Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2663(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0535/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0535/2017

Debates :

PV 03/10/2017 - 10
CRE 03/10/2017 - 10

Balsojumi :

PV 04/10/2017 - 9.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0379

Pieņemtie teksti
PDF 335kWORD 53k
Trešdiena, 2017. gada 4. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Bērnu laulību izbeigšana
P8_TA(2017)0379B8-0535/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par bērnu laulību izbeigšanu (2017/2663(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 16. pantu, un visus citus Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1989. gada 20. novembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(1),

–  ņemot vērā Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10.1. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 9. pantu,

–  ņemot vērā dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā".

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (2016–2020),

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību (2017) — “Neatstāt novārtā nevienu bērnu”,

–  ņemot vērā Eiropas Konsensu attīstības jomā, kurā uzsvērta ES apņemšanās integrēt cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) 32. un 37. pantu un 59. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) 2012. gada ziņojumu „Pārāk agras laulības — bērnu laulību izbeigšana”,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir apņēmusies veicināt bērna tiesības un tā kā bērnu, agrīnas un piespiedu laulības (CEFM) ir šo tiesību pārkāpums; tā kā ES ir apņēmusies visaptveroši aizsargāt un veicināt bērna tiesības savā ārējā politikā saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvajiem protokoliem un citiem attiecīgiem starptautiskiem standartiem un līgumiem;

B.  tā kā CEFM saskaņā ar starptautiskām cilvēktiesību normām ir atzītas par kaitīgu praksi un bieži ir saistītas ar nopietnu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību starp intīmu attiecību partneriem;

C.  tā kā bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām ir postoša ietekme uz meiteņu un sieviešu tiesību vispārējo īstenošanu un baudīšanu un meiteņu veselību, tostarp tās rada nopietnu sarežģījumu risku saistībā ar grūtniecību un HIV infekciju; tā kā šī parādība pakļauj meitenes seksuālai vardarbībai, vardarbībai ģimenē un pat goda aizstāvības slepkavībām;

D.  tā kā nopietnas bažas rada vispārējās finansējuma bloķēšanas politikas abortus atbalstošām organizācijām atjaunošana un paplašināšana, līdzekļu samazināšana tādām organizācijām kā, piemēram, ANO Iedzīvotāju fonds (UNFPA), kas nodrošina cietušajām meitenēm ģimenes plānošanas un seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, lai palīdzētu samazināt risku inficēties ar HIV un novērstu agrīnas grūtniecības komplikācijas;

E.  tā kā CEFM ir tiesību lemt par savu ķermeni un tā integritāti un autonomijas pār to uzskatāma liegšana;

F.  tā kā bērnu laulības ir piespiedu laulības, jo bērni sava vecuma dēļ nespēj sniegt pilnīgu, brīvu un apzinātu piekrišanu savai laulībai vai brīdim, kad tā notiek;

G.  tā kā jaunattīstības valstīs katra trešā meitene tiek izprecināta līdz 18 gadu vecumam, bet katra piektā — līdz 15 gadu vecumam; tā kā vislielākajam riskam ir pakļautas meitenes, viņām esot 82 % šīs parādības skartajiem bērnu vidū;

H.  tā kā uz meitenēm līgavām tiek izdarīts sociālais spiediens, lai pārbaudītu viņu auglību, kas viņas vairāk pakļauj agrīnas un biežas grūtniecības riskam; tā kā grūtniecības un dzemdību komplikācijas ir galvenais nāves cēlonis meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem;

I.  tā kā CEFM ir saistītas ar augstu māšu mirstības, nepietiekamas ģimenes plānošanas izmantošanas un nevēlamas grūtniecības līmeni un parasti liecina par meiteņu izglītības pārtraukšanu; tā kā CEFM izbeigšana ir stingri balstīta uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam saskaņā ar 5. un 5.3. ilgtspējīgas attīstības mērķi un tā kā šādas laulības ir pasludinātas par nepārprotamiem šķēršļiem ceļā uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

J.  tā kā CEFM izbeigšana ir iekļauta kā viena no ES ārējo darbību prioritātēm, lai veicinātu sieviešu tiesības un cilvēktiesības;

K.  tā kā vairāk nekā 60 % no mazgadīgām līgavām jaunattīstības valstīs nav ieguvušas formālu izglītību, kas ir viens no dzimumu diskriminācijas veidiem, un tā kā bērnu laulības liedz skolas vecuma bērniem tiesības uz izglītību, kas ir nepieciešama viņu individuālajai attīstībai, gatavošanās procesam pieaugušo dzīvei un spējai sniegt ieguldījumu savās kopienās;

L.  tā kā šī problēma ir sastopama ne tikai trešās valstīs, bet arī ES dalībvalstīs;

M.  tā kā ES nesen nolēma parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija);

N.  tā kā Stambulas konvencija klasificē piespiedu laulību kā vardarbības pret sievietēm veidu un prasa noteikt kriminālatbildību par bērnu piespiešanu stāties laulībā un bērnu pievilināšanu no ārvalstīm, lai viņus piespiestu stāties laulībā;

O.  tā kā ir pieejams ļoti maz statistikas datu valstu, ES un starptautiskā līmenī, kuri apliecinātu CEFM problēmas apmēru ES dalībvalstīs(2);

P.  tā kā nesenā migrācijas krīze ir atklājusi jaunus bērnu, tostarp par 14 gadiem jaunāku bērnu, piespiedu laulības gadījumus ārvalstīs;

Q.  tā kā bērni, kas stājas laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, biežāk pamet skolu vai dzīvo nabadzībā;

R.  tā kā bruņotu konfliktu un nestabilas situācijas ievērojami palielina CEFM gadījumu skaitu,

1.  atgādina, ka pastāv saikne starp tiesībās balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības, un dzimumu līdztiesību, un ka ES ir apņēmusies turpināt veicināt, aizsargāt un īstenot visas cilvēktiesības un pilnībā un efektīvi īstenot Pekinas rīcības platformu, Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), Stambulas konvenciju un ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

2.  uzsver, ka bērnu laulības ir bērna tiesību pārkāpums un pret sievietēm un meitenēm īstenotas vardarbības veids; uzsver, ka līdz ar to šī parādība būtu jānosoda;

3.  prasa ES un dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai efektīvāk apkarotu kaitīgu praksi un sauktu vainīgos pie atbildības; aicina ES un dalībvalstis strādāt kopā ar ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādi (UN Women), Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu, ANO Iedzīvotāju fondu (UNFPA) un citiem partneriem, lai pievērstu uzmanību CEFM, koncentrējoties uz iespēju nodrošināšanu sievietēm, tostarp ar izglītību, ekonomisko iespēju palielināšanu un lielāku līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kā arī pievērstu uzmanību visu sieviešu un meiteņu cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

4.  prasa ES un dalībvalstīm uzlabot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pakalpojumiem, sievietēm un mazgadīgām līgavām;

5.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izmantot visus pieejamos instrumentus, izstrādājot politikas virzienus, programmas un tiesību aktus, tostarp politiskos dialogus, cilvēktiesību dialogus, divpusēju un daudzpusēju sadarbību, stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, VPS+ un citus instrumentus, lai novērstu un ierobežotu CEFM praksi;

6.  aicina ES un dalībvalstis piemērot vienotus juridiskos standartus attiecībā uz procedūru, lai risinātu bērnu laulību problēmu, ņemot vērā arī Stambulas konvencijas ratificēšanu;

7.  aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmām trešās valstīs un nodrošināt mācības un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu pieņemt un īstenot tiesību aktus, ar kuriem aizliedz agrīnas un piespiedu laulības, tostarp nosaka minimālo laulību vecumu;

8.  uzsver nepieciešamību nodrošināt īpašus rehabilitācijas un palīdzības pasākumus, kas paredzēti mazgadīgām līgavām, lai viņas varētu turpināt izglītību vai mācības un izvairīties no ģimenes un sabiedrības spiediena saistībā ar agrīnām laulībām;

9.  uzsver nepieciešamību piešķirt budžeta līdzekļus bērnu laulību novēršanas programmām, kuru mērķis ir radīt tādu vidi, kurā meitenes var pilnībā īstenot savu potenciālu, tostarp ar izglītības, sociālo un ekonomisko programmu skolu neapmeklējošām meitenēm, bērnu aizsardzības sistēmu, meiteņu un sieviešu patversmju, juridisku konsultāciju un psiholoģiskā atbalsta starpniecību;

10.  atzinīgi vērtē projektus, kas izstrādāti saskaņā ar programmu „Daphne”, koncentrējoties uz palīdzību cietušajiem un novēršot bērnu, agrīnas un piespiedu laulības; uzskata, ka šādi projekti būtu jāstiprina un ka tiem būtu jāsaņem atbilstīgs papildu finansējums;

11.  prasa pievērst īpašu uzmanību bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām kopienām un uzsver nepieciešamību koncentrēties uz izpratnes veidošanu, izglītību un ekonomisko iespēju nodrošināšanu kā šīs problēmas risināšanas līdzekli;

12.  uzsver, ka ir jāizstrādā un jāievieš īpašas procedūras, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību bēgļu un patvēruma meklētāju vidū saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām; aicina uzņēmējvalstis nodrošināt bērniem bēgļiem pilnīgu piekļuvi izglītībai un pēc iespējas veicināt viņu integrāciju un iekļaušanu valsts izglītības sistēmās;

13.  prasa izveidot īpašas procedūras, kas jāievieš bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centros, lai atklātu CEFM gadījumus un palīdzētu cietušajiem;

14.  uzsver, ka ir nepieciešama pienācīga un saskaņota bērnu laulību gadījumu uzraudzība ES dalībvalstīs un ka ir jāvāc pa dzimumiem sadalīti dati, lai varētu labāk novērtēt problēmas mērogu;

15.  uzsver lielo atšķirību starp oficiāli reģistrētu lietu un gadījumu, kad potenciālie upuri lūdz palīdzību, skaitu, norādot, ka bieži vien bērnu laulības var palikt neievērotas no iestāžu puses; prasa nodrošināt sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem un citam personālam, kas ir kontaktā ar potenciālajiem upuriem, īpašu apmācību un rokasgrāmatas par to, kā atklāt upurus un kā uzsākt procedūras, lai viņiem palīdzētu;

16.  prasa stiprināt īpašus projektus un kampaņas, kas ir daļa no ES ārējās darbības, kura vērsta uz CEFM; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš izpratnes veidošanas kampaņām un kampaņām, kas jo īpaši vērstas uz sieviešu un meiteņu izglītošanu un iespēju veicināšanu paplašināšanās procesā un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs;

17.  uzsver, ka ES būtu jāatbalsta un jāiedrošina trešās valstis, lai garantētu, ka pilsoniskā sabiedrība var uzņemties savu lomu un nodrošināt CEFM cietušajiem bērniem un viņu pārstāvjiem neatkarīgu piekļuvi tiesu iestādēm bērniem draudzīgā veidā;

18.  uzsver nepieciešamību humānās palīdzības ietvaros finansēt projektus, kuru uzmanības centrā ir ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana un izglītība par rīcību ārkārtas situācijās, lai mazinātu spiedienu uz CEFM cietušajiem;

19.  uzsver, ka ir jānosaka bērnu laulības riska faktori humanitāro krīžu apstākļos, tajā iesaistot pusaudzes, un jāietver atbalsts precētām meitenēm humānās palīdzības sniegšanā jau krīzes agrīnā posmā;

20.  stingri nosoda tā sauktās vispārējās finansējuma bloķēšanas politikas abortus atbalstošām organizācijām atjaunošanu un paplašināšanu un tās ietekmi uz sieviešu un meiteņu vispārējo veselības aprūpi un tiesībām; atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm aizpildīt ASV radīto finansējuma trūkumu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā, izmantojot gan valstu, gan ES sniegto attīstības finansējumu;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 289, 9.8.2016., 57. lpp.
(2) http://fileserver.wave-network.org/home/ForceEarlyMarriageRoadmap.pdf

Juridisks paziņojums