Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0017(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0258/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0258/2017

Debates :

PV 11/09/2017 - 20
CRE 11/09/2017 - 20
PV 11/12/2017 - 18
CRE 11/12/2017 - 18

Balsojumi :

PV 13/09/2017 - 9.7
CRE 13/09/2017 - 9.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 12/12/2017 - 5.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0338
P8_TA(2017)0477

Pieņemtie teksti
PDF 599kWORD 67k
Trešdiena, 2017. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS): pašreizējo darbības jomas ierobežojumu saglabāšana attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavošanās globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada ***I
P8_TA(2017)0338A8-0258/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada (COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Vides aizsardzība ir viens no svarīgākajiem Savienības uzdevumiem.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Eiropadome 2014. gada 23.-24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. 2015. gada 6. marta sanāksmē Padome šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja par to iecerēto nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos norādīts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus — salīdzinājumā ar 2005. gadu – par 43 % un 30 % attiecīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietilpstošajās un neietilpstošajās nozarēs, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus.
(3)  Eiropadome 2014. gada 23.-24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. 2015. gada 6. marta sanāksmē Padome šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja par to iecerēto nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos norādīts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus — salīdzinājumā ar 2005. gadu – par 43 % un 30 % attiecīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietilpstošajās un neietilpstošajās nozarēs, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus, un, lai to panāktu, Komisijai būtu jānodrošina platforma, kurā dalībvalstis varētu apmainīties ar labāko praksi un pieredzi, kas gūta mazemisiju mobilitātes sektorā.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Reformas rezultātā labi funkcionējoša ES ETS kopā ar spēcīgāku tirgus stabilizēšanas mehānismu būs galvenie Eiropas instrumenti, lai ar lineāru koeficientu sasniegtu 40 % samazinājuma mērķi un nodrošinātu bezmaksas kvotu piešķiršanu laikposmā pēc 2020. gada. Izsolāmo kvotu īpatsvars šajos tiesību aktos būtu jānosaka procentos; tas ļautu lēmumus par investīcijām plānot ar lielāku noteiktību, uzlabotu pārredzamību, samazinātu oglekļa emisiju pārvirzi un padarītu kopējo sistēmu vienkāršāku un saprotamāku. Šiem noteikumiem būtu jāatbilst mērķiem, ko Savienība noteikusi klimata jomā, un saistībām, kuras tā apņēmusies īstenot saskaņā ar Parīzes nolīgumu, turklāt tie būtu arī jāpielāgo 2018. gada veicinošajam dialogam, 2023. gadā paredzētajai pirmajai globālajai izsvēršanai un turpmāk katrai nākamajai globālajai izsvēršanai, kas notiks reizi piecos gados, lai būtu pieejama informācija, pēc kuras secīgi veidot nacionāli noteikto devumu (NND).
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.
(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Tiesa savā 2011. gada 21. decembra spriedumā1a noteica, ka lidojumu ārpus EEZ teritorijas iekļaušana ES ETS nav starptautisko tiesību aktu pārkāpums. Turklāt 2004. un 2008. gadā dalībvalstis atkārtoti pauda apņemšanos īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas koncepciju, rēķinoties ar to, ka turpmāk gaisa satiksmes plūsma palielināsies. Lai panāktu progresu gaisa satiksmes pārvaldības jomā, ir ātrāk jāievieš SESAR (jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu) un ir jāatbalsta novatoriskas tehnoloģijas saistībā ar projektu „Clean Sky”. Ja ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) starpniecību tiks ieviests globālais tirgus pasākums, tas palīdzēs vēl vairāk samazināt aviācijas emisijas. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.
_________________
1a Tiesas 2011. gada 21. decembra spriedums, Air Transport Association of America un citi/ Secretary of State for Energy and Climate Change, C-366/10, ECLI:EU:C:2011:864.

Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, ir lietderīgi paturēt pašreizējo atbrīvojumu, kamēr tiek strādāts pie globālā tirgus pasākuma veidola un īstenošanas. Šajā sakarā 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt — ar nosacījumu, ka ir jāizvērtē ICAO shēmas ieviešana —, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.
(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt līdz 2021. gadam, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Šā atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  No 2021. gada 1. janvāra 50 % kvotu būtu jāpārdod izsolē, bet kopējam piešķirto kvotu skaitam būtu jāpiemēro lineārais samazinājuma koeficients, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)  Kvotu izsolē gūtie ieņēmumi vai to finansiālās vērtības ekvivalents būtu jāizmanto, lai risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas Savienībā un trešās valstīs un lai tādējādi cita starpā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu sekām Savienībā un trešās valstīs, sevišķi jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi saistībā ar pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp aeronautikas, gaisa transporta un ilgtspējīgu aviācijas degvielu alternatīvu jomā, samazinātu emisijas, izmantojot transportu ar zemu emisiju līmeni, un segtu ar ES ETS pārvaldību saistītās izmaksas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tām dalībvalstīm, kuras šos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecības un inovācijas programmas vai iniciatīvas saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (FP9). Savienības saistību izpildei būtisks pamata faktors ir saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK rīkotas kvotu izsoles rezultātā gūto ieņēmumu pārredzams izlietojums.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
(5c)  Emisijas kompensēšana saskaņā ar globālo tirgus pasākumu ir viens no elementiem ICAO pasākumu kopumā, lai sasniegtu vēlamo mērķi — oglekļneitrālu izaugsmi no 2020. gada (CNG 2020), un tas būtu jāpapildina ar sasniegumiem korpusu un dzinēju tehnoloģiju attīstībā. Finansējuma turpmāka piešķiršana pētniecības stratēģijām un programmām, piemēram, kopīgajai tehnoloģiju ierosmei „Clean Sky”, Galileo, SESAR un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, būs būtiska tehnoloģiskajai inovācijai un darbības uzlabojumiem, lai īstenotu ne tikai CNG 2020, bet panāktu arī absolūtu emisiju samazinājumu visā nozarē. Turklāt ir svarīgi, lai Savienības tiesību aktus, piemēram, par Eiropas vienoto gaisa telpu, kuru mērķis ir novērst Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un līdz ar to arī gaisa transporta radītās CO2 emisijas palielināšanos, dalībvalstis īstenotu nekavējoties un pilnībā.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no pašu valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, ir lietderīgi, tiklīdz ir skaidrība par ICAO globālā tirgus pasākuma raksturu, saturu un īstenošanas juridiskajiem instrumentiem, to izvērtēt vēl pirms tā darbības sākuma un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā vajadzētu apskatīt visus ICAO ietvaros pieņemtos standartus vai citus instrumentus, pasākumus, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citas nozīmīgas starptautiskas norises (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtos noteikumus par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Ziņojumā arī vajadzētu apskatīt, kā šos instrumentus iestrādāt Savienības tiesībās, pārskatot ES ETS. Tajā vajadzētu apskatīt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.
(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no iesaistīto valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ICAO sarunās panākto progresu, jo īpaši par attiecīgajiem ICAO ietvaros pieņemtajiem instrumentiem, par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kurš emisijām jāpiemēro laika posmā no 2021. gada līdz 2035. gadam, centieniem iedibināt vērienīgus un saistošus pasākumus, ar ko sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtajiem noteikumiem par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Tad, kad tiks panākta skaidrība par ICAO instrumentu būtību un saturu, un gatavojoties ICAO globālā tirgus pasākuma uzsākšanai, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā tai būtu jāapsver, kā īstenot šos instrumentus un nodrošināt to saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem, izmantojot ES ETS pārskatīšanu. Šajā ziņojumā vajadzības gadījumā vajadzētu detalizētāk apsvērt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti Savienības spēkā esošie un turpmākie klimata standarti, un neskarot pārskatīšanu kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 28.b pantā, CORSIA būtu jāievieš un ar ES ETS būtu jāpieskaņo Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Savienības līmenī ir pieņemti vairāki tiesību akti ar mērķi veicināt satiksmes plūsmu un kontroli pār gaisa telpas izmantošanu, lai nepieļautu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un tādējādi samazinātu emisijas. Savienībā CORSIA shēma būtu jāievieš kā viens no ICAO iecerēto pasākumu kopuma elementiem, turklāt nodrošinot, ka dalībvalstis pilnībā īsteno arī Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktus, ievieš SESAR, satelītnavigācijai izmanto globālo navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) un īsteno tādas kopīgās tehnoloģiju ierosmes kā „Clean Sky I” un „Clean Sky II”. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kādus pasākumus globālā tirgus pasākuma īstenošanai dalībvalstis ir veikušas, lai samazinātu aviācijas sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, un cita starpā jāsniedz arī informācija par ieņēmumu izmantošanu, kas no dalībvalstīm saņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. pantu.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)  Lai gan ICAO padome vēl nav pieņēmusi ICAO globālā tirgus pasākuma tehniskos noteikumus, tomēr ir svarīgi nodrošināt, ka regulatīvās iestādes un gaisakuģu operatori tiek pēc iespējas ātrāk informēti par monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) prasībām un par ICAO shēmai atbilstīgām emisijas vienībām, jo tas palīdzētu sagatavoties ICAO shēmas ieviešanai un CO2 emisiju monitoringam, kas jāveic no 2019. gada 1. janvāra. Šādas MZV prasības būtu jānosaka tik stingri, lai tās atbilstu siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa un ziņošanas prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 601/2012, un tām būtu jānodrošina, ka par emisijām iesniegtie ziņojumi tiek pārbaudīti saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 600/2012.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d)  Būtu jāatzīst ICAO tehniskā darba konfidencialitāte, taču tikpat svarīgi ir panākt, lai ICAO dalībvalstis, gaisakuģu operatori un pilsoniskā sabiedrība pastāvīgi piedalītos ICAO darbā, kas vērsts uz globālā tirgus pasākuma ieviešanu, un lai ICAO sniegtā informācija par panākto progresu un pieņemtajiem lēmumiem savlaicīgi sasniegtu visas ieinteresētās personas. Lai to panāktu, iespējams, nāksies pārstrādāt protokolus par informācijas neizpaušanu, kas jāievēro ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejas (CAEP) locekļiem un novērotājiem.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisakuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisakuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, jo īpaši ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana, lai tādējādi uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un efektivitāti.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Par ilgtermiņa mērķi būtu jānosaka mērķis līdz ICAO shēmas otrajam posmam 2024. gadā ieviest vienotu globālo samazināšanas sistēmu aviācijas radīto oglekļa emisiju novēršanai, taču būtu jāapsver arī citas iespējas samazināt oglekļa emisijas gadījumā, ja ar ICAO globālo tirgus pasākumu nepietiks, lai Savienība sasniegtu savus mērķus klimata jomā un izpildītu savas saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemtās saistības.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Aviācija klimata pārmaiņas ietekmē, arī lielā augstumā izdalot slāpekļa oksīdu, ūdens tvaiku un sēra un kvēpu daļiņas. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir aprēķinājusi, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu pašlaik divas līdz četras reizes pārsniedz ietekmi, kādu agrāk atstāja tikai aviācijas radītās oglekļa dioksīda emisijas. Cerot uz zinātnes progresu, pēc iespējas būtu jācenšas mazināt jebkādu aviācijas radīto ietekmi. Tāpat arī būtu jāveicina pētījumi par kondensāta grīstes (jeb tā dēvētās kondensāta pēdas) veidošanos, tās pārtapšanu spalvu mākoņos, par sēra aerosolu, kvēpu, ūdens tvaika kondensāta pēdas un spalvu mākoņu ne tik lielo, tiešo ietekmi un par efektīviem ietekmes mazināšanas pasākumiem, tostarp operatīviem un tehniskiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Tiek pieņemts, ka klimatam kaitīgas aviācijas emisijas rada ietekmi, kas nav saistīta tikai ar CO2 emisijām vien. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/101/EK1a ir iekļauta Komisijas apņemšanās 2018. gadā iesniegt atbilstīgu priekšlikumu par slāpekļa oksīdiem. Neraugoties uz saistītajām tehniskajām un politiskajām grūtībām, Komisijai vajadzētu paātrināt darbu šajā jomā.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.c pants – 3.a punkts (jauns)
(-1)  direktīvas 3.c pantu papildina ar šādu punktu:
“3.a Kopējais kvotu daudzums, kas jāpiešķir gaisakuģu operatoriem, 2021. gadā ir par 10 % mazāks nekā vidējais kvotu daudzums, kurš piešķirts laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, un pēc tam šo daudzumu katru gadu samazina par tādu pašu procentuālo daļu, par kādu samazina kopējo ES ETS maksimālo apjomu, kā minēts 9. panta otrajā daļā, lai līdz 2030. gadam aviācijas nozares maksimālo apjomu labāk saskaņotu ar pārējām ES ETS iekļautajām nozarēm.
Attiecībā uz gaisa satiksmi uz/no lidlaukiem, kuri atrodas valstīs ārpus EEZ, kvotu daudzumu, kas jāpiešķir, sākot ar 2021. gadu, var pielāgot, ņemot vērā, ka no 2021. gada tiks ieviests ICAO globālais tirgus pasākums, lai izlīdzinātu to starptautiskās aviācijas emisiju daļu, kura pārsniedz 2020. gada līmeni.”;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 2. punkts
(-1a)  Direktīvas 3.d panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  No 2013. gada 1. janvāra izsola 15 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu.
2.  “No 2021. gada 1. janvāra izsola 50 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu.”
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 3. punkts – 1. daļa
(-1b)  direktīvas 3.d panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
„Pieņem regulu, kurā ir sīki izstrādāti noteikumi par to, dalībvalstis izsola kvotas, kas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole.”
„Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, sīkāk nosakot kārtību, kādā dalībvalstis izsola kvotas, kuras saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole.”
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.c punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 3. punkts – 2. daļa
(-1c)  direktīvas 3.d panta 3. punkta otro daļu svītro.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.d punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 4. punkts – 1. daļa
(-1d)  direktīvas 3.d panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas.”
Visus kvotu izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Savienības sistēmas administratīvos izdevumus, kā arī finansētu kopīgos projektus, ar ko iecerēts samazināt aviācijas sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, kopuzņēmumu SESAR un kopīgo tehnoloģiju ierosmi „Clean Sky”, kā arī jebkādu citu ierosmi, pateicoties kurai visās dalībvalstis GNSS var plaši izmantot satelītu navigācijai un sadarbspējas risinājumiem, jo īpaši tādiem, ar ko uzlabo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu. Ieņēmumus no izsolēm var arī izmantot, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas. Īpašu uzmanību pievērš dalībvalstīm, kuras šos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecības un inovācijas programmas vai iniciatīvas saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (FP9). Savienības saistību izpildei būtisks pamata faktors ir saskaņā ar šo direktīvu rīkotas kvotu izsoles rezultātā gūto ieņēmumu pārredzams izlietojums.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.e punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
12. pants – 3. punkts
(-1e)  direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodod tādu kvotu, kas nav saskaņā ar II nodaļu piešķirtās kvotas, skaitu, kurš līdzvērtīgs attiecīgās iekārtas kopējam emisijas apjomam iepriekšējā kalendārajā gadā, kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodod kvotu skaitu, kurš līdzvērtīgs attiecīgās iekārtas kopējam emisijas apjomam iepriekšējā kalendārajā gadā, kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.f punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EC
12. pants – -3.a punkts (jauns)
(-1f)  Regulas 12. pantu papildina ar šādu punktu pirms 3.a punkta:
“-3.a Lai aizsargātu ES ETS vides integritāti, aviācijas operatori un citi operatori ES ETS nedrīkst izmantot kvotas, kuras no 2018. gada 1. janvāra un pēc tam piešķir dalībvalsts, attiecībā uz kuru pastāv tādas saistības aviācijas operatoriem un citiem operatoriem, kuras zaudējušas spēku. Šis punkts tiek īstenots ar 19. pantā minēto tiesību aktu.”
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.g punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
21. pants – 2.a punkts (jauns)
(-1g)  direktīvas 21. pantā iekļauj šādu punktu:
“2.a Izmantojot datus, kas sniegti 18.b pantā minētās sadarbības ceļā, 2. punktā minētajā ziņojumā uzskaita tos gaisakuģu operatorus, kuriem piemēro šīs direktīvas prasības, bet kuri nav izveidojuši savu reģistra kontu.”;
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu”.
a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu”.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos starp lidlauku, kas atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, un lidlauku, kas atrodas citā EEZ reģionā, katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.
b)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos starp lidlauku, kas atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, un lidlauku, kas atrodas citā EEZ reģionā, katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna)
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ia.  iekļauj šādu punktu:
“ba) attiecībā uz visām emisijām, kas rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kuri atrodas EEZ un tiek īstenoti gadījumā, ja kāds no šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem lidojumiem ir novirzīts uz lidlauku EEZ teritorijā, katrā kalendārajā gadā no 2017. gada 1. janvāra, ievērojot pārskatīšanu kā minēts 28.b pantā.”;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – i daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 2. punkts – 1. daļa
Atkāpjoties no 3.d līdz 3. f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam. No 2021. gada šim kvotu apjomam piemēro 9. pantā minēto lineāro koeficientu.
Atkāpjoties no 3.d līdz 3.f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam. No 2021. gada šim kvotu apjomam piemēro 9. pantā minēto lineāro koeficientu.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ii daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 2. punkts – 3. daļa
ii.  punkta trešo daļu svītro;
ii.  punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Attiecībā uz darbību laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — dalībvalstis līdz 2018. gada 1. septembrim publicē datus par kvotu daudzumu, kas aviācijas nozarē piešķirts katram gaisa kuģa operatoram.”
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 4. punkts
4.  Atkāpjoties no 3.d panta 3. punkta, kvotu daudzumu, kas jāizsola katrai dalībvalstij no 2013. gada 1. janvāra, samazina tā, lai tas atbilstu to uz dalībvalsti attiecināto aviācijas emisiju daļai, kas radušās lidojumos, kuriem nepiemēro šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto atkāpi.
4.  Atkāpjoties no 3.d panta 3. punkta, kvotu daudzumu, kas jāizsola katrai dalībvalstij par laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, samazina tā, lai tas atbilstu to uz dalībvalsti attiecināto aviācijas emisiju daļai, kas radušās lidojumos, kuriem nepiemēro šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto atkāpi.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 8. punkts
(da)  panta 8. punktu svītro.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.b pants – 1. punkts
1.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par attiecīgajiem ICAO standartiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm.
1.  Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par attiecīgajiem ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), par ieteikumiem, ko ICAO padome ir apstiprinājusi attiecībā uz globālo tirgus pasākumu, vai par citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro, sākot no 2021. gada, par ietekmi, ko izraisījušas trešo valstu atrunas, un par citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. Komisija arī regulāri sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei jaunāko informāciju par vispārēja reģistra izveidi un SARP izstrādi saskaņā ar ICAO standartu veidošanas procedūrām. Atbilstīgi UNFCCC globālajai izsvēršanai tā arī ziņo par centieniem sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.b pants – 2. punkts
2.  Ziņojumā vajadzētu apskatīt, kā šos ICAO instrumentus Savienības tiesībās var iestrādāt, pārskatot šo direktīvu. Ziņojumā arī apskata noteikumus, kas pēc vajadzības piemērojami lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).
2.  Līdz 2020. gada 1. martam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šo ICAO instrumentu atbilstību un iespējām iekļaut minētos ICAO instrumentus Savienības tiesību aktos, pārskatot šo direktīvu. Ziņojumā arī apskata noteikumus, kas pēc vajadzības piemērojami lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Tāpat arī ziņojumā analizē, cik globālais tirgus pasākums ir vērienīgs un cik liela kopumā ir tā ekoloģiskā integritāte, cita starpā vērtējot to, cik šis pasākums ir plašs salīdzinājumā ar mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kāds ir līdzdalības līmenis, cik lielā mērā pasākums ir izpildāms un pārredzams, kādas sankcijas tiek piemērotas par neatbilstību, kādā veidā tiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis, cik kvalitatīvi ir izlīdzināšanas kredīti, kādas ir emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, reģistri, kā arī noteikumi par biodegvielu izmantošanu. Turklāt ziņojumā apsver nepieciešamību pārstrādāt deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 28.c panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.b pants – 3. punkts
3.  Ziņojumam var pievienot Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētos atbrīvojumus saskanīgi ar Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā.
3.  Šā panta 2. punktā minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā var pievienot Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētos atbrīvojumus saskanīgi ar Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā, lai nodrošinātu pilnīgu vides integritāti un Savienības klimata pasākumu efektivitāti un lai samazinātu jebkādu nenoteiktību pirms CORSIA darbības uzsākšanas.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.c pants – 1. punkts
1.  Komisija pieņem noteikumus par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO pašlaik izstrādātā globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām. Šo noteikumu pamatā ir tie paši principi, uz kuriem balstīta 14. panta 1. punktā minētā regula, un tie nodrošina, ka iesniegtie emisiju ziņojumi tiek verificēti jeb pārbaudīti saskaņā ar 15. pantu.
1.  Komisija pieņem noteikumus par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO pašlaik izstrādātā globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām. Šie noteikumi pilnībā atbilst principiem, ko ietver 14. panta 1. punktā minētā regula, un nodrošina, ka iesniegtie emisiju ziņojumi tiek verificēti jeb pārbaudīti saskaņā ar 15. pantu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
30. pants – 4.a punkts (jauns)
(2a)  direktīvas 30. pantā pievieno šādu punktu:
“4.a Komisija līdz 2020. gada 1. janvārim iesniedz atjauninātu analīzi par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un šai analīzei vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu, kā labāk novērst minēto ietekmi.”.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0258/2017).

Juridisks paziņojums