Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2847(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0538/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0538/2017

Debates :

PV 03/10/2017 - 3
CRE 03/10/2017 - 3

Balsojumi :

PV 03/10/2017 - 4.1
CRE 03/10/2017 - 4.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0361

Pieņemtie teksti
PDF 400kWORD 52k
Otrdiena, 2017. gada 3. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Pašreizējais stāvoklis sarunās ar Apvienoto Karalisti
P8_TA(2017)0361B8-0538/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 3. oktobra rezolūcija par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (2017/2847(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības(1),

–  ņemot vērā Eiropadomes (50. pants) 2017. gada 29. aprīļa Pamatnostādnes saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu saskaņā ar LES 50. pantu un pielikumu 2017. gada 22. maija Padomes Lēmumam — Norādes sarunām par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā noteikta kārtība attiecībā uz tās izstāšanos no Eiropas Savienības,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. jūnija nostājas dokumentus “Galvenie principi par pilsoņu tiesībām” un “Galvenie principi par finanšu strīdu izšķiršanu”, un 2017. gada 20. septembra paziņojumu “Pamatprincipi attiecībā uz dialogu par Īriju/Ziemeļīriju”,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības nostājas dokumentus par jautājumiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, un jo īpaši 2017. gada 26. jūnija dokumentu “ES pilsoņu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un Apvienotās Karalistes pilsoņu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, situācijas noregulēšana” un 2017. gada 16. augusta rezolūciju par Ziemeļīriju un Īriju”,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pašlaik apmēram 3,2 miljoni pilsoņu no pārējām 27 dalībvalstīm (ES-27) pastāvīgi dzīvo Apvienotajā Karalistē un 1,2 miljoni Apvienotās Karalistes pilsoņu pastāvīgi dzīvo ES-27;

B.  tā kā ES pilsoņi, kuri apmetās uz dzīvi citā dalībvalstī, tā darīja, pamatojoties uz savām tiesībām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un ar domu, ka tie varēs baudīt šīs tiesības visa mūža garumā;

C.  tā kā Eiropas Parlaments pārstāv visus ES pilsoņus, tostarp Apvienotās Karalistes pilsoņus, un rīkosies, lai aizsargātu viņu intereses visā procesā, ko pabeidzot, Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības;

D.  tā kā Apvienotajā Karalistē un arī dažās citās dalībvalstīs nesen notikušie administratīvie incidenti ir uzskatāmi parādījuši, ka jau notiek Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES-27 pilsoņu un 27-ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu diskriminēšana, kas ietekmē attiecīgo pilsoņu ikdienas dzīvi, ierobežojot viņu spējas efektīvi īstenot savas tiesības;

E.  tā kā nolūkā pienācīgi īstenot Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ir nepieciešams, lai tiktu risināta unikālā situācija un īpašie apstākļi, kādi pastāv Īrijas salā, lai pilnībā tiktu saglabātas Lielās piektdienas vienošanās (1998. gada 10. aprīlis) visas daļas un lai netiktu pieļauta robežas “nocietināšana”;

F.  tā kā Ziemeļīrijas iedzīvotāji, kuri ir izmantojuši vai var izmantot savas tiesības uz Īrijas pilsonību, saglabās ES pilsonību, un nebūtu jāievieš nekādi šķēršļi vai apgrūtinājumi, kas viņiem liegtu pilnībā izmantot savas tiesības saskaņā ar Līgumiem;

G.  tā kā gan Eiropas Savienībai, gan Apvienotajai Karalistei pilnībā būtu jāievēro to finansiālās saistības, kas izriet no visa laikposma, ko Apvienotā Karaliste pavadīja Eiropas Savienības sastāvā;

H.  tā kā Apvienotās Karalistes premjerministre savā runā Florencē 2017. gada 22. septembrī sniedza dažus precizējumus attiecībā uz pilsoņu tiesībām, Īrijas un Ziemeļīrijas jautājumu, finansiālo norēķinu, vajadzību paredzēt pārejas periodu un prognozēm turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti,

1.  atkārtoti norāda uz visiem elementiem, kas izklāstīti Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības;

2.  uzsver, ka Eiropadomes 2017. gada 29. aprīlī pastiprinātās pamatnostādnes un tām sekojošās sarunu norādes, kuras Padome pieņēma 2017. gada 22. maijā, ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienības sarunu vedējs darbojas pilnīgā saskaņā ar minētajos dokumentos izklāstītajām pilnvarām;

3.  norāda, ka saskaņā ar Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju Apvienotās Karalistes premjerministre 2017. gada 22. septembra runā ierosināja laika ziņā ierobežotu pārejas periodu; norāda, ka šāda pāreja var notikt tikai tad, ja tiek ievēroti spēkā esošie Eiropas Savienības regulatīvie, budžeta, uzraudzības, tiesu un izpildes instrumenti un struktūras; uzsver, ka šāds pārejas periods, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts, var nozīmēt vienīgi visa acquis communautaire īstenošanas turpinājumu, kas ietver četru pamatbrīvību (personu, kapitāla, preču un pakalpojumu brīva aprite) pilnīgu piemērošanu, un ka tam jānotiek bez jebkādiem personu brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kurus ieviestu, nosakot kādu jaunu kārtību; uzsver, ka šādu pārejas periodu var noteikt tikai saskaņā ar pilnīgu Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) jurisdikcijas ievērošanu; prasa, lai šāds pārejas periods tiktu apstiprināts tikai tad, ja tiek noslēgts visaptverošs izstāšanās līgums, ar ko noregulē visus ar Apvienotās Karalistes izstāšanos saistītos jautājumus;

Pilsoņu tiesības

4.  uzsver, ka izstāšanās līgumā ir jāiekļauj visas pašreizējās pilsoņu tiesības, lai būtiski nemainītos viņu stāvoklis, un ka ar šādu līgumu ir jānodrošina savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principu piemērošana ES pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri dzīvo Eiropas Savienībā; jo īpaši uzsver, ka tiesīgajiem ES valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem un bērniem, kas dzimuši pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, izstāšanās līgumā būtu jānosaka ģimenes locekļu statuss, nevis neatkarīgu tiesību subjektu statuss, nākamajiem ģimenes locekļiem būtu jāturpina izmantot pastāvīgas uzturēšanās tiesības ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro pašreizējiem ģimenes locekļiem, dokumentiem jābūt interpretētiem saskaņā ar ES tiesību aktiem, būtu jānovērš ikviena apgrūtinoša administratīvā procedūra un visiem ES tiesību aktos noteiktajiem pabalstiem vajadzētu būt pārvedamiem;

5.  šajā sakarībā uzsver, ka izstāšanās līgumā būtu jāsaglabā visu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, kā noteikts attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos, taču uzskata, ka Apvienotās Karalistes priekšlikumi, kas izklāstīti tās 2017. gada 26. jūnija nostājas dokumentā, šajā ziņā ir nepilnīgi, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumu izveidot jaunu kategoriju “leģitīms statuss” saskaņā ar Apvienotās Karalistes imigrācijas tiesību aktiem; pauž bažas, ka šie priekšlikumi, lēnais sarunu process un paustie politiskie risinājumi attiecībā uz ES pilsoņu turpmāko statusu rada nevajadzīgus sarežģījumus un uztraukumus ES-27 pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē;

6.  pauž bažas par slikto administratīvo praksi pret ES pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē; turklāt atgādina Apvienotajai Karalistei, ka tik ilgi, kamēr tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tai ir jāievēro un jāīsteno Eiropas Savienības tiesību akti un jāatturas no jebkādas administratīvas vai cita veida prakses, kas rada šķēršļus un diskriminē ES-27 pilsoņus, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, tostarp darba vietā; sagaida, ka visas pārējās ES dalībvalstis no savas puses nodrošinās, lai pret Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, izturētos pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā, ka viņi ir ES pilsoņi līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības;

7.  atzīmē, ka Apvienotās Karalistes premjerministre 2017. gada 22. septembra runā pauda apņemšanos nodrošināt, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES-27 pilsoņu tiesības tiek tieši nostiprinātas, izstāšanās līgumu integrējot Apvienotās Karalistes tiesību aktos; uzsver, ka tas būtu jādara tā, lai nepieļautu, ka šīs tiesības tiek mainītas vienpusēji, lai ES pilsoņi varētu izmantot izstāšanās līgumā apstiprinātās tiesības, tās tieši aizstāvot Apvienotās Karalistes tiesās un valsts pārvaldē, un lai šis līgums prevalētu pār Apvienotās Karalistes tiesību aktiem; uzsver, ka nolūkā garantēt ES tiesiskās sistēmas saskaņotību un integritāti EKT ir jāpaliek vienīgajai kompetentajai iestādei, kas interpretē un piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus un izstāšanās līgumu; šajā ziņā gaida konkrētus priekšlikumus no Apvienotās Karalistes;

Īrija un Ziemeļīrija

8.  uzsver, ka unikālā situācija un īpašie apstākļi, kādi pastāv Īrijas salā, ir jārisina izstāšanās līgumā un tā, lai pilnībā ievērotu visas Lielās piektdienas vienošanās daļas, apstiprinātās sadarbības jomas un Eiropas Savienības tiesību aktus nolūkā nodrošināt nepārtrauktību un stabilitāti Ziemeļīrijas miera procesā;

9.  ir pārliecināts, ka Apvienotās Karalistes valdībai ir jārod vienots, efektīvs un praktiski īstenojams risinājums, ar ko nepieļautu robežas “nocietināšanu”, pilnībā nodrošinātu visu Lielās piektdienas vienošanās daļu ievērošanu, nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un pilnībā nodrošinātu iekšējā tirgus un muitas savienības integritāti; uzskata arī, ka Apvienotajai Karalistei ir jāturpina sniegt savu artavu, lai finansiāli atbalstītu Ziemeļīriju/Īriju; pauž nožēlu, ka Apvienotās Karalistes priekšlikumi, kas izklāstīti tās nostājas dokumentā “Ziemeļīrija un Īrija”, šajā ziņā ir nepilnīgi; no otras puses, atzīmē, ka Apvienotās Karalistes premjerministre 2017. gada 22. septembra runā neparedzēja nekādu fizisko infrastruktūru uz robežas, un līdz ar to jāsecina, ka Apvienotā Karaliste paliek iekšējā tirgū un muitas savienībā vai arī ka Ziemeļīrija kaut kādā ziņā paliek iekšējā tirgū un muitas savienībā;

10.  atkārtoti norāda, ka nevienu Īrijas salas jautājuma risinājumu nedrīkst izmantot, lai iepriekš noteiktu risinājumus saistībā ar diskusijām par turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti;

Finansiālais norēķins

11.  pieņem zināšanai Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 22. septembra runā pausto paziņojumu par finansiālo norēķinu, taču šajā sakarībā gaida konkrētus priekšlikumus no Apvienotās Karalistes valdības; uzsver, ka līdz šim nav sniegti nekādi skaidri priekšlikumi, un tādēļ būtiski ir novilcinātas sarunas, un ka ir nepieciešams ievērojams progress šajā jomā, lai sāktu diskusijas par citiem jautājumiem, tostarp par satvaru turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti;

12.  atkārtoti norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2017. gada 12. jūnija nostājas dokumentu “Galvenie finansiālā norēķina principi” Apvienotajai Karalistei pilnībā ir jāievēro finanšu saistības, kas tai ir kā Eiropas Savienības dalībvalstij, un prasa, lai šis jautājums pilnībā tiktu nokārtots izstāšanās līgumā; jo īpaši norāda uz finanšu saistībām, kuras izriet no daudzgadu finanšu shēmas un 2014. gada Pašu resursu lēmuma(2), kas neatkarīgi no pārejas perioda ietver Eiropas Savienības nenokārtotās saistības, kā arī tās saistību daļu, tostarp iespējamās saistības un izmaksas par izstāšanos no Eiropas Savienības, jo nav iespējams, ka 28 dalībvalstu uzņemtās saistības ievēros tikai atlikušās 27 dalībvalstis;

Sarunu gaitu

13.  atgādina, ka saskaņā ar sarunu daudzpakāpju pieeju ir būtiski, lai nolūkā nodrošināt Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības tiktu panākts ievērojams progress sarunās par pilsoņu tiesībām, Īrijas un Ziemeļīrijas situāciju un Apvienotās Karalistes finanšu saistību nokārtošanu, un līdz ar to ir jāsāk sarunas par satvaru turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti un par pārejas posmu;

14.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 22. septembra runā uzņemtās saistības jūtami mainītu Apvienotās Karalistes nostāju un attiecīgi realizētos konkrētos priekšlikumos, un līdz ar to paātrinātu darbu pirmajā sarunu posmā un padarītu iespējamu to, ka otrajā sarunu posmā, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos un lojālu sadarbību, var sākties sarunas par jaunu un ciešu partnerību, īstenojot asociācijas vienošanos starp Apvienoto Karalisti un ar Eiropas Savienību;

15.  uzskata, ka ceturtajā sarunu kārtā vēl nav panākts pietiekams progress attiecībā uz pilsoņu tiesībām, Īrijas un Ziemeļīrijas situāciju un Apvienotās Karalistes finanšu saistībām; aicina Eiropadomi — ja vien piektajā sarunu kārtā visās trijās šajā rezolūcijā minētajās jomās netiek panākta konstruktīva virzība — savā 2017. gada oktobra sanāksmē pieņemt lēmumu atlikt novērtējumu par to, vai ir panākts pietiekams progress;

o
o   o

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0102.
(2) Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.).

Juridisks paziņojums