Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2302(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0139/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0139/2017

Debates :

PV 18/05/2017 - 8
CRE 18/05/2017 - 8

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0222

Pieņemtie teksti
PDF 440kWORD 57k
Ceturtdiena, 2017. gada 18. maijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas reģioniem piemērotākā finansējumu kombinācija: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā
P8_TA(2017)0222A8-0139/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 18. maija rezolūcija par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā (2016/2302(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVIII sadaļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (KNR), un ņemot vērā ar attiecīgajiem minētās regulas pantiem saistītos deleģētos un īstenošanas aktus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par kohēzijas politiku un stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(8),

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas atzinumu, kas iekļauts Budžeta kontroles komitejas ziņojumā “Eiropas Investīciju banka (EIB) — 2014. gada pārskats” (A8-0050/2016),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus”(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē” (COM(2014)0473),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada augusta kopsavilkuma ziņojumu “Kohēzijas politikas programmu 2007.–2013. gadam ex post novērtējums, uzmanību pievēršot Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālam fondam (ESF) un Kohēzijas fondam”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 30. oktobra ziņojumu “Finanšu instrumenti, ko saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 8. punktu atbalsta no vispārējā budžeta, sākot ar 2013. gada 31. decembri (COM(2014)0686)”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra norādījumus dalībvalstīm par KNR 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu — attaisnotās izmaksas un nodevas,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. augusta norādījumus dalībvalstīm par KNR 37. panta 7., 8. un 9. pantu — finanšu instrumentu sniegtā atbalsta apvienošana ar citiem atbalsta veidiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 27. marta norādījumus dalībvalstīm par KNR 37. panta 2. punktu — ex ante novērtējums,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija references norādījumus pārvaldības iestādēm “Finanšu instrumenti ESI fondu programmās 2014.–2020. gadam”,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada novembra kopsavilkuma ziņojumu “Eiropas strukturālo un investīciju fondu finanšu instrumenti. Kopsavilkuma dati par panākto progresu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada decembra kopsavilkuma ziņojumu “Kopsavilkuma dati par panākto progresu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada septembra kopsavilkuma ziņojumu “Kopsavilkuma dati par panākto progresu attiecībā uz pārvaldības iestāžu paziņoto finansēšanas vadības instrumentu finansēšanu un īstenošanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 13. novembra darba dokumentu “Ar finanšu instrumentiem saistītās darbības. Pavaddokuments Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par finanšu instrumentiem, ko saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 8. punktu atbalsta no vispārējā budžeta, sākot ar 2014. gada 31. decembri” (SWD(2015)0206),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2015 “Vai finanšu instrumentu izmantošana lauku attīstības jomā ir sekmīga un daudzsološa pieeja”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2014 “ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāte”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2012 “No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instrumenti”,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 14. oktobra atzinumu “Finanšu instrumenti teritoriālās attīstības atbalstam”,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2013. gada marta galīgo ziņojumu “Finanšu instrumenti — novērtēšana saistībā ar gatavošanos 2014.–2020. gada plānošanas periodam”,

–  ņemot vērā 2016. gada oktobra pētījumu “Finanšu instrumenti 2014.–2020. gada plānošanas periodā — dalībvalstu pirmā pieredze”, ko pasūtīja Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta B departaments “Strukturālā un kohēzijas politika”,

–  ņemot vērā 2016. gada marta pētījumu “Pārskats par EIB grupas lomu Eiropas kohēzijas politikā”, ko pasūtīja Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta B departaments “Strukturālā un kohēzijas politika”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2016. gada maija paziņojumu “ES kohēzijas politikas uzdevumi — jautājumi saistībā ar gaidāmo reformu pēc 2020. gada”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2015. gada septembra faktu lapu “Kohēzijas politikas īstenošana 28 ES dalībvalstīs”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0139/2017),

A.  tā kā norisinās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izvērtēšana/pārskatīšana un 2014.–2020. gada plānošanas periods tuvojas termiņa vidusposmam, sākas diskusijas par dotāciju un finanšu instrumentu kombināciju, kas ar ES budžeta starpniecību ir jāinvestē pēc 2020. gada;

B.  tā kā Kopotais priekšlikums (COM(2016)0605) ir vienīgā iespēja izdarīt vairākus termiņa vidusposma uzlabojumus sistēmā, ar ko pārvalda pašreizējo plānošanas periodu;

C.  tā kā termins “finanšu instrumenti” ietver dažādus instrumentus un to izmantošanas izvērtējumi un lēmumi pastāvīgi ir rūpīgi jāanalizē katrā gadījumā atsevišķi un saistībā ar vietējās un reģionālās ekonomikas vai konkrētas mērķa grupas īpašo vajadzību izvērtējumu,

2007.–2013. gada periods — uzticama ieguldīšana, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus

1.  atzīst — lai gan finanšu instrumenti tika izstrādāti pirms finanšu un ekonomikas krīzes un nebija vispiemērotākie krīzes ekonomiskajā kontekstā, Komisijas ziņojumi nodrošina stingru pārliecību, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) ieguldījumi, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, ir atstājuši būtisku ietekmi un devuši redzamus rezultātus ES reģionos, kopējai ieguldījumu summai sasniedzot EUR 347,6 miljardus, kuros neietilpst valstu līdzfinansējums un sviras efekta piesaistītie pašu resursi;

2.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) kohēzijas politikas pašreizējās darbības, kas ir redzamas gada pārskatos un nozares pārskatos, parādot ietekmi uz MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, infrastruktūru, pētniecību un inovāciju, vidi, enerģētiku un lauksaimniecību; secina, ka EIB kohēzijas politikas atbalstam sniegtais aizdevums laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir bijis EUR 147 miljardi, kas ir apmēram 38 % no visiem aizdevumiem ES;

2014.–2020. gada periods — jauna lappuse ieguldīšanai, izmantojot ESI fondus

3.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gadā ES plāno ieguldīt EUR 454 miljardus, izmantojot ESI fondus, un ir paredzēts, ka kopā ar valstu līdzfinansējumu ieguldīšanai, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, summa sasniegs EUR 637 miljardus;

4.  atzīst, ka kohēzijas politikas kopīgās pārvaldības ietvaros ir pieaudzis gan finanšu instrumentu (tādu kā mikrokredīti, aizdevumi, garantijas, pašu un riska kapitāls) apmērs, gan kvalitāte; uzsver, ka tam ir divi galvenie izskaidrojumi — 2007.–2013. gada periods sniedza vērtīgu pieredzi un mācību saistībā ar ESI fondu īstenošanu, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, savukārt DFS 2017.–2020. gadam atspoguļo pēckrīzes vajadzības pēc papildu finanšu instrumentiem, kam iemesls ir fiskālie ierobežojumi;

5.  norāda, ka pēc aplēsēm piešķīrumi finanšu instrumentiem (FI) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) gandrīz divkāršojās 2007.–2013. gadā, kad to apmērs bija EUR 11,7 miljardi, un 2014.–2020. gadā, kad to apmērs bija EUR 20,9 miljardi; norāda, ka tādējādi FI 2014.–2020. gadā veidoja 6 % no kopējā kohēzijas politikas piešķīruma apjoma, proti, EUR 351,8 miljardus, salīdzinot ar 3,4 % no 2007.–2013. gadā piešķirtajiem EUR 347 miljardiem;

6.  norāda, ka piešķīrumi no KF sasniedz aptuveni EUR 75 miljardus, kas veido 11,8 % no kopējiem FI piešķīrumiem 2014.–2020. gada periodā; atzinīgi vērtē to, ka piešķīrumu apjoms ir palielinājies no EUR 70 miljardiem 2007.–2013. gada periodā līdz EUR 75 miljardiem 2014.–2020. gada periodā; uzsver, ka KF paredzētais piešķīrums samazināties nedrīkst, jo aptuveni 34 % ES iedzīvotāju dzīvo apgabalos, kas saņem atbalstu no KF;

7.  atzīmē, ka pašreizējās DFS ietvaros 21 dalībvalsts bija apņēmusies līdz 2015. gada 31. decembrim FI iemaksāt darbības programmu finansējumu kopumā EUR 5571,63 miljonu apmērā, no kā EUR 5005,25 miljonus piešķir no ERAF un KF;

8.  atzinīgi vērtē to, ka būtiskas regulatīvās izmaiņas finanšu instrumentu plānošanā, īstenošanā un pārvaldībā, tādas kā tieša sasaiste ar visiem 11 tematiskajiem mērķiem, atbilstīga un obligāta ex ante novērtēšana, kas ļauj konstatēt tirgus nepilnības, katram atsevišķam gadījumam pielāgotu un vienkāršotu standartizēto finanšu instrumentu un ziņošanas mehānismu izveide, var labvēlīgi ietekmēt kohēzijas politikas pievilcību un īstenošanas ātrumu, risinot juridiskās neskaidrības, kādas radās 2007.–2013. gada periodā; tomēr prasa censties, lai attiecīgās izmaiņas nemazinātu finanšu instrumentu pievilcību un īstenošanas ātrumu;

Dotācijas un finanšu instrumenti — kombināciju nosaka intervences loģika

9.  uzsver — lai gan ESI fondi atbalsta vienus un tos pašus kohēzijas politikas mērķus, šo fondu dotācijām un finanšu instrumentiem, kas paši par sevi nav rezultāts, risinot teritoriālās attīstības vajadzības, nozaru vajadzības vai tirgus vajadzības, kopīgās pārvaldības ietvaros ir atšķirīga intervences loģika un piemērošana;

10.  atzīst, ka atkarībā no projekta veida dotācijām salīdzinājumā ar finanšu instrumentiem ir dažāda ietekme: tās atbalsta projektus, kas nebūt nerada ienākumus, un finansē projektus, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj piesaistīt privātu vai valsts finansējumu, orientējas uz konkrētiem labumguvējiem, uzdevumiem un reģionālām prioritātēm, kā arī nav tik sarežģītas, jo tiek izmantota gūtā pieredze un pašreizējā veiktspēja; atzīst, ka atsevišķos gadījumos dotācijām ir zināmi ierobežojumi: ir sarežģīti nodrošināt projekta kvalitāti un ilgtspēju, pastāv risks ilgtermiņā aizstāt valsts finansējumu un tiek izstumta iespēja piesaistīt privātos ieguldījumus pat tad, ja attiecīgo projektu īstenošana varētu būt sistemātiska un spētu radīt ieņēmumus, ar ko atmaksāt uz aizņēmumiem balstītu finansējumu;

11.  atzīst, ka finanšu instrumenti sniedz priekšrocības, tādas kā sviras un sistemātiskuma efekts, privātā kapitāla piesaiste un specifisku ieguldīšanas nišu apgūšana, īstenojot kvalitatīvus, peļņu nesošus projektus, un līdz ar to tiek palielināta reģionālās politikas īstenošanas iedarbīgums un rezultativitāte; konstatē, ka finanšu instrumentiem piemīt zināmas nepilnības, kuru dēļ tie varētu šķist mazāk pievilcīgi nekā valsts vai reģionālie instrumenti, un šīs nepilnības ir: lēnāka īstenošana atsevišķos reģionos, lielāka sarežģītība, ESI fondu atbalstīto finanšu instrumentu sviras efekts ir mazāks nekā tiek gaidīts, kā arī atsevišķos gadījumos augstākas īstenošanas izmaksas un pārvaldības maksas; atzīmē, ka dotācijas ir vēlamākais ieguldījumu veids atsevišķās politikas jomās, tādās kā atsevišķu veidu sabiedriskā infrastruktūra, sociālie pakalpojumi, pētniecības un inovācijas politika vai visi tie projekti, kas nerada ieņēmumus;

12.  uzsver, ka dotācijām un finanšu instrumentiem intervences loģika ir nevis sadalošais, bet gan vienojošais elements, lai dotāciju un finanšu instrumentu jomā radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un līdz ar to kohēzijas politika varētu labāk aptvert labumguvējus un novērst ieguldījumu nepilnības, īstenojot dažādus pasākumus; norāda, ka ESI fondu plānošanā intervences loģika ir augšupēja pieeja un ka visām dalībvalstīm un reģioniem arī turpmāk ir jāapsver vispiemērotākā opcija, brīvi nosakot īpatsvaru, kāds būs finanšu instrumentiem vai dotācijām kā izpildes mehānismiem, ar ko atbalstīt izraudzītās prioritātes savās attiecīgajās darbības programmās, paturot prātā, ka ir iesaistītas vietējās un reģionālās iestādes un ka tām ir izšķirīga loma; atgādina, ka tieši pārvaldības iestāžu ziņā ir lemt par to, kāda veida finanšu instruments ir vispiemērotākais īstenošanai;

Finanšu instrumentu darbība — problēmas

13.  atzīst, ka ir svarīgi kohēzijas politikas darbībās izmantot finanšu instrumentus; atzinīgi vērtē to, ka ziņojumos par finanšu instrumentu īstenošanu 2015. gadā ir konstatēts progress, lai gan pašreizējo plānošanas periodu sāka īstenot novēloti; tomēr atzīmē, ka ESI fondu īstenošanas progress ir ļoti atšķirīgs ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī vienas dalībvalsts ietvaros; atgādina, ka papildus labajai pieredzei un ietekmei, kas finanšu instrumentu izmantošanā gūta 2007.–2013. gada plānošanas periodā, tika konstatētas arī vairākas darbības problēmas: novēlota darbību sākšana, neprecīzs tirgus novērtējums, atšķirīgs īstenojums reģionos, kopumā zems atmaksas īpatsvars, niecīgs sviras efekts, sistemātiskuma problēmas, augstas pārvaldības izmaksas un nodevas un neatbilstīgi lieli piešķīrumi; atgādina, ka līdz 2015. gadam, pēc tam, kad Komisija pagarināja specifiskos finanšu instrumentu īstenošanas termiņus, vairākas konstatētās nepilnības tika mazinātas ar mērķorientētiem pasākumiem;

14.  atzīmē, ka ESI fondu īstenošanas kavējumi var ietekmēt atmaksas likmes, sistemātiskumu un sviras efektu, turklāt sviras efekta aplēses būtu jābalsta uz tādu starptautisku organizāciju kā ESAO izmantotu definīciju un metodiku, skaidri nošķirot publisko un privāto ieguldījumu un precīzi norādot iespējamā sviras efekta mērogu, kādu varētu sniegt katrs instruments katrā valstī un reģionā; atgādina, ka kavējumi 2007.–2013. gada periodā neatgriezeniski ietekmēja ERAF un ESF finanšu instrumentu suboptimālu darbību; uzsver, ka īstenošanas kavējumi, kam iemesls varētu būt novēlotais plānošanas perioda sākums, var pasliktināt ESI fondu finanšu instrumentu darbību, kas var novest pie neprecīzu novērtēšanas secinājumu izdarīšanas perioda beigās; tāpēc aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu novēloti sāktas īstenošanas nelabvēlīgās sekas, jo īpaši attiecībā uz risku, ka finanšu instrumentu izmantojums un ietekme varētu būt ierobežota;

15.  ir ļoti nobažījies par lielo iespēju, ka pašreizējās DFS otrajā pusē atkal var uzkrāties neapmaksātu rēķinu daudzums, kas varētu būtiski ietekmēt arī pārējos ES finansētos politikas virzienus;

16.  atzīmē, ka ES pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar finanšu instrumentu, tostarp ESI fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), apguvi, šo fondu sākotnējiem rezultātiem un gaidāmo sviras efektu, kas piesaistītu pašu resursus, kā arī citus ES finansētus finanšu instrumentus Savienības visrezultatīvākajās tautsaimniecībās, un šīs atšķirības apdraud kohēzijas politikas mērķus sasniegšanu; uzsver, ka šo instrumentu kopējie panākami ir atkarīgi no tā, cik viegli tie ir izmantojami un kāda ir dalībvalstu spēja pārvaldīt ar šiem fondiem piesaistītos ieguldījumus, kam ir vajadzīgi precīzi un diferencēti rādītāji, ar ko varētu novērtēt šo ieguldījumu reālo ietekmi uz kohēzijas politiku;

Vienkāršošana, sinerģija un tehniskā palīdzībā — risinājumi

17.  atzinīgi vērtē Komisijas darbības regulējuma optimizēšanai un birokrātijas mazināšanai; uzsver — lai gan ir veikti uzlabojumi, joprojām pastāv sarežģītība un tādas problēmas kā ilgs uzsākšanas laiks un administratīvie šķēršļi saņēmējiem, kas attur no finanšu instrumentu izmantošanas; aicina Komisiju cieši sadarboties ar EIB, EIF un pārvaldības iestādēm, lai daudz vieglāk varētu kombinēt ESI fondu mikrokredītus, aizdevumus, garantijas, pašu un riska kapitālu, vienlaikus nodrošinot vienāda līmeņa pārredzamību, demokrātisko pārraudzību, ziņošanu un kontroli;

18.  atzīmē, ka atsevišķi noteikumi ierobežo elastīgumu darbībās ar finanšu instrumentiem; norāda, ka sevišķi apgrūtinoši ir valsts atbalsta noteikumi, jo īpaši saistībā ar dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšanu; aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu valsts atbalsta satvaru un apzināt turpmākās iespējas vienkāršot valsts atbalsta atbilstīguma noteikšanu visos trijos līmeņos — pārvaldības iestāžu, līdzekļu fonda un finanšu starpnieku līmenī; prasa valsts atbalsta noteikumu jomā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, lai novērstu priekšrokas došanu atsevišķiem finansējuma avotiem salīdzinājumā ar citiem, jo īpaši MVU atbalsta jomā;

19.  uzsver, cik būtiska ir finanšu instrumentu rezultātu revīzija, tostarp EIB grupas kohēzijas politikas jomā veikto darbību revīzija; atzīmē, ka revīzijas darbības ietver piekļuvi visam ESI fondu ciklam; aicina Komisiju un valstu iestādes apzināt, kādas ir iespējas panākt vienkāršojumus un sinerģiju ar revīzijas procesa starpniecību; tāpēc aicina Komisiju pievērsties dotāciju un finanšu instrumentu salīdzinošai analīzei, kā arī turpmākai spēju veidošanai, revīzijas metodikai un norādījumiem par revīzijas procesu, kam nevajadzētu palielināt finansiālo un administratīvo slogu labumguvējiem;

20.  atzīmē, ka dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšanai ir vēl neizmantotas iespējas; uzsver, ka papildus iestādēm sniegtajiem norādījumiem arī turpmāk ir jāvienkāršo un jāsaskaņo noteikumi, kas attiecas uz dažādu ESI fondu kombināciju, kā arī noteikumi, kas attiecas uz ESI fondu kombināciju ar tādiem instrumentiem kā “Apvārsnis 2020” un ESIF; prasa ieviest labāku regulējumu, ar ko paredzētu skaidrus, konsekventus un mērķorientētus noteikumus attiecībā uz regulatīvā sloga mazināšanu, sekmējot, ka tiek panākta iepriekš minētā piešķīrumu kombinācija, vienam un tam pašam finanšu instrumentam izmantojot vairāk nekā vienu programmu, kā arī ESF darbību ietvaros nodrošinot mikrofinansējuma instrumentu kombinācijas un vēl vairāk vienkāršojot publisko iepirkumu attiecībā uz finanšu starpnieku atlasi un publiskā–privātā sektora partnerībām; prasa panākt labāku saskaņu starp dažādajām stratēģijām; uzsver, ka ESI fondu dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšana ar citiem finansējuma avotiem var padarīt finansējuma struktūru pievilcīgāku labumguvējiem, jo uzlabojas riska sadale un projekta darbība, un līdz ar to ar šiem instrumentiem var sniegt labākas ilgtermiņa izaugsmes iespējas;

21.  atzīmē, ka finanšu instrumentu apguvi var uzlabot ar ieguldījumu partnerībām un ka publiskā–privātā sektora partnerības var uzlabot sinerģiju starp finansējuma avotiem, kā arī saglabāt nepieciešamo līdzsvaru starp privātām un publiskām interesēm; uzsver, ka ir jāmudina arī finanšu instrumentu izmantošana saistībā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības (CLLD) un integrēto teritoriālo ieguldījumu (ITI) iniciatīvām;

22.  atzinīgi vērtē tagadējo tehniskās palīdzības praksi, ko sniedz Komisija un EIB grupa, izmantojot finanšu instrumentu tehnisko konsultāciju platformu (fi-compass); pauž nožēlu, ka iestādēm un jo īpaši finanšu instrumentu, tostarp ESIF, saņēmējiem uz vietas sniegtie atbalsta pakalpojumi ir ierobežoti, lai gan daudzas vietējās un reģionālās iestādes ir saskārušās ar tehniskām grūtībām, kā arī tām trūkst veiktspējas un zinātības, lai spētu efektīvi izmantot finanšu instrumentus; prasa sniegt tehnisko palīdzību, ar ko galvenokārt būtu jāatbalsta vietējās vai reģionālās ieinteresētās personas, kā arī visi iesaistītie partneri, taču to nevajadzētu izmantot, lai finansētu valsts iestāžu darbības; turklāt aicina Komisiju un EBI izveidot kopīgu tehniskās palīdzības plānu, kas ietvertu gan finansiālus, gan nefinansiālus konsultēšanas pasākumus, jo īpaši lieliem projektiem, kā arī veiktspējas palielināšanu, apmācību, atbalstu un zināšanu un pieredzes apmaiņu; turklāt prasa apvienot specializētās zināšanas (tostarp juridiskās konsultācijas) par kohēzijas politikas noteikumiem, finanšu produktiem, valsts atbalstu un publisko iepirkumu, kam mērķauditorija būtu valsts iestādes, fondu pārvaldnieki un saņēmēji, vienlaikus uzsverot, cik būtiski ir nepieļaut struktūru dubultošanu;

23.  aicina Komisiju paaugstināt ESI fondu ieguldījumu profilu un skaidri norādīt, ka ir iesaistīts ES budžets; turklāt prasa sniegt atbilstīgu un visaptverošu informāciju un nodrošināt komunikāciju saistībā ar ES finansēšanas iespējām, ar ko mudinātu šīs iespējas izmantot publiskā un privātā sektorā un orientētos uz potenciālajiem labumguvējiem un jauniešiem jo īpaši;

Virzība uz piemērotāko finansējumu kombināciju laikposmam pēc 2020. gada un kohēzijas politikas nākotne

24.  atzīst, ka tādām problēmām kā migrācija un drošība vai pašreizējām un turpmākām politikas tendencēm nebūtu jāatstāj nelabvēlīga ietekme uz kohēzijas politikas ietvaros veiktajiem ieguldījumiem vai gaidāmajiem rezultātiem, jo īpaši pēc pašreizējā plānošanas perioda beigām;

25.  atzīst, ka kohēzijas politikā īpaša loma ir gan dotācijām, gan finanšu instrumentiem, taču abi minētie elementi tiecas sasniegt 11 tematiskos mērķus, kas ir jāīsteno, lai sasniegtu “Eiropa 2020” — stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei izvirzītos piecus pamatmērķus; uzsver — ir jāpanāk, lai finanšu instrumentu aizstāšana ar dotācijām nekļūtu par galveno kohēzijas politikas mehānismu, vienlaikus uzsverot arī vajadzību saglabāt piešķiramo līdzekļu atjaunojamību, lai ieguldīt varētu atkārtoti, ņemot vērā nozares un darbības, ko ar šiem līdzekļiem varētu atbalstīt;

26.  uzsver, ka finanšu instrumentu rezultāti ir labāki attīstītos reģionos un pilsētu apvidos, kuros labāk ir attīstīti finanšu tirgi, bet tālākos reģionos un reģionos ar augstu vispārējo bezdarba līmeni un zemu iedzīvotāju blīvumu ir grūti piesaistīt ieguldījumus, savukārt dotācijas palīdz risināt reģionu strukturālos jautājumus un panākt līdzsvarotu reģionālo finansēšanu; atzīmē, ka finanšu instrumentu rezultativitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem un ka nekādus vispārējus secinājumus nevar izdarīt, balstoties tikai uz vienu kritēriju; norāda, ka iespēju kohēzijas politikas jomā noteikt saistošus mērķus finanšu instrumentu izmantošanai laikposmā pēc 2020. gada nevar uzskatīt par realizējamu; atzīmē, ka finanšu instrumentu īpatsvara palielināšanai nebūtu jāietekmē neatmaksājamus finanšu ieguldījumus, jo tādējādi tiktu izjaukts līdzsvars; uzsver, ka vairākās valsts politikas jomās noteicošajam ir jābūt dotācijām, savukārt finanšu instrumentiem var būt papildinoša loma, pilnībā ņemot vērā pienācīgu ex ante novērtējumu un tirgus analīzi; prasa turpināt finanšu instrumentu popularizēšanu Interreg programmās, lai tās saskaņotu ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem;

27.  atgādina — ESI fondu apgūšanā gūtā pieredze liecina, ka dotāciju un finanšu instrumentu finansējumu kombinācija risina konkrētās valsts vajadzības, kā arī novērš sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas nepilnības; uzsver, ka finansējumu kombinācijas rezultātā nedrīkst veidoties viens visiem piemērots risinājums, jo jāņem vērā vairāki tādi faktori kā ģeogrāfiskais reģions, politikas joma, labumguvēja veids un lielums, administratīvā veiktspēja, tirgus nosacījumi, konkurējošu instrumentu esība, uzņēmējdarbības vide, kā arī fiskālais un ekonomiskais stāvoklis;

o
o   o

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.
(5) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0321.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0384.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.
(9) OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.

Juridisks paziņojums