Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2271(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0183/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0183/2017

Debates :

PV 31/05/2017 - 20
CRE 31/05/2017 - 20

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0240

Pieņemtie teksti
PDF 461kWORD 66k
Ceturtdiena, 2017. gada 1. jūnijs - Brisele Galīgā redakcija
Eiropas rūpniecības digitalizācija
P8_TA(2017)0240A8-0183/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (2016/2271(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu (XVII sadaļa), kurš attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–  ņemot vērā LESD 9., 11. un 16. pantu,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 19. aprīļa darba dokumentu “Kvantu tehnoloģijas” (SWD(2016)0107),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 19. aprīļa darba dokumentu “Lietu interneta attīstīšana Eiropā” (SWD(2016)0110),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju “ES 2020”(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par Kopienas inovāciju politiku mainīgā pasaulē(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 4. jūlija paziņojumu “Rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskats. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2007)0374),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192), pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100) un turpmākos tiesību aktu un neleģislatīvos priekšlikumus,

–  ņemot vērā 2013. gada 11. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627),

–  ņemot vērā 2013. gada 26. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (COM(2013)0048),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–   ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus(7),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību — tās sasniegumiem un turpmākajiem pasākumiem virzībā uz globālu kiberdrošību(8),

–   ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku(9),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(10),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par lietisko internetu(11),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. jūlija atzinumu “Rūpniecība 4.0 un digitālā revolūcija: nākotnes perspektīvas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0183/2017),

A.  tā kā enerģiskie centieni ar konkrētām politikām, darbībām un stimuliem reindustrializēt ES un dalībvalstis būtu jāveic ar mērķi apvienot konkurētspēju, ilgtspēju, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un iekļaušanu; atminoties ES mērķi, proti, ka līdz 2020. gadam 20 % Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) būtu jābalstās uz rūpniecību, saistībā ar kuru ir noteikti jāņem vērā digitālās plaisas un jaunu uzņēmējdarbības modeļu izraisītā rūpniecības nozares strukturālā pārveide;

B.  tā kā Eiropas rūpniecība ir Eiropas ekonomikas un labklājības pamats un tā saskaras ar lielām problēmām straujāku globalizācijas un inovācijas tendenču dēļ;

C.  tā kā rūpnieciskās ražošanas digitalizācija palīdz palielināt tautsaimniecību noturību, energoefektivitāti un resursefektivitāti, inovāciju, ilgtspēju un konkurētspēju, tādējādi pārveidojot uzņēmējdarbības modeļus, ražošanu, ražojumus, procesus un vērtības radīšanu un būtiski ietekmējot Eiropas nozaru un darba ņēmēju iespēju un problēmu līdzsvaru;

D.  tā kā Eiropai ar tās rūpniecisko mantojumu, rūpniecības nozaru un vērtību ķēžu tīklu, inovatīvajām priekšrocībām, stratēģiskajām publiskajām investīcijām pētniecībā un izstrādē, privāto investīciju pieejamību un efektīvo pārvaldi, kvalificēto darbaspēku un rūpnieciskās attīstības integrēšanu sabiedrības jautājumos un ar to, ka tai ir vairāk nekā 30 valstu un reģionālās iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, ir stabils pamats kļūšanai par līderi digitālajā pārveidē; tā kā pastāv iespēja nostiprināt ES rūpniecību, ja izdotos izveidot pilnībā integrētas vērtību ķēdes digitāli uzlabotiem rūpnieciskiem ražojumiem un ražojumu-pakalpojumu komplektiem;

E.  tā kā 5G būtiski pārveidos mūsu tautsaimniecības, digitalizācijai atvēlot vietu rūpnieciskās attīstības un sociālo pakalpojumu centrā;

F.  tā kā, lai Eiropas rūpniecības stratēģija būtu veiksmīga, ir jāizveido digitālais vienotais tirgus, kas veicina sociāli atbildīgu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību;

G.  tā kā rūpnieciskās ražošanas digitalizācijai labi plānota un tehnoloģiski neitrāla stratēģija, kas veido arvien vairāk saikņu starp cilvēkiem un mašīnām, kā arī pārrobežu pakalpojumiem visā globālajā vērtību ķēdē, ir svarīgs atspēriena punkts, lai palielinātu mūsu ekonomikas noturību, ilgtspēju un konkurētspēju un radītu jaunas darbvietas;

H.  tā kā digitalizācijai būtu jāpalielina resursu, enerģijas un kapitāla efektīvas izmantošanas potenciāls, tādējādi veicinot integrētāku aprites ekonomiku, mazāku materiālietilpību un plašāku rūpniecisko simbiozi;

I.  tā kā digitalizācija var veicināt tūrisma nozares attīstību par labu ceļotājiem un viņu mobilitātei, cita starpā ļaujot viegli piekļūt reāllaika informācijai un plašam pakalpojumu klāstam;

J.  tā kā augsti attīstītas valodu tehnoloģijas var palīdzēt pārvarēt rūpniecībā pastāvošās valodas barjeras, kas rada šķēršļus digitālā tirgus attīstībai;

K.  tā kā digitalizācija transporta nozarē rada jaunas iespējas ražotājiem, uzņēmumiem, investoriem, darba ņēmējiem un pasažieriem un tā kā tā ir priekšnoteikums transporta nozares turpmākai gan konkurētspējai, gan darbībai un lielākai efektivitātei un priekšnoteikums transporta pakalpojumu ilgtspējai ar labākiem darbības rādītājiem;

L.  tā kā digitalizācija var veicināt drošākus darba apstākļus, lielāku ražojumu drošumu un ražošanas individualizāciju un decentralizāciju;

M.  tā kā IKT nozarē nodarbinātības un apmācības jomā ir liela dzimumu nevienlīdzība, kas ievērojami negatīvi ietekmē vienlīdzību darba tirgū;

N.  tā kā ražošanas digitalizācija, individualizācija un decentralizācija novedīs pie mainīgiem darba apstākļiem un radīs virkni sociālo pārmaiņu; tā kā drošiem un pienācīgiem darba apstākļiem un ražojumu drošuma augstiem standartiem arī turpmāk ir jābūt kopīgi risināmai problēmai;

O.  tā kā pastāv daudzi pētījumi, kuros uzsvērts, ka rūpnieciskās ražošanas digitalizācija mainīs darba tirgus pieprasījumu un nodarbinātību Eiropā; tā kā tas var ietekmēt spēkā esošos noteikumus, kas reglamentē darba ņēmēju tiesības un līdzdalību; tā kā ir skaidrs, ka ir vajadzīgs sagaidīt šīs pārmaiņas, mācot darbiniekiem jaunās IKT prasmes un uzlabojot digitālās prasmes sabiedrībā kopumā,

Integrētas rūpniecības digitalizācijas stratēģijas (RDS) izstrādāšana Eiropas Savienībai

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas rūpniecības digitalizāciju;

2.  pauž stingru pārliecību, ka RDS ir izšķirīga nozīme Eiropas ekonomikas un sabiedrības spiedīgāko problēmu risināšanā, ja tā:

   a) stiprina ekonomikas dinamiku, sociālo un teritoriālo kohēziju un noturību attiecībā uz tehnoloģiskajām pārmaiņām un traucējumiem, veicot Eiropas rūpniecības nozaru un ekonomikas vērtību ķēžu modernizāciju un savstarpēju savienošanu, palielinot publiskās un privātās investīcijas reālajā ekonomikā un kontekstā ar ilgtspējīgu modernizāciju nodrošinot investēšanas iespējas;
   b) sekmē kvalitatīvu darbvietu radīšanu un uzņēmumu atgriešanas iespējas, uzlabo darba standartus un rūpniecības nozares darbvietu pievilcību, nodrošina patērētājiem lielākas iespējas un informāciju, īsteno sociāli apzinīgu pāreju un iekļaujošu darba tirgu ar daudzveidīgākiem darba modeļiem un darba laikiem un nodrošina labākus apstākļus un nodarbinātības un mūžizglītības integrāciju;
   c) efektīvāk izmanto resursus un samazina rūpniecības nozares materiālietilpību, pateicoties spēcīgākai Eiropas aprites ekonomikai, atgādina, ka tam ir izšķiroša nozīme Eiropas augsto tehnoloģiju nozares materiālajiem apstākļiem, kā arī digitalizētai rūpnieciskai ražošanai un tās ražojumiem;
   d) stiprina Eiropas kohēziju, izmantojot uzticamu un vērienīgu Eiropas investīciju politiku (īpaši pievēršoties modernas digitālās infrastruktūras izvēršanai), izmanto dažādus Eiropas finansēšanas instrumentus, tostarp ESIF, reģionālos fondus, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un citus, kā arī nodrošina saskaņotu, tehnoloģiski neitrālu Eiropas rūpniecības politiku, pamatojoties uz godīgu konkurenci starp daudziem dalībniekiem, inovāciju un ilgtspējīgu modernizāciju un tehnoloģiju, sociālā un uzņēmējdarbības modeļa inovāciju, kas uzlabo digitālo vienoto tirgu un visas Eiropas rūpniecības integrāciju un modernizāciju;
   e) atbalsta Eiropas mērķus klimata politikas jomā, paaugstinot rūpnieciskās ražošanas energoefektivitāti un resursefektivitāti, kā arī cirkularitāti, samazinot emisijas un nodrošinot, ka ražošanas ilgtspēja iet roku rokā ar konkurētspēju;
   f) stiprina ekonomisko, politikas un sociālo inovāciju, izmantojot publiskā un privātā sektora datu un informācijas atklātības un pieejamības principus, vienlaikus un vienmēr aizsargājot sensitīvus datus datu apmaiņā starp uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem un ļaujot labāk integrēt visu veidu ekonomikas nozares un politikas jomas, tostarp radošās un kultūras nozares;
   g) uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus pilsētu un ārpilsētu teritorijās un palīdz viņiem apzināties un spēt izmantot digitalizācijas radītās iespējas;
   h) stimulē tehnoloģisko un sociālo inovāciju ES pētniecībā, īstenojot rūpniecības digitalizācijas politiku ar skaidru orientāciju un redzējumu;
   i) uzlabo energoapgādes drošību un samazina energopatēriņu, izmantojot digitalizētu, elastīgāku un efektīvāku rūpniecisko ražošanu, kas nodrošinās uzlabotu enerģijas pieprasījuma pārvaldību;
   j) veido partnerattiecības ar citiem makroreģioniem pasaulē, izstrādājot inovatīvus un taisnīgus digitālos atvērtos tirgus;
   k) apzinās vajadzību pēc taisnīgākas un efektīvākas Eiropas nodokļu politikas, paskaidrojot tādus jautājumus kā nodokļu bāze pasaules līmenī savienotu digitālo tirgu un digitalizētas ražošanas laikmetā;
   l) piesaista investīcijas un pasaules vadošos pētniekus un zināšanas, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi un Eiropas konkurētspēju;
   m) atbalsta jaunus uzņēmējdarbības modeļus un inovatīvus jaunuzņēmumus, ko motivē digitalizācija un tehnoloģiju attīstība;

3.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātās investīcijas, veicinošu tiesisko regulējumu, kurš ļauj izvairīties no birokrātiskiem šķēršļiem, modernu Eiropas digitālo infrastruktūru un ES koordinācijas struktūru rūpniecības digitalizācijai, kas ļauj vieglāk koordinēt valsts, reģionālās un visas Savienības rūpniecības digitalizācijas iniciatīvas un platformas; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek sasniegts līdz 2020. gadam rūpniecībai noteiktais 20 % no IKP mērķis; uzsver — lai ES varētu īstenot pasaules mēroga vadošo lomu rūpniecībā, rūpniecības digitalizācija ir jāsaista ar plašāku ES rūpniecības stratēģiju; uzsver, ka ir svarīgi turpināt digitalizācijas procesu, jo īpaši mazāk attīstītajās dalībvalstīs, reģionos un sektoros un attiecībā uz tiem cilvēkiem, kurus skar digitālā plaisa; šajā saistībā atzinīgi vērtē ierosinātās augsta līmeņa apaļā galda sarunas un Eiropas ieinteresēto personu forumu; uzsver sadarbības nozīmi starp attiecīgajiem dalībniekiem un sagaida, ka papildus rūpniecības līderiem un sociālajiem partneriem arī akadēmiskās aprindas, MVU, standartizācijas organizācijas, politikas veidotāji, valsts un vietējā līmeņa pārvalde un pilsoniskā sabiedrība tiks aicināti uzņemties aktīvu lomu;

4.  prasa Komisijai turpināt tās svarīgo darbu analizēt ražošanas un digitalizācijas tendences, kā arī tendences netehniskajās disciplīnās (piemēram, tiesību akti, politika, pārvalde, sakari utt.), pētīt attiecīgos notikumus citos reģionos, identificēt jaunas svarīgas tehnoloģijas un censties nodrošināt ES vadošās lomas saglabāšanu šajās jomās un jauno tendenču integrāciju politikā un darbībās, vienlaikus ņemot vērā integrētas drošības un integrēta privātuma jēdzienus, un izskatīt, vai šo darbu varētu veikt, izmantojot īpašu nozares prognozēšanas tīklu, izmantojot valsts pētniecības un tehnoloģiju organizācijas;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180), taču pauž nožēlu, ka šajā paziņojumā transporta jomā galveno uzmanību veltot tikai savienotai un automatizētai braukšanai, pietiekami nav apskatītas visas pastāvošās problēmas; atgādina — lai gan tīklā pieslēgti un automatizēti transportlīdzekļi ir viens no saistošākajiem gaidāmās digitālās pārveides gadījumiem šajā nozarē, pastāv digitalizācijas iespējas visos transporta veidos, gan operacionālos, gan administratīvos procesos un visā vērtību ķēdē — no ražotājiem līdz pasažieriem un kravām, kā arī iespējas koordinēšanai ar visām šajā nozarē izmantotajām jaunajām tehnoloģijām, piemēram, Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas EGNOS un Galileo, kuru darbības rezultātus var gaidīt jau tuvākajā nākotnē; prasa Komisijai galveno uzmanību veltīt visu transporta veidu, tostarp ar transportu un tūrismu saistīto pakalpojumu, digitālai pārveidei;

6.  norāda, ka digitalizācijas process nav sniedzis vienādu labumu visā transporta nozarē un ka tas ir izraisījis kaitīgu sadrumstalotību iekšējā tirgū gan starp dažādiem transporta veidiem, gan viena transporta veida ietvaros; uzsver, ka starp dalībvalstīm pastāv būtiskas un aizvien pieaugošas atšķirības transporta nozares konkurētspējas un digitalizācijas jomā un ka šīs atšķirības atspoguļojas arī starp reģioniem, uzņēmumiem un MVU; uzskata, ka koordinētas ES RDS izstrāde varētu palīdzēt pārvarēt šādu sadrumstalotību un atšķirības un piesaistīt investīcijas digitāliem projektiem; uzsver, ka mērķim nevajadzētu būt tikai vēl viena politikas dokumenta izstrādei, bet gan reālai stratēģijai, kura atspoguļo inovācijas tendences un tirgus potenciālu un kuras īstenošana tiktu pastāvīgi izvērtēta;

7.  uzskata, ka šāda RDS veicinās dažu steidzamāko transporta un tūrisma nozares problēmu atrisināšanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt digitalizāciju, lai:

   a) uzlabotu transporta nozares vispārējo sniegumu drošības, kvalitātes un vides jomā;
   b) uzlabotu no šķēršļiem brīvu pieejamību ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti, un uzlabotu informētību par alternatīviem mobilitātes risinājumiem, nodrošinot pasažieriem lielākas izvēles iespējas, vairāk lietotājiem draudzīgu un personalizētu produktu un vairāk informācijas visā ES — gan pilsētās, gan mazāk attīstītos reģionos;
   c) samazinātu transporta izmaksas, piemēram, ekspluatācijas izmaksas, un uzlabotu pašreizējās transporta infrastruktūras kapacitātes izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu pārvietošanos saistītās kolonnās (platooning), sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (C-ITS), Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) un upju satiksmes informācijas pakalpojumus (RIS));
   d) uzlabotu konkurētspēju, atbalstot jaunu dalībnieku, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, ienākšanu tirgū, lai izaicinātu pastāvošos monopolus;
   e) atvieglotu ES tiesību aktu pienācīgu un saskaņotu īstenošanu, izveidojot satiksmes vadības sistēmas, intelektiskas transporta sistēmas, digitālus tahogrāfus, elektroniskas ceļu nodevu iekasēšanas sistēmas utt., un lai izstrādātu tiesiskus regulējumus, kas būtu piemēroti reālām jaunām situācijām, kuras var rasties modernu tehnoloģiju izmantošanas rezultātā;
   f) mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem pārvadātājiem un jaunuzņēmumiem, piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas nozarē, vienkāršojot administratīvās procedūras, paredzot kravu izsekošanu un lokalizēšanu un optimizējot grafikus un satiksmes plūsmas;
   g) turpinātu nodrošināt pasažieru tiesību aizsardzību, tostarp datu aizsardzību, arī multimodālos braucienos;
   h) mazinātu problēmas, kas saistītas ar informācijas asimetriju transporta pakalpojumu tirgū;
   i) veicinātu tūrisma nozares pievilcīgumu un attīstību, jo tā palīdz radīt aptuveni 10 % no visa Eiropas IKP, kā arī radošo nozaru pievilcīgumu un attīstību pilsētās, lauku apvidos un tālākos reģionos, piemēram, labāk integrējot mobilitāti un tūrisma pakalpojumus, tostarp uz mazāk zināmiem galamērķiem;

8.  norāda, ka nepārtraukta un augstas veiktspējas savienojamība ir priekšnoteikums ātriem, drošiem un uzticamiem savienojumiem attiecībā uz visiem transporta veidiem un transporta nozares turpmākai digitalizācijai; pauž nožēlu par digitālā pārklājuma būtisko sadrumstalotību Eiropas Savienībā; uzskata, ka investīcijām platjoslā un taisnīgai spektra piešķiršanai ir izšķiroša nozīme transporta nozares digitalizācijā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību pēc transversāla skatījuma, kas ietvertu, piemēram, elektroniku, telekomunikācijas, transportu un tūrismu; aicina Komisiju un dalībvalstis pildīt apņemšanos nodrošināt šāda veida savienojamību galvenajiem transporta ceļiem un centriem ne vēlāk kā 2025. gadā un sākt nodrošināt pilnīgu pārklājumu visā ES teritorijā;

Vajadzīgo nosacījumu radīšana veiksmīgai rūpniecības digitalizācijai: infrastruktūra, investīcijas, inovācija un prasmes

9.  uzsver, ka RDS sniedz iespēju veicināt inovācijas, efektivitāti un ilgtspējīgas tehnoloģijas, kas palielina konkurētspēju un modernizē ES industriālo bāzi, kā arī atceļ šķēršļus digitālā tirgus attīstībai; uzsver, ka integrēta rūpniecības digitalizācija ir jābalsta uz stingriem veicinošiem nosacījumiem, sākot ar pirmklasīgu, progresīvu digitālo infrastruktūru, pētniecību un izstrādi un investīcijas atbalstošu vidi līdz atbilstošam, modernam un inovācijas veicinošam tiesiskajam regulējumam, padziļinātam digitālajam vienotajam tirgum, augsta līmeņa prasmēm un uzņēmējdarbībai un pastiprinātam sociālajam dialogam;

10.  uzsver nepieciešamību sekmēt publiskās un privātās investīcijas ātrdarbīga pieslēguma nodrošināšanā, izmantojot, piemēram, 5G, optiskās šķiedras, navigāciju un satelītsakaru infrastruktūru, lai nodrošinātu stabilu digitālās infrastruktūras pamatu pilsētu teritorijās un rūpniecības rajonos; uzsver, ka frekvenču piešķiršanā ir svarīga saskaņotība, kuras mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc savienojamības un uzlabot tīkla investīciju vides prognozējamību; uzsver, ka ir jāieņem vadošā pozīcija digitālās rūpniecības vērtību ķēdēs un svarīgās tehnoloģijās, piemēram, 5G, kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā, mākslīgajā intelektā, mākoņdatošanā, lielo datu analītikā, lietu internetā (IoT), robotikā, automatizācijā (tostarp augsti automatizētā transportlīdzekļa vadīšanā) un dalītās grāmatvedības tehnoloģijās; šajā sakarā atbalsta Komisijas darba dokumentus, kas pievienoti tās paziņojumam;

11.  atzīst iespējas un problēmas, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju; norāda, ka rūpniecības digitalizācijai ir pozitīva ietekme, jo tā paplašina elastīgas darba organizācijas iespējas, kas var labāk līdzsvarot darba un privāto dzīvi, dažādot izvēles, ko rada mobils attālināts darbs, kā arī nodrošināt lauku un nošķirtu apgabalu iedzīvotājiem iespēju iekļūt darba tirgū (ja viņu rīcībā ir vajadzīgā infrastruktūra), tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi; vienlaikus atzīst, ka digitalizācijas radītā tendence tiekties uz lielāku elastīgumu var palielināt nestabilas un nepastāvīgas nodarbinātības risku; uzsver, ka jauni darba organizācijas veidi nav jāizmanto, lai neievērotu darba un sociālo tiesību aktu noteikumus par darba ņēmēju un patērētāju tiesību aizsardzību; norāda, ka tradicionālajām nozarēm un uzņēmumiem platformu ekonomikā ir jābūt vienlīdzīgā situācijā;

12.  atzīmē, ka digitālā pārveide transporta un tūrisma nozarē, it īpaši ekonomikas pēc pieprasījuma un sadarbīgas ekonomikas attīstība, palīdz būtiski mainīt pasažieru un patērētāju uzvedību attiecībā uz mobilitāti un tūrismu, kā arī veicina nepieciešamību pēc infrastruktūras pielāgošanas; aicina Komisiju izvērtēt digitalizācijas ietekmi transporta, mobilitātes un tūrisma pakalpojumu nozarē, īpašu uzmanību veltot attiecīgo pakalpojumu lietotāju uzvedībai un izdarītajai izvēlei, un turpināt atraisīt šo sabiedrisko pārmaiņu potenciālu;

13.  atzīmē, ka aizvien pieaugošā digitalizācija transporta biļešu izplatīšanā nozīmē to, ka internetā patērētājiem ir pieejams vairāk informācijas, taču aizvien vairāk tādā veidā, kas apgrūtina piedāvājumu salīdzināšanu; uzskata, ka tāpēc attiecībā uz izplatīšanu, it īpaši internetā, ir jāpastiprina pārredzamības un neitralitātes garantijas, lai patērētāji varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz uzticamu informāciju, ne tikai attiecībā uz cenu, bet arī citiem parametriem, tostarp pakalpojumu kvalitāti un papildu piedāvājumiem; uzskata, ka šāda pārredzamība veicinās konkurenci un atbalstīs multimodāla transporta attīstību;

14.  uzskata, ka digitalizācijai būtu patērētājiem jānodrošina lielāka izvēle, vairāk lietotājdraudzīgu un patērētāja vēlmēm īpaši pielāgotu izstrādājumu un vairāk informācijas, it īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti;

15.  vērš uzmanību uz to, ka valodas barjeru ietekme uz rūpniecību un tās digitalizāciju nav pietiekami plaši apsvērta un novērtēta ar digitālo tirgu saistītajos dokumentos; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt valodu tehnoloģiju attīstību, kas kopā ar rūpniecības digitalizāciju samazinātu Eiropas tirgus sadrumstalotību;

16.   uzsver, ka īpašais atbalsts „analogajai” daudzvalodībai Eiropā ir izdevīgs gan attiecībā uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju, gan vispārēju digitālo prasmju mācīšanu; tādēļ uzsver, ka ievērojami vairāk uzmanības ir jāpievērš fundamentālajiem pētījumiem par statistisko un intelektisko tulkošanu un mašīntulkošanu, kā arī mācību programmatūru;

17.  uzsver, ka reģioniem ir jāvērš uzmanība uz savām ražīguma priekšrocībām un jāveicina to attīstība ar viedo specializāciju, viedajām ķēdēm un kopām; uzskata, ka uzņēmumu kopas un sinerģija starp MVU, rūpniecības nozares dalībniekiem, amatniecības sektoru, jaunizveidotiem uzņēmumiem, akadēmiskām aprindām, pētniecības centriem, patērētāju organizācijām, radošo nozaru sektoru, finanšu jomu un citām ieinteresētajām personām var būt veiksmīgi paraugi digitālās ražošanas un inovācijas veicināšanā; mudina pētniecības, inovācijas un strukturālo kohēziju Eiropas Savienībā; uzsver veicināšanas programmu un riska kapitāla nozīmi, lai atbalstītu jaunuzņēmumu izaugsmi; norāda, cik svarīgi ir izmantot digitalizāciju, lai virzītu uzņēmējdarbības modeļa inovācijas, piemēram, sistēmas „maksā par izlaidi” un masveida pielāgošanu;

18.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš specifiskajām problēmām, ar ko saskaras MVU apstākļos, kur relatīvais ieguvums no digitalizācijas centieniem attiecībā uz energoefektivitāti, resursefektivitāti un ražošanas efektivitāti būs visaugstākais; atbalsta MVU apvienību stiprināšanu un to informatīvos pasākumus, izmantojot digitalizācijas programmas, uz digitalizāciju orientētu lietišķo zinātņu centru attīstību un līdzfinansējumu MVU iekšējai pētniecībai un izstrādei; uzskata, ka ir jāpievērš uzmanība datu īpašumtiesībām un piekļuvei datiem, un Eiropas digitālās mācību prakses programmas izstrādei;

19.  atzinīgi vērtē Viedās specializācijas platformas rūpniecības modernizācijai izveidošanu un jo īpaši Rūpniecības digitalizācijas rīcības plānā ietverto Komisijas priekšlikumu izveidot kompetenču centru un digitālās inovācijas centru tīklu, lai stiprinātu rūpniecības digitalizāciju un MVU digitālo inovāciju visos reģionos; norāda, ka šajā sakarā nevajadzētu aizmirst amatniecības nozari; aicina EK jo īpaši sekmēt digitālās inovācijas centru un digitālo kompetenču centru izveidi mazāk digitalizētos Eiropas reģionos; aicina Komisiju piešķirt lielāku finansējumu digitālās inovācijas centriem, izmantojot dažādus Eiropas resursus (programmu “Apvārsnis 2020”, struktūrfondus u. c.), lai atbalstītu dalībvalstu centienus un stratēģijas, kuru mērķis ir attīstīt valstu digitālās inovācijas centru tīklu, un apsvērt iespēju izmēģināt “smilškastes” pieeju, saskaņā ar kuru spēkā esošiem noteikumiem neļauj ierobežot starpnozaru eksperimentus kontrolētā vidē; aicina dalībvalstis palielināt starpvalstu sadarbību starp to digitālās inovācijas centriem; uzskata, ka izraudzītajiem digitālās inovācijas centriem būtu jāspecializējas rūpniecības digitālajās inovācijās, palīdzot risināt Eiropas sabiedrības problēmas; šajā sakarā uzskata, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu digitālās inovācijas centriem varētu apvienot ar finansējumu no šīs programmas sabiedrības problēmu risināšanai; norāda uz IKT inovācijas kuponu nozīmi MVU attiecībā uz piekļuvi konsultācijām, paraugprakses koplietošanai un digitālās inovācijas centru zināšanām;

20.  norāda uz pilsētu un pašvaldību nozīmīgo lomu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstībā un digitālās infrastruktūras un atbalsta MVU un citiem rūpniecības pārstāvjiem sniegšanā, kā arī uz lielajām iespējām, ko digitāli rūpnieciskā inovācija rada pilsētām, piemēram, ar vietējo ražošanu bez atkritumiem, ciešāku rūpnieciskās ražošanas un vietējo un pilsētas loģistikas un transporta integrāciju, kā arī enerģijas ražošanu, patēriņu, ražošanu un 3D druku; uzskata, ka arī pilsētām vajadzētu būt iespējai piekļūt digitālās inovācijas centriem; prasa Komisijai izpētīt vietējās, valstu un starptautiskās paraugprakses un veicināt apmaiņu ar tām; atzinīgi vērtē Eiropas digitālo pilsētu indeksa publicēšanu un iniciatīvas veicināt datu un sistēmu sadarbspēju starp Eiropas pilsētām; norāda, ka šajā saistībā nozīme ir iniciatīvai par viedajām pilsētām; uzsver pozitīvo pieredzi ar reģionālajiem konsultatīvajiem forumiem;

21.  uzsver publiskā iepirkuma un uzņēmuma reģistrācijas un uzņēmējdarbības pārskata vai informācijas atklāšanas juridisko prasību potenciālo lomu jaunu rūpniecības digitālo tehnoloģiju veicināšanā; prasa Komisijai apsvērt, kā publisko iepirkumu varētu izmantot kā inovatīvu motivējošu mehānismu; aicina Komisiju iekļaut digitālo pārbaudi tās Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmā, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir atjaunināti atbilstoši digitālajam kontekstam, un veicināt paraugprakses apmaiņu starp valsts iestādēm par to, kā publiskajos iepirkumos izmantot inovāciju kritērijus; iesaka paātrināt tiesiskās un tehnoloģiskās vides pielāgošanu, piemēram, IPv6 pāreju, rūpniecības digitalizācijas un lietu interneta ieviešanas vajadzībām;

22.  uzsver, ka ir svarīgi rast pietiekamu publisko un privāto finansējumu Eiropas rūpniecības digitalizācijai, labāk izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzskata, ka šāds finansējums ir būtiski jāpalielina, kā ir jāpalielina arī publiskās investīcijas digitālajā infrastruktūrā; uzsver privātās un sadarbības platformu finansēšanas centrālo lomu; prasa Komisijai organizēt finanšu apaļā galda sarunas par rūpniecības digitalizāciju, lai pētītu šo jautājumu un ierosinātu inovatīvus finansēšanas priekšlikumus; pauž nožēlu par to, ka piešķirtie resursi ES budžetā ir nepietiekami, lai radītu reālu ietekmi; atzīst, ka ir nepieciešams stimulēt Eiropas ekonomiku, veicot produktīvas investīcijas: uzskata, ka pašreizējo Eiropas finansēšanas instrumentu, piemēram, Eiropas strukturālo un investīciju fondu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, pieejamībai būtu jānodrošina šā mērķa sasniegšana; uzskata, ka šo līdzekļu apvienošanai būtu jāatbilst valstu resursu un valsts atbalsta noteikumiem; atzīst publiskās un privātās partnerību un kopuzņēmumu nozīmi;

23.  aicina dalībvalstis rūpniecības efektīvas digitalizācijas atbalstīšanas nolūkā nodrošināt fiskālus stimulus uzņēmumiem, kas ievieš digitālas un viedas ražošanas sistēmas;

Eiropas vadošās lomas tehnoloģiju jomā un drošības rūpniecības digitalizācijā nodrošināšana: apvienošanās un pārņemšanas, kiberdrošība, datu plūsmas, standartizācija

24.  atzīst, ka ir noteikti jānostiprina pētniecība un izstrāde; aicina Komisiju atbalstīt iekšējos un arī ārējos pētniecības un izstrādes centienus un veicināt inovāciju tīklus un sadarbību starp jaunuzņēmumiem, stabiliem uzņēmumiem, MVU, universitātēm utt. digitālajā ekosistēmā; prasa Komisijai izpētīt, kā pēc iespējas maksimāli integrēt tirgū pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības rezultātus un tos izmantot Eiropas uzņēmumos; prasa Komisijai palielināt to pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības projektu daļu, kas rada patentus un intelektuālā īpašuma tiesības, un ziņot par to;

25.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt sensitīvas Eiropas tehnoloģijas un zinātību, kas ir pamatā rūpniecības spēkam un ekonomikas noturībai nākotnē; uzsver potenciālos riskus, kas saistīti ar ārvalstu tiešajām investīcijām, kuras motivē stratēģisku valsts un rūpniecības politiku, jo īpaši, ja tos veic valstij piederoši uzņēmumi, izmantojot apvienošanos un pārņemšanu; uzsver attiecībā uz ārējiem tiešajiem investoriem to, ka daži no viņiem izrāda arvien pieaugošu interesi iegādāties sensitīvas Eiropas tehnoloģijas, izmantojot apvienošanos un pārņemšanu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izpētīt ASV Ārvalstu investīciju komitejas (CFIUS) pieredzi; uzsver, ka līdzvērtīga tirgus piekļuve investīcijām būtu jāpanāk, izstrādājot vispārīgus noteikumus;

26.  uzsver, ka attīstība saistībā ar automatizāciju, robotiku, mākslīgā intelekta izmantošanu ražošanā, kā arī dažādas izcelsmes tehnisko ierīču padziļinātu integrēšanu rada jaunus jautājumus par atbildību attiecībā uz produktiem un ražotnēm; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk precizēt drošības un atbildības noteikumus autonomām sistēmām, tostarp testēšanas nosacījumus;

27.  atzīst, ka atvērtība un savienojamība arī var ietekmēt neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem, sabotāžu, datu manipulāciju vai rūpniecisko spiegošanu, un šajā saistībā uzsver kopējas Eiropas kiberdrošības pieeju; atzīst, ka ir jāvairo informētība par kiberdrošības uzlabošanu; uzskata, ka kibernoturība ir svarīga atbildība uzņēmumu vadītājiem un valstu un Eiropas rūpniecības un drošības politikas veidotājiem; uzskata, ka ražotāji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu drošības un kiberdrošības standartus kā galvenos uzbūves parametrus visās digitālajās inovācijās saskaņā ar pieejamo jaunāko tehnoloģiju un tādiem principiem kā „droša konstrukcija” un „drošs pēc noklusējuma”, bet, ka saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un kritērijiem no šīs ražotāja atbildības var izvairīties; norāda, ka kiberdrošības prasībām attiecībā uz lietu internetu (IoT) un IT drošības standartiem, piemēram, pamatojoties uz atsauces arhitektūru RAMI 4.0 un ICS, būtu jāstiprina Eiropas kibernoturība; uzskata, ka Eiropas standartizācijas iestādēm šajā ziņā ir īpaša loma un ka to nozīmi nevajadzētu samazināt; prasa Komisijai pētīt dažādus modeļus, kas veicina lietu interneta kiberdrošību; tomēr aicina publiskās iestādes publiskajos iepirkumos IT aprīkojumam un lietu interneta produktiem kiberdrošības prasības padarīt obligātas; uzskata, ka ļoti svarīgi piedāvāt MVU kiberdrošības pārbaudes un konsultācijas šo uzņēmumu digitālajiem rūpniecības produktiem; uzskata, ka paraugprakses apmaiņa starp ES dalībvalstīm varētu šajā saistībā sekmēt Eiropas kibernoturību;

28.  uzskata, ka būtu jānosaka kopīgi kritēriji attiecībā uz kritisku infrastruktūru un tās digitālo drošību un ka ES direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību (NIS direktīva) ir pirmais pasākums, lai Savienībā panāktu tīklu un informācijas sistēmu vienādi augstu drošības līmeni; aicina Komisiju censties nodrošināt tās konsekventu un savlaicīgu transponēšanu dalībvalstīs; uzsver, ka ir jānostiprina NIS direktīvā minēto pārvaldības struktūru loma saistībā ar uzticības radīšanu nākotnes tehnoloģijām; norāda, ka kiberdraudu uzraudzības mehānismi un perspektīvu novērtējums būtu jāatzīst par svarīgiem aspektiem ES digitālo rūpniecības nozaru drošībai, īpaši uzverot MVU un patērētāju aizsardzību;

29.  uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jautājumiem par rūpniecības vai ražošanas datu un informācijas apkopošanu un piekļuvi; uzsver, ka šajā saistībā ir īpaši jāpievēršas datu suverenitātes, atvērtas un standartizētas piekļuves un datu pieejamības principiem, kā arī inovācijas un ražīguma nostiprināšanai, jauniem pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļiem un drošības kontrolējamībai, vienlaikus neierobežojot godīgu konkurenci; uzsver, ka datu īpašumtiesību un piekļuves datiem jaunām regulējuma formām jāpievēršas ļoti uzmanīgi un tās var ieviest tikai pēc tam, kad veiktas daudzpusīgas apspriedes ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzskata, ka gan jauninājumi, gan darba ņēmēju un patērētāju privātums ir jāaizsargā un jānodrošina saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu; turklāt uzsver, ka būtu jāveicina informācijas atklāšana un pieejamība sabiedrības interesēs un zinātniskos nolūkos; šajā saistībā norāda uz Komisijas priekšlikumu par datu ekonomiku, lai veicinātu Eiropas vienoto datu tirgu; uzskata, ka pašreizējās debatēs par datu režīmu, lai veicinātu tehnisko risinājumu izstrādi datu uzticamai identificēšanai un apmaiņai, ir jāuzsver divi pamataspekti, proti, no vienas puses, līgumu standartnoteikumi un, no otras puses, negodīguma pārbaudes ieviešana B2B līgumattiecībās;

30.  uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai kopā ar leģislatīvo priekšlikumu par brīvas datu plūsmas iniciatīvu un tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir likvidēt nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz datu atrašanās vietu, piemīt potenciāls vēl vairāk stimulēt Eiropas rūpniecības, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, digitalizācijas procesu un nepieļaut ES vienotā tirgus sadrumstalotību; aicina Komisiju uzraudzīt Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas pieņemšanu un saskaņotu īstenošanu, lai darītu iespējamu taisnīgu, ātru, uzticamu un nevainojamu datu plūsmu un to izmantošanu; atgādina Komisijai tās ziņojumā pausto apņemšanos iesniegt leģislatīvu priekšlikumu par brīvu datu plūsmu Eiropas Savienībā, lai valsts tiesību aktos un regulējumā likvidētu vai nepieļautu nepamatotas prasības attiecībā uz atrašanās vietu;

31.  pauž stingru pārliecību par to, ka it īpaši transporta nozarē brīvi izmantojami dati, lielie dati un datu analīze joprojām ir ļoti svarīgi elementi, lai gūtu pilnu labumu no digitālā vienotā tirgus un veicinātu inovāciju; pauž nožēlu, ka datu plūsmu atvieglošanas iniciatīvas joprojām ir sadrumstalotas; uzsver, ka ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība — galvenokārt attiecībā uz īpašumtiesībām un atbildību —, kas balstītos uz privātumu un datu aizsardzību;

32.  atzīst rūpniecības digitalizācijas potenciālu attiecībā uz nozares datu izguvi un pārvaldību, ko veic publiskas un daļēji publiskas iestādes un tirgus dalībnieki;

33.  uzsver to, cik svarīgi ir integrēt datu arhitektūras atklātību kā digitālo komponentu uzbūves principu;

34.  atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt tehnisko zinātību attiecībā uz rūpniecības digitālo sastāvdaļu apmaiņu un savstarpējo saikni, vienlaikus atļaujot un veicinot sadarbspēju un savstarpēju savienojamību;

35.  uzsver, ka Eiropas vadošā loma rūpniecības digitalizācijā pieprasa spēcīgu standartizācijas stratēģiju, kas būtu jākoordinē ar dalībvalstīm un Komisiju, tostarp sadarbspēja digitālajā jomā; uzsver Eiropas standartizācijas iestāžu nozīmīgo un īpašo uzbūvi ar to iekļaujošo uz konsensu balstīto pieeju, kas integrē sabiedrības ieinteresētās personas un jo īpaši MVU; aicina Komisiju veicināt atvērtu standartu izstrādi un atzinīgi vērtē tās nodomu garantēt piekļuvi standartu svarīgiem patentiem un to efektīvu licencēšanu atbilstoši taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) nosacījumiem, kā arī atzīst, ka tas ir būtiski, lai veicinātu inovācijas, pētniecību un izstrādi Eiropas Savienībā; uzskata, ka aprites ekonomika varētu būt nozīmīgs dzinējspēks sakaru plūsmu saskaņotai standartizācijai rūpnieciskajās vērtību ķēdēs; aicina noteikt visā ES saskaņotu pieeju attiecībā uz starptautiskiem forumiem un konsorcijiem, izmantojot Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN, CENELEC un ETSI); uzskata, ka ir vēlams censties noteikt vispārīgus un universālus standartus, bet arī uzsver, ka tiek izrādīta vēlme turpināt Eiropas standartu izstrādi, ja starptautiskā sadarbība standartizācijas forumos nebūs konstruktīva; uzskata, ka ir nepieciešama savietojamība, it īpaši lietu interneta jomā, lai nodrošinātu, ka jaunu tehnoloģiju attīstība uzlabo iespējas patērētājiem, kuriem nevajadzētu būt piesaistītiem dažiem konkrētiem piegādātājiem;

36.  uzsver, ka tirdzniecības šķēršļi digitalizācijas jomā kavē Eiropas rūpniecības starptautisko darbību un kaitē Eiropas konkurētspējai; uzskata, ka taisnīgi tirdzniecības nolīgumi starp ES un trešām valstīm var būtiski sekmēt kopīgus starptautiskos noteikumus datu aizsardzības, datu plūsmu, datu izmantošanas un standartizācijas jomā;

Sociālā dimensija: prasmes, izglītība un sociālā inovācija

37.  uzskata, ka ir jāpieliek lieli pūliņi attiecībā uz izglītību, nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmām, lai pārveidojošo ietekmi integrētu Eiropas sociālajā un ekonomikas modelī; uzsver, ka rūpniecības digitālajai pārveidei ir liela ietekme uz sabiedrību, sākot no tādām jomām kā nodarbinātība, darba apstākļi, darba ņēmēju tiesības uz izglītību un prasmēm, e-veselību, vidi un ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka šo pārmaiņu procesā ir jācenšas garantēt drošību; aicina Komisiju pienācīgi novērtēt rūpniecības digitalizācijas sociālās sekas un novērst tās, un attiecīgā gadījumā ierosināt papildu pasākumus, lai samazinātu digitālo plaisu un sekmētu iekļaujošu digitālo sabiedrību, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju;

38.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa ir definējusi jēdzienu „darba ņēmējs”, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām ar noteiktiem kritērijiem, piemēram, pakļautība, atalgojums un darba raksturs(12); aicina nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā digitālajā darba tirgū saprast jēdzienu „nodarbinātība”, lai tādējādi nodrošinātu atbilstību darba un sociālo tiesību aktiem; norāda, ka platformu ekonomikā atkarībā no faktu primāruma visi darba ņēmēji ir vai nu nodarbinātie vai pašnodarbinātie un tādēļ tie būtu attiecīgi jāklasificē neatkarīgi no līgumattiecībām;

39.  uzsver, ka izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai ir pati lielākā nozīme attiecībā uz sociālo kohēziju un digitālo sabiedrību; uzsver, ka Eiropa šajā ziņā saskaras ar digitālo plaisu; aicina pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un ar viņu līdzdalību ieviest prasmju garantijas un aicina dalībvalstis rast risinājumus, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc nepārtrauktas (atkārtotas) apmācības, kvalifikācijas celšanas un mūžizglītības, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz viedu ekonomiku; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt digitālo prasmju veicināšanu un atzīšanu šajās jomās, kā arī uzsver jauno tendenci, ka tiek apgūtas daudzējādas prasmes; uzskata, ka darba devējiem vajadzētu izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai veiktu šādu apmācīšanu un veicinātu digitālo rīku kopumu prasmju celšanai sadarbībā ar nozari un sociālajiem partneriem; atzinīgi vērtē mācību materiālu izstrādi un īpašu nozares mācību programmu; prasa Komisijai izpētīt iespējas izveidot sertificēšanas sistēmu digitālo prasmju tālākizglītības programmām;

40.  uzsver, ka digitālās prasmes ir jāintegrē valstu izglītības programmās; norāda, ka, lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāturpina pilnveidot tādas Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) atbalstītas iniciatīvas kā Eiropas kiberdrošības mēnesis un Eiropas kiberdrošības izaicinājums; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt īpašu digitālo prasmju apmācību skolotājiem un ka digitālās prasmes būtu jāmāca visiem bērniem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visas skolas ir aprīkotas ar Wi-fi un mūsdienīgu IT materiālu; norāda, ka būtiska nozīme ir arī kodēšanai; aicina apmainīties ar paraugpraksi starp dalībvalstīm, lai mācītos no iedibinātas prakses, piemēram, Fit4coding programmas, digitālās akadēmijas iniciatīvas, e-mācību programmām vai tādām kodēšanas skolām kā Webforce3; prasa Komisijai veicināt digitālo prasmju pārbaužu ietveršanu IGCU/Pisa pētījumos, lai starp ES dalībvalstīm būtu iespējama konkurence un salīdzināšana; aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādāt starpdisciplināras mācību programmas, kuru mērķis ir integrēt vairākas kompetences, piemēram, IT ar uzņēmējdarbības vadību vai inženierzinībām un datu zinātni; uzsver, ka visām dalībvalstīm būtu jāizstrādā vispusīgas valstu digitālo prasmju stratēģijas ar mērķiem, kā to jau ir aicinājusi darīt Komisija; uzsver būtisko lomu, kāda var būt sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām šādu stratēģiju izstrādē un īstenošanā; norāda, ka līdz šim tikai puse ES dalībvalstu ir izstrādājusi valstu koalīcijas digitālajām darbvietām; uzsver, ka īpaša budžeta pozīcija, kas atbalsta digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas darbības, nostiprinātu informācijas izplatīšanu un turpmākās darbības;

41.  uzsver, cik svarīgi ir investēt profesionālās apmācības un amatniecības sektora digitalizācijā; uzsver, ka digitālās prasmes ir arī jāapvieno ar inženierijas prasmēm un izglītības zinātnē, tehnoloģijās, inženierijā un matemātikā (STEM priekšmeti) veicināšanu, kā arī ar tādu vispārīgu prasmju veicināšanu kā saziņa, komandas koordinācija un starpnozaru pieeja;

42.  pieprasa visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesību, nodrošinot, ka arī pašreizējā digitālā pārveide kļūst par dzimumu līdztiesības dzinējspēku; uzsver, ka ir jārisina nopietnā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai;

43.  norāda uz digitalizācijas potenciālu attiecībā uz piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotu mobilitāti darba tirgū; jo īpaši šajā sakarā uzsver tāldarba nozīmīgumu;

44.  norāda, ka saskaņā ar iniciatīvu Europeana Eiropas darbu digitalizācija ir būtiska iespēja uzlabot to pieejamību, izplatīšanu un popularizēšanu un ka digitālā inovācija var būt stimuls revolūcijai tādā nozīmē, kā kultūras preces tiek izstādītas un ir pieejamas; uzsver, ka ir svarīgi īpaši veicināt 3D tehnoloģiju izmantošanu datu vākšanai un bojātu kultūras preču un mantojuma rekonstrukcijai; uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai, saglabāšanai un pieejamībai tiešsaistē;

45.  pauž nožēlu, ka vēsturiski un kultūras objekti bieži vien nav viegli pieejami personām ar invaliditāti, un uzsver iespējas, ko sniedz spēcīgāka digitālā kultūras platforma, lai uzlabotu iesaistīšanos kultūras pieredzē un kultūras objektu un artefaktu pieejamību visā Eiropā neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

46.  mudina pētīt un izstrādāt izmantojamas atbalsta tehnoloģijas, kas varētu kļūt par jauniem rūpnieciskiem produktiem cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai;

47.  atbalsta regulāras apmaiņas ar paraugpraksi ieviešanu, progresa pārskatu veikšanu divreiz gadā un ieteikumu sniegšanu par rūpniecības digitalizāciju;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(2) OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.
(3) OV C 236 E, 12.8.2011., 57. lpp.
(4) OV C 236 E, 12.8.2011., 41. lpp.
(5) OV C 482, 23.12.2016., 89. lpp.
(6) OV C 468, 15.12.2016., 19. lpp.
(7) OV C 93, 9.3.2016., 120. lpp.
(8) OV C 332 E, 15.11.2013., 22. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0486.
(10) OV C 81 E, 15.3.2011., 45. lpp.
(11) OV C 236 E, 12.8.2011., 24. lpp.
(12) Sk. Tiesas sprieduma lietā C 596/12 17. punktu un Tiesas sprieduma lietā C 232/09 39. punktu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika