Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2057(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0267/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0267/2017

Debates :

PV 13/09/2017 - 22
CRE 13/09/2017 - 22

Balsojumi :

PV 14/09/2017 - 8.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0354

Pieņemtie teksti
PDF 426kWORD 62k
Ceturtdiena, 2017. gada 14. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un Čīles asociācijas nolīguma tirdzniecības pīlāra modernizēšana
P8_TA(2017)0354A8-0267/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra ieteikums Padomei, Komisijai un EĀDD attiecībā uz sarunām par ES un Čīles asociācijas nolīguma tirdzniecības pīlāra modernizēšanu (2017/2057(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, kas tika noslēgts 2002. gadā, un tā tirdzniecības pīlāru, kas stājās spēkā 2003. gada 1. februārī(1) (turpmāk "AN"),

–  ņemot vērā 2015. gada aprīlī notikušās sestās ES un Čīles Asociācijas padomes sanāksmes iznākumu(2),

–  ņemot vērā Apvienotās konsultatīvās komitejas (AKK) 2016. gada 5. oktobrī pieņemto nobeiguma deklarāciju(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497) un Komisijas 2017. gada maija pārdomu dokumentus par globalizācijas iespēju izmantošanu(4) un 2017. gada aprīļa globalizācijas sociālo dimensiju(5),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un atzinumus (C-350/12 P, 2/13, 1/09) un Eiropas Ombuda 2015. gada 6. janvāra lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/10/2014/RA par informācijas un dokumentu pieejamību(6), ņemot vērā 2017. gada 16. maija Tiesas Atzinumu 2/15,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlijā(8) pieņemtos grozījumus direktīvas priekšlikumam par ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(9) un 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(10),

–  ņemot vērā EPRS pētījumu "The effects of human rights related clauses in the EU-Mexico Global Agreement and the EU-Chile Association Agreement" ("Ar cilvēktiesībām saistīto klauzulu ietekme uz ES un Meksikas Vispārējo nolīgumu un ES un Čīles asociācijas nolīgumu")(11),

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem, ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un SDO Pienācīga darba nodrošināšanas programmu,

–  ņemot vērā 2015. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvenciju par klimata pārmaiņām (Parīzes nolīgums), kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī(12) un ko ir ratificējusi arī Čīle,

–  ņemot vērā ES un Čīles Apvienotās parlamentārās komitejas 2016. gada 3. novembra kopīgo deklarāciju(13),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu, 207. panta 3. punktu un 217. pantu,

–  ņemot vērā sarunu vadlīniju projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 24. maijā,

–  ņemot vērā sadaļu par Čīli Starptautiskās darba grupas pamatiedzīvotāju jautājumos (IWGIA) gadagrāmatā „Pirmiedzīvotāju pasaule 2016. gadā”(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0267/2017),

A.  tā kā stratēģijā "Tirdzniecība visiem" ir teikts: "Komisijai ir jāīsteno politika, kas sniedz ieguvumus sabiedrībai kopumā un veicina Eiropas un vispārpieņemtus standartus un vērtības, kā arī pamata ekonomiskās intereses, lielu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai attīstībai, cilvēktiesībām, nodokļu nemaksāšanas novēršanai, patērētāju aizsardzībai un atbildīgai un taisnīgai tirdzniecībai";

B.   tā kā ES un Čīle ir cieši partneri, kurus vieno kopīgas vērtības un apņemšanās veicināt efektīvu daudzpusēju tirdzniecības pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, kopīgu pārticību un drošību globālā sistēmā, kas balstās uz noteikumiem; tā kā Savienība ir Čīles trešais lielākais tirdzniecības partneris; tā kā Čīle, savukārt, ir nozīmīgs reģionālais dalībnieks ar vienu no visātrāk augošajām ekonomikām Dienvidamerikā pēdējās desmitgadēs, turklāt valstī aizvien tiek veiktas reformas;

C.  tā kā pašreizējais asociācijas nolīgums ar visu tā tirdzniecības pīlāru tika noslēgts 2002. gadā un kopš 2003. gada, kad to sāka piemērot, tas devis ievērojamu labumu abām pusēm: preču tirdzniecības apjoms divkāršojies, palielinājies arī pakalpojumu tirdzniecības un investīciju apjoms(15); tomēr ņemot vērā, ka pa šo laiku kā ES, tā Čīle ir noslēgušas mūsdienīgākus un ambiciozākus tirdzniecības nolīgumus;

D.  tā kā 2016. gadā ES uz Čīli eksportēja preces EUR 8,6 miljardu vērtībā, bet Čīle uz ES –– EUR 7,4 miljardu vērtībā; tā kā 2015. gadā ES pakalpojumu tirdzniecības ar Čīli vērtība bija EUR 3,8 miljardi, bet Čīles ar ES –– EUR 2 miljardi; tā kā ES ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) Čīlē apmērs ir EUR 42.8 miljardi(16);

E.  tā kā pašreizējā AN cita starpā nav ietvertas atsevišķas sadaļas par ieguldījumiem, MVU, intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT), enerģētiku un dzimumu un tajā nav arī iekļauta sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TSDC), tostarp saistības ievērot darba un vides standartus un veicināt paraugpraksi tādās jomās kā korporatīvā sociālā atbildība (KSA) un ilgtspējas nodrošināšana;

F.  tā kā visās ES tirdzniecības sarunās ir jāsaglabā valdību tiesības un iespēja pieņemt regulējumu sabiedrības interesēs, lai, piemēram, sargātu un veicinātu sabiedrības veselību, sociālos pakalpojumus, sabiedrības un patērētāju aizsardzību, valsts nodrošinātu izglītību, drošību, vidi, dzīvnieku labturību, sabiedrības morāli, privātumu un datu aizsardzību, kā arī kultūras daudzveidību;

G.  tā kā ikvienās ES tirdzniecības sarunās ir jāgarantē pušu panākto visaugstāko standartu piemērošana sociālajā, darba un vides aizsardzības jomā un šādas sarunas var kalpot par instrumentu sociālā taisnīguma un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai kā ES, tā citviet pasaulē; tā kā AN modernizācija būtu jāuztver kā iespēja Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm savos tirdzniecības nolīgumos arī turpmāk veicināt kopējus augstus standartus un saistības, īpaši tādās jomās kā darba tiesības, vides aizsardzība, patērētāju tiesības un iedzīvotāju labklājība; tā kā Komisija ir paziņojusi, ka tā apdomās, kā nodrošināt šo saistību ievērošanu, apsverot arī uz sankcijām balstītu mehānismu;

H.  tā kā ES un Čīles apvienotās konsultatīvās komitejas, kurā ietilpst abu pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, pirmā sanāksme notika 2016. gada 4. un 5. oktobrī un tās mērķis bija pārraudzīt pašlaik spēkā esošā AN īstenošanu, kā arī sarunas par tā atjaunināšanu, iekļaujot pilsoniskās sabiedrības sniegto ieguldījumu un veicinot dialogu un sadarbību starp ES un Čīles valdības kanāliem; tā kā attiecībā uz modernizēto nolīgumu nevajadzētu atkārtot šādu ievērojamu kavēšanos ar apvienotās konsultatīvās komitejas izveidi; tā kā, stājoties spēkā modernizētajam nolīgumam, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības pamatā jābūt skaidrām struktūrām, pārstāvības līdzsvaram un ziņošanas mandātiem;

I.  tā kā ES un Čīle ir iesaistījušās daudzpusējās sarunās par vēl lielāku pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju (TiSA);

J.  tā kā Čīlei PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu ir nevis puses, bet tikai novērotāja statuss un tā nepiedalās daudzpusējās sarunās par Vides preču nolīgumu;

K.  tā kā 2002. gada ES un Čīles asociācijas nolīguma sadarbības sadaļā ir iekļauti noteikumi, kas paredz, ka nolīgumam ir jāpalīdz nostiprināt politiku un programmas, ar ko tiek uzlabota, garantēta un paplašināta sieviešu un vīriešu līdzvērtīga iesaistīšanās visās politikas, ekonomikas, sabiedriskās dzīves un kultūras jomās;

L.  tā kā Čīle ir parakstījusi Klusā okeāna valstu partnerības (TPP) nolīgumu, kura nākotne šobrīd ir neskaidra, un tā kā Čīle ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar visām TPP parakstītājvalstīm un tiek plaši uzskatīta par stabilu un uzticamu partneri;

M.  tā kā 2010. gadā Čīle bija pirmā Dienvidamerikas valsts, kas kļuva par ESAO locekli, un tai ir stabila makroekonomiskā sistēma;

N.  tā kā ir svarīgi maksimāli izmantot potenciālās iespējas, ko uzņēmumiem, sevišķi MVU, un iedzīvotājiem kā ES, tā Čīlē visekskluzīvākajā veidā paver AN tirdzniecības pīlāra modernizācija; tā kā šajā ziņā vēl varētu darīt daudz, tostarp izplatīt pieejamu informāciju, kas varētu radīt būtisku ieguvumu pastiprinošo ietekmi AN pusēm;

O.  tā kā Čīlei ir divpusējie investīciju nolīgumi ar 17 ES dalībvalstīm, kuru saturs neatspoguļo jaunākās tendences un labāko praksi investīciju politikas jomā un kuri tiks aizstāti un vairs netiks piemēroti, tiklīdz stāsies spēkā nolīgums starp Savienību Čīli, kurā būs sadaļa par investīcijām;

P.  tā kā nesamērīgi stingrie Čīles tiesību aktos noteiktie nosacījumi, kas jāievēro ES zvejas kuģiem, neļauj šiem kuģiem izmantot Čīles ostu infrastruktūru, lai izkrautu vai pārkrautu kravas, uzpildītu degvielu vai iegūtu zvejas rīkus;

Q.  tā kā pašreizējās Čīles eksporta iezīmes asi kontrastē ar Eiropas eksporta iezīmēm, jo Čīles eksportā dominē izejvielas, piemēram, varš, augļi un dārzeņi,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un EĀDD:

   a) nodrošināt, ka visā sarunu gaitā Eiropas Parlaments regulāri saņem pilnīgu un precīzu informāciju, jo tam ir jālemj par to, vai sniegt piekrišanu modernizētā AN, tostarp tā tirdzniecības pīlāra, noslēgšanai ar Čīli; paturēt prātā, ka, lai arī AN, kas noslēgti saskaņā ar LESD 217. pantu, parasti ir jauktas dabas nolīgumi un aptver jomas, kas sniedzas pāri kopīgajai tirdzniecības politikai, saskaņā ar Savienības Tiesas atzinumu par ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu, ir pamatīgi jāapdomā virzība uz ES un Čīles AN modernizāciju, lai visā sarunu procesa gaitā un nolīguma parakstīšanas un noslēgšanas laikā nošķirtu un aizsargātu tirdzniecības jomas, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, no tām, kas ir ar dalībvalstīm dalītā kompetencē; minēto iemeslu dēļ noslēgt divus atsevišķus nolīgumus, skaidri nošķirot tirdzniecības un investīciju nolīgumu, kurā iekļauti tikai tie jautājumi, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, no otra nolīguma, kurā tiktu iekļauti jautājumi, kas ir ar dalībvalstīm dalītā kompetencē;
   b) ņemt vērā, ka kopš asociācijas nolīguma stāšanās spēkā kā ES, tā Čīle ir noslēgusi daudz modernākus, ambiciozākus un visaptverošākus tirdzniecības nolīgumus un ka nolīgums neaptver vairākas jomas, kas ir svarīgas, lai sniegtu labumu abu pušu iedzīvotājiem abās pusēs un nodrošinātu, ka tiek panākta kopīga izaugsme, vienlīdzīgas iespējas, pienācīgas darbvietas un ilgtspējīga attīstība, kā arī ievēroti un sekmēti darba un vides standarti, dzīvnieku labturība un dzimumu līdztiesība;
   c) uzskatīt, ka, lai tiktu ņemtas vērā pēdējo 15 gadu laikā notikušās ekonomiskās un politiskās pārmaiņas, ir svarīgi un nepieciešami censties modernizēt ES un Čīles asociācijas nolīgumu, jo īpaši tā tirdzniecības komponentu, ievērojot savstarpību, abpusēju izdevīgumu un līdzsvaru, un ņemt vērā konsekventu atbalstu nolīguma modernizēšanai, ko paudusi ES un Čīles apvienotā parlamentārā komiteja, kā arī to, ka AKK vērtē atzinīgi virzību uz nolīguma atjaunināšanu;
   d) atcerēties, ka par globalizāciju un tirdzniecības politiku pēdējā laikā daudz tiek debatēts gan Eiropā, gan citviet, jo ieguvumi no tās, iespējams, netiek sadalīti līdzvērtīgi; uzskatīt, ka ir nepieciešams prognozēt tendences un to iespējamo ietekmi, garantēt, ka ieguvumi no tirdzniecības tiek sadalīti iekļaujošāk un nodrošināt atbilstošu aizsardzību tiem, kuri nav guvuši labumu no pašreizējā nolīguma un varētu būt nelabvēlīgākā situācijā arī turpmāk; izstrādāt politikas pasākumus galvenokārt valstu, bet arī Savienības līmenī citās jomās, kas ir ārpus tirdzniecības nolīgumu darbības jomas un var būt spektrā no rūpniecības līdz fiskālajai un sociālajai politikai;
   e) paturēt prātā daudzpusējās programmas svarīgumu un to, ka nevienas daudzpusējas sarunas nedrīkst apdraudēt mērķi panākt progresu visās pusēs; uzskatīt, ka pastiprinātām divpusējām attiecībām un sadarbībai starp ES un Čīli vajadzētu arī veicināt lielāku sadarbību un sinerģiju starp pusēm daudzpusējas un plurilaterālas darbības gadījumos; šai sakarā veicināt to, ka Čīle var piedalīties sarunās par PTO EGA un PTO GPA pārskatīšanā;
   f) likt modernizācijas procesa pamatā kopīgās vērtības un, tāpat kā šajā nolīgumā, arī turpmāk visos asociācijas nolīgumos iekļaut cilvēktiesību klauzulu;
   g) nodrošināt, ka viss modernizētā asociācijas nolīguma teksts skaidri un nepārprotami garantē un nostiprina pušu spēju pieņemt un piemērot pašām savus normatīvos aktus, kas ir sabiedrības interesēs, lai pildītu leģitīmus publiskās politikas mērķus, tādus kā sargāt un veicināt cilvēktiesību ievērošanu, tostarp nodrošināt ūdens pieejamību, sabiedrības veselību, sociālos pakalpojumus, valsts nodrošinātu izglītību, drošību, vidi, sabiedrības morāli, sabiedrības un patērētāju aizsardzību, privātumu un datu aizsardzību, kā arī sargāt un veicināt kultūras daudzveidību; nodrošināt, ka nekādas investoru prasības nevar vājināt šos mērķus; šajā sakarā uzsvērt, ka Eiropas brīvās tirdzniecības nolīgumu mērķis nav ierobežot likumīgās Savienības, tās dalībvalstu vai federālo struktūru likumīgās tiesības pieņemt regulējumu, kas ir sabiedrības interesēs;
   h) notiekošajās sarunās par preču tirdzniecību censties panākt vērienīgus uzlabojumus tirgus piekļuvei visās tarifu pozīcijās, atceļot nevajadzīgus šķēršļus, tostarp šķēršļus, kas neļauj ES kuģiem izmantot ostu infrastruktūru, vienlaikus ņemot vērā to, ka ir virkne sensitīvu lauksaimniecības un rūpniecības produktu, kuriem vajadzīgs atbilstošs regulējums, piemēram, nosakot tarifa likmes kvotas (TRQ), nosakot pietiekami ilgu pārejas laiku vai vajadzības gadījumā piemērojot atrunas; iekļaut izmantojamu un efektīvu divpusējo drošības klauzulu, kas ļauj uz laiku apturēt preferenču sistēmas piemērošanu, ja, stājoties spēkā modernizētajam asociācijas nolīgumam, importa apjoma pieaugums rada vai draud radīt kaitējumu jutīgajām nozarēm;
   i) iekļaut sarunās norādes, kuru mērķis ir vienkāršot izcelsmes noteikumus un muitas procedūras, lai tos pielāgotu aizvien sarežģītāko globālo vērtības ķēžu realitātei; nodrošināt, ka modernizētajā asociācijas nolīgumā ir iekļauti krāpšanas apkarošanas noteikumi un pasākumi un pienākums standartizēt muitas noteikumus un praksi, lai palielinātu pārredzamību, juridisko noteiktību, efektivitāti un sadarbību starp muitas iestādēm, vienlaikus modernizējot un vienkāršojot procedūras, kas noteiktas PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumā (TAN) un pārskatītajā Kioto konvencijā;
   j) attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību — uzskatīt, ka pašreizējā AN pakalpojumu nozares potenciāls nav pilnībā izmantots un ka modernizētajā AN jānovērš nevajadzīgie šķēršļi tirgus piekļuvei un saistībā ar valstu režīmiem; uzskatīt, ka pušu saistībām jābalstās uz Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un ka vajadzības gadījumā noteikumi būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā notikumu attīstību; izslēgt no nolīgumu piemērošanas jomas audiovizuālos pakalpojumus; nodrošināt un nepārprotami paredzēt, ka modernizētais AN neliedz pusēm noteikt, regulēt, nodrošināt un atbalstīt sabiedriskos pakalpojumus, kas ir sabiedrības interesēs, ka tas nekādā ziņā neprasa valstīm privatizēt kādu pakalpojumu, neliedz valdībām sniegt tādus sabiedriskos pakalpojumus, ko agrāk snieguši privāti pakalpojumu sniedzējiem, vai no jauna pakļaut valsts kontrolei pakalpojumus, ka valdība iepriekš nolēmusi privatizēt, tas arī neliedz valdībām paplašināt sniegto sabiedrisko pakalpojumu klāstu un tajā nav klauzulu, noteikumu vai saistību, kas mazinātu nepieciešamo elastību no jauna pakļaut valsts kontrolei pašreizējos vai nākotnes pakalpojumus, kas ir vispārējās sabiedrības interesēs;
   k) nodrošināt, ka modernizētais asociācijas nolīgums paredz nepieciešamos pasākumus, lai panāktu lielāku regulējuma pārredzamību un savstarpēju atzīšanu, tostarp tajā ir ietverti noteikumi, lai nodrošinātu objektivitāti un tiktu ievēroti augstākie aizsardzības standarti attiecībā uz prasībām, kvalifikāciju un licencēm, un šajā sakarā paredzēt institucionālu mehānismu apspriedēm ar ieinteresētajām personām, piemēram, MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
   l) nodrošināt, ka, uzņemoties saistības atvieglot fizisku personu ieceļošanu un uzturēšanos darījumdarbības nolūkā, pusēm jānodrošina, ka ārvalstu pakalpojumu sniedzēji ievēro ES un dalībvalstu sociālo regulējumu un darba tiesības, bet attiecībā uz darba ņēmējiem, kas gūst labumu no 4. režīma, — spēkā esošos koplīgumus;
   m) nodrošināt, ka vērienīgā sadarbība regulējuma jomā un standartu saskaņošana joprojām ir brīvprātīga, tiek ievērota regulatīvo iestāžu autonomija, balstās tikai un vienīgi uz pastiprinātu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību ar mērķi apzināt nevajadzīgus šķēršļus un administratīvo slogu, un ka tiek saglabāts piesardzības princips; paturēt prātā, ka regulatīvās sadarbības mērķim ir jābūt globālās ekonomikas pārvaldībai, ko var panākt ar intensīvāku konverģenci un sadarbību starptautisko standartu jomā, nodrošinot augstāko patērētāju, vides, sabiedrības un darba ņēmēju aizsardzības līmeni;
   n) apsvērt iespēju modernizētajā asociācijas nolīgumā attiecībā uz finanšu pakalpojumiem ieviest prudenciālu regulējumu, kas ir līdzīgs tam, kas iekļauts ES un Kanādas visaptverošajā tirdzniecības nolīgumā (CETA), lai nostiprinātu iespēju pusēm regulēt savas finanšu un banku nozares ar mērķi nodrošināt finanšu sistēmu stabilitāti un integritāti; iekļaut aizsardzības pasākumus un vispārējus izņēmumus attiecībā uz kapitāla apriti un maksājumiem, kuri jāpiemēro gadījumos, kad kapitāla aprite un maksājumi rada vai draud radīt nopietnas grūtības netraucētai ekonomikas un monetārās savienības darbībai vai ES maksājumu bilancei;
   o) iekļaut noteikumus par labu nodokļu pārvaldību un pārerdzamības standartus, kas apliecinātu pušu apņemšanos īstenot starptautiskus standartus cīņā pret krāpšanos ar nodokļu maksāšanu, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, īpaši ESAO ieteikumus saistībā ar nodokļu bāzes samazināšanos un peļņas novirzīšanu, un noteikt prasību par automātisku datu apmaiņu un publisku faktisko īpašnieku reģistru izveidi attiecībā uz uzņēmumu trestiem, kā arī sadaļās ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla apriti un uzņēmumu reģistrēšanu paredzēt konkrētus noteikumus, kas korporācijām neļauj nepamanīti veikt nodokļu optimizācijas plānošanu;
   p) paturēt prātā, ka korupcija grauj cilvēktiesības, līdztiesību, sociālo taisnīgumu, tirdzniecība un godīgu konkurenci un kavē ekonomikas izaugsmi; iekļaujot īpašu sadaļu ar skaidrām un spēcīgām saistībām un pasākumiem, noteikt pusēm pienākumu apkarot korupciju visos tās veidos un īstenot starptautiskos standartus un daudzpusējās pretkorupcijas konvencijas;
   q) ņemt vērā, ka stingri noteikumi par publiskā iepirkuma atvēršanu, visizdevīgākā piedāvājuma principa ievērošanas veicināšana, kas ietver arī sociālos, vides un inovācijas kritērijus, vienkāršotas procedūras pārredzamība pretendentiem, tostarp faktiska piekļuve pretendentiem no citām valstīm, arī var būt efektīvi līdzekļi, lai apkarotu korupciju un veicinātu godīgumu valsts pārvaldē, vienlaikus nodrošinot ieguldīto līdzekļu atdevi nodokļu maksātājiem; modernizētajā AN paredzēt labāku piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, tostarp subcentrālajā līmenī, un pārredzamas procedūras, kas balstītas uz valstu noteikumiem, objektivitāti un taisnīgumu;
   r) nodrošināt, ka investīciju politikā ir iekļauta laba pārvaldība, ka tā paredz veicināt investīcijas un ka tajā ir izstrādāti un nostiprināti investoru pienākumi, vienlaikus uzlabojot investoru aizsardzību;
   s) nodrošināt, ka sarunu norādēs Komisijai uzdots risināt sarunas par modernu investīciju sadaļu, ņemot vērā labāko praksi starptautiskā mērogā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) Investīciju politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai un jaunāko Tiesas atzinumu par ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu;
   t) panākt progresu nepieciešamajā starptautisko strīdu izšķiršanas režīma reformā; censties panākt, ka visas puses apņemas par prioritāti izvirzīt vēršanos kompetentajā tiesā un aizstāt investora un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu (ISDS) ar valsts investoru tiesu sistēmu (ICS), kas paredz pārsūdzības mehānismu, stingrus noteikumus par interešu konfliktu un piemērojamu rīcības kodeksu; apdomāt investoru pienākumus un paturēt tiesības pieņemt regulējumu leģitīmu valsts politikas mērķu sasniegšanai, piemēram, veselības, ūdensapgādes, darba tiesību un vides aizsardzības jomā; izvirzīt par mērķi nepieļaut nepamatotu tiesvedību un nodrošināt visas demokrātiskās procesuālās garantijas, piemēram, tiesības bez diskriminācijas piekļūt tiesu iestādēm (jo īpaši uz MVU), tiesu iestāžu neatkarību, pārredzamību un atbildību, vienlaikus cenšoties panākt daudzpusējas investīciju tiesas (MIC) izveidi;
   u) nodrošināt, ka modernizētais AN ietver stabilu un ambiciozu TSDC, kas satur saistošus un piemērojamus noteikumus, kuri pakļauti piemērotiem un efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem, dažādu piemērošanas metožu starpā apsverot iespēju izmantot arī uz sankcijām balstītus mehānismus, nodrošinot pienācīgu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos; uzskatīt, ka cita starpā TSDC būtu jāietver pušu apņemšanās savos tiesību aktos un noteikumos pieņemt un saglabāt principus, kas noteikti SDO konvencijās, un efektīvi īstenot modernizētos SDO instrumentus, jo īpaši pārvaldības konvencijas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu, SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju tiesībām, konvenciju par vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, konvenciju par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām un konvenciju darba ņēmējiem, kuriem ir ģimenes pienākumi, kā arī darba standartus, kas piemērojami migrējošajiem darba ņēmējiem, un korporatīvo sociālo atbildību, tostarp īstenojot ESAO nozaru vadlīnijas, ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un procedūru, kas ļauj sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai, izmantojot AKK, prasīt, lai valdība ar tiem apspriežas;
   v) atsaucoties uz Čīles panākto progresu divpusējās tirdzniecības sarunās ar Urugvaju un Kanādu, nodrošināt, ka puses nolīgumā iekļauj īpašu sadaļu par dzimumu līdztiesību un iespēju došanu sievietēm tirdzniecībā, kas sniedzas pāri pušu saistībām, kuras izriet no starptautiskajām cilvēktiesībām, darba un sociālajiem standartiem, paredzot aktīvus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu iespējas gūt labumu no iespējām, ko sniedz AN; paredzēt pasākumus, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem; cita starpā nodrošināt, ka puses apņemas vākt pa dzimumiem sadalītus datus, kas ļautu veikt rūpīgu ex ante un ex post analīzi par modernizētā AN ietekmi uz dzimumu līdztiesību; īstenot sieviešu lielāku līdzdalību uzņēmumu (īpaši mikrouzņēmumu un MVU) publiskajā iepirkumā, pamatojoties uz pieredzi, ko guvusi Čīles dzimumu līdztiesības ministrija, kas 2015. gadā izveidoja atbalsta programmu (Chile Compras), lai stiprinātu sieviešu uzņēmēju kā piegādātāju līdzdalību publiskajā iepirkumā; atbalstīt sieviešu uzņēmumu internacionalizāciju un sieviešu dalību 4. režīma pasākumos; nodrošināt, ka sarunu grupās ir iekļauti dzimumu līdztiesības eksperti un ka AKK notiek periodiskas debates par šīs sadaļas īstenošanu, kurās vajadzētu iekļaut arī dzimumu līdztiesības veicināšanas organizācijas;
   w) iekļaut arī visaptverošu sadaļu par MVU un mikrouzņēmumiem, paredzot ievērojamu progresu attiecībā uz tirdzniecības atvieglošanu, tirdzniecības šķēršļu likvidēšanu un nevajadzīga administratīvā sloga novēršanu, kā arī aktīvus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka radušās iespējas ir pietiekami izmantojamas un paziņotas visiem galvenajiem un potenciālajiem dalībniekiem (t. i., ieviešot vienotas, specializētas tīmekļa vietnes un publicējot nozaru ceļvežus ar informāciju par procedūrām un jaunajām tirdzniecības un investīciju iespējām);
   x) iekļaut sadaļu par enerģiju, kas aptvertu, piemēram, enerģiju no atjaunojamiem avotiem un izejvielu izmantošanu; atzīt, ka ir svarīgi īstenot daudzpusējos nolīgumus vides jomā, jo īpaši Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, iekļaut ar tirdzniecību saistītus noteikumus un pienākumu iesaistīties starptautiskos instrumentus, sarunās un savstarpēji atbalstošā tirdzniecības un vides politikā, reaģējot uz aprites ekonomikas mērķiem, tostarp saistības attiecībā uz videi nekaitīgu izaugsmi, un atbalstīt un veicināt tirdzniecību un investīcijas vides precēs un pakalpojumos, atjaunojamajā enerģija, kā arī klimatam draudzīgu tehnoloģiju jomā;
   y) pieņemt sarunu norādes, kas pastiprinātu dzīvnieku labturības noteikumus, kuri iekļauti pašreizējā asociācijas nolīgumā, izveidojot efektīvu divpusēju sadarbību šajā jautājumā un liberalizāciju ar nosacījumiem gadījumiem, kad atsevišķu produktu ražošanā ir apdraudēta dzīvnieku labturība;
   z) pieņemt sarunu norādes, kuras skaidri norāda prasības konkurences tiesību aktu piemērošanas jomā, noteikumus par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (SPS) un atspoguļo pārredzamības, procesuālā taisnīguma un nediskriminācijas principus, kā arī noteikumus par subsīdijām;
   aa) paturēt prātā, ka jebkurā tirdzniecības nolīgumā jāiekļauj patērētāju labklājība kā viens no vispārējiem mērķiem un jānodrošina, ka AN puses apņemas garantēt augstas pakāpes patērētāju drošību un aizsardzību, kā arī atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem un izstrādāt saskaņotu paraugpraksi, jo īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu, produktu marķēšanas un e-komercijas jomā;
   ab) pieņemt, ka sarunās būtu jānonāk līdz stingriem un izpildāmiem noteikumiem, kas aptver intelektuālā īpašuma tiesību visu veidu atzīšanu un aizsardzību, tostarp ambiciozus noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), paplašinot noteikumus šai jomā, kas iekļauti esošajā AN, nodrošinot labāku tirgus pieejamību, piemērošanu un iespējas pievienot jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; nodrošināt, ka AN ir iekļauta IĪT sadaļa, kas garantē nepieciešamo elastību un to, ka ar IĪT saistītie noteikumi nekļūst par šķērsli iespējai valstu veselības aprūpes programmu ietvaros saņemt cenu ziņā pieejamas pamatzāles un ārstēšanu; nodrošināt, ka šajā sadaļā ir ietverts vairāk kā Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS) noteikumos;
   ac) nodrošināt, ka puses garantē maksimālu pārredzamību un līdzdalību, nodrošināt, ka sarunu mērķi ir izpildīti un ka tas nozīmē pastāvīgu un pienācīgi uz informāciju balstītu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp ieinteresētajām pusēm, piemēram, uzņēmumiem un arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību, tostarp pirmiedzīvotāju pārstāvjiem; šajā sakarā visā AN dzīves ciklā no sarunām līdz īstenošanai un izvērtēšanai sistemātiski iesaistīt gan kompetentās parlamentu struktūras, īpaši ES un Čīles APK un AKK, un īstenošanas posmā atbalstīt oficiālas Čīles pilsoniskās sabiedrības līdzdalības struktūras izveidi, kas atspoguļotu Čīles pilsoniskās sabiedrības plurālismu, veltot īpašu uzmanību pirmiedzīvotājiem; šajā nolūkā, neapdraudot ES sarunu stratēģiju, kopā ar Čīli nodrošināt, ka attiecīgā informācija tiek publicēta plašai sabiedrībai pēc iespējas pieejamākā veidā, tostarp kā informatīvi datu apkopojumi, kas tulkoti spāņu valodā, kas ir abām pusēm kopīga oficiālā ES valoda;
   ad) ņemt vērā Parlamenta aicinājumus darīt sabiedrībai pieejamus sarunu mandātus, publicēt sarunu norādes par AN modernizāciju, tiklīdz tās ir pieņemtas;
   ae) garantēt, ka AN ietver nepieciešamos mehānismus, lai nodrošinātu, ka tā īstenošanas laikā tas patiešām praksē tiek ievērots un ka tas paredz modernu, efektīvu valsts strīdu izšķiršanas mehānismu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei, Komisijai, EĀDD, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Čīles Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 352, 30.12.2002., 3. lpp.
(2) Padomes paziņojums presei 197/15, 21.4.2015.
(3) http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.events-and-activities-eu-chile-jcc-01-declaration
(4) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-globalisation_lv.pdf
(5) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-social-dimension-europe_lv.pdf
(6).https://www.ombudsman.europa.eu/lv/cases/decision.faces;jsessionid=C17F60239E71D026FDBBC9B9150D8E8D
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0041.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0284.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0298.
(10) OV C 99E, 3.4.2012., 94. lpp.
(11) http://www.europarl.europa.eu/thinktank/lv/document.html?reference=EPRS_STU%282017%29558764
(12) http://unfccc.int/files/essential_background/convention/application/pdf/english_paris_agreement.pdf
(13) http://www.europarl.europa.eu/cmsdata/113103/1107500EN.pdf
(14) http://www.iwgia.org/publications/search-pubs?publication_id=740
(15) http://ec.europa.eu/trade/policy/countries-and-regions/countries/chile/
(16) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2006/september/tradoc_113364.pdf

Juridisks paziņojums