Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2059(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0123/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0123/2017

Debates :

PV 17/05/2017 - 20
CRE 17/05/2017 - 20

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0225

Pieņemtie teksti
PDF 390kWORD 54k
Ceturtdiena, 2017. gada 18. maijs - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošana
P8_TA(2017)0225A8-0123/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 18. maija rezolūcija par Eiropas Savienības un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu (2015/2059(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010. gada 6. oktobra brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 1996. gada 28. oktobra Pamatnolīgumu tirdzniecībai un sadarbībai starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(2), un Padomes 2001. gada 19. marta Lēmumu 2001/248/EK(3) par Pamatnolīguma noslēgšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. jūlija rezolūciju par ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas ārējo ietekmi uz publiskā un privātā sektora iniciatīvām valstīs ārpus ES(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 511/2011, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku(6),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. septembra lēmumu par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(7),

–  ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(8),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(9),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(10),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(11),

–  ņemot vērā Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

–   ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(12),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207., 208. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0123/2017),

A.  tā kā 2016. gada 1. jūlijā tika atzīmēta piektā gadadiena kopš Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku (Koreju) stāšanās spēkā;

B.  tā kā jaunajā Komisijas tirdzniecības stratēģijā „Tirdzniecība visiem” ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt ES brīvās tirdzniecības nolīgumu efektīvu īstenošanu, cita starpā arī izmantojot tajos ietvertos strīdu izšķiršanas mehānismu;

C.  tā kā ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgums („Nolīgums”) oficiāli stājās spēkā 2015. gada 13. decembrī pēc tam, kad to bija ratificējušas ES dalībvalstis;

D.  tā kā Nolīgums ir pirmais jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā papildus tarifu atcelšanai ir ietverti arī noteikumi par tādu šķēršļu samazināšanu, kas nav saistīti ar tarifiem, tādējādi radot jaunas tirgus piekļuves iespējas pakalpojumiem un investīcijām, kā arī intelektuālā īpašuma, publiskā iepirkuma un konkurences politikas jomā, un tādēļ tas kalpos par piemēru turpmākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

E.  tā kā Nolīguma darbības laikā:

   attiecībā uz ES tirdzniecības deficītu, kas 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma darbības sākuma sasniedza EUR 7,6 miljardus, piektajā Nolīguma darbības gadā bija vērojams tirdzniecības bilances pārpalikums EUR 2,5 miljardu apmērā;
   ES eksports uz Koreju pieauga par 47 %, no EUR 30,6 miljardiem 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma stāšanās spēkā piektajā Nolīguma darbības gadā sasniedzot EUR 44,9 miljardus, ieskaitot uz Koreju eksportētos ES produktus, kuru tirdzniecība ar Nolīgumu tika pilnībā vai daļēji liberalizēta un kuru apjoms pieauga attiecīgi par 57 % un 71 %, un uz Koreju eksportētos ES produktus, uz kuriem attiecas nulles nodokļa likme saskaņā ar vislielākās labvēlības režīma (MFN) klauzulu un kuru eksports palielinājās par 25 % (EUR 1,9 miljardi);
   Korejas imports uz Eiropas Savienību piektajā Nolīguma darbības gadā sasniedza EUR 42,3 miljardus un liecināja par 11 % pieaugumu salīdzinājumā ar 12 mēnešu laikposmu pirms Nolīguma stāšanās spēkā, ieskaitot uz ES eksportētos Korejas produktus, kuru tirdzniecība ar Nolīgumu tika pilnībā vai daļēji liberalizēta un kuru apjoms pieauga attiecīgi par 35 % un 64 % (attiecīgi par EUR 5,0 miljardiem un EUR 0,5 miljardiem), un uz ES eksportētos Korejas produktus, uz kuriem attiecas nulles nodokļa likme saskaņā ar vislielākās labvēlības režīma (MFN) klauzulu un kuru eksports palielinājās par 29 % (EUR 5,8 miljardi);
   ES īpatsvars Korejas kopējā importā pieauga no 9 % pirms Nolīguma stāšanās spēkā līdz 13 % ceturtajā tā darbības gadā; tajā pašā laikā ES īpatsvars Korejas kopējā eksportā saruka no 11 % līdz nedaudz mazāk nekā 9 %;
   ES vieglo automobiļu eksports uz Koreju pieauga par 246 %, no EUR 2,0 miljardiem 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma stāšanās spēkā sasniedzot EUR 6,9 miljardus piektajā Nolīguma darbības gadā;
   ES vieglo automobiļu imports no Korejas pieauga par 71 %, no EUR 2,6 miljardiem 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma stāšanās spēkā sasniedzot EUR 4,5 miljardus piektajā Nolīguma darbības gadā;
   ES pakalpojumu eksports 2014. gadā sasniedza EUR 11,9 miljardus, palielinoties par 11 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tādējādi ES tirdzniecības pārpalikums ar Koreju pakalpojumu nozarē 2014. gadā sasniedza EUR 6,0 miljardus; tajā pašā laikā pakalpojumu imports no Korejas uz ES sasniedza EUR 6,0 miljardus, kas ir par 4 % vairāk nekā 2013. gadā;
   ES ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) Korejā 2014. gadā sasniedza EUR 43,7 miljardus, un tādējādi ES bija Korejas lielākais investors; savukārt Korejas ĀTI Eiropas Savienībā sasniedza EUR 20,3 miljardus, kas bija par 35 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu;
   ES preferenču izmantošanas rādītājs Korejas tirgū pieauga līdz 68,5 %, savukārt Korejas preferenču izmantošanas rādītājs bija aptuveni 85 %;
   tika izveidotas septiņas īpašās komitejas un septiņas darba grupas, kā arī dialogs par intelektuālo īpašumu;
   darbojas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteja — specializēta iestāde, kas koncentrējas uz nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanu un ES un Korejas Nolīguma ilgtspējīgu attīstību,

1.  atgādina, ka Nolīgums ir process, nevis vienreizējs darījums, un tādēļ tā darbības saskaņā ar Nolīguma noteikumiem praksē ir jāturpina regulāri analizēt un izvērtēt attiecībā uz to, kā tirdzniecība ietekmē konkrētas ES un katras atsevišķas dalībvalsts tautsaimniecības nozares; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Nolīguma pienācīgu īstenošanu un tā noteikumu ievērošanu;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ar Nolīgumu ir panākts ievērojams ES un Korejas tirdzniecības palielinājums; mudina Komisiju un dalībvalstis papildus izvērtēt Nolīguma sekas un tiešo ietekmi uz patērētāju labklājību, uzņēmējiem un Eiropas tautsaimniecību un efektīvāk informēt sabiedrību par šo ietekmi;

3.  uzsver, ka Nolīguma noslēgšana bija bezprecedenta gadījums gan attiecībā uz Nolīguma darbības jomu, gan attiecībā uz to, cik ātri bija jāatceļ tirdzniecības šķēršļi, piemēram, piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā abas puses bija atcēlušas gandrīz visus ievedmuitas nodokļus;

4.  norāda, ka Nolīgums tāpat kā citi brīvās tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu nolīgumi pozitīvi ietekmē Nolīguma pušu sociāli ekonomisko attīstību, ekonomikas integrāciju, ilgtspējīgu attīstību, kā arī valstu un to iedzīvotāju tuvināšanu;

5.  ņem vērā centienus, kurus īstenojis pilsoniskās sabiedrības forums un iekšējās padomdevēju grupas, kas izveidotas saskaņā ar nodaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību izklāstītajiem noteikumiem, kas ir neatņemama Brīvās tirdzniecības nolīguma vispārējā kopuma daļa; atgādina, ka abas puses saskaņā ar Nolīguma 13.4. pantu ir apņēmušās ievērot, veicināt un realizēt savos tiesību aktos un praksē principus, kas izriet no viņu pienākumiem, kurus paredz dalība SDO un SDO Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, jo īpaši biedrošanās brīvību un tiesības uz darba koplīgumu slēgšanas sarunām; tomēr uzsver, ka Korejas panāktais progress saistībā ar mērķiem, kas ietverti sadaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, nav apmierinošs un ka joprojām notiek biedrošanās brīvības pārkāpumi, tostarp satraucoši arodbiedrību vadītāju ieslodzīšanas gadījumi un iejaukšanās sarunās, kurām būtu jāpaliek koplīgumu partneru kompetencē; šajā sakarībā mudina Komisiju saskaņā ar Nolīguma 13.14. pantu uzsākt oficiālas apspriedes ar Korejas valdību, bet gadījumā, ja šādās apspriedēs netiktu gūti panākumi, aicina Nolīguma 13.15. pantā norādīto ekspertu grupu veikt pasākumus un turpināt dialogu attiecībā uz to, ka Korejas valdība neievēro dažas no savām saistībām, un jo īpaši saskaņā ar Nolīgumā paredzētajiem pienākumiem īstenot nepārtrauktus un neatlaidīgus centienus, lai nodrošinātu to, ka Koreja ratificē SDO pamatkonvencijas, kuras šī valsts vēl nav ratificējusi;

6.  uzsver, ka attiecībā uz preferenču izmantošanas līmeni starp ES dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības — no 16 % līdz 92 %; norāda, ka, palielinot spēkā esošo preferenču izmantošanu, varētu sniegt ES eksportētājiem papildu ieguvumus vairāk nekā EUR 900 miljonu apmērā; ierosina šajā un citos tirdzniecības nolīgumos analizēt preferenču izmantošanu, lai palielinātu tirdzniecības priekšrocību izmantošanu;

7.  atzīst — lai gan Nolīgums atbilst pušu vēlmēm attiecībā uz divpusējās tirdzniecības palielināšanu un padziļinātu komerciālo partnerību, saistībā ar Nolīgumu un dialogu ar Koreju turpmāk izklāstītie jautājumi, būtu jāanalizē, pienācīgi jāievieš un jāīsteno, ievērojot Nolīguma būtību, un tie būtu jāpārskata, lai novērstu pašreizējās problēmas:

   a) tirdzniecības tehniskie šķēršļi, piemēram: „tiešo pārvadājumu” klauzula, kas liedz uzņēmumiem ekonomiski optimizēt savu konteineru sūtījumus, klauzula par remontētām precēm, autovilcēju iekļaušana Nolīguma darbības jomā, un — kas ir tikpat svarīgi, — jautājums par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē sertifikātus uz Koreju eksportētajām mašīnām;
   b) šķēršļi sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, tostarp šķēršļi, kas ierobežo ES liellopu gaļas un cūkgaļas, kā arī piena produktu eksportu;
   c) intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tādu komerciālo tiesību atzīšana un aizsardzība, kas saistīta ar muzikālo darbu, fonogrammu un priekšnesumu, ko aizsargā autortiesības vai blakustiesības, publisku izpildījumu;
   d) nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību: jautājums par to, lai Koreja ratificētu un īstenotu Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas;
   e) noteikumu par izcelsmi formulējums un to ietekme uz preferenču izmantošanas rādītāju;
   f) ar muitu saistītie jautājumi, tostarp izcelsmes pārbaudes procedūras;

8.  norāda, ka nesen ir bijuši gadījumi, kad radīti jauni ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, piemēram, iepriekš nepiemēroti tehniskie normatīvi mašīnām, mehānismiem un transportlīdzekļiem; uzsver, ka jo īpaši nepieņemams ir tas, ka nepamatoti tiek atsaukta transportlīdzekļa tipa homologācija dažādiem Eiropas vieglo automobiļu ražotājiem; aicina Komisiju iesaistīties divpusējās sarunās, lai izskausto šo negatīvo tendenci;

9.  norāda, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) nav informēti par Nolīguma sniegtajām iespējām; tādēļ aicina Komisiju un ES dalībvalstis izpētīt, cik lielā mērā jo īpaši MVU izmanto preferences, un veikt efektīvus pasākumus, lai informētu MVU par Nolīguma radītajām iespējām;

10.  atbalsta turpmāku tirdzniecības un ieguldījumu attiecību padziļināšanu starp ES un Koreju, jo īpaši Brīvās tirdzniecības nolīguma nodaļu par investīcijām; sagaida, ka sarežģījumi saistībā ar nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību tiks atrisināti pirms sarunām saistībā ar nodaļu par investīcijām; atbalsta Nolīguma pušu iesaisti turpmākas ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības veidošanā ES un Korejas iedzīvotāju interesēs; aicina Komisiju un Korejas Republikas valdību nevis izmantot novecojušo ISDS metodi sarunās saistībā ar nodaļu par investīcijām, bet gan balstīties uz Komisijas ierosināto investīciju tiesu sistēmu, un aicina Komisiju ilgtermiņā izstrādāt daudzpusēju investīciju tiesu sistēmu, kas varētu aizstāt visus pašreizējos un turpmākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos paredzētos investīciju strīdu izšķiršanas mehānismus;

11.  uzsver starptautiskās sadarbības vēl lielākas plurilaterālas, daudzpusējas un reģionālas starptautiskās paplašināšanas nozīmīgumu saistībā ar PTO, piemēram, saistībā ar sarunām par vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA);

12.  uzsver, ka Nolīguma stratēģiskās vērtības skar ne tikai tirdzniecības jomu, jo tas nodrošina stabilu pamatu padziļinātām attiecībām ar ilgtermiņa iesaisti un veicina stratēģiskas partnerības izveidi starp ES un Koreju;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai.

(1) OV L 127, 27.4.2011., 6. lpp.
(2) OV L 90, 30.3.2001., 46. lpp.
(3) OV L 90, 30.3.2001., 45. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0250.
(5) OV C 56 E, 26.2.2013., 87. lpp.
(6) OV L 145, 31.5.2011., 19. lpp.
(7) OV L 127, 14.5.2011., 1. lpp.
(8) OV C 188 E, 28.6.2012., 113. lpp.
(9) OV C 99 E, 3.4.2012., 94. lpp.
(10) OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.
(11) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0299.

Juridisks paziņojums