Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/0238(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0263/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0263/2017

Debates :

PV 13/09/2017 - 20
CRE 13/09/2017 - 20
PV 28/05/2018 - 23
CRE 28/05/2018 - 23

Balsojumi :

PV 14/09/2017 - 8.11
CRE 14/09/2017 - 8.11
PV 29/05/2018 - 7.9
CRE 29/05/2018 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0357
P8_TA(2018)0212

Pieņemtie teksti
PDF 704kWORD 77k
Ceturtdiena, 2017. gada 14. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Daudzgadu plāns bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
P8_TA(2017)0357A8-0263/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008 (COM(2016)0493 – C8-0336/2016 – 2016/0238(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
(4)  Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai zvejoto sugu krājumi tiktu atjaunoti un saglabāti virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY, un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Attiecībā uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu Regula (ES) Nr. 1380/2013 ietver skaidru mērķi saglabāt un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Tāpēc saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktu atbilstīgā izmantošanas intensitāte ir jāsasniedz līdz 2015. gadam, kur vien iespējams, un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, turklāt šāda intensitāte jāuztur turpmāk.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.
(5)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana, pilnībā ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi.
(6)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, mērķi un aizsardzības pasākumi, krājumu saglabāšanas mērķi un tehniskie pasākumi, kas jāpieņem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, pēc iespējas izvairoties no nevēlamas nozvejas un to samazinot, kā noteikts minētās regulas 15. pantā.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. panta 3. punktu Komisijai daudzgadu plānā var piešķirt pilnvaras izveidot zivju krājumu aizsargājamas teritorijas.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Atsevišķus kopīgu interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai Savienība apspriestos ar šīm trešām valstīm nolūkā nodrošināt, ka attiecīgie krājumi tiek ilgtspējīgi pārvaldīti. Nepastāvot oficiālam nolīgumam, Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai kopīgi vienotos par šo krājumu zveju nolūkā veicināt ilgtspējīgu pārvaldību, un šajā ziņā būtu jāpanāk, ka Savienības tirgus dalībniekiem tiek piemēroti vienlīdzīgi noteikumi, kas attiecīgi būtu jāizpilda un jāsekmē.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Šā plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem, palīdzēt īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentisko krājumu sugām, kurām piemēro nozvejas limitus, un palīdzēt īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
(10)  Šā plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši atjaunot un saglabāt zivju krājumus tādā biomasas līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, palīdzēt īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentisko krājumu sugām, kurām piemēro nozvejas limitus, kā arī īstenot un realizēt KZP sociālekonomiskos aspektus un palīdzēt īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, samazinot zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Turklāt ar šo plānu būtu jāpanāk, lai saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK nodrošinātu labu jūras vides stāvokli, kā arī uzturētu sugām un dzīvotnēm labvēlīgu saglabāšanas stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK1a un Padomes Direktīvā 92/43/EEK1b.
_____________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
1b Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.
(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķrādītājiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un atbilst daudzgadu plānos izklāstītajiem mērķiem, termiņiem un robežapjomiem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 1. punktu krājumus, ko pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, pēc iespējas jācenšas pārvaldīt atbilstīgi kopīgiem nolīgumiem, īstenojot mērķi, kas noteikts minētās regulas 2. panta 2. punktā. Turklāt šādiem nolīgumiem būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 1. un 2. pantā izvirzītie mērķi, kā arī 4. pantā minētās definīcijas.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Ja nav pieejami ar MSY saistīti mērķapjomi, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja.
(14)  Ja nav pieejami maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķapjomi, daudzgadu plānā būtu jāparedz pasākumi, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā. Šiem pasākumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā, jānodrošina attiecīgo krājumu saglabāšana tādā apmērā, kurš ir vismaz līdzvērtīgs izmantošanas intensitātei, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Atpūtas zveja var būtiski ietekmēt zvejas resursus. Dalībvalstīm saskaņā ar datu vākšanas normatīvajām prasībām ir jāvāc nozvejas dati par atpūtas zveju. Ja šāda zveja atstāj ievērojami nelabvēlīgu ietekmi uz zvejas resursiem, plānā būtu jāparedz iespēja saskaņā ar proporcionalitātes principu lemt par īpašiem pārvaldības pasākumiem. Ikvienam pārvaldības un tehniskam pasākumam, kas attiecas uz atpūtas zveju Savienības līmenī, vajadzētu būt samērīgam ar mērķi, kādam tas paredzēts.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Ir lietderīgi izmantot šādas sastopamības robežvērtības (ja tās ir pieejamas) attiecībā uz Norvēģijas omāra funkcionālajām vienībām: minimālā sastopamība (Abundancebuffer), kas atbilst references rādītājam Bbuffer, kuru Ziemeļjūrā sastopamā Norvēģijas omāra ilgtermiņa pārvaldības plānā definējusi Ziemeļjūras konsultatīvā padome42, un sastopamības limits (Abundancelimit), kas atbilst sastopamībai MSY Btrigger (līdzvērtīga rādītājam Blim), kuru definējusi ICES7.
(16)  Attiecībā uz Norvēģijas omāra funkcionālajām vienībām kā sastopamības robežvērtības ir lietderīgi izmantot ICES ieteikto minimālās sastopamības (Abundancebuffer) un sastopamības limita (Abundancelimit) rādītājus (ja tie ir pieejami):
_________________
42 Ilgtermiņa pārvaldības plāns: Norvēģijas omārs Ziemeļjūrā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)   Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.
(17)  Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Ir lietderīgi paredzēt, ka Norvēģijas omāram ICES IIa un IV zonā KPN nosaka, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošajam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus. Tomēr tas neliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.
(19)  Katrai funkcionālajai vienībai būtu jānosaka vismaz viena konkrēta Norvēģijas omāra KPN. Var noteikt arī atsevišķus pasākumus, ar kuriem aizsargā attiecīgās funkcionālās vienības.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi.
(20)  Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi saglabāšanas pasākumi, jo īpaši pasākumi, lai pakāpeniski izskaustu izmetumus, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, vai līdz minimumam samazinātu zvejas negatīvo ietekmi uz ekosistēmu, kas vajadzības gadījumā jāprecizē sīkāk saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Būtu jānosaka bentiskajiem krājumiem piemērojamie robežsliekšņi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina šīs regulas aptverto krājumu faktisku kontroli.
(25)  Būtu jānosaka bentiskajiem krājumiem piemērojamie robežsliekšņi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina šīs regulas aptvertās nozvejas izkraušanas faktisku kontroli.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem: plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.
(26)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem: plāns būtu jāizvērtē līdz ... [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] un pēc tam reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu ("plāns”) attiecībā uz bentiskajiem krājumiem Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā ("Ziemeļjūra”) un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto.
1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu ("plāns”) attiecībā uz bentiskajiem krājumiem Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā ("Ziemeļjūra” apzīmē šīs trīs zonas) un zvejniecībām, ietverot atpūtas zveju, kuras šos krājumus izmanto.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ja, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem vai uz attiecīgo dalībvalstu lūgumu, Komisija uzskata, ka 2. pantā minētais saraksts ir jāpielāgo, Komisija var iesniegt priekšlikumu šā saraksta grozīšanai.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b   Šajā regulā arī sīkāk izklāsta kārtību, kādā īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz visām tām sugām, kas nav šā panta 1. punktā jau minētie krājumi.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
1)  "bentiskie krājumi” ir zivis, tai skaitā plekstveidīgās zivis un Norvēģijas omārs, kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā;
1)  „bentiskie krājumi” ir apaļzivis, plekstveidīgo un plātņžauņu sugu zivis, Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un Ziemeļu garnele (Pandalus borealis), kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā;
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
1a)  „labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi” ir zinātniskie ieteikumi, kurus pārbaudījusi ICES vai ZZTEK un kuru pamatā ir jaunākie pieejamie dati, kas atbilst visām Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un jo īpaši tās 25. pantā minētajām prasībām;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)
1b)   „FMSY diapazons” ir ICES aprēķināts diapazons, kuru ievērojot, ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniedz 5 %. ICES ieteikuma princips norāda to, ka ja nārsta bara biomasas vai sastopamības līmenis ir zemāks par nārsta bara biomasas minimālo robežlīmeni (MSY Btrigger), F vērtība jāsamazina tiktāl, ka tās augšējā robeža nav augstāka par punktu, kuru nosaka, FMSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai sastopamību konkrētajā KPN gadā, dalot ar MSY Btrigger;
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1.c punkts (jauns)
1c)   „MSY Flower” un „MSY Fupper” ir attiecīgi FMSY diapazona zemākā un augstākā vērtība;
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
2)  "1. grupa" ir turpmāk nosauktās zivis bentiskajos krājumos, kuriem šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi:
2)  "1. grupa" ir turpmāk nosauktās zivis bentiskajos krājumos, kuriem šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un I un II pielikumā uzskaitītie ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi:
a)  menca (Gadus morhua) IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā (Ziemeļjūra, Lamanša austrumu daļa, Skageraks), turpmāk "menca Ziemeļjūrā";
a)  menca (Gadus morhua) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VIId (Lamanša austrumu daļa) un IIIaW rajonā (Skageraks), turpmāk „menca IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā”;
b)  pikša (Melanogrammus aeglefinus) IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā (Ziemeļjūra, ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Skageraks), turpmāk "pikša";
b)  pikša (Melanogrammus aeglefinus) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VIa (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un IIIaW rajonā (Skageraks), turpmāk „pikša IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā”;
c)  jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un IIIa rajonā (Skageraks), turpmāk "jūras zeltplekste Ziemeļjūrā";
c)  jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un IIIa rajonā (Skageraks), turpmāk „jūras zeltplekste IV apakšapgabalā un IIIa rajonā”;
d)  saida (Pollachius virens) IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā (Ziemeļjūra, Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Skageraks un Kategats), turpmāk "saida";
d)  saida (Pollachius virens) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VI apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un IIIa rajonā (Skageraks un Kategats), turpmāk „saida IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā”;
e)  jūrasmēle (Solea solea) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra), turpmāk "jūrasmēle Ziemeļjūrā";
e)  jūrasmēle (Solea solea) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra), turpmāk „jūrasmēle IV apakšapgabalā”;
f)  jūrasmēle (Solea solea) IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā (Skageraks un Kategats, Baltijas jūras rietumu daļa), turpmāk "jūrasmēle Kategatā";
f)  jūrasmēle (Solea solea) IIIa rajonā (Skageraks un Kategats) un 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumu daļa), turpmāk „jūrasmēle IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā”;
g)  merlangs (Merlangius merlangus) IV apakšapgabalā un VIId rajonā (Ziemeļjūra un Lamanša austrumu daļa), turpmāk "merlangs Ziemeļjūrā";
g)  merlangs (Merlangius merlangus) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VIId rajonā (Lamanša austrumu daļa), turpmāk „merlangs IV apakšapgabalā un VIId rajonā”;
ga)  Eiropas jūrasvelns (Lophius piscatorius) IIIa rajonā (Skageraks un Kategats) un IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VI apakšapgabalā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un Rokola);
gb)  Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) IVaE un IIIa rajonā.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem grozītu 1. grupā iekļauto krājumu sarakstu, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā un šīs regulas I un II pielikumā.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa
3)  "2. grupa" ir turpmāk nosauktās Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālās vienības (FU), kam šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar sastopamību saistīti aizsardzības pasākumi:
3)  "2. grupa" ir turpmāk nosauktās Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālās vienības (FU), kam šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar sastopamību saistīti aizsardzības pasākumi, kā noteikts I un II pielikumā:
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 8.a punkts (jauns)
8a)   Attiecīgajiem krājumiem grozījumus piemēro tikai saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10. punkts
10.  "MSY Btrigger" ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)
10a)   “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras dzīvos bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, kā arī sekmē taisnīga dzīves līmeņa nodrošināšanu personām, kas pārtiek no zvejas darbībām, paturot prātā sociālekonomiskos aspektus, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Ieguves apjomu, kas attiecībā uz visiem krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, sasniedz iespējami drīz, un jebkurā gadījumā to pakāpeniski sasniedz vēlākais līdz 2020. gadam un no tā brīža saglabā. Krājumiem, par kuriem nav pieejami zinātniskie ieteikumi un dati, piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā noteiktos mērķrādītājus. Šie mērķrādītāji nodrošina attiecīgo krājumu saglabāšanu tādā apmērā, kurš ir vismaz līdzvērtīgs mērķapjomam, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir minimāla. Tas ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.
3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, jo īpaši uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargātām sugām, tostarp jūras zīdītājiem un jūras putniem, ir minimāla. Plāns papildina un ir saskanīgs ar ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktā, un Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, kā arī ar mērķiem un noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2009/147/EK un Direktīvā 92/43/EEK. Turklāt plānā paredz pasākumus, kuru mērķis ir mazināt nelabvēlīgās sociālekonomiskās sekas un ļaut uzņēmējiem iegūt lielāku ekonomisko ietekmi ilgtermiņā.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Plāns veicina to, ka krājumi, ko Savienība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 1. punktu pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, tiek pārvaldīti, atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, un kopējās zvejas iespējas nepārsniedz šīs regulas I pielikumā noteiktos diapazonus.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b   Plānā ņem vērā Savienības divpusējās attiecības ar trešām valstīm. Šo plānu ņem vērā turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
b)  palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.
b)  sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Visus plānā paredzētos pasākumus īsteno atbilstīgi labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kā noteikts šīs regulas 2. panta 1.a punktā. ICES vai ZZTEK pārskata labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus līdz brīdim, kad Komisija ierosina attiecīgos pasākumus saskaņā ar šīs regulas 4., 5., 6. pantu un 18. pantu, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu 1. un 2. grupas krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā.
1.  Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu 1. un 2. grupas krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā, un tas atbilst 3. panta 1. punktā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas atbilst šīs regulas I pielikuma tabulu A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.
2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu un 17. pantu zvejas iespējas nosaka atbilstīgi plānā minētajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un tās atbilst šīs regulas I pielikuma tabulu A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt zemākā līmenī nekā I pielikuma A slejā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības līmenis.
3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt zemākā līmenī nekā I pielikumā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības līmenis.
Grozījums Nr. 83 un 99
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Neatkarīgi no 2. un 3. punkta, ja krājuma nārsta bara biomasa ir lielāka par II pielikuma tabulu A slejā noteikto atbilstošo minimālo references rādītāju, zvejas iespējas šim krājumam var noteikt saskaņā ar I pielikuma tabulu B slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības diapazoniem, un to dara:
svītrots
(a)  ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;
(b)  ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika, vai
(c)  lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Zvejas iespējas nosaka tā, lai nodrošinātu, ka iespējamība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), kas norādīts jo īpaši II pielikuma B slejā, ir mazāka nekā 5 %.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b   Ja Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, uzskata, ka I pielikumā minētie zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāji vairs neatspoguļo precīzi plāna mērķus, Komisija var steidzamības kārtā iesniegt priekšlikumu minēto diapazonu grozīšanai.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Minēto 3. un 4. grupas krājumu zvejas iespējas ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
1.  Minēto 3. un 4. grupas krājumu zvejas iespējas ir saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Ja nav tāda zinātniskā ieteikuma par zvejas izraisītu zivju mirstību, kurā izmanto maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, zvejas iespējas ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, kas nodrošina krājumu ilgtspējību saskaņā ar piesardzīgu pieeju.
2.  Ja nav tādu zinātnisko ieteikumu un datu par zvejas izraisītu zivju mirstību, kurā izmanto maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, zvejas iespējas un pasākumus nosaka, piemērojot piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, un saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktā izvirzītajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa
Grupas krājumus pārvalda, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.
Grupas krājumus pārvalda, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, un saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. un 3. punktā izvirzītajiem mērķiem. Pienācīgas zinātniskās informācijas trūkums nav pamatojums tam, lai atliktu vai neveiktu pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir jūras bioloģisko resursu saglabāšana.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancebuffer, kuru vērtības norādītas II pielikuma tabulu A slejā, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītajai zivju mirstībai, kurā ņemts vērā biomasas vai sastopamības samazinājums, kas ir ārpus I pielikuma tabulu A slejā noteiktā diapazona.
1.  Kad labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancebuffer, kuru vērtības norādītas II pielikuma tabulu A slejā, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītajai zivju mirstībai, kurā ņemts vērā biomasas vai sastopamības samazinājums, un kas proporcionāli biomasas samazinājumam un saskaņā ar ICES ieteikuma principu ir ārpus I pielikuma tabulu A slejā noteiktā diapazona. Piemēro 2. panta 1.b apakšpunktā minēto ICES ieteikuma principu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim vai jebkuras Norvēgijas omāra funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancelimit, kuru vērtības norādītas šīs regulas II pielikuma tabulu B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, ietver specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.
2.  Kad labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim vai jebkuras Norvēģijas omāra funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancelimit, kuru vērtības norādītas šīs regulas II pielikuma tabulu B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, ietver specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ja saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem krājumu, kuriem piemēro šo regulu, nārsta bara biomasa kādā gadā ir mazāka par MSY Btrigger, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un zvejas izraisītā zivju mirstība lineāri tiek samazināta atbilstīgi biomasas samazinājumam un saskaņā ar ICES ieteikuma principu. Piemēro 2. panta 1. punkta 1.b apakšpunktā minēto ICES ieteikuma principu.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Ja saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem krājumu, kuriem piemēro šo regulu, nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim vai citu attiecīgu robežvērtību, tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Minētajos korektīvajos pasākumos jo īpaši var ietvert zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu, kā arī specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c   Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:
a)  ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu;
b)  pasākumus saskaņā ar šīs regulas 11. un 11.a pantu.
Ja nārsta bara biomasa ir zemāka par 1. punktā minētajiem līmeņiem, izvēli starp šajā pantā minētajiem pasākumiem veic saskaņā ar situācijas veidu, nopietnību, ilgumu un atkārtošanos.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
9. pants – virsraksts
Īpaši saglabāšanas pasākumi 3.–7. grupai
Īpaši saglabāšanas pasākumi
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka 3.–7. grupas bentiskā krājuma saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai kad kādā konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka nekā šīs regulas II pielikuma tabulu A slejā norādītie saglabāšanas references rādītāji, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:
Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir nepieciešama papildu rīcība, lai nodrošinātu, ka visas zvejniecības, kurām piemēro šo regulu, tiek pārvaldītas saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. Neskarot 18. panta 1. un 3. punktu, Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ja nav sniegts šajos pantos minētais kopīgais ieteikums. Šādi deleģētie akti ietver pasākumus attiecībā uz:
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – a punkts
a)  zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;
a)  zvejas rīku, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru raksturlielumu un specifikāciju noteikšanu vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, jo īpaši, lai samazinātu nevēlamu nozveju;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Norādījumi par nārsta vietām un zivju krājumu atjaunošanas apgabaliem
Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gadam norāda nārsta vietas un apgabalus, attiecībā uz kuriem ir nepārprotami pierādījumi, ka tajās lielā koncentrācijā ir zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas atsauces izmēru, un saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktu izveido kopīgus ieteikumus par zivju krājumu atjaunošanas apgabalu izveidi attiecībā uz krājumiem, kuriem piemēro šo regulu.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
10. pants – virsraksts
Kopējā pieļaujamā nozveja
Zvejas iespējas
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Piešķirot pieejamās zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro objektīvus un pārredzamus kritērijus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Kopīgi pārvaldot zivju krājumus ar trešām valstīm, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 2. punkta noteikumiem nodrošina zvejas iespēju apmaiņu.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Neskarot 8. pantu, KPN Norvēģijas omāra krājumam ICES IIa un IV zonā nosaka, summējot funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.
2.  Norvēģijas omāra krājumam ICES IIa un IV zonā kopējo pieļaujamo nozveju nosaka katrai funkcionālajai vienībai, kā arī kopējo KPN — ārpus funkcionālajām vienībām esošajiem statistiskajiem taisnstūriem.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Atpūtas zvejas ietekme
1.  Analizē visus pieejamos datus par atpūtas zvejā gūto nozveju, lai novērtētu tās iespējamo ietekmi uz regulēto sugu krājumiem.
2.  Padome ņem vērā pirmajā punktā paredzēto novērtējumu. Attiecībā uz krājumiem, kuriem ir ievērojams atpūtas zvejā nozvejotais īpatsvars, Padome, nosakot zvejas iespējas, ņem vērā atpūtas zvejā gūto nozveju un inter alia:
a)  uzskata, ka atpūtas zvejā gūtās nozvejas kopējais rādītājs, kas aprēķināts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi par komerczvejas iespējām ir kopējā nozveja, kas atbilst zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomam;
b)  nosaka atpūtas zvejas ierobežojumus, tostarp dienas nozvejas limitus un zvejas aizlieguma sezonas; vai
c)  citus pasākumus, ko uzskata par piemērotiem.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
11. pants – virsraksts
Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi 1.–7. grupai
Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. daļa – a punkts
a)  atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas specifiku, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un
a)  atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas sugām, par kurām labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas specifiku, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  īpaši noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo sevišķi lai uzraudzītu izkraušanas pienākuma īstenošanu, un
c)  īpaši noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo sevišķi uzraudzības un kontroles nolūkos, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nodrošinot pilnīgu izkraušanas pienākuma izpildi; un
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
11. pants – 1.a daļa (jauna)
Šā panta pirmajā daļā minētie pasākumi veicina šīs regulas 3. pantā uzskaitīto mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu un nārstojošu zivju aizsardzību.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
11.a pants
Tehniskie pasākumi
1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:
a)  zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;
b)  zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;
c)  konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un
d)  minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.
2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar 17. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.
2.  Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar 17. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.
Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. un 3. punkta Komisija var pieņemt deleģētos aktus arī tad, ja nav sniegts attiecīgajos punktos minētais kopīgais ieteikums.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa
Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šā izvērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, kā arī tiek izvērtēts tas, cik lielā mērā ir sasniegti šīs regulas mērķi, tostarp zivju krājumu atjaunošanās virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un progress virzībā uz labu vides stāvokli. Šā izvērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija ziņojumu var iesniegt agrāk, ja to uzskata par nepieciešamu.
Komisija ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu virzībā uz šīs regula mērķu sasniegšanu, par zivju krājumu stāvokli ūdeņos un par šīs regulas darbības jomā ietvertajiem krājumiem, un šādu ziņojumu iesniedz, cik vien iespējams drīz pēc tam, kad ir pieņemts ikgadējais regulējums, ar ko nosaka zvejas iespējas, kādas pieejams Savienības ūdeņos un atsevišķos ārpussavienības ūdeņos. Ziņojumu pievieno Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā minētajam gada ziņojumam.
Ziņojumā ietver šādu informāciju:
a)  visaptverošus zinātniskos ieteikumus, pamatojoties uz kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, un
b)  zinātnisku pamatojumu, kas uzskatāmi parāda, ka noteiktās zvejas iespējas atbilst šīs regulas mērķiem un noteikumiem, jo īpaši zvejas izraisītas zivju mirstības mērķiem.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
18.a pants (jauns)
18.a pants
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts
Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.
(Šis pants jāievieto X nodaļā)
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

1.  1. grupa

Krājums

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazons, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY)

A sleja

B sleja

Menca Ziemeļjūrā

0,22 – 0,33

0,33 – 0,49

Pikša

0,25 – 0,37

0,37 – 0,52

Jūras zeltplekste Ziemeļjūrā

0,13 – 0,19

0,19 – 0,27

Saida

0,20 – 0,32

0,32 – 0,43

Jūrasmēle Ziemeļjūrā

0,11 – 0,20

0,20 – 0,37

Jūrasmēle Kategatā

0,19 – 0,22

0,22 – 0,26

Merlangs Ziemeļjūrā

Nav noteikts

Nav noteikts

2.  2. grupa

Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazons, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY) (kā ieguves apjoms)

A sleja

B sleja

IIIa rajons (FU 3–4)

0,056 – 0,079

0,079 – 0,079

Farn Deeps FU 6

0,07 – 0,081

0,081 – 0,081

Fladen Ground FU 7

0,066 – 0,075

0,075 – 0,075

Firth of Forth FU 8

0,106 – 0,163

0,163 – 0,163

Moray Firth FU 9

0,091 – 0,118

0,118 – 0,118

Grozījums

1.  1. grupa

Tabulā norādītās vērtības atbilst vērtībām jaunākajā ICES ieteikumā, kas sniegts pēc īpaša ES pieprasījuma ICES, lai tā norādītu FMSY diapazonus atsevišķiem Ziemeļjūras un Baltijas jūras krājumiem

KRĀJUMS

Zvejas izraisīta zivju mirstības diapazoni, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY)

Menca IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā

FMSY lower – FMSY

 

Pikša IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā

FMSY lower – FMSY

 

Jūras zeltplekste IV apakšapgabalā un IIIa rajonā

FMSY lower – FMSY

 

Saida IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā

FMSY lower – FMSY

 

Jūrasmēle IV apakšapgabalā

FMSY lower – FMSY

 

Jūrasmēle IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā

FMSY lower – FMSY

 

Merlangs IV apakšapgabalā un VIId rajonā

FMSY lower – FMSY

 

Eiropas jūrasvelns IIIa rajonā un IV un VI apakšapgabalā

FMSY lower – FMSY

 

Ziemeļu garnele IVaE un IIIa rajonā

FMSY lower – FMSY

 

2.  2. grupa

Tabulā norādītās vērtības atbilst vērtībām jaunākajā ICES ieteikumā, kas sniegts pēc īpaša ES pieprasījuma ICES, lai tā norādītu FMSY diapazonus atsevišķiem Ziemeļjūras un Baltijas jūras krājumiem

Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)

Zvejas izraisīta zivju mirstības diapazoni, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY) (kā ieguves apjoms)

 

A sleja

 

IIIa rajons (FU 3–4)

FMSY lower - FMSY

 

Fārndīpsa (FU 6)

FMSY lower - FMSY

 

Fladenas apgabals (FU 7)

FMSY lower - FMSY

 

Fērtoforta (FU 8)

FMSY lower - FMSY

 

Morejfērta (FU 9)

FMSY lower - FMSY

 

Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
II pielikums
II pielikums
II pielikums
Saglabāšanas references rādītāji
Saglabāšanas references rādītāji
(kā minēts 7. pantā)
(kā minēts 7. pantā)
1.  1. grupa
1.  1. grupa
KRĀJUMS
Minimālais nārsta bara biomasas references rādītājs (tonnās) (MSY Btrigger)
Biomasas references rādītāja limits (tonnās) (Blim)

KRĀJUMS
Minimālais nārsta bara biomasas references rādītājs (tonnās) (MSY Btrigger)
Biomasas references rādītāja limits (tonnās) (Blim)




A sleja
B sleja

Menca Ziemeļjūrā
165 000
118 000

Menca IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā
165 000
118 000

Pikša
88 000
63 000

Pikša IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā
88 000
63 000

Jūras zeltplekste Ziemeļjūrā
230 000
160 000

Jūras zeltplekste IV apakšapgabalā un IIIa rajonā
230 000
160 000

Saida
200 000
106 000

Saida IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā
150 000
106 000

Jūrasmēle Ziemeļjūrā
37 000
26 300

Jūrasmēle VI apakšapgabalā
37 000
26 300

Jūrasmēle Kategatā
2 600
1 850

Jūrasmēle IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā
2 600
1 850

Merlangs Ziemeļjūrā
Nav noteikts
Nav noteikts

Merlangs IV apakšapgabalā un VIId rajonā
Nav noteikts
Nav noteikts





Eiropas jūrasvelns IIIa rajonā un IV un VI apakšapgabalā
Nav noteikts
Nav noteikts





Ziemeļu garnele IVaE un IIIa rajonā
Nav noteikts
Nav noteikts

2.  2. grupa
2.  2. grupa
Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)
Minimālais sastopamības references rādītājs (miljonos) (Abundancebuffer)
Sastopamības references rādītāja limits (miljonos) (Abundancelimit)

Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)
Minimālais sastopamības references rādītājs (miljonos) (Abundancebuffer)
Sastopamības references rādītāja limits (miljonos) (Abundancelimit)




A sleja
B sleja

IIIa rajons (FU 3–4)
Nepiemēro
Nepiemēro

IIIa rajons (FU 3–4)
Nepiemēro
Nepiemēro

Farn Deeps FU 6
999
858

Farn Deeps FU 6
999
858

Fladen Ground FU 7
3 583
2 767

Fladen Ground FU 7
3 583
2 767

Firth of Forth FU 8
362
292

Firth of Forth FU 8
362
292

Moray Firth FU 9
262
262

Moray Firth FU 9
262
262

Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
IIa pielikums (jauns)
IIa pielikums
Zvejai aizliegtās sugas
a)  ērkšķu raja (Amblyraja radiata);
b)  šādas zāģzivju sugas:
i)  šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);
ii)  pundurzāģzivs (Pristis clavata);
iii)  sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);
iv)  lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);
v)  zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);
c)  milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias);
d)  parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia);
e)  gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā un ICES IIIa rajonā;
f)  rifu velnraja (Manta alfredi);
g)  divragainā velnraja (Manta birostris);
h)  šādas Mobula ģints raju sugas:
i)  velnzivs (Mobula mobular);
ii)  mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);
iii)  dzeloņastes raja (Mobula japanica);
iv)  gludastes raja (Mobula thurstoni);
v)  garragu raja (Mobula eregoodootenkee);
vi)  mūka velna raja (Mobula munkiana);
vii)  Čīles velna raja (Mobula tarapacana);
viii)  īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);
ix)  mazā velna raja (Mobula hypostoma);
i)  dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;
j)  ģitārrajas (Rhinobatidae);
k)  eņģeļhaizivs (Squatina squatina);
l)  lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta) zvejā ar velkamajiem zvejas rīkiem ūdeņos, kas atrodas aiz sešu jūdžu robežas, ko mēra no dalībvalstu bāzes līnijām, ICES II un IV apakšapgabalā (Savienības ūdeņi);
m)  langustu (Palinuridae spp.) mātītes ar ikriem un omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem, izņemot gadījumus, kad tās izmanto krājumu tiešai atjaunošanai vai pārvietošanai.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0263/2017).

Juridisks paziņojums