Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2017. gada 14. marts - StrasbūraGalīgā redakcija
Zirgu dzimtas dzīvnieku īpašnieku atbildība un šo dzīvnieku aprūpe
 Dzīvsudrabs ***I
 Akcionāru ilgtermiņa iesaistīšana un paziņojums par korporatīvo pārvaldību ***I
 Ieroču iegādes un glabāšanas kontrole ***I
 Nolietoti transportlīdzekļi, bateriju un akumulatoru atkritumi un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ***I
 Atkritumi ***I
 Atkritumu poligoni ***I
 Iepakojums un izlietotais iepakojums ***I
 Dzimumu līdztiesība Eiropas Savienībā 2014. un 2015. gadā
 Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu
 ES līdzekļi dzimumu līdztiesības jomā
 Lielo datu ietekme uz pamattiesībām
 Lauksaimniecības trušu aizsardzības standartu minimums

Zirgu dzimtas dzīvnieku īpašnieku atbildība un šo dzīvnieku aprūpe
PDF 362kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta rezolūcija par zirgu dzimtas dzīvnieku īpašnieku atbildību un šo dzīvnieku aprūpi (2016/2078(INI))
P8_TA(2017)0065A8-0014/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39., 42. un 43. pantu par kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas darbību,

–  ņemot vērā LESD 114. pantu par iekšējā tirgus izveidi un darbību,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā LESD 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu par veterinārijas un fitosanitārijas pasākumiem, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība,

–  ņemot vērā LESD 13. pantu, kurā paredzēts, ka, nosakot un īstenojot Savienības lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, iekšējā tirgus un pētniecības un tehnoloģiju attīstības un kosmosa izpētes politiku, Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā („Dzīvnieku veselības tiesību akts”)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97(2),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā(3),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/262, ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula)(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā („Dzīvnieku audzēšanas regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 23. aprīļa spriedumu lietā C-424/13 Zuchtvieh-Export GmbH / Stadt Kempten,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1337/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Regulu (ES) Nr. 1169/2011(8) attiecībā uz gaļas izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–  ņemot vērā Komisijas EDUCAWEL pētījuma secinājumus(9),

–  ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu,

–  ņemot vērā Eiropas Konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8-0014/2017),

A.  tā kā ES zirgu dzimtas dzīvnieku nozares gada vērtība pārsniedz EUR 100 miljardus(10) un 2013. gadā vien tā radīja papildu ienākumus no derībām EUR 27,3 miljardu apmērā, no kā EUR 1,1 miljardu saņēma dalībvalstu pārvaldes iestādes(11);

B.  tā kā jāšanas sporta nozare vien ir izveidojusi aptuveni 900 000 darbvietu, pieci līdz septiņi zirgu dzimtas dzīvnieki nozīmē vienu pilnas slodzes darbvietu un šīs darbvietas, kuras nav iespējams pārvietot, tagad atrodas ekonomiski neaizsargātos lauku apvidos;

C.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku nozare atbilst mērķiem, kas noteikti ES lauku attīstības politikai, kura ir balstīta uz lauksaimniecības dzīvotspēju, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un sociālās iekļaušanas veicināšanu lauku kopienās; tā kā zirgu dzimtas dzīvniekus joprojām ļoti daudz izmanto lauksaimniecībā un tiek rasti jauni lietojumi, piemēram, ēzeļmātes piena ražošana, kā arī jaunas iespējas un ieguvumi attiecīgo produktu tālākā attīstībā gan ražotājiem, gan patērētājiem;

D.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku nozare aktīvi palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā būtu gan zaļāka ekonomika, gan iekļaujoša izaugsme, un tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku nozare ir svarīga ar savu būtisko ieguldījumu lauku apvidu vidiskajā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

E.  tā kā Eiropas Savienība ir lielākais jāšanas sporta nozares tirgus pasaulē(12);

F.  tā kā Eiropas Savienībā ļoti dažādas funkcijas pilda aptuveni 7 miljoni zirgu dzimtas dzīvnieku, kam ir senas saiknes ar cilvēku, tostarp sacīkšu zirgi un zirgi izklaidei, darba dzīvnieki transporta nozarē, tūrismā, uzvedības, rehabilitācijas un kognitīvās terapijas vajadzībām, sportā, izglītībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, piena un gaļas dzīvnieki, dzīvnieki izmantošanai pētniecībā, kā arī savvaļas un daļēji savvaļas dzīvnieki; tā kā zirgu dzimtas dzīvnieki palīdz arī saglabāt bioloģisko daudzveidību un lauku ilgtspēju un sava mūža laikā var pildīt vairākas no šīm funkcijām;

G.  tā kā atbildīga zirgu dzimtas dzīvnieku turēšana un aprūpe sākas ar pienācīgu rūpību par dzīvnieku veselības un labturības apstākļiem un tā kā labturības jautājumiem jābūt svarīgiem visās ar zirgu dzimtas dzīvniekiem saistītajās darbībās; tā kā ES līmenī regulatīvā vide dažādās dalībvalstīs atšķiras un tā kā esošos tiesību aktus ES dalībvalstīs īsteno atšķirīgi, līdz ar to rodas konkurences izkropļojumi un pasliktinās dzīvnieku labturība;

H.  tā kā salīdzinājumā ar kopskaitu zirgu dzimtas dzīvnieki ir visvairāk pārvadātie dzīvnieki Eiropā(13) un tā kā dzīvnieku pārvadāšanas ilgums rada nopietnas bažas ES iedzīvotājiem, kas pieprasa īsākus pārvadājumus, jo zirgu dzimtas dzīvniekus pirms galamērķa sasniegšanas bieži vien uz un no ES pārvadā šim nolūkam nepiemērotos transportlīdzekļos tālos pārvadājumos pa autoceļiem, pa jūru un ar gaisa transportu;

I.  tā kā datus par zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu komerciālos nolūkos reģistrē Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmā (TRACES), bet publisko tikai reizi gadā ar divu gadu nobīdi;

J.  tā kā tūlītēji pieejami dati varētu palīdzēt kompetentajām iestādēm un citām organizācijām labāk uzraudzīt ietekmi uz dzīvnieku veselību un izmeklēt liecības par nepietiekamu biodrošību;

K.  tā kā nav pietiekamu datu, kas ļautu tieši kvantificēt, cik zirgu dzimtas dzīvnieku tiek izmantoti mazās un daļēji naturālās saimniecībās, daudzas no kurām atrodas jaunajās dalībvalstīs, un tūrisma nozarē;

L.  tā kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2016. gada maijā pieņēma vadlīnijas par zirgu dzimtas darba dzīvniekiem(14) attiecībā uz dzīvnieku piecu pamatbrīvību ievērošanu, proti, brīvību neciest no bada, slāpēm un nepietiekama uztura, no bailēm un distresa, no fiziska diskomforta, karstuma un sāpēm, kā arī brīvību lielā mērā piekopt savai sugai raksturīgu uzvedību;

M.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieki, ko izmanto lauksaimniecībā, jāšanas sportā un tūrismā, ir vērtīgs nodarbinātības un ienākumu avots pašvaldībām un lauku apvidiem un attiecīgās darbvietas nav pārvietojamas, taču daļa šo zirgu dzimtas dzīvnieku netiek turēti pietiekami labi un tūristiem bieži vien nav pietiekamu zināšanu, kas ļautu atpazīt un novērst labturības problēmas(15);

N.  tā kā nozares ieviestie labturības marķējumi var palīdzēt nodrošināt, ka attiecīgās darbības tiek veiktas pienācīgi un ka sabiedrībai tiek sniegta nepieciešamā informācija;

O.  tā kā neierobežota, akla un bezatbildīga zirgu dzimtas dzīvnieku audzēšana var novest pie tā, ka dzīvnieki zaudē visu ekonomisko vērtību un labturības ziņā bieži ir sliktos apstākļos, sevišķi ekonomikas lejupslīdes laikā; tā kā Parlaments un Padome nesen pieņēma tiesību aktu, ar ko saskaņo noteikumus par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem tīršķirnes vaislas dzīvnieku, tostarp zirgu dzimtas dzīvnieku, audzēšanai, ar mērķi padarīt ES audzēšanas nozari konkurētspējīgāku un labāk organizētu un uzlabot pieejamo informāciju par tīršķirnes dzīvnieku audzēšanu un tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, jo īpaši zirgu dzimtas dzīvniekiem;

P.  tā kā kopš 2008. gada rietumu dalībvalstīs zirgu dzimtas dzīvnieku pamešana ir kļuvusi aizvien biežāka, it īpaši situācijās, kad tos tur kā dārgus luksusa dzīvniekus, kas rada lielu finansiālu slogu, nevis kā dzīvniekus ienākumu gūšanai; tā kā ne Komisija, ne dalībvalstis uz šo problēmu nav reaģējušas pienācīgi un apmierinoši;

Q.  tā kā vairumā šo gadījumu vainojami privātīpašnieki un šie gadījumi nav raksturīgi lielākajai daļai Eiropas profesionālās zirgu nozares;

R.  tā kā zirgu dzimtas dzīvnieki ir sociāli dzīvnieki ar kognitīvajām spējām, kam raksturīga spēcīga pieķeršanās, un tā kā tos izmanto dažādās izglītības un apmācības programmās, kā arī terapijas un rehabilitācijas programmās, tostarp tādās, kas paredzētas autiskā spektra traucējumiem, bērnu cerebrālajai triekai, smadzeņu asinsrites traucējumiem, mācīšanās vai valodas traucējumiem un grūtībām, likumpārkāpēju rehabilitācijai, psihoterapijai, posttraumatiskā stresa sindromam, kā arī atkarības programmās;

S.  tā kā — daļēji augsto veterināro izmaksu dēļ — situācijās, kad īpašnieki vairs nespēj pietiekami rūpēties par saviem zirgu dzimtas dzīvniekiem, viņiem nākas pieņemt smagus lēmumus un tā kā dažās dalībvalstīs īpašnieki, kas vairs nespēj uzņemties veterinārās aprūpes izmaksas un zirgu dzimtas dzīvnieka labturības vajadzību izmaksas, par pirmo līdzekli pārāk bieži izvēlas eitanāziju, kas turklāt ir dārga, tā kā citās dalībvalstīs zirgu dzimtas dzīvnieka eitanāzija ir iespējama vien tad, ja ir skaidra, steidzama veterināra nepieciešamība, lai kādas būtu attiecīgā dzīvnieka ilgtermiņa labturības izredzes;

T.  tā kā daudzās valstīs ārpus Savienības zirgu dzimtas dzīvniekus neuzskata par produktīvajiem dzīvniekiem un tā kā zirgu dzimtas dzīvnieku gaļu no šīm valstīm parasti importē pārdošanai un laišanai ES tirgū; tā kā šāda situācija rada labturības problēmas un konkurences izkropļojumus, jo pašlaik ES neatļauj cilvēka uzturam paredzētas pārtikas apritē iekļaut tādu Eiropas zirgu gaļu, kas sākotnēji nav paredzēti gaļas ražošanai un nokaušanai, bet attiecībā uz gaļu, kas importēta no trešām valstīm, noteikumi ir elastīgāki,

1.  atzīst zirgu dzimtas dzīvnieku ievērojamo ekonomisko, vidisko un sociālo devumu Eiropas Savienībā, kā arī ar to tieši saistītās kultūras un izglītības pamatvērtības, piemēram, cieņu pret dzīvniekiem un vidi;

2.  norāda, ka lauksaimnieki, kas vēlas dažādot savu darbību un paplašināt ienākumu avotus, savās saimniecībās zirgu dzimtas dzīvniekus aizvien vairāk izmanto izglītības, sporta, terapijas un izklaides vajadzībām, un uzsver, ka zirgu dzimtas dzīvnieku turēšana sekmē lauku saimniecības multifunkcionalitāti, kas, savukārt, palīdz nostiprināt nodarbinātību lauku apvidos un attīstīt pilsētu un lauku apvidu attiecības, vietējo ilgtspēju un kohēziju;

3.  aicina ES līmenī lielākā mērā atzīt zirgu dzimtas dzīvnieku nozari un tās devumu lauku ekonomikā — šī nozare ievērojami sekmē ES vispārējo un stratēģisko mērķu sasniegšanu — un aicina šo nozari lielākā mērā integrēt dažādos KLP elementos, tostarp tiešajā atbalstā saskaņā ar pirmo vai otro pīlāru;

4.  norāda, ka laba zirgu dzimtas dzīvnieku veselība un labturība uzlabo saimniecību un uzņēmumu ekonomiskos rezultātus un nāk par labu visai lauku ekonomikai kopumā, kā arī palīdz pildīt pieaugošās ES iedzīvotāju prasības pēc augstākiem dzīvnieku veselības un labturības standartiem;

5.  aicina Komisiju atzīt, ka zirgu dzimtas darba dzīvnieki ir svarīgi Eiropas lauksaimniecībā un lauku apvidos, it īpaši kalnos un grūti sasniedzamās teritorijās;

6.  uzsver, ka zirgu dzimtas dzīvnieku īpašniekiem vajadzētu būt vismaz minimālām zināšanām par šādu dzīvnieku turēšanu un ka īpašumtiesības nozīmē personisku atbildību par turēto dzīvnieku veselības un labturības standartiem;

7.  uzsver, ka minēto vajadzību apmierināšanai svarīgs instruments ir zināšanu apmaiņa starp zirgu dzimtas dzīvnieku īpašniekiem un starp dalībvalstīm, un norāda, ka līdz ar jaunu zinātnes atziņu rašanos, likumdošanas attīstību un jaunu mācību metožu ieviešanu zirgu dzimtas dzīvnieku nozares speciālisti ir uzlabojuši darba metodes tā, lai sekmētu zirgu dzimtas dzīvnieku labturību;

8.  norāda, ka vairums zirgu dzimtas dzīvnieku īpašnieku un turētāju darbojas atbildīgi; uzsver, ka vislabākās izredzes ar panākumiem sekmēt dzīvnieku labturību ir ekonomiski dzīvotspējīgu ražošanas sistēmu ietvaros;

9.  norāda, ka profesionāļiem ir jāsaglabā ekonomiskā dzīvotspēja, bet vienlaikus efektīvi jāreaģē uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, ierobežotiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi un jaunu slimību rašanos un izplatīšanos;

10.  mudina dalībvalstis radīt tādus apstākļus, kuros lauku saimniecību darbība būtu dzīvotspējīga;

11.  atsaucoties uz OIE 10 principiem, uzsver, ka nolūkā uzlabot pilnīgas tiesību aktu ievērošanas līmeni un konsekventu izpildi, kā arī izplatīt dzīvnieku labturības informāciju un paraugpraksi svarīgi ir gaidāmie dzīvnieku labturības references centri;

12.  aicina Komisiju pasūtīt Eurostat pētījumu, kurā tiktu analizēta visu zirgu dzimtas dzīvnieku nozares aspektu ekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kā arī regulāri nodrošināt statistikas datus par zirgu dzimtas dzīvnieku darba izmantošanu, pārvadāšanu un kaušanu;

13.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas vadlīnijas par labu praksi zirgu dzimtas dzīvnieku nozarē, kas būtu paredzētas lietotājiem un speciālistiem, sagatavotas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un zirgu dzimtas dzīvnieku nozares organizācijām, balstītas uz jau pastāvošām vadlīnijām un kas pievērstu uzmanību sugai specifiskām labturības vajadzībām, ar uzvedību saistītai aprūpei un pirmsnāves aprūpei;

14.  aicina Komisiju nodrošināt ES vadlīniju vienlīdzīgu piemērošanu un publiskot materiālus šā dokumenta tulkošanai;

15.  aicina Komisiju popularizēt un apkopot dažādu dalībvalstu labās prakses un izglītības programmas apmaiņu dzīvnieku labturības jomā un palīdzēt sagatavot un izplatīt šo informāciju, kā ievērot zirgu dzimtas dzīvnieku vajadzības, lai kāda būtu to funkcija, par pamatu izmantojot tā sauktās piecas brīvības un aptverot visu dzīvnieka mūžu;

16.  aicina Komisiju, gatavojot Eiropas vadlīnijas par labu praksi zirgu dzimtas dzīvnieku nozarē, ņemt vērā zirgu dzimtas dzīvnieku multifunkcionalitāti, iekļaujot norādes par atbildīgu audzēšanu, dzīvnieku veselību un labturību, zirgu dzimtas dzīvnieku sterilizācijas priekšrocībām, izmantošanu tūrismā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, sugām piemērotu pārvadāšanu un kaušanu, kā arī par aizsardzību pret krāpnieciskām darbībām, arī dopingu, un iesaka sadarbībā ar ES atzītām reprezentatīvām profesionālajām lauksaimniecības organizācijām šādas norādes izplatīt audzētājiem, nozares organizācijām, saimniecībām, staļļiem, patversmēm, pārvadātājiem un kautuvēm un darīt tās pieejamas dažādos formātos un valodās;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt „European Horse Network” un „European State Studs Association” darbu, jo šīm organizācijām ir liela loma Eiropas zirgu nozares attīstībā — tās darbojas kā paraugprakses apmaiņas platformas un saglabā tradīcijas, prasmes, senas zirgu šķirnes un nozares ietekmi;

18.  mudina Komisiju savus izglītības materiālus par labturību saimniecībās, kas paredzēti gan speciālistiem, piemēram, veterinārārstiem, zootehniķiem un zirgu īpašniekiem, kuri nonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, gan plašākai auditorijai, paplašināt ar zirgu dzimtas dzīvnieku labturību un audzēšanu, tajā pašā laikā uzsverot, cik svarīga ir apmācība un informēšana, izmantojot saimniecību konsultatīvo sistēmu;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot arī zināšanu nodošanas shēmas, lai apmainītos ar labu praksi un uzņēmējdarbības modeļiem, veicinātu informētību par dažādiem jautājumiem un sekmētu inovāciju un jaunas idejas; norāda, ka dažās dalībvalstīs jau pastāv zirgu dzimtas dzīvnieku nozares zināšanu nodošanas shēmas;

20.  aicina Komisiju vēlreiz apņemties izstrādāt Eiropas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma hartu un izplatīt skaidru informāciju, kas palīdzētu tūristiem un ieinteresētajām personām izdarīt labturībai draudzīgu izvēli, lemjot, vai izmantot pakalpojumus, kurus sniedz ar zirgu dzimtas darba dzīvniekiem; uzsver, ka šīs hartas pamatā vajadzētu būt jau esošām kvalitātes hartām, ko izveidojušas atzītas, reprezentatīvas un profesionālas lauksaimniecības organizācijas, un norāda, ka dažās dalībvalstīs ir stingras norādes par darba apstākļiem un ilgumu, taču citās dalībvalstīs šādas aizsardzības nav;

21.  aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādes par dzīvnieku labturībai labvēlīgiem tūrisma modeļiem attiecībā uz darbam izmantotiem zirgu dzimtas dzīvniekiem;

22.  mudina dalībvalstis izstrādāt brīvprātīgas darba vadlīnijas, arī par dienas darba ilgumu un atpūtas periodiem, lai aizsargātu zirgu dzimtas darba dzīvniekus pret pārstrādināšanu un ekonomisko ekspluatāciju;

23.  aicina Komisiju TRACES datus darīt pieejamus sabiedrībai daudz ātrāk nekā pašlaik;

24.  uzsver, ka pastāvošie ES tiesību akti par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistītu darbību laikā ir paredzēti, lai novērstu dzīvnieku savainošanu un ciešanas un lai nodrošinātu, ka dzīvniekus pārvadā piemērotos apstākļos un piemērota ilguma pārvadājumos, un pauž bažas par ES dzīvnieku labturības un pārvadāšanas tiesību aktu izpildes nepilnībām, ko pieļauj daudzas dalībvalstu iestādes;

25.  aicina Komisiju nodrošināt pastāvošo ES tiesību aktu dzīvnieku pārvadāšanas jomā pareizu piemērošanu un efektīvu un vienotu izpildi, kā arī juridiski saistošu ziņošanu visās dalībvalstīs;

26.  aicina dalībvalstis, kas eksportē zirgu dzimtas dzīvniekus, rast risinājumus, kā panākt, ka kaušana vairāk notiek to teritorijā, lai tādējādi pēc iespējas izvairītos no dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas, un aicina Komisiju izveidot mehānismu, ar ko efektīvi uzraudzīt atbilstību gan turpmākiem, gan pašreizējiem normatīvajiem aktiem;

27.  prasa, lai Komisija ierosina saīsinātu maksimālo pārvadāšanas ilgumu attiecībā uz visiem nokaušanai paredzētiem zirgiem, par pamatu izmantojot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes secinājumus un nozares profesionāļu sagatavotas zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas norādes un ņemot vērā zirgu dzimtas dzīvnieku nozares īpatnības dažādās dalībvalstīs;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt norādes un atvieglot un sekmēt zinātnisko pētniecību — un praksē īstenot jau gūtos pētniecības rezultātus — par zirgu dzimtas dzīvnieku labturību kaušanas laikā, lai izstrādātu humānākas, zirgu dzimtas dzīvniekiem labāk piemērotas kaušanas metodes, un izplatīt šīs norādes dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

29.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnīgi un pienācīgi apņemties veikt inspekcijas un regulāras revīzijas kautuvēs, kuras atrodas to teritorijās un ir licencētas kaut zirgu dzimtas dzīvniekus, lai nodrošinātu, ka tās var izpildīt īpašās zirgu dzimtas dzīvnieku labturības prasības, īpaši attiecībā uz telpām un personāla kvalifikāciju;

30.  aicina Komisiju apņemties izstrādāt validētus dzīvnieku labturības indikatorus, kas būtu jāizmanto, lai novērtētu zirgu dzimtas dzīvnieku labturību, apzinātu esošās problēmas un palīdzētu veicināt uzlabojumus, tajā pašā laikā nodrošinot īstenošanas praktiskumu un izdevīgumu nozarei, un uzskata, ka, izstrādājot dzīvnieku labturības indikatorus, ir svarīgi iesaistīt ieinteresētās personas, kas Eiropas Savienībā jau ir ieviesušas līdzīgus instrumentus, un cieši sadarboties ar zirgu dzimtas dzīvnieku nozares profesionālajām organizācijām;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt zirgu īpašniekus veidot apvienības;

32.  uzsver, cik svarīga ir cilvēcīga izturēšanās pret zirgu dzimtas dzīvniekiem un to labturība, kā arī princips, ka nekur un nekādos apstākļos nav pieļaujama nekāda īpašnieku, apmācītāju, kopēju vai citu personu cietsirdīga, nežēlīga izturēšanās;

33.  aicina dalībvalstis piemērot stingrākus tiesību aktus par sliktu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku pamešanu, tostarp ārkārtas pasākumus cīņai pret dzīvnieku pamešanu, un pilnīgi un pienācīgi izmeklēt ziņas par necilvēcīgu izturēšanos un labturības pārkāpumiem pret zirgu dzimtas dzīvniekiem;

34.  norāda, ka starp zirgu dzimtas dzīvnieku sugām pastāv atšķirības, kuru dēļ atšķiras arī labturības vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar pirmsnāves aprūpi un kaušanas prasībām;

35.  aicina Komisiju pētīt un dokumentēt šīs atšķirības un izdot īpašas vadlīnijas, lai nodrošinātu labturības standartu nepazemināšanos;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecību un izstrādi attiecībā uz sugām piemērotām lopkopības sistēmām zirgu dzimtas dzīvnieku nozarē, ņemot vērā to, ka zirgu dzimtas dzīvnieki pēc dabas ir bēguļojoši bara dzīvnieki;

37.  aicina Komisiju prioritārā kārtā īstenot izmēģinājuma projektu, kurā tiktu izskatīta jaunu un pastāvošo finansēšanas shēmu izmantošana nolūkā atlīdzināt par labiem zirgu dzimtas darba dzīvnieku labturības rezultātiem, tostarp mazās un daļēji naturālās saimniecībās;

38.  aicina dalībvalstis nodrošināt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/262 (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula) pilnīgu un pareizu īstenošanu;

39.  norāda, ka veterināro zāļu cenas, dzīvnieka ķermeņa iznīcināšanas izmaksas un eitanāzijas — kur tā atļauta — izmaksas var būt šķēršļi zirgu dzimtas dzīvnieka nonāvēšanai, tādējādi pagarinot dzīvnieka ciešanas;

40.  aicina dalībvalstis izmeklēt ziņas par necilvēcīgu eitanāzijas praksi un labturības pārkāpumiem, piemēram, nepareizu zāļu izmantošanu, un par pārkāpumiem ziņot Komisijai;

41.  norāda, ka palielinās ķēves un ēzeļmātes piena ražošana, un aicina Komisiju izdot norādes par ķēves un ēzeļmātes piena ražošanu;

42.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar profesionālām, reprezentatīvām un atzītām lauksaimniecības organizācijām apņemties palielināt inspekciju skaitu ēzeļmātes un ķēves piena saimniecībās;

43.  pauž bažas par to, ka importē un lieto tādas veterinārās zāles, kas satur grūsnu ķēvju seruma gonadotropīnu (PMSG);

44.  aicina Komisijas Veselības un pārtikas jomas revīziju un analīžu direktorātu revīzijās pārbaudīt, vai sertificēti PMSG ieguves uzņēmumi ražošanā ievēro dzīvnieku labturības noteikumus, un izpētīt to ķēvju labturību un situāciju, kuras izmanto hormonu iegūšanai farmācijas industrijas vajadzībām, un sagatavot par to ziņojumu;

45.  uzsver, ka vēl nepastāv taisnīga fiskālā sistēma, kas būtu pielāgota katras dalībvalsts atšķirīgajām vajadzībām un ļautu profesionāliem zirgu dzimtas dzīvnieku nozares lauksaimniekiem gūt nepieciešamos ienākumus, lai saglabātu Eiropas zirgu dzimtas dzīvnieku saimniecību saimniecisko darbību;

46.  norāda, ka taisnīgāka zirgu dzimtas dzīvnieku nozares fiskālā sistēma ļautu nozarei darboties vienlīdzīgos konkurences apstākļos, palielināt ar zirgu dzimtas dzīvniekiem saistīto darbību pārredzamību un līdz ar to cīnīties pret krāpšanu un risināt ēnu ekonomikas problēmas, kā arī dotu profesionāliem zirgkopjiem iespēju gūt nepieciešamos ienākumus, lai saglabātu saimniecisko darbību;

47.  uzskata, ka gaidāmajā PVN direktīvas pārskatīšanā būtu jāprecizē noteikumi par zirgu dzimtas dzīvnieku nozarei piemērojamo PVN, lai sekmētu uz izaugsmi un darbvietu radīšanu orientētas zirgu dzimtas dzīvnieku nozares attīstību;

48.  aicina Komisiju veikt pasākumus, lai dalībvalstīm dotu lielāku rīcības brīvību samazināt PVN likmes visām nozares darbībām, un uzskata, ka šādam precizējumam būtu jānoved pie vienotas, stabilas un mērķorientētas samazinātu PVN likmju sistēmas izveides, kas nodrošinātu dalībvalstīm pietiekamu elastīgumu savas nodokļu politikas noteikšanā;

49.  uzsver sanitāro prasību atšķirības, kādas piemēro Eiropā ražotajai un kādas no trešām valstīm importētajai zirga gaļai;

50.  atgādina, ka ir jāpanāk zirga gaļas efektīva izsekojamība, un uzsver, ka attiecībā uz Eiropas patērētājiem paredzētiem importētiem produktiem būtu vajadzīgas vienāda līmeņa sanitārās un pārtikas nekaitīguma prasības neatkarīgi no patēriņā lietotās zirga gaļas izcelsmes;

51.  aicina Komisiju veikt pasākumus, ar ko atjaunotu līdzsvaru starp prasībām Eiropas Savienībā un prasībām, kas piemērojamas, veicot kontroles uz robežas, vienlaikus aizsargājot patērētāju veselību;

52.  tāpēc aicina Komisiju noteikt, ka obligāti ir jānorāda visu zirga gaļas pārstrādes produktu izcelsmes valsts;

53.  aicina Komisiju palielināt to kautuvju pārbaužu skaitu, kuras atrodas ārpus Savienības un kurām atļauts eksportēt zirgu dzimtas dzīvnieku gaļu uz ES, un nosacīti atcelt tādas trešās valstīs ražotas zirgu dzimtas dzīvnieku gaļas importu, kas neatbilst ES izsekojamības un pārtikas nekaitīguma prasībām;

54.  uzsver, ka zirgu dzimtas dzīvnieku mūža beigas nedrīkst būt tabu tēma; uzskata, ka zirga mūža beigu atvieglināšana neizslēdz iespēju to iekļaut pārtikas apritē;

55.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību zirgu dzimtas dzīvnieku pirmsnāves aprūpei, tostarp noteikt bieži izmantotu veterināro zāļu, piemēram, fenilbutazona, maksimālo atlieku līmeni, lai garantētu pārtikas aprites nekaitīgumu;

56.  aicina dalībvalstis veicināt reintegrāciju pārtikas apritē, ieviešot zāļu izdalīšanās perioda sistēmu, kas būtu balstīta uz zinātnisko pētniecību un kas pēc zāļu pēdējās ievadīšanas ļautu attiecīgo dzīvnieku reintegrēt pārtikas apritē, vienlaikus aizsargājot patērētāju veselību;

57.  atzīmē, ka attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas nav paredzēti nokaušanai nolūkā iegūt gaļu patēriņam cilvēka uzturā (reģistrēti kā „nav paredzēts pārtikas ražošanai”), dažās dalībvalstīs nepastāv nekādi ievadīto veterināro zāļu reģistri un ir iespējams, ka šie dzīvnieki nonāk nelegālo kautuvju ķēdē, un līdz ar to ievērojami tiek apdraudēta sabiedrības veselība; tāpēc aicina Komisiju novērst šo nepilnību tiesību aktos;

58.  aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas zirgkopības veterinārijas apvienību federāciju (FEEVA) apsvērt iespēju Eiropas mērogā saskaņot piekļuvi ārstēšanai un zālēm;

59.  uzskata, ka šāda saskaņošana novērstu konkurences izkropļojumus, sekmētu zirgu dzimtas dzīvnieku slimību plašāku ārstēšanu un efektīvāk atvieglinātu šo dzīvnieku ciešanas;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt labas prakses apmaiņu, lai sekmētu zāļu racionālu ievadīšanu zirgu dzimtas dzīvniekiem;

61.  norāda, ka, lai gan ārstēšana un veterinārās zāles dažkārt ir nepieciešams un piemērots līdzeklis, vajadzīgi lielāki centieni risināt tādas problēmas kā zems ieguldījumu līmenis un zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanai pieejamu zāļu, tostarp vakcīnu, trūkums;

62.  turklāt vērš uzmanību uz to, ka ir jāattīsta farmaceitisko produktu pētniecība un inovācija attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanu ar zālēm, ņemot vērā, ka nozarē ļoti trūkst zāļu, kas būtu piemērotas zirgu dzimtas dzīvnieku vielmaiņai;

63.  aicina Komisiju finansēt papildu pētniecību par dažādu zāļu iespējamo iedarbību uz zirgu dzimtas dzīvnieku dzīvi;

64.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs audzētas zirgu dzimtas dzīvnieku šķirnes ir vietējas un dažu kopienu dzīvesveida un kultūras daļa un ka dažas dalībvalstis savās lauku attīstības programmās ir iekļāvušas pasākumus šo šķirņu aizsardzībai un tālākai izplatībai;

65.  aicina Komisiju apņemties īstenot finansiālā atbalsta programmas ES savvaļas vai apdraudēto autohtono zirgu dzimtas dzīvnieku sugu saglabāšanai un aizsardzībai;

66.  atzīst savvaļas zirgu dzimtas dzīvnieku populāciju lielo ekoloģisko un dabisko vērtību, jo tās būtiski nāk par labu to apdzīvoto teritoriju attīrīšanai un apmēslošanai, kā arī savvaļas zirgu vērtību tūrisma nozarē un aicina vairāk pētīt problēmas, ar kurām šīs populācijas saskaras;

67.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.
(3) OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.
(4) OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.
(5) OV L 59, 3.3.2015., 1. lpp.
(6) OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(8) OV L 335, 14.12.2013., 19. lpp.
(9) Sk. http://ec.europa.eu/food/animals/docs/aw_eu-strategy_study_edu-info-activ.pdf
(10) Fédération Equestre Internationale (FEI), „FAQs on High Health, High Performance Horse (HHP) Concept adopted at the May 2014 OIE General Session”.
(11) Starptautiskās Zirgu skriešanās sacīkšu iestāžu federācijas gada ziņojums.
(12) FEI datubāze, skatīta 22.9.2014.
(13) TRACES datubāze, 2012.
(14) Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija, Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (2016), 7.12 nodaļa.
(15)Santorini Donkey and Mule Taxis”, neatkarīgs ziņojums par dzīvnieku labturību organizācijai The Donkey Sanctuary, 2013.


Dzīvsudrabs ***I
PDF 396kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (COM(2016)0039 – C8-0021/2016 – 2016/0023(COD))
P8_TA(2017)0066A8-0313/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0039),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0021/2016),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 192. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru apstiprinājusi atbildīgā komiteja, kā arī Padomes pārstāvja 2016. gada 16. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0313/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu Eiropas Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/... par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) 1102/2008

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/852.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS PAR PROJEKTU REGULAI PAR DZĪVSUDRABU UN AR KO ATCEĻ REGULU (EK) NR. 1102/2008 (2016/0023(COD))

Kaut arī iestāžu sarunās par priekšlikumu regulai par dzīvsudrabu (2016/0023(COD)) Eiropas Parlaments ir piekritis, ka ar īstenošanas aktiem nosaka atļaujas jauniem produktiem vai procesiem, to nevar uzskatīt par precedentu līdzīgu tiesību aktu procedūrās un tas neietekmē gaidāmās iestāžu sarunas par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai ir jāizmanto deleģētie akti vai īstenošanas akti.

EIROPAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR STARPTAUTISKO SADARBĪBU DZĪVSUDRABA JOMĀ

Minamatas konvencija un jaunā regula par dzīvsudrabu ir būtiski svarīgas, lai aizsargātu iedzīvotājus no dzīvsudraba piesārņojuma gan pasaulē, gan ES.

Lai nodrošinātu, ka visas konvencijas puses to veiksmīgi īsteno un lai padarītu tās noteikumus vēl stingrākus, ir jāuztur starptautiskā sadarbība.

Tādēļ Eiropas Komisijai ir apņēmusies atbalstīt nepārtrauktu sadarbība saskaņā ar konvenciju un atbilstīgi attiecīgajiem ES politikas virzieniem, noteikumiem un procedūrām, tostarp strādājot šādās jomās:

–  mazināt atšķirības starp ES tiesību aktiem un konvencijas noteikumiem, izmantojot pārskatīšanas klauzulu attiecībā uz aizliegto dzīvsudrabu saturošo produktu sarakstu;

–  saistībā ar konvencijas noteikumiem par finansēšanu, spēju veidošanu un tehnoloģiju nodošanu — pasākumi dzīvsudraba tirdzniecības un izmantošanas izsekojamības uzlabošanai, pasākumi, lai veicinātu sertifikācijas ieviešanu attiecībā uz bezdzīvsudraba nerūpniecisko un mazapjoma zelta ieguvi un marķēšanu zeltam, kas iegūts neizmantojot dzīvsudrabu, kā arī pasākumi jaunattīstības valstu spēju veidošanai, tostarp dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanas jomā

(1) OV C 303, 19.8.2016., 122.lpp.


Akcionāru ilgtermiņa iesaistīšana un paziņojums par korporatīvo pārvaldību ***I
PDF 389kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem (COM(2014)0213 – C7-0147/2014 – 2014/0121(COD))
P8_TA(2017)0067A8-0158/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0213),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 50. un 114. pantus saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0147/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 9. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2016. gada 16. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0158/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/..., ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu ▌

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/828.)

(1)OV C 451, 16.12.2014., 87. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2015. gada 8. jūlijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0257).


Ieroču iegādes un glabāšanas kontrole ***I
PDF 398kWORD 66k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (COM(2015)0750 – C8-0358/2015 – 2015/0269(COD))
P8_TA(2017)0068A8-0251/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0750),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0358/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Polijas Senāts un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2016. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0251/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/..., ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/853.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Komisija apzinās, cik svarīgi ir, lai pareizi tiktu piemērots dezaktivēšanas standarts, kas sekmē drošības līmeņa paaugstināšanos un sniedz varas iestādēm pārliecību, ka ieroču dezaktivēšana notiek pienācīgi un ir efektīva.

Tāpēc Komisija paātrina darbu pie dezaktivēšanas kritēriju pārskatīšanas, ko saskaņā ar Direktīvu Nr. 477/91/EEK izveidotajā komitejā veic valstu eksperti, lai Komisija līdz 2017. gada maija beigām saskaņā ar Direktīvā Nr. 91/477/EEK paredzēto komitejas procedūru un pēc labvēlīga atzinuma saņemšanas no valstu ekspertiem varētu pieņemt Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami. Komisija aicina dalībvalstis pilnībā atbalstīt šā darba paātrināšanu.

(1) OV C 264, 20.7.2016., 77. lpp.


Nolietoti transportlīdzekļi, bateriju un akumulatoru atkritumi un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ***I
PDF 556kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (COM(2015)0593 – C8-0383/2015 – 2015/0272(COD))(1)
P8_TA(2017)0069A8-0013/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr.1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu, kā arī sekmēt aprites ekonomikas izveidi.
(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un lietderīgu izmantošanu, kā arī sekmēt aprites ekonomikas principus.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Tīras, efektīvas un ilgtspējīgas aprites ekonomikas panākšanai produktus to izstrādes posmā jāattīra no bīstamām vielām un šajā nolūkā aprites ekonomikā būtu jāņem vērā skaidri formulētie noteikumi, kas iekļauti Septītajā vides rīcības programmā, kura pieprasa izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus, lai pārstrādātos atkritumus varētu izmantot kā nozīmīgu, uzticamu izejmateriālu avotu Savienībā.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)   Ir jānodrošina otrreizējo izejvielu efektīva un zema enerģijas patēriņa apsaimniekošana un prioritāte būtu jāpiešķir uz šo mērķi orientētiem pētniecības un izstrādes centieniem. Komisijai būtu jāapsver arī priekšlikuma par atkritumu klasifikāciju izvirzīšana, lai atbalstītu Savienības otrreizējo izejvielu tirgus izveidi.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
1.c apsvērums (jauns)
(1c)   Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc īpašu atkritumu cikla beigu statusa kritēriju izpildes, vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Rūpnieciskā aina pēdējo gadu laikā tehnoloģiskā progresa un pieaugošu globalizēto preču plūsmu rezultātā ir būtiski mainījusies. Minētie faktori izvirza jaunus uzdevumus videi draudzīgas pārvaldības un atkritumu apstrādes jomā, kuri būtu jārisina, apvienojot pastiprinātus pētniecības pasākumus un mērķtiecīgus regulatīvos instrumentus. Arvien aktuālāka kļūst plānotā materiālā nolietojuma problēma, kas ir klajā pretrunā aprites ekonomikas mērķiem, tāpēc ar visu galveno ieinteresēto personu, nozares, patērētāju un regulatīvo iestāžu saskaņotām darbībām to vajadzētu censties izskaust.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu.
(3)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāpanāk, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti šajās atkritumu apsaimniekošanas direktīvās, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) dalītai savākšanai seko pienācīga apstrāde. Lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atbilstību atkritumu tiesību aktiem un aprites ekonomikas koncepcijai, Komisijai būtu jāizstrādā kopīgi EEIA apstrādes standarti, kā tas paredzēts Direktīvā 2012/19/ES.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ticami ziņojumi par statistikas datiem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai īstenošanai, datu salīdzināmības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai dalībvalstīs. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par atbilstību mērķvērtībām, kas noteiktas šajās direktīvās, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.
(4)  Ticami ziņojumi par statistikas datiem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai īstenošanai, datu salīdzināmības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai dalībvalstīs. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par atbilstību mērķvērtībām, kas noteiktas šajās direktīvās, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai būtu jāveicina koordinācija un informācijas un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm un dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu atvieglot, izveidojot komunikācijas platformas, kas varētu palielināt informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem, sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamām spējām un palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī atbalstītu rūpniecisko simbiozi.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)   Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas izklāstīta Direktīvā 2008/98/EK, prioritārā kārtā attiecas uz Savienības tiesību aktiem par atkritumu rašanās novēršanu un to apsaimniekošanu. Minētā hierarhija attiecas uz nolietotiem transportlīdzekļiem, baterijām un akumulatoriem, bateriju un akumulatoru atkritumiem, kā arī uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Īstenojot šīs direktīvas mērķi, dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai ņemtu vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātes un nodrošinātu minēto prioritāšu praktisko īstenošanu.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Tā kā pastāv augoša nepieciešamība apstrādāt un pārstrādāt atkritumus Savienības teritorijā saskaņā ar aprites ekonomiku, uzsvars būtu jāliek uz to, lai atkritumu sūtīšana atbilstu Savienības vides tiesību aktu principiem un prasībām, īpaši tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principam. Komisijai būtu jāizsver, vai ir vēlams izveidot vienotu kontaktpunktu atkritumu sūtījumu administratīvajai procedūrai, lai samazinātu administratīvo slogu. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nepieļautu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lai papildinātu dažus nebūtiskus Direktīvas 2000/53/EK un Direktīvas 2012/19/ES elementus, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz vienotas metodikas izstrādi datu vākšanai un apstrādei un ziņošanas formātu par nolietoto transportlīdzekļu otrreizējas izmantošanas un reģenerācijas mērķu īstenošanu atbilstīgi Direktīvai 2000/53/EK, kā arī attiecībā uz metodikas izstrādi datu vākšanai un apstrādei un ziņošanas formātu par to mērķu īstenošanu, kas noteikti attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanu un reģenerāciju atbilstīgi Direktīvai 2012/66/ES. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa* Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)   Lai izveidotu metodiku datu vākšanai un apstrādei un ziņošanas formātu baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
1. pants – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2000/53/EK
6. pants – 1. punkts
6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
"1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu nolietoto transportlīdzekļu uzglabāšanu, ieskaitot īslaicīgu uzglabāšanu, un apstrādi atbilstīgi Direktīvas 75/442/EEK 4. panta vispārējām prasībām un atbilstīgi minimālajām tehniskām prasībām, kādas nosaka šīs direktīvas I pielikums, neierobežojot valstu regulējumu veselības un vides aizsardzības jomā.
"1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu nolietoto transportlīdzekļu uzglabāšanu, ieskaitot īslaicīgu uzglabāšanu, un apstrādi atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātēm un Direktīvas 75/442/EEK 4. panta vispārējām prasībām un atbilstīgi minimālajām tehniskām prasībām, kādas nosaka šīs direktīvas I pielikums, neierobežojot valstu regulējumu veselības un vides aizsardzības jomā.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts
Direktīva 2000/53/EK
9. pants – 1.a punkts
1a.  "Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 7. panta 2. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 1.d punktu. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.
1a.  "Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 7. panta 2. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienoto metodiku, kas minēta šā panta 1.d punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 1.d punktu.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2000/53/EK
9. pants – 1.c punkts
1.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanas, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.
1.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Kamēr nav izstrādāta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kas minēta 1.d punktā, ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas novērtējumu. Komisija novērtē arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2000/53/EK
9. pants – 1.ca punkts (jauns)
1.ca   Ziņojumā Komisija var iekļaut informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu grozīt šo direktīvu.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2000/53/EK
9. pants – 1.d punkts
1.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts datu paziņošanas formāts saskaņā ar 1.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.".
1.d  , Komisija pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vienotu datu vākšanas un apstrādes metodiku un datu paziņošanas formātu saskaņā ar 1.a punktu.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2000/53/EK
9. pants – 1.da punkts (jauns)
1.da   Saistībā ar aprites ekonomikas rīcības plānu un ņemot vērā Savienības apņemšanos veikt pāreju uz aprites ekonomiku, Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, pārskata šo direktīvu kopumā un jo īpaši tās darbības jomu un mērķus, un ņem vērā Savienības aprites ekonomikas politikas mērķus un iniciatīvas. Īpašu uzmanību pievērš tādu lietotu transportlīdzekļu sūtījumiem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas, ka tie ir nolietoti transportlīdzekļi. Minētajā nolūkā izmanto Korespondentu pamatnostādnes Nr. 9 par nolietotu transportlīdzekļu sūtījumiem. Komisija arī izvērtē iespēju noteikt katram resursam konkrētus mērķus, īpaši kritiski svarīgām izejvielām. Attiecīgā gadījumā minētajiem pārskatīšanas rezultātiem pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2000/53/EK
9.a pants (jauns)
Iekļauj šādu pantu:
“9.a pants
Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IV.a pielikumā.“
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/66/EK
22.a pants (jauns)
(1a)   Iekļauj šādu pantu:
“22.a pants
Dati
1.   Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 10. un 12. pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.
2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, izstrādājot datu vākšanas un apstrādes metodiku, kā arī ziņošanas formātu.“
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/66/EK
23. pants – virsraksts
-a)   Direktīvas 23. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
"Pārskatīšana"
„Ziņojumu sniegšana un pārskatīšana“
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2006/66/EK
23. pants –1. punkts
1.  Komisija vēlākais līdz 2016. gada beigām izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.
1.  Komisija vēlākais līdz 2016. gada beigām un pēc tam reizi trijos gados izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/66/EK
23. pants – 3.a punkts (jauns)
ba)   Pantam pievieno šādu punktu:
“3.a Saistībā ar aprites ekonomikas rīcības plānu un ņemot vērā Savienības apņemšanos veikt pāreju uz aprites ekonomiku, Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, pārskata šo direktīvu kopumā un jo īpaši tās darbības jomu un mērķus. Minētajā pārskatīšanā ņem vērā Savienības aprites ekonomikas politikas mērķus un iniciatīvas un tādu jaunu bateriju veidu tehnoloģisko attīstību, kurās netiek izmantotas bīstamas vielas, īpaši smagie metāli vai citi metāli, vai metālu joni. Komisija arī izvērtē iespēju noteikt katram resursam konkrētus mērķus, īpaši kritiski svarīgām izejvielām. Attiecīgā gadījumā minētajam pārskatam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.“
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/66/EK
23.aapants (jauns)
2a)   Iekļauj šādu pantu:
„23.aa pants
Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IV.a pielikumā.“
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2012/19/ES
8. pants – 5. punkts – 4. daļa
-1)   Direktīvas 8. panta 5. punkta 4. daļu aizstāj ar šādu:
„Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka minimālos kvalitātes standartus, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.";
„Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai un saskaņā ar Direktīvā 2012/19/ES piešķirtajām pilnvarām, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka minimālos kvalitātes standartus, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātiem standartiem Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā.";
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/19/ES
16. pants – 5.a punkts
5.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 16. panta 4. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 5.d punktu. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.
5.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 16. panta 4. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienoto metodiku, kas minēta šā panta 5.d punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Dalībvalstis nodrošina, ka datus paziņo visi dalībnieki, kuri savāc vai apstrādā EEIA. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 5.d punktu.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/19/ES
16. pants – 5.c punkts
5.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā iekļauj datu vākšanas organizēšanas, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.
5.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Kamēr nav izstrādāta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kas minēta 5.d punktā, ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas novērtējumu. Komisija novērtē arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/19/ES
16. pants – 5.ca punkts (jauns)
5.ca   Ziņojumā Komisija iekļauj informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu grozīt šo direktīvu.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/19/ES
16. pants – 5.d punkts
5.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts datu paziņošanas formāts saskaņā ar 5.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.";
5.d  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vienotu datu vākšanas un apstrādes metodiku un datu paziņošanas formātu saskaņā ar 5.a punktu.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/19/ES
16. pants – 5.da punkts (jauns)
5.da   Šā panta 5.c punktā minētās pārskatīšanas laikā, ņemot vērā aprites ekonomikas rīcības plānu un Savienības apņemšanos veikt pāreju uz aprites ekonomiku, Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, pārskata šo direktīvu kopumā un jo īpaši tās darbības jomu un mērķus un ņem vērā Savienības aprites ekonomikas politikas mērķus un iniciatīvas. Komisija izvērtē iespēju noteikt katram resursam konkrētus mērķus, īpaši kritiski svarīgām izejvielām. Attiecīgā gadījumā minētās pārskatīšanas rezultātiem pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/19/ES
16.a pants (jauns)
1a)   Iekļauj šādu pantu:
„16.a pants
Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IV.a pielikumā.“

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0013/2017).


Atkritumi ***I
PDF 1149kWORD 172k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2015)0595 – C8-0382/2015 – 2015/0275(COD))(1)
P8_TA(2017)0070A8-0034/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt pasākumus, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, samazinot resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot šādas izmantošanas efektivitāti, kā arī nodrošinot, ka atkritumi tiek uzskatīti par vērtīgiem resursiem, lai tādējādi veicinātu aprites ekonomiku Savienībā.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)   Ņemot vērā Savienības atkarību no izejvielu importa, ievērojama daudzuma dabas resursu straujo izsīkšanu īsā laikā, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir Savienībā atgūt pēc iespējas vairāk resursu un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
-1.bapsvērums (jauns)
(-1b)   Aprites ekonomika piedāvā nozīmīgas iespējas vietējām ekonomikām, un tā var radīt situāciju, kurā ieguvēji būs visas ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
-1.capsvērums (jauns)
(-1c)  Atkritumu apsaimniekošana būtu jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību. Direktīvas 2008/98/EK pārskatīšana piedāvā šādu iespēju.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
-1.dapsvērums (jauns)
(-1d)   Lai sekmīgi virzītos uz aprites ekonomiku, līdztekus Atkritumu direktīvu pārskatīšanai un pilnīgai īstenošanai ir pilnībā jāīsteno rīcības plāns „Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”. Šim rīcības plānam arī būtu jāveicina saskaņotība, atbilstība un sinerģija starp aprites ekonomiku un enerģētikas, klimata, lauksaimniecības, rūpniecības, kā arī pētniecības politikas virzieniem.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
-1.eapsvērums (jauns)
(-1e)   Eiropas Parlaments 2015. gada 9. jūlijā pieņēma rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku1a, kurā tas īpaši uzsvēra vajadzību noteikt saistošus atkritumu samazināšanas mērķus, izstrādāt pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos, un pieņemt skaidras un nepārprotamas definīcijas.
_______________
1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0266.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un veicināt uz pilnīgāku aprites ekonomiku.
(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un efektīvu izmantošanu, popularizēt aprites ekonomikas principus, izvērst atjaunojamās enerģijas izplatību, palielināt energoefektivitāti, samazināt Savienības atkarību no importētiem resursiem, radot jaunas ekonomiskās iespējas un ilgtermiņa konkurētspēju. Lai ekonomiku padarītu par patiesu aprites ekonomiku, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, pievēršoties visam produktu aprites ciklam tādā veidā, kas saglabā resursus un noslēdz aprites loku. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Cītīgāk virzoties uz aprites ekonomiku, varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par diviem līdz četriem procentiem gadā, tādējādi piedāvājot skaidru stimulu investīcijām aprites ekonomikā. Ja, veicinot efektivitāti un samazinot resursu atkritumus, tiktu palielināta resursu produktivitāte, varētu būtiski samazināt gan resursu patēriņu, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc aprites ekonomikai vajadzētu būt klimata politikas neatņemamai daļai, jo tā rada sinerģiju, kā uzsvērts Starptautiskās Dabas resursu padomes ziņojumos.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)  Aprites ekonomikā būtu jāņem vērā Septītās vides rīcības programmas precīzie noteikumi, kuros pausts aicinājums izstrādāt materiālu aprites netoksiskus ciklus tā, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā lielu un būtisku izejmateriālu avotu.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 nospraustie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz aprites ekonomiku.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 paredzētie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jānosaka augstāki, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz resursefektīvu aprites ekonomiku, veicot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu, ka atkritumi tiek uzskatīti par noderīgiem resursiem.
__________________
__________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi nospraust ilgtermiņa politikas mērķus, pēc kuriem vadīties, lemjot par pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atliku apstrādes jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī.
(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt ilgtermiņa politikas mērķus un piešķirt finansiālu un politisku atbalstu, lai nodrošinātu vadlīnijas pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atlikuma apstrādei paredzēto jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos. Ņemot to vērā, attiecīgo mērķu sasniegšanai ir būtiski izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību. Tāpat dalībvalstīm ir būtiski saskaņā ar šo direktīvu grozīt savas spēkā esošās atkritumu rašanās novēršanas programmas un atbilstoši pielāgot savas investīcijas.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem un tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību. Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk.
(4)  Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem, tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību un tiem ir ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, efektīvas šķirošanas sistēmas, atkritumu plūsmu pienācīgas izsekojamības, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un vajadzība pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk, un tām arī labāk izdodas sasniegt pārstrādes mērķrādītājus. Taču ar sadzīves atkritumu pareizu apsaimniekošanu vien nepietiek, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kurā atkritumi tiek uzskatīti par resursu. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs pārejas virzību, ir nepieciešama pilna dzīves cikla pieeja produktiem un atkritumiem.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Pieredze ir apliecinājusi, ka palīdzēt sasniegt aprites ekonomikas sistēmu var gan publiski, gan privāti vadītas sistēmas, un lēmums par konkrētas sistēmas izmantošanu vai neizmantošanu bieži ir atkarīgs no ģeogrāfiskiem un strukturāliem apstākļiem. Šīs direktīvas noteikumi dod iespēju izmantot gan sistēmu, kurā pašvaldībai ir vispārēja atbildība par sadzīves atkritumu savākšanu, gan sistēmu, kurā šādus pakalpojumus sniedz nolīgti privātie operatori. Lēmumam par to, kuras sistēmas izmantot, vajadzētu būt dalībvalstu ziņā.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj sadzīves atkritumu, būvgružu un ēku nojaušanas atkritumu, galīgā pārstrādes procesa un aizbēršanas definīcijas, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.
(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jādefinē, kas ir sadzīves atkritumi, komerciālie un rūpnieciskie atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi, operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, organiskā pārstrāde, galīgās pārstrādes process, aizbēršana, šķirošana, piedrazojums un pārtikas atkritumi, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Ņemot vērā dalībvalstu paziņojumus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attīstību, Komisijai būtu periodiski jāpārskata norādījumi par to, kā interpretēt svarīgākos Direktīvas 2008/98/EK noteikumus, un tā jāpanāk, ka atkritumu un blakusproduktu jēdzieni ir pilnveidoti, pielāgoti un saskaņoti visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Ir jānodrošina Direktīvas 2008/98/EK saskaņotība ar saistītiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/20061b. Jo īpaši ir jānodrošina „atkritumu”, „atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas” un „blakusproduktu” definīciju saskaņota interpretācija un piemērošana saskaņā ar šiem tiesību aktiem.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
(5c)   Bīstamie un nebīstamie atkritumi ir jānosaka saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES1a un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1357/20141b.
______________
1a Komisijas Lēmums 2014/955/ES (2014. gada 18. decembris), ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 370, 30.12.2014., 44. lpp.).
1b Komisijas Regula (ES) Nr. 1357/2014 (2014. gada 18. decembris), ar ko aizstāj III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 365, 19.12.2014., 89. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt saskanīgai ar to, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.
(6)  Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt pielāgotai tai, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, „maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām.
(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus, ekonomiskus un regulatīvus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, „maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, pārtikas ziedošanas veicināšanu un stimulus pašvaldībām. Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomiskos instrumentus vai citus pasākumus, piemēram, tādus, kā norādīts šīs direktīvas pielikuma indikatīvajā sarakstā. Dalībvalstīm būtu arī jāveic pasākumi, kas palīdzētu nodrošināt ļoti kvalitatīvu šķiroto materiālu.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Dalībvalstīm būtu arī jāievieš pasākumi, kas sekmētu tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli remontējami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes ir piemēroti laišanai tirgū, un tā jāveicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareiza īstenošana. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā produktu radītā ietekme visā to aprites ciklā un atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt Savienības līmenī saskaņotus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas pārstājuši būt par atkritumiem. Ja ir nepieciešams nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību vai augsta līmeņa vides aizsardzību visā Savienībā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus kritērijus par šādu saskaņoto nosacījumu piemērošanu konkrētiem atkritumiem, tostarp arī specifiskiem lietojumiem.
(8)  Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt skaidrus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas vairs nav atkritumi.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību, viela vai priekšmets, kas radies ražošanas procesa rezultātā — proti, tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, — parasti būtu jāuzskata par blakusproduktu, ja ir ievēroti konkrēti saskaņoti nosacījumi un nodrošināts augsts vides un cilvēka veselības aizsardzības līmenis visā Savienībā. Būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus, dodot priekšroku esošajai attiecīgās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama. Ja šādu kritēriju nav, dalībvalstīm atsevišķos gadījumos vajadzētu būt iespējai noteikt sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)   Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību un augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni visā Savienībā, Komisijai parasti vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētus aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus, pēc kuriem dažus atkritumu veidus klasificē kā tādus, kas vairs nav atkritumi. Īpaši kritēriji, pēc kuriem nosaka atkritumu cikla beigas, būtu jāapsver vismaz attiecībā uz granulātiem, papīru, stiklu, metālu, riepām un tekstilmateriāliem. Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī, tad būtu jāļauj dalībvalstīm saskaņā ar Savienības līmeņa nosacījumiem pieņemt sīkus kritērijus, pēc kuriem atkritumu cikla beigas dažiem atkritumu veidiem nosaka valsts līmenī. Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst Savienības līmeņa nosacījumiem, kurus dalībvalsts kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus saskaņā ar 6. pantu.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
8.c apsvērums (jauns)
(8c)   Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc atkritumu cikla beigu statusa īpašo kritēriju izpildes vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
8.d apsvērums (jauns)
(8d)   Pārejā uz aprites ekonomiku būtu pilnībā jāizmanto digitālās inovācijas piedāvātās priekšrocības. Tāpēc ir jāizstrādā tādi elektroniski instrumenti kā tiešsaistes platforma, kurā atkritumi tiek tirgoti kā jauni resursi, lai atvieglotu tirdzniecības operācijas un samazinātu administratīvo slogu operatoriem, tādējādi veicinot rūpniecisko simbiozi.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
8.e apsvērums (jauns)
(8e)   Šajā direktīvā ir noteikta ražotāja paplašināta atbildība, lai atbalstītu tādu preču projektēšanas un ražošanas procesu, kur ir pilnībā ņemta vērā un tiek veicināta resursu efektīva izmantošana visā produktu aprites ciklā, tostarp remonta, atkārtotas izmantošanas, demontāžas un pārstrādes posmā, netraucējot preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Ražotāja paplašināta atbildība ir individuāls pienākums, ko pilda ražotāji, kuriem būtu jāuzņemas atbildība par to, kā aprites cikla noslēgumā tiek apsaimniekoti produkti, ko tie laiduši tirgū. Tomēr būtu jāļauj ražotājiem uzņemties atbildību individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir izveidotas vismaz attiecībā uz iepakojumu, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, baterijām un akumulatoriem, kā arī nolietotiem transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
8.f apsvērums (jauns)
(8f)   Ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ir jāuzskata par noteikumu kopumu, ko nosaka dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka produktu ražotājiem ir finansiāla un/vai operatīva atbildība īstenot pārvaldību attiecībā uz produkta dzīves cikla posma pēc patērētāja. Šiem noteikumiem nebūtu jāliedz ražotājiem iespēja izvēlēties — pildīt šīs saistības individuāli vai kolektīvi.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību ir jānosaka darbības prasību minimums. Šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un novērst šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Tām arīdzan vajadzētu sekmēt kalpošanas laika beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus produktu izstrādes laikā lielāku uzmanību pievērst pārstrādājamībai un atkārtotai izmantojamībai. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.
(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām ir jānosaka darbības prasību minimums neatkarīgi no tā, vai šīs shēmas ir individuālas vai kolektīvas. Ir jānošķir šis prasību minimums, kas piemērojams visām shēmām, un prasības, kas piemērojamas vienīgi kolektīvām shēmām. Tomēr jebkurām šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu ar tādiem pasākumiem, kas, piemēram, veicinātu sekmīgāku dalītas savākšanas un šķirošanas ieviešanu, nodrošinātu kvalitatīvāku pārstrādi, palīdzētu nodrošināt, ka otrreizējās izejvielas ir pieejamas izmaksu ziņā efektīvi, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī e-komercijas uzņēmumiem, un novērstu šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Šādām prasībām arīdzan vajadzētu sekmēt aprites cikla beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus izstrādāt viedās darījumdarbības modeļus un produktu izstrādes laikā ņemt vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, veicinot to ilgizturību, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas, kā arī remontējamības iespējas. Tām būtu jāveicina vielu, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, pakāpeniska aizstāšana, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas. Ražotāja paplašinātai atbildībai noteiktā prasību minimuma izpilde būtu jāuzrauga neatkarīgai iestādei, un šī izpilde nedrīkstētu radīt nekādu nesamērīgu finansiālo vai administratīvo slogu publiskām struktūrām, uzņēmējiem un patērētājiem. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Šīs direktīvas noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību būtu jāpiemēro, neskarot citos Savienības tiesību aktos paredzētos noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību, jo īpaši tos, kas attiecas uz konkrētām atkritumu plūsmām.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)   Komisijai nekavējoties būtu jāpieņem vadlīnijas attiecībā uz ražotāju iemaksu diferencēšanu ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, lai palīdzētu dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanā, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus darbību. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus saskaņotību, Komisijai arī vajadzētu būt iespējai ar deleģētajiem aktiem pieņemt saskaņotus kritērijus.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
9.c apsvērums (jauns)
(9c)   Gadījumos, kad ir izveidotas kolektīvas shēmas ražotāja paplašinātās atbildības īstenošanai, dalībvalstīm būtu jāievieš kontroles pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus starp līgumslēdzējiem un ražotāju paplašinātas atbildības organizācijām.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti un samazināt atkritumu ietekmi uz vidi. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu pienācīgus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekotu līdzi un novērtētu, cik sekmīgi šādi pasākumi tiek īstenoti. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus.
(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti, samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veicināt ilgizturīgu, pārstrādājamu, atkārtoti izmantojamu kvalitatīvu materiālu izmantošanu, kā arī samazināt atkarību no arvien retāk sastopamo izejvielu importa. Lai to panāktu, izšķiroša nozīme ir inovatīvu darījumdarbības modeļu izstrādei. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu atkritumu rašanās novēršanas mērķus un īstenotu atbilstīgus pasākumus atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanai, tostarp ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ar kuriem pakāpeniski aizstāj tās bīstamās vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas, ar ko apkaro plānoto nolietojumu, atbalsta atkārtotu izmantošanu, palielina patērētāju iespējas, uzlabojot informāciju par produktu, un veicina informācijas kampaņas par atkritumu rašanās novēršanu. Dalībvalstīm būtu arī jāvēro un jāvērtē, cik sekmīgi šie pasākumi tiek īstenoti un cik veiksmīgi tiek samazināta atkritumu rašanās un īstenots mērķis nošķirt to no ekonomikas izaugsmes. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus un metodiku.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Ilgtspējības veicināšana ražošanā un patēriņā var būtiski samazināt atkritumu rašanos. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi patērētāju izpratnes veicināšanai par šo jomu un jāmudina viņus aktīvāk iesaistīties, lai uzlabotu resursefektivitāti.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)   Sākotnējam atkritumu ražotājam ir jābūt izšķirošai lomai atkritumu rašanās novēršanas procesā un sākotnējā pirmsšķirošanas posmā.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Lai samazinātu pārtikas zudumu un novērstu tās izšķērdēšanu visā piegādes ķēdē, ir jānosaka pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kā noteikts 4.a pantā.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās. Ņemot vērā vidiskos un ekonomiskos ieguvumus no pārtikas atkritumu rašanās novēršanas, dalībvalstīm vajadzētu iedibināt specifiskus pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un vajadzētu mērīt, kā sokas ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu. Lai sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt vienveidīgas šādu mērījumu metodikas. Reizi divos gados vajadzētu ziņot par pārtikas atkritumu apjomiem.
(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu un samazināšanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu par 50 %. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu kopumā un pārtikas zudumu novēršanu visā piegādes ķēdē, tostarp primārajā ražošanā, transportēšanā un uzglabāšanā. Ņemot vērā ieguvumus videi, sabiedrībai un ekonomikai, ko nodrošina pārtikas atkritumu rašanās novēršana, dalībvalstīm savās atkritumu rašanās novēršanas programmās vajadzētu iedibināt specifiskus pasākumus attiecībā uz pārtikas atkritumiem, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņas, kas demonstrētu, kā novērst šādu atkritumu rašanos. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības mēroga mērķi — līdz 2025. gadam samazināt pārtikas atkritumu rašanos par 30 % un līdz 2030. gadam par 50 %. Dalībvalstīm arī vajadzētu mērīt pārtikas atkritumu un pārtikas zudumu samazināšanā paveikto. Lai mērītu paveikto un sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt šādu mērījumu vienotu metodiku. Par pārtikas atkritumu apjomiem būtu jāziņo katru gadu.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)   Lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina iniciatīvas nepārdoto pārtikas produktu savākšanai pārtikas mazumtirdzniecībā un ēdināšanas uzņēmumos un to pārdalei labdarības uzņēmumiem. Lai samazinātu pārtikas atkritumu apjomu, būtu arī jāuzlabo patērētāju izpratne par „izlietot līdz” termiņiem.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tāpēc lielākajai daļai rūpniecisko un ieguves rūpniecības atkritumu piemērots risinājums ir nozariska pieeja, kurā izmanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentus un līdzīgus rīkus, lai risinātu specifiskus jautājumus saistībā ar konkrētā atkritumu veida apsaimniekošanu. Tomēr uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu arī turpmāk attieksies Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, tostarp to attiecīgie uzlabojumi.
(13)  Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Konkrētai nozarei paredzēta pieeja, ko īsteno, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentus un līdzīgus instrumentus, lai risinātu tieši ar attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanu saistītus jautājumus, ir pagaidu risinājums aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai. Tā kā uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu attiecas Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja līdz 2018. gada 31. decembrim noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, kas būtu jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam attiecībā uz komerciālajiem atkritumiem un nebīstamiem rūpnieciskajiem atkritumiem.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Komisijai būtu aktīvi jāveicina apmaiņas platformas kā aprites ekonomikas darījumdarbības modeli. Tai būtu jānodrošina ciešāka integrācija starp rīcības plānu aprites ekonomikai un sadarbīgās ekonomikas pamatnostādnēm, kā arī jāizpēta visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu stimulus šādai integrācijai.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)   Ar pāreju uz aprites ekonomiku jācenšas nodrošināt gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanu, kas noteikti stratēģijā „Eiropa 2020”, jo īpaši to mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz vides aizsardzību, pāreju uz nepiesārņojošiem energoavotiem, ilgtspējīgu vietējo attīstību un nodarbinātības palielināšanu dalībvalstīs. Aprites ekonomikas izveidei attiecīgi būtu arī jāveicina tādu vienību iesaiste kā mazie un vidējie uzņēmumi, sociālās ekonomikas uzņēmumi, bezpeļņas institūcijas un tādas atkritumu apsaimniekošanas struktūras, kas darbojas reģionāli un vietēji, un tādējādi jāuzlabo apsaimniekošana kopumā, jāveicina inovācija attiecībā uz procesiem un produktiem, kā arī jāpalielina nodarbinātība attiecīgajās teritorijās.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Būtu jāizvirza augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, jo tas dotu ievērojamus vidiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus.
(14)  Būtu jānosaka augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai — ne mazāk kā 60 % līdz 2025. gadam un ne mazāk kā 70 % līdz 2030. gadam —, jo tas sniegtu būtiskus ieguvumus videi, ekonomikai un sabiedrībai un ļautu ātrāk pāriet uz aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)   Dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādu sistēmu izveide, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un produktu dzīves cikla pagarināšanu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta produktu kvalitāte un nekaitīgums. Šādas sistēmas ir jāizveido jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem, mēbelēm, būvniecības materiāliem, riepām un — kā noteikts Direktīvas 94/62/EK 5. pantā — iepakojumu.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)   Lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt kvantitatīvus mērķus un tām būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz ražotājiem, lai dotu iespēju atkārtotās izmantošanas jomas uzņēmumiem viegli piekļūt instrukcijām, rezerves daļām un tehniskai informācijai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu produktu atkārtotu izmantošanu.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
14.c apsvērums (jauns)
(14c)   Sociālās ekonomikas uzņēmumu loma atkārtotas izmantošanas un sagatavošanas šādai izmantošanai nozarē ir jāatzīst un jākonsolidē. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu sociālās ekonomikas lomu šajā nozarē, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot ekonomikas instrumentus, publisko iepirkumu, atvieglotu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem, kā arī jebkādus citus atbilstīgus ekonomiskus vai regulatīvus stimulus. Jaunajam regulējumam, kas izveidots ar aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu, būtu jānodrošina, ka ieinteresētās personas var turpināt savu darbu atkārtotas izmantošanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai nozarē.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
14.d apsvērums (jauns)
(14d)   Pāreja uz aprites ekonomiku piedāvā daudzus pozitīvus aspektus — gan ekonomikai (piemēram, izejvielu izmantojuma optimizācija), gan videi (piemēram, vides aizsardzība un piesārņojuma ar atkritumiem samazināšana), gan arī sabiedrībai (piemēram, sociāli iekļaujošu darbvietu radīšanas potenciāls un sabiedrības vienotības veicināšana). Aprites ekonomikas stūrakmens ir nesaraujami saistīts ar sociālās un solidārās ekonomikas ideāliem, un aprites ekonomikas īstenošanai visupirms būtu jāveicina vides un sabiedrisko ieguvumu radīšana.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
14.e apsvērums (jauns)
(14e)   Sociālās un solidārās ekonomikas dalībniekiem ar savām darbībām, tostarp sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un atkārtotu izmantošanu kā tādu, būtu jāveicina sociālā un solidārā ekonomika. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu šādu pasākumu iemūžināšanu Savienībā.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumi tiek atkārtoti izmantoti un efektīvi pārstrādāti un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas17 īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.
(15)  Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumu materiāli tiek efektīvi sagatavoti atkārtotai izmantošanai un pārstrādāti, vienlaikus nodrošinot cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas17 īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.
__________________
__________________
17 COM(2008)0699 un COM(2014)297.
17 COM(2008)0699 un COM(2014)0297.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)   Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. un 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un īstenošanas nepilnību savlaicīgu novēršanu, tām dalībvalstīm, kam ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānu.
(16)   Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu un kas nav uzskatāmas par tādām, kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 50 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2025. gadam, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Šīm dalībvalstīm arī vajadzētu dot papildu laiku, lai tās atbilstīgi sagatavotos 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanai attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ja tās nav uzskatāmas par tādām, kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 60 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2030. gadam. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un lai savlaicīgi novērstu īstenošanas nepilnības, dalībvalstīm, kurām ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānus, un Komisijai pēc noteiktiem kritērijiem būtu jāizvērtē, cik šie plāni ir efektīvi.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Lai nodrošinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, galīgās pārstrādes procesā būtu jāievēro kvalitātes standarti. Lai to panāktu, Komisijai būtu jāpieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz tirgū sastopamo ražošanas paraugpraksi, izstrādāt standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)   Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus. Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab visā visumā ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Lai ierobežotu administratīvo slogu, saskaņā ar stingriem nosacījumiem vajadzētu atļaut dalībvalstīm ziņot par pārstrādes rādītājiem, balstoties uz materiālu izlaidi no šķirotavām. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.
(17)   Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus, paturot prātā, ka ir jāizvairās no pārmērīga administratīva sloga uzlikšanas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms būtu jāaprēķina pēc vienotas saskaņotas metodes, kas neļaus dalībvalstīm izgāztos atkritumus savos ziņojumos uzrādīt kā pārstrādātus atkritumus. Tādēļ ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)   Lai varētu aprēķināt, vai ir sasniegti pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķrādītāji, dalībvalstīm vajadzētu spēt ņemt vērā produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai ir sagatavojuši atzīti atkārtotas izmantošanas operatori vai kas nāk no atzītām depozīta sistēmām, un sakarā ar sadedzināšanu pārstrādātos metālus. Lai nodrošinātu šo datu vienveidīgu aprēķināšanu, Komisija pieņems detalizētus noteikumus par atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un depozīta sistēmām, par pārstrādātu metālu kvalitātes kritērijiem un par datu vākšanu, verifikāciju un paziņošanu.
(18)   Lai panāktu, ka dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un par pārstrādi tiek aprēķināti vienādi, Komisijai būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par to, kā nosaka atzītus operatorus, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, tostarp īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu, kā arī kvalitātes kritēriji, kurus piemēro ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātiem metāliem. Lai varētu aprēķināt, vai sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes mērķi ir sasniegti, un pēc tam, kad pieņemta saskaņota aprēķināšanas metode, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā metālu pārstrādi, ko veic ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu, piemēram, enerģijas reģenerāciju.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai un stiklam, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Bez tam atsevišķi vajadzētu vākt arī bioloģiskos atkritumus, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju.
(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai, stiklam, tekstilmateriāliem un bioloģiskajiem atkritumiem, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Turklāt bioloģiskos atkritumus būtu jāvāc un jāpārstrādā atsevišķi, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju un nepieļautu to sadedzināšanu un apglabāšanu poligonos. Turklāt ir jāveicina un jāpastiprina pētniecība par savākšanas un pārstrādes sistēmām arī attiecībā uz citām atkritumu plūsmām un jauniem materiāliem.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)   Bioekonomikai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot, ka visā Savienībā ir pieejamas izejvielas. Efektīvāka sadzīves atkritumu izmantošana varētu kļūt par nopietnu stimulu, kas veicina bioekonomikas piegādes ķēdes veidošanos. Bioloģisko atkritumu ilgtspējīga apsaimniekošana jo īpaši piedāvā iespēju no fosilā kurināmā iegūtas materiālu un preču ražošanas izejvielas aizstāt ar atjaunojamiem resursiem.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
20.b apsvērums (jauns)
(20b)   Lai nepieļautu atkritumu apstrādi, kurā izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārstrādi un lai veicinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bioloģiskie atkritumi tiek vākti atsevišķi un pārstrādāti organiski tādā veidā, kas atbilst augstam vides aizsardzības līmenim, un ka pārstrādes rezultātā iegūtie materiāli atbilst attiecīgajiem kvalitātes standartiem.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
20.c apsvērums (jauns)
(20c)   Kaut arī savākti dalīti, tomēr daudzi pārstrādājami atkritumi galu galā nonāk pie jauktajiem atkritumiem. Ar kvalitatīvu šķirošanu, jo īpaši ar optisko šķirošanu, no atkritumu atlikuma būtu iespējams atdalīt lielu daudzumu materiālu un pēc tam pārstrādāt un apstrādāt, padarot tos par otrreizējām izejvielām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad atkritumi nav savākti dalīti, tie tomēr tiek šķiroti.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
20.d apsvērums (jauns)
(20d)   Lai nepieļautu, ka sadzīves atkritumos ir bīstamas vielas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt pārstrādes kvalitāti un tā kavēt otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas bīstamo atkritumu dalītai savākšanai no mājsaimniecībām.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Vajadzības gadījumā elektroniski būtu jāvāc dati arī par citiem atkritumu veidiem, lai uzņēmumiem un iestādēm atvieglinātu uzskaiti un lai uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.
(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Elektroniska datu vākšana būtu jāizmanto arī citiem atkritumu veidiem, lai vienkāršotu uzskaites veikšanu uzņēmumiem un iestādēm un uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)   Atkritumeļļu dalīta savākšana un reģenerācija nodrošina būtiskus ieguvumus ekonomikas un vides jomā, tostarp piegādes drošību. Būtu jāizveido atkritumeļļu dalītas savākšanas sistēmas, kā arī jānosaka to reģenerācijas mērķrādītāji.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai sekmējot atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.
(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un aprites ekonomikā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, visupirms sekmējot atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu un tikai pēc tam pārstrādi. Komisijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju būtu jānodrošina iespēja izmantot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai izstrādātu efektīvus finanšu satvarus, kas palīdzētu vietējām iestādēm īstenot šīs direktīvas prasības un finansēt inovatīvas tehnoloģijas un atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai nodrošinātu šādu izejvielu apgādes drošību un saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai panāktu vislabāko iespējamo tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un vidiskos ieguvumus. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.
(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai garantētu drošu apgādi ar šādām izejvielām, dalībvalstīm saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem būtu jāveic pasākumi, ar ko veicina tādu produktu atkārtotu izmantošanu un tādu atkritumu pārstrādi, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu, un nodrošina šādu produktu efektīvu apsaimniekošanu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un ieguvumus vides un veselības jomā. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.
__________________
__________________
18 COM(2014)0297.
18 COM(2014)0297.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāveicina tādu produktu atkārtota izmantošana, kuri uzskatāmi ir galvenajiem izejvielu avotiem. Dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.
(24)  Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu, šķirošanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Piedrazošanai ir tieša un negatīva ietekme uz vidi un iedzīvotāju labklājību, un augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu.
(25)  Piedrazošanai ir gan tieša, gan netieša negatīva ietekme uz vidi, iedzīvotāju labklājību un ekonomiku. Augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu. Priekšroka nav jādod sakopšanas darbiem, bet gan pasākumiem, ar ko nepieļauj piedrazošanu. Pasākumi, ar ko nepieļauj piedrazošanu, kopīgiem spēkiem būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Lai neveidotos drazas, ir ārkārtīgi svarīgi panākt nevēlamas patērētāju uzvedības maiņu. Ražotājiem, kuru produkti varētu kļūt par drazām, būtu jāveicina savu produktu ilgtspējīga izmantošana, lai nepieļautu piedrazošanu. Turklāt izglītībai un izpratnes veicināšanai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu drīzāku uzvedības maiņu.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK1a ir saistošs tiesību akts, ar ko Savienības līmenī noteikts, kā īstenojama vērtēšana un monitorings un kā nospraužami mērķi vides jomā, lai panāktu labu vides stāvokli attiecībā uz jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Taču atkritumi jūrā lielākoties nonāk no piesārņojošām darbībām, kas tiek veiktas uz sauszemes, un tam par iemeslu ir slikta cieto atkritumu apsaimniekošanas prakse, infrastruktūras trūkums un izpratnes trūkums sabiedrībā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko samazina piesārņojumu no sauszemes avotiem, kurš varētu nonākt jūras vidē, un dalībvalstīm tas jādara, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un jo īpaši apņemšanos sasniegt mērķi — līdz 2030. gadam Savienības līmenī par 50 % samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ņemot vērā ieguvumus, ko videi un ekonomikai var nodrošināt, novēršot jūras piesārņojumu ar atkritumiem, dalībvalstīm savās programmās, kuru mērķis ir novērst atkritumu rašanos, vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, ar ko nepieļauj jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības līmenī noteiktos mērķus samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam. Lai novērtētu, ciktāl šie mērķi ir sasniegti, un lai visā Savienībā sekmētu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizstrādā vienota metodika, pēc kuras nosaka, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem. Katru gadu būtu jāziņo par to, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem.
______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
25.b apsvērums (jauns)
(25b)   Nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem — piedrazošana, notekūdeņu nopludināšana un cieto atkritumu (piemēram, plastmasas) izgāšana — kaitē jūras videi un cilvēka veselībai, un par to ir jāmaksā augsta cena gan no ekonomikas, gan sabiedrības viedokļa. Šāda rīcība arī grauj atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritāro secību, jo atkritumi tiek izgāzti un tos vairs nav iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citām reģenerācijas darbībām. Tā kā jūras piesārņojums ar atkritumiem ir pārrobežu parādība un ir jāpanāk saskaņota rīcība, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai sasniegtu mērķus, ko tās noteikušas attiecībā uz samazināšanu, un šajā nolūkā jāizmanto Direktīvas 2008/56/EK 11. pantā noteiktie monitoringa protokoli.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
25.c apsvērums (jauns)
(25c)   Mikrolodītes, kas ir kosmētikas līdzekļu un personīgās higiēnas preču sastāvā un pēc attiecīgo produktu lietošanas tiek ieskalotas gan komunālo, gan tirdzniecības un rūpniecības sektora notekūdeņu savākšanas sistēmās, ir viens no tieša mikroplastmasas piesārņojuma avotiem, kuru visvieglāk varētu izskaust. Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko nepieļauj mikrolodīšu un mikroplastmasas sastāvdaļu nonākšanu notekūdeņu attīrīšanas sistēmās un iepludināšanu jūras vidē.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto tikai statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai.
(27)  Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai. Tomēr dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma nevilcinoties būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumiem veltītajos tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.
(28)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm un reģionālo un vietējo pašvaldību iestādēm.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)   Reizi trijos gados Komisijai, ņemot vērā dalībvalstu paziņotos datus un informāciju, būtu jāpublicē ziņojums, lai informētu Parlamentu un Padomi par to, ciktāl ir sasniegti pārstrādei noteiktie mērķrādītāji un ciktāl ir izpildīti jaunie pienākumi, kas noteikti ar šo direktīvu. Šajos trīsgades ziņojumos būtu jāanalizē arī tas, kā Direktīva 2008/98/EK kopumā ietekmē vidi un cilvēka veselību, un jāizvērtē, vai Direktīva 2008/98/EK atjaunināšanas nolūkā būtu jāgroza, lai ar to arī turpmāk varētu atbilstīgi sasniegt aprites ekonomikas mērķus.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
28.b apsvērums (jauns)
(28b)   Lai veicinātu pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un plašāku apmaiņu ar labāko praksi un inovācijām atkritumu apsaimniekošanas jomā un lai panāktu Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķrādītāju efektīvu un konsekventu īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido platforma, ar ko starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošina informācijas un labākās prakses apmaiņu par to, kā praktiski īstenot šīs direktīvas prasības. Platformas darbības rezultātiem vajadzētu būt publiski pieejamiem.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
28.c apsvērums (jauns)
(28c)   Ir labi zināms, ka pāreja uz aprites ekonomiku un resursu efektīvāka izmantošana ir izdevīga gan no ekonomikas, gan vides viedokļa. Pasākumi, kas jāveic, lai veidotos noslēgts cikls, ir izklāstīti dažādos politikas dokumentos un priekšlikumos, sākot ar 2012. gada 17. decembrī publicēto Eiropas Resursefektivitātes platfomas (EREP) manifestu par resursu izmantošanas ziņā efektīvāku Eiropu un ar to saistībā vēlāk pieņetmajiem ieteikumiem attiecībā uz politikas īstenošanu līdz pat Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. jūnijā pieņemtajam patstāvīgajam ziņojumam par pāreju uz aprites ekonomiku un, visbeidzot, ar Komisijas 2015. gada 2. decembrī publicēto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku. Visos šajos dokumentos ir izklāstīti pasākumi, kas neattiecas tikai uz atkritumu apsaimniekošanu vien, bet aptver pilnu ciklu, un pēc tiem būtu jāvadās, ne vien nosakot, cik vērienīgi būs Savienības atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti, bet arī panākot vērienīgu rīcību, kas īstenojama, lai veidotos viens noslēgts cikls.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
28.d apsvērums (jauns)
(28d)   Pētniecībai un inovācijai, kā arī viedas darījumdarbības modeļiem, kurus veido, pamatojoties uz resursu efektīvu izmantošanu, ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai Savienībā veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kur atkritumi tiek uzskatīti par jaunu resursu. Tādēļ ir svarīgi, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, ieguldīt pētniecības un inovācijas projektos, ar ko lauka izmēģinājumu rezultātā var uzskatāmi apliecināt un pārbaudīt aprites ekonomikas ilgtspēju tautsaimniecības un vides kontekstā. Ar sistēmisku pieeju, kas šiem projektiem raksturīga, tie var arī palīdzēt izstrādāt tiesību aktus, kuri veicina inovāciju un ir viegli īstenojami, jo ar šiem projektiem var noteikt, kāda ar regulējumu saistīta nenoteiktība, šķēršļi un nepilnības varētu kavēt uz resursu efektīvu izmantošanu balstītu darījumdarbības modeļu veidošanos.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
28.e apsvērums (jauns)
(28e)   Komisija 2015. gada 2. decembrī iesniedza ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai palīdzētu Eiropai ātrāk īstenot šo pāreju. Tā kā Komisija ir sagatavojusi konkrētu un vērienīgu rīcības programmu ar pasākumiem, kuri attiecas uz pilnu ciklu, ir vajadzīgi papildu pasākumi raitākai pārejas procesa norisei.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
28.f apsvērums (jauns)
(28f)   Resursu efektīvāka izmantošana var nodrošināt būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem un vienlaikus samazināt kopējo gada siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu. Tādēļ Komisijai līdz 2018. gada beigām būtu jāierosina galvenais resursu efektīvas izmantošanas rādītājs un tam pakārtoto rādītāju informatīvā bāze, ko varētu izmantot monitoringam attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenots mērķrādītājs līdz 2030. gadam par 30 % palielināt resursu efektīvu izmantošanu Savienības līmenī salīdzinājumā ar attiecīgo 2014. gada atsauces vērtību.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK attiecībā uz 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 26. pantu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 1., 2. un 3. punktu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(29)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz šādiem elementiem:
—   izsmeļoši kritēriji, pēc kuriem nosaka, ka vielas vai priekšmeti ir uzskatāmi par blakusproduktiem vai ka tie vairs nav atkritumi;
—   vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus par atkritumu cikla beigu statusa noteikšanu;
—   atkritumu saraksta izveidošana;
—   saskaņoti kritēriji, pēc kuriem jānosaka ražotāju iemaksas ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, attiecīgās summas diferencējot atkarībā no tā, cik lielas izmaksas rada ražojums, kad tā kalpošanas laiks ir beidzies;
—   rādītāji, pēc kuriem nosaka, ciktāl ir izdevies samazināt atkritumu rašanos un cik sekmīgi ir izdevies īstenot pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos;
—   vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra pārtikas atkritumu apjomus;
—   vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra jūras piesārņojumu ar atkritumiem no sauszemes avotiem;
—   kvalitātes un darbības prasību minimums, pēc kura izvēlas atzītus operatorus, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, cita starpā arī īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu;
—   vienota metodika, ar ko aprēķina ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātu metālu svaru, cita starpā arī pārstrādāto metālu kvalitātes kritēriji;
—   tehniskie kritēriji un īstenošanas procedūras Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā norādītajām atkritumu apglabāšanas darbībām D2, D3, D4, D6, D7 un D12, un attiecīgā gadījumā nosakot aizliegumu veikt šīs darbības, ja tās neatbilst atsevišķiem ar cilvēka veselības un vides aizsardzību saistītiem kritērijiem;
—   tehnisko standartu minimums apstrādes darbībām, kuru veikšanai ir jāsaņem atļauja saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību;
—   standartu minimums darbībām, kuru veikšanai ir jāreģistrējas saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību vai palīdzēs novērst traucējumus iekšējā tirgū;
—   konkrēti norādījumi attiecībā uz to, kā izmantot formulu sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK II pielikuma R.1. punktam;
—   tādi elementi kā datu vākšanas un apstrādes metodika, kārtība, kādā nodrošina datu vākšanu un apkopo datu avotus, un formāts, kurus dalībvalstis izmanto, paziņojot Komisijai datus par to mērķrādītāju īstenošanu, kas noteikti, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu un jūras piesārņojumu ar atkritumiem, un kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un aizbēršanu, kā arī atkritumeļļām; un
—   Direktīvas 2008/98/EK I līdz V pielikuma pielāgošana, ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresu.
Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 9. panta 4. un 5. punktu, 33. panta 2. punktu, 35. panta 5. punktu un 37. panta 6. punktu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201119.
(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādiem elementiem:
—   formāts, ko izmanto, lai paziņotu, ka ir pieņemti vai būtiski grozīti atkritumu apsaimniekošanas plāni vai programmas, kuras īstenojamas, lai novērstu atkritumu rašanos; un
—   nosacījumu minimums, kas jāievēro, nodrošinot elektroniska bīstamo atkritumu reģistra darbību.
Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201119.
__________________
__________________
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piedrazojumu, un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,
(33)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piesārņojumu ar atkritumiem, un apdomīgi, mazākā daudzumā un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)   Dalībvalstīm būtu jāpanāk augsts darba aizsardzības līmenis tādās nozarēs kā ražošana, pārstrāde, remonts, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un atkritumu apsaimniekošana, ņemot vērā riskus, kuriem darba ņēmēji ir pakļauti tieši šajās nozarēs, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šajā jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti tiek pareizi īstenoti un piemēroti.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
33.b apsvērums (jauns)
(33b)   Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
1. pants – 1. punkts
-1)   direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi un palīdzot mazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot tādas izmantošanas efektivitāti.”;
„Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi vides un cilvēka veselības aizsardzībai, kas īstenojami, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos, lai nepieļautu vai samazinātu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi un lai samazinātu resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu, un kas ir būtiski svarīgi pārejai uz aprites ekonomiku un iespējai ilgtermiņā garantēt Savienības konkurētspēju.”;
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 1.a punkts
„1.a „sadzīves atkritumi” ir
„1.a „sadzīves atkritumi” ir
a)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp
a)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp
–  papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi;
–  papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi;
–  lielgabarīta atkritumi, tai skaitā sadzīves tehnika, matrači, mēbeles;
–  lielgabarīta atkritumi, tai skaitā matrači un mēbeles;
–  dārza atkritumi, tai skaitā lapas un nopļautā zāle;
–  dārza atkritumi, tai skaitā lapas un nopļautā zāle;
b)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no citiem avotiem, kas pēc iedabas, sastāva un daudzuma ir pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem;
b)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no maziem uzņēmumiem, biroju ēkām un iestādēm, tostarp skolām un slimnīcām, un valdības ēkām, kas veida un sastāva ziņā ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem;
c)  tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.
c)  tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.
Sadzīves atkritumos neietilpst atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, un būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi;”;
Sadzīves atkritumi nav atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, un būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi.
Šajā direktīvā noteikto jēdziena „sadzīves atkritumi” definīciju piemēro neatkarīgi no tā, vai atkritumu apsaimniekotājs ir publiskā vai privātā sektora struktūra.”;
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 1.b punkts (jauns)
aa)   pantā iekļauj šādu 1)b punktu:
„1.b „komerciālie un rūpnieciskie atkritumi” ir jaukti un dalīti savākti atkritumi, kas radušies komerciālas vai rūpnieciskas darbības rezultātā un/vai komerciālos vai rūpnieciskos objektos.
Sadzīves atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi un atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, nav komerciālie un rūpnieciskie atkritumi;”;
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 2.a punkts
2.a  „nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, kam nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām bīstamajām īpašībām;
2.a  „nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, uz kuriem neattiecas šā panta 2. punkts;
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 4. punkts
„4) „bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi pēc iedabas, sastāva un daudzuma pielīdzināmi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās īpašībām;”;
„4) „bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās un kompostēšanās īpašībām;”;
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 9. punkts
da)   panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„9) „atkritumu apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks;”;
„9) „atkritumu apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, šķirošana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks;”;
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 11. punkts
db)   panta 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„11) „dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt;”;
„11) „dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt, jo īpaši sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādes darbībām;”;
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 16. punkts
„16) „sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām atkritumi, produkti vai sastāvdaļas, ko vai nu savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai kas savākti depozīta sistēmā, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;
„16) „sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām produktus vai sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem un ko savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 16.a punkts (jauns)
ea)   pantā iekļauj šādu 16)a punktu:
„16)a „operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai” ir uzņēmums, kas apsaimnieko atkritumus un darbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai saistītā procesa ķēdē, ievērojot attiecīgos noteikumus;”;
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 16.b punkts (jauns)
eb)   pantā iekļauj šādu 16)b punktu:
„16)b „atjaunošana” ir process, kurā ar atkārtotas izmantošanas, atjaunināšanas un sastāvdaļu nomaiņas palīdzību panāk, ka produkts ir gandrīz nelietotā stāvoklī;”;
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17. punkts
ec)   panta 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„17) „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam. Jēdzienā ir ietverta organisku materiālu pārstrāde, bet nav ietverta enerģijas reģenerācija un iestrāde materiālos, ko lietoskurināmo vai aizbēršanai;”;
„17) „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās izmantošanai to sākotnējā vai citā nolūkā. Tā cita starpā ir organiskā pārstrāde, bet tā nav enerģijas reģenerācija un pārstrādāšana materiālos, kas jāizmantokurināmais vai aizbēršanai;”;
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ed apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – -17.a punkts (jauns)
ed)   pantā iekļauj šādu -17)a punktu:
„-17)a „organiskā pārstrāde” ir atkritumu bioloģiski noārdāmo sastāvdaļu pārstrāde aerobās vai anaerobās noārdīšanās procesā, kuras rezultātā iegūst produktus, materiālus vai vielas; mehāniska bioloģiskā apstrāde un apglabāšana poligonā nav organiskās pārstrādes veids;”;
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – f apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17.a punkts
„17)a „galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda mehāniska šķirošana un atkritumu materiāli nonāk ražošanas procesā un tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;
„17)a „galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda šķirošana un atkritumu materiāli tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – f apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17.b punkts
„17)b „aizbēršana” ir jebkādas reģenerācijas darbības, kad piemērotus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim;”;
„17)b „aizbēršana” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kas nav pārstrāde, kad piemērotus nebīstamus inertos atkritumus vai citus nebīstamus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim, un kad šādus nebīstamus atkritumus izmanto tikai tādā daudzumā, kāds ir nepieciešams izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām;”;
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 17.c punkts (jauns)
fa)   pantā iekļauj šādu 17)c punktu:
„17)c „atšķaidīšana” ir atkritumu sajaukšana ar vienu vai vairākiem citiem materiāliem vai atkritumiem, lai, ķīmiski nepārveidojot, samazinātu vienas vai vairāku atkritumos esošo sastāvdaļu koncentrāciju un tā panāktu, ka atšķaidītos atkritumus var nosūtīt apstrādei vai pārstrādei, kas nebūtu atļauts, ja atkritumi nebūtu atšķaidīti;”;
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.a punkts (jauns)
fb)   pantam pievieno šādu 20)a punktu:
„20)a „dekontaminācija” ir jebkāda darbība, ar ko no atkritumiem nošķir nevēlamas bīstamas sastāvdaļas vai piesārņotājus vai tos apstrādā, lai iznīcinātu;”;
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.b punkts (jauns)
fc)   pantam pievieno šādu 20)b punktu:
„20)b „šķirošana” ir jebkāda atkritumu apsaimniekošanas darbība, ar ko savāktos atkritumus sadala dažādās kategorijās vai apakškategorijās;”;
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fd apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.c punkts (jauns)
fd)   pantam pievieno šādu 20)c punktu:
„20)c „drazas” ir sabiedriskās vietās izmesti mazizmēra atkritumi, kas vidē nonākuši tīšas vai nolaidīgas rīcības rezultātā;”;
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fe apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.d punkts (jauns)
fe)   pantam pievieno šādu 20)d punktu:
„20)d „pārtikas atkritumi” ir pārtika gan ēdamā, gan neēdamā stāvoklī, kas paredzēta cilvēku uzturam un kas izņemta no ražošanas vai aprites ķēdes, cita starpā arī primārās ražošanas, apstrādes, gatavā produkta izgatavošanas, transportēšanas, uzglabāšanas, mazumtirdzniecības un patērēšanas posmā, lai to izmestu, ja vien tas nav pārtikas zudums primārās ražošanas procesā;”;
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ff apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
3. pants – 20.e punkts (jauns)
ff)   pantam pievieno šādu 20)e punktu:
„20)e „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, cita starpā arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;”;
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 2. punkts – 1. daļa
2a)   direktīvas 4. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
„2. Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko rezultātu. Tas var nozīmēt hierarhijas neattiecināšanu uz konkrētiem atkritumiem, ja to var pamatot ar apsvērumiem par aprites ciklu, ņemot vērā šādu atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.”;
„2. Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko rezultātu. Tas var nozīmēt, ka hierarhiju neattiecina uz konkrētiem atkritumiem, ja to var pamatot ar apsvērumiem par aprites ciklu, ņemot vērā šādu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi. Tas var arī nozīmēt, ka dažus atkritumus drīkst apstrādāt tikai pēc dekontaminācijas procesa.”;
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3. punkts – 1. daļa
„3. Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskus instrumentus, lai rosinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.
„3. Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskos instrumentus un veic arī citus pasākumus, ar ko rosina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Tie var būt arī IVa pielikumā norādītie instrumenti un pasākumi, ar ko veicina 29. pantā minēto programmu īstenošanu, kuras izstrādātas, lai novērstu atkritumu rašanos, un atbalsta darbības, kas īstenojamas, lai sasniegtu 11. panta 2. punktā noteiktos mērķus attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un attiecībā uz pārstrādi, un šādu instrumentu un pasākumu mērķis ir panākt otrreizējo izejvielu maksimālu izmantošanu un izlīdzināt atšķirības starp neapstrādātu izejvielu izmaksām.”;
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3. punkts – 2. daļa
„Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados.”;
„Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados.”;
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3.a punkts (jauns)
3a)   direktīvas 4. pantam pievieno šādu 3.a punktu:
„3.a Dalībvalstis izveido nodevu sistēmas, lai nodrošinātu finansējumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai, kas ir nepieciešama šīs direktīvas īstenošanai.”;
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4. pants – 3.b punkts (jauns)
3b)   direktīvas 4. pantam pievieno šādu 3.b punktu:
„3.b Dalībvalstis piemēro atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku. Tādēļ dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/20131a atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju piemēro ikreiz, kad piešķir no Savienības saņemto finansējumu, un investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā nodrošina, dodot priekšroku darbībām, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina to atkārtotu izmantošanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
4.a pants (jauns)
3c)   direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu:
„4.a pants
Pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija
1.   Tiesību aktos un politikas nostādnēs, kuru mērķis ir novērst pārtikas atkritumu rašanos un nodrošināt to apsaimniekošanu, piemēro tieši pārtikas atkritumiem paredzētu apsaimniekošanas hierarhiju ar šādu prioritāro secību:
a)   novērš pārtikas atkritumu rašanos;
b)   neiznīcina ēdamus pārtikas produktus, priekšroku dodot to izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas precēs;
c)   veic organisko pārstrādi;
d)   reģenerācijas procesā iegūst enerģiju;
e)   atkritumus apglabā.
2.   Dalībvalstis nodrošina stimulus pasākumiem, ar ko novērš pārtikas atkritumu rašanos, piemēram, iedibina brīvprātīgas vienošanās, sekmē pārtikas produktu ziedošanu vai vajadzības gadījumā attiecīgi veic finansiālus vai fiskālus pasākumus.”;
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka vielas vai priekšmetus, kas radušies tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;
„1. Vielas vai priekšmetus, kas radušies tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 2. punkts
„2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētām vielām vai priekšmetiem.”;
„2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētām vielām vai priekšmetiem. Izstrādājot šos sīkos kritērijus, Komisija dod priekšroku esošajai rūpnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama.”;
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 2.a punkts (jauns)
ba)   pantā iekļauj šādu 2.a punktu:
„2.a Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalstis, skatot katru gadījumu atsevišķi, var noteikt sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētām vielām vai priekšmetiem, vajadzības gadījumā nosakot arī piesārņotāju robežvērtības.”;
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
5. pants – 3. punkts
„3. Dalībvalstis par atbilstīgi 1. punktam pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/1535/EK (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (*), ja tas ir prasīts minētajā direktīvā.”;
„3. Par tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2.a punktu, dalībvalstis Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535*.
_______________
______________
(*) OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.
* Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).”;
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka reģenerētus atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:”;
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka pārstrādātus vai kā citādi reģenerētus atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:”;
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 2. punkts
„2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētiem atkritumiem. Vajadzības gadījumā šajos sīkajos kritērijos ir ietvertas piesārņotāju robežvērtības un ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz vidi.”;
„2. Komisija, pamatojoties uz situācijas monitoringu dalībvalstīs, ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētiem atkritumiem. Vajadzības gadījumā šie sīkie kritēriji ietver piesārņotāju robežvērtības un tajos ir ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un/vai vidi.”;
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3. punkts
„3. Atkritumus, ko vairs neuzskata par atkritumiem saskaņā ar 1. punktu, var uzskatīt par sagatavotiem atkārtotai izmantošanai, pārstrādātiem vai reģenerētiem, kad aprēķina to mērķrādītāju izpildi, kas paredzēti attiecīgi šajā direktīvā, Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2006/66/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/19/ES(*), ja tie ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādāti vai reģenerēti saskaņā ar minētajām direktīvām.”;
„3. Atkritumus, kas saskaņā ar 1. punktu vairs nav atkritumi, var ņemt vērā, kad aprēķina, ciktāl ir sasniegti mērķrādītāji, kuri attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju ir noteikti šajā direktīvā, Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2006/66/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/19/ES(*), ja tie attiecīgi ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai ir veikta to pārstrāde vai reģenerācija. Ja atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, tad par šādu atkritumu masu var ziņot, ka tā ir pārstrādāta, ja vielas vai materiāli, kas vairs nav atkritumi, tiks pārstrādāti, bet ne enerģijas reģenerācijai un pārstrādāšanai materiālos, kurus izmantos kā kurināmo vai aizbēršanai.”;
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3.a punkts (jauns)
„3.a Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalstis var noteikt sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētiem atkritumiem, nosakot arī piesārņotāju robežvērtības.”;
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3.b punkts (jauns)
„3.b Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kuru izpildi attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt.”;
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 3.c punkts (jauns)
„3.c Lai būtu nodrošināta konsekvence iekšējā tirgū, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus atbilstoši šā panta 3.a un 3.b punktam.”;
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
6. pants – 4. punkts
„4. Dalībvalstis par atbilstīgi 1. punktam pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/1535/EK, ja tas ir prasīts minētajā direktīvā.”;
„4. Par tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 3.a un 3.b punktu, dalībvalstis Komisijai paziņo saskaņā ar Direktīvu 2015/1535/EK.”;
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
7. pants – 4. punkts
aa)   panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„4. Bīstamos atkritumus nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem, atšķaidot vai sajaucot atkritumus ar mērķi piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazināt līdz līmenim, kas ir zemāks par bīstamo atkritumu definēšanai noteikto robežvērtību.”;
„4. Bīstamos atkritumus nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem un to bīstamo īpašību maiņu nevar panākt, atšķaidot vai sajaucot atkritumus, lai piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazinātu līdz līmenim, kas nepārsniedz bīstamo atkritumu definēšanai vai bīstamas īpašības konstatēšanai noteikto robežvērtību.”;
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 1. punkts – 1. daļa
-a)   panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
„1. Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un rašanās novēršanu, pārstrādi un atkritumu citādu reģenerāciju, dalībvalstis veic ar tiesību aktiem saistītus un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs) ir ražotāja paplašināta atbildība.”;
„1. Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un novērstu atkritumu rašanos, kā arī veicinātu pārstrādi un citas atkritumu reģenerācijas darbības, dalībvalstis pieņem tiesību aktus un veic arī citus pasākumus, ar ko nodrošina, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs) ir ražotāja paplašināta atbildība.”;
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 1. punkts – 3. daļa
Šādi pasākumi var ietvert arī ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, kur definēts, kādi ir produktu ražotāju pienākumi rīkoties un finansiālas saistības.
Šādi pasākumi var ietvert arī ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, kas ietver ražotāja paplašinātas atbildības individuālu vai kolektīvu izpildi. Šādas shēmas sastāv no noteikumu kopuma, kur definēts, kādi ir produktu ražotāju pienākumi rīkoties un/vai finansiālas saistības, paplašinot ražotāja atbildību uz produkta aprites cikla posmu pēc patērētāja. Dalībvalstis izveido šādas shēmas vismaz attiecībā uz iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1. punktā, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kā definēts Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, baterijām un akumulatoriem, kā definēts Direktīvas 2006/66/EK 3. panta 1. punktā, un nolietotiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 2. punkts – 1. daļa
aa)   panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
2.  Dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, lai veicinātu tādu produktu projektēšanu, kas mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 4. un 13. pantu.
"2. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai veicinātu, ka ražotāji uzlabo tādu produktu un produktu sastāvdaļu projektēšanu, kas uzlabo resursefektivitāti, mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 4. un 13. pantu.”;
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šādi pasākumi cita starpā var sekmēt tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un kas, kļuvuši par atkritumiem, ir piemēroti, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai un pārstrādātu nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā.
Šādi pasākumi sekmē tādu produktu un materiālu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli remontējami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes ir piemēroti laišanai tirgū nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā, tostarp attiecīgā gadījumā vairākkārtējas pārstrādes potenciālu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 2.a punkts (jauns)
ba)   iekļauj šādu punktu:
“2.a Dalībvalstis par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisijai paziņo līdz [ierakstīt datumu — 36 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados. Komisija publicē saņemtos paziņojumus.”;
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 4. punkts
bb)   panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:
4.  Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 15. panta 1. punktā, un neskarot spēkā esošos īpašos tiesību aktus atkritumu plūsmu un produktu jomā.
“4. Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 15. panta 1. punktā. Noteikumi, kas minēti 8. un 8.a pantā, neskar noteikumus attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, kas ietverti citos Savienības tiesību aktos.”;
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
8. pants – 5. punkts
5.  Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.
5.  Ne vēlāk kā ... [ievietot datumu — 6 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija izveido platformu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību un iekšējā tirgus netraucētu darbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, saskaņotu kritēriju izstrādi attiecībā uz 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajām finanšu iemaksām, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus un var sniegt vadlīnijas par attiecīgiem aspektiem.
Ne vēlāk kā ... [ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā], pamatojoties uz pētījumu un ņemot vērā ieguldījumu no platformas, Komisija pieņem vadlīnijas attiecībā uz to, kā noteikt 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās finanšu iemaksas. Lai nodrošinātu saskaņotību iekšējā tirgū, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot saskaņotus kritērijus, kas dalībvalstīm jāievēro, nosakot 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās finanšu iemaksas.
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – virsraksts
Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās prasības
Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās minimālās prasības
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 1. ievilkums
—  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;
—  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību kolektīvo shēmu ietvaros, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, izplatītājiem, reģionālām un vietējām pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atkārtotas izmantošanas un remontu tīkliem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 2. ievilkums
—  nosaka izmērāmus atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;
—  nosaka izmērāmus atkritumu samazināšanas mērķrādītājus un atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 3. ievilkums
—   izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;
—  izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu ticamus un precīzus datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti ticami un precīzi dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 1. punkts – 4. ievilkums
–  nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
–  nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem, kā arī pret savākšanas, transporta un pārstrādes pakalpojumu sniedzējiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atkritumu savākšanas sistēmām un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus iesaistīties jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.
2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atpakaļpieņemšanas sistēmām, atkārtotas izmantošanas un remontu tīkliem, atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, atkritumu savākšanas sistēmām un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus uzņemties atbildību nogādāt savus atkritumus jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu;
a)  ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu, kas pamatojas uz tirdzniecības apgabalu un neaprobežojas ar tām šo apgabalu teritorijām, kurās atkritumu vākšana un apsaimniekošana ir ienesīga;
Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  ir ar vajadzīgajiem darbības un finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;
b)  ir ar vajadzīgajiem darbības un/vai finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 2. ievilkums
—  ražotāju finanšu iemaksām;
—   kolektīvo shēmu ietvaros ražotāju finanšu iemaksai par pārdotajām vienībām vai par tonnu tirgū laistā produkta;
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 3. ievilkums
—  atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru.
—  kolektīvo shēmu ietvaros atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru;
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)
—   atkritumu samazināšanas mērķu un atkritumu apsaimniekošanas mērķu, kas minēti 1. punkta otrajā ievilkumā, sasniegšanu.
Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa un 1. ievilkums
a)  sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp par visiem šādiem elementiem:
a)  sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp šādas:
–  izmaksas par dalītu savākšanu, šķirošanu un apstrādi, kas vajadzīga, lai sasniegtu 1. punkta otrajā ievilkumā minētos atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu;
–  izmaksas par dalītu savākšanu, šķirošanu, transportu un apstrādi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pareizu atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu;
Grozījums Nr. 140
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 4. punkts – b apakšpunkts
b)  tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību;
b)  kolektīvo shēmu ietvaros tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to izturību, remontējamību, atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību un bīstamu vielu klātbūtni, līdz ar to izmantojot aprites cikla pieeju un pielāgojoties prasībām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos, un, ja iespējams, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem, lai nodrošinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību;
Grozījums Nr. 141
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 4. punkts – c apakšpunkts
c)  balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji.
c)  balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji. Optimizētās sniegto pakalpojumu izmaksas ir pārredzamas un atspoguļo izmaksas, kas rodas, publiskajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem veicot darbības uzdevumus paplašināto ražotāja atbildības shēmu vārdā.
Grozījums Nr. 142
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 5. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izveido piemērotu uzraudzības un izpildes satvaru nolūkā nodrošināt, ka produktu ražotāji pilda savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības, ka finansiālie līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti un ka visi shēmā iesaistītie dalībnieki ziņo ticamus datus.
Dalībvalstis izveido piemērotu uzraudzības un izpildes satvaru nolūkā nodrošināt, ka produktu ražotāji pilda savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības, tostarp tālpārdošanas gadījumā, ka finansiālie līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti un ka visi shēmā iesaistītie dalībnieki ziņo ticamus datus.
Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 5. punkts – 2. daļa
Ja dalībvalsts teritorijā ražotāja paplašinātās atbildības saistības ražotāju vārdā pilda vairākas organizācijas, dalībvalsts izveido neatkarīgu iestādi, kas pārrauga ražotāja paplašinātas atbildības saistību pildīšanu.
Dalībvalstis izraugās vai izveido neatkarīgu iestādi, kas pārrauga ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanu un jo īpaši pārliecinās par to, vai ražotāja paplašinātas atbildības organizācijas ievēro šajā direktīvā paredzētās prasības.
Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2008/98/EK
8.a pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
6.  Dalībvalstis izraugās vai izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp ražotājiem un izplatītājiem, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, sociālās ekonomikas dalībniekiem, pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un — attiecīgā gadījumā — remonta un atkārtotas izmantošanas tīkliem un atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
Grozījums Nr. 145
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – -1. punkts (jauns)
"-1. Lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, dalībvalstis cenšas sasniegt vismaz šādus mērķus:
a)   ievērojami samazināt atkritumu rašanos;
b)   atkritumu radīšanu atsaistīt no ekonomiskās izaugsmes;
c)   pakāpeniski aizstāt vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kuras ir ekonomiski un tehniski īstenojamas;
d)   Savienības mērķi samazināt pārtikas atkritumus par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni;
e)   Savienības mērķi samazināt jūras piedrazojumu par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni.”;
Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus. Ar šiem pasākumiem:
1.  Lai sasniegtu -1. punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis veic vismaz šādus pasākumus:
–  tiek rosināts izmantot resursefektīvus, izturīgus, remontējamus un pārstrādājamus produktus;
–  veicina un atbalsta ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus un resursefektīvu, izturīgu, remontējamu, viegli koplietojamu, atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu produktu izmantošanu;
—  attur no tā, ka tirgū tiek laisti produkti ar plānotu novecošanos;
—  tiek apzināti un aptverti produkti, kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;
—  apzina un aptver produktus, kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;
–  tiek rosināts izveidot sistēmas, kas veicina atkārtotu izmantošanu, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm;
–   stimulē produktu aprites cikla pagarināšanu, ja tas ir videi labvēlīgi, un atbalsta tādu sistēmu izveidi, kas veicina produktu remontu, atkārtotu izmantošanu, otrreizēju ražošanu un atjaunināšanas darbības, kā minēts 9.a pantā;
–  tiek samazināta atkritumu rašanās procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;
–  samazina atkritumu rašanos procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, izgatavošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, tostarp izmantojot tādus līdzekļus kā pirmsnojaukšanas revīzijas, un procesos, kas saistīti ar tirdzniecību un pakalpojumiem, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un labāko praksi;
–  tiek samazināta pārtikas atkritumu rašanās primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās.
–  kopumā samazina pārtikas atkritumu rašanos;
—   samazina pārtikas zudumus visā piegādes ķēdē, tostarp primārajā ražošanā, transportēšanā un uzglabāšanā;
–   novērš piedrazošanu, identificējot produktus, kas ir galvenie piedrazojuma avoti dabas vidē, tostarp jūras vidē, un veic pasākumus, lai samazinātu piedrazošanu no šiem avotiem;
—   nodrošina, ka par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, piegādes ķēdē tiek sniegta informācija patērētājiem un atkritumu apstrādes operatoriem;
–   izstrādā un atbalsta informācijas kampaņas nolūkā vairot izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanu.
Grozījums Nr. 147
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.
2.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz radīto sadzīves atkritumu daudzumu un to sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.
Grozījums Nr. 148
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot rādītājus, ar kuriem mēra sekmes atkritumu rašanās novēršanā un attiecībā uz šī panta 1. punktā minētajiem atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem. Šos deleģētos aktus pieņem 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, veicot pārtikas atkritumu mērījumus, kuru pamatā ir saskaņā ar 4. punktu noteiktās metodikas.
3.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, veicot pārtikas atkritumu līmeņu mērījumus, kuru pamatā ir vienota metodika. Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot metodiku, tostarp kvalitātes prasību minimumu, vienotai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai. Šajā metodikā ņem vērā atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, kas īstenoti, izmantojot ziedojumus vai citus veidus, kā nepieļaut pārtikas kļūšanu par atkritumiem.
Grozījums Nr. 236
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim izvērtē iespēju noteikt saistošus Savienības mēroga pārtikas atkritumu rašanās novēršanas mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam un 2030. gadam, pamatojoties uz aprēķiniem saskaņā ar vienotu metodi, atbilstīgi 3. punkta nosacījumiem. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 150
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b   Dalībvalstis uzrauga un novērtē, kā tiek īstenoti sauszemes pasākumi jūras piedrazošanas novēršanai, veicot sauszemes avotu jūras piedrazojuma līmeņu mērījumus, kuru pamatā ir vienota metodika. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 38.a pantu, lai izveidotu metodiku, tostarp minimālās kvalitātes prasības, vienotiem mērījumiem par sauszemes avotu jūras piedrazojuma līmeņiem.
Grozījums Nr. 151
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim izvērtē iespēju izveidot Savienības mēroga atkritumu rašanās novēršanas mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam un 2030. gadam, pamatojoties uz kopēju rādītāju, ko aprēķina, izmantojot sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 4. punkts
4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu rādītājus, ar kuriem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes kopumā. Lai nodrošinātu, ka pārtikas atkritumu līmeņa mērījumi ir vienveidīgi, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka kopīgu metodiku, tostarp kvalitātes prasību minimumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.
svītrots
Grozījums Nr. 153
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 2008/98/EK
9. pants – 5. punkts
5.   Katru gadu Eiropas Vides aģentūra publicē pārskatu, kurā aprakstīta atkritumu rašanās novēršanas dinamika katrā dalībvalstī un Eiropas Savienībā kopumā, tostarp atkritumu rašanās atsaistīšana no ekonomiskās izaugsmes un pāreja uz aprites ekonomiku.
svītrots
Grozījums Nr. 154
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
9.a pants (jauns)
9.a) iekļauj šādu pantu:
"9.a pants
Atkārtota izmantošana
1.   Dalībvalstis atbalsta tādu sistēmu izveidi, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un produktu aprites cikla pagarināšanu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta produktu kvalitāte un nekaitīgums.
2.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu produktu atkārtotu izmantošanu, jo īpaši to produktu, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu. Šie pasākumi var ietvert pamudinājumu izveidot un atbalstu atzītiem atkārtotas izmantošanas tīkliem, depozīta-atmaksāšanas un nodošanas-uzpildīšanas shēmas un stimulus produktu pārstrādāšanai, atjaunošanai un pārveidošanai.
Dalībvalstis izmanto ekonomiskus instrumentus un pasākumus un var noteikt kvantitatīvus mērķus.
3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkārtotas izmantošanas operatoriem ir piekļuve rokasgrāmatām, rezerves daļām, tehniskai informācijai vai citiem instrumentiem, iekārtām vai programmatūrai, kas vajadzīga produktu atkārtotai izmantošanai, neskarot intelektuālā īpašuma tiesības.”;
Grozījums Nr. 155
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
9.b pants (jauns)
9.b) iekļauj šādu pantu:
“9.b pants
Apmaiņas platformas
1.   Komisija aktīvi veicina apmaiņas platformas kā darījumdarbības modeli. Komisija izveido ciešu saikni starp šīm platformām un sadarbīgās ekonomikas jaunajām vadlīnijām un pēta visus iespējamos pasākumus to stimulēšanai, tostarp ražotāja paplašinātu atbildību, publisko iepirkumu un ekodizainu.
2.   Dalībvalstis atbalsta tādu sistēmu izveidi, kuras veicina apmaiņas platformas visās nozarēs.”;
Grozījums Nr. 156
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.c punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
10. pants – 2. punkts
9.c) direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Ja nepieciešams saskaņot ar 1. punktu un vienkāršot vai uzlabot reģenerāciju, atkritumus savāc atsevišķi, ja tas no tehniskā, ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa praktiski izdarāms, un tos nejauc ar citiem atkritumiem vai citu materiālu, kam ir atšķirīgas īpašības.
"2. Lai panāktu atbilstību 1. punkta prasībām un vienkāršotu vai uzlabotu reģenerāciju, atkritumus savāc atsevišķi un nejauc ar citiem atkritumiem vai citu materiālu, kam ir atšķirīgas īpašības.
Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var izslēgt mazapdzīvotus apgabalus, ja tiek pierādīts, ka dalīta vākšana nedod kopumā labvēlīgāko rezultātu attiecībā uz vidi, ņemot vērā aprites cikla skatījumu.
Dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu izmantot šo izņēmumu. Komisija izskata šo paziņojumu un novērtē, vai izņēmums ir pamatots, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus. Ja Komisija nav izteikusi iebildumus deviņu mēnešu laikā pēc paziņošanas, izņēmumu uzskata par piešķirtu. Ja Komisija iebilst, tā pieņem lēmumu un attiecīgi informē dalībvalsti.”;
Grozījums Nr. 157
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.d punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
10. pants – 2.a punkts (jauns)
9.d) direktīvas 10. pantā pievieno šādu punktu:
“2.a Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumus, kas savākti dalīti saskaņā ar 11. panta 1. punktu un 22. pantu, nepieņem sadedzināšanas iekārtās, izņemot atlikumu, kas rodas šādu atkritumu šķirošanā.”
Grozījums Nr. 158
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.e punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
10. pants – 2.b punkts (jauns)
9.e) direktīvas 10. pantā pievieno šādu punktu:
"2.b Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai attiecīgos gadījumos bīstamos atkritumus pirms reģenerācijas dekontaminētu.”
Grozījums Nr. 159
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – –a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – Virsraksts
-a)   virsrakstu aizstāj ar šādu:
Atkārtota izmantošana un pārstrāde
“Sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrādei”;
Grozījums Nr. 160
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, konkrētāk, veicina atkārtotas izmantošanas un remontu tīklu izveidi un atbalstīšanu, atvieglo šādu tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem un veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citus pasākumu izmantošanu.
1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, cita starpā veicina to, ka veidojas un tiek atbalstīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un šādu operatoru tīkli, jo īpaši, ja šie operatori darbojas kā sociālie uzņēmumi, atvieglo šādu atzītu operatoru un tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem, kā arī veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citus pasākumu izmantošanu.
Grozījums Nr. 161
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un tālab ievieš atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi, lai izpildītu nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs un sasniegtu 2. punktā noteiktos mērķrādītājus.
Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un tālab ievieš atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, kā minēts 10. panta 2. punktā, lai izpildītu nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs.
Grozījums Nr. 162
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
aa)   panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
„Dalībvalstis izmanto reglamentējošos un ekonomiskos instrumentus, lai stimulētu otrreizējo izejvielu izmantošanu.”;
Grozījums Nr. 164
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 3. daļa
ab)   panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Ievērojot 10. panta 2. punktu, līdz 2015. gadam izveido atsevišķas savākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam.”
“Ievērojot 10. panta 2. punktu, līdz 2015. gadam izveido atsevišķas savākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam. Turklāt dalībvalstis līdz 2020. gadam izveido obligātu atsevišķas savākšanas sistēmu tekstilizstrādājumiem.”;
Grozījums Nr. 165
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 4. daļa
Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu šķirošanas sistēmas vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: koksne, pildvielas, metāls, stikls un apmetums.
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu šķirošanu vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: koksne, minerālu frakcijas (betons, ķieģeļi, flīzes un keramika), metāls, plastmasa, ģipsis, stikls un apmetums. Dalībvalstis var izmantot IVa pielikumā uzskaitītos pasākumus.
Dalībvalstis stimulē pirmsnojaukšanas revīzijas, lai samazinātu piesārņotāju vai citu nevēlamu vielu saturu būvgružos un ēku nojaukšanas atkritumos un tādējādi veicinātu kvalitatīvu pārstrādi.
Grozījums Nr. 166
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)
ba)   panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
“Dalībvalstis īsteno pasākumus, lai veicinātu komerciālo un rūpniecisko atkritumu šķirošanas sistēmas vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: metāls, plastmasa, papīrs un kartons, bioloģiskie atkritumi, stikls un koks.”;
Grozījums Nr. 167
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 2. punkts – ievaddaļa
bb)   panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
Lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu pārstrādājošu sabiedrību ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus:
„Lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu aprites ekonomiku ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus:”;
Grozījums Nr. 168
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas;
c)  līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas no kopējiem radītajiem sadzīves atkritumiem, tostarp vismaz 3% no atkārtotai izmantošanai sagatavotajiem sadzīves atkritumiem;
Grozījums Nr. 169
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
d)  līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 65 % pēc masas.
d)  līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 70 % pēc masas no kopējiem radītajiem sadzīves atkritumiem, tostarp vismaz 5 % no atkārtotai izmantošanai sagatavotajiem sadzīves atkritumiem;
Grozījums Nr. 170
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 3. punkts – 1. daļa
3.  Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 2. punkta c) un d) apakšpunktā norādīto mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms attiecīgajiem 2. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielinātu līdz vismaz 50 % un 60 % pēc masas attiecīgi līdz 2025. un 2030. gadam.
3.  Dalībvalsts var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, lai sasniegtu 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
a)   tā sagatavoja atkārtotai izmantošanai un pārstrādāja mazāk nekā 20 % sadzīves atkritumu 2013. gadā un
b)   tā nav iekļauta to dalībvalstu sarakstā, kuras ir pakļautas riskam nesasniegt saskaņā ar 11.b panta 2. punkta b) apakšpunktu izvirzīto mērķi sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50 % sadzīves atkritumu līdz 2025. gadam.
Dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu piešķirt šādu pagarinājumu ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms termiņa, kas noteikts 2. punkta c) apakšpunktā, bet ne pirms 11.b pantā minētā ziņojuma publicēšanas saistībā ar šajā punktā paredzētā mērķa sasniegšanu.
Grozījums Nr. 171
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 3. punkts – 2. daļa
Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka mērķi tiks sasniegti pirms jaunā termiņa. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
Pagarināšanas pieprasījumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka mērķi tiks sasniegti pirms jaunā termiņa. Plānu izstrādā, par pamatu ņemot esošos atkritumu apsaimniekošanas plānus, un tajā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
Turklāt trešajā daļā minētais plāns atbilst vismaz šādām prasībām:
a)   tajā ir izmantoti atbilstoši ekonomiskie instrumenti, lai sniegtu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai, kā minēts šīs direktīvas 4. panta 1. punktā;
b)   tas liecina par efektīvu un lietderīgu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu un citu pasākumu izlietojumu ar uzskatāmām ilgtermiņa investīcijām, ar kurām finansē atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai;
c)   tas paredz augstas kvalitātes statistiku un sagatavo skaidras prognozes par atkritumu apsaimniekošanas spējām un to, cik daudz ir paveikts, lai sasniegtu mērķrādītājus, kas minēti šīs direktīvas 11. panta 2. punktā, Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punktā un Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2.a, 2.b un 2.c punktā;
d)   tajā ir izklāstīta atkritumu rašanāsnovēršanas programma, kā minēts šīs direktīvas 29. pantā.
Komisija novērtē, vai ceturtās daļas a) līdz d) apakšpunktā izklāstītās prasības ir izpildītas. Ja Komisija neiebilst pret iesniegto plānu piecu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas dienas, pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
Ja Komisija iebilst pret iesniegto plānu, tā pieprasa attiecīgajai dalībvalstij divu mēnešu laikā no šo iebildumu saņemšanas dienas iesniegt pārskatītu plānu.
Komisija izvērtē pārskatīto plānu divu mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža un rakstiski apstiprina vai noraida pagarinājuma pieprasījumu. Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu minētajā termiņā, pagarināšanas pieprasījumu uzskata par apstiprinātu.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu lēmumu rezultātiem divu mēnešu laikā pēc šo lēmumu pieņemšanas.
Ja pirmajā daļā minētais pagarinājums ir piešķirts, bet dalībvalsts nesagatavo atkārtotai izmantošanai un nepārstrādā vismaz 50 % no sadzīves atkritumiem līdz 2025. gadam, pagarinājums tiek uzskatīts par automātiski anulētu.
Grozījums Nr. 172
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Dalībvalsts var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, lai sasniegtu 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
a)   tā atbilst nosacījumiem, kas minēti 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, un
b)   tā nav iekļauta to dalībvalstu sarakstā, kuras ir pakļautas riskam nesasniegt saskaņā ar 11.b panta 2. punkta b) apakšpunktu izvirzīto mērķi sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 60 % sadzīves atkritumu līdz 2030. gadam.
Lai pieprasītu šī panta pirmajā daļā minēto pagarinājumu, dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar šī panta 3. punktu vismaz 24 mēnešus pirms šī panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētā termiņa, bet ne pirms 11.b pantā minētā ziņojuma publicēšanas saistībā ar šajā punktā paredzētā mērķa sasniegšanu.
Ja šāds pagarinājums ir piešķirts, bet dalībvalsts nesagatavo atkārtotai izmantošanai un nepārstrādā vismaz 60 % no sadzīves atkritumiem līdz 2030. gadam, pagarinājums tiek uzskatīts par automātiski anulētu.
Grozījums Nr. 173
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 4. punkts
4.  Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 2. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, lai to palielinātu un apsvērtu mērķrādītāju noteikšanu citām atkritumu plūsmām. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.
4.  Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 2. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, lai to palielinātu, ņemot vērā labāko praksi un pasākumus, ko dalībvalstis izmanto šī mērķrādītāja sasniegšanai. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.
Grozījums Nr. 174
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Komisija izvērtē iespēju noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, ko piemēro komerciālajiem atkritumiem, nebīstamiem rūpnieciskiem atkritumiem un citām atkritumu plūsmām un kas jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam. Šajā nolūkā Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 175
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
11. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b   Komisija izvērtē iespēju noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, ko piemēro būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem un kas jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam. Šajā nolūkā Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 176
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 1. punkts
1.  Lai aprēķinātu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti:
1.  Lai aprēķinātu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti:
a)  pārstrādāto sadzīves atkritumu masa ir atkritumu ielaides masa galīgās pārstrādes procesā;
a)  pārstrādāto sadzīves atkritumu masu aprēķina kā atkritumu ielaides masu galīgās pārstrādes procesā attiecīgajā gadā;
b)  atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masa ir sadzīves atkritumu masa, kurus reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kuri ir pārbaudīti, iztīrīti un saremontēti, lai tos būtu iespējams izmantot atkārtoti bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes;
b)  atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masu aprēķina kā sadzīves atkritumu masu, kurus attiecīgajā gadā reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kuri ir pārbaudīti, iztīrīti un saremontēti, lai tos būtu iespējams izmantot atkārtoti bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes.
c)   dalībvalstis te var iekļaut produktus un sastāvdaļas, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai depozīta sistēmas. Lai aprēķinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu koriģēto rādītāju, kurā ņemta vērā atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un sastāvdaļu masa, dalībvalstis izmanto operatoru sniegtus verificētus datus un VI pielikumā norādīto formulu.
Grozījums Nr. 177
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Komisija līdz 2018 gada 31. decembrim pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz labāko paraugpraksi, izstrādāt Eiropas kvalitātes standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.
Grozījums Nr. 178
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 2. punkts
2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus VI pielikuma 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas, tostarp nosaka konkrētus noteikumus par datu vākšanu, verifikāciju un ziņošanu.
2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 1. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, atzītas depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatori, tostarp nosaka konkrētus noteikumus par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu.
Grozījums Nr. 179
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 3. punkts
3.  Atkāpjoties no 1. punkta, par šķirošanas rezultātā iegūto atkritumu masu var ziņot kā par pārstrādātu sadzīves atkritumu masu ar šādiem nosacījumiem:
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek glabāts dokumentēts produktu un materiālu svars, tos izvadot (“izvade”) no reģenerācijas vai pārstrādes iekārtas vai iekārtas, kurā veic sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
a)   šķirošanas rezultātā iegūtie atkritumi nonāk galīgās pārstrādes procesā;
b)   tādu materiālu vai vielu masa, kas galīgajā pārstrādes procesā nenonāk, bet gan tiek apglabāti vai izmantoti enerģijas reģenerācijai, nesasniedz 10 % no kopējās masas, par ko ziņots kā par pārstrādātu.
Grozījums Nr. 180
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis izveido efektīvu sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Šāda sistēma var būt vai nu elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar 35. panta 4. punktu, vai šķirotajiem atkritumiem izvirzīto kvalitātes prasību tehniskās specifikācijas vai jebkāds līdzvērtīgs pasākumus, ar ko nodrošina par pārstrādātajiem atkritumiem ievākto datu ticamību un pareizību.
4.  Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis izveido efektīvu sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 1. punktā paredzētie noteikumi. Šāda sistēma var būt vai nu elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar 35. panta 4. punktu, vai šķirotajiem atkritumiem izvirzīto kvalitātes prasību tehniskās specifikācijas vai jebkāds līdzvērtīgs pasākumus, ar ko nodrošina par pārstrādātajiem atkritumiem ievākto datu ticamību un pareizību. Dalībvalstis informē Komisiju par izvēlēto kvalitātes kontroles un izsekojamības metodi.
Grozījums Nr. 181
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 5. punkts
5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzināto sadzīves atkritumu īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām.
5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var, pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi šā panta 6. punktā minēto deleģēto aktu, ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzināto vai līdzsadedzināto sadzīves atkritumu īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un ka atkritumi ir šķiroti pirms sadedzināšanas vai ir ievērots pienākums izveidot atsevišķu savākšanu papīram, metālam, plastmasai, stiklam un bioatkritumiem.
Grozījums Nr. 182
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.a pants – 6. punkts
6.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 5. punkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kopīgu metodiku, kā aprēķināt sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu masu, tostarp kvalitātes kritērijus pārstrādātajiem metāliem.
6.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 5. punkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kopīgu metodiku, kā aprēķināt sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu masu, tostarp kvalitātes kritērijus pārstrādātajiem metāliem.
Grozījums Nr. 183
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.b pants – 1. punkts
1.  Komisija vēlākais trīs gadus pirms 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktajiem termiņiem sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru sagatavo ziņojumu par virzību uz minētājos noteikumos izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanu.
1.  Komisija vēlākais trīs gadus pirms 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā, 11. panta 3. un 3.a punktā un 21. panta 1.a punktā noteiktajiem termiņiem sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru sagatavo ziņojumu par virzību uz minētājos noteikumos izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanu.
Grozījums Nr. 184
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.b pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)   paraugprakses piemērus, ko izmanto visā Savienībā un kas var palīdzēt virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu.
Grozījums Nr. 185
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2008/98/EK
11.b pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos ziņojumos pievēršas arī citu šīs direktīvas prasību īstenošanai, piemēram, lai prognozētu to mērķvērtību sasniegšanu, kas iekļautas 29. pantā minētajās atkritumu rašanās novēršanas programmās, un procentuālo daļu un daudzumu uz vienu iedzīvotāju tiem sadzīves atkritumiem, ko apglabā un ko izmanto enerģijas reģenerācijai.
Grozījums Nr. 186
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
12. pants – 1.a punkts (jauns)
12.a) direktīvas 12. pantā pievieno šādu punktu:
“1.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido ne vairāk kā 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”
Grozījums Nr. 187
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
12. pants – 1.b punkts (jauns)
12.b) direktīvas 12. pantā pievieno šādu punktu:
“1.b Komisija pārskata I pielikumā uzskaitītās apglabāšanas darbības. Ņemot vērā minēto pārskatīšanu, Komisija pieņem deleģētos aktus, kuri papildina šo direktīvu, nosakot tehniskos kritērijus un īstenošanas procedūras atkritumu apglabāšanas darbībām D2, D3, D4, D6, D7 un D12. Attiecīgā gadījumā šajos deleģētajos aktos nosaka aizliegumu atkritumu apglabāšanas darbībām, kas neatbilst 13. pantā paredzētajām prasībām.”
Grozījums Nr. 188
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.c punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
12. pants – 1.c punkts (jauns)
12.c) direktīvas 12. pantam pievieno šādu punktu:
“1.c Dalībvalstis veic īpašus pasākumus, lai nepieļautu atkritumu apglabāšanu gan tieši, gan netieši jūras vidē. Dalībvalstis par šī punkta īstenošanai ieviestajiem pasākumiem ziņo Komisijai 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija sešu mēnešu laikā publicē divgadu ziņojumu.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kārtību un rādītājus attiecībā uz šī punkta īstenošanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.”;
Grozījums Nr. 189
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.d punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
15. pants – 4.a punkts (jauns)
12.d) direktīvas 15. pantam pievieno šādu punktu:
“4.a Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošanas operatoru atlases procedūra, ko īsteno vietējās iestādes un organizācijas, kuras produktu ražotāja vārdā īsteno ražotāja paplašinātu atbildību, ietver sociālās klauzulas nolūkā atbalstīt sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu un platformu lomu.”;
Grozījums Nr. 190
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.e punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
18. pants – 3. punkts
12.e) direktīvas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Ja bīstami atkritumi ir sajaukti pretēji 1. punktam, tad pēc tehniskiem un saimnieciskiem realizējamības kritērijiem, ja iespējams un nepieciešams, veic atdalīšanu, lai ievērotu 13. pantu.
“3. Ja bīstami atkritumi ir sajaukti pretēji 1. punktam, dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 36. pantu, šo atdalīšanu veic, kur tas ir tehniski iespējams.
Ja atdalīšana nav tehniski iespējama, jauktos atkritumus apstrādā iekārtā, kurā atļauta šāda maisījuma, kā arī atsevišķu šā maisījuma komponentu apstrāde.”
Grozījums Nr. 191
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.f punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
20. pants – 1.a daļa (jauna)
12.f) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu daļu:
„Dalībvalstis līdz 2020. gada 1. janvārim izveido atsevišķas atkritumu savākšanas un pieņemšanas sistēmas mājsaimniecību radītajiem bīstamajiem atkritumiem, lai nodrošinātu, ka tiek veikta pareiza bīstamo atkritumu apstrāde un ka šie atkritumi nepiesārņo citas sadzīves atkritumu plūsmas.”;
Grozījums Nr. 192
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.g punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
20. pants – 1.b daļa (jauna)
12.g) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu daļu:
“Līdz ... [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija izstrādā vadlīnijas, lai palīdzētu un atvieglotu dalībvalstīm vākt un droši apsaimniekot mājsaimniecībās radītos bīstamos atkritumus.”;
Grozījums Nr. 193
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.h punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
12.h) direktīvas 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
a)  ja tas ir tehniski realizējams, atkritumeļļas savāc atsevišķi;
“a) atkritumeļļas savāc atsevišķi;”;
Grozījums Nr. 194
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.i punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
12.i) direktīvas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
c)   ja tas ir tehniski realizējams un ekonomiski pamatoti, atkritumeļļas ar dažādām īpašībām nesajauc un atkritumeļļas nesajauc ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to apstrādi.
“c) atkritumeļļas ar dažādām īpašībām nesajauc un atkritumeļļas nesajauc ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to reģenerācijai.”;
Grozījums Nr. 195
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.j punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 1.a punkts (jauns)
12.j) direktīvas 21. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka līdz 2025. gadam atkritumeļļu reģenerācija palielinās vismaz līdz 85 % no radītā atkritumeļļu apjoma.
Atkritumeļļas, kas nosūtītas uz citu dalībvalsti ar mērķi veikt reģenerāciju šajā citā dalībvalstī, mērķrādītāju sasniegšanā var ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā minētās atkritumeļļas tika savāktas, un ja ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1013/2006 attiecīgās prasības par bīstamo atkritumu pārrobežu sūtījumiem.
Atkritumeļļas, kas eksportētas no Savienības, lai reģenerētu, sagatavotu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādātu, mērķrādītāju sasniegšanā var ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā tās tika savāktas, un ja eksportētājs var atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1013/2006 pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst minētās regulas prasībām un ka atkritumeļļu reģenerācija ārpus Savienības ir notikusi atbilstīgi nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi prasībām attiecīgajos Savienības tiesību aktos vides jomā.”;
Grozījums Nr. 196
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.k punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 2. punkts
12.k) direktīvas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Lai atkritumeļļas savāktu atsevišķi un atbilstoši apstrādātu, dalībvalstis saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var piemērot papildu pasākumus, piemēram tehniskas prasības, ražotāja atbildību, ekonomiskus instrumentus vai brīvprātīgas vienošanās.
“2. Lai izpildītu 1. un 1.a punktā paredzētos pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var piemērot papildu pasākumus, piemēram tehniskas prasības, ražotāja atbildību, ekonomiskus instrumentus vai brīvprātīgas vienošanās.”;
Grozījums Nr. 197
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.l punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
21. pants – 2. punkts
12.l) direktīvas 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Ja atkritumeļļas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir jāreģenerē, dalībvalstis var norādīt, ka šādas atkritumeļļas reģenerē, ja tas ir tehniski realizējams un gadījumos, kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.
3. Dalībvalstis var gadījumos, kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.”;
Grozījums Nr. 198
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu, ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi, lai nodrošinātu attiecīgos komposta kvalitātes standartus un sasniegtu 11. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktos mērķrādītājus.
1.   Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu to rašanās vietā un saskaņā ar 10. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 199
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Dalībvalstis veicina kompostēšanu mājsaimniecībās.
Grozījums Nr. 237
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2. punkts
Tās pēc vajadzības un saskaņā ar 4. un 13. pantu veic pasākumus, lai veicinātu:
2.  Dalībvalstis veic pasākumus, tostarp ievieš izsekojamības shēmas un ar ielaidi, kā arī rezultātu saistītas kvalitātes nodrošināšanas shēmas, saskaņā ar 4. un 13. pantu, lai nodrošinātu bioatkritumu organisko pārstrādi tādā veidā, ka tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis un rezultāts atbilst attiecīgiem augstiem kvalitātes standartiem..
a)   bioloģisko atkritumu pārstrādi, tostarp kompostēšanu un sadalīšanos;
b)   bioloģisku atkritumu apstrādi, ar ko nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni;
c)   no bioloģiskiem atkritumiem ražotu, videi nekaitīgu materiālu izmantošanu.
Grozījums Nr. 242
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Pārstrādāto bioloģisko atkritumu masu saprot kā atkritumu masu, kas konkrētajā gadā tiek iekļauta organiskās pārstrādes procesā.
Par tādu materiālu vai vielu masu, kas galīgajā pārstrādes procesā nenonāk, bet gan tiek apglabāti vai izmantoti enerģijas reģenerācijai, netiek ziņots kā par pārstrādātu.
Grozījums Nr. 201
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim ierosina grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2150/20021a, lai ieviestu Eiropas atkritumu kodus sadzīves bioatkritumiem, kas dalītā veidā savākti izcelsmes vietā.
_______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 238
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2008/98/EK
22. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz labāko paraugpraksi, izstrādāt Eiropas kvalitātes standartus bioloģiskajiem atkritumiem, kas nonāk organiskās pārstrādes procesos komposta vai digestāta ieguvei.
Grozījums Nr. 202
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
13.a) direktīvas 24. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
b)  atkritumu reģenerācija.
"b) nebīstamu atkritumu reģenerācija.”;
Grozījums Nr. 203
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14. punkts
Direktīva 2008/98/EK
26. pants – 3. punkts
Dalībvalstis var kompetentās iestādes atbrīvot no pienākuma uzturēt to uzņēmumu vai organizāciju reģistrus, kas savāc un/vai pārvadā ne vairāk par 20 t nebīstamo atkritumu gadā.
Dalībvalstis var kompetentās iestādes atbrīvot no pienākuma uzturēt to uzņēmumu vai organizāciju reģistrus, kas savāc un/vai pārvadā ne vairāk par 20 t nebīstamo atkritumu gadā un ne vairāk par 2 t bīstamo atkritumu gadā.
Grozījums Nr. 204
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14. punkts
Direktīva 2008/98/EK
26. pants – 4. punkts
Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai koriģētu nebīstamo atkritumu robeždaudzumus.
svītrots
Grozījums Nr. 205
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
27. pants – 1. punkts
1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem paredz minimālos tehniskos standartus apstrādes darbībām, kam saskaņā ar 23. pantu vajadzīga atļauja, ja ir pierādījumi, ka šādi minimālie standarti nāks par labu cilvēka veselības un vides aizsardzībai.
1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem paredz minimālos tehniskos standartus visām apstrādes darbībām, jo īpaši atkritumu dalītai savākšanai, šķirošanai un pārstrādei, kam saskaņā ar 23. pantu vajadzīga atļauja, ja ir pierādījumi, ka šādi minimālie standarti nāks par labu cilvēka veselības un vides aizsardzībai.
Grozījums Nr. 206
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Direktīva 2008/98/EK
28. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
f)  pasākumi, lai apkarotu visa veida piedrazošanu un satīrītu visa veida drazas.
f)  pasākumi, lai apkarotu un novērstu visa veida piedrazošanu un satīrītu visa veida drazas.
Grozījums Nr. 207
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
28. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
iia)  pievieno šādu punktu:
“fa) pietiekamas finansējuma iespējas vietējām pašvaldībām, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un izstrādātu optimālas dalītas savākšanas shēmas un infrastruktūru nolūkā izpildīt šajā direktīvā noteiktos mērķus.”;
Grozījums Nr. 208
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
28. pants – 5. punkts
5.  Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir saskanīgi ar Direktīvas 94/62/EK 14. pantā noteiktajām atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, šīs direktīvas 11. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā noteiktajām prasībām.
5.  Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir saskanīgi ar Direktīvas 94/62/EK 14. pantā noteiktajām atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, šīs direktīvas 11. panta 2. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 209
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 1., 4. un 9. pantu.
1.  Lai sekmētu vismaz 1. pantā, 4. pantā un 9. panta -1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 9. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 210
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 1. punkts – 2. daļa
aa)   panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
Tādas programmas attiecīgi ietver vai nu 28. pantā paredzētajos atkritumu apsaimniekošanas plānos vai citās vides politikas programmās, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Ja katru tādu programmu ietver atkritumu apsaimniekošanas plānā vai citās programmās, atkritumu rašanās novēršanas pasākumus skaidri identificē.
“Tādas programmas attiecīgi ietver vai nu 28. pantā paredzētajos atkritumu apsaimniekošanas plānos vai citās vides politikas programmās, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Ja katru tādu programmu ietver atkritumu apsaimniekošanas plānā vai citās programmās, atkritumu rašanās novēršanas mērķus un pasākumus skaidri identificē.”
Grozījums Nr. 211
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 2. punkts
ab)   panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
2.  Šā panta 1. punktā paredzētajās programmās izklāsta atkritumu rašanās novēršanas pasākumu mērķus. Dalībvalstis apraksta spēkā esošos atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un izvērtē IV pielikumā minēto pasākumu piemēru vai citu attiecīgu pasākumu lietderību.
"2. Šā panta 1. punktā minētajās programmās dalībvalstis apraksta vismaz 9. panta 1. punktā minēto atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu un to, kā tie ir palīdzējuši sasniegt 9. panta -1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā apraksta IVa pielikumā uzskaitīto instrumentu un pasākumu ieguldījumu un izvērtē IV pielikumā minēto pasākumu piemēru vai citu attiecīgu pasākumu lietderību.
Grozījums Nr. 212
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
29. pants – 2.a punkts (jauns)
ac)   iekļauj šādu punktu:
“2.a Dalībvalstis savās atkritumu rašanās novēršanas programmās, kas minētas šajā pantā, iekļauj specifiskas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas.”;
Grozījums Nr. 213
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
30. pants – 2. punkts
17.a) direktīvas 30. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Eiropas Vides aģentūra gada ziņojumā iekļauj pārskatu par attīstību atkritumu rašanās novēršanas programmu pabeigšanā un īstenošanā.
"2. Eiropas Vides aģentūra reizi divos gados publicē ziņojumu, kurā iekļauj pārskatu par attīstību atkritumu rašanās novēršanas programmu pabeigšanā un īstenošanā un katrā dalībvalstī un Savienībā kopumā paveikto minēto programmu mērķu sasniegšanā, tostarp atkritumu rašanās atsaistīšanā no ekonomiskās izaugsmes un pārejā uz aprites ekonomiku.”;
Grozījums Nr. 214
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 19. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2008/98/EK
35. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis izveido elektronisku reģistru vai koordinētus reģistrus, kuros reģistrē datus par 1. punktā minētajiem bīstamajiem atkritumiem un kuri aptver visu attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko teritoriju. Dalībvalstis var šādus reģistrus izveidot arī par citām atkritumu plūsmām, jo īpaši tādām atkritumu plūsmām, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir noteikti mērķrādītāji. Dalībvalstis izmanto datus par atkritumiem, ko tām paziņojuši rūpniecības uzņēmumi Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006(*).
4.  Dalībvalstis izveido elektronisku reģistru vai koordinētus reģistrus, vai arī izmanto jau iepriekš izveidotus elektroniskus reģistrus vai koordinētus reģistrus, kuros reģistrē datus par 1. punktā minētajiem bīstamajiem atkritumiem un kuri aptver visu attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko teritoriju. Dalībvalstis šādus reģistrus izveido vismaz par tām atkritumu plūsmām, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir noteikti mērķrādītāji. Dalībvalstis izmanto datus par atkritumiem, ko tām paziņojuši rūpniecības uzņēmumi Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006(*).
Grozījums Nr. 215
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkta un 3. punkta īstenošanu par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
1.  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 9. panta -1. punktā, 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 3. un 3.a punktā un 21. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā paveikto par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienoto metodiku, kas minēta šā panta 6. punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Par 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 3. un 3.a punktā minēto mērķu sasniegšanu pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 216
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 2. punkts
2.   Dalībvalstis reizi divos gados Komisijai ziņo datus par 9. panta 4. punkta īstenošanu. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
svītrots
Grozījums Nr. 217
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Lai pārbaudītu atbilstību 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktam, sadzīves atkritumu apjomu, kas sagatavots atkārtotai izmantošanai, paziņo atsevišķi no pārstrādāto atkritumu apjoma.
Grozījums Nr. 218
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 5. punkts
5.  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo ik pēc trim gadiem.
5.  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Līdz brīdim, kad tiek pieņemts 6. punktā minētais deleģētais akts, ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un izmantoto metodiku dalībvalstīs. Komisija jebkurā gadījumā novērtē šo datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo deviņus mēnešus pēc pirmās dalībvalstu datu paziņošanas un pēc tam reizi trijos gados.
Grozījums Nr. 219
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Ziņojumā, kas minēts 5. punktā, Komisija iekļauj informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un novērtē tās ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu pārskatīt šo direktīvu.
Grozījums Nr. 220
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Direktīva 2008/98/EK
37. pants – 6. punkts
6.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar saskaņā ar 1. un 2. punktu un ziņojuma sagatavošanai par aizbēršanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.
6.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vienotu datu vākšanas un apstrādes metodiku, datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un noteikumus par formātu datu paziņošanai saskaņā ar 1. punktu un ziņojumam par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un par aizbēršanu.
Grozījums Nr. 221
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
37.a pants (jauns)
21.a) iekļauj šādu pantu:
"37.a pants
Aprites ekonomikas satvars
Lai atbalstītu šīs direktīvas 1. pantā minētos pasākumus un ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija:
a)   sagatavo ziņojumu, kurā novērtē nepieciešamību pēc Savienības mērķrādītājiem, jo īpaši pēc Savienības resursefektivitātes mērķrādītāja, kā arī pēc transversāliem regulatīvajiem pasākumiem ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jomā. Vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu:
b)   sagatavo ziņojumu par saskanību starp Savienības tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz produktiem, atkritumiem un ķīmiskajām vielām, lai noteiktu šķēršļus, kas kavē pāreju uz aprites ekonomiku;
c)   sagatavo ziņojumu, lai identificētu mijiedarbību starp tiesību aktiem, kas var kavēt sinerģiju attīstību starp dažādām nozarēm un novērst blakusproduktu turpmāku izmantošanu un atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādāšanu specifiskiem lietojumiem. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu vai norādes par to, kā novērst konstatētos šķēršļus un pilnībā izmantot blakusproduktu un otrreizējo izejvielu tirgus potenciālu;
d)   iesniedz visaptverošu pārskatu par Savienības ekodizaina tiesību aktiem ar mērķi paplašināt to darbības jomu, iekļaujot visas galvenās produktu grupas, tostarp ar enerģiju nesaistītu produktu grupas, un pakāpeniski iekļaujot attiecīgās resursefektivitātes iezīmes obligātajās prasībās produktu izstrādei, kā arī pielāgojot ekomarķējuma noteikumus.”;
Grozījums Nr. 222
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – virsraksts
21.a) direktīvas 38. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Interpretācija un pielāgošana tehnikas attīstībai”
Informācijas apmaiņa un paraugprakses apmaiņa, interpretācija un pielāgošana tehnikas attīstībai
Grozījums Nr. 223
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – -1. punkts (jauns)
—  1. Komisija izveido platformu regulārai un strukturētai apmaiņai ar informāciju un paraugpraksi starp Komisiju un dalībvalstīm, tostarp ar reģionālajām un pašvaldību iestādēm, par šīs direktīvas prasību praktisku īstenošanu ar mērķi nodrošināt pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un paraugprakses un inovāciju izplatīšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Jo īpaši šo platformu izmanto, lai:
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz instrumentiem un stimuliem, ko izmanto saskaņā ar 4. panta 3. punktu, lai veicinātu 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanu;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti 8. panta 1. un 2. punktā;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz profilaksi un tādu sistēmu izveidi, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un aprites cikla pagarināšanu;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz pienākumu īstenošanu saistībā ar dalīto vākšanu;
—   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz instrumentiem un stimuliem 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 21. pantā noteikto mērķu sasniegšanai;
—   apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz pasākumu un sistēmu izstrādi sadzīves atkritumu plūsmu izsekošanai no šķirošanas līdz galīgās pārstrādes procesam, kas ir būtiski svarīgi, lai kontrolētu atkritumu kvalitāti un izmērītu zudumus atkritumu plūsmās un pārstrādes procesos.
Komisija šīs informācijas un paraugprakses apmaiņas rezultātus dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 224
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija var izstrādāt vadlīnijas, kā interpretēt reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas.
Komisija izstrādā vadlīnijas, kā interpretēt atkritumu, sadzīves atkritumu, to rašanās novēršanas, atkārtotas izmantošanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas.
Grozījums Nr. 225
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38. pants – 3. punkts
3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt VI pielikuma grozīšanai vajadzīgos deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 226
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 2. punkts
2.  Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 26. pantā, 27. panta 1. un 4. punktā, 38. panta 1., 2. un 3. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.
2.  Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. un 4. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 12. panta 1.b punktā, 27. panta 1. un 4. punktā, 37. panta 6. punktā un 38. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.
Grozījums Nr. 227
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 26. pantā, 27. panta 1. un 4. punktā, 38. panta 1., 2. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. un 4. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 12. panta 1.b punktā, 27. panta 1. un 4. punktā, 37. panta 6. punktā un 38. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 228
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
Grozījums Nr. 229
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Direktīva 2008/98/EK
38.a pants – 5. punkts
5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 26. pantu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 1., 2. un 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. un 4. punktu, 7. panta 1. punktu, 8. panta 5. punktu, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 12. panta 1.b punktu, 27. panta 1. un 4. punktu, 37. panta 6. punktu un 38. panta 1. un 2. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 230
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 24.a punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
II pielikums – R13 a punkts (jauns)
24.a) direktīvas II pielikumā iekļauj šādu punktu:
“R13 a: sagatavošana atkārtotai izmantošanai.”;
Grozījums Nr. 231
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 24.b punkts (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
IV a pielikums (jauns)
24.b) saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu iekļauj VIa pielikumu.
Grozījums Nr. 232
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 25. punkts
Direktīva 2008/98/EK
VI pielikums (jauns)
25)   saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu pievieno VI pielikumu.
svītrots
Grozījums Nr. 233
Direktīvas priekšlikums
I pielikums
Direktīva 2008/98/EK
VI pielikums
Atkārtotai izmantošanai sagatavotu produktu un komponentu aprēķināšanas metode 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta un 11. panta 3. punkta vajadzībām
svītrots
Lai aprēķinātu pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai koriģēto rādītāju saskaņā ar 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu un 11. panta 3. punktu, dalībvalstis izmanto šādu formulu:
20170314-P8_TA(2017)0070_LV-p0000002.png
E: koriģētais pārstrādes un atkārtotas izmantošanas rādītājs konkrētajā gadā;
A: pārstrādāto vai atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masa konkrētajā gadā;
R: atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu masa konkrētajā gadā;
P: radušos sadzīves atkritumu masa konkrētajā gadā.
Grozījums Nr. 234
Direktīvas priekšlikums
-I pielikums (jauns)
Direktīva 2008/98/EK
IV a pielikums (jauns)
-I pielikums
Iekļauj šādu IVa pielikumu:
“IVa pielikums
Indikatīvs saraksts ar instrumentiem, kuri veicina pāreju uz aprites ekonomiku
1.   Ekonomikas instrumenti:
1.1.   pakāpeniska atkritumu poligona nodokļu un/vai maksu palielināšana par visu kategoriju atkritumiem (sadzīves, inertie, citi);
1.2.   atkritumu sadedzināšanas nodokļu un/vai maksu ieviešana vai paaugstināšana;
1.3.   “maksā, kad izmet” sistēmu ieviešana;
1.4.   pasākumi, kurus veic, lai panāktu, ka gan izveidotās, gan topošās ražotāja atbildības shēmas kļūst izmaksu ziņā lietderīgākas;
1.5.   finansiālas un/vai operacionālas ražotāja atbildības jomas paplašināšana, iekļaujot jaunas atkritumu plūsmas;
1.6.   ekonomiski stimuli vietējām pašvaldībām veicināt atkritumu rašanās novēršanu un izstrādāt un izvērst dalītas savākšanas shēmas;
1.7.   pasākumi atkārtotas izmantošanas nozares attīstības atbalstam;
1.8.   pasākumi, ar ko ierobežo subsīdijas, kuras neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai;
2.   citi pasākumi:
2.1.   ilgtspējīgs publiskais iepirkums, ar ko veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;
2.2.   tehniskie un fiskālie pasākumi, ar ko atbalsta atkārtoti izmantotu produktu un pārstrādātu (tostarp kompostētu) materiālu tirgu attīstību, kā arī uzlabo pārstrādātu materiālu kvalitāti;
2.3.   labāko pieejamo metožu ieviešana atkritumu apstrādē ar mērķi tehniski un ekonomiski pamatotos gadījumos atdalīt vielas, kas rada ļoti lielas bažas;
2.4.   pasākumi, ar ko palielina sabiedrības informētību par to, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un mazāk piedrazot vidi, tostarp ad hoc kampaņas nolūkā panākt atkritumu samazināšanos to rašanās vietā un plašu līdzdalību dalītas savākšanas shēmās;
2.5.   pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu koordināciju, tostarp ar digitāliem līdzekļiem, starp visām kompetentajām publiskā sektora iestādēm, kuras iesaistītas atkritumu apsaimniekošanā, un ar ko nodrošina citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību;
2.6.   Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības finansēšanai.”.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0034/2017).


Atkritumu poligoni ***I
PDF 609kWORD 74k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD))(1)
P8_TA(2017)0071A8-0031/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Tā kā Savienība ir atkarīga no izejvielu importa un ievērojams dabas resursu daudzums īstermiņā tiks strauji izsmelts, viens no galvenajiem uzdevumiem ir atgūt pēc iespējas vairāk resursu Savienībā un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)   Atkritumu apsaimniekošana ir jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu apsaimniekošanu. To var panākt, pārskatot Atkritumu poligonu direktīvu.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.
(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā, palielinot energoefektivitāti un samazinot Savienības atkarību no resursiem.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Aprites ekonomikā vajadzētu īstenot noteikumus, kas precīzi formulēti Septītajā vides rīcības programmā, kurā pausts aicinājums izstrādāt netoksiskus materiālu aprites ciklus, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā svarīgu un uzticamu avotu izejmateriālu ieguvei.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Padomes Direktīvas 1999/31/EK14 mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu15, samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem.
(2)  Padomes Direktīvas 1999/31/EK14 mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāpadara stingrāki, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu15, pakāpeniski līdz minimumam samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to var panākt ar integrētu politiku, kas garantē atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas stabilu piemērošanu, sekmē pāreju uz darbībām, ar kurām var novērst atkritumu rašanos un sniegt iespējas atkritumus izmantot atkārtoti un pārstrādāt, un nepieļauj, ka atkritumu apglabāšanu poligonos nomaina atkritumu sadedzināšana.
________________
__________________
14 Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīļa) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
14 Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīļa) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
15 COM(2008)0699 un COM(2014)0297.
15 COM(2008)0699 un COM(2014)0297.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK16.
(4)  Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK16.
__________________
__________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Vairāk ierobežojot atkritumu apglabāšanu poligonos un to sākot jau no dalītās savākšanas atkritumu (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, tiktu gūti acīmredzami vidiskie, ekonomiskie un sociālie labumi. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma ierobežojumu īstenošanā būtu jāņem vērā dalītā veidā savākto atkritumu atliku pārstrādes vai cita veida reģenerācijas tehniskā, vidiskā un ekonomiskā lietderība.
(5)  Vairāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, sākot ar atkritumu dalītas savākšanas (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, neapšaubāmi būtu izdevīgi no vides, ekonomikas un sabiedrības viedokļa, tā cenšoties panākt, ka poligonos nonāk tikai atkritumu atlikums. Ilgtermiņa ieguldījumiem infrastruktūrā, pētniecībā un inovācijā būs izšķiroša nozīme, lai samazinātu atkritumu atlikumu, kas veidojas atkritumu dalītas savākšanas rezultātā un ko pašlaik nedz tehnisku, nedz ar vidi vai ekonomiku saistītu apsvērumu dēļ nav iespējams pārstrādāt vai kā citādi reģenerēt.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Politiska un sabiedriska iniciatīva turpmāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, tā īstenojot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu aprites ekonomikā, būtu jāveido, ņemot vērā Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un stingri piemērojot pieeju, kuras prioritāte ir nepieļaut atkritumu rašanos un ievērot piesardzības principu.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu.
(6)  Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu ir jāsavāc dalītā veidā.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķrādītāju noteikšana vēl vairāk veicinās dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.
(7)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Precīzu un vērienīgu mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu vēl vairāk veicinās investīcijas dalītas savākšanas, šķirošanas un pārstrādes iekārtās un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina, lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu to, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādas samazināšanas gaitā būtu jāvairās no pārmērīgi lielas atkritumu atliku apstrādes jaudas radīšanas, piemēram, enerģijas reģenerācijā vai zemākas pakāpes mehāniski bioloģiskajā neapstrādātu sadzīves atkritumu apstrādē, jo tas varētu apdraudēt Savienības mērķus attiecībā uz ilgtermiņa gatavošanos Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā noteikto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanai. Līdzīgā veidā un lai novērstu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kaut arī dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka poligonos apglabā tikai apstrādātus atkritumus, šā pienākuma ievērošanas rezultātā nevajadzētu radīt jaudas pārpalikumu sadzīves atkritumu atliku apstrādē. Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī lai nodrošinātu minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošanas saskaņotību, dalībvalstīm, kurām var piešķirt papildu laiku, lai tās sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus, pienāktos arī papildu laiks, lai sasniegtu šajā direktīvā paredzēto 2030. gada mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.
(8)  Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina līdz minimumam, lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK. Lai pakāpeniski līdz minimumam samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, atkritumu apsaimniekošana daudzās dalībvalstīs ir būtiski jāmaina. Ar labāku statistiku par atkritumu vākšanu un apstrādi un ar iespēju labāk izsekot atkritumu plūsmām vajadzētu panākt, ka neveidojas pārāk liela atkritumu atlikuma apstrādes jauda (piemēram, enerģijas reģenerācijas ceļā), jo tādējādi varētu mazināties iespēja īstenot Savienības ilgtermiņa sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu poligonos tikai pēc attiecīgas apstrādes, tomēr, lai nepieļautu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tāpat arī būtu jāpanāk, ka šā pienākuma izpildes rezultātā neveidojas pārāk liela sadzīves atkritumu atlikuma apstrādes jauda. Tā kā dažās dalībvalstīs neseno investīciju rezultātā ir radusies pārāk liela enerģijas reģenerācijas jauda vai ir izveidota mehāniski bioloģiskā apstrāde, ir svarīgi panākt, lai atkritumu apsaimniekotājiem un dalībvalstīm būtu skaidrs, ka ir jāizvairās no investīcijām, kas nav savienojamas ar Atkritumu poligonu direktīvā un Atkritumu pamatdirektīvā noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem. Tāpēc, veicot sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā, varētu apsvērt iespēju ierobežot sadzīves atkritumu sadedzināšanu. Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī lai nodrošinātu minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošanas saskaņotību, dalībvalstīm, kurām var piešķirt papildu laiku, lai tās sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus, pienāktos arī papildu laiks, lai sasniegtu šajā direktīvā paredzēto 2030. gada mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai vajadzētu veicināt koordināciju un informācijas un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu veicināt, izveidojot komunikācijas platformas, kas palielinātu informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamo jaudu un kas palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī sekmētu rūpniecisko simbiozi.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)   Komisijai būtu jāveicina koordinēšana, kā arī informācijas un labākās prakses apmaiņa gan starp dalībvalstīm, gan starp reģionālajām un jo īpaši vietējām pašvaldībām, iesaistot visas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālos partnerus, kā arī vides un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
8.c apsvērums (jauns)
(8c)   Lai pienācīgi īstenotu šīs direktīvas mērķus un nodrošinātu to izpildi, ir jāpanāk, ka vietējās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas atkritumu poligoni, tiek atzītas par svarīgām ieinteresētajām personām, jo tās tieši jūt atkritumu poligonu izmantošanas sekas. Tādēļ būtu jānodrošina, lai atsevišķu vietējo pašvaldību vai vairākām pašvaldībām kopīgās teritorijās, kurās paredzēts izveidot atkritumu poligonus, vispirms būtu īstenots atklātas un demokrātiskas sabiedriskās apspriešanas process un lai vietējiem iedzīvotājiem būtu izveidoti atbilstoši kompensācijas mehānismi.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
8.d apsvērums (jauns)
(8d)   Komisijai būtu jāgarantē, ka ikviens atkritumu poligons Savienībā tiek pārbaudīts, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu tiesību aktu pareizu īstenošanu.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Lai nodrošinātu labāku, savlaicīgāku un vienotāku šīs direktīvas īstenošanu un prognozētu īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, kas ļautu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš.
(9)  Lai nodrošinātu labāku, savlaicīgāku un vienotāku šīs direktīvas īstenošanu un prognozētu īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, kas ļautu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš, un būtu jāveicina labākās prakses apmaiņa starp dažādām ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1999/31/EK mērķrādītājiem, izmantotu jaunāko metodiku, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.
(11)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Ticami statistikas datu paziņojumi par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1999/31/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 1999/31/EK un jo īpaši lai tās pielikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz 16. pantu pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, kad tā sagatavo un izstrādā deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai vajadzības gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāpasver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.
(12)  Lai grozītu Direktīvu 1999/31/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko direktīvas pielikumus pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai attiecīgā gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu attiecīgi jāapsver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 3. panta 3. punktu, I pielikuma 3.5. punktu un II pielikuma 5. punktu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201117.
(13)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras definēt nebīstamo atkritumu apglabāšanu, noteikt metodi, kas jāizmanto poligonu caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētos apstākļos, un izstrādāt Eiropas standartu attiecībā uz atkritumu paraugu ņemšanu, jo saistībā ar paraugu ņemšanu var rasties nopietnas problēmas reprezentativitātes un tehnisko paņēmienu ziņā, ņemot vērā to, cik neviendabīgi ir dažādu veidu atkritumi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201117.
__________________
__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāti plāni par to, kā ilgtspējīgā veidā reģenerēt atkritumu poligonus un teritorijas, kurās atkritumu poligoni ir radījuši kaitējumu, un kā šādus poligonus un teritorijas ilgtspējīgi izmantot citiem mērķiem.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)   Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.
Grozījums Nr. 52/rev
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
1. pants – 1. punkts (jauns)
(-1)   1. pantā iekļauj šādu punktu:
“-1. Rīcība, ar ko pakāpeniski panāk, ka atkritumi, kurus var pārstrādāt un no kuriem var atgūt izejmateriālus, vairs netiek apglabāti poligonos, ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai Savienība spētu pāriet uz aprites ekonomiku.”
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa– 1. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
2. pants – a punkts
a)  „piemēro „atkritumu”, „sadzīves atkritumu”, „bīstamu atkritumu”, „atkritumu radītāja”, „atkritumu īpašnieka”, „atkritumu apsaimniekošanas”, „dalītas savākšanas”, „reģenerācijas”, „pārstrādes” un „apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 3. pantā;
a)  „piemēro „atkritumu”, „sadzīves atkritumu”, „bīstamu atkritumu”, „nebīstamu atkritumu”, „atkritumu radītāja”, „atkritumu īpašnieka”, „atkritumu apsaimniekošanas”, „dalītas savākšanas”, „reģenerācijas”, „pārstrādes” un „apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 3. pantā;
__________________
__________________
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
2. pants – aa punkts (jauns)
aa)   iekļauj šādu aa) punktu:
„aa) „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;”;
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
2. pants – m punkts
ba)   panta m punktu groza šādi:
„m) „bioloģiski sadalāmi atkritumi” nozīmē jebkurus atkritumus, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumus, papīru un kartonu;”;
„m) „bioloģiski noārdāmi atkritumi” ir pārtikas un dārza atkritumi, papīrs, kartons, koksne un citi atkritumi, kuri var anaerobi vai aerobi noārdīties;”;
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
3. pants – 3. punkts
1a)   direktīvas 3. panta 3. punktu groza šādi:
„3. Neskarot Direktīvu 75/442/EEK, dalībvalstis pēc izvēles var deklarēt, ka šīs direktīvas I pielikuma 2., 3.1., 3.2. un 3.3. punktu var neattiecināt uz tādu atkritumu apglabāšanu, kuri ir nebīstami atkritumi, kas jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas 17. pantu izveidotajai komitejai, kuri nav inerti atkritumi un kuri rodas, ģeoloģiski izpētot un iegūstot, apstrādājot un glabājot minerālu resursus, kā arī karjeru darbībā, un kurus apglabā, novēršot vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai.”;
„3. Neskarot Direktīvu 75/442/EEK, dalībvalstis pēc izvēles var paziņot, ka šīs direktīvas I pielikuma 2., 3.1., 3.2. un 3.3. punktu var neattiecināt uz tādu atkritumu apglabāšanu, kuri ir nebīstami atkritumi, kas jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas 17. pantu izveidotajai komitejai, kuri nav inerti atkritumi un kuri rodas, ģeoloģiski izpētot un iegūstot, apstrādājot un glabājot minerālu resursus, kā arī karjeru darbībā, un kurus apglabā, nepieļaujot vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kas ir nebīstamu atkritumu apglabāšana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 1. punkts
-a)   panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  „Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas nosaka valsts stratēģiju poligonos apglabājamo bioloģiski sadalāmo atkritumu apjoma samazināšanai un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu vai materiālu/enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešos pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.”;
1.  „Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, nosaka valsts stratēģiju, ar kuru iecerēts pakāpeniski panākt, ka bioloģiski noārdāmi atkritumi poligonos vairs netiek apglabāti, un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu, materiālu reģenerāciju vai — ja neviena no jau minētajām darbībām nav iespējama — enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešu laikā pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.”;
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
„f) atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu.”;
„f) atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu, un iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. pantā.”;
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 5. punkts
5.  „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido līdz 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”;
5.  „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka vairs nepārsniedz 5 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā daudzuma.”;
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 5.a punkts (jauns)
„5.a Līdz 2030. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka nebīstamu atkritumu poligonos tiek pieņemts tikai sadzīves atkritumu atlikums.”;
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 6. punkts – 1. daļa
Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms 5. punktā noteiktā termiņa. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu samazinātu tiktāl, ka tas veido līdz 20 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”;
Dalībvalsts 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, ja tā 2013gadā poligonos ir apglabājusi vairāk nekā 65 % no saviem sadzīves atkritumiem.
Lai saņemtu šo termiņa pagarinājumu, dalībvalsts līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai attiecīgu pieprasījumu.”;
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 6. punkts – 2. daļa
Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu līdz jaunajam termiņam. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.”;
Termiņa pagarinājuma pieprasījumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāja sasniegšanu līdz jaunā termiņa beigām. Plānu izstrādā, pamatojoties uz esošo atkritumu apsaimniekošanas plānu novērtējumu, un tajā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
Turklāt šā punkta trešajā daļā minētais plāns atbilst vismaz šādām prasībām:
a)   tajā ir izmantoti atbilstoši ekonomiskie instrumenti, ar ko veicināt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā;
b)   tas liecina par struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietojumu ar uzskatāmām ilgtermiņa investīcijām, kuru mērķis ir finansēt atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai;
c)   ar to nodrošina kvalitatīvu statistiku un var precīzi prognozēt atkritumu apsaimniekošanas jaudu un to, ciktāl ir izdevies sasniegt mērķrādītājus, kas noteikti šā panta 5. punktā, Direktīvas 94/62/EK 5. un 6. pantā un Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā;
d)   tajā ir izklāstītas programmas, ar ko novērš atkritumu rašanos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 29. pantā.
Komisija izvērtē, vai ir izpildītas šā punkta ceturtās daļas a) līdz d) apakšpunktā noteiktās prasības.
Ja Komisija neiebilst pret iesniegto plānu piecu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas dienas, termiņa pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
Ja Komisija pret iesniegto plānu pauž vienu vai vairākus iebildumus, tā pieprasa, lai attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc iebildumu saņemšanas dienas iesniegtu Komisijai pārskatītu plānu.
Divu mēnešu laikā pēc pārskatītā plāna saņemšanas dienas Komisija to izvērtē un rakstiski apstiprina vai noraida termiņa pagarinājuma pieprasījumu. Ja Komisija šajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, termiņa pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
Komisija divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas par to informē Padomi un Eiropas Parlamentu.”;
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 7. punkts
„7. Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 5. punktā noteikto mērķrādītāju, lai to samazinātu un ieviestu ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.”;
„7. „Vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija apsver iespēju ieviest mērķrādītāju un ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu.”;
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
5. pants – 7.a punkts (jauns)
ca)   direktīvas 5. pantam pievieno šādu 7.a punktu:
„7.a Komisija rūpīgāk izvērtē, vai ir pamats ierosināt tiesisko regulējumu, ar ko veicina izejvielu ieguvi poligonos, lai ļautu atgūt otrreizējus izejmateriālus, kuri ir pieejami esošajos poligonos. Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim veic esošo poligonu kartēšanu, norādot, kādas tām ir iespējas veicināt izejvielu ieguvi poligonos, un apmainās ar šo informāciju.”;
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 1999/31/EK
5.a pants – 2. punkts – ievaddaļa
„2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj:”;
„2. Šā panta 1. punktā minētais ziņojums ir publiski pieejams un tajā iekļauj:”;
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 1999/31/EK
5.a pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
„ba) labākās prakses piemērus, kura tiek īstenota visā Savienībā un pēc kuras var vadīties, lai pakāpeniski sasniegtu 5. pantā noteiktos mērķrādītājus.”;
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
5.b pants (jauns)
3a)   pievieno šādu 5.b pantu:
„5.b pants
Labākās prakses un informācijas apmaiņa
Komisija izveido platformu, ar ko starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošina regulāru un strukturētu apmaiņu ar labāko praksi un informāciju par šīs direktīvas prasību īstenošanu praksē. Šāda apmaiņa palīdzēs nodrošināt atbilstošu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un labākās prakses apmaiņu, piemēram, inovācijas darījumu un salīdzinošas izvērtēšanas ziņā. Turklāt platforma stimulēs līderus un dos iespēju vienā paņēmienā pavirzīties uz priekšu pa vairākiem posmiem. Komisija nodrošina, lai platformas darbības rezultāti būtu publiski pieejami.”;
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
6. pants – a punkts
3b)   direktīvas 6. panta a) punktu groza šādi:
„a) poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz jebkuriem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa;”;
„a) poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz citiem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa, ja vien attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tiek sasniegti šīs direktīvas 5. panta 2. punktā noteiktie samazināšanas mērķrādītāji un Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā noteiktie pārstrādes mērķrādītāji;”;
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 1999/31/EK
6. pants – a punkts – 2. daļa
4)  direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu teikumu:
4)  direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu daļu:
„Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo punktu, netraucē sasniegt Direktīvas 2008/98/EK mērķus, jo īpaši par lielāku sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, kā noteikts minētās direktīvas 11. pantā.”;
„Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo punktu, netraucē sasniegt Direktīvas 2008/98/EK mērķus, jo īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un uz lielāku sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā noteikts minētās direktīvas 11. pantā.”;
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Direktīva 1999/31/EK
15. pants – 1. daļa
„1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 31. decembrim.”;
„1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Attiecībā uz 5. panta 5. punktā noteikto mērķrādītāju pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 31. decembrim.”;
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
15.a pants (jauns)
6a)   iekļauj šādu 15.a pantu:
„15.a pants
Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Tie var būt arī instrumenti un pasākumi, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā.”;
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
15.b pants (jauns)
6b)   iekļauj šādu 15.b pantu:
„15.b pants
Poligonu caurlaidības koeficienta noteikšana
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka un apstiprina metodi, kas jāizmanto poligona caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētā poligona vietā un visā poligona teritorijā kopumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
1. pants − 1. daļa – 6.c punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
15.c pants (jauns)
6c)   iekļauj šādu 15.c pantu:
„15.c pants
Atkritumu paraugu ņemšanas Eiropas standarts
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka atkritumu paraugu ņemšanas Eiropas standartu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kamēr minētie īstenošanas akti nav pieņemti, dalībvalstis var piemērot valsts standartus un procedūras.”;
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Direktīva 1999/31/EK
17.a pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
I pielikums – 3.5. punkts
9a)   direktīvas I pielikuma 3.5. punktu svītro;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)
Direktīva 1999/31/EK
II pielikums – 5. punkts
9b)   direktīvas II pielikuma 5. punktu svītro;

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0031/2017).


Iepakojums un izlietotais iepakojums ***I
PDF 773kWORD 79k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (COM(2015)0596 – C8-0385/2015 – 2015/0276(COD))(1)
P8_TA(2017)0072A8-0029/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Ņemot vērā Eiropas Savienības atkarību no izejvielu importa, ievērojama daudzuma dabas resursu straujo izsīkšanu īsā laikā, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir Savienībā atgūt pēc iespējas vairāk resursu un uzlabot pāreju uz aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)   Atkritumu apsaimniekošana būtu jāpārveido par materiālu ilgtspējīgu pārvaldību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK pārskatīšana1a šajā sakarā piedāvā iespēju.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.
(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un efektīvu izmantošanu, popularizēt aprites ekonomikas principus, paplašināt atjaunojamās enerģijas izplatību, palielināt energoefektivitāti, samazināt Savienības atkarību no importētiem resursiem, radot jaunas ekonomiskās iespējas un ilgtermiņa konkurētspēju. Lai ekonomiku patiešām padarītu par aprites ekonomiku, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, pievēršoties visam produktu aprites ciklam tādā veidā, kas saglabā resursus un noslēdz aprites loku. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Politiskam un sociālam stimulam, kas veicina reģenerāciju un pārstrādi kā aprites ekonomikas dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas veidu, būtu jāievēro atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā1a, un stingri jāpiemēro pieeja, saskaņā ar kuru preventīva darbība ir svarīgāka nekā pārstrāde.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)   Iepakojuma un izlietotā iepakojuma izmešana un neatbilstīga apglabāšana negatīvi ietekmē gan jūras vidi, gan Savienības ekonomiku, kā arī rada nevajadzīgus riskus sabiedrības veselībai. Daudzi no pludmalēs visbiežāk atrodamiem priekšmetiem ir izlietotais iepakojums, kuram ir ilgtermiņa ietekme uz vidi, kā arī ietekme uz tūrismu un sabiedrības iespējām baudīt šīs dabas teritorijas. Turklāt izlietotais iepakojums, kas nonāk jūras vidē, maina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritāro secību, jo īpaši pirms atkritumu neatbilstīgās apglabāšanas, neļaujot tos sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citām reģenerācijas darbībām. Lai samazinātu izlietotā iepakojuma nesamērīgo daļu jūras atkritumos, būtu jānosaka saistošs mērķis, ko pastiprinātu dalībvalstu mērķtiecīgi pieņemti pasākumi.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Lai labāk atspoguļotu Savienības mērķi virzīties uz aprites ekonomiku, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK13 mērķrādītāji par iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerāciju un pārstrādi būtu jāgroza, palielinot atkārtotai izmantošanai sagatavojamo un pārstrādājamo izlietotā iepakojuma daudzumu.
(2)  Lai labāk atspoguļotu Savienības mērķi virzīties uz aprites ekonomiku, Direktīvas 94/62/EK mērķrādītāji par iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerāciju un pārstrādi būtu jāgroza, palielinot pārstrādājamo izlietotā iepakojuma daudzumu.
__________________
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Būtu jānosaka atsevišķi kvantitatīvi atkārtotas izmantošanas mērķrādītāji, ko dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt, lai popularizētu atkārtoti izmantojamu iepakojumu, vienlaikus sekmējot darbvietu radīšanu un resursu taupību.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)   Biežāka iepakojuma atkārtota izmantošana var samazināt kopējās izmaksas piegādes ķēdē un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz ieviest tirgū atkārtoti izmantojamu iepakojumu, kas ir pārstrādājams tā izmantošanas cikla beigās.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
(2c)   Dažās situācijās, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā, vienreizējas lietošanas iepakojums ir nepieciešams, lai garantētu pārtikas higiēnu un patērētāju veselību un drošību. Dalībvalstīm tas būtu jāņem vērā, izstrādājot profilakses pasākumus, un jāveicina plašāka piekļuve šāda iepakojuma pārstrādei.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Turklāt, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 94/62/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14, kura attiecas uz atkritumiem vispārīgā nozīmē.
(3)  Turklāt, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, neskarot iepakojuma un izlietota iepakojuma specifiku, attiecīgos gadījumos definīcijas Direktīvā 94/62/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Direktīvā 2008/98/EK, kura attiecas uz atkritumiem vispārīgā nozīmē.
__________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Vēl vairāk palielinot Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājus par izlietotā iepakojuma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, tiktu gūti acīmredzami vidiskie, ekonomiskie un sociālie labumi.
(4)  Vēl vairāk palielinot Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājus par izlietotā iepakojuma pārstrādi, tiktu gūti acīmredzami vidiskie, ekonomiskie un sociālie labumi.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Atkritumu rašanās novēršana ir efektīvākais veids, kā uzlabot resursu efektivitāti, samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veicināt augstas kvalitātes pārstrādātus materiālus. Minēto iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāpieņem aprites cikla pieeja, lai mazinātu produktu ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai radītu stimulus ieviest atkārtoti izmantojamu iepakojumu un panākt pārstrādājama iepakojuma patēriņa un pārmērīga iepakojuma izmantošanas samazinājumu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu izmantot atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot tos, kas uzskaitīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā. Turklāt atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem nevajadzētu apdraudēt iepakojuma kā higiēnas vai patērētāju drošības uzturēšanas līdzekli.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)   Dalībvalstīm vajadzētu ieviest atbilstošus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus un fiskālus stimulus, kas nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto izlietotā iepakojuma rašanās novēršanu un pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, “maksā par izmesto” shēmas, ražotāja lielākas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām. Šiem pasākumiem vajadzētu būt daļai no izlietotā iepakojuma rašanās novēršanas programmām visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
4.c apsvērums (jauns)
(4c)   Pārliecinošā vairākumā gadījumu iepakojuma piedāvājumu un izvēli nosaka nevis galapatērētājs, bet gan ražotājs. Ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmām var nepieļaut izlietotā iepakojuma veidošanos un arī ieviest sistēmas, kas garantēs, ka patērētājiem, citiem galalietotājiem vai atkritumu plūsmā tiks nodrošināta izlietotā un/vai atkritumos nonākušā iepakojuma pieņemšana atpakaļ un/vai savākšana un ka savākto iepakojumu un/vai izlietoto iepakojumu var izmantot atkārtoti vai reģenerēt, cita starpā arī pārstrādājot.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
4.d apsvērums (jauns)
(4d)   Lai veicinātu izlietotā iepakojuma rašanās novēršanu un samazinātu tā ietekmi uz vidi, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes materiālu pārstrādi, būtu jāpārskata šīs direktīvas II pielikuma pamatprasības un vajadzības gadījumā tās jāmaina, lai stiprinātu tās prasības, kas uzlabos iepakojuma atkārtotas izmantošanas un augstas kvalitātes pārstrādes sistēmu.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
4.e apsvērums (jauns)
(4e)   Dalībvalstu stratēģijās būtu jāparedz sabiedrības informēšana, izmantojot dažādus stimulus un priekšrocības, ko sniedz no pārstrādātiem atkritumiem izgatavoti produkti, un tādējādi veicinot investīcijas pārstrādātu produktu ražošanas nozarē.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
4.f apsvērums (jauns)
(4f)   Ilgtspējīgas bioekonomikas veicināšana var palīdzēt samazināt Eiropas atkarību no importētām izejvielām. Tirdzniecības nosacījumu bioloģiskas izcelsmes pārstrādājamiem un kompostējamiem bioloģiski noārdāmiem iepakojumiem uzlabošana un to spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšana, kas kavē minēto materiālu izmantošanu, sniedz iespēju sekmēt turpmāku pētniecību un inovāciju un aizstāt fosilā kurināmā izejvielas ar atjaunojamiem resursiem iepakojuma ražošanai, ja tas ir izdevīgi no aprites cikla perspektīvas, un atbalstīt turpmāku bioloģisko pārstrādi.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Pamazām palielinot pašreizējos mērķrādītājus par izlietotā iepakojuma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, būtu jānodrošina tas, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādā veidā būtu jānodrošina tas, ka vērtīgi materiāli, kas atrodami atkritumos, atgriežas atpakaļ Eiropas ekonomikā, tādējādi sekmējot Izejvielu iniciatīvas15 īstenošanu un aprites ekonomikas izveidi.
(5)  Pamazām palielinot pašreizējos mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz izlietotā iepakojuma pārstrādi, būtu jānodrošina, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas procesā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādā veidā būtu jānodrošina tas, ka vērtīgi materiāli, kas atrodami atkritumos, atgriežas atpakaļ Eiropas ekonomikā, tādējādi sekmējot Izejvielu iniciatīvas15 īstenošanu un aprites ekonomikas izveidi, nesamazinot pārtikas nekaitīguma, patērētāju veselības un materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, prasības.
__________________
__________________
15 COM(2013)0442.
15 COM(2013)0442.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Aprites ekonomikā būtu jāīsteno Septītās vides rīcības programmas precīzi noteikumi, kuros pausts aicinājums izstrādāt materiālu aprites netoksiskus ciklus tā, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā būtisku un uzticami izmantojamu izejmateriālu avotu.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc īpašu atkritumu cikla beigu statusa kritēriju izpildes vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
(5c)   Mājsaimniecību izlietotais iepakojums un komerciālā un rūpnieciskā sektora izmantotais iepakojums būtiski atšķiras. Lai iegūtu skaidru un precīzu ieskatu abās plūsmās, dalībvalstīm par tām būtu jāziņo atsevišķi.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir būtiski noteikt skaidrus politikas mērķus un tādā veidā novērst to, ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.
(6)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru, kas paredzēta pārstrādei. Tāpēc ir būtiski noteikt skaidrus politikas mērķus attiecībā uz tādu atkritumu apsaimniekošanas objektu un iekārtu būvniecību, kas vajadzīgi, lai novērstu atkritumu rašanos un nodrošinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, un tādā veidā nepieļaut to, ka pārstrādājami materiāli paliek neizmantoti atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos, un būtiski ir arī noteikt stimulus investīcijām inovatīvā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, kas paredzēta pārstrādei.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai būtu jāveicina koordinācija un informācijas un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm un dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu atvieglot, izveidojot komunikācijas platformas, kas varētu uzlabot informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamām spējām, kuras palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī atbalstītu rūpniecisko simbiozi.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ja Direktīvā 2008/98/EK un 1999/31/EK paredzētie pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu mērķrādītāji tiek skatīti kopā, Direktīvā 94/62/EK paredzētie Savienības mērķrādītāji par enerģijas reģenerāciju un izlietotā iepakojuma pārstrādi vairs nav vajadzīgi.
(7)  Ja Padomes Direktīvā 2008/98/EK un 1999/31/EK1a paredzētie pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu mērķrādītāji tiek skatīti kopā, Direktīvā 94/62/EK paredzētie Savienības mērķrādītāji par enerģijas reģenerāciju no izlietotā iepakojuma vairs nav vajadzīgi.
__________________
1a Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Šī direktīva nosaka ilgtermiņa mērķus Savienības atkritumu apsaimniekošanai un dod uzņēmējiem un dalībvalstīm skaidru ievirzi attiecībā uz ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Kad dalībvalstis izstrādā atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāno ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, tām būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi un tas jādara atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, sekmējot atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
(8)  Šī direktīva nosaka ilgtermiņa mērķus Savienības atkritumu apsaimniekošanai un dod uzņēmējiem un dalībvalstīm skaidru ievirzi attiecībā uz investīcijām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un aprites ekonomikā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un šīs stratēģijas un investīciju plāni būtu jāizstrādā tā, lai tie visupirms sekmētu atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu, un pēc tam pārstrādi atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Būtu jāpārskata noteikumi par turpmāku pārstrādes mērķrādītāju paaugstināšanu, sākot no 2030. gada, ņemot vērā šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Lai dalībvalstis varētu aprēķināt, vai mērķrādītāji, kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, ir sasniegti, tām vajadzētu spēt aprēķinus veikt par produktiem un komponentiem, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas. Lai nodrošinātu saskaņotus šo aprēķinu veikšanas nosacījumus, Komisija pieņems sīki izstrādātus noteikumus par to, kā noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas, un sīki izstrādātus noteikumus par datu vākšanu, verificēšanu un ziņošanu.
(11)  Lai nodrošinātu vienotu datu aprēķināšanu saistībā ar pārstrādes mērķrādītājiem, Komisijai vajadzētu pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā noteikt pārstrādes operatorus, un par datu vākšanu, izsekojamību, pārbaudi un paziņošanu. Pēc šīs saskaņotās metodikas pieņemšanas dalībvalstīm — lai aprēķinātu, vai pārstrādes mērķrādītāji ir sasniegti — vajadzētu spēt ņemt vērā metālu pārstrādi, kas notiek kopā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai nodrošinātu to datu ticamību, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir būtiski paredzēt kopīgus ziņošanas noteikumus. Tāpat ir svarīgi precīzāk noteikt, kādi noteikumi dalībvalstīm jāievēro, kad tās ziņo par faktiski pārstrādātajiem daudzumiem, kurus var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab ziņošanai par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu caurmērā jābalstās uz galīgās pārstrādes procesā notikušo ielaidi. Lai ierobežotu administratīvo slogu, ar stingriem nosacījumiem būtu jāatļauj dalībvalstīm pārstrādes rādītājus ziņot, pamatojoties materiālu izlaidi no šķirotavām. Materiālu vai vielu masas zudumi, kas rodas fiziskās un/vai ķīmiskās pārvērtībās, kuras ir raksturīgas galīgās pārstrādes procesam, nebūtu jāatvelk no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.
(12)  Lai nodrošinātu to datu ticamību, kas savākti par pārstrādi, ir būtiski paredzēt kopīgus datu vākšanas, izsekojamības, pārbaudes un ziņošanas noteikumus. Tāpat ir svarīgi precīzāk noteikt, kādi noteikumi dalībvalstīm jāievēro, kad tās ziņo par faktiski pārstrādātajiem daudzumiem, kurus var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Mērķrādītāju sasniegšanas aprēķiniem vajadzētu balstīties uz vienu saskaņotu metodi, kas novērš izgāztu atkritumu uzdošanu par pārstrādātiem atkritumiem. Tālab ziņošanai par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābalstās uz galīgās pārstrādes procesā notikušo ielaidi. Materiālu vai vielu masas zudumi, kas rodas fiziskās un/vai ķīmiskās pārvērtībās, kuras ir raksturīgas galīgās pārstrādes procesam, nebūtu jāatvelk no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu.
(14)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāievieš vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienota ievadīšanas vieta visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodikas un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojums.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājiem, izmantotu jaunāko metodiku, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.
(16)  Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma un bez kavēšanās būtu jāiesniedz jebkāda informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 94/62/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz 6.a panta 2. punktu, 6.a panta 5. punktu, 11. panta 3. punktu, 19. panta 2. punktu un 20. pantu pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, kad tā sagatavo un izstrādā deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(17)  Lai papildinātu Direktīvu 94/62/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par to, kā aprēķināma pārstrādes mērķrādītāju sasniegšana, attiecībā uz dažiem izņēmumiem saistībā ar maksimālo smago metālu koncentrācijas līmeni dažos pārstrādātos materiālos, produktu apriti un iepakojuma veidiem un par datu vākšanas un apstrādes kopējo metodiku, un datu par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu ziņošanas formātu, un grozījumiem to piemēru sarakstā, kas ilustrē iepakojuma definīciju, un tehniskām problēmām, kuras radušās šīs direktīvas piemērošanā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 94/62/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 12. panta 3.d punktu un 19. pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201116.
(18)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 94/62/EK īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai izmantoto iepakojuma materiālu identifikācijas sistēmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201116.
__________________
__________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)   Dalībvalstīm būtu jāpanāk, lai visiem darba ņēmējiem Savienībā būtu nodrošinātas augsta līmeņa arodveselības un drošības prasības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un atbilstoši konkrētajiem riskiem, ar kuriem darba ņēmēji saskaras dažos ražošanas, pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas sektoros.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
1. pants – 2. punkts
-1)   direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Tādēļ šajā direktīvā paredzēti pasākumi, kuru mērķis kā pirmā prioritāte ir novērst izlietotā iepakojuma rašanos un papildu pamatprincipi ir atkārtota lietošana, pārstrāde un citas izlietotā iepakojuma reģenerācijas formas, tādējādi samazinot šādu atkritumu galīgo apglabāšanu.
“2. Tādēļ šajā direktīvā paredzēti pasākumi, kuru mērķis kā pirmā prioritāte ir novērst izlietotā iepakojuma rašanos un papildu pamatprincipi ir atkārtota lietošana, pārstrāde un citas izlietotā iepakojuma reģenerācijas formas, tādējādi samazinot šādu atkritumu galīgo apglabāšanu, lai dotu ieguldījumu pārejā uz aprites ekonomiku.”
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
3. pants – 2.a punkts (jauns)
ba)   pievieno šādu punktu:
“2.a „Bioloģiskas izcelsmes iepakojums” ir tāds iepakojums, kurš iegūts no bioloģiskas izcelsmes materiāla, kas nav ģeoloģisku formāciju un/vai fosilizējies materiāls.”
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
3. pants – 3. līdz 10. punkts
c)  panta 3.–10. punktu svītro;
c)  panta 3. un 4. punktu un 6.–10. punktu svītro;
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
3. pants – 2. punkts
“Turklāt piemēro “atkritumu”, “atkritumu radītāja”, “atkritumu īpašnieka”, “atkritumu apsaimniekošanas”, “savākšanas”, “dalītas savākšanas”, “atkritumu rašanās novēršanas”, “atkārtotas izmantošanas”, “apstrādes”, “reģenerācijas”, “sagatavošanas atkārtotai izmantošanai”, “pārstrādes”, “galīgās pārstrādes procesa” un “apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā.”
“Turklāt piemēro “atkritumu”, “atkritumu radītāja”, “atkritumu īpašnieka”, “atkritumu apsaimniekošanas”, “savākšanas”, “dalītas savākšanas”, “atkritumu rašanās novēršanas”, “šķirošanas”, “sadzīves atkritumu”, “ rūpniecisko un komerciālo atkritumu”, “apstrādes”, “reģenerācijas”, “pārstrādes”, “organiskās pārstrādes”, “galīgās pārstrādes procesa”, “piedrazojuma” un “apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā.”
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 94/62/EK
4. pants – 1. punkts – 2. daļa
“Šādi papildpasākumi var ietvert valsts programmas, ražotāju paplašinātās atbildības shēmās iestrādātus stimulus, lai mazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi, vai līdzīgus pasākumus, kas pieņemti, vajadzības gadījumā apspriežoties ar uzņēmējiem, un kas domāti, lai apkopotu un izmantotu daudzās iniciatīvas, kas attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu īstenotas dalībvalstīs. Tie atbilst šīs direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem.
“Dalībvalstis veic pasākumus, lai mazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi un sekmētu to atkritumu rašanās novēršanas mērķu sasniegšanu, kas ir noteikti Direktīvas 2008/98/EK 9. panta -1. punktā. Šādi pasākumi ietver arī ražotāja paplašināto atbildību, kā noteikts 8. panta 1. punkta trešajā daļā, un stimulus, lai ieviestu atkārtoti izmantojamu iepakojumu.
Dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu nepārstrādājama iepakojuma un pārmērīga iepakojuma patēriņa noturīgu samazinājumu. Šādi pasākumi neapdraud higiēnu vai pārtikas nekaitīgumu.
Turklāt dalībvalstis var veikt citus pasākumus, kas pieņemti, apspriežoties ar uzņēmējiem un patērētāju un vides organizācijām, un kas domāti, lai apkopotu un izmantotu daudzās iniciatīvas, kuras attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu īstenotas dalībvalstīs.
Tie atbilst šīs direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem.
Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskus instrumentus un citus pasākumus, kas stimulē atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā.”
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
4. pants – 3. punkts
2.a)   direktīvas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumus pasākumiem, kas stiprinātu un papildinātu pamatprasību izpildi un nodrošinātu to, ka jaunu iepakojumu laiž tirgū tikai tad, ja ražotājs ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai, nekaitējot iepakojuma pamatfunkcijām, samazinātu tā ietekmi uz vidi.
“3. Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz pamatprasību atjaunināšanas priekšlikumus, kas stiprinātu un papildinātu pamatprasību izpildi, ar mērķi nodrošināt to, ka jaunu iepakojumu laiž tirgū tikai tad, ja ražotājs ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai, nekaitējot iepakojuma pamatfunkciju izpildei, samazinātu tā ietekmi uz vidi. Komisija pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, iesniedz tiesību akta priekšlikumu ar atjauninātām prasībām, jo īpaši lai stiprinātu atkārtotas izmantošanas un augstas kvalitātes pārstrādes sistēmu.”
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
4. pants – 3.a punkts (jauns)
2.b)   direktīvas 4. pantam pievieno šādu punktu:
“3.a Dalībvalstis veicina — ja raugoties no aprites cikla viedokļa tas ir videi labvēlīgi — bioloģiskas izcelsmes pārstrādājamu un bioloģiski noārdāmu kompostējamu iepakojumu izmantošanu, veicot tādus pasākumus kā:
a)   to izmantošanas veicināšanu, cita starpā, ņemot talkā ekonomiskus instrumentus,
b)   šādu produktu tirgus nosacījumu uzlabošanu,
c)   pašreizējo tiesību aktu, kas kavē šo produktu izmantošanu, pārskatīšanu.”
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
1. pants − 1. daļa – 2.c punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
5. pants – virsraksts
2.c)   direktīvas 5. pantā iekļauj šādu virsrakstu:
“Atkārtota izmantošana”
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.d punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
5. pants – 1. daļa
2.d)   direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis var veicināt iepakojuma sistēmu otrreizēju izmantošanu, ko veic saskaņā ar Līgumu un, nenodarot kaitējumu videi.
1.   Dalībvalstis saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un Līgumu veicina iepakojuma atkārtotas izmantošanas sistēmu ieviešanu tādam iepakojumam, kas videi draudzīgā veidā ir izmantojams atkārtoti, neapdraudot pārtikas higiēnu un patērētāju drošību.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.e punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
5. pants – 1.a daļa (jauna)
2.e)   direktīvas 5. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Dalībvalstu mērķis ir sasniegt šādus iepakojuma atkārtotas izmantošanas mērķrādītājus:
a)   ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtoti izmanto vismaz 5 % no visa izlietotā iepakojuma svara;
b)   ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtoti izmanto vismaz 10 % no visa izlietotā iepakojuma svara.”
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.f punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
5. pants – 1.b daļa (jauna)
2.f)   direktīvas 5. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.b Lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstis var veikt, cita starpā, šādus pasākumus:
—   izmantot atpakaļnodošanas shēmas atkārtoti izmantojamam iepakojumam,
—   noteikt attiecīgajā gadā tirgū laista iepakojuma atkārtotas izmantošanas minimālo procentuālo daļu pa iepakojuma veida plūsmām,
—   ieviest adekvātus ekonomiskos stimulus atkārtoti izmantojama iepakojuma ražotājiem.”
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.g punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
5. pants – 1.c daļa (jauna)
2.g)   direktīvas 5. pantā iekļauj šādu punktu:
1.c  Iepakojums un atkārtoti izmantots iepakojums, kas savākts iepakojuma depozīta sistēmā, var tikt iekļauts to novēršanas mērķrādītāju izpildes statistikā, kuri noteikti valsts profilakses programmās.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
6. pants – virsraksts
a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu: “Reģenerācija, atkārtota izmantošana un pārstrāde”;
a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu: “Reģenerācija un pārstrāde”;
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
6. pants -1. punkts (jauns)
aa)   direktīvas 6. pantā iekļauj šādu -1. punktu:
“-1. Dalībvalstis ievieš visu veidu iepakojuma materiālu šķirošanas sistēmas.”
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
f)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 65 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;
f)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim pārstrādā vismaz 70 svara % no visa izlietotā iepakojuma;
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
g)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara [masas] procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai:
g)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi:
i)  55 % attiecībā uz plastmasu;
i)  60 % attiecībā uz plastmasu;
ii)  60 % attiecībā uz koksni;
ii)  65 % attiecībā uz koksni;
iii)  75 % attiecībā uz melno metālu;
iii)  80 % attiecībā uz melno metālu;
iv)  75 % attiecībā uz alumīniju;
iv)  80 % attiecībā uz alumīniju;
v)  75 % attiecībā uz stiklu;
v)  80 % attiecībā uz stiklu;
vi)  75 % attiecībā uz papīru un kartonu;
vi)  90 % attiecībā uz papīru un kartonu;
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
h)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 75 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;
h)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim pārstrādā vismaz 80 svara % no visa izlietotā iepakojuma;
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
i)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara [masas] procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai:
i)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi:
i)  75 % attiecībā uz koksni;
i)  80 % attiecībā uz koksni;
ii)  85 % attiecībā uz melno metālu;
ii)  90 % attiecībā uz melno metālu;
iii)  85 % attiecībā uz alumīniju;
iii)  90 % attiecībā uz alumīniju;
iv)  85 % attiecībā uz stiklu;
iv)  90 % attiecībā uz stiklu;
v)   85 % attiecībā uz papīru un kartonu.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 3. punkts
3.  Izlietoto iepakojumu, kas nosūtīts uz citu dalībvalsti, lai tur to sagatavotu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanā drīkst ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā šis izlietotais iepakojums ir savākts.
3.  Izlietoto iepakojumu, kas nosūtīts uz citu dalībvalsti, lai tur to pārstrādātu, 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanas statistikā drīkst ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā šis izlietotais iepakojums ir savākts.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 4. punkts
ca)   direktīvas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
4.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis mudina iepakojuma vai citu izstrādājumu ražošanā izmantot materiālus, kas iegūti, pārstrādājot izlietoto iepakojumu:
“4. „Dalībvalstis, ja tas ir izdevīgi no aprites cikla viedokļa un ir saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, mudina iepakojuma vai citu izstrādājumu ražošanā izmantot izlietota iepakojuma pārstrādē iegūtus materiālus:
a)  uzlabojot tirgus nosacījumus šiem materiāliem;
a)  uzlabojot tirgus nosacījumus šiem materiāliem;
b)  pārskatot pašreizējos noteikumus, kas kavē minēto materiālu izmantošanu;
b)  pārskatot pašreizējos noteikumus, kas kavē minēto materiālu izmantošanu;
ba)   izmantojot atbilstīgus ekonomiskus instrumentus izejvielu otrreizējas izmantošanas veicināšanai, un šie instrumenti var ietvert pasākumus, kas veicina iepakojuma materiāla pārstrādāšanu un ilgtspējīgu publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu;
bb)   veicinot tādu materiālu ieviešanu, kas pēc pārstrādes neapdraud cilvēku veselību, ja tie tiek pārstrādāti par materiāliem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.”
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 5., 8. un 9. punkts
d)  panta 5., 8. un 9. punktu svītro;
d)  panta 5. un 9. punktu svītro;
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
6. pants – 8. punkts
da)   panta 8. punktu aizstāj ar šādu:
8.   Komisija pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2005. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas norisi un tās ietekmi uz vidi, kā arī uz iekšējā tirgus darbību. Šajā ziņojumā ņem vērā katras dalībvalsts īpašos apstākļus. Ziņojumā ietver:
8. Šajā nolūkā Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē 6. pantā noteiktos mērķrādītājus un progresu virzībā uz tiem, ņemot vērā paraugprakses un pasākumus, ko dalībvalstis izmantojušas šo mērķrādītāju sasniegšanā.
Novērtējumā Komisija apsver iespēju noteikt:
a)  pamatprasību efektivitātes, īstenošanas un izpildes novērtējumu;
a)  mērķrādītājus attiecībā uz citām izmantotā iepakojuma plūsmām;
b)  papildu novēršanas pasākumus, lai samazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi, ciktāl tas iespējams, netraucējot tā pamatfunkcijām;
b)  atsevišķus mērķrādītājus mājsaimniecību izlietotajam iepakojumam un komerciālajā un rūpnieciskajā sektorā izmantotajam iepakojumam.
c)   iespējamo tāda iepakojuma indikatora izveidi, kas norāda tā ietekmi uz vidi, lai izlietotā iepakojuma atkritumu rašanos varētu novērst vienkāršāk un efektīvāk;
Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”
d)   izlietotā iepakojuma atkritumu rašanās novēršanas plānus;
e)   otrreizējās izmantošanas un jo īpaši otrreizējās izmantošanas un pārstrādes izmaksu un labumu salīdzināšanas veicināšanu;
f)   ražotāju atbildību, tostarp tās finanšu aspektus;
g)   centienus līdz 2010. gadam arvien samazināt un piemērotos gadījumos visbeidzot pakāpeniski pārtraukt smago metālu un citu bīstamu vielu izmantošanu iepakojumā.
Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu pārskatīšanai, ja vien līdz tam laikam šādi priekšlikumi jau nav iesniegti.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.a pants – 1. punkts
“1. Lai aprēķinātu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti:
“1. Lai aprēķinātu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti, pārstrādātā izlietotā iepakojuma svaru aprēķina kā atkritumu ielaides svaru galīgās pārstrādes procesā attiecīgajā gadā.
a)   pārstrādātā izlietotā iepakojuma svars [masa] ir atkritumu ielaides svars [masa] galīgās pārstrādes procesā;
b)   atkārtotai izmantošanai sagatavotā izlietotā iepakojuma svars [masa] ir tāda izlietotā iepakojuma svars [masa], kuru reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kurš ir pārbaudīts, iztīrīts un saremontēts tā, lai to būtu iespējams izmantot atkārtoti bez turpmākas šķirošanas vai priekšapstrādes;
c)   dalībvalstis te var iekļaut produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai atzītas depozīta sistēmas. Lai atkārtotai izmantošanai sagatavotam un pārstrādātam izlietotajam iepakojumam aprēķinātu koriģēto rādītāju, kurā ņemts vērā atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu svars [masa], dalībvalstis izmanto operatoru verificētus datus un IV pielikumā norādīto formulu.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.a pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz labāko paraugpraksi, izstrādāt Eiropas kvalitātes standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.a pants – 2. punkts
2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 1. punkta b) un c) apakšpunkta un IV pielikuma piemērošanai, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, tādējādi nosakot prasību minimumu – tostarp konkrētus noteikumus par datu vākšanu, verificēšanu un ziņošanu –, ko kvalitātes un darbības jomā piemēro, kad nosaka, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas.
2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 1. punkta piemērošanai, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt galīgās pārstrādes operatorus, tostarp nosakot konkrētus noteikumus par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.a pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Komisija izskata iespējas un, ja nepieciešams, ierosina pasākumus, lai saskaņotu ziņošanu par kompozītmateriālu iepakojumu ar pienākumiem, kas noteikti šajā direktīvā.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.a pants – 3. punkts
3.   Atkāpjoties no 1. punkta, šķirošanas rezultātā iegūto atkritumu svaru [masu] var paziņot kā pārstrādātā izlietotā iepakojuma svaru [masu] ar šādiem nosacījumiem:
svītrots
a)   šķirošanas rezultātā iegūtie atkritumi nonāk galīgās pārstrādes procesā;
b)   to materiālu vai vielu svars [masa], kuras nenonāk galīgās pārstrādes procesā, bet tiek likvidētas vai reģenerētas enerģijā, nesasniedz 10 % no kopējā svara [masas], par ko paziņo kā par pārstrādātu.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.a pants – 4. punkts
4.  Lai nodrošinātu 3. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumu izpildi, dalībvalstis izveido efektīvu izlietotā iepakojuma kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu. Šī sistēma var būt elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 35. panta 4. punktu, tehniskās specifikācijas par šķiroto atkritumu kvalitātes prasībām vai līdzvērtīgi pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt to datu ticamību un pareizību, kas savākti par pārstrādātajiem atkritumiem.
4.  Saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, lai nodrošinātu 1. punkta noteikumu izpildi, dalībvalstis izveido efektīvu izlietotā iepakojuma kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu. Šī sistēma var būt elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 35. panta 4. punktu, tehniskās specifikācijas par šķiroto atkritumu kvalitātes prasībām vai līdzvērtīgi pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt to datu ticamību un pareizību, kas savākti par pārstrādātajiem atkritumiem. Dalībvalstis informē Komisiju par izvēlēto kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.a pants – 5. punkts
5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām. Dalībvalstis izmanto kopēju metodiku, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 6. punktu.
5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu tikai tad, ja izlietotais iepakojums pirms dedzināšanas ir šķirots vai ir izpildīts pienākums ieviest dalītu savākšanu papīram, metālam, plastmasai, stiklam un bioloģiskajiem atkritumiem proporcionāli sadedzinātā vai līdzsadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām. Dalībvalstis izmanto kopēju metodiku, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 6. punktu.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.b pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)   paraugprakses piemērus, ko izmanto visā Savienībā un kas var palīdzēt sasniegt mērķrādītājus.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Direktīva 94/62/EK
6.b pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos ziņojumos pievēršas arī citu šīs direktīvas prasību īstenošanai, kas nav minētas 1. punktā, tostarp prognozei par to mērķrādītāju sasniegšanu, kuri ir iekļauti atkritumu rašanās novēršanas programmās, un to sadzīves atkritumu procentuālajai daļai un daudzumam uz vienu iedzīvotāju, kurus apglabā vai izmanto enerģijas reģenerācijai.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
7. pants – 1. punkts
5.a)   direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tādu sistēmu izveidi, kas ietver
“1. Dalībvalstis, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķrādītājus, paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tādu sistēmu izveidi, kas ietver un stimulē:
a)  lietotā iepakojuma un/vai iepakojuma atkritumu savākšanu no patērētāja, cita galīgā lietotāja vai no atkritumu plūsmas, lai tam piemērotu visatbilstīgākās atkritumu apsaimniekošanas iespējas;
a)  lietotā iepakojuma un/vai iepakojuma atkritumu savākšanu no patērētāja, cita galīgā lietotāja vai no atkritumu plūsmas, lai tam piemērotu visatbilstīgākās atkritumu apsaimniekošanas iespējas;
b)  savāktā iepakojuma un/vai izlietotā iepakojuma atkārtotu lietošanu un reģenerāciju, ieskaitot pārstrādi,
b)  savāktā iepakojuma un/vai izlietotā iepakojuma atkārtotu lietošanu un reģenerāciju, ieskaitot pārstrādi.
lai sasniegtu šajā direktīvā paredzētos mērķus.
Šīm sistēmām jābūt atvērtām dalībai visiem atbilstīgo nozaru uzņēmējiem, kā arī kompetentām valsts iestādēm. Nediskriminējot tās piemēro arī importētajiem ražojumiem, tostarp sīki izstrādātus pasākumus un tarifus, ko piemēro par piekļuvi sistēmām, un tām jābūt izstrādātām tā, lai neradītu barjeras tirdzniecībai vai brīvas konkurences izkropļojumus saskaņā ar Līgumu.”
Šīm sistēmām jābūt atvērtām dalībai visiem atbilstīgo nozaru uzņēmējiem, kā arī kompetentām valsts iestādēm. Nediskriminējot tās piemēro arī importētajiem ražojumiem, tostarp sīki izstrādātus pasākumus un tarifus, ko piemēro par piekļuvi sistēmām, un tām jābūt izstrādātām tā, lai neradītu barjeras tirdzniecībai vai brīvas konkurences izkropļojumus saskaņā ar Līgumu.”
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
7.a pants (jauns)
5.b)   direktīvā iekļauj šādu pantu:
“7.a pants
Īpaši pasākumi attiecībā uz atpakaļnodošanas un savākšanas sistēmām
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu:
a)   nodalītu savākšanu vismaz iepakojumam vai izlietotajam iepakojumam, kas izgatavots no papīra, metāla, plastmasas vai stikla;
b)   kompozītmateriālu savākšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumā 2005/270/EK, izmantojot esošās savākšanas sistēmas, kas atbilst galīgās pārstrādes kvalitātes standartiem. ”
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
1. pants − 1. daļa – 5.c punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
8. pants – 2. punkts
5.c)   direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Lai veicinātu savākšanu, otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju, tostarp pārstrādi, uz iepakojuma tā identifikācijai un klasifikācijai, ko veic attiecīgie ražotāji, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 97/129/EK[1].
“2. Lai veicinātu savākšanu, atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju, tostarp pārstrādi, uz iepakojuma norāda šim nolūkam noderīgu informāciju. Uz iepakojuma tā identifikācijai un klasifikācijai, ko veic attiecīgie ražotāji, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 97/129/EK[1], jo īpaši norāda, kāds iepakojuma materiāls vai materiāli ir izmantoti.
[1] OV L 50, 20.2.1997., 28. lpp.”
[1] OV L 50, 20.2.1997., 28. lpp.”
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
12. pants – 3.a punkts
“3.a Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 6. panta 1. punkta a)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanas gaitu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati.
“3.a Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 6. panta 1. punkta a)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanas gaitu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienotu metodiku, kas minēta 3.d punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
12. pants – 3.a punkts – 2. daļa
Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 3.d punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 31. decembrim.
Datus vāc un apstrādā, izmantojot vienotu metodiku, kas minēta 3.d punktā, un paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 3.d punktu. Pirmoreiz par mērķrādītājiem, kas noteikti 6. panta f)–i) apakšpunktā, ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 31. decembrim.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
12. pants – 3.c punkts
3.c  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo reizi trijos gados.
3.c  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Kamēr nav izstrādāta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kas minēta 3.d punktā, ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un dalībvalstu izmantotās metodikas. Komisija novērtē arī iesniegto datu un informācijas pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo deviņus mēnešus pēc pirmās dalībvalstu datu paziņošanas un pēc tam reizi trijos gados.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
12. pants – 3.ca punkts (jauns)
3.ca   Ziņojumā Komisija iekļauj informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un novērtē tās ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un iekšējo tirgu. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu pārskatīt šo direktīvu.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 94/62/EK
12. pants – 3.d punkts
3.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar 3.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.”;
3.d  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot vienotu datu vākšanas un apstrādes metodiku un datu paziņošanas formātu saskaņā ar 3.a punktu.”;
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 94/62/EK
21.a pants – 2. punkts
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 12. panta 3.d punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 94/62/EK
21.a pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 12. panta 3.d punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 94/62/EK
21.a pants – 5. punkts
5.  Saskaņā ar 6.a panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu, 19. panta 2. punktu un 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
5.  Saskaņā ar 6.a panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 3.d punktu, 19. panta 2. punktu un 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
II pielikums
12.a)   Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu III pielikumu aizstāj, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā;
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14. Punkts
Direktīva 94/62/EK
IV pielikums (jauns)
14)   Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu pievieno IV pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.
svītrots
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – -1. punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
II pielikums – 1. punkts – 1 ievilkums
-1)   direktīvas II pielikuma 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:
—  Iepakojums ir ražots tā, lai iepakojuma tilpums un masa nebūtu lielāka, kā vajadzīgs iesaiņotā produkta drošuma un higiēnas prasību ievērošanai, un apmierinoša attiecībā uz ražojumu un patērētājiem.
- Iepakojumu projektē, ražo un laiž tirgū tā, lai to varētu izmantot atkārtoti vai reģenerēt, tostarp pārstrādāt atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, un lai maksimāli samazinātu tā ietekmi uz vidi, kad izlietoto iepakojumu vai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas atliekas apglabā.”
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – -1.a punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
II pielikums – 1 punkts – 1.a ievilkums (jauns)
-1.a)   direktīvas II pielikuma 1. punktā iekļauj šādu ievilkumu:
- Iepakojumu ražo tā, lai pēc iespējas samazinātu tā oglekļa dioksīda pēdu, tostarp izmantojot bioloģiski noārdāmus un no bioloģiskām izejvielām ražotus ilgtspējīgus materiālus.”
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – -1.b punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
II pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts
-1.b)   Direktīvas III pielikuma 3. punkta c) apakšpunktu groza šādi:
c)  Iepakojums ir reģenerējams, to kompostējot.
c) Iepakojums ir reģenerējams, to kompostējot.
Kompostējamais izlietotais iepakojums ir pietiekami bioloģiski noārdāms, lai netraucētu dalīto savākšanu un kompostēšanas procesu vai darbību, kur to izmanto.
Kompostējamais izlietotais iepakojums ir pietiekami bioloģiski noārdāms, lai tas netraucē dalīto savākšanu un kompostēšanas procesu vai darbību, kur to izmanto.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – -1.c punkts (jauns)
Direktīva 94/62/EK
II pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts
-1.c)   direktīvas II pielikuma 3. punkta d) apakšpunktu groza šādi:
d)  Bioloģiski noārdāms iepakojums.
d) Bioloģiski noārdāms iepakojums.
Bioloģiski noārdāms izlietots iepakojums ir tāds, kas fizikāli, ķīmiski, termiski vai bioloģiski sadalās tā, ka iegūtā gatavā komposta lielākā daļa sadalās, veidojot oglekļa dioksīdu, biomasu un ūdeni.
Bioloģiski noārdāms izlietots iepakojums ir tāds, kas fizikāli, ķīmiski, termiski vai bioloģiski sadalās tā, ka iegūtā gatavā komposta lielākā daļa sadalās, veidojot oglekļa dioksīdu, biomasu un ūdeni. Oksonoārdāmas plastmasas iepakojumu neuzskata par bioloģiski noārdāmu.”
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – 2. Punkts
Direktīva 94/62/EK
IV pielikums
Pievieno šādu IV pielikumu:
svītrots
”IV PIELIKUMS
Atkārtotai izmantošanai sagatavotu produktu un komponentu aprēķināšanas metode 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta vajadzībām
Lai pārstrādē un sagatavošanā atkārtotai izmantošanai aprēķinātu koriģēto rādītāju saskaņā ar 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunktu, dalībvalstis izmanto šādu formulu:
"E=" "(A+R)*100" /"(P+R)"
E: koriģētais pārstrādes un atkārtotas izmantošanas rādītājs konkrētajā gadā;
A: pārstrādātā vai atkārtotai izmantošanai sagatavotā izlietotā iepakojuma svars [masa] konkrētajā gadā;
R: atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu svars [masa] konkrētajā gadā;
P: radušās izlietotā iepakojuma svars [masa] konkrētajā gadā."

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0029/2017).


Dzimumu līdztiesība Eiropas Savienībā 2014. un 2015. gadā
PDF 414kWORD 70k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta rezolūcija par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā 2014. un 2015. gadā (2016/2249(INI))
P8_TA(2017)0073A8-0046/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI,(1)

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas tika pieņemta Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām 1995. gada 15. septembrī, kā arī noslēguma dokumentus, kas pēc tam tika pieņemti ANO īpašajās sesijās „Pekina +5” 2000. gadā, „Pekina +10” 2005. gadā un „Pekina +15” 2010. gadā,

–  ņemot vērā ANO 1949. gada Konvenciju par cīņu ar cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (Maternitātes atvaļinājuma direktīva)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(4),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(5),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 17. decembra Direktīvu 2013/62/ES, ar ko groza Direktīvu 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu saistībā ar Majotas statusa grozīšanu attiecībā uz Eiropas Savienību(6),

–  ņemot vērā kopš 1975. gada pieņemtās ES direktīvas par vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm dažādiem aspektiem (Direktīva 2010/41/ES(7), Direktīva 2010/18/ES(8), Direktīva 2006/54/EK, Direktīva 2004/113/EK, Direktīva 92/85/EEK(9), Direktīva 86/613/EEK(10) un Direktīva 79/7/EEK(11)),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 14. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem (Direktīva par sieviešu pārstāvību valdēs) (COM(2012)0614),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) un tās 3. pantu, kurā dzimte ir definēta kā „sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. marta priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (COM(2016)0111),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumus par dzimumu līdztiesību (00337/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 5.–6. jūnija sanāksmes secinājumus „Pret sievietēm un meitenēm vērstas visa veida vardarbības, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, novēršana un apkarošana” (09543/2014),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumus par sieviešu un vīriešu līdztiesību lēmumu pieņemšanas procesā (14327/2015),

–  ņemot vērā triju prezidentvalstu 2015. gada 7. decembra deklarāciju, ko ir parakstījusi Nīderlande, Slovākija un Malta,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 3. marta darba dokumentu „Ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2014. gadā” (SWD(2015)0049),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 4. marta darba dokumentu „Ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2015. gadā” (SWD(2016)0054),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 3. decembra darba dokumentu „Stratēģiska iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–  ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā (2009)(12), 2011. gada 8. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2010(13), 2012. gada 13. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2011. gads(14) un 2015. gada 10. marta rezolūciju par 2013. gadā Eiropas Savienībā sasniegto progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā(15),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. novembra paziņojumu „Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana” (COM(2013)0833) un Parlamenta 2014. gada 6. februāra rezolūciju(16) par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu,

–  ņemot vērā Pamattiesību aģentūras (FRA) veiktā un 2013. gada maijā publicētā Eiropas Savienības lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (ES LGBT) apsekojuma rezultātus,

–  ņemot vērā FRA ziņojumu „Pret sievietēm vērsta vardarbība — ES mēroga apsekojums. Galvenie rezultāti”, kas publicēts 2014. gada martā,

–  ņemot vērā FRA ziņojumu „Interseksuāļu situācija pamattiesību jomā”, kas ir publicēts 2015. gada maijā,

–  ņemot vērā Līdztiesības veicināšanas struktūru Eiropas tīkla (EQUINET) ziņojumu „Sieviešu diskriminācijas, aizskaršanas un nevienlīdzības nepārtrauktā aktualitāte. To līdztiesības veicināšanas struktūru darbs, kas sniedz informāciju Eiropas Komisijas jaunās dzimumu līdztiesības stratēģijas izstrādes nolūkā”, kas publicēts 2015. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofond) ziņojumus „Dzimumu nodarbinātības atšķirības: problēmas un risinājumi” (2016. gads), „Sociālie partneri un dzimumu līdztiesība Eiropā” (2014. gads), „Darba gaitu izmaiņas Eiropā: EurWORK gada pārskats” (2014. un 2015. gads) un sesto Eiropas darba apstākļu pārskatu (EWCS) (2016. gads)

–  ņemot vērā 2016. gada 3. februāra rezolūciju par jaunu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģiju pēc 2015. gada(17) un 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada(18),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vardarbības pret sievietēm apkarošanu(19),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par iespēju radīšanu meitenēm Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību(20),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. marta rezolūciju par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES(21),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par mājsaimniecībās nodarbinātām sievietēm un aprūpētājām Eiropas Savienībā(22),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par nabadzību — dzimuma perspektīva(23),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi(24),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Nodarbinātības vienlīdzības direktīva), piemērošanu(25),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā(26),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību īstenošanu dzimumu līdztiesības aspektā(27),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 3. jūnija progresa ziņojumu par Barselonas mērķiem „Mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstība Eiropā ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”(28),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra ieteikumu „Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”(29),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2015. gada dzimumu līdztiesības indeksu un „Pekina+20: ceturtais pārskats par Pekinas Rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs” un citus EIGE ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas ekspertu tīkla 2016. gada janvāra pētījumu „Eiropas 2015. gada dzimumu līdztiesības tiesību salīdzinošā analīze”,

–  ņemot vērā secinājumus „Vīriešu un zēnu loma dzimumu līdztiesības sasniegšanā”, par kuriem vienošanās ir panākta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas (CWS) 2004. gada martā notikušajā 48. sesijā(30),

–  ņemot vērā dokumentu „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, ko pieņēma 2015. gada 25. septembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē, un šajā dokumentā iekļautos dzimumu līdztiesības, sieviešu tiesības un sieviešu iespēcinātības mērķus un uzstādījumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada aprīļa statistikas ziņojumu „Viena vecāka ģimene un nodarbinātība Eiropā”(31),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0046/2017),

A.  tā kā no EIGE 2015. gada dzimumu līdztiesības indeksa var secināt, ka ir notikuši tikai nelieli uzlabojumi — ES joprojām atrodas vien pusceļā uz dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, jo vispārējie rezultāti kopš 2005. gada ir pieauguši no 51,3 uz 52,9 no 100; tā kā ir nepieciešams straujāks uzlabojums, ja ES vēlas sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

B.  tā kā dažās ES dalībvalstīs pēdējos gados ir piedzīvots būtisks tādu pilsonisko un politisko kustību pieaugums, kurām sieviešu un vīriešu vienādu tiesību jautājums neliekas svarīgs un kuras pat apšauba vispārējās vajadzības pēc dzimumu līdztiesības rīcībpolitikas lietderību; tā kā šī pretreakcija uz dzimumu līdztiesību tiecas pastiprināt tradicionālās dzimtes lomas un apšaubīt dzimumu līdztiesības, sieviešu tiesību un LGBTI tiesību jomā jau gūtos un turpmākos panākumus;

C.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no pamattiesībām, kas iekļautas Līgumā par Eiropas Savienību un Pamattiesību hartā; tā kā Eiropas Savienības mērķis šajā jomā arī ietver vienlīdzīgu iespēju un attieksmes nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem un jebkādas uz dzimumu balstītas diskriminācijas apkarošanu;

D.  tā kā 2015. gadā sieviešu nodarbinātības īpatsvars sasniedza visaugstāko līmeni — 64,5 %, taču, tā kā tas joprojām ievērojami atpaliek no vīriešu nodarbinātības īpatsvara, kas ir 75,6 %; tā kā varbūtība, ka sievietes uzņemsies nepilna darba laika darbu un veiks to arī turpmāk — bieži vien negribot —, diemžēl ir četras reizes lielāka nekā vīriešu gadījumā; tā kā daudzi jaunieši joprojām dzīvo trūkumā, neskatoties uz to, ka viņiem ir darbs, jo īpaši Grieķijā, Spānijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Portugālē un Slovākijā;

E.  tā kā, ņemot vērā to, ka sieviešu bezdarba līmenis ir novērtēts nepietiekami, jo daudzas sievietes nav reģistrētas kā bezdarbnieces, īpaši tās, kas dzīvo lauku apvidos vai attālos reģionos, kā arī tās, kuras palīdz ģimenes uzņēmumā, un daudzas no tām, kuras veic tikai mājsaimniecības darbus un bērnu aprūpi; tā kā šāda situācija noved pie nevienādām iespējām saņemt publiskos pakalpojumus (pabalstus, pensiju, maternitātes atvaļinājumu, slimības atvaļinājumu, piekļuvi sociālajam nodrošinājumam u. c.);

F.  tā kā Eurofound ziņojumā par dzimumu atšķirībām nodarbinātības jomā tiek lēsts, ka no dzimuma atkarīgo nodarbinātības līmeņu atšķirība ES rada izmaksas aptuveni EUR 370 miljardu apmērā gadā, proti, 2,8 % no ES IKP(32);

G.  tā kā valstīs, kas cieš no ekonomiskās krīzes un budžeta samazinājuma, sievietes šīs parādības ietekmē nesamērīgi stipri, jo īpaši gados jaunas sievietes, vecāka gadagājuma sievietes, vientuļās mātes un sievietes, kuras, un tā kā šādā situācijā viņas ir nonākušas nabadzībā un ir sociāli marginalizētas, jo tiek aizvien vairāk izslēgtas no darba tirgus; tā kā publiskās aprūpes un veselības pakalpojumu samazinājumu dēļ atbildība par aprūpi no sabiedrības tiek nodota mājsaimniecībām, kas visvairāk skar tieši sievietes;

H.  tā kā nabadzības feminizācija Eiropas Savienībā joprojām ir aktuāla un tā kā ļoti augstais sieviešu bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības īpatsvars ir cieši saistīts ar budžeta samazināšanu sabiedrisko pakalpojumu jomā, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā, sociālajos pakalpojumos un labklājības pabalstos; tā kā šīs rīcībpolitikas dēļ pieaug nodarbinātības nestabilitāte, jo īpaši tādēļ, ka tā palielina nebrīvprātīga nepilna darba laika darba un pagaidu darba līgumu īpatsvaru;

I.  tā kā trīs ceturtdaļas mājsaimniecības ikdienas darbu un divas trešdaļas vecāku aprūpes uzdevumu 2015. gadā veica strādājošās sievietes, kurām tādēļ vairākumā gadījumu bija jānes dubults slogs; tā kā sievietes kopumā uzņemas lielāko daļu vecāku aprūpes uzdevumu un mājsaimniecības ikdienas darbus; tā kā tradicionālajiem uzskatiem par dzimtes lomām un dzimtiskajiem stereotipiem joprojām ir spēcīga ietekme uz pienākumu sadali starp sievietēm un vīriešiem ģimenē, darbavietā un sabiedrībā kopumā; tā kā šādam tradicionālam atbildības sadalījumam ir tendence nostiprināt esošo lietu kārtību, ierobežojot sieviešu nodarbinātības izredzes un personīgo izaugsmi un atvēlot viņām maz laika integrācijai sabiedrības un kopienas dzīvē vai ekonomiskai līdzdalībai; tā kā sieviešu ilgtermiņa ekonomiskās neatkarības priekšnoteikums ir „neapmaksātā darba”, piemēram, aprūpēšanas un mājsaimniecības uzdevumu, vienlīdzīga veikšana gan no sieviešu, gan no vīriešu puses;

J.  tā kā atsevišķi ar ģimeni saistīti atvaļinājumu veidi joprojām kalpo par kā sieviešu, tā vīriešu diskriminācijas un stigmatizācijas pamatu, neraugoties uz pastāvošo politikas satvaru un ES un dalībvalstu līmeņa tiesību aktiem, un tā kā šāda diskriminācija un stigmatizācija it īpaši skar sievietes, kuras, būdamas galvenās aprūpētājas, izmanto ar ģimeni saistītus atvaļinājumus;

K.  tā kā gandrīz vienā ceturtdaļā ES dalībvalstu nav pieņemti tiesību akti, kuros ir paredzēts paternitātes atvaļinājums, un tā kā virknē to valstu, kurās šādas normas ir pieņemtas, vīriešiem tiek atļauts šādu atvaļinājumu ņemt tikai vienu, divas vai vairākas dienas; tā kā astoņās dalībvalstīs bērna kopšanas atvaļinājums apmaksāts netiek un vidējais to bērna kopšanas atvaļinājuma skaits, ko izmanto tēvi, ir neliels, jo tikai 10 % tēvu izmanto vismaz vienu atvaļinājuma dienu un 97 % no bērna kopšanas atvaļinājuma, kas ir pieejams abiem vecākiem, izmanto sievietes; tā kā lielākas bērna kopšanas atvaļinājuma un paternitātes atvaļinājuma izmantošanas veicināšana ir būtiska no dzimumu līdztiesības nodrošināšanas viedokļa; tā kā Eurofound pētījumā(33) ir minēti uzskatāmi faktori, kuri ietekmē to, kā bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto tēvi, proti: atlīdzības līmenis, atvaļinājuma sistēmas pielāgojamība, informācijas pieejamība, bērnu aprūpes iestāžu pieejamība un elastība, kā arī bailes došanās atvaļinājumā dēļ tikt izslēgtam no darba tirgus;

L.  tā kā viens no sieviešu aktīvas iesaistīšanās darba tirgū priekšnoteikumiem ir kvalitatīvu un izmaksu ziņā pieejamu bērnu, vecāka gadagājuma radinieku un citu apgādībā esošo ģimenes locekļu aprūpes iestāžu un pakalpojumu piedāvājums; tā kā Barselonas mērķi ir izcils īstenas dzimumu līdztiesības sasniegšanas līdzeklis un tā kā visām dalībvalstīm ir jāķeras pie to pildīšanas, lai tos sasniegtu pēc iespējas ātrāk; tā kā nav pieejamas bērnu aprūpes augstvērtīgas iespējas iestādes un pakalpojumi par pieņemamām cenām, mātēm aizvien vairāk ir jāizvēlas starp nepilna darba laika darbu un atteikšanos no darba, lai aprūpētu savus bērnus, kas ietekmē ģimenes ienākumus un pensiju uzkrājumus;

M.  tā kā sieviešu un meiteņu apmācība un pamattiesības uz izglītību ir nozīmīgas Eiropas vērtības un ir uzskatāmas par sieviešu un meiteņu iespēju palielināšanas sociālajā, kultūras un profesionālajā kontekstā būtisku elementu, kā arī iespēju pilnībā izmantot visas pārējās sociālās, ekonomiskās, kultūras un politiskās tiesības būtisku elementu un līdz ar to — arī par preventīvu vardarbības pret sievietēm un meitenēm faktoru; tā kā bezmaksas un obligāta vispārējā izglītība ir sine qua non priekšnoteikums, lai visiem nodrošinātu vienādas iespējas, ņemot vērā, ka tai ir jābūt pieejamai visiem bērniem, nediskriminējot un neņemot vērā viņu dzīves vietas statusu; tā kā cīņa pret dzimumu nelīdztiesību sākas jau pirmsskolas vecumā un tās dēļ ir nepieciešama pastāvīga pedagoģiskā mācību programmu, izaugsmes mērķu un mācību vielas apguves rezultātu uzraudzība;

N.  tā kā dzimumu līdztiesība ir visu atsevišķo sabiedrības locekļu uzdevums un tās dēļ ir nepieciešama aktīva sieviešu un vīriešu līdzdarbība; tā kā iestādēm ir jāapņemas izstrādāt izglītības kampaņas, kuru mērķauditorija būtu vīrieši un jaunākās paaudzes, lai iesaistītu vīriešus un zēnus kā partnerus, pakāpeniski novēršot un izskaužot jebkāda veida ar dzimumu saistītu vardarbību un veicinot sieviešu izaugsmi vai iespēcinātību;

O.  tā kā, neskatoties uz to, ka sievietes vidēji iegūst augstāka līmeņa izglītību nekā vīrieši, ES vidējā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība 2014. gadā joprojām bija 16,1 %, taču šis rādītājs dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīgs;

P.  tā kā nodarbinātības jomā aizvien dominē horizontālā un vertikālā segregācija, kuru cita starpā izraisa tas, ka darbi, kurus uzskata par „sievišķīgiem”, ir mazāk prestiži nekā „vīrišķīgie” darbi, pastāvīgie stikla griesti, kas sievietēm liedz ieņemt augstākos un vislabāk apmaksātos amatus, un tas, ka pārāk liels sieviešu skaits strādā nepilna laika darbu, kas ir sliktāk apmaksāts nekā pilna laika darbs; tā kā, kaut arī sieviešu absolvenšu skaits ir tāds pats kā vīriešu absolventu skaits vai pat lielāks, dzimtisko stereotipu ietekme uz izglītību, apmācību un lēmumiem, kurus skolēni pieņem skolā, var ietekmēt izvēles, kuras viņi izdara visas viņu dzīves garumā, un līdz ar to tie atstāj ievērojamas sekas uz daba tirgu; tā kā stereotipi, kurus sabiedrība plaši iedveš attiecībā uz sieviešu nespēju apvienot bērnu audzināšanu ar pilna laika darbu, sievietes nostāda neizdevīgākā stāvoklī un var jaunas sievietes atturēt no augstākās izglītības ieguves vai ieguldījumu karjerā veikšanas;

Q.  tā kā Eurofound darba apstākļu apsekojumā pētītais apmaksātā un neapmaksātā darba laika kompleksais rādītājs liek domāt, ka kopumā sieviešu darba stundu skaits ir lielāks, kad tiek aprēķinātas apmaksātās un neapmaksātās stundas(34);

R.  tā kā nozarēs, kas attiecas uz, bet neaprobežojas ar precēm, pakalpojumiem vai lauksaimniecību, atšķiras vīriešu un sieviešu iespējas iegūt tādus ekonomiskos un finanšu resursus kā aktīvi, kapitāls, ražošanas resursi un kredīts;

S.  tā kā Eiropas Savienībā aizvien ir novērojama dzimumatšķirība pensiju jomā un 2014. gadā tā bija satriecoši liela — 40,2 %; tā kā šis rādītājs ir uzskatāms par ilgākā laikā uzkrāto tādu nelabvēlīgāko priekšnoteikumu rezultātu kā neiespējamība piekļūt daudziem finanšu resursiem, piemēram, nespēja saņemt pabalstus un pensijas, kas pienākas par pilna laika darbu un kurus daudzas sievietes nav tiesīgas saņemt, jo viņas pārsvarā strādā nepilna laika darbu vai arī darba tiesiskās attiecības pārtrauc aprūpes uzdevumu dēļ;

T.  tā kā dažas ES dalībvalstis joprojām piekopj nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmu nenošķiršanas praksi; tā kā sociālā nodrošinājuma tiesību nenošķiršana sievietes padara atkarīgas no viņu laulātajiem draugiem, jo viņām var piešķirt tikai tādas tiesības, kas izriet no viņu attiecībām ar vīriešiem;

U.  tā kā pēdējā desmitgadē kopējā to sieviešu daļa, kas darbojas dalībvalstu un federālos parlamentos, ir pieaugusi tikai par aptuveni 6 %, 2015. gadā sasniedzot 29 %;

V.  tā kā 2015. gadā no biržā kotēto lielāko publiskajā sarakstā iekļauto uzņēmumu prezidentiem sievietes bija tikai 6,5 % un 4,3 % no izpilddirektoriem;

W.  tā kā, neskatoties uz ES apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā, ES aģentūru valdēs ir novērojams liels dzimumu līdzsvara trūkums un pastāvīgas dzimumu segregācijas iezīmes, jo vidēji 71 % no valžu locekļiem ir vīrieši un tikai vienā no trim valdēm priekšsēdētāja ir sieviete, un no 42 ES aģentūru izpilddirektoriem tikai 6 ir sievietes;

X.  tā kā vairāk nekā pusi no noslepkavotajām sievietēm nogalināja tuvākais partneris, radinieks vai ģimenes loceklis(35); tā kā 33 % sieviešu Eiropas Savienībā ir cietušas no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības un 55 % ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, turklāt 32 % darba vietā; tā kā sievietes ir īpaši neaizsargātas pret seksuālu, fizisku un tiešsaistes vardarbību, kiberiebiedēšanu un izsekošanu;

Y.  tā kā vardarbība pret sievietēm ir viens no pasaulē izplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumu veidiem, kas ietekmē visus sabiedrības slāņus neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumu līmeņa, sociālā stāvokļa un izcelsmes vai dzīves vietas valsts un ir uzskatāms par nozīmīgu sieviešu un vīriešu līdztiesības šķērsli; tā kā sieviešu slepkavību parādība dalībvalstīs nemazinās;

Z.  tā kā sabiedriskā viedokļa aptaujas par attieksmi pret vardarbību, kas ir vērsta pret sievietēm, liecina par uztraucošu izplatītu tendenci vainot cietušo personu, kas varētu būt viena no patriarhāta izpausmēm; tā kā publiskās iestādes un citas iestādes šādu uzvedību bieži vien kategoriski nenosoda;

AA.  tā kā digitālie komunikācijas veidi ir veicinājuši pret sievietēm vērstas naida runas un draudu izplatību, ko pierāda tas, ka 18 % sieviešu Eiropā kopš pusaudžu vecuma ir cietušas no tā vai cita uzmākšanās tiešsaistē veida, un tas, ka Eiropā ir deviņi miljoni tiešsaistes vardarbības upuru; tā kā tiesu sistēma uz vardarbību, kas ir vērsta pret sievietēm tiešsaistē, reaģē kūtri; tā kā ļoti reti tiek ziņots par pārkāpējiem un naida kurinātājiem un viņu pārkāpumi tiek izmeklēti un viņi paši tiesāti un notiesāti arī ļoti reti;

AB.  tā kā 23 % sieviešu lesbiešu un 35 % transpersonu vismaz vienu reizi pēdējos piecos gados mājās vai citur (uz ielas, sabiedriskā transportā, darba vietā utt.) ir piedzīvojuši fiziskus vai seksuālus uzbrukumus vai ir saņēmuši vardarbības draudus.

AC.  tā kā Eiropas Savienībā veiktā aptaujā par LGBT tika konstatēts, ka sievietes lesbietes, biseksuāles un sievietes transpersonas saskaras ar augstu diskriminācijas varbūtība, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti; tā kā ar dzimumu saistīta diskriminācija pārklājas ar cita veida diskrimināciju, kuras pamatā ir rase un tautība, reliģija, invaliditāte, veselība, dzimtiskā identitāte, seksuālā orientācija un/vai sociāli ekonomiskie apstākļi;

AD.  tā kā patlaban pasliktinās tādu atsevišķu sieviešu grupu apstākļi, kas bieži vien saskaras ar daudzveidīgu grūtību un risku, un augsta līmeņa diskriminācijas kopīgo efektu;

AE.  tā kā ES savā teritorijā 2015. gadā piedzīvoja nepieredzētu bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu; tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja datiem sievietes un bērni veido lielāko šo bēgļu un patvēruma meklētāju daļu un tā kā ir saņemtas ziņas par tādas vardarbības un ļaunprātības, tostarp seksuālas vardarbības, gadījumiem, kas ir vērsta pret sievietēm bēglēm un bērniem bēgļiem un no kuras viņiem bija jācieš visa viņu ceļojuma laikā, tostarp pārpildītajos uzņemšanas centros Eiropas Savienībā;

AF.  tā kā sievietes un meitenes veido līdz 80 % no cilvēku tirdzniecības reģistrētajiem upuriem(36); tā kā upuru identificēšana joprojām ir problēma un tā kā aizvien ir jāpastiprina upuru atbalstīšana un aizsargāšana un, veicot jebkādus cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus, ir jāņem vērā dzimumjutīgi aspekti;

AG.  tā kā viens no galvenajiem cilvēku tirdzniecības iemesliem ir seksuālā izmantošana un tā kā sievietes, kas kļūst par tās upurēm, ir spiestas dzīvot ieslodzījuma un tirānijas apstākļos, katru dienu ciešot no vardarbības, kas pēc sava rakstura ir gan fiziska, gan psiholoģiska;

AH.  tā kā seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības ir pamattiesības un ir uzskatāmas par būtisku dzimumu līdztiesības un pašnoteikšanās elementu un tā kā tās būtu jāiekļauj ES veselības stratēģijā;

AI.  tā kā sieviešu veselību nedrīkst apdraudēt nekad, pamatojoties uz sirdsapziņas diktētiem iebildumiem vai personīgiem uzskatiem;

AJ.  tā kā ir konstatēts, ka ES dzimumu līdztiesības tiesību piemērošana dalībvalstīs rada īpašas problēmas, kas ir saistītas ar attiecīgo direktīvu transponēšanu un piemērošanu, piemēram, būtiskiem trūkumiem tiesību aktos un to nesaskanīgu piemērošanu no dalībvalstu tiesu puses, un arī, kas nav mazsvarīgi, ar vispārēju izpratnes trūkumu par līdztiesības principiem un tiesībām(37);

AK.  tā kā virknē dalībvalstu, piemēram, nav pareizi īstenotas ES dzimumu līdztiesības direktīvas, jo šīs dalībvalstis neaizsargā transpersonas pret diskrimināciju piekļuves nodarbinātībai un precēm, un pakalpojumiem jomās;

AL.  tā kā dzimumu līdztiesības institucionālie mehānismi bieži vien dalībvalstu pārvaldes struktūrās tiek marginalizēti, tiek saskaldīti un sadalīti dažādās politikas jomās, to darbību traucē sarežģītās un aizvien plašākās pilnvaras, tiem trūkst pienācīgi kvalificētu darbinieku, apmācības, datu un pietiekamu resursu un tā kā tie nesaņem gana lielu atbalstu no politiskās vadības puses(38);

AM.  tā kā visaptverošu, uzticamu, dzimumu griezumā sadalītu datu trūkums joprojām rada pārpratumus un kropļo dzimumu līdztiesības situācijas attēlojumu, jo sevišķi no tādas vardarbības viedokļa, kas ir vērsta pret sievietēm un kas ir saistīta ar dzimumu; tā kā, iegūstot šādus datus, ne tikai būtu jāvar sniegt precīzu situācijas ainu, bet arī jāpievērš uzmanība visakūtākajiem jautājumiem;

AN.  tā kā sociālajiem partneriem ir vissvarīgākā funkcija līdztiesības mērķu sasniegšanā, jo tiem ir izšķiroša nozīme darba tirgus un sociālo apstākļu veidošanā, iesaistoties politiskas izstrādē un koplīgumu sarunu risināšanā dažādos līmeņos, kaut arī ir skaidrs, ka īpašā loma, kāda tiem ir dažādās valstīs un industriālo attiecību sistēmās, lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu tradīcijām un organizatoriskās jaudas(39);

AO.  tā kā no 2016. gada Eirobarometra aptaujām var secināt, ka 55 % eiropiešu gribētu, lai ES vairāk rīkotos vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm jomā; tā kā Komisijas pienākumu nodrošināt dzimumu līdztiesību saskaņā ar Līgumiem aptaujas neietekmē,

1.  ir dziļi nobažījies, ka, spriežot pēc EIGE 20105. gada dzimumu līdztiesības indeksa, ES joprojām atrodas pusceļā uz dzimumu līdztiesības sasniegšanu; dziļi nožēlo to, ka dzimumu līdztiesības un dzimumu diskriminācijas apkarošanas statuss un profils liecina par to nozīmes mazināšanos, jo tās kā politiski mērķi ir atstātas novārtā un ir kritusies to kā politiskās jomas vērtība, it īpaši ņemot vērā visā Eiropā novērojamo negatīvo pretreakciju uz sieviešu, LGBTI un seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām, un uzskata par nepieciešamu apsvērt šīs parādības iemeslus un pārskatīt šā brīža stratēģijas, instrumentus un pieejas, kuras popularizē dzimumu līdztiesības jomā;

2.  norāda uz to, ka ES saskaņā ar LES ir pienākums apkarot sociālo atstumtību un diskrimināciju un ka Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir nostiprināta ES apņemšanās izskaust nelīdztiesību un sekmēt vīriešu un sieviešu līdztiesību; uzsver, ka dzimumu līdztiesības princips ir saderīgs ar tādu tiesību aktu atstāšanu spēkā vai pieņemšanu, kuros ir paredzētas konkrētas nepietiekami pārstāvētā dzimuma priekšrocības, kā tas ir noteikts Pamattiesību hartas 23. pantā;

3.  aicina Komisiju dzimumu līdztiesības aspektu integrēt budžetos, politikas veidošanā un ES tiesību aktu un programmu īstenošanā un veikt ietekmes uz dzimumu novērtējumu katru reizi, kad tiek veidota kāda jauna politika, ar kuru ir jāpalīdz nodrošināt saskanīgāku un vairāk uz faktiem balstītu ES politikas reakciju uz dzimumu līdztiesības problēmām; aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus dalībvalstu līmenī;

4.  prasa, lai Komisija labāk novērtētu publisko tēriņu samazinājumu šā brīža nelabvēlīgo ietekmi uz sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību dalībvalstīs un veikt pasākumus, lai šo samazinājumu ietekmi novērstu un izbeigtu;

5.  pauž nožēlu par to, ka stratēģijā „Eiropa 2020” nav integrēts dzimumu līdztiesības aspekts, un prasa tajā iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, kurai risinātu sieviešu nabadzības strukturālos cēloņus, jo īpaši Eiropas pusgada ietvaros formulējot konkrētai valstij domātus ieteikumus, un pieprasa gada izaugsmes pārskatā iekļaut konkrētus politiskus orientierus par dzimumu nelīdztiesības samazināšanu;

6.  norāda uz savstarpējo saistību starp diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu dēļ un uz vairākiemeslu diskriminācijas nesamērīgi lielo ietekmi uz sievietēm; uzsver, ka steidzami jānovērš sieviešu nabadzība, jo īpaši vecāka gadagājuma sieviešu, vientuļo māšu, sieviešu, kas cietušas no vardarbības dzimuma dēļ, sieviešu ar invaliditāti, sieviešu migranšu, bēgļu un patvēruma meklētāju un pie minoritātēm piederošu sieviešu nabadzība; mudina dalībvalstis sadarboties ar reģionālām un vietējām pašvaldībām, tiesībaizsardzības iestādēm, dalībvalstu līdztiesības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām nolūkā pastiprināti uzraudzīt savstarpējo saistību starp diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu dēļ un īstenot efektīvākas iekļaušanas stratēģijas, efektīvi izmantojot sociālās politikas resursus, cita starpā, kas nav mazsvarīgi, arī Eiropas Sociālo fondu un strukturālos fondus;

7.  atbalsta Padomes prasījumu Komisijai izstrādāt jaunas iniciatīvas par dzimumu līdztiesības stratēģiju laikposmam 2016.–2020. gads, kurā būtu iekļautas arī transpersonas un interseksuāļi, un palielināt Komisijas stratēģiskās iesaistes dzimumu līdztiesības jomā statusu, kam būtu jānotiek ciešā kopsakarā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt rīcībpolitiku un palielināt investīcijas, ar kurām atbalsta sieviešu nodarbinātību augstvērtīgās darbvietās visās nozarēs, un veikt pasākumus, ar kuriem apkaro nestabilās darba formas;

9.  mudina dalībvalstis veicināt iniciatīvas, pasākumus un darbības, ar kurām sniedz palīdzību un konsultācijas sievietēm, kas ir nolēmušas kļūt par uzņēmējām;

10.  aicina Komisiju dzimumu līdztiesības perspektīvu risināt kopā ar makroekonomikas rīcībpolitiku un noteikt obligātus novatoriskus pasākumus, ar kuriem līdzsvaro abu dzimumu darba iespējas un aprūpes atbildību;

11.  norāda, ka sieviešu un vīriešu vienlīdzīga dalība darba tirgū un labāks un taisnīgāks sieviešu atalgojums ne tikai palielinātu sieviešu ekonomisko neatkarību, bet arī ievērojami spēcinātu ES ekonomisko potenciālu, vienlaikus stiprinot tās taisnīgo un iekļaujošo raksturu; norāda, ka saskaņā ar ESAO prognozēm kopējā līdzdalības rādītāju konverģence līdz 2030. gadam varētu radīt 12,4 % IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt, kas aizvien vairāk strādā zemu atalgotu darbu un tiek diskriminēti, kā arī pieņemt rīcībpolitiku un veikt pasākumus, ar kuriem identificē kolektīvu naidīgumu darba vietā, tostarp uzmākšanos darbiniecēm grūtniecēm vai jebkādu nelabvēlīgāku attieksmi, ko piedzīvo pēc atgriešanās no maternitātes atvaļinājuma vai meklējot darbu, kā arī rīcībpolitiku un pasākumus, ar kuriem aizsargā pret minētajām parādībām, sniedz informāciju par tām un tās novērš; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt datus par vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirībām, datus iedalot gan vienkārši pēc dzimuma, gan pēc tā, vai darba ņēmējs ir tēvs vai māte;

13.  uzsver, ka izglītība ir svarīgs līdzeklis, ar ko dot sievietēm iespējas pilnībā piedalīties sociālajā un ekonomiskajā attīstībā; uzsver, ka mūžizglītības pasākumiem ir sevišķi svarīga nozīme, lai nodrošinātu sievietēm prasmes, kas var palīdzēt viņām atgriezties darba tirgū vai atrast labāku darbu, gūt lielākus ienākumus un uzlabot darba apstākļus; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, ar kurām piedāvā palīdzību sievietēm paredzētu profesionālo izglītības programmu īstenošanā, viņas iedrošina iegūt augstāko izglītību zinātnes, tehnoloģiju un IT jomā, izstrādā izglītības speciālistiem domātas apmācības programmas par dzimumu līdztiesību un novērš stereotipu invāziju mācību programmās un pedagoģiskajos materiālos; aicina universitātes un pētniecības institūtus pieņemt dzimumu līdztiesības rīcībpolitiku, ievērojot EIGE izstrādātās pamatnostādnes, sadarbībā ar Komisiju (GEAR instruments — Dzimumu līdztiesība akadēmiskajās un zinātniskajās aprindās);

14.  aicina dalībvalstis risināt to izglītības sistēmās visos līmeņos pastāvošos dzimumu nelīdztiesības, seksisma un dzimtisko stereotipu jautājumus un nodrošināt to, ka to izglītības sistēmu mērķi ietver izglītību par pamattiesību un brīvības ievērošanu un par sieviešu un vīriešu līdztiesību un iespēju vienlīdzību un ka viņu kvalitātes principi satur tādu šķēršļu novēršanu, kas traucē iedibināt patiesu sieviešu un vīriešu līdztiesību, un pilnīgu viņu vienlīdzības veicināšanu;

15.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt vērienīgu un visaptverošu normatīvo un nenormatīvo aktu kopumu par privātās dzīves un darba līdzsvaru, kas būtu iekļauts Komisijas darba programmā 2017. gadam, ņemot vērā izziņoto Eiropas sociālo tiesību pīlāru un iekļaujot spēkā esošo Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu Direktīvas 92/85/EEK un Bērna kopšanas atvaļinājuma direktīvas 2010/18/ES pārskatīšanu, kā arī iesniegt direktīvu priekšlikumus par paternitātes atvaļinājumu un aprūpētāja atvaļinājumu, mudinot visu darba ņēmēju kategoriju vīriešus un sievietes vienādā mērā izmantot atvaļinājuma iespējas;

16.  ar gandarījumu norāda, ka 2014. un 2015. gadā virkne dalībvalstu ieviesa izmaiņas savā politikā un/vai tiesību aktos par bērna kopšanas atvaļinājumu, paredzot tiesību uz šo atvaļinājumu strikti personisko raksturu, paternitātes atvaļinājuma obligātumu, ilgāku paternitātes atvaļinājumu un/vai priekšrocības, ja vecāki šo atvaļinājumu ņem kopīgi jeb to ņem vienādā mērā, tādējādi stiprinot savas kā vecāku tiesības, nodrošinot lielāku sieviešu un vīriešu līdztiesības pakāpi un aprūpes un mājsaimniecības pienākumu piemērotāku sadali un palielinot sieviešu iespējas pilnībā piedalīties darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, ar kuriem vīriešus mudina vienādā mērā uzņemties mājsaimniecības pienākumus un bērnu un citu apgādībā esošu personu aprūpes darbu;

17.  aicina Eurofound turpināt nodarbinātības kvalitātes un darba dzīves uzraudzības darbības, veicot savu Eiropas darba apstākļu apsekojumu, kura pamatā ir tā darbvietas kvalitātes koncepcija, kas aptver ienākumus, izredzes, darba laika kvalitāti, prasmju izmantošanu un rīcības brīvību, sociālo vidi, fizisko risku un darba slodzi; papildus tam aicina Eurofound pilnveidot savus pētījumus par minēto rīcībpolitiku, sociālo partneru nolīgumiem un to uzņēmumu paņēmieniem, kas atbalsta labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī pilnveidot pētījumus par to, kā divu darba ņēmēju mājsaimniecības pārvalda savu darba laiku sistēmu un kā vislabāk viņiem palīdzēt;

18.  aicina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, īstenojot sociālā taisnīguma politiku, pakāpeniski ieviest tiesību individualizāciju, jo īpaši attiecībā uz nodokļu sistēmām, lai novērstu finansiālus stimulus mazāk pelnošam laulātajam draugam nestrādāt vai strādāt nepilnu laiku;

19.  uzteic dalībvalstis, kuras ir sasniegušas abus Barselonas mērķus; mudina Portugāli, Nīderlandi, Luksemburgu, Somiju, Itāliju, Maltu un Igauniju sasniegt otro mērķi un aicina Poliju, Horvātiju un Rumāniju, kurās abi mērķi vēl ne tuvu nav sasniegti, pielikt lielākus pūliņus formālas bērna aprūpes nodrošināšanā, lai dotu ieguldījumu darba ņēmēju labākas privātās un profesionālās dzīves līdzsvara rašanā; norāda, ka saskaņā ar šā brīža atklājumiem nevar nesecināt, ka, ieguldot bērnu un vecāka gadagājuma personu aprūpē, sieviešu iekļaušanās pilna darba laika darbaspēkā uzlabosies un viņas varēs labāk integrēties kā vietēja mēroga norisēs, tā sociālajā dzīvē;

20.  vēlreiz aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie bērnu garantijas izveides, kas nodrošinātu, ka ikvienam Eiropas bērnam, kuram draud ieslīgšana nabadzībā, ir pieejama bezmaksas veselības aprūpe, bezmaksas izglītība, bezmaksas aprūpe, pieņemams mājoklis un pienācīgs uzturs; uzsver, ka šādā politikā ir jāskata sieviešu un meiteņu stāvoklis, it īpaši neaizsargātās un marginalizētās kopienās; norāda, ka Jaunatnes garantijas iniciatīvā ir jāiekļauj dzimumperspektīva;

21.  nožēlo to, ka joprojām nav novērsta vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirība, un mudina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus steidzami rīkoties, lai šo atšķirību likvidētu;

22.  izsaka piezīmi, ka pirmais solis vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanā ir samaksas līmeņu pārredzamības nodrošināšana un ar aizgrābtību atzīmē to, ka virkne uzņēmumu jau ir iedibinājuši savu vīriešu un sieviešu dzimuma darbinieku samaksas atšķirību analizēšanas un publicēšanas praksi; aicina visus darba devējus un arodbiedrības izstrādāt un īstenot funkcionālus un īpašus darba novērtējuma līdzekļus, ar kuriem palīdz noteikt vienādu samaksu par vienādu darbu un vienādas vērtības darbu; papildus tam aicina dalībvalstis veikt regulāru atalgojuma un algas apzināšanu, datus publicēt un uzņēmumiem lūgt ieviest iekšējus vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības atklāšanas mehānismus;

23.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija principu, ka par vienādu vai vienlīdz vērtīgu darbu pienākas vienāda darba samaksa, uzskata par vienu no galvenajām rīcības sfērām; un šajā sakarībā prasa pārstrādāt 2006. gada Vienādas attieksmes direktīvu;

24.  nosoda to, ka vairāk nekā pusē dalībvalstu ir palielinājusies vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība; mudina Kipru, Vāciju un Nīderlandi samazināt vīriešu un sieviešu pensiju atšķirību, kas sasniedz gandrīz 50 %; aicina Maltu, Spāniju, Beļģiju, Īriju, Grieķiju, Itāliju un Austriju samazināt vīriešu un sieviešu atšķirību attiecībā uz pensiju saņemošajām personām, jo no 11 % līdz 36 % sieviešu šajās valstīs nesaņem nekādu pensiju;

25.  apsveic Zviedrijas valdību par to, ka tā ir panākusi dzimumu pārstāvības paritāti, un Slovēniju un Franciju, kuras šo paritāti ir gandrīz sasniegušas, un mudina Ungāriju, Slovākiju un Grieķiju, kas ir izveidojušas valdības, kurās sieviešu nav vispār(40), nodrošināt to, ka sievietes ir pietiekami pārstāvētas visos politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas līmeņos; aicina dalībvalstis nodrošināt dzimumu paritāti savu valdību, publisko iestāžu un struktūru augsta ranga amatos un vēlēšanu sarakstos, lai panāktu vienādu pārstāvību vietējo pašvaldību domēs un reģionālajos un dalībvalstu parlamentos, kā arī Eiropas Parlamentā; uzsver, ka, veicot dažādus pētījumus, ir secināts, ka atbilstoši likumdošanas pasākumi varētu izraisīt ātras dzimumu līdzsvara izmaiņas politikas sfērā; piekrīt Komisijas viedoklim, ka, ja mēs vēlamies, lai kvotas būtu efektīvas, papildus tām ir jāpieņem regulējums, kas reglamentētu kandidātu sarakstu secību, un pienācīgas sankcijas gadījumos, ja šis regulējums tiktu pārkāpts;

26.  uzsver, ka sieviešu acīmredzami nepietiekamā pārstāvība vēlētos un ieceltos politiskos amatos ES un dalībvalstu līmenī ir uzskatāma par demokrātijas deficītu, kas grauj lēmumu pieņemšanas leģitimitāti gan ES, gan dalībvalstu līmenī;

27.  prasa arī ES iestādēm darīt visu, kas ir to spēkos, lai garantētu dzimumu līdztiesību komisāru kolēģijā un visu ES iestāžu, aģentūru, institūtu un struktūru augsta ranga amatos;

28.  ar bažām aizrāda, ka 2015. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu lielākā daļa valstu attiecībā uz sieviešu pārstāvību lielo biržā kotēto uzņēmumu valdēs joprojām atradās zem ES vidējā līmeņa; tomēr atzinīgi vērtē to, ka vispārējā ievirze ir progresīva, jo īpaši Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā un Dānijā;

29.  atkārtoti aicina Padomi kā svarīgu soli, cenšoties panākt vienādu pārstāvību publiskajā un privātajā sfērā, ātri pieņemt direktīvu, kas reglamentētu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām dzimumu līdzsvaru (Direktīva par sieviešu pārstāvību valdēs); norāda, ka viskonkrētākie panākumi ir gūti (no 11,9 % 2010. gadā uz 22,7 % 2015. gadā) dalībvalstīs, kurās ir pieņemtas saistošas kvotas par valdēm(41);

30.  pauž nožēlu par to, ka tikai vienai dalībvalstij ir izdevies sasniegt dzimumu paritāti augstos augstākās izglītības iestāžu amatos, savukārt atzinīgi vērtē to, ka sieviešu pārstāvība šajos amatos kopumā ir uzlabojusies;

31.  mudina dalībvalstis novērst visu veidu vardarbību pret sievietēm un ar dzimumu saistītu vardarbību un reaģēt uz to, un īstenot papildu novēršanas stratēģijas, plaši pieejamus padarīt specializētus atbalsta un aizsardzības pakalpojumus, lai visas cietušās personas varētu tos izmantot, un, ziņojot par Cietušo personu tiesību direktīvas īstenošanu 2017. gadā, īpašu uzmanību pievērst tikai ar dzimumu saistītiem cietušo personu tiesību aspektiem, tostarp, ja tie ir saistīti ar cietušās personas dzimtisko identitāti un dzimtisko izpausmi; aicina Padomi aktivizēt pārejas klauzulu, vienbalsīgi pieņemot lēmumu, ar kuru ar dzimumu saistītu vardarbību pieskaitītu to noziegumu klāstam, kuri ir uzskaitīti LESD 83. panta 1. punktā; aicina Komisiju izveidot Eiropas aizsardzības rīkojumu Eiropas reģistru, kas papildinātu ES regulējumu cietušo personu aizsardzības jomā;

32.  vēlreiz stingri norāda, ka ar dzimumu saistītas vardarbības un diskriminācijas formas, tostarp, bet ne tikai izvarošana un seksuāla vardarbība, seksuāla uzmākšanās, sieviešu ģenitāliju kropļošana, sarunātas laulības un vardarbība ģimenē, rupji pārkāpj cilvēka cieņu; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot kategoriskas neiecietības rīcībpolitiku attiecībā uz visa veida vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē, par kuru cietušās personas nevēlas ziņot, jo vardarbīgi ir bijuši partneri un viņu pašu ģimenes locekļi; mudina dalībvalstis pievērst sabiedrības uzmanību to sieviešu ar invaliditāti stāvoklim, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē un kuras nereti nespēj šādas vardarbīgas attiecības pārtraukt;

33.  atzinīgi vērtē dalībvalstu virzību ceļā uz Stambulas konvencijas parakstīšanu, kas ir pirmais juridiski saistošais instruments vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai starptautiskā līmenī. un mudina 14 dalībvalstis, kas to vēl nav ratificējušas, to izdarīt nekavējoties; atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada marta priekšlikumu par ES pievienošanos Stambulas konvencijai; aicina Padomi un Komisiju pasteidzināt sarunas par Stambulas konvencijas parakstīšanu un noslēgšanu un atbalsta plašu pievienošanos tai bez nosacījumiem; papildus tam aicina Komisiju iekļaut dzimumvardarbības definīciju saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES normām un pēc iespējas ātrāk iesniegt visaptverošu Eiropas dzimumvardarbības novēršanas un apkarošanas stratēģiju, kurā būtu jāiekļauj saistošs tiesību akts;

34.  uzteic Eurostat un dalībvalstu tiesu un policijas iestāžu piekopto datu apmaiņas sadarbības praksi, ar kuras palīdzību ceļ dienasgaismā nosodāmo ar dzimumu saistītas vardarbības parādību, kas ir novērojama Eiropas Savienībā, un aicina tās šo praksi īstenot nepārtraukti, sadarbībā ar EIGE uzraugot katru gadu pret sievietēm izdarīto noziedzīgo nodarījumu biežumu;

35.  uzsver stereotipu ciešo saikni ar ievērojami pieaugošo uzmākšanās sievietēm un seksisma gadījumu skaitu internetā un sociālajos medijos, kas arī rada jaunas vardarbības formas pret sievietēm un meitenēm, piemēram, kiberiebiedēšanu, kiberuzmākšanos, pazemojošu attēlu izmantošanu tiešsaistē un privātu attēlu un videomateriālu izplatīšanu sociālajos medijos, neprasot iesaistīto cilvēku atļauju; uzsver nepieciešamību šīs parādības apkarot jau no agrīna vecuma; uzsver, ka šādas situācijas var izraisīt aizsardzības nesniegšana no publisko iestāžu un citu iestāžu puses, ņemot vērā, ka tām ir jārada no dzimuma viedokļa neitrāla vide un jānosoda seksisms;

36.  mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest visus tiesiskos un juridiskos pasākumus, lai apkarotu vardarbības pret sievietēm tiešsaistē parādību; jo īpaši prasa, lai ES un dalībvalstis apvienotu spēkus, īstenojot visaptverošu Eiropas stratēģiju, ar kuru novērstu un apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību, nolūkā radīt regulējumu, kurā kā noziedzīgi nodarījumi tiktu atzītas jaunās tiešsaistē īstenotās vardarbības formas, un no tiešsaistes vardarbības cietušām sievietēm un meitenēm nodrošināt psiholoģisko atbalstu; prasa veikt ES kiberdrošības stratēģijas un Eiropas Kibernoziedzībascentra (Eiropols) ietekmes uz dzimumu novērtējumu, lai šos jautājumus ņemtu vērā un pēc dzimumu perspektīvas vadītos šā centrā darbā;

37.  vēlreiz aicina Komisiju izveidot Eiropas centru ar dzimumu saistītas vardarbības uzraudzībai (līdzīgu pašreizējam Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam), kuru vadītu Eiropas koordinators vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanas jomā;

38.  aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut pasākumus, ar kuriem aizsargā sievietes un LGBTI pret aizskaršanu darba vietā; aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo ES pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(42), lai tajā iekļautu seksismu, aizsprieduma noziegumu un naida kurināšanu seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes un dzimuma pazīmju dēļ;

39.  nosoda to, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu zīdaiņiem interseksuāļiem joprojām tiek veiktas dzimuma normalizācijas ķirurģiskās operācijas, kaut arī no medicīniskā viedokļa tās vajadzīgas nav; mudina dalībvalstis šādu ārstēšanas veidu nepieļaut, ja nav saņemta attiecīgo personu piekrišana, kas ir sniegta patstāvīgi un balstoties uz informāciju;

40.  norāda, ka Maltā un Grieķijā interseksuāļus aizsargā pret diskrimināciju pēc dzimuma pazīmēm; aicina dalībvalstis, ieviešot ES dzimumu līdztiesības direktīvas, dzimumu līdztiesības tiesību aktos iekļaut tādus pamatus kā dzimtiskā identitāte un dzimuma pazīmes;

41.  uzsver, ka dzimtiskotas vardarbības un diskriminācijas veidi, tostarp, bet ne tikai izvarošana un seksuāla vardarbība, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu laulības, vardarbība ģimenē, tā sauktie goda aizstāvības noziegumi un valsts atbalstīta dzimumu diskriminācija, ir uzskatāmi par vajāšanu un būtu jāuzskata par pietiekamu pamatu, lai Eiropas Savienībā lūgtu piešķirt patvērumu; atbalsta drošas un legālas ieceļošanas Eiropas Savienībā veidus; atgādina, ka sievietes un meitenes ir jo īpaši neaizsargātas pret izmantošanu no cilvēku tirgotāju puses;

42.  atkārtoti aicina dalībvalstis nekavējoties izbeigt bērnu, grūtnieču un bērnus aprūpējošu sieviešu un izvarošanu, seksuālo vardarbību un cilvēku tirdzniecību pārdzīvojušo personu aizturēšanu un nodrošināt pienācīga tāda psiholoģiskā un medicīniskā atbalsta pieejamību, kuru sniegtu kvalificēti speciālisti, kas ņem vērā dzimumu aspektu, piemēram, psihologi, sociālie darbinieki, aprūpes sniedzēji un ārsti, kas ir pienācīgi apmācīti, kā rīkoties šādos ārkārtas gadījumos; atgādina, ka visos migrācijas posmos būtu savlaicīgi jāsniedz atbalsts bēgļiem, kas ir cietuši no vardarbības, kuras pamatā ir dzimums vai (šķietama) seksuālā orientācija vai dzimtiskā identitāte, tostarp viņi būtu nekavējoties jāpārvieto, ja viņu drošību garantēt nav iespējams, patvēruma procedūras laikā veicot vardarbības novēršanas pasākumus, būtu jāsniedz kvalitatīvs garīgās veselības atbalsts un nekavējoties jāatzīst dzimtiskā identitāte;

43.  atkārtoti pauž uzskatu, ka, īstenojot ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas tiesību aktus, ir nemitīgi jāuzrauga tās cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas dzimumu dimensija, kas tagad ir kļuvusi par vienu no organizētās noziedzības visienesīgākajām darbības jomām, un atkārto Komisijai adresēto aicinājumu to uzraudzīt arī turpmāk, tai novērtējot to, kā dalībvalstis šo direktīvu ievēro un īsteno, vienlaikus nodrošinot to, lai tiktu izpildīti direktīvā reglamentētie ziņošanas pienākumi un grafiks;

44.  aicina Komisiju piedāvāt gan finansiālu, gan loģistisku atbalstu dalībvalstīm, kas ir iesaistītas cilvēku tirdzniecības apkarošanā, jo īpaši Itālijai un Grieķijai, kuras, ņemot vērā šā brīža migrantu krīzes sekas, ir kļuvušas par šīs ārkārtas situācijas galvenajām novērsējām;

45.  prasa dalībvalstu un ES līmenī pielikt lielākus pūliņus, apkarojot stereotipu noturību un ar dzimumu saistītu diskrimināciju ar tādu izpratnes veidošanas kampaņu palīdzību, kurās galvenā vērība ir pievērsta sieviešu un meiteņu un vīriešu un zēnu nestereotipiskai atspoguļošanai un kas būtu paredzētas visiem sabiedrības slāņiem; aicina dalībvalstis īstenot pozitīvas iniciatīvas, piemēram, stratēģijas, saskaņā ar kurām sievietes iedrošina izvēlēties karjeras un profesijas, kurās sievietes ir pārstāvētas nepietiekami, un vīriešus mudina uzņemties ģimenes un mājsaimniecības darbu taisnīgu daļu vai palielina vīriešu izpratni par to, kā vardarbība, tostarp cilvēku tirdzniecība komerciālas seksuālās izmantošanas nolūkā, piespiedu laulības un piespiedu darbaspēks, kaitē sievietēm, vīriešiem un bērniem un grauj dzimumu līdztiesību, kā arī ar informācijas kampaņu palīdzību veic pasākumus, ar kuriem samazina pieprasījumu pēc cilvēku tirgotāju piedāvātām sievietēm un bērniem;

46.  atkārto, ka sievietēm ir pašām jāpārzina sava seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības; aicina visas dalībvalstis nodrošināt sieviešu momentānu piekļuvi ģimenes plānošanai un reproduktīvās un seksuālās veselības pakalpojumu pilnu klāstu, tostarp kontraceptīvos līdzekļus un drošus un likumīgus abortus; aicina dalībvalstis un Komisiju veikt sabiedrības uzmanības pievēršanas pasākumus, lai panāktu vīriešu un sieviešu pilnīgu izpratni par viņu tiesībām un pienākumiem attiecībā uz seksuāliem un reproduktīviem jautājumiem;

47.  uzsver tendenci, kas vēršas plašumā, pārmērīgi izmantot uz sirdsapziņu balstītu iebildumu klauzulas, kā rezultātā tiek traucēta piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai uz sirdsapziņu balstītu iebildumu klauzula neliegtu pacientiem iespēju saņemt likumīgu ārstniecisko veselības aprūpi;

48.  uzskata, ka aizliegums izmantot no dzīvības viedokļa svarīgus seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, tostarp iespēju veikt drošus abortus, ir uzskatāms par pamata cilvēktiesību pārkāpumu;

49.  uzsver, ka liela nozīme ir aktīvai novēršanas, izglītošanas un informēšanas politikai, kuras mērķauditorija ir pusaudži, jaunieši un pieaugušie, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāju seksuālā un reproduktīvā veselība ir laba, un novērstu saslimšanu ar seksuāli transmisīvajām slimībām un nevēlamu grūtniecību;

50.  mudina dalībvalstu kompetentās iestādes veicināt dzimumu līdztiesību gan savās vispusīgajās dzimumaudzināšanas programmās un izglītošanas par savstarpējām attiecībām programmās, tostarp paredzot meiteņu un zēnu iepazīstināšanu ar attiecībām, kas balstītas uz piekrišanu, cieņu un savstarpīgumu, gan arī sporta un atpūtas pasākumos, kur dzimtiskie stereotipi un ar dzimumiem saistītie priekšstati var ietekmēt meiteņu un zēnu pašuztveri, veselību, prasmju apgūšanu, intelektuālo attīstību, sociālo integrāciju un identitātes veidošanos;

51.  uzsver to, cik svarīgi ir vīriešus mudināt pilnībā piedalīties visos pasākumos, ar kuriem cenšas nodrošināt dzimumu līdztiesību, un noskaidrot visas vides, kurās var uzrunāt lielu skaitu vīriešu, jo īpaši iestādēs, nozarēs un apvienībās, kurās dominē vīrieši, pievērst vīriešu uzmanību viņu funkcijām un pienākumiem dzimumu līdztiesības veicināšanā un atbalstīt principu par vīriešu un sieviešu kopīgām tiesībām un atbildību darba vietā, šaurākā cilvēku lokā, privātā sfērā un plašākās nacionālās un starptautiskās kopienās;

52.  aicina dalībvalstis uzraudzīt gadījumus, kad mediju un reklāmas nozare popularizē sieviešu seksualizāciju un pārvēršanu par precēm un bieži vien attēlo sieviešu jaunības, skaistuma un seksuālās pievilcības stereotipus kā sociālo panākumu modeli; aicina Komisiju juridiski vērsties pret Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārkāpumiem no dalībvalstu puses un sekmēt labu praksi publiskos un privātos mediju uzņēmumos, paredzot pamudinājumus; mudina medijus un reklāmas nozari ievērot sieviešu cieņu un nodrošināt, ka viņas atspoguļo bez stereotipiem un diskriminācijas saskaņā ar dažādību, kāda pastāv sieviešu vidū; papildus tam aicina medijus un reklāmas nozari pievērst uzmanību veselīgam dzīves veidam, dažādiem ģimenes modeļiem un dzīves veidiem;

53.  atgādina par saistībām, kuras ES uzņēmās ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena) 2013. un 2015. gada rīcības plānos par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, un pauž bažas pa to, ka netiek īstenota šo plānu 7. nodaļa par dzimumu līdztiesības sekmēšanu; aicina dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu sadarboties un piešķirt ekonomiskos un institucionālos resursus, ar kuriem nodrošina ieteikumu par tās dzimumu līdztiesības sekmēšanas izpildi, par kuru ir panākta vienošanās minētajos rīcības plānos, jo īpaši attiecībā uz visa veida vardarbības izskaušanu, kā tas ir paredzēts Belenas do Paras konvencijā, Stambulas konvencijā un CEDAW konvencijā;

54.  uzsver to, ka, veicot pētījumus, ir pierādīts, ka klimata pārmaiņas sievietes ietekmē vairāk kā vīriešus, jo sievietēm nabadzības gadījumā droši vien būs jānes lielāks slogs; uzskata, ka sievietēm ir aktīvi jāpiedalās klimata politikas izstrādē un īstenošanā;

55.  aicina Komisiju nākt klājā ar priekšlikumu par visaptverošu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas attiektos uz visām nozīmīgākajām iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām nozarēm, un izstrādāt efektīvus 2030. gada programmas īstenošanas uzraudzības, pārskatu sniegšanas un pārskatatbildības mehānismus, tostarp attiecībā uz tās dzimumu līdztiesības, sieviešu tiesību un sieviešu iespēcinātības mērķiem un rādītājiem;

56.  aicina Komisiju efektīvāk uzraudzīt spēkā esošo ES dzimumu līdztiesību reglamentējošo tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ierosināt pienākumu neizpildes procedūras gadījumā, ja attiecīgie tiesību akti īstenoti netiek;

57.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz daudzgadu finanšu shēmai (DFS) pievienoto iestāžu paziņojumu par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu, līdz šim nav veikti nekādi pasākumi saistībā ar dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; šajā sakarībā uzsver, ka ir cieši jāuzrauga kopīgā paziņojuma principu īstenošana ikgadējās budžeta procedūrās, un prasa, lai atbildīgā komiteja tiktu oficiāli iesaistīta DFS pārskatīšanas procesā;

58.  aicina dalībvalstu valdības nodrošināt tādu struktūru noturīgu pastāvēšanu, kurām ir jāizstrādā, jākoordinē un jāīsteno dzimumu līdztiesības rīcībpolitika, kā arī šīm struktūrām nodrošināt pietiekamus resursus, kas būtu uzskatāms par galveno pierādījumu valdību apņēmībai veicināt dzimumu līdztiesību;

59.  prasa, lai ES iestādes turpmākā ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma novērošanas sistēmā ieviestu īpašus dzimumu līdztiesības rādītājus, tostarp EIGE dzimumu līdztiesības indeksu;

60.  aicina Komisiju izstrādāt plašāku līdztiesības stratēģiju, tostarp horizontālu direktīvu, ar kuru apkarotu diskrimināciju, nolūkā izskaust visa veida dzimumdiskrimināciju; šajā nolūkā mudina Padomi pēc iespējas drīz panākt kopīgu nostāju attiecībā uz Padomes direktīvas priekšlikumu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426), kurš ir ticis bloķēts, kopš Parlaments pieņēma savu nostāju par to 2009. gada 2. aprīlī(43); vēlreiz aicina Padomi iekļaut dzimumu kā diskriminācijas faktoru;

61.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.
(2) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.
(3) OV C 70 E, 8.3.2012., 162. lpp.
(4) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
(5) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
(6) OV L 353, 28.12.2013., 7. lpp.
(7) OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.
(8) OV L 68, 18.3.2010., 13. lpp.
(9) OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.
(10) OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp.
(11) OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.
(12) OV C 341 E, 16.12.2010., 35. lpp.
(13) OV C 199 E, 7.7.2012., 65. lpp.
(14) OV C 251 E, 31.8.2013., 1. lpp.
(15) OV C 316, 30.8.2016., 2. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0105.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0042.
(18) OV C 407, 4.11.2016., 2. lpp.
(19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0126.
(20) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0312.
(21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0073.
(22) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0203.
(23) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0235.
(24) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0338.
(25) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0360.
(26) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0072.
(27) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0227.
(28) ISBN 978-92-79-29898-1
(29) OV L 59, 2.3.2013., 5. lpp.
(30) http://www.un.org/womenwatch/daw/csw/csw48/ac-men-auv.pdf
(31) ISBN 978-92-79-36171-5.
(32) Eurofound ziņojums (2016): „Dzimumu atšķirības nodarbinātības jomā: problēmas un risinājumi”.
(33) Eurofound ziņojums (2015): „Bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājuma izmantošana tēvu vidū Eiropas Savienībā”.
(34) Eurofound (2015): „Pirmie konstatējumi: sestais darba apstākļu Eiropā apsekojums”.
(35) http://ec.europa.eu/eurostat/web/crime/database
(36) Eurostat ziņojums „Cilvēku tirdzniecība”, 2015. gada izdevums.
(37) Dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas juridisko ekspertu Eiropas tīkls, „2015. gada Eiropas dzimumu līdztiesības tiesību aktu salīdzinošā analīze”.
(38) EIGE, 2014. gads. „Dzimumu līdztiesības veicināšanas institucionālo mehānismu efektivitāte. Pārskats par Pekinas rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs”.
(39) Eurofound ziņojums (2014) „Sociālie partneri un dzimumu līdztiesība Eiropā”.
(40) Notikumi 2014. un 2015. gadā
(41) Eiropas Komisijas faktu lapa „Dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs: Eiropa liek plaisāt stikla griestiem”, 2015. gada oktobris; Eiropas Komisijas DG JUST „Sievietes ekonomisko lēmumu pieņemšanā ES: progresa ziņojums: Eiropas 2020. gada iniciatīva”, 2012. gads; Aagoth Storvik un Mari Teigen, „Women in Board: The Norwegian Experience”, 2010. gada jūnijs.
(42) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.
(43) OV C 137 E, 27.5.2010., 68. lpp.


Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu
PDF 521kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta rezolūcija par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (2016/2012(INI))
P8_TA(2017)0074A8-0043/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19. panta 1. punktu un 260. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(1),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (COM(2015)0190),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 22. decembra pamatnostādnes par Padomes Direktīvas 2004/113/EK piemērošanu apdrošināšanai, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-236/09 (Test-Achats)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 1. marta spriedumu lietā C-236/09 (Test-Achats)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) un tās 3. pantu, kurā dzimums definēts kā “sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2017. gada janvārī veikto Eiropas Īstenošanas novērtējuma pētījumu par vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai — Direktīva 2004/113/EK(4),

–  ņemot vērā 2014. gada novembra Equinet ziņojumu “Equality Bodies and the Gender Goods and Services Directive” (“Līdztiesības iestādes un sieviešu un vīriešu preču un pakalpojumu direktīva”),

–  ņemot vērā Eiropas Juridisko ekspertu tīkla dzimumu līdztiesības jomā 2014. gada ziņojumu “Gender Equality Law in 33 European Countries: How are EU rules transposed into national law?” (“Noteikumi par dzimumu līdztiesību 33 Eiropas valstīs. Kā ES noteikumi tiek transponēti dalībvalstu tiesību aktos”),

–  ņemot vērā Eiropas Juridisko ekspertu tīkla dzimumu līdztiesības jomā 2009. gada jūlija ziņojumu “Sex Discrimination in the Access to and Supply of Goods and Services and the Transposition of Directive 2004/113/EC” (“Diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu un Direktīvas 2004/113/EK transponēšana”),

–  ņemot vērā ES Tiesas nolēmumu lietā C-13/94 par to, ka tiesības uz nediskrimināciju dzimuma dēļ var ietvert tiesības uz nediskrimināciju personas dzimuma maiņas dēļ(5), kā arī preču un pakalpojumu jomā ES Pamattiesību aģentūras 2014. gadā veikto pētījumu par LGBTI un tās ziņojumu “Professionally speaking: challenges to achieving equality for LGBT people” (“Profesionāļu viedoklis: problēmas saistībā ar līdztiesības nodrošināšanu LGBT”),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426) un Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa nostāju attiecībā uz to(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ārējiem faktoriem, kas rada šķēršļus Eiropas sieviešu uzņēmējdarbībai(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0043/2017),

A.  tā kā tiešās un netiešās dzimumu diskriminācijas apkarošana preču un pakalpojumu jomā ir būtiska sieviešu un vīriešu vienlīdzības principa daļa, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtība, un tā kā gan Līgumos, gan Pamattiesību hartā ir aizliegta jebkāda diskriminācija dzimuma dēļ un ir prasīts visās jomās un visās ES dalībvalstīs nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību;

B.  tā kā ar Direktīvu 2004/113/EK (turpmāk — direktīva) paplašina tā principa piemērošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, to attiecinot ne tikai uz nodarbinātību un darba tirgu, bet arī uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

C.  tā kā minētā direktīva aizliedz gan tiešu, gan netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri publiski pieejami gan valsts, gan privātajā sektorā;

D.  tā kā šī direktīva ir piemērojama visām precēm un pakalpojumiem, kurus sniedz par maksu LESD 57. panta nozīmē un saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesas) attiecīgo judikatūru; tā kā pakalpojumu saņēmējiem nav obligāti jānodrošina atlīdzība un to var nodrošināt kā netiešu maksājumu bez nepieciešamības obligāti iesaistīt pakalpojuma saņēmēju;

E.  tā kā direktīvas darbības jomā neietilpst plašsaziņas līdzekļu un reklāmas nozare, ar izglītību saistīti pakalpojumi un tādi pakalpojumi, kurus sniedz privātajā sfērā; tā kā dalībvalstīm ir likumdošanas kompetence attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzības aizsardzību citās jomās, un tā kā dažos gadījumos valsts tiesību akti pārsniedz direktīvā noteikto, aptverot diskrimināciju starp vīriešiem un sievietēm plašsaziņas līdzekļu, reklāmas un izglītības jomās;

F.  tā kā šī direktīva ir transponēta visu 28 dalībvalstu tiesību aktos; tā kā saskaņā ar Komisijas ziņojumu 2015. gadā ar sešām dalībvalstīm joprojām notika intensīvs dialogs par pietiekamu direktīvas īstenošanu;

G.  tā kā ar ES Tiesas Test-Achats nolēmumu tika pasludināts, ka direktīvas 5. panta 2. punkts neļauj sasniegt mērķi par vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret sievietēm un vīriešiem; tā kā minētais noteikums tika pasludināts par spēkā neesošu no 2012. gada 21. decembra un tāpēc visās dalībvalstīs ir jāievieš dzimumiem vienlīdzīgas apdrošināšanas prēmijas un pabalsti;

H.  tā kā galvenās problemātiskās jomas direktīvas īstenošanā ir pārāk šaura izpratne par preču un pakalpojumu jēdzienu, plašie un dažkārt neskaidrie nevienlīdzīgas attieksmes pamatojumi, balstoties uz direktīvas 4. panta 5. punktu, un nepietiekama sieviešu aizsardzība maternitātes un grūtniecības laikā;

I.  tā kā, aizliedzot diskrimināciju, ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp privātās dzīves aizsardzību un šajā kontekstā veikto darījumu aizsardzību, kā arī reliģijas brīvību;

J.  tā kā 2008. gadā ierosinātā Vienlīdzīgas attieksmes direktīva paplašinātu aizsardzību darba tirgū pret diskrimināciju reliģijas vai ticības, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ un aptvertu sociālo aizsardzību, tostarp sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi, sociālos pabalstus, izglītību un pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu; tā kā Padome līdz šim nav pieņēmusi savu nostāju par šo priekšlikumu direktīvai;

K.  tā kā — lai arī nesenais Komisijas paziņojums “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” ir labs sākumpunkts, lai šo nozari veicinātu un efektīvi regulētu, šīs jomas turpmākajā analīzē un ieteikumos ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības perspektīva un jāatspoguļo šīs direktīvas noteikumi;

L.  tā kā direktīvas pilna potenciāla īstenošana ir atkarīga no efektīvas un konsekventas dzimumu līdztiesības ieviešanas visās nozarēs, uz kurām tā attiecas;

M.  tā kā Eiropas Līdztiesības veicināšanas struktūru tīkla darbam ir svarīga nozīme ar vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu saistītu tiesību aktu ieviešanas uzlabošanā, sadarbības palielināšanā un labākās prakses apmaiņas veicināšanā starp nacionālajām līdztiesības struktūrām visā ES,

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž bažas par to, ka direktīvas piemērošana nav saskaņota un tā netiek vienādi piemērota visās dalībvalstīs, un, neskatoties uz sasniegto progresu šajā jomā, tās īstenošanā joprojām pastāv problēmas un trūkumi, kas nekavējoties ir jānovērš dažās dalībvalstīs un konkrētās nozarēs; aicina Komisiju par prioritāti sarunās ar dalībvalstīm noteikt joprojām esošo trūkumu novēršanu direktīvas īstenošanā; uzsver dalībvalstu svarīgo nozīmi ES tiesību aktu un politikas virzienu īstenošanā un ierosina, ka, lai pilnībā īstenotu šo direktīvu, varētu būt nepieciešams lielāks reģionālo un vietējo iestāžu atbalsts, sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un dalībvalstu norādījumi nozarei;

2.  norāda, ka pēc pirmā ziņojuma 2009. gadā Komisija ar lielu kavēšanos ir iesniegusi ziņojumu par direktīvas piemērošanu;

3.  atzīmē — lai gan Komisijas ziņojumā ir teikts, ka nav pamanītas kādas konkrētas grūtības vairāku direktīvas noteikumu īstenošanā, šā apgalvojuma pamatā ir tikai daži paziņotie diskriminācijas gadījumi, ka kopumā ir ļoti maz informācijas un ka datu vākšana šajā jomā dalībvalstu līmenī ievērojami atšķiras;

4.  uzsver, ka viens no uzdevumiem, kas jārisina dažās dalībvalstīs, ir nepietiekama politikas veidotāju, pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju informētība par direktīvā noteiktajām iedzīvotāju tiesībām un aizsardzību; norāda, ka, trūkstot sabiedrības zināšanām un informētībai par direktīvu un tās noteikumiem, tiek iesniegts mazāks skaits sūdzību par dzimumu diskrimināciju; aicina dalībvalstis, Komisiju un attiecīgās ieinteresētās personas, iespējams, sadarbībā ar patērētāju aizsardzības organizācijām palielināt informētību par direktīvas noteikumiem, tādējādi uzlabojot izpratni par to, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi preču un pakalpojumu jomā;

5.  norāda, ka tikai dažas dalībvalstis ir ziņojušas par tādu konkrētu noteikumu esamību, kas izraisa pozitīvu rīcību; aicina dalībvalstis atbilstoši tam, kā noteikts šajā direktīvā, labāk integrēt un veicināt nosacījumus pozitīvai rīcībai, kuras pamatā ir leģitīms mērķis un ar kuru mēģina nepieļaut vai kompensēt uz dzimumu balstītu nevienlīdzību;

Apdrošināšanas, banku un finanšu nozares

6.  atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis Test-Achats nolēmumu īsteno valsts tiesību aktos un ka valsts tiesību akti tiek grozīti juridiski saistošā veidā; norāda, ka joprojām pastāv problēmas saistībā ar valsts tiesību aktu atbilstību nolēmumam, piemēram, saistībā ar medicīniskās apdrošināšanas shēmām un saistībā ar pilnīgu diskriminācijas izskaušanu pret sievietēm grūtniecības un maternitātes dēļ;

7.  uzsver ar nolēmumu panākto vienlīdzību attiecībā uz pensijām un to, ka ar šo nolēmumu tika aizliegts apdrošināšanas līgumos ietvert tādus aktuāros faktorus, kuri atšķiras atkarībā no personas dzimuma, un ka privātajās apdrošināšanas shēmās obligāti jāparedz abiem dzimumiem vienlīdzīgas apdrošināšanas prēmijas un pabalsti; norāda — lai gan šis nolēmums attiecas tikai uz privātajām shēmām, abu dzimumu vienlīdzības noteikuma attiecināšanu uz pensijām var uzskatīt par labu praksi vīriešu un sieviešu pensiju atšķirības samazināšanas ziņā; atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu lēmumu pārsniegt nolēmuma darbības jomu, attiecinot abu dzimumu vienlīdzības noteikumu arī uz citiem apdrošināšanas un pensiju veidiem, tostarp arodpensiju shēmām, lai šajās jomās nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzību; mudina citas dalībvalstis attiecīgos gadījumos apsvērt sekot šim piemēram;

8.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt pareizu un pilnīgu nolēmuma īstenošanu; aicina Komisiju ar periodiskiem ziņojumiem uzraudzīt šo noteikumu ievērošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka visas nepilnības tiek novērstas;

9.  uzsver, ka direktīvā ir skaidri noteikts aizliegums izmantot grūtniecību un maternitāti kā iemeslu, lai aprēķinātu atšķirīgas apdrošināšanas prēmijas un citus saistītos finanšu pakalpojumus; aicina dalībvalstis šajā jomā pielikt lielākas pūles un uzlabot skaidrību grūtnieču tiesību un labklājības aizsardzībā, lai aizsargātu viņas pret nepamatotām izmaksām saistībā ar grūtniecību, jo grūtniecēm nebūtu jāsedz augstākas izmaksas tikai tāpēc, ka viņas ir grūtnieces, un palielināt pakalpojumu sniedzēju informētību par grūtniecēm pienākošos īpašo aizsardzību; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina, lai pārejas periodi dažādos apdrošināšanas veidos, jo īpaši medicīniskajā apdrošināšanā, neietekmētu grūtnieču tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi visā grūtniecības laikā;

10.  atkārtoti norāda, ka tiesībās uz nediskrimināciju dzimuma dēļ var ietvert tiesības uz nediskrimināciju personas dzimuma maiņas dēļ(8), un aicina Komisiju nodrošināt, lai sievietes un vīrieši tiktu aizsargāti pret diskrimināciju šo iemeslu dēļ; uzsver, ka direktīvā šajā sakarā ir noteikta aizsardzība un ka dalībvalstis savos tiesību aktos var ietvert vēl sīkākus noteikumus; šajā sakarā norāda, ka 13 dalībvalstis vēl nav pieņēmušas tiešās tiesību normas par transpersonu aizsardzību un ka viņas turpina saskarties ar diskrimināciju tādā jomā kā pieeja precēm un pakalpojumiem, preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, un norāda, ka minēto normu iekļaušana varētu sekmēt informētības palielināšanu par nediskriminācijas principu; aicina Komisiju savos turpmākajos ziņojumos par šīs direktīvas īstenošanu uzraudzīt diskrimināciju šo iemeslu dēļ;

11.  pauž nožēlu par to, ka apdrošināšanas un banku nozarēs pret sievietēm joprojām tiek īstenota diskriminējoša prakse un diskriminējoša prakse saistībā ar viņu grūtniecību, maternitātes plāniem un maternitāti, ierobežojot pieeju pakalpojumiem;

12.  norāda, ka sievietēm uzņēmējām ir grūtāk piekļūt finansējumam un tas varētu būt daļēji saistīts ar grūtībām izveidot pietiekamu kredītvēsturi un iegūt vadības pieredzi; aicina dalībvalstis sadarboties ar finanšu nozari, lai panāktu vīriešu un sieviešu vienlīdzību, nodrošinot ārštatniekiem un MVU kapitāla pieejamību; aicina tās apsvērt iespējas ieviest dzimumu līdztiesības perspektīvu struktūrās, kuras sniedz pārskatus par aizdevumu piešķiršanu, riska profilu izstrādē, ieguldījumu pilnvaru un personāla struktūru pielāgošanā, kā arī finanšu produktos; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un pieņemt efektīvus pasākumus ar praktiskiem piemēriem, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir iespēja pilnībā un pareizi izmantot direktīvu kā efektīvu līdzekli, ar kuru aizsargā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi visu preču un pakalpojumu pieejamības jomā;

13.  prasa attiecībā uz sieviešu uzņēmējdarbību veidot holistisku pieeju, kuras mērķis ir veicināt un atbalstīt sievietes, viņām veidojot uzņēmējdarbības karjeru, atvieglot piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības iespējām un radīt vidi, kas ļauj sievietēm īstenot savu potenciālu un kļūt par veiksmīgām uzņēmējām, nodrošinot cita starpā profesionālās un privātās dzīves saskaņošanu, bērnu aprūpes iestāžu pieejamību un īpaši pielāgotu apmācību;

Transporta nozare un publiskā telpa

14.  atzīmē — lai arī uzmākšanās, tostarp seksuālas un uz dzimuma pamata veiktas uzmākšanās, aizliegums ir iekļauts valstu tiesību aktos, sievietes, kā arī transpersonas un interseksuālas personas joprojām sistemātiski un bieži saskaras ar nevienlīdzīgu attieksmi transportlīdzekļu izmantošanā un pastāv steidzama vajadzība veicināt preventīvus pasākumus pret uzmākšanos, tostarp uzlabot pakalpojumu sniedzēju informētību;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jomā; prasa pievērsties tiem preventīvajiem pasākumiem, kuri atbilst sieviešu un vīriešu vienlīdzības principam, kā ieteikts, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijā), un kuri neierobežo sieviešu brīvības un koncentrējas galvenokārt uz vēršanos pret iespējamiem pārkāpumu izdarītājiem, nevis maina sieviešu kā iespējamo upuru uzvedību; norāda, ka Stambulas konvencijā ir noteikts, ka “galvenais veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana”, un tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju ievērot šo visaptverošo pieeju savos politikas virzienos, kuru mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm, kā arī īstenot šajā direktīvā paredzētos uzmākšanās novēršanas noteikumus; aicina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, to izdarīt un aicina Komisiju un Padomi paātrināt ES pievienošanos konvencijai;

16.  uzsver, ka vecāki un mazu bērnu aprūpētāji joprojām saskaras ar fiziskas piekļuves barjerām un citiem šķēršļiem, piemēram, bērnu pārtīšanas galdiņu nepietiekamību pakalpojumu sniedzēju telpās; uzsver vajadzību aizsargāt māšu un tēvu tiesības uz vienlīdzīgām iespējām kopā ar bērniem uzturēties pakalpojumu sniedzēju telpās; akcentē, ka vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem, kuri ir vecāki un mazu bērnu aprūpētāji, pakalpojumu pieejamības un izmantošanas jomā ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību kopumā, jo tas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu un kopēju atbildību par bērnu aprūpi; tādēļ aicina dalībvalstis palielināt pakalpojumu sniedzēju informētību par nepieciešamību to telpās iekārtot vienlīdzīgas un drošas telpas abu dzimumu vecākiem;

17.  turklāt norāda, ka aprūpētājiem, galvenokārt sievietēm, ir īpašas vajadzības attiecībā uz pieejamību, un tādēļ saskaņā ar secinājumiem, kas izdarīti 2014. gadā Parīzē notikušajā Piektajā konferencē par problēmām, ar kurām saskaras sievietes transporta nozarē, mudina Komisiju izvērtēt visus šķēršļus un ierobežojumus, ar kuriem saskaras sievietes kā galvenās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantotājas, kā arī aprūpētāji kopumā; uzsver, ka, neraugoties uz šajā jomā veiktajiem pētījumiem, visai maz uzmanības ir pievērsts dzimumspecifiskiem politikas virzieniem transporta nozarē; atzīmē, ka dzimumsensitīvas perspektīvas integrēšana transporta līdzekļu un citu publisko telpu plānošanas un strukturēšanas agrīnos posmos, kā arī regulāri veikti dzimumu līdztiesības ietekmes novērtējumi ir laba un izmaksu ziņā efektīva prakse, lai likvidētu fiziskus ierobežojumus, kuri mazu bērnu vecākiem un aprūpētājiem mazina vienlīdzīgas pieejas iespējas;

18.  norāda, ka visās dalībvalstīs joprojām pastāv nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm maternitātes vai grūtniecības dēļ, tostarp pret sievietēm, kas vēlas pakalpojumu sniedzēju telpās barot bērnu ar krūti; uzskata, ka dalībvalstu līmenī ir jānostiprina un pilnībā jāīsteno direktīvā garantētā sieviešu aizsardzība pret diskrimināciju maternitātes un grūtniecības, tostarp barošanas ar krūti, dēļ; norāda, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro direktīvas pamatprincipi un valsts tiesību akti, kuros tā ir transponēta;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka sabiedriskā transporta līdzekļi un infrastruktūra ir vienlīdz pieejami un pielāgoti sievietēm un vīriešiem, turklāt ne tikai kā galalietotājiem un pasažieriem, bet arī kā šajā nozarē strādājošiem speciālistiem;

20.  aicina Komisiju izvērtēt aviosabiedrību noteikumus par atļauju grūtniecēm lidot un par palīdzību viņām lidojumu laikā, un veikt pasākumus, lai aviosabiedrības nodrošinātu saskaņotu pieeju šim jautājumam;

21.  aicina Padomi pieņemt Parlamenta nostāju par pasažieru tiesību regulu attiecībā uz lidostas pakalpojumu sniedzēju pienākumu atdot bērnu ratiņus pasažieriem uzreiz pēc izkāpšanas vai nodrošināt alternatīvus risinājumus, lai bērnus nebūtu jānes pa lidostas teritoriju līdz bagāžas saņemšanas vietai;

22.  uzskata, ka ir būtiski piedāvāt maternitātes atbalsta pakalpojumu, galvenokārt silīšu, pirmsskolas izglītības iestāžu un pēcstundu nodarbību pakalpojumu, tīklu, lai varētu nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas pieejas precēm un pakalpojumiem principa faktisku īstenošanu; uzskata, ka šajā tīklā būtu jāiekļauj tāda līmeņa publiskie pakalpojumi, kurš atbilst iedzīvotāju vajadzībām;

23.  atzīmē, ka joprojām tiek ziņots par diskrimināciju un atšķirībām medicīnas preču un pakalpojumu pieejamībā, kas savukārt liecina par nepieciešamību uzlabot pieeju augstas kvalitātes bezmaksas valsts veselības aprūpei;

Sadarbīgā ekonomika

24.  uzsver — jo īpaši noteiktu pakalpojumu un nozaru digitalizācijas rezultātā ir radušās jaunas jomas, kurās šī direktīva tiks iespējami piemērota, un pakalpojumu sniegšanas sadarbīgo formu izplatīšanās ir ieviesusi izmaiņas attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus atzīmējot, ka direktīva tomēr attiecas arī uz digitālo jomu; norāda, ka nesen publicētajam Komisijas paziņojumam “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” vajadzētu kļūt par pirmo pasākumu, ar kuru tiktu efektīvi sekmēta un reglamentēta šī nozare, un ka turpmāk Komisijai būtu jānodrošina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un jāatspoguļo direktīvas normas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un efektīvi novērstu uzmākšanos, piedāvājot sadarbīgās ekonomikas pakalpojumus, un nodrošinātu pienācīgu drošību;

25.  atzīmē, ka uzmākšanās rada īpašas problēmas, kas kavē panākt dzimumu vienlīdzību sadarbīgās ekonomikas pakalpojumu jomā; uzsver — lai gan daudzās platformās pieņemtā nulles tolerances politika pret uzmākšanos ir uzskatāma par labu praksi, kas šajā nozarē jāstiprina arī turpmāk, tomēr attiecīgajām platformām uzmākšanās novēršana ir jānosaka par prioritāti un jāapsver skaidru procedūru ieviešana, kas ļautu lietotājiem ziņot par ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem; uzsver, ka pamatojoties uz šo direktīvu, ir jāskaidro noteikumi par preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju un tiešsaistes starpniecības platformu atbildību, tostarp gadījumos, kad uzmākšanos veikusi trešā persona;

26.  uzskata, ka šie sadarbīgās ekonomikas piedāvātie pakalpojumi, kas ir pieejami sabiedrībai un piedāvāti peļņas gūšanas nolūkā, ir direktīvas darbības jomā, tādēļ tiem vajadzētu būt saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem principu;

27.  šajā sakarā norāda, ka digitālajā jomā peļņa ne vienmēr nozīmē naudas gūšanu un ka arvien vairāk tiek izmantoti dati kā pretizpildījums precēm un pakalpojumiem;

28.  aicina Komisiju uzraudzīt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu sadarbīgā ekonomikā, to iekļaujot turpmākajos ziņojumos par direktīvas piemērošanu, un sagatavot īpašas pamatnostādnes par labas prakses noteikšanu, lai ar sadarbīgā ekonomikā piedāvātajiem pakalpojumiem nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem;

Atšķirīga attieksme

29.  norāda, ka direktīvas 4. panta 5. punkta piemērošana ir radījusi lielas problēmas direktīvas īstenošanai, proti, dod pamatu lielākajai daļai sūdzību, ko saņem dalībvalstu dzimumu līdztiesības iestādes, galvenokārt attiecībā uz atpūtas un izklaides nozari;

30.  uzsver — neskatoties uz neskaidrībām par direktīvas 4. panta 5. punkta piemērošanu, šīs atkāpes galvenais mērķis ir radīt iespējas, lai turpmāk uzlabotu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas ziņā;

31.  atzīmē, ka pastāv atšķirīga prakse, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad pakalpojumi tiek piedāvāti tikai viena dzimuma personām vai par vienu un to pašu pakalpojumu tiek piemērota atšķirīga samaksa; uzsver, ka atšķirīgas attieksmes piemērošana būtu jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, lai noskaidrotu, vai tas ir attaisnojams ar likumīgu mērķi, kā noteikts direktīvā;

32.  mudina dzimumu līdztiesības iestādes un patērētāju aizsardzības organizācijas palielināt pakalpojumu sniedzēju informētību par atšķirīgas attieksmes ierobežošanu un nosacījumiem un uzlabot informētību par tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu izmantotājiem, jo bieži tiek ziņots par to, ka pakalpojumu izmantotāji nav iepazinušies ar piemērojamiem noteikumiem preču un pakalpojumu jomā;

33.  uzskata, ka pozitīvas rīcības relatīvais trūkums rodas tāpēc, ka direktīvas 4. panta 5. punkta dēļ direktīva dalībvalstīs tiek īstenota nepilnīgi; prasa veicināt pozitīvas rīcības veidus, pamatojoties uz likumīgu mērķi, kurā pastāv tieša saikne starp atviegloto režīmu un trūkumiem, kurus nedrīkst pieļaut vai kuri jānovērš, piemēram, ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušo personu aizsardzībai, veidojot patversmes viena dzimuma personām;

34.  atkārtoti aicina Padomi izskatīt visus iespējamos veidus, lai nodrošinātu, ka ierosinātā Vienlīdzīgas attieksmes direktīva tiek pieņemta bez kavēšanās, tādējādi garantējot visaptverošu vienādu aizsardzību pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

Ieteikumi direktīvas piemērošanas sekmēšanai

35.  aicina Komisiju prioritāri risināt transponēšanas jautājumus attiecīgajās dalībvalstīs, veicot konkrētus pasākumus, un tās atbalstīt konsekventākā direktīvas īstenošanā;

36.  norāda — lai gan dzimumu līdztiesības iestādēm ir būtiska nozīme no šīs direktīvas izrietošo tiesību uzraudzīšanā un nodrošināšanā un tās raugās, lai dalībvalstīs šīs tiesības tiktu pilnībā īstenotas, tomēr tām piešķirtā kompetence attiecībā uz pieeju precēm un preču piegādi un noteikto mērķu sasniegšanas efektivitāte ir atšķirīga; aicina dalībvalstis garantēt pietiekamu kompetenci un neatkarību saskaņā ar direktīvas noteikumiem un valsts tiesību aktiem, kā arī pietiekamus resursus nacionālajām dzimumu līdztiesības iestādēm, lai tās varētu efektīvi pildīt savus galvenos uzdevumus, kuros ietilpst neatkarīga palīdzība no diskriminācijas cietušām personām, kas iesniedz sūdzības, neatkarīgu pētījumu par diskrimināciju veikšana, neatkarīgu ziņojumu un ieteikumu publicēšana, informētības palielināšana par direktīvu un stereotipu mazināšana par dzimumu lomām tādā jomā kā pieeja precēm un pakalpojumiem, preču piegāde un pakalpojumu sniegšana; atzīmē, ka nacionālajām dzimumu līdztiesības iestādēm būtu jāsaņem pienācīgs atbalsts, kad tās neatkarīgi un efektīvi veic savus pienākumus attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu, uzraudzību un atbalstīšanu;

37.  aicina Komisiju uzlabot sadarbību ar dzimumu līdztiesības iestādēm, uzraugot, vai visās dalībvalstīs tiek ievēroti attiecīgie noteikumi par to kompetenci, un sniegt atbalstu, lai sistemātiski noteiktu lielākās grūtības un apmainītos ar paraugpraksi; aicina Komisiju uzkrāt labāko praksi un darīt to pieejamu dalībvalstīm, lai nodrošinātu resursus, kas nepieciešami pozitīvas darbības atbalstam un attiecīgo noteikumu labākas īstenošanas nodrošināšanai valsts līmenī;

38.  norāda, ka būtu jāuzlabo tiesas pieejamība no diskriminācijas cietušajām personām, piešķirot neatkarīgām dzimumu līdztiesības iestādēm kompetences, lai tās varētu sniegt palīdzību, tostarp bezmaksas juridisko palīdzību, un lai tās varētu pārstāvēt minētās personas tiesvedībā par iespējamu diskrimināciju;

39.  aicina Komisiju direktīvas īstenošanas kontekstā cieši uzraudzīt nacionālo sūdzību izskatīšanas iestāžu efektivitāti un procedūras un nodrošināt, ka ir pieejami pārredzami un efektīvi sūdzību mehānismi, tostarp atturošas sankcijas;

40.  aicina Komisiju, dalībvalstis un dzimumu līdztiesības iestādes iespējamā sadarbībā ar patērētāju aizsardzības organizācijām uzlabot gan pakalpojumu sniedzēju, gan pakalpojumu izmantotāju informētību par direktīvas noteikumiem, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu šajā jomā un mazinātu to direktīvas pārkāpumu skaitu, par kuriem netiek ziņots;

41.  sakarā ar to, ka direktīvas praktiskajā piemērošanā vēl aizvien ir trūkumi, aicina Komisiju lūgt Eiropas Juridisko ekspertu tīklam sadarbībā ar dzimumu līdztiesības iestādēm sākt visaptverošu pētījumu, ņemot vērā arī krusteniskos dzimumu nevienlīdzības veidus un daudzos diskriminācijas iemeslus, tostarp dažādu neaizsargātu sociālo grupu diskrimināciju, turpināt uzraudzības darbības un atbalstīt un mudināt dalībvalstis vākt un sniegt datus, lai īstenotu direktīvas pilno potenciālu; aicina dalībvalstis veikt visaptverošu, salīdzināmu un specifisku datu uzlabotu vākšanu par uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos tādā jomā kā vienlīdzīga pieeja precēm un pakalpojumiem, lai nošķirtu diskriminācijas iemeslus, un šajā sakarā mudina uzlabot sadarbību ar attiecīgajām institūcijām; aicina Komisiju izveidot publisku datubāzi, kurā būtu iekļauti attiecīgie tiesību akti un judikatūra par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un kuru varētu izmantot kā līdzekli, lai palielinātu informētību par tiesību normu piemērošanu šajā jomā;

42.  norāda, ka reklāmas joma ir saistīta ar preču un pakalpojumu jomu, jo preces un pakalpojumi tiek piedāvāti patērētājiem galvenokārt ar reklāmu palīdzību; uzsver, ka reklāmai ir liela ietekme uz dzimumiem balstītu stereotipu veidošanā, saglabāšanā un attīstībā un diskriminējošā sieviešu attēlošanā; tādēļ aicina Komisiju veikt pētījumu par dzimumu vienlīdzību reklāmās un izpētīt nepieciešamību un iespējas uzlabot vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem reklāmas jomā un veicināt paraugpraksi šajā jomā; atzinīgi vērtē noteikumus un pamatnostādnes par sieviešu un vīriešu vienlīdzību plašsaziņas līdzekļu jomā un aicina dalībvalstis nepieciešamības gadījumā nostiprināt šos noteikumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem;

43.  aicina dalībvalstis sekmēt dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir leģitīma interese iesaistīties cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

44.  aicina dalībvalstis un Komisiju integrēt konkrētai nozarei paredzētu dzimumu līdztiesības pieeju, uzlabojot direktīvas īstenošanu;

45.  aicina Komisiju, uzraugot un atbalstot dalībvalstis direktīvas īstenošanā, labāk saskaņot šīs direktīvas prasības ar citu līdztiesības direktīvu prasībām;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
(2) OV C 11, 13.1.2012., 1. lpp.
(3) OV C 130, 30.4.2011., 4. lpp.
(4) PE 593.787
(5) ECLI:EU:C:1996:170. Sk. arī Kopīgo Padomes un Komisijas paziņojumu, papildinājums darba iznākumam attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (st.15622/04 ADD 1).
(6) OV C 137 E, 27.5. 2010., 68. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0007.
(8) Kopīgais Padomes un Komisijas paziņojums, pielikums ar tiesvedības iznākumu attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.


ES līdzekļi dzimumu līdztiesības jomā
PDF 452kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta rezolūcija par ES līdzekļiem dzimumu līdztiesības jomā (2016/2144(INI))
P8_TA(2017)0075A8-0033/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3.  punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam(1),

–  ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmai (DFS) pievienoto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas(2) kopīgo deklarāciju par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana. Uz rezultātiem orientēts ES budžets” (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “2014. gada uzraudzības ziņojums par programmu „Apvārsnis 2020”” (SWD(2016)0123),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu ar vispārēju pārskatu par darbības izdevumiem Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektā (COM(2016)0300),

–  ņemot vērā kopējo Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi(5),

–  ņemot vērā pētījumu „ES budžets dzimumu līdztiesībai”, ko 2015. gadā publicēja Parlamenta politikas departaments D, un turpmāko pētījumu par līdzekļu izmantošanu dzimumu līdztiesībai atsevišķās dalībvalstīs, ko 2016. gadā publicēja Politikas departaments C,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ziņojumu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā — dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā speciālistu grupas galīgais ziņojums, Strasbūra, 2005. gads,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0033/2017),

A.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir līgumos nostiprināta Eiropas Savienības pamatvērtība; tā kā ar LESD 8. pantu ievieš integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un nosaka, ka “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

B.  tā kā viens no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, proti, mērķis Nr. 5, ko Apvienoto Nāciju Organizācija iecerējusi sasniegt līdz 2030. gadam, ir dzimumu līdztiesība, turklāt tā ir viens no elementiem visos 17 mērķos;

C.  tā kā Komisijas dokumentā “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”, kas publicēts 2015. gada decembrī, ir uzsvērts, ka dzimumu līdztiesības atbalstā izšķiroša nozīme ir ES finansējumam; tā kā neviena ES iestāde nav konsekventi īstenojusi dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

D.  tā kā lēmumi par ieņēmumiem un izdevumiem sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi;

E.  tā kā Parlaments ir paudis atbalstu efektīvai dzimumu līdztiesības integrācijai savā 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām: Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma(7) izstrādes;

F.  tā kā dzimumu līdztiesības jautājumus parasti biežāk risina ieteikuma rakstura politikas jomās, piemēram, cilvēkresursu attīstībā, nevis jomās, kurās izmanto saistošus politikas pasākumus, piemēram, infrastruktūra un IKT, un kurām piešķir lielāku finansiālu atbalstu;

G.  tā kā ir jānodrošina pārdomāta ar aprūpi saistītu atvaļinājumu sistēma kopā ar kvalitatīvu, cenas ziņā pieņemamu un pieejamu aprūpi, tostarp sabiedriskām iestādēm, lai līdzsvarotu darba un privāto dzīvi, un tā kā izdevumi par šīm iestādēm ir jāuzskata par daļu no investīcijām infrastruktūrā; tā kā šie divi faktori ir priekšnoteikums sieviešu līdzdalībai vadošās pozīcijās darba tirgū, kā arī zinātnē un pētniecībā, un tādējādi — dzimumu līdztiesībai;

H.  tā kā Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropadomes kopīgā deklarācijā ir prasīts pienācīgi iekļaut dzimumu līdztiesības elementus ikgadējās budžeta procedūrās, ko piemēro 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējais finanšu ietvars veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; tā kā, neraugoties uz to, ir jāpastiprina ciešā apņemšanās īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, jo pašlaik spēkā esošās politikas īstenošana bijusi minimāla un dzimumu līdztiesības jautājumiem ir atvēlēti nepietiekami budžeta resursi;

I.  tā kā kopš 2008. gada krīzes ir acīmredzams, ka publiskajās debatēs un politiskajā darba kārtībā gan ES, gan valstu līmenī arvien mazāk uzmanības tiek pievērsts dzimumu līdztiesībai; tā kā krīzes raisītā fiskālā konsolidācija un budžeta ierobežojumi varētu vēl vairāk samazināt dzimumu līdztiesības stratēģijām un struktūrām ,pieejamos resursus ;

J.  tā kā brīdī, kad jau tā ir uzticības krīze Eiropas Savienībai, visu tās iestāžu prioritātei vajadzētu būt Savienības finanšu pilnīgas pārredzamības nodrošināšanai, un šādu prasību tās nedrīkst ignorēt;

K.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) publicētais 2015. gada dzimumu līdztiesības indekss liecina, ka dzimumu līdztiesības mērķi Eiropā ne tuvu nav sasniegti;

L.  tā kā viens no svarīgākajiem pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā ir vienādas darba samaksas nodrošināšana; tā kā tomēr vienlīdz svarīgi uzdevumi ir arī ES centieni un to rezultātā gūtie panākumi, gan palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū un nodrošinot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu ekonomisko neatkarību, gan arī veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību lēmumu pieņemšanā, cīnoties pret ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargājot un atbalstot cietušos, kā arī veicinot dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības visā pasaulē;

M.  tā kā 1995. gada ANO konferencē pieņemtajā Pekinas rīcības platformā ir prasīts budžeta procesos ņemt vērā dzimumu aspektu,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē ieceri rīkoties saskaņā ar LESD 8. pantu un dzimumu līdztiesības aspektu kā ES budžeta transversālu politikas mērķi integrēt ES fondos un programmās;

2.  tomēr pauž nožēlu par to, ka ES augsta līmeņa politiskā apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai vēl arvien netiek pilnībā atspoguļota budžeta piešķīrumos un lēmumos par līdzekļu izmantošanu ES politikas jomās, kļūstot par daļu no dzimumu līdztiesību nodrošinošas budžeta plānošanas metodoloģijas;

3.  atzīmē, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta izstrādē ir daļa no vispārējas stratēģijas par dzimumu līdztiesību, un tāpēc uzsver, ka ES iestāžu apņēmīga rīcība šajā jomā ir ļoti svarīga; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka nav pieņemta ES dzimumu līdztiesības stratēģija laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam un aicina Komisiju paaugstināt tās dokumenta „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” statusu, pieņemot to kā paziņojumu, lai tādējādi reaģētu uz Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumiem par dzimumu līdztiesību;

4.  uzsver budžeta sagatavošanā iesaistīto struktūru un procesu svarīgumu un nepieciešamību šos elementus mainīt, ja atklājas, ka kāds no tiem atbalsta vai netīši veicina dzimumu nevienlīdzību;

5.  norāda, ka ir nepieciešama izpratnes veidošana un apmācība par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, lai izstrādātu struktūras un procedūras, kurās ņem vērā dzimuma aspektu;

6.  norāda, ka dažās ES programmās (piemēram, Eiropas Sociālais fonds (ESF), programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam (REC), programma “Apvārsnis 2020”, Pirmspievienošanās palīdzības instruments II (IPA II), humānās palīdzības joma, Attīstības sadarbības instruments (ASI) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)) ir iekļautas konkrētas ar dzimumu līdztiesību saistītas darbības, savukārt citās (piemēram, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)) ir iekļautas vien atsauces uz dzimumu līdztiesības vispārējiem principiem, taču tikai dažās programmās ir patiešām skaidri noteikti mērķi un piešķirti līdzekļi vai arī paredzēta sistemātiska īstenošana un pārraudzība;

7.  pauž nožēlu par to, ka vairākās programmās dzimumu līdztiesība iekļauta vien kā transversāls mērķis, kas ne tikai samazina atbalstu ar šo jomu saistītām darbībām, bet arī teju neiespējamu padara dzimumu jautājumu risināšanai piešķirto summu aprēķināšanu(8);

8.  pauž nožēlu, ka lielākajā daļā ES finansēto programmu nav paredzēts veikt konkrētas un mērķtiecīgas darbības dzimumu līdztiesības jomā, kas būtu nodrošinātas ar īpašiem budžeta piešķīrumiem; atzīmē, ka dzimumu līdztiesība būtu jāatzīst par politikas mērķi ES budžeta sadaļās un, to darot, būtu konkrēti jānorāda noteiktiem politikas mērķiem un darbībām piešķiramā summa, lai budžeta sadaļas būtu pārredzamākas un ar tām netiktu vājināti dzimumu līdztiesības mērķi; tāpat uzskata, ka budžeta kontroles uzdevumos būtu jāparedz vērtējums par to, cik lielā mērā ar ES budžetu un tā īstenošanu sekmē vai kavē līdztiesības politiku;

9.  pauž nožēlu par to, ka gan ES, gan valsts iestāžu līmenī politikas izstrādē un īstenošanā ļoti reti tiek izmantoti instrumenti integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanai, piemēram, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums (GIA) un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā (GB); pauž nožēlu, ka pašlaik trūkst visaptverošu ar dzimumu saistītu rādītāju un pa dzimumiem dalītu datu un uzsver, ka EIGE uzdevums būtu apkopot ar dzimumu saistītus rādītājus un vākt pa dzimumiem dalītus datus, lai iegūtu uzticamu ainu par ES politikas virzienu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, kā arī nodrošinātu pareizu finanšu un budžeta pārskatatbildību attiecībā uz to; uzsver EIGE izšķiroši svarīgo lomu, mazinot nošķirtību sadarbībā starp statistiķiem un politikas veidotājiem, lai palielinātu informētību par problēmām, kas saistītas ar sensitīvu datu vākšanu; tādēļ atkārto aicinājumu turpināt pilnveidot rādītājus un statistiku par dzimumu līdztiesības jautājumiem, lai ES budžetu varētu novērtēt no dzimumu līdztiesības viedokļa un uzraudzīt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

10.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz DFS pievienoto kopīgo deklarāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, šajā jomā ievērojami panākumi nav gūti;

11.  pauž dziļu nožēlu par to, ka no DFS 2014.–2020. gadam nav izrietējusi skaidra stratēģija dzimumu līdztiesības jomā ar īpašiem mērķiem, konkrētiem uzdevumiem un piešķirtiem līdzekļiem;

12.  pauž nožēlu, ka 2016. gada septembrī publicētajā Komisijas paziņojumā par DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu nav atsauces uz integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu;

13.  prasa dzimumu līdztiesības stratēģiju un integrētu pieeju šīs līdztiesības nodrošināšanai padarīt par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada elementu;

14.  uzsver, ka par patiesu Eiropas Savienības prioritāti vajadzētu padarīt ne tikai īstenošanu, bet arī pārredzamību un piekļuvi informācijai par reāliem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā;

15.  prasa integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai noteikumus pieņemt arī tādās politikas jomās, kas netiek uzskatītas par tieši saistītām ar dzimumu līdztiesību, piemēram, IKT, transports, atbalsts uzņēmējdarbībai un investīcijām vai klimata pārmaiņas;

16.  uzskata, ka visos budžeta izstrādes procesa posmos būtu jāiesaista ārējo ekspertu un organizāciju tīkls, lai palielinātu tā pārredzamību un demokrātisko kvalitāti, jo īpaši, ja tas attiecas uz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

ES finansējums dzimumu līdztiesībai nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jomā, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus)

17.  norāda, ka ESI fondi ir vissvarīgākais finanšu atbalsts dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai ES, jo īpaši saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), kura mērķis ir sekmēt sieviešu pilnīgu iekļaušanos darba tirgū; uzsver, ka Regula (ES) Nr. 1304/2013 nosaka integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā obligātu sadaļu visos no Eiropas Sociālā fonda finansētu programmu un projektu posmos, ieskaitot sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmus;

18.  uzsver sabiedrisko pakalpojumu būtisko nozīmi dzimumu līdztiesības veicināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie Barselonas mērķu sasniegšanas, lai panāktu darba un privātās dzīves līdzsvaru visiem, kā arī izmantot piemērotus instrumentus un stimulus, tostarp Eiropas fondus, piemēram, ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras finansējumu nolūkā sniegt kvalitatīvus, cenas ziņā pieņemamus un pieejamus aprūpes pakalpojumus bērniem un citām apgādājamām personām, tostarp gados vecākiem aprūpējamiem cilvēkiem un ģimenes locekļiem ar invaliditāti; norāda, ka tādējādi tiks pastiprināta sieviešu līdzdalība darba tirgū un sieviešu ekonomiskā neatkarība;

19.  pauž nožēlu par to, ka sievietes joprojām cieš no nevienlīdzības darbā, piemēram, viņas mazāk iesaistās nodarbinātībā, pastāv darba samaksas atšķirības, ir lielāks nestandarta vai nepilnas slodzes darba īpatsvars, sliktāki pensijas nosacījumi, kā arī vērojama karjeras segregācija un nepietiekama tās attīstība; uzsver, cik svarīgas ir ESF sniegtās finansējuma iespējas, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu dzimumu līdztiesību darbā;

20.  norāda, ka tradicionālā pieeja sociālo pabalstu izmaksā neparedz ņemt vērā neapmaksātu darbu, piemēram, bērnu un gados vecāku cilvēku aprūpi;

21.  atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumiem 2014.–2020. gadā tiks izmantoti EUR 5,85 miljardi, no kuriem 1,6 % ar ESF starpniecību tiks izlietoti konkrētai investīciju prioritātei, proti, „Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp piekļuvē nodarbinātībai, karjeras attīstībā, darba un privātās dzīves apvienošanā un vienādas samaksas par vienādu darbu veicināšanā”;

22.  norāda, ka ar ERAF finansējumu būtu jāturpina atbalstīt investīcijas bērnu un gados vecāku cilvēku aprūpē un cita veida publiskajā un privātajā sociālajā infrastruktūrā, lai citstarp veicinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;

23.  uzsver ELFLA svarīgo lomu, nodrošinot nepieciešamo finansējumu sabiedrisko pakalpojumu un sociālās infrastruktūras atbalstam lauku apvidos un veicinot sieviešu piekļuvi zemei un investīcijām;

24.  aicina Komisiju ierosināt jaunus mērķtiecīgus pasākumus, lai sekmētu sieviešu dalību darba tirgū, piemēram, īpašu ELFLA finansētu programmu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam;

25.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības izmantot transversālās finansēšanas iespējas saskaņā ar ESI fondiem, lai atbalstītu projektus, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību; uzsver, cik nozīmīgs ir ESI fondu ietvaros piemērotais partnerības princips, kurš labvēlīgi sekmē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu vietējā līmenī;

26.  atgādina, cik svarīgi ir iekļaut pa dzimumiem dalītus rādītājus darbības programmu pārraudzīšanā un novērtēšanā, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ESI fondiem, lai īstenošanas posmā ievērotu dzimumu līdztiesības mērķi;

27.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz centieniem izveidot standartu šajā jomā, vēl arvien nav izstrādāta ne sistemātiska metode par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu saistībā ar ESI fondiem, kā arī netiek veiktas mērķtiecīgas darbības saistībā ar vispārēju dzimumu līdztiesības ieviešanas stratēģiju; aicina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā palielināt resursus dzimumu līdztiesības novērtēšanai un konsekventi īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

28.  atgādina, ka ESI fondi ir pakļauti ex ante nosacījumiem saistībā ar dzimumu jautājumiem, kas paredz kārtību, kādā tiek veikta attiecīgā personāla apmācība un tādu struktūru iesaiste, kuras atbild par dzimumu līdztiesību visā programmu sagatavošanā un īstenošanā; aicina Komisiju nodrošināt, lai šīs prasības tiek izpildītas; aicina efektīvi izmantot esošās pastāvīgās dzimumu līdztiesības struktūras dalībvalstu līmenī; šajā sakarībā ļoti atzinīgi vērtē valstu paraugpraksi, piemēram, Eiropas Prakses kopiena dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai (Gender CoP) tīklu Zviedrijā; mudina dalībvalstis garantēt līdztiesības struktūru neatkarību, efektivitāti, kā arī piešķirt tām pietiekamas pilnvaras un resursus, lai tās varētu pildīt savus galvenos uzdevumus;

29.  uzsver, ka ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību un prioritāri tiem ESI fondu pasākumiem, ar kuriem papildus bērnu aprūpes iespējām atbalsta investīcijas izglītības, sociālajos un veselības aprūpes pakalpojumos, jo šo pakalpojumu publiskais finansējums valsts, reģionālā un vietējā līmenī tiek samazināts, turklāt lielāks atbalsts ļautu palielināt darbvietu skaitu;

30.  ierosina palielināt DFS finanšu piešķīrumus bērnu un vecu cilvēku aprūpei paredzētajai sociālajai infrastruktūrai un sociālajiem pakalpojumiem;

ES finansējums dzimumu līdztiesībai pamattiesību, vienlīdzības un pilsonības jomā, izmantojot programmu "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" (REC) 2014.–2020. gadam

31.  pauž nožēlu, ka programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam (REC) budžeta pozīcijās nav precizēti katram no programmas mērķiem piešķirtie resursi un tāpēc ir ļoti grūti izvērtēt izdevumus dzimumu līdztiesībai un vardarbības pret sievietēm apkarošanai;

32.  atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” diviem mērķiem, proti, dzimumu līdztiesībai un Daphne programmai vardarbības pret sievietēm apkarošanai paredzēti aptuveni 35 % REC līdzekļu, savukārt kopējais no REC programmas 2014.–2020. gadam atvēlētais budžets dzimumu līdztiesībai pamattiesību, vienlīdzības un pilsonības jomā ir EUR 439,5 miljoni; norāda, ka salīdzinoši lielākā daļa līdzekļu ir piešķirti nevis dzimumu līdztiesības, bet gan Daphne mērķim; tomēr pauž nožēlu, ka programmai Daphne nav paredzēta atsevišķa budžeta pozīcija, kaut pašlaik tā ir viens no programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īpašajiem mērķiem; uzsver, ka programmai Daphne ir vajadzīgs pietiekams finansiālais atbalsts, un arī turpmāk ir jānodrošina tās pamanāmība un ļoti sekmīgā darbība;

33.  uzsver, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Daphne mērķi ir jāvēršas pret jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un/vai bērniem; atzīmē, ka lielākā daļa resursu tika paredzēti, lai apkarotu un novērstu ar kaitējošām paražām saistītu vardarbību (39 %) un sniegtu atbalstu ar dzimumu saistītas vardarbības, vardarbības ģimenē vai vardarbības tuvās attiecībās upuriem, ko piedāvā specializēti sievietēm paredzēti atbalsta dienesti (24 %);

34.  norāda, ka saskaņā ar dzimumu līdztiesības mērķi tika risināti šādi prioritārie jautājumi: sieviešu un vīriešu līdzvērtīga ekonomiskā neatkarība, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvars (44 % paredzēto resursu); labas prakses veicināšana attiecībā uz dzimumu lomām un dzimumu stereotipu pārvarēšana izglītībā, apmācībā un darba vietā (44 %) un atbalsts ES mēroga tīkliem par dzimumu līdztiesības jautājumiem (12 %);

35.  uzsver, ka pilsoniskās apziņas attīstīšana būtu jāsaista ne tikai ar tiesību aizstāvību un paplašināšanu, bet arī ar sociālo atbildību, labjutību, no dzimumu stereotipiem atbrīvotu izglītību un apmācību un piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

36.  tomēr pauž nožēlu par programmas Daphne īpašajam mērķim samazināto finansējumu; norāda, ka Daphne budžets bija EUR 18 miljoni saistību apropriācijās 2013. gadā salīdzinājumā ar EUR 19,5 miljoniem 2012. gadā un vairāk nekā EUR 20 miljoniem 2011. gadā; turklāt norāda, ka 2016. gadā REC darba programmā mērķim bija paredzēts vien nedaudz vairāk kā EUR 14 miljoni;

37.  aicina Komisiju gada darba programmas gatavošanā ievērot pienācīgu un taisnīgu finansiālā atbalsta sadalījumu dažādām jomām, uz ko attiecas REC programmas īpašie mērķi, ņemot vērā jau iepriekšējā plānošanas periodā (2007–2013) piešķirto finansējuma apjomu;

38.  aicina Komisiju palielināt atbalstu Eiropas tīkliem par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tādējādi stiprinot savstarpējās mācīšanās iespējas, sevišķi vietējām un reģionālajām pašvaldībām; jo īpaši norāda, ka ir vajadzīgs konkrēts atbalsts, lai palielinātu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

39.  aicina panākt lielāku skaidrību par to, kā REC programmas ietvaros tiek īstenots mērķis apkarot vardarbību; uzsver, ka efektīvai īstenošanai ir svarīgi, lai finansējums sasniegtu vietējās organizācijas un vietējās un reģionālās pašvaldības; aicina par prioritāti noteikt organizācijas, kas nodarbojas ar vardarbības novēršanu un visu veidu vardarbībā cietušo atbalstīšanu;

40.  atzīst nepieciešamību nodrošināt atbalstu jau esošo vietējo un reģionālo dzimumu līdztiesības iniciatīvu, piemēram, Eiropas Hartas par sieviešu un vīriešu līdztiesību vietējā līmenī, īstenošanai;

41.  aicina Komisiju pastiprināt prasības šīs programmas īstenošanā apkopot pa dzimumiem dalītus datus, kas ir būtisks instruments efektīvai dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta analīzē;

ES finansējums dzimumu līdztiesībai pētniecības un inovācijas jomā, izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

42.  uzsver, ka saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk “programma”) Regulas (ES) Nr. 1291/2013 16. panta prasībām ir paredzēts dzimumu līdztiesības un dzimumu aspektus pētniecībā kā transversālu jautājumu integrēt ikvienā no dažādajām darba programmas daļām;

43.  vērš uzmanību uz trijiem integrācijas mērķiem saskaņā ar šo programmu, proti: veicināt vienlīdzīgas iespējas un dzimumu līdzsvaru projektu grupās; nodrošināt dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā un integrēt dzimumu aspektu pētniecības saturā;

44.  atzinīgi vērtē to, ka šajā programmā paredzēts atbalsts pētniecības struktūrām dzimumu līdztiesības plānu īstenošanā; atzinīgi vērtē arī Komisijas un EIGE kopīgo projektu izveidot tiešsaistes līdzekli dzimumu līdztiesības plāniem, kas būtu līdzeklis labākās prakses noteikšanai un tās apmaiņai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

45.  atzinīgi vērtē to, ka pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja savos priekšlikumos kā attiecināmās izmaksas iekļaut apmācību un īpašus pētījumus par dzimumu līdztiesību;

46.  atzinīgi vērtē to, ka personāla dzimumu līdzsvars ir viens no šīs programmas novērtēšanas kritēriju faktoriem un ka vērtētāji kopā ar citiem attiecīgiem priekšlikuma aspektiem ņem vērā veidu, kā priekšlikumā ņemta vērā dzimuma un/vai dzimumu līdztiesības analīze;

47.  atzinīgi vērtē to, ka tiek izmantoti konkrēti rādītāji, lai uzraudzītu dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu šajā programmā, kā arī to, ka dzimumu līdzsvara aspektā 2014. gadā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” padomdevēju grupās sieviešu līdzdalība bija 52 %(9);

48.  uzskata, ka rezultātu novērtēšanai ir vajadzīga turpmāka pārskatīšana, balstoties arī uz citiem rādītājiem, piemēram, sieviešu dalībnieču un sieviešu projektu koordinatoru procentuālo daļu šajā programmā, nepieciešamības gadījumā ierosinot grozījumus īpašajās darbībās;

49.  prasa šajā programmā vēl vairāk nostiprināt integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai un izstrādāt dzimumu līdztiesības mērķus stratēģijās, programmās un projektos visos pētniecības cikla posmos;

50.  aicina saglabāt neatkarīgu budžeta pozīciju ar dzimumu saistītu strukturālu izmaiņu projektu finansēšanai (piemēram, Dzimumu līdztiesības jautājumi pētniecībā un inovācijā (GERI) 2014.–2016. gada laikposmam), kā arī citu ar dzimumu līdztiesības jautājumiem pētniecībā un inovācijā saistītu projektu finansēšanai;

51.  atzinīgi vērtē to, ka viens no programmas “Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to” mērķiem ir vērsts uz to, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību gan pētniecības procesā, gan tās saturā; turklāt atzinīgi vērtē dotācijas “Atbalsts pētniecības organizācijām, lai īstenotu dzimumu līdztiesības plānus” un „Veicināt dzimumu līdztiesību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas Pētniecības telpā”; tomēr pauž nožēlu par to, ka budžetā nav paredzētas konkrētas pozīcijas šajā programmā izklāstītajiem mērķiem;

Citas programmas un fondi, tostarp īpašie mērķi dzimumu līdztiesības jomā

52.  uzsver, ka dabas katastrofām ir nopietna ietekme uz infrastruktūru, kas saistīta ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, un tāpēc īpaši skartas ir sievietes; aicina Komisiju attiecībā uz ES Solidaritātes fondu ieviest prasību ietekmes uz iedzīvotājiem novērtēšanā ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu;

53.  norāda, ka ārējās darbības un attīstības sadarbības jomā uz ES darbībām trešās valstīs attiecas 2016.–2020. gada laikposmam izstrādātais dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP), un ka pastāv vairāki ārējās palīdzības instrumenti, ar kuriem atbalsta dzimumu līdztiesības mērķus;

54.  uzsver, ka bruņotos konfliktos cietušām sievietēm un meitenēm ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko aprūpi, tostarp piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem, ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem un aborta veikšanas pakalpojumiem; atgādina, ka ar ES humāno palīdzību ir jānodrošina meiteņu un sieviešu tiesību ievērošana saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un uz to nedrīkst attiekties citu līdzekļu devēju noteikti ierobežojumi, kā norādīts ES 2016. gada budžetā; atzinīgi vērtē ES pieeju šajā jautājumā; mudina Komisiju uzturēt šādu nostāju;

55.  uzsver, ka dzimumu līdztiesība arī ir viens no nesen izveidotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem; atkārtoti aicina ņemt vērā dzimumu dimensiju migrācijas un patvēruma politikas virzienos, nodrošinot, ka sievietēm ir pieejama droša pajumte, īpaša veselības aprūpe, kas saistīta ar seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, un ka īpaša uzmanība tiek pievērsta neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām, piemēram, gan sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, gan arī nepavadītiem nepilngadīgajiem un citām riska grupām, tostarp LGBTI;

56.  aicina Komisiju ES attīstības līdzekļus piešķirt brīvprātīgiem, mūsdienīgiem ģimenes plānošanas un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, lai novērstu finanšu trūkumu, ko izraisījis jaunās ASV valdības ieviestais “vispārējā aizlieguma” noteikums, un tādējādi glābtu sieviešu dzīvības, aizsargātu viņu veselību un novērstu seksuāli transmisīvu infekciju izplatīšanos;

57.  aicina izstrādāt visaptverošu ES mēroga pamatnostādņu kopumu, kas jāpieņem migrācijas un patvēruma politikas jomā, paredzot arī pienācīgu finansējumu visaptverošām apmācību programmām profesionāļiem, kuri var nonākt saskarē ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem; uzsver, ka šajās programmās jāņem vērā bēgļu sieviešu dzimumspecifiskās vajadzības un arī iespējamais kaitējums saistībā ar šo aspektu, piemēram, sieviešu un meiteņu tirdzniecība;

58.  uzsver, ka bēgļu uzņemšanas centros turpina uzturēties pārmērīgi liels cilvēku skaits un tas iespaido sieviešu drošību; aicina plašāk izmantot AMIF, lai uzlabotu uzņemšanas centrus, paredzot atsevišķas guļamtelpas un labierīcību telpas sievietēm un vīriešiem, kā arī nodrošinātu piekļuvi konkrētam dzimumam piemērotiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp grūtniecības un pēcdzemdību aprūpei;

59.  uzskata, ka dalībvalstis būtu jāmudina līdzās AMIF vairāk izmantot arī kohēzijas fondu un ESI fondu līdzekļus, lai veicinātu bēgļu integrāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā pieejama bērnu aprūpe ļauj iegūt darbu bēglēm sievietēm;

60.  prasa pārskatīt iespēju palielināt finansējumu Daphne un Odysseus programmām un paplašināt to darbības jomas, novērtējot to, vai šīs programmas varētu izmantot arī to nopietno apdraudējumu novēršanai, ar ko saskaras sievietes bēgles, un sniegt lielāku atbalstu šo ar dzimumu saistīto nodarījumu novēršanai;

61.  uzsver, ka ar pašreizējo bēgļu krīzi saistīto vajadzību risināšanai ir iesaistīti arī citi fondi, piemēram, Iekšējās drošības fonds, īpaši finanšu instrumenti, piemēram, Ārkārtas atbalsta instruments un citi ad hoc instrumenti un dotācijas; norāda, ka ir sarežģīti uzraudzīt šo līdzekļu izmantošanu, jo īpaši saistībā ar dzimumu līdztiesību, un prasa ES finansējumu šajā jomā izmantot koordinēti, efektīvi, pārredzami un ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektus;

62.  prasa ar atsevišķu finansējumu atbalstīt mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju, bēgļu un migrantu sieviešu un meiteņu, tostarp grūtnieču un gados vecāku sieviešu, kā arī LGBTI pamatvajadzības, cilvēktiesības, drošību un drošumu, šajos pasākumos iesaistot vietējā līmeņa organizācijas un vietējās un reģionālās pašvaldības;

Ieteikumi politikas jomā

63.  atkārtoti pieprasa visos ES budžeta procedūras līmeņos ievērot dzimumu līdztiesības principu; prasa šo principu konsekventi ievērot visas budžeta procedūras gaitā, lai budžeta izdevumus varētu izmantot kā instrumentu dzimumu līdztiesības veicināšanai;

64.  prasa, lai, izstrādājot ES finansēšanas programmas laikposmam pēc 2020. gada, budžeta plānošanā stingri un efektīvi tiktu ņemts vērā dzimumu līdztiesības princips un tiktu īstenota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai nolūkā palielināt ES finansējumu pasākumiem, ar kuriem apkaro diskrimināciju dzimuma dēļ, vienlaikus ņemot vērā šādus aspektus:

   i) apzināt tiešus un netiešus ar dzimumu saistītus jautājumus;
   ii) ja iespējams — apzināt saistīto līdzekļu piešķīrumus, kā arī
   iii) novērtēt, vai ES finansēšanas programmas ļaus turpināties pastāvošajai nevienlīdzībai starp vīriešiem un sievietēm (un vīriešu un sieviešu grupām), zēniem un meitenēm, kā arī dzimumu attiecību modeļiem, vai arī šīs programmas sekmēs pārmaiņas;

65.  aicina ar visām ES budžeta sadaļām vienlīdz stingri censties panākt dzimumu līdztiesības mērķus un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai standartus;

66.  aicina skaidri norādīt piešķiramās summas noteiktiem politiskiem mērķiem un pasākumiem, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību, lai palielinātu pārredzamību un pārskatatbildību;

67.  norāda, ka dzimumu līdztiesības aspekts nav vienreizējs pasākums, un ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir nepieciešama pastāvīga apņemšanās, kas ietver analīzi, apspriešanos un pastāvīgus budžeta pielāgojumus, lai ņemtu vērā sieviešu un vīriešu un zēnu un meiteņu mainīgās vajadzības;

68.  uzskata, ka ES līmeņa finansējumu EUR 6,17 miljardu apjomā, kas pašreizējā DFS ietvaros piešķirts šīs stratēģiskās iesaistes dzimumu līdztiesības jomā mērķu sasniegšanai, ir tikai pirmais solis;

69.  uzskata, ka DFS termiņa vidusposma pārskatīšana varētu būt iespēja uzlabot ar ES budžetu sasniegtos rezultātus dzimumu līdztiesības jomā un apliecināt sabiedrībai šos sasniegumus;

70.  tādēļ pauž nožēlu par Komisijas lēmumu DFS termiņa vidusposma pārskatīšanā neaplūkot jautājumu par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu un prasa ieviest konkrētākas darbības šīs situācijas novēršanai;

71.  prasa ar dzimumu saistītus rādītājus piemērot projektu atlases, uzraudzības un novērtēšanas posmos saistībā ar visām darbībām, kas saņem finansējumu no ES budžeta; turklāt prasa dzimumu līdztiesības ietekmes novērtējumu noteikt par vispārējo ex ante nosacījumu obligātu daļu, kā arī apkopot pa dzimumiem dalītus datus par līdzekļu saņēmējiem un dalībniekiem;

72.  stingri iesaka pa dzimumiem dalītus datus darīt pieejamus sabiedrībai, lai nodrošinātu finanšu pārskatatbildību un pārredzamību;

73.  prasa metodoloģiju, kas tika izmantota ziņojumā “2015. dzimumu līdztiesības indekss — Dzimumu līdztiesības noteikšana Eiropas Savienībā 2005.–2012. gadā”, un ko 2015. gadā publicēja EIGE, pieņemt par pamatu dzimumu nevienlīdzības noteikšanai, un, balstoties uz šiem datiem, plānot un īstenot ES finansējuma programmas;

74.  prasa ES iestādēm un dalībvalstīm regulāri rīkot mācību un tehniskā atbalsta programmas par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanas instrumentiem visiem darbiniekiem, kuri iesaistīti politikas izstrādē un budžeta procedūrās; dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā mudināt izmantot gan ES un valstu stratēģijās, lai efektīvāk veicinātu dzimumu līdztiesību;

75.  aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, cik iedarbīgas dzimumu līdztiesības direktīvu īstenošanā ir valsts sūdzību izskatīšanas iestādes un procedūras;

76.  prasa, lai Revīzijas palāta tās ieteikumos un īpašajos ziņojumos arī iekļauj dzimumu līdztiesības perspektīvu, izvērtējot Savienības budžeta izpildi, turklāt gan attiecībā uz ES dzimumu līdztiesības politikas konkrētiem mērķiem, gan šīs politikas horizontālajiem aspektiem; pieprasa, lai arī dalībvalstis iekļautu dzimumu dimensiju savos budžetos, lai analizētu valdības programmas un politikas jomas, to ietekmi uz resursu piešķiršanu un to devumu vīriešu un sieviešu līdztiesībā;

77.  atkārtoti pauž bažas par acīmredzamo dzimumu līdzsvara trūkumu Eiropas Revīzijas palātā, kurā tas ir visizteiktākais no visām ES iestādēm — starp Revīzijas palātas locekļiem patlaban ir 28 vīrieši un tikai trīs sievietes (par divām mazāk nekā 2016. gada sākumā); aicina Padomi, sākot no šā gada un līdz laikam, kad tiks sasniegts pieņemams līdzsvars, visos turpmākajos Revīzijas palātas locekļu iecelšanas gadījumos ierosināt Parlamentam divus kandidātus — sievieti un vīrieti;

78.  atzinīgi vērtē Polijas cilvēktiesību komisāra biroja darbu, kas saskaņā ar Likumu par vienlīdzīgu attieksmi ir par vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu ieviešanu atbildīgā līdztiesības struktūra; pauž dziļas bažas par neseniem budžeta samazinājumiem, kas skar tās cilvēktiesību komisāra biroja struktūras, kuras atbildīgas par dzimumu līdztiesību; atgādina, ka valsts līdztiesības struktūra būtu pietiekami jānodrošina ar personālu un finansēm, kā arī jāgarantē un jāsaglabā tās neatkarība;

o
o   o

79.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV C 436, 24.11.2016., 51. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0338.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0072.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.
(8) Komisijas dienestu darba dokumenta I daļa ar vispārēju pārskatu par darbības izdevumiem Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektā (COM(2016)0300), 15. lpp.
(9) Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2014. gada uzraudzības ziņojums par programmu „Apvārsnis 2020”, ISBN 978-92-79-57749-9, 44. lpp.


Lielo datu ietekme uz pamattiesībām
PDF 505kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta rezolūcija par lielo datu ietekmi uz pamattiesībām — privātums, datu aizsardzība, nediskriminācija, drošība un tiesībaizsardzība (2016/2225(INI))
P8_TA(2017)0076A8-0044/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 7., 8., 11., 14., 21., 47. un 52. pantu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1990. gada 14. decembra rezolūcijā Nr. 45/95 noteiktos pamatprincipus attiecībā uz tādu elektronisku datņu reglamentēšanu, kas satur personas datus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula(1) (VDAR) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108) un tās 2001. gada 8. novembra papildu protokolu (ETS 181)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 23. novembra Ieteikumu Nr. CM/Rec(2010)13 dalībvalstīm par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi datu profilēšanas kontekstā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2015. gada 19. novembra atzinumu Nr. 7/2015 „Kā risināt ar lielajiem datiem saistītās problēmas : aicinājums nodrošināt pārredzamību, lietotāju kontroli, integrētu datu aizsardzību un pārskatatbildību”(5),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2016. gada 23. septembra Atzinumu Nr. 8/2016 EDPS „EDAU atzinums par pamattiesību saskaņotu īstenošanu lielo datu laikmetā”(6),

–  ņemot vērā 29. panta Datu aizsardzības darba grupas 2014. gada 16. septembra paziņojumu par lielo datu attīstības ietekmi uz fizisko personu aizsardzību attiecībā uz viņu personas datu apstrādi Eiropas Savienībā(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0044/2017),

A.  A. tā kā lielie dati nozīmē liela datu, tostarp personas datu, apjoma vākšanu, analīzi un periodisku uzkrāšanu no dažādiem avotiem un šo datu automātisku apstrādi ar datoralgoritmiem un modernām datu apstrādes metodēm, izmantojot gan uzglabātos datus, gan arī straumētos datus, nolūkā atklāt korelācijas, tendences un sakarības (lielo datu analītika);

B.  tā kā atsevišķi lielo datu izmantošanas gadījumi ietver mākslīgā intelekta tehnoloģiju, piemēram, neironu tīklu un statistikas modeļu, sagatavošanu, lai prognozētu konkrētus notikumus un uzvedību; tā kā šādi sagatavošanas dati bieži vien ir apšaubāmas kvalitātes un nav neitrāli;

C.  tā kā, attīstoties komunikācijas tehnoloģijām un vispārēji izplatoties elektroniskajām ierīcēm, uzraudzības ierīcēm, sociālajiem medijiem, saziņai tīmeklī un tīkliem, tostarp ierīcēm, kuras sazinās bez cilvēku līdzdalības, ir izveidojušās milzīgas, arvien lielākas datu kopas, kas ar modernu apstrādes metožu un analītikas palīdzību ļauj gūt jauna līmeņa atziņas par cilvēka rīcību, privāto dzīvi un mūsu sabiedrību;

D.  tā kā trešo valstu un dalībvalstu izlūkošanas dienesti arvien biežāk paļāvās uz šādu datu kopu apstrādi un analīzi, uz kuru vai nu neattiecas neviens tiesiskais regulējums, vai arī — pavisam nesen — kurus reglamentē tiesību akti, kuru atbilstība Savienības primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem rada bažas un ir vēl jāpārbauda;

E.  tā kā iebiedēšanas, vardarbības pret sievietēm un bērnu neaizsargātības pieaugums ir novērojams arī internetā; tā kā Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu pieņemt visus vajadzīgos juridiskos pasākumus, lai apkarotu šīs parādības;

F.  tā kā aizvien lielāks skaits korporāciju, uzņēmumu, struktūru un aģentūru, valsts un nevalstisko organizāciju (kā arī valsts un privātais sektors kopumā), politiskie līderi, pilsoniskā sabiedrība, akadēmiskās aprindas, zinātnieku aprindas un iedzīvotāji kopumā ir guvuši labumu no šādas datu kopas un lielo datu analīzes, lai atbalstītu konkurētspēju, inovāciju, tirgus prognozes, politiskās kampaņas, mērķtiecīgas reklāmas, zinātnisko pētniecību un politikas veidošanu transporta, nodokļu, finanšu pakalpojumi, viedo pilsētu, tiesībaizsardzības, pārredzamības, sabiedrības veselības un reaģēšanas uz katastrofām jomā, kā arī, lai ietekmētu vēlēšanu un politiskos rezultātus, piemēram, izmantojot mērķtiecīgu komunikāciju;

G.  tā kā lielo datu tirgus palielinās, jo tehnoloģija un uz datiem balstīts lēmumu pieņemšanas process arvien biežāk tiek pieņemts kā risinājums; tā kā vēl nav izstrādātas metodes, lai veiktu lielo datu kopējās ietekmes uz pierādījumiem balstītu novērtējumu, taču ir iegūti pierādījumi tam, ka lielo datu analītikai piemīt potenciāls radīt būtisku ietekmi dažādās horizontālajās piemērošanas jomās gan publiskajā, gan arī privātajā sektorā; tā kā Komisijas Digitālā vienotā tirgus stratēģijā Eiropai ir atzīts potenciāls, kas piemīt uz datiem balstītām tehnoloģijām un pakalpojumiem un lielajiem datiem kā ekonomikas izaugsmes, inovācijas un digitalizācijas katalizatoram ES;

H.  tā kā lielo datu analīze rada pievienoto vērtību dažādos veidos, ar daudziem pozitīviem piemēriem, kas paredz ievērojamas iespējas iedzīvotājiem, piemēram, tādās jomās kā veselības aprūpe, cīņa pret klimata pārmaiņām, enerģijas patēriņa samazināšana, transporta drošības uzlabošana un iespēju sniegšana viedām pilsētām, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības optimizēšanu un efektivitāti un veicinot darba apstākļu uzlabošanu un krāpšanas atklāšanu un apkarošanu; tā kā lielie dati var sniegt konkurences priekšrocības Eiropas uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesos, savukārt valsts sektors var gūt labumu no lielākas efektivitātes, pateicoties plašākam ieskatam dažāda līmeņa sociāli ekonomiskajā attīstībā;

I.  tā kā lielajiem datiem piemīt minētais potenciāls attiecībā uz iedzīvotājiem, akadēmiskajam aprindām, zinātnisko sabiedrību un valsts un privāto sektoru, taču tie ir saistīti arī ar ievērojamu risku, proti, pamattiesību, piemēram, tiesību uz privātumu, aizsardzību, datu aizsardzību un datu drošību , bet arī tās vārda brīvības un tiesību netikt diskriminētam, aizsardzību, ko garantē ES Pamattiesību harta un Savienības tiesību akti; tā kā pseidonimizācija un šifrēšanas metodes var mazināt riskus, kas saistīti ar lielo datu analīzi, un tādēļ tām ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu datu subjekta privātumu, vienlaikus veicinot inovāciju un ekonomikas izaugsmi; tā kā šos elementus var uzskatīt par daļu no pašreizējās E-privātuma direktīvas pārskatīšanas;

J.  tā kā sensoru izplatība, plaša pastāvīga datu ģenerēšana un mūsdienu datu apstrādes darbības ne vienmēr ir pietiekami pārredzamas un tā kā tas traucē iedzīvotājiem un iestādēm novērtēt personas datu vākšanas, apkopošanas, analīzes un izmantošanas procesus un mērķi; tā kā, veicot lielo datu analītiku, tiek padarītas neskaidras atšķirības starp personas datiem un citiem datiem kā rezultātā rodas iespēja radīt jaunus personas datus;

K.  tā kā lielo datu nozare pieaug par 40 % gadā — septiņas reizes ātrāk nekā IT tirgus; tā kā jauno tehnoloģiju radīto lielo datu kopu koncentrācija nodrošina ļoti būtisku informāciju lieliem uzņēmumiem, tādējādi veicinot nepieredzētas varas līdzsvara izmaiņas iedzīvotāju, valdību un privātā sektora pārstāvju starpā; tā kā šāda varas koncentrācija uzņēmumos var veicināt monopolu veidošanos un ļaunprātīgu praksi un kaitē patērētāju tiesībām un godīgai konkurencei tirgū; tā kā saistībā ar lielo datu uzņēmumu apvienošanos būtu rūpīgāk jāpārbauda personas intereses un pamattiesību aizsardzība;

L.  tā kā lielajiem datiem piemīt ārkārtīgi liels neizmantots potenciāls kā ražīguma veicinātājam un kā iespējai piedāvāt labākus produktus un pakalpojumus iedzīvotājiem; tomēr uzsver, ka tas, ka pilsoņi, uzņēmumi un organizācijas plaši izmanto viedierīces, tīklus un tīmekļa lietojumprogrammas, ne vienmēr liecina par apmierinātību ar piedāvātajiem produktiem, bet gan rada plašāku izpratni, ka šie pakalpojumi ir kļuvuši nepieciešami, lai dzīvotu, sazinātos un strādātu, lai gan trūkst izpratnes par riskiem, ko tie varētu radīt mūsu labklājībai, drošībai un tiesībām;

M.  tā kā jānošķir datu kvantitāte un datu kvalitāte, lai nodrošinātu lielo datu efektīvu izmantošanu (algoritmi un citi analītiski instrumenti); tā kā zemas kvalitātes dati un/vai zemas kvalitātes procedūras lēmumu pieņemšanas procesos un analītiskos instrumentos varētu izraisīt tendenciozus algoritmus, neīstās korelācijas, kļūdas, to, ka tiek par zemu novērtēti tiesiskie, sociālie un ētiskie aspekti, riska, ka datus varētu izmantot diskriminējoši vai krāpnieciskiem nolūkiem, un cilvēku nozīmes marginalizāciju šajos procesos, izraisot kļūdainas lēmumu pieņemšanas procedūras, kas negatīvi ietekmē pilsoņu, jo īpaši sociāli atstumto grupu, dzīvi un iespējas, kā arī radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību un uzņēmumiem;

N.  tā kā algoritmiskajai pārskatatbildībai un pārredzamībai būtu jānozīmē to tehnisko un operatīvo pasākumu īstenošana, ar kuriem nodrošina pārredzamību un nediskrimināciju automatizētā lēmumu pieņemšanā un indivīdu uzvedības iespējamību aprēķināšanā; tā kā pārredzamībai būtu jādod personām jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, nozīmīgumu un paredzamajām sekām; tā kā šeit būtu jāietver informācija par datiem, ko izmanto apmācībai lielo datu analīzē, un jāļauj iedzīvotājiem izprast un uzraudzīt lēmumus, kas viņus ietekmē;

O.  tā kā datu analīze un algoritmi arvien vairāk ietekmē informāciju, kas pieejama iedzīvotājiem; tā kā šādas metodes, ja tās izmanto ļaunprātīgi, var apdraudēt pamattiesības uz informāciju, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu; tā kā sabiedriskās apraides sistēma dalībvalstīs ir tieši saistīta ar katras sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un ar nepieciešamību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kā to paredz Amsterdamas līguma (11997D/PRO/09) Protokols par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs;

P.  tā kā datu apstrādes un analītikas izplatība, lielais datu vākšanā, glabāšanā, apstrādē, uzglabāšanā un izplatīšanā iesaistīto dalībnieku skaits un tādu lielu datu kopu apvienošana, kas satur gan personas, gan citus datus no dažādiem avotiem, vienlaikus radot būtiskas iespējas, ir radījis lielu neskaidrību pilsoņom un kā valsts, tā privātajā sektorā par īpašajām prasībām attiecībā uz atbilstību spēkā esošajiem ES datu aizsardzības tiesību aktiem,

Q.  tā kā ir izveidojies liels skaits nestrukturētu juridisku sistēmu ar neskaidriem datu pārvaldības noteikumiem, kurās ir liels datu apjoms, ko uzņēmumi ir vākuši vairākus gadus, un tā kā sistemātiski ir jānodrošina šādu sistēmu atbilstība prasībām;

R.  tā kā būtu jāveicina ciešāka sadarbība un saskaņotība starp dažādām regulatoriem un uzraudzības, konkurences, patērētāju aizsardzības un datu aizsardzības iestādēm valsts un ES līmenī, lai nodrošinātu konsekventu pieeju un izpratni par ietekmi, ko izraisa lielie dati attiecībā uz pamattiesībām; tā kā digitālo jautājumu starpniecības centra(8) kā brīvprātīga izpildiestāžu tīkla izveidošana un tālāka attīstība var palīdzēt uzlabot to darbu un to attiecīgo izpildes darbību un var palīdzēt padziļināt sinerģijas un aizsargāt personu tiesības un intereses,

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzsver, ka iedzīvotāji, publiskais un privātais sektors, akadēmiskās un zinātniskās aprindas lielo datu potenciālu un to pavērtās iespējas varēs izmantot pilnībā vien tad, ja, attiecībā uz visiem iesaistītajiem dalībniekiem panākot stingru pamattiesību un pastāvošo ES datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu un juridisko noteiktību, tiks nodrošināta sabiedrības uzticēšanās šīm tehnoloģijām; uzsver, ka personas datu apstrādi var veikt tikai saskaņā ar jebkuru juridisko pamatu, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 6. pantā; uzskata, ka ir svarīgi, ka pārredzamība un pienācīga informācijas sniegšana attiecīgajai auditorijai ir izšķiroši būtiska, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos un individuālo tiesību aizsardzību;

2.  uzsver, ka atbilstība spēkā esošajiem datu aizsardzības tiesību aktiem kopā ar stingriem zinātniskiem un ētiskiem standartiem ir būtiski svarīgi, lai veidotu uzticēšanos un paļāvību uz risinājumiem, kas saistīti ar lielajiem datiem; turklāt uzsver, ka informācija, ko atklāj lielo datu analīze, nenodrošina objektīvu pārskatu par jebkuru jautājumu un ir vien tik uzticama, cik uzticami ir izmantotie dati; uzsver, ka prognozējošā analīze, kas balstīta uz lielajiem datiem, var piedāvāt tikai statistisko iespējamību un nekādā ziņā nevar vienmēr prognozēt personas uzvedību; tādēļ uzsver, ka datu vākšanas pārvaldīšanā un to analīzes rezultātu vajadzīgi stingri zinātniskie un ētiskie standarti;

3.  norāda, ka jutīgu informāciju par personām var iegūt no datiem, kuri nav jutīgi, tādējādi padarot neskaidru robežu starp jutīgiem datiem un datiem, kuri tādi nav;

4.  uzsver, ka iedzīvotāju nepietiekamās zināšanas par lielo datu būtību ļauj izmantot personas datus neparedzētiem mērķiem; norāda, ka ES primārā kārtā jānodrošina izglītošana un informētības uzlabošana pamattiesību jomā; mudina ES iestādes un dalībvalstis veikt ieguldījumus iedzīvotāju, tostarp bērnu, digitālajās prasmēs un viņu informētības par digitālajām tiesībām, privātumu un datu aizsardzību uzlabošanā; uzsver, ka šāda veida izglītībai jābūt vērstai uz to, lai uzlabotu izpratni par algoritmu un automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu principiem/sistēmu un par to, kā tos jēgpilni interpretēt; norāda arī, ka jāuzlabo zināšanas un jāveicina izpratne par to, kur un kā tiek vāktas datu plūsmas (proti, rasmošana, straumēšanas datu apvienošana ar sociālo tīklu un pievienoto ierīču datiem un šīs informācijas uzkrāšanu jaunā datu plūsmā);

Lielie dati komerciāliem mērķiem un publiskajā sektorā

Privātās dzīves un personas datu aizsardzība

5.  norāda, ka Savienības tiesību akti par privātuma un personas datu aizsardzību, tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju, kā arī fizisku personu tiesības saņemt informācija par to, kā darbojas automatizēta lēmumu pieņemšana un profilēšana un tiesības prasīt atlīdzinājumu tiesā ir piemērojami datu apstrādei, ja pirms apstrādes dati tiek pseidonimizēti vai, jebkurā gadījumā, ja izmanto nepersonālus datus, kas varētu ietekmēt personas privāto dzīvi vai citas tiesības un brīvības, kas noved pie veselu iedzīvotāju grupu stigmatizācijas;

6.  uzsver, ka digitālais vienotais tirgus jāveido, pamatojoties uz drošiem, uzticamiem un ātrdarbīgiem tīkliem un pakalpojumiem, kas aizsargā datu subjekta pamattiesības uz datu aizsardzību un privātumu, vienlaikus veicinot arī inovāciju un lielo datu analītiku, lai radītu piemērotus nosacījumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas digitālās ekonomikas veicināšanai;

7.  turklāt uzsver iespēju no jauna identificēt personas, salīdzinot dažādu veidu anonimizētus datus; uzsver, ka Savienības tiesību akti attiecībā uz privātuma un personas datu aizsardzību attiecas uz šādu datu, kam veikta korelācija, apstrādi tikai tad, ja persona patiešām ir identificējama;

8.  uzsver, ka iepriekš minētie principi būtu jāizmanto kā pamats lēmumu pieņemšanas procedūrām valsts un privātā sektora un citiem dalībniekiem, kas izmanto datus; uzsver, ka vajadzīga daudz lielāka algoritmiskā atbildība un pārredzamība attiecībā uz datu apstrādi un analīzi privātajā un publiskajā sektorā un jebkādiem citiem dalībniekiem, kuri izmanto datu analīzi, — kas ir svarīgs līdzeklis, lai garantētu, ka persona ir pienācīgi informēta par viņas personas datu apstrādi;

9.  uzsver, ka Komisijai, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm un citām neatkarīgām uzraudzības iestādēm turpmāk jārīkojas, lai veicinātu pārredzamību un likumīgu procesu, un tiesisko noteiktību kopumā un attiecībā uz konkrētiem standartiem, kas sargā ar datu apstrādes un analītikas izmantošanu, ko veic privātais un valsts sektors, saistītās pamattiesības un garantijas; aicina veidot ciešāku sadarbību starp regulējošajām iestādēm digitālajā vidē, lai stiprinātu sinerģiju starp tiesisko regulējumu patērētāju un konkurences un datu aizsardzības iestādēm; aicina piešķirt šīm iestādēm atbilstošu finansējumu un personālu; turklāt atzīst, ka nepieciešams izveidot digitālo jautājumu starpniecības centru;

10.  uzsver, ka lielo datu izmantošanas mērķis būtu iegūt salīdzināmas korelācijas, izmantojot pēc iespējas mazāk personas datu; šajā saistībā uzsver, ka zinātniskajām un uzņēmēju aprindām, kā arī publiskajam sektoram būtu jāpievēršas pētniecībai un inovācijai anonimizācijas jomā;

11.  atzīst, ka pseidonimizācijas, anonimizācijas vai šifrēšanas izmantošana attiecībā uz personas datiem var mazināt apdraudējumus attiecīgajiem datu subjektiem, kad personas datus izmanto lielo datu risinājumos; turklāt uzsver Vispārīgās datu aizsardzības regulas nodrošinātās pseidonimizācijas kā atbilstīga aizsardzības pasākuma priekšrocības; atgādina, ka anonimizācija ir neatgriezenisks process un ka pēc tās īstenošanas personas datus vairs nevar atsevišķi izmantot, lai identificētu vai atrastu fizisku personu; uzskata, ka ar līgumā noteiktām saistībām būtu jānodrošina, ka anonimizētus datus neidentificēs atkārtoti, izmantojot papildu korelācijas, apvienojot dažādus datu avotus; aicina privāto un publisko sektoru un citus dalībniekus, kuri iesaistīti lielo datu analīzē, regulāri novērtēt šādus riskus jaunu tehnoloģiju kontekstā un dokumentēt pieņemto pasākumu piemērotību; aicina Komisiju, Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju un citas neatkarīgas uzraudzības iestādes izstrādāt pamatnostādnes par to, kā pienācīgi anonimizēt datus, lai novērstu turpmākus šo pasākumu pārkāpumus un uzraudzītu praksi;

12.  mudina privāto un valsts sektoru un citus datu pārziņus izmantot VDAR paredzētos instrumentus, piemēram, rīcības kodeksus un sertifikācijas shēmas, panākt lielāku skaidrību par saviem īpašajiem pienākumiem, ko nosaka Savienības tiesību akti, un nodrošināt savas prakses un darbību atbilstību attiecīgajiem ES juridiskajiem standartiem un garantijām;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai uz datiem balstītas tehnoloģijas neierobežotu vai nediskriminētu piekļuvi plurālistiskai plašsaziņas līdzekļu videi, bet gan veicinātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu; uzsver, ka sadarbībai starp valdībām, izglītības iestādēm un plašsaziņas līdzekļu organizācijām būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek atbalstītas digitālo plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes, lai sniegtu iespējas iedzīvotājiem un aizsargātu viņu tiesības uz informāciju un vārda brīvību;

14.  uzskata, ka publisko iestāžu veikta personas datu publiskošana sabiedrības interesēs, piemēram, lai novērstu korupciju, interešu konfliktu, krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, var būt pieņemami demokrātiskā sabiedrībā ar nosacījumu, ka dati tiek izpausti atbilstīgi tiesību aktā paredzētiem nosacījumiem, ka tie veikti atbilstīgi aizsardzības pasākumi un ka šāda datu publiskošana ir vajadzīga mērķa sasniegšanai un ir samērīga;

Drošība

15.  atzīst tādu tehnoloģiju attīstības pievienoto vērtību, kas uzlabos drošību; atzīst, ka drošības pārkāpumi, neatļauta piekļuve datiem un nelikumīga novērošana ir vieni no būtiskākajiem riskiem, kas saistīti ar datu apstrādes darbībām, piemēram, lielo datu metodes (jo īpaši saistībā ar lietu internetu), un par ko ir bažas iedzīvotāju vidū; uzskata, ka šādu draudu risināšanai vajadzīga īsta un saskaņota sadarbība starp privāto un valsts sektoru, tiesībaizsardzības iestādēm un neatkarīgām uzraudzības iestādēm, tomēr vienlaikus jāievēro ar datu aizsardzību saistītās pamattiesības; šajā sakarībā uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš e-pārvaldības sistēmu drošībai, kā arī papildu juridiskajiem pasākumiem, piemēram, programmatūru piedāvātāju atbildībai;

16.  uzskata, ka būtu jāveicina un vajadzības gadījumā jāatļauj arī pilnīga šifrēšana no datu nosūtītāja līdz saņēmējam, ievērojot principu, kas paredz integrētu datu aizsardzību; šajā saistībā iesaka visos turpmākajos tiesību aktos īpaši aizliegt šifrēšanas pakalpojumu sniedzējiem, sakaru pakalpojumu sniedzējiem un visām pārējām organizācijām (visos piegādes ķēdes līmeņos) atļaut vai veicināt prasību apiešanu;

17.  uzsver, ka pastiprināta datu radīšana un datu plūsmas ir saistītas ar papildu neaizsargātību un jaunām informācijas drošības problēmām; šajā sakarībā prasa izmantot integrētu privātumu un privātumu pēc noklusējuma, vajadzības gadījumā — anonimizācijas metodes, šifrēšanas paņēmieniem, kā arī veikt obligātu ietekmes uz privātumu novērtējumu; uzsver, ka šādi pasākumi būtu jāpiemēro visām personām, kas iesaistītas lielo datu analītikā privātajā un valsts sektorā un citiem dalībniekiem, kuri izmanto jutīgus datus, piemēram, advokātiem, žurnālistiem un cilvēkiem, kas strādā veselības aprūpes nozarē, lai nodrošinātu, ka lielie dati nepalielina informācijas drošības riskus;

18.  atgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 15. pantu dalībvalstis nedrīkst pakalpojuma sniedzējiem noteikt vispārējas saistības uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī nedrīkst noteikt vispārīgu pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelikumīgu darbību; jo īpaši atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa lietās C-360/10 un C-70/10, noraidīja pasākumus „aktīvi pārraudzītˮ gandrīz katru attiecīgo pakalpojumu lietotāju (pieejas internetam nodrošinātāji vienā gadījumā un sociālie tīkli otrā gadījumā) un precizēja, ka ir aizliegts ikviens rīkojums, kas nosaka mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt vispārēju pārraudzību;

Nediskriminēšana

19.  uzsver, ka, ņemot vērā datu kopas un algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, ko izmanto, veicot novērtējumus un prognozes dažādiem datu apstrādes posmiem, lielo datu rezultātā var rasties ne tikai fizisku personu pamattiesību pārkāpumi, bet arī atšķirīga attieksme un netieša diskriminācija pret cilvēku grupām ar līdzīgām iezīmēm, jo īpaši attiecībā uz taisnīgumu un iespēju vienlīdzību saistībā ar piekļuvi izglītībai un nodarbinātībai, pieņemot darbā vai novērtējot personas, vai sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotāju kā patērētāju ieradumu maiņa;

20.  aicina Komisiju, dalībvalstis un datu aizsardzības iestādes apzināt un cik iespējams samazināt algoritmisko diskrimināciju un neobjektivitāti un izstrādāt pamatīgu kopīgu ētikas satvaru pārredzamam procesam personas datu apstrādā un automatizētai lēmumu pieņemšanai, kas var dot pamatu datu izmantošanai un pašlaik notiekošajai Savienības tiesību aktu piemērošanai;

21.  aicina Komisiju, dalībvalstis un datu aizsardzības iestādes īpaši novērtēt nepieciešamību nodrošināt ne tikai algoritmu pārredzamību, bet arī pārredzamību attiecībā uz iespējamu tādu mācību datu neobjektivitāti, ko izmanto, lai izstrādātu uz lielajiem datiem balstītus intervences pasākumus;

22.  iesaka panākt, lai uzņēmumi regulāri novērtētu datu kopu reprezentativitāti, noskaidrotu, vai datu kopas ietekmē neobjektivitāte, un izstrādātu stratēģijas šādas neobjektivitātes novēršanai; uzsver, ka jāpārskata uz datu analītiku balstīto prognožu precizitāte un nozīme, ņemot vērā ētikas apsvērumus un godīgumu;

Lielie dati zinātniskiem mērķiem

23.  uzsver, ka lielo datu analītika var labvēlīgi ietekmēt zinātnes attīstību un pētniecību; uzskata, ka lielo datu analītikas attīstība un izmantošana zinātniskiem mērķiem jāveic, pienācīgi ņemot vērā pamattiesības, kas paredzētas Pamattiesību hartā, kā arī ievērojot spēkā esošos Savienības tiesību aktus datu aizsardzības jomā;

24.  atgādina, ka saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, veicot personas datu turpmāku apstrādi statistikas nolūkos, var apkopot vienīgi tādas datu kopas, ko nevar vēlreiz attiecināt uz personām;

Lielie dati tiesībaizsardzības mērķiem

Privātās dzīves un personas datu aizsardzība

25.  atgādina visiem tiesībaizsardzības dalībniekiem, kas izmanto datu apstrādi un analītiku, ka Direktīva (ES) 2016/680: reglamentē personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstu tiesībaizsardzības nolūkos; prasa, ka, apkopojot un apstrādājot personas datus tiesībaizsardzības nolūkos, vienmēr ir jābūt adekvātiem, attiecīgiem un ne pārmērīgā apjomā attiecībā uz konkrētiem, precīzi formulētiem un likumīgiem nolūkiem, kādiem šie dati tiek apstrādāti; norāda, ka šo datu vākšanā jābūt skaidri pierādītam mērķim un nepieciešamībai to veikt; norāda, ka lēmums, kas balstās tikai uz automātisku apstrādi, tostarp uz profilēšanu, un kas rada nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai būtiski viņu ietekmē, ir aizliegts, ja vien tas nav atļauts Savienības vai dalībvalsts tiesībās, kas attiecas uz pārzini un kurās ir paredzētas atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām, vismaz attiecībā uz tiesībām panākt cilvēka iejaukšanos no pārziņu puses; aicina Komisiju, Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju un citas neatkarīgas uzraudzības iestādes nākt klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, lai sīkāk precizētu kritērijus un nosacījumus uz profilēšanu balstītiem lēmumiem un liela apjoma datu izmantošanai tiesībaizsardzības nolūkos;

26.  uzsver, ka ir svarīgi ievērot Direktīvu (ES) 2016/680 attiecībā uz iepriekšējiem ietekmes novērtējumiem un revīzijām, kas ņemtu vērā ētiskos apsvērumus, lai novērtētu datu iekļautību, precizitāti un kvalitāti, un nodrošināt, lai fiziskās personas, pret kurām vērsti lēmumi, un/vai dalībnieki, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, spētu saprast un varētu apstrīdēt vākšanu vai analīzi, sakarības un korelācijas, un novērstu jebkādu kaitējošu ietekmi uz konkrētām personu grupām;

27.  norāda, ka iedzīvotāju uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem var nopietni apdraudēt valsts veiktās masu uzraudzības darbības un nepamatotā piekļuve komerciāliem un citiem personas datiem, ko veic tiesībaizsardzības iestādes;

28.  atgādina, ka tiesību akti, kas ļauj valsts iestādēm vispārināti piekļūt elektronisko saziņas līdzekļu saturam, jāuzskata par tādiem, kas apdraud pamattiesību uz cieņu pret privāto dzīvi būtību, ko nodrošina hartas 7. pants;

29.  uzsver, ka ir vajadzīgas pamatnostādnes un sistēmas, kuras jāiekļauj publiskā iepirkuma konkursos par tiesībaizsardzības iestāžu datu apstrādes modeļiem, rīkiem un programmām, lai nodrošinātu, ka pamatā esošo kodu pirms galīgā pirkuma izdarīšanas var pārbaudīt un pārbauda tiesībaizsardzības iestādes, lai novērtētu tā piemērotību, pareizību un drošību, ņemot vērā, ka patentētas programmatūras ierobežo pārredzamību un pārskatatbildību; norāda, ka daži modeļi ar prognozējošu pieeju ir vairāk vērsti uz privātumu aizsardzību nekā citi, piemēram, modeļi, kuru ietvaros iespējamības prognozes tiek izdarītas par vietām vai notikumiem, bet nevis par atsevišķām personām;

Drošība

30.  uzsver, ka ir absolūti nepieciešams aizsargāt tiesībaizsardzības datubāzes pret drošības pārkāpumiem un nelikumīgu piekļuvi, jo tas ir jautājums, kas rūp iedzīvotājiem; tādēļ uzskata, ka šādu risku risināšanai vajadzīga saskaņota un efektīva sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm, privāto sektoru, valdībām un neatkarīgām datu aizsardzības uzraudzības iestādēm; šajā saistībā uzstāj, ka jāgarantē personas datu atbilstīga drošība saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu (ES) 2016/680, kā arī jāsamazina apdraudējumi, izmantojot drošas un decentralizētas datubāžu sistēmas;

Nediskriminēšana

31.  tā kā tiesībaizsardzības iestāžu lēmumi un pasākumi — tostarp, izmantojot datu apstrādi un datu analīzi, — skar cilvēku dzīvi un tiesības, brīdina, ka vajadzīga maksimāla piesardzība, lai nepieļautu nelikumīgu diskrimināciju un vēršanos pret konkrētām personām vai personu grupām, ko nosaka pēc atsauces uz rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām pazīmēm, valodu, reliģiju vai ticību, politisko vai cita veida viedokli, īpašumu, dzimšanu, invaliditāti, vecumu, dzimumu, dzimuma izpausmi vai identitāti, seksuālo orientāciju, uzturēšanās statusu, veselību vai piederību pie nacionālas minoritātes, kas bieži tiek pakļauta etniskajai profilēšanai vai intensīvākai tiesību piemērošanas politikai, kā arī pret personām, kurām ir īpašas iezīmes; aicina pienācīgi apmācīt datu primāros vācējus un no datu analīzes izrietošo izlūkdatu lietotājus;

32.  aicina dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas izmanto datu analītiku, datu analīzē ievērot augstākos ētikas standartus un nodrošināt cilvēka dalību un pārskatatbildību visos dažādajos lēmumu pieņemšanas posmos — lai novērtētu ne tikai datu reprezentativitāti, precizitāti un kvalitāti, bet arī katra uz attiecīgās informācijas pamata pieņemamā lēmuma piemērotību;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(3)http://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/treaty/108
(4)https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805cdd00
(5)https://secure.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Opinions/2015/15-11-19_Big_Data_EN.pdf
(6)https://secure.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Opinions/2016/16-09-23_BigData_opinion_EN.pdf
(7)http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/files/2014/wp221_en.pdf
(8) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2016. gada 23. septembra Atzinums Nr. 8/2016, 15. lpp.


Lauksaimniecības trušu aizsardzības standartu minimums
PDF 441kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta rezolūcija par lauksaimniecības trušu aizsardzības standartu minimumu (2016/2077(INI))
P8_TA(2017)0077A8-0011/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvu 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvu 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīvu 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību,

–  ņemot vērā īpašo Eirobarometru Nr. 442 „Eiropiešu attieksme pret dzīvnieku labturību”, kas publicēts 2016. gada martā,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) 2011. gada 12. janvāra zinātnisko atzinumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā,

–  ņemot vērā EPNI 2005. gada 11. oktobra zinātnisko atzinumu „Pašreizējo mājokļu un lopkopības sistēmu ietekme uz saimniecībās audzētu mājas trušu veselību un labturību ”,

–  ņemot vērā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 7.5. nodaļu „Dzīvnieku kaušana “,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības ieteikumu kodeksu trušu labturības jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8-0011/2017),

A.  tā kā truši ir ceturtie visvairāk audzētie lauksaimniecības dzīvnieki pasaulē un skaitliskā izteiksmē otra visvairāk audzētā lauksaimniecības dzīvnieku suga ES teritorijā,

B.  tā kā Eiropas ražotājiem ir jāievēro augsti dzīvnieku veselības un labturības standarti, kas ne vienmēr ir obligāti trešās valstīs, kuras eksportē dzīvniekus kaušanai ES;

C.  tā kā patērētāji aizvien vairāk pievērš uzmanību apstākļiem, kādos dzīvnieki tiek audzēti;

D.  tā kā trušu audzēšanu ir ļoti smagi skārusi gaļas patēriņa samazināšanās Eiropas Savienībā un ekonomikas krīze lauksaimniecībā un tā kā pārdošanas cenas trīs gadu laikā ir samazinājušās par aptuveni 20 %, savukārt ražošanas izmaksas ir palikušas nemainīgas;

E.  tā kā būtu jāņem vērā trušu gaļas uzturvērtība un tās ražošanas loma ģimenes uzņēmumos, kas veido ievērojamu daļu no darbvietām sievietēm daudzos lauku rajonos, kuros iespējas lopkopības dažādošanai nav lielas;

F.  tā kā tāda pati uzmanība kā dzīvnieku labturībai būtu jāpievērš arī lauksaimnieku labklājībai;

G.  tā kā lielāko daļu trušu audzē gaļas ieguvei, un ik gadu gaļas iegūšanas nolūkos tiek nokauti vairāk nekā 340 miljoni trušu, tā kā trušu audzēšana veido mazāk nekā 1 % no ES kopējā lopkopības apjoma;

H.  tā kā trušu audzēšanas nozare ES ir pastāvīgi samazinājusies un skaitļi par 2016. gadu liecina par kritumu 4,7 % apmērā, jo pastāv patērētāju tendence samazināt truša gaļas patēriņu; tā kā trušu audzēšanas nozare darbojas globālā tirgus apstākļos un nesaņem tiešo atbalstu, kā arī negūst labumu no tirgus intervences pasākumiem saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas I pīlāru;

I.  tā kā ES ir negatīva tirdzniecības bilance ar Ķīnu attiecībā uz truša gaļu; tā kā 99 % truša gaļas importa Eiropas Savienībā nāk no Ķīnas; tā kā, ja nekas netiks darīts, Ķīnas ražotāji izkonkurēs ES lauksaimniekus un tas negatīvi ietekmēs dzīvnieku labturību;

J.  tā kā ir svarīgi un nepieciešams panākt un uzturēt rentablu trušu ražošanu tā, lai tā joprojām varētu palīdzēt saglabāt lauku apvidu struktūru un nodarbinātību, jo īpaši sievietēm, teritorijās, kurās citi ražošanas veidi nav iespējami, kā arī turpināt piedāvāt patērētājiem daudzveidīgu un kvalitatīvu pārtiku;

K.  tā kā Eiropas Savienība ir pasaulē galvenā trušu audzētāja, un tai seko Āzijas valstis un jo īpaši Ķīna, kas saražo 417 000 tonnu liemeņu un ir lielākā eksportētāja;

L.  tā kā trušu audzētāji un nozare kopumā ir ieinteresēti nodrošināt, lai trušu audzēšana vaislai notiktu atbilstīgi Eiropas ražošanas modelim, turpinot ievērot visaugstākos pasaules standartus pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un vides aizsardzības jomā;

M.  tā kā Eiropas trušu audzēšanas pamatā ir dažādu ražošanas sistēmu līdzāspastāvēšana un tā kā trušu audzēšana ir nozīmīgs veids, kā dažādot ienākumus daudzās mazās saimniecībās visā teritorijā;

N.  tā kā truša gaļas vidējais patēriņš ir 1,70 kg uz vienu iedzīvotāju un tā ir viens no vismazāk patērētajiem gaļas veidiem Savienībā (starp 1 un 2 % no visa gaļas patēriņa);

O.  tā kā attiecībā uz Eiropas saimniecībās audzētiem trušiem pastāv nopietnas bažas par nepietiekamu labturību, lielu stresa līmeni, augstu mirstību un saslimstību, kā to jau secināja EPNI 2005. gadā; tā kā lauksaimniecības trušu mājokļi, ēdināšana, ģenētika, veselības aspekti un emocionālā stāvokļa optimizēšana ir īpaši svarīgi jautājumi ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas trušu audzēšanā, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku veselības nodrošināšanu un labturību;

P.  tā kā Eiropas Savienībā lielākā daļa trušu kopš to domesticēšanas parasti tiek turēti daudznodalījumu būros, kas dažādās valstīs var atšķirties un bieži atšķiras specifikāciju ziņā;

Q.  tā kā truši (tāpat kā citas sugas, kas dzīvo līdzās cilvēkiem) saglabā daļu no savas dabiskās uzvedības un tādēļ ir jāveic turpmāki pētījumi par pasākumiem un apstākļiem, ko var īstenot audzēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka trušiem ir iespējams pēc iespējas saglabāt savu dabisko uzvedību, ja vien tas labvēlīgi ietekmē to veselību;

R.  tā kā intensīvās lauksaimniecības nolūkā tiek audzētas ātraudzīgas trušu šķirnes, kuras agrāk tika dēvētas par “gaļas trušiem”, jo īpaši komerciālie hibrīdi, ko izmanto trušu audzēšanas saimniecībās gaļas dzīvnieku audzēšanai;

S.  tā kā bioloģiskās ražošanas sistēmās, kurās nobarojamos trušus tur grupu aplokos ar piekļuvi nelielai ganību teritorijai un kas dod trušiem kopumā vairāk vietas, ir iespējama alternatīva turēšanai daudznodalījumu būros, lai gan šādas grupas izmitināšanas sistēmas var radīt problēmas saistībā ar negatīvo sociālo mijiedarbību un dzīvnieku agresivitāti, kas rada ievainojumus, kuri ietekmē to veselību un labturību, un tādu slimību pieaugumu, kas izplatās fekāli–orālā ceļā;

T.  tā kā dažu valstu noteikumi par bioloģisko ražošanu atbalsta to, ka truši ir jāaudzē grupu aplokos ar pieeju nelielai ganību teritorijai aploka galā;

U.  tā kā tāpat kā attiecībā uz citām sugām, piemēram, mājputniem, varētu veikt pētījumus par alternatīvām ražošanas sistēmām, tostarp bioloģiskās ražošanas sistēmām, kas var piedāvāt patērētājiem plašāku pārtikas produktu klāstu un kas līdz šim ir izstrādātas tikai ierobežoti;

V.  tā kā, ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāveic tālāki pētījumi par problēmām un iespējām, ar kurām saistīta grupu turēšanas sistēma;

W.  tā kā šīs nozares mazā ekonomiskā nozīme ES ir spēcīgs šķērslis pētījumiem un inovācijām, kuru mērķis ir uzlabot trušu veselību un labturību;

X.  tā kā pastāv obligāti ES standarti cūku(1), teļu(2), dējējvistu(3) un broileru aizsardzībai(4), kā arī vispārēja Padomes direktīva par to dzīvnieku aizsardzību, kurus audzē lauksaimniecības vajadzībām(5), bet vēl nav konkrētu ES tiesību aktu par obligātiem standartiem saimniecībās audzētu trušu aizsardzībai; tā kā aizvien vairāk patērētāju un iedzīvotāju visā ES prasa ieviest regulējumu un nodrošināt labāku labturību saimniecībās audzētiem trušiem;

Y.  tā kā aizliegums parastajai dējējvistu ievietošanai būros saskaņā ar Direktīvu 1999/74/EK ir stājies spēkā un lielākoties ir veiksmīgi transponēts visās dalībvalstīs;

Z.  tā kā dažās dalībvalstīs ir valsts tiesību akti un juridiskas prasības attiecībā uz trušu audzēšanu un dažas dalībvalstis sadarbībā ar nozari ir izstrādājušas paraugprakses norādījumus; tā kā 2012. gadā Austrija aizliedza gaļas ražošanai paredzēto trušu turēšanu būros un Beļģijā ir spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir pārtraukt daudznodalījumu būru izmantošanu un līdz 2025. gadam aizstāt tos ar parku sistēmām;

AA.  tā kā Eiropas dzīvnieku labturības stratēģija iestājas par to, ka būtu pilnībā jāīsteno spēkā esošie tiesību akti, pirms tiek ieviesti jauni tiesību akti, un ka būtu jāveicina paraugprakses norādījumu izstrāde;

AB.  tā kā, ņemot vērā pieprasījumu pēc pārejas uz alternatīvām ražošanas sistēmām un ņemot vērā trušu audzēšanas nelielo ekonomisko nozīmi Eiropas lopkopībā, dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina veikt turpmākus pētījumus tādās jomās kā trušu veselība, labturība, audzēšana, izmitināšana, ēdināšana, uzvedība un apdullināšana;

AC.  tā kā EPNI 2005. gada zinātniskajā atzinumā par lauksaimniecības trušu mājokļiem un audzēšanas sistēmām tika ierosināts palielināt būru izmēru, pazemināt maksimālo turēšanas blīvumu augošiem dzīvniekiem un ieviest terapeitiskas metodes, tostarp piedevu izmantojumu, lai ierobežotu slimības;

AD.  tā kā uz trušiem attiecas OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa dzīvnieku kaušanai ieteikumi, tostarp apdullināšanas metodes un zināšanu prasības operatoriem;

AE.  tā kā Padomes Direktīvas 98/58/EK par dzīvnieku labturību 3. pantā tiek prasīts veikt „visus vajadzīgos pasākumus”, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, savukārt 4. pantā ir paredzēti standarti attiecībā uz dzīvnieku turēšanu saskaņā ar „pārbaudītu praksi un zinātnes atziņām”, ietverot arī EPNI un OIE noteiktos standartus,

Vispārīgas piezīmes

1.  norāda, ka ES truši parasti tiek audzēti neuzlabotos būros, klajā vidē, kurā ir tikai dzirdināšanas un barošanas aprīkojums un kas neatbilst optimālas lauksaimniecības nosacījumiem saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām; norāda arī, ka dažkārt trušiem izēdina tikai granulas, nedodot šķiedrvielas, un ka apstākļi šaurajos stiepļu būros bez pakaišiem var izraisīt anomālu uzvedību;

2.  norāda, ka ir nepieciešami turpmāki zinātniskie pētījumi par turēšanas sistēmām, kas varētu veicināt veselības kvalitāti un samazināt dzīvnieku saslimšanas vai inficēšanās risku;

3.  atzīst, ka trušu audzēšanā tiek sekmīgi īstenotas alternatīvas turēšanai būros, piemēram, audzēšana brīvā dabā (parka sistēma) vai trušubūdu sistēma — sistēmas, kurās trušu pamata barība ir zāle un kas nodrošina augstāku saimniecībās audzētu trušu labsajūtu un labturību; uzskata, ka būtu jāizstrādā, jāuzlabo un jāveicina alternatīvas sistēmas, vienlaikus atzīstot, ka pieprasījums pēc šādās sistēmās iegūtas truša gaļas varētu būt zināmā mērā ierobežots sakarā ar to, ka ražošanas papildu izmaksas ietekmē patēriņa cenu;

4.  mudina izmantot trušu kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmas, jo tās nodrošina plašāku dzīves telpu un sniedz sociālās un aktīvās uzvedības iespējas; uzsver, ka kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmas uzlabo lauksaimniecības trušu labturību un ļauj tiem dzīvot līdzīgāk savam dabiskajam izturēšanās veidam; uzsver, ka dzīvnieku veselība ir arī atkarīga no divām būtiskām audzēšanas praksēm, proti, no vides apstākļiem ēkās un no atbilstīgas dzīvnieku turēšanas, bioloģiskās drošības un pārvaldības prakses izstrādāšanas;

5.  aicina dalībvalstis un Komisiju veikt turpmākus pētījumus, lai rastu labākos iespējamos turēšanas risinājumus ar mērķi uzlabot dzīvnieku veselību dažādos saimniecību veidos, kas ļaus īstenot saimniecību uzlabojumus, vienlaicīgi nodrošinot to ilgtspēju;

6.  uzsver, ka visai truša gaļai ES tirgū, tostarp importam no trešām valstīm, ir jāatbilst augstiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartiem, kā arī dzīvnieku labturības kritērijiem; norāda uz apdraudējumu, ko rada negodīga konkurence no trešām valstīm, ja importam netiek piemēroti līdzvērtīgi standarti un kritēriji;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt importētās truša gaļas kvalitāti un nekaitīgumu, veicot rūpīgu kontroli un pārbaudes, kad importētā gaļa nokļūst Savienībā;

8.  atzinīgi vērtē Eiropas platformas dzīvnieku labturībai izveidi un aicina Komisiju un dalībvalstis apmainīties ar prakses kodeksiem trušu audzēšanas jomā un popularizēt tos;

Trušu audzēšana vaislai

9.  uzsver, ka vaislas trušu audzēšana ES ir kļuvusi ļoti intensīva, lai gan apstākļi, kādos truši tiek audzēti un turēti, atšķiras atkarībā no mērķiem, kuru dēļ truši tiek audzēti, un arī patērētāju prasībām dažādos tirgos un dalībvalstīs;

10.  norāda, ka sprostu lielums atšķiras atkarībā no dzīvnieku vecuma un svara un ka tas ietekmē kustības, piemēram, izstaipīšanos, apsēšanos un stāvēšanu ar saslietām ausīm (šai sugai raksturīgajā „vērošanas” pozā), izsliešanos, ērtu apgriešanos un lēkāšanu; uzsver, ka šis kustību trūkums var arī novest pie kaulu trausluma, stereotipiskas uzvedības un pēdas spilventiņu bojājumiem;

11.  uzsver, ka mājokļu sistēmas laika gaitā ir uzlabojušās, ietverot jaunus elementus, piemēram, kāju balstus, nolūkā ierobežot kāju ievainojumus un uzlabot labturību; tomēr norāda, ka dažiem vecākiem būru modeļiem var būt no mūsdienu standartu viedokļa nepiemērota konstrukcija;

12.  ar bažām norāda, ka saimniecībās audzētiem trušiem ir raksturīgs augsts saslimstības un mirstības līmenis tādu faktoru dēļ kā augstāks parazītu izraisītu infekciju (kokcidioze, spalīši utt.) līmenis un augstāka uzņēmība pret tādām infekcijas slimībām kā hemorāģiskā vīrusu slimība un miksomatoze;

13.  norāda, ka EPNI jau 2005. gadā secināja, ka mirstība un saslimstība saimniecībās audzētu trušu vidū šķiet ievērojami augstāka nekā citu saimniecībās audzētu dzīvnieku sugu vidū, ko izraisa zarnu un elpošanas orgānu infekcijas un reproduktīvās problēmas; norāda arī, ka minētais EPNI ziņojums brīdināja par paaugstinātu trušu veselības apdraudējumu, ko izraisa audzēšana uz zemes salīdzinājumā ar audzēšanu būros, jo īpaši — kokcidiozes un parazītu izraisītu infekciju dēļ;

14.  atzinīgi vērtē daudzo ražotāju gūtos panākumus, ieviešot uzlabojumus mājokļu sistēmu konstrukcijā saskaņā ar EPNI ieteikumiem; tomēr ar bažām atzīmē zemo ārstniecības un pētniecības apjomu, lai novērstu slimības saimniecībās audzētiem trušiem;

Trušu audzēšana

15.  pauž bažas par to, ka Eiropas Savienībā trušiem, ko audzē un nobaro gaļas ieguvei un tur novecojušos būros, kas neatbilst mūsdienu prasībām attiecībā uz lauksaimniecību, telpa, rēķinot uz vienu trusi, ir mazāka par laukumiņu, ko aizņemtu divas parastas A4 formāta papīra lapas;

16.  norāda, ka truši ir ārkārtīgi jutīgi dzīvnieki un var ciest no dažādām labturības problēmām un slimībām, ko izraisa nepiemēroti audzēšanas apstākļi, tostarp nāvējošiem vīrusiem, elpošanas orgānu slimībām un cīpslu iekaisuma, ko izraisa sēdēšana uz būra grīdas, kas veidota no stieples sieta;

17.  norāda, ka lauksaimniekiem un veterinārārstiem ir pieejams mazs terapeitisku līdzekļu klāsts radušos veselības problēmu novēršanai un ka ir jāpastiprina centieni, lai pārvarētu problēmas saistībā ar to, ka trūkst pētījumu un ieguldījumu zālēs šaurākai lietošanai un mazāk izplatītām sugām;

18.  norāda arī to, ka uzturam ir liela ietekme uz dzīvnieku labturību un dzīvnieku veselību, un tādēļ uzskata, ka trušiem vajadzētu būt pastāvīgi pieejamai sabalansētai barībai ar pienācīgām šķiedrvielu devām;

19.  tomēr norāda, ka, pateicoties ļoti stingrajiem ES veselības noteikumiem, veselības riski ir ierobežoti, un uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem (Direktīva 98/58/EK) slimiem dzīvniekiem būtu nekavējoties jāsaņem medicīniska ārstēšana, un atveseļošanās periodā tie jāizolē vai vajadzības gadījumā jāeitanazē;

20.  atzīst to, ka ir svarīgi sniegt apmācības kursus cilvēkiem, kas iesaistīti visos dzīvnieku turēšanas aspektos saistībā ar trušu audzēšanu, kā arī labas prakses norādījumus, pamatojoties uz ticamu tehnisko un zinātnisko analīzi, lai uzlabotu viņu darbību un izpratni par dzīvnieku labturības prasībām un tādējādi novērstu nevajadzīgas dzīvnieku ciešanas;

21.  norāda, ka truši, kas atšķirti nobarošanai, un trušu mātītes, ko tur alternatīvās kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmās, parasti 750 cm²/trusim augošu trušu gadījumā un 800 cm²/trusim trušu mātītes gadījumā, gūst labumu no lielākas platības kustībām, sociālai mijiedarbībai un rotaļām un ka kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmās platformas ļauj trušiem izvairīties no agresoriem, aizbēgot no tiem, bet trušu mātītēm laikā, kad tās zīda metienu, ir atsevišķs mājoklis;

22.  atzīst, ka šīs sistēmas radīs lauksaimniekiem izmaksas, kas jāņem vērā, sniedzot finanšu atbalstu lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi izvēlas šo sistēmu trušu audzēšanai; aicina Komisiju atbalstīt truškopības nozari turpmākajos ES budžetos; norāda, ka no lauku attīstības programmu līdzekļiem ir pieejams finansiāls atbalsts to lauksaimnieku atbalstam, kuri piemēro dzīvnieku labturības pasākumus, kas uzlabo trušu labturību;

23.  norāda, ka jebkādi uzsākti obligātie pasākumi būs jāpapildina ar budžetu, kas nepieciešams, lai atbalstītu trušu audzētājus; uzskata arī, ka būtu jāiekļauj īpaša budžeta pozīcija, lai veicinātu trušu gaļas patēriņu;

24.  uzsver, ka vairāk pētījumu par trušu mātīšu turēšanu grupās, jo īpaši attiecībā uz periodu, kad tās ir jātur atsevišķos mājokļos, un attiecībā uz to reintegrāciju grupā, veicinātu trušu labturību;

25.  ieteic, ka vīriešu dzimuma truši, kas vecāki par 12 nedēļām un kas tiek turēti vaislai, vienmēr jātur atsevišķi jebkurā sistēmā agresijas problēmu dēļ;

Pārvadāšana un kaušana

26.  uzsver, ka pārvadāšana rada trušiem stresu; uzsver, ka truši pirms pārvadāšanas lielā attālumā ir jābaro un jādzirda un tiem ir tranzītā jānodrošina atbilstīga barība, ūdens un telpa, un ka sugas jutīguma dēļ braucienu ilgums būtu pēc iespējas jāsamazina; uzsver, ka dzīvnieku labturību ietekmē daudzi dažādi stresa faktori, piemēram, karstums, izbadēšanās, atūdeņošanās, sāpes un traumas, aukstums, jūras slimība un bailes;

27.  uzsver, ka saimniecībās audzētu trušu labturība pārvadāšanas un kaušanas laikā ir atkarīga arī no attieksmes un darbības procedūrām, ko izmanto lauksaimnieki, pārvadātāji un kautuvju darbinieki, kā arī no transporta loģistikas; aicina Komisiju uzraudzīt, kā tiek īstenoti un izpildīti attiecīgie ES tiesību akti, jo īpaši Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā;

28.  uzsver, ka pirms kaušanas truši būtu pilnīgi jāapdullina, lai tādējādi izvairītos no ciešanām, sāpēm un stresa; atgādina, ka atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā kaušana ir jāveic tā, lai novērstu iespēju, ka kaušanas laikā apdullinātais dzīvnieks varētu atgūt samaņu; atgādina, ka, izstrādājot praktiskus pētījumus par apdullināšanas metodēm, ko izmanto citām sugām, būtu iespējams izveidot komerciāli dzīvotspējīgas elektriskas vai cita veida apdullināšanas metodes, piemēram, apdullināšanu ar gāzu maisījumu, kuras atbilstu trušu īpatnībām un kas būtu gan komerciāli dzīvotspējīgas, gan humānākas;

Mikrobu rezistence

29.  atzīst Eiropas ražotāju centienus samazināt antibiotiku izmantošanu trušu audzēšanā; uzsver, ka plaši izplatītā antibiotiku lietošana trušu audzēšanā, jo īpaši intensīvajā audzēšanā, var novest pie mikrobu rezistences palielināšanās;

30.  norāda, ka lielā paļaušanās uz antibiotikām var novest pie mikrobu rezistences palielināšanās, tādēļ ir būtiski svarīgi pāriet uz atbildīgāku izmantošanu; uzskata, ka trušu audzēšana kopā ar citām dzīvnieku audzēšanas nozarēm ir iesaistīta šajā situācijā un ka arī tai ir jāveltī ievērojami centieni veicināt antibiotiku atbildīgu izmantošanu, lai saglabātu iedarbīgumu un nepieļautu mikrobu rezistences veidošanos;

31.  uzsver, ka, lai panāktu un uzturētu augstus higiēnas standartus visās lauksaimniecības sistēmās, galvenokārt izmantojot izstrādātus profilakses pasākumus un mērķtiecīgas pārbaudes, dalībvalstis būtu jāmudina pakāpeniski atteikties no tradicionālo daudznodalījumu būru izmantošanas visā ES, vienlaikus veicinot ekonomiski dzīvotspējīgas uzlabotas lauksaimniecības sistēmas;

32.  uzsver, ka antibiotikas jāizmanto tikai ārstēšanai un, lai garantētu, ka trušu gaļu ir droša, būtu jāievēro pareizs zāļu izdalīšanās laikposms pirms nokaušanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos;

33.  uzsver, ka antibiotiku izmantošanas ierobežošanu, kam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, var panākt vienīgi tad, ja lielāks uzsvars tiek likts uz saimniecībās audzētu trušu pārvaldību un uzraudzību;

Secinājumi

34.  mudina Komisiju, ņemot vērā to, cik lielu skaitu trušu audzē un nokauj Eiropas Savienībā, un ņemot vērā pašlaik truškopībā izmantoto sistēmu nopietno ietekmi uz dzīvnieku labturību, izstrādāt ceļvedi finansiāli ilgtspējīgiem minimālajiem saimniecībās audzētu trušu aizsardzības standartiem; uzsver, ka šajā ceļvedī būtu jāiekļauj izmērāmi atskaites punkti un regulāra ziņošana un hronoloģiskā secībā būtu jāietver vismaz:

   pamatnostādņu izstrāde, kas satur labu praksi, un dzīvnieku labturības noteikumu pieņemšana trušiem sadarbībā ar visiem, kas iesaistīti ražošanā, un citām ieinteresētajām personām trušu audzēšanas nozarē,
   Komisijas ieteikums, ņemot vērā esošos valstu pasākumus, kurā vajadzības gadījumā tiek ietverti priekšlikumi par vienotu ES pieeju, jo īpaši attiecībā uz trušu veselību, labturību un izmitināšanu;
   pienācīgā laikposmā likumdošanas priekšlikums par lauksaimniecības trušu aizsardzības standartu minimumu;

35.  aicina Komisiju pasākumus, ko tā ierosina attiecībā uz izmitināšanas prasībām saistībā ar vaislai audzētām trušu mātītēm un gaļas ražošanai audzētiem trušiem, balstīt uz zinātniskiem pierādījumiem un konstatējumiem, pienācīgi ņemot vērā dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un to sugai raksturīgu uzvedību;

36.  uzskata, ka Direktīvas 98/58/EK 3. un 4. panta prasības par „visiem saprātīgajiem pasākumiem”, kas jāveic attiecībā uz dzīvnieku labturību un nosakot standartus saskaņā ar „pārbaudītu praksi un zinātnes atziņām”, būtu jāizmanto, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti EPNI un OIE izstrādātie zinātniskie ieteikumi par trušu labturību;

37.  norāda, ka jāsaglabā līdzsvars starp dažādajiem aspektiem, kas jāievēro attiecībā uz dzīvnieku labturību un veselību, lauksaimnieku finanšu stāvokli un darba apstākļiem, ražošanas ilgtspēju, ietekmi uz vidi un patērētāju aizsardzību; norāda arī, ka ir jāņem vērā patērētāju vajadzības pēc finansiāli pieejamas augstas kvalitātes truša gaļas;

38.  uzsver, ka KLP mērķis ir vērsts uz lauksaimniecības un pārtikas produktu nodrošināšanu patērētājiem visā ES, vienlaikus ņemot vērā viņu vajadzības un vēlmes attiecībā uz veselīgu un augstas kvalitātes lauksaimniecības un pārtikas produktiem par pieņemamām cenām;

39.  mudina dalībvalstis un nozari radīt skaidras produkcijas marķējuma sistēmas un izmantot marķēšanas shēmas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem V nodaļā, lai nodrošinātu lielāku tirgus pārredzamību, uzturētu kvalitātes standartus un aizsargātu patērētāju veselību, tādējādi ļaujot patērētājiem veikt informētu un pārredzamu pirkuma izvēli un vienlaikus norādot produkta izcelsmi un aizsargājot to pret negodīgu konkurenci;

40.  uzsver, ka visi spēkā esošie noteikumi būtu jāsaskaņo ES līmenī; uzsver, ka informācijas apmaiņai ar mērķi izstrādāt labas prakses rokasgrāmatas un atbalstīt valstu pamatnostādnes ir izšķiroša nozīme šajā procesā;

41.  mudina visas dalībvalstis pielāgot savus noteikumus tiem spēkā esošajiem trušu labturības noteikumiem, ko noteikusi Austrija, Beļģija, Vācija un Apvienotā Karaliste, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

42.  atzīst, ka ir jāturpina zinātniskie pētījumi par trušu audzēšanu, ņemot vērā pieprasījumu pāriet uz alternatīvām ražošanas sistēmām; mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt šiem mērķiem paredzētu budžeta atbalstu un veikt pētījumus par:

   saimniecībās audzētu trušu veselību,
   saimniecībās audzētu trušu labturību,
   saimniecībās audzētu trušu turēšanas apstākļiem,
   vaislas trušu audzēšanu saimniecībās, tostarp tādu vaislas trušu audzēšanu, kuru ģenētiskās īpašības paredz mierīgāku temperamentu,
   trušu audzēšanu saimniecībās,
   saimniecībās audzētu trušu uzvedību,
   saimniecībās audzētu trušu ēdināšanu,
   sugai specifiskām slimībām, saimniecībās audzētu trušu saslimstību un mirstību,
   atbilstošām zālēm, vakcīnām un saimniecībās audzētu trušu ārstēšanas metodēm, ņemot vērā pieaugošās problēmas ar mikrobu rezistenci,
   sugai piemērotām saimniecībās audzētu trušu humānām apdullināšanas metodēm;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt datus par truša gaļas ražošanu un tirdzniecību un iekļaut truša gaļu Eiropas gaļas tirgus novērošanas centra darbības jomā;

o
o   o

44.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Padomes Direktīva 2008/120/EK (2008. gada 18. decembris), ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.).
(2) Padomes Direktīva 2008/119/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 11.1.2009., 7. lpp.).
(3) Padomes Direktīva 1999/74/EK (1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).
(4) Padomes Direktīva 2007/43/EK (2007. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai (OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.).
(5) Padomes Direktīva 98/58/EK (1998. gada 20. jūlijs) par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp).

Juridisks paziņojums