Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2005(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0235/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0235/2017

Debates :

PV 03/07/2017 - 26
CRE 03/07/2017 - 26

Balsojumi :

PV 04/07/2017 - 6.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0279

Pieņemtie teksti
PDF 506kWORD 57k
Otrdiena, 2017. gada 4. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Virzība uz Eiropas satvaru attiecībā uz segtajām obligācijām
P8_TA(2017)0279A8-0235/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūcija par virzību uz Eiropas satvaru attiecībā uz segtajām obligācijām (2017/2005(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā EBI 2016. gada 20. decembra ziņojumu par segtajām obligācijām: ieteikumi saskaņošanas jautājumos par ES segto obligāciju sistēmu (EBA-Op-2016-23),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. septembra apspriešanas dokumentu par segtajām obligācijām Eiropas Savienībā un Komisijas dokumentu “Kopsavilkums par sabiedriskajām apspriedēm par “segtajām obligācijām”” (bez datuma),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 20. oktobra ziņojumu par Regulas (ES) Nr. 575/2013 503. pantu: kapitāla prasības slēgtajām obligācijām (COM(2015)0509),

–  ņemot vērā EBI 2014. gada 1. jūlija atzinumu par preferenciālu kapitāla režīmu segtajām obligācijām (EBA/Op/2014/04),

–  ņemot vērā EBI 2014. gada 1. jūlija ziņojumu par ES segto obligāciju regulējumu un kapitāla režīmu: atsaucoties uz Komisijas 2013. gada decembra aicinājumu sniegt ieteikumu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 503. pantu un ESRK 2012. gada decembra Ieteikumu E par kredītiestāžu finansēšanu (ESRB/12/2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/91/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām, jo īpaši tās 52. panta 4. punktu (turpmāk — “PVKIU direktīva”)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, jo īpaši tās 129. pantu (turpmāk — “CRR”)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, un jo īpaši tās 44. panta 2. punktu(3),

–  ņemot vērā 1. panta 2. punktu Komisijas 2015. gada 6. augusta Deleģētajā Regulā (ES) 2015/2205, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu(4),

–  ņemot vērā 1. panta 2. punktu Komisijas 2016. gada 10. jūnija Deleģētajā Regulā (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk — “LCR deleģētais akts”)(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0235/2017),

A.  tā kā segtās obligācijas (CB) ir instrumenti ar ilglaicīgu stabili zemu saistību neizpildes līmeni un uzticamiem maksājumiem, ar to palīdzību tiek finansēti aptuveni 20 % Eiropas hipotēku un tās Eiropā 2015. gadā veidoja vairāk nekā EUR 2 000 miljardu saistības; tā kā aptuveni 90 % no visām segtajām obligācijām pasaulē tiek emitētas deviņās Eiropas valstīs;

B.  tā kā CB ir bijusi būtiska loma kredītiestāžu finansēšanā, jo īpaši finanšu krīzes laikā; tā kā krīzes laikā CB saglabāja augstu drošības un likviditātes līmeni, par ko jāpateicas kvalitatīvam valsts regulējumam; tā kā 2008.–2014. gada epizode, kad palielinājās CB cenu starpības dažādās dalībvalstīs, nesniedz pārliecinošus pierādījumus par tirgus sadrumstalotību, jo šīs starpības lielā mērā korelēja ar valdības obligāciju starpībām un, iespējams, tikai atspoguļoja pamatā esošos riskus seguma pūlos; tā kā atbilstošs riska jutīgums segto obligāciju cenām dažādās dalībvalstīs liecina par pareizi funkcionējošiem un labi integrētiem tirgiem;

C.  tā kā pastāv ievērojamas pārrobežu investīcijas Eiropas CB tirgos; tā kā CB ir pietiekami diversificēta investoru bāze, kurā ievērojama daļa ir bankām — aptuveni 35 % tirgus daļa 2009.–2015. gadā; tā kā aktīvu pārvaldītāju, apdrošināšanas uzņēmumu un pensiju fondu tirgus daļa samazinājās par gandrīz 20 procentpunktiem un būtībā to aizstāja lielākas centrālo banku investīcijas segtajās obligācijās;

D.  tā kā CB ir pievilcīgi parāda instrumenti, jo tām — līdz nodrošinājuma līmenim seguma pūlā — nepiemēro Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BRRD) 44. pantā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu; tā kā CB, kuras atbilst CRR 129. panta prasībām, piemēro preferenciālu riska svērumu;

E.  tā kā viens no faktoriem, kas nosaka banku pieprasījumu pēc CB, ir preferenciāls regulējuma režīms, kurš šīm obligācijām ir noteikts LCR deleģētajā aktā, kas ļauj bankām CB iekļaut likviditātes rezervē pat tad, ja CB neatbilst LCR kritērijiem saskaņā ar Bāzeles noteikumiem;

F.  tā ka CB programmām ar zināmiem nosacījumiem nepiemēro prasības par sākotnējo drošības rezervi darījuma partnera kredītriska segumam atvasināto instrumentu darījumos;

G.  tā kā valstis pēc saviem ieskatiem var nolemt uz CB neattiecināt ES prasības, kas noteiktas lieliem riska darījumiem;

H.  tā kā nenodrošināto banku kreditoru pozīcijas negatīvi ietekmēja aktīvu apgrūtinājumi saistībā ar virsnodrošināšanas (OC) prasībām, bet ne princips, ka parādu finansē ar nošķirtiem seguma pūliem; tā kā šādas operācijas, ja tās ir saistītas ar aizdevuma un vērtības attiecību krietni zem 100 %, parasti uzlabo nenodrošinātu banku kreditoru pozīcijas tādā apmērā, ka šīs rezerves nav nepieciešamas, lai segtu prasījumus pret seguma pūlu;

I.  tā kā CB ir ievērojama loma daudzu banku bilanču aktīvu pusē; tā kā finanšu stabilitātes nolūkā ir svarīgi, lai šie aktīvi saglabātu maksimālu drošumu un likviditāti; tā kā šo mērķi nedrīkstētu apdraudēt CB inovācijas, kas ļauj emitentiem pēc saviem ieskatiem pārnest risku uz investoriem;

J.  tā kā CB emisijas ar nosacījuma termiņa pagarināšanu (pagarināma termiņa un nosacījuma caurplūdes (CPT) struktūras) palielinājās par 8 % 12 mēnešu laikā, 2016. gada aprīlī sasniedzot 45 % lielu tirgus daļu; tā kā šādas iespējas mazina likviditātes risku nesaskaņotos seguma pūlos, samazina virsnodrošināšanas prasības un palīdz izvairīties no ārkārtas pārdošanas; tā kā termiņa pagarināšana emitenta risku tomēr novirza uz investoriem; tā kā preferenciāls regulējuma režīms būtu jāpiešķir tikai īpaši drošiem parāda instrumentiem;

K.  tā kā Eiropas Savienības tiesību aktos trūkst precīzas CB definīcijas,

L.  tā kā CB tirgus lēnāk attīstās dalībvalstīs, kurās šādu obligāciju emisija nav tradicionāla prakse vai kuru izaugsmi apgrūtina ar valsts parādu saistītais risks vai sarežģīti makroekonomiskie apstākļi;

M.  tā kā ir plaši atzīts, ka valstīs ir izveidotas ārkārtīgi dažādas segto obligāciju sistēmas, kas jo īpaši atšķiras tehnisko aspektu ziņā, piemēram, attiecībā uz publiskās uzraudzības līmeni;

N.  tā kā visai ES vienota segto obligāciju sistēma ir jāveido, tiecoties sasniegt visaugstākos standartus;

O.  tā kā vairākās valstīs jau ir izveidotas ļoti veiksmīgas CB sistēmas, kuru pamatā ir gan vēsturiski, gan juridiski faktori un kuras daļēji iedibinātas valsts tiesību aktos; tā kā šo valstu sistēmām ir kopīgas pamatiezīmes, jo īpaši tādas kā iespēja divējādi īstenot regresa tiesības, zema riska aktīvu seguma pūlu nošķiršana un īpaša publiskā uzraudzība; tā kā šos principus varētu būt lietderīgi attiecināt arī uz citiem parāda instrumentu veidiem;

P.  tā kā saskaņošanu nevajadzētu veikt ar vienveidīgu pieeju (“viens risinājums visiem”), jo tādējādi varētu nopietni mazināties produktu daudzveidība un tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tirgu valstīs, kur tas darbojas sekmīgi; tā kā saskaņošanā būtu jāievēro subsidiaritātes princips;

Q.  tā kā tirgus dalībnieki ir īstenojuši iniciatīvas, lai veicinātu CB tirgus attīstību, piemēram, 2013. gadā ir izveidots apzīmējums “Nodrošināta obligācija” (Covered Bond Label — CBL) un saskaņota pārredzamības veidne (Harmonized Transparency Template — HTT);

R.  tā kā uzraudzības pārbaudes rezultātā Eiropas Banku iestāde (EBI) ir noteikusi segto obligāciju emitēšanas un uzraudzības labākās prakses piemērus un izvērtējusi dažādu valsts sistēmu atbilstību šādai praksei;

S.  tā kā Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas procesā lielākā daļa ieinteresēto personu norādīja, ka iebilst pret pilnīgu saskaņošanu, bet investori uzsvēra, ka augstu vērtē produktu daudzveidību; tā kā ieinteresētās personas ir paudušas piesardzīgu atbalstu ES tiesību aktiem ar nosacījumu, ka tie balstās uz principiem, tiek veidoti uz esošo sistēmu bāzes un jo īpaši ņem vērā valstu regulējuma specifiku;

Vispārīgas piezīmes un nostājas

1.  uzsver, ka ES tirgos iekšzemes un pārrobežu investīcijas segtajās obligācijās saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu ir darbojušās labi; uzsver, ka stabilu un drošu produktu daudzveidība būtu jāsaglabā;

2.  norāda, ka valsts modeļu obligāta saskaņošana vai arī to aizstāšana ar Eiropas līmeņa modeli varētu izraisīt neparedzētas negatīvas sekas tirgos, kuru pašreizējo panākumu pamatā ir tas, ka CB tiesību akti ir iekļauti valstu tiesību aktos; uzstāj, ka integrētākā Eiropas Savienības sistēmā būtu jāparedz vienīgi uz principiem balstīta pieeja, kurā nosaka mērķus, bet veidus un līdzekļus precizē, transponējot valstu tiesību aktos; uzsver, ka šī sistēma būtu jāveido, pamatojoties uz augstas kvalitātes standartiem un labāko tirgus praksi un uz labi funkcionējoša valstu regulējuma bāzes, netraucējot to darbībai; uzsver, ka potenciālajai jaunajai Eiropas segto obligāciju sistēmai, pielāgojot to labākajai praksei, būtu jākļūst par atskaites punktu jaunizveidotu tirgu attīstībai un jāuzlabo segto obligāciju kvalitāte;

3.  prasa izstrādāt ES direktīvu, kurā skaidri nošķirtu pašlaik pastāvošās divu veidu segtās obligācijas, proti:

   a) CB (turpmāk — “premiālās segtās obligācijas” (PCB)), kuru standarti nav zemāki par tiem, kas pašlaik noteikti CRR 129. pantā, un
   b) CB (turpmāk — “ordinārās segtās obligācijas” (OCB)), kas neatbilst PCB izvirzītajām prasībām, bet atbilst standartiem, kas nav zemāki par tiem, kas pašlaik noteikti PVKIU direktīvas 52. panta 4. punktā;

uzsver, ka PCB arī turpmāk vajadzētu būt regulatīvai priekšrocībai salīdzinājumā ar OCB un ka OCB vajadzētu būt regulatīvai priekšrocībai salīdzinājumā ar cita veida nodrošinātiem parādiem; atzīst visu PVKIU atbilstīgo parāda instrumentu potenciālu kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanā;

4.  aicina dalībvalstis aizsargāt “segto obligāciju” marķējumu (gan PCB, gan OCB), ar valsts tiesību aktiem nodrošinot, ka segtajām obligācijām ir augsta likviditāte un ka tās ir gandrīz bezriska parāda instrumenti; stingri iesaka, ka parāda instrumenti, kas ir segti ar aktīviem, kuri ir ievērojami riskantāki nekā valsts parādi un hipotēkas (piemēram, ne valsts atbalstītas investīcijas infrastruktūrā vai kredīti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)), nebūtu jāmarķē kā “segtās obligācijas”, bet, iespējams, kā “Eiropas nodrošinātās parādzīmes” (ESN); atbalsta principu, ka PCB un OCB seguma pūli būtu pilnībā jānodrošina ar ilglaicīga rakstura aktīviem, kurus var novērtēt un paņemt atpakaļ;

5.  aicina Komisiju iekļaut direktīvā tiesiskā regulējuma principus par Eiropas nodrošinātām parādzīmēm (ESN), piemēram, divējādas regresa iespējas, īpašu valsts uzraudzību, bankrota nenozīmīgumu un pārredzamības prasības; aicina dalībvalstis integrēt šos principus savos tiesību aktos un maksātnespējas procedūrās; uzsver, ka stabils ESN tiesiskais regulējums potenciāli varētu padarīt ESN pārredzamākas, likvīdākas un izmaksefektīvākas nekā vērtspapīrus, kuros izmanto līgumiskās attiecības; norāda, ka tas varētu palīdzēt ESN finansēt riskantākas darbības, piemēram, MVU kredītus, patēriņa kredītus vai infrastruktūras investīcijas bez valdības garantijas; norāda, ka ESN būtu atbrīvotas no BRRD direktīvas 44. pantā minētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta darbības jomas;

6.  mudina iekļaut direktīvā minimālos uzraudzības standartus, kas atspoguļo konstatēto labāko praksi attiecībā uz segtajām obligācijām; mudina visā Eiropas Savienībā veicināt uzraudzības konverģenci;

7.  prasa direktīvā palielināt pārredzamību attiecībā uz informāciju par seguma pūla aktīviem un tiesisko regulējumu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu divējādas regresa iespējas un šo aktīvu nodalīšanu emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā; turklāt šajā ziņā uzstāj, ka direktīvai jābūt balstītai uz principiem un vērstai tikai uz informatīvām prasībām;

PCB, OCB, ESN un to tiesiskā regulējuma definēšana

8.  aicina Komisiju priekšlikumu par Eiropas segto obligāciju satvaru (direktīvu) un PCB, OCB un ESN definēšanu iesniegt vienlaicīgi, lai pārejas posmos nepieļautu traucējumus tirgus darbībā; aicina Komisiju iekļaut šajā definīcijā visus šādus kopīgos principus, kas jāievēro visā šī emitētā instrumenta dzīves ciklā neatkarīgi no iespējamā preferenciālā režīma:

   a) PCB, OCB un ESN būtu pilnībā jānodrošina ar aktīvu seguma pūlu;
   b) valsts tiesību aktiem būtu jānodrošina divējādas regresa iespējas, t. i., investoram ir:
   i) tiesības uz prasījumu pret parāda instrumenta emitentu pilnā maksājuma saistību apmērā;
   ii) tiesības uz līdzvērtīgu prioritāru prasījumu attiecībā uz aktīvu seguma pūlu (ieskaitot aizvietošanas aktīvus un atvasinātos instrumentus) emitenta saistību neizpildes gadījumā;

ja ar minētajiem prasījumiem nepietiek, lai panāktu, ka emitents pilnā apmērā izpilda savas maksājumu saistības, atlikušie investora prasījumi ir vismaz līdzvērtīgi emitenta augstākas prioritātes nenodrošināto kreditoru prasījumiem;

   c) visu aktīvu seguma pūla faktiskā nošķiršana tiek nodrošināta ar juridiski saistošiem nosacījumiem, kas ir viegli izpildāmi emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā; tas pats attiecas uz visiem aizvietošanas aktīviem un atvasinātajiem instrumentiem, ar ko ierobežo seguma pūla riskus;
   d) PCB, OCB un ESN ir bankrota situācijā nenozīmīgas, proti, ir nodrošināts, ka emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā nesāk automātiski strauji pieaugt emitenta maksājumu saistības;
   e) tiek piemērota virsnodrošināšana (OC), kas atspoguļo PCB, OCB un ESN specifiskos riskus un ko piemēro valsts tiesību aktos noteiktajā pakāpē. Visu seguma pūlu aktīvu vērtībai vienmēr ir jāpārsniedz neizpildīto maksājumu saistību vērtība. Seguma pūlu aktīvu novērtēšanas metodes un aprēķināšanas biežums būtu skaidri jānosaka valsts tiesību aktos, un tiem būtu pienācīgi jāņem vērā visi attiecīgie lejupējie riski;
   f) Eiropas vai valsts tiesību akti definē maksimālos aizdevuma pret vērtību (LTV) parametrus seguma pūla aktīviem. Seguma pūla aktīvu izņemšanai LTV robežvērtību pārkāpšanas gadījumā nevajadzētu būt obligātai, bet tā vietā ir jānodrošina, ka šāda izņemšana notiek tikai tad, ja tos aizstāj ar attiecināmiem aktīviem vismaz ar tādu pašu tirgus vērtību;
   g) daļa no seguma pūlu aktīviem vai likviditātes līgumiem ir pietiekami likvīdi, lai segtās obligācijas vai ESN programmas maksājumu saistības varētu izpildīt turpmākos sešus mēnešus, ja vien tās nav saskaņota finansējuma obligācijas vai obligācijas ar pagarināmu termiņu un nosacījuma caurplūdi (CPT);
   h) atvasinātie instrumenti ir atļauti tikai riska ierobežošanas mērķiem, un atvasināto instrumentu līgumus, ko emitents slēdz ar atvasināto instrumentu darījuma partneri un kas reģistrēti seguma pūlā, nevar izbeigt emitenta maksātnespējas gadījumā;
   i) valsts tiesību aktos ir noteikta stabila īpašā valsts uzraudzības sistēma, kurā norādīta kompetentā iestāde, seguma pūla uzraugs un īpašais administrators, kā arī skaidri definēti kompetentās iestādes pienākumi un uzraudzības pilnvaras, lai nodrošinātu, ka:
   i) emitentiem ir kvalificēti darbinieki un atbilstošas darba procedūras seguma pūlu pārvaldībai, tostarp spriedzes situācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;
   ii) seguma pūlu iezīmes atbilst prasībām, kas ir piemērojamas gan pirms parāda instrumenta emisijas, gan līdz tā termiņa beigām;
   iii) PCB, OCB un ESN atbilstība attiecīgajām prasībām (tostarp attiecībā uz seguma aktīvu un seguma atbilstību) ir pakļauta pastāvīgai, regulārai un neatkarīgai uzraudzībai;
   iv) emitenti regulāri veic seguma prasību aprēķināšanas stresa testus, ņemot vērā galvenos riska faktorus, kas ietekmē parāda instrumentu, piemēram, ar kredītu, procentu likmi, valūtu un likviditāti saistītos riskus;

ir skaidri definēti kompetentās iestādes un īpašā administratora pienākumi un pilnvaras emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

   j) emitentam vismaz reizi divos gados ir jāatklāj kopsavilkuma dati par seguma pūliem tādā detalizācijas pakāpē, kas ļauj investoriem veikt visaptverošu riska analīzi. Būtu jāsniedz informācija par seguma aktīviem raksturīgo kredītrisku, tirgus risku un likviditātes risku, par darījuma partneriem, kuri iesaistīti seguma pūlos, par tiesiskās, līgumiskās un brīvprātīgās virsnodrošināšanas līmeni, un šai informācijai būtu jāietver arī sadaļa par atvasinātajiem instrumentiem, kas piesaistīti seguma pūla aktīviem un saistībām;
   k) termiņu var pagarināt tikai emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā un ar kompetentās uzraudzības iestādes apstiprinājumu vai saskaņā ar objektīviem finanšu kritērijiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos un ko apstiprinājusi kompetentā Eiropas iestāde; precīzi nosacījumi pagarinājuma noteikšanai un iespējamās kupona, termiņa un citu iezīmju izmaiņas būtu skaidri jānorāda katras obligācijas noteikumos;

9.  aicina Komisiju direktīvas PCB definīcijā iekļaut šādus papildu principus:

   a) parāda instrumenti ir pilnībā nodrošināti ar aktīviem, kas definēti CRR 129. panta 1. punktā, un atbilst CRR 129. panta 3. un 7. punktā noteiktajām papildu prasībām; attiecībā uz mājokļa aizdevumiem, kas nodrošināti ar garantijām saskaņā ar CRR 129. panta 1. punkta e) apakšpunktu, nedrīkst būt nekādu juridisku šķēršļu CB programmas administratoram uzlikt augstākas prioritātes hipotekāros apķīlājumus aizdevumiem, ja segtās obligācijas emitentam ir saistību neizpildes vai noregulējuma situācija un garantija jebkāda iemesla dēļ nav ievērota. kuģu atbilstība izmantošanai par seguma pūla aktīviem (CRR 129. panta 1. punkta g) apakšpunkts) tiek pārskatīta;
   b) maksimālie LTV parametri hipotēkām, kas iekļautas seguma pūlā, ir noteikti Eiropas tiesību aktos tā, lai tie nepārsniegtu LTV koeficientus, kuri pašlaik noteikti CRR 129. pantā, bet ir pakļauti regulārai pārskatīšanai un pielāgošanai saskaņā ar stresa testiem, kas balstās uz neatkarīgiem novērtējumiem par tirgus cenām, kuras varētu dominēt attiecīgajos nekustamo īpašumu tirgos stresa apstākļos; būtu jāveicina aizdevuma un ķīlas vērtības attiecības, nevis aizdevuma un tirgus vērtības attiecības izmantošana;

10.  uzsver, ka Savienības tiesību aktos noteiktajam segto obligāciju riska svērumam ir jāatspoguļo pamatā esošo risku novērtējums tirgus kontekstā; norāda, ka tas pats neattiecas uz visu citu veidu parāda instrumentiem, kuriem ir tiesības uz preferenciālu regulējuma režīmu saistībā ar konkrētām īpašībām;

11.  aicina Komisiju piešķirt Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) pilnvaras izvērtēt atbilstību PCB, OCB un ESN noteiktajiem kritērijiem, lai PVKIU direktīvas 52. panta 4. punktā minētos sarakstus papildinātu vai pat aizstātu ar vienu autoritatīvu sarakstu, kurā uzskaitīti atbilstīgi PCB, OCB un ESN režīmi Eiropas līmenī;

12.  aicina EBI izdot ieteikumus par PCB, OCB un ESN režīmiem attiecībā uz aktīvu atbilstības kritērijiem (tostarp aktīvu aizvietošanu), LTV koeficientiem un minimālajiem efektīvajiem virsnodrošināšanas līmeņiem dažādu veidu aktīviem, un par iespējamiem CRR grozījumiem; aicina EBI sniegt nepieciešamās vadlīnijas par to, kā izveidot šādu īpašu publiskās uzraudzības un administratīvo sistēmu;

13.  iesaka atcelt šķēršļus, kas neļauj ienākt tirgū emitentiem, kuri veido segto obligāciju tirgus ārpus EEZ, un tādēļ nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret segtajām obligācijām, kas nākušas no emitentiem trešās valstīs, ar nosacījumu, ka to juridiskā, institucionālā un uzraudzības vide iztur rūpīgu Eiropas kompetentās iestādes veiktu līdzvērtības pārbaudi; iesaka veicināt Eiropas tiesību aktu galvenos principus, lai izveidotu potenciālu etalonu segto obligāciju tirgiem visā pasaulē;

14.  aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Eiropas finanšu pakalpojumu tiesību aktus, kas nosaka PCB, OCB un ESN regulējuma režīmu;

15.  aicina Komisiju, novērtējot spēkā esošos ES finanšu pakalpojumu tiesību aktus, ņemt vērā PCB, OCB un ESN potenciālu attiecībā uz kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanu;

16.  aicina Komisiju noteikt iespējamos valstu līmeņa šķēršļus segto obligāciju sistēmas attīstībai un publicēt vadlīnijas par to, kā šādus šķēršļus likvidēt, neskarot banku stabilu un piesardzīgu darījumdarbību;

17.  aicina Komisiju un EBI no jauna izvērtēt (iespējams, kā daļu no ietekmes novērtējuma) atbilstību jūras ķīlām attiecībā uz kuģiem kā seguma pūla aktīviem, kā noteikts CRR 129. panta 1. punkta g) apakšpunktā; pauž bažas par to, ka preferenciāls režīms attiecībā uz kuģiem kropļo konkurenci ar citiem transportlīdzekļiem; aicina Komisiju un EBI izpētīt, vai kuģa segtās obligācijas ir vienādos apstākļos ar citām CRR atbilstīgām segtajām obligācijām attiecībā uz to likviditāti un riska novērtējumiem, ko veic neatkarīgas reitingaģentūras, un vai šādu obligāciju preferenciāls režīms, pamatojoties uz LCR atbilstību un zemākiem riska svērumiem, CRR regulā tāpēc ir pamatots;

18.  aicina dalībvalstis valsts tiesību aktos paredzēt iespēju izveidot atsevišķus seguma pūlus, kas katrs sastāv no viendabīgas aktīvu klases (piemēram, mājokļa kredītiem); aicina dalībvalstis paredzēt iespēju visus seguma aktīvus, kas norādīti CRR 129. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izmantot kā aizvietošanas aktīvus, kuri palīdz izpildīt seguma prasību, un skaidri norādīt ierobežojumus attiecībā uz kredītkvalitāti, riska darījumu lielumu un aizvietošanas aktīvu seguma iemaksu augstākajām robežām;

Atbalsts tirgus pārredzamībai un brīvprātīgai konverģencei

19.  atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas veikti CB reitingu metodikā, un CB reitingu tirgu paplašināšanu;

20.  vērš uzmanību uz to, ka vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir nozīmīgs elements, lai panāktu godīgu konkurenci finanšu tirgos; uzsver, ka ES tiesību aktos dažādiem nodrošinātu parāda instrumentu veidiem nedrīkst paredzēt atšķirīgas prasības, ja vien nav pamatots iemesls uzskatīt, ka tie atšķiras drošuma vai likviditātes ziņā;

21.  atzinīgi vērtē tirgus iniciatīvas, ar kurām izstrādā saskaņotus standartus un sistēmas informācijas atklāšanai (piemēram, HTT), lai atvieglotu dažādu segto obligāciju salīdzināšanu un analīzi visā ES;

22.  atbalsta EBI ieteikumu izstrādi attiecībā uz tirgus standartiem un labākās prakses vadlīnijām; mudina veikt brīvprātīgu konverģenci šajā virzienā;

23.  mudina regulāri veikt seguma pūlu stresa testus un publicēt stresa testu rezultātus;

o
o   o

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Banku iestādei.

(1) OV L 257, 28.8.2014., 186. lpp.
(2) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(3) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.
(4) OV L 314, 1.12.2015., 13. lpp.
(5) OV L 195, 20.7.2016., 3. lpp.
(6) OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.

Juridisks paziņojums