Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2147(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0209/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0209/2017

Debates :

PV 12/06/2017 - 14
CRE 12/06/2017 - 14

Balsojumi :

PV 13/06/2017 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0253

Pieņemtie teksti
PDF 467kWORD 67k
Otrdiena, 2017. gada 13. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" īstenošanas novērtējums
P8_TA(2017)0253A8-0209/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūcija par pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (2016/2147(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmumu 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1292/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Lēmumu Nr. 1312/2013/ES par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā(6),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulas (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014 un (ES) Nr. 561/2014(7) un Padomes 2014. gada 16. jūnija Regulas (ES) Nr. 642/2014(8) un (ES) Nr. 721/2014(9), ar ko izveido kopuzņēmumus saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmumus Nr. 553/2014/ES, Nr. 554/2014/ES, Nr. 555/2014/ES un Nr. 556/2014/ES(10), ar ko izveido 185. pantā paredzētās publiskā un privātā sektora partnerības, ko finansē saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”,

–  ņemot vērā Augsta līmeņa grupas jautājumos par ES pētniecības un inovācijas programmu ietekmes maksimālu palielināšanu 2017. gada 3. februāra jautājumu dokumentus(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. un 2015. gada uzraudzības ziņojumus par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Eiropas Pētniecības telpa — laiks to īstenot un sekot līdzi panāktajam” (COM(2017)0035),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (COM(2016)0950),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Stratēģijas starptautiskajai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā īstenošana” (COM(2016)0657),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0106),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Par atbildi uz ziņojumu, ko izstrādājusi Septītās pamatprogrammas ex post novērtējuma augsta līmeņa ekspertu grupa” (COM(2016)0005),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem 2014. gadā” (COM(2015)0401),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2014. un 2015. gada ziņojumus „Sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu integrēšana pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”: dalībnieki, budžets un disciplīnas”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Labāks regulējums uz inovāciju vērstiem ieguldījumiem ES līmenī” (SWD(2015)0298),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Eiropas Pētniecības telpa — 2014. gada progresa ziņojums” (COM(2014)0575),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” (COM(2014)0339),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Otrais operatīvais ziņojums par izglītību un apmācību kodolenerģētikas jomā Eiropas Savienībā” (SWD(2014)0299),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „NJT pamatiniciatīvas — jauna partnerības pieeja, lai risinātu vērienīgus uzdevumus zinātnes jomā un veicinātu inovācijas Eiropā” (SWD(2014)0283),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kopīgo tehnoloģiju ierosmju „Clean Sky”, „Kurināmā elementi un ūdeņradis” un „Novatorisku zāļu ierosme” kopuzņēmumu otrais starpposma novērtējums” (COM(2014)0252),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par kopīgo tehnoloģiju ierosmju (KTI) un publiskā un privātā sektora partnerību nozīmi un ietekmi pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanā, lai panāktu ilgtspējīgas pārmaiņas rūpniecībā(12),

–   ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu(13),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. marta rezolūciju par ES līdzekļiem dzimumu līdztiesības jomā(14),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par inovāciju sinerģiju — Eiropas strukturālie un investīciju fondi, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un citi Eiropas inovāciju fondi un ES programmas(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par kohēzijas politiku un pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3)(16),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0209/2017),

A.  tā kā pamatprogramma „Apvārsnis 2020” ir ES vērienīgākā centralizēti pārvaldītā pētniecības un inovācijas programma un pasaulē vērienīgākā pētniecības un inovācijas programma, ko finansē no publiskajiem līdzekļiem;

B.  tā kā sarunās par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) Parlaments pieprasīja EUR 100 miljardus, nevis EUR 77 miljardus, par ko bija sākotnēji panākta vienošanās; tā kā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžets šķiet ļoti ierobežots, lai pilnībā izpētītu izcilības potenciālu un pienācīgi reaģētu uz sabiedrības problēmām, ar ko saskaras Eiropas un pasaules sabiedrība;

C.  tā kā Augsta līmeņa grupas pētniecības un inovācijas programmu ietekmes palielināšanas jautājumos ziņojums un starpposma novērtējums, kas paredzēts 2017. gada 3. ceturksnī, veidos pamatu Devītās pamatprogrammas struktūrai un saturam, un priekšlikums par to tiks publicēts 2018. gada pirmajā pusē;

D.  tā kā ekonomikas un finanšu krīze bija noteicošais faktors, izstrādājot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; tā kā jaunas problēmas, jaunas politiskās un sociāli ekonomiskās paradigmas un ieilgušās globālās tendences, ļoti iespējams, noteiks, kāda būs nākamā pamatprogramma;

E.  tā kā pamatprogrammas pamatā jābūt Eiropas vērtībām, zinātnes neatkarībai, atvērtībai, daudzveidībai, augstiem Eiropas ētiskajiem standartiem, sociālajai kohēzijai un iedzīvotāju vienlīdzīgai piekļuvei risinājumiem un atbildēm, ko tā sniedz;

F.  tā kā ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir svarīgi Eiropas ekonomikas un sociālajai attīstībai un konkurētspējai pasaules līmenī; tā kā zinātnes izcilības nozīme jauninājumu un ilgtermiņa konkurētspējas priekšrocību veicināšanā ir jāatspoguļo Devītās pamatprogrammas finansējumā;

Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” struktūra, filozofija un īstenošana

1.  uzskata, ka vairāk nekā trīs gadus pēc pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas uzsākšanas ir pienācis laiks, lai Parlaments izstrādātu savu nostāju par tās starpposma novērtējumu un redzējumu attiecībā uz jauno Devīto pamatprogrammu;

2.  atgādina, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķis ir veicināt tādas sabiedrības un ekonomikas izveidi, kas balstīta uz zināšanām un inovāciju, un stiprināt zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un visbeidzot Eiropas konkurētspēju, piesaistot papildu gan publisko, gan privāto finansējumu pētniecībai un attīstībai un palīdzot sasniegt mērķi — līdz 2020. gadam pētniecībai un attīstībai novirzīt 3 % no IKP; pauž nožēlu par to, ka 2015. gadā ES pētniecībā un attīstībā ieguldīja tikai 2,03 % no IKP, — atsevišķi rādītāji dažādām valstīm ir no 0,46 % līdz 3,26 %(17), toties galvenie konkurenti pasaulē pētniecības un attīstības izdevumu ziņā apsteidz ES;

3.  atgādina, ka Eiropas Pētniecības telpas (EPT) tiešie konkurenti ir pasaules pētniecības reģioni, kuriem ir visaugstākie rādītāji, un ka tālab EPT stiprināšana ir Eiropas kopīgs pienākums; mudina attiecīgās dalībvalstis sniegt pienācīgu ieguldījumu, lai sasniegtu ES mērķi — pētniecībai un attīstībai novirzīt 3 % no IKP; norāda, ka kopējais palielinājums 3 % apmērā Eiropas pētniecībai un inovācijai gadā papildus nodrošinātu vairāk nekā EUR 100 miljardus;

4.  uzsver, ka Septītās pamatprogrammas novērtējums un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” uzraudzība norāda uz to, ka ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma ir sekmīga un neapšaubāmi rada ES pievienoto vērtību(18); atzīst, ka joprojām pastāv iespējas uzlabot pamatprogrammu un turpmākās programmas;

5.  uzskata, ka tās sekmīgu īstenošanu nodrošina daudznozaru un uz sadarbību vērsta struktūra, kā arī prasības attiecībā uz izcilību un ietekmi;

6.  apzinās, ka pamatprogrammas mērķis ir stimulēt rūpniecības nozares pārstāvju dalību, lai palielinātu rūpniecības nozares ieguldījumus pētniecībā un attīstībā(19); norāda, ka rūpniecības nozares, tostarp MVU, dalība ir ievērojami plašāka nekā Septītajā pamatprogrammā; tomēr atgādina, ka rūpniecība kopumā nav pietiekami palielinājusi savu pētniecības un attīstības izdevumu daļu, par ko tika panākta vienošanās Barselonas Eiropadomes secinājumos(20); prasa Komisijai izvērtēt finansējuma Eiropas pievienoto vērtību un nozīmi sabiedrībai attiecībā uz rūpniecības virzītiem instrumentiem, piemēram, kopīgām tehnoloģiju ierosmēm (KTI)(21), kā arī visu kopīgo ierosmju saskaņotību, atvērtību un pārredzamību(22);

7.  norāda, ka par programmas budžetu, pārvaldību un īstenošanu ir atbildīgas vairāk nekā 20 dažādas ES struktūras; jautā, vai tādējādi netiek īstenoti pārmērīgi koordinēšanas centieni, sarežģītas administratīvās procedūras un nenotiek dublēšanās; aicina Komisiju rīkoties, lai panāktu racionalizāciju un vienkāršošanu;

8.  norāda, ka 2. un 3. pīlārs galvenokārt ir vērsts uz augstākiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem (TGL), tādējādi, iespējams, ierobežojot tādu novatorisku inovāciju apguvi nākotnē, kuras ietver vēl neīstenotie pētniecības projekti ar zemākiem TGL; prasa panākt līdzsvaru starp TGL, lai veicinātu visu vērtības ķēdi; uzskata, ka TGL var izslēgt inovāciju veidus, kas nav saistīti ar tehnoloģijām un ko rada fundamentālos vai lietišķos pētījumos, jo īpaši sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā;

9.  aicina Komisiju piedāvāt mazo, vidējo un lielo projektu līdzsvarotu kopumu; norāda, ka ir palielinājies vidējais finansējums projektiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un ka lielāki projekti sastopas ar lielākām grūtībām attiecībā uz priekšlikuma sagatavošanu un projektu pārvaldību, kas dod priekšrocības dalībniekiem ar lielāku pieredzi ar pamatprogrammām, rada šķēršļus jaunpienācējiem un koncentrē finansējumu nelielā skaitā iestāžu;

Budžets

10.  uzsver, ka pašreizējais satraucoši zemais sekmības līmenis, kas nepārsniedz 14 %(23), ir negatīva tendence salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu; uzsver, ka pārmērīgi liela skaita priekšlikumu iesniegšana padara finansējumu nepieejamu lielam skaitam ļoti augstas kvalitātes projektu, un pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) samazinājumi ir padziļinājuši šo problēmu; aicina Komisiju pārtraukt samazinājumus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžetā;

11.  uzsver budžeta spiedienu, ar ko saskaras Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas; pauž nožēlu par negatīvajām sekām, ko ES budžeta maksājumu krīze atstājusi uz programmas īstenošanu pašreizējās DFS pirmo gadu laikā; cita starpā norāda uz mākslīgu kavējumu, kas aptver uzaicinājumus EUR 1 miljarda apmērā 2014. gadā, un ievērojamo priekšfinansējuma līmeņa samazinājumu jaunajām programmām; šajā sakarībā uzsver, ka saskaņā ar DFS regulas 15. pantu 2014.–2015. gadā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” tika pārnesti līdzekļi; uzsver, ka šie pārnestie līdzekļi tika pilnībā apgūti, apliecinot spēcīgu sniegumu un spēju apgūt pat vēl vairāk līdzekļu; uzsver, ka šī līdzekļu pārnešana nemaina kopējo programmu finansējumu, kas nozīmē attiecīgi mazāku apropriāciju apjomu DFS otrajā pusē; aicina abas budžeta lēmējiestādes un Komisiju nodrošināt atbilstošu maksājumu apropriāciju līmeni turpmākajos gados un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu jaunu maksājumu krīzi pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pēdējos gados;

12.  uzsver, ka programma “Apvārsnis 2020” ir galvenokārt balstīta uz dotācijām un jo īpaši vērsta uz fundamentālas un uz sadarbību balstītas pētniecības finansēšanu; uzstāj, ka ieguldījumi pētniecībā var būt ļoti riskanti ieguldītājiem un ka ir jāfinansē pētniecība, izmantojot dotācijas; šajā sakarībā uzsver, ka jebkurā gadījumā daudzām publiskajām iestādēm bieži vien ir juridiski liegts uzņemties aizdevumus; pauž nožēlu par tendenci dažos gadījumos atteikties no dotācijām un izmantot aizdevumus; atzīst, ka augstam TGL, kas ir tuvs komerciālai darbībai, vajadzētu būt pieejamiem finanšu instrumentiem, izmantojot InnovFin finanšu instrumentus un ārpus pamatprogrammas (piemēram, EIB, EIF shēmas);

13.  uzsver, ka vairākas dalībvalstis nepilda savas valsts līmenī uzņemtās saistības attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā; uzsver, ka 3 % no IKP mērķis ir jāsasniedz un pauž cerību, ka šo mērķi ir iespējams palielināt līdz lielāko ES konkurentu pasaulē līmenim cik drīz vien iespējams; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis virzīt valsts stratēģijas tā, lai sasniegtu šo mērķi, un prasa paredzēt struktūrfondu daļu pētniecības un attīstības darbībām un programmām, jo īpaši ieguldījumiem resursu palielināšanā un pētniecības infrastruktūras un algu jomā, kā arī atbalstīt pamatprogrammas priekšlikumu sagatavošanas un projektu pārvaldības darbības;

Vērtēšana

14.  apstiprina, ka “izcilībai” būtu jāpaliek visbūtiskākajam vērtēšanas kritērijam visos trijos pamatprogrammas pīlāros, ņemot pašreizējos “ietekmes” un “īstenošanas kvalitātes un efektivitātes” kritērijus, kas varētu palīdzēt norādīt uz projekta pievienoto vērtību ES; tāpēc aicina Komisiju izpētīt veidus, kā ņemt vērā “ietekmes” un “īstenošanas kvalitātes un efektivitātes” kritērijus: nepietiekami pārstāvēto ES reģionu līdzdalības trūkumu, nepietiekami pārstāvēto zinātnes nozaru, piemēram, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu, iekļaušanu un infrastruktūras, ko finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), izmantošanu, kas šķiet būtiski, lai sekmīgi īstenotu Eiropas Pētniecības telpu un nodrošinātu sinerģijas starp pamatprogrammu un ESIF;

15.  aicina vērtētājus labāk un pārredzamāk veikt izvērtējumu un kvalitātes pārbaudi; uzsver vajadzību uzlabot atgriezenisko saiti ar dalībniekiem visā izvērtēšanas procesā un prasa ņemt vērā neveiksmīgo pieteikumu iesniedzēju sūdzības par to, ka vērtēšanas kopsavilkuma ziņojumi (ERS) nav pietiekami izvērsti un ka tajos trūkst skaidrības par to, kas būtu darāms citādi, lai pieteikums būtu veiksmīgs; tādēļ aicina Komisiju līdz ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēt sīki izstrādātus vērtēšanas kritērijus, lai sniegtu dalībniekiem detalizētākus un informatīvākus ERS, un organizēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus tā, lai nepieļautu pārmērīgi liela skaita priekšlikumu iesniegšanu, kas negatīvi ietekmē pētnieku motivāciju un programmas reputāciju;

16.  aicina Komisiju sniegt plašāku “ietekmes” definīciju, ņemot vērā gan ekonomiskās, gan sociālās sekas; uzsver, ka pamata pētniecības projektu ietekmes novērtēšanai arī turpmāk jābūt elastīgai; aicina Komisiju saglabāt līdzsvaru starp augšupējiem un lejupējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā arī analizēt, kura novērtējuma procedūra (viena vai divu posmu) ir lietderīgāka, lai izvairītos no pārmērīgi liela skaita priekšlikumu iesniegšanas, un veikt kvalitatīvus pētījumus;

17.  prasa Komisijai, ņemot vērā ietekmi uz ilgtspēju, izvērtēt, cik lielā mērā būtu lietderīgi lielāku uzmanību pievērst konkrētiem tematiem;

18.  aicina Komisiju padarīt pieejamāku dalībnieku portālu, kā arī paplašināt valstu kontaktpunktu tīklu un piešķirt tam vairāk līdzekļu, lai īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem nodrošinātu efektīvu pakalpojumu projektu priekšlikumu iesniegšanas un izvērtēšanas laikā;

19.  uzskata, ka Eiropas Pētniecības padomei būtu jāiesaistās projektos, kas veicina sadarbību Eiropā, jo īpaši jāiesaista reģioni un iestādes ar zemākām spējām, lai ES pētniecības un inovācijas politiku un zinātību izplatītu visā ES teritorijā;

Transversāli jautājumi

20.  norāda, ka ieinteresētās personas kopumā ļoti atzinīgi vērtē pamatprogrammas „Apvārsnis 20202” struktūru, jo īpaši uz sabiedrības problēmu risināšanu vērsto pieeju; aicina Komisiju turpināt atbalstīt uz sabiedrības problēmu risināšanu vērstu pieeju un uzsver, cik būtiska nozīme ir augstskolu, pētniecības organizāciju, rūpniecības nozares (īpaši MVU) un citu dalībnieku kopīgiem pētījumiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju novērtēt sabiedrības problēmu risināšanas atbilstību un to atsevišķos budžetus, pamatojoties uz pašreizējo ekonomisko, sociālo un politisko kontekstu pamatprogrammas īstenošanas laikā un ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu;

21.  atzīst Komisijas centienus vienkāršot pārvaldību un saīsināt laikposmu no uzaicinājuma publicēšanas līdz dotācijas piešķiršanai; aicina Komisiju turpināt centienus samazināt birokrātiju un vienkāršot pārvaldību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest vienreizēju maksājumu, lai vienkāršotu pārvaldību un revīzijas;

22.  prasa Komisijai novērtēt, vai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” jaunieviestie, vienkāršotie finansēšanas modeļi, kā paredzēts, ir palielinājuši rūpniecības nozares līdzdalību; aicina šajā ziņā izvērtēt finansēšanas modeļa efektivitāti;

23.  prasa Komisijai izvērtēt, cik lielā mērā valsts vai īpašu norēķinu sistēmu izmantošana noteikumos, kas reglamentē līdzdalību sistēmā, paredzētās sistēmas vietā, varētu samazināt Eiropas finansēto projektu izvērtēšanas procesu un tādējādi samazināt kļūdu daudzumu; šajā sakarībā aicina veidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātu un veikt vienotu revīziju;

24.  norāda, ka fondu sinerģijai ir izšķiroša nozīme, lai palielinātu ieguldījumu efektivitāti; uzsver, ka RIS3 ir būtisks instruments, lai veicinātu sinerģiju, izstrādājot valsts un reģionālā līmeņa satvaru ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un inovācijā, un šajā nolūkā tas būtu jāatbalsta un jāstiprina; pauž nožēlu par to, ka pastāv būtiski šķēršļi sinerģijas pilnīgai īstenošanai(24); tādēļ cenšas panākt, lai tiktu saskaņoti noteikumi un procedūras attiecībā uz pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem, ko finansē no ESI fondiem un pamatprogrammas līdzekļiem, un norāda, ka izcilības zīmoga sistēmas efektīva izmantošana būs iespējama tikai tad, ja tiks izpildīti iepriekš minētie nosacījumi; prasa Komisijai daļu no ESI fondiem paredzēt RIS3 sinerģijai ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; aicina Komisiju pārskatīt valsts atbalsta noteikumus un atļaut struktūrfondu projektus pētniecības un attīstības jomā pamatot ar pamatprogrammas noteikumiem, vienlaikus garantējot to pārredzamību; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pareizu papildināmības principa piemērošanu, kas praksē nozīmē to, ka iemaksas no Eiropas fondiem nedrīkst aizstāt valsts vai līdzvērtīgus izdevumus, ko veic dalībvalsts reģionos, uz kuriem šis princips attiecas;

25.  norāda, ka veiksmīgai EPT īstenošanai ir vajadzīga pilnīga pētniecības, attīstības un inovācijas potenciāla izmantošana visās dalībvalstīs; atzīst problēmu saistībā ar līdzdalības atšķirībām programmā “Apvārsnis 2020” un uzskata, ka šī problēma ir jārisina gan ES, gan valstu līmenī, tostarp ar ESIF starpniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis pielāgot esošos rīkus vai pieņemt jaunus pasākumus, lai mazinātu šīs atšķirības, piemēram, ar tīklošanas rīku izveidi pētniekiem; atzinīgi vērtē izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas politiku; aicina Komisiju izvērtēt, vai trīs paplašināšanas instrumenti ir sasnieguši savus konkrētos mērķus: nodrošināt pietiekamus budžeta līdzekļus un līdzsvarotu instrumentu kopumu, kas palīdz novērst atšķirības ES pētniecības un inovācijas jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt skaidrus noteikumus, kas ļautu pilnībā īstenot izcilības zīmoga sistēmu un izpētīt finansēšanas sinerģijas; aicina Komisiju izveidot mehānismus, kas ļautu ietvert pamatprogrammā pētniecības infrastruktūras projektus, kas finansēti no ESIF; prasa pārskatīt rādītājus, ko izmanto, lai noteiktu „nepietiekami pārstāvētās” valstis un reģionus, un regulāri pārbaudīt minēto valstu un reģionu sarakstu pamatprogrammas īstenošanas laikā;

26.  norāda, ka Komisijas gada ziņojumos par pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanu 2014. un 2015. gadā konstatēts, ka ES-15 dalībvalstis saņēmušas 88,6 % no finansējuma, savukārt ES-13 dalībvalstīm tie bija tikai 4,5 % no finansējuma, tādējādi tas ir mazāk par asociācijas valstīm piešķirto finansējumu (6,4 %);

27.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot saikni starp Eiropas Pētniecības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu, lai atvieglotu nākamās pētnieku paaudzes apmācības iespējas; atzīst, ka ir svarīgi integrēt zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un pētniecības un uzņēmējdarbības prasmes dalībvalstu izglītības sistēmās agrīnā posmā, lai rosinātu jauniešus attīstīt šīs prasmes, jo pētniecības un attīstības jautājums būtu jārisina strukturāli, nevis cikliski vai īslaicīgi; aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot jauno pētnieku nodarbinātības stabilitāti un pievilcību;

28.  uzsver, ka ir svarīga ciešāka sadarbība starp rūpniecības nozarēm un universitāšu un zinātnisko iestāžu sistēmām, lai universitātēs un zinātniskajos centros veicinātu specializētu struktūru izveidi nolūkā stiprināt saikni ar ražošanas nozari;

29.  uzsver, ka starptautiskā sadarbība ir svarīgs Eiropas pētniecības jomas stiprināšanas līdzeklis; apstiprina, ka starptautiskās līdzdalības līmenis ir pazeminājies no 5 % Septītās pamatprogrammas īstenošanas laikā līdz 2,8 % pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā; atgādina, ka pamatprogrammai būtu jāpalīdz nodrošināt, ka Eiropa saglabā galvenā globālo norišu dalībnieka statusu, apzinoties arī zinātnes diplomātijas nozīmi; aicina Komisiju pārskatīt pamatprogrammu attiecībā uz starptautisko sadarbību un izstrādāt konkrētus tūlītējus pasākumus un ilgtermiņa stratēģisku redzējumu un struktūru, lai sasniegtu šo mērķi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā BONUS un PRIMA;

30.  uzsver, ka ir jāstiprina sadarbība Devītās pamatprogrammas ietvaros un jāizplata zinātnes diplomātija;

31.  atgādina, ka sociālo un humanitāro zinātņu integrācija nozīmē sociālo un humanitāro zinātņu pētījumus starpnozaru projektos, nevis ex post papildinājumu citādi tehnoloģiskiem projektiem, un ka aktuālākajām problēmām, ar kurām saskaras ES, vajadzīgi metodiski pētījumi, kas konceptuāli lielākā mērā vērsti uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm; norāda, ka sociālās un humanitārās zinātnes ir nepietiekami pārstāvētas pašreizējā pamatprogrammā; aicina Komisiju stiprināt sociālo un humanitāro zinātņu pētnieku iespējas piedalīties starpdisciplināros pamatprogrammas projektos un nodrošināt pietiekamu finansējumu sociālo un humanitāro zinātņu tematiem;

32.  uzsver līdzsvarotas pētniecības un inovācijas nozīmi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un prasa īstenot līdzīgu pieeju nākamajā pamatprogrammā; atzinīgi vērtē EIC(25) izveidi, taču uzstāj, ka tam nevajadzētu atkal novest pie tā, ka pētniecība tiek nošķirta no inovācijas vai finansējums tiek vēl vairāk sadrumstalots; uzsver, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” nav pietiekami vērsta uzmanība uz tā dēvētās „nāves ielejas” pārvarēšanu , kas ir galvenais šķērslis, lai no prototipiem uzsāktu masveida ražošanu;

33.  aicina Komisiju precizēt EIC mērķus, instrumentus un funkcijas un uzsver, ka ir jāizvērtē EIC izmēģinājuma projekta rezultāti; aicina Komisiju nākt klajā ar līdzsvarotu instrumentu apvienojumu EIC portfelim; uzsver, ka EIC nekādā gadījumā nevajadzētu aizstāt otro pīlāru un ka otro pīlāru nevajadzētu padarīt par instrumentu atsevišķu pasākumu atbalstam, — tam arī turpmāk jābūt vērstam uz kopīgu pētniecību; uzsver, ka jāsaglabā un jāstiprina MVU instruments un programma „Ātrais ceļš uz inovāciju”; aicina Komisiju izstrādāt mehānismus nolūkā iesaistīt MVU lielākos Devītās pamatprogrammas starpdisciplīnu projektos, lai tie varētu pilnībā izmantot savu potenciālu; aicina Komisiju saglabāt ZIK pašreizējā EIT struktūrā, uzsverot, cik svarīga ir pārredzamība un plaša ieinteresēto personu iesaiste, un analizēt to, kā EIT un ZIK var mijiedarboties ar EIC; aicina Komisiju izstrādāt regulējumu privāta riska kapitāla ieguldījumiem sadarbībā ar EIC, lai tādējādi veicinātu riska kapitāla ieguldījumus Eiropā;

34.  atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuras tuvina privāto un publisko sektoru, lai veicinātu pētniecību un inovāciju; uzsver, ka ir jāpalielina ES vadošā loma, piešķirot prioritāti publiskās pētniecības vajadzībām un pietiekamai pārredzamībai, izsekojamībai un taisnīgai atdeves sabiedrībai līmenim no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ieguldījumiem attiecībā uz galaproduktu pieņemamām cenām, pieejamību un piemērotību, jo īpaši dažās sensitīvās jomās, piemēram, veselības jomā, aizsargājot sabiedrības intereses un taisnīgu sociālo ietekmi; aicina Komisiju turpināt pētīt mehānismus, īpaši saistībā ar visu tādu projektu, ilgtermiņa izmantošanu, kurus finansē ar dotācijām, ko piešķir pamatprogrammas ietvaros, apvienojot taisnīgu atdevi sabiedrībai un stimulus rūpniecības nozares līdzdalībai;

35.  atzinīgi vērtē to, ka atvērtā piekļuve patlaban ir vispārēji piemērojams princips, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; vērš uzmanību uz to, ka virkne nozīmīgu publikāciju, kas saistītas ar projektiem līdz 2016. gada decembrim(26), apliecina, ka ir vajadzīga jauna politika par datu un zināšanu apmaiņas atzīšanu, lai nodrošinātu, ka pētniecības rezultāti un zinātniskie dati ir maksimāli pieejami; aicina Komisiju pārskatīt elastīguma kritērijus, kas varētu būt šķērslis šā mērķa sasniegšanai, un padziļināt zināšanas un attīstību;

36.  atzinīgi vērtē finansējumu „atvērto pētniecības datu izmēģinājuma projektam” kā pirmo soli, lai izveidotu „atvērtās zinātnes mākoni”; atzīst e-infrastruktūras un superskaitļošanas būtisko nozīmi un potenciālu, vajadzību iesaistīt publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību, kā arī iedzīvotāju zinātniskās darbības nozīmi, lai nodrošinātu, ka sabiedrība aktīvāk piedalās problēmu noteikšanā un risināšanā, kā arī risinājumu līdzradīšanā; aicina Komisiju un publisko un privāto pētniecības kopienu izvērtēt jaunus modeļus, kas integrē privātos mākoņu un tīklošanas resursus un publisko e-infrastruktūru, kā arī palīdz ieviest iedzīvotāju programmas zinātnes un inovācijas jomā;

37.  atzinīgi vērtē Komisijas jaunieviestos inovācijas centrus, kas vēl vairāk stiprinās Eiropas inovācijas vidi, palīdzot uzņēmumiem, jo īpaši MVU, uzlabot to uzņēmējdarbības modeļus un ražošanas procesus;

38.  mudina valsts kontaktpunktus vairāk iesaistīties to projektu popularizēšanā, kuriem piešķir izcilības zīmogu, kā arī palīdzēt minētajiem projektiem rast citus valsts vai starptautiskus publiskā vai privātā finansējuma avotus, valstu kontaktpunktu tīkla ietvaros stiprinot sadarbību šajā jomā;

Ieteikumi attiecībā uz Devīto pamatprogrammu

39.  uzskata, ka ES ir iespējas kļūt par vadošu pasaules līmeņa centru pasaulē pētniecības un zinātnes jomā; turklāt uzskata, ka tāpēc Devītajai pamatprogrammai ir jākļūst par Eiropas galveno prioritāti, lai veicinātu izaugsmi, darbvietu izveidi un inovāciju;

40.  atzinīgi vērtē pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” panākumus un sviras faktoru 1:11; aicina Komisiju ierosināt palielināt Devītās pamatprogrammas kopējo budžetu EUR 120 miljardu apmērā; uzskata, ka papildus budžeta palielinājumam ir vajadzīga sistēma, kura ietver inovāciju, un tādēļ aicina Komisiju skaidrāk precizētu inovācijas jēdzienu un tās dažādos veidus;

41.  norāda, ka ES saskaras ar vairākām būtiskām un dinamiskām problēmām, un aicina Komisiju kopā ar Eiropas Parlamentu trešajā pīlārā nodrošināt līdzsvarotu un elastīgu instrumentu kopumu, kas atbilstu jauno problēmu dinamiskumam; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami elastīgs budžets īpašajām trešā pīlāra problēmām un regulāri jāpārskata minēto problēmu atbilstība;

42.  aicina Komisiju saglabāt līdzsvaru starp fundamentāliem pētījumiem un inovāciju Devītajā pamatprogrammā; norāda uz nepieciešamību stiprināt kopīgu pētniecību; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot MVU līdzdalību kopīgos projektos un inovācijās;

43.  mudina Komisiju pastiprināt sinerģijas starp Devīto pamatprogrammu un citu īpašu Eiropas finansējumu pētniecībai un inovācijai, un izveidot saskaņotus instrumentus un noteikumus attiecībā uz šiem fondiem gan ES, gan valstu līmenī un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm; aicina Komisiju arī nākamajā pamatprogrammā ņemt vērā to, ka standartizācijai ir svarīga nozīme inovācijas jomā;

44.  norāda, ka Devītajā pamatprogrammā būtu jārisina iespējamā problēma, kas saistīta ar pārmērīgi liela priekšlikumu skaita iesniegšanu un zemo panākumu līmeni pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”; ierosina apsvērt iespēju atkārtoti ieviest divposmu novērtēšanas procedūru, paredzot vienotu pirmo posmu un īpaši veidotu otro posmu, kas paredzēts izvēlētajiem pretendentiem; aicina Komisiju nodrošināt pietiekami visaptverošus ESR ar norādījumiem par to, kādā veidā priekšlikumu varētu pilnveidot;

45.  uzsver, ka arī turpmāk pētniecības pamatprogrammas centrā neapstrīdami ir jābūt Eiropas pievienotajai vērtībai;

46.  aicina Komisiju nākamajā DFS nošķirt aizsardzības pētniecību no civilās pētniecības un nodrošināt šīm divām atšķirīgajām programmām divus atsevišķus budžetus, kuri neskar ar Devīto pamatprogrammu saistītās civilās pētniecības ieceres attiecībā uz budžetu; tādēļ aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar iespējamiem veidiem, kā finansēt gaidāmo aizsardzības pētniecības programmu saskaņā ar Līgumiem un no īpaša budžeta ar jauniem līdzekļiem un atbilstīgi īpašiem noteikumiem; uzsver to, cik šajā sakarībā svarīga ir parlamentārā uzraudzība;

47.  uzskata, ka programmai „Nākotnes un jaunās tehnoloģijas” ir liels nākotnes potenciāls un ka tā ir labs instruments, ko var izmantot, lai valsts un reģionālā līmenī izplatītu inovatīvas idejas un zinātību;

48.  uzsver, ka, ņemot vērā Parīzes nolīgumu un ES klimata mērķus, ir prioritāri jānodrošina finansējums pētījumiem klimata pārmaiņu jomā un klimata datu vākšanas infrastruktūrai — jo īpaši tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis apsver iespēju ievērojami samazināt ASV vides pētniecības iestāžu budžetu;

49.  uzsver, ka Devītās pamatprogrammas galvenajiem mērķiem pētniecības un inovāciju jomā arī turpmāk vajadzētu būt šādiem: stiprināt ES konkurētspēju, radīt izaugsmi un darbvietas, sniegt jaunas zināšanas un inovāciju, lai risinātu būtiskās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, kā arī turpināt progresu attiecībā uz ilgtspējīgas Eiropas Pētniecības telpas izveidi; šajā saistībā atzinīgi vērtē pamatprogrammas pašreizējo pīlāru struktūru un aicina Komisiju saglabāt šo struktūru, lai nodrošinātu nepārtrauktību un prognozējamību; tādēļ aicina Komisiju turpināt darbu, lai panāktu programmas saskaņotību, vienkāršošanu, pārredzamību un skaidrību, kā arī vērtēšanas procesa uzlabošanu, sadrumstalotības un dublēšanās mazināšanu, kā arī nevajadzīga administratīvā sloga novēršanu;

50.  atzīst, ka administratīvie uzdevumi un pētniecība lielā mērā izslēdz cits citu; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi ierobežot ziņošanas pienākumus līdz minimumam, lai novērstu, ka birokrātija kavē inovācijas, un nodrošināt to, lai tiktu efektīvi izmantots Devītās pamatprogrammas finansējums, vienlaikus nodrošinot pētniecības autonomiju; mudina Komisiju šajā sakarībā pielikt lielākas pūles attiecībā uz vienkāršošanu;

51.  norāda, ka Komisija arvien vairāk runā par atbalstu, kas ir atkarīgs no rezultātiem; aicina Komisiju precīzāk definēt terminu „rezultāti”;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt sinerģiju starp pamatprogrammu un citiem fondiem, lai atrisinātu pētniecības nepietiekamības problēmu, ar ko saskaras konverģences reģioni dažās dalībvalstīs, piemērojot papildināmības principu; pauž nožēlu par to, ka finanšu piešķīrumi no struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem var samazināt valsts pētniecības un attīstības izdevumus reģionos, kuros šos līdzekļus var izmantot, un uzstāj, ka šādiem finanšu piešķīrumiem jāpapildina valstu publiskie izdevumi; aicina Komisiju un dalībvalstis arī nodrošināt, ka publiskais finansējums pētniecībai un inovācijai tiek uzskatīts par ieguldījumu nākotnē, nevis izmaksām;

53.  norāda, ka ieguldījumus pētniecībā un inovācijā no struktūrfondiem var veikt tikai tad, ja dalībvalstīs ir tam pienācīgi radīts labvēlīgs pamats; tādēļ aicina izveidot ciešāku saikni starp konkrētām valstīm paredzētiem ieteikumiem attiecībā uz strukturālām reformām un ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā;

54.  uzsver, ka vajadzīgi jauni augstākās izcilības centi un reģioni, kā arī uzsver, cik būtiski ir turpināt attīstīt Eiropas Pētniecības telpu (EPT); uzsver nepieciešamību nodrošināt lielāku sinerģiju starp pamatprogrammu, ESIF un ESI fondiem, lai sasniegtu šo mērķi; aicina izstrādāt politiku, lai likvidētu šķēršļus, ar ko saskaras austrumu un dienvidu valstis, piemēram, zemāka atalgojuma problēmu, lai tādējādi izvairītos no intelektuālā darbaspēka emigrācijas; prasa projekta izcilību atzīt par prioritāru salīdzinājumā ar tā dēvēto vadošo elites iestāžu izcilību;

55.  uzskata, ka ir nepieciešams iekļaut spēcīgākus stimulus izmantot ESI fondus investīcijām pētniecībā un inovācijā gadījumos, kad pastāv konkrētām valstīm adresēti ieteikumi šajā sakarībā vai kad ir atklāti trūkumi; secina, ka ESI fondu investīcijas pētniecībā un inovācijā 2014.–2020. gada laikposmā sasniegs EUR 65 miljardus; tādēļ ierosina, lai izveidotā ESI fondu izpildes rezerve dalībvalstīs tiek izmantota, ieguldot pētniecībā un inovācijā ievērojamu daļu ieņēmumu no strukturālajiem fondiem;

56.  atzinīgi vērtē izcilības zīmoga principu un potenciālu kā kvalitātes apliecinājumu sinerģijai starp ESI fondiem un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, taču norāda, ka tas nav pietiekami piemērots praksē, jo dalībvalstīs nav pietiekamu finanšu resursu; uzskata, ka projekti, kuri iesniegti finansējuma saņemšanai saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un atbilst stingriem atlases un piešķiršanas kritērijiem ar pozitīvu iznākumu, bet kurus nevar finansēt budžeta ierobežojumu dēļ, būtu jāfinansē no ESI fondu līdzekļiem, ja šādi līdzekļi ir pieejami minētajam nolūkam; norāda, ka līdzīgs mehānisms būtu arī jānosaka attiecībā uz kopīgiem pētniecības projektiem;

57.  aicina Komisiju nodrošināt Devītajā pamatprogrammā augstāka līmeņa atbalstu jauniem pētniekiem, piemēram, Eiropas mēroga tīkla veidošanas instrumentus, un pastiprināt finansēšanas shēmas pētniekiem iesācējiem, kuriem ir mazāk nekā divu gadu pieredze pēc zinātņu doktora grāda iegūšanas;

58.  ņem vērā, ka Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības ir plaši atzīts finansējuma avots, kas veicina pētnieku mobilitāti un jauno zinātnieku pilnveidi; uzskata, ka nepārtrauktības nolūkos būtu vēlams nodrošināt, ka Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības tiek finansētas arī Devītajā pamatprogrammā;

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk veicināt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kuriem ir jāpapildina, nevis jāaizstāj publiskā sektora ieguldījumi; atgādina, ka divām trešdaļām no mērķa veltīt pētniecības un attīstībai 3 % no IKP ir jānāk no privātā sektora(27); atzinīgi vērtē nozares līdz šim īstenotos centienus, ņemot vērā kopumā ierobežotos resursus publiskā sektora izdevumiem pētniecības un attīstības jomā, un aicina privāto sektoru vairāk ieguldīt pētniecībā un attīstībā, kā arī atklātajā piekļuvē un atvērtajā zinātnē; aicina Komisiju noteikt lielo rūpniecības uzņēmumu līdzdalības līmeni (ar aizdevumiem, dotācijām vai uz sava rēķina) atkarībā no projekta Eiropas pievienotā vērtības mēroga un tā potenciāla būt MVU virzītājspēkam, vienlaikus ņemot vērā katras nozares īpatnības un vajadzības; aicina Komisiju uzraudzīt iemaksas natūrā, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir jauni un patiesi;

60.  aicina Komisiju uzlabot to noteikumu pārredzamību un skaidrību, kurus piemēro publiskā un privātā sektora sadarbībai Devītās pamatprogrammas projektos, ņemot vērā novērtējumā ietvertos rezultātus un ieteikumus; aicina Komisiju pārbaudīt un novērtēt pašreizējos publiskā un privātā sektora partnerību instrumentus;

61.  uzsver, ka uzņēmumu līdzdalība būtu jāturpina veicināt neatkarīgi no MVU instrumenta, jo daudzās jomās uzņēmumiem ir nepieciešamās zināšanas un tie sniedz būtisku finansiālo ieguldījumu;

62.  pauž nožēlu par pretrunīgajiem rezultātiem, kas panākti pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, pievēršot vērību dzimumu līdztiesības aspektam, jo vienīgais sasniegtais mērķis ir sieviešu īpatsvars konsultantu grupās, savukārt sieviešu īpatsvars projektu vērtēšanas komitejās un projektu koordinatoru vidū, kā arī dzimumu aspekts pētniecības un inovācijas saturā joprojām ir zem mērķa līmeņa; uzsver nepieciešamību uzlabot līdzdalību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Devītajā pamatprogrammā un sasniegt mērķa līmeņus, kas noteikti regulā par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, un aicina Komisiju veikt izpēti, lai atklātu šķēršļus vai grūtības, kas var izraisīt sieviešu nepietiekamu pārstāvību šajā programmā; mudina dalībvalstis saskaņā ar EPT mērķiem izveidot dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarotu tiesisko un politisko vidi un nodrošināt stimulus pārmaiņām; atzinīgi vērtē Komisijas norādījumus par dzimumu līdztiesību programmā “Apvārsnis 2020”(28); atgādina, ka saskaņā ar šiem norādījumiem dzimumu līdzsvars ir viens no faktoriem, ko ņem vērā, piešķirot prioritāti priekšlikumiem ar tādu pašu vērtējumu, kuri pārsniedz robežvērtību;

63.  norāda, ka nākamajā pamatprogrammā būs jāņem vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un tās ietekme; norāda, ka pētniecību un inovāciju pozitīvi ietekmē skaidrs un stabils ilgtermiņa satvars un tas ka Apvienotā Karaliste ir līdere zinātnes jomā; pauž cerību, ka tīkli un sadarbība starp Apvienoto Karalisti un ES varētu turpināties pētniecības jomā un, ka, ievērojot zināmus nosacījumus, varētu ātri rast stabilu un pieņemamu risinājumu, lai nodrošinātu, ka ES nezaudē iespējas saistībā ar programmā “Apvārsnis 2020” un Devītajā pamatprogrammā radītajiem zinātniskajiem rezultātiem;

o
o   o

64.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 948. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.
(6) OV L 347, 20.12.2013., 892. lpp.
(7) OV L 169, 7.6.2014., 54.–178. lpp.
(8) OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.
(9) OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp
(10) OV L 169, 7.6.2014., 1.–53. lpp.
(11) http://ec.europa.eu/research/evaluations/pdf/hlg_issue_papers.pdf .
(12) OV C 34, 2.2.2017., 24. lpp.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0052.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0075.
(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0311.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0320.
(17) EPRS 2017. gada februāra pētījums „ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma „Apvārsnis 2020”. Eiropas Īstenošanas novērtējums”.
(18) Saņemts vairāk nekā 130 000 priekšlikumu, parakstīts 9000 dotāciju līgumu, īstenota līdzdalība 50 000 projektu un piešķirti EUR 15,9 miljardi ES finansējuma.
(19) Divas trešdaļas no pētniecībai un attīstībai piešķirtajiem 3 % no IKP būtu jānodrošina rūpniecības nozarei. Skatīt Eurostat datus par privātajiem izdevumiem pētniecībai un attīstībai: http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tsc00031&plugin=1
(20) http://ec.europa.eu/invest-in-research/pdf/download_en/barcelona_european_council.pdf
(21) Kopumā 7 KTI ir piešķirti vairāk nekā EUR 7 miljardi no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma, aptuveni 10 % no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta un vairāk nekā 13 % no faktiski pieejamā finansējuma uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (aptuveni EUR 8 miljardi gadā 7 gadu laikposmā).
(22) Skatīt Padomes 2015. gada 29. maija sanāksmes secinājumus.
(23) EPRS 2017. gada februāra pētījums „ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma „Apvārsnis 2020”. Eiropas Īstenošanas novērtējums”.
(24) Vērienīga pētniecības infrastruktūra atbilst ERAF tvērumam un mērķiem, taču ERAF finansējumu, ko piešķir valsts līmenī, nevar izmantot, lai to līdzfinansētu; būvniecības izmaksas, kas saistītas ar jaunu pētniecības infrastruktūru, ir attiecināmas izmaksas saskaņā ar ERAF, taču darbības un personāla izmaksas tādas nav.
(25) Komisijas paziņojums „Eiropas topošie līderi. Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” (COM(2016)0733).
(26) OpenAIRE ziņojums: Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” no projektu kopskaita (10684) ir pabeigti 19 % projektu, savukārt 8667 projekti vēl tiek īstenoti. OpenAIRE ir konstatētas 6133 publikācijas, kuras saistītas ar 1375 pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektiem.
(27) Skatīt Padomes 2015. gada 29. maija sanāksmes secinājumus.
(28) Skatīt Komisijas norādījumus par dzimumu līdztiesību programmā “Apvārsnis 2020”. http://eige.europa.eu/sites/default/files/h2020-hi-guide-gender_en.pdf

Juridisks paziņojums