Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2276(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0204/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0204/2017

Debates :

PV 14/06/2017 - 20
CRE 14/06/2017 - 20

Balsojumi :

PV 15/06/2017 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0272

Pieņemtie teksti
PDF 456kWORD 66k
Ceturtdiena, 2017. gada 15. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Tiešsaistes plaformas un digitālais vienotais tirgus
P8_TA(2017)0272A8-0204/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūcija par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu (2016/2276(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. maija paziņojumu “Tiešsaistes platformas un digitālais vienotais tirgus. Eiropas izdevības un uzdevumi” (COM(2016)0288) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0172),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0184),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” (COM(2016)0179) un pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2016)0108 un SWD(2016)0109),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0110),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0106),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2017)0002),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) Nr. 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā(4),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem (COM(2016)0399),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (COM(2016)0593),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(7) (Tīklu un informācijas drošības direktīva),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (COM(2016)0287) (AVMP direktīva),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā (COM(2016)0283),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažiem digitālā satura piegādes līgumu aspektiem (COM(2015)0634),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 25. maija darba dokumentu „Norādījumi par Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi īstenošanu/piemērošanu” (SWD(2016)0163),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada jūnijā publicētos norādījumus IKT nozarei par ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 15. septembra darba dokumentu “Provizoriskais ziņojums par e-komercijas nozares apsekojumu” (SWD(2016)0312),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par šKomisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tiešsaistes platformas un digitālais vienotais tirgus: Eiropas izdevības un uzdevumi”(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0204/2017),

A.  tā kā digitālā vienotā tirgus izveides mērķis ir novērst valstu tiesību aktu sadrumstalotību un likvidēt tehniskos, juridiskos un nodokļu šķēršļus, lai ļautu uzņēmumiem, iedzīvotājiem un patērētājiem pilnībā izmantot digitālo rīku un pakalpojumu sniegtās priekšrocības;

B.  tā kā digitalizācija un jaunās tehnoloģijas turpina mainīt saziņas veidus, piekļuvi informācijai un iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu rīcību un tā kā ceturtās industriālās revolūcijas rezultātā notiks visu ekonomikas un sabiedrības aspektu digitalizācija;

C.  tā kā interneta un mobilo ierīču izmantošanas attīstība ir radījusi jaunas uzņēmējdarbības iespējas jebkura lieluma uzņēmumiem un rada jaunus un alternatīvus uzņēmējdarbības modeļus, kuros izmanto jaunās tehnoloģijas un piekļuvi globālajam tirgum, bet vienlaikus tiek radītas arī jaunas problēmas;

D.  tā kā interneta platformu attīstība un izmantošana dažāda veida darbībām, tostarp komercdarbībai un preču un pakalpojumu koplietošanai, ir mainījusi veidus, kā lietotāji un uzņēmumi mijiedarbojas ar satura sniedzējiem, tirgotājiem un citām privātpersonām, kas piedāvā preces un pakalpojumus;

E.  tā kā Direktīva par elektronisko tirdzniecību starpniekus atbrīvo no atbildības par saturu tikai tad, ja tiem nav ne zināšanu, ne kontroles attiecībā uz pārsūtīto un/vai uzturēto informāciju, bet, ja starpniekam faktiski ir zināmi pārkāpumi, nelikumīgas darbības vai informācija, tā paredz ātru reakciju, lai nekavējoties liegtu vai atspējotu piekļuvi nelikumīgai informācijai vai darbībai;

F.  tā kā daudzas tiešsaistes platformas un informācijas sabiedrības pakalpojumi piedāvā vieglāku piekļuvi precēm, pakalpojumiem un digitālajam saturam un paplašina savu darbību attiecībā uz patērētājiem un citiem dalībniekiem;

G.  tā kā Komisija veic vairākus novērtējumus par patērētāju aizsardzības noteikumiem un uzņēmumu savstarpējo (B2B) praksi, kurā iesaistās tiešsaistes platformas attiecībā uz saviem uzņēmējdarbības lietotājiem;

H.  tā kā radošums un inovācija ir digitālās ekonomikas dzinējspēki un tā kā tāpēc ir būtiski svarīgi nodrošināt augsta līmeņa intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

Vispārējs ievads

1.  atzinīgi vērtē paziņojumu “Tiešsaistes platformas un digitālais vienotais tirgus. Eiropas izdevības un uzdevumi”;

2.  atzinīgi vērtē dažādas iniciatīvas, kas jau ierosinātas saskaņā ar Digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt koordināciju un saskaņotību starp šīm iniciatīvām; uzskata, ka digitālā vienotā tirgus izveide ir būtiska, lai stiprinātu ES konkurētspēju, radītu augstas kvalitātes darbvietas un augstas kvalifikācijas darbvietas un veicinātu digitālās ekonomikas izaugsmi Eiropā;

3.  atzīst, ka tiešsaistes platformas sniedz labumu mūsdienu digitālajai ekonomikai un sabiedrībai, palielinot patērētāju izvēles iespējas un radot un veidojot jaunus tirgus; tomēr norāda, ka tiešsaistes platformas izvirza jaunus uzdevumus politikas un regulējuma jomā;

4.  atgādina, ka daudzi ES politikas virzieni attiecas arī uz tiešsaistes platformām, bet norāda, ka dažos gadījumos tiesību akti netiek pienācīgi īstenoti vai tiek atšķirīgi interpretēti dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi vispirms pareizi īstenot un izpildīt spēkā esošos ES tiesību aktus un tikai tad var apsvērt, vai ir nepieciešams papildināt spēkā esošo tiesisko regulējumu situācijas uzlabošanai;

5.  atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo darbu ar mērķi atjaunināt un papildināt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai tas būtu piemērots digitālajam laikmetam; uzskata, ka efektīva un pievilcīga normatīvā vide ir vitāli svarīga, lai Eiropā varētu attīstīties tiešsaistes un digitālā uzņēmējdarbība;

Platformu definīcija

6.  atzīst, ka būtu ļoti grūti panākt vienotu, juridiski atbilstošu un nākotnes vajadzībām piemērotu tiešsaistes platformu definīciju ES līmenī, jo jāņem vērā tādi faktori kā esošo tiešsaistes platformu un to darbības jomu ļoti dažādie veidi, kā arī strauji mainīgā vide digitālajā pasaulē; uzskata, ka jebkurā gadījumā vienota ES definīcija vai “vienas mērauklas pieeja” nepalīdzētu ES gūt panākumus platformu ekonomikā;

7.  tajā pašā laikā atzīst, ka ir svarīgi izvairīties no ES iekšējā tirgus sadrumstalotības, kas varētu rasties, izplatoties reģionāliem vai valstu noteikumiem un definīcijām, kā arī norāda uz vajadzību nodrošināt noteiktību un līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem;

8.  tāpēc uzskata, ka tiešsaistes platformas būtu jānošķir un jādefinē attiecīgos nozaru tiesību aktos ES līmenī atbilstoši to īpašībām, klasifikācijai un principiem un ievērojot uz problēmu risināšanu vērstu pieeju;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējo darbu attiecībā uz tiešsaistes platformām, tostarp apspriešanos ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma veikšanu; uzskata, ka šāda uz pierādījumiem balstīta pieeja ir būtiski svarīga, lai radītu visaptverošu izpratni šajā jomā; aicina Komisiju, balstoties uz šo padziļināto analīzi, vajadzības gadījumā ierosināt regulējumu vai citus pasākumus;

10.  norāda, ka B2C un C2C platformas darbojas ļoti dažādās jomās, piemēram, tādās kā e-komercija, mediji, meklētājprogrammas, maksājumu sistēmas, darba nodrošināšana, operētājsistēmas, transports, reklāma, kultūras satura izplatīšana, sadarbīgā ekonomika un sociālie tīkli; turklāt norāda, ka, lai arī dažas kopīgas iezīmes ļauj identificēt šīs struktūras, tiešsaistes platformas var izpausties dažādos veidos un to identificēšanai var izmantot daudzas dažādas pieejas;

11.  norāda, ka tiešsaistes B2C un C2C platformām lielākā vai mazākā pakāpē ir raksturīgas konkrētas kopīgas iezīmes, piemēram, darbošanās daudzpusējos tirgos, divu vai vairāku atšķirīgu lietotāju grupu pārstāvju tiešas saziņas organizēšana ar elektroniskiem līdzekļiem, atšķirīga veida lietotāju mijiedarbība, tiešsaistes pakalpojumu piedāvāšana atbilstoši lietotāja preferencēm un pamatojoties uz lietotāju sniegtiem datiem, satura klasificēšana vai atsauksmju sniegšana, piemēram, izmantojot algoritmus, preces vai pakalpojumus, ko tiešsaistē piedāvā trešās personas, vairāku pušu saziņas organizēšana ar mērķi pārdot preci, sniegt pakalpojumu vai apmainīties ar saturu, informāciju, precēm vai pakalpojumiem vai koplietot tos;

12.  norāda, ka ārkārtīgi svarīgi ir precizēt metodes, ar kurām tiek pieņemti uz algoritmiem balstīti lēmumi, un veicināt šo algoritmu izmantošanas pārredzamību; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt algoritmu izmantošanā iespējamās kļūdas un aizspriedumus, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, negodīgu praksi vai privātuma pārkāpumus;

13.  tomēr uzskata, ka skaidri būtu jānošķir B2C un B2B platformas, ņemot vērā jaunās B2B tiešsaistes platformas, kuras ir svarīgas rūpnieciskā interneta attīstībai, piemēram, mākoņpakalpojumus vai datu koplietošanas platformas, kas nodrošina sakarus starp lietu interneta (IoT) produktiem; aicina Komisiju novērst vienotajā tirgū pastāvošos šķēršļus, kas kavē šādu platformu izaugsmi;

Eiropas tiešsaistes platformu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana

14.  norāda, ka tiešsaistes platformas izmanto internetu kā mijiedarbības līdzekli un tās var rīkoties kā veicinātājas, tādējādi sniedzot labumu lietotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem un atvieglojot piekļuvi globālajam tirgum; norāda, ka tiešsaistes platformas var palīdzēt pielāgot preču un pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu, pamatojoties uz kopienas noskaņojumu, kopīgu piekļuvi, reputāciju un uzticēšanos;

15.  norāda, ka tiešsaistes platformas un lietotnes, daudzas no kurām izstrādājuši Eiropas lietotņu izstrādātāji, izmanto milzīgu un arvien pieaugošu skaitu savienotu mobilo ierīču, personālo datoru, klēpjdatoru un citu skaitļošanas ierīču un ir arvien vairāk pieejamas šajās ierīcēs;

16.  norāda, ka galvenā prioritāte jāpiešķir tam, lai nodrošinātu pietiekamas investīcijas ātrgaitas platjoslas tīklu un citas digitālās infrastruktūras izvēršanai nolūkā sasniegt savienojamības mērķus gigabita sabiedrībā, jo šāda izvēršana ir ļoti svarīga, lai iedzīvotāji un uzņēmumi gūtu labumu no 5G tehnoloģijas attīstības un lai kopumā nodrošinātu savienojamību visās dalībvalstīs;

17.  uzsver, ka viedo ierīču, tostarp viedtālruņu un planšetdatoru, arvien plašākā izmantošana ir vēl vairāk paplašinājusi un uzlabojusi piekļuvi jauniem pakalpojumiem, tajā skaitā tiešsaistes platformām, tādējādi palielinot to nozīmi ekonomikā un sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, taču aizvien vairāk arī visās vecuma grupās; norāda, ka digitalizācija vēl vairāk palielināsies līdz ar lietu interneta straujo attīstību, kurš, kā tiek prognozēts, līdz 2020. gadam savienos 25 miljardus objektu;

18.  uzskata, ka piekļuve tiešsaistes platformām, izmantojot augstas kvalitātes tehnoloģijas, ir nozīmīga visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem — ne tikai tiem, kas jau pašlaik darbojas tiešsaistē; uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut atšķirības, kas varētu rasties no digitālo prasmju trūkuma vai nevienlīdzīgas piekļuves tehnoloģijām; uzsver, ka valstu un Eiropas līmenī ir nepieciešama apņēmīga pieeja attiecībā uz digitālo prasmju attīstību;

19.  vērš uzmanību uz to, ka strauji attīstās tiešsaistes platformu tirgi, kas piedāvā jaunu tirdzniecības vietu precēm un pakalpojumiem; atzīst šādu tirgu globālo un pārrobežu raksturu; norāda, ka globālie tiešsaistes platformu tirgi piedāvā patērētājiem plašu izvēli un efektīvu cenu konkurenci; norāda, ka vienošanās par “viesabonēšanu kā mājās” atbalsta tiešsaistes platformu pārrobežu dimensiju, padarot tiešsaistes pakalpojumu izmantošanu pieejamāku;

20.  norāda, ka tiešsaistes platformām ir aizvien lielāka loma, veicinot apmaiņu un nodrošinot piekļuvi jaunumiem un citai iedzīvotājiem vērtīgai informācijai, kā arī veicinot demokrātijas darbību; uzskata, ka tiešsaistes platformas var būt arī e-pārvaldības veicinātājas;

21.  mudina Komisiju turpināt veicināt Eiropas tiešsaistes platformu un jaunuzņēmumu izaugsmi un palielināt to spēju paplašināt darbību un konkurēt globālā mērogā; aicina Komisiju ievērot inovācijai labvēlīgu politiku attiecībā uz tiešsaistes platformām, atvieglojot ienākšanu tirgū; pauž nožēlu par ES mazo daļu no tirgus kapitalizācijas tiešsaistes platformu jomā; uzsver, ka ir svarīgi novērst šķēršļus, kas kavē vienmērīgu tiešsaistes platformu pārrobežu darbību un rada traucējumus Eiropas digitālā vienotā tirgus darbībā; uzsver, ka ir svarīgi nediskriminēt un nepieciešamību atvieglot pāreju starp platformām, kas sniedz savietojamus pakalpojumus;

22.  uzsver, ka izšķirošie faktori ietver atvērtu vidi, viendabīgus noteikumus, pietiekamas savienojamības pieejamību, pašreizējo lietotņu sadarbspēju un atvērtu standartu pieejamību;

23.  atzīst ievērojamās priekšrocības, ko tiešsaistes platformas var piedāvāt MVU un jaunuzņēmumiem; norāda, ka tiešsaistes platformas bieži vien ir vieglākais un piemērotākais pirmais solis mazajiem uzņēmumiem, kas vēlas darboties tiešsaistē un gūt labumu no tiešsaistes izplatīšanas kanāliem; norāda, ka tiešsaistes platformas ļauj MVU un jaunuzņēmumiem piekļūt globālajiem tirgiem, neveicot pārmērīgas investīcijas dārgas digitālās infrastruktūras izveidē; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamību un taisnīgu piekļuvi platformām, un atgādina, ka dažu tiešsaistes platformu dominējošā stāvokļa pieaugumam nevajadzētu samazināt uzņēmējdarbības brīvību;

24.  mudina Komisiju par prioritāti izvirzīt pasākumus, kas ļautu Eiropas jaunuzņēmumiem un tiešsaistes platformām izveidoties un paplašināt darbību; uzsver, ka veicināt finansējumu un investīcijas jaunuzņēmumos, izmantojot visus pieejamos finansēšanas instrumentus, ir būtiski, lai attīstītu Eiropas izcelsmes tiešsaistes platformas, jo īpaši ar piekļuvi riska kapitālam un dažādiem kanāliem, piemēram, bankām vai publiskajiem fondiem vai alternatīvām finansēšanas iespējām, piemēram, kolektīvai finansēšanai un kolektīvām investīcijām;

25.  norāda, ka dažas tiešsaistes platformas rada iespēju īstenot sadarbīgo ekonomiku un veicina tās izaugsmi Eiropā; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par sadarbīgo ekonomiku un uzsver, ka tam vajadzētu būt pirmajam solim virzībā uz plašāku Eiropas stratēģiju šajā jomā, atbalstot jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību; uzsver, ka šie jaunie uzņēmējdarbības modeļi rada darbvietas, veicina uzņēmējdarbību un piedāvā jaunus pakalpojumus, lielāku izvēli un labākas cenas iedzīvotājiem un patērētājiem, kā arī elastību un jaunas iespējas, bet var radīt arī problēmas un riskus darba ņēmējiem;

26.  norāda, ka dalībvalstis pēdējās desmitgadēs ir uzlabojušas stāvokli darba un sociālo standartu jomā un sociālās aizsardzības sistēmas, un uzsver, ka arī digitālajā laikmetā ir jānodrošina sociālās dimensijas attīstība; norāda, ka aizvien pieaugošā digitalizācija ietekmē darba tirgus, mainot darbvietas un mainot līgumattiecības starp darba ņēmējiem un uzņēmumiem; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt darba un sociālās tiesības un spēkā esošo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu, lai vēl vairāk veicinātu sociālās drošības shēmas un nodarbinātības kvalitāti; turklāt aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām novērtēt nepieciešamību modernizēt spēkā esošos tiesību aktus, tostarp sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai turētos līdzi tehnoloģiju attīstībai, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību, kā arī garantējot pienācīgus darba apstākļus un vispārējo labumu sabiedrībai kopumā;

27.  aicina dalībvalstis garantēt atbilstošu sociālo nodrošinājumu pašnodarbinātām personām, jo tieši šie darba ņēmēji ir galvenie digitālā darba tirgus dalībnieki; turklāt aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību tiešsaistes platformu darbiniekiem, kā arī nediskrimināciju un dzimumu līdztiesību, un apmainīties ar labāko praksi Eiropas līmenī;

28.  norāda, ka tiešsaistes veselības platformas var atbalstīt inovatīvas darbības, radot un nododot atbilstīgās iesaistīto veselības aprūpes patērētāju zināšanas, ieviešot inovācijas veselības aprūpes vidē; uzsver, ka jaunas inovāciju platformas piedalīsies nākamās paaudzes inovatīvo veselības aprūpes produktu plānošanā un izstrādē, lai tie precīzi atbilstu pašreiz neapmierinātajām vajadzībām;

Starpnieku atbildības precizēšana

29.  norāda, ka pašreizējais ES starpnieku ierobežotās atbildības režīms ir viens no dažu ieinteresēto personu izvirzītajiem jautājumiem pašlaik notiekošajās debatēs par tiešsaistes platformām; norāda, ka apspriešanās par normatīvo vidi attiecībā uz platformām parādīja relatīvu atbalstu pašreizējai sistēmai, kas ietverta Direktīvā par elektronisko tirdzniecību, kā arī to, ka jānovērš atsevišķi trūkumi tās izpildē; tādēļ uzskata, ka būtu sīkāk jāprecizē atbildības režīms, jo tas ir būtisks pīlārs ES digitālajai ekonomikai; uzskata, ka ir nepieciešami norādījumi no Komisijas par starpnieku atbildības regulējuma īstenošanu, lai tiešsaistes platformas varētu pildīt savus pienākumus un ievērot noteikumus par atbildību, lai stiprinātu tiesisko noteiktību un lai palielinātu lietotāju uzticēšanos; aicina Komisiju šajā sakarā izstrādāt turpmākus pasākumus un atgādina, ka platformas, kuru loma nav neitrāla saskaņā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību definīciju, nevar pretendēt uz atbrīvojumu no atbildības;

30.  uzsver, ka, lai gan mūsdienās radošo saturu patērē vairāk nekā jebkad iepriekš, piemēram, izmantojot tādus pakalpojumus kā platformas lietotāju augšupielādētam saturam un satura apvienošanas pakalpojumus, radošajām nozarēm šis patēriņa pieaugums nav nesis atbilstīgu ienākumu palielinājumu; uzsver, ka par vienu no tā galvenajiem iemesliem tiek minēta vērtības nodošana, ko radījis skaidrības trūkums attiecībā uz šo tiešsaistes pakalpojumu statusu saskaņā ar autortiesībām un e-komercijas tiesību aktiem; uzsver, ka ir radīts negodīgs tirgus, kas apdraud digitālā vienotā tirgus attīstību un tā galvenos dalībniekus, proti, kultūras un radošās nozares;

31.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos publicēt norādījumus par starpnieku atbildību, jo pastāv atsevišķas neskaidrības attiecībā uz spēkā esošajiem noteikumiem un to īstenošanu dažās dalībvalstīs; uzskata, ka šie norādījumi palielinās lietotāju uzticību tiešsaistes pakalpojumiem; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus; aicina Komisiju pievērst uzmanību regulējuma atšķirībām attiecībā uz tiešsaistes un bezsaistes pasauli un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus salīdzināmiem pakalpojumiem tiešsaistē un bezsaistē, ja tas ir nepieciešams un iespējams, un ņemt vērā katras nozares specifiku, sabiedrības attīstību, nepieciešamību pēc lielākas pārredzamības un tiesiskās noteiktības un nepieciešamību neradīt šķēršļus inovācijai;

32.  uzskata, ka digitālās platformas ir līdzekļi, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem, un tās piedāvā kultūras un radošajām nozarēm lieliskas iespējas izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus; uzsver, ka jāapsver iespējas, kā šis process var notikt ar lielāku juridisko noteiktību un tiesību subjektu interesēs; uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana; šajā sakarā uzskata, ka autortiesību un intelektuālā īpašuma jomas tiesiskajā regulējumā ir jāaizsargā tiesību subjekti, lai tiktu atzītas vērtības un sekmēta inovācija, radošums, investīcijas un satura izstrāde;

33.  mudina tiešsaistes platformas stiprināt pasākumus cīņai pret nelikumīgu un kaitīgu saturu tiešsaistē; atzinīgi vērtē notiekošo darbu pie AVMP direktīvas un Komisijas nodomu ierosināt pasākumus saistībā ar video koplietošanas platformām attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību un satura, kas saistīts ar naida runu, izņemšanu; norāda, ka netika pieminēts saturs, kas saistīts ar kūdīšanu uz terorismu; prasa pievērst īpašu uzmanību tam, lai novērstu iebiedēšanu un vardarbību pret neaizsargātām personām;

34.  uzskata, ka tiešsaistes platformu atbildības noteikumiem vajadzētu paredzēt iespēju efektīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar nelegālu saturu un precēm, piemēram, piemērojot uzticamības pārbaudes, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu un inovācijai draudzīgu pieeju; mudina Komisiju definēt un sīkāk precizēt paziņošanas un izņemšanas procedūras un sniegt norādījumus par brīvprātīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst šādu saturu;

35.  uzsver, ka ir svarīgi veikt darbības pret viltus ziņu izplatīšanu; aicina tiešsaistes platformas nodrošināt lietotājiem rīkus, ar kuriem atmaskot viltus ziņas, ļaujot informēt citus lietotājus par to, ka satura patiesums ir ticis apstrīdēts; vienlaikus norāda, ka brīva viedokļu apmaiņa ir demokrātijas būtisks elements un ka tiesības uz privātumu attiecas arī uz sociālo mediju jomu; uzsver brīvas preses vērtīgumu ticamas informācijas sniegšanā iedzīvotājiem;

36.  aicina Komisiju veikt izsmeļošu analīzi par pašreizējo situāciju un tiesisko regulējumu attiecībā uz viltus ziņām un izskatīt iespēju pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu viltota satura izplatīšanu un izplatīšanos;

37.  uzsver nepieciešamību tiešsaistes platformām apkarot nelegālas preces un saturu un negodīgu praksi (piemēram, izklaides biļešu tālākpārdošanu par uzskrūvētām cenām), izmantojot regulatīvus pasākumus un papildinot tos ar efektīviem pašregulācijas pasākumiem (piemēram, skaidriem lietošanas noteikumiem un attiecīgiem mehānismiem atkārtotu pārkāpēju konstatēšanai vai specializētu satura moderācijas komandu izveidi un bīstamu produktu izsekošanu) vai izmantojot hibrīdus pasākumus;

38.  atzinīgi vērtē šai nozarei paredzēto Rīcības kodeksu par nelikumīgas naida runas apkarošanu, par ko vienojās 2016. gadā un ko atbalstīja Komisija, un aicina Komisiju izstrādāt piemērotus un samērīgus līdzekļus tiešsaistes platformām nelegālu preču un satura konstatēšanai un novēršanai;

39.  uzskata, ka ir būtiski ievērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu un Tīklu un informācijas drošības direktīvu attiecībā uz datu īpašumtiesībām; norāda, ka lietotājiem bieži vien ir stimuli paziņot savus personas datus tiešsaistes platformām; uzsver nepieciešamību informēt lietotājus par savākto datu precīzu raksturu un veidiem, kā tie tiks izmantoti; uzsver, ka lietotājiem obligāti jābūt iespējai kontrolēt savu personas datu savākšanu un izmantošanu; uzsver, ka vajadzētu būt arī iespējai nesniegt personas datus; norāda, ka noteikums par “tiesībām tikt aizmirstam” attiecas arī uz tiešsaistes platformām; aicina tiešsaistes platformas paredzēt anonimitātes nodrošināšanu gadījumos, kad personas datus apstrādā trešās personas;

40.  aicina Komisiju ātri pabeigt pārskatu par to, vai ir nepieciešamas oficiālas paziņošanas un rīcības procedūras kā daudzsološs līdzeklis, ar ko visā ES teritorijā saskaņotā veidā stiprināt atbildības režīmu;

41.  mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt praktiskus norādījumus par tirgus uzraudzību attiecībā uz produktiem, ko pārdod tiešsaistē;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu veidošana

42.  mudina Komisiju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzējiem un citiem pakalpojumiem, ar kuriem tie konkurē, tostarp B2B un C2C; uzsver, ka tiesiskā noteiktība ir ļoti svarīga plaukstošas digitālās ekonomikas izveidei; norāda, ka konkurences spiediens dažādās nozarēs un uz dažādiem dalībniekiem šajās nozarēs ir atšķirīgs; tāpēc atgādina, ka universāli risinājumi reti ir piemēroti; uzskata, ka jebkādos ierosinātos īpaši pielāgotos risinājumos vai regulatīvos pasākumos ir jāņem vērā platformām raksturīgās īpatnības, lai nodrošinātu godīgu konkurenci uz vienlīdzīgiem pamatiem;

43.  vērš uzmanību uz tiešsaistes platformu atšķirīgo lielumu — no starptautiskajiem uzņēmumiem līdz mikrouzņēmumiem; uzsver, ka liela nozīme ir godīgai un efektīvai konkurencei starp tiešsaistes platformām, lai veicinātu patērētāju izvēli un nepieļautu monopolu vai dominējošu stāvokļu izveidi, kas kropļo tirgus, ļaunprātīgi izmantojot ietekmi tirgū; uzsver, ka atvieglot pārslēgšanos starp tiešsaistes platformām vai tiešsaistes pakalpojumiem ir būtisks pasākums tirgus nepilnību nepieļaušanai un bloķēšanas situāciju novēršanai;

44.  norāda, ka tiešsaistes platformas maina stingri regulēto tradicionālās uzņēmējdarbības modeli; uzsver, ka spēkā esošā regulējuma iespējamām reformām būtu jākoncentrējas uz noteikumu saskaņošanu un regulējuma sadrumstalotības mazināšanu, lai tiešsaistes platformām nodrošinātu atvērtu un konkurētspējīgu tirgu, vienlaikus nodrošinot augstus patērētāju aizsardzības standartus; uzsver nepieciešamību izvairīties no pārmērīgas regulēšanas un turpināt REFIT procesu un labāka regulējuma principa īstenošanu; uzsver, ka ir svarīga tehnoloģiju neitralitāte un to noteikumu saskaņotība, kas vienlīdzīgās situācijās ir piemērojami gan tiešsaistē, gan bezsaistē, ciktāl tas ir nepieciešams un iespējams; uzsver, ka regulējuma noteiktība veicina konkurenci, investīcijas un inovāciju;

45.  uzsver, ka ir svarīgas investīcijas infrastruktūrā gan pilsētu, gan lauku teritorijās; uzsver, ka godīga konkurence nodrošina investīcijas kvalitatīvos ātrgaitas platjoslas pakalpojumos; uzsver, ka cenas ziņā pieņemama piekļuve un uzticamas ātrgaitas infrastruktūras, piemēram, īpaši ātrdarbīgu savienojumu un telekomunikāciju, pilnīga izvēršana veicina tiešsaistes platformu pakalpojumu piedāvājumu un izmantošanu; uzsver, ka nepieciešama tīkla neitralitāte un godīga un nediskriminējoša piekļuve tiešsaistes platformām kā priekšnoteikums inovācijai un patiesai konkurencei tirgū; mudina Komisiju racionalizēt finansēšanas shēmas ar digitalizācijas procesa veicināšanu saistītajām iniciatīvām, lai izmantotu Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondi), programmu “Apvārsnis 2020” un iemaksas no dalībvalstu budžetiem; aicina Komisiju izvērtēt publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) un kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu (KTI) potenciālu;

46.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot saskaņotu pieeju attiecībā uz platformu lietotāju tiesībām labot datus, tiesībām uz pretēju apgalvojumu un tiesībām uz iecietību;

47.  aicina Komisiju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz prasībām, kas izvirzītas pret platformām, par tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies no tādu diskreditējošu faktu izplatīšanas, kas lietotājam rada pastāvīgu kaitējumu;

Pilsoņu un patērētāju informēšana un ietekmes palielināšana

48.  uzsver, ka nākotnes internets nevar gūt panākumus bez lietotāju uzticēšanās tiešsaistes platformām, lielākas pārredzamības, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, personas datu aizsardzības, labākas kontroles pār reklāmu un citām automatizētām sistēmām un tiešsaistes platformām, kas ievēro visus piemērojamos tiesību aktus un lietotāju likumīgās intereses;

49.  uzsver, ka svarīga ir pārredzamība attiecībā uz datu vākšanu un izmantošanu, un uzskata, ka tiešsaistes platformām ir pienācīgi jāreaģē uz lietotāju bažām, savlaicīgi pieprasot viņu piekrišanu saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un efektīvāk un skaidrāk informējot par to, kādi personas dati tiek vākti, un to, kā tie tiek koplietoti un izmantoti saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesisko regulējumu, vienlaikus saglabājot lietotājiem iespēju atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem, nezaudējot pilnīgu piekļuvi pakalpojumam;

50.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālajā vidē tiek pilnībā ievērotas iedzīvotāju tiesības uz privātumu un uz viņu personas datu aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi pareizi īstenot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, nodrošinot, ka tiek pilnībā ievērots princips, kas paredz integrētu privātuma aizsardzību un privātumu pēc noklusējuma;

51.  norāda, ka ir precizēt jautājumus, kas saistīti ar piekļuvi datiem, īpašumtiesībām un atbildību, un aicina Komisiju turpināt izvērtēt pašreizējo tiesisko regulējumu šajās jomās;

52.  uzsver, ka tiešsaistes platformu pārrobežu raksturs sniedz lielu izdevību digitālā vienotā tirgus attīstīšanai, bet ir nepieciešama arī efektīvāka sadarbība starp valstu iestādēm; aicina esošos patērētāju aizsardzības dienestus un mehānismus sadarboties un nodrošināt efektīvu patērētāju aizsardzību attiecībā uz tiešsaistes platformu darbību; turklāt norāda, cik svarīga šajā sakarā ir Pārrobežu izpildes un sadarbības regula; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu turpināt novērtēt papildu vajadzību atjaunināt spēkā esošos patērētāju aizsardzības noteikumus attiecībā uz platformām, 2017. gadā veicot ES patērētāju tiesību aizsardzības un tirgvedības tiesiskā regulējuma pārbaudi;

53.  mudina tiešsaistes platformas piedāvāt klientiem skaidrus, visaptverošus un taisnīgus noteikumus un nosacījumus un nodrošināt lietotājdraudzīgus veidus, kā informēt par noteikumiem un nosacījumiem, datu apstrādi, juridiskām un komerciālām garantijām un iespējamām izmaksām, vienlaikus izvairoties no sarežģītas terminoloģijas, lai uzlabotu patērētāju tiesību aizsardzību un palielinātu uzticēšanos un izpratni par patērētāju tiesībām, jo tas ir svarīgi tiešsaistes platformu panākumu gūšanai;

54.  norāda, ka augsti patērētāju aizsardzības standarti tiešsaistes platformās ir vajadzīgas ne tikai attiecībā uz B2B praksi, bet arī C2C attiecībās;

55.  prasa novērtēt spēkā esošos tiesību aktus un pašregulācijas mehānismus, lai noteiktu, vai tie nodrošina pietiekamu aizsardzību lietotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem, ņemot vērā arvien pieaugošo sūdzību skaitu un Komisijas uzsāktās izmeklēšanas par vairākām platformām;

56.  uzsver, ka ir svarīgi sniegt lietotājiem skaidru, objektīvu un pārredzamu informāciju par kritērijiem, kas izmantoti viņiem sniegtās informācijas filtrēšanai, šķirošanai, sponsorēšanai, personalizēšanai vai pārskatīšanai; uzsver, ka nepieciešama skaidra diferenciācija starp sponsorēto saturu un jebkādu citu saturu;

57.  aicina Komisiju risināt atsevišķus jautājumus saistībā ar platformu atsauksmju sistēmām, piemēram, viltotu atsauksmju sniegšanu un negatīvu atsauksmju dzēšanu ar mērķi iegūt konkurences priekšrocības; uzsver nepieciešamību padarīt atsauksmes uzticamākas un noderīgākas patērētājiem un nodrošināt, ka platformas ievēro spēkā esošās saistības un šajā sakarā veic pasākumus pret šādu praksi, piemēram, izmantojot brīvprātīgas shēmas; atzinīgi vērtē norādījumus par Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanu;

58.  aicina Komisiju novērtēt nepieciešamību pēc kritērijiem un robežvērtībām attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiešsaistes platformām var piemērot papildu tirgus uzraudzību, un sniegt norādījumus tiešsaistes platformām, lai veicinātu savlaicīgu atbilstību esošajām saistībām un vadlīnijām, jo īpaši patērētāju aizsardzības un konkurences noteikumu jomā;

59.  uzsver, ka autori un radītāji ir jāaizsargā arī digitālajā laikmetā, un atgādina par radošās nozares svarīgumu ES nodarbinātībai un ekonomikai; aicina Komisiju novērtēt pašreizējo Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas direktīvu (IĪTPD)(9), lai nepieļautu ziņošanas procesu tīšu nepareizu izmantošanu, un nodrošināt, ka visi vērtības ķēdes dalībnieki, tostarp starpnieki, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzēji, var efektīvāk cīnīties pret viltošanu, veicot aktīvus, samērīgus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu izsekojamību un nepieļautu viltotu preču reklamēšanu un izplatīšanu, ņemot vērā, ka viltošana rada risku patērētājiem;

60.  uzsver nepieciešamību atjaunot intelektuālā īpašuma vērtības līdzsvarotu sadali, jo īpaši platformās, kas izplata aizsargātu audiovizuālu saturu;

61.  prasa turpināt sadarbību starp platformām un tiesību subjektiem, lai nodrošinātu tiesību pareizu iegūšanu un cīņu ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem tiešsaistē; atgādina, ka šādi pārkāpumi var būt reāla problēma ne tikai uzņēmumiem, bet tie var arī apdraudēt patērētāju veselību un drošību, tādēļ patērētāji ir jāinformē par viltotu preču nelikumīgas tirdzniecības patieso ietekmi un apjomiem; tāpēc atkārtoti aicina attiecīgajos maksājumu pakalpojumos piemērot pieeju “sekojiet naudai”, lai liegtu preču viltotājiem turpināt savu saimniecisko darbību; uzsver, ka Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas direktīvas (IĪTPD) pārskatīšana varētu būt piemērots līdzeklis, lai nodrošinātu augsta līmeņa sadarbību starp platformām, lietotājiem un visiem citiem ekonomikas dalībniekiem, apvienojot to ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību pareizu piemērošanu;

62.  aicina Komisiju arī turpmāk popularizēt platformu, kas tika izveidota, lai risinātu strīdus saistībā ar pirkumiem, kuri veikti tiešsaistē starp patērētājiem, uzlabot tās lietošanas ērtumu, un uzraudzīt, kā tirgotāji ievēro pienākumu savā tīmekļvietnē ievietot saiti uz šo platformu, lai turpmāk risinātu problēmas saistībā ar arvien pieaugošo sūdzību skaitu par vairākām tiešsaistes platformām;

Tiešsaistes uzticamības palielināšana un inovācijas sekmēšana

63.  uzsver, ka datu aizsardzības un patērētāju tiesību efektīva īstenošana tiešsaistes tirgos saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Kiberdrošības direktīvas noteikumiem ir prioritāras darbības gan attiecībā uz publisko politiku, gan uzņēmumiem uzticamības palielināšanas nolūkā; uzsver, ka patērētāju un datu aizsardzībai ir nepieciešami dažādi pasākumi un tehniskie līdzekļi tādās jomās kā privātums tiešsaistē, interneta drošība un kiberdrošība; uzsver, ka svarīga ir pārredzamība attiecībā uz datu vākšanu un maksājumu drošību;

64.  norāda, ka maksājumi tiešsaistē piedāvā augstu pārredzamības līmeni, kas palīdz aizsargāt patērētāju un uzņēmēju tiesības un minimizēt krāpšanas riskus; atzinīgi vērtē arī jaunas alternatīvas un inovatīvas maksājumu metodes, piemēram, virtuālās valūtas un e-makus; norāda, ka pārredzamība atvieglo cenu un darījumu izmaksu salīdzināšanu un palielina ekonomisko darījumu izsekojamību;

65.  uzsver, ka godīga, paredzama un inovācijai labvēlīga vide un investīcijas pētniecībā, darbaspēka attīstīšanā un tā kvalifikācijas celšanā ir būtiski faktori jaunu ideju radīšanai un inovācijām; uzsver, ka atvērtie dati un atvērtie standarti ir svarīgi jaunu tiešsaistes platformu izstrādei un inovācijai; atgādina, ka 2018. gadā ir paredzēts sagatavot īstenošanas pārskatu par Direktīvu par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu(10); norāda, ka atvērti, progresīvi un kopīgi testēšanas stendi un atklātas lietotņu programmēšanas saskarnes var būt Eiropai ļoti nozīmīgas;

66.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisijas un jo īpaši dalībvalstu pieeja būtu apņēmīga, virzoties uz digitālo prasmju attīstību nolūkā izveidot augsti kvalificētu darbaspēku, jo tas ir priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu augstu nodarbinātības līmeni ar taisnīgiem nosacījumiem visā ES, vienlaikus izbeidzot digitālo analfabētismu, kas rada digitālo plaisu un digitālo atstumtību; tāpēc uzskata, ka digitālo prasmju attīstīšana un pilnveidošana ir obligāti nepieciešama un tai ir vajadzīgas lielas investīcijas izglītībā un mūžizglītībā;

67.  uzskata, ka platformām, kurās tiek glabāts ievērojams apjoms aizsargāto darbu un kuras šos darbus dara pieejamu sabiedrībai, būtu jānoslēdz licences līgumi ar attiecīgajiem tiesību subjektiem, izņemot gadījumus, kad tās vairs nav aktīvas un tādējādi uz tām attiecas Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 14. pantā paredzētais atbrīvojums, lai panāktu taisnīgu peļņas sadali ar autoriem, radītājiem un attiecīgajiem tiesību subjektiem; uzsver — šādos licences nolīgumos un to īstenošanā ir jāņem vērā, ka lietotāji var izmantot savas pamattiesības;

B2B attiecību un ES konkurences tiesību aktu ievērošana

68.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcību saistībā ar konkurences tiesību labāku piemērošanu digitālajā vidē un uzsver, ka, ņemot vērā digitālās nozares straujo attīstību, ir savlaicīgi jāpieņem lēmumi lietās, kas skar konkurenci; tomēr norāda, ka dažos aspektos ES konkurences tiesību akti ir jāpielāgo digitālajai pasaulei, lai nodrošinātu atbilstību paredzētajam mērķim;

69.  pauž bažas par dažu tiešsaistes platformu problemātisku un negodīgu B2B tirdzniecības praksi, piemēram, pārredzamības trūkumu (t. i., attiecībā uz meklēšanas rezultātiem, datu izmantošanu vai cenu noteikšanu), noteikumu vienpusējām izmaiņām, reklāmu vai sponsorētu rezultātu popularizēšanu, vienlaikus samazinot nesponsorētu rezultātu redzamību, iespējamiem negodīgiem noteikumiem, piemēram, maksājumu risinājumos, un iespējamiem pārkāpumiem, kad platformas uzņemas divējādu lomu kā starpnieki un kā konkurenti; norāda, ka šī divējādā loma var radīt ekonomiskus stimulus tiešsaistes platformām dot priekšroku saviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī uzspiest diskriminējošus B2B nosacījumus; aicina Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus šajā sakarā;

70.  aicina Komisiju nākt klajā ar tādu mērķtiecīgu izaugsmi un patērētāju tiesību aizsardzību veicinošu tiesisko regulējumu saistībā ar B2B attiecībām, kas pamatojas uz dominējoša tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas principiem, un nodrošināt, ka platformas, kas darbojas kā vārteja uz lejupējo tirgu, nekļūst par vārtziņiem; uzskata, ka šādai sistēmai vajadzētu novērst kaitējumu patērētāju labklājībai un veicināt konkurenci un inovāciju; turklāt iesaka, ka šim regulējumam vajadzētu būt tehnoloģiju ziņā neitrālam un spējīgam novērst jau pastāvošos riskus, piemēram, attiecībā uz mobilo ierīču operētājsistēmu tirgu, kā arī turpmākos riskus, ko rada jaunas ar interneta attīstību saistītas tehnoloģijas, piemēram, lietu internets vai mākslīgais intelekts, kas piešķirs platformām vēl lielāku ietekmi, darbojoties kā starpniekam starp tiešsaistes uzņēmumiem un patērētājiem;

71.  atzinīgi vērtē mērķtiecīgo padziļināto pētījumu par B2B praksi, kas Komisijai jāveic līdz 2017. gada pavasarim, un mudina veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci;

72.  uzsver, ka ES konkurences tiesību aktiem un iestādēm ir jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz patērētāju aizsardzību un nodokļu jautājumiem;

73.  norāda uz nesen atklātajiem faktiem, tostarp par lieliem digitālajiem uzņēmumiem un to īstenoto nodokļu plānošanas praksi Eiropas Savienībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas centienus apkarot nodokļu apiešanu un aicina dalībvalstis un Komisiju ierosināt turpmākas reformas, lai nepieļautu nodokļu apiešanas praksi Eiropas Savienībā; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, tostarp digitālie uzņēmumi, maksā nodokļus tajās dalībvalstīs, kur tie veic saimniecisko darbību;

74.  norāda uz atšķirīgo juridisko vidi 28 dalībvalstīs un digitālās nozares specifiku, kur uzņēmuma fiziska klātbūtne valsts tirgū bieži vien nav vajadzīga; aicina dalībvalstis pielāgot savas PVN sistēmas saskaņā ar galamērķa valsts principu(11);

ES vieta pasaulē

75.  norāda, ka ES klātbūtne pasaules tirgū ir nožēlojami maza, ko jo īpaši izraisa pašreizējā digitālā tirgus sadrumstalotība, juridiska nenoteiktība un finansējuma un iespēju trūkums tehnoloģisko inovāciju laišanai tirgū, kas rada grūtības Eiropas uzņēmumiem kļūt par pasaules līderiem un konkurēt ar dalībniekiem pārējās pasaules valstīs šajā jaunajā globāli konkurējošajā ekonomikā; mudina veidot tādu vidi jaunuzņēmumiem un strauji augošiem uzņēmumiem, kas sekmē attīstību un vietējo darbvietu radīšanu;

76.  prasa Eiropas iestādēm nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un ārpussavienības valstu operatoriem, piemēram, attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem un līdzīgiem jautājumiem;

77.  uzskata, ka ES ir potenciāls kļūt par nozīmīgu dalībnieku digitālajā pasaulē, un uzskata, ka tai būtu Eiropā jāveido labvēlīga gaisotne inovācijām, izstrādājot pamatotu tiesisko regulējumu, kas aizsargā visas ieinteresētās personas;

o
o   o

78.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0052.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0010.
(4) OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.
(5) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(6) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(7) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.
(8) OV C 75, 10.3.2017., 119. lpp.
(9) Direktīva 2004/48/EK (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).
(10) Direktīva 2003/98/EK (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).
(11) Sk. Parlamenta 2016. gada 24. novembra rezolūciju par virzību uz galīgu PVN sistēmu un cīņu ar krāpšanu PVN jomā (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0453).

Juridisks paziņojums