Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/0231(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0208/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0208/2017

Debates :

PV 13/06/2017 - 3
CRE 13/06/2017 - 3
PV 16/04/2018 - 20
CRE 16/04/2018 - 20

Balsojumi :

PV 14/06/2017 - 8.1
CRE 14/06/2017 - 8.1
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2018 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0256
P8_TA(2018)0097

Pieņemtie teksti
PDF 811kWORD 83k
Trešdiena, 2017. gada 14. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi nolūkā izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības ***I
P8_TA(2017)0256A8-0208/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. jūnija pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām
par klimata politikas pasākumiem Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildei, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (Klimata politikas pasākumu regula Parīzes nolīguma īstenošanai)
Grozījums Nr 2
Regulas priekšlikums
1.aatsauce (jauna)
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,
Grozījums Nr 3
Regulas priekšlikums
1.batsauce (jauna)
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,
Grozījums Nr 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  2016. gada 10jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, ka ES jāratificē Parīzes nolīgums. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.
(3)  Padome Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gada 5. oktobrī pēc tam, kad 2016. gada 4. oktobrī piekrišanu bija sniedzis Eiropas Parlaments. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, un nolīguma 2. pantā ir noteikts, ka ar šo nolīgumu tiecas panākt, lai pasaule noteiktāk stātos pretim klimata pārmaiņu draudiem ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā, un tādēļ cita starpā: a) globālo vidējās temperatūras pieaugumu noturēt krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, apzinoties, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; b) vairot spēju pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kas iespējama ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu, c) finanšu plūsmas pieskaņot virzībai uz zemāku siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu un klimatnoturīgu attīstību.
Parīzes nolīgumā ir arī noteikts, ka nolīguma pusēm ir jārīkojas, lai attiecīgā gadījumā saglabātu vai uzlabotu siltumnīcefekta gāzu piesaistīšanas un uzkrāšanas sistēmas, tostarp mežus.
Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.
Grozījums Nr 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Parīzes nolīgums aizstāj pieeju, ko paredz 1997. gada Kioto protokols, kurš pēc 2020. gada vairs nebūs spēkā.
(4)  Parīzes nolīgums aizstāj pieeju, ko paredz 1997. gada Kioto protokols, kurš pēc 2020. gada vairs nebūs spēkā. Līdz ar to turpmāk vairs netiks izmantotas arī ar Kioto protokolu saistītās zaļo investīciju sistēmas, kas nodrošina finansiālu atbalstu emisiju samazināšanas projektiem dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.
Grozījums Nr 6
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Vides padome 2009. gada 21. oktobra sanāksmē atbalstīja mērķi, kuru Savienība noteica, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) viedokli par emisiju samazinājumu, kas jāpanāk visām attīstītajām valstīm kā grupai, proti, mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisiju apjomu par 80 līdz 95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Grozījums Nr 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem, ka vajadzīgi attiecīgi stimuli visās rīcībpolitikas jomās. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kas ļaus iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.
(5)  Pāreja uz tīru enerģiju un bioekonomiku nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem visās rīcībpolitikas jomās un ka ir vajadzīgi stimuli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem ir mazāks kapitāls, un mazām lauku saimniecībām, lai tie varētu pielāgot savus darījumdarbības modeļus. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kurā priekšroka dota energoefektivitātei un kuras mērķis ir apgādāt iedzīvotājus ar drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, kā arī piemērot stingru ilgtspējas un emisiju samazināšanas politiku bioloģiskas izcelsmes resursu izmantošanai, lai ar tiem aizstātu fosilos resursus. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.
__________________
__________________
16 COM(2015)0080.
16 COM(2015)0080.
Grozījums Nr 8
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK19 iedibināto pieeju, kas paredz ikgadējus un saistošus valstij noteiktus ierobežojumus, vajadzētu izmantot arī 2021.–2030. gadā: trajektorijas aprēķina izejas punkts 2020. gadā būtu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2016.–2018. gadā, bet trajektorijas beigu punkts būtu katrai dalībvalstij noteiktais ierobežojums 2030. gadam. Ir paredzēts, ka 2021. gadā tiks pielāgots tām dalībvalstīm iedalītais emisijas apjoms, kam vienlaikus ir pozitīvs ierobežojums saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK un pieaugošs iedalītais emisijas apjoms laikā no 2017. līdz 2020. gadam, kas noteikts saskaņā ar Lēmumiem 2013/162/ES un 2013/634/ES, tādējādi atspoguļojot šo dalībvalstu iespējas šajos gados emisijas palielināt. Eiropadome ir secinājusi, ka esošo elastības iespēju pieejamība un izmantošana ETS neaptvertajos sektoros būtu ievērojami jākāpina, lai nodrošinātu Savienības kopīgo centienu izmaksefektivitāti un emisiju uz vienu iedzīvotāju konverģenci līdz 2030. gadam.
(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK19 iedibināto pieeju, kas paredz ikgadējus un saistošus valstij noteiktus ierobežojumus, vajadzētu izmantot arī 2021.–2030. gadā: trajektorijas aprēķina izejas punkts 2018. gadā būtu vai nu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2016.–2018. gadā, vai 2020. gadā iedalītā ikgadējā emisijas apjoma vērtība (izvēloties zemāko no šīm divām vērtībām), bet trajektorijas beigu punkts būtu katrai dalībvalstij noteiktais ierobežojums 2030. gadam. Lai atalgotu agrīnu rīcību un lai palīdzētu dalībvalstīm ar mazāku investēšanas spēju, dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju nesasniedz ES vidējo rādītāju un kuru emisiju apjoms no 2013. līdz 2020. gadam ir mazāks par ikgadējiem emisijas apjomiem, kas tām saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK iedalīti laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, ar zināmiem nosacījumiem var pieprasīt papildu apjoma iedalīšanu no rezerves. Ir paredzēts, ka 2021. gadā papildus tiks pielāgots tām dalībvalstīm iedalītais emisijas apjoms, kurām vienlaikus ir pozitīvs ierobežojums saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK un pieaugošs iedalītais emisijas apjoms laikā no 2017. līdz 2020. gadam, kas noteikts saskaņā ar Lēmumiem 2013/162/ES un 2013/634/ES, tādējādi atspoguļojot šo dalībvalstu iespējas šajos gados emisijas palielināt. Eiropadome ir secinājusi, ka esošo elastības iespēju pieejamība un izmantošana ETS neaptvertajos sektoros būtu ievērojami jākāpina, lai nodrošinātu Savienības kopīgo centienu izmaksefektivitāti un emisiju uz vienu iedzīvotāju konverģenci līdz 2030. gadam.
_________________
_________________
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).
Grozījums Nr 9
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Tā kā Savienībai ir jāsāk īstenot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, šajā regulā ir noteikta emisiju samazināšanas ilgtermiņa trajektorija, lai no 2031. gada samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas šī regula. Šī regula arī palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķi šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās.
Grozījums Nr 10
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Lai savu lietderību nezaudētu tirgus stabilitātes rezerve, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/18141a, to kvotu skaits, kuras anulētas tāpēc, ka pēc ES ETS kvotu daudzuma samazināšanas ir izmantota šajā regulā paredzētā elastības iespēja, nebūtu jāņem vērā kā saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK anulētas kvotas, atbilstoši Lēmumam (ES) 2015/1814 nosakot kopējo kvotu skaitu, kuras attiecīgajā gadā ir apgrozībā saskaņā ar minēto lēmumu.
____________________________
1a Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.).
Grozījums Nr 11
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Virkne Savienības pasākumu palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un aprites ekonomiku, kā arī Savienības finansējuma instrumenti, kas domāti ar klimatu saistītām investīcijām.
(11)  Vairāki Savienības pasākumi palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, lielāku energoefektivitāti un aprites ekonomikas veicināšanu, kā arī Savienības finansējuma instrumenti ar klimatu saistītām investīcijām.
Grozījums Nr 12
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)  Ir jāpanāk emisiju samazināšanās un jācenšas līdz maksimumam palielināt lauksaimniecības nozares ietekmi, tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veicinātu novatoriskus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus ar vislielāko potenciālu, tostarp šādas darbības: aramzemes pārveidošana ilggadīgos zālājos; dzīvžogu, buferjoslu un koku stādījumu apsaimniekošana uz lauksaimniecības zemes; jaunas agromežsaimniecības un mežu stādīšanas sistēmas; pasākumi, ar ko nepieļauj koku izciršanu un mežu iznīcināšanu; maz kultivēta vai nekultivēta augsne un virsaugu/starpkultūru un augu atlikuma izmantošana augsnes kultivēšanai; oglekļa audits un augsnes/barības vielu apsaimniekošanas plāni; slāpekļa lietderīgāka izmantošana un nitrifikācijas inhibēšana; mitrāju/kūdrāju atjaunošana un saglabāšana; un pilnveidotas dzīvnieku audzēšanas, barošanas un apsaimniekošanas metodes, ar ko var samazināt emisiju apjomu.
Grozījums Nr 13
Regulas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)  Ar šo regulu un ar piedāvātajām elastības iespējām rosina samazināt emisijas atbilstoši citiem ar klimatu un enerģētiku saistītiem Savienības tiesību aktiem nozarēs, uz kurām attiecas šī regula, tostarp energoefektivitātes jomā. Tā kā vairāk nekā 75 % siltumnīcefekta gāzu emisiju ir saistītas ar enerģiju, būs svarīgi palielināt energoefektivitāti un taupīt enerģiju, lai panāktu emisiju samazināšanos. Tādēļ vērienīgām energoefektivitātes politikas nostādnēm ir izšķiroša nozīme, ne vien lai vēl vairāk samazinātu fosilā kurināmā importu un tā garantētu drošāku energoapgādi un patērētāju rēķinu samazināšanos, bet arī lai panāktu, ka ēkās, rūpniecībā un transportā tiek izmantots vairāk energotaupības tehnoloģiju, un tādējādi nostiprinātu ekonomikas konkurētspēju, veicinātu vietēju darbvietu radīšanu, panāktu veselības uzlabošanos un vērstos pret enerģētisko nabadzību. Pasākumi, kas veikti jomās, uz kurām attiecas šī regula, laika gaitā atmaksājas un ir izmaksu ziņā lietderīgs veids, kā palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus mērķus saskaņā ar šo regulu. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis, ieviešot šo regulu valsts politikas nostādnēs, īpašu uzmanību pievērstu katras nozares atšķirīgajam energoefektivitātes uzlabošanas un investīciju potenciālam.
Grozījums Nr 14
Regulas priekšlikums
11.c apsvērums (jauns)
(11c)   Transporta nozare ir ne vien liels siltumnīcefekta gāzu emitētājs, bet arī nozare, kurā kopš 1990. gada visstraujāk ir palielinājies enerģijas patēriņš. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis vēl vairāk censtos palielināt energoefektivitāti, sekmēt pāreju uz ilgtspējīgiem transporta veidiem un samazināt nozares lielo oglekļa atkarību. Energoresursu struktūras dekarbonizācija, veicinot zema emisiju līmeņa energoresursu izmantošanu transportam (piemēram, ilgtspējīgu biodegvielas veidu un elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu), palīdzēs sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķrādītāju atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem. To varētu veicināt, nodrošinot nozarei skaidru ilgtermiņa regulējumu, kas garantētu noteiktību un būtu pamats investīcijām.
Grozījums Nr 15
Regulas priekšlikums
11.d apsvērums (jauns)
(11d)   Enerģētikas un nozaru politikas ietekme uz saistībām, ko Savienība un dalībvalstis uzņemas klimata jomā, būtu jāvērtē ar vienotām kvantitatīvām metodēm, lai attiecīgās politikas ietekme būtu pārredzama un pārbaudāma.
Grozījums Nr 57
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Regula [...] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus, kā jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas vidisko rezultātu, proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, kā definēts Regulā [...], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 280 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā elastības iespējā tiek ņemta vērā uzskaites kategorija „apsaimniekota meža zeme”. Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, vajadzētu izvērtēt to, cik pamatīga ir „apsaimniekotas meža zemes” uzskaite, jo īpaši to, cik liela saskanība pastāv starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [...] prasībām.
(12)  Regula [...] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus par to, kā ir jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas īstenošanas rezultātu attiecībā uz vidi (proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus) ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kurš nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un attiecīgā gadījumā no apsaimniekotiem mitrājiem, kā definēts Regulā [...], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 280 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā 280 miljonu [tonnu CO2 ekv.] elastības iespējā ir līdzsvaroti ņemta vērā uzskaites kategorija „apsaimniekota meža zeme”. Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami, vajadzētu izvērtēt, cik pamatīga ir „apsaimniekotas meža zemes” uzskaite, un jo īpaši izvērtēt konsekvenci starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [...] prasībām.
Grozījums Nr 17
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Lai savstarpēji konsekventi sasniegtu daudzos Savienības mērķus, kas ir saistīti ar lauksaimniecības nozari, tostarp tādus kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, gaisa kvalitāte, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu saglabāšana, kā arī atbalsts lauku ekonomikai, būs vajadzīgas izmaiņas investīcijās un stimulos, ko atbalstītu ar Savienības pasākumiem, tādiem kā KLP. Ir būtiski, lai šajā regulā būtu ņemts vērā uzdevums palīdzēt sasniegt Savienības mežu stratēģijā noteiktos mērķus, proti, veicināt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu koksnes piedāvājumu Savienības bioekonomikas attīstībai, kā arī veicināt dalībvalstu valsts mežu politikas, Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un Savienības aprites ekonomikas stratēģijas īstenošanu.
Grozījums Nr 18
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Savukārt atskaitījumu piemērošanu vajadzētu apsvērt tikai ik pēc pieciem gadiem, lai varētu ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [...]. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.
(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksu ziņā lietderīgi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Reizi divos gados būtu jāveic pilnīga atbilstības pārbaude. Iespēja ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [...] būtu jāapsver, ievērojot minētajā regulā noteiktos intervālus. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.
Grozījums Nr 19
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Tā kā nozares, uz kurām attiecas šī regula, rada vairāk nekā pusi no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, emisiju samazināšanas politikas nostādnes šajās nozarēs ir ļoti svarīgas, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tāpēc uzraudzības, ziņošanas un turpmākas pārbaudes procedūrām saskaņā ar šo regulu vajadzētu būt pilnīgi pārredzamām. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka informācija par šīs regulas izpildi ir publiski pieejama un ka šīs regulas pārskatīšanas procesā ir panākta pienācīga ieinteresēto personu un sabiedrības līdzdalība. Tāpat arī Komisija ir aicināta izveidot efektīvu un pārredzamu sistēmu, ar kuru uzraudzīt ieviesto elastības iespēju izmantošanas rezultātus.
Grozījums Nr 20
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai kopējie samazinājumi tiktu panākti ar pēc iespējas lielāku izmaksefektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība, un tiem vajadzētu notikt abām pusēm parocīgā veidā, tostarp izmantojot izsoles vai tirgus starpniekus, kas darbojas kā aģenti, vai divpusējus nolīgumus.
(14)  Lai kopējie samazinājumi būtu izmaksu ziņā pēc iespējas lietderīgāki, būtu jāļauj dalībvalstīm daļu no tām iedalītā ikgadējā emisijas apjoma atlikt rezervē vai aizņemties. Būtu arī jāļauj dalībvalstīm daļu no tām iedalītā ikgadējā emisijas apjoma pārskaitīt citām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība, un tiem vajadzētu notikt abām pusēm parocīgā veidā, cita starpā arī izsoles kārtībā vai izmantojot tirgus starpniekus, kas darbojas kā aģenti, vai divpusējus nolīgumus.
Grozījums Nr 21
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, publiskajām iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.
(15)  Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, publiskajām iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu un efektīvi sniegt ieguldījumu tieši klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos.
Grozījums Nr 22
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 4. panta īstenošanai, saskaņā ar kuru tiks noteikti dalībvalstu ikgadējie emisijas limiti, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201121.
(17)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar ko šo regulu papildina, nosakot ikgadējo emisiju apjomu, kurš jāiedala katrai dalībvalstij.
_________________
21 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr 23
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)   Līdz ar Savienības centieniem samazināt savas emisijas ne mazāk svarīgi ir panākt, lai saskaņā ar mērķi palielināt savu pozitīvo ietekmi uz pasaules oglekļa plaukstas nospiedumu Savienība kopā ar trešām valstīm plānotu klimata jomā piemērojamus risinājumus un tādēļ kopā ar trešām valstīm īstenotu kopīgus projektus 2030. gada klimata politikas kontekstā, ņemot vērā to, ka Parīzes nolīgums attiecas uz jauno starptautiskās sadarbības mehānismu cīņai pret klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr 24
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izskatīšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties no Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.
(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izvērtēt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izvērtēšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu maiņas dinamiku un vadīties pēc Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.
Lai pildītu Parīzes nolīguma prasības, Savienības centieniem jākļūst aizvien spēcīgākiem un reizi piecos gados Savienībai jāsniedz ieguldījums, kas atspoguļo tās iespējami lielāko vērienu.
Tāpēc izvērtēšanas procesā būtu jāņem vērā Savienības mērķis līdz 2050. gadam visas tautsaimniecības mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80 līdz 95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un Parīzes nolīguma mērķis šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās. Izvērtēšana būtu jāveic, balstoties uz labākajam zinātnes atziņām, kādas vien ir pieejamas, un par pamatu ņemot sagatavošanās ziņojumu, ko izstrādājusi Eiropas Vides aģentūra.
Emisiju samazinājuma apjoms, kas dalībvalstīm jāpanāk, sākot no 2031. gada, būtu jāizvērtē, ņemot vērā tādus principus kā taisnīgums un izmaksu lietderība.
Grozījums Nr 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa
Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021.–2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi.
Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021.–2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi. Regulā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāsamazina 2. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai taisnīgi un izmaksu ziņā lietderīgi sasniegtu Savienības mērķi līdz 2030. gadam panākt samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Grozījums Nr 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a daļa (jauna)
Šīs regulas vispārējais mērķis ir dot Savienībai iespēju sākt pāriet uz mazoglekļa ekonomiku, tāpēc regulā ir noteikta prognozējama ilgtermiņa trajektorija, pēc kuras panākt, lai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms līdz 2050. gadam samazinātos par 80 līdz 95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Grozījums Nr 27
Regulas priekšlikums
2. pants – 3. punkts
3.  Šīs regulas kontekstā CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas „1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli.
3.  Šajā regulā CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas „1.A.3.A civilā aviācija”, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, uzskata par vienādām ar nulli.
Grozījums Nr 28
Regulas priekšlikums
2. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Šī regula attiecas uz CO2 emisijām no IPCC avota kategorijas „1.A.3.D kuģošana”, kuras neietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.
Grozījums Nr 29
Regulas priekšlikums
4. pants
4. pants
4. pants
Ikgadējie emisijas līmeņi 2021.–2030. gada periodā
Ikgadējie emisijas līmeņi 2021.–2030. gada periodā
1.  2030. gadā katra dalībvalsts savas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ierobežojusi par vismaz to procentuālo apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij norādīts šīs regulas I pielikumā, salīdzinājumā ar savām 2005. gada emisijām, kuras ir noteiktas saskaņā ar 3. punktu.
1.  Līdz 2030. gadam katra dalībvalsts savas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ierobežojusi vismaz par to procentuālo apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij norādīts šīs regulas I pielikumā, salīdzinājumā ar savām 2005. gada emisijām, kuras ir noteiktas saskaņā ar 3. punktu.
2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās katra gada siltumnīcefekta gāzu emisijas nepārsniedz līmeni saskaņā ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2020. gads un saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.
2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošanas rezultātā, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās siltumnīcefekta gāzu emisijas katru gadu nepārsniedz līmeni, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2018. gads un vai nu saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, vai arī 2020. gadam iedalītais ikgadējais emisijas apjoms, kas noteikts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu un 10. pantu (izvēloties zemāko no šīm divām vērtībām), bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.
3.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru CO2 ekvivalenta tonnās norāda ikgadējos iedalītos emisijas apjomus 2021.–2030. gada periodam, kā minēts 1. un 2. punktā. Lai varētu pieņemt šo īstenošanas aktu, Komisija visaptveroši izskatīs jaunākos valstu pārskatu datus par 2005. gadu un 2016.–2018. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu.
3.  Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, CO2 ekvivalenta tonnās nosakot ikgadējos iedalītos emisijas apjomus 2021.–2030. gada periodam, kā minēts 1. un 2. punktā. Lai varētu pieņemt šos deleģētos aktus, Komisija visaptveroši izskatīs jaunākos valstu pārskatu datus par 2005. gadu un 2016.–2018. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu.
4.  Šajā īstenošanas aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī to, kādi daudzumi 2021.–2030. gada periodā varētu tikt ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopdaudzumu — 100 miljonus —, tad katrai dalībvalstij domāto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopdaudzums netiktu pārsniegts.
4.  Šajā deleģētajā aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī daudzumus, ko 2021.–2030. gada periodā varētu ņemt vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopējo daudzumu — 100 miljonus, tad katrai dalībvalstij paredzēto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopējais daudzums nebūtu pārsniegts.
5.  Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto izskatīšanas procedūru.
Grozījums Nr 30
Regulas priekšlikums
4.a pants (jauns)
4.a pants
Emisiju samazināšanas ilgtermiņa trajektorija laikposmam no 2031. gada
Ja vien pirmās 14. panta 2. punktā minētās izvērtēšanas rezultātā vai kādā no nākamajiem šādas izvērtēšanas procesiem nav nolemts citādi, tad laikposmā no 2031. līdz 2050. gadam katra dalībvalsts katru gadu turpina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā. Katra dalībvalsts nodrošina, ka laikposmā no 2031. līdz 2050. gadam valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas katru gadu nepārsniedz līmeni, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir valstij 2030. gadam iedalītais ikgadējais emisijas apjoms, bet beigu punkts ir emisiju apjoms 2050. gadā, kas ir par 80 % mazāks nekā attiecīgās dalībvalsts emisiju apjoms 2005. gadā.
Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, CO2 ekvivalenta tonnās nosakot ikgadējos iedalītos emisijas apjomus laikposmam no 2031. līdz 2050. gadam.
Grozījums Nr 31
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Elastības instrumenti, ko var izmantot ikgadējo limitu izpildei
Elastības instrumenti, ko var izmantot ikgadējo limitu izpildei
1.  Dalībvalstis var izmantot šā panta 2. līdz 6. punktā, 6. pantā un 7. pantā izklāstītās elastības iespējas.
1.  Dalībvalstis var izmantot šā panta 2. līdz 6. punktā, 6. pantā un 7. pantā izklāstītās elastības iespējas.
2.  Kas attiecas uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā iedalītā emisijas apjoma.
2.  Attiecībā uz 2021. līdz 2025. gadu dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 10 % no ikgadējā emisijas apjoma, kuru tai paredzēts iedalīt nākamajā gadā. Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no ikgadējā emisijas apjoma, kuru tai paredzēts iedalīt nākamajā gadā.
3.  Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo iedalīto emisijas apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šo pantu un 6. pantu, var šo ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārpalikumu atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.
3.  Ja dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šo pantu un 6. pantu, nesasniedz ikgadējo emisijas apjomu, kas dalībvalstij attiecīgajam gadam ir iedalīts, tad par laikposmu no 2021. līdz 2025. gadam dalībvalsts tai iedalītā ikgadējā emisijas apjoma pārpalikumu, nepārsniedzot 10 % no dalībvalstij iedalītā ikgadējā emisijas apjoma, var atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2025. gadam. Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu dalībvalsts tai iedalītā ikgadējā emisijas apjoma pārpalikumu, nepārsniedzot 5 % no dalībvalstij iedalītā ikgadējā emisijas apjoma, var atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.
4.  Dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā iedalītā emisijas apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.
4.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm ne vairāk kā 5 % no tai attiecīgajam gadam iedalītā ikgadējā emisijas apjoma par laikposmu no 2021. līdz 2025. gadam un ne vairāk kā 10 % par laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.
5.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm to sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma daļu, kas attiecīgajā gadā pārsniedz tās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar 2. līdz 4. punktu un 6. pantu. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.
5.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm tai iedalītā ikgadējā emisijas apjoma daļu, kas attiecīgajā gadā pārsniedz dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktu un 6. pantu. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.
5.a   Dalībvalsts tai iedalīto ikgadējo emisijas apjomu pārskaitīt nedrīkst, ja uz pārskaitījuma brīdi attiecīgās dalībvalsts emisijas pārsniedz tai iedalīto ikgadējo emisijas apjomu.
6.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu var bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, tomēr nepieļaujot divkāršu uzskaiti, izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem.
6.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, tomēr nepieļaujot dubultu uzskaiti, var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem. Dalībvalstis var rosināt gan privātā sektora dalībnieku partnerības, gan publiskā un privātā sektora partnerības veidošanos šādu projektu vajadzībām.
Grozījums Nr 32
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Šajā pantā un II pielikumā izklāstīto elastības iespēju var atļaut izmantot tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis apņemas veikt pasākumus arī citās nozarēs, kur iepriekš nav izdevies sasniegt pietiekami labus rezultātus. Komisija šo regulu papildina, līdz 2019. gada 31. decembrim saskaņā ar 12. pantu pieņemot deleģētu aktu, kurā uzskaitīti attiecīgie pasākumi un nozares.
Grozījums Nr 55
Regulas priekšlikums
7. pants – virsraksts
Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu
No zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības gūto piesaistījumu papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu
Grozījums Nr 34
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [...] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme” un „apsaimniekoti zālāji”, ar šādiem nosacījumiem:
1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tai konkrētajam gadam iedalīto ikgadējo emisijas apjomu, ieskaitot arī visus emisijas apjomus, kas atlikti rezervē saskaņā ar 5. panta 3. punktu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu var ņemt vērā daudzumu, kurš nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [...] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme”, „apsaimniekoti zālāji”, attiecīgā gadījumā arī „apsaimniekoti mitrāji” un, ja saskaņā ar šā panta 2. punktu ir pieņemts deleģētais akts, „apsaimniekota meža zeme”, ar šādiem nosacījumiem:
-a)  dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim ir iesniegusi Komisijai rīcības plānu, kurā izklāstījusi pasākumus (attiecīgā gadījumā paredzot arī Savienības finansējuma izmantošanas iespēju), kas izstrādāti klimatefektīvai lauksaimniecībai un arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoriem, un skaidri norādījusi, kā šie pasākumi palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ievērojot šo regulu, un laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ar uzviju izpildīt Regulas [...] [LULUCF] 4. panta prasības;
a)  kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par visiem gadiem 2021.–2030. gada periodā, nepārsniedz III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteikto līmeni;
a)  kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par visiem gadiem 2021.–2030. gada periodā, nepārsniedz III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteikto līmeni;
b)  šis daudzums ir uzvija virs daudzuma, ko attiecīgajai dalībvalstij piemēro saskaņā ar Regulas [...] [LULUCF] 4. pantu;
b)  ir pierādīts, ka Regulas [...] [LULUCF] 12. pantā noteiktajos piecu gadu periodos šis daudzums ir uzvija virs daudzuma, ko attiecīgajai dalībvalstij piemēro saskaņā ar Regulas [...] [LULUCF] 4. pantu;
c)  dalībvalsts nav saņēmusi vairāk neto piesaistījumu saskaņā ar Regulu [...] [LULUCF] no citām dalībvalstīm, nekā tā ir pārskaitījusi, un
c)  dalībvalsts nav saņēmusi vairāk neto piesaistījumu saskaņā ar Regulu [...] [LULUCF] no citām dalībvalstīm, nekā tā ir pārskaitījusi, un
d)  dalībvalsts ir izpildījusi Regulas [...] [LULUCF] prasības.
d)  dalībvalsts ir izpildījusi Regulas [...] [LULUCF] prasības.
Komisija var sniegt atzinumu par rīcības plānu, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar šā punkta -a) apakšpunktu.
Grozījums Nr 56
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu, lai atspoguļotu uzskaites kategorijas „apsaimniekota meža zeme” devumu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.
2.  Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu un III pielikumā minētās uzskaites kategorijas, lai atspoguļotu to, ka saskaņā ar minētās regulas 12. pantu līdzsvaroti ir ņemta vērā uzskaites kategorija „apsaimniekota meža zeme”, nepārsniedzot 280 miljonu [tonnu CO2 ekv.] kopējo daudzumu, kas ir pieejams saskaņā ar šo pantu.
Grozījums Nr 36
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Ja 2027. un 2032. gadā konstatē, ka kādai dalībvalstij izskatītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:
1.  Reizi divos gados Komisija pārbauda, kā dalībvalstis pilda šīs regulas prasības. Ja kādai dalībvalstij izvērtētās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:
a)  dalībvalsts nākamā gada emisijas apjomam pieskaita CO2 ekv. t izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas uzvijas daudzumu, kas pareizināts ar koeficientu 1,08, atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 11. pantu; un
a)  dalībvalsts nākamā gada emisijas apjomam pieskaita CO2 ekv. t izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas uzvijas daudzumu, kas pareizināts ar koeficientu 1,08, atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 11. pantu; un
b)  dalībvalstij uz laiku ir aizliegts jebkādu daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citai dalībvalstij līdz brīdim, kad tā ir panākusi atbilstību šai regulai. Centrālais administrators realizē šo aizliegumu 11. pantā minētajā reģistrā.
b)  kamēr dalībvalsts nav izpildījusi šīs regulas prasības, nevienu daļu no iedalītā ikgadējā emisijas apjoma tā nedrīkst pārskaitīt citai dalībvalstij. Centrālais administrators realizē šo aizliegumu 11. pantā minētajā reģistrā.
Grozījums Nr 58
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Rezerve agrīnai rīcībai
1.  Lai ņemtu vērā agrīnu rīcību laikposmā līdz 2020. gadam, kopējo 2026. līdz 2030. gadam iedalīto ikgadējo emisijas apjomu daudzumu, kas nepārsniedz 90 miljonus tonnu [CO2 ekv.], pēdējā šīs regulas 9. pantā minētajā atbilstības pārbaudē pēc dalībvalsts pieprasījuma tai ieskaita kā daudzumu, ko attiecīgā dalībvalsts ir izmantojusi atbilstības nolūkā, ar šādiem nosacījumiem:
a)  saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu un 10. pantu dalībvalstij noteiktais kopējais ikgadējo emisijas apjomu daudzums, kas tai iedalīts laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, pārsniedz pārbaudīto dalībvalsts ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējo apjomu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam;
b)  dalībvalsts IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā tirgus cenās nesasniedz ES vidējo rādītāju;
c)  dalībvalsts ir līdz II un III pielikumā noteiktajam līmenim maksimāli izmantojusi 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas;
d)  dalībvalsts ir maksimāli izmantojusi 5. panta 2. un 3. punktā minētās elastības iespējas un nav pārskaitījusi tai iedalīto emisijas apjomu citai dalībvalstij saskaņā ar 5. panta 4. un 5. punktu; un
e)  Savienība kopumā ir sasniegusi savu 1. panta pirmajā daļā nosprausto mērķii.
2.  Maksimālo daļu no 1. punktā minētā kopējā daudzuma, ko kādai dalībvalstij drīkst ieskaitīt atbilstības nolūkā, nosaka kā skaitļu attiecību, kur pirmais skaitlis ir starpība starp kopējo ikgadējo emisijas apjomu daudzumu, kas dalībvalstij iedalīts laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, un pārbaudīto dalībvalsts ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējo apjomu tajā pašā laikposmā, un otrais skaitlis ir starpība starp kopējo ikgadējo emisijas apjomu daudzumu, kas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam iedalīts visām dalībvalstīm, kuras atbilst 1. punkta b) apakšpunkta kritērijam, un pārbaudīto šādu dalībvalstu ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējo apjomu tajā pašā laikposmā.
Ikgadējo iedalīto emisijas apjomu un pārbaudīto ikgadējo emisijas apjomu nosaka saskaņā ar šā panta 3. punktu.
3.  Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam CO2 ekvivalenta tonnās nosakot attiecīgu maksimālo daļu katrai dalībvalstij. Šajos deleģētajos aktos Komisija izmanto ikgadējos iedalītos emisijas apjomus, kas noteikti saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu un 10. pantu, un datus, kuri iegūti, izvērtējot pārskatus par 2013. līdz 2020. gadu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013.
Grozījums Nr 38
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Šīs regulas IV pielikumā norādīto daudzumu pieskaita 2021. gada iedalītajam apjomam katrai minētajā pielikumā minētajai dalībvalstij.
2.  Šīs regulas IV pielikumā norādīto daudzumu — pavisam 39,14 miljonus CO2 ekvivalenta tonnu visām dalībvalstīm kopā — pieskaita 2021. gada apjomam, kas iedalīts katrai minētajā pielikumā norādītajai dalībvalstij.
Grozījums Nr 39
Regulas priekšlikums
11. pants – virsraksts
Reģistrs
Eiropas reģistrs
Grozījums Nr 40
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr.  525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu, tostarp par ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Šī informācija ir publiski pieejama.
1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko šo regulu papildina jo īpaši attiecībā uz ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Eiropas reģistra sistēma ir pārredzama un ietver visu būtisko informāciju par iedalīto apjomu pārskaitījumiem starp dalībvalstīm. Šī informācija ir publiski pieejama īpašā tīmekļa vietnē, ko uztur Komisija.
Grozījums Nr 41
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 12. pantu pieņemt deleģēto aktu, ar ko īsteno šā panta 1. punktu.
svītrots
Grozījums Nr 42
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
11.a pants
Savienības finansējuma ietekme uz klimatu
Komisija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par klimata pārmaiņu mazināšanu veic visaptverošu starpnozaru pētījumu par ietekmi, ko rada no Savienības budžeta vai citiem līdzekļiem piešķirtais finansējums.
Līdz 2019. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā pētījuma secinājumiem un attiecīgajā gadījumā pievieno ziņojumam likumdošanas priekšlikumus, ar kuriem ir iecerēts panākt, ka Savienības finansējums vairs netiek piešķirts, ja tas nav saderīgs ar Savienības CO2 samazināšanas mērķrādītājiem vai politiku. Ziņojumā iekļauj priekšlikumu par obligātu ex ante pārbaudi, kas par saderību ar klimata politikas nostādnēm no 2020. gada 1. janvāra turpmāk būs jāveic ikreiz, kad būs plānots jauns Savienības ieguldījums, un pienākumu nodrošināt, lai pārbaudes rezultāti būtu sabiedrībai pārredzami un pieejami.
Grozījums Nr 43
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 2. punktā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.
2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 4. panta 3. punktā, 4.a pantā, 6. panta 3.a punktā, 7. panta 2. punktā, 9.a pantā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr 44
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 2. punktā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā, 4.a pantā, 6. panta 3.a punktā, 7. panta 2. punktā, 9.a pantā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr 45
Regulas priekšlikums
12. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 4.a pantu, 6. panta 3.a punktu, 7. panta 2. punktu, 9.a pantu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr 46
Regulas priekšlikums
13. pants
13. pants
svītrots
Komitejas procedūra
1.  Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Grozījums Nr 47
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Komisija publicē paziņojumu, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Paziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik šajā regulā noteiktie pienākumi ir nozīmīgi un atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai un cik lielā mērā Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas prasības, kā arī lauksaimniecības un transporta tiesību akti sader ar ES apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Komisija līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, par to, kā tā sekmē ES vispārīgā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.
2.   Pēc Parīzes nolīguma īstenošanas rezultātu pirmās globālās izsvēršanas 2023. gadā Komisija līdz 2024. gada 28. februārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību, par to, kā tā palīdz sasniegt ES vispārējo 2030. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju un Parīzes nolīguma mērķus, un pēc tam Komisija šādu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz sešu mēnešu laikā pēc katras nākamās šādas globālās izsvēršanas reizes. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumus, ar ko dalībvalstīm nosaka lielākus emisiju samazinājuma apjomus.
Emisiju samazinājuma apjomu, kas katrai dalībvalstij jāpanāk, sākot no 2031. gada, izvērtē, sadalījumu starp dalībvalstīm nosakot pēc tādiem principiem kā taisnīgums un izmaksu lietderība.
Tāpat arī ņem vērā to, ciktāl Savienībai un trešām valstīm ir izdevies sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un ciktāl ir izdevies līdzsvarot un saglabāt privāto finansējumu, ar ko atbalsta pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.
Grozījums Nr 48
Regulas priekšlikums
15.a pants (jauns)
Lēmums (ES) 2015/1814
1. pants – 4. punkts
15.a pants
Grozījumi Lēmumā (ES) 2015/1814
Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
„4. Komisija līdz nākamā gada 15. maijam publicē katru gadu apritē esošo kvotu kopskaitu. Konkrētā gadā apritē esošo kvotu kopskaits ir to kvotu kopējais skaits, kuras piešķirtas laikposmā kopš 2008. gada 1. janvāra, ieskaitot kvotas, kas minētajā laikposmā piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. panta 2. punktu, un ar iekārtām dotās tiesības saskaņā ar ES ETS izmantot starptautiskos kredītus attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz konkrētā gada 31. decembrim, no kā atskaitīts ES ETS iekārtu verificēto emisiju kopējais daudzums tonnās laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim, visas kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu (izņemot kvotas, kuras anulētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/...* 6. panta 1. punktu), un rezervē esošo kvotu skaits. Neņem vērā emisijas, kas radušās trīs gadu laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam, un kvotas, kuras piešķirtas par šīm emisijām. Publicēšana pirmo reizi notiek līdz 2017. gada 15. maijam.
______________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/... par klimata politikas pasākumiem Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildei, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (“Klimata politikas pasākumu regula Parīzes nolīguma īstenošanai”)(OV L ..., ..., ... lpp.).”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0208/2017).

Juridisks paziņojums