Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2043(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0249/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0249/2017

Debates :

PV 04/07/2017 - 16
CRE 04/07/2017 - 16

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0302

Pieņemtie teksti
PDF 463kWORD 67k
Trešdiena, 2017. gada 5. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
2018. gada budžets — pilnvarojums trialogam
P8_TA(2017)0302A8-0249/2017
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūcija par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu (2017/2043(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 30. maijā (COM(2017)0400),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2018. gada budžeta izstrādi, III iedaļa — Komisija(4),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra secinājumus par 2018. gada budžeta pamatnostādnēm (06522/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 86.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0249/2017),

2018. gada budžeta projekts: budžets izaugsmei, nodarbinātībai un drošībai

1.  atgādina, ka 2017. gada 15. marta rezolūcijā Parlaments apstiprināja, ka ilgtspējīga izaugsme, pienācīga, kvalitatīva un stabila nodarbinātība, sociālekonomiskā kohēzija, drošība, migrācija un klimata pārmaiņas ir galvenie jautājumi un galvenās prioritātes ES 2018. gada budžetam;

2.  uzskata, ka kopumā Komisijas priekšlikums ir labs izejas punkts šā gada sarunām, ņemot vērā to, ka ES 2018. gada budžetā ir jānodrošina, lai ES arī turpmāk radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot tās pilsoņu drošību un pievēršoties migrācijas problēmu risināšanai; pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikums pilnībā neatbilst Parlamenta aicinājumam rīkoties nolūkā mazināt klimata pārmaiņas;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu budžeta projektā iekļaut 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas rezultātus, pat pirms Padome to ir oficiāli pieņēmusi, tādējādi raidot spēcīgu vēstījumu par to, ka šī DFS pārskatīšana ir svarīga un ka nepieciešams nodrošināt lielāku elastīgumu ES budžetā, kas ļautu Savienībai efektīvi reaģēt uz jaunām ārkārtas situācijām un finansēt tās politiskās prioritātes;

4.  atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi un stabilu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā, izšķiroša nozīme ir investīciju palielināšanai pētniecībā, inovācijā, infrastruktūrā, izglītībā un MVU; šajā sakarā atzinīgi vērtē ierosinātos līdzekļu palielinājumus programmai “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) un programmai “Erasmus+”, jo šīs programmas tieši palīdzēs sasniegt šos mērķus; tomēr uzskata, ka būs vajadzīgi turpmāki palielinājumi, jo īpaši ņemot vērā veiktos samazinājumus minēto politikas jomu finansējumā par labu ESIF finansējumam;

5.  atgādina MVU izšķirošo nozīmi darbvietu radīšanā un investīciju nepietiekamības mazināšanā un uzsver, ka adekvāta finansējuma nodrošināšanai MVU arī turpmāk jābūt vienai no ES budžeta galvenajām prioritātēm; šajā sakarā pauž nožēlu, ka programmai COSME ierosinātais piešķīrums ir par 2,9 % mazāks salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu, un pauž nodomu 2018. gada budžetā šai programmai piešķirt papildu līdzekļus; norāda, ka ir jāturpina atbalstīt MVU, un prasa pašreizējās DFS atlikušajos gados pilnībā izpildīt programmas finanšu saistības; atzinīgi vērtē Komisijas centienu iekļaut MVU finansējumu programmā “Apvārsnis 2020”;

6.  atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) nozīmi trūkstošo investīciju nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā un atšķirību mazināšanā šajā sakarā dažādās ES teritorijās, kā arī palīdzot īstenot stratēģiskas investīcijas, kas sniedz lielu pievienoto vērtību ekonomikai, videi un sabiedrībai; tādēļ atbalsta tā darbības pagarināšanu līdz 2020. gadam; uzsver, ka ESIF MVU daļā līdzekļi tiek apgūti ātri, un atzinīgi vērtē tās paredzēto paplašināšanu; tomēr pauž nožēlu par holistiskas pieejas trūkumu attiecībā uz MVU finansējumu, kas ļautu nodrošināt skaidru pārskatu par pieejamo līdzekļu kopsummu; uzsver savu nostāju notiekošajās likumdošanas sarunās, ka vairs nedrīkst samazināt izdevumus pašreizējām ES programmām, lai finansētu šo darbības pagarinājumu; uzskata, ka no ESIF, kura garantiju fonds tiek galvenokārt finansēts no ES budžeta, nevajadzētu atbalstīt tiesību subjektus, kas ir dibināti vai inkorporēti jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo ES politiku ir reģistrētas kā jurisdikcijas, kas nesadarbojas, vai tiesību subjektus, kuri faktiski neievēro ES vai starptautisko nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu;

7.  atzinīgi vērtē ES iniciatīvas aizsardzības pētniecības jomā, kā arī tehnoloģiju izstrādē un iegādē, kas palīdzēs panākt apjomradītus ietaupījumus nozarē un lielāku koordināciju dalībvalstu starpā, un, pareizi attīstītas, nodrošinās racionālākus izdevumus aizsardzības jomā un dos iespēju panākt ietaupījumus valsts līmenī; uzsver arī nepieciešamību uzlabot konkurētspēju un inovāciju Eiropas aizsardzības nozarē; atgādina savu iepriekšējo nostāju, ka jaunas iniciatīvas šajā jomā būtu jāfinansē, izmantojot papildu līdzekļus, un ka tam nevajadzētu apdraudēt esošās programmas, tostarp EISI;

8.  norāda, ka Komisija nav reaģējusi uz Parlamenta pieprasījumu iesniegt novērtējumu un attiecīgus priekšlikumus par programmu “Eiropas dzelzceļa abonementa Interrail Pass piešķiršana 18. dzimšanas dienā”; uzskata, ka šādi priekšlikumi var stiprināt Eiropas apziņu un identitāti; tomēr uzsver, ka visi jauni projekti ir jāfinansē ar jauniem finanšu resursiem un neietekmējot esošās programmas, un tiem vajadzētu būt cik vien iespējams sociāli iekļaujošiem; atkārto savu iepriekšējo aicinājumu Komisijai iesniegt attiecīgus priekšlikumus šajā sakarā;

9.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada budžeta projektā ir iekļauts papildu piešķīrums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (YEI), tādējādi reaģējot uz Parlamenta iepriekš paustajiem aicinājumiem turpināt šo programmu; vienlaikus pieņem zināšanai priekšlikumu attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projektu, kurā paredzēts YEI piešķirt EUR 500 miljonus saistību apropriācijās, kā Parlaments un Padome par to vienojās 2017. gada budžeta samierināšanas procedūras laikā; pauž pārliecību, ka ierosinātās summas ir acīmredzami nepietiekamas, lai YEI varētu sasniegt savus mērķus, un uzskata, ka, lai efektīvi risinātu jauniešu bezdarba problēmu, YEI arī turpmāk jādod ieguldījums Savienības prioritārā izaugsmes un nodarbinātības mērķa sasniegšanā; uzstāj uz nepieciešamību efektīvi risināt jauniešu bezdarba problēmu visā Savienībā, un uzsver, ka YEI var vēl uzlabot un tā var būt vēl efektīvāka, jo īpaši nodrošinot, ka tā rada patiesu Eiropas pievienoto vērtību jaunatnes nodarbinātības politikas pasākumiem dalībvalstīs un neaizstāj finansējumu iepriekšējiem valsts politikas pasākumiem;

10.  atgādina, ka kohēzijas politikai ir primāra nozīme ES attīstībā un izaugsmē; uzsver — ir paredzēts, ka 2018. gadā kohēzijas politikas programmu īstenošana kļūs intensīvāka un sasniegs optimālu tempu; uzsver Parlamenta apņemšanos nodrošināt pietiekamas apropriācijas šīm programmām, kas ir viena no galvenajām ES politikas jomām; tomēr pauž bažas par nepieņemamu kavēšanos ar darbības programmu īstenošanu dalībvalstu līmenī; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka vadošo, revīzijas un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanās tiek pabeigta un īstenošana paātrinās; atzīst, ka ilgās sarunas par juridiskajiem pamatiem nozīmē, ka ES iestādēm, kuras bija iesaistītas šajās sarunās, ir jāuzņemas daļa atbildības par zemo izpildes līmeni; norāda uz to, ka dažas dalībvalstis uzskata, ka kohēzijas fondi varētu būt instruments, ar kuru nodrošināt solidaritāti Savienības politikas jomās;

11.  pauž īpašas bažas par to, ka pašreizējās DFS perioda beigās atkal varētu rasties nesamaksātu rēķinu uzkrājums, un atgādina, ka 2014. gada beigās tas bija sasniedzis vēl nepieredzētu summu — EUR 24,7 miljardus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu pirmo reizi sniedza maksājumu prognozi līdz 2020. gadam, bet uzsver, ka tā ir pienācīgi jāatjaunina katru gadu, lai ļautu budžeta lēmējinstitūcijai laicīgi veikt nepieciešamos pasākumus; brīdina par to, ka jauna maksājumu krīze īpaši negatīvi ietekmētu ES budžeta līdzekļu saņēmējus; pauž pārliecību, ka uzticēšanās ES ir saistīta arī ar tās spēju nodrošināt pietiekamu maksājumu apropriāciju apjomu ES budžetā, kas ļaus tai izpildīt savus solījumus; uzsver, ka novēlotie maksājumi nelabvēlīgi ietekmē privāto sektoru, un jo īpaši ES MVU, kuri ir noslēguši līgumus ar publiskā sektora struktūrām;

12.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot ES apņemšanos sasniegt COP21 izvirzītos mērķus, jo īpaši ņemot vērā neseno ASV administrācijas lēmumu izstāties no nolīguma; šajā sakarā uzsver, ka pastāv nopietns risks, ka netiks sasniegts mērķis 2014.–2020. gada DFS vismaz 20 % no ES izdevumiem atvēlēt ar klimatu saistītām darbībām, ja vien netiks veikti papildu pasākumi; ar bažām norāda uz nelielo 0,1 % palielinājumu bioloģiskajai daudzveidībai; uzsver, ka ir svarīgi integrēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību visā ES budžetā, un atkārto savu iepriekš pausto aicinājumu izstrādāt izsekošanas metodiku, kurā tiktu ņemti vērā visi ar bioloģisko daudzveidību saistītie izdevumi un to lietderība; uzsver arī to, ka vajadzētu censties, lai ES finansēti projekti negatīvi neietekmētu klimata pārmaiņu mazināšanu vai pāreju uz aprites un mazoglekļa ekonomiku;

13.  uzsver, ka līdz šim nepieredzēta īpašo instrumentu izmantošana ir pierādījusi, ka ES budžets sākotnēji nebija paredzēts tam, lai risinātu tādus jautājumus kā pašreizējā migrācijas un bēgļu krīze; uzskata, ka virzība uz pēckrīzes pieeju ir pāragra; tādēļ iestājas pret ierosinātajiem samazinājumiem 3. izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu, kas rada disonanci ar ES solījumu efektīvi risināt migrācijas un bēgļu krīzi; tomēr uzsver, ka pēc reaģēšanas uz steidzamu un bezprecedenta situāciju būtu jāīsteno sistēmiskāka un proaktīvāka pieeja, ko papildinātu ES budžeta efektīvāka izmantošana; atkārtoti uzsver, ka pilsoņu drošība un drošums ir ES prioritāte;

14.  atkārtoti apstiprina, ka migrācijas un bēgļu krīzes pamatcēloņu risināšana ir ilgtspējīgs ilgtermiņa risinājums kopā ar ES kaimiņvalstu nostabilizēšanos un ka ir ļoti svarīgi investēt migrantu un bēgļu izcelsmes valstīs, lai šo mērķi sasniegtu; šajā sakarā atzinīgi vērtē ārējo investīciju plānu (EIP) un iestāžu vienošanos par Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) un aicina to nekavējoties īstenot; tādēļ ar pārsteigumu norāda uz samazinājumiem 4. izdevumu kategorijā, kas nevar tikt pilnībā pamatoti ar iepriekš veiktajiem budžeta palielinājumiem vai zemo izpildes līmeni; atkārtoti apstiprina, ka, risinot migrācijas pamatcēloņus, jāpievēršas tādiem jautājumiem kā nabadzība, bezdarbs, izglītība un ekonomiskās iespējas, kā arī nestabilitāte, konflikti un klimata pārmaiņas, bet arī citiem jautājumiem;

15.  atzinīgi vērtē ierosināto palielinājumu Eiropas kaimiņattiecību instrumenta austrumu komponentam, kas ir atbildes reakcija uz Parlamenta iepriekšējiem aicinājumiem; pauž pārliecību, ka ES atbalsts, jo īpaši valstīm, kas ir parakstījušas asociācijas nolīgumus, ir būtisks, lai padziļinātu ekonomisko integrāciju un konverģenci ar ES un sekmētu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības mūsu austrumu kaimiņvalstīs; uzsver, ka šāds atbalsts būtu jāsniedz tik ilgi, kamēr attiecīgās valstis izpilda atbilstības kritērijus, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, korupcijas apkarošanu un demokrātisku institūciju stiprināšanu;

16.  uzsver Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nozīmi, kuru izveidoja, lai reaģētu uz lielām dabas katastrofām un lai izrādītu Eiropas solidaritāti katastrofu skartiem Eiropas reģioniem, un pieņem zināšanai ierosināto saistību un maksājumu apropriāciju palielinājumu ESSF; aicina Komisiju nekavējoties novērtēt, vai būs vajadzīgs papildu palielinājums, jo īpaši ņemot vērā zemestrīces Itālijā un ugunsgrēkus Spānijā Portugālē (ar traģiski zaudētām cilvēku dzīvībām), kam ir bijusi dramatiska un būtiska ietekme uz cilvēku dzīvi īpaši trūcīgos reģionos; aicina pielāgot šī fonda izmantošanas noteikumus, lai būtu iespējama elastīgāka un savlaicīgāka izmantošana, aptverot plašāku virkni katastrofu, kam ir būtiskas sekas, un samazinot laiku, kāds vajadzīgs pēc katastrofas, lai saņemtu līdzekļus;

17.  norāda, ka 2018. gada budžeta projekts paredz ļoti nelielas rezerves vai nekādu rezervi attiecībā uz DFS maksimālajiem apjomiem 1., 3. un 4. izdevumu kategorijā; uzskata, ka tas ir turpinājums nozīmīgajām jaunajām iniciatīvām, kuras veiktas kopš 2014. gada (ESIF, ar migrāciju saistītie priekšlikumi un pēdējā laikā arī aizsardzības pētniecība un Eiropas Solidaritātes korpuss) un kuras ir tikušas ar grūtībām iekļautas DFS maksimālajos apjomos, par kādiem vienojās 2013. gadā; atgādina, ka DFS, jo īpaši pēc tās vidusposma pārskatīšanas, ir paredzēti elastīguma noteikumi, kuri, neskatoties uz to ierobežoto piemērošanas jomu, tomēr būtu maksimāli jāizmanto, lai saglabātu veiksmīgo programmu tālejošos mērķus un risinātu jaunas un neparedzētas problēmas; pauž Parlamenta nodomu arī turpmāk izmantot šādus elastīguma noteikumus kā daļu no grozīšanas procesa; atkārtoti aicina ES budžetā ieviest jaunus un īstenus pašu resursus;

18.  šajā sakarā ņem vērā, ka budžeta projektā daudzviet norādīts uz nepieciešamību pēc grozījumu vēstules, ar kuru var daļēji padarīt nevajadzīgu Parlamenta nostāju budžeta procedūrā; pauž nožēlu, ka Komisija ir paziņojusi, ka iespējamās jaunās iniciatīvas drošības un migrācijas jomā un Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā (FRT) darbības iespējamā pagarināšana var tikt ierosināta saistībā ar gaidāmo grozījumu vēstuli tā vietā, lai tos jau iekļautu budžeta projektā; mudina Komisiju laicīgi sniegt detalizētu informāciju par šiem gaidāmajiem priekšlikumiem, lai budžeta lēmējinstitūcija tos varētu pienācīgi izskatīt; uzsver, ka šajās iespējamajās iniciatīvās nevajadzētu ignorēt pieprasījumus un grozījumus, kurus Parlaments ir iesniedzis saistībā ar šo budžeta procedūru, nemaz nerunājot par to aizstāšanu;

19.  atkārtoti pauž atbalstu Komisijas stratēģijas “Uz rezultātiem orientēts budžets” īstenošanai un aicina nepārtraukti uzlabot snieguma datu kvalitāti un atspoguļojumu, lai nodrošinātu precīzu, skaidru un saprotamu informāciju par ES programmu sniegumu;

1.aizdevumu apakškategorija “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”

20.  norāda, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu Komisijas priekšlikums 2018. gadam paredz palielināt saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā par +2,5 % līdz EUR 21 841,3 miljoniem; atzinīgi vērtē to, ka programma “Apvārsnis 2020”, EISI un programma “Erasmus+” veido nozīmīgu daļu no šī palielinājuma, jo to saistību apropriācijas pieaug par attiecīgi 7,3 %, 8,7 % un 9,5 %, bet norāda, ka tas joprojām ir nedaudz mazāk par to finanšu plānojumu; jo īpaši uzsver ļoti zemo sekmīgo pieteikumu skaitu programmā “Apvārsnis 2020”;

21.  tomēr pauž izbrīnu par to, ka programmas COSME saistību un maksājumu apropriācijas ir samazinātas par attiecīgi 2,9 % un 31,3 %, lai gan atbalsts MVU ir noteikts kā viena no ES galvenajām prioritātēm;

22.  atkārto, ka attiecībā uz ESIF darbības pagarināšanu Parlaments iebilst pret jebkādiem turpmākiem samazinājumiem EISI, un uzskata, ka papildu piešķīrums EUR 1,1 miljarda apmērā ES garantijai būtu jāņem tikai no nepiešķirtajām rezervēm (EUR 650 miljardi) un paredzamajiem neto ienākumiem (EUR 450 miljardi); atgādina, ka EISI finansējumā (IKT sadaļa) arī ir iestrādāta jaunā iniciatīva Wifi4EU; atgādina, ka EISI budžets sistemātiski tiek pakļauts pārrezervēšanai, jo trūkst apropriāciju, jo īpaši saistībā ar infrastruktūras sadaļu;

23.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu (ESC); tomēr ar bažām norāda, ka, neraugoties uz Parlamenta brīdinājumiem, 2017. gada 30. maijā pieņemtais tiesību akta priekšlikums paredz, ka trīs ceturtdaļas no ESC budžeta tiktu finansētas, veicot pārvietojumus no pašreizējām programmām, galvenokārt no programmas “Erasmus+” (EUR 197,7 miljoni); pauž bažas par to, kādu risku šāda situācija varētu radīt minētajām ES programmām, un pauž nodomu programmai “Erasmus+” 2018. gada budžetā piešķirt vēl vairāk līdzekļu; vēlreiz atgādina, ka jebkādas jaunas politiskas saistības būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām, nevis pārvietojot līdzekļus no esošajām programmām;

24.  atzinīgi vērtē ierosinājumu paplašināt sagatavošanas darbību par pētniecību aizsardzības jomā un Komisijas iesniegto tiesību akta priekšlikumu par aizsardzības nozares attīstības programmu;

1.bizdevumu apakškategorija “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”

25.  norāda, ka 1.b izdevumu apakškategorijas saistību apropriāciju kopsumma ir EUR 55 407,9 miljoni, kas ir par 2,4 % vairāk salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu, ja tiek ņemts vērā arī budžeta grozījuma Nr. 3 projekts;

26.  norāda, ka ierosinātā summa EUR 46 763,5 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās ir par 25,7 % lielāka nekā 2017. gadā, lielā mērā atspoguļojot 2017. gadā piedzīvoto kritumu sakarā ar jauno darbības programmu novēlotu sākšanu; atgādina, ka neprecīzu dalībvalstu prognožu rezultātā 2016. gadā 1.b izdevumu apakškategorijā palika ievērojams apmērs neizmantotu maksājumu apropriāciju — vairāk nekā EUR 11 miljardi, un norāda, ka ierosinātie 2018. gada līmeņi jau ir pārskatīti un samazināti par EUR 1,6 miljardiem kopš iepriekšējām prognozēm;

27.  uzsver nepieciešamību panākt, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana notiek pilnā ātrumā, un pauž stingru pārliecību, ka nākotnē ir jāizvairās no šādas nenormālas nesamaksātu rēķinu uzkrāšanās; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis prioritārā kārtā risināt visus vēl neatrisinātos jautājumus, kas saistīti ar dalībvalstu vadošo un sertifikācijas iestāžu novēlotu izraudzīšanos, kā arī novērst citus trūkumus attiecībā uz maksājumu pieteikumu iesniegšanu; patiesi cer, ka gan valstu iestādes, gan Komisija ir uzlabojušas to aplēses par maksājumu vajadzībām 2018. gada budžetā un ka ierosinātais maksājumu apropriāciju apmērs tiks pilnībā izlietots; atzīst, ka ES iestāžu ilgstošās sarunas par juridiskajiem pamatiem ir viens no vairākiem šī pašreizējā zemā izpildes līmeņa iemesliem;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu finansēt YEI darbības turpināšanu un norāda uz ierosināto EUR 233,3 miljonu izmantošanu no vispārējās rezerves saistībām; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā nesenajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā sniegtās norādes; atgādina, ka, palielinot īpašo piešķīrumu YEI, tādas pašas summas būtu jāparedz no Eiropas Sociālā fonda (ESF); pauž nodomu izpētīt visas iespējas, kā 2018. gada budžetā šai programmai varētu piešķirt vēl vairāk līdzekļu;

29.  uzsver Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (FEAD) svarīgo nozīmi nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā un prasa 2018. gada budžetā piešķirt pietiekamus līdzekļus, lai pienācīgi nodrošinātu mērķgrupu vajadzības un izpildītu fonda mērķus;

2.izdevumu kategorija “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi”

30.  ņem vērā to, ka 2. izdevumu kategorijā ir ierosināts piešķirt EUR 59 553,5 miljonus saistību apropriācijās (+1,7 % salīdzinājumā ar 2017. gadu) un EUR 56 359,8 miljonus maksājumu apropriācijās (+2,6 %), atstājot saistību maksimālajā apjomā rezervi EUR 713,5 miljonu apmērā; norāda, ka ir paredzēts vairāk apropriāciju, lai finansētu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) vajadzības 2018. gadā (+ 2,1 %), lielā mērā tāpēc, ka paredzams, ka 2018. gadā būs pieejama ievērojami mazāka piešķirto ieņēmumu summa;

31.  norāda, ka Komisija ir atstājusi rezervi EUR 713,5 miljonu apmērā, nesasniedzot 2. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; norāda uz to, ka arvien lielāka lauksaimniecības tirgu nestabilitāte, kā iepriekš tas bija gadījumā ar piena nozares krīzi, nozīmē, ka varētu rasties nepieciešamība šo rezervi izmantot; aicina Komisiju nodrošināt, ka rezerve, kas atstāta līdz maksimālajiem apjomiem, ir pietiekama, lai risinātu jebkuras krīzes situācijas, kuras var rasties;

32.  norāda, ka ir pagarināta ārkārtas atbalsta pasākumu darbība atsevišķiem augļiem, attiecībā uz kuriem tirgus stāvoklis joprojām ir sarežģīts; pauž nožēlu par to, ka Komisija pašreiz neierosina tādus atbalsta pasākumus lopkopības nozarēs, jo īpaši piena nozarē, kas saistīti ar Krievijas aizliegumu importēt no ES, un tādēļ šajā sakarā sagaida rīcības maiņu; attiecīgi sagaida, ka, ja tiks izmantota 2. izdevumu kategorija, daļa no tās tiks piešķirta piensaimniekiem valstīs, kuras Krievijas embargo ir skāris visvairāk; gaida Komisijas grozījumu vēstuli, kura, sagaidāms, tiks iesniegta 2017. gada oktobrī un kurai vajadzētu būt sagatavotai, pamatojoties uz atjauninātu informāciju par ELGF finansējumu, lai pārbaudītu reālās vajadzības lauksaimniecības nozarē un ņemtu vērā Krievijas embargo un citu tirgus svārstību ietekmi;

33.  atzinīgi vērtē saistību palielinājumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF) (+ 2,4 %) un programmai LIFE+ (+ 5,9 %) saskaņā ar finanšu plānojumu, bet pauž nožēlu par to, ka ievērojami samazinātās maksājumu apropriācijas, šķiet, liecina par to, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam šo divu programmu līdzekļu apguve joprojām ir lēna;

3.izdevumu kategorija “Drošība un pilsonība”

34.  norāda, ka 3. izdevumu kategorijai saistību apropriācijās tiek ierosināts piešķirt EUR 3473,1 miljonu; uzsver, ka migrācijas un bēgļu situācijai un ar to saistītajām problēmām ir nepieciešami vienoti, visaptveroši un ilgtspējīgi risinājumi;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt papildu EUR 800 miljonus, kas būs paredzēti drošības jautājumu risināšanai, jo īpaši ņemot vairākus teroristu uzbrukumus Eiropas Savienībā;

36.  uzskata, ka šie jautājumi ir svarīgi un steidzami, tāpēc ir nepiemēroti ierosināt 3. izdevumu kategorijā ievērojami samazināt saistību apropriācijas (-18,9 %) un maksājumu apropriācijas (-21,7 %) salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu, jo īpaši Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam (ISF) un programmai “Tiesiskums”; aicina šiem fondiem piešķirt atbilstošus budžeta līdzekļus; stingri uzsver, ka šos samazinājumus nevar pamatot ar kavēšanos ar saskaņoto pasākumu īstenošanu vai jaunu tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt pienācīgus budžeta resursus un visu papildu vajadzību ātru risināšanu;

37.  pauž nožēlu par to, ka pašreiz nav efektīvas pārdales sistēmas un ka tas dažām dalībvalstīm, jo īpaši Itālijai un Grieķijai, uzliek nevienlīdzīgu slogu; atgādina, ka 2016. gadā Eiropas Savienībā ieradās 361 678 bēgļu un migrantu, no kuriem 181 405 ieradās Itālijā un 173 447 — Grieķijā, un ka Itālija jau ir saņēmusi 85 % bēgļu un migrantu, kuri līdz šim 2017. gadā ir sasnieguši ES; pauž nožēlu par to, ka Itālija līdz šim no AMIF ir saņēmusi tikai EUR 147,6 miljonus, kas ir tikai 3 % no valsts kopējiem izdevumiem par migrantu krīzes pārvaldību;

38.  turklāt uzskata, ka dalībvalstu sadarbību ar drošību saistītos jautājumos varētu vēl vairāk pastiprināt, palielinot atbalstu no ES budžeta; jautā, kādā veidā šis mērķis varētu tikt sasniegts, ja attiecīgās ISF budžeta pozīcijas ir ievērojami samazinātas salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu; uzsver, ka ir jānodrošina vajadzīgais finansējums, lai ieviestu ierosinātās jaunās informācijas un robežu sistēmas, piemēram, Eiropas ceļošanas un atļauju sistēmu (ETIAS) un ieceļošanas/izceļošanas sistēmu;

39.  uzskata, ka 2018. gads būs izšķiroši svarīgs saistībā ar Eiropas Migrācijas programmas izveidi, jo vairāki tās galvenie komponenti jau tiek izstrādāti; uzsver nepieciešamību rūpīgi izvērtēt vairāku likumdošanas priekšlikumu, piemēram, Dublinas kopējās patvēruma sistēmas, jaunās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ETIAS sistēmas, ietekmi uz budžetu, tostarp iespēju, ka tie tiks pieņemti novēloti; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu, kas atbilstu Savienības mērķiem šajā sakarā, un steidzami izveidot efektīvu Eiropas patvēruma un migrācijas politiku, pilnībā ievērojot starptautiskos tiesību aktus un balstoties uz solidaritāti starp dalībvalstīm;

40.  norāda, ka Komisijas priekšlikums jau trešo gadu pēc kārtas neparedz atstāt rezervi 3. izdevumu kategorijas maksimālajā apmērā, kas liecina par to, ka vismazākās DFS izdevumu kategorijas apmērs nav pietiekams, kā Parlaments norādīja vidusposma pārskatīšanas procesā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izmantot elastības instrumentu EUR 817 miljonu apmērā saistību apropriācijās, kas ir iespējams, tikai pateicoties papildu elastīgumam, kurš iegūts pārskatītajā DFS regulā; uzstāj, ka izdevumu līmenis joprojām ir nepietiekams, un pauž nožēlu, ka Komisija ir atlikusi jebkādus turpmākus priekšlikumus līdz nākamajai grozījumu vēstulei;

41.  atgādina par Parlamenta konsekventi stingro atbalstu kultūras un plašsaziņas līdzekļu programmām; atzinīgi vērtē ierosinātos palielinājumus programmai “Radošā Eiropā” salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu, tostarp Eiropas kultūras mantojuma gadam, uz ko attiecas budžeta pozīcija “Rīcība saistībā ar multividi”; turklāt prasa nodrošināt pietiekamu finansējumu programmai “Eiropa pilsoņiem”; aicina Komisiju pārskatīt budžeta pozīcijas “Rīcība saistībā ar multividi” iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka no budžeta tiek efektīvi atbalstīts kvalitatīvs un neatkarīgs atspoguļojums par ES lietām; atkārtoti pauž atbalstu ilgtspējīgai daudzgadu finansēšanas kārtībai attiecībā uz Euranet+; visbeidzot, atzinīgi vērtē arī to, ka salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu ir palielinātas Pārtikas un barības programmas un Patērētāju aizsardzības programmas saistību apropriācijas; visbeidzot, uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt spēcīgu Veselības programmu un nodrošināt atbilstīgu budžetu, lai būtu iespējama Eiropas sadarbība veselības jomā, arī saistībā ar jaunām inovācijām veselības aprūpē, nevienlīdzību veselības jomā, hronisko slimību radīto slogu, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, pārrobežu veselības aprūpi un piekļuvi aprūpei;

4.izdevumu kategorija “Globālā Eiropa”

42.  pauž nožēlu par to, ka 4. izdevumu kategorijas finansējums kopumā ir samazinājies un tas ir EUR 9,6 miljardi (-5,6 % salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu) saistību apropriācijās; norāda, ka samazinājumi galvenajiem 4. izdevumu kategorijas instrumentiem lielā mērā ir saistīti ar iepriekš 2017. gada budžetā apstiprinātajiem papildu līdzekļiem FRT un jauno partnerības satvaru, kas iekļauts Eiropas programmā migrācijas jomā;

43.  uzskata, ka tāda apmēra samazinājumi attīstības sadarbības instrumentam (ASI) un Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (EKI), īpaši tā dienvidu komponentam, nav pamatoti, ņemot vērā ilgtermiņa vajadzības saistībā ar ES rīcību migrācijas jomā, kas neaprobežojas tikai ar migrācijas paktiem partnerības satvarā, un tās apņemšanos panākt starptautisku attīstību; šajā sakarā prasa paredzēt lielākus finanšu resursus miera procesam un finansiālajai palīdzībai Palestīnai un UNRWA; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus līdzekļus dienvidu kaimiņreģionam, jo stabilitāte Tuvajos Austrumos ir viens no galvenajiem elementiem, lai varētu risināt migrācijas pamatcēloņus;

44.  tomēr atzinīgi vērtē ierosinātos palielinājumus EKI austrumu komponentam, kas ļaus arī turpmāk atbalstīt demokrātiskas reformas un ekonomisku integrāciju ar ES, jo īpaši valstīs, kuras ir parakstījušas asociācijas nolīgumus ar Savienību;

45.  norāda, ka tiks sniegts lielāks atbalsts politiskajām reformām Turcijā (IPA II), jo īpaši saistībā ar valsts regresu tādās jomās kā tiesiskums, vārda brīvība un pamattiesības; aicina Komisiju pārtraukt pirmspievienošanās fondu izmaksu, ja pievienošanās sarunas tiks apturētas, un tādā gadījumā izmantot šos līdzekļus, lai tieši atbalstītu pilsonisko sabiedrību Turcijā un vairāk investēt personiskās apmaiņas programmās, piemēram, Erasmus+, kas paredzētas studentiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un žurnālistiem; sagaida, ka tiks nodrošināts pietiekams finansējums IPA Rietumbalkānu saņēmējvalstīm, kurām ir steidzami vajadzīgs finansiāls atbalsts reformām;

46.  uzskata, ka, ņemot vērā augstākās izglītības nozīmi saistībā ar vispārējām reformām partnervalstīs, studentu mobilitātei un akadēmiskajai sadarbībai starp ES un kaimiņvalstīm būtu jāsaņem nepārtraukts atbalsts; tādēļ pauž nožēlu par tehniskās un finansiālās palīdzības apropriāciju samazinājumiem trīs ārējos instrumentos, proti, IPA, EKI un ASI, kuru mērķis ir sekmēt augstākās izglītības starptautisko dimensiju programmas “Erasmus+” īstenošanā;

47.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu atstāt rezervi EUR 232 miljonu apmērā līdz maksimālajam apjomam; pauž pārliecību, ka problēmas, ar kurām ES saskaras ārējā darbībā, nozīmē, ka ir vajadzīgs ilgtspējīgs finansējums, kas pārsniegtu pašreizējo 4. izdevumu kategorijas apmēru; atgādina, ka neparedzēto izdevumu rezervi 2017. gada budžetā izmantoja, lai nodrošinātu finansējumu, kas pārsniedz maksimālo apjomu; uzskata, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām un būtu pilnībā jāizmanto visas elastīguma iespējas līdz tādam līmenim, par kādu tika panākta vienošanās DFS pārskatīšanā;

48.  aicina Komisiju, kas vairākkārt ir norādījusi uz iespējamo FRT darbības pagarinājumu, cik vien iespējams drīz iesniegt konkrētu priekšlikumu par pagarināšanu, ja tā plāno to darīt; atgādina Parlamenta, Padomes un Komisijas apņemšanos nodrošināt, lai FRT un trasta fondu izveide būtu pārredzama un skaidra, kā arī atbilstu Savienības budžeta vienotības principam, ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, tostarp parlamentāro uzraudzību; vēlreiz mudina dalībvalstis laicīgi izpildīt savus solījumus par FRT un trasta fondu finansējumu;

49.  pilnībā atbalsta ES solījumus, kas pausti Briseles konferencē par Sīriju, apstiprinot iepriekš Londonā izteiktos solījumus; piekrīt piešķirt papildu līdzekļus EKI un humānajai palīdzībai EUR 120 miljonus katrai no šīm pozīcijām, lai izpildītu šos solījumus;

5.izdevumu kategorija “Administrācija”

50.  norāda, ka izdevumi 5. izdevumu kategorijā ir palielinājušies par 3,1 % salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu līdz EUR 9682,4 miljoniem (+EUR 287,9 miljoni); norāda, ka vairāk nekā viena trešdaļa no šī nominālā palielinājuma ir izskaidrojama ar papildu apropriācijām, kas vajadzīgas pensijām (+EUR 108,5 miljoni); pieņem zināšanai, ka papildu apropriācijas rodas galvenokārt tādēļ, ka tiek paredzēts pensionāru skaita pieaugums (+4,2 %); pieņem zināšanai arī to, ka tuvākajos gados pensionāru skaits, paredzams, turpinās pieaugt; pieņem zināšanai stingro pieeju administratīvajiem izdevumiem un visu ar algām nesaistīto izdevumu nominālo iesaldēšanu;

51.  norāda, ka faktiskā rezerve līdz maksimālajam apjomam ir EUR 93,6 miljoni pēc tam, kad EUR 570 miljonu apmērā no tās ir kompensēta neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana 2017. gadā 3. izdevumu kategorijā; uzsver, ka pensiju dēļ 5. izdevumu kategorijas īpatsvars ES budžetā ir nedaudz palielinājies līdz 6,0 % (saistību apropriācijās);

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

52.  uzsver tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām ES darbībām un programmām; plāno veidot izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu; norāda, ka saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu dažās izdevumu kategorijās rezerves apmērs ir diezgan ierobežots vai tās nav vispār, un plāno meklēt veidus, kā rast līdzekļus iespējamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, nesamazinot līdzekļus citām politiskajām prioritātēm; uzskata, ka, īstenojot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, Komisijai būtu jau no paša sākuma un pa posmiem jāinformē Eiropas Parlamenta deputāti, lai pilnībā ievērotu viņu priekšlikumu būtību;

Aģentūras

53.  norāda uz kopējo palielinājumu 2018. gada budžeta projektā decentralizētajām aģentūrām par 3,1 % (neņemot vērā piešķirtos ieņēmumus) un par 146 štata vietām, bet uzsver milzīgo atšķirību starp optimālu darbības stadiju sasniegušām aģentūrām (-11,2 %) un aģentūrām, kurām piešķirti jauni uzdevumi (+ 10,5 %); pieņem, ka šie rādītāji pienācīgi atspoguļo to, ka kopš 2013. gada lielākā daļa aģentūru ir veikušas vai pat pārsniegušas 5 % personāla samazinājumu (dažām tas ir jāpabeidz 2018. gadā), savukārt darbinieku skaita pieaugums tajā pašā periodā bija tikai aģentūrās, kas nodarbojas ar migrācijas un drošības jautājumiem (+183 štata vietas), finanšu uzraudzības aģentūrās (+28 štata vietas) un dažās aģentūrās, kurām uzticēti jauni uzdevumi (ERA, EASA, GSA) (+18 štata vietas); atkārto savu aicinājumu, kas pausts procedūrā par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(5), saglabāt līdzekļus pašreizējā līmeni un vajadzības gadījumā sniegt papildu līdzekļus, lai nodrošinātu aģentūru, arī ES aģentūru tīkla pastāvīgā sekretariāta (ko tagad sauc par Kopīgā atbalsta biroju), pienācīgu darbību;

54.  atkārtoti pauž pārliecību, ka ES aģentūrām, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā, ir steidzami jānodrošina vajadzīgie darbības izdevumi un tāds skaits darbinieku, lai tās varētu sekmīgi uzņemties papildu uzdevumus un veikt pienākumus, kuri tām ir uzticēti pēdējos gados; šajā sakarā atzinīgi vērtē ierosināto būtisko darbinieku skaita palielinājumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) un uzskata to par minimumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka šīs aģentūras var efektīvi veikt savu darbu; uzsver, ka ierosinātais Eiropola budžets un darbinieku skaits ir nepietiekams, lai pildītu uzticētos uzdevumus, jo Komisija un dalībvalstis ir iepriekšējos gados pieņēmušas lēmumu pastiprināt dalībvalstu sadarbību, jo īpaši terorisma, organizētās noziedzības, kibernoziedzības un cilvēku tirdzniecības apkarošanas, kā arī nepavadītu bērnu aizsardzības jomā; uzsver konstatētos trūkumus pašreizējā informācijas apmaiņas arhitektūrā un mudina Komisiju nodrošināt eu-LISA atbilstīgus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai aģentūra varētu pildīt tai nesen uzticētos papildu uzdevumus un pienākumus šajā jomā; uzsver, ka EASO ir liela nozīme, atbalstot dalībvalstis patvēruma pieteikumu pārvaldībā, sevišķi saistībā ar arvien lielāku skaitu patvēruma meklētāju; pauž nožēlu par darbības finansējuma līmeņa samazinājumu (-23,6 % salīdzinājumā ar 2017. gadu) un darbinieku skaita samazinājumu (-4 %) attiecībā uz Eurojust, kas pašlaik saskaras ar lietu skaita palielināšanos;

55.  ar bažām norāda, ka darbinieku skaita samazinājumi tiek piemēroti ES aģentūrām nodarbinātības un apmācības jomā (Cedefop, ETF, EU-OSHA, Eurofound) un vides darbību jomā (ECDC, ECHA, EVA, EFSA, EMA) (attiecīgi -5 un -12 darbinieki); uzskata, ka tas ir pretrunā Savienības vispārējām politikas nostādnēm, kas paredz radīt pienācīgas, kvalitatīvas un stabilas darbvietas un apkarot klimata pārmaiņas; atzinīgi vērtē darbinieku skaita un budžeta palielināšanu ACER un GSA, bet uzsver, ka šie palielinājumi nav pietiekami, lai aģentūras varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus;

56.  norāda, ka 2018. gads ir trešais REACH reģistrācijas termiņš, kas attiecas uz lielu skaitu Eiropas uzņēmumu un līdz šim lielāko skaitu MVU, un tam attiecīgi būs būtiska ietekme uz ECHA darba slodzi; tādēļ aicina Komisiju 2018. gadā neīstenot plānoto samazinājumu par sešiem pagaidu darbiniekiem un to atlikt līdz 2019. gadam, lai ECHA varētu efektīvi īstenot visu savu 2018. gada darba programmu; šajā sakarā norāda, ka ECHA kopš 2012. gada jau ir piemērojusi 10 % REACH darbinieku skaita samazinājumu;

o
o   o

57.  atgādina, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir juridisks pienākums, kas tieši izriet no Līgumiem; prasa, budžeta procedūrā plānojot budžetu, pastiprināt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu un izmantot budžeta izdevumus kā efektīvu instrumentu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanai; iesaka izstrādāt budžeta plānu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES iestādēs, izmantojot šim nolūkam apstiprinātu izmēģinājuma projektu, un turpmāk iekļaut budžetā īpašu pozīciju, lai koordinētu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu iestādēs;

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0085.
(5) Skat. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības aģentūru 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un kontrole (Pieņemtie tksti, P8_TA(2017)0155).


PIELIKUMS

KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS PAR BUDŽETA PROCEDŪRAS GRAFIKU UN SAMIERINĀŠANAS KOMITEJAS DARBĪBAS KĀRTĪBU 2018. GADĀ

A.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pielikuma A daļu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādu 2018. gada budžeta procedūras pamatgrafiku.

1.  Trialogu sasauc 13. jūlijā no rīta pirms Padomes nostājas pieņemšanas.

2.  Komisija centīsies iesniegt 2018. gada budžeta tāmi maija beigās.

3.  Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam līdz 37. nedēļai (septembra trešajai nedēļai), lai sekmētu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

4.  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā centīsies nobalsot vēlākais līdz 41. nedēļas beigām (oktobra vidum).

5.  Trialogu sasauks 18. oktobra pēcpusdienā pirms lasījuma Eiropas Parlamentā.

6.  Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos 43. nedēļā (23.–26. oktobra plenārsēde).

7.  Samierināšanas laikposms sāksies 31. oktobrī. Saskaņā ar LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2017. gada 20. novembrī.

8.  Samierināšanas komitejas sanāksmes notiks 6. novembra pēcpusdienā (sanāksmi rīkos Eiropas Parlaments) un 17. novembrī (sanāksmi rīkos Padome), un var sanākt vēl pēc vajadzības. Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogā(-os). Trialogs ir plānots 9. novembrī no rīta. Papildu trialogu(-us) var sasaukt divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā, tostarp, iespējams, 13. vai 14. novembrī (Strasbūrā).

B.  Samierināšanas komitejas darbības kārtība ir izklāstīta minētā iestāžu nolīguma pielikuma E daļā.

Juridisks paziņojums