Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 9., 151., 152. pantu, 153. panta 1. un 2. punktu un 173. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 27. un 30. pantu,

–  ņemot vērā LESD un Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši LES 5. panta 3. punktu un 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu “Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politiskās vadlīnijas „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu „Caterpillar” un „Alstom” lietas(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 15. decembra un 2017. gada 23. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par rūpniecības konkurētspējas programmu, par Eiropas rūpniecības digitālo pārveidi un par digitālā vienotā tirgus tehnoloģiju un publisko pakalpojumu modernizācijas paketi,

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju(4),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 29. maija secinājumus par turpmāko ES rūpniecības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko Eiropas Parlaments ratificēja 2016. gada 4. oktobrī,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (O-000047/2017 – B8-0319/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas rūpniecība ir viens no globālajiem līderiem daudzās rūpniecības nozarēs, veido vairāk nekā pusi no visa Eiropas eksporta, tajā tiek veikti aptuveni 65 % no pētniecības un izstrādes investīcijām un tā nodrošina vairāk nekā 50 miljonus darbvietu (gan tieši, gan netieši) jeb 20 % no visa darbvietu skaita Eiropā;

B.  tā kā Eiropas ražošanas nozares ieguldījums ES IKP pēdējos 20 gados ir samazinājies no 19 % līdz mazāk nekā 15,5 % un tās ieguldījums nodarbinātībā un investīcijās pētniecībā un izstrādē minētajā periodā ir samazinājies;

C.  tā kā tāpēc ir būtiski stiprināt rūpniecisko bāzi, lai saglabātu zināšanas un zinātību Eiropas Savienībā;

D.  tā kā ES politikai ir jādod iespēja Eiropas rūpniecībai saglabāt konkurētspēju, spēju investēt Eiropā un risināt sociālos un vides jautājumus, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām, vienlaikus saglabājot vadošās pozīcijas sociālās un vides atbildības jomā;

E.  tā kā aprites ekonomikai var būt ļoti pozitīva ietekme uz Eiropas reindustrializāciju un uz energopatēriņa un trešo valstu izejvielu atkarības samazināšanu un tā kā investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē ir svarīgs virzītājspēks, kas var sekmēt rūpniecības atjaunošanu, radot pozitīvās mijiedarbības lokus;

F.  tā kā vērienīga inovācijas politika, kas atbalsta kvalitatīvu, inovatīvu un energoefektīvu produktu ražošanu un veicina ilgtspējīgus procesus, ļaus ES stiprināt savu konkurētspēju pasaulē; tā kā inovācijas un investīcijas pētniecībā un izstrādē, nodarbinātībā un prasmju atjaunošanā ir būtisks faktors ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā; tā kā inovatīva rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no ES pētniecības spējas, pētniecības progresa un jo īpaši sadarbīgas pētniecības;

G.  tā kā gan liela, gan maza mēroga Eiropas rūpniecība saskaras ar globālo konkurenci un tā kā integrēts un funkcionējošs iekšējais tirgus un brīva un taisnīga tirdzniecība ar trešām valstīm ir ļoti svarīga ES rūpniecībai, kur taisnīgai tirdzniecībai ar rūpniecības ražojumiem ir jāatbilst ES standartiem;

H.  tā kā globālo ekonomikas izmaiņu un finansiālu un administratīvu šķēršļu dēļ mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas veido lielāko daļu Eiropas uzņēmumu un ir ES rūpniecības pamats, saskaras ar lielām grūtībām;

I.  tā kā sievietes uzņēmējas veido tikai 31 % no ES pašnodarbināto iedzīvotāju skaita un 30 % no jaunuzņēmumu uzņēmējiem un pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas rūpniecībā, jo īpaši zinātniskos, inženieru un vadošos amatos;

J.  tā kā pašlaik vairāk nekā 60 % visu uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi un tie nodrošina līdz 50 % Eiropas Savienības privātā sektora darbvietu;

K.  tā kā rūpniecības digitalizācijas atbalsta stratēģija ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas konkurētspējai;

L.  tā kā ES finanšu instrumentiem un programmām ir stratēģiska loma konkurētspējas uzlabošanā, investīciju piesaistīšanā ES un investīciju aizplūšanas nepieļaušanā,

1.  uzsver rūpniecības kā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un inovācijas dzinējspēka būtisko lomu;

2.  uzsver to, ka ir svarīgi stiprināt un modernizēt Eiropas rūpniecisko bāzi, vienlaikus atceroties ES mērķi nodrošināt to, lai līdz 2020. gadam uz rūpniecību balstītos 20 % no Savienības IKP;

3.  aicina Komisiju līdz 2018. gada sākumam kopā ar dalībvalstīm izstrādāt Savienības stratēģiju un rīcības plānu konsekventai un visaptverošai rūpniecības politikai, kuras mērķis ir Eiropas reindustrializācija, un noteikt mērķus, rādītājus, pasākumus un termiņus; aicina Komisiju balstīt šo stratēģiju uz ietekmes novērtējumu par rūpniecības politikas integrēšanu ES stratēģiskajās politikas iniciatīvās un plašu dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ņemt vērā rūpniecības konkurētspēju un ilgtspējību visās savās galvenajās politikas iniciatīvās; uzsver, ka šī Savienības stratēģija ir balstīta cita starpā uz digitalizāciju, enerģijas un resursu ziņā efektīvu ekonomiku un dzīves cikla un aprites ekonomikas pieeju;

4.  uzskata, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam un publiskajām un privātajām investīcijām vajadzētu radīt iespēju rūpniecības nozarēm pašām pielāgoties attiecīgajām pārmaiņām un profilaktiski rīkoties, lai veicinātu darbvietu radīšanu, izaugsmi, reģionālo konverģenci un teritoriālo kohēziju;

5.  uzsver MVU kā ES rūpniecības pamata lomu un uzsver, ka ir jāpastiprina spēcīgas vērtību ķēdes starp MVU, vidēja kapitāla un lielākiem uzņēmumiem, un nepieciešamību īstenot ES rūpniecības politiku MVU piemērotā veidā, risinot tiem aktuālās problēmas; uzsver, ka ir jāatbalsta uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveide, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES MVU, jaunuzņēmumiem, strauji augošiem uzņēmumiem, jauniešu uzņēmējdarbībai, jo īpaši inovatīvās jomās, un sociālās ekonomikas uzņēmumiem;

6.  uzsver, ka konkurētspējas kopas, uzņēmējdarbības tīkli un digitālās inovācijas centri ir ļoti noderīgs risinājums, lai panāktu attiecīgo ieinteresēto personu apvienošanos; prasa, lai ES atbalstītu publiskās investīcijas inovācijā, jo tām ir stratēģiska nozīme šajā jomā; prasa Komisijai atbalstīt šīs kopas un to sadarbību Eiropas līmenī un nodrošināt, lai reģionāla un vietēja līmeņa sadarbības procesos iesaistītos arī MVU, pētniecības centri un universitātes; aicina Komisiju izstrādāt lietpratīgas specializācijas platformas, ar kurām veicina starpnozaru un starpdisciplīnu sasaisti; uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbību starp reģioniem, lai veidotos transnacionālu iespēju potenciāls un transversālas inovācijas alianses;

7.  aicina Komisiju noteikt problēmas un šķēršļus, ar kuriem sievietes saskaras, iesaistoties uzņēmējdarbībā, un veicināt un atbalstīt sievietes vadošos amatos un iespējas nodrošināt vienlīdzīgu atalgojumu un piekļuvi visām amata vietām;

8.  ir pārliecināts, ka Eiropas rūpniecība būtu jāuzskata par ES konkurētspējai un ilgtspējai stratēģisku aktīvu; uzsver, ka tikai stingra un noturīga rūpniecība un uz nākotni vērsta rūpniecības politika ļaus ES turpmāk risināt dažādas problēmas, tostarp saistībā ar ilgtspējīgu reindustrializāciju, globālo konkurenci, strauju tehnoloģisko progresu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu;

9.  uzsver, cik svarīga ir Enerģētikas savienība, digitālais vienotais tirgus, digitalizācijas programma un Eiropas savienotība ar pietiekamas, nākotnes vajadzībām atbilstošas un efektīvas infrastruktūras palīdzību;

10.  uzsver, ka, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju, ir svarīgi, lai ES atbalstītu Eiropas ražojumu kvalitatīvu atdzimšanu, izmantojot reindustrializācijas procesus un jo īpaši pētniecību un digitalizāciju;

11.  uzsver, ka, lai palīdzētu Savienības rūpniecībai pārvarēt problēmas saistībā ar straujām ekonomikas un regulējuma izmaiņām mūsdienu globalizētajā pasaulē, ir būtiski palielināt Eiropas rūpniecības pievilcību, lai piesaistītu Eiropas un ārvalstu tiešās investīcijas;

12.  uzsver, ka ir svarīgi laicīgi pieņemt Savienības rūpniecības stratēģiju, un šajā kontekstā atgādina par nepieciešamību saglabāt pietiekamus finanšu līdzekļus rūpniecības nozarei nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), jo īpaši izmantojot speciālos instrumentus un fondus (piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus, pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME));

13.  atgādina par ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu; prasa ES rūpniecības stratēģijā integrēt efektīvus finansēšanas instrumentus un pasākumus, kas palīdz samazināt oglekļa risku un novērst oglekļa pārvirzes riskus;

14.  uzsver, ka pilnībā jāizmanto rūpniecības potenciāls, jo īpaši vides tehnoloģiju jomā, un jānodrošina rūpniecības nozaru pastāvīga attīstība un labāko pieejamo metožu un jauno inovāciju izplatība;

15.  uzsver nepieciešamību mazināt administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, tostarp ģimenes uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot efektivitāti ES tiesību aktiem par patērētāju, veselības, drošuma un vides aizsardzību;

16.  uzsver, cik svarīgi ES rūpniecībai ir atvērta un taisnīga starptautiskā tirdzniecība uz kopīgu noteikumu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu pamata; prasa nodrošināt lielāku konsekvenci starp tirdzniecības politiku un rūpniecības politiku, lai nepieļautu pretrunas, kas varētu izraisīt ražošanas pārcelšanu un turpmāku ES deindustrializāciju;

17.  uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka ES tirdzniecības politika veicina pret konkurenci vērstu praksi; uzsver, ka ES vajadzīga saskaņota, PTO prasībām atbilstīga un efektīva antidempinga un antisubsidēšanas stratēģija;

18.  uzsver, ka Eiropas rūpniecība saskaras ar globālu konkurenci, un tāpēc aicina Komisiju izvērtēt tirgus definīciju un pašreizējo ES konkurences noteikumu kopuma piemērotību, lai ņemtu vērā attiecīgo globālo tirgu evolūciju un nozīmīgu valsts mēroga dalībnieku lomas palielināšanos trešās valstīs;

19.  aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību tādu ārvalstīs bāzētu valsts uzņēmumu lomai, kurus šo valstu valdības atbalsta un subsidē tādos veidos, kādos ES vienotā tirgus noteikumi liedz atbalstīt un subsidēt ES uzņēmumus;

20.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm pārbaudīt ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) no trešām valstīm ES stratēģiskajās rūpniecības nozarēs, infrastruktūrā un svarīgākajās nākotnes tehnoloģijās vai citos aktīvos, kas ir svarīgi drošības un piekļuves aizsardzības interesēs, vienlaikus paturot prātā, ka Eiropa lielā mērā ir atkarīga no ĀTI;

21.  uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti ES centieni, apspriežoties ar visiem attiecīgajiem partneriem, tostarp sociālajiem partneriem un akadēmiskajām aprindām, lai panāktu jaunu prasmju, kā arī pārkvalificēšanās, prasmju pilnveides un mūžizglītības veicināšanu, kā Jaunu prasmju un darbvietu programmā ierosināja Komisija;

22.  atgādina par ES standartizācijas svarīgo lomu un atbalsta to, ka liela uzmanība tiek pievērsta ES vadošajai lomai starptautiskajās standartu organizācijās;

23.  ņem vērā nepieciešamību koordinēt ES centienus, kas vērsti uz to, lai samazinātu resursatkarību no trešām valstīm, pievēršot uzmanību četriem aspektiem:

24.  uzsver, ka jaunajā rūpniecības politikas stratēģijā rūpniecības politika jāpielāgo dažādām politikas jomām — galvenokārt tirdzniecības, vides, pētniecības, investīciju, konkurences, enerģētikas, klimata un radošo nozaru jomām — lai tiktu veidota viena saskaņota pieeja;

25.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 482, 23.12.2016., 89. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0377. (3) OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0240.