Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2003(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0195/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0195/2017

Debates :

PV 14/06/2017 - 20
CRE 14/06/2017 - 20

Balsojumi :

PV 15/06/2017 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0271

Pieņemtie teksti
PDF 448kWORD 65k
Ceturtdiena, 2017. gada 15. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma
P8_TA(2017)0271A8-0195/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūcija par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu (2017/2003(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 24. novembra rezolūcija par jaunām iespējām maziem transporta uzņēmumiem, tostarp uz sadarbību orientētiem saimnieciskās darbības modeļiem(3),

–  ņemot vērā Konkurētspējas un izaugsmes jautājumu augsta līmeņa darba grupas 2016. gada 12. septembra sanāksmi un prezidentūras apspriežu dokumentu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. maija paziņojumu „Tiešsaistes platformas un digitālais vienotais tirgus – Eiropas izdevības un uzdevumi“ (COM(2016)0288),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (2015) (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2016. gada 29. septembra sanāksmi un tās rezultātu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(5) (Pakalpojumu direktīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā(8),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 25. maija darba dokumentu par vadlīnijām Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, īstenošanai (SWD(2016)0163),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(9),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. decembra atzinumu “Sadarbīgā ekonomika un tiešsaistes platformas: pilsētu un reģionu kopīgs viedoklis”(10),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 15. decembra atzinumu par sadarbīgo ekonomiku(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0195/2017),

A.  tā kā sadarbīgā ekonomika pēdējos gados ir strauji augusi lietotāju, darījumu un ieņēmumu ziņā, izmainot produktu un pakalpojumu sniegšanas ieradumus un daudzās nozarēs radot konkurenci tirgū jau esošajiem saimnieciskās darbības modeļiem;

B.  tā kā sadarbīgā ekonomika sociāli labvēlīgi ietekmē Eiropas Savienības sabiedrību;

C.  tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir galvenais Eiropas ekonomikas virzītājspēks un tie veidoja 99,8 % no visiem nefinanšu nozares uzņēmumiem, par ko liecina 2014. gada rādītāji, nodarbinot divas trešdaļas visu darba ņēmēju;

D.  tā kā tikai 1,7 % ES uzņēmumu pilnībā izmanto progresīvas digitālās tehnoloģijas, savukārt 41 % tās neizmanto vispār; tā kā visu nozaru digitalizācija ir būtiski svarīga ES konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai;

E.  tā kā jaunākais Eiropas Komisijas pētījums pierāda, ka 17 % Eiropas patērētāju ir izmantojuši sadarbīgās ekonomikas nodrošinātos pakalpojumus un 52 % ir informēti par tās piedāvātajiem pakalpojumiem(12);

F.  tā kā nav oficiālas statistikas par sadarbīgās ekonomikas nodarbinātības rādītājiem;

G.  tā kā sadarbīgā ekonomika jauniešiem, migrantiem, nepilna laika darba ņēmējiem un veciem cilvēkiem rada iespējas piekļūt darba tirgum;

H.  tā kā sadarbīgās ekonomikas modeļi, piedāvājot elastīgu saimnieciskās darbības un nodarbinātības veidu iespējas, var veicināt sieviešu dalību darba tirgū un ekonomikā;

I.  tā kā, lai gan nesenais Komisijas paziņojums „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” ir labs sākumpunkts, lai veicinātu šīs nozares attīstību un to efektīvi regulētu, šīs jomas turpmākajā analīzē un ieteikumos ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības perspektīva un jāatspoguļo attiecīgo diskriminācijas aizlieguma tiesību aktu noteikumi;

J.  tā kā ES iekšējā tirgus mērķis ir arī sociālā taisnīguma un aizsardzības veicināšana, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā,

Vispārīgi jautājumi

1.  atzinīgi vērtē paziņojumu „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” un uzsver, ka tam vajadzētu būt pirmajam solim ceļā uz līdzsvarotu, visaptverošāku un vērienīgāku ES stratēģiju sadarbīgās ekonomikas jomā;

2.  uzskata, ka sadarbīgā ekonomika, ja to saprātīgi attīstīs, radīs ievērojamas iespējas iedzīvotājiem un patērētājiem, kuri gūst labumu no pastiprinātas konkurences, pielāgotiem pakalpojumiem, plašākas izvēles un zemākām cenām; uzsver, ka šīs nozares izaugsmi veicina patērētāji, un piešķir patērētājiem aktīvāku lomu;

3.  uzsver, ka jānodrošina uzņēmumu izaugsmes iespējas, likvidējot šķēršļus, dublēšanu un sadrumstalotību, kas kavē pārrobežu attīstību;

4.  mudina dalībvalstis nodrošināt juridisko skaidrību un neuzskatīt sadarbīgo ekonomiku par draudu tradicionālajai ekonomikai; uzsver, ka ir svarīgi, lai sadarbīgās ekonomikas regulējums neierobežotu, bet atvieglotu attīstību un radītu iespējas;

5.  piekrīt tam, ka sadarbīgā ekonomika rada jaunas un interesantas uzņēmējdarbības iespējas, nodarbinātību un izaugsmi un tai bieži ir svarīga loma, ne tikai veicinot ekonomiskās sistēmas efektivitāti, bet arī sociālo un vides ilgtspēju, tā ļaujot labāk sadalīt resursus un līdzekļus, kas citādi tiek pārāk maz izmantoti, un veicinot pāreju uz aprites ekonomiku;

6.  vienlaikus atzīst, ka sadarbīgā ekonomika var būtiski ietekmēt izsenis pieņemtus regulētas saimnieciskās darbības modeļus daudzās tādās stratēģiskajās nozarēs kā transports, izmitināšana, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumi, mazumtirdzniecība un finanses; apzinās uzdevumus, kas saistīti ar līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem noteiktiem dažādiem juridiskajiem standartiem; uzskata, ka sadarbīgā ekonomika rada jaunas iespējas patērētājiem, tā piedāvā jaunas nodarbinātības iespējas un tai ir potenciāls atvieglot nodokļu saistību izpildi, tomēr uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, pilnībā ievērojot darba ņēmēju tiesības un izpildot nodokļu saistības; atzīst, ka sadarbīgā ekonomika ietekmē gan lauku, gan pilsētu vidi;

7.  norāda uz skaidrības trūkumu uzņēmējiem, patērētājiem un iestādēm par to, kā dažās jomās piemērot spēkā esošo regulējumu, un tādējādi arī uz vajadzību novērst tiesiskā regulējuma “pelēkās zonas” un pauž bažas par vienotā tirgus sadrumstalotības risku; apzinās, ka šīs pārmaiņas, ja tās netiks pietiekami regulētas, var radīt juridisko nenoteiktību par piemērojamajiem noteikumiem un individuālo tiesību īstenošanas un patērētāju tiesību aizsardzības ierobežojumus; uzskata, ka noteikumi ir jāpielāgo digitālā laikmeta vajadzībām, un pauž lielas bažas par juridiskās nenoteiktības un noteikumu sarežģītības negatīvo ietekmi uz Eiropas jaunuzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām, kas iesaistīti sadarbīgajā ekonomikā;

8.  uzskata, ka dinamiskas, skaidras un attiecīgā gadījumā saskaņotas tiesiskās vides attīstība un vienlīdzīgu konkurences noteikumu ieviešana ir priekšnoteikums sadarbīgās ekonomikas uzplaukumam Eiropas Savienībā;

Sadarbīgā ekonomika Eiropas Savienībā

9.  uzsver, ka sadarbīgā ekonomika ir ne tikai jaunu saimnieciskās darbības modeļu kopums, ko izmanto preču un pakalpojumu piedāvāšanai, bet arī jauna ekonomikas un sabiedrības integrācijas forma, kurā piedāvāto pakalpojumu pamatā ir plašs tādu attiecību klāsts, kas nostiprinātas ekonomiskajās un sociālajās attiecībās, un tiek radīti jaunas sabiedrības veidi un uzņēmējdarbības modeļi;

10.  norāda uz to, ka Eiropas sadarbīgai ekonomikai piemīt dažas īpatnības un ka tā atspoguļo arī Eiropas saimnieciskās darbības struktūru, ko veido galvenokārt MVU un mikrouzņēmumi; uzsver vajadzību nodrošināt uzņēmējdarbības vidi, kurā sadarbīgās platformas var paplašināt darbību un būt ļoti konkurētspējīgas pasaules tirgū;

11.  norāda, ka Eiropas uzņēmējiem ir izteikta tieksme veidot sadarbīgas platformas sociāliem mērķiem, un atzīst pieaugošo interesi par sadarbīgo ekonomiku, kas balstās uz kooperatīvās uzņēmējdarbības modeļiem;

12.  uzsver to, cik svarīgi ir novērst jebkāda veida diskrimināciju, lai nodrošinātu efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi sadarbīgiem pakalpojumiem;

13.  uzskata, ka uz tiem sadarbīgās ekonomikas piedāvātajiem pakalpojumiem, kas tiek reklamēti publiski un piedāvāti, lai gūtu peļņu, attiecas Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(13), un tādēļ attiecībā tiem būtu jāievēro princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm;

ES reglamentējošie noteikumi: biedrinieki, patērētāji un sadarbīgās platformas

14.  atzīst — lai arī dažas sadarbīgās ekonomikas daļas tiek regulētas, tostarp vietējā un valsts līmenī, pārējās var nonākt regulējuma “pelēkajās zonās”, jo ne vienmēr ir pilnīgi skaidrs, kuri ES noteikumi ir piemērojami, tādējādi rodas būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm gan valstu, reģionālo un vietējo noteikumu, gan judikatūras dēļ, kas palielina vienotā tirgus sadrumstalotības risku;

15.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri novērst pašreizējo sadrumstalotību, taču pauž nožēlu par to, ka tās paziņojumā nav pietiekamas skaidrības par spēkā esošo ES tiesību aktu piemērošanu dažādiem sadarbīgās ekonomikas modeļiem; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpaātrina spēkā esošo tiesību aktu īstenošana, un aicina Komisiju censties izstrādāt īstenošanas sistēmu, ar ko atbalsta dalībvalstu pasākumus, jo īpaši attiecībā uz Pakalpojumu direktīvu un patērētāju aizsardzības tiesību aktiem; aicina Komisiju pilnībā izmantot visus šajā jomā pieejamos instrumentus, tostarp, atklājot nepareizas vai nepietiekamas tiesību aktu īstenošanas gadījumus, vienmēr izmantot pārkāpuma procedūras;

16.  uzsver, ka tirgus piekļuves nosacījumiem, kas noteikti ES Līgumos un sekundārajos tiesību aktos un ko piemēro sadarbīgajām platformām un pakalpojumu sniedzējiem, ir jābūt vajadzīgiem, pamatotiem un samērīgiem, kā arī vienkāršiem un skaidriem; uzsver, ka šajā novērtējumā būtu jāņem vērā tas, vai pakalpojumus sniedz speciālisti vai privātpersonas, vienādranga pakalpojumu sniedzējiem piemērojot vieglākas juridiskās prasības un vienlaikus nodrošinot kvalitātes standartus un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī ņemot vērā nozaru atšķirības;

17.  atzīst, ka pašreizējiem un jaunajiem dalībniekiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar digitālajām platformām, un sadarbīgajai ekonomikai ir jāattīstās uzņēmējdarbībai draudzīgā vidē ar labvēlīgu konkurenci un pārredzamām normatīvajām izmaiņām; piekrīt, ka, novērtējot prasību par piekļuvi tirgum atbilstību Pakalpojumu direktīvas noteikumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības īpatnības;

18.  mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai sniegtu turpmākas vadlīnijas par tādu efektīvu kritēriju noteikšanu, ar kuriem nošķirt biedriniekus un profesionāļus, kas ir ļoti svarīgi taisnīgai sadarbīgās ekonomikas attīstībai; norāda, ka šīm vadlīnijām būtu jānodrošina skaidrība un juridiskā noteiktība un cita starpā jāņem vērā tiesību aktu atšķirības dalībvalstīs un to ekonomiskie apstākļi, piemēram, ienākumu līmenis, nozaru rādītāji, mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu stāvoklis un darbības peļņas gūšanas nolūkā; uzskata, ka nākamais solis varētu būt vispārējo principu un kritēriju noteikšana ES līmenī un robežvērtību kopuma noteikšana valsts līmenī, un aicina Komisiju veikt pētījumu šajā jautājumā;

19.  vērš uzmanību uz to, ka biedriniekus un uzņēmumus var nošķirt, nosakot robežvērtības, taču tas var arī radīt atšķirības starp mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, no vienas puses, un biedriniekiem, no otras puses; uzskata, ka ir ļoti ieteicams nodrošināt vienlīdzīgas konkurences apstākļus līdzīgu kategoriju pakalpojumu sniedzējiem; prasa likvidēt nevajadzīgu regulatīvo slogu un nepamatotus tirgus piekļuves prasības visiem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, jo tas arī kavē inovāciju;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskā regulējuma atbilstību un novērst sadarbīgās ekonomikas ļaunprātīgu izmantošanu, apejot likumus; uzskata, ka būtu jānodrošina patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzība neatkarīgi no tā, vai pakalpojumus sniedz speciālisti vai biedrinieki, un jo īpaši uzsver to, cik svarīgi ir aizsargāt patērētājus biedrinieku darījumos, vienlaikus atzīstot, ka zināmu aizsardzību var nodrošināt arī pašregulācija;

21.  prasa nodrošināt pasākumus, ar kuriem garantē, ka neregulāru pakalpojumu sniedzēji pilnībā izmanto un pastāvīgi ievēro patērētāju aizsardzības noteikumus tādā pašā vai salīdzināmā veidā kā profesionālo pakalpojumu sniedzēji;

22.  norāda, ka būtu jānodrošina patērētāju piekļuve informācijai par to, vai citu pakalpojuma lietotāju sniegto vērtējumu nav ietekmējis pakalpojuma sniedzējs, piemēram, apmaksātas reklāmas veidā;

23.  norāda, ka ir vajadzīga lielāka skaidrība patērētājiem strīdu gadījumos, un aicina sadarbīgās platformas nodrošināt, ka tiek ieviestas efektīvas sistēmas sūdzību un strīdu izšķiršanas procedūru vajadzībām, tādējādi atvieglojot patērētājiem iespējas izmantot viņu tiesības;

24.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļu pamatā galvenokārt ir reputācija un ka ir būtiski nodrošināt pārredzamību šajā jomā; uzskata, ka daudzos gadījumos sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļi ar tehnoloģiju atbalstu dod patērētājiem tiesības un iespējas uzņemties aktīvu lomu; uzsver, ka sadarbīgajā ekonomikā joprojām ir nepieciešami patērētāju aizsardzības noteikumi, īpaši gadījumos, kad tirgū ir dominējošie dalībnieki, pastāv informācijas asimetrija un izvēles vai konkurences trūkums; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patērētājiem pienācīgu informāciju par katram darījumam piemērojamo tiesisko regulējumu, no tā izrietošajām tiesībām un juridiskajām saistībām;

25.  aicina Komisiju pēc iespējas ātri sīkāk precizēt sadarbīgo platformu atbildības režīmu, lai uzlabotu atbildīgu rīcību, pārredzamību un juridisko noteiktību un tādējādi palielinātu lietotāju uzticēšanos; īpaši norāda uz noteiktības trūkumu, jo īpaši par to, vai platforma piedāvā pamatpakalpojumu vai tikai informācijas sabiedrības pakalpojumu saskaņā ar E-tirdzniecības direktīvu; tāpēc aicina Komisiju sniegt papildu norādes par šiem aspektiem un apsvērt, vai ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai padarītu regulatīvo sistēmu efektīvāku; tajā pašā laikā mudina sadarbības platformas veikt brīvprātīgus pasākumus šajā jomā;

26.  aicina Komisiju turpināt uzraudzīt ES tiesību aktus, lai mazinātu neskaidrības un garantētu lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami sadarbīgiem saimnieciskās darbības modeļiem, un novērtēt, vai ir piemēroti jauni vai grozīti noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aktīviem starpniekiem un viņu informācijas un pārredzamības prasībām, saistību neizpildi un atbildību;

27.  uzskata, ka jebkuram jaunam tiesiskajam regulējumam būtu jālīdzsvaro platformas pašpārvaldes spējas un salīdzinošas izvērtēšanas mehānismi, jo abi ir izrādījušies efektīvi un tajos ņem vērā patērētāju apmierinātību ar sadarbīgās ekonomikas pakalpojumiem; ir pārliecināts, ka pašas tiešsaistes platformas var uzņemties aktīvu lomu, veidojot šādu jaunu normatīvo vidi, novēršot informācijas asimetriju, jo īpaši digitālos reputāciju mehānismus izmantojot lietotāju uzticēšanās palielināšanai; tajā pašā laikā norāda, ka ar sadarbīgās platformas pašregulējošo jaudu nevar aizstāt nepieciešamību pēc tādiem spēkā esošiem noteikumiem kā E-tirdzniecības direktīvas un ES patērētāju aizsardzības tiesību akts un citiem iespējamie noteikumi;

28.  tādēļ uzskata, ka digitālie uzticēšanās veidošanas mehānismi ir būtiski svarīga sadarbīgās ekonomikas daļa; atzinīgi vērtē visus centienus un iniciatīvas, ko ieviesušas sadarbīgās platformas, lai novērstu izkropļojumus, kā arī tos, kuru mērķis ir palielināt uzticēšanos un pārredzamību ar novērtējuma un pārskatīšanas mehānismiem, veidojot ticamus reputācijas kritērijus, ieviešot garantijas vai apdrošināšanu, biedrinieku un profesionālo patērētāju identitātes pārbaudes, kā arī attīstot drošas un pārredzamas maksājumu sistēmas; uzskata, ka tāda jaunu tehnoloģiju attīstība kā divpusējie vērtēšanas mehānismi, pārskatu neatkarīga izvērtēšana un brīvprātīga sertifikācijas sistēmu pieņemšana ir labi piemēri tam, kā novērst ļaunprātīgu izmantošanu, manipulācijas, krāpšana un viltotas atsauksmes; mudina sadarbīgās platformas mācīties no paraugprakses piemēriem un uzlabot izpratni par savu lietotāju juridiskajām saistībām;

29.  norāda, cik svarīgi ir precizēt metodes, ar kurām, pamatojoties uz algoritmiem, darbojas automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, lai tādā veidā nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību; aicina Komisiju arī izskatīt šo jautājumu no ES konkurences tiesību viedokļa; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm, privāto sektoru un attiecīgām regulējošām iestādēm noteikt efektīvus algoritmu izstrādes pārskatatbildības principu kritērijus uz informāciju balstītām sadarbīgajām platformām;

30.  uzsver vajadzību novērtēt datu izmantošanu gadījumos, kad tam var būt atšķirīga ietekme uz dažādām sabiedrības grupām, lai novērstu diskrimināciju un pārbaudītu iespējamo kaitējumu, ko rada lielo datu nodošana privātīpašumā; atgādina, ka ES jau ir izstrādājusi visaptverošu datu aizsardzības sistēmu Vispārīgo datu aizsardzības regulā, un tāpēc aicina sadarbīgās ekonomikas platformas neatstāt novārtā jautājumu par datu aizsardzību, nodrošinot pārredzamu informāciju pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem attiecībā uz savāktajiem personas datiem un veidu, kādā šie dati tiek apstrādāti;

31.  atzīst, ka daudzi ES tiesību aktu noteikumi jau ir piemērojami sadarbīgajai ekonomikai; aicina Komisiju novērtēt vajadzību turpināt izstrādāt ES tiesisko regulējumu, lai novērstu turpmāku vienotā tirgus sadrumstalotību atbilstoši labāka regulējuma principiem un dalībvalstu pieredzei; uzskata, ka minētajai sistēmai vajadzētu būtu saskaņotai un vajadzības gadījumā elastīgai, tehnoloģiski neitrālai un nākotnes vajadzībām atbilstošai un ka to papildus iespējami vajadzīgam nozaru regulējumam būtu jāveido vispārējo principu un konkrētu noteikumu kombinācijai;

32.  uzsver, ka ir svarīgi saskanīgi noteikumi, lai visiem dalībniekiem nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un aicina Komisiju pirms jauna tiesību akta ieviešanas, kas varētu sadrumstalot iekšējo tirgu, nodrošināt, ka tiek ievēroti pašreizējie noteikumi un tiesību akti darba ņēmēju un patērētāju tiesību jomā;

Konkurence un nodokļu saistību izpilde

33.  atzinīgi vērtē, ka sadarbīgās ekonomikas izaugsme ir palielinājusi konkurenci un likusi pašreizējiem dalībniekiem pievērst uzmanību patērētāju patiesajām vajadzībām; mudina Komisiju sekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai sadarbīgās platformas varētu sniegt salīdzinošus pakalpojumus gan savstarpēji, gan tradicionāliem uzņēmumiem; uzsver, ka ir svarīgi konstatēt un novērst šķēršļus, kas ir saistīti ar sadarbīgu uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu, izveidi un darbības paplašināšanu; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešamas brīvas datu plūsmas, datu pārnesamība un sadarbspēja, kas atvieglo pāreju starp platformām un novērš bloķēšanu, kurai ir būtiska nozīme atvērtas un godīgas konkurences nodrošināšanā un sadarbīgo platformu lietotāju nozīmes stiprināšanā, vienlaikus ņemot vērā visu tirgus dalībnieku leģitīmās intereses un aizsargājot lietotāju informāciju un personas datus;

34.  atzinīgi vērtē ekonomisko darījumu pieaugošo izsekojamību tiešsaistes platformās, lai nodrošinātu nodokļu saistību izpildi un piemērošanu, bet pauž bažas par grūtībām, kas līdz šim ir radušās dažās nozarēs; uzsver, ka sadarbīgo ekonomiku nekad nevajadzētu izmantot kā līdzeklis, lai izvairītos no nodokļu saistību izpildes; turklāt uzsver, ka ir steidzami nepieciešama sadarbība starp kompetentajām iestādēm un sadarbīgajām platformām par nodokļu saistību izpildi un nodokļu iekasēšanu; atzīst, ka dažas valstis risina šos jautājumus un atzīmē sekmīgo publiskā-privātā sektora sadarbību šajā jomā; aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, iesaistot kompetentās iestādes un ieinteresētās personas, lai izstrādātu efektīvus un novatoriskus risinājumus nodokļu uzlikšanas un saistību izpildes uzlabošanai, lai novērstu pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā; aicina sadarbīgās platformas uzņemties aktīvu lomu šajā jomā; mudina dalībvalstis sniegt informāciju un sadarboties tādas informācijas nodrošināšanā, kas dažādiem ekonomikas dalībniekiem, kuri iesaistīti sadarbīgā ekonomikā, ir jāpaziņo nodokļu iestādēm saistībā ar viņu nodokļu informācijas sniegšanas pienākumu, kā noteikts valsts tiesību aktos;

35.  piekrīt, ka funkcionāli līdzīgas nodokļu saistības būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas sniedz salīdzināmus pakalpojumus vai nu tradicionālās ekonomikas, vai arī sadarbīgās ekonomikas ietvaros, un uzskata, ka nodokļi būtu jāmaksā tad, ja tiek gūta peļņa, nevis tikai segtas izmaksas, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un saskaņā ar valstu un vietējiem tiesību aktiem nodokļu jomā;

Ietekme uz darba tirgu un darba ņēmēju tiesības

36.  uzsver, ka digitālajai revolūcijai ir būtiska ietekme uz darba tirgu un jaunās sadarbīgās ekonomikas tendences ir daļa no sabiedrības digitalizācijas pašreizējās tendences;

37.  tajā pašā laikā norāda, ka sadarbīgā ekonomika paver jaunas iespējas un jaunus, elastīgus nodarbinātības veidus visiem lietotājiem, jo īpaši pašnodarbinātajiem un tiem, kuri ir bez darba, atrodas tālu no darba tirgus vai citādi nespētu tajā iesaistīties, un tādējādi tā varētu pavērt ceļu iekļūšanai darba tirgū, jo īpaši jauniešiem un atstumtajām grupām; tomēr norāda, ka atsevišķos apstākļos tas var radīt arī nestabilas situācijas; uzsver, ka, no vienas puses, ir vajadzīgs elastīgs darba tirgus, bet, no otras puses, darba ņēmējiem ir vajadzīgs ekonomiskais un sociālais nodrošinājums atbilstoši dalībvalstu praksei un tradīcijām;

38.  aicina Komisiju izpētīt, ciktāl spēkā esošie Savienības noteikumi ir piemērojami digitālajam darba tirgum, un nodrošināt to pienācīgu ieviešanu un izpildi; aicina dalībvalstis, negaidot konkrētu iemeslu un pamatojoties uz prognozēšanas loģiku, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām izvērtēt, vai ir nepieciešams modernizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, tostarp sociālās nodrošināšanas sistēmas, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un vienlaikus garantētu darba ņēmēju aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt sociālās nodrošināšanas sistēmas un tādējādi panākt, ka saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma pabalsti ir eksportējami un var summēt apdrošināšanas periodus; mudina sociālos partnerus vajadzības gadījumā atjaunināt koplīgumus, lai aizsardzības standartus, kas patlaban ir spēkā, turpmāk varētu piemērot arī digitālā darba pasaulē;

39.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, sniedzot sadarbīgos pakalpojumus, aizsargāt darba ņēmēju tiesības — pirmkārt un galvenokārt darba ņēmēju tiesības apvienoties, tiesības uz kolektīvu rīcību un darba koplīgumu slēgšanu atbilstoši dalībvalstu praksei un tradīcijām; atgādina, ka sadarbīgajā ekonomikā visi darba ņēmēji ir vai nu algoti darbinieki, vai pašnodarbinātie atkarībā no prioritāro faktu pamatojuma un ir atbilstoši klasificējami; aicina dalībvalstis un Komisiju savās attiecīgajās kompetenču jomās nodrošināt taisnīgus sadarbīgās ekonomikas darba nosacījumus un pienācīgu juridisko un sociālo aizsardzību visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu statusa;

40.  aicina Komisiju publicēt vadlīnijas par to, kā Savienības tiesību akti ir piemērojami dažādu veidu darījumdarbības modeļiem platformu struktūrās, lai vajadzības gadījumā novērstu likumdošanas nepilnības nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma jomā; uzskata, ka platformu ekonomikai ir liels pārredzamības potenciāls, tāpēc tai var labi izsekot un tādējādi panākt spēkā esošo tiesību aktu izpildi; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai darba inspekcijas veiktu pietiekami daudz pārbaužu attiecībā uz tiešsaistes platformām un lai par noteikumu pārkāpumiem būtu piemērotas sankcijas, sevišķi tad, ja pārkāpums saistīts ar darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem un ja nav izpildītas konkrētas kvalifikācijas prasības; aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst nedeklarētam darbam un fiktīvai pašnodarbinātībai šajā nozarē un jautājumu par platformu ekonomiku iekļaut darba kārtībā, kuru īsteno Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu; aicina dalībvalstis nodrošināt inspekcijām pietiekami daudz resursu;

41.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pamattiesību un atbilstošas sociālās apdrošināšanas aizsardzību arvien pieaugošajam pašnodarbināto skaitam, kam ir liela loma sadarbīgajā ekonomikā, tostarp nodrošināt tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, kā arī kompensācijām;

42.  mudina dalībvalstis atzīt, ka sadarbīgā ekonomika radīs arī traucējumus, un tādēļ sagatavot izlīdzināšanas pasākumus konkrētām nozarēm un atbalstīt apmācību un palīdzību jauna darba meklēšanā;

43.  uzsver, ka ir svarīgi, lai sadarbīgo platformu dalībnieki varētu gūt labumu no vērtējumu un pārskatu pārnesamības, kas veido viņu digitālo tirgus vērtību, un lai veicinātu vērtējumu un pārskatu pārnesamību un uzkrāšanu starp dažādām platformām, vienlaikus ievērojot noteikumus par visu iesaistīto pušu datu un privātuma aizsardzību; atzīmē, ka tiešsaistē pieejamo novērtējumu (reitingu) gadījumā ir iespējama negodīga un patvaļīga prakse, kas var ietekmēt ne vien sadarbīgo platformu darbinieku darba apstākļus un tiesības, bet arī iespējas saņemt darba piedāvājumus; uzskata, ka novērtējumu un pārskatīšanas mehānismi būtu jāizstrādā pārredzamā veidā un ka darba ņēmējiem vajadzētu būt informētiem un uzklausītiem atbilstīgā līmenī un saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi par vispārējiem kritērijiem, ko izmanto šādu mehānismu izstrādei;

44.  uzsver, ka mainīgajā nodarbinātības vidē ir svarīgi atjaunot prasmes un nodrošināt, ka visiem darba ņēmējiem ir atbilstīgas prasmes, kas vajadzīgas digitālajā sabiedrībā un ekonomikā; mudina Komisiju, dalībvalstis un sadarbīgās ekonomikas uzņēmumus nodrošināt mūžizglītības un digitālo prasmju pilnveides iespēju pieejamību; uzskata, ka ir vajadzīgas jaunas publisko un privāto ieguldījumu iespējas un finansēšanas iespējas mūžizglītībai un apmācībai, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem;

45.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas kontekstā svarīgs ir attālinātais darbs un viedais darbs, un tāpēc piekrīt tam, ka šie darba veidi ir jāpielīdzina tradicionālajiem darba veidiem;

46.  aicina Komisiju izpētīt, ciktāl Direktīva par pagaidu darba aģentūrām (2008/104/EK(14)) ir piemērojama konkrētām tiešsaistes platformām; uzskata, ka daudzas tiešsaistes platformas, kuras pilda starpnieka funkciju, struktūras ziņā ir līdzīgas pagaidu darba aģentūrām (līgumattiecību trīsstūris, kas veidojas starp pagaidu darba aģentūras darbinieku/platformas struktūrā nodarbināto, pagaidu darba aģentūru/tiešsaistes platformu un lietotājuzņēmumu/klientu);

47.  aicina valstu nodarbinātības dienestus un Eiropas darbvietu mobilitātes portāla (EURES) tīklu nodrošināt labāku savstarpējo komunikāciju par sadarbīgās ekonomikas piedāvātajām iespējām;

48.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus sniegt platformās nodarbinātajām personām atbilstošu informāciju par darba apstākļiem un nosacījumiem un par darba ņēmēju tiesībām, kā arī par viņu darba attiecībām gan ar platformām, gan ar lietotājiem; uzskata, ka platformām būtu proaktīvi jāsniedz lietotājiem un darba ņēmējiem informācija par piemērojamo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu juridisko prasību izpildi;

49.  vērš uzmanību uz to, ka nav datu par sadarbīgās ekonomikas radītajām izmaiņām nodarbinātības vidē; aicina dalībvalstis un Komisiju, sadarbojoties arī ar sociālajiem partneriem, savākt vairāk uzticamu un visaptverošu datu par šo jautājumu, un mudina dalībvalstis izraudzīties jau pastāvošu valsts kompetento iestādi, kura uzraudzīs un novērtēs jaunās tendences sadarbīgajā darba tirgū; uzsver, ka šajā sakarā svarīga ir informācija un labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm; uzsver, ka ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt sadarbīgās ekonomikas darba tirgu un darba apstākļus, lai novērstu nelikumīgu rīcību;

Sadarbīgās ekonomikas vietējā dimensija

50.  norāda, ka arvien vairāk vietējo iestāžu un pašvaldību jau aktīvi regulē un veido sadarbīgo ekonomiku, uzmanību pievēršot sadarbīgajai praksei, to izmantojot gan politikas veidošanai, gan kā organizējošo principu jaunām sadarbīgās pārvaldes un līdzdalības demokrātijas formām;

51.  uzskata, ka pastāv plašas manevrēšanas iespējas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai pieņemtu situācijai piemērotus pasākumus un tā tieši īstenotu noteiktus sabiedriskas nozīmes mērķus, izmantojot samērīgus pasākumus, kas pilnībā atbilst ES tiesību aktiem; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis to politikas veidošanā un tādu noteikumu pieņemšanā, kas ir saskaņā ar ES tiesību aktiem;

52.  norāda, ka pirmās iniciatores bija pilsētas, kurās tādi pilsētvides apstākļi kā apdzīvotības blīvums un fiziskais tuvums veicina sadarbīgas prakses pieņemšanu, un ka turpmāk līdzās viedajām pilsētām šāda prakse būtu jāattiecina arī uz sadarbīgajām pilsētām un pārejas uz iedzīvotājiem draudzīgākām infrastruktūrām atvieglošanu; ir arī pārliecināts, ka sadarbīgā ekonomika var piedāvāt nozīmīgas iespējas iekšējai perifērijai, lauku apvidiem un mazāk attīstītām teritorijām, sniegt jaunas un iekļaujošas attīstības formas, radīt labvēlīgu sociālo un ekonomisko ietekmi un palīdzēt atstumtām kopienām ar netiešu labumu tūrisma nozarei;

Sadarbīgās ekonomikas veicināšana

53.  norāda, cik svarīgas ir atbilstošas kompetenču prasmes un apmācība, lai pēc iespējas daudzi cilvēki varētu aktīvi iesaistīties sadarbīgajā ekonomikā un izmantot tās potenciālu;

54.  uzsver, ka IKT ļauj inovatīvām idejām strauji un efektīvi attīstīties sadarbīgajā ekonomikā, vienlaikus savienojot dalībniekus un nodrošinot viņiem iespējas neatkarīgi no tā, vai tie ir lietotāji vai pakalpojumu sniedzēji, veicinot viņu piekļuvi tirgum un dalību tajā un padarot attālos un lauku apgabalus pieejamākus;

55.  aicina Komisiju rīkoties proaktīvi un atbalstīt publisko un privāto sadarbību, jo īpaši attiecībā uz e-identifikācijas izmantošanu, lai palielinātu patērētāju un pakalpojumu sniedzēju uzticēšanos tiešsaistes darījumiem, ņemot vērā e-identifikācijas savstarpējas atzīšanas ES sistēmu, un likvidētu pārējos sadarbīgās ekonomikas izaugsmes šķēršļus, piemēram, šķēršļus pārrobežu apdrošināšanas sistēmu nodrošināšanai;

56.  norāda, ka piektās paaudzes tīklu (5G) ieviešana būtiski pārveidos mūsu ekonomikas loģisko pamatojumu, padarot pakalpojumus daudzveidīgākus un pieejamākus; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi izveidot konkurētspējīgu tirgu inovatīviem uzņēmumiem, jo šāda tirgus sekmīga darbība galu galā noteiks mūsu ekonomikas stabilitāti;

57.  norāda, ka arvien pieaug sadarbīgās ekonomikas nozīme enerģētikas nozarē, dodot iespēju patērētājiem, ražotājiem, privātpersonām un kopienām efektīvi iesaistīties vairākos decentralizētos atjaunojamās enerģijas cikla posmos, tostarp pašražošanā un pašpatēriņā, uzglabāšanā un sadalē, saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem klimata un enerģētikas jomā;

58.  norāda, ka sadarbīgā ekonomika sekmīgi attīstās īpaši tajās kopienās, kurās ir spēcīgi zināšanu un izglītības kopīgas izmantošanas modeļi, kas spēj veicināt un nostiprināt atvērtās inovācijas kultūru; uzsver, ka saskaņota politika un platjoslas un ultraplatjoslas ieviešana ir priekšnosacījums tam, lai attīstītu visu sadarbīgās ekonomikas potenciālu un izmantotu sadarbīgās ekonomikas modeļa piedāvātās priekšrocības; tādēļ atgādina, ka pienācīga piekļuve tīklam ir jānodrošina visiem ES iedzīvotājiem, jo īpaši mazāk apdzīvotos, attālākajos vai lauku apgabalos, kuru savienojamība pašreiz vēl nav pietiekama;

59.  uzsver, ka sadarbīgajai ekonomikai ir vajadzīgs atbalsts, lai panāktu attīstību un izaugsmi, un ka ieguldījumu piesaistīšanas nolūkā tai arī turpmāk jābūt atvērtai pētniecībai, inovācijām un jaunām tehnoloģijām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai ES tiesību akti un politikas nostādnes būtu piemēroti nākotnes vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz neekskluzīvu, uz eksperimentiem orientētu telpu atvēršanu, kas veicina digitālo savienojamību un prasmes, atbalsta Eiropas uzņēmējus un jaunuzņēmumus, atbalstot Industry 4.0, inovāciju centrus, klasterus un inkubatorus un vienlaikus veidojot sinerģiju ar tradicionāliem uzņēmējdarbības modeļiem;

60.  uzsver transporta nozares sarežģītās īpatnības sadarbīgajā ekonomikā un ārpus tās; norāda, ka uz šo nozari attiecas stingrs regulējums; norāda uz sadarbīgās ekonomikas modeļu potenciālu būtiski uzlabot transporta sistēmas efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību (tostarp izmantojot integrētas vairākveidu braucienu un ceļojumu biļetes vienā virzienā transporta lietotājiem ar sadarbīgās ekonomikas lietotnēm), tās drošību un drošumu, kā arī padarīt attālākos apgabalus pieejamākus un samazināt satiksmes sastrēgumu nevēlamu paplašināšanos;

61.  aicina attiecīgās iestādes sekmēt sadarbīgo transporta pakalpojumu un tradicionālās transporta sistēmas līdzāspastāvēšanu; aicina Komisiju integrēt sadarbīgo ekonomiku savā darbā pie jaunām tehnoloģijām transporta jomā (satīklotie transportlīdzekļi, autonomie transportlīdzekļi, integrēta digitālā biļešu pārdošana un intelektiskās transporta sistēmas), jo tām ir raksturīga spēcīga mijiedarbība un dabiska sinerģija;

62.  uzsver, ka platformām un to lietotājiem ir vajadzīga tiesiskā noteiktība, lai nodrošinātu sadarbīgās ekonomikas attīstību ES transporta nozarē; norāda, ka mobilitātes jomā ir svarīgi skaidri nošķirt, no vienas puses, i) automobiļu koplietojumu un izmaksu dalīšanu konkrētā braucienā, ko automobiļa vadītājs ir plānojis veikt savām vajadzībām, un, no otras puses, ii) regulētus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

63.  atgādina, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm savstarpējā izmitināšana ir lielākais sadarbīgās ekonomikas sektors darījumu skaita ziņā, savukārt automobiļu koplietošana ir lielākais sektors platformu ienākumu ziņā;

64.  uzsver, ka tūrisma nozarē mājokļa koplietošana ir lielisks resursu un nepietiekami izmantotu telpu izmantošanas veids, jo īpaši teritorijās, kas tradicionāli negūst labumu no tūrisma;

65.  šajā sakarā nosoda dažu publisko institūciju uzspiestos noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot tādas tūristu izmitināšanas piedāvājumu, kas balstās uz sadarbīgo ekonomiku;

66.  vērš uzmanību uz grūtībām, ar ko saskaras Eiropas sadarbīgās platformas, lai piekļūtu riska kapitālam un īstenotu izaugsmes stratēģiju, jo īpaši platformu mazā izmēra un iekšējā tirgus sadrumstalotības, kā arī pārrobežu ieguldījumu trūkuma dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot spēkā esošos finanšu instrumentus, lai veiktu ieguldījumus sadarbīgos uzņēmumos un veicinātu iniciatīvas, kas sekmē piekļuvi finansējumam, jo īpaši jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem;

67.  uzsver, ka sadarbīgas finansēšanas sistēmas, piemēram, kolektīvā finansēšana, ir svarīgs papildinājums tradicionālajiem finansēšanas kanāliem efektīvā finanšu ekosistēmā;

68.  norāda, ka pakalpojumi, ko MVU sniedz sadarbīgās ekonomikas nozarē, ne vienmēr ir pietiekami pielāgoti personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem; prasa izstrādāt rīkus un programmas, lai palīdzētu šiem tirgus dalībniekiem ņemt vērā personu ar invaliditāti vajadzības;

69.  aicina Komisiju atvieglot un veicināt Eiropas uzņēmēju, kas darbojas sadarbīgās ekonomikas nozarē, piekļuvi attiecīgajam finansējumam, kā arī ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”;

70.  norāda, ka arī finanšu nozarē strauji attīstās un pieaug inovatīvas tehnoloģijas un tādi digitālie rīki kā blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; uzsver, ka šo decentralizēto tehnoloģiju izmantošana sadarbīgajā ekonomikā varētu nodrošināt efektīvu biedrinieku darījumu un savienojumu iespējas, tā veicinot neatkarīgu tirgu vai tīklu izveidi un nākotnē ar tām aizstājot starpnieku pašreizējās funkcijas sadarbīgajās platformās;

o
o   o

71.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0237.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0455.
(4) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11834-2016-INIT/en/pdf
(5) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(6) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(7) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.
(8) OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.
(9) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(10) ECON-VI/016.
(11) OV C 75, 10.3.2017., 33. lpp.
(12) Eirobarometra zibensaptauja Nr. 438 (2016. gada marts) par sadarbīgo platformu izmantošanu.
(13) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
(14) OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.

Juridisks paziņojums