģētikas kopienas noteiktās sankcijas; mudina pieņemt likumu par dabasgāzi, lai palielinātu apgādes drošību; mudina iestādes nodrošināt regulējuma saskaņošanu ar ES un starptautiskajiem standartiem un politikas mērķiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā;

44.  norāda uz nepilnībām valsts infrastruktūrā un atbalsta turpmākus ieguldījumus projektos, kas uzlabotu transporta savienojumus gan Bosnijā un Hercegovinā, gan arī ar kaimiņvalstīm; aicina Bosniju un Hercegovinu pilnībā iesaistīties ES savienojamības programmas īstenošanā; atzinīgi vērtē valsts līmeņa transporta pamatstratēģijas 2016.–2030. gadam pieņemšanu 2016. gada jūlijā; uzsver, ka tas ļautu Bosnijai un Hercegovinai izmantot Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) II finansējumu; aicina iestādes saskaņot juridisko regulējumu par transportu ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, radīt funkcionālas transporta ķēdes, likvidēt šķēršļus Vc koridorā, kā arī ievērot konkursa noteikumus un pārredzamības principu līgumslēdzēju atlasē, lai nepieļautu varas ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju;

45.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas pastāvīgi konstruktīvo un proaktīvo nostāju divpusējās un reģionālās sadarbības sekmēšanā; aicina īstenot turpmākus centienus, lai atrisinātu nenovērstās divpusējās problēmas, tostarp saistībā ar Serbijas un Horvātijas robežu demarkāciju un gadījumus saistībā ar pārrobežu vides piesārņojumu; izsaka atzinību Bosnijai un Hercegovinai par pielāgošanās attiecīgajiem ES paziņojumiem un lēmumiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (KADP) līmeņa paaugstināšanu no 62 % līdz 77 %; pauž nožēlu par Bosnijas un Hercegovinas iestāžu lēmumu neatbalstīt ES ierobežojošos pasākumus pret Krieviju pēc tās īstenotās Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas; atgādina Bosnijai un Hercegovinai, ka nepieciešama vienota ārpolitika un ka ārpolitikas saskaņošana ir būtiska dalības ES sastāvdaļa; uzskata, ka ir svarīgi saskaņot Bosnijas un Hercegovinas ārpolitiku ar ES ārpolitiku un ka ES ir arī turpmāk aktīvi jāiesaistās Bosnijas un Hercegovinas drošuma un drošības saglabāšanā; atzinīgi vērtē pastāvīgo operācijas ALTHEA klātbūtni, kura saglabā spēju vajadzības gadījumā sekmēt Bosnijas un Hercegovinas iestāžu atturēšanas spējas, vienlaicīgi galveno uzmanību pievēršot spēju veidošanai un apmācībai; tāpat atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome 2016. gada novembrī vēl uz gadu pagarināja Eiropas Savienības vadīto spēku (EUFOR) pilnvaru termiņu;

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrai, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai, Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas administratīvo vienību un Brčko apgabala valdībām un parlamentiem un 10 kantonu valdībām.

(1) Eiropas Savienības Revīzijas palāta, 2016. gads, Nr. 21.
(2) S/2016/911.


Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2017. gada izaugsmes pētījums
PDF 452kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2017. gada izaugsmes pētījums (2016/2306(INI))
P8_TA(2017)0038A8-0039/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu, kā arī 126. un 136. pantu un protokolu Nr. 12 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) protokolu (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. janvāra secinājumus par 2016. gada izaugsmes pētījumu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 8. marta secinājumus par 2015. gada ziņojumu par fiskālo stabilitāti,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 17. un 18. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Eurogrupas 2016. gada 9. septembra paziņojumu par kopējiem principiem izdevumu sadales uzlabošanai,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2015. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2016. gada 9. novembrī publicētās Eiropas ekonomikas 2016. gada rudens prognozes,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2017. gadu” (COM(2016)0725),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu par ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2016)0726),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu „Virzība uz pozitīvu fiskālo nostāju eurozonā” (COM(2016)0727),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra ziņojumu „2017. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums” (COM(2016)0728),

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentiem, kas notika saistībā ar 2017. gada Eiropas parlamentāro nedēļu,

–  ņemot vērā ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” (tā dēvētais piecu priekšsēdētāju ziņojums),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(9),

–  ņemot vērā Eurofound Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centra 2015. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā paziņojumu presei, ko G20 valstu vadītāji pieņēma augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2016. gada 4. un 5. septembrī Handžou,

–  ņemot vērā ECB priekšsēdētāja paziņojumu Starptautiskās monetārās un finanšu komitejas 34. sanāksmē, kas notika 2016. gada 7. oktobrī,

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas (COP 21) nolīgumu, kas 2015. gada 12. decembrī pieņemts Parīzes Klimata konferencē,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 12. oktobra rezolūciju par 2016. gada Eiropas pusgadu, gaidot 2017. gada izaugsmes pētījumu,

–  ņemot vērā 2015./2016. gada ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. augusta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (COM(2016)0534),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0039/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienības ekonomika lēnām atlabst un ir vērojama mērena ekonomikas izaugsme, taču tas nav visās dalībvalstīs vienmērīgs process;

B.  tā kā Komisija lēš, ka reālais IKP pieaugums 2016. gadā būs 1,8 % visā Eiropas Savienībā un 1,7 % eurozonā un ka 2017. gadā tie būs attiecīgi 1,6 % un 1,7 %, un ir plānots, ka valsts parāda līmenis 2016. gadā būs 86 % visā Eiropas Savienībā un 91,6 % eurozonā; tā kā ir plānots, ka budžeta deficīts eurozonā 2016. gadā būs 1,7 % no IKP un ka 2017. un 2018. gadā tas būs 1,5 % no IKP;

C.  tā kā patērētāju tēriņi pašlaik ir galvenais izaugsmes dzinējspēks un tiek prognozēts, ka tā tas būs arī 2017. gadā; tā kā Eiropā tomēr joprojām jūtams iespaidīgs investīciju trūkums — investīciju apjoms vēl arvien ir krietni zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni;

D.  tā kā nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā, kaut arī nevienmērīgi un nepietiekami strauji, tomēr palielinās un tāpēc bezdarbs eurozonā 2016. gadā ir samazinājies līdz 10,1 %, taču tas nav pietiekami, lai panāktu jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba samazināšanos;

E.  tā kā atlabšana darba tirgos un izaugsme visās dalībvalstīs nenotiek vienmērīgi un attiecīgie procesi joprojām nav stabili un tā kā ir jāveicina augšupēja konverģence Eiropas Savienībā;

F.  tā kā izaugsmes pamatā lielā mērā ir bijusi neordināra monetārā politika, kas nevar ilgt mūžīgi; tā kā tādēļ ir iemesls pieprasīt izaugsmei labvēlīgu investīciju politiku ar trīsvirzienu pieeju, ilgtspējīgas strukturālās reformas un atbildīgu publiskā sektora finanšu politiku, kas ir jāpanāk, visās dalībvalstīs konsekventi īstenojot Stabilitātes un izaugsmes paktu un pilnībā ievērojot tajā noteiktās elastīguma klauzulas;

G.  tā kā dažās dalībvalstīs vēl arvien ir ļoti liels gan privātā, gan publiskā sektora parāds, kurš pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto robežvērtību — 60 % no IKP;

H.  tā kā eurozonas dalībvalstu 2017. gada budžeta plāna projektu novērtējumos Komisija ir secinājusi, ka nevienā no 2017. gada budžeta plāna projektiem nav konstatējama kāda īpaši nopietna neatbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, taču vairākos gadījumos plānotās fiskālās korekcijas tomēr nenodrošinās (vai arī varētu nenodrošināt) Stabilitātes un izaugsmes pakta prasību izpildi;

I.  tā kā eurozonas dalībvalstu 2017. gada budžeta plāna projektu novērtējumos Komisija ir secinājusi, ka tikai deviņas dalībvalstis nodrošina Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto prasību izpildi;

J.  tā kā ES dalībvalstu publiskā sektora finanšu ilgtermiņa ilgtspēja ir jautājums, kas rada bažas par taisnīguma ievērošanu paaudžu savstarpējo attiecību kontekstā;

K.  tā kā valsts parāda apmēru var ietekmēt gan iespējamās, gan netiešās saistības;

L.  tā kā dažās dalībvalstīs ir reģistrēts ļoti liels tekošā konta pārpalikums un Eiropā joprojām ir vērojama iespaidīga makroekonomikas nelīdzsvarotība;

M.  tā kā ES ir vajadzīgi pasākumi, ar ko nodrošina, ka gan privātais, gan publiskais sektors sniedz būtisku papildu ieguldījumu, jo īpaši izglītībā, pētniecībā, IKT un inovācijā, kā arī jaunu darbvietu, darījumdarbības un uzņēmumu veidošanā, jo tikai tā var panākt, ka faktiski tiek realizēts ES izaugsmes potenciāls un likvidēts pašlaik jūtamais investīciju trūkums, kad investīciju apjoms vēl arvien ir krietni zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni; tā kā tādēļ jo īpaši ir jāuzlabo normatīvā vide;

N.  tā kā ieņēmumus nenesošu kredītu atmaksāšana vairākās dalībvalstīs joprojām ir nopietna problēma, jo šādu kredītu apjoms ir liels; tā kā izsniegto kredītu apjoms atkal pakāpeniski palielinās, taču vēl arvien ir zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni;

O.  tā kā nepietiekamā ES konkurētspēja pasaules mērogā ir jāvairo un lielāka ES ekonomikas izaugsme ir jāpanāk, labāk īstenojot jauno politikas pasākumu kopumu, veicot dalībvalstīs inteliģentas strukturālās reformas un pabeidzot vienotā tirgus izveidi;

P.  tā kā valstis, kuru ekonomika cieš no bankrota režīma, kam drīzāk ir sodoša ietekme, atsakās no iespējas panākt izaugsmi pievienotās vērtības un nodarbinātības ziņā, un tāpēc visās dalībvalstīs ir pilnībā jāievieš Mazās uzņēmējdarbības aktā paredzētais otrās iespējas princips;

Q.  tā kā Eiropas konkurētspēja turklāt ļoti lielā mērā ir atkarīga no elementiem, kas nav saistīti ar cenu, t. i., elementiem, kuri saistīti ar inovācijas, tehnoloģiju un organizatorisko spēju, nevis pamatojas tikai uz cenu, izmaksu un algu apmēru;

R.  tā kā direktīva par maksājumu kavējumu novēršanu 2011/ES tika izstrādāta, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuriem rodas lielas izmaksas vai kuri var pat bankrotēt tādēļ, ka nav laicīgi saņēmuši maksājumus no citiem privātā un publiskā sektora uzņēmumiem; tā kā ārēja ex-post novērtējuma rezultātā ir atklājies, ka vairāk nekā pusē ES dalībvalstu valsts iestādes joprojām neievēro ar likumu noteikto 30 dienu samaksas termiņu; tā kā ziņojumā konstatēts, ka dalībvalstīm, kurām nākas īstenot korekciju programmas, ir grūti piemērot šo direktīvu, jo savlaicīga kārtējo rēķinu apmaksa tām ir jālīdzsvaro ar uzkrātā parāda atmaksāšanu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto 2017. gada izaugsmes pētījumu, kurā kārtējo reizi apliecināta apņemšanās īstenot tā dēvētā pozitīvā trīsstūra stratēģiju, kas vieno privātā un publiskā sektora ieguldījumu, sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas un atbildīgu publiskā sektora finanšu politiku, un pieprasa labāk īstenot šo politikas pasākumu kopumu; piekrīt, ka raitāk ir jāpieņem reformas, ievērojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, lai panāktu izaugsmi un nodarbinātību un tādējādi atbalstītu ekonomikas atlabšanu; pauž nožēlu, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas līmenis ir ārkārtīgi zems un no 11 % 2012. gadā ir samazinājies līdz nieka 4 % 2015. gadā; uzsver, ka dalībvalstīm nāksies enerģiskāk īstenot reformas, ja tās vēlas atjaunot izaugsmi un radīt darbvietas; atbalsta Komisiju, kas par savu prioritāti ir noteikusi nodarbinātības, izaugsmes un investīciju veicināšanu Savienības interesēs;

2.  konstatē, ka pašlaik pārāk liela ir paļaušanās uz Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, un atzīmē, ka ar monetāro politiku vien nepietiek, lai rosinātu izaugsmi, ja nav investīciju un netiek veiktas ilgtspējīgas strukturālās reformas;

3.  piekrīt Komisijai, kura uzskata, ka eurozonai aizvien vairāk nāksies paļauties uz iekšzemes pieprasījumu; uzskata, ka spēcīgāks iekšzemes pieprasījums būtu labvēlīgāks eurozonas ilgtspējīgai izaugsmei;

4.  atzīmē, ka 2016. gadā joprojām bija vērojams pozitīvi mērens izaugsmes temps, kurš pārsniedza attiecīgo pirmskrīzes līmeni, taču šī mērenā izaugsme ir jāvērtē, ņemot vērā neordināro monetāro politiku, un ka tā vēl arvien ir vāja izaugsme, kas nav vienmērīga visās ES dalībvalstīs; ar bažām norāda, ka IKP un ražīguma izaugsmes potenciāls nebūt nav pilnībā izmantots un ka tāpēc nav īstais brīdis slīgt pašapmierinātībā un ir neatlaidīgi jāstrādā, lai šī mērenā atlabšana nezustu, ja vēlamies panākt pamatīgāku noturību ar lielāku izaugsmi un nodarbinātību;

5.  norāda, ka Apvienotajā Karalistē notikušā referenduma dēļ ir radušās neskaidrības Eiropas ekonomikā un finanšu tirgos; atzīmē, ka nesen notikušo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu rezultātā ir izveidojusies politiski neskaidra situācija, kas, visticamāk, ietekmēs Eiropas ekonomiku un cita starpā jo īpaši starptautisko tirdzniecības attiecību jomā;

6.  ar bažām norāda uz negatīvo reakciju, kas vērsta pret globalizāciju, un uz protekcionisma atdzimšanu;

7.  konstatē — lai gan, kopumā ņemot, bezdarbs pakāpeniski samazinās un ekonomiski aktīva darbaspēka līmenis pieaug, daudzās dalībvalstīs joprojām nav novērstas strukturālas problēmas; norāda, ka ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts; uzsver, ka attiecīgajās ES dalībvalstīs ir jāveic iekļaujošas darba tirgus reformas, pilnībā respektējot sociālā dialoga procesu, lai šos strukturālos trūkumus novērstu;

8.  uzsver, ka investīciju apjoms gan Eiropas Savienībā, gan eurozonā vēl arvien ir krietni zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni; uzskata, ka šis investīciju trūkums ir jānovērš ar privātā un publiskā sektora ieguldījumu, un uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka redzamus rezultātus īsā laikposmā un pienācīgā apmērā var panākt tikai ar mērķtiecīgu ieguldījumu; piekrīt Komisijai, kura uzskata — ja finansēšanas izmaksas ir zemas, tas veicina intensīvāku investēšanas procesu sākumposmā, sevišķi infrastruktūras jomā;

Investīcijas

9.  piekrīt Komisijai, ka finansējuma pieejamība un spēcīgāks vienotais tirgus ir uzņēmumu inovācijas spējai un izaugsmei izšķirošas nozīmes faktors; uzsver — kaut arī jaunas kapitāla un likviditātes prasības ir nepieciešamas, lai palielinātu banku sektora izturētspēju, tās nedrīkst mazināt banku spēju izsniegt aizdevumus reālajai tautsaimniecībai; uzskata, ka būtu jārīkojas vēl enerģiskāk, lai nodrošinātu MVU pieejamāku finansējumu; tāpēc aicina Komisiju strādāt intensīvāk, lai uzlabotu finansēšanas vidi;

10.  uzsver, ka ārkārtīgi svarīga nozīme ir privātā un publiskā sektora ieguldījumiem, kas paredzēti cilvēkkapitālam un infrastruktūrai; uzskata, ka ir ļoti nepieciešams veicināt ieguldījumu tādās jomās kā izglītība, inovācija, pētniecība un izstrāde, kas ir Eiropas ekonomikas konkurētspējas vairošanai izšķirošas nozīmes faktori;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības termiņu un divkāršot tajā pieejamo līdzekļu apmēru; uzsver, ka ir būtiski jāpaplašina fonda ģeogrāfiskais un nozaru tvērums, lai sasniegtu attiecīgajā regulā noteiktos mērķus; uzsver, ka ar ESIF visā Savienībā līdzsvaroti būtu jāpiesaista arī finansējums projektiem ar pārrobežu dimensiju; uzsver to, cik liela nozīme ir labākai koordinācijai starp dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Investīciju konsultāciju centru;

12.  aicina dalībvalstis un Komisiju panākt, ka ātrāk un maksimālāk tiek izmantoti Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, lai īstenotu visu iekšējo izaugsmi veicinošo faktoru sniegtās priekšrocības un lai sekmētu augšupēju konverģenci;

13.  atzīmē, ka uzticamai finanšu sistēmai un uzticamām finanšu iestādēm ir izšķiroša nozīme, lai piesaistītu investīcijas Eiropas ekonomikā un nodrošinātu tās izaugsmi; uzsver, ka salīdzinājumā ar attiecīgo pirmskrīzes līmeni pašreizējā finanšu sistēma ir kļuvusi drošāka un stabilāka; tomēr atzīmē, ka dažas steidzamas problēmas vēl ir palikušas neatrisinātas, piemēram, liels ieņēmumus nenesošu kredītu apjoms, kas uzkrājies finanšu krīzes periodā;

14.  uzsver, ka pilnībā funkcionējoša kapitāla tirgu savienība ilgāka laika perspektīvā varētu kļūt par alternatīva finansējuma avotu MVU, tā šajā ziņā papildinot banku sektora darbību, un nodrošināt vairāk dažādu finansējuma avotu ekonomikai kopumā; aicina Komisiju ātrāk ieviest kapitāla tirgu savienību, lai panāktu efektīvāku kapitāla sadali visā Eiropas Savienībā, padziļinot ES kapitāla tirgus, nodrošinot vairāk dažādu iespēju investoriem, stimulējot ilgtermiņa ieguldījumus un pilnībā izmantojot inovatīvus ES finanšu instrumentus, kas izstrādāti, lai palīdzētu veidot MVU pieejamākus kapitāla tirgus; uzsver, ka pilnīga kapitāla tirgu savienības izveide nedrīkst apdraudēt līdz šim jau panākto progresu, bet ka ir jācenšas panākt, lai šāda savienība būtu absolūti izdevīga Eiropas iedzīvotājiem;

15.  uzsver, ka ir jāatvēl vairāk līdzekļu investīciju finansēšanai; pieprasa izveidot labi funkcionējošu finanšu sistēmu, kura būtu stabilāka un kurā pašreizējās pārrobežu iestādes varētu sekmēt likviditātes un tirgus uzturēšanas iespējas, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; tāpat arī šajā sakarībā atzīmē, ka strauji augošiem uzņēmumiem ir problēmas ar finansējuma pieejamību; prasa, lai Komisija noteiktu un īstenotu konkrētus projektus, ar ko šādiem uzņēmumiem palīdz iegūt un piesaista uz tirgu balstītu ieguldījumu; uzsver, ka reformas, kas saistītas ar banku struktūru, nedrīkst kavēt likviditātes nodrošināšanu;

16.  mudina pamatīgi, soli pa solim pilnībā izveidot banku savienību un paplašināt kapitāla tirgu savienību, lai panāktu lielāku banku sektora izturētspēju, veicinātu finanšu stabilitāti, veidotu investīcijām un izaugsmei stabilu vidi un nepieļautu eurozonas finanšu tirgus šķelšanos; šajā sakarībā uzsver atbildības principu un īpašu uzmanību vērš uz to, ka nedrīkst pieļaut morālu kaitējumu, sevišķi tādēļ, ka ir jāaizsargā iedzīvotāji; mudina ievērot kopīgos noteikumus, kas jau ir pieņemti;

17.  uzsver, ka publiskā un privātā sektora ieguldījums ir būtiski svarīgs elements, lai varētu īstenot pāreju uz mazoglekļa un aprites ekonomiku; atgādina, ka Eiropas Savienība, jo īpaši saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ir apņēmusies nodrošināt finansējumu, lai ieviestu tīras tehnoloģijas, vērienīgāk izmantotu atjaunojamos energoresursus un palielinātu energoefektivitāti un lai kopumā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu;

18.  jo īpaši norāda — lai uz investīcijām varētu droši paļauties, ir vajadzīga stabila normatīvā vide, kas nodrošina iespēju gūt no tām ienākumu; uzskata, ka ieguldījuma piesaistei izšķirošas nozīmes faktori ir prognozējams regulējums, efektīva un pārredzama valsts pārvaldes sistēma, efektīva tiesību sistēma, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un mazāks administratīvais slogs; uzsver, ka 40 % no konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem 2016. gadā ir sniegti, norādot uz šķēršļiem, kas kavē ieguldījumus un ko vietējās un reģionālās iestādes var palīdzēt novērst; turklāt aicina Komisiju darīt visu, kas nepieciešams, lai, pamatojoties uz paziņojumu „Aicinājums sniegt pierādījumus — ES tiesiskais regulējums finanšu pakalpojumu jomā”, samazinātu birokrātiju, vienkāršotu regulējumu un pilnveidotu finansēšanas vidi;

19.  atzīst, ka vēl ir daudz iespēju panākt ražīguma un investīciju pieaugumu un ka šīs iespējas varētu realizēt, ja pilnībā tiktu piemēroti vienotā tirgus noteikumi un ja preču un pakalpojumu tirgus būtu labāk integrēts; atgādina, cik svarīga nozīme ir konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, jo tajos ir norādītas galvenās jomas, kurās dalībvalstīm ir jārīkojas;

20.  piekrīt Komisijai, ka publiskajās debatēs ne vienmēr tiek pienācīgi novērtētas tirdzniecības sniegtās priekšrocības un uzsver, ka starptautiskā tirdzniecība var būt gan vērā ņemams nodarbinātības avots Eiropas iedzīvotājiem, gan būtisks izaugsmi veicinošs faktors; atkārtoti norāda, ka ES eksports pašlaik nodrošina vairāk nekā 30 miljonu darbvietu; uzsver, ka starptautiskās tirdzniecības nolīgumi nedrīkst apdraudēt Eiropas regulējošos, sociālos un vides standartus, bet gan ar šiem nolīgumiem ir jāstiprina pasaules mēroga standarti;

21.  ar bažām norāda, ka kopš krīzes sākuma ES daļa ārvalstu tiešo investīciju plūsmās pasaules mērogā ir pamatīgi sarucis; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi investīcijām, tostarp pilnībā ieviešot un piemērojot ES tiesību aktus vienotā tirgus jomā; piekrīt tam, ka ir nepieciešams straujāks progress ilgtspējīgu strukturālo reformu pieņemšanā saskaņā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, lai stiprinātu ES konkurētspēju, sekmētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un investīcijām labvēlīgu vidi un nodrošinātu izaugsmi un nodarbinātību, kā arī lai veicinātu dalībvalstu augšupēju konverģenci;

22.  uzsver nepieciešamību nodrošināt finanšu iestāžu ilgtermiņa investīciju iespējas, zema riska uzkrājumu un ilgtermiņa pensiju produktu rentabilitāti, lai neapdraudētu Eiropas iedzīvotāju uzkrājumu un pensiju sistēmu ilgtspēju;

23.  uzsver, ka ilgtspējīgas strukturālās reformas ir jāpapildina ar ilgtermiņa investīcijām izglītībā, pētniecībā, inovācijā un cilvēkkapitālā, jo īpaši izglītībā un apmācībā, kuras mērķis ir iegūt jaunas prasmes un zināšanas; uzskata, ka partnerību starp politikas veidotājiem, likumdevējiem, pētniekiem, ražotājiem un novatoriem arī var uzskatīt par instrumentu, lai veicinātu investīcijas, panāktu gudru un ilgtspējīgu izaugsmi un papildinātu investīciju programmas;

Strukturālās reformas

24.  piekrīt, ka dalībvalstu prioritāte vēl arvien ir ilgtspējīgas strukturālas reformas produktu un pakalpojumu tirgos, kā arī iekļaujošos darba, veselības aprūpes, mājokļu un pensiju tirgos, lai tādējādi efektīvi atbalstītu ekonomikas atveseļošanos, risinātu augstā bezdarba problēmu, veicinātu konkurētspēju, godīgu konkurenci un sekmētu izaugsmes potenciālu, kā arī uzlabotu pētniecības un inovācijas sistēmu efektivitāti, nemazinot darba ņēmēju tiesības, patērētāju aizsardzību un vides standartus;

25.  uzskata, ka labi funkcionējoši un ražīgi darba tirgi, kurus papildina pienācīga līmeņa sociālā aizsardzība un dialogs, ir ātrāk atlabuši pēc ekonomikas lejupslīdes; aicina dalībvalstis mazināt darba tirgu sadrumstalotību, palielināt līdzdalību darba tirgū un uzlabot prasmes, tostarp lielāku uzsvaru liekot uz apmācību un mūžizglītību, lai uzlabotu nodarbināmību un ražīgumu; konstatē, ka dažām dalībvalstīm joprojām jāveic vērienīgas reformas, ja tās vēlas panākt savu darba tirgu lielāku elastību un noturību;

26.  uzsver, ka ir svarīgi sākt vai turpināt īstenot saskaņotu un ilgtspējīgu strukturālo reformu procesu, lai nodrošinātu stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā; uzsver, ka ES un tās dalībvalstis nevar konkurēt tikai attiecībā uz vispārējām vai darbaspēka izmaksām vien, bet ir jāveic lielākas investīcijas pētniecībā, inovācijās un izstrādē, izglītībā un prasmēs, kā arī resursu efektīvā izmantošanā gan valstu, gan Eiropas līmenī;

27.  pauž bažas par to, kā publiskās finanses un ilgtspējīgu izaugsmi ietekmē demogrāfiskās tendences, kuras cita starpā nosaka zemi dzimstības rādītāji, sabiedrības novecošana un emigrācija; jo īpaši norāda, ka sabiedrības novecošana ietekmē pensiju un veselības aprūpes sistēmas ES; atzīmē, ka šo procesu sekas dažādās dalībvalstīs būs atšķirīgas, jo atšķirīga ir dalībvalstu demogrāfiskā struktūra, taču brīdina, ka jau tagad prognozējamās finansējuma izmaksas būtiski iespaidos valstu finanses;

28.  atgādina, ka svarīgs faktors pensiju sistēmu ilgtspējības nodrošināšanā ir augstu nodarbinātības rādītāju panākšana un uzturēšana; šajā sakarā norāda arī uz to, ka ir svarīgi labāk izmantot migrantu prasmes, lai labāk pielāgotu tās darba tirgus vajadzībām;

29.  atzīmē, ka dalībvalstis jau pašlaik tērē 5-11 % no to IKP veselības aprūpei, un paredzams, ka demogrāfisko pārmaiņu rezultātā šis apjoms tuvākajos gadu desmitos ievērojami palielināsies; mudina Komisiju koncentrēt centienus uz izmaksu ziņā efektīviem tēriņiem kvalitatīvai veselības aprūpei un tās vispārējai pieejamībai, izmantojot sadarbību un labākās prakses apmaiņu ES līmenī, kā arī pievēršoties kvalitatīvu veselības aprūpes sistēmu ilgtspējas jautājumiem arī konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

30.  aicina Komisiju regulāri publicēt fiskālās ilgtspējas novērtējumus par katru ES dalībvalsti, ņemot vērā visus attiecīgajai valstij raksturīgos faktorus, piemēram, demogrāfiskās attīstības tendences, kā arī iespējamos pienākumus, netiešos pienākumus un citus ar budžeta izpildi nesaistītus pienākumus, kuri ietekmē publiskā sektora finanšu ilgtspēju; iesaka šos ziņojumus iekļaut par attiecīgo valsti sagatavotajos gada ziņojumos; iesaka Komisijai noteikt rādītāju, pēc kura vērtēt publiskā sektora finanšu un ikgadējo budžetu ietekmi uz nākamajām paaudzēm, ņemot vērā nākotnes saistības un netiešos ar budžeta izpildi saistītos pienākumus; piekrīt, ka būtu jāierobežo ar šiem novērtējumiem saistītais administratīvais slogs;

31.  atzinīgi vērtē to, ka jauniešu bezdarbs kopumā samazinās, tomēr tas vēl arvien ir ļoti liels; norāda, ka šajā ziņā situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga un tāpēc ir jāturpina īstenot reformas, ar ko veicina jaunu cilvēku ienākšanu darba tirgū, tādējādi nodrošinot taisnīgumu starp paaudzēm; saistībā ar to uzsver garantijas jauniešiem nozīmi un aicina turpināt sniegt ES finansējumu šai svarīgajai programmai; piekrīt Komisijas viedoklim, ka dalībvalstīm jārīkojas enerģiskāk cīņā ar jauniešu bezdarbu, jo īpaši uzlabojot garantijas jauniešiem efektivitāti;

32.  uzsver, cik svarīga ir atbildīga un izaugsmi veicinoša algu attīstība, nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni atbilstīgi ražīgumam un ņemot vērā konkurētspēju, kā arī uzsver efektīva sociālā dialoga nozīmi labi funkcionējošai sociālā tirgus ekonomikai;

33.  piekrīt, ka aplikšanai ar nodokļiem ir jāveicina investīcijas un darba vietu radīšana; icina īstenot reformas nodokļu jomā ar mērķi gan risināt jautājumu par augsto darbaspēka nodokļu slogu Eiropā, gan arī uzlabot nodokļu iekasēšanu, apkarot nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un padarīt nodokļu sistēmu vienkāršāku, taisnīgāku un efektīvāku; uzsver nepieciešamību nodrošināt labāku administratīvo prakšu saskaņotību nodokļu jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku pārredzamību uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā;

Fiskālā atbildība un publisko finanšu struktūra

34.  atzīmē Komisijas viedokli, ka fiskālā ilgtspēja joprojām ir prioritāte, ka problēmas kopš krīzes kulminācijas ir mazinājušās un tām nevajadzētu kļūt par svarīgu īstermiņa riska faktoru visai eurozonai;

35.  atzīmē Komisijas norādīto, ka problēmas pastāv un turpinās gan krīzes radītās sekas, gan arī strukturālie trūkumi, kuri ilgtermiņa risku novēršanai ir jāatrisina;

36.  uzsver, ka visām dalībvalstīm ir pienākums ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu, pilnībā ievērojot pastāvošās elastīguma klauzulas; šajā sakarībā norāda arī uz to, cik nozīmīgs ir Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (TSCG), un mudina Komisiju iesniegt visaptverošu izvērtējumu par tās līguma īstenošanā gūto pieredzi, ko varētu izmantot par pamatu pasākumiem, kas saskaņā ar LES un LESD jāveic, lai šā līguma saturu iekļautu ES tiesiskajā regulējumā;

37.  norāda — kaut arī uz sešām dalībvalstīm joprojām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (EDP), tomēr kopējais vidējais valsts budžeta deficīta līmenis samazinās un, domājams, 2016. gadā būs zem 2 %, kā arī turpinās samazināties tuvāko gadu laikā, turklāt sagaidāms, ka 2017. gadā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attieksies vairs tikai uz divām dalībvalstīm; norāda, ka vairākos gadījumos lielais parāda pieaugums nesenā pagātnē bija saistīts arī ar banku rekapitalizāciju un zemiem izaugsmes rādītājiem; uzsver, ka gadījumā, ja procentu likmes atkal sāktu paaugstināties, valsts finanšu uzlabošana varētu būt grūtāka;

38.  uzsver Komisijas kā līgumu izpildes uzraudzītājas funkciju; uzsver nepieciešamību objektīvi un pārredzami izvērtēt to, kā tiek piemēroti un izpildīti kopīgi pieņemti tiesību akti;

39.  uzstāj, ka nevajadzētu būt atšķirīgai attieksmei pret dažādām dalībvalstīm; norāda, ka tikai tāda fiskālā politika, ar kuru respektē un ievēro Savienības tiesību aktus, radīs gan uzticamību un uzticēšanos starp dalībvalstīm, gan būs pamats EMS izveides pabeigšanai un nodrošinās uzticēšanos finanšu tirgos;

40.  aicina Komisiju un Padomi būt pēc iespējas precīzākām, kad tās pievēršas fiskālajiem ieteikumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā un korektīvajā daļā, lai uzlabotu ieteikumu pārredzamību un izpildāmību; uzsver, ka preventīvās daļas ietvaros sniegtajos ieteikumos ir jāiekļauj gan konkrētās valsts vidēja termiņa mērķa izpildes termiņš, gan fiskālā korekcija, kas jāveic, lai šo mērķi sasniegtu vai paliktu sasniegtajā līmenī;

41.  uzskata, ka makroekonomikas nelīdzsvarotība dalībvalstīs būtu jārisina saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MIP), iesaistot visas dalībvalstis un izmantojot attiecīgas reformas un investīcijas; uzsver, ka ikvienai dalībvalstij jāpilda savi individuālie pienākumi šai jomā; norāda, ka lielie tekošo kontu pārpalikumi ļauj prognozēt iekšējā pieprasījuma pieaugumu; norāda, ka valsts un privātā parāda augsts līmenis liecina par ievērojamu neaizsargātību un ka šā līmeņa samazināšanai ir vajadzīga atbildīga fiskālā politika un straujāka izaugsme;

42.  norāda, ka valstu finanses pēdējos gados gan ir uzlabojušās, taču 2017. gada budžeta plānu projektu novērtējums liecina, ka astoņas dalībvalstis neatbildīs prasībām; uzskata, ka saskaņotās fiskālās korekcijas ir jāīsteno;

43.  atzinīgi vērtē to, ka valsts budžeta deficīts un parādsaistības kopumā ir samazinājušās, taču piekrīt, ka kopsavilkuma pārskatā nav pamanāmas būtiskas atšķirības starp dažādām dalībvalstīm; uzsver, ka kopsavilkuma pārskats vienmēr būtu jāskata saistībā ar atsevišķu budžetu pārbaudi, un uzsver, ka ir vajadzīga pareiza fiskālā politika, prognozējot procentu likmju kāpumu; uzskata, ka ir jāsasniedz augšupēja konverģence, jo īpaši starp eurozonas dalībvalstīm;

Fiskālā nostāja attiecībā uz eurozonu

44.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2016. gada rudens ekonomikas prognozēm fiskālā nostāja eurozonā mainījās no ierobežojošas uz neitrālu 2015. gadā un sagaidāms, ka prognožu aptvertajā periodā tā būs nedaudz ekspansīva; turklāt norāda uz Komisijas apsvērumu, ka Padomes konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos iekļauto fiskālo prasību pilnīga izpilde kopumā nodrošinātu pieticīgā mērā ierobežojošu fiskālo nostāju attiecībā uz visu eurozonu kopumā 2017. un 2018. gadā, un Komisijas prasību pēc pozitīvas un ekspansīvas fiskālās nostājas, vienlaikus atzīstot ekonomiskos un juridiskos ierobežojumus tās panākšanai;

45.  uzskata, ka Komisijas paziņojums par pozitīvu fiskālo nostāju ir būtisks panākums; atzinīgi vērtē paziņojuma ieceri veicināt labāku ekonomikas politikas koordināciju eurozonā un uzsvērt fiskālo stimulu iespējas tajās dalībvalstīs, kuras tās var īstenot; uzsver, ka fiskālo prasību pamatā ir kopīgi pieņemti fiskālie noteikumi; atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu, neatkarīgi no tā, kādi ir kopīgie ieteikumi; norāda, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par kopīgā fiskālās nostājas mērķa potenciālu un apjomu; atzinīgi vērtē neatkarīgās Eiropas Fiskālās padomes pašreizējo darbu šajā jautājumā;

46.  uzskata, ka valsts budžeta struktūras pilnveidošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina ES fiskālo noteikumu ievērošanu un sniedz iespēju finansēt obligātos izdevumus, veidot rezerves neparedzētām vajadzībām un izaugsmi veicinošām investīcijām un galu galā arī atvēlēt līdzekļus mazāk svarīgiem izdevumiem, kā arī veicināt publisko līdzekļu efektīvāku un atbildīgāku izlietojumu; atgādina, ka lēmumi par valsts budžeta struktūru tiek pieņemti valsts līmenī, ņemot vērā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

47.  norāda, ka ES budžetam regulāri tiek veltītas debates par pārdomātiem valsts izdevumiem un politikas prioritātēm un ka šāds kritisks novērtējums ir jāveic arī attiecībā uz valstu budžetiem, lai uzlabotu to kvalitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī novērstu lineārus budžeta samazinājumus;

48.  atzinīgi vērtē publisko tēriņu pārskatīšanas procesu, kas joprojām turpinās, un mudina dalībvalstis kritiski izvērtēt sava budžeta kvalitāti un struktūru; atbalsta centienus uzlabot publisko izdevumu kvalitāti un efektivitāti, tostarp novirzot nelietderīgus izdevumus uz izaugsmi veicinošiem ieguldījumiem;

49.  uzskata, ka ES budžets varētu palīdzēt mazināt valstu budžetiem radīto slogu, ja tas tiktu veidots, iekasējot pašu resursus, nevis lielā mērā paļaujoties uz valstu iemaksām;

50.  atzinīgi vērtē 2016. gada pusgada ciklā īstenotās Eurogrupas tematiskās diskusijas un pieņemtos paraugprakses standartus, piemēram, par izdevumu pārskatiem; aicina Komisiju un Eurogrupu uzlabot to efektivitāti un pārredzamību;

51.  aicina Komisiju un Padomi formulēt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus tā, lai nodrošinātu iespēju novērtēt progresu, jo īpaši gadījumos, kad politikas ieteikums ir atkārtoti vērsts uz vienu un to pašu politikas jomu un/vai reformas raksturs nosaka, ka īstenošana būs ilgāka par vienu pusgada ciklu;

Valstu politikas koordinācija un demokrātiskā pārskatatbildība

52.  īpašu uzmanību vērš uz to, ka par attiecīgo valsti sagatavoto ziņojumu, konkrētajai valstij adresētos ieteikumus, kā arī valsts reformu programmas un stabilitātes programmas ir svarīgi apspriest valsts parlamentā un īstenot stingrāk nekā līdz šim;

53.  uzskata, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu labākai īstenošanai ir vajadzīgas skaidri formulētas prioritātes Eiropas līmenī un patiesas publiskās debates valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tā nodrošinot lielāku līdzdalību; aicina dalībvalstis, ņemot vērā ietekmi un problēmas, ko izjūt dalībvalstīs, tostarp vietējā līmenī, strukturētā veidā iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, lai uzlabotu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu;

54.  mudina Komisiju uzsākt sarunas par iestāžu nolīgumu par ekonomikas pārvaldību; uzstāj, ka šim iestāžu nolīgumam būtu jānodrošina, lai Līgumu ietvaros Eiropas pusgada struktūra sniedz iespēju veikt jēgpilnu un regulāru procesa parlamentāro uzraudzību, jo īpaši saistībā ar gada izaugsmes pētījuma prioritātēm un eurozonas ieteikumiem;

Nozaru ieguldījums 2017. gada izaugsmes pētījumā

Budžets

55.  uzskata, ka ar ES budžeta palīdzību varētu nodrošināt pievienoto vērtību investīcijām un strukturālajām reformām dalībvalstīs, ja vien tiek panākta lielāka sinerģija starp esošajiem instrumentiem un saikne ar dalībvalstu budžetiem; tāpēc uzskata, ka gada izaugsmes pētījums — šis svarīgais politikas dokuments, kurš sniedz valstu reformu programmām, konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un īstenošanas plāniem vajadzīgo pamatinformāciju, — būtu jāizmanto kā vadlīnijas gan dalībvalstīm, gan valstu budžetu izstrādei, lai tādējādi ieviestu kopīgus risinājumus, kas atpazīstami valstu budžetos un ir saistīti ar ES budžetu;

56.  atgādina, ka visām dalībvalstīm par pašu svarīgāko prioritāti būtu jānosaka PVN un muitas nodokļu iekasēšanas sistēmu pilnveidošana; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ES līmenī izveidot nodokļu oāžu melno sarakstu, kas būtu jāpiemēro, izmantojot kriminālsodus, lai vērstos pret tiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

57.  uzsver — lietderīgāka un efektīvāka resursu izmantošana, kas mazina atkarību no enerģijas importa un ļauj ieviest ilgtspējīgu ražošanu, kuras pamatā ir pilnvērtīgākas preču dizaina prasības un ilgtspējīgāki patēriņa modeļi, nozīmē, ka tiek veicināta uzņēmējdarbība un darbvietu radīšana, ka tiek efektīvi īstenoti gan starptautiskie mērķi, gan Savienības vides politikas mērķi un ka tiek dažādoti ieņēmumu avoti fiskālās atbildības un ekonomikas konkurētspējas kontekstā; uzskata, ka Eiropas pusgada procesam būtu jāietver arī ziņošana par energoefektivitāti un savstarpēju savienojamību, vadoties pēc ES līmenī noteiktiem mērķiem;

o
o   o

58.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
(2) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
(3) OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
(4) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
(5) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
(6) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
(7) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
(8) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
(9) OV C 407, 4.11.2016., 86. lpp.


Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: nodarbinātības un sociālie aspekti 2017. gada izaugsmes pētījumā
PDF 419kWORD 77k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2017. gada izaugsmes pētījumā (2016/2307(INI))
P8_TA(2017)0039A8-0037/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 145., 148., 152., 153. un 174. pantu,

–  ņemot vērā LESD 349. pantu par tālāko reģionu īpašo statusu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās IV sadaļu (Solidaritāte),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 102 par sociālās nodrošināšanas minimālajām normām, kā arī SDO Ieteikumu Nr. 202 par sociālās aizsardzības minimumu,

–  ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu,

–  ņemot vērā 1. ilgtspējīgas attīstības mērķi „izskaust nabadzību visos tās veidos visā pasaulē” un jo īpaši 3. mērķi „īstenot valstij piemērotas sociālās aizsardzības sistēmas un pasākumus, tostarp sociālās aizsardzības minimumus, un laikposmā līdz 2030. gadam panākt vērienīgu nabadzīgo un neaizsargāto iedzīvotāju aptvērumu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikumu 2013/112/ES „Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2017. gadu” (COM(2016)0725),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2016)0726),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu “Virzība uz pozitīvu fiskālo nostāju eurozonā” (COM(2016)0727),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra ziņojumu “2017. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums” (COM(2016)0728),

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes 2016. gada 16. novembra vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu, kas pievienots Komisijas paziņojumam par 2017. gada izaugsmes pētījumu (COM(2016)0729),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu “2017. gada budžeta plānu projekts: vispārējs novērtējums” (COM(2016)0730),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai“ (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu „Eiropas topošie līderi... jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (COM(2016)0581),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra paziņojumu „Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana. Uz rezultātiem orientēts ES budžets” (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai“ (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 8. marta paziņojumu “Apspriešanās sākšana par Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (COM(2016)0127) un tā pielikumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015)0701),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. februāra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2016)0071) un Parlamenta 2016. gada 15. septembra nostāju par to(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu par ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu (COM(2013)0690),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758) un Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par to(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(3),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus “Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (13414/2015),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2016. gada prioritāšu īstenošana(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par bēgļiem — sociālā iekļaušana un integrācija darba tirgū(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2016. gada izaugsmes pētījums, nodarbinātības un sociālie aspekti 2016. gada izaugsmes pētījumā(6),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas 2015. gada 24. septembra atzinumu „Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2015. gada prioritāšu īstenošana”,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — nodarbinātības un sociālie aspekti 2015. gada izaugsmes pētījumā(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 24. novembra rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzības problēmai(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Kohēzijas politiku un stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu(10),

–  ņemot vērā jautājumu Padomei, uz kuru jāatbild mutiski (O-000121/2015 – B8-1102/2015), un ar to saistīto 2015. gada 29. oktobra rezolūciju par Padomes ieteikumu par ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par konkurētspējīga ES darba tirgus izveidi 21. gadsimtā: prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba iespējām, lai atgūtos no krīzes(12),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju cīņā pret bezdarbu(13),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 2020” ar nodarbinātību un sociālo jomu saistītiem aspektiem(14),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par jauniešu nodarbinātību(15),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par veidiem, kādos Eiropas Savienība var palīdzēt veidot labvēlīgu vidi uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, lai radītu darbvietas(16),

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(17),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas noslēguma apsvērumus par Eiropas Savienības sākotnējo pārskatu (2015. gada septembris),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 3/2015 “ES garantija jauniešiem: sperti pirmie soļi, bet gaidāmi īstenošanas riski”(18),

–  ņemot vērā 2016. gada 11. oktobra dokumentu „Nodarbinātība un sociālie procesi Eiropā — ceturkšņa pārskats — 2016. gada rudens”,

–  ņemot vērā Eurofound Eiropas darba apstākļu apsekojuma 5. un 6. izdevumu (2010. un 2015. gads)(19),

–  ņemot vērā ESAO 2016. gada 7. jūlija dokumentu “Nodarbinātības perspektīva 2016. gadā”,

–  ņemot vērā ESAO 2014. gada 9. decembra darba dokumentu „Tendences ienākumu nevienlīdzībā un tās ietekme uz ekonomikas izaugsmi”,

–  ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas 2014. gada 10. oktobra ziņojumu „Atbilstoša sociālā aizsardzība ilgtermiņa aprūpes vajadzībām novecojošā sabiedrībā”,

–  ņemot vērā Komisijas ceļvedi un sabiedrisko apspriešanu par strādājošo ģimeņu darba un privātās dzīves līdzsvara problēmu risināšanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 3. oktobra un 8. novembra strukturētā dialoga sanāksmes par finansējuma piešķiršanas Portugālei un Spānijai apturēšanu,

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2017. gada Eiropas pusgada prioritātēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8‑0037/2017),

A.  tā kā, sākot no 2013. gada otrās puses, bezdarba līmenis ES lēni pazeminās, kopš 2013. gada ir izveidoti 8 miljoni jaunu darbvietu un 2016. gada septembrī bezdarba līmenis bija 8,6 %, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2009. gada; tā kā to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), joprojām ir augsts un pie tiem pieder 14,8 % jauniešu 15–29 gadu vecumā(20)(21); tā kā — lai gan bezdarbs kopumā samazinās, diemžēl atsevišķās dalībvalstīs tā līmenis joprojām ir ļoti augsts; tā kā saskaņā ar Komisijas datiem nodarbinātu personu nabadzības rādītājs joprojām ir augsts;

B.  tā kā sieviešu nodarbinātības rādītāji kopumā ir zemāki un tā kā 2015. gadā 20–64 gadus vecu vīriešu nodarbinātības rādītājs ES 28 dalībvalstīs bija 75,9 % salīdzinājumā ar sieviešu nodarbinātības rādītāju — 64,3 %; tā kā dzimumu atšķirības piekļuvē nodarbinātībai joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesības panākšanai un tā kā steidzami jāpieliek pūles, lai samazinātu atšķirības nodarbinātības līmenī starp vīriešiem un sievietēm;

C.  tā kā, ja pašreizējās tendences tiks nostiprinātas, īstenojot atbilstošu valsts politiku, Eiropas 2020. gada nodarbinātības mērķis (75 %) ir faktiski sasniedzams;

D.  tā kā jauniešu bezdarba līmenis ir 18,6 % ES un 21,0 % eurozonā; tā kā 4,2 miljoni jauniešu ir bezdarbnieki, tostarp 2,9 miljoni eurozonā; tā kā jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir ievērojami augstāks nekā tā zemākajā punktā 2008. gadā, kas atgādina, ka par prioritāti būtu jāuzskata dalībvalstu veiktas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošana un pilnīga izmantošana; tā kā jauniešu nodarbinātību diemžēl joprojām raksturo zemas algas, kas dažkārt nepārsniedz nabadzības slieksni, neapmaksāta prakse, kvalitatīvas apmācības trūkums un tiesību trūkums darbvietā;

E.  tā kā saskaņā ar aplēsēm NEET Savienībai izmaksā EUR 153 miljardus (1,21 % no IKP) gadā, kas saistīts ar pabalstiem, negūtajiem ieņēmumiem un nodokļiem, turpretī kopējās aplēstās izmaksas par garantijas jauniešiem īstenošanu eurozonā būtu EUR 21 miljards (0,22 % no IKP) gadā;

F.  tā kā 2015. gadā reģistrētais NEET skaits turpinās samazināties; tā kā šajā situācijā joprojām ir 6,6 miljoni (12 %) jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem;

G.  tā kā galvenā atbildība par jauniešu bezdarba novēršanu ir dalībvalstu ziņā, izstrādājot un īstenojot darba tirgus tiesisko regulējumu, izglītības un apmācības sistēmas un aktīvas darba tirgus politikas nostādnes;

H.  tā kā personas ar invaliditāti joprojām ir savā ziņā izslēgti no darba tirgus un šajā jomā aizvadītās desmitgades laikā ir panākti ļoti nelieli uzlabojumi, kas daļēji skaidrojams ar nepietiekamiem ieguldījumiem atbilstošos atbalsta pasākumos; uzsver, ka tas bieži vien izraisa nabadzību un sociālu atstumtību un tādējādi negatīvi ietekmē stratēģijas „Eiropa 2020” mērķa sasniegšanu;

I.  tā kā darba tirgus strukturālie šķēršļi, piemēram, nepietiekama iesaistīšanās, kā arī prasmju un kvalifikāciju neatbilstība, joprojām rada problēmas daudzās dalībvalstīs;

J.  tā kā ilgtermiņa bezdarba (bezdarbs ilgāk nekā vienu gadu) līmenis gada laikā samazinājās par 0,7 % salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo ceturksni un bija 4,2 % no darbaspēka; tā kā ļoti ilgstoša bezdarba (bezdarbs ilgāk nekā divus gadus) līmenis samazinājās līdz 2,6 % no darbaspēka; tā kā, neraugoties uz iepriekšminēto, ilgtermiņa bezdarbnieku skaits joprojām ir augsts — aptuveni 10 miljoni; tā kā ilgtermiņa bezdarbs ir problēma īpaši jaunākiem un vecākiem darba meklētājiem — 30 % no 15 līdz 24 gadus veciem darba meklētājiem un 64 % no 55 līdz 64 gadus veciem darba meklētājiem meklē darbu ilgāk nekā gadu; tā kā daudzi vecāki darba ņēmēji, kuri ir neaktīvi, nav iekļauti bezdarba statistikā; tā kā bezdarba līmenis un tā sociālās sekas Eiropas valstīs ir atšķirīgas un tā kā ir svarīgi ņemt vērā konkrētos mikroekonomikas apstākļus;

K.  tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir samazināt nabadzību, līdz 2020. gadam novēršot nabadzības un sociālās atstumtības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku; tā kā šis mērķis ne tuvu nav sasniegts un tādēļ ir vajadzīgas lielākas pūles; tā kā 2015. gadā 119 miljoni cilvēku bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības atstumtības riskam — aptuveni par 3,5 miljoniem mazāk nekā 2014. gadā; tā kā 2012. gadā 32,2 miljoni personu ar invaliditāti ES atradās šādā situācijā; tā kā 2013. gadā ES 28 dalībvalstīs nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 26,5 miljoni bērnu; tā kā augsti nevienlīdzības līmeņi samazina ekonomikas rezultātus un ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu;

L.  tā kā atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem ir ļoti svarīgs, jo pretējā gadījumā šī situācija sāks ietekmēt viņu pašapziņu, labklājību un nākotnes izaugsmi, pakļaujot viņus nabadzības un sociālās atstumtības riskam un apdraudot dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspējību, kā arī Eiropas sociālo modeli;

M.  sociālā dialoga vājināšanās negatīvi ietekmē darba ņēmēju tiesības, ES iedzīvotāju pirktspēju un izaugsmi;

N.  tā kā ES ir vērojamas vairākas pozitīvas pārmaiņas, kas liecina par noturību un Eiropas ekonomikas atveseļošanos;

O.  tā kā sociālo ekonomiku veido 2 miljoni uzņēmumu, kuros Savienībā ir nodarbināti vairāk nekā 14,5 miljoni iedzīvotāju, un tā ir svarīga nozare, kas veicina Eiropas izturētspēju un ekonomikas atveseļošanos;

P.  tā kā vairumā dalībvalstu izaugsme joprojām ir neliela, ES izaugsmes rādītājs 2016. gadā pat pazeminājās un nostabilizējās 2 % līmenī, neraugoties uz pozitīviem īslaicīgiem aspektiem, tādējādi apliecinot, ka ES var darīt vairāk, lai stimulētu ekonomisko un sociālo atlabšanu ar mērķi uzlabot izaugsmes ilgtspēju vidējā termiņā;

Q.  tā kā saskaņā ar Komisijas norādīto informāciju(22) nodarbinātības un sociālās atšķirības joprojām pastāv gan dalībvalstīs, gan starp tām, sociālā attīstība vēl arvien liecina par turpmāku atšķirību veidošanos visā ES un tas traucē izaugsmei, nodarbinātībai un kohēzijai; tā kā sabiedrībām, kurām raksturīga augsta līmeņa vienlīdzība un lieli ieguldījumi cilvēkos, ir labāki izaugsmes un nodarbinātības elastīguma rādītāji;

R.  tā kā nedeklarēts darbs joprojām pastāv, tas būtiski ietekmē budžetu un rada nodokļu ieņēmumu un sociālā nodrošinājuma iemaksu zaudējumus, kā arī negatīvas sekas nodarbinātības, ražīguma, darba kvalitātes un prasmju pilnveidošanas jomā;

S.  tā kā tālākie reģioni saskaras ar milzīgām grūtībām, kas ir saistītas ar to konkrētajām īpatnībām, kuras ierobežo šo reģionu izaugsmes un attīstības potenciālu; tā kā bezdarbs, jauniešu bezdarbs un ilgtermiņa bezdarbs šajos reģionos ir viens no augstākajiem ES, daudzos gadījumos pārsniedzot 30 %;

T.  tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) jau ir apstiprinājis 69 projektus 18 valstīs un parakstījis 56 darbības un paredzams, ka tas radīs vairāk nekā EUR 22 miljardu ieguldījumus un iesaistīs ap 71 000 MVU;

U.  tā kā daudzās dalībvalstīs darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaits un darbaspēks turpina sarukt; tā kā sieviešu dalība darba tirgū sniedz dalībvalstīm iespēju risināt šo problēmu un stiprināt ES darbaspēku; tā kā arī bēgļu un patvēruma meklētāju pašreizējā ieceļošana varētu palīdzēt stiprināt darbaspēku;

V.  tā kā ES saskaras ar demogrāfiskām problēmām, kas ir saistītas ne tikai ar sabiedrības novecošanu un dzimstības līmeņa samazināšanos, bet arī ar citiem elementiem, piemēram, depopulāciju;

W.  tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība pašreiz ir 16 % un vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība — 38 % un tā kā sievietes novecojot ir pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam;

X.  tā kā sociālā nodrošinājuma sistēmu nodrošināšana un pārvaldība ir dalībvalstu kompetence, ko Savienība koordinē, bet nesaskaņo;

Y.  tā kā paredzamais sieviešu veselīgas dzīves ilgums ir samazinājies no 62,6 gadiem 2010. gadā līdz 61,5 gadiem 2013. gadā ar nelielu uzlabojumu 2014. gadā un vīriešu gadījumā ir saglabājies nemainīgs — 61,4 gadi,

1.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada izaugsmes pētījumā uzsvars ir likts uz to, cik svarīgi ir nodrošināt sociālo taisnīgumu, lai veicinātu iekļaujošāku izaugsmi, radīt kvalitatīvu un iekļaujošu nodarbinātību, uzlabot prasmes un nostiprināt konkurētspēju, inovāciju un produktivitāti; aicina Komisiju nodrošināt, ka konkrētai valstij adresētajos ieteikumos attiecībā uz darba tirgus reformām tiek uzsvērta arī aktīva darba tirgus politikas nostādņu nozīme un tiek veicinātas darba ņēmēju tiesības un darba ņēmēju aizsardzība;

2.  tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izpildījusi dažas no Parlamenta prasībām, panākot progresu līdzsvara nodrošināšanā starp ekonomisko un sociālo dimensiju Eiropas pusgada procesā; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu rezultātu pārskata par rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā politisko pārredzamību un ietekmi; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.–2020. gadam, un jaunu sociālo rādīju iekļaušanu, lai iepazīstinātu ar nodarbinātības un sociālajiem datiem saistībā ar makroekonomisko datu izmaiņām un analīze sniegtu visaptverošu priekšstatu par dažādu politisko iespēju savstarpējo saistību un ietekmi; uzsver, ka nodarbinātības rādītāji būtu jāuzskata par tikpat svarīgiem kā ekonomiskie rādītāji, lai varētu veikt padziļinātas analīzes un izlīdzinošās darbības attiecīgajās dalībvalstīs;

3.  uzsver, ka Eiropas pusgada ciklā joprojām nav nodrošināta uz bērniem vērsta pieeja, kurā būtu iekļauta saistību uzņemšanās bērnu tiesību jomā, bērnu nabadzības apkarošana un labklājības integrācija visās attiecīgajās politikas veidošanas jomās; uzsver — lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku, ir vajadzīga stratēģiska pieeja ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem;

4.  prasa izstrādāt programmas atbalsta un iespēju piedāvāšanai vienotā Eiropas plānā, kurš paredz ieguldīt pirmsskolas vecuma bērnos un novērst bērnu nabadzību, tostarp izveidot arī garantiju bērniem, tā cenšoties pilnībā īstenot attiecīgo Komisijas ieteikuma dokumentu „Ieguldījums bērnos”, kas nodrošinās, lai katram bērnam, kurš pakļauts nabadzības riskam, (tostarp bēgļiem) Eiropā būtu pieejama bezmaksas veselības aprūpe, bezmaksas izglītība, bezmaksas bērnu aprūpe, pienācīgs mājoklis un pilnvērtīgs uzturs;

5.  uzsver, ka ieguldījumi sociālajā attīstībā veicina ekonomikas izaugsmi un konverģenci; atzīmē ESAO(23) un SVF(24) jaunākos pētījumus, kuros uzsvēta sociālā nevienlīdzība Eiropā, kas kavē ekonomikas atlabšanu; prasa īstenot nopietnākus centienus, lai apkarotu nabadzību un nevienlīdzības pieaugumu un atbilstošā gadījumā palielinātu ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā un atbalstītu iedzīvotājus, kurus ekonomikas krīze skārusi visvairāk; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos īpaši uzsver nevienlīdzības apkarošanu;

6.  aicina Komisiju un Padomi uzlabot stratēģiju plaša dzimumu līdztiesības mērķa iekļaušanai; atbalsta Komisijas dzimumu līdztiesības gada ziņojumu izmantošanu Eiropas pusgada kontekstā, lai palielinātu dzimumu vienlīdzību; aicina dalībvalstis valsts reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās iekļaut dzimumu dimensiju un sieviešu un vīriešu līdztiesības principu, nosakot mērķus un definējot pasākumus, ar kuriem novērš noturīgo nevienlīdzību starp dzimumiem; aicina Komisiju turpināt sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz uzlabotiem bērnu aprūpes pakalpojumiem un ilgtermiņa aprūpi, kas var pozitīvi ietekmēt sieviešu dalību darba tirgū; atkārtoti prasa Komisijai un dalībvalstīm Eiropas pusgada uzraudzības procesā atbilstošos gadījumos apsvērt pa dzimumiem sadalītu datu izmantošanu; ierosina Eiropas pusgadā ciešāk iesaistīt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu;

7.  uzsver, ka dažās dalībvalstīs valsts parāda un privāto parādsaistību apmērs ir pārāk liels un ka tas rada šķērsli ieguldījumiem, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai;

8.  uzskata, ka rezultātu pārskatā par rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā pieejamie dati ir lietderīgi, bet ar tiem nepietiek, lai novērtētu nodarbinātības un sociālās situācijas attīstību Savienībā; aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt rezultātu pārskatu ar datiem par nodarbinātības kvalitāti un nabadzību, īpaši pievēršoties daudzšķautnainajai bērnu nabadzībai;

9.  aicina Komisiju noteikt un izteikt skaitļos tās sociālā taisnīguma koncepciju, ņemot vērā gan nodarbinātības, gan sociālās politikas programmas, kas ir īstenojamas, ņemot vērā 2016. gada izaugsmes pētījumu un Eiropas pusgadu;

10.  aicina dalībvalstis un Komisiju paātrināt visu to programmu īstenošanu, kuras var veicināt pienācīgas kvalitātes ilgtermiņa nodarbinātības veidošanu visām iedzīvotāju grupām un īpaši jauniešiem; uzsver, ka jauniešu bezdarbs joprojām ir 18,6 %, lai gan bezdarbs ES ir nedaudz samazinājies; aicina dalībvalstis nodrošināt programmu pārvaldības iestāžu proaktīvāku kontroli;

11.  uzsver, ka garantijas jauniešiem īstenošana būtu jāstiprina valsts, reģionālā un vietējā līmenī un jāpagarina vismaz līdz 2020. gadam, tajā aktīvi piedaloties sociālajiem partneriem un spēcīgākiem valsts nodarbinātības dienestiem, un uzsver tās nozīmi pārejā no skolas uz darba dzīvi; mudina Komisiju veikt ietekmes pētījumu, lai precīzi noteiktu, kādi rezultāti līdz šim ir sasniegti, un veiktu papildu pasākumus, un ņemt vērā gaidāmo Revīzijas palātas pārbaudi, paraugprakses apmaiņu un semināru organizēšanu, kas pulcē visus attiecīgos dalībniekus un ir veidoti tā, lai palielinātu šā instrumenta efektivitāti; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka garantija jauniešiem ir pilnībā pieejama, tostarp neaizsargātām personām un personām ar invaliditāti; uzsver, ka tas netiek nodrošināts visās dalībvalstīs, un prasa, lai dalībvalstis pēc iespējas ātri koriģētu šo situāciju, jo tas ir pretrunā ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD); uzsver, ka ir jānodrošina, lai garantija jauniešiem būtu pieejama jauniešiem, kas saskaras ar vairākiem atstumtības veidiem un galēju nabadzību; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta jaunām sievietēm un meitenēm, kurām varētu rasties ar dzimumu saistīti šķēršļi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu garantijas jauniešiem finansējumu, lai garantētu tās pienācīgu īstenošanu visās dalībvalstīs un sniegtu atbalstu vēl liekākam skaitam jauniešu;

12.  pieņem zināšanai saistību apropriāciju apstiprināšanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai EUR 500 miljonu apmērā 2017. gadam; uzsver, ka šī summa nav pietiekama un ka tā ir jāpalielina un jāgarantē pašreizējā DFS; tomēr pieņem zināšanai arī to, ka vienošanās par pienācīgu papildu finansējumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai līdz šīs DFS darbības beigām, ir jāpanāk saistībā ar vidusposma pārskatīšanu;

13.  uzsver kultūras un radošo nozaru potenciālu jauniešu nodarbinātības ziņā; uzsver, ka, vēl vairāk veicinot kultūras un radošās nozares un ieguldot tajās, var panākt krietni lielāku ieguldījumu, izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību; tāpēc aicina Komisiju apsvērt īpašās iespējas, ko, piemēram, saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, piedāvā visas kultūras un radošās nozares, tostarp NVO un mazās apvienības;

14.  uzsver, ka nepietiekami ieguldījumi valsts izglītības sistēmā var apdraudēt Eiropas konkurētspēju un tās darbaspēka nodarbināmību; uzsver nepieciešamību investēt cilvēkos pēc iespēja agrākā dzīves cikla posmā, lai mazinātu nevienlīdzību un veicinātu sociālo integrāciju jau agrīnā vecumā; tāpat uzsver arī vajadzību izskaust stereotipus skolās jau kopš agrīna vecuma, popularizējot dzimumu vienlīdzību visos izglītības līmeņos;

15.  aicina dalībvalstis pieņemt politikas programmas, lai īstenotu un uzraudzītu iekļaujošākus sociālās aizsardzības sistēmu veidus un ienākumu atbalstu ar mērķi nodrošināt, lai šīs sistēmas bezdarbniekiem un nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni un sniegtu piekļuvi izglītībai un apmācībai un iespējas iekļauties darba tirgū;

16.  atzinīgi vērtē nodarbinātības līmeņa pieaugumu; tomēr norāda, ka līdzās nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās procesam dalībvalstīs vērojams arī nestandarta un neoficiālu nodarbinātības veidu, tostarp nulles stundu līgumu, pieaugums; uzsver, ka ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības veidošanai vajadzētu būt prioritātei; pauž lielas bažas par augstā bezdarba saglabāšanos, jo īpaši valstīs, kuras joprojām izjūt krīzes ietekmi; atzīst darba ņēmēju nabadzības parādību, kas izriet no darba samaksas un darba apstākļu pasliktināšanās, un tās novēršana būtu jāiekļauj nodarbinātības un sociālās aizsardzības veicināšanas pasākumos; mudina dalībvalstis turpināt centienus, kā arī saglabāt atvērtību jauniem risinājumiem un pieejām, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” 75 % nodarbinātības mērķi, veltot īpašu uzmanību grupām, kas ir vismazāk pārstāvētas darba tirgū, proti, sievietēm, vecākiem darba ņēmējiem, zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem un personām ar invaliditāti; aicina dalībvalstis paplašināt savu piedāvājumu mūžizglītības un efektīvas kvalifikācijas paaugstināšanas jomā;

17.  uzskata, ka migrācijai varētu būt nozīmīga loma, ļaujot panākt kvalitatīvu un sociālā un vides ziņā ilgtspējīgu ieguldījumu arī ar izglītības programmu un lietderīgu publiskā sektora izdevumu palīdzību, darba ņēmēju iekļaušanā darba tirgū un bezdarba samazināšanā;

18.  atzīst, ka sievietes joprojām ir pārāk maz pārstāvētas darba tirgū; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt proaktīvas politikas programmas un veikt atbilstošus ieguldījumus, kuri paredzēti un izstrādāti tam, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū; uzsver, ka labāks darba un privātās dzīves līdzsvars ir būtisks, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū; tādēļ norāda, ka elastīgam darba režīmam, tostarp tāldarbam, elastīgam darba laikam un saīsinātam darba laikam, saskaņā ar Komisijas teikto var būt svarīga loma; atbalsta Komisijas viedokli, ka noteikumi par apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu dalībvalstīs veicina sieviešu dalību darba tirgū; aicina arī dalībvalstis pieņemt piemērotas politikas programmas, lai atbalstītu sieviešu un vīriešu iekļaušanos, atgriešanos, palikšanu vai izaugsmi darba tirgū pēc atvaļinājumiem, kas ir saistīti ar ģimeni un aprūpi, nodrošinot ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību; pauž nožēlu par dzimumu nevienlīdzību saistībā ar nodarbinātības rādītājiem un vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirībām; prasa izstrādāt politikas programmas, kas atbalsta un mudina sievietes veidot karjeru uzņēmējdarbības jomā, atvieglojot viņām piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības iespējām un piedāvājot pielāgotu apmācību;

19.  tomēr atzīst, ka nodarbinātības atbalsts un pasākumi aktīvas dalības darba tirgū uzlabošanai ir jāiekļauj plašākās uz tiesībām vērstās pieejās sociālās atstumtības un nabadzības novēršanai, kurā ņem vērā bērnu un ģimeņu īpašās vajadzības;

20.  aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un apsvērt iespēju izmantot jaunus un inovatīvus risinājumus, lai attīstītu pielāgojamu un elastīgu darba tirgu, nolūkā risināt globālās ekonomikas problēmas, vienlaikus nodrošinot augstus nodarbinātības standartus visiem darba ņēmējiem;

21.  atzinīgi vērtē atgādinājumu dalībvalstīm, ka labklājības sistēmām ir jāpamatojas uz spēcīgiem sociālajiem standartiem un ka darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana un diskriminācijas apkarošana veicina ne tikai sociālo taisnīgumu, bet arī izaugsmi; uzsver, ka vecāku reintegrācija darba tirgū būtu jāatbalsta, radot apstākļus kvalitatīvai un iekļaujošai nodarbinātībai un darba videi, sniedzot vecākiem iespēju līdzsvarot savus darba un vecāku pienākumus;

22.  atzīst, ka papildus darbvietu radīšanai ilgtermiņa bezdarbnieku integrācija kvalitatīvā nodarbinātībā, izmantojot individuāli pielāgotus pasākumus, jo īpaši aktīvu nodarbinātības politiku, ir būtisks faktors cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību gadījumos, kad ir pieejams pietiekams skaits pienācīgu darbvietu; norāda, ka uzsvars būtu jāliek uz uzlabotiem pasākumiem, kuru mērķis ir pienācīgu darbvietu radīšana; uzsver, ka to personu integrēšana darba tirgū, kuriem ir vislielākās grūtības atrast darbu, sniedz divkāršu ieguvumu, proti, palīdz personai, kā arī stabilizē sociālā nodrošinājuma sistēmu un atbalsta ekonomiku; uzskata, ka ir jāņem vērā šo iedzīvotāju sociālā situācija un viņu īpašās vajadzības un labāk Eiropas līmenī jāuzrauga valsts līmenī īstenotā politika;

23.  uzsver to prasmju un kompetenču nozīmi, kas iegūtas neformālas un ikdienējas mācīšanās vidē, to apstiprināšanu un sertifikāciju un piekļuvi mūžizglītībai, kā arī 2020. gada stratēģiskās sistēmas izglītības un apmācības jomā saistību un kritēriju nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot neformālas un ikdienējas mācīšanās kompetenču atzīšanas sistēmas; turklāt aicina dalībvalstis ne tikai īstenot politikas programmas, kas nodrošina piekļuvi kvalitatīvai, iekļaujošai izglītībai un apmācībai par pieejamu cenu, bet arī īstenot mūžizglītības satvara pieeju virzībā uz elastīgiem izglītības ieguves veidiem, kas veicinās vienlīdzību un sociālo kohēziju un sniegs visiem iedzīvotājiem nodarbinātības iespējas;

24.  prasa izveidot un attīstīt partnerības starp darba devējiem, sociālajiem partneriem, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, valsts iestādēm, sociālajiem dienestiem un izglītības un apmācības iestādēm, lai nodrošinātu instrumentus, kas ir nepieciešami, lai efektīvāk reaģētu uz darba tirgus vajadzībām un novērstu ilgtermiņa bezdarbu; atgādina, ka ir vajadzīga personalizēta un individualizēta kontrole, kas spēj nodrošināt efektīvus risinājumus ilgtermiņa bezdarbniekiem;

25.  pauž nožēlu, ka valsts ieguldījumu rādītāji joprojām ir zemi, jo šādi ieguldījumi var būt svarīgs stimuls darbvietu radīšanai; uzsver, ka ESIF nav izstrādājis pietiekamus ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā un tā ir zaudēta iespēja, kas nekavējoties ir jānovērš;

26.  prasa izstrādāt politikas programmas, kurās ir ņemtas vērā un veicinātas koplīguma slēgšanas sarunas un to aptvērums, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk darba ņēmēju, vienlaikus cenšoties nodrošināt labāku algu līmeni, nosakot pienācīgu minimālo algu, un piedaloties sociālajiem partneriem, lai, īstenojot iepriekšminētos pasākumus, izbeigtu sacensības par zemākajām algām, atbalstītu kopējo pieprasījumu un ekonomikas atveseļošanos, samazinātu algu atšķirības, kā arī apkarotu darba ņēmēju nabadzību;

27.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēki, kas strādā, pamatojoties uz pagaidu vai nepilna darba laika līgumiem, vai ir pašnodarbināti, varētu gūt labumu no vienlīdzīgas attieksmes — arī attiecībā uz atlaišanu un samaksu, lai tiem būtu nodrošināta pienācīga sociālā aizsardzība un piekļuve apmācībai, kā arī lai viņiem būtu nodrošināti pamatnosacījumi karjeras veidošanai; aicina dalībvalstis īstenot pamatnolīgumus par nepilna laika darbu un darbu uz noteiktu laiku un efektīvi nodrošināt to direktīvu izpildi, ar ko nosaka kopēju sistēmu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā un profesijā;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot atbilstīgus pasākumus, lai palīdzētu bēgļiem iedzīvoties un integrēties, kā arī nodrošināt, ka sabiedriskajiem dienestiem ir pietiekami līdzekļi un ka savlaicīgi tiek apzinātas vajadzības šo personu integrācijas veicināšanai;

29.  pauž nožēlu par to, ka joprojām liels ir to cilvēku īpatsvars, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam; norāda, ka augsti nevienlīdzības līmeņi un nabadzība ietekmē sociālo kohēziju, vienlaikus kavējot sociālo un politisko stabilitāti; pauž nožēlu par to, ka šīs jomas politikas programmās nav noteikti pietiekami vērienīgi mērķi, lai tie nodrošinātu pietiekamu ekonomisku ietekmi; prasa, lai dalībvalstis paātrinātu to pasākumu ieviešanu, ar kuriem īsteno stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi — par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri ir pakļauti nabadzības riskam; aicina Komisiju un dalībvalstis nevienlīdzības samazināšanu noteikt par prioritāti; aicina vairāk atbalstīt un atzīt NVO, nabadzības apkarošanas organizāciju un nabadzībā nonākušo personu atbalsta organizāciju darbu, mudinot viņus piedalīties paraugprakses apmaiņā;

30.  pauž bažas par etnisko minoritāšu, jo īpaši romu kopienas, zemo dalību darba tirgū; prasa pienācīgi īstenot Direktīvu 2000/78/EK; uzsver vajadzību stiprināt specializēto NVO nozīmi minēto grupu dalības darba tirgū veicināšanai un atbalsta sniegšanā ne tikai bērnu uzņemšanai izglītības iestādēs, bet arī priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai, lai pārtrauktu nabadzības ciklu;

31.  uzskata, ka ir svarīgi novērst investīciju trūkumu, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi, tomēr neapdraudot dalībvalstu ekonomisko un sociālo ilgtspēju; šajā saistībā uzsver valsts finanšu konsolidācijas garantiju izveidi, kas ir svarīgs nosacījums tam, lai turpinātu nodrošināt ES raksturīgo Eiropas sociālo modeli;

32.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas jaunākajos ieteikumos netika ņemta vērā Parlamenta prasība stiprināt LESD 349. panta piemērošanu, proti, pieņemot atšķirīgus pasākumus un programmas, lai mazinātu asimetrijas, un maksimāli palielināt sociālo kohēziju ES; šajā saistībā mudina dalībvalstis izveidot īpašas ieguldījumu programmas valsts apakšreģioniem, kuros bezdarba līmenis pārsniedz 30 %; atkārto Komisijai adresēto aicinājumu sniegt atbalstu dalībvalstīm un Eiropas reģioniem, jo īpaši tālākajiem reģioniem, saistībā ar ieguldījumu programmu izstrādi un finansēšanu daudzgadu finanšu shēmas ietvaros;

33.  atzīst ieilgušo nestabilo situāciju Eiropas darba tirgū — , no vienas puses, tas nespēj novērst joprojām augstos bezdarba rādītājus, bet, no otras puses, uzņēmumi tajā pieprasa kvalificētu un atbilstošu darbaspēku; aicina Komisiju dalībvalstu līmenī veicināt sadarbības veidus, kas ietver valdības, uzņēmumus, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumus, izglītības iestādes, individualizēta atbalsta dienestus, pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus, pamatojoties uz paraugprakses apmaiņu, lai pielāgotu dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmas, apkarojot prasmju neatbilstību, un apmierinātu darba tirgus vajadzības;

34.  uzsver, ka tiesības uz izglītību ir pamattiesības, kas būtu jānodrošina visiem bērniem, un ka būtu jānovērš atšķirības saistībā ar izglītības pieejamību un kvalitāti, lai stiprinātu skolas izglītības nodrošināšanu visiem un ierobežotu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; uzsver, ka prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba iespējām veicina iekļaujoša ES darba tirgus izveidi; uzskata, ka ievirzei un konsultācijām atbilstoši personas individuālām vajadzībām un pievēršoties individuālo prasmju novērtēšanai un pilnveidei, ir jābūt izglītības un prasmju apguves politikas pamatelementam ikviena cilvēka izglītībā jau no tās sākumposma; aicina dalībvalstis labāk pielāgot izglītību un apmācību darba tirgus vajadzībām visā Eiropas Savienībā un uzsver, cik svarīgi ir izvērtēt dažādas nodarbinātības situācijas dalībvalstīs, lai nodrošinātu to īpatnību un specifiskuma saglabāšanu;

35.  atzīst, ka jauno tehnoloģiju attīstība un Eiropas rūpniecības digitalizācija rada būtiskus izaicinājumus ES; uzsver, ka ES un dalībvalstu ražošanas modeļi, ko atbalsta to izglītības modeļi, ir jāvērš uz augstas produktivitātes nozarēm, jo īpaši tām, kas ir saistītas ar IKT un digitalizāciju, lai uzlabotu ES konkurētspēju pasaules līmenī;

36.  uzsver, ka nepietiekami un nemērķtiecīgi ieguldījumi digitālo prasmju, tostarp programmēšanas un STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas un matemātikas) priekšmetu, apguvē, apdraud Eiropas konkurētspēju, profesionāla darbaspēka pieejamību un darbaspēka nodarbināmību; uzskata, ka labāka prasmju saskaņošana un uzlabota kvalifikāciju savstarpēja atzīšana palīdzēs pārvarēt plaisu, kas saistīta ar prasmju trūkumu un neatbilstību Eiropas darba tirgū, un nāks par labu darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem; aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti tam, lai visaptveroši apgūtu digitālās prasmes, programmēšanu un prasmes, kuras darba ņēmēji uzskata par ļoti svarīgām visiem darba ņēmējiem, vienlaikus saglabājot augstus tradicionālās izglītības standartus, un ņemt vērā virzību uz digitālo ekonomiku prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās kontekstā, to neparedzot tikai attiecībā uz lietotājam svarīgu zināšanu nodošanu;

37.  norāda, ka daudzās dalībvalstīs ir nepieciešami pastiprināti centieni darbaspēka izglītošanai, tostarp pieaugušo izglītības un profesionālās apmācības iespējas; uzsver mūžizglītības nozīmi, tostarp vecākiem darba ņēmējiem, lai pielāgotu darba ņēmēju kompetences darba tirgus vajadzībām; prasa pastiprināt uz sievietēm un meitenēm vērstu STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas un matemātikas) priekšmetu popularizēšanu, lai vērstos pret pašreizējiem ar izglītību saistītajiem stereotipiem un ilgtermiņā novērstu vīriešu un sieviešu nodarbinātības, darba samaksas un pensiju atšķirības;

38.  atzīst jauno tehnoloģiju vērtību un to, ka digitālo līdzekļu lietošanas prasmes ir svarīgas gan cilvēka personīgajai dzīvei, gan veiksmīgai integrācijai darba tirgū; tāpēc ierosina dalībvalstīm palielināt ieguldījumu, veidojot labāku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un savienojamības iespējas izglītības iestādēs, un izstrādāt efektīvas stratēģijas, ar ko IKT potenciāls tiek izmantots, lai atbalstītu pieaugušo ikdienēju mācīšanos, un ar ko pieaugušajiem uzlabo iespējas iegūt gan formālo, gan neformālo izglītību;

39.  atzinīgi vērtē programmas „Erasmus+” ieguldījumu, veicinot mobilitāti un kultūras apmaiņu ne vien visā Eiropas Savienībā, bet arī ar trešā valstīm; prasa sekmīgāk veicināt un izmantot Eiropas pārredzamības, mobilitātes un prasmju un kvalifikāciju atzīšanas instrumentus, lai veicinātu mācību un darba mobilitāti; atkārtoti uzsver, ka ir jānodrošina mobilitātes iespējas profesionālās apmācības nolūkā, nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti dažāda veida diskriminācijai;

40.  atzinīgi vērtē Parīzes nolīgumā paredzēto jaunās politikas un ieguldījumu satvaru, kas veicinās jaunu darba iespēju radīšanu mazoglekļa un zemu emisiju nozarēs;

41.  aicina Komisiju uzsvērt, ka ir svarīgi ierobežot gan fiziskos, gan digitālos šķēršļus un traucēkļus, ar kuriem dalībvalstīs joprojām saskaras personas ar invaliditāti;

42.  atzinīgi vērtē skaidro atsauci uz bērnu aprūpi, veselības aprūpi un izglītību saistībā ar piekļuves uzlabošanu kvalitatīviem pakalpojumiem;

43.  atgādina, ka darbaspēka brīva pārvietošanās ir Līguma pamatprincips; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada izaugsmes pētījumā uzsvars ir likts uz to, cik svarīgi ir nodrošināt sociālo taisnīgumu, īstenojot dažādu dalībvalstu iestāžu taisnīgu sadarbību; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt darba inspekcijas vai citas atbilstošās iestādes ar pienācīgiem resursiem un uzlabot arī pārbaudes dienestu pārrobežu sadarbību un elektronisku informācijas un datu apmaiņu, lai uzlabotu sociālās krāpniecības un nedeklarēta darba apkarošanai un novēršanai paredzēto pārbaužu efektivitāti;

44.  uzsver nepieciešamību stimulēt iekšzemes pieprasījumu, veicinot valsts un privātos ieguldījumus un atbalstot sociāli un ekonomiski līdzsvarotas strukturālās reformas, kas paredz mazināt nevienlīdzību un veicina kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālos ieguldījumus, kā arī atbildīgu fiskālo konsolidāciju, tādējādi stiprinot virzību uz plašākas kohēzijas un augšupējas sociālās konverģences vidi uzņēmumiem un valsts dienestiem; uzsver, cik svarīga ir ieguldījumu cilvēkkapitālā loma kopējā stratēģijā; uzsver arī vajadzību pārorientēt Savienības ekonomikas politikas programmas uz sociālo tirgus ekonomiku;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai digitālajiem darba ņēmējiem garantētu tādas pašas tiesības un sociālās aizsardzības līmeni, kas pastāv tāda paša veida darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē;

46.  norāda, ka mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU), kuri veido vairāk nekā 90 % no visas uzņēmējdarbības Eiropā un ir Eiropas ekonomikas virzītājspēks, kā arī veselības aprūpes un sociālie dienesti un sociālie un solidārie uzņēmumi sniedz efektīvu ieguldījumu ilgtspējīgā un iekļaujošā attīstībā un kvalitatīvu darbvietu radīšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis politikas veidošanas procesā lielāku uzmanību pievērst MMVU interesēm, visā likumdošanas procesā piemērojot MVU testu saskaņā ar principu „vispirms domāt par mazākajiem”, un atbalstīt spēkā esošos mikrouzņēmumu finansiālā atbalsta veidus, piemēram, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI); uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi samazināt šādu uzņēmumu administratīvo slogu un atcelt liekos tiesību aktus, vienlaikus nesamazinot darba un sociālās tiesības; uzsver vajadzību atvieglot otrās iespējas sniegšanu godīgiem uzņēmējiem, kuru pirmais mēģinājums bija nesekmīgs un kuri ievēroja darba ņēmēju tiesības;

47.  uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir augoša nozare, kas var stimulēt ekonomiku un vienlaikus mazināt trūkumu, sociālo atstumtību un citas sabiedrības problēmas; tāpēc uzskata — lai sasniegtu mērķi panākt sociālāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, uzņēmējdarbības izglītībā būtu jāiekļauj sociālā dimensija un jāapgūst tādi temati kā taisnīga tirdzniecība, sociālie uzņēmumi un alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, tostarp kooperatīvi;

48.  mudina Komisiju un Padomi izskatīt iespējas, kā palielināt produktivitāti, veicot ieguldījumus cilvēkkapitālā, ņemot vērā to, ka tieši kompetentākie, labāk integrētie un apmierinātākie darba ņēmēji var labāk risināt ar uzņēmumu un pakalpojumiem saistītās prasības un vajadzības;

49.  mudina dalībvalstis pievērsties pašnodarbinātu uzņēmēju statusam, lai nodrošinātu, ka tiem ir pienācīga sociālā aizsardzība slimības, negadījuma, bezdarba gadījumā un tiesības uz pensiju;

50.  atgādina, ka ir svarīgi īstenot patiesu uzņēmējdarbības kultūru, kas modina jauniešos interesi jau kopš agrīna vecuma; tāpēc aicina dalībvalstis savas izglītības un apmācību programmas pielāgot šim principam; vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka ir svarīgi radīt uzņēmējdarbības stimulus, jo īpaši īstenojot fiskālos noteikumus un samazinot administratīvo slogu; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veikt pasākumus, lai sniegtu labāku informāciju par visiem Eiropas fondiem un programmām, kas spēj stimulēt uzņēmējdarbību, ieguldījumus un piekļuvi finansējumam, piemēram, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem;

51.  uzsver sviras efektu, ko ES budžets rada valstu budžetiem; uzsver papildinošo lomu, kāda ES budžetam ir 2017. gada izaugsmes pētījumā noteikto Savienības mērķu sasniegšanā sociālās politikas jomā un kas vērsta uz vairāk un labāku darbvietu izveidi visā ES;

52.  pauž bažas par kavējumiem darbības programmu īstenošanā pašreizējā plānošanas periodā; norāda, ka līdz 2016. gada septembrim bija iecelti tikai 65 % valsts kompetento iestāžu, un aicina dalībvalstis aktīvāk izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, lai īstenotu nodarbinātības un sociālās prioritātes un atbalstītu īpaši to konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanu, kuros iekļaujošā veidā izklāstīti sociālie un nodarbinātības jautājumi; tomēr vienlaikus uzsver, ka šos fondus nevajadzētu izmantot tikai KVAI īstenošanai, jo tā, iespējams, tiktu atstātas novārtā citas svarīgas ieguldījumu jomas; uzsver, ka jāveic papildu pasākumi, lai vienkāršotu procedūras, jo īpaši horizontālos un nozaru finanšu noteikumus, un novērstu šķēršļus pilsoniskās sabiedrības piekļuvei finansējumam;

53.  norāda, ka ekonomiskā izaugsme ES un eurozonā joprojām ir pieticīga; uzsver, ka ir nepieciešamas investīcijas pētniecībā, inovācijā un izglītībā; norāda, ka ES 2017. gada budžetā EUR 21 312,2 miljoni saistību apropriācijās ir piešķirti konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai tādās programmās kā “Apvārsnis 2020”, COSME un “Erasmus+”;

54.  uzsver, ka Eiropas fondi un programmas, piemēram, Erasmus uzņēmējiem, Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES), Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME), Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), potenciāli var atvieglot piekļuvi finansējumam un veicināt ieguldījumus un līdz ar to arī uzņēmējdarbību; atgādina, cik svarīgs ir partnerības princips, papildināmības princips, augšupēja pieeja, atbilstīga resursu piešķiršana un labs līdzsvars starp ziņošanas pienākumiem un datu vākšanu no pusēm, kas gūst labumu no šiem fondiem; aicina Komisiju nodrošināt rūpīgu ES fondu izmantošanas uzraudzību, lai uzlabotu efektivitāti; aicina Komisiju sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par ES fondu izmantošanu, lai valsts līmenī īstenotu sociāli aktīvu darba tirgus politiku, kā arī palielinātu tās tvērumu un efektivitāti;

55.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai papildus budžeta projektā atvēlētajiem līdzekļiem ir piešķirti vēl EUR 500 miljoni un ka EUR 200 miljoni ir piešķirti galveno izaugsmes un darbvietu radīšanas iniciatīvu veicināšanai; atgādina, ka ir labāk jāizmanto līdzekļi un iniciatīvas, kas pieejami saistībā ar izglītību un apmācību, kultūru, sportu un jaunatnes lietām, un ka ieguldījums šajās nozarēs vajadzības gadījumā ir jāpalielina, jo īpaši attiecībā uz tematiskajām jomām, kuras svarīgas tieši stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai (proti, priekšlaicīga mācību pārtraukšana, augstākā izglītība, jauniešu nodarbinātība, profesionālā izglītība un apmācība (PIA), mūžizglītība un mobilitāte), lai veidotu izturētspēju un mazinātu bezdarbu, jo īpaši jauniešu un visneaizsargātāko grupu vidū, un lai nepieļautu radikalizāciju un panāktu ilgtermiņa sociālo iekļaušanu;

56.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt ESIF īstenošanas periodu un divkāršot tā apmēru, līdz 2022. gadam sasniedzot EUR 630 miljardu slieksni un vienlaikus uzlabojot ģeogrāfisko un nozaru aptvērumu; uzsver, ka ESIF līdz šim nav guvis īpašas sekmes ne saistībā ar sociālās, ne ekonomiskās konverģences uzlabošanu starp dalībvalstīm un to reģioniem Savienībā, ne saistībā ar īpašu uzsvaru uz sociālo infrastruktūru; atgādina, ka vairums projektu tiek apstiprināti ekonomiski veselīgākos Rietumeiropas reģionos, tādējādi padziļinot ieguldījumu nevienlīdzību starp dalībvalstīm un stiprinot nelīdzsvarotību Eiropā; aicina Komisiju palīdzēt vājākiem reģioniem pieteikšanās procesā, bet nemainīt pamatprincipu, kas paredz projektus atlasīt, tikai pamatojoties uz kvalitāti; aicina Komisiju bez kavēšanās sniegt atbalstu sociālajiem uzņēmumiem un MVU saistībā ar to spēju piekļūt ESIF; aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku veikt papildu un proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm un nozarēm saistībā ar piekļūšanu ESIF ir veltīta pienācīga uzmanība, jo īpaši pasākumus, kas sniedz tiešu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības novēršanā; uzsver vajadzību stiprināt administratīvās spējas, piemēram, konsultāciju centru; pauž nožēlu par to, ka nav pieejami dati par prognozētajām darbvietām, kuras tiks izveidotas, balstoties uz ESIF ieguldījumiem; aicina Komisiju uzraudzīt un kontrolēt saskaņā ar ESIF veiktos ieguldījumus, mērīt to ekonomisko un sociālo ietekmi un nodrošināt, lai ESIF nedublētu spēkā esošās finanšu programmas vai aizstātu tiešos valsts izdevumus; atkārtoti prasa veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā tādās jomās kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un cenu ziņā pieejami mājokļi;

57.  norāda, ka tālākie reģioni saskaras ar virkni strukturālu ierobežojumu, kuru nemainīgais raksturs un kopums būtiski ierobežo šo reģionu izaugsmi; aicina Komisiju stiprināt LESD 349. panta piemērošanu;

58.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpanāk stingrāka apņēmība piemērot LESD 174. pantu; uzsver, ka labāka teritoriālā kohēzija paredz ciešāku ekonomisko un sociālo kohēziju, tāpēc prasa attīstīt stratēģiskus ieguldījumus attiecīgajos reģionos, jo īpaši platjoslas tīkla jomā, lai palielinātu to konkurētspēju, uzlabotu to rūpniecības un teritoriālo struktūru un, visbeidzot, stabilizētu to iedzīvotāju kopumu;

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt visu līmeņu valdības un attiecīgās ieinteresētās personas investīciju jomā pastāvošo šķēršļu identificēšanā, galveno uzmanību pievēršot reģioniem un nozarēm ar steidzamāk risināmajām vajadzībām, kā arī darot pieejamus atbilstošus instrumentus, kas apvieno publisko un privāto finansējumu;

60.  aicina Komisiju īstenot politiku, kas palīdzētu cīnīties pret demogrāfisko lejupslīdi un iedzīvotāju izkliedētību; uzsver, ka vienai no ES kohēzijas politikas prioritātēm ir jābūt uzmanības pievēršanai tiem reģioniem, kuros vērojama demogrāfiskā lejupslīde;

61.  uzsver, ka vispārēja piekļuve valsts, solidārajām un pienācīgām pensionēšanās un vecuma pensijām ir jānodrošina visiem; atzīst dalībvalstu problēmas, stiprinot pensiju sistēmu ilgtspējību, bet uzsver, ka ir svarīgi saglabāt pensiju sistēmu solidaritāti, stiprinot to ieņēmumus, bet ne vienmēr palielinot pensionēšanās vecumu; uzsver valsts un fondēto pensiju sistēmu nozīmi, kas nodrošina atbilstīgus pensionēšanās ienākumus virs nabadzības sliekšņa un ļauj pensionāriem saglabāt ierasto dzīves līmeni; uzskata, ka labākais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgas, drošas un atbilstīgas pensijas sievietēm un vīriešiem, ir paaugstināt vispārējo nodarbinātības līmeni un nodrošināt kvalitatīvu nodarbinātību visās vecuma grupās, uzlabot darba un nodarbinātības apstākļus un veikt nepieciešamos papildu publiskos izdevumus; uzskata, ka pensiju sistēmu reformās cita starpā būtu jākoncentrējas uz faktisko pensionēšanās vecumu un jāatspoguļo darba tirgus tendences, dzimstības rādītāji, veselības un labklājības situācija, darba apstākļi un ekonomiskās slodzes koeficients; uzskata, ka šādās reformās ir jāņem vērā arī situācija, kādā atrodas miljoniem strādājošo, īpaši sievietes, jaunieši un pašnodarbinātās personas, Eiropā, kuri saskaras ar nedrošu, netipisku nodarbinātību, piespiedu bezdarba periodiem un saīsinātu darba laiku;

62.  ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanu un tās ietekmi uz brīvprātīgās un formālās aprūpes vajadzību pieaugumu, norāda dalībvalstīm uz nepieciešamību veikt ieguldījumus sabiedrības veselības veicināšanā un slimību profilaksē, vienlaikus nodrošinot un uzlabojot sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju, drošumu, atbilstību un efektivitāti un kvalitatīvu ilgtermiņa sociālo pakalpojumu nodrošināšanu nākamajās desmitgadēs; tādēļ mudina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu, personālu un šādu sistēmu un pakalpojumu izstrādi un paplašinātu sociālā nodrošinājuma sistēmu aptvērumu, sniedzot ieguvumus sabiedrībai un indivīdiem; jo īpaši mudina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus:

   veicināt augstākus nodarbinātības rādītājus visās vecuma grupās;
   strādāt pie tā, lai mazinātu dzimumu segregāciju un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību;
   pielāgot darba tirgus veciem darba ņēmējiem, nodrošinot vecumam piemērotus darba apstākļus, lai sniegtu viņiem iespēju strādāt līdz likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai;
   apkarot ar vecumu saistītos stereotipus darba tirgos;
   nodrošināt dzīvescikla un profilaktisku pieeju arodveselībai un drošībai;
   koncentrēties uz to personu darba un privātās dzīves līdzsvaru, uz kuriem gulstas aprūpes pienākumi, īstenojot atbilstošas aprūpes un atvaļinājuma shēmas un atbalstot brīvprātīgos aprūpētājus;
   atbalstīt un informēt darba devējus, jo īpaši MVU, par to, kā iespējams uzlabot darba vidi, lai sniegtu iespēju visu vecumu darba ņēmējiem saglabāt produktivitāti;
   atbalstīt valsts nodarbinātības dienestus, lai ļautu viņiem būtiski atbalstīt vecākos darba meklētājus;
   veicināt un veikt ieguldījumus visu vecumu darba ņēmēju mūžizglītībā gan darbvietā, gan ārpus tās un izstrādāt sistēmas prasmju apstiprināšanai un sertifikācijai;
   palīdzēt veciem darba ņēmējiem būt aktīviem ilgāk un sagatavoties pensijai, izmantojot darbiniekiem paredzētus elastīgus darba apstākļus, kas tiem sniedz iespēju saīsināt darba laiku pārejas procesā no nodarbinātības uz pensionēšanos;

63.  uzsver, ka Komisijai papildus mājokļu cenu attīstībai dalībvalstīs ir jāuzrauga arī norises saistībā ar bezpajumtniecību un mājokļu zaudēšanu ; prasa nekavējoties rīkoties, lai risinātu ar augošajiem bezpajumtniecības un mājokļu zaudēšanas rādītājiem saistīto problēmu daudzās dalībvalstīs; pauž bažas par iespējamajām sociālajām sekām, kas var izrietēt no ieņēmumus nenesošu kredītu lielā apmēra banku bilancēs, un jo īpaši par Komisijas paziņojumu, ka būtu jāveicina nebanku specializēto iestāšu pārdošana, kas varētu izraisīt piespiedu izlikšanas no mājokļiem viļņus; mudina dalībvalstis, Komisiju un EIB izmantot ESIF sociālās infrastruktūras jomā, tostarp tiesību uz pienācīgu un cenu ziņā pieejamu mājokli īstenošanu visiem;

64.  ar bažām norāda, ka dažās dalībvalstīs darba samaksa ir nepietiekama, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi, tādējādi pārvēršot darba ņēmējus par „strādājošiem nabagiem” un atturot bezdarbniekus no atgriešanās darba tirgū; tādēļ atbalsta koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanu;

65.  mudina dalībvalstis īstenot vajadzīgos pasākumus bēgļu, kā arī etnisko minoritāšu vai imigrantu izcelsmes personu sociālajai iekļaušanai;

66.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada izaugsmes pētījumā ir uzsvērta nepieciešamība veicināt nodokļu un pabalstu reformas, lai uzlabotu stimulus strādāt un darba atmaksāšanos, jo arī nodokļu sistēmas var palīdzēt novērst ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, kā arī palielināt konkurētspēju pasaules līmenī; aicina dalībvalstis pakāpeniski novirzīt nodokļus no darbaspēka uz citiem avotiem;

67.  aicina īstenot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu reformas, lai pievērstos veselības profilaksei un veicināšanai, kvalitatīvu un visiem pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanai un nevienlīdzības samazināšanai saistībā ar piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem;

68.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai likvidētu šķēršļus darbaspēka mobilitātei, nodrošinot, ka pret ES mobilajiem darba ņēmējiem izturas tāpat kā pret nemobilajiem darba ņēmējiem;

69.  aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem palielināt aktīvas un ilgtspējīgas darba tirgus politikas tvērumu, lietderīgumu un efektivitāti; atzinīgi vērtē 2017. gada izaugsmes pētījumā pausto aicinājumu vairāk ieguldīt pasākumos, kuru mērķis ir sniegt atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši personu ar invaliditāti, iekļaušanai darba tirgū, ņemot vērā minētās iekļaušanas pozitīvo ilgtermiņa sociālo un ekonomisko ietekmi;

70.  aicina dalībvalstis noteikt vērienīgus sociālos standartus, kuru pamatā ir konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, saskaņā ar valsts kompetenci un finanšu un fiskālo situāciju, jo īpaši ieviešot pienācīgu minimālo ienākumu shēmas visam mūžam, ja šādas shēmas nav ieviestas, un novēršot ar pienācīgu minimālo ienākumu shēmām saistītās nepilnības, kuras izriet no nepietiekama tvēruma vai neapgūšanas;

71.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir sākt apspriešanos par Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidi; uzskata, ka šāda iniciatīva noteikti spētu stimulēt elastīgāku prasmju un kompetenču veidošanos, mūžizglītības pasākumu īstenošanu un aktīvu atbalstu kvalitatīvai nodarbinātībai;

72.  atkārto Ekonomikas un monetārajai komitejai adresētajā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pēdējā sagatavotajā atzinumā pausto prasību Komisijai apsvērt sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ieviešanu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu modelī, lai novērstu sacensību par zemākajiem standartiem, pamatojoties uz sociālo un nodarbinātības rādītāju efektīvu izmantošanu makroekonomiskajā uzraudzībā;

73.  aicina dalībvalstis likt lielāku uzsvaru uz nabadzības cikla pārtraukšanu un vienlīdzības veicināšanu; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm stingrākus ieteikumus par sociālo iekļaušanu un aizsardzību, ne tikai attiecībā uz darbaspēku, un jo īpaši par ieguldījumu veikšanu bērnos;

74.  atzinīgi vērtē sociālo partneru, valstu parlamentu un citu attiecīgo pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu iesaistīšanu Eiropas pusgada procesā; atkārtoti uzsver, ka sociālais dialogs un dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir svarīgs tādu ilgtspējīgu pārmaiņu panākšanai, kas ietekmē visus, un ka tas ir būtisks Eiropas un dalībvalstu politikas efektivitātes un atbilstības veicināšanai, tādēļ tas jāīsteno visos pusgada posmos; uzsver vajadzību uzlabot iesaistīšanas efektivitāti, nodrošinot lietderīgu grafiku, piekļuvi dokumentiem un dialogu ar partneriem atbilstošā līmenī;

75.  atgādina par dažādajiem pieprasījumiem sagatavot darba plānu, kurā ir nostiprināta un ņemta vērā Parlamenta nostāja pirms Padomes lēmuma pieņemšanas; turklāt prasa Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju uzskatīt par vienlīdzīgu Ekonomikas un monetāro komitejai, ņemot vērā to īpašās kompetences, ikreiz, kad Eiropas Parlaments dažādos Eiropas pusgada posmos ir aicināts sniegt atzinumu;

76.  uzskata, ka būtu jāsasauc ES sociālais konvents, kurā sociālo partneru, valstu valdību un parlamentu, kā arī ES iestāžu pārstāvji, iesaistot sabiedrību, apspriestos par Eiropas sociālā modeļa nākotni un struktūru;

77.  vēlreiz aicina stiprināt EPSCO padomes nozīmi Eiropas pusgadā;

78.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0355.
(2) OV C 153 E, 31.5.2013., 57. lpp.
(3) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0416.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0297.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0059.
(7) OV C 316, 30.8.2016., 83. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0033.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0401.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0384.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0389.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0321.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0320.
(14) OV C 289, 9.8.2016., 19. lpp.
(15) OV C 224, 21.6.2016., 19. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0394.
(17) OV C 76 E, 25.3.2010., 16. lpp.
(18) http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR15_03/SR15_03_LV.pdf
(19) https://www.eurofound.europa.eu/surveys/european-working-conditions-surveys
(20) https://www.eurofound.europa.eu/young-people-and-neets-1
(21) Sk. Eurofound ziņojumu par jauniešu bezdarbu.
(22) Vienotais nodarbinātības ziņojums, 2016. gads, 2. lpp.
(23) ESAO ziņojums “In it together: why less inequality benefits all” (2015).
(24) SVF ziņojums „Causes and Consequences of Income Inequality” (2015. gada jūnijs).


Vienotā tirgus pārvaldība saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu
PDF 423kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu (2016/2248(INI))
P8_TA(2017)0040A8-0016/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2016. gada Eiropas pusgadā(1), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2016. gada 27. aprīlī,

–  ņemot vērā savu 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā(2), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2015. gada 3. jūnijā,

–  ņemot vērā savu 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros(3), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2014. gada 28. maijā,

–  ņemot vērā savu 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību(4), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2013. gada 8. maijā,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(5),

–  ņemot vērā savu 2016. gada 26. maija rezolūciju par netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu. Atveseļošanās stiprināšana un konverģences sekmēšana” (COM(2015)0690),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2017. gadu” (COM(2016)0725),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550) un ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu (COM(2012)0261), kas atjaunināts 2015. gada oktobrī,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Rādītāji vienotā tirgus darbības izvērtēšanai — Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra veidošana”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības ieguldījums izaugsmei”,

–  ņemot vērā 2016. gada jūlijā publicēto vienotā tirgus rezultātu apkopojumu tiešsaistē,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 17. un 18. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0016/2017),

A.  tā kā dziļāka un taisnīgāka vienotā tirgus panākšanai būs liela nozīme jaunu darbvietu radīšanā, produktivitātes veicināšanā un investīcijām un inovācijai pievilcīgas, kā arī patērētājiem draudzīgas vides nodrošināšanā;

B.  tā kā, lai to panāktu, šis jautājums ir no jauna jāaktualizē visā Eiropā, tostarp savlaicīgi jāizstrādā un jāīsteno dažādas vienotā tirgus stratēģijas, jo īpaši digitālā vienotā tirgus stratēģija;

C.  tā kā šajā jaunajā aktualizēšanas procesā ir jāiekļauj arī Brexit ietekme, tostarp uz preču un pakalpojumu brīvu apriti, tiesībām veikt uzņēmējdarbību, muitas savienību un iekšējā tirgus aquis kopumā;

D.  tā kā pēc ekonomikas krīzes, kas sākās 2008. gadā, ES joprojām cīnās ar stagnāciju un lēnu ekonomikas atveseļošanos, kā arī cieš no augsta bezdarba un sociālās neaizsargātības līmeņa; tā kā, raugoties no pozitīvāka aspekta, gada izaugsmes pētījuma (GIP) par 2016. gadu moto bija “atveseļošanās stiprināšana un konverģences sekmēšana”;

E.  tā kā GIP par 2017. gadu ir atkārtoti norādīts uz nepieciešamību panākt iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos, kurā ir ņemta vērā vienotā tirgus sociālā dimensija, un tā kā GIP par 2017. gadu ir arī uzsvērts, ka Eiropai jāveic būtiski ieguldījumi jauniešos un darba meklētājos, kā arī tās jaunuzņēmumos un MVU;

F.  tā kā, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos, daudzās Eiropas daļās bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts un tā kā šis ieilgušais augsta bezdarba periods rada smagu slogu daudzu dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmām;

G.  tā kā Eiropas pusgada mērķis ir uzlabot ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanu visā ES, lai stiprinātu stabilitāti, sekmētu izaugsmi un nodarbinātību un palielinātu konkurētspēju atbilstīgi sociālā taisnīguma un visneaizsargātāko sabiedrības locekļu aizsardzības uzdevumiem; tā kā šis mērķis vēl nav īstenots;

H.  tā kā vienotais tirgus ir viens no ES stūrakmeņiem un viens no tās galvenajiem sasniegumiem; tā kā, lai Eiropas pusgads varētu sekmīgi veicināt ekonomikas izaugsmi un stabilizēt valstu ekonomiku, tajā ir vienlīdz jāiekļauj vienotais tirgus un tā pilnīgai izveidei paredzētās politikas nostādnes,

Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra stiprināšana

1.  atkārtoti norāda, ka vienotais tirgus ir viens no ES stūrakmeņiem un dalībvalstu ekonomikas, kā arī visa Eiropas projekta mugurkauls; norāda, ka vienotais tirgus joprojām ir sadrumstalots, tas netiek pietiekami īstenots un tam ir liels potenciāls izaugsmes, jauninājumu un darbvietu jomā; uzsver, ka vienotajam tirgum ir būtiska nozīme, lai ES varētu veiksmīgi stiprināt atveseļošanos, veicināt konverģenci un atbalstīt ieguldījumus jauniešos un darba meklētājos, kā arī jaunuzņēmumos un MVU; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnībā izveidotas visas iekšējā tirgus dimensijas, tostarp preču, pakalpojumu, kapitāla, darba, enerģētikas, transporta un digitālās nozares dimensija;

2.  atkārtoti pieprasa Eiropas pusgadā izveidot stingru vienotā tirgus pīlāru ar sociālo dimensiju, ieviešot sistēmu regulārai vienotā tirgus integrācijas un konkurētspējas uzraudzībai un konkrētās valstīs vienotā tirgū pastāvošo šķēršļu identificēšanai, jo novērojumi liecina, ka šādi šķēršļi dalībvalstīs tiek ieviesti arvien biežāk un ka palielinās to darbības joma un ietekme; prasa veikt vienotā tirgus integrācijas un iekšējās konkurētspējas padziļinātu novērtēšanu; uzsver, ka vienotā tirgus integrācijas novērtēšanai vajadzētu kļūt par ekonomikas pārvaldības satvara neatņemamu sastāvdaļu;

3.  atgādina, ka Eiropas pusgads tika ieviests 2010. gadā, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis visa gada laikā konkrētos termiņos apspriež savus ekonomikas un budžeta plānus ar saviem ES partneriem, ļaujot tiem izteikt komentārus par partneru plāniem un kopīgi uzraudzīt progresu; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk orientēties uz sociālajiem rādītājiem, kā arī veicināt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci;

4.  uzsver, ka vienotā tirgus pīlāram Eiropas pusgadā vajadzētu palīdzēt identificēt galvenās jomas, kurām piemīt visas vienotā tirgus dimensijas un kuras ir būtiskas izaugsmes un darbvietu izveides veicināšanai; turklāt uzsver, ka tam vajadzētu arī kalpot par atskaites kritēriju saistībā ar apņemšanos dalībvalstīs īstenot strukturālu reformu;

5.  uzsver, ka vienotā tirgus pīlārs Eiropas pusgada ietvaros dotu iespēju regulāri izvērtēt vienotā tirgus pārvaldību, veicot regulāras dalībvalstu tiesību aktu atbilstības pārbaudes un izmantojot datu analīzes instrumentus, lai konstatētu neizpildi, uzlabotu vienotā tirgus regulējuma uzraudzību, sniedzot iestādēm nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pārveidot, īstenot, piemērot un izpildīt vienotā tirgus tiesisko regulējumu, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem konkrētus rezultātus;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt, ka globalizācijas un tehnoloģisko izmaiņu radītās priekšrocības tiek taisnīgi sadalītas dažādām sabiedrības grupām, jo īpaši jauniešiem; pieprasa visos līmeņos palielināt izpratni par politikas nostādņu un reformu ietekmi uz ienākumu sadali, garantējot vienlīdzību, taisnīgumu un iekļaušanu;

7.  uzskata, ka attiecībā uz valstu pasākumiem vai to īstenošanu agrīna intervence var būt efektīvāka un radīt labākus rezultātus nekā pienākumu neizpildes procedūru piemērošana; tomēr uzsver, ka gadījumā, ja agrīnas intervences procedūras nedod vajadzīgos rezultātus, Komisijai jāizmanto visi tās rīcībā esošie pasākumi, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu pilnīgu vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu;

8.  atkārtoti aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai būtiskas jomas, kuras ir nozīmīgas 21. gadsimtam atbilstoša ES vienotā tirgus veidošanai un kuras Komisija jau ir noteikusi un sīkāk analizējusi 2014. gada septembra pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, tostarp arī pakalpojumus, digitālo vienoto tirgu un jo sevišķi e-komerciju, patērētāju aizsardzības acquis, publisko iepirkumu un koncesijas, kā arī preču brīvu apriti;

9.  mudina Komisiju veikt sistemātisku vienotā tirgus noteikumu ieviešanas un piemērošanas uzraudzību, izmantojot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI), jo īpaši gadījumos, kad šie noteikumi būtiski veicina strukturālo reformu īstenošanu, un šajā sakarībā atgādina, cik svarīga ir Komisijas jaunā pieeja, kurā lielāka vērība pievērsta sociālajam taisnīgumam; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par progresu, ko dalībvalstis panākušas, īstenojot KVAI saistībā ar vienotā tirgus darbību un preču, izstrādājumu un pakalpoju tirgu integrēšanu, iekļaujot šo ziņojumu gada izaugsmes pētījumā;

10.  atgādina, ka būtiskāko KVAI norādīto reformu vispārējā īstenošana dažās jomās vēl joprojām nav apmierinoša un ka dalībvalstīs šīs īstenošanas apjoms ir atšķirīgs; aicina dalībvalstis ātrāk pieņemt reformas, kā tas norādīts KVAI, veicot turpmākus secīgus pasākumus un īstenošanu, lai palielinātu izaugsmes potenciālu un stimulētu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

11.  uzskata, ka ir jāpanāk, lai dalībvalstu parlamenti uzņemtos nopietnāku atbildību par KVAI; mudina dalībvalstis sniegt iespēju Komisijai iepazīstināt dalībvalstu parlamentus ar KVAI; turklāt aicina dalībvalstis īstenot KVAI; atkārtoti pieprasa Komisijai ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, cenšoties nodrošināt KVAI sekmīgu īstenošanu, un par to, cik lielu progresu līdz šim ir izdevies panākt;

12.  aicina Konkurences padomi aktīvi iesaistīties, lai uzraudzītu, kā dalībvalstis īsteno KVAI, kā arī aktīvi iesaistīties šo ieteikumu noformulēšanas procesā;

13.  uzsver, ka viens no Investīciju plāna Eiropai mērķiem ir novērst liekus šķēršļus, sekmēt inovāciju un padziļināt vienoto tirgu, vienlaikus veicinot ieguldījumus cilvēkkapitālā un sociālajā infrastruktūrā;

14.  uzsver, ka investīciju vides uzlabošana nozīmē vienotā tirgus stiprināšanu, nodrošinot paredzamāku regulējumu, kā arī veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un novēršot liekos šķēršļus investīcijām gan ES, gan aiz tās robežām; atgādina, ka ilgtspējīgām investīcijām ir nepieciešama stabila un paredzama uzņēmējdarbības vide; norāda, ka ES līmenī ir sākts darbs vairākos virzienos, kā to paredz vienotā tirgus stratēģija, enerģētikas savienība un digitālais vienotais tirgus, un uzskata, ka šie ES centieni ir jāpapildina ar pasākumiem valstu līmenī;

15.  atgādina, ka jaunajā eurozonai sagatavoto ieteikumu kopumā ir iekļautas reformas, kuru mērķis ir nodrošināt atvērtus un konkurētspējīgus preču un pakalpojumu tirgus; vēl atgādina, ka valstu iekšējā un pārrobežu inovācija un konkurence ir priekšnoteikums funkcionējoša vienotā tirgus nodrošināšanai, un uzskata, ka tas būtu jāpanāk ar Eiropas tiesību aktiem;

16.  atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm ar dubultu spēku veidot trīs ekonomikas politikas trīsstūra elementus un (šajos centienos) lielāku uzmanību pievērst sociālajam taisnīgumam, lai nodrošinātu iekļaujošāku izaugsmi;

17.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka vienotajam tirgum atbilstoši centieni nodrošināt konverģenci jābalsta uz paraugpraksi saistībā ar mūžizglītības stratēģijām, iedarbīgām politikas nostādnēm, kas palīdz bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū, kā arī uz modernu un iekļaujošu sociālās aizsardzības un izglītības sistēmu;

Vienotā tirgus potenciāla izmantošana izaugsmei svarīgākajās jomās

18.  uzsver, ka, neraugoties uz tarifu šķēršļu atcelšanu vienotajā tirgū, tajā vēl joprojām pastāv daudzi un dažādi lieki netarifu šķēršļi; uzsver — lai novērstu šos liekos netarifu šķēršļus, vienotā tirgus stiprināšanai ir nepieciešama steidzama rīcība gan ES, gan valstu līmenī tādā veidā, kas ir savienojams ar sociālo, patērētāju aizsardzības un vides standartu veicināšanu, ar mērķi palielināt konkurenci un radīt izaugsmi un jaunas darbvietas; uzsver — nevajadzētu pieļaut, ka dalībvalstis nodarbojas ar protekcionismu un īsteno diskriminējošus pasākumus; atgādina, ka ir prasījis Komisijai 2016. gadā iesniegt visaptverošu pārskatu par netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū un to novēršanas līdzekļu analīzi, skaidri nošķirot netarifu šķēršļus no noteikumiem dalībvalsts leģitīma valsts politikas mērķa samērīgai īstenošanai, un iesniegt arī vērienīgu priekšlikumu šo netarifu šķēršļu pēc iespējas ātrākai likvidēšanai, lai atraisītu līdz šim neizmantoto vienotā tirgus potenciālu;

19.  uzsver, ka īpašas bažas rada šķēršļi, kas saistīti ar pakalpojumu brīvu sniegšanu, jo tie visvairāk apgrūtina pārrobežu darbību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir ES ekonomikas virzītājspēks; norāda, ka nesamērīgas administratīvās prasības, pārbaudes un sankcijas var novest pie tā, ka vienotā tirgus sasniegumi tiek zaudēti;

20.  norāda, cik būtiska ir vienotā tirgus stratēģija un tās mērķtiecīgie pasākumi, kas būtu jāveic, lai radītu patērētājiem, speciālistiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespējas stimulēt Eiropai nepieciešamo modernizāciju un inovāciju un ikdienā nodrošinātu praktisku labumu patērētājiem un uzņēmumiem; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labākos iespējamos apstākļus, lai sadarbīgā ekonomika varētu attīstīties un plaukt; uzsver, ka sadarbīgajai ekonomikai piemīt milzīgs potenciāls attiecībā uz izaugsmi un patērētāju iespējām izvēlēties;

21.  aicina dalībvalstis ieviest reformas un politikas nostādnes, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju izplatīšanu nolūkā nodrošināt, ka to radītās priekšrocības var dot labumu plašākam uzņēmumu lokam; aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt konkrētus priekšlikumus, kas minēti GIP par 2017. gadu, saistībā ar vienotā tirgus noteikumu izpildes nodrošināšanu, kā arī ierosināt pasākumus uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā, tostarp tādus, kas veicina šo pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un izveidot vienkāršu un mūsdienīgu PVN sistēmu, kurā nav iespējams krāpties;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas GIP par 2017. gadu iekļauto paziņojumu par veicamo darbu saistībā ar vienoto ES autorizēšanas sistēmu, kas būs tieši piemērojama lieliem pārrobežu projektiem vai svarīgākajām ieguldījumu platformām, kuras ir saistītas ar valsts līdzfinansējumu;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, ka savlaicīgi tiek īstenoti ES publiskā iepirkuma noteikumi, jo īpaši e-iepirkuma izveide un jaunie noteikumi, ar kuriem tiek veicināta līgumu dalīšana daļās, kas ir būtiski svarīgi, lai sekmētu inovāciju un konkurētspēju un iepirkumu tirgos atbalstītu MVU;

24.  uzsver, ka attiecībā uz pakalpojumu vienoto tirgu noteikti ir jāuzlabo pakalpojumu pārrobežu sniegšana, vienlaikus saglabājot šo pakalpojumu augstu kvalitāti; ņem vērā Komisijas priekšlikumu par Eiropas pakalpojumu karti un saskaņotu paziņojuma veidlapu; mudina Komisiju vēlreiz izvērtēt tirgus norises un nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus saistībā ar apdrošināšanas prasībām uzņēmējdarbības un būvniecības pakalpojumu sniedzējiem;

25.  norāda, ka darbam vairāk nekā 5500 profesijās Eiropā nepieciešama īpaša kvalifikācija vai īpašas tiesības, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē reglamentēto profesiju savstarpējo izvērtēšanu, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm;

26.  aicina Komisiju stingri vērstiem pret dalībvalstu īstenotu protekcionismu; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāatturas no diskriminējošiem pasākumiem, piemēram, jāatturas pieņemt tādus tirdzniecības un nodokļu tiesību aktus, kas skar tikai atsevišķas nozares vai uzņēmējdarbības modeļus un kropļo konkurenci, kā rezultātā ārvalstu uzņēmumiem ir grūti sākt darbību konkrētā dalībvalstī, un tas ir nepārprotams iekšējā tirgus principu pārkāpums;

27.  sagaida, ka saistībā ar preču vienoto tirgu Komisija iesniegs priekšlikumu pārskatīt Savstarpējas atzīšanas regulu, kurai būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem ir tiesības brīvi laist apgrozībā ES produktus, kas tiek likumīgi tirgoti kādā no dalībvalstīm; uzsver, ka dalībvalstis nepilnīgi piemēro un ievēro savstarpējas atzīšanas principu un tādējādi uzņēmumi bieži vien ir spiesti vairāk pievērsties tādu grūtību pārvarēšanai, kas saistītas ar īstenošanas trūkumu, nevis savai tiešajai uzņēmējdarbībai;

28.  aicina Komisiju turpināt īstenot savu ieceri par vienotu un saskaņotu Eiropas standartizācijas sistēmu, kas pielāgojas mainīgajai videi, atbalsta daudzējādas politikas jomas un sniedz labumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem; uzsver, ka Eiropas standarti bieži vien tiek pieņemti visā pasaulē un ka tas ne tikai nodrošina savstarpēju izmantojamību, drošību un izmaksu samazināšanu un veicina uzņēmumu integrāciju vērtību ķēdē un tirdzniecībā, bet arī stiprina rūpniecību, dodot tai iespēju darboties starptautiskā līmenī;

29.  uzskata, ka raitākai digitālā vienotā tirgus veidošanai ir izšķiroša nozīme, lai sekmētu izaugsmi, radītu kvalitatīvas darbvietas, veicinātu ES tirgū nepieciešamās inovācijas, saglabātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju pasaules tirgū un sniegtu labumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties vienotā digitālā tirgus īstenošanā;

Vienotā tirgus pārvaldības stiprināšana

30.  atkārtoti aicina Komisiju uzlabot vienotā tirgus pārvaldību, šajā nolūkā izstrādājot analītisku instrumentu kopumu, tostarp sociālos rādītājus, kas Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra kontekstā ļautu precīzāk izvērtēt vienotā tirgus ekonomiskās un normatīvās darbības rezultātus; uzskata, ka šāds analītisks instruments varētu būt noderīgs, izstrādājot KVAI, gada izaugsmes pētījumu (GIP), Eiropadomes norādījumus dalībvalstīm, kā arī valstu rīcības plānus, kuru mērķis ir īstenot vienotā tirgus pamatnostādnes;

31.  prasa īstenot vienotā tirgus pārvaldības sistēmu un nodrošināt stingrāku uzraudzību un novērtēšanu attiecībā uz vienotā tirgus noteikumu pareizu, laicīgu un efektīvu īstenošanu un piemērošanu; aicina dalībvalstis plašāk izmantot vienotā tirgus pārvaldības instrumentus un labāk pielietot vienotā tirgus rezultātu apkopojuma datus, kas pieejami visām dalībvalstīm, kā arī panākt progresu politikas nostādņu novērtēšanas ziņā;

32.  joprojām uzskata, ka ir jādefinē integrēta vērtēšanas sistēma, kura apvieno dažādas metodes, kas ļauj skaitliski izvērtēt vienotā tirgus darbību (piemēram, salikti rādītāji, sistemātisks indikatoru kopums un nozaru instrumenti), un kurai ir jākļūst par Eiropas pusgada neatņemamu sastāvdaļu; aicina Komisiju, lai noteiktu vienotā tirgus integrācijas pakāpi un veicinātu tā ciešāku integrāciju galvenajās prioritārajās jomās, apsvērt, kurš varētu būt pats svarīgākais vienotā tirgus integrācijas indikators un kāds būtu ar to saistītais mērķis;

33.  atkārtoti aicina Komisiju pamatotos gadījumos ieviest kvantitatīvus mērķus attiecībā uz lieka administratīvā sloga samazināšanu Eiropas līmenī; prasa, lai šie kvantitatīvie mērķi tiktu ņemti vērā Komisijas jaunajā iniciatīvā par administratīvā sloga samazināšanu;

34.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni modernizēt valsts pārvaldi, nodrošinot plašākus un labāk pieejamus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī jāveicina pārrobežu sadarbīb un valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēj;

35.  aicina Komisiju pirms katras likumdošanas iniciatīvas iesniegšanas sagatavot rūpīgu ietekmes novērtējumu, kurā ir ņemta vērā šā likumdošanas akta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi visās dalībvalstis, un rūpīgi novērtēt pareizo līdzsvaru starp šā projekta izmaksām un mērķiem visai ES kopumā;

36.  aicina Komisiju enerģiski turpināt iesāktos pasākumus pārdomātas izpildes un atbilstības nodrošināšanas kultūras jomā, lai novērstu situāciju, kad visas iespējas, ko patlaban piedāvā vienotais tirgus, netiek izmantotas, jo ES tiesību akti vēl nav pilnībā īstenoti un piemēroti;

37.  aicina Komisiju stiprināt tirgus uzraudzības mehānismu, lai konstatētu nedrošus un neatbilstošus ražojumus un izņemtu tos no vienotā tirgus; vēlreiz prasa Padomei nekavējoties pieņemt ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopumu;

38.  atzinīgi vērtē un ar nepacietību gaida Komisijas iniciatīvu par vienotās digitālās vārtejas izveidošanu, lai lietotājdraudzīgā veidā pilnveidotu un uzlabotu esošos rīkus un pakalpojumus, piemēram, vienotos kontaktpunktus, ražojumu informācijas punktus un būvniecībai paredzētu ražojumu informācijas punktus, portālu „Tava Eiropa” un SOLVIT, tā dodot labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem;

39.  atzīst pozitīvo ietekmi, ko rada vērienīgās pārbaudes, kuras Komisija ir sākusi īstenot, lai stingrāk nodrošinātu izpildi ar saskaņotām kontroles darbībām, kuru mērķis ir konstatēt patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistes vidē;

40.  atzīst to, cik svarīgi ir labāka regulējuma principi un Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīva, kas pašreizējos un turpmākos ES tiesību aktos nodrošina lielāku saskaņotību, tomēr neskarot tiesiskā regulējuma suverenitāti un nepieciešamību nodrošināt tiesisko noteiktību un prognozējamību;

41.  uzsver, cik nozīmīga ir Komisijas palīdzība un sadarbība ar dalībvalstīm, lai labāk transponētu, īstenotu un piemērotu vienotā tirgus tiesību aktus; šajā sakarībā uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi valsts līmenī, tostarp lai samazinātu administratīvo slogu un nepieļautu, ka tiek noteiktas papildu prasības, transponējot direktīvas valstu tiesību aktos (pārmērīga reglamentēšana), piemēram, nodokļu šķēršļi pārrobežu investīcijām;

42.  uzsver, ka vienotajam tirgum arī turpmāk vajadzētu darboties visu tā dalībnieku — ES iedzīvotāju, jo īpaši studentu, speciālistu un uzņēmēju, sevišķi MVU, — labā interesēs visās dalībvalstīs, kurām būtu jāuztur pastāvīgs dialogs un jābūt gatavām izvērtēt, kas darbojas labi un kas ne, un kā nākotnē būtu jāizstrādā vienotā tirgus politika; šajā sakarībā uzsver lielo nozīmi, kāda ir Vienotā tirgus forumam, ko reizi gadā organizē Komisija sadarbībā ar vietējiem partneriem, piemēram, valsts iestādēm, pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, tirdzniecības palātām un uzņēmumu asociācijām;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0060.
(2) OV C 316, 30.8.2016., 98. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0130.
(4) OV C 24, 22.1.2016., 75. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0237.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0236.


Banku savienība — 2016. gada ziņojums
PDF 551kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par banku savienību — 2016. gada ziņojums (2016/2247(INI))
P8_TA(2017)0041A8-0019/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. septembra Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei (COM(2015)0468),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. jūnija Eurosamita paziņojumu, kurā tā dalībnieki apgalvoja, ka “ir jālauž apburtais loks, kurā iesaistītas bankas un valstis”(2),

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2016. gada jūlijā publicēto pirmo ziņojumu par ES ēnu banku darbības uzraudzību (EU Shadow Banking Monitor),

–  ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2016. gada ziņojumu par finanšu stabilitāti pasaulē,

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) veikto spriedzes testu rezultātus, kas tika publicēti 2016. gada 29. jūlijā,

–  ņemot vērā, balstoties uz 2015. gada decembra datiem, EBI veiktās KPD IV – KPR/ „Bāzele III” uzraudzības darbības rezultātus, kas tika publicēti 2016. gada septembrī,

–  ņemot vērā ECOFIN padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumus par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra paziņojumu „Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” (COM(2015)0587),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību(3) (VUM regula),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm(4) (VUM pamatregula),

–  ņemot vērā VUM paziņojumu par tā uzraudzības prioritātēm attiecībā uz 2016. gadu,

–  ņemot vērā 2016. gada martā publicēto ECB gada pārskatu par uzraudzības darbību 2015. gadā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 29/2016 par vienoto uzraudzības mehānismu(6),

–  ņemot vērā EBI 2016. gada jūlija ziņojumu par ienākumus nenesošu riska darījumu dinamiku un virzītājspēkiem ES banku darbības nozarē,

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2015. gada marta ziņojumu par valsts riska darījumu regulēšanu,

–  ņemot vērā to, ka ECB Padome 2016. gada 4. oktobrī apstiprināja principus, kas palielina pārredzamību Eiropas statistikai piemērojamo ECB noteikumu izstrādē, un ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas praksi pārredzamības jomā,

–  ņemot vērā ECB 2016. gada septembrī noturēto apspriešanos par projektu bankām paredzētiem norādījumiem attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem,

–  ņemot vērā ECB Norādījumus par Savienības tiesību aktos noteiktajām izvēles iespējām un rīcības brīvību,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 14. marta Regulu (ES) 2016/445 par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu(7),

–  ņemot vērā Bāzeles komitejā pašlaik notiekošās diskusijas un it īpaši 2016. gada marta konsultatīvo dokumentu „Reducing variation in credit risk-weighted assets – constraints on the use of internal model approaches” („Kredītriska svērto aktīvo variācijas mazināšana — ierobežojumi attiecībā uz iekšējo modeļu pieeju izmantošanu”),

–  ņemot vērā EBI 2016. gada 3. augusta ziņojumu par prasībām attiecībā uz sviras rādītāju saskaņā ar Kapitāla prasību regulas (KPR) 511. pantu (EBA-Op-2016-13),

–  ņemot vērā ECOFIN padomes 2016. gada 12. jūlija secinājumus par pēckrīzes Bāzeles reformu pabeigšanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā(8),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par „Bāzele III” vienošanās finalizāciju(9),

–  ņemot vērā Komisijas pašreizējo darbu pie Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012,(10) jeb CRR pārskatīšanas, it īpaši pie 2. pīlāra un dalībvalstu izvēles iespēju un rīcības brīvības izmantošanas noteikumu pārskatīšanas,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012(11) (BAND),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010(12) (VNM regula),

–  ņemot vērā 2016. gada jūlijā klajā laisto Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 2015. gada pārskatu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”)(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 23. maija Deleģēto regulu (ES) 2016/1450, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji metodoloģijai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojumu par Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumu par atalgojumu izvērtējumu (COM(2016)0510),

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes (FSP) 2015. gada novembrī pieņemtos nosacījumus attiecībā uz kopējo zaudējumu absorbcijas spēju (TLAC),

–  ņemot vērā Starptautisko norēķinu bankas (BIS) 2016. gada aprīļa Darba dokumentu Nr. 558 „Why bank capital matters for monetary policy” („Kāpēc banku kapitāls ir svarīgs monetārajā politikā”),

–  ņemot vērā EBI 2016. gada 19. jūlija starpposma ziņojumu par minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) satvara izstrādi un īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada oktobra papildu analītisko ziņojumu par priekšlikuma Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai (ENAS) ietekmi,

–  ņemot vērā EBI 2016. gada 14. decembra galīgo ziņojumu par minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) satvara izstrādi un īstenošanu,

–  ņemot vērā Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu un it īpaši tā 16. pantu,

–  ņemot vērā Vienotā noregulējuma valdes un Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 22. decembra Saprašanās memorandu par sadarbību un informācijas apmaiņu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām(15) (NGSD),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (COM(2015)0586),

–  ņemot vērā EBI dažādās pamatnostādnes, kas izdotas saskaņā ar Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu, un it īpaši 2016. gada februāra galīgo ziņojumu par pamatnostādnēm par noguldījumu garantiju sistēmu sadarbības līgumiem un 2016. gada maija galīgo ziņojumu par noguldījumu garantiju sistēmu spriedzes testiem,

–  ņemot vērā Eurogrupas un ekonomikas un finanšu ministru 2013. gada 18. decembra paziņojumu par VNM atbalsta mehānismu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 8. decembra paziņojumu par banku savienību un vienotā noregulējuma fonda pagaidu finansēšanas kārtību,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0019/2017),

A.  tā kā banku savienības izveide ir neatņemama monetārās savienības daļa un patiesas ekonomikas un monetārās savienības (EMS) pamatelements; tā kā ir nepieciešami turpmāki centieni, jo banku savienības izveide nebūs pabeigta, kamēr tai nebūs fiskālā atbalsta mehānisma un trešā pīlāra — Eiropas pieejas noguldījumu (pār)apdrošināšanas sistēmai, kas pašlaik tiek apspriesta komiteju līmenī; tā kā pabeigta banku savienība ievērojami veicinās saiknes starp valstu valdībām un ar banku darbību saistītā riska pārraušanu;

B.  tā kā Eiropas Centrālā banka (ECB) savas divējādās — kā monetāro politiku noteicošās institūcijas un kā banku uzraudzītājas — atbildības dēļ konkrētos gadījumos var nonākt interešu konfliktā;

C.  tā kā ES banku kapitāla un likviditātes rādītāji pēdējos gados kopumā ir pastāvīgi uzlabojušies; tā kā finanšu stabilitāte tomēr joprojām ir apdraudēta; tā kā pašreizējā situācijā plašas regulatīvas izmaiņas, it īpaši attiecībā uz reālās ekonomikas finansēšanas vidi, ir jāievieš piesardzīgi;

D.  tā kā tika novēlota banku bilanču pienācīga sakārtošana pēc krīzes un tā kā tas turpina kavēt ekonomikas izaugsmi;

E.  tā kā banku darbības nozares rentabilitātes nodrošināšana nav Eiropas iestāžu uzdevums;

F.  tā kā jaunā noregulējuma režīma, kas stājās spēkā 2016. gada janvārī, mērķis ir mainīt paradigmu no banku glābšanas uz iekšēju rekapitalizāciju; tā kā tirgus dalībnieki vēl joprojām pilnībā neizprot jauno sistēmu un nav tai pilnībā pielāgojušies;

G.  tā kā banku savienībai var pievienoties arī dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas euro;

H.  tā kā banku savienībā piedalās visas dalībvalstis, kas ir ieviesušas euro; tā kā euro ir Eiropas Savienības valūta; tā kā visas dalībvalstis, izņemot tās, kurām ir piešķirta atkāpe, ir apņēmušās pievienoties eurozonai un līdz ar to arī banku savienībai;

I.  tā kā pārredzamība un Komisijas pārskatatbildība Eiropas Parlamentam ir pamatprincipi; tā kā tas nozīmē to, ka Komisijai ir pienācīgi jāņem vērā Parlamenta ieteikumi un Parlamentam ir pienācīgi jāizvērtē un jāuzrauga tas, kā Komisija ir ņēmusi vērā tā ieteikumus;

J.  tā kā mūsu darbam pie kapitāla tirgu savienības nevajadzētu mazināt spiedienu uz to, lai tiktu pabeigts darbs pie banku savienības izveides, kas joprojām ir priekšnosacījums finanšu stabilitātei Eiropas Savienībā pastāvošajā kontekstā, kam raksturīga atkarība no bankām;

K.  tā kā jaunākie dati liecina par to, ka aplēstā ienākumus nenesošo aizdevumu vērtība eurozonā ir EUR 1132 miljardi(16),

Uzraudzība

1.  pauž bažas par ienākumus nenesošu aizdevumu augsto apjomu, jo saskaņā ar ECB datiem 2016. gada aprīlī eurozonas bankās tas bija EUR 1014 miljardi; uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi samazināt šo apjomu; atzinīgi vērtē dažās dalībvalstīs jau īstenotos centienus samazināt ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu; tomēr atzīmē, ka līdz šim minētais jautājums tika risināts galvenokārt valstu līmenī; uzskata, ka šī problēma ir jārisina pēc iespējas drīzāk, taču atzīst, ka tās galīgai atrisināšanai būs nepieciešams zināms laiks; uzskata, ka, ierosinot jebkādu risinājumu, būtu jāņem vērā ienākumus nenesošo aizdevumu avots, ietekme uz banku spēju sniegt aizdevumus reālajai ekonomikai un nepieciešamība attīstīt ienākumus nenesošu aizdevumu primāro un sekundāro tirgu, iespējams, drošas un pārredzamas vērtspapīrošanas veidā, kas notiktu gan Savienības, gan valstu līmenī; iesaka Komisijai palīdzēt dalībvalstīm, tostarp izveidot īpašam nolūkam paredzētas aktīvu pārvaldības sabiedrības (jeb t. s. sliktās bankas) un veikt pastiprinātu uzraudzību; šajā sakarā atkārtoti uzsver, ka liela nozīme ir spējai izpārdot ienākumus nenesošus aizdevumus, lai izbrīvētu kapitālu, kas ir īpaši svarīgi, lai bankas varētu izsniegt aizdevumus MVU; atzinīgi vērtē ECB noturēto apspriešanos par projektu bankām paredzētiem norādījumiem attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem kā pirmo soli, taču uzskata, ka ir jāpanāk vēl lielāks progress; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par uzņēmumu maksātnespēju un pārstrukturēšanu, tostarp agrīnu pārstrukturēšanu un otro iespēju, saistībā ar kapitāla tirgu savienību; aicina dalībvalstis, kamēr nav pieņemts minētais priekšlikums un lai papildinātu to, uzlabot attiecīgos tiesību aktus, it īpaši attiecībā uz atveseļošanas procedūru ilgumu, tiesu sistēmu darbību un vispārīgāk — attiecībā uz to parāda pārstrukturēšanas tiesisko regulējumu, un īstenot nepieciešamās ilgtspējīgās strukturālās reformas, kuru mērķis ir ekonomikas atveseļošana, lai atrisinātu ienākumus nenesošu aizdevumu problēmu; atzīmē, ka saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas datiem dažas eurozonas bankas krīzes gados pavājināja savu kapitāla bāzi, izmaksājot ievērojamas dividendes, kas reizēm pārsniedza nesadalītās peļņas apjomu; uzskata, ka banku kapitāla stāvokli var stiprināt, samazinot dividenžu maksājumus un piesaistot jaunu pašu kapitālu;

2.  mudina visas dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai to izdarītu, vai arī pievienoties banku savienībai, lai to pakāpeniski pielāgotu visam iekšējam tirgum;

3.  pauž bažas par Eiropas banku nozares ieilgušo nestabilitāti, kā tas cita starpā ir uzsvērts SVF 2016. gada ziņojumā par finanšu stabilitāti pasaulē, kurā norādīts, ka Eiropā pat cikliskas atlabšanas gadījumā saglabātos liels īpatsvars vāju un problemātisku banku; atzīmē, ka eurozonā vairākām institūcijām ir zema rentabilitāte; norāda, ka viens no šādas situācijas iemesliem ir ienākumus nenesošu aizdevumu uzkrājumi, procentu likmju politika un iespējamas ar pieprasījumu saistītas problēmas; atbalsta SVF aicinājumu veikt būtiskas izmaiņas gan banku darījumdarbības modeļos, gan banku sistēmas struktūrā, lai nodrošinātu veselīgu Eiropas banku sistēmu;

4.  uzskata, ka pastāv ar valsts parādu saistīti riski; atzīmē — lai gan viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir pārraut saikni starp bankām, valstu valdībām un risku, dažās dalībvalstīs finanšu institūcijas ir pārāk daudz ieguldījušas obligācijās, ko emitējušas šo institūciju valstu valdības, tādējādi radot pārmērīgu “iekšzemes novirzi”; atzīmē arī, ka atbilstoša prudenciālā režīma piemērošana valsts parādam var stimulēt bankas labāk pārvaldīt savus riska darījumus ar valstu valdībām; tomēr norāda, ka valsts obligācijām ir izšķiroši svarīga loma kā kvalitatīvam likvīdam nodrošinājumam un arī monetārās politikas īstenošanā, ka to prudenciālā režīma izmaiņas, it īpaši tad, ja nav paredzēta pakāpeniskas ieviešanas pieeja, varētu būtiski ietekmēt gan finanšu nozari, gan publisko sektoru, un ka tāpēc pirms jebkāda priekšlikuma iesniegšanas ir rūpīgi jāpārdomā pašreizējā satvara pārskatīšanas plusi un mīnusi; pieņem zināšanai dažādās politikas izvēles iespējas, kas izklāstītas ziņojumā, kuru sagatavoja augsta līmeņa darba grupa riska darījumiem ar valstu valdībām piemērotā prudenciālā režīma jautājumos un kurš tika apspriests ECOFIN padomes 2016. gada 22. aprīļa neoficiālajā sanāksmē; uzskata, ka ES regulatīvajam satvaram vajadzētu būt saskaņotam ar starptautiskajiem standartiem; tādēļ ar lielu interesi gaida valsts parāda jomā veiktā FSP darba rezultātus, lai varētu pēc tiem vadīties turpmāko lēmumu pieņemšanā; uzskata, ka minētajam Eiropas satvaram būtu jāļauj ieviest tirgus disciplīnu ilgtspējīgu politikas nostādņu izstrādē, kvalitatīvu un likvīdu aktīvu nodrošināšanā finanšu nozarei un drošu saistību nodrošināšanā valstu valdībām; uzsver, ka būtu jāpārdomā ne tikai valsts parāds, bet arī konverģence attiecībā uz plašu klāstu ekonomisko jautājumu, valsts atbalsta noteikumi un riski, piemēram, pārkāpumi, tostarp finanšu noziedzība;

5.  uzskata, ka ir svarīgi noguldītāju, ieguldītāju un uzraudzītāju interesēs novērst to riska svaru pārmērīgo mainīgumu, kurus institūcijās piemēro vienas kategorijas riska svērtajiem aktīviem; atgādina, ka pašreizējie noteikumi, kas reglamentē iekšējo modeļu izmantošanu, bankām paredz būtisku elastīguma līmeni un papildu riska modelēšanas kārtu no uzraudzības perspektīvas; šajā sakarā atzinīgi vērtē EBI uzsākto darbu pie pamatpieņēmumu un pamatparametru saskaņošanas, kuru diverģence tika identificēta kā viens no galvenajiem mainīguma iemesliem, kā arī darbu, ko ECB paveikusi banku uzraudzības jomā saistībā ar savu projektu “Iekšējo modeļu mērķtiecīga pārskatīšana”, lai izvērtētu un apstiprinātu iekšējo modeļu atbilstību un piemērotību; mudina panākt turpmāku progresu šajos darbības virzienos; gaida iznākumu darbam, kas tiek veikts starptautiskā līmenī, lai racionalizētu iekšēju modeļu izmantošanu operacionālā riska un aizdošanas uzņēmumiem, citām finanšu institūcijām un specializētām finanšu un pašu kapitāla bankām gadījumā, nolūkā atjaunot iekšējo modeļu uzticamību un nodrošināt to, ka tie koncentrējas uz jomām, kurās tie sniedz pievienoto vērtību; atzinīgi vērtē arī sviras rādītāja kā stabila atbalsta mehānisma, it īpaši globālām sistēmiski nozīmīgām finanšu institūcijām, ieviešanu; uzsver, ka ir nepieciešama uz risku labāk reaģējoša standartpieeja, lai nodrošinātu principa „vienādi riski, vienādi noteikumi” ievērošanu; aicina finanšu uzraudzības iestādes jaunu iekšējo modeļu izmantošanu atļaut tikai tad, ja tie nepamatoti būtiski nesamazina riska svarus; atkārtoti uzsver 2016. gada 23. novembra rezolūcijā par „Bāzele III” vienošanās finalizāciju paustos secinājumus; īpaši atgādina, ka plānotajām regulatīvajām izmaiņām nevajadzētu izraisīt kapitāla prasību vispārēju pastiprināšanos, nedz arī apdraudēt banku spēju finansēt reālo ekonomiku, it īpaši MVU; uzsver, ka, strādājot starptautiskā līmenī, būtu jāievēro proporcionalitātes princips; atgādina, ka ir svarīgi nepamatoti bargi nesodīt ES banku darbības modeli un nepieļaut diskrimināciju starp ES un starptautiskām bankām; aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunu starptautisku standartu izstrādē šajā jomā tiek ņemtas vērā Eiropas līmeņa īpatnības, un to turpmāko tiesību aktu ietekmes izvērtēšanā, ar kuriem tiek īstenoti starptautiskā līmenī pieņemti standarti, pienācīgi ņemt vērā proporcionalitātes principu un dažādu banku darbības modeļu pastāvēšanu;

6.  uzsver, ka droša piekļuve finansēm un kapitāla pareiza piešķiršana Eiropas finansēšanas modelī, kas balstās uz bankām, ir lielā mērā atkarīga no stabilām bilancēm un pienācīgas kapitalizācijas, kuras atjaunošana pēc finanšu krīzes netika un joprojām netiek nodrošināta vienādi visā Savienībā, tādējādi kavējot ekonomikas izaugsmi;

7.  uzsver, ka Eiropas banku nozarei ir ļoti liela nozīme Eiropas ekonomikas finansēšanā un ka to atbalsta droša uzraudzības sistēma; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu gaidāmajā KPD/KPR pārskatīšanā saglabāt MVU atbalsta faktoru un paplašināt tā piemērošanas jomu;

8.  norāda — lai novērstu regulēšanas sadrumstalotības risku attiecībā uz lielu starptautiskā līmenī aktīvu banku regulēšanu un uzraudzību, būtu pēc iespējas lielākā mērā jāievēro starptautisko forumu sniegtie norādījumi, tomēr šādai ievērošanai neliedzot nepieciešamības gadījumā izmantot kritisku pieeju un nekavējot izmantot konkrētu mērķu sasniegšanai paredzētas atkāpes no starptautiskiem standartiem gadījumos, kad nav pietiekami ņemtas vērā Eiropas sistēmas iezīmes; atgādina 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā paustos secinājumus; īpaši uzsver Komisijas, ECB un EBI lomu, tām iesaistoties Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (Bāzeles komiteja) darbā un sniedzot Parlamentam un Padomei pārredzamu un visaptverošu jaunāko informāciju par stāvokli Bāzeles komitejas diskusijās; uzskata, ka ES būtu jāstrādā pie tā, lai panāktu atbilstošu pārstāvību, it īpaši eurozonas pārstāvību, Bāzeles komitejā; prasa palielināt šīs lomas redzamību ECOFIN padomes sanāksmēs, kā arī pastiprināt pārskatatbildību Parlamenta Ekonomikas un monetārā komitejai; uzsver, ka Bāzeles komitejai un citiem forumiem būtu jāpalīdz veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules līmenī, mazinot, nevis palielinot, atšķirības starp jurisdikcijām;

9.  norāda uz 2016. gada ziņojumā par ES ēnu banku darbības uzraudzību minētajiem riskiem, tostarp sistēmiskajiem riskiem, kas saistīti ar strauji augošo ēnu banku darbības sektoru; uzstāj, ka līdzās jebkurai banku nozares regulēšanas darbībai ir jāveic pienācīga ēnu banku darbības sektora regulēšana; tādēļ prasa saskaņoti rīkoties, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un finanšu stabilitāti;

10.  uzsver nepieciešamību pēc visaptveroša skatījuma uz dažādo regulatīvajā vidē veikto izmaiņu kumulatīvo ietekmi neatkarīgi no tā, vai šīs izmaiņas attiecas uz uzraudzību, zaudējumu absorbciju, noregulēšanu vai grāmatvedības standartiem;

11.  uzsver, ka valsts līmenī noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvība var kavēt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu dalībvalstīs un banku publiskotās finanšu informācijas salīdzināmību; atzinīgi vērtē iespēju, ko piedāvā ierosinātie jaunie grozījumi CPR, kuru mērķis ir Savienības līmenī izbeigt vai ierobežot dažas no minētajām izvēles iespējām un rīcības brīvības veidiem, lai likvidētu pašreizējos šķēršļus un segmentāciju, un paturēt tikai tās izvēles iespējas un rīcības brīvības veidus, kas ir noteikti nepieciešami banku darbības modeļu daudzveidības dēļ; mudina pilnībā izmantot minēto iespēju; atzinīgi vērtē ECB norādījumus un noteikumus, ar kuriem banku savienības ietvaros saskaņo dažas no minētajām izvēles iespējām un rīcības brīvības veidiem; tomēr atgādina, ka, strādājot pie izvēles iespēju un rīcības brīvības veidu skaita samazināšanas, ECB arī turpmāk būtu jārīkojas savu pilnvaru ietvaros; uzsver, ka darbs pie vienotā noteikumu kopuma padziļināšanas ir izšķiroši svarīgs un ka ir jāracionalizē spēkā esošo, grozīto un jauno tiesību aktu pašreizējā pārklāšanās un ciešā savstarpējā saikne; aicina ECB pilnībā publiskot Uzraudzības rokasgrāmatu, kurā ir noteikti vispārējie procesi, procedūras un metodes prudenciālas pārbaudes veikšanai eurozonas mērogā;

12.  uzsver dabiskās mācīšanās fenomenu, ar ko kopš VUM izveides ir saskārušies visi Uzraudzības valdes locekļi, jo viņiem savā darbā nācās sakarties ar dažādiem darījumdarbības modeļiem un dažādu lielumu vienībām, un to, ka šāda mācīšanās ir jāatbalsta un jāpaātrina;

13.  atzīmē 2. pīlāra mērķu skaidrojumus un tā vietu Kapitāla prasību direktīvas (KPD) grozījumos ierosinātajā kapitāla prasību sakārtošanas secībā; atzīmē uzskatu, ka, izmantojot uz kapitālu attiecināmos norādījumus, tiek panākts līdzsvars starp bažām par finanšu stabilitāti un nepieciešamību atstāt zināmu rīcības brīvību uzraudzības vērtēšanai un katra atsevišķā gadījuma analīzei; mudina ECB paskaidrot kritērijus, kas ir pamatā 2. pīlāra norādījumiem; atgādina, ka šie norādījumi neierobežo maksimālo sadalāmo summu un ka tāpēc tos nevajadzētu atklāt; uzskata, ka uz kapitālu attiecināmajiem norādījumiem nevajadzētu izraisīt 2. pīlāra prasību uzskatāmu pazemināšanos; uzskata — lai aptvertu 2. pīlāra prasības un norādījumus, ir nepieciešama lielāka uzraudzības konverģence attiecībā uz pašu kapitāla sastāvu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka šis jautājums tiek risināts ar ierosināto grozījumu KPD;

14.  uzsver ar 3. līmeņa aktīvu, tostarp atvasinātu instrumentu, turēšanu un it īpaši ar šo aktīvu vērtēšanas grūtībām saistītos riskus; atzīmē, ka šie riski būtu jāmazina un ka tāpēc ir pakāpeniski jāmazina minēto aktīvu turēšana; aicina VUM šo jautājumu noteikt par vienu no uzraudzības prioritātēm un šajā sakarā kopā ar EBI organizēt kvantitatīvu spriedzes testu;

15.  atkārtoti uzsver nepieciešamību nodrošināt labāku visas uzraudzības prakses pārredzamību, it īpaši uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa ciklā; prasa ECB publicēt rezultatīvos rādītājus un mērīšanas standartus, lai uzskatāmi parādītu uzraudzības efektivitāti un pastiprinātu savu ārējo pārskatatbildību; atkārtoti prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz lēmumiem un pamatojumiem, kas saistīti ar 2. pīlāru; aicina ECB publicēt kopīgus uzraudzības standartus;

16.  atzīmē risku, kas izriet no pieeju “pārāk liels, lai bankrotētu”, “pārāk cieši savstarpēji saistīti, lai bankrotētu” un “pārāk sarežģīti, lai atrisinātu” izmantošanas attiecībā uz finanšu institūcijām; atzīmē, ka ir panākta vienošanās par starptautiskā līmenī izstrādātu politikas pasākumu kopumu (it īpaši par TLAC, atvasināto instrumentu centralizētu tīrvērti un kapitāla un sviras rādītāja pievienošanu attiecībā uz globālā līmenī sistēmiski nozīmīgām bankām) minēto risku novēršanai; pauž apņemšanos paātrināt darbu pie atbilstošā leģislatīvā priekšlikuma par to īstenošanu Savienībā, tādējādi vēl vairāk mazinot risku, kas izriet no pieejas “pārāk liels, lai bankrotētu” izmantošanas; atgādina FSP priekšsēdētāja Mark Carney šajā sakarā pausto viedokli, ka vienošanās par priekšlikumiem par vispārēju starptautisku kopējās zaudējumu absorbcijas spējas standartu globālā līmenī sistēmiski nozīmīgām bankām ir pavērsiens, lai izbeigtu pieejas „pārāk liels, lai bankrotētu” izmantošanu attiecībā uz bankām; atzīmē arī to, ka efektīvs iekšējās rekapitalizācijas mehānisms un atbilstoša līmeņa MREL piemērošana ir svarīga daļa no regulatīviem pasākumiem, kas paredzēti, lai atrisinātu šo jautājumu un ļautu noregulēt globālā līmenī sistēmiski nozīmīgas bankas, neizmantojot publiskos līdzekļus un neizraisot globālās finanšu sistēmas darbības traucējumus;

17.  uzsver pašreizējās spriedzes testu metodikas izmantošanas ierobežojumus; tādēļ atzinīgi vērtē EBI un ECB centienus turpināt uzlabot spriedzes testu satvaru; tomēr uzskata, ka būtu jādara vairāk, lai labāk atspoguļotu reālu krīzes situāciju iespējamību un īstenību, tostarp metodikā labāk iekļaujot dinamiskākus elementus, piemēram, nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanās faktoru; uzskata, ka pašas ECB veiktajiem spriedzes testiem raksturīgais pārredzamības trūkums rada uzraudzības prakses nenoteiktību; aicina ECB publicēt savu spriedzes testu rezultātus, lai veicinātu uzticēšanos tirgum;

18.  uzskata, ka par gadījumiem, kad valsts kompetentā iestāde noraida prasību spriedzes testā ņemt vērā īpašus apstākļus, būtu jāpaziņo EBI un VUM, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

19.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, lai atļautu atbilstošu un pienācīgu lēmumu pieņemšanas zināmu deleģēšanu attiecīgajā jomā; tomēr norāda — lai varētu paplašināt un atvieglot Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas par dažiem kārtējiem jautājumiem deleģēšanu attiecīgajām amatpersonām, ir jāmaina attiecīgie noteikumi; atzinīgi vērtētu šādas izmaiņas, kas palīdzētu uzlabot ECB īstenotās banku uzraudzības efektivitāti un lietderīgumu; aicina ECB precizēt uzdevumus un tiesisko regulējumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanas deleģēšanu;

20.  pieņem zināšanai Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palāta) ziņojumu par VUM darbību; pieņem zināšanai konstatējumus par nepietiekamo darbinieku skaitu; aicina valstu kompetentās iestādes un dalībvalstis pilnībā nodrošināt ECB ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem un ekonomiskajiem datiem, lai tā varētu veikt savu darbu, it īpaši attiecībā uz pārbaudēm uz vietas; aicina ECB grozīt VUM pamatregulu, lai piešķirtu oficiālu statusu iesaistīto valstu kompetento iestāžu saistībām, un izmantot uz risku balstītu metodiku, lai noteiktu kopējām uzraudzības komandām nepieciešamo darbinieku skaitu un prasmes; uzskata, ka ECB darbinieku lielāka iesaistīšana un mazāka paļaušanās uz valstu kompetento iestāžu darbiniekiem palielinātu uzraudzības neatkarību, un ka vienlaikus būtu jāizmanto vienas dalībvalsts kompetentās iestādes darbinieki, lai uzraudzītu citas dalībvalsts iestādi, jo arī tas palīdzētu efektīvi novērst iecietības uzraudzības jomā pastāvēšanas risku; atzinīgi vērtē ECB sadarbību ar Eiropas Parlamentu darbinieku darba apstākļu jomā; aicina ECB veicināt labus darba apstākļus, kas tajā sekmētu profesionālo vienotību; atgādina iespējamo interešu konfliktu starp uzraudzības uzdevumiem un atbildību par monetāro politiku un nepieciešamību skaidri nošķirt šos abus pienākumu kopumus; aicina ECB veikt riska analīzi attiecībā uz iespējamiem interešu konfliktiem un paredzēt atsevišķu pārskata sniegšanas kārtību gadījumos, kas attiecas uz īpašiem uzraudzības resursiem; uzskata — lai gan monetārās politikas un uzraudzības nošķiršana ir ļoti svarīgs princips, tam nevajadzētu izslēgt izmaksu ietaupīšanu, ko nodrošina pakalpojumu koplietošana, ar nosacījumu, ka šādi pakalpojumi nav izšķiroši svarīgi politikas veidošanas ziņā un ka ir paredzētas pienācīgas garantijas; aicina ECB, izstrādājot kvazileģislatīvus pasākumus, noturēt publisku apspriešanos, lai palielinātu savu pārskatatbildību;

21.  uzsver, ka līdz ar VUM izveidi Eiropas Savienības ietekme starptautiskā mērogā ir palielinājusies salīdzinājumā ar situāciju pirms tam;

22.  uzsver, ka uzraudzības uzdevumu nošķiršanai no monetārās politikas funkcijām būtu jāļauj VUM ieņemt neatkarīgu nostāju visos svarīgajos jautājumos, tostarp jautājumā par procentu likmju, kuras ECB noteikusi par mērķi, iespējamo ietekmi uz uzraudzīto banku finansiālo stāvokli;

23.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka kopš VUM izveides ir izveidojies zināms revīzijas tukšums; pauž bažas par to, ka to ierobežojumu dēļ, kurus ECB noteikusi attiecībā uz Revīzijas palātas piekļuvi dokumentiem, paliek nepārbaudītas svarīgas jomas; mudina ECB pilnībā sadarboties ar Revīzijas palātu, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras un tādējādi palielināt pārskatatbildību;

24.  atgādina, ka regulēšanā un uzraudzības īstenošanā ir jārod līdzsvars starp nepieciešamību pēc proporcionalitātes un nepieciešamību pēc konsekventas pieejas; šajā sakarā atzīmē izmaiņas prasībās attiecībā uz ziņošanu un atalgojumu, kuras ir ierosinātas Komisijas priekšlikumā, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES; aicina Komisiju par prioritāti noteikt darbu pie mazo banku regulējuma (small banking box) un paplašināt to, tajā iekļaujot arī tāda turpmāka tiesiskā regulējuma īstenojamības izvērtēšanu, kurš sastāvētu no mazāk sarežģītiem, atbilstošākiem un samērīgiem prudenciāliem noteikumiem, kas būtu īpaši pielāgoti dažādiem banku darbības modeļiem; norāda, ka visas bankas būtu jāpakļauj atbilstoša līmeņa uzraudzībai; atgādina, ka atbilstoša uzraudzība ir ļoti svarīga, lai uzraudzītu visus riskus neatkarīgi no banku lieluma; ievēro lomu un kompetenču sadalījumu starp VNV, EBI un citām Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas iestādēm, vienlaikus uzsverot efektīvas sadarbības nozīmi; uzskata, ka vienotā tirgū ir jānovērš ziņošanas prasību pārklāšanās un Eiropas tiesību aktu nacionālo interpretāciju skaita palielināšanās; atbalsta līdz šim veiktos racionalizācijas centienus, tādus kā Eiropas ziņošanas satvara pamatā esošā ideja, un mudina turpināt centienus šajā jomā, lai izvairītos no divkāršas ziņošanas un nevajadzīgām ar regulēšanu saistītām papildu izmaksām; aicina Komisiju šo jautājumu atrisināt savlaicīgi un atbilstoši no aicinājuma sniegt liecības izdarītajiem secinājumiem, piemēram, izstrādājot priekšlikumu kopējai vienotai un konsolidētai uzraudzības ziņošanas procedūrai; prasa arī savlaicīgi paziņot par ad hoc un pastāvīgām ziņošanas prasībām, lai nodrošinātu augstu datu kvalitāti un plānošanas drošību;

25.  uzsver, ka bankas drošuma un stabilitātes pakāpi nevar noteikt, veicot tikai tās bilances izvērtēšanu kādā noteiktā brīdī, jo tās drošums un stabilitāte tiek nodrošināti, notiekot dinamiskai mijiedarbībai starp banku un tirgiem, un to ietekmē dažādi visas ekonomikas elementi; tādēļ uzsver, ka stabilam finanšu stabilitātes un izaugsmes satvaram vajadzētu būt visaptverošam un līdzsvarotam, lai aptvertu arī dinamisku uzraudzības praksi, nevis koncentrētos tikai uz statisku regulēšanu, ņemot vērā galvenokārt kvantitatīvus aspektus;

26.  vērš uzmanību uz uzdevumu sadalījumu starp ECB un EBI; uzsver, ka ECB nevajadzētu kļūt par de facto standartu noteicēju bankām, uz kurām neattiecas VUM;

27.  atzīmē, ka ECB Padome 2016. gada 18. maijā pieņēma regulu par kredīta un kredītriska mikrodatu vākšanu (AnaCredit); aicina ECB atvēlēt valstu centrālajām bankām pēc iespējas lielāku rīcības brīvību AnaCredit īstenošanā;

28.  aicina ECB nesākt darbu pie AnaCredit projekta nākamajiem posmiem, kamēr nebūs veikta sabiedriska apspriešanās, pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu un īpaši ņemot vērā proporcionalitātes principu;

29.  atkārtoti uzsver, ka liela nozīme ir noturīgām un labi funkcionējošām IT sistēmām, kas apmierina VUM uzraudzības funkciju vajadzības un atbilst drošības apsvērumiem; pauž nožēlu par nesenajiem ziņojumiem par ieilgušajiem IT sistēmas trūkumiem;

30.  atzinīgi vērtē nacionālo sistēmiskā riska padomju izveidi, tomēr uzsver, ka banku savienības izveide palielina nepieciešamību Eiropas līmenī stiprināt makroprudenciālo politiku, lai pienācīgi novērstu sistēmiskā riska iespējamo netiešo pārrobežu ietekmi; mudina Komisiju, 2017. gadā veicot makroprudenciālā satvara vispārēju pārskatīšanu, ierosināt saskaņotu un efektīvu makroprudenciālo uzraudzību; aicina Komisiju noteikt vērienīgus mērķus, lai palielinātu ESRK institucionālo un analītisko veiktspēju nolūkā izvērtēt riskus un vājās vietas gan banku nozarē, gan ārpus tās un veikt attiecīgu intervenci; uzskata, ka uz aizņemšanos balstīti instrumenti (tādi kā aizdevuma un iegādātā aktīva vērtības attiecība un parāda apkalpošanas izmaksu un ienākumu attiecība) būtu jāiestrādā Eiropas tiesību aktos, lai nodrošinātu arī šo makroprudenciālo instrumentu veidu saskaņotu izmantošanu; uzsver, ka makroprudenciālās uzraudzības jomā ir jāmazina institucionālā sarežģītība un procedūru ilgums mijiedarbībā starp ESRK, ECB/VUM un valstu iestādēm un starp kompetentajām un izraudzītajām valstu iestādēm; šajā sakarā atzinīgi vērtē progresu, kas atbilstoši ESRK ieteikumam par brīvprātīgu savstarpību panākts pārrobežu koordinēšanā; atkārtoti prasa paskaidrot saikni starp makroprudenciālo satvaru un pašreizējiem mikroprudenciālajiem instrumentiem, lai nodrošinātu makroprudenciālās un mikroprudenciālās politikas instrumentu efektīvu mijiedarbību; pauž bažas par ESRK konstatētajām vājajām vietām nekustamā īpašuma sektorā; atzīmē, ka EBI vēl nav nodrošinājusi regulatīvos tehniskos standartus par to kapitāla prasību stāvokli, kuras attiecas uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, saskaņā ar KPR 124. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 164. panta 6. punktu; atzīmē, ka līdz šim tikai neliels skaits VUM dalībvalstu ir aktivizējušas vai plāno aktivizēt vispārējas sistēmiskā riska rezerves un pretciklisku kapitāla rezervi; atzīmē, ka ECB līdz šim nav pilnībā īstenojusi savas makroekonomiskās uzraudzības pilnvaras, veicinot to, ka valstu iestādes pieņem makroprudenciālās uzraudzības instrumentus;

31.  uzsver — referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā rezultāti liecina, ka ir nepieciešams izvērtēt visu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS) kopumā, tostarp balsošanas kārtību EBI, it īpaši EBI regulas 44. panta 1. punktā paredzēto divkāršā balsu vairākuma mehānismu; uzsver, ka sarunām, kas varētu sekot šim referendumam, nevajadzētu novest pie nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starp tām finanšu institūcijām, kas atrodas ES un tām, kas atrodas ārpus ES, kā arī šīs sarunas nevajadzētu izmantot tam, lai veicinātu noteikumu atcelšanu finanšu nozarē;

32.  atzinīgi vērtē kopējo uzraudzības komandu — kas ir labs piemērs Eiropas līmeņa sadarbībai un zināšanu veidošanai — izcilo darbu; norāda, ka ierosinātajai rotācijas sistēmas turpmākajai izmantošanai kopējo uzraudzības komandu organizēšanā būtu jānodrošina objektīva uzraudzība, vienlaikus ņemot vērā zināšanu veidošanas ilgo procesu šajā ļoti sarežģītajā kompetences jomā;

33.  atzinīgi vērtē to, ka banku savienība ir lielā mērā atrisinājusi izcelsmes un uzņēmējas valsts jautājumu uzraudzības jomā, izveidojot vienu uzraudzības iestādi, un ir būtiski uzlabojusi attiecīgās informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm, tādējādi dodot iespēju pilnīgāk uzraudzīt pārrobežu banku grupas; uzsver — tā kā banku savienības izveide vēl nav pabeigta, KPR pārskatīšanā attiecībā uz atbrīvojumiem, kas saistīti ar likviditāti un kapitālu, būtu pienācīgi jāņem vērā patērētāju aizsardzības apsvērumi uzņēmējās valstīs;

34.  atzinīgi vērtē ECB iniciatīvu noteikt, ka uzraudzītajām bankām, izmantojot reāllaika brīdināšanas mehānismu, ziņot par būtiskiem kiberuzbrukumiem, kā arī kiberdrošības uzraudzības nolūkā veiktās VUM pārbaudes uz vietas; prasa izveidot tiesisko regulējumu, kas atvieglo tādas sensitīvas informācijas apmaiņu, kura ir svarīga, lai novērstu kiberuzbrukumus starp bankām;

35.  uzsver, ka kiberdrošībai ir izšķiroša nozīme banku pakalpojumu sniegšanā un ka ir jāstimulē finanšu iestādes noteikt ļoti vērienīgus mērķus patērētāju datu aizsardzības un kiberdrošības garantēšanas jomā;

36.  atzīmē, ka VUM tika noteikts uzdevums uzraudzīt Eiropas banku darbību, lai nodrošinātu atbilstību ES prudenciālajiem noteikumiem un finanšu stabilitāti, savukārt citi uzraudzības uzdevumi, kas tieši ietiecas Eiropas līmenī, tika atstāti nacionālo uzraudzības iestāžu ziņā; šajā sakarā uzsver, ka VUM vajadzētu būt uzraudzības pilnvarām attiecībā uz banku darbību uzraugošo nacionālo iestāžu darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā; uzsver, ka arī EBI vajadzētu būt papildu pilnvarām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, tostarp pilnvarām veikt dalībvalstu kompetento iestāžu izvērtēšanu uz vietas, lai pieprasītu sniegt jebkādu atbilstības izvērtēšanai nepieciešamu informāciju, sniegt ieteikumus attiecībā uz korektīvu darbību, publiskot šos ieteikumus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie ieteikumi tiek efektīvi īstenoti;

37.  atkārtoti aicina EBI atbilstoši savām pilnvarām un papildinot VUM prudenciālo uzraudzību, nodrošināt, ka tiek īstenots patērētāju aizsardzības satvars attiecībā uz banku pakalpojumiem, un pastiprināt to;

Noregulēšana

38.  atgādina, ka turpmāko banku krīžu novēršanā būtu jāievēro valsts atbalsta noteikumi, ka izņēmuma kārtā piešķirtais ārkārtas publiskais finanšu atbalsts ir jāsniedz piesardzīgi un uz laiku un ka to nedrīkst izmantot, lai kompensētu zaudējumus, kas finanšu institūcijai jau ir radušies vai kas tai varētu rasties tuvākajā nākotnē; prasa noteikt efektīvas procedūras VNV un Komisijas sadarbībai, kuras tiktu izmantotas lēmumu pieņemšanā banku noregulēšanas gadījumā, it īpaši attiecībā uz grafiku; uzskata, ka būtu jāpaskaidro pašreizējā satvarā paredzētā elastība, un atgādina, ka tā būtu labāk jāizmanto, lai risinātu īpašas situācijas, nekavējot maksātnespējīgu banku patiesu noregulēšanu, it īpaši tādu preventīvu un alternatīvu pasākumu gadījumā, kuri paredz Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas (NGSD) 11. panta 3. un 6. punktā noteikto noguldījumu garantiju sistēmu līdzekļu izmantošanu; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt attiecīgo valsts atbalsta noteikumu interpretāciju, lai nodrošinātu, ka ir iespējams reāli piemērot preventīvos un alternatīvos pasākumus, ko Eiropas likumdevējs ir paredzējis NGSD; atzīmē, ka konkrētas situācijas ir tikušas risinātas atšķirīgi bez skaidra pamatojuma; atgādina Komisijai, ka ziņojums, kurā tiktu izvērtēta pastāvīga nepieciešamība atļaut preventīvu rekapitalizāciju un ar šādiem pasākumiem saistītu nosacījumu piemērošana, bija jāiesniedz līdz 2015. gada 31. decembrim; aicina Komisiju to iesniegt pēc iespējas drīzāk;

39.  aicina Komisiju, ņemot vērā gūto pieredzi un saistībā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 pārskatīšanu izvērtēt, vai VNV un valstu noregulējuma iestādēm ir pietiekamas agrīnās iejaukšanās pilnvaras un instrumenti, lai krīzes laikā novērstu graujošas sekas izraisošu banku kapitāla aizplūšanu un zaudējumu absorbcijas spējas mazināšanos;

40.  uzsver, ka ir svarīgi paskaidrot praktiskus jautājumus, kas tieši ietekmē noregulēšanu, tādus kā paļaušanās uz izšķiroši svarīgu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, IT ārpakalpojumu gadījumā;

41.  atzīmē Komisijas priekšlikumus par minimālās kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) attiecībā uz globālā līmenī sistēmiski nozīmīgām bankām ieviešanu 1. pīlārā atbilstoši starptautiskajiem standartiem; pieņem zināšanai atšķirības starp TLAC un MREL; tomēr uzsver, ka abiem standartiem ir vienādi mērķi, proti, nodrošināt, ka bankām ir pietiekams regulatīvais kapitāls un zaudējumu absorbcijas saistības, lai iekšējo rekapitalizāciju padarītu par efektīvu noregulēšanas instrumentu, neizraisot finanšu nestabilitāti un neizmantojot publiskos līdzekļus, tādējādi izvairoties no privāto risku socializēšanas; tādēļ secina, ka visaptverošu pieeju zaudējumu absorbcijai var panākt, kombinējot abus minētos standartus un pamatojoties uz pašreizējā Komisijas priekšlikumā transponēto TLAC kā uz minimālo standartu, ar nosacījumu, ka pirms tam ir panākta abu likumdevēju vienošanās; uzsver, ka pienācīgi būtu jāapsver gan lieluma, gan riska svērto aktīvu kritērija saglabāšana, un atzīmē savstarpējo saikni starp TLAC standarta pamatā esošajiem riska svērto aktīvu kritērijiem un ES un Bāzeles komitejā pašlaik notiekošo darbu pie iekšējiem modeļiem un “Bāzele III” satvara pabeigšanas; uzsver, ka MREL prasību kalibrēšanā un/vai pakāpeniskā ieviešanā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai izveidot MREL atbilstošo saistību tirgu; uzsver, ka ir svarīgi, lai noregulēšanas iestāde saglabātu rīcības brīvību MREL noteikšanā un ka ir svarīgi pārliecināties, ka bankas tur pietiekamu subordinēto un iekšēji rekapitalizējamu parādu; uzsver, ka tirgus dalībnieku informēšana būtu jāveic pienācīgā veidā, lai novērstu to, ka ieguldītāji nepareizi interpretē MREL prasības;

42.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi tiesību aktos paskaidrot prasību nepildīšanas secību attiecībā uz MREL atbilstošo pirmā līmeņa pamata kapitālu un kapitāla rezervēm; uzsver, ka ir jāpieņem tiesību akts, lai precizētu noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu pienākumus un pilnvaras attiecībā uz agrīnās intervences pasākumiem, kas jāveic MREL prasību nepildīšanas gadījumā; atzīmē Komisijas priekšlikumu ieviest norādījumus par MREL; atkārtoti norāda, ka MREL kalibrēšanai vienmēr vajadzētu būt cieši saistītai un pamatotai ar konkrētās bankas noregulēšanas stratēģiju;

43.  vērš uzmanību uz to, ka kapitāla dubultas uzskaites novēršanas nolūkā ir svarīgi tiesību aktos paskaidrot, ka MREL atbilstošais pirmā līmeņa pamata kapitāls atrodas virs kapitāla rezerves;

44.  uzsver — lai konsekventāk un efektīvāk īstenotu BAND un nodrošinātu noteiktību pārrobežu ieguldītājiem, ir izšķiroši svarīgi saskaņot dažādās dalībvalstīs noteikto prasījumu hierarhiju banku maksātnespējas procedūrā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu turpināt šīs prasījumu hierarhijas saskaņošanu; atzīmē, ka parastā maksātnespējas režīma un tā prasījumu hierarhijas labākai saskaņošanai arī būs liela nozīme gan banku gadījumā — lai novērstu neatbilstības banku noregulējuma režīmam —, gan uzņēmumu gadījumā — lai pārrobežu ieguldītājiem sniegtu papildu skaidrību un noteiktību un veicinātu ienākumus nenesošu aizdevumu jautājuma risināšanu; atzinīgi vērtē to, ka ar BAND tika ieviestas būtiskas izmaiņas maksātnespējas hierarhijā, prioritāti piešķirot garantētiem noguldījumiem, lai tie klasifikācijā atrastos augstāk par pārējiem kapitāla instrumentiem, zaudējumu absorbcijas spēju, citiem augstākās prioritātes parādiem un negarantētiem noguldījumiem; aicina VNV iepazīstināt ar globālā līmenī sistēmiski nozīmīgu banku un citu banku noregulējamības izvērtējuma rezultātiem, tostarp ar ierosinātajiem noregulēšanas šķēršļu pārvarēšanas pasākumiem;

45.  atzīmē juridisko izvēles iespēju klāstu, kas pieejams, lai nodrošinātu TLAC atbilstoša parāda subordināciju; norāda, ka FSP nedod priekšroku nevienai no šīm izvēles iespējām; uzskata, ka pieņemtajai pieejai vispirms būtu jānodrošina līdzsvars starp elastību, efektivitāti, juridisko noteiktību un tirgus spēju absorbēt jebkādas jaunas parādu kategorijas;

46.  prasa apsvērt Bāzeles noteikumu pārskatīšanas un MREL prasību, TLAC un SFPS 9 ieviešanas iespējamo negatīvo ietekmi uz reālo ekonomiku; prasa rast risinājumu šādas ietekmes mazināšanai;

47.  atgādina, ka jaunā noregulēšanas režīma ieviešanas rezultātā daži ieguldītājiem, it īpaši privātiem ieguldītājiem, piedāvātie instrumenti ir saistīti ar lielāku zaudējumu risku nekā tas bija, piemērojot iepriekšējo režīmu; turklāt atgādina, ka iekšēji rekapitalizējami instrumenti pirmkārt būtu jāpārdod tikai atbilstīgiem ieguldītājiem, kas var absorbēt potenciālos zaudējumus, neapdraudot sava finanšu stāvokļa stabilitāti; tādēļ mudina Komisiju atbalstīt attiecīgo spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu un aicina Eiropas uzraudzības iestādes būtiski veicināt maldinošas pārdošanas prakses konstatēšanu;

48.  brīdina par to, ka tiek konstatēts, ka ir grūti īstenot BAND noteikto prasību par tādu iekšējās rekapitalizācijas pilnvaru atzīšanu līgumos, kuras attiecas uz trešo valstu tiesību aktu reglamentētām saistībām; uzskata, ka šis jautājums jārisina nekavējoties; atzīmē, ka ar ierosinātajiem grozījumiem BAND tiek ieviestas kompetento iestāžu tiesības piešķirt atbrīvojumu no minētās prasības ievērošanas; uzskata, ka šī pieeja nodrošina lielāku elastību un ļauj izvērtēt attiecīgās saistības, izskatot katru gadījumu atsevišķi; aicina Komisiju un noregulējuma iestādes nodrošināt, ka atbrīvojumu piešķiršanas nosacījumi un sekojošie faktiskie lēmumi par atbrīvojumiem neapdraud bankas noregulējamību;

49.  norāda — lai nodrošinātu krīžu vienmērīgu pārvaldību, liela nozīme ir ātrai un efektīvai informācijas apmaiņai starp uzraudzības un noregulējuma iestādēm; atzinīgi vērtē to, ka ECB un VNM noslēdza saprašanās memorandu par sadarbību un informācijas apmaiņu; aicina ECB saprašanās memorandā precizēt kopējo uzraudzības komandu un iekšējā noregulējuma grupu komunikācijas procedūras; ierosina ECB pārstāvju piedalīšanos VNV plenārsēdēs un izpildsesijās pastāvīgā novērotāja statusā padarīt pilnībā abpusēju, ļaujot VNV pārstāvim piedalīties ECB Uzraudzības padomes sanāksmēs pastāvīgā novērotāja statusā;

50.  pieņem zināšanai dažu VNV locekļu dubulto lomu, jo viņi vienlaikus ir izpildstruktūras ar lēmumu pieņemšanas funkcijām locekļi un augstākā līmeņa vadītāji, kas kā tādi ir atbildīgi valdes priekšsēdētājam, un uzskata, ka šīs struktūras izvērtēšana būtu jāsāk pirms pašreizējā pilnvaru laika beigām;

51.  atgādina, ka Starpvaldību nolīgumu par vienotā noregulējuma fondu (VNF) galu galā ir paredzēts iekļaut Savienības tiesiskajā regulējumā; aicina Komisiju apsvērt veidus, kā to izdarīt; uzsver, ka par paraugu varētu izmantot gaidāmo fiskālā pakta iekļaušanu ES tiesībās;

52.  aicina vienotā noregulējuma fonda ex ante iemaksu aprēķināšanā nodrošināt vispārēju pārredzamību un censties saskaņot informāciju par aprēķinu rezultātiem un uzlabot izpratni par aprēķināšanas metodiku; aicina Komisiju ar vislielāko rūpību pārbaudīt Deleģētās regulas (ES) 2015/63 27. apsvērumā paredzēto vienotajā banku noregulējuma fondā veicamo iemaksu aprēķināšanu un it īpaši riska faktora atbilstību, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemts vērā mazāk sarežģītu institūciju riska profils;

53.  pieņem zināšanai finanšu ministru 2015. gada 8. decembra paziņojumu par VNF pagaidu finansēšanas kārtību; šajā sakarā atzīmē, ka 15 no 19 eurozonas dalībvalstīm jau ir parakstījušas saskaņoto aizdevumu mehānisma nolīgumu ar VNV; atgādina, ka šīs individuālās kredītlīnijas būs pieejamas tikai kā pēdējais līdzeklis; uzskata, ka ar šo risinājumu vien nepietiek, lai pārrautu apburto loku starp bankām un valstu valdībām un izbeigtu banku glābšanu, ko finansē nodokļu maksātāji; prasa panākt strauju progresu Padomes un Komisijas darbā pie kopīga VNF paredzēta fiskālā atbalsta mehānisma, par kura finansēšanu galīgā atbildība būtu jāuzņemas banku sektoram un kuram vajadzētu būt vidējā termiņā fiskāli neitrālam, kā tas ir norādīts nolīgumā par VNF un kā to 2016. gada jūnijā apstiprināja Eiropadome;

Noguldījumu apdrošināšana

54.  atkārtoti prasa izveidot trešo pīlāru, lai pabeigtu banku savienības izveidi; atgādina, ka noguldījumu aizsardzība ir svarīga visiem ES iedzīvotājiem; atzīmē, ka priekšlikums par ENAS pašlaik tiek apspriests komiteju līmenī;

55.  uzsver, ka ENAS ieviešanai un diskusijām par šo projektu nevajadzētu vājināt centienus uzlabot NGSD īstenošanu; atzinīgi vērtē darbu, ko EBI nesen veikusi, lai veicinātu konverģenci šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir transponējušas BAND; atgādina visām dalībvalstīm par pienākumu piemērot un pareizi īstenot BAND un NGSD;

56.  atgādina, ka Komisijas uzdevums ir garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES un ka tai būtu jānovērš jebkāda sadrumstalotība iekšējā tirgū;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ECB, VNV, valstu parlamentiem un Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā definētajām kompetentajām iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0006.
(2) http://www.consilium.europa.eu/lv/european-council/pdf/20120629-euro-area-summit-statement-lv_pdf
(3) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.
(4) OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.
(5) https://www.bankingsupervision.europa.eu/ecb/pub/pdf/ssmar2015.lv.pdf
(6) “Vienotais uzraudzības mehānisms — labs sākums, bet vajadzīgi turpmāki uzlabojumi”, http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_29/SR_SSM_LV.pdf
(7) OV L 78, 24.3.2016., 60. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0108.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0439.
(10) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(11) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.
(12) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
(13) OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.
(14) OV L 237, 3.9.2016., 1. lpp.
(15) OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.
(16) 2017. gada neatkarīgā izaugsmes pētījuma 5. ziņojums, 2016. gada 23. novembris.


Bioloģiskie zema riska pesticīdi
PDF 410kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem (2016/2903(RSP))
P8_TA(2017)0042B8-0140/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 79/117/EEK un 91/414/EEK(1), un jo īpaši tās 22. un 47. pantu, 66. panta 2. punktu un II pielikuma 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(2), un jo īpaši tās 12. un 14. pantu,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū attiecībā uz kritērijiem zema riska aktīvo vielu apstiprināšanai (D046260/01),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par tehnoloģiskiem risinājumiem ilgtspējīgai lauksaimniecībai Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par inovācijas un ekonomiskās attīstības veicināšanu Eiropas lauku saimniecību turpmākajā pārvaldībā(4),

–  ņemot vērā “Īstenošanas plānu par zema riska augu aizsarglīdzekļu pieejamības palielināšanu un paātrinātu integrētās augu aizsardzības īstenošanu dalībvalstīs”, ko izstrādāja Ilgtspējīgas augu aizsardzības ekspertu grupa un ko Padome apstiprināja 2016. gada 28. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas rīcības plānu pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence (COM(2011)0748), un gaidāmo rīcības plānu par mikrobu rezistenci, kas Komisijai jāpieņem 2017. gadā,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem (O-000147/2016 – B8-1821/2016),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā sabiedrībā notiek aizvien plašākas diskusijas par tradicionālajiem augu aizsardzības līdzekļiem, jo tie var radīt apdraudējumu cilvēka veselībai, dzīvniekiem un videi;

B.  tā kā ES tirgū samazinās pieejamo aktīvo vielu skaits, kuras izmanto augu aizsardzības līdzekļos; tā kā ES lauksaimnieki joprojām pieprasa dažādus lauksaimniecības kultūru aizsardzības līdzekļus;

C.  tā kā ir svarīgi veicināt alternatīvas procedūras vai metodes, ar ko samazinātu atkarību no tradicionālajiem pesticīdiem;

D.  tā kā pārtikas izšķērdēšanas novēršana ir ES prioritāte, un atbilstīgu augu aizsardzības risinājumu pieejamība ir būtiska, lai novērstu kaitēkļu un slimību nodarīto kaitējumu, kā rezultātā tiek izšķērdēta pārtika; tā kā saskaņā ar FAO datiem 20 % no Eiropas augļu un dārzeņu ražas tiek zaudēti uz lauka(5);

E.  tā kā kopumā joprojām var atrast nevēlamas pesticīdu atliekas augsnē, ūdenī un vidē, un noteikta procentuālā daļa no augu vai dzīvnieku izcelsmes lauksaimniecības produktiem var pat saturēt pesticīdu atliekas, kas pārsniedz maksimālo pesticīdu atlieku daudzumu;

F.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir noteikti kritēriji, ar ko identificēt zema riska vielas un ko piemēro neatkarīgi no vielas izcelsmes, un tā kā zema riska pesticīdu izcelsme var būt gan bioloģiska, gan sintētiska;

G.  tā kā ar bioloģiskas izcelsmes pesticīdiem parasti saprot augu aizsardzības produktus, kuru pamatā ir mikroorganismi, botāniskas vielas, bioloģisko vielu ķīmiskie atvasinājumi vai ķīmiskās signālvielas (piemēram, feromoni un dažādas ēteriskās eļļas) un to blakusprodukti; tā kā pašreizējie reglamentējošie noteikumi par augu aizsardzības līdzekļiem(6) juridiski neveido šķirtni starp bioloģiskiem un sintētiskiem augu aizsardzības līdzekļiem;

H.  tā kā nesen veikti zinātniski pētījumi liecina, ka dažu herbicīdu subletāla iedarbība var izraisīt negatīvas pārmaiņas baktēriju uzņēmībā pret antibiotikām(7) un ka herbicīdu un antibiotiku maisījums, ko lielā daudzumā lieto lauksaimniecības dzīvnieku un kukaiņu apkaimē, var veicināt antibiotiku plašāku lietošanu, kas savukārt var mazināt antibiotiku ārstniecisko iedarbību;

I.  tā kā bioloģiskas izcelsmes zema riska augu aizsardzības līdzekļi var būt dzīvotspējīga tradicionālo augu aizsardzības līdzekļu alternatīva gan tradicionālajiem, gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem un var veicināt ilgtspējīgāku lauksaimniecību; tā kā ar dažiem bioloģiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļiem tiek piedāvāta iespēja īstenot jauna veida darbību, kas varētu uzlabot rezistenci pret tradicionālajiem augu aizsardzības līdzekļiem, un tie varētu ierobežot ietekmi uz nemērķa organismiem; tā kā bioloģiskajiem zema riska augu aizsardzības līdzekļiem vajadzētu būt vienai no vēlamajām opcijām, ko kopā ar citām neķīmiskām kontroles vai profilakses metodēm varētu izmantot neprofesionāli lietotāji un piemājas dārzkopībā;

J.  tā kā — lai pienācīgi apmierinātu vajadzības pēc pārtikas un dzīvnieku barības, ir nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, un tā kā procedūrā, ar ko atļauj šādu produktu un to aktīvo vielu lietošanu, piemēro piesardzības principu(8);

K.  tā kā ilgais apstiprināšanas un reģistrācijas process pirms bioloģisko zema riska pesticīdu komercializācijas rada būtisku ekonomisko šķērsli ražotājiem;

L.  tā kā saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK integrētās augu aizsardzības īstenošana Savienībā ir obligāta; tā kā dalībvalstīm un vietējām iestādēm vairāk būtu jāņem vērā pesticīdu ilgtspējīga izmantošana, tostarp zema riska augu aizsardzības alternatīvas;

M.  tā kā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 aktīvās vielas apstiprina Savienības līmenī, bet šīs aktīvās vielas saturošo augu aizsardzības līdzekļu atļaušana ir dalībvalstu kompetencē;

N.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pants ļauj aktīvās vielas apstiprināt kā zema riska aktīvās vielas, ja tās atbilst vispārējiem apstiprināšanas kritērijiem un specifiskajiem zema riska kritērijiem, kas noteikti II pielikumā 5. punktā; tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 47. pants paredz, ka augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur tikai zema riska aktīvās vielas, kuri nesatur nevienu bīstamu vielu, kuriem nav nepieciešami specifiski riska mazināšanas pasākumi un kuri ir pietiekami efektīvi, piešķir atļauju kā zema riska augu aizsardzības līdzekļiem;

O.  tā kā pašlaik Savienībā kā zema riska vielas ir apstiprinātas tikai septiņas aktīvās vielas (no kurām sešas ir bioloģiskās aktīvās vielas); tā kā Komisija atjaunošanas programmā par prioritāti izvirza iespējamo zema riska aktīvo vielu novērtēšanu;

P.  tā kā produktiem, kas satur bioloģiskas izcelsmes zema riska aktīvās vielas, vairākās dalībvalstīs ir atteikta atļaujas piešķiršana, kas saistīts ar šo vielu it kā zemāko efektivitāti salīdzinājumā ar sintētiskiem ķīmiskiem pesticīdiem, neņemot vērā pastāvīgo inovāciju, kas nozarē notiek attiecībā uz bioloģiskiem zema riska pesticīdiem, neapsverot resursektivitātes ieguvumus bioloģiskajai lauksaimniecībai un neņemot vērā lauksaimniecības, veselības un vides izmaksas, ko rada daži citi augu aizsardzības līdzekļi;

Q.  tā kā pašreizējais tiesiskais regulējums paredz noteiktus stimulus zema riska aktīvajām vielām un zema riska augu aizsardzības līdzekļiem, proti, ilgāku pirmās apstiprināšanas periodu (15 gadus) zema riska aktīvajām vielām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pantu un īsāku termiņu (120 dienas) atļaujas saņemšanai zema riska augu aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 47. pantu; tā kā šos regulatīvos stimulus tomēr piemēro tikai apstiprināšanas procedūras beigās, kad aktīvā viela ir klasificēta kā zema riska viela;

R.  tā kā Direktīvas 2009/128/EK 12. pants paredz, ka pesticīdu izmantošanu ierobežo vai aizliedz atsevišķās specifiskās teritorijās, tādās kā teritorijas, ko plaši izmanto sabiedrība un kas ir aizsargājamas teritorijas; tā kā šādos gadījumos veic attiecīgus riska pārvaldības pasākumus un pirmām kārtām apsver iespējas lietot zema riska augu aizsardzības līdzekļus un īstenot bioloģiskās ierobežošanas pasākumus; tā kā dažas dalībvalstis jau sen ir aizliegušas lietot pesticīdus šajās specifiskajās teritorijās;

S.  tā kā Komisija ir iesniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai projektu regulai, ar ko attiecībā uz zema riska aktīvo vielu apstiprināšanas kritērijiem groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009; tā kā ar šo projektu paredz, ka zema riska statuss ir nosakāms aktīvām vielām, kas ir mikroorganismi,

Vispārīgi jautājumi

1.  uzsver, ka Savienībā nekavējoties ir jāpalielina zema riska pesticīdu pieejamība, ietverot bioloģiskus zema riska augu aizsardzības līdzekļus;

2.  uzsver, ka lauksaimnieku rīcībā jābūt plašākam instrumentu klāstam, lai viņi varētu aizsargāt savus kultūraugus un izvēlēties pasākumus, kas šos kultūraugus aizsargātu visilgtspējīgāk; tādēļ mudina plašāk izmantot dažādus instrumentus, tostarp bioloģiskus zema riska pesticīdus, ievērojot integrētās augu aizsardzības principus;

3.  uzsver, ka ir jāpalielina augu aizsardzības instrumentu pieejamība bioloģiskās lauksaimniecības jomā, kas atbilst gan bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, gan efektīvai resursu izmantošanai;

4.  uzsver, ka ir jāapmierina patērētāju pieprasījums pēc nekaitīgas pārtikas, kas būtu par pieņemamām cenām un ražota ilgtspējīgā veidā;

5.  uzsver — lai veicinātu attīstību un jaunu zema riska bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, to novērtējums attiecībā uz efektivitāti un riskiem, kā arī spēju reaģēt uz lauksaimniecības vidiskajām, veselības un ekonomiskajām vajadzībām būtu jāizstrādā tā, lai lauksaimniekiem nodrošinātu atbilstīga līmeņa augu aizsardzību;

6.  uzsver, cik būtiskas ir publiskas debates par alternatīvām, kas būtu pieejamas tradicionālo augu aizsardzības līdzekļu vietā, un par lauksaimnieku un audzētāju iespējām plašāk izvēlēties vielas, ietverot bioloģiskos zema riska augu aizsardzības līdzekļus un citus bioloģiskās kontroles pasākumus, lai rastu risinājumus, kas ir visdzīvotspējīgākie vidiskā, veselības un ekonomiskā ziņā; uzsver, ka ir jāveic izglītojoši pasākumi par vajadzību nodrošināt augu aizsardzības ilgtspēju; mudina turpināt pētniecību un inovāciju bioloģisko zema riska augu aizsardzības līdzekļu jomā;

7.  atzinīgi vērtē “Īstenošanas plānu par zema riska augu aizsarglīdzekļu pieejamības palielināšanu un paātrinātu integrētās augu aizsardzības īstenošanu dalībvalstīs”, ko apstiprinājusi Padome; aicina dalībvalstis, Komisiju un Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizāciju sekot līdzi šā plāna īstenošanai;

Tūlītējā rīcība

8.  prasa drīzumā pieņemt projektu regulai, ar ko attiecībā uz kritērijiem zema riska aktīvo vielu apstiprināšanai Augu, dzīvnieku, pārtikas un barības pastāvīgajā komitejā groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009; aicina Komisiju pastāvīgi atjaunināt kritērijus saskaņā ar visjaunākajām zinātniskajām atziņām;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt novērtēšanu, atļauju piešķiršanu, reģistrāciju un uzraudzību attiecībā uz bioloģisku zema riska augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, vienlaikus augstā līmenī saglabājot riska novērtēšanu;

10.  aicina dalībvalstis savos rīcības plānos par vides un cilvēka veselības aizsardzību iekļaut bioloģisko zema riska pesticīdu izmantošanu;

11.  mudina dalībvalstis apmainīties ar informāciju un labu praksi, kas izriet no kaitēkļu kontroles pētījumu rezultātiem, lai sniegtu alternatīvus risinājumus, kas ir dzīvotspējīgi vidiskā, veselības un ekonomiskā ziņā;

12.  aicina Komisiju apzināt tirgū jau esošās zema riska vielas;

Augu aizsarglīdzekļu tiesību aktu pārskatīšana

13.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada REFIT iniciatīvu veikt Regulas (EK) Nr. 1107/2009 izvērtēšanu; uzsver, ka šīs REFIT iniciatīvas rezultātā nedrīkst pazemināties veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības standarti; pauž bažas par to, ka visas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 vispārēja pārskatīšana saistībā ar REFIT iniciatīvu varētu ilgt vairākus gadus;

14.  uzsver, ka ir jāpārskata Regula (EK) Nr. 1107/2009, lai veicinātu bioloģisko zema riska pesticīdu izstrādi, atļauju piešķiršanu un laišanu ES tirgū; pauž bažas, ka pašreizējais atļauju piešķiršanas process augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nav pietiekami optimāls attiecībā uz bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem; norāda, ka spēkā esošā reģistrācijas kārtība attiecībā uz zema riska pamatvielām praksē dažkārt darbojas kā sava veida patents, kas apgrūtina lietot produktu, kura pamatā ir viena un tā pati viela, kura nav reģistrēta citā dalībvalstī;

15.  aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt īpašu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009 ārpus vispārējās no REFIT iniciatīvas izrietošās pārskatīšanas, lai izveidotu operatīvu novērtēšanas, atļauju piešķiršanas un reģistrācijas procesu attiecībā uz bioloģiskiem zema riska pesticīdiem;

16.  uzsver, ka Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir vajadzīga jēdziena “bioloģisks augu aizsardzības līdzeklis” definīcija, kas neatkarīgi no ražošanas metodes ietvertu augu aizsardzības līdzekļus, kuru aktīvā viela ir mikroorganisms vai dabā eksistējoša molekula, kas iegūta vai nu dabiskā procesā, vai sintezēta identiski dabiskajai molekulai, lai šos līdzekļus nošķirtu no augu aizsardzības līdzekļiem, kuru aktīvā viela ir sintētiska molekula, kas dabā neeksistē;

17.  aicina Komisiju savā ziņojumā par valstu rīcības plānu novērtēšanu, kas jāveic saskaņā ar Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, 4. pantu, apzināt minētās direktīvas īstenošanas nepilnības dalībvalstīs un iekļaut konstruktīvus ieteikumus dalībvalstīm, kas nekavējoties jāveic, lai samazinātu pesticīdu izmantošanas radīto apdraudējumu un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un izstrādātu un ieviestu alternatīvas pieejas vai metodes nolūkā samazināt atkarību no pesticīdu izmantošanas;

o
o   o

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0251.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0252.
(5) FAO, “Pārtikas zudumi un pārtikas atkritumi pasaulē”.
(6) Jēdziens “pesticīdi” ietver arī biocīdus, uz ko šī rezolūcija neattiecas.
(7) piemēram, Kurenbach, B., Marjoshi, D., Amábile-Cuevas, C.F., Ferguson, G.C., Godsoe, W., Gibson, P. un Heinemann, J.A., 2015, “Herbicīdu C8H6Cl2O3 komerciālo preparātu, 2,4-dihlorfenoksietiķskābes un glifosāta subletāla iedarbība izmaina Escherichia coli un Salmonella enterica serovar Typhimurium uzņēmību pret antibiotikām”, mBio 6(2):e00009-15. doi:10.1128/mBio.00009-15.
(8) Regulas (EK) Nr. 1107/2009 1. panta 4. punkts.

Juridisks paziņojums