Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2324(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0283/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0283/2017

Debates :

PV 02/10/2017 - 16
CRE 02/10/2017 - 16

Balsojumi :

PV 03/10/2017 - 4.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0365

Pieņemtie teksti
PDF 368kWORD 62k
Otrdiena, 2017. gada 3. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Vēršanās pret pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanos jaunattīstības valstīs
P8_TA(2017)0365A8-0283/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 3. oktobra rezolūcija par vēršanos pret pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanos jaunattīstības valstīs (2016/2324(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā LESD 7. pantu, kurā atkārtoti ir apstiprināts, ka ES „nodrošina politikas un darbību saskaņotību, ņemot vērā visus tās mērķus”,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (VCD) un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kas pieņemti 1966. gada 16. decembrī Ņujorkā, un 1979. gada ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un noslēguma dokumentu, kuru Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī un kura nosaukums ir „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”(1),

–  ņemot vērā Eiropas Konsensu attīstības jomā,

–  ņemot vērā dokumentu „Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP)(2),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019)(3),

–  ņemot vērā ES valstu ceļvežus sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (“Kotonū nolīgums”), un tā pārskatīšanu 2005. un 2010. gadā,

–  ņemot vērā Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences 2009. gada 1. oktobrī pieņemto Eiropas Labas prakses kodeksu sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā,

–  ņemot vērā Pilsoniskās sabiedrības foruma par miera veidošanu un valsts izveidi (CSPPS) pamatgrupas no 2016. gada 6. līdz 9. jūlijam ikgadējā sanāksmē pieņemto Berlīnes deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam(4), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(5),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 2. marta Regulu (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(6), un Kotonū nolīguma I deklarācija („Kopīgā deklarācija par partnerattiecību dalībniekiem “),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, 187. panta 2. punktu(7) (Finanšu regula),

–  ņemot vērā attīstības sadarbības instrumenta (ASI) daudzgadu indikatīvo programmu 2014.–2020. gadam „Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pašvaldībām“(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumu „Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (COM(2012)0492),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2016. gada 27. jūnija rezolūciju par pilsoniskās sabiedrības darbības iespējām(9),

–  ņemot vērā ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(10),

–  ņemot vērā 2016. gada 4. oktobra rezolūciju par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada(11),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vadlīnijas cilvēktiesību jautājumos, tostarp Eiropas Savienības Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī ES Pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsargāšanu, ko Padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

–  ņemot vērā Pamatnostādnes EP parlamentu sadarbības delegācijām cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai to apmeklējumos ārpus Eiropas Savienības valstīm(12),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 9. oktobra atzinumu „Partnervalstu vietējo pašpārvalžu ietekmes palielināšana, lai uzlabotu pārvaldību un sasniegtu efektīvākus attīstības rezultātus”,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 24. februāra atzinumu „Cilvēka cienīgu dzīvi visiem — no koncepcijas līdz kopīgai rīcībai”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā cilvēktiesību komisāra ziņojumu par 2016. gada 11. aprīļa praktiskajiem ieteikumiem saistībā ar drošas un labvēlīgas vides izveidi un saglabāšanu pilsoniskajai sabiedrībai, pamatojoties uz labu praksi un pieredzi(13), un ANO īpašā referenta jautājumā par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību ziņojumus,

–  ņemot vērā Pasaules Ekonomikas foruma 2017. gada ziņojumu par globālajiem riskiem(14),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanu(15),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 22. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu(16),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par ES 2015. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai(17),

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam(18),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību — Eiropas apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu attīstību(19),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0283/2017),

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ir noteikts, ka Savienības starptautiska mēroga darbību, tostarp attīstības sadarbības, orientējošiem principiem ir jābūt demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumam un nedalāmībai;

B.  tā kā pilsoniskā sabiedrība ir trešais veselīgas un kvalitatīvas sabiedrības sektors, papildus publiskajam un privātajam sektoram; tā kā pilsoniskā sabiedrība ietver nevalstiskās un bezpeļņas organizācijas, kuras piedalās sabiedriskajā dzīvē, īstenojot savu locekļu vai citu personu intereses un vērtības, kuru pamatā ir ētiski, kultūras, politiski, zinātniski, reliģiski vai filantropiski apsvērumi;

C.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme demokrātijas izveidošanā un stiprināšanā, valsts varas uzraudzībā un labas pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības veicināšanā; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) kā nozīmīgam sabiedrības spēkam ir izšķiroša nozīme, jo tās ir nepieciešamas, lai līdzsvarotu spēkus, uzņemoties starpnieka un vidutāja lomu starp iedzīvotājiem un valsti, kā arī kā demokrātijas aizbildnes; tā kā daudzas pilsoniskās sabiedrības grupas ir vēlējušās iesaistīties konstitucionālās reformas procesā, lai aizsargātu demokrātiskus principus un iestādes;

D.  tā kā PSO aptver plašu cilvēktiesību loku, tostarp tiesības uz attīstību, izglītību un dzimumu līdztiesību, kā arī tiesības veikt pasākumus sociālajā un vides jomā; tā kā pilsoniskā sabiedrība aptver daudzas un dažādas grupas un mērķus, ietverot ne tikai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, bet arī nevalstiskās organizācijas (NVO), cilvēktiesību un kopienas grupas, diasporas, baznīcas, reliģiskas apvienības un kopienas, personu ar invaliditāti interešu aizsardzību, sociālās kustības un arodbiedrības, pamatiedzīvotājus un fondus, kā arī neaizsargātu, diskriminētu un atstumtu personu pārstāvību;

E.  tā kā Kotonū nolīgumā ir atzīts, ka pilsoniskā sabiedrība ir svarīga dalībniece ĀKK un ES sadarbībā; tā kā nolīguma darbības termiņa beigas 2020. gadā rada iespēju pārskatīt partnerību un vēl vairāk palielināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību;

F.  tā kā PSO ir kļuvušas par svarīgiem dalībniekiem, sniedzot globālu palīdzību attīstības jomā, īpaši nodrošinot pamata sociālos pakalpojumus, palielinot sabiedrības informētību, sekmējot demokrātiju, cilvēktiesības un labu pārvaldību, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības, palielinot atsevišķu personu, ģimeņu un vietējo kopienu izturētspēju, apkarojot vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī reaģējot uz humanitārajām krīzēm;

G.  tā kā starptautiskās organizācijas savos noteikumos un praksē ir atzinušas, ka baznīcas, reliģiskās kopienas un apvienības, kā arī citas organizācijas, kuru pamatā ir reliģija vai ticība, ir aktīvi un ilgstoši operatīvās jomas dalībnieki, sniedzot attīstības un humāno palīdzību;

H.  tā kā Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) daudzgadu indikatīvajā programmā 2014.–2020. gadam, kas paredzēta tematiskajai programmai „Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pašvaldības“, kā transversāls elements paredzēta PSO un pašvaldībām labvēlīgas vides sekmēšana; tā kā programmas mērķis ir stiprināt PSO redzamību un dalību partnervalstu attīstības procesā un veicināt politisko, sociālo un ekonomisko dialogu;

I.  tā kā ES ir lielākā līdzekļu devēja vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām jaunattīstības valstīs un ir bijusi vadošs spēks pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībā, izmantojot un īstenojot dažādus instrumentus un politikas virzienus, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), ASI tematisko programmu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pašvaldībām (PSO/VP), Eiropas Demokrātijas fondu, 105 valstīs realizētos pilsoniskās sabiedrības ceļvežus un valsts stratēģijas dokumentus;

J.  tā kā pēdējo desmit gadu laikā visā pasaulē pilsoniskā sabiedrība ir paplašinājusies apmēra, darbības jomas, sastāva un ietekmes ziņā; tā kā tajā pašā laikā aizvien vairāk jaunattīstības un attīstītās valstis piemēro pret pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un darbībām ierobežojumus, kuri kļūst represīvāki un vardarbīgāki;

K.  turklāt tā kā institucionālo palīdzības sniedzēju darba kārtībā dažkārt netiek piešķirta prioritāte to pilsoniskās sabiedrības dalībnieku reālajām vajadzībām, kuri darbojas šajā jomā;

L.  tā kā 2016. gada ziņojumā par pilsoniskās sabiedrības stāvokli tika pausts uzskats, ka 2015. gads ir bijis neveiksmīgs gads pilsoniskajai sabiedrībai, jo vairāk nekā simts valstīs pilsoniskās tiesības tika nopietni apdraudētas; tā kā šis ziņojums īpaši attiecas uz Subsahāras Āfrikas un Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģioniem, jo tie biežāk saskaras ar politiskā stresa, konfliktu un nestabilitātes situācijām;

M.  tā kā aizvien vairāk valdību juridiski vai administratīvi vajā pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp piemērojot ierobežojošus likumus, paredzot finansējuma ierobežojumus, stingras licenču piešķiršanas procedūras un uz sodīšanu vērstus nodokļus;

N.  tā kā pēdējo gadu laikā jaunattīstības valstīs ir satraucoši pieaudzis ziņojumu skaits par to, ka tiek vajāti, iebiedēti, stigmatizēti kā „ārvalstu aģenti“, patvaļīgi arestēti vai aizturēti aktīvisti, PSO darbinieki, cilvēktiesību aizstāvji, arodbiedrību pārstāvji, juristi, intelektuāļi, žurnālisti un reliģiskie līderi, kā arī no ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības cietušo skaits; tā kā vairākās valstīs tas notiek pilnīgas nesodāmības apstākļos un dažkārt ar iestāžu atbalstu vai piekrišanu;

O.  tā kā cilvēktiesības ir universālas un neatņemamas, nedalāmas un savstarpēji atkarīgas un saistītas; tā kā pilsoniskās sabiedrības spējas rīkoties ir atkarīgas no pamatbrīvību, proti, biedrošanās brīvības, miermīlīgas pulcēšanās brīvības, vārda brīvības, reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības un brīvas piekļuves informācijai izmantošanas;

P.  tā kā pastāv saikne starp vājinātu pilsonisko sabiedrību, mazākām politiskajām un pilsoniskās sabiedrības darbības iespējām, lielāku korupciju, sociālo un dzimumu nevienlīdzību, zemu cilvēku un sociālekonomisko attīstību un nestabilitāti un konfliktiem;

Q.  tā kā ticamai un efektīvai ES atbildei uz pilsonisko darbības iespēju samazināšanos nepieciešams precīzs un savlaicīgs novērtējums un izpratne par draudiem un faktoriem, kas nosaka ierobežojumus; tā kā šādai atbildes rīcībai nepieciešama arī saskaņota attīstības un politiskās sadarbības pieeja, lai nodrošinātu saskaņotību starp ES ārējiem un iekšējiem instrumentiem, paužot kopēju vēstījumu par nozīmi, kāda ir brīvi funkcionējošai pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī sadarbībai vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī;

R.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, īpaši 16. un 17. IAM, paredzēta ciešāka sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, kura ir svarīgs partneris un veicina IAM sekmēšanu, īstenošanu, izpildes kontroli un pārskatīšanu,

1.  uzskata, ka patiesi neatkarīga, dažāda, plurālistiska un dinamiska pilsoniskā sabiedrība ir ļoti būtiska valsts attīstībai un stabilitātei, lai nodrošinātu demokrātijas konsolidāciju, sociālo taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu un lai izveidotu iekļaujošas sabiedrības, lai neviens netiktu atstāts novārtā; turklāt atgādina, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme IAM sasniegšanā;

2.  uzsver, ka visā pasaulē pilsoniskajai sabiedrībai ir galvenā loma, atbalstot demokrātiju, nodrošinot varas dalīšanu un sekmējot pārredzamību, pārskatatbildību un labu pārvaldību, īpaši korupcijas un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanā, un uzsver tās tiešo ietekmi uz valstu ekonomisko un sabiedrības attīstību, kā arī uz vides ilgtspēju;

3.  pauž dziļas bažas, ka pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšana jaunattīstības valstīs notiek aizvien sarežģītākos un izsmalcinātākos veidos, kurus ir grūtāk apkarot, īstenojot to ar tiesību aktiem, nodokļiem, finansējuma ierobežojmiem, lielākām birokrātiskām, ziņošanas un banku pakalpojumu prasībām līdz pat kriminālatbildības noteikšanai PSO pārstāvjiem un viņu stigmatizācijai, neslavas celšanai, visu veidu administratīvajai iebiedēšanai, tiešsaistes apspiešanai, interneta piekļuves ierobežojumiem, cenzūrai, patvaļīgai aizturēšanai, ar dzimumu saistītai vardarbībai, spīdzināšanai un nogalināšanai, īpaši konfliktu vājinātās valstīs; uzstāj, ka nepieciešams cīnīties pret valstisko un nevalstisko taktiku marginalizēt kritisku viedokļu paudējus;

4.  pauž bažas par to, ka gadījumos, kad PSO var likumīgi saņemt ārvalstu finansējumu, tās var klasificēt kā “ārvalstu aģentus”, tādējādi stigmatizējot šīs organizācijas un ievērojami palielinot riskus, ar kuriem tās saskaras; prasa ES nostiprināt institucionālajai attīstībai un tiesiskumam paredzētos instrumentus un politikas nostādnes, lai tie ietvertu stingrus kritērijus par atbildīgumu un cīņu pret nesodāmību saistībā ar patvaļīgu apcietināšanu, policijas vardarbību, spīdzināšanu un citādi nežēlīgu izturēšanos pret cilvēktiesību aizstāvjiem, paturot prātā, ka sievietes un vīrieši to piedzīvo atšķirīgi;

5.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanās ir globāla parādība, kura nav saistīta tikai ar jaunattīstības valstīm, bet aizvien biežāk ir konstatējama arī senās demokrātijās un valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem, tostarp ES dalībvalstīs un dažās no ES tuvākajām sabiedrotajām; aicina ES un tās dalībvalstis rādīt piemēru un stingri ievērot pilsoniskās sabiedrības pamattiesības, kā arī novērst jebkādas negatīvas tendences šajā jomā;

6.  norāda, ka valstīm ir galvenā atbildība un pienākums aizsargāt visu cilvēku cilvēktiesības un pamatbrīvības un tām ir jānodrošina politiskā, juridiskā un administratīvā vide, kas ir labvēlīga brīvai un funkcionējošai pilsoniskajai sabiedrībai, kurā tiek nodrošināta brīva un droša darbība un piekļuve finansējumam, tostarp no ārvalstu avotiem;

7.  aicina ES atzīt, ka ir jāsniedz norādījumi saņēmējvalstu valdībām, politiskajām partijām, parlamentiem un administrācijām, kā izstrādāt stratēģijas tādas atbilstošas tiesiskās, administratīvās un politiskās vides izveidei, kurā PSO varētu efektīvi darboties;

8.  pauž dziļas bažas par aizvien biežākajiem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē; aicina ES un jo īpaši PV/AP pieņemt tādu politiku, kurā sistemātiski un nepārprotami tiktu nosodītas cilvēktiesību aizstāvju slepkavības un visi mēģinājumi pakļaut viņus jebkādai vardarbībai, vajāšanai, draudiem, iebiedēšanai, piespiedu pazušanai, apcietināšanai vai patvaļīgai arestēšanai, kā arī nosodīt tos, kas izdara vai pieļauj šādus noziegumus, un pastiprināt publisko diplomātiju, atklāti un skaidri paužot atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem; mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības arī turpmāk aktīvi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, proti, sistemātiski sekojot līdzi tiesu procesiem, apmeklējot apcietinātos aktīvistus un, ja vajadzīgs, izplatot paziņojumus par konkrētiem gadījumiem;

9.  uzskata, ka gadījumos, kad pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas tiek atņemtas strauji un dramatiski, dalībvalstīm būtu augstā līmenī publiski jāpauž atzinība skartajām cilvēktiesību jomā strādājošajām nevalstiskajām organizācijām / individuāliem cilvēktiesību aizstāvjiem par viņu darbu, piemēram, apmeklējot viņus oficiālu vizīšu laikā;

10.  mudina ES izstrādāt pamatnostādnes par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību; aicina ES pilnībā izmantot ES valstu stratēģijas cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ieviest uzraudzības instrumentus, lai efektīvi īstenotu ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, un nodrošināt, ka nepastāv aizsardzības nepilnības un ka par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem ir piemērotas sankcijas;

11.  atgādina, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma, veicinot domas, apziņas un reliģiskās pārliecības vai ticības brīvību, un atkārtoti pauž atbalstu ES pamatnostādņu īstenošanai attiecībā uz reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības sekmēšanu un aizsardzību;

12.  uzsver, ka ir svarīgi nostiprināt PSO attiecības ar iedzīvotājiem, lai pienācīgi pārstāvētu kopienas un vēlētājus, tostarp sievietes un sieviešu tiesību organizācijas un visas neaizsargātās iedzīvotāju grupas, un lai panāktu valsts efektivitāti un pārskatatbildīgumu, nodrošinot attīstību un visu cilvēktiesību ievērošanu;

13.  atzinīgi vērtē ES ilglaicīgās saistības un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai jaunattīstības valstīs un atkārto viennozīmīgo aicinājumu turpināt un palielināt ES atbalstu un finansējumu, lai radītu brīvu un labvēlīgu vidi pilsoniskajai sabiedrībai valsts un vietējā līmenī, tostarp izmantojot ikgadēju plānošanu; aicina ES dažādot un palielināt finansēšanas režīmus un mehānismus pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, ņemot vērā to īpatnības un nodrošinot, ka netiek ierobežota to darbības joma vai potenciālo sarunu partneru skaits;

14.  aicina ES nodrošināt, ka ES finansējums tiek izmantots gan ilgtermiņa atbalstam, gan ārkārtas pasākumiem, lai īpaši palīdzētu riskam pakļautajiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem;

15.  atgādina, ka pilsoniskā līdzdalība un pilsoniskās sabiedrības spēks būtu jāņem vērā kā demokrātijas rādītājs; iesaka visās parlamentārajās debatēs par demokrātiju iekļaut pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļus un iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus visu viņu skarošo tiesību aktu apspriešanā;

16.  aicina ES turpināt darbu pie pilsoniskās darbības iespēju lielākas autonomijas, ne tikai pievēršoties ES attīstības un cilvēktiesību politikas virzieniem, bet arī iekļaujot visus pārējos ES iekšējās un ārējās politikas virzienus, tostarp tieslietas, iekšlietas, tirdzniecības un drošības politikas virzienus, saskaņā ar principu par politikas saskaņotību attīstības jomā;

17.  brīdina ES un tās dalībvalstis par iecietīgas pieejas risku attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanu un citiem cilvēktiesību jautājumiem to valstu gadījumā, ar kurām ES sadarbojas jautājumos, kas saistīti ar migrāciju; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās un cilvēktiesību pārkāpumi var veicināt piespiedu migrāciju;

18.  uzsver, ka vēršanās pret pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanos pieprasa vienotu un konsekventu ES pieeju attiecībās ar trešām valstīm; aicina ES un dalībvalstis aktīvi vērsties pret pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās pamatcēloņiem, īpaši sekmējot pilsoniskās sabiedrības organizāciju brīvu un atbildīgu iesaistīšanos un dalību divpusējā un daudzpusējā sadarbībā kā politiskā, ekonomiskā un sociālā dialoga partnerei; šajā sakarībā aicina ES ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju dažādos izmērus, spējas un zināšanas;

19.  mudina ES kļūt par aktīvu atbalstītāju un sekmēt institucionālos mehānismus un vairāku ieinteresēto pušu iniciatīvas spēcīgākiem dialogiem, un attīstīt spēcīgākas un plašākas apvienības un partnerības starp jaunattīstības valstu valdībām, PSO, vietējām iestādēm un privāto sektoru, nodrošinot pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi; uzsver, ka ir svarīgi izveidot drošu telpu, lai rīkotu šādus dialogus;

20.  aicina ES uzraudzīt terorisma apkarošanas pasākumus un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un pārredzamības tiesību aktu aspektus, un veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie neparedz nelikumīgus ierobežojumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansēšanu un darbību; šajā kontekstā atkārtoti uzsver, ka ieteikumus, ko sniegusi Finanšu darbību darba grupa (FATF) nedrīkst interpretēt un piemērot tādā veidā, kas pārmērīgi ierobežotu pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas;

21.  atgādina, ka privātais sektors ir būtisks partneris IAM panākšanā, un tam ir liela nozīme, sekmējot pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas un labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām un arodbiedrībām un jo īpaši atkārtoti apstiprinot korporatīvās sociālās atbildības un pienācīgas rūpības pienākumus attiecībā uz piegādes ķēdēm, kā arī izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības;

22.  atgādina par privātā sektora pienākumu ievērot cilvēktiesības un stingrākos sociālos un vides standartus; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt aktīvi piedalīties ANO darbā, lai izveidotu starptautisku līgumu, kas nodrošina korporāciju atbildīgumu par iesaistīšanos cilvēktiesību pārkāpumos, un ieviešot cilvēktiesību riska novērtējumus attiecībā uz publisko iepirkumu un ieguldījumiem;

23.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstu noslēgtie tirdzniecības un investīciju nolīgumi nedrīkst ne tiešā, ne arī netiešā veidā likt šķēršļus cilvēktiesību ievērošanas un pilsoniskās sabiedrības telpas veicināšanai un aizsardzībai jaunattīstības valstīs; uzskata, ka saistošas cilvēktiesību klauzulas tirdzniecības nolīgumos ir ietekmīgs instruments pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju palielināšanai; aicina Komisiju stiprināt pilsoniskās sabiedrības dalībnieku nozīmi tirdzniecības nolīguma iestādēs, tostarp vietējo konsultantu grupās un EPN padomdevēja komitejās;

24.  aicina Komisiju izstrādāt uzraudzības sistēmu ES ārējās finansēšanas instrumentiem, īpašu uzsvaru liekot uz cilvēktiesībām;

25.  aicina Komisiju un EĀDD saistībā ar ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un EIDHR vidusposma novērtējumu noteikt paraugpraksi un izstrādāt skaidrus kritērijus un rādītājus attiecībā uz iespēju mazināšanos, lai izmērītu reālu progresu;

26.  aicina ES pārstāvjus daudzpusējos forumos efektīvāk aizstāvēt tāda starptautiskā tiesiskā regulējuma stiprināšanu, kas veido pamatu demokrātijai un cilvēktiesībām, cita starpā sadarbojoties ar daudzpusējām organizācijām, piemēram, ANO, tostarp ANO īpašajām procedūrām un ANO Cilvēktiesību padomes vispārējā regulārā pārskata (UPR) mehānismu, un reģionālām organizācijām, piemēram, Amerikas valstu organizāciju (OAS), Āfrikas Savienību (ĀS), Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), Arābu līgu un Demokrātiju kopienas darba grupu pilsoniskās sabiedrības iespēju veicināšanai un aizsardzībai; atgādina, ka Savienībai ir svarīgi izveidot iekļaujošu dialogu par cilvēktiesībām ar visām partnervalstīm, iesaistot tajā PSO; aicina gan Savienību, gan dalībvalstis pastiprināt labas pārvaldības programmas ar trešām valstīm un veicināt labas prakses apmaiņu nolūkā panākt PSO iesaistīšanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos; uzskata, ka ir jāveicina trīspusēji dialogi starp valdībām, ES un PSO, tostarp arī par tādiem sarežģītiem jautājumiem kā drošība un migrācija;

27.  prasa, iesaistot attiecīgās ES iestādes, izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanos, kas spētu uzraudzīt pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju un cilvēktiesību aizstāvju apdraudējumus un nākt klajā ar brīdinājumu visos gadījumos, kad pierādījumi liecinātu, ka kāda jaunattīstības valsts gatavo nopietnus jaunus pret pilsonisko sabiedrību vērstus ierobežojumus, vai gadījumos, kad valdība izmantotu valdības izveidotas nevalstiskās organizācijas ar mērķi simulēt neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanu, lai ES spētu reaģēt laicīgāk, saskaņotāk un jūtamāk;

28.  aicina ES stiprināt atbalstu minoritāšu un citu neaizsargātu grupu, piemēram, invalīdu, pamatiedzīvotāju un izolētu iedzīvotāju, pilnīgai dalībai un lielākām darbības iespējām kultūras, sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos; aicina dalībvalstis šajā sakarā nodrošināt, lai to tiesību akti un politikas nostādnes nekaitē pilsoniskās sabiedrības pārstāvju cilvēktiesību izmantošanai vai darbībai, aizstāvot savas tiesības;

29.  pauž nožēlu, ka trūkst organizāciju, kuras palīdzētu terorisma upuriem trešās valstīs laikā, kad pieaug globālais terorisms; tādēļ uzsver, ka ir steidzami nepieciešams izveidot drošu vidi šādām organizācijām, lai aizsargātu terorisma upurus;

30.  uzsver sieviešu un sieviešu tiesību organizāciju, tostarp jauniešu kustību, izšķirošo lomu sociālajā progresā; aicina ES uzstāt, ka nepieciešams atbalstīt iespēju palielināšanu sievietēm un drošas un labvēlīgas vides izveidi sieviešu PSO un sieviešu tiesību aizstāvjiem, un novērst konkrētus uz dzimumu balstītus apspiešanas veidus, īpaši konfliktu skartajos reģionos;

31.  uzsver, cik svarīgi ir aktīvi veicināt atbalstu ar sieviešu tiesībām saistītajām politikas jomām un darbībām, tostarp seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām;

32.  uzsver, ka ES attīstības politikā ir svarīgi iekļaut tiesībās balstītu pieeju, lai integrētu cilvēktiesību un tiesiskuma principus ES attīstības politikas darbībās un sinhronizētu cilvēktiesību un attīstības sadarbības pasākumus;

33.  atgādina, cik svarīga ir reģionālā sadarbība, lai stiprinātu vidi, kas labvēlīga pilsoniskās sabiedrības darbībai; mudina jaunattīstības valstis veicināt dialogu un paraugpraksi attiecībā uz aizsardzību un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību;

34.  atzinīgi vērtē ES valstu ceļvežus attiecību veidošanai ar pilsonisko sabiedrību kā efektīvu instrumentu un kā iespējamu jaunu ES sistēmu, lai iesaistītos ar pilsonisko sabiedrību; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai PSO būtu iesaistītas ne tika apspriežu procesā, kura rezultātā tiek izstrādāti ceļveži, bet arī to īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā;

35.  apņemas katru gadu, padziļināti apspriežoties ar attiecīgajiem institucionālajiem dalībniekiem un NVO, veidot to valstu sarakstu, kurās pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas ir visvairāk apdraudētas;

36.  aicina PV/AP regulāri iekļaut Ārlietu padomes darba kārtībā diskusijas un kontroles pasākumus par ES centieniem, lai panāktu, ka tiek atbrīvoti cilvēktiesību aizstāvji, palīdzības darbinieki, žurnālisti, politiskie aktīvisti, reliģiskās vai morālās pārliecības dēļ apcietinātie un citas personas, kuras ieslodzītas pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās rezultātā;

37.  atzinīgi vērtē ES delegācijās izveidotos cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības kontaktpunktus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību ar vietējo pilsonisko sabiedrību, īpaši sniegt palīdzību neaizsargātām un marginalizētām grupām un personām; aicina ES delegācijas regulāri palielināt valsts parlamenta deputātu, valdības un pašvaldību amatpersonu informētību par pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanos un aktīvistu aizsardzību un turpināt sadarboties ar PSO ES līdzekļu plānošanas ciklā un tā uzraudzībā, pat ja divpusējā sadarbība tiek pārtraukta; turklāt aicina ES delegācijas regulāri un pārredzami informēt pilsonisko sabiedrību par fondiem un finansēšanas iespējām;

38.  aicina ES un tās dalībvalstis sistemātiski iekļaut pilsonisko darbības iespēju samazināšanos divpusējās attiecībās un izmantot visus pieejamos instrumentus un rīkus, tostarp attīstību un tirdzniecību, lai nodrošinātu, ka partnervalstis ievēro savu apņemšanos aizsargāt un garantēt cilvēktiesību ievērošanu; aicina ES cieši uzraudzīt pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaistīšanos partnervalstīs un mudināt valdību atcelt visus likumus, ar kuriem tiek pārkāptas tiesības uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību; šajā sakarībā uzskata, ka ES vajadzētu ieviest pozitīvu nosacījumu budžeta atbalstam attiecībā uz jebkādiem pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju ierobežojumiem;

39.  uzsver, ka rietumvalstu pilsoniskajai sabiedrībai būtu jāatbalsta nevalstisko organizāciju izveide un stiprināšana, nododot zinātību, lai palīdzētu viņiem palīdzēt attīstīt viņu pašu valstis;

40.  stingri iesaka panākt sinerģijas starp ES ārējiem finansēšanas instrumentiem, kas sniedz atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, un aicina valstu līmenī veikt ES pilsonisko sabiedrību finansēšanas visaptverošu kartēšanu, lai izvairītos no dubultošanās un pārklāšanās un lai palīdzētu noteikt iespējamu finansējuma nepietiekamību un nepieciešamību;

41.  mudina ES pieņemt pamatnostādnes par partnerību ar baznīcām un reliģiskajām organizācijām un reliģiskajiem līderiem sadarbībā attīstības jomā, balstoties uz pieredzi, kas gūta no starptautiskām organizācijām un programmām (piemēram, UNICEF, Pasaules Banka, PVO vai ANO Attīstības programma (UNDP)), un paraugprakses ES dalībvalstīs un ārvalstīs;

42.  stingri iesaka labāk aizsargāt pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus trešās valstīs, lai novērstu jebkādu iespējamu naidīgumu, kas vērsti pret tiem;

43.  atzinīgi vērtē lielāku elastīgumu, ko nodrošina vairāki ES finansēšanas instrumenti, kas attiecas uz attīstības sadarbību, cita starpā ļaujot vieglāk reģistrēt pieteikuma iesniedzējus dotācijām un vajadzības gadījumā nodrošināt saņēmēju konfidencialitāti; tomēr uzskata, ka iespējams darīt vairāk, lai nodrošinātu piemērotāko un individuāli pielāgotu atbildi konkrētām valstu situācijām, tostarp vairāk iepriekšējas informācijas par gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, lielākas finansēšanas iespējas, regulārākus ceļvežu atjauninājumus, ceļvežu publisku pieejamību, finansējuma veidu saskaņošanu un vienkāršošanu un atbalstu PSO un to administratīvajām procedūrām;

44.  aicina Komisiju iekļaut Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) daudzgadu indikatīvajā programmā 2018.–2020. gadam tematisku globālu aicinājumu iesniegt priekšlikumus, īpaši vēršoties pret pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanos;

45.  aicina Komisiju palielināt EIDHR finansējumu, lai risinātu ar minēto iespēju samazināšanos un cilvēktiesību aizstāvju stāvokli saistītos jautājumus; pauž nožēlu par to, ka ikgadējās summas dažās valstīs ir ārkārtīgi mazas; aicina Komisiju noteikt jaunas aktīvisma formas, ko finansēt no EIDHR, īstenojot visaptverošu pieeju PSO, un turpināt centienus ieviest elastīgāku un vienkāršāku procedūru attiecībā uz piekļuvi EIDHR finansējumam, īpaši saistībā ar jaunatni, tostarp vērā ņemamākus izņēmumus īpaši apdraudētām PSO un atbalstu nereģistrētām grupām, kuras iestādēm galu galā būtu jāatzīst; uzskata, ka vairāk būtu jākoncentrējas uz vietējām grupām un dalībniekiem sniegtu atbalstu, jo cilvēktiesību jautājumi vietējā līmenī bieži tiek izjusti skaudrāk un akūtāk; atkārtoti norāda uz EIDHR nozīmību steidzama tieša finansiāla un materiāla atbalsta sniegšanā apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem un uz tā ārkārtas fonda nozīmību, kurš ļauj ES delegācijām piešķirt tiešas ad hoc dotācijas šiem aizstāvjiem; atzīst starptautisko un valsts pilsoniskās sabiedrības dalībnieku koalīciju vai konsorciju nozīmību saistībā ar vietējo NVO darbības atvieglošanu un aizsardzību pret represīviem pasākumiem; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis veicināt ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem efektīvu kopīgu īstenošanu visās trešās valstīs, kurās pilsoniskā sabiedrība ir apdraudēta, pieņemot vietējas stratēģijas šo pamatnostādņu pilnvērtīgai īstenošanai;

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E
(2) Padomes dokuments 10715/16.
(3) Padomes dokuments 10897/15.
(4) OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.
(5) OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.
(6) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(7) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(8) C(2014)4865 final.
(9) A/HRC/32/L.29.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0371.
(12) http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201203/20120329ATT42170/20120329ATT42170EN.pdf
(13)A/HRC/32/20.
(14) http://www3.weforum.org/docs/GRR17_Report_web.pdf
(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0026.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0437.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0246.
(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0224.
(19) OV C 208, 10.6.2016., 25. lpp.

Juridisks paziņojums