Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2304(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0201/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0201/2017

Debates :

PV 12/06/2017 - 15
CRE 12/06/2017 - 15

Balsojumi :

PV 13/06/2017 - 5.1
CRE 13/06/2017 - 5.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0245

Pieņemtie teksti
PDF 447kWORD 61k
Otrdiena, 2017. gada 13. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Partneru līdzdalības palielināšana un pārredzamības uzlabošana Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā
P8_TA(2017)0245A8-0201/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūcija par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā (2016/2304(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 174., 175. un 177. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (Kopīgo noteikumu regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījuma izmantošana (ziņojuma novērtēšana saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 16. panta 3. punktu)(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju „ESI fondu darbības programmu novēlota īstenošana: ietekme uz kohēzijas politiku un turpmākā rīcība”(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(6),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 16. novembra secinājumus par kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu rezultātiem un jaunajiem elementiem(7),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kohēzijas politikas redzamības nodrošināšana: informācijas un komunikācijas noteikumi 2014.–2020. gadam”(8),

–  ņemot vērā Komisijas uzdevumā veikto Eirobarometra 2015. gada septembra zibensaptauju Nr. 423 „Pilsoņu izpratne un priekšstati par ES reģionālo politiku”(9),

–  ņemot vērā L. Van den Brande 2014. gada oktobra ziņojumu „Daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība”, kas tika sagatavots pēc reģionālās politikas un pilsētpolitikas komisāra Johannes Hahn pieprasījuma(10),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas sabiedrības informēšanas plānu 2016. gadam „Reģionu un pilsētu savienošana spēcīgākai Eiropai”(11),

–  ņemot vērā Komisijas uzdevumā veikto 2016. gada jūlija pētījumu „Partnerības principa un daudzlīmeņu pārvaldības īstenošana 2014.-2020. gada ESI fondiem”(12),

–  ņemot vērā Interreg Europe sekretariāta izklāstu „Projekta komunikācijas stratēģijas veidošana”(13),

–  ņemot vērā Polijas Ekonomiskās attīstības ministrijas uzdevumā izstrādāto ziņojumu „Kā ES-15 dalībvalstis gūst labumu no kohēzijas politikas V4 valstīs?”(14), kas tika sagatavots kā daļa no ex post novērtējuma un prognozēm par V4 valstīs īstenotās kohēzijas politikas rezultātā radītajām priekšrocībām ES-15 valstīm,

–  ņemot vērā Eiropas Nabadzības novēršanas tīkla (EAPN) 2014. gada rokasgrāmatu „Dot vārdu pilsoņiem: ieinteresēto personu iesaistīšanās veicināšana efektīvai lēmumu pieņemšanai. Pamatnostādnes lēmumu pieņēmējiem ES un valstu līmenī”(15),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departaments —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2014. gada novembra pētījumu „Communicating Europe to its Citizens: State of Affairs and Prospects” („Informācijas sniegšana par Eiropu tās pilsoņiem: pašreizējais stāvoklis un perspektīvas”),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departaments —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2016. gada aprīļa informatīvo dokumentu (briefing) „Research for REGI Committee: Mid-term review of the MFF and Cohesion Policy” („Pētījums REGI komitejai: DFS vidusposma pārskatīšana un kohēzijas politika”),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. septembra Komisijas dienestu darba dokumentu par 2007.–2013. gada ERAF un Kohēzijas fonda ex post novērtējumu (SWD(2016)0318),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0201/2017),

A.  tā kā kohēzijas politika ir ievērojami palīdzējusi veicināt izaugsmi un nodarbinātību un samazināt nevienlīdzību starp ES reģioniem;

B.  tā kā vairāki ziņojumi un neatkarīgi novērtējumi liecina, ka ES kohēzijas politikas finansējumam ir pozitīva ietekme gan uz ekonomiku, gan uz iedzīvotāju dzīvi, tomēr rezultāti ne vienmēr ir tikuši labi izklāstīti sabiedrībai, un informētības līmenis par šā finansējuma pozitīvo ietekmi joprojām ir diezgan zems; tā kā ES kohēzijas politikas pievienoto vērtību veido ne tikai tās apliecinātā pozitīvā ekonomiskā, sociālā un teritoriālā ietekme, bet arī dalībvalstu un reģionu apņēmība nostiprināt Eiropas integrāciju;

C.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai galalietotāji un pilsoniskā sabiedrība būtu informēti par vietējām ES finansētām programmām neatkarīgi no finansējuma līmeņa konkrētajā reģionā;

D.  tā kā partnerības princips un daudzlīmeņu pārvaldības modelis, kuru pamatā ir plašāka koordinācija starp publiskā sektora iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, var efektīvi veicināt labāku sabiedrības informēšanu par ES politikas mērķiem un rezultātiem;

E.  tā kā pastāvīgam dialogam un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai ir būtiska nozīme sabiedriskās politikas pārskatatbildības un leģitimitātes nodrošināšanā, radot kopīgas atbildības izjūtu un pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā;

F.  tā kā ESI fondu redzamības palielināšana var palīdzēt uzlabot priekšstatu par kohēzijas politikas efektivitāti un atgūt iedzīvotāju uzticēšanos un ieinteresētību Eiropas projektā;

G.  tā kā būtiska nozīme ir konsekventai komunikācijas stratēģijai, ar to domājot ne tikai lejupēju komunikāciju par ESI fondu konkrētajiem rezultātiem, bet arī augšupēju komunikāciju, kas vērsta uz projektu iniciatoru informētības uzlabošanu par finansēšanas iespējām, lai tādējādi palielinātu sabiedrības iesaistīšanos īstenošanas procesā;

H.  tā kā būtu jāpaplašina un jāuzlabo informācijas sniegšanas un komunikācijas kanālu dažādošanas metodes,

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzsver, ka kohēzijas politika ir viens no galvenajiem publiskā sektora mehānismiem izaugsmes veicināšanai, un ar piecu ESI fondu starpniecību tā nodrošina ieguldījumus visos ES reģionos un palīdz samazināt nevienlīdzību, atbalstīt konkurētspēju un gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

2.  ar bažām konstatē, ka vispārējā sabiedrības informētība un izpratne par ES reģionālās politikas efektivitāti gadu gaitā ir samazinājusies; norāda uz Eirobarometra 2015. gada septembra aptauju Nr. 423, kurā tikai nedaudz vairāk kā viena trešdaļa (34 %) Eiropas iedzīvotāju atbildēja, ka ir dzirdējuši par ES līdzfinansētiem projektiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti viņu dzīvesvietas apvidū; norāda, ka lielākā daļa respondentu kā svarīgas jomas nosauca izglītību, veselības aprūpi, sociālo infrastruktūru un vides politiku; uzskata, ka priekšnoteikums pozitīvai komunikācijai ir ne tikai ESI fondu finansēto projektu daudzums, bet galvenokārt šo projektu kvalitāte un pievienotā vērtība, ko nodrošina projektu faktiskie rezultāti; tādēļ uzsver, ka, novērtējot, atlasot, īstenojot un pabeidzot projektus, ir jākoncentrējas uz iecerēto rezultātu panākšanu, lai nepieļautu neefektīvus izdevumus, kuru dēļ sabiedrībā varētu veidoties negatīvs priekšstats par kohēzijas politiku; vērš uzmanību uz to, ka, izraugoties komunikācijas pasākumus, īpaši jāapsver to saturs un tvērums, un vienlaikus atkārtoti uzsver, ka pats labākais reklāmas veids ir uzskatāmi parādīt īstenoto projektu nozīmīgumu un noderīgumu;

3.  norāda, ka kohēzijas politikas ieguldījumu redzamības nodrošināšanai būtu jāpaliek Komisijas un dalībvalstu dalītā atbildībā un ka ir jātiecas formulēt efektīvas Eiropas komunikācijas stratēģijas, kas izstrādātas tā, lai nodrošinātu kohēzijas politikas ieguldījumu redzamību; šajā sakarībā norāda uz vadošo iestāžu un it sevišķi vietējo un reģionālo kompetento iestāžu lomu, īstenojot institucionālo komunikāciju, un kā atbalsta saņēmējām, jo tās piedāvā visefektīvāko saskarni saziņai ar iedzīvotājiem, sniedzot informāciju uz vietas un tuvinot Eiropu iedzīvotājiem; turklāt atgādina, ka minētās iestādes vislabāk pārzina vietējo un reģionālo situāciju un vajadzības un ka redzamības uzlabošanai ir nepieciešami lielāki centieni vairot informētību un pārredzamību iedzīvotājiem tuvā līmenī;

4.  uzsver, ka politikas redzamības nodrošināšana izpaužas kā duāls process, ko veido komunikācija un mijiedarbība ar partneriem; turklāt uzsver, ka, ņemot vērā sarežģītos problēmjautājumus, kā arī tiecoties nodrošināt leģitimitāti un efektīvus ilgtermiņa risinājumus, publiskā sektora iestādēm saskaņā ar partnerības principu ir jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas visos parnerības nolīguma un darbības programmu apspriešanas un īstenošanas posmos; turklāt uzsver nepieciešamību nostiprināt publiskā sektora iestāžu un partneru institucionālās spējas un atkārtoti uzsver Eiropas Sociālā fonda (ESF) iespējamo lomu šajā kontekstā;

5.  šajā sakarībā uzsver, ka dalībvalstīs ir vērojams nevienmērīgs progress virzībā uz administratīvo procedūru racionalizēšanu, kas ļautu plašāk mobilizēt un iesaistīt reģionālos un vietējos partnerus, tostarp ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas; atgādina par sociālā dialoga svarīgo nozīmi šajā kontekstā;

Risināmie problēmjautājumi

6.  norāda, ka palielinās eiroskepticisms un pret Eiropu vērsta populistiska propaganda, kas sagroza informāciju par Savienības politiku, un aicina Komisiju un Padomi analizēt un risināt šo parādību pamatā esošos cēloņus; tāpēc uzsver, ka ir steidzami nepieciešams attīstīt efektīvākas komunikācijas stratēģijas, nodrošinot iedzīvotājiem draudzīgas valodas lietojumu un tiecoties pārvarēt plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem, tostarp arī bezdarbniekiem un sociālas atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, un šajā nolūkā izmantot dažādas vietēja, reģionāla un valsts līmeņa plašsaziņas platformas, ar kuru starpniecību ir iespējams raidīt iedzīvotājiem precīzu un saprotamu vēstījumu par Eiropas projekta pievienoto vērtību viņu dzīves kvalitātei un labklājībai;

7.  aicina Komisiju un Padomi gan attiecībā uz pašreizējo satvaru, gan uz kohēzijas politikas reformu, kas tiks veikta pēc 2020. gada, analizēt, kā priekšstata veidošanos par ES politiku ietekmē pasākumi, kuri vērsti uz saiknes nostiprināšanu ar Eiropas pusgadu un strukturālo reformu īstenošanu ar ESI fondu finansēto programmu starpniecību;

8.  atzīst, ka tiesiskais regulējums tikai ierobežotā mērā nodrošina pienācīgu kohēzijas politikas redzamību; uzsver, ka līdz ar to informācijas sniegšana par šīs politikas faktiskajiem sasniegumiem ne vienmēr ir bijusi prioritāte dažādajām ieinteresētajām personām; uzskata, ka būtu nepieciešams pastāvīgi aktualizēt ieteicamos komunikācijas pasākumus informēšanai par faktiskajiem sasniegumiem; šajā sakarībā norāda, ka nedz Savienības, nedz dalībvalstu līmenī ESI fondu tehniskās palīdzības ietvaros nav paredzēts atvēlēt finansējumu šādiem pasākumiem; tomēr uzsver, ka vadošās iestādes un atbalsta saņēmēji ir atbildīgi par to, lai tiktu regulāri uzraudzīta Kopīgo noteikumu regulas 115. pantā un XII pielikumā paredzēto noteikumu ievērošana attiecībā uz informācijas un komunikācijas pasākumiem;

9.  atkārtoti uzsver, ka ir jārod pienācīgs līdzsvars starp nepieciešamību vienkāršot kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus un saglabāt pareizu un pārredzamu finanšu pārvaldību un cīnīties pret krāpšanu, vienlaikus par to pienācīgi informējot sabiedrību; šajā sakarībā atgādina — lai sabiedrībā nezustu uzticēšanās vadošajām iestādēm un vietējai pārvaldei, ir nepieciešams skaidri nošķirt pārkāpumus no krāpšanas; turklāt uzstāj uz to, ka, neskarot nepieciešamās kontroles un revīzijas, ir jāvienkāršo un jāsamazina administratīvais slogs, kas gulst uz atbalsta saņēmējiem;

10.  uzsver, ka ir būtiski palielināt līdzatbildību par politiku vietējā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu rezultātu efektivitāti un sabiedrības informēšanu par tiem; atzinīgi vērtē to, ka partnerības princips rada pievienoto vērtību Eiropas sabiedriskās politikas īstenošanā, kā tas tika apstiprināts nesen veiktā Komisijas pētījumā; taču norāda, ka dažkārt joprojām ir diezgan grūti mobilizēt partnerus, kas skaidrojams ar to, ka partnerības princips ticis īstenots formāli un partneri nav varējuši patiešām iesaistīties pārvaldības procesā; atgādina, ka ir nepieciešams veltīt vairāk pūļu un resursu partneru iesaistīšanai un pieredzes apmaiņai ar partneriem paredzētu dialoga platfomu starpniecību, cita starpā tiecoties panākt, lai viņi tālāk izplatītu informāciju par ES finansējuma iespējām un gūtajiem panākumiem;

11.  turklāt atgādina arī par kohēzijas politikas ieguldījumu ilgtermiņa stratēģiskā rakstura būtību, proti, ka dažkārt rezultāti nav saskatāmi uzreiz, un šis apstāklis kaitē kohēzijas politikas instrumentu redzamībai, it sevišķi salīdzinājumā ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); tāpēc mudina attiecīgā gadījumā turpināt komunikācijas pasākumus vēl četrus gadus pēc projekta slēgšanas; uzsver, ka dažu ieguldījumu rezultāti (it sevišķi ieguldījumi cilvēkkapitālā) ir mazāk redzami un tos ir grūtāk kvantificēt nekā „taustāmus” ieguldījumus, un prasa veikt detalizētāku un diferencētāku izvērtējumu par kohēzijas politikas ilgtermiņa ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi; turklāt uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš ex post novērtējumam un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kas ir Eiropas ilgtermiņa attīstības stratēģija;

12.  norāda, ka plašsaziņas līdzekļiem ir nozīmīga loma iedzīvotāju informēšanā par dažādām ES politikas jomām un vispārējiem ES jautājumiem; tomēr pauž nožēlu, ka ES kohēzijas politikas ieguldījumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ir diezgan ierobežots; uzsver nepieciešamību izstrādāt informatīvas kampaņas un komunikācijas stratēģijas, kas būtu vērstas uz tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir piemēroti pašreizējiem informācijas izaicinājumiem un sniedz informāciju pieejamā un pievilcīgā veidā; uzsver, ka ir nepieciešams izmantot sociālo plašsaziņas līdzekļu augošo ietekmi, digitālā progresa sniegtās priekšrocības un dažādo pieejamo komunikācijas kanālu apvienojumu, tiecoties tos labāk izmantot ESI fondu piedāvāto iespēju un nodrošināto sasniegumu polpularizēšanā;

Komunikācijas uzlabošana un sadarbība ar partneriem 2014.–2020. gada plānošanas perioda otrajā pusē

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt jau pastāvošo komunikācijas līdzekļu un instrumentu koordināciju un pieejamību ES līmenī, lai pievērstos tematiem, kuriem ir ietekme uz ES darba kārtību; šajā kontekstā uzsver, ka ir svarīgi sniegt pamatnostādnes, kurās būtu izklāstīti paņēmieni un metodes efektīvai sabiedrības informēšanai par to, kā kohēzijas politikas īstenošana nodrošina ES iedzīvotājiem ikdienas dzīvē jūtamus rezultātus; aicina vadošās iestādes un atbalsta saņēmējus aktīvi un sistemātiski informēt sabiedrību par politikas rezultātiem, devumu un ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus ņemot vērā dažādos projektu attīstības posmus;

14.  norāda, ka, ņemot vērā tradicionālajos un modernajos saziņas līdzekļos izplatītās informācijas daudzumu un kvalitāti, vairs nav pietiekami tikai izvietot Komisijas logotipu uz projekta apraksta planšetēm; aicina Komisiju izstrādāt efektīvākus identifikācijas līdzekļus;

15.  atzinīgi vērtē konkrētus pašreizējos komunikācijas pasākumus, piemēram, kampaņu „Eiropa manā reģionā”, Komisijas tīmekļa lietojumprogrammu „EU Budget for Results”, sadarbību ar CIRCOM Regional(16), programmu „Eiropa pilsoņiem”, kā arī nesen izveidotā Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās iespējas; turklāt uzsver „Europe Direct” informācijas centru būtisko nozīmi decentralizētajā komunikācijā, tiem tiecoties palielināt informētību par kohēzijas politikas ietekmi uz vietas gan vietējā, gan reģionālā mērogā; turklāt uzsver, ka ir jāveltī koncentrēti centieni tam, lai kā potenciālos komunikācijas veicinātājus uzrunātu studentus un žurnālistus un lai komunikācijas kampaņās nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru;

16.  uzsver nepieciešamību pielāgot Kopīgo noteikumu regulā izklāstītos noteikumus attiecībā uz komunikāciju; aicina Komisiju apsvērt jautājumu par pievienoto vērtību, kādu nodrošinātu īpaša finansējuma atvēlēšana komunikācijas vajadzībām tehniskās palīdzības budžetā, kā arī — attiecīgā gadījumā — saistošu publicitātes un informācijas prasību skaita palielināšana attiecībā uz kohēzijas politikas projektiem; aicina Komisiju 2017. gadā sniegt skaidras norādes par to, kā tehnisko palīdzību pašreizējā finansēšanas periodā varētu izmantot komunikācijas vajadzībām, lai nodrošinātu juridisko noteiktību vietējām un reģionālajām iestādēm un citiem atbalsta saņēmējiem; turklāt atkārtoti uzsver to, ka parastie komunikācijas un reklāmas standarti, kas ir labi uztverami strukturālo un tehnoloģisko ieguldījumu gadījumā, nav tik efektīvi tad, kad runa ir par nemateriāliem ieguldījumiem cilvēkkapitālā;

17.  uzsver nepieciešamību piešķirt komunikācijai lielāku nozīmi ES kohēzijas politikas prioritāšu sarakstā, it sevišķi tā darba kontekstā, kuru veic vadošie darbinieki, kas nav tieši atbildīgi par komunikāciju, un integrēt komunikāciju parastajā ESI fondu procedūrā; prasa profesionālāku komunikāciju, it sevišķi vietējam līmenim adresētus pasākumus un izvairīšanos no ES žargona izmantošanas;

18.  atznīgi vērtē Komisijas veikto ex post novērtējumu par 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām, kas piedāvā izcilu pamatu sabiedrības informēšanai par sasniegtajiem rezultātiem un panākto ietekmi; pieņem zināšanai V4 valstu iniciatīvu par kohēzijas politikas ārējiem efektiem ES-15 dalībvalstīs(17) un aicina Komisiju sagatavot plašāku objektīvu pētījumu ES-28 līmenī; turklāt mudina Komisiju dažādot savas komunikācijas stratēģijas attiecībā uz neto līdzekļu devējām un neto saņēmējām dalībvalstīm un izcelt īpašās priekšrocības, ko kohēzijas politika sniedz reālās ekonomikas stimulēšanā, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanā, izaugsmes un darbvietu radīšanā visos ES reģionos un kopienu un ekonomikas infrastruktūras uzlabošanā, gan izmantojot tiešus ieguldījumus, gan tiešo un netiešo eksportu (netiešā ietekme);

19.  aicina Komisiju un vadošās iestādes apzināt veidus, kā atvieglot un standartizēt piekļuvi informācijai, lai veicinātu zināšanu un labas prakses apmaiņu attiecībā uz komunikācijas stratēģijām un tādējādi labāk izmantotu esošo pieredzi un palielinātu pārredzamību un finansēšanas iespēju pamanāmību;

20.  atzinīgi vērtē e-kohēzijas ieviešanu pašreizējā plānošanas periodā ar mērķi vienkāršot un racionalizēt ESI fondu īstenošanu; uzsver tās spēju efektīvi veicināt piekļuvi informācijai, uzraudzīt programmu attīstību un veidot noderīgas saiknes starp ieinteresētajām personām;

21.  uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt komunikāciju jaunajos plašsaziņas kanālos un ka šajā nolūkā būs vajadzīga stratēģija attiecībā uz digitālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām, kas būtu izstrādātas tā, lai informētu iedzīvotājus un dotu viņiem iespēju izteikt savas vajadzības, koncentrējoties uz galalietotāju sasniegšanu ar dažādu instrumentu, piemēram, interaktīvu tiešsaistes līdzekļu, starpniecību, izstrādājot pieejamāku mobilo saturu un lietojumprogrammas, kā arī nodrošinot, lai informācija būtu pielāgota dažādām vecuma grupām un vajadzības gadījumā pieejama dažādās valodās; aicina vadošās iestādes sniegt attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem aktuālu informāciju par finanšu datiem, sasniegumiem un ieguldījumiem, lai ievietotu ESI fondu atklāto datu platformā viegli lasāmus datus un grafikus žurnālistu vajadzībām; aicina uzsākt reģionālas iniciatīvas labāko projektu godalgošanai, gūstot ierosmi no „RegioStars”;

22.  turklāt ierosina uzlabot pašreizējo komunikācijas pasākumu uzraudzību un novērtēšanu un izveidot reģionālas darba grupas komunikācijas jautājumos, kurās tiktu iesaistīti dažādu līmeņu dalībnieki;

23.  uzsver to, cik svarīgs ir Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību, kā arī partnerības principa nozīmi, stiprinot kopīgās apņemšanās un līdzatbildīgumu par kohēzijas politiku; aicina nostiprināt saikni starp publiskā sektora iestādēm, potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem, īstenojot atklātu dialogu, un īstenošanas gaitā pēc nepieciešamības pielāgot partnerības dalībnieku sastāvu, lai nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp partneriem, kas pārstāv kopienas intereses visos procesa posmos;

24.  atzinīgi vērtē inovatīvo daudzlīmeņu un daudzu ieinteresēto personu sadarbības modeli, kas tika ierosināts ES pilsētprogrammā, un iesaka iespēju robežās atkārtot to, īstenojot kohēzijas politiku;

25.  uzsver, ka ir jāpastiprina pārrobežu un starpreģionālās sadarbības komunikācijas dimensija, tostarp arī pašreizējo makroreģionālo stratēģiju līmenī, kuras vajadzētu darīt redzamākas ES iedzīvotājiem, izplatot labu praksi un piemērus, kas liecinātu par ieguldījumu nodrošinātajiem panākumiem un sniegtajām iespējām;

Komunikācijas sekmēšana par kohēzijas politiku laikposmā pēc 2020. gada

26.  aicina Komisiju vairot ES kohēzijas politikas finansējuma pievilcīgumu, turpinot vienkāršošanu un ierobežojot pārmērīgu reglamentēšanu, un apsvērt iespēju samazināt regulējošo noteikumu un pamatnostādņu sarežģītību un attiecīgā gadījumā — daudzumu, ņemot vērā ieteikumus, ko paudusi augsta līmeņa neatkarīgo ekspertu grupa ESI fondu atbalsta saņēmējiem paredzētās vienkāršošanas uzraudzības jautājumos;

27.  ņemot vērā to, kā ES kohēzijas politika veicina pozitīvu identificēšanos ar Eiropas integrācijas projektu, aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest projektu pieteikumu veidlapās obligātu komunikācijai veltītu iedaļu palielinātas tehniskās palīdzības izmantošanas ietvaros, atvēlot īpašu budžetu komunikācijai programmas līmenī un vienlaikus raugoties, lai nepalielinātos ierobežojumu skaits, un nodrošinot nepieciešamo elastīgumu; turklāt aicina vadošās iestādes un vietējās un reģionālās iestādes kvalitatīvāk informēt sabiedrību par projektu galīgajiem rezultātiem;

28.  uzsver nepieciešamību pastiprināt Savienības dialogu ar iedzīvotājiem, pārdomāt komunikācijas kanālus un stratēģijas un, ņemot vērā sociālo tīklu un jauno digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas, pielāgot vēstījumus vietējam un reģionālajam kontekstam; uzsver arī pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu potenciālo lomu komunikācijas īstenošanā; tomēr atkārtoti uzsver, ka izglītojošais saturs ir tikpat svarīgs kā plašsaziņas līdzekļu stratēģijas un popularizēšana dažādās platformās;

29.  uzsver, ka, raugoties no komunikācijas un redzamības aspekta, šī politika pēc 2020. gada ir jāturpina vienkāršot, tostarp attiecībā uz dalīto pārvaldību un revīzijas sistēmām, lai rastu pareizo līdzsvaru starp politiku, kas vērsta uz rezultātiem, atbilstošu pārbaužu un kontroļu daudzumu un vienkāršotām procedūrām;

30.  aicina nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada vēl vairāk nostiprināt partnerības principu; pauž pārliecību, ka aktīva ieinteresēto personu, tostarp pilsonisko sabiedrību pārstāvošo organizāciju, iesaistīšana partnerības nolīguma un darbības programmu apspriešanā un īstenošanā varētu palīdzēt uzlabot līdzatbildīgumu par politikas īstenošanu un īstenošanas pārredzamību un varētu nozīmēt arī labāku politikas īstenošanu attiecībā uz ES budžetu; tādēļ aicina dalībvalstis apsvērt iespēju īstenot jau pastāvošos līdzdalīgas pārvaldības modeļus, apvienojot visus attiecīgos sabiedrības partnerus un iesaistot ieinteresētās personas līdzdalīgā budžeta izstrādes procesā, lai attiecīgā gadījumā noteiktu valsts, reģionālajam un vietējam līdzfinansējumam piešķirtos resursus, tā tiecoties palielināt savstarpējo uzticēšanos un iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā par publiskā sektora izdevumiem; turklāt ierosina sadarbībā ar atbalsta saņēmējiem un dažādām ieinteresētajām personām kopīgi veikt rezultātu novērtēšanu, lai apkopotu attiecīgos datus, kas varētu palīdzēt stimulēt aktīvu līdzdalību un turpmāko darbību redzamību;

31.  turklāt prasa palielināt pilsētu un lauku apvidu sadarbību, lai attīstītu teritoriālās partnerības starp pilsētām un lauku apvidiem, pilnībā izmantojot ES fondu sinerģijas potenciālu un pamatojoties uz pilsētu lietpratību un lielāko spēju pārvaldīt finansējumu;

32.  turklāt mudina Komisiju un dalībvalstis savos attiecīgajos komunikācijas rīcības plānos koncentrēties uz sadarbības stiprināšanu starp dažādajiem ģenerāldirektorātiem, ministrijām un informācijas sniedzējiem dažādos līmeņos un mērķauditoriju pārskata izveidi, lai izstrādātu un raidītu konkrētām mērķgrupām pielāgotus vēstījumus, kas ļautu tiešāk sazināties ar iedzīvotājiem vietējā līmenī un viņus labāk informēt;

33.  šajā sakarībā uzsver kultūras maiņas nozīmi tādā izpratnē, ka par komunikāciju ir jābūt atbildīgām visām iesaistītajām pusēm un atbalsta saņēmējiem pašiem jākļūst par galvenajiem vēstījuma paudējiem;

34.  turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt jau pastāvošo komunikācijas un informācijas tīklu lomu un pozīciju un izmantot ES e-komunikācijai par kohēzijas politikas īstenošanu paredzēto interaktīvo platformu, lai apkopotu visus attiecīgos datus par ESI fondu projektiem un dotu iespēju galalietotājiem sniegt atsauksmes par īstenošanas procesu un sasniegtajiem rezultātiem, neaprobežojoties tikai ar trūcīgu projekta aprakstu un informāciju par veiktajiem izdevumiem; uzskata, ka šāda platforma atvieglotu arī kohēzijas politikas komunikācijas efektivitātes novērtēšanu;

o
o   o

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0053.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0055.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0211.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.
(7) http://www.consilium.europa.eu/press-releases-pdf/2016/11/47244650399_en.pdf
(8) http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/brochures/2014/ensuring-the-visibility-of-cohesion-policy-information-and-communication-rules-2014-2020
(9) http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/publicopinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/67400
(10) http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/informing/dialog/2014/5_vandenbrande_report.pdf
(11) http://cor.europa.eu/en/about/Documents/CoR-communication-plan-2016.pdf
(12) http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/policy/how/studies_integration/impl_partner_report_en.pdf
(13) http://www.interregeurope.eu/fileadmin/user_upload/events/Rotterdam/pdf/Designing_communication_strategy.pdf
(14) https://www.strukturalni-fondy.cz/getmedia/fdc8a04e-590d-47ac-9213-760d4ac76f75/V4_EU15_manazerske-shrnuti.pdf?ext=.pdf
(15) http://www.eapn.eu/images/stories/docs/EAPN-position-papers-and-reports/2014-eapn-handbook-Give-a-voice-to-citizens-Guidelines-for-Stakeholder-Engagement.pdf
(16) Eiropas Reģionālās sabiedriskās televīzijas pakalpojumu profesionālā asociācija.
(17) Ziņojums „Kā ES-15 dalībvalstis gūst labumu no kohēzijas politikas V4 valstīs”, kas Polijas Ekonomiskās attīstības ministrijas uzdevumā izstrādāts saistībā ar ex post novērtējumu un prognozēm par V4 valstīs īstenotās kohēzijas politikas rezultātā radītajām priekšrocībām ES-15 valstīm.

Juridisks paziņojums