Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/0230(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0262/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0262/2017

Debates :

PV 11/09/2017 - 21
CRE 11/09/2017 - 21
PV 16/04/2018 - 20
CRE 16/04/2018 - 20

Balsojumi :

PV 13/09/2017 - 9.8
CRE 13/09/2017 - 9.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2018 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0339
P8_TA(2018)0096

Pieņemtie teksti
PDF 734kWORD 74k
Trešdiena, 2017. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušana klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ***I
P8_TA(2017)0339A8-0262/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)  Ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokols Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)  Ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokols Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)   2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ES ratificēt Parīzes nolīgumu. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10
(3)   Pēc tam, kad 2016. gada 4. oktobrī piekrišanu bija sniedzis Eiropas Parlaments, Padome 2016. gada 5. oktobrī Savienības vārdā ratificēja Parīzes nolīgumu. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Šajā sakarā šī regula ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas izvirzītas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10 Savienībai jāturpina rādīt piemēru un jāpastiprina centieni klimata jomā līdz tādiem līmeņiem, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķim.
__________________
__________________
10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx
10 http://www4.unfccc.int/ndcregistry/pages/Party.aspx?party=EUU
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.
(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un šajā nolūkā pasaulē ir nepieciešams sākt negatīva emisiju līmeņa periodu, kurā centrāla loma būs mežiem, lauksaimniecības zemei un mitrājiem, tostarp kūdrājiem. Parīzes nolīguma mērķis ir arī stiprināt globālo atbildi uz klimata pārmaiņu draudiem kontekstā ar ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību, tostarp palielināt spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu. Parīzes nolīgumā puses arī atzīst, ka pamatprioritāte ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un izskaust badu un ka pārtikas ražošanas sistēmas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi ir sevišķi neaizsargātas. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, pusēm ir jāpastiprina kolektīvie centieni mīkstināt klimata pārmaiņas un ierobežot globālo sasilšanu. Pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus. Parīzes nolīgumā puses arī atzīst, ka pielāgošanās pasākumi būtu jāīsteno saskaņā ar pilnīgi pārredzamu pieeju, ņemot vērā ekosistēmas, un ka tajos būtu jābalstās uz un jāvadās pēc labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Ir būtiski mežus apsaimniekot ilgtspējīgi — atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti saskaņā ar “Forest Europe” procesu. Šis process ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu definē kā mežu un meža zemju apsaimniekošanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un to potenciālu gan tagad, gan nākotnē īstenot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un globālā mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām. Šāda apsaimniekošana arī paredz, ka šajā kontekstā tiek atzīta apmežošanas loma.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Lai panāktu negatīvu emisiju līmeni, kas nepieciešams Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai, uzskaites sistēmai attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (“LULUCF”) ir jābūt stingrai. Tā kā piesaistījumi ar LULUCF starpniecību ir atgriezeniski, tie būtu jāuzskata par atsevišķu pīlāru Savienības klimata politikas satvarā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).
(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Turklāt tehnoloģisko risinājumu īstenošana lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs veicina ražīguma palielināšanu un vides pēdas nospieduma samazināšanu. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju.
(6)  LULUCF sektors ir ļoti apdraudēts un ļoti jutīgs pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus šim sektoram ir milzīgs potenciāls nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un sniegt ievērojamu ieguldījumu Savienības un starptautisko ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā dod dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Sektors dod arī biomateriālus, kas zināmā mērā var fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus aizstāt ar atjaunojamu mazoglekļa biomasu no mežiem. Attiecībā uz šādu aizstāšanu ir jāņem vērā viss šo materiālu dzīves cikls no izejvielu ražošanas līdz pārstrādes un ražošanas posmiem. Bioekonomikai, tostarp materiālu aizstāšanai, piemēram, būvniecībā, un bioenerģijai, ir svarīga loma pārejā uz nefosilu ekonomiku. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus un saskaņā ar Parīzes nolīgumu ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu mežu un resursu pārvaldību un oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. LULUCF sektoram ir raksturīgi ilglaicīgi procesi, tāpēc ir vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas, lai ilgākā laikposmā būtu iespējamas ilgtspējīgas investīcijas.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Eiropas Savienībai būtu jākļūst par pasaules līderi, kas LULUCF sektorā veicinātu un eksportētu pētniecību un investīcijas ilgtspējīgā, progresīvā un inovatīvā praksē, metodēs un idejās, kā arī izplatītu informāciju par zaļām tehnoloģijām, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču vienlaikus saglabātu pārtikas ražošanu, tādējādi rādot piemēru saviem starptautiskajiem partneriem, tostarp jaunattīstības valstīm. Šajā kontekstā būtu jāuzlabo efektīva sadarbība un partnerība ar privātā sektora dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Piešķirot prioritāti finansējumam pētniecībai klimata pārmaiņu jomā, tiktu uzlabota LULUCF sektora loma saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Jo īpaši Savienības pētniecības un inovāciju programmas pastiprināšana 2021.–2028. gada periodā LULUCF sektorā varētu cita starpā padziļināt un izplatīt zinātnes un vietējo kopienu zināšanas par tās darbību, paātrinot ilgtspējīgas inovācijas, veicinot pāreju uz digitālo ēru, modernizējot apmācību un izglītības jomu, stiprinot sektora noturību un uzraugot bioloģisko daudzveidību un cilvēku darbību.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)  Lai uzlabotu meža oglekļa uzskaites un ekosistēmas oglekļa bilances aprēķina precizitāti, būtu jāstiprina izpēte par atmirušas koksnes, jo īpaši rupju koksnes virszemes atlikumu un atmirušas apraktas koksnes nozīmi gan apsaimniekotos, gan neapsaimniekotos mežos. Pieejamie pierādījumi ir ierobežoti, tomēr tie liecina, ka atmirusi koksne var nodrošināt lielu oglekļa krātuvi un ka atmirušas koksnes neaizvākšana cita starpā var sniegt būtisku ieguldījumu saistībā ar bioloģisko daudzveidību un to var atzīt par svarīgu daļu siltumnīcefekta gāzu samazināšanas stratēģijā. Šī norāde ir būtiska, ņemot vērā, ka meža apsaimniekotāji var dot priekšroku atmirušas koksnes aizvākšanai, piemēram, ar enerģiju saistītos nolūkos, un ikviena lēmuma saistībā ar pareizu mazināšanu un pielāgošanu pamatā vajadzētu būt informācijai un zinātniskam pamatojumam. Šādai pētniecībai 2017.–2020. gada periodā vajadzētu piešķirt speciālus resursus.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d)   Savienība ir uzņēmusi virzību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi, kurus var sasniegt tikai tad, ja pienācīgi apsaimnieko mežus un apņemas apturēt atmežošanu un veicināt mežu atjaunošanu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
6.e apsvērums (jauns)
(6e)   Būtu jānodrošina holistiska pieeja tropu mežu iznīcināšanai, ņemot vērā visus atmežošanu sekmējošos elementus, kā arī UNFCCC sarunās sniegtajā Komisijas deklarācijā iekļauto mērķi pasaulē vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību zudumu un līdz 2020. gadam samazināt tropu mežu iznīcināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
6.f apsvērums (jauns)
(6f)   Mežsaimniecība un meži būtu jāapsaimnieko atbildīgi un būtu jāsniedz reāls ieguldījums valsts ekonomiskajā attīstībā, sniedzot dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem ar noteikumu, ka nenotiek jutīgu ekosistēmu atmežošana, netiek apstādīti kūdras purvi, stādījumus apsaimnieko, izmantojot modernas agroekoloģiskās metodes, lai pēc iespējas samazinātu nelabvēlīgu vides un sociālo ietekmi, un ka tiek ievērotas tiesības uz zemi, pirmiedzīvotāju kopienu tiesības, kā arī cilvēktiesības un darba ņēmēju tiesības.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
6.g apsvērums (jauns)
(6g)  Uzlabotas un ilgtspējīgas pārvaldības prakses var sniegt būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā LULUCF sektorā. Būtu jāveicina inovatīvas prakses attīstība un uzlabotas pārvaldības prakse zemes īpašniekiem, piemēram, precīzā lauksaimniecība, mežsaimniecība un agrodigitalizācija. Uzraudzība ar ģeoinformācijas un Zemes novērošanas palīdzību, kā arī paraugprakses apmaiņa ir potenciāli līdzekļi, ar kuriem var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus mērķus, tāpēc tie būtu jāveicina.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
6.h apsvērums (jauns)
(6h)  Agroekoloģija atvieglo pāreju no lineārām pārtikas sistēmām uz aprites sistēmām, kas atdarina dabas ciklus un varētu samazināt pārtikas un lauksaimniecības nozaru oglekļa un ekoloģisko pēdas nospiedumu. Ir svarīgi veicināt agroekoloģiju, kā arī agromežsaimniecību, ņemot vērā to devumu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem.
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai jebkādos apstākļos būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem, tostarp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, un dalībvalstīm ir jāatturas no šādu pienākumu noteikšanas šīs regulas īstenošanas laikā.
__________________
__________________
11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).
11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lauksaimniecība un zemes izmantošana ir nozares, kurām ir tieša un ievērojama ietekme uz Savienības bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem. Šī iemesla dēļ svarīgs mērķis politikai, kas ietekmē minētās nozares, ir nodrošināt saskanību ar Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķiem. Papildus pastāv citas Savienības politikas jomas, kas var kā sabiedriskā labuma sniegšanu stimulēt tādas prakses, kuras pārsniedz minimālās juridiskās prasības, pārspēj labu standarta praksi un veicina patiesu pielāgošanos un klimata pārmaiņu mazināšanu un oglekļa piesaistītāju pārvaldību. Būtu jāveic darbības ar mērķi īstenot un atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pieejām mežu un lauksaimniecības zemes integrētai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Lai gan ir atzīts, ka tās potenciāls samazināt emisijas, kas nav CO2, ir ierobežots, lauksaimniecībai ir jāspēj nodrošināt pienācīgu daļu no devuma klimata pārmaiņu mazināšanā. To var panākt, cita starpā veicinot uzlabotu laukkopību, lai palielinātu organiskā oglekļa saturu augsnē. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība starp KLP un šo regulu.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Mitrāji ir CO2 uzkrāšanas ziņā visefektīvākās ekosistēmas. Tāpēc mitrāju degradācija Savienībā ir ne tikai ar bioloģisko daudzveidību saistīta problēma, bet arī būtiska klimata problēma. No otras puses, aizsargājot un atjaunojot mitrājus, varētu gan sekmēt dabas aizsardzības centienus, gan samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas LULUCF sektorā. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā arī IPCC 2006. gada vadlīniju precizējums, kas gaidāms 2019. gadā.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC pamatnostādnēm zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju.
(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC pamatnostādnēm zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju. Ņemot vērā, ka Savienība ir viens no līderiem klimata jomā, dalībvalstīm vajadzētu atkāpties no minētās standartvērtības tikai attiecībā uz apmežotu zemi un tikai ļoti ierobežotos apstākļos, kas pamatoti saskaņā ar IPCC vadlīnijām. Atkāpju izmantošanas iespējā ņem vērā, ka dalībvalstīs ir atšķirīgi dabas un ekoloģiskie apstākļi un līdz ar to dalībvalstu meža zemei ir atšķirīgas iezīmes.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu šīs kategorijas uzskaites kvalitāti.
(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem, kas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai risinātu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi, piemēram, nespēju apsaimniekot mežus Horvātijā tās teritorijas okupācijas, Horvātijas neatkarības kara, kā arī karalaika un pēckara apstākļu dēļ. Attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz arī saskaņotība un prasības attiecībā uz “Forest Europe” (Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā) par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido pārredzama procedūra dalībvalstīm, lai uzlabotu šīs kategorijas pārbaudāmību un uzskaites kvalitāti.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Nocirstas koksnes emisijas LULUCF sektorā varētu aizstāt emisijas ETS un kopīgo centienu sektoros, un šī regula to var gan izcelt, gan ņemt vērā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ja Komisija nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanā izvēlas izmantot izskatīšanas ekspertu grupas palīdzību saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301, tai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm.
(10)  Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanai būtu jāizveido ekspertu grupa saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301. Izskatīšanas ekspertu grupai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un būtu jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm. Izskatīšanas ekspertu grupai par nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanu būtu jākonsultējas ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK, kā arī ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)   Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.
(12)   Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana aizvietošanas ietekmes dēļ var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā (ņemot vērā enerģijas un CO2 intensitāti citās nozarēs, piemēram, cementa ražošana rada aptuveni 8 % no CO2 emisijām pasaulē) un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai atzītu un rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, nevis izmantot nocirstas koksnes produktus enerģijas mērķiem, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Lai papildus veicinātu un iekļautu pozitīvu aizstāšanas efektu, Komisijai ar deleģēto aktu jāiekļauj vairāk produktu nocirstas koksnes produktu aprēķinos. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.
(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Dalībvalstis būtu jāmudina investēt preventīvās darbībās, piemēram, ilgtspējīgas pārvaldības praksē, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar dabiskiem traucējumiem, tādējādi izvairoties no meža oglekļa piesaistītāju negatīvās ietekmes. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi.
(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi, neapdraudot Savienības vispārējo SEG samazināšanas mērķu vēriena līmeni. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai izmantot līdz pat 280 miljoniem tonnu neto piesaistījumu no apvienotām uzskaites kategorijām — attiecīgā gadījumā atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem un, ievērojot deleģēto aktu, kas jāpieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktu Regulā (ES) [2017/...] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, apsaimniekotas meža zemes, lai nodrošinātu, ka tās pilda savas saistības saskaņā ar Regulu (ES) [2017/...].
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)   Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar integrētu Enerģētikas savienības pārvaldību, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām.
(15)   Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar priekšlikumu regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību, ko Komisija iesniedza 2016. gada 30. novembrī.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Saskaņā ar UNFCCC Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un Līgumslēdzēju pušu konferencei iesniegt nacionālos pārskatus par antropogēnajām visu siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, izmantojot salīdzināmu metodiku, par ko vienojusies Pušu konference. Siltumnīcefekta gāzu pārskati ir būtiski, lai varētu sekot dekarbonizācijas mērķu īstenošanai un novērtēt tiesību aktu ievērošanu klimata jomā. Dalībvalstu pienākumi apkopot un administrēt nacionālos pārskatus ir izklāstīti Komisijas priekšlikumā regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS) un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.
(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu skaidri jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS), Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus, jo īpaši ar Sentinel-2, un Eiropas satelītnavigācijas sistēmām Galileo un EGNOS, kuras var lieti noderēt, lai apsekotu zemes izmantošanu. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas pārskatīšanu, pamatojoties uz jaunākajām pieņemtajām IPCC vadlīnijām, tostarp 2013. gada IPCC Mitrāju papildu vadlīnijām nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un UNFCC norādījumiem, un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu (ES) Nr. .../... par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.
(19)  Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar UNFCCC, Komisijai būtu jāpublicē paziņojums, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Šajā regulā neparedz nekādus uzskaites vai ziņošanas pienākumus privātā sektora iesaistītajām pusēm, tostarp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.b punkts (jauns)
Šī regula palīdz Savienībai sasniegt Parīzes nolīguma mērķus.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  no 2026. gada apsaimniekoti mitrāji ir: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus, kas ir zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kura pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kuri pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.
2.  Periodā no 2021. gada līdz 2025. gadam dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – fa punkts (jauns)
(fa)  “meža references līmenis” ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā;
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
Attiecībā uz periodu pēc 2030. gada dalībvalstis cenšas palielināt piesaistījumus, lai tie pārsniegtu emisijas. Komisija ierosina satvaru attiecībā uz mērķiem pēc 2030. gada, ietverot šādus lielākus piesaistījumus atbilstoši Savienības ilgtermiņa klimata mērķiem un saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (−).
1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās saskaņā ar ziņošanas norādījumiem, ko 2021.–2030. gada periodam ir pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (−).
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.
4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa, atmirusi koksne (virs zemes un aprakta atmirusi koksne) apsaimniekotā meža zemē un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas.
2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas, ja tas ir pienācīgi pamatots, balstoties uz IPCC vadlīnijām.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Apmežošanas pasākumus, ko 2017.–2030. gadā veic mitrājos (tostarp kūdrājos), Natura 2000 tīklā un Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītajās dzīvotnēs, jo īpaši dabiskajās un pusdabiskajās pļavu augu sabiedrībās, augstajos purvos, dumbrājos un zemajos jeb zāļu purvos, kā arī citos mitrājos (tostarp kūdrājos), saskaņā ar piemērotajiem bruto/neto uzskaites noteikumiem neatspoguļo dalībvalsts uzskaitē. Šādas teritorijas attiecīgā gadījumā ņem vērā tikai saistībā ar piesaistījumiem vai emisijām meža zemes kategorijā pēc tās pārejas uz meža zemi atbilstīgi 5. panta 3. punktam.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Ja dalībvalsts izvēlas savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, tā šo lēmumu attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim un attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.  Ja dalībvalsts izvēlas savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu 2021.–2025. gada periodā, tā šo lēmumu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
4.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu 2021.–2025. gada periodā, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem 2021.–2025. gada periodā atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
7. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis, kuras nav izvēlējušās iekļaut apsaimniekotus mitrājus savās saistībās saskaņā ar 2. pantu, 2021.–2025. gada periodā tomēr ziņo Komisijai par emisijām un piesaistījumiem no apsaimniekotiem mitrājiem.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci. Meža references līmenis ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā.
1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci.
2.  Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci. Dalībvalstis var šim 3,5 % skaitlim pieskaitīt apsaimniekotas meža zemes neto piesaistījumu summu, kas atbilst koka paneļiem, zāģmateriāliem un atmirušai koksnei saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti šā punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Neto piesaistījumus no koka paneļiem, kā norādīts 9. panta b) punktā, un zāģmateriāliem, kā norādīts minētā panta c) punktā, var atsevišķi uzskaitīt ārpus un papildus neto piesaistījumu skaitlim attiecībā uz apsaimniekotas meža zemes uzskaiti līdz pat 3 % līmenim no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauns)
Neto piesaistījumus no oglekļa krātuves kategorijas “atmiruša koksne” var atsevišķi uzskaitīt ārpus un papildus neto piesaistījumu skaitlim attiecībā uz apsaimniekotas meža zemes uzskaiti līdz pat 3 % līmenim no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1.c daļa (jauna)
Kopējais skaitlis 3,5 % no neto piesaistījumiem pirmajā daļā plus neto piesaistījumi no apsaimniekotas meža zemes uzskaites no koka paneļiem, zāģmateriāliem un atmirušas koksnes kopā nepārsniedz 7 % no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 2. daļa
Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 1990.2009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.
Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses turpināšanās atbilstoši labākajiem pieejamajiem datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 20002012. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.
Attiecībā uz dalībvalstī nocirstās koksnes pieaugumu, kas pamatojas uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi un nacionālo politiku, kura pieņemta līdz meža references līmeņa iesniegšanas dienai, ievēro šādus nosacījumus:
a)  ka apsaimniekotā meža zeme arī turpmāk ir siltumnīcefekta gāzu piesaistītājs un
b)  ka ilgtermiņa mazemisiju stratēģijā ir izklāstīti veidi, kā līdz 2050. gadam saglabāt vai uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, lai īstenotu Parīzes nolīguma 4. panta 1. punktā noteikto mērķi, proti, šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos.
Komisija var piešķirt atkāpi no 2000.–2012. gada bāzes perioda, ja dalībvalsts iesniedz pamatotu pieprasījumu, pamatojot, ka šāda atkāpe ir absolūti nepieciešama datu pieejamības iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar mežu inventarizācijas laiku.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)
Atkāpjoties no 2. daļas, meža references līmeni Horvātijai var aprēķināt, ņemot vērā tās teritorijas daļas okupāciju no 1991. līdz 1998. gadam, kara sekas un tā ietekmi uz mežu apsaimniekošanas praksi tās teritorijā, vienlaikus izslēdzot politikas ietekmi uz meža oglekļa piesaistītāju attīstību.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 3. daļa
Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko un par to veic sabiedrisko apspriešanu.
Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko, tostarp publicējot internetā, un par to veic sabiedrisko apspriešanu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.
4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Izmanto datus, ko sniedz visjaunākā pārbaudītā uzskaite par zemes izmantošanu un meža stāvokli. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, kā arī lai ziņotu par pozitīvu ieguldījumu, ko ir devusi noteikšanas laikā spēkā esošā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas politika, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
8. pants – 5. punkts
5.  Komisija izskata nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā ierosinātie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām, Komisija var ierosinātos jaunos vai koriģētos meža references līmeņus pārrēķināt.
5.  Izskatīšanas ekspertu grupa, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301 un kuras sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji, apspriežoties ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju un Mežsaimniecības un korķa civilā dialoga grupu, izskata nacionālos mežsaimniecības uzskaites plānus un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā dalībvalstu pieņemtie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Komisija jaunos vai koriģētos meža references līmeņus var pārrēķināt tikai tad, ja nav nodrošināta atbilstība šī panta 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Komisija izstrādā kopsavilkuma ziņojumu un dara to publiski pieejamu.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus pieprasītos datus un informāciju pirmajā daļā minētajām pārskatīšanas un novērtējuma vajadzībām.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
8. pants – 6. punkts
6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā. Līdz brīdim, kad minētais deleģētais akts stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.
6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā izskatīšanas ekspertu grupas atbilstīgi šā panta 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā.
Līdz brīdim, kad minētie deleģētie akti stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu šo regulu, papildinot nocirstas koksnes produktu kategorijas ar papildu produktiem, kam ir oglekļa sekvestrēšanas ietekme, pamatojoties uz IPCC vadlīnijām un nodrošinot vides integritāti, un atjauninot aprites cikla puses standarta vērtības, kas norādītas V pielikumā, lai tās pielāgotu tehnikas progresam.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  2021.–2025. gada perioda un 2026.–2030. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apmežotās zemes un apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt tādas siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (iegūstot “fona līmeni”) un kuras aprēķinātas saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.
1.  2021.–2025. gada perioda un 2026.–2030. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt tādas siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (iegūstot “fona līmeni”) un kuras aprēķinātas saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
11. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Novērtējumu par šajā pantā aprakstītā elastības mehānisma ietekmi iekļauj ziņojumā, kas minēts 15. pantā.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Komisija 2027. un 2032. gadā ziņo par Savienībā apsaimniekoto meža zemju emisiju un piesaistījumu kumulatīvo bilanci salīdzinājumā ar vidējo emisiju un piesaistījumu apjomu laikposmā no 1990. gada līdz 2009. gadam. Ja kumulatīvā bilance ir negatīva, Komisija iesniedz priekšlikumu par kompensēšanu un attiecīgā apjoma atskaitīšanu no dalībvalstu emisijas kvotām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...1a.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) …/… par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (OV L …, …, … lpp.).
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].
2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 9., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
15. pants – -1. daļa (jauna)
Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar UNFCCC, Komisija publicē paziņojumu, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un var attiecīgā gadījumā izvirzīt priekšlikumus.
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Ziņojumiem attiecīgā gadījumā var pievienot likumdošanas priekšlikumus.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0262/2017).

Juridisks paziņojums