Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2017. gada 4. aprīlis - StrasbūraGalīgā redakcija
Zvejas kuģu īpašības ***I
 Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšana un tirgus uzraudzība ***I
 Palmu eļļa un lietusmežu izciršana
 Sievietes un viņu loma lauku apvidos
 Izmeklēšana saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē

Zvejas kuģu īpašības ***I
PDF 390kWORD 42k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0273 – C8-0187/2016 – 2016/0145(COD))
P8_TA(2017)0096A8-0376/2016

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0273),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0187/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2016. gada 17. oktobra vēstuli Zivsaimniecības komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu(3),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2017. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0376/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., kas nosaka zvejas kuģu īpašības (Pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1130.)

(1) OV C 34, 2.2.2017., 140. lpp.
(2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.
(3) OV C 419, 16.12.2015., 167. lpp.


Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšana un tirgus uzraudzība ***I
PDF 1290kWORD 151k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (COM(2016)0031 – C8-0015/2016 – 2016/0014(COD))(1)
P8_TA(2017)0097A8-0048/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Iekšējā tirgus noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, vienkāršiem un saskaņotiem, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un skaidrību, no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.
(1)  Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Iekšējā tirgus noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, vienkāršiem, saskaņotiem un efektīviem un tādējādi jānodrošina juridiskā noteiktība un skaidrība, no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Taču minētajā novērtējumā arī tika secināts, ka papildus tipa apstiprināšanas prasībām ir jāievieš tirgus uzraudzības noteikumi, jāprecizē atsaukšanas un aizsardzības procedūras, kā arī nosacījumi, kas jāievēro, lai piešķirtu paplašinājumu apstiprinājumiem, kas izsniegti esošiem transportlīdzekļu tipiem, jāuzlabo tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošana, šādā nolūkā saskaņojot un uzlabojot tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras, ko izmanto dalībvalstu iestādes un tehniskie dienesti, jāprecizē piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku uzdevumi un pienākumi, kā arī sistēmas īstenošanā iesaistīto iestāžu un pušu uzdevumi un pienākumi, un jāuzlabo alternatīvu tipa apstiprināšanas shēmu (valsts mazo sēriju apstiprinājumi un transportlīdzekļu individuāli apstiprinājumi) piemērotība un vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa piemērotība, lai nodrošinātu atbilstošu elastību nišas tirgiem un MVU, tomēr nekropļojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
(4)  Taču minētajā novērtējumā arī tika secināts, ka papildus tipa apstiprināšanas prasībām ir jāievieš tirgus uzraudzības noteikumi, jāprecizē atsaukšanas un aizsardzības procedūras, kā arī nosacījumi, kas jāievēro, lai piešķirtu paplašinājumu apstiprinājumiem, kuri izsniegti esošiem transportlīdzekļu tipiem, jāuzlabo tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošana, šādā nolūkā saskaņojot un uzlabojot tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras, ko izmanto dalībvalstu iestādes un tehniskie dienesti, skaidri jānošķir piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku uzdevumi un pienākumi, kā arī sistēmas īstenošanā iesaistīto iestāžu un pušu uzdevumi un pienākumi, tā nepieļaujot šo uzdevumu un pienākumu pārklāšanos, garantējot iepriekšminēto dalībnieku, iestāžu un pušu neatkarību un nepieļaujot interešu konfliktus, un jāuzlabo alternatīvu tipa apstiprināšanas shēmu (valsts mazo sēriju apstiprinājumi un transportlīdzekļu individuāli apstiprinājumi) piemērotība un vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa piemērotība, lai nodrošinātu atbilstošu elastību nišas tirgiem un MVU, tomēr nekropļojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Turklāt nesen konstatētās problēmas saistībā ar tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošanu ir atklājušas konkrētas nepilnības un apliecinājušas nepieciešamību būtiski pārskatīt sistēmu, lai nodrošinātu spēcīgu, pārredzamu, paredzamu un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kura izpilde garantē augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.
(5)  Turklāt nesen konstatētās problēmas saistībā ar tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošanu ir atklājušas konkrētas nepilnības un apliecinājušas nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt minēto tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka tas ir spēcīgs, pārredzams, paredzams un ilgtspējīgs un garantē augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Patērētāju aizsardzība ir viena no Savienības prioritātēm, tāpēc būtu jāprasa, lai transportlīdzekļus, kas ir apritē Savienībā, ražotāji testētu gan pirms laišanas tirgū, gan visā attiecīgo transportlīdzekļu darbmūža laikā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāgarantē šāda dubulta uzraudzība, proti, dalībvalstis rīkojas tad, kad to nevar darīt Komisija, un otrādi.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai nepieļautu, ka ražotāji krāpjas, cenšoties ietekmēt piesārņojuma emisiju un degvielas patēriņa testu rezultātus, jo vēlas tos viltot vai izvairīties no citu noteikumu ievērošanas. Šādas manipulācijas būtu pilnībā jāizbeidz.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
(5c)   Ar šo regulu ir iecerēts risināt jautājumu, kas attiecas uz transportlīdzekļu lēno atsaukšanas procesu Savienībā. Atšķirībā no ASV, kur pieņemtā procedūra ļauj strauji rīkoties, pašreizējā procedūra negarantē Eiropas iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību. Ņemot to vērā, ir būtiski svarīgi ļaut Komisijai pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki veiktu jebkādus ierobežojošus pasākumus, tostarp atsauktu transportlīdzekļus, ja tas ir nepieciešams, lai panāktu neatbilstošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šīs regulas noteikumiem.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.d apsvērums (jauns)
(5d)   Ja attiecībā uz transportlīdzekli, kurš ir apritē, konstatē neatbilstību noteikumiem, ar kādiem sākotnēji ir piešķirts apstiprinājums, un/vai ja tādēļ ir apdraudēta patērētāju drošība vai pārsniegti piesārņojuma ierobežojumi, Eiropas patērētājiem ir svarīgi, lai viņi varētu paļauties uz atbilstošu un saskaņotu korektīvo pasākumu strauju īstenošanu, kas vajadzības gadījumā cita starpā nozīmē attiecīgā transportlīdzekļa atsaukšanu visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai visa tām pieejamā informācija, kas ļauj Komisijai pienācīgi un strauji rīkoties, lai aizsargātu vienotā tirgus integritāti.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Šajā regulā izklāstīti saskaņoti noteikumi un principi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu apstiprināšanu, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību uzņēmumu un patērētāju labā, kā arī lai panāktu augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.
(6)  Šajā regulā izklāstīti saskaņoti noteikumi un principi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu apstiprināšanu, lai nodrošinātu, ka konsekventi tiek piemēroti augstas kvalitātes standarti ražošanas atbilstības pārbaudei, ka iekšējais tirgus var pienācīgi darboties uzņēmumu labā un ka pilnībā un pienācīgi ir ievērotas patērētāju tiesības, tomēr piedāvājot arī augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Šajā regulā noteiktas būtiskas tehniskas un administratīvas tipa apstiprināšanas prasības M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija), kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, lai tādējādi garantētu pietiekamu drošības līmeni un ekoloģiskos raksturlielumus. Šīs kategorijas attiecīgi aptver mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, un mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, kā arī to piekabes.
(7)  Šajā regulā noteiktas būtiskas tehniskas un administratīvas tipa apstiprināšanas prasības M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija), kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, lai tādējādi garantētu augstu drošības līmeni un ekoloģiskos raksturlielumus. Šīs kategorijas attiecīgi aptver mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, un mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, kā arī to piekabes.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka dalībvalstīs ir ieviestas uzticamas, saskaņotas un pārredzamas tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības procedūras.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)   Ar šo regulu būtu jāpanāk, lai dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes saprastu un piemērotu regulas prasības un nodrošinātu to izpildi visā Savienības teritorijā. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pārraudzīt dalībvalstu iestāžu darbu un šajā nolūkā regulāri veikt revīzijas, izsniegto tipa apstiprinājumu izlases atkārtotas pārbaudes un vispārēju uzraudzību pār šīs regulas saskaņotu piemērošanu.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Lai izpildītu šīs regulas prasības, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/45/ES1a noteikumi.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Tipa apstiprināšanas prasību efektīva īstenošana būtu jānodrošina, pilnveidojot noteikumus, kas reglamentē ražošanas atbilstību, tostarp nosakot, ka periodiski ir obligāti jāveic atbilstības kontroles metožu un attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības revīzijas, un pastiprinot prasības attiecībā uz to tehnisko dienestu kompetenci, pienākumiem un sniegumu, kuri veic gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas testus, par kuriem atbildību uzņemas tipa apstiprinātājas iestādes. Tehnisko dienestu pienācīga darbība ir izšķirošs aspekts, lai nodrošinātu augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, kā arī sabiedrības uzticību sistēmai. Direktīvā 2007/46/EK norādītie tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriji būtu jānosaka sīkāk, lai tādējādi nodrošinātu to konsekventu piemērošanu. Pastāv tendence, ka tehnisko dienestu novērtēšanas metodes dalībvalstīs pakāpeniski kļūst arvien atšķirīgākas, jo pieaug minēto dienestu darba sarežģītība. Tāpēc ir nepieciešams, lai tiktu noteikti procedūras pienākumi, kas nodrošina informācijas apmaiņu un dalībvalstu prakses uzraudzību attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību. Minēto procedūras pienākumu pildīšana izskaustu visas pašreizējās pretrunas attiecībā uz izmantotajām metodēm un tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriju interpretēšanu.
(9)  Tipa apstiprināšanas prasību efektīva īstenošana būtu jānodrošina, pilnveidojot noteikumus, kas reglamentē ražošanas atbilstību, šajā nolūkā nodrošinot arī pieejamāku informāciju, nosakot stingrus optimizācijas paņēmienus testēšanai laboratorijās, pievēršot īpašu uzmanību riskam, kas saistīts ar nelikumīgām pārveidošanas ierīcēm, kuras ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/20071a izmantot ir aizliegts, nosakot, ka periodiski ir obligāti jāveic atbilstības kontroles metožu un attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības revīzijas, kā arī pastiprinot un saskaņojot prasības attiecībā uz to tehnisko dienestu kompetenci, pienākumiem un sniegumu, kuri veic gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas testus, par kuriem atbildību uzņemas tipa apstiprinātājas iestādes. Tehnisko dienestu pienācīga darbība ir izšķirošs aspekts, lai nodrošinātu augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, kā arī sabiedrības uzticēšanos sistēmai. Direktīvā 2007/46/EK norādītie tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriji būtu jānosaka sīkāk, lai tādējādi panāktu to konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Pastāv tendence, ka tehnisko dienestu vērtēšanas metodes dalībvalstīs pakāpeniski kļūst arvien atšķirīgākas, jo pieaug minēto dienestu darba sarežģītība. Tāpēc ir nepieciešams, lai tiktu noteikti procedūras pienākumi, kas nodrošina informācijas apmaiņu un dalībvalstu prakses uzraudzību attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību. Minēto procedūras pienākumu pildīšana izskaustu visas pašreizējās pretrunas attiecībā uz izmantotajām metodēm un tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriju interpretēšanu. Lai nodrošinātu pienācīgu pārraudzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienības teritorijā, tehniskais dienests, kas iesniedzis pieteikumu, būtu jāvērtē, cita starpā veicot arī vērtēšanu un apsekošanu uz vietas tieši tad, kad tiek veikti attiecīgie tipa apstiprināšanas testi.
___________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem („Euro 5” un „Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Līdz ar tehnikas attīstību ir palielinājies risks, ka tehnisko dienestu rīcībā nav nepieciešamo kompetenču to jauno tehnoloģiju vai ierīču testēšanai, kas rodas minēto dienestu pilnvarojuma darbības jomā, tāpēc ir palielinājusies arī nepieciešamība, lai pilnvarojošās iestādes tehniskos dienestus vairāk kontrolētu un uzraudzītu. Tā kā tehnikas attīstības dēļ ražojuma cikli saīsinās un tā kā pilnvarojošās iestādes ievēro atšķirīgus intervālus, kad būtu jāveic tehnisko dienestu izvērtēšana uz vietas un uzraudzība, būtu jānosaka obligātas prasības attiecībā uz intervāliem, kad veicama tehnisko dienestu izvērtēšana un uzraudzība.
(10)  Līdz ar tehnikas attīstību ir palielinājies risks, ka tehniskajiem dienestiem nav nepieciešamās kompetences, lai testētu jaunas tehnoloģijas vai ierīces, kas rodas minēto dienestu pilnvarojuma darbības jomā, tāpēc lielāka ir arī vajadzība tehniskos dienestus sertificēt, kontrolēt un uzraudzīt. Ņemot vērā, cik ļoti dažādi tipa apstiprināšanas procedūrā pašlaik tiek interpretēta Direktīvas 2007/46/EK īstenošana un piemēroti tās noteikumi, atšķirības starp tehniskajiem dienestiem ir būtiskas. Tāpēc sertifikācija, kontrole un uzraudzība būtu jāsaskaņo un jāpalielina, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas vienotajā tirgū. Tā kā tehnikas attīstības dēļ ražojuma cikli saīsinās un tā kā pilnvarojošās iestādes ievēro atšķirīgus intervālus, kad būtu jāveic tehnisko dienestu izvērtēšana uz vietas un uzraudzība, būtu jānosaka obligātas prasības attiecībā uz intervāliem, kad veicama tehnisko dienestu izvērtēšana un uzraudzība.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai uzlabotu pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī vēl vairāk izlīdzinātu un pilnveidotu kritērijus tehnisko dienestu novērtēšanai, pilnvarošanai un paziņošanai, kā arī pilnvarojuma termiņa pagarināšanas un atjaunošanas procedūras, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Tām būtu jāapspriežas savstarpēji un ar Komisiju par jautājumiem, kas ir vispārēji būtiski saistībā ar šīs regulas īstenošanu, un jāinformē citai cita un Komisija par kontrollapu, kuru tās izmanto savā modeļu novērtēšanas procesā.
(12)  Lai uzlabotu pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī vēl vairāk izlīdzinātu un pilnveidotu kritērijus tehnisko dienestu novērtēšanai, pilnvarošanai un paziņošanai, kā arī pilnvarojuma termiņa pagarināšanas un atjaunošanas procedūras, dalībvalstīm būtu jāizveido sadarbības mehānismi gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Tām būtu jāapspriežas savstarpēji un ar Komisiju par jautājumiem, kas ir vispārēji būtiski saistībā ar šīs regulas īstenošanu, un jāinformē citai cita un Komisija par kontrollapu, kuru tās izmanto savā modeļu novērtēšanas procesā. Ar šo regulu izveido tiešsaistes datubāzi, kas kopā ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/20121a, varētu būt noderīgs elektroniskais līdzeklis, lai veicinātu un uzlabotu administratīvo sadarbību informācijas apmaiņas pārvaldības jomā, pamatojoties uz vienkāršām un vienotām procedūrām. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja izmantot jau izveidotās tiešsaistes datubāzes, piemēram, Eiropas Tipa apstiprinājumu informācijas apmaiņas sistēmu (ETAES) vai Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS).
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK („IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)   Tipa apstiprināšanas jomā pašlaik aktuālās problēmas liecina par būtiskām nepilnībām dalībvalstu izveidotajās tirgus uzraudzības un tipa apstiprināšanas kontroles sistēmās. Tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras veikt atbilstošus uzraudzības pasākumus, lai nekavējoties reaģētu uz šādi atklātajām nepilnībām.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Ja tehniskā dienesta pilnvarošanas pamatā ir akreditācija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpratnē12, akreditācijas struktūrām un pilnvarojošajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju, kas ir būtiska tehnisko dienestu kompetences novērtēšanai.
(13)  Ja tehniskā dienesta pilnvarošanas pamatā ir akreditācija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpratnē12, akreditācijas struktūrām un pilnvarojošajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tehniskie dienesti ir kompetenti un neatkarīgi.
__________________
__________________
12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)   Dalībvalstīm būtu jāiekasē nodevas par tehnisko dienestu pilnvarošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu šo tehnisko dienestu uzraudzības ilgtspēju dalībvalstīs un iedibinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tehniskajiem dienestiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstīm, pirms tās nosaka nodevu līmeni un struktūru, būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis.
svītrots
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tehniskais dienests pats no ekonomikas dalībnieka neiekasētu maksu par tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbību izmaksām. Šis nosacījums nenozīmē, ka būtu ierobežotas ekonomikas dalībnieku iespējas izvēlēties, kuru tehnisko dienestu tie izmantos minēto darbību veikšanai.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)   Būtu jānodrošina tehnisko dienestu neatkarība attiecībā pret ražotājiem, tostarp novēršot situāciju, ka ražotāji tieši vai netieši veic maksājumus par tipa apstiprināšanas pārbaudēm un testiem, ko ir veikuši šie dienesti. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido tāda tipa apstiprināšanas nodevu struktūra, kas segtu izmaksas par visu to tipa apstiprināšanas testu un pārbaužu veikšanu, kurus veic tehniskie dienesti, ko ir pilnvarojušas tipa apstiprinātājas iestādes, kā arī administratīvās izmaksas par tipa apstiprinājuma izsniegšanu un izmaksas par ex-post atbilstības verifikācijas testu un pārbaužu veikšanu.
svītrots
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)   Lai varētu darboties tirgus spēki, tipa apstiprināšanas procedūru noteikumi tehniskajiem dienestiem būtu jāpiemēro pilnīgi pārredzami un vienoti, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem. Lai būtu garantēts augsts tehniskās kompetences līmenis un taisnīga attieksme pret visiem ekonomikas dalībniekiem, būtu jāpanāk tipa apstiprināšanas procedūru noteikumu vienota tehniskā piemērošana. Ar šo regulu izveidotajā Forumā tipa apstiprinātājām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju par to, kā darbojas dažādi to sertificētie tehniskie dienesti.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Ir nepieciešams spēcīgs atbilstības izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka šajā regulā izklāstītās prasības tiek izpildītas. Arī turpmāk apstiprinātāju iestāžu galvenajam uzdevumam vajadzētu būt nodrošināt atbilstību tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, ar kuriem reglamentē autobūves nozari, jo šis pienākums ir cieši saistīts ar tipa apstiprinājumu izsniegšanu un tā pildīšanai ir nepieciešamas izvērstas zināšanas par tā saturu. Tāpēc ir svarīgi, ka apstiprinātāju iestāžu darbība regulāri tiek pārbaudīta, veicot salīdzinošu izvērtēšanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka visas apstiprinātājas iestādes attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasību izpildi piemēro vienāda līmeņa kvalitātes un stingrības prasības. Turklāt ir svarīgi pārbaudīt arī paša tipa apstiprinājuma pareizību.
(18)  Ir nepieciešams spēcīgs atbilstības izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka šajā regulā izklāstītās prasības tiek izpildītas. Arī turpmāk apstiprinātāju iestāžu galvenajam uzdevumam vajadzētu būt nodrošināt atbilstību tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, ar kuriem reglamentē autobūves nozari, jo šis pienākums ir cieši saistīts ar tipa apstiprinājumu izsniegšanu un tā pildīšanai ir nepieciešamas izvērstas zināšanas par tā saturu. Tāpēc ir svarīgi, īstenojot uzraudzību, Savienības līmenī regulāri kontrolēt apstiprinātāju iestāžu darbību, cita starpā veicot arī neatkarīgas revīzijas, lai tādējādi nodrošinātu, ka visas apstiprinātājas iestādes attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasību izpildi piemēro vienāda līmeņa kvalitātes un stingrības prasības. Turklāt ir svarīgi, lai neatkarīga trešā persona ES līmenī pārbaudītu arī paša tipa apstiprinājuma pareizību.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)   Lai nepieļautu interešu konflikta iespējamību, būtu jānodrošina, ka tipa apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes nav saistītas, kad tās pilda savus uzdevumus. Ņemot to vērā, šīs iestādes atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai būtu jāveido kā atsevišķas institūcijas, kurām saskaņā ar valsts iestāžu struktūru un kompetences jomām nav kopēja personāla un telpu.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)   Izpildes forumam vajadzētu kļūt par informācijas apmaiņas un neatkarīgas analīzes platformu, kas atbalsta labāku šīs regulas darbību un īstenošanu. Apmaiņas procesā Komisija, iespējams, varētu nonākt pie secinājuma, ka viena vai vairākas tipa apstiprinātājas iestādes neatbilst šīs regulas prasībām. Būtu jānodrošina Komisijai iespēja šādos gadījumos darīt visu, kas nepieciešams, lai panāktu atbilstību, un tādēļ cita starpā sniegt vadlīnijas vai ieteikumus vai sagatavot citus instrumentus un izmantot citas procedūras, pienācīgi raugoties, lai attiecīgā rīcība būtu samērīga. Būtu jānodrošina Komisijai iespēja nopietna pārkāpuma gadījumā pieprasīt, lai tiktu atsauktas vai apturētas attiecīgajai iestādei piešķirtās pilnvaras izskatīt jaunus pieteikumus ES tipa apstiprinājuma saņemšanai, un tādējādi garantēt, ka patērētāju un vides aizsardzība saglabājas nemainīgi augstā līmenī.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Noteikumi par tirgus uzraudzību ir jāiekļauj šajā regulā, lai pastiprinātu valstu kompetento iestāžu tiesības un pienākumus nolūkā nodrošināt šo iestāžu tirgus uzraudzības darbību efektīvu koordināciju un precizēt piemērojamās procedūras.
(21)  Šajā regulā ir būtiski svarīgi iekļaut noteikumus par tirgus uzraudzību, lai pastiprinātu valstu kompetento iestāžu tiesības un pienākumus nolūkā nodrošināt šo iestāžu tirgus uzraudzības darbību efektīvu koordināciju un precizēt piemērojamās procedūras.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)   Jānodrošina, lai tirgus uzraudzības iestādes un tipa apstiprinātājas iestādes varētu pienācīgi veikt šajā regulā paredzētos uzdevumus. Tādēļ dalībvalstīm tās jo īpaši būtu jānodrošina ar šim mērķim vajadzīgajiem resursiem.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai uzlabotu apstiprināšanas procesa pārredzamību un sekmētu informācijas apmaiņu un tirgus uzraudzības iestāžu, apstiprinātāju iestāžu un Komisijas veikto pārbaužu neatkarību, tipa apstiprināšanas dokumentācija būtu jānodrošina elektroniskā formātā un jādara publiski pieejama, ievērojot izņēmumus komerciālu interešu aizsardzības un personas datu aizsardzības nolūkā.
(22)  Lai uzlabotu apstiprināšanas procesa pārredzamību un lai sekmētu informācijas apmaiņu un tirgus uzraudzības iestāžu, apstiprinātāju iestāžu, Komisijas un trešo personu veikto pārbaužu neatkarību, informācija par transportlīdzekli un testēšanu šādu pārbaužu veikšanas nolūkā ir jāatklāj. Attiecīgā informācija remonta un tehniskās apkopes mērķiem būtu jānodrošina elektroniskā formātā, un tā būtu jādara publiski pieejama, ievērojot izņēmumus komerciālu interešu aizsardzības un personas datu aizsardzības nolūkā. Informācija minētajiem mērķiem būtu jāatklāj tā, lai neskartu aizsargājamas informācijas un intelektuālā īpašuma konfidencialitāti.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)   Trešām personām, kuras pašas testē transportlīdzekļus un pārbauda to atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāievēro pārredzamības un atklātības principi, cita starpā arī attiecībā uz īpašumtiesībām un finansēšanas struktūrām un modeļiem. Minētajām trešām personām arī būtu jāpilda tās pašas prasības, kuras pilda pilnvarotie tehniskie dienesti attiecībā uz zinātniskajiem un metodiskajiem standartiem, kas tiem jāpiemēro, veicot testēšanu.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Šajos konkrētākajos valstu iestāžu pienākumos, kas noteikti šajā regulā, būtu jāparedz pienākums veikt ex-post atbilstības verifikācijas testēšanu un pārbaudes pietiekamam skaitam tirgū laistu transportlīdzekļu. Transportlīdzekļi, kuriem jāveic minētā ex-post atbilstības verifikācija, būtu jāizvēlas, balstoties uz atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņemts vērā iespējamās neatbilstības smagums un šādu gadījumu varbūtība.
(24)  Šajos konkrētākajos valstu iestāžu pienākumos, kas noteikti šajā regulā, būtu jāparedz pienākums veikt ex-post atbilstības verifikācijas testēšanu un pārbaudes pietiekamam skaitam tirgū laistu transportlīdzekļu. Transportlīdzekļi, kuriem jāveic minētā ex-post atbilstības verifikācija, būtu jāizvēlas, balstoties uz atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņemts vērā iespējamās neatbilstības smagums un šādu gadījumu varbūtība. Turklāt verifikācija būtu jāveic, pamatojoties uz skaidriem un detalizētiem kritērijiem, cita starpā veicot arī noteikta vienību skaita (īpatsvara) izlases pārbaudes visiem ekspluatācijā esošajiem modeļiem, kā arī transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar jaunu dzinēju vai tehnoloģiju, transportlīdzekļiem ar lielu vai ļoti mazu degvielas patēriņu un transportlīdzekļiem, kuriem ir ļoti liels noiets. Tāpat arī verifikācija būtu jāveic, ņemot vērā jebkurus iepriekšējos datus par atbilstību, patērētāju sniegtās ziņas, testēšanas rezultātus, kas iegūti ar tālizpēti, un neatkarīgu pētniecības institūciju paustās bažas.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
(24a)   Būtiska nozīme ir tam, lai Komisija spētu pārbaudīt atbilstību tipa apstiprinājumiem un tiesību aktiem, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, un nodrošināt, ka tipa apstiprinājumi ir pareizi, šajā nolūkā rīkojot vai veicot tirgū jau laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes vai pieprasot šādu testu un pārbaužu veikšanu.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)   Trešām personām, kuras pašas testē transportlīdzekļus un pārbauda to atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāievēro pārredzamības un atklātības principi, cita starpā arī attiecībā uz īpašumtiesībām un finansēšanas struktūrām un modeļiem. Minētajām trešām personām būtu arī jāizmanto pieeja, kas līdzīga tai, kuru izmanto pilnvarotie tehniskie dienesti, un tādējādi jāpanāk, lai attiecībā uz testēšanu un rezultātu interpretēšanu būtu ievēroti tie paši standarti.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
25.b apsvērums (jauns)
(25b)   Veicot tirgus uzraudzību, būtu jāņem vērā arī uz risku balstīta pieeja, cita starpā pievēršot uzmanību datiem, kas iegūti no tālizpētes ierīcēm uz ceļa, sūdzībām, periodiskās tehniskās apskates ziņojumiem, paredzamajam ekspluatācijas laikam, kā arī jau iepriekš par problemātiskiem atzītiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
25.c apsvērums (jauns)
(25c)   Lai pārbaudītu transportlīdzekļu emisijas, tirgus uzraudzības iestādēm cita starpā būtu jāizmanto tālizpētes tehnoloģija, kas palīdzēs noteikt, kuri aspekti būtu jāpēta sīkāk, piemēram, kuri transportlīdzekļu modeļi rada lielāku gaisa vai trokšņa piesārņojumu. Šajā nolūkā iestādes sadarbojas un savu rīcību saskaņo ar iestādēm, kuras atbildīgas par periodiskajām tehniskajām apskatēm saskaņā ar Direktīvu 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm.
Grozījums Nr. 347
Regulas priekšlikums
25.d apsvērums (jauns)
(25d)   Lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz pārveidošanas ierīču atklāšanu, Komisija 2017. gada 26. janvārī publicēja Norādījumus par papildu emisijas kontroles stratēģiju un pārveidošanas ierīču esamības
izvērtēšanu. Saskaņā ar šo norādījumu noteikumiem Komisijas, tipa apstiprinātāju iestāžu un tehnisko dienestu testēšanas darbībām pārveidošanas ierīču atklāšanai arī turpmāk vajadzētu būt neparedzamām pēc rakstura, iekļaujot arī variācijas ārpus aprakstītajiem testēšanas nosacījumiem un parametriem, lai efektīvi atklātu pārveidošanas ierīces.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Lai nodrošinātu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu, transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides aizsardzību augstā līmenī, tehniskās prasības un vides standartus, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskajām vienībām, būtu jāturpina saskaņot un pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.
(26)  Lai nodrošinātu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu, transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides un sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, tehniskās prasības un vides standartus, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, būtu jāturpina saskaņot un pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26a)   Lai augstā līmenī nodrošinātu un pastāvīgi uzlabotu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu, transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides aizsardzību, būtu jāveicina uz tehnikas un zinātnes attīstību balstītu jaunu tehnoloģiju ieviešana. Tas būtu jādara, ierobežojot prasības par testēšanu un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai šādām tehnoloģijām piešķirtu ES tipa apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Tam, ka konkrētas sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu var uzstādīt transportlīdzeklim vai transportlīdzeklī pēc tā laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā, nevajadzētu skart šīs regulas mērķus. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apstiprinātāja iestāde pirms laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda tās sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu, ko varētu uzstādīt transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļos un kas varētu ievērojami pasliktināt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas saistībā ar vides aizsardzību vai funkcionālo drošumu.
(27)  Tam, ka konkrētas sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu var uzstādīt transportlīdzeklim vai transportlīdzeklī pēc tā laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā, nevajadzētu skart šīs regulas mērķus. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apstiprinātāja iestāde pirms laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda tās sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu, ko varētu uzstādīt transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļos un kas varētu pasliktināt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas saistībā ar vides aizsardzību vai funkcionālo drošumu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Ražošanas atbilstība ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, un tāpēc kompetentajai iestādei vai atbilstīgi kvalificētam tehniskajam dienestam, kas ir pilnvarots šādam mērķim, ražotāja ieviestie pasākumi šādas atbilstības nodrošināšanai būtu regulāri jāpārbauda, periodiski veicot neatkarīgas revīzijas. Turklāt apstiprinātājām iestādēm būtu jānodrošina attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības pārbaude.
(29)  Ražošanas atbilstība ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, un tāpēc kompetentajai iestādei vai atbilstīgi kvalificētam tehniskajam dienestam, kas ir pilnvarots šādam mērķim, ražotāja ieviestie pasākumi šādas atbilstības nodrošināšanai būtu jāapstiprina un regulāri jāpārbauda. Turklāt apstiprinātājām iestādēm būtu jānodrošina attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības pārbaude.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai tipa apstiprinājums paliktu spēkā, ražotājam ir jāinformē iestāde, kas ir apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu, par visām izmaiņām tipa raksturlielumos vai šim tipam piemērojamajās prasībās par drošumu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai izsniegtajiem tipa apstiprinājuma sertifikātiem būtu noteikts derīguma ierobežojums un tos varētu atjaunot tikai tad, kad apstiprinātāja iestāde ir pārbaudījusi un pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa tips joprojām atbilst visām piemērojamajām prasībām. Turklāt būtu jāprecizē tipa apstiprinājuma paplašināšanas nosacījumi, lai visā Savienībā nodrošinātu procedūru vienādu piemērošanu un tipa apstiprināšanas prasību izpildi.
(30)  Lai tipa apstiprinājums paliktu spēkā, ražotājam ir jāinformē iestāde, kas ir apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu, par visām izmaiņām tipa raksturlielumos vai šim tipam piemērojamajās prasībās par drošumu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai izsniegtajiem tipa apstiprinājuma sertifikātiem būtu noteikts derīguma ierobežojums un tos varētu atjaunot tikai tad, kad apstiprinātāja iestāde ir pārbaudījusi un pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa tips joprojām atbilst visām piemērojamajām prasībām. Turklāt būtu jāprecizē tipa apstiprinājuma paplašināšanas nosacījumi, lai visā Savienībā nodrošinātu procedūru vienādu piemērošanu un tipa apstiprināšanas prasību izpildi. Tomēr dažām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēram, atpakaļskata spoguļiem, priekšējo stiklu tīrītājiem un riepām tiem raksturīgo iezīmju dēļ minētās prasības ir statiskākas. Citos gadījumos, piemēram, sistēmām, kas saistītas ar emisiju pārvaldību, var būt nepieciešams ierobežot derīguma termiņu, kā tas ir transportlīdzekļu gadījumā. Tāpēc būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras izveidot to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību sarakstu, kuras skar ierobežots derīguma termiņš.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Nopietni drošības apdraudējumi un kaitējums sabiedrības veselībai un videi, par ko tiek ziņots, būtu jānovērtē valsts līmenī, bet tad, ja paziņotais apdraudējums vai kaitējums var pastāvēt ārpus vienas dalībvalsts teritorijas, būtu jānodrošina koordinācija Savienības līmenī, lai tādējādi varētu koplietot resursus un saskanīgi īstenot korektīvos pasākumus šā apzinātā apdraudējuma un kaitējuma mazināšanai.
(31)  Nopietni drošības apdraudējumi un kaitējums sabiedrības veselībai un videi, par ko tiek ziņots, būtu jānovērtē valsts līmenī, bet tad, ja paziņotais apdraudējums vai kaitējums var pastāvēt ārpus vienas dalībvalsts teritorijas, būtu jānodrošina koordinācija Savienības līmenī, lai tādējādi varētu koplietot resursus un saskanīgi īstenot korektīvos pasākumus šā apzinātā apdraudējuma un kaitējuma mazināšanai. Īpaša uzmanība ir jāpievērš rezerves aprīkojumam, sistēmām un tehniskajām vienībām, kas saistītas ar atgāzu sistēmas ietekmi uz vidi, un attiecīgā gadījumā jāpiemēro tiem prasības par apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Atbilstoša elastība būtu jānodrošina ar alternatīvām tipa apstiprināšanas shēmām, kas paredzētas ražotājiem, kuri ražo transportlīdzekļus mazās sērijās. Tiem vajadzētu būt iespējai izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, ja to ražotie transportlīdzekļi atbilst īpašajām ES tipa apstiprināšanas prasībām, kas izvirzītas transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās. Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām transportlīdzekļu sērijām. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, vienkāršotā procedūra transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās, būtu jāpiemēro vienīgi ļoti nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tāpēc ir precīzi jādefinē mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu koncepcija, nosakot šādu transportlīdzekļu skaitu, prasības, kas jāievēro, kā arī nosacījumus šādu transportlīdzekļu laišanai tirgū. Tāpat ir svarīgi precizēt alternatīvu apstiprināšanas shēmu individuāliem transportlīdzekļiem, it īpaši lai garantētu pietiekamu elastību vairākos posmos ražotu transportlīdzekļu apstiprināšanai.
(33)  Atbilstoša elastība būtu jānodrošina ar alternatīvām tipa apstiprināšanas shēmām, kas paredzētas ražotājiem, kuri ražo transportlīdzekļus mazās sērijās. Tiem vajadzētu būt iespējai izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, ja to ražotie transportlīdzekļi atbilst īpašajām ES tipa apstiprināšanas prasībām, kas izvirzītas transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās. Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām transportlīdzekļu sērijām. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, vienkāršotā procedūra transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās, saskaņā ar šo regulu būtu jāpiemēro vienīgi ļoti nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tāpēc ir precīzi jādefinē mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu koncepcija, nosakot šādu transportlīdzekļu skaitu, prasības, kas jāievēro, kā arī nosacījumus šādu transportlīdzekļu laišanai tirgū. Tāpat ir svarīgi precizēt alternatīvu apstiprināšanas shēmu individuāliem transportlīdzekļiem, it īpaši lai garantētu pietiekamu elastību vairākos posmos ražotu transportlīdzekļu apstiprināšanai.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
35.a apsvērums (jauns)
(35a)   Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū un lai skaidri noteiktu, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, ir jāsaņem, lai neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes tirgus kopumā varētu konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs pats sniedz šo informāciju saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem, ir sīkāk jāprecizē, kāda informācija ir jāsniedz, lai būtu pieejama transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācija.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36a)   Tā kā pašlaik nav vienota strukturēta procesa, ar ko nodrošina, ka starp transportlīdzekļu ražotājiem un neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem notiek apmaiņa ar datiem par transportlīdzekļu sastāvdaļām, ir lietderīgi izstrādāt šādas datu apmaiņas principus. Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) būtu oficiāli jāizstrādā vienots strukturēts process, ar ko turpmāk nodrošināt datu apmaiņas standarta formātu, taču šis uzdevums CEN būtu jāuztic, nenorādot, cik detalizētam šim standartam vajadzētu būt. CEN darbā jo īpaši būtu vienlīdz jāatspoguļo gan transportlīdzekļa ražotāju, gan neatkarīgu ekonomikas dalībnieku intereses un vajadzības, kā arī jāizpēta dažādi risinājumi, piemēram, atklāti datu formāti, kas aprakstīti labi definētos metadatos, lai pielāgotos jau izveidotajām IT infrastruktūrām.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
37.a apsvērums (jauns)
(37a)   Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū, ir jāuzsver, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, ir jāsaņem tādā formātā, kas ļauj šo informāciju turpmāk apstrādāt elektroniski, un tādējādi jāpanāk, ka neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes tirgus kopumā var konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs pats sniedz šo informāciju saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
37.b apsvērums (jauns)
(37b)   Neskarot transportlīdzekļu ražotāju pienākumu savā tīmekļa vietnē sniegt remonta un tehniskās apkopes informāciju, būtu jānodrošina, lai neatkarīgi ekonomikas dalībnieki vienmēr paši varētu tieši piekļūt datiem par transportlīdzeklī uzstādītajām iekārtām.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstīm katru gadu jāziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām, lai varētu uzraudzīt šo noteikumu īstenošanas saskaņotību.
(40)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis regulāri, izmantojot tiešsaistes datubāzi, ziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām, lai varētu uzraudzīt šo noteikumu īstenošanas saskaņotību.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
40.a apsvērums
(40a)   Testa rezultāti būtu jāuzskata par viltotiem, ja attiecīgā iestāde šos rezultātus nevar empīriski pārbaudīt, replicējot vai ņemot vērā visus testēšanas parametrus.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
40.b apsvērums (jauns)
(40b)   Administratīvās soda naudas, ko iekasējusi Komisija, varētu izmantot tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanai vai pasākumiem, ar ko atbalsta personas, kuras nelabvēlīgi ietekmējuši šīs regulas pārkāpumi, vai citiem šāda veida pasākumiem, kas izdevīgi cietušajiem patērētājiem vai (attiecīgā gadījumā) paredzēti vides aizsardzībai.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
40.c apsvērums (jauns)
(40c)   Neatbilstības gadījumā var būt nodarīts kaitējums pašam patērētājam vai viņa īpašumam. Šādos gadījumos būtu jānodrošina patērētājam tiesības pieprasīt kompensāciju saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuri attiecas uz produktiem ar trūkumiem vai neatbilstošām precēm, tostarp saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/374/EEK1a, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK1b un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/114/EK1c, ja konkrētajā gadījumā kāda no tām ir piemērojama. Turklāt patērētājs var paļauties uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas iedibināti līgumtiesībās, ja konkrētajā gadījumā tie ir piemērojami saskaņā ar patērētāja dalībvalsts likumu.
_____________
1a Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.).
1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
45.a apsvērums (jauns)
(45a)   Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū, būtu skaidri jānorāda, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, ir jāsaņem tādā formātā, kas ļauj šo informāciju turpmāk apstrādāt elektroniski, un tādējādi jāpanāk, ka neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes tirgus kopumā var konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs pats sniedz šo informāciju saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Ražotājs var pieteikties tipa apstiprinājumam vai transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz turpmāk minētajiem transportlīdzekļiem un agregātiem, ja attiecīgie transportlīdzekļi atbilst šīs regulas pamatprasībām:
3.  Ražotājs var pieteikties tipa apstiprinājumam vai transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz turpmāk minētajiem transportlīdzekļiem un agregātiem, ja attiecīgie transportlīdzekļi atbilst šīs regulas prasībām:
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām;
(b)  transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, katastrofu pārvarēšanas struktūrvienību un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
3. pants – ievaddaļa
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
Šajā regulā un IV pielikumā minētajos Savienības normatīvajos aktos, ja vien tajos nav noteikts citādi, piemēro šādas definīcijas:
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  „tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes īsteno, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kā arī detaļas un aprīkojums, ko dara pieejamus tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu;
(2)  „tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes īsteno, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kā arī detaļas un aprīkojums, ko dara pieejamus tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošību, vidi vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu, tostarp patērētāju tiesības;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
(7a)   „oriģinālās detaļas vai aprīkojums” ir detaļas vai aprīkojums, ko attiecīgā transportlīdzekļa montāžai izgatavo saskaņā ar transportlīdzekļa ražotāja noteiktām detaļu vai aprīkojuma specifikācijām un ražošanas standartiem; tās ir arī tādas detaļas un aprīkojums, ko izgatavo tajā pašā ražošanas līnijā, kurā izgatavo šīs aprīkojuma detaļas; ja vien nav pierādīts pretējais, uzskata, ka detaļas ir oriģinālas, ja to ražotājs apliecina, ka detaļu kvalitāte ir tāda pati kā sastāvdaļām, kuras izmanto attiecīgā transportlīdzekļa montāžai, un ka tās ir izgatavotas saskaņā ar transportlīdzekļa ražotāja specifikācijām un ražošanas standartiem;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9)  „ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par visiem transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļa individuālas apstiprināšanas aspektiem, vai par detaļu un aprīkojuma atļauju piešķiršanas procesu, kā arī par ražošanas atbilstības nodrošināšanu un tirgus uzraudzības jautājumiem attiecībā uz izgatavoto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojumu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir tieši iesaistīta visos attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;
(9)  „ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai jāievēro administratīvie noteikumi un jāpilda tehniskās prasības, ko piemēro sakarā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanu vai transportlīdzekļa individuālu apstiprināšanu, vai atļaujas piešķiršanu detaļām un aprīkojumam, un kurai jānodrošina ražošanas atbilstība, kā arī jāveicina tirgus uzraudzības noteikumu ievērošana attiecībā uz izgatavoto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojumu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir tieši iesaistīta visos attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 16. punkts
16.  „reģistrēšana” ir pastāvīga vai pagaidu administratīva atļauja nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē, kas paredz arī tā identificēšanu un kārtas numura piešķiršanu;
16.  „reģistrēšana” ir administratīva atļauja pastāvīgi vai pagaidu kārtā, arī uz īsu laiku, nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē un cita starpā nozīmē, ka transportlīdzeklis tiek identificēts un tam tiek piešķirts kārtas numurs, ko sauc par reģistrācijas numuru;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 35. punkts
(35)  „transportlīdzekļa tips” ir konkrēta tādu transportlīdzekļu kategorija, kuri neatšķiras vismaz pēc II pielikuma B daļā izklāstītajiem pamatkritērijiem un kuri var piederēt dažādiem variantiem un versijām, kā norādīts minētajā pielikuma daļā;
(35)  „transportlīdzekļa tips” ir konkrēta tādu transportlīdzekļu grupa, kuri neatšķiras vismaz pēc II pielikuma B daļā izklāstītajiem pamatkritērijiem un kuri var piederēt dažādiem variantiem un versijām, kā norādīts minētajā pielikuma daļā;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 37. punkts
(37)  „bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa sākotnējā posmā;
(37)  „bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa sākotnējā posmā, un tas var būt ne tikai mehāniskais transportlīdzeklis;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 42. punkts
(42)  „transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz transportlīdzekļu individuālu ES apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu valsts apstiprināšanu;
(42)  „transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz transportlīdzekļu individuālu ES apstiprināšanu vai transportlīdzekļu individuālu valsts apstiprināšanu;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 46. punkts
(46)  „transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, tehniskajai apskatei, regulārai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, kā arī detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai transportlīdzeklī un kuru ražotājs nodrošina saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem, tostarp visi tādas informācijas turpmākie grozījumi un pielikumi;
(46)  „transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, pārbaudei, tehniskajai apskatei, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, kā arī detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai transportlīdzeklī un kuru izmanto vai nodrošina ražotājs un arī tā pilnvarotie partneri, tirgotāji, remontētāji un tīkls, lai piedāvātu ražojumus vai pakalpojumus transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes vajadzībām, tostarp visi tādas informācijas turpmākie grozījumi un pielikumi;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 55. punkts
(55)  „uz vietas veikts izvērtējums” ir tipa apstiprinātājas iestādes veikta pārbaude tehniskā dienesta vai kāda tā apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma telpās;
(55)  „uz vietas veikts izvērtējums” ir pārbaude tehniskā dienesta vai kāda tā apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma telpās;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 56.a punkts (jauns)
(56a)   „pārveidošanas ierīce” ir jebkurš funkcionāls konstrukcijas elements, kas, attiecīgi darbojoties, transportlīdzekļa apstiprinātās kontroles un uzraudzības sistēmas padara nelietderīgas un neefektīvas un neļauj izpildīt apstiprinājuma prasības nekādos reālos braukšanas apstākļos;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – 2. daļa
Saskaņā ar 88. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu apakškategoriju, transportlīdzekļu tipu un virsbūvju tipu kategoriju noteikšanu, lai pielāgotu pielikuma saturu tehnikas attīstībai.
Saskaņā ar 88. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu tipu un virsbūvju tipu kategoriju noteikšanu, lai pielāgotu pielikuma saturu tehnikas attīstībai.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, ka tipa apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes pilda katra savus uzdevumus un pienākumus un darbojas neatkarīgi viena no otras.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Ja dalībvalstī par transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, tostarp individuālu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, ir atbildīgas vairākas apstiprinātājas iestādes, šī dalībvalsts pilnvaro vienu tipa apstiprinātāju iestādi, kas atbildīga par informācijas apmaiņu ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un par šīs regulas XV nodaļā paredzēto pienākumu izpildi.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu.
4.  Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu, nepiemērojot vien minētās regulas 18. panta 5. punktu.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka tas ir nepieciešams un ir pamatoti, tām var tikt dotas tiesības iekļūt ekonomikas dalībnieku telpās un konfiscēt vajadzīgos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību paraugus atbilstības testu veikšanas vajadzībām.
5.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka tas ir nepieciešams un ir pamatoti, tām var tikt dotas tiesības attiecīgās dalībvalsts teritorijā iekļūt ekonomikas dalībnieku telpās un iegūt vajadzīgos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību paraugus atbilstības testu veikšanas vajadzībām.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
6. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē tipa apstiprināšanas pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu, jo īpaši norādot piešķirto tipa apstiprinājumu skaitu un attiecīgo ražotāju identitāti.
6.  Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē tipa apstiprināšanas pasākumi, un cita starpā periodiski pārskata un novērtē arī saskaņā ar šo regulu izsniegto tipa apstiprinājumu atbilstību. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā. Attiecīgā dalībvalsts dara publiski pieejamu izsmeļošu ziņojumu par rezultātiem, cita starpā jo īpaši norādot piešķirto vai noraidīto tipa apstiprinājumu skaitu, tipa apstiprinājuma sertifikāta priekšmetu un identificējot attiecīgos ražotājus un tehniskos dienestus, kas atbildīgi par tipa apstiprināšanas testu pārraudzību.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
6. pants – 7. punkts
7.  Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu.
7.  Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu, cita starpā jo īpaši norādot, cik transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ir testēts vai citādi pārbaudīts. Kopsavilkumā iekļauj šīs regulas prasībām neatbilstošo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību sarakstu (ja šāda neatbilstība ir konstatēta), identificējot attiecīgos ražotājus un īsumā izklāstot, tieši kāda ir attiecīgā neatbilstība.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
6. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 88. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, nosakot vienotus kritērijus, pēc kuriem valsts līmenī ieceļ, pārbauda un novērtē apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Apstiprinātājas iestādes vienoti un saskaņoti īsteno šīs regulas prasības un nodrošina to izpildi, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu, ka Savienībā tiek piemēroti atšķirīgi standarti. Veicot pasākumus, ar ko nodrošina revīziju un pārraudzību pār šīs regulas piemērošanu, tās pilnībā sadarbojas ar Forumu un ar Komisiju un pēc pieprasījuma sniedz Forumam un Komisijai visu vajadzīgo informāciju.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Apstiprinātājas iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Vajadzības gadījumā tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.
2.  Apstiprinātājas iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu ekonomikas dalībnieku komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā saskaņā ar tiesību aktiem, kas šajā ziņā ir piemērojami.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja dalībvalstī par transportlīdzekļu apstiprināšanu, tostarp individuālu transportlīdzekļu apstiprināšanu, ir atbildīgas vairākas apstiprinātājas iestādes, šī dalībvalsts pilnvaro vienu tipa apstiprinātāju iestādi, kas ir atbildīga par informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un šīs regulas XV nodaļā noteikto pienākumu izpildi.
svītrots
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 2. daļa
Vienas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes savstarpēji sadarbojas, koplietojot informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.
Vienas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes ievieš procedūras, ar ko nodrošina lietderīgu un efektīvu koordināciju, kā arī šo iestāžu lomai un funkcijām būtiskas informācijas lietderīgu un efektīvu apmaiņu.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
7. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, attiecīgā iestāde par to nevilcinoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Saņemot šādu paziņojumu, Komisija nekavējoties dara to zināmu Izpildes foruma locekļiem.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
7. pants – 5. punkts
5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotus kritērijus attiecībā uz apstiprinātāju iestāžu iecelšanu, pārbaudīšanu un novērtēšanu valsts līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Tirgus uzraudzības iestādes veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, kā arī lai pārbaudītu tipa apstiprinājumu pareizību. Minētās pārbaudes veic atbilstošā apmērā, pārbaudot dokumentus, kā arī veicot testus reālos braukšanas apstākļos un laboratorijas testus, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem. Veicot minētos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, sūdzības un citu informāciju.
1.  Īstenojot saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu apstiprināto valsts gada programmu, tirgus uzraudzības iestādes regulāri veic testus un pārbaudes, lai pārliecinātos, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst tipa apstiprinājumiem un attiecīgajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami. Šādi testi un pārbaudes cita starpā ir arī laboratorijas testi un emisiju testi reālos braukšanas apstākļos, ko veic, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem, un papildus tiem veic arī dokumentu pārbaudes. Testus un pārbaudes dalībvalstis veic katru gadu vairākiem tipiem, kas kopskaitā ir vismaz 20 % no visiem transportlīdzekļu tipiem, kuri attiecīgajā dalībvalstī iepriekšējā gadā ir laisti tirgū. Veicot minētos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, pamatotas sūdzības un citu būtisku informāciju, tostarp atzītu trešo personu publicētos testu rezultātus, tirgū pieejamās jaunās tehnoloģijas, periodiskās tehniskās apskates ziņojumus un datus, kas iegūti ar tālizpēti uz ceļa.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Tehniskus uzdevumus, piemēram, testus vai pārbaudes, tirgus uzraudzības iestādes var uzticēt neatkarīgām testēšanas organizācijām. Atbildību par rezultātiem tāpat uzņemas attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde. Ja šā panta prasību izpildes nolūkā tiek pilnvarots tehniskais dienests, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, lai tas nebūtu tas pats tehniskais dienests, kurš veicis testēšanu sākotnējās tipa apstiprināšanas vajadzībām.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Tirgus uzraudzības iestādes sagatavo viena gada vai vairāku gadu valsts tirgus uzraudzības programmu un iesniedz to Komisijai apstiprināšanai. Dalībvalstis var vienoties un iesniegt kopīgas programmas vai pasākumus.
Valsts tirgus uzraudzības programmā ir vismaz šāda informācija:
(a)   plānoto tirgus uzraudzības pasākumu mērogs un apjoms;
(b)   sīkāka informācija par to, kā tirgus uzraudzības pasākumi tiks īstenoti, cita starpā arī norādot, kādas dokumentu pārbaudes, fiziskie un laboratorijas testi tiks veikti, un kā šajos pasākumos ir atspoguļoti riska novērtēšanas principi un ņemtas vērā pamatotas sūdzības, atsevišķu transportlīdzekļu modeļu un to detaļu izmantošana lielā skaitā attiecīgās valsts teritorijā, jauna dzinēja vai tehnoloģijas pirmreizējs pieteikums, periodiskās tehniskās apskates ziņojumi un cita būtiska informācija, kas saņemta arī no ekonomikas dalībniekiem, vai atzītu trešo personu publicētie testēšanas rezultāti;
(c)   kopsavilkuma pārskats par darbībām, kas veiktas, īstenojot iepriekšējo programmu, cita starpā arī būtiski statistikas dati par īstenoto pasākumu mērogu, turpmākām darbībām, kuras veiktas pēc programmas izpildes, un minēto darbību rezultātiem. Ja tā ir daudzgadu programma, kopsavilkuma pārskatu par darbībām sagatavo un iesniedz Komisijai un Izpildes forumam katru gadu; un
(d)   sīkāka informācija par tirgus uzraudzības finansēšanas kārtību, par ko paziņots saskaņā ar 30. panta 4. punktu, un tirgus uzraudzībai atvēlētajiem cilvēkresursiem, un arī par to, cik šāds nodrošinājums ir atbilstošs, ņemot vērā turpmāk plānotos tirgus uzraudzības pasākumus.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Tirgus uzraudzības iestādes var lūgt, lai ekonomikas dalībnieki darītu tām pieejamus dokumentus un informāciju, ja iestādes uzskata to par nepieciešamu savu darbību izpildei.
2.  Tirgus uzraudzības iestādes var lūgt, lai ekonomikas dalībnieki darītu tām pieejamus dokumentus un informāciju, ja iestādes uzskata to par nepieciešamu savu darbību izpildei. Tas cita starpā arī nozīmē, ka ir pieejama attiecīgā programmatūra, algoritmi, dzinēja vadības bloki un jebkādas citas tehniskās specifikācijas, ko tirgus uzraudzības iestādes uzskata par nepieciešamu.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā ekonomikas dalībnieku iesniegtos atbilstības sertifikātus.
3.  Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā ekonomikas dalībnieku iesniegtos atbilstības sertifikātus, tipa apstiprinājuma marķējumu vai tipa apstiprinājuma sertifikātus.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 1. daļa
Tirgus uzraudzības iestādes veic piemērotus pasākumus, lai savā teritorijā atbilstīgā laikposmā brīdinātu lietotājus par bīstamību, ko tās ir konstatējušas saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, lai novērstu vai mazinātu traumu vai citāda kaitējuma risku.
Tirgus uzraudzības iestādes veic piemērotus pasākumus, lai savā teritorijā atbilstīgā laikposmā brīdinātu lietotājus par neatbilstību, ko tās ir konstatējušas saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, lai novērstu vai mazinātu traumu vai citāda kaitējuma risku. Šī informācija vienkāršā un saprotamā valodā ir jāsniedz tirgus uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
8. pants – 5. punkts
5.  Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes nolemj atsaukt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus saskaņā ar 49. panta 5. punktu, tās informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un — attiecīgā gadījumā — saistīto apstiprinātāju iestādi.
5.  Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes nolemj atsaukt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus saskaņā ar 49. panta 5. punktu, tās informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un saistīto apstiprinātāju iestādi.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
8. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, attiecīgā iestāde par to nevilcinoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Saņemot šādu paziņojumu, Komisija nekavējoties dara to zināmu Izpildes foruma locekļiem.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
8. pants – 6. punkts
6.  Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Vajadzības gadījumā tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.
6.  Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu ekonomikas dalībnieku komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu tiktāl, cik tas nepieciešams, lai aizsargātu lietotāju intereses Savienībā.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
8. pants – 7. punkts
7.   Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu
svītrots
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
8. pants – 8. punkts
8.   Dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes koordinē savas tirgus uzraudzības darbības, savstarpēji sadarbojas, kā arī apmainās ar darbību rezultātiem gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes vienojas par darba sadali un specializāciju.
svītrots
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
8. pants – 9. punkts
9.  Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību un ārējās robežas kontrolēm ir atbildīgas vairākas iestādes, šīs iestādes savstarpēji sadarbojas, koplietojot informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.
9.  Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību un ārējās robežas kontrolēm ir atbildīgas vairākas iestādes, šīs iestādes ievieš procedūras, ar ko nodrošina lietderīgu un efektīvu koordināciju, kā arī šo iestāžu lomai un funkcijām būtiskas informācijas lietderīgu un efektīvu apmaiņu.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
8. pants – 10. punkts
10.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu kritērijus tam, cik lielā apmērā, kādā tvērumā un cik bieži ir veicamas 1. punktā minētās paņemto paraugu atbilstības verifikācijas pārbaudes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
8. pants – 10.a punkts (jauns)
10.a   Ikreiz, kad tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas atbilstības verifikācijas testus, tās publicē ziņojumu par testēšanas rezultātā konstatētajiem faktiem un dara tos zināmus dalībvalstīm un Komisijai. Komisija šo ziņojumu nosūta Izpildes foruma locekļiem. Ziņojumā ir sīkāka informācija par vērtētajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ir norādīts attiecīgais ražotājs un ir īsumā izklāstīti konstatētie fakti, tostarp norādīts, tieši kāda neatbilstība (ja ir) konstatēta.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija organizē un atbilstīgā apmērā veic vai pieprasa veikt tirgū pieejamu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes nolūkā pārliecināties, ka šie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamajiem tiesību aktiem, kā arī nolūkā nodrošināt tipa apstiprinājumu pareizību.
Komisija, atbilstīgā apmērā un pienācīgi ņemot vērā valsts tirgus uzraudzības pasākumu programmas, kurām tā piekritusi un kuras apstiprinātas saskaņā ar 8. pantu, organizē un veic vai pieprasa veikt tirgū pieejamu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes nolūkā pārliecināties, ka šie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamajiem tiesību aktiem.
Testi un pārbaudes, ko organizē un veic Komisija vai kas organizēti un veikti Komisijas uzdevumā, ir vērsti uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību atbilstības pārbaudi ekspluatācijas apstākļos.
Šādi testi un pārbaudes cita starpā ir arī laboratorijas testi un emisiju testi reālos braukšanas apstākļos, ko veic, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem, un papildus tiem veic arī dokumentu pārbaudes.
Veicot minētos pasākumus, Komisija ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, pamatotas sūdzības un citu būtisku informāciju, tostarp atzītu trešo personu publicētos testu rezultātus, tirgū pieejamās jaunās tehnoloģijas, periodiskās tehniskās apskates ziņojumus un datus, kas iegūti ar tālizpēti uz ceļa.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Neskarot šā panta pirmās daļas noteikumus, ja Komisija, ņemot vērā no dalībvalstīm saņemto informāciju, pieprasījumu, kuru tai iesniedzis kāds no Izpildes foruma locekļiem, vai atzītu trešo personu publicētus testēšanas rezultātus, uzskata, ka kāda no dalībvalstīm pienācīgi nepilda tipa apstiprināšanas vai tirgus uzraudzības pienākumus, kas izriet no šīs regulas, Komisija var pati organizēt un veikt vai pieprasīt veikt tirgū jau pieejamu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)
Tehniskus uzdevumus, piemēram, testus vai pārbaudes, Komisija var uzticēt neatkarīgām testēšanas organizācijām. Atbildību par rezultātiem tāpat uzņemas Komisija. Ja šā panta prasību izpildes nolūkā tiek pilnvarots tehniskais dienests, Komisija nodrošina, lai tas nebūtu tas pats tehniskais dienests, kurš veicis testēšanu sākotnējās tipa apstiprināšanas vajadzībām.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Ražotāji, kas ir tipa apstiprinājumu turētāji, vai ekonomikas dalībnieki pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ražojumu, kurus Komisija ir izvēlējusies un kuri reprezentē tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas ir pieejami laišanai tirgū saskaņā ar konkrēto tipa apstiprinājumu. Šos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības piegādā testēšanai Komisijas noteiktā laikā un vietā, kā arī uz Komisijas noteiktu laika periodu.
2.  Ražotāji, kas ir tipa apstiprinājumu turētāji, vai ekonomikas dalībnieki pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ražojumu, kurus Komisija ir izvēlējusies un kuri reprezentē tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas ir pieejami laišanai tirgū saskaņā ar konkrēto tipa apstiprinājumu. Šos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības piegādā testēšanai Komisijas noteiktā laikā un vietā, kā arī uz noteiktu laika periodu, ko Komisija var pieprasīt atkarībā no situācijas.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Dalībvalstis sniedz visu Komisijas ekspertiem vajadzīgo palīdzību un pēc pieprasījuma nodrošina viņiem visus dokumentus un citu tehnisko atbalstu, lai Komisijas eksperti varētu veikt testus, kontroli un pārbaudes. Dalībvalstis nodrošina, lai Komisijas ekspertiem būtu pieejamas gan visas ēkas un atsevišķas to telpas, gan visa informācija, tostarp datorsistēmas un programmatūra, kas viņiem ir vajadzīgas pienākumu izpildei.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 1. daļa
Lai Komisija varētu veikt 1. un 2. punktā minētos testus, dalībvalstis Komisijai dara pieejamus visus datus, kas ir saistīti ar atbilstības verifikācijas nolūkā testējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu. Šajos datos ietver vismaz tipa apstiprinājuma sertifikātā minēto informāciju, kā arī tā pielikumus, kas minēti 26. panta 1. punktā.
Lai Komisija varētu veikt 1. un 2. punktā minētos testus, dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai pieejamus visus datus, kas ir saistīti ar atbilstības verifikācijas nolūkā testējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu. Šajos datos ietver vismaz tipa apstiprinājuma sertifikātā minēto informāciju, kā arī tā pielikumus, kas minēti 26. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Transportlīdzekļu ražotāji dara publiski pieejamus datus, kas nepieciešami, lai trešās personas varētu veikt atbilstības verifikācijas testus. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai definētu publicējamos datus, arī izvirzītu nosacījumus šādai publicēšanai, ņemot vērā komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību atbilstoši Savienības un valstu tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
4.  Transportlīdzekļu ražotāji bez maksas un bez liekas vilcināšanās dara pieejamus datus, kas nepieciešami, lai atzītas trešās personas varētu veikt atbilstības verifikācijas testus. Šie dati ietver visus parametrus un iestatījumus, kas vajadzīgi, lai precīzi atveidotu testēšanas apstākļus, kādi tie bijuši tipa apstiprināšanas testu laikā. Visus šādā nolūkā sniegtus datus apstrādā, ievērojot ar likumu noteikto komercinformācijas aizsardzību. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu, kādiem datiem un ar kādiem nosacījumiem ir jābūt pieejamiem, tostarp arī nosakot, šādu informāciju drīkst iegūt 10.a pantā minētajā tiešsaistes datubāzē, ņemot vērā komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību atbilstoši Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Komisija kopā ar tipa apstiprinātājām iestādēm un valsts tirgus uzraudzības iestādēm veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka attiecīgās iestādes konsekventi īsteno šīs regulas prasības un ka tās savus pienākumus pilda neatkarīgi un stingri. Pēc apspriešanās ar Forumu Komisija pieņem kopīgu revīziju gada plānu un vērtēšanas biežumu tajā nosaka, ņemot vērā iepriekšējo pārskatu rezultātus. Ja Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka kāda no tipa apstiprinātājām iestādēm nepilda savus pienākumus, kas tai noteikti ar šo regulu, Komisija var pieprasīt, lai kopīgas revīzijas tiktu veiktas katru gadu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b   Lai šo uzdevumu pildītu, Komisijai ir tiesības atklāta piedāvājumu konkursa rezultātā slēgt līgumu ar trešām personām — neatkarīgiem revidentiem. Revidenti savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Revidenti ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus saskaņā ar tiesību aktiem, kas šajā ziņā ir piemērojami. Dalībvalstis sniedz visu revidentiem vajadzīgo palīdzību un pēc pieprasījuma nodrošina revidentiem visus dokumentus un atbalstu, kas viņiem nepieciešams pienākumu izpildei. Dalībvalstis nodrošina, lai revidentiem būtu pieejamas gan visas ēkas un atsevišķas to telpas, gan visa informācija, tostarp datorsistēmas un programmatūra, kas viņiem ir vajadzīgas pienākumu izpildei. Ja kāda no dalībvalstīm to pieprasa, tai ir tiesības nosūtīt savu novērotāju uz kopīgu revīziju, kas tiek organizēta saskaņā ar šo pantu. Šādi novērotāji nekādi neietekmē lēmumus, kas tiek pieņemti kopīgās revīzijas rezultātā.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c   Par kopīgās revīzijas rezultātiem informē visas dalībvalstis un Komisiju, un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.d punkts (jauns)
4.d   Attiecīgā dalībvalstis sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par to, kā ir īstenojusi ieteikumus, kas sniegti saistībā ar šā panta 4.c punktā minēto kopīgo revīziju.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.e punkts (jauns)
4.e   Komisija var no dalībvalstīm un to valsts tipa apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pieprasīt papildu informāciju, ja pēc saņemtās informācijas izvērtēšanas Forumā Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka dažos gadījumos nav nodrošināta atbilstība šai regulai. Dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstu iestādes bez liekas vilcināšanās sniedz pieprasīto informāciju.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 2. daļa
Ja minētajos testos un pārbaudēs tiek apšaubīta paša tipa apstiprinājuma pareizība, Komisija informē attiecīgo apstiprinātāju iestādi vai apstiprinātājas iestādes, kā arī Forumu informācijas apmaiņai par izpildi.
Ja minētajos testos un pārbaudēs tiek apšaubīta paša tipa apstiprinājuma pareizība, Komisija nekavējoties informē attiecīgo apstiprinātāju iestādi vai apstiprinātājas iestādes, kā arī dalībvalstis un Izpildes foruma locekļus.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai pieņemamā laikposmā Savienības teritorijā brīdinātu lietotājus un cita starpā arī atbildīgās tipa apstiprinātājas iestādes par neatbilstību, kas tā ir konstatējusi saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, un tādējādi novērstu vai mazinātu traumu vai citāda kaitējuma risku. Šī informācija vienkāršā un saprotamā valodā ir jāsniedz arī attiecīgo tirgus uzraudzības iestāžu tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 3. daļa
Komisija pēc katras tās veiktās atbilstības verifikācijas testēšanas publicē ziņojumu par testēšanas konstatējumiem.
Ikreiz, kad Komisija ir veikusi atbilstības verifikācijas testus, tā sniedz publiski pieejamu ziņojumu par testēšanas rezultātā konstatētajiem faktiem un dara tos zināmus dalībvalstīm un Izpildes foruma locekļiem. Ziņojumā ir sīkāka informācija par vērtētajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ir norādīts attiecīgais ražotājs un ir īsumā izklāstīti konstatētie fakti, tostarp norādīts, tieši kāda neatbilstība (ja ir) konstatēta, un attiecīgā gadījumā ir sniegti ieteikumi par to, kā dalībvalstīm turpmāk rīkoties.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Komisija izveido un vada Forumu informācijas apmaiņai par izpildi (turpmāk „Forums”).
1.  Komisija izveido un vada Izpildes forumu (turpmāk „Forums”) un nodrošina tā pārvaldību.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šajā forumā darbojas dalībvalstu iecelti locekļi.
Foruma sastāvā ir dalībvalstu, cita starpā arī dalībvalstu tipa apstiprinātāju iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu, iecelti locekļi.
Attiecīgos gadījumos un ne retāk kā reizi gadā Forums uz savām sanāksmēm uzaicina novērotājus. Uzaicinātie novērotāji ir arī personas, kuras pārstāv Eiropas Parlamentu, tehniskos dienestus, atzītas neatkarīgas testēšanas organizācijas, kā arī nozares uzņēmumu vai citu svarīgu ekonomikas dalībnieku pārstāvji un pārstāvji no drošības un vides NVO un patērētāju grupām. Uz Foruma sanāksmēm uzaicināto novērotāju sastāvs plaši, reprezentatīvi un līdzsvaroti atspoguļo to Savienības un valstu struktūru diapazonu, kuras pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē sanāksmju grafiku, darba kārtību un protokolus, tostarp apmeklējuma reģistru.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts – 1. daļa
Forums koordinē tādu valsts iestāžu tīklu, kas ir atbildīgas par tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.
Forums koordinē valsts iestāžu tīklu, kas ir atbildīgas par tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un tādējādi veicina šīs regulas īstenošanu, jo īpaši to prasību izpildi, kuras attiecas uz pilnvaroto struktūru vērtēšanu, pilnvarošanu un uzraudzību, un šajā regulā noteikto prasību vispārēju izpildi.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts – 2. daļa
Tā konsultatīvie uzdevumi cita starpā ietver labas prakses popularizēšanu, informācijas apmaiņu par izpildes problēmām, sadarbību, darba metožu un instrumentu pilnveidošanu, elektroniskās informācijas apmaiņas procedūras pilnveidošanu, saskaņotu izpildes projektu novērtēšanu, sodus un kopīgas pārbaudes.
Tas veic šādus uzdevumus:
(a)   izskata pamatotas sūdzības, pierādījumus vai citu būtisku informāciju, ko par iespējamu neatbilstību sniegušas atzītas trešās personas;
(b)   kopīgi apspriež un izvērtē valstu tirgus uzraudzības programmas pēc tam, kad tās ir iesniegtas Komisijai;
(c)   apmainās ar informāciju par jaunām tehnoloģijām, kas tirgū jau ir vai drīzumā būs pieejamas;
(d)   novērtē gan 6. panta 6. punktā minētās pārskatīšanas, gan saskaņā ar 71. panta 8. punktu īstenotas kopīgas revīzijas rezultātus par tipa apstiprinātāju iestāžu darbību;
(e)   pārskata tirgus uzraudzības pasākumu darbības novērtējumu rezultātus;
(f)   novērtē gan 80. panta 3.a punktā minētās vērtēšanas, gan saskaņā ar 80. panta 4. punktu īstenotas kopīgas vērtēšanas rezultātus par tehnisko dienestu darbību; un
(g)   ne retāk kā reizi divos gados novērtē izpildes nodrošināšanas pasākumu efektivitāti, attiecīgā gadījumā cita starpā novērtējot arī to, cik konsekventas un efektīvas ir bijušas dalībvalstu prasības veikt ražojumu remontu, atsaukt tos no tirgus vai piemērot sodu gadījumos, kad transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, attiecībā uz kurām konstatēta neatbilstība, laisti tirgū vairākās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
10. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Komisija var no dalībvalstīm un to valsts tipa apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pieprasīt papildu informāciju, ja pēc saņemtās informācijas izvērtēšanas Forumā Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka dažos gadījumos nav nodrošināta atbilstība šai regulai. Dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstu iestādes bez liekas vilcināšanās sniedz pieprasīto informāciju.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
10. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b   Komisija katru gadu sniedz publiski pieejamu ziņojumu par Foruma darbību. Ziņojumā ir sīki izklāstīts, kādus jautājumus Forums izskata, kādi pasākumi veicami saistībā ar šādu jautājumu izskatīšanu un kāds ir šo pasākumu pamatojums, norādot pamatojumu arī tādā gadījumā, ja rīkoties nav paredzēts. Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par Foruma darbību.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
10. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c   Ja Komisija pēc kopīgas revīzijas pierāda, ka attiecīgā tipa apstiprinātāja iestāde ir pārkāpusi kādu no šīs regulas prasībām, tā nekavējoties informē dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Komisiju. Komisija var veikt visus neatbilstības novēršanai vajadzīgos pasākumus. Atsevišķos gadījumos un pienācīgi ņemot vērā to, tieši kāda ir neatbilstība, Komisija ir pilnvarota apturēt vai atsaukt attiecīgajai tipa apstiprinātājai iestādei piešķirtās pilnvaras izskatīt pieteikumus ES tipa apstiprinājuma sertifikātu saņemšanai saskaņā ar 21. pantu.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
10. pants – 2.c punkts – 1.a daļa (jauna)
Divu mēnešu laikā pēc tam, kad šāds pilnvarojums saskaņā ar šā panta 3. punktu ir apturēts vai atsaukts, Komisija sniedz dalībvalstīm ziņojumu par faktiem, ko konstatējusi attiecībā uz neatbilstību. Ja ir jāpanāk tirgū jau laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, Komisija uzdod attiecīgajām apstiprinātājām iestādēm, lai tās pieņemamā laikposmā apturētu vai anulētu visus nepamatoti izsniegtos sertifikātus.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Tiešsaistes datubāze
1.   Komisija izveido tiešsaistes datubāzi, kas ļauj valstu tipa apstiprinātājām iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm un Komisijai droši elektroniski apmainīties ar informāciju par tipa apstiprināšanas procedūrām, piešķirtajām atļaujām, tirgus uzraudzību un citām svarīgām darbībām.
2.   Komisija ir atbildīga par pieejamās informācijas koordinēšanu un regulāru tās aktualizēšanu sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm un par datubāzē ievadīto datu drošību un konfidencialitāti.
3.   Dalībvalstis iesniedz datubāzei 25. pantā pieprasīto informāciju. Turklāt dalībvalstis konkrēti norāda transportlīdzekļa identifikācijas numuru reģistrētiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, kas transportlīdzeklim piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/37/EK1a, un regulāri sniedz Komisijai atjauninātu informāciju. Šī informācija ir pieejama formātā, kas ļauj veikt meklēšanu.
4.   Komisija izveido datubāzei saskarni ar ES ātrās brīdināšanas sistēmu (RAPEX) un tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (ICSMS), lai veicinātu tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanu un nodrošinātu, ka patērētājiem un trešām personām tiek sniegta saskaņota, konsekventa un precīza informācija.
5.   Tāpat arī Komisija izveido publiski pieejamu saskarni, kurā ir IX pielikumā iekļautā informācija un ir konkrēti norādīta apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu saskaņā ar 24. pantu, un tehniskie dienesti, kuri veikuši 28. pantā pieprasītos testus. Komisija nodrošina, lai informācija būtu pieejama formātā, kas ļauj veikt meklēšanu.
Komisija arī nodrošina, lai būtu pieejama verifikācijas testiem vajadzīgā informācija atbilstoši īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 4. punktu.
6.   Datubāzes struktūrā Komisija izveido rīku, ar ko var augšupielādēt trešo personu veikto testu rezultātus, kā arī sūdzības par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību darbības rādītājiem. Ar šo rīku iesniegto informāciju ņem vērā, veicot 8. un 9. pantā noteiktos tirgus uzraudzības pasākumus.
7.   Lai pārbaudītu, cik lietderīgi ir izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu informācijas apmaiņai, pamatojoties uz šo pantu, līdz ... [3 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] sāk īstenot attiecīgu izmēģinājuma projektu.
__________________
1a Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.).
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Ražotājs nodrošina, ka tā ražotie un tirgū laistie vai ekspluatācijā nodotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir izgatavotas un apstiprinātas atbilstoši šajā regulā izklāstītajām prasībām.
1.  Ražotājs nodrošina, ka tā tirgū laistie vai ekspluatācijā nodotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir izgatavotas un apstiprinātas atbilstoši šajā regulā izklāstītajām prasībām un ka neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes tie joprojām atbilst minētajām prasībām.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ražotājs ir atbildīgs apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un par ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
11. pants – 4. punkts
4.  ES tipa apstiprināšanas nolūkā ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas pārstāvētu minēto ražotāju apstiprinātājā iestādē. Turklāt minētais ražotājs ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas veiktu tirgus uzraudzību, un šis pārstāvis var būt tas pats pārstāvis, kurš ir iecelts ES tipa apstiprināšanas nolūkā.
4.  ES tipa apstiprināšanas nolūkā transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas pārstāvētu minēto ražotāju apstiprinātājā iestādē. Turklāt minētais ražotājs ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas veiktu tirgus uzraudzību, un šis pārstāvis var būt tas pats pārstāvis, kurš ir iecelts ES tipa apstiprināšanas nolūkā.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
11. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Iesniedzot pieteikumu ES tipa apstiprinājuma saņemšanai, ražotājs nodrošina, lai transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību konstrukcijā nebūtu iestrādātas koncepcijas vai citi paņēmieni, ar ko bez vajadzības maina darbības rādītājus, kuri uzrādīti attiecīgajās testēšanas procedūrās, kad transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir darbinātas apstākļos, kādus pamatoti var sagaidīt parastā darbībā un izmantošanā.
Ražotājs atklāj informāciju par jebkādu dzinēja vadības koncepciju, ko būtu iespējams aktivizēt ar attiecīgas aparatūras vai programmatūras starpniecību. Ražotājs pilnībā atklāj jebkādu būtisku informāciju par šādu vadības koncepciju, cita starpā norādot arī izmantoto programmatūru, šādas koncepcijas parametrus un tehnisko pamatojumu tam, kādēļ šāda koncepcija ir vajadzīga.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
11. pants – 5. punkts
5.   Ražotājs atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir tieši iesaistīts visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.
svītrots
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
11. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Lai aizsargātu vidi, patērētāju veselību un drošību, ražotājs izskata sūdzības un neatbilstības un uztur sūdzību un neatbilstību reģistru attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, ko ir laidis tirgū, un par šādu uzraudzību informē arī savus importētājus un izplatītājus.
Ja sūdzību un neatbilstību skaits attiecībā uz aprīkojumu, kas saistīts ar drošību vai emisijām, ir lielāks par 30 vai pārsniedz 1 % (atkarībā no tā, kura vērtība ir zemāka) no konkrētā tipa, varianta un/vai versijas transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojuma kopējā tirgū laisto vienību skaita, attiecīgajai apstiprinātājai iestādei, kura atbildīga par konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisko vienību, detaļu vai aprīkojumu, un Komisijai nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju.
Šī informācija ietver problēmas aprakstu un precīzus datus, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma tipu, variantu un versiju. Šos agrīnās brīdināšanas datus izmanto, lai noteiktu, kādas varētu būt patērētāju sūdzības, un lai izvērtētu, vai ražotājam pašam ir jāatsauc savi ražojumi un vai dalībvalstīm un Komisijai ir jāveic tirgus uzraudzības pasākumi.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
11. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a   Ražotājs no transportlīdzekļa lietotāja, kurš vispirms ir attiecīgi informēts, saņem piekrišanu, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a tiek apstrādāti un pārraidīti visi dati, kas iegūti transportlīdzekļa lietošanas procesā. Ja datu apstrāde un pārsūtīšana nav obligāta transportlīdzekļa drošai darbībai, ražotājs raugās, lai transportlīdzekļa lietotājs pats varētu viegli atvienot datu pārraidi.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ja ražotājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kas ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, neatbilst šai regulai vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, tas nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.
Ja ražotājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kas ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, neatbilst šai regulai vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, ražotājs nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, ražotājs par neatbilstību un par visiem veiktajiem pasākumiem nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā.
2.  Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, ražotājs par neatbilstību un risku un par visiem veiktajiem pasākumiem nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ražotājs glabā 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū.
Ražotājs 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi un transportlīdzekļa ražotājs arī apstiprinātājām iestādēm pieejamus atbilstības sertifikātus, kas minēti 34. pantā, glabā desmit gadus pēc tam, kad ir beidzies transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņš, un piecus gadus pēc tam, kad ir beidzies sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņš.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts – 2. daļa
Transportlīdzekļa ražotājs apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā 34. pantā minēto atbilstības sertifikātu kopiju.
svītrots
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 1. daļa
Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotājs ar apstiprinātājas iestādes starpniecību attiecīgajai valsts iestādei tai viegli saprotamā valodā iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vai 55. panta 1. punktā minētās atļaujas kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību.
Pēc valsts iestādes vai Komisijas pamatota pieprasījuma ražotājs attiecīgajai valsts iestādei vai ar apstiprinātājas iestādes starpniecību Komisijai tai viegli saprotamā valodā iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vai 55. panta 1. punktā minētās atļaujas kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 2. daļa
Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotājs ar to sadarbojas attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru ražotājs ir darījis pieejamu tirgū.
Pēc valsts iestādes vai Komisijas pamatota pieprasījuma ražotājs sadarbojas ar attiecīgo valsts iestādi vai Komisiju attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru ražotājs ir darījis pieejamu tirgū.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
13. pants – virsraksts
Ražotāja pārstāvju pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību
Ražotāja pārstāvju pienākumi
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Tirgus uzraudzības nolūkā ražotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Minētajā pilnvarojumā ir paredzēts, ka pārstāvis veic vismaz šādas darbības:
1.  Ražotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Minētajā pilnvarojumā ir paredzēts, ka pārstāvis veic vismaz šādas darbības:
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  var piekļūt 22. pantā minētajai informācijas mapei un 34. pantā minētajam atbilstības sertifikātam kādā no Savienības oficiālajām valodām. Šiem dokumentiem ir jābūt pieejamiem apstiprinātājām iestādēm desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū;
(a)  var piekļūt tipa apstiprinājuma sertifikātam un visiem tā pielikumiem un atbilstības sertifikātam kādā no Savienības oficiālajām valodām. Šiem dokumentiem ir jābūt pieejamiem apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  pēc pamatota apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību;
(b)  pēc pamatota apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību, un cita starpā sniedz arī tehniskās specifikācijas tipa apstiprināšanas laikā un nodrošina programmatūras un algoritmu pieejamību;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Informācijā par ražotāja pārstāvja maiņu norāda vismaz šādus aspektus:
3.  Informācijā par ražotāja pārstāvja pilnvarojuma maiņu norāda vismaz šādus aspektus:
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa
Pirms tirgū tiek laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētājs pārliecinās, ka apstiprinātāja iestāde ir apkopojusi 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi un ka sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un tā atbilst 11. panta 7. punkta prasībām.
Pirms laišanas tirgū importētājs pārliecinās, ka attiecīgajam transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts un ka sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un tā atbilst 11. panta 7. punkta prasībām.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, jo īpaši apstiprinātajam tipam, importētājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību nelaiž tirgū, nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā un reģistrēšanu, kamēr nav panākta atbilstība. Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, tas par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētājs informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu.
3.  Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, un jo īpaši tad, ja nav atbilstības apstiprinātajam tipam, importētājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību nelaiž tirgū, nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā un reģistrēšanu, kamēr nav panākta atbilstība. Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētājs informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
14. pants – 6. punkts
6.  Patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā importētājs veic izmeklēšanu un uztur sūdzību un atsaukumu reģistru saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus tas ir laidis tirgū, par šādu uzraudzību informējot arī izplatītājus.
6.  Patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā importētājs veic izmeklēšanu un uztur sūdzību, neatbilstību un atsaukumu reģistru saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus tas ir laidis tirgū, un par sūdzībām un atsaukumiem informē arī izplatītājus.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
14. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Importētājs nekavējoties informē attiecīgo ražotāju par sūdzībām un ziņojumiem, kas attiecas uz riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstības problēmām saistībā ar tirgū laistiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko importētājs ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, importētājs nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.
1.  Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko importētājs ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, importētājs ražotāja uzraudzībā nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt importētājs informē gan ražotāju, gan arī tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – 1. daļa
Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū.
Ja tirgū laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir laists tirgū.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, izplatītājs pārliecinās, ka uz attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir ražotāja normatīvā plāksnīte vai tipa apstiprinājuma marķējums un ka ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošuma informācija, kas noteikta 63. pantā, attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, un ka ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi 11. panta 7. punktā un 14. panta 4. punktā noteiktās prasības.
1.   Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, izplatītājs pārliecinās, ka uz attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir ražotāja normatīvā plāksnīte vai tipa apstiprinājuma marķējums un ka ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošuma informācija, kas noteikta 63. pantā, attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, un ka ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi 11. panta 7. punktā un 14. panta 4. punktā noteiktās prasības.
2.   Lai aizsargātu vidi, patērētāju veselību un drošību, izplatītājs izskata sūdzības un neatbilstības attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, ko ir laidis tirgū. Turklāt visas sūdzības un/vai neatbilstības, kuras attiecas uz transportlīdzekļa ietekmes uz vidi vai drošuma aspektiem, nekavējoties dara zināmas importētājam vai ražotājam.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nedara pieejamu tirgū, nereģistrē to un nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.
1.  Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītājs par to informē ražotāju, importētāju un tipa apstiprinātāju iestādi, kura piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu, un attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nelaiž tirgū, nereģistrē to un nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko tas ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, tas informē ražotāju vai importētāju, lai nodrošinātu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi saskaņā ar 12. panta 1. punktu vai 15. panta 1. punktu ar mērķi nodrošināt konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemt to no tirgus vai atsaukt.
2.  Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko tas ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, izplatītājs informē ražotāju, importētāju un tipa apstiprinātāju iestādi, kura piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu, un tā nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi saskaņā ar 12. panta 1. punktu vai 15. panta 1. punktu ar mērķi nodrošināt konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemt to no tirgus vai atsaukt.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam, importētājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū. Tāpat izplatītājs informē šīs iestādes par visiem veiktajiem pasākumiem un sniedz sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietno apdraudējumu un par ražotāja īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem.
3.  Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam, importētājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū. Tāpat izplatītājs informē šīs iestādes par visiem veiktajiem pasākumiem un sniedz sīkāku informāciju par ražotāja īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts
4.  Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītājs ar to sadarbojas attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru tas ir darījis pieejamu tirgū.
4.  Pēc valsts iestādes vai Komisijas pamatota pieprasījuma izplatītājs sadarbojas ar attiecīgo valsts iestādi vai Komisiju attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru izplatītājs ir darījis pieejamu tirgū.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts
2.  Sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu apstiprina tikai viena posma tipa apstiprināšanā.
2.  Neskarot IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasības, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu apstiprina tikai viena posma tipa apstiprināšanā.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
20. pants – 4. punkts
4.  ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir vienīgi pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips apstiprināšanas laikā atbilst visām piemērojamajām tehniskajām prasībām. Šāda pārbaude ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu procedūrā, pat ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu kategorijai.
4.  ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir tikai pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde, ievērojot XVII pielikumā izklāstītās procedūras, ir pārliecinājusies, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips apstiprināšanas laikā atbilst visām tehniskajām prasībām, kas jāpiemēro. Šāda pārbaude ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu procedūrā, cita starpā arī tad, ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu kategorijai. Tā ir arī pārbaude, ko veic, lai pārliecinātos, ka sistēmas, kurām tipa apstiprinājums ir piešķirts atsevišķi, pēc uzstādīšanas gatavā transportlīdzeklī joprojām darbojas atbilstoši attiecīgajiem tipa apstiprinājumiem.
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
20. pants – 5. punkts
5.  Šā panta 1. punktā minēto tipa apstiprināšanas procedūru izvēle neietekmē piemērojamās pamatprasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
5.  Šā panta 1. punktā minēto tipa apstiprināšanas procedūru izvēle neietekmē visas piemērojamās prasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
20. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Ražotājs nodrošina, lai apstiprinātājai iestādei būtu pieejami transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tādā skaitā, kāds saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams vajadzīgo testu veikšanai.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
21. pants – 2. punkts
2.  Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.
2.  Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī. Ja pieteikums ir iesniegts, ražotājs vairs nedrīkst pārtraukt procedūru un iesniegt citai apstiprinātājai iestādei vai citiem tehniskajiem dienestiem vēl vienu pieteikumu par tā paša tipa apstiprināšanu. Turklāt, ja tipa apstiprinājums nav piešķirts vai ja tehniskā dienesta veiktā testa rezultāts ir negatīvs, ražotājs vairs nedrīkst iesniegt citai apstiprinātājai iestādei vai citam tehniskajam dienestam jaunu pieteikumu par tā paša tipa apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
22. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  informācijas dokumentu, kā norādīts I pielikumā viena posma vai jauktai tipa apstiprināšanai vai III pielikumā pakāpeniskai tipa apstiprināšanai;
(a)  informācijas dokumentu, kā norādīts I pielikumā viena posma vai jauktai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai vai III pielikumā pakāpeniskai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai vai kā norādīts attiecīgajos normatīvajos aktos, ja apstiprina sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību;
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātāja iestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru.
(d)  jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātāja iestāde pieprasa saistībā ar tipa apstiprināšanas procedūru.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
22. pants – 2. punkts
2.  Informācijas mapi iesniedz elektroniskā formātā, ko nodrošina Komisija, bet to var iesniegt arī papīra formātā.
2.  Informācijas mapi iesniedz elektroniskā formātā.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 1. daļa
Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno pilnīgu to ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, arī testa ziņojumus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno pilnīgu to ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, arī testa ziņojumus un informācijas dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 2. daļa
Saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā apstiprinātājai iestādei ir piekļuve attiecīgajai informācijas mapei līdz brīdim, kad izsniedz vai atsaka gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
Saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā apstiprinātājai iestādei ir piekļuve attiecīgajai informācijas mapei un informācijas dokumentiem līdz brīdim, kad piešķir vai atsakās piešķirt gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
23. pants – 2. punkts – 1. daļa
Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei jaukta tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, arī testa ziņojumus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei jaukta tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, arī testa ziņojumus un informācijas dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
(a)  pirmajā posmā — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;
(a)  pirmajā posmā — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus un testa ziņojumus, kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)  otrajā un turpmākajos posmos — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto pabeigtības posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, kā arī pilnīgas ziņas par jebkādām ražotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.
(b)  otrajā un turpmākajos posmos — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto pabeigtības posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, kā arī pilnīgas ziņas par jebkādām ražotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – 2. daļa
Šā punkta a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju var iesniegt saskaņā ar 22. panta 2. punktu.
Šā punkta a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju iesniedz saskaņā ar 22. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – 1. daļa
Apstiprinātājai iestādei un tehniskajiem dienestiem ir piekļuve transportlīdzekļa programmatūrai un algoritmiem.
Apstiprinātājai iestādei un tehniskajiem dienestiem ir pieejama transportlīdzekļa programmatūra, aparatūra un algoritmi, kā arī dokumenti un cita informācija, kas ļauj pareizi un pienācīgi saprast, kas tās ir par sistēmām, kā tās ir veidotas un kāda ir to koncepcija, un kā attiecīgā programmatūra un aparatūra funkcionē, nodrošinot transportlīdzekļa atbilstību šīs regulas prasībām.
Kamēr ir derīgs ES tipa apstiprinājums, ir nodrošināta transportlīdzekļa programmatūras, aparatūras un algoritmu pieejamība, lai periodiskas apskates laikā varētu pārliecināties, ka ir izpildītas šīs regulas prasības. Kad ir beidzies tipa apstiprinājuma sertifikāta derīguma termiņš un ja attiecīgais sertifikāts nav atjaunots, iepriekšminētie elementi joprojām ir pieejami pēc pieprasījuma. Informācija tieši šiem mērķiem būtu jāatklāj tā, lai neskartu aizsargājamas informācijas un intelektuālā īpašuma konfidencialitāti. Iesniedzot pieteikumu par tipa apstiprināšanu, ražotājs standartizētā formātā dara apstiprinātājai iestādei un tehniskajam dienestam zināmu, kāda programmatūras versija ir izmantota ar drošību saistītu sistēmu un sastāvdaļu vadībai un kādi ir ar emisiju saistīto sistēmu un sastāvdaļu iestatījumi vai citi kalibrēšanas parametri. Lai noteiktu vēlāk veiktas nelikumīgas izmaiņas programmatūrā, tehniskajam dienestam ir tiesības marķēt programmatūru, iestatot attiecīgus parametrus.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem saskaņā ar pakāpeniskām, jauktām un vairākposmu apstiprināšanas procedūrām apstiprinātāja iestāde atbilstoši 20. panta 4. punktam pārbauda, vai uz sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām attiecas atsevišķi tipa apstiprinājumi atbilstoši prasībām, kas piemērojamas laikā, kad tika piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.
(d)  attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem saskaņā ar pakāpeniskām, jauktām un vairākposmu apstiprināšanas procedūrām apstiprinātāja iestāde atbilstoši 20. panta 4. punktam pārbauda, vai uz sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām attiecas atsevišķi derīgi tipa apstiprinājumi atbilstoši prasībām, kas piemērojamas laikā, kad tika piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
24. pants – 4. punkts – 2. daļa
Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā skaidri norāda visas lappuses un katra dokumenta formātu, kā arī hronoloģiski reģistrē ES tipa apstiprināšanas pārvaldību.
Informācijas paketi var glabāt elektroniski, un tajā ir satura rādītājs, kurā skaidri norāda visas lappuses un katra dokumenta formātu, kā arī hronoloģiski reģistrē ES tipa apstiprināšanas pārvaldību.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
24. pants – 5. punkts
5.  Apstiprinātāja iestāde atsaka ES tipa apstiprinājumu, ja secina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips, lai gan atbilst piemērojamajām prasībām, tomēr nopietni apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nekavējoties nosūta izsmeļošu informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un izklāstot konstatēto faktu pierādījumus.
5.  Apstiprinātāja iestāde atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu, ja secina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips, lai gan atbilst piemērojamām prasībām, tomēr apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nekavējoties nosūta izsmeļošu informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un izklāstot konstatēto faktu pierādījumus.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
24. pants – 6. punkts – 1. daļa
Saskaņā ar 20. panta 4. un 5. punktu pakāpeniskas tipa apstiprināšanas, jauktas tipa apstiprināšanas un vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrās apstiprinātāja iestāde atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Saskaņā ar 20. pantu pakāpeniskas tipa apstiprināšanas, jauktas tipa apstiprināšanas un vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrās apstiprinātāja iestāde atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
1.  Apstiprinātāja iestāde par katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu, ko tā ir apstiprinājusi, viena mēneša laikā pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas vai grozīšanas nosūta pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un pielikumus, tostarp testa ziņojumus, kas minēti 23. pantā. Kopiju nosūta, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu vai drošas elektroniskas datnes veidā.
1.  Apstiprinātāja iestāde par katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu, ko tā ir apstiprinājusi, viena mēneša laikā pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas vai grozīšanas iesniedz tiešsaistes datubāzei informāciju, kas satur ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un pielikumus, tostarp testa ziņojumus, kas minēti 23. pantā.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts
3.   Ja citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde vai Komisija to pieprasa, apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, viena mēneša laikā pēc minētās prasības saņemšanas nosūta pieprasītājai apstiprinātājai iestādei ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu vai nosūtot tos drošas elektroniskas datnes veidā.
svītrots
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
25. pants – 4. punkts
4.  Apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par ES tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, izklāstot sava lēmuma pamatojumu.
4.  Apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par ES tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, izklāstot sava lēmuma pamatojumu. Apstiprinātāja iestāde arī atjaunina šo informāciju tiešsaistes datubāzē.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā — aizpildītu atbilstības sertifikāta paraugu.
(d)  gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā — aizpildītu transportlīdzekļa tipa atbilstības sertifikāta paraugu.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts
1.  Atbilstību šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām pierāda ar pilnvarotu tehnisko dienestu veiktiem attiecīgiem testiem saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
1.  Īstenojot ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas procedūru, apstiprinātāja iestāde pārliecinās par atbilstību šajā regulā un attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām, šajā nolūkā izmantojot atbilstošus testus, ko veic pilnvaroti tehniskie dienesti.
Testa ziņojumu formāts atbilst vispārīgajām prasībām, kuras izklāstītas V pielikuma 3. papildinājumā.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Ražotājs apstiprinātājai iestādei nodrošina tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem vajadzīgi nepieciešamo testu veikšanai.
2.  Ražotājs attiecīgajiem tehniskajiem dienestiem un apstiprinātājai iestādei nodrošina tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem vajadzīgi nepieciešamo testu veikšanai.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
28. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Nepieciešamos testus veic saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem. Ja attiecīgajos normatīvajos aktos izklāstītajām testa procedūrām ir norādīts vērtību diapazons, tehniskie dienesti var noteikt parametrus un nosacījumus, ar kādiem veic atbilstošos testus, kas minēti šī panta 1. punktā. Gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā iestādes nodrošina, ka testēšanai izraudzītie transportlīdzekļi atspoguļo sliktāko variantu attiecībā uz atbilstību konkrētajiem kritērijiem un ka izraudzītie transportlīdzekļi neizraisīs rezultātus, kas ir sistemātiski atšķirīgi no snieguma, kad šos transportlīdzekļus ekspluatē saprātīgi paredzamos normālas darbības un izmantošanas apstākļos.
Grozījums Nr. 348
Regulas priekšlikums
28. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b   Lai verificētu atbilstību Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 10. punktam un 5. panta 2. punktam, Komisija, tipa apstiprinātājas iestādes un tehniskie dienesti var atkāpties no standarta testēšanas procedūrām un vērtību diapazona un izmaina nosacījumus un parametrus neparedzamā veidā, un jo īpaši to var darīt arī ārpus vērtībām un procedūrām, kas paredzētas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, pārbauda statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu un atbilstības sertifikātu paraugu, pārliecinoties par to atbilstību 34. un 35. pantam, kā arī pārbauda, vai atbilstības sertifikātos ietvertie dati ir pareizi.
2.  Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, pārbauda atbilstošu un statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu un atbilstības sertifikātu paraugu, pārliecinoties par to atbilstību 34. un 35. pantam, kā arī pārbauda, vai atbilstības sertifikātos ietvertie dati ir pareizi.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts
4.  Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātāja iestāde ar ražotāja telpās un ražošanas iekārtās ņemtiem paraugiem veic pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprinājumam.
4.  Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātāja iestāde ar ražotāja telpās un ražošanas iekārtās ņemtiem paraugiem veic pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprinājumam. Apstiprinātāja iestāde pirmo no šīm pārbaudēm veic gada laikā no atbilstības sertifikātu izsniegšanas dienas. Apstiprinātāja iestāde turpmākās pārbaudes veic vismaz reizi gadā pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ko nosaka apstiprinātāja iestāde.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
29. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Veicot verifikācijas testēšanu saskaņā ar 2. un 4. punktu, apstiprinātāja iestāde izraugās citu tehnisko dienestu, kas nav sākotnējā tipa apstiprinājuma testiem izmantotais tehniskais dienests.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
29. pants – 5. punkts
5.  Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu un secina, ka ražotājs vairs neizgatavo transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstoši apstiprinātajam tipam, vai secina, ka atbilstības sertifikāti vairs neatbilst 34. un 35. pantam, lai gan ražošana tiek turpināta, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūra tiek pareizi ievērota, vai anulē tipa apstiprinājumu.
5.  Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu un secina, ka ražotājs vairs neizgatavo transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstoši apstiprinātajam tipam, šīs regulas prasībām vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām, vai secina, ka atbilstības sertifikāti vairs neatbilst 34. un 35. pantam, lai gan ražošana tiek turpināta, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības nodrošināšanas darbības tiek pareizi īstenotas, vai anulē tipa apstiprinājumu. Apstiprinātāja iestāde var nolemt, ka veiks visus nepieciešamos ierobežojošos pasākumus saskaņā ar 53. un 54. pantu.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis izstrādā valsts nodevu struktūru tādu izdevumu segšanai, kas saistīti ar dalībvalsts tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbībām, kā arī ar tipa apstiprināšanas testiem un ražošanas atbilstības testiem un pārbaudēm, ko veic dalībvalsts pilnvarotie tehniskie dienesti.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek segti izdevumi, kas saistīti ar dalībvalsts tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbībām. Dalībvalstis var ieviest uz maksu balstītu struktūru vai finansēt šādas darbības no valsts budžeta, vai izmanot abu metožu kombināciju. Tehniskie dienesti šīs nodevas tiešā veidā neiekasē.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts
2.  Minētās valsts nodevas iekasē no ražotājiem, kuri ir pieteikušies tipa apstiprinājumam attiecīgajā dalībvalstī. Tehniskie dienesti šīs nodevas tiešā veidā neiekasē.
2.  Ja tiek izmantota uz maksu balstīta struktūra, minētās valsts nodevas iekasē no ražotājiem, kuri ir pieteikušies tipa apstiprinājumam attiecīgajā dalībvalstī. Ja ražošanas atbilstībai piemērot uz maksu balstītu struktūru, šīs valsts nodevas dalībvalsts iekasē no ražotāja dalībvalstī, kurā notiek ražošana.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
3.  Valsts nodevu struktūra aptver arī izmaksas par atbilstības verifikācijas pārbaudēm un testiem, ko saskaņā ar 9. pantu veic Komisija. Šīs iemaksas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 4. punktu.
3.  Komisija nodrošina, ka tiek segtas izmaksas par pārbaudēm un testiem, ko saskaņā ar 9. pantu uzdod veikt Komisija. Šim nolūkam izmanto Eiropas Savienības vispārējo budžetu.
__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1.–96. lpp.).
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
30. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis detalizēti informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu izstrādāto valsts nodevu struktūru. Pirmais paziņojums ir jāsniedz [šīs regulas spēkā stāšanās datums + 1 gads]. Par valsts nodevu struktūras secīgu atjaunināšanu katru gadu paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
4.  Dalībvalstis detalizēti informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu finansēšanas mehānismu vai mehānismiem. Pirmais paziņojums ir jāsniedz [šīs regulas spēkā stāšanās datums + 1 gads]. Par valsts nodevu struktūras secīgu atjaunināšanu katru gadu paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
30. pants – 5. punkts
5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 3. punktā minētās papildu iemaksas, kas piemērojamas 1. punktā minētajām valsts nodevām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
31. pants – 5. punkts
5.  Ja apstiprinātāja iestāde secina, ka informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati ir tik būtiski mainīti, ka spēkā esošo tipa apstiprinājumu nevar paplašināt, tā atsakās grozīt ES tipa apstiprinājumu un pieprasa ražotājam pieteikties jaunam ES tipa apstiprinājumam.
5.  Ja apstiprinātāja iestāde secina, ka informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati ir mainīti un tādēļ spēkā esošo tipa apstiprinājumu nevar paplašināt, tā atsakās grozīt ES tipa apstiprinājumu un pieprasa ražotājam pieteikties jaunam ES tipa apstiprinājumam.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   Komisijas vai tirgus uzraudzības iestāžu veiktās verifikācijas testēšanas rezultāti liecina, ka nav ievēroti Savienības tiesību akti drošības vai vides jomā;
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts
1.  Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu izsniedz uz 5 gadiem bez derīguma termiņa pagarināšanas iespējas. Derīguma termiņu norāda tipa apstiprinājuma sertifikātā. Beidzoties tipa apstiprinājuma sertifikāta derīgumam, to var atjaunot, ja ražotājs ir iesniedzis pieteikumu un tikai tad ja apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst visām attiecīgo normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jauniem šāda tipa transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām.
1.  Tipa apstiprinājumu M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas uzskaitītas saskaņā ar 1.a punktu, izsniedz uz septiņiem gadiem, bet N2, N3, M2, M3 un O kategorijas transportlīdzekļiem — uz 10 gadiem. Derīguma termiņu norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.
Pirms tipa apstiprinājuma sertifikāta derīguma beigām to var atjaunot, ja ražotājs ir iesniedzis pieteikumu un tikai tad, ja apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka gatavs transportlīdzeklis atbilst visām attiecīgo normatīvo aktu prasībām, tostarp testēšanas protokoliem, attiecībā uz jauniem šī apstiprinātā tipa transportlīdzekļiem. Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka šo daļu piemēro, 28. pantā minētie testi nav jāveic.
Lai apstiprinātāja iestāde varētu pildīt savus pienākumus, ražotājs pieteikumu iesniedz ne ātrāk kā 12 mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms ES tipa apstiprinājuma sertifikāta derīguma termiņa beigām.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
33. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu principā izsniedz uz neierobežotu laiku. Tā kā dažām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām to rakstura vai tehnisku iezīmju dēļ var būt vajadzīga biežāka atjaunināšana, attiecīgo tipa apstiprinājumu izdod uz ierobežotu laiku — septiņiem gadiem. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 88. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot sarakstu ar sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kurām to rakstura dēļ tipa apstiprinājumu var izsniegt tikai uz ierobežotu laiku.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
33. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  brīvprātīgā kārtā pilnīgi izbeidz ražot apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstošus transportlīdzekļus;
(b)  brīvprātīgā kārtā pilnīgi izbeidz ražot apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstošus transportlīdzekļus, kas jebkurā gadījumā ir uzskatāms par notikušu, ja iepriekšējos divos gados nav ražots neviens attiecīgā tipa transportlīdzeklis;
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
34. pants – 4. punkts
(4)  Persona(-as), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir ražotāja darbinieks(-i) un ir pienācīgi pilnvarota(-as) pilnībā uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa konstruēšanu un izgatavošanu vai tā ražošanas atbilstību.
(4)  Persona(-as), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir ražotāja darbinieks(-i) un ir pienācīgi pilnvarota(-as) uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa konstruēšanu un izgatavošanu vai tā ražošanas atbilstību.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
36. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Ekonomikas dalībnieki laiž tirgū tikai tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas marķēti atbilstoši šīs regulas prasībām.
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
38. pants – 3. punkts
3.  Ja nav veikti 1. punktā minētie vajadzīgie pasākumi normatīvo aktu pielāgošanai, Komisija var atļaut provizoriskā ES tipa apstiprinājuma paplašināšanu, pieņemot lēmumu un pēc tās dalībvalsts lūguma, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
3.  Ja nav veikti 1. punktā minētie vajadzīgie pasākumi normatīvo aktu pielāgošanai, Komisija var atļaut pagarināt provizoriskā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņu, pieņemot lēmumu un pēc tās dalībvalsts lūguma, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
40. pants – 2. punkts
2.  Jebkuram 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no vienas vai vairākām pamatprasībām, kas noteiktas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, ja šīs dalībvalstis nosaka atbilstošas alternatīvas prasības.
2.  Jebkuram 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no atbilstības vienai vai vairākām prasībām, kas noteiktas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, ja šīs dalībvalstis nosaka atbilstošas alternatīvas prasības.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
40. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Turklāt lielāku rīcības brīvību piešķir MVU, kuriem ir neliels ražošanas apjoms un kuri tāpēc nevar izpildīt to pašu kritēriju attiecībā uz termiņu, ko piemēro lielajiem ražotājiem.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
41. pants – 3. punkts – 2.a daļā (jauna)
Ja šī punkta pirmajā daļā minētajā triju mēnešu laikā nav izteikti iebildumi, tad valsts tipa apstiprinājums ir uzskatāms par pieņemtu.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. punkts
1.  Transportlīdzeklim, kas atbilst IV pielikuma I daļas 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām, vai speciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši IV pielikuma III daļai dalībvalstis piešķir transportlīdzekļa individuālu ES apstiprinājumu.
1.  Transportlīdzeklim, kas atbilst IV pielikuma I daļas 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām, vai speciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši IV pielikuma III daļai dalībvalstis piešķir transportlīdzekļa individuālu ES apstiprinājumu. Uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem šis noteikums neattiecas.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
42. pants – 2. punkts
2.  Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam ES apstiprinājumam iesniedz ražotājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, vai pārstāvis, kas darbojas viņa vārdā, — ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.
2.  Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam ES apstiprinājumam iesniedz transportlīdzekļa īpašnieks, ražotājs vai ražotāja pārstāvis, ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts
1.  Konkrētu transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma nodrošināt atbilstību vienam vai vairākiem šīs regulas noteikumiem vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu pamatprasībām, ja šīs dalībvalstis nosaka attiecīgas alternatīvas prasības.
1.  Konkrētu transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma nodrošināt atbilstību vienam vai vairākiem šīs regulas noteikumiem vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām, ja šīs dalībvalstis nosaka attiecīgas alternatīvas prasības.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts
2.  Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam valsts apstiprinājumam iesniedz ražotājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, vai pārstāvis, kas darbojas viņa vārdā, — ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.
2.  Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam valsts apstiprinājumam iesniedz transportlīdzekļa īpašnieks, ražotājs vai ražotāja pārstāvis, ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
43. pants – 6. punkts – 1. daļa
Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikāta veidlapa atbilst ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugam, kas noteikts VI pielikumā, un tajā ir norādīta vismaz informācija, kas vajadzīga, lai pieteiktos reģistrēšanai, kā paredzēts Padomes Direktīvā 1999/37/EK28.
Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikāta veidlapa atbilst ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugam, kas noteikts VI pielikumā, un tajā ir norādīta vismaz informācija, kura iekļauta ES individuālā apstiprinājuma sertifikāta paraugā, kas sniegts VI pielikumā.
__________________
28 Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.).
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
44. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts atļauj darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, kuram cita dalībvalsts ir piešķīrusi individuālu valsts apstiprinājumu saskaņā ar 43. pantu, ja vien šai dalībvalstij nav pamatota iemesla uzskatīt, ka attiecīgās alternatīvās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro šajā dalībvalstī.
3.  Dalībvalsts atļauj darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, kuram cita dalībvalsts ir piešķīrusi individuālu valsts apstiprinājumu saskaņā ar 43. pantu, ja vien šai dalībvalstij nav pamatota iemesla uzskatīt, ka attiecīgās alternatīvās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro šajā dalībvalstī, vai ka transportlīdzeklis šīm prasībām neatbilst.
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts
1.  Šīs regulas 43. un 44. pantā izklāstītās procedūras var piemērot konkrētam transportlīdzeklim, kuru atbilstoši vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrai pabeidz secīgos posmos.
1.  Šīs regulas 42. un 43. pantā izklāstītās procedūras var piemērot konkrētam transportlīdzeklim, kuru atbilstoši vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrai pabeidz secīgos posmos. Uz transportlīdzekļiem, kas apstiprināti vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā, attiecas XVII pielikums.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
45. pants – 2. punkts
2.  Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā normālas secības starpposmu nevar aizstāt ar 43. un 44. pantā izklāstītajām procedūrām un tās nevar piemērot, lai transportlīdzeklis saņemtu pirmā posma apstiprinājumu.
2.  Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā normālas secības starpposmu nevar aizstāt ar 42. un 43. pantā izklāstītajām procedūrām un tās nepiemēro, lai transportlīdzeklis saņemtu pirmā posma apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
46. pants – 1. punkts – 2. daļa
Nepabeigtus transportlīdzekļus var darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā, bet par transportlīdzekļu reģistrēšanu atbildīgās valsts iestādes var atteikt šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu un izmantošanu satiksmē.
Nepabeigtus transportlīdzekļus var darīt pieejamus tirgū, bet par transportlīdzekļu reģistrēšanu atbildīgās valsts iestādes var atteikt šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu satiksmē.
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem, kas jau atradās Savienības teritorijā, bet vēl nebija darīti pieejami tirgū vai reģistrēti, vai nodoti ekspluatācijā, pirms to ES tipa apstiprinājums kļuva nederīgs.
Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem, kas jau atradās Savienības teritorijā, bet vēl nebija reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā, pirms to ES tipa apstiprinājums kļuva nederīgs.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
47. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja ražotājs vēlas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus saskaņā ar 1. punktu, tas iesniedz attiecīgu pieprasījumu tajā dalībvalsts valsts iestādē, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu. Minētajā pieprasījumā precizē, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ minētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprināšanas prasībām, un norāda attiecīgo transportlīdzekļu VIN.
Ja ražotājs vēlas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus saskaņā ar 1. punktu, tas iesniedz attiecīgu pieprasījumu tajā dalībvalsts tipa apstiprinātājā iestādē, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu. Minētajā pieprasījumā precizē, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ minētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprināšanas prasībām, un norāda attiecīgo transportlīdzekļu VIN.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
47. pants – 3. punkts – 2. daļa
Attiecīgā valsts iestāde trijos mēnešos pēc minētā pieprasījuma saņemšanas lemj, vai atļaut tādus transportlīdzekļus darīt pieejamus tirgū, reģistrēt un nodot ekspluatācijā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī nosaka to transportlīdzekļu skaitu, attiecībā uz kuriem var piešķirt atļauju.
Attiecīgā valsts tipa apstiprinātāja iestāde trijos mēnešos pēc minētā pieprasījuma saņemšanas lemj, vai atļaut tādus transportlīdzekļus darīt pieejamus tirgū, reģistrēt un nodot ekspluatācijā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī nosaka to transportlīdzekļu skaitu, attiecībā uz kuriem var piešķirt atļauju.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
47. pants – 4. punkts
4.  Savienībā darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā var tikai tādus sērijas beigu transportlīdzekļus, kuriem ir derīgs atbilstības sertifikāts, ja tas ir derīgs vēl vismaz trīs mēnešus pēc tā izsniegšanas datuma, bet kuru tipa apstiprinājums ir kļuvis nederīgs atbilstoši 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam.
4.  Savienībā reģistrēt vai nodot ekspluatācijā var tikai tādus sērijas beigu transportlīdzekļus, kuriem ir derīgs atbilstības sertifikāts, ja tas ir derīgs vēl vismaz trīs mēnešus pēc tā izsniegšanas datuma, bet kuru tipa apstiprinājums ir kļuvis nederīgs atbilstoši 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
47. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis glabā ziņas par to transportlīdzekļu VIN, kurus tās ir atļāvušas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar šo pantu.
6.  Dalībvalstis glabā ziņas par to transportlīdzekļu VIN, kurus tās ir reģistrējušas vai nodevušas ekspluatācijā saskaņā ar šo pantu.
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
49. pants – virsraksts
Procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu apdraudējumu valsts līmenī
Valsts novērtējums attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, par kurām ir aizdomas, ka tās rada nopietnu apdraudējumu vai neatbilst prasībām
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts
1.  Ja vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu un šīs regulas 8. pantu vai ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, uz ko attiecas šī regula, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai, vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, tās par saviem secinājumiem nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu.
1.  Gadījumos, kad, pamatojoties uz tirgus uzraudzības darbībām vai informāciju, ko sniedza apstiprinātāja iestāde, ražotāji vai sūdzības, vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, uz ko attiecas šī regula, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, vai neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, minētās tirgus uzraudzības iestādes veic novērtējumu šim transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji pilnībā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punktā minētā apstiprinātāja iestāde novērtē šo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, novērtējumā aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.
svītrots
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Uz ražojuma riska novērtējumu attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pants.
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – 3. daļa
Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.
svītrots
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
49. pants – 3. punkts
3.   Attiecīgā apstiprinātāja iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem un darbībām, kas jāveic ekonomikas dalībniekam.
svītrots
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
49.a pants (jauns)
49.a pants
Valsts procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu apdraudējumu vai ir neatbilstīgas
1.   Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 49. pantu vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība nopietni apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrisko interešu aizsardzības aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, vai neatbilst šai regulai, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veic visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad to laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, vairs nerada šo risku vai šī neatbilstība ir novērsta.
2.   Ekonomikas dalībnieks atbilstīgi 11.–19. pantā minētajiem pienākumiem nodrošina, ka tiek veikti visi atbilstošie korektīvie pasākumi attiecīgajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras tas ir laidis tirgū, reģistrējis vai nodevis ekspluatācijā Savienībā.
3.   Ja ekonomikas dalībnieks neīsteno atbilstošus korektīvus pasākumus laikposmā, kas minēts 1. punktā, vai ja risks rada nepieciešamību ātri rīkoties, valsts iestādes īsteno visus attiecīgos pagaidu ierobežojošos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu attiecīgo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pieejamību tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā savas valsts tirgū vai lai tās izņemtu no minētā tirgus vai atsauktu.
Uz šajā punktā minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
50. pants – virsraksts
Paziņošanas un iebildumu izteikšanas procedūras saistībā ar valsts līmenī īstenotiem ierobežojošiem pasākumiem
Korektīvie un ierobežojošie pasākumi ES līmenī
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – 1. daļa
Valsts iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par ierobežojošiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 49. panta 1. un 5. punktu.
Dalībvalsts, kas veic korektīvos pasākumus un ierobežojošos pasākumus saskaņā ar 50. panta 1. un 3. punktu, nekavējoties paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot elektronisko sistēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantā. Minētā dalībvalsts par saviem secinājumiem nekavējoties informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – 2. daļa
Sniegtā informācija ietver visus pieejamos datus, īpaši tos, kas vajadzīgi, lai identificētu neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, to izcelsmi, iespējamās neatbilstības būtību un saistīto apdraudējumu, veikto valsts ierobežojošo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus.
2.   Sniegtā informācija ietver visus pieejamos datus, īpaši tos, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, to izcelsmi, neatbilstības būtību un/vai saistīto apdraudējumu, veikto valsts korektīvo vai ierobežojošo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus. Tā arī norāda, vai risku izraisa kāds no šādiem apstākļiem:
(a)   transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošību, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula;
(b)   nepilnības attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
50. pants – 2. punkts
2.   Regulas 49. panta 1. punktā minētā apstiprinātāja iestāde norāda, vai neatbilstību izraisa kāds no šādiem apstākļiem:
svītrots
(a)   transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošību, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula;
(b)   nepilnības attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
50. pants – 3. punkts
3.   Dalībvalstis, kas nav dalībvalsts, kura uzsāka procedūru, viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem, kā arī sniedz visu papildu informāciju, kas ir to rīcībā, saistībā ar attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību, kā arī — gadījumā, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam — par saviem iebildumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
50. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a.   Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas neviena cita dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret dalībvalsts īstenotu korektīvu vai ierobežojošu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti ekvivalenti korektīvi vai ierobežojoši pasākumi.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
50. pants – 4. punkts
4.  Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas kāda cita dalībvalsts vai Komisija ir iebildusi pret dalībvalsts īstenotu ierobežojošu pasākumu, Komisija minēto pasākumu novērtē saskaņā ar 51. pantu.
4.  Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma kāda cita dalībvalsts vai Komisija ir iebildusi pret dalībvalsts īstenotu korektīvu vai ierobežojošu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
50. pants – 5. punkts
5.  Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena cita dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret dalībvalsts īstenotu ierobežojošu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti līdzīgi ierobežojoši pasākumi.
5.  Pamatojoties uz minētās apspriešanās rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus par saskaņotiem korektīviem vai ierobežojošiem pasākumiem Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Komisija šos īstenošanas aktus adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis šos īstenošanas aktus piemēro nekavējoties. Tās attiecīgi informē Komisiju.
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
50. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir nepamatots, Komisija pieņem īstenošanas aktus, pieprasot, lai attiecīgā dalībvalsts atceļ vai pielāgo šo pasākumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
50. pants – 5.b punkts (jauns)
5.b   Ja valsts pasākums ir atzīts par pamatotu un neatbilstības risks ir saistīts ar nepilnībām IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina:
(a)   attiecībā uz normatīvajiem aktiem — attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;
(b)   attiecībā uz ANO/EEK noteikumiem — attiecīgo ANO/EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
51. pants
51. pants
svītrots
Savienības drošības procedūra
1.   Ja, veicot 50. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, pret dalībvalsts īstenoto pasākumu tiek izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem nekavējoties novērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis nekavējoties īsteno Komisijas lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.
2.   Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pamatots, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prasībām neatbilstīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšanu no sava tirgus, un attiecīgi informē Komisiju. Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums nav pamatots, attiecīgā dalībvalsts atceļ vai pielāgo pasākumu saskaņā ar 1. punktā minēto Komisijas lēmumu.
3.   Ja valsts pasākums ir atzīts par pamatotu un ir saistīts ar nepilnībām IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina šādus atbilstīgus pasākumus:
(a)   attiecībā uz normatīvajiem aktiem Komisija ierosina attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;
(b)   attiecībā uz ANO/EEK noteikumiem Komisija ierosina attiecīgo ANO/EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
51.a pants (jauns)
51.a pants
Korektīvi un ierobežojoši pasākumi pēc Komisijas tirgus uzraudzības darbībām
1.   Ja pēc pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu Komisija konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība nopietni apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrisko interešu aizsardzības aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, vai neatbilst šai regulai, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veic visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad to laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, vairs nerada šo risku vai šī neatbilstība ir novērsta.
Ja ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgus korektīvos pasākumus termiņā, kas minēts pirmajā daļā, vai ja apdraudējuma gadījumā nepieciešama ātra rīcība, Komisija pieņem īstenošanas aktus, izklāstot Savienības korektīvos vai ierobežojošos pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Komisija šos īstenošanas aktus adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis šos īstenošanas aktus piemēro nekavējoties. Tās attiecīgi informē Komisiju.
2.   Ja neatbilstības risks ir saistīts ar nepilnībām IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina:
(a)   attiecībā uz normatīvajiem aktiem — attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;
(b)   attiecībā uz ANO/EEK noteikumiem — attiecīgo ANO/EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
52. pants
52. pants
svītrots
Prasībām atbilstīgi transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas rada nopietnu apdraudējumu drošībai vai nopietnu apdraudējumu veselībai un videi
1.   Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 49. panta 1. punktu dalībvalsts konstatē, ka, lai gan transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst piemērojamām prasībām vai ir pareizi marķētas, tomēr tās nopietni apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad tā laista tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, vairs nerada šādu risku, vai arī tā veic ierobežojošus pasākumus, lai šādu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izņemtu no tirgus vai atsauktu to samērīgā laikposmā atkarībā no apdraudējuma būtības.
Dalībvalsts var atteikties reģistrēt šādus transportlīdzekļus, kamēr ekonomikas dalībnieks nav veicis visus atbilstīgos korektīvos pasākumus.
2.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka atbilstīgi korektīvi pasākumi tiek īstenoti attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas minētas 1. punktā.
3.   Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma dienas informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieejamajiem datiem, īpaši par datiem, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskā vienības izcelsmi un piegādes ķēdi, saistītā apdraudējuma būtību, kā arī īstenoto valsts pasākumu būtību un ilgumu.
4.   Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un novērtē dalībvalsts īstenoto pasākumu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija lemj, vai 1. punktā minētais valsts pasākums ir uzskatāms par pamatotu, un attiecīgā gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
53. pants
53. pants
svītrots
Vispārīgas prasības saistībā ar neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām
1.   Ja transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir atbilstības sertifikāts vai apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam vai šīs regulas noteikumiem vai ir tikušas apstiprinātas, pamatojoties uz nepareiziem datiem, apstiprinātājas iestādes, tirgus uzraudzības iestādes vai Komisija var veikt nepieciešamos ierobežojošos pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pantu, lai aizliegtu vai ierobežotu neatbilstīgo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību darīšanu pieejamus tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā vai lai izņemtu tos no minētā tirgus vai atsauktu tos, tostarp anulēt tipa apstiprinājumu, ko izsniegusi apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, līdz brīdim, kamēr attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir veicis visus atbilstīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību.
2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā novirzes no sīki izklāstītajiem datiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē uzskata par neatbilstību apstiprinātajam tipam.
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
54. pants – virsraksts
Paziņošanas un iebildumu izteikšanas procedūras saistībā ar neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām
Neatbilstība ES tipa apstiprinājumam
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
54. pants – 1. punkts
1.  Ja apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šīs regulas prasībām vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, vai ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir piešķirts atbilstības sertifikāts vai kurām ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā var īstenot atbilstīgus ierobežojošus pasākumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu.
1.  Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka piešķirtais tipa apstiprinājums neatbilst šai regulai, tā atsakās atzīt šādu apstiprinājumu. Tā paziņo par to apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pārējām dalībvalstīm, kā arī Komisijai.
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
54. pants – 2. punkts
2.  Apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, vai Komisija arī pieprasa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pārbaudīt, vai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudīt, vai ir nodrošināts, ka tiek panākta jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstība.
2.  Ja viena mēneša laikā pēc paziņojuma šo tipa apstiprinājuma neatbilstību apstiprina apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, apstiprinātāja iestāde tipa apstiprinājumu atsauc.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
54. pants – 3. punkts
3.   Attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ja transportlīdzekļa neatbilstību izraisa sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, 2. punktā minēto pieprasījumu adresē arī tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu attiecīgajai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķajai tehniskajai vienībai.
svītrots
Grozījums Nr. 231
Regulas priekšlikums
54. pants – 4. punkts
4.   Attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprinājumu, ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstību izraisa sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kas ir nepabeigtā transportlīdzekļa daļa, vai to izraisa pats nepabeigtais transportlīdzeklis, 2. punktā minēto pieprasījumu adresē arī tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu attiecīgajai sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķajai tehniskajai vienībai vai nepabeigtajam transportlīdzeklim.
svītrots
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
54. pants – 5. punkts
5.   Ja apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, saņem 1.-4. punktā minēto pieprasījumu, tā novērtē attiecīgos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības, novērtējumā aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Apstiprinātāja iestāde pārbauda arī datus, pamatojoties uz kuriem apstiprinājums tika piešķirts. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātāju iestādi.
svītrots
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
54. pants – 6. punkts
6.   Ja neatbilstību konstatē apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, minētā apstiprinātāja iestāde nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veiktu visus atbilstīgos korektīvos pasākumus nolūkā nodrošināt transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, un vajadzības gadījumā apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas īsteno 53. panta 1. punktā minētos pasākumus.
svītrots
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
54. pants – 7. punkts
7.   Valsts iestādes, kas īsteno ierobežojošus pasākumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu, par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
svītrots
Grozījums Nr. 235
Regulas priekšlikums
54. pants – 8. punkts – 1. daļa
Ja viena mēneša laikā pēc paziņojuma sniegšanas par ierobežojošiem pasākumiem, ko īsteno apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde saskaņā ar 53. panta 1. punktu, cita dalībvalsts izsaka iebildumus attiecībā uz paziņoto ierobežojošo pasākumu vai ja Komisija konstatē neatbilstību saskaņā ar 9. panta 5. punktu, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un izvērtē īstenoto valsts pasākumu. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija var nolemt veikt nepieciešamos ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 53. panta 1. punktā, pieņemot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Ja viena mēneša laikā pēc apstiprinātājas iestādes paziņojuma par tipa apstiprinājuma atteikumu apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, izsaka iebildumus, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un attiecīgo ekonomikas dalībnieku.
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
54. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a   Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai saskaņā ar 1. punktu pieņemtais ES tipa apstiprinājuma atteikums ir pamatots. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
54. pants – 8.b punkts (jauns)
8.b   Ja pēc Komisijas pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu Komisija uzskata, ka piešķirtais tipa apstiprinājums neatbilst šai regulai, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un attiecīgo ekonomikas dalībnieku. Pēc šādas apspriešanās Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai piešķirtais tipa apstiprinājums atbilst šai regulai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 238
Regulas priekšlikums
54. pants – 9. punkts
9.  Ja viena mēneša laikā pēc to ierobežojošo pasākumu paziņošanas, kas veikti saskaņā ar 53. panta 1. punktu, ne cita dalībvalsts, ne Komisija neizsaka iebildumus par dalībvalsts īstenoto ierobežojošo pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti līdzīgi ierobežojoši pasākumi.
9.  Ražojumiem, uz ko attiecas neatbilstīgs tipa apstiprinājums un kas jau darīti pieejami tirgū, piemēro 49. līdz 53. pantu.
Grozījums Nr. 239
Regulas priekšlikums
55. pants
[...]
svītrots
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
56. pants
[...]
svītrots
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
57. pants
57. pants
svītrots
Vispārīgi noteikumi par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atsaukšanu
1.   Ražotājs, kuram ir piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums un kura pienākums ir atsaukt transportlīdzekļus saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 17. panta 2. punktu, 49. panta 1. un 6. punktu, 51. panta 4. punktu, 52. panta 1. punktu un 53. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, nekavējoties par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
2.   Sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājs, kuram ir piešķirts ES tipa apstiprinājums un kura pienākums ir atsaukt sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 17. panta 2. punktu, 49. panta 1. un 6. punktu, 51. panta 4. punktu, 52. panta 1. punktu un 53. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, nekavējoties par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu.
3.   Ražotājs apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību un attiecīgā gadījumā novērstu Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantā minēto nopietno apdraudējumu.
Apstiprinātāja iestāde veic novērtējumu, lai pārbaudītu, vai ierosinātie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pietiekami un savlaicīgi, kā arī nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par tiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā ir apstiprinājusi.
Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
58. pants
[...]
svītrots
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
59. pants
59. pants
svītrots
Ekonomikas dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem, lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1.   Izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu nopietnu cilvēku veselības, drošības vai vides apdraudējumu, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam tiek dota iespēja iesniegt dokumentus valsts iestādē atbilstošā laika posmā, pirms dalībvalstu iestādes pieņem pasākumus saskaņā ar 49.–58. pantu.
Ja pasākums ir veikts, neuzklausot ekonomikas dalībnieku, ekonomikas dalībniekam tiek dota iespēja iesniegt dokumentus, tiklīdz tas ir iespējams, un pēc tam valsts iestāde minēto pasākumu nekavējoties pārskata.
2.   Attiecībā uz visiem pasākumiem, ko valsts iestādes pieņem, precīzi izklāsta šo pasākumu pamatojumu.
Ja šādu pasākumu adresē konkrētam ekonomikas dalībniekam, to nekavējoties dara zināmu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, kuru vienlaikus informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tas var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.
Ja pasākums ir vispārējs, par to atbilstīgi informē ar publikāciju valsts oficiālajā vēstnesī vai līdzvērtīgā veidā.
3.   Tiklīdz ekonomikas dalībnieks pierāda, ka ir veikts efektīvs korektīvs pasākums, visus valsts iestāžu pieņemtos pasākumus nekavējoties atceļ vai groza.
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
60. pants – 3. punkts – 2. daļa
Minētajā deleģētajā aktā precizē ANO/EEK noteikumu vai to grozījumu obligātās piemērošanas datumus un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus.
Minētajā deleģētajā aktā precizē ANO/EEK noteikumu vai to grozījumu obligātās piemērošanas datumus un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus, un jo īpaši attiecīgos gadījumos, ja tas ir vajadzīgs tipa apstiprināšanai, transportlīdzekļiem norāda datumus, kad tie pirmoreiz reģistrēti un nodoti ekspluatācijā, un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām norāda datumu, kad tās ir darītas pieejamas tirgū.
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
63. pants – 1. punkts
1.  Ražotājs nesniedz tādu tehnisku informāciju par šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos paredzētajiem sīki izklāstītajiem datiem saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu, kura atšķiras no sīki izklāstītajiem datiem par apstiprinātājas iestādes apstiprināto tipu.
1.  Ražotājs nesniedz tādu tehnisku informāciju par šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos, vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajiem sīki izklāstītajiem datiem saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu, kura atšķiras no sīki izklāstītajiem datiem par apstiprinātājas iestādes apstiprināto tipu.
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
65. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem uzņēmējiem ir neierobežota un standartizēta piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp atbilstīgai programmatūrai, un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem uzņēmējiem ir neierobežota, standartizēta un nediskriminējoša piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp pilnīgām atsaucēm un attiecīgās programmatūras lejuplādēšanai, un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai. Informāciju sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāmu un elektroniski apstrādājamu datu kopu formātā. Neatkarīgiem uzņēmējiem ir piekļuve ražotāju un pilnvaroto tirgotāju un remontētāju izmantotajiem attālinātās diagnostikas pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
65. pants – 2. punkts – 2. daļa
Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Šo piekļuvi jo īpaši nodrošina veidā, kas nav diskriminējošs salīdzinājumā ar pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem paredzētajiem noteikumiem vai nodrošināto piekļuvi.
Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Neatkarīgiem uzņēmējiem, kas nav remontētāji, informāciju sniedz arī mašīnlasāmā formātā, ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem IT rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgajiem uzņēmējiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu.
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
65. pants – 3.a punkts (jauns)
3a.   Transportlīdzekļa OBD, diagnostikas, remonta un apkopes nolūkā tiešā transportlīdzekļa datu plūsma ir pieejama standartizētā savienotājā, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 83 XI pielikuma 1. papildinājuma 6.5.1.4. punktā un ANO Noteikumu Nr. 49 9.B pielikumā.
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
65. pants – 10. punkts
10.  Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XVIII pielikuma grozīšanai un papildināšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises vai novērst ļaunprātīgu izmantošanu, atjauninot prasības par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kā arī pieņemot un integrējot iepriekš 2. un 3. punktā minētos standartus.
10.  Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XVIII pielikuma grozīšanai un papildināšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises vai novērst ļaunprātīgu izmantošanu, atjauninot prasības par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kā arī pieņemot un integrējot iepriekš 2. un 3. punktā minētos standartus. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 88. pantu, lai grozītu šo regulu, izveidojot XVIIIA pielikumu nolūkā ņemt vērā tehnoloģiju attīstību digitālo datu apmaiņas jomā, kur izmanto bezvadu plaša apgabala tīklu, tādējādi nodrošinot neatkarīgiem uzņēmumiem ilgstošu tiešu piekļuvi transportlīdzekļa datiem un resursiem un turklāt konkurences neitralitāti ar tehnisko projektu.
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
66. pants – 2. punkts
2.  Galaražotājs atbild par to, lai neatkarīgajiem uzņēmējiem tiktu nodrošināta informācija par gatavu transportlīdzekli.
2.  Vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā galaražotājs atbild par to, lai būtu pieejama transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija, kura attiecas uz galaražotāja ražošanas posmu vai posmiem, un lai būtu norādīta saite uz iepriekšējo posmu vai posmiem.
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
67. pants – 1. punkts
1.  Ražotājs var iekasēt pieņemamu un samērīgu samaksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas nav 65. panta 8. punktā minētā informācija. Maksa nevar būt tāda, kas neņem vērā apmēru, kādā neatkarīgais uzņēmējs izmanto piekļuvi, un tādējādi attur no piekļuves informācijai.
1.  Ražotājs var iekasēt pieņemamu un samērīgu samaksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas nav 65. panta 9. punktā minētā informācija. Maksa nevar būt tāda, kas neņem vērā apmēru, kādā neatkarīgais uzņēmējs izmanto piekļuvi, un tādējādi attur no piekļuves informācijai.
Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
69. pants – 3. punkts
3.  Ja neatkarīgs uzņēmējs vai nozares apvienība, kas pārstāv neatkarīgus uzņēmējus, iesniedz apstiprinātājai iestādei sūdzību par to, ka ražotājs nepilda 65.–70. pantā noteiktās prasības, apstiprinātāja iestāde veic revīziju, lai pārbaudītu ražotāja atbilstību.
3.  Ja neatkarīgs uzņēmējs vai nozares apvienība, kas pārstāv neatkarīgus uzņēmējus, iesniedz apstiprinātājai iestādei sūdzību par to, ka ražotājs nepilda 65.–70. pantā noteiktās prasības, apstiprinātāja iestāde veic revīziju, lai pārbaudītu ražotāja atbilstību. Apstiprinātāja iestāde pieprasa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, izmeklēt sūdzību un pēc tam pieprasīt transportlīdzekļa ražotājam pierādījumus par to, ka ražotāja sistēma atbilst regulai. Izmeklēšanas rezultātus trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo valsts apstiprinātājai iestādei un neatkarīgajam uzņēmējam vai attiecīgajai nozares apvienībai.
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
71. pants – 1. punkts
1.  Tipa apstiprinātāja iestāde, ko dalībvalsts ir pilnvarojusi saskaņā ar 7. panta 3. punktu, turpmāk — “tipa apstiprinātāja iestāde”, ir atbildīga par tehnisko dienestu, tostarp attiecīgā gadījumā par to apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu, novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību.
1.  Tipa apstiprinātāja iestāde, ko dalībvalsts ir pilnvarojusi saskaņā ar 7. panta 3. punktu, vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 pilnvarota akreditācijas struktūra (kopā „pilnvarojošā iestāde”) ir atbildīga par tehnisko dienestu attiecīgajā dalībvalstī, tostarp attiecīgā gadījumā par to apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu, novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību.
Grozījums Nr. 254
Regulas priekšlikums
71. pants – 2. punkts
2.  Tipa apstiprinātāja iestāde tiek izveidota, organizēta un darbojas tā, lai aizsargātu tās objektivitāti un taisnīgumu un novērstu jebkādu interešu konfliktu ar tehniskajiem dienestiem.
2.  Pilnvarojošā iestāde tiek izveidota, organizēta un darbojas tā, lai aizsargātu tās objektivitāti un taisnīgumu un novērstu jebkādu interešu konfliktu ar tehniskajiem dienestiem.
Grozījums Nr. 255
Regulas priekšlikums
71. pants – 3. punkts
3.  Tipa apstiprinātāja iestāde ir organizēta tā, lai paziņojumu par tehnisko dienestu sniegtu personāls, kas nav veicis minētā tehniskā dienesta novērtējumu.
3.  Pilnvarojošā iestāde ir organizēta tā, lai paziņojumu par tehnisko dienestu sniegtu personāls, kas nav veicis minētā tehniskā dienesta novērtējumu.
Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
71. pants – 4. punkts
4.  Tipa apstiprinātāja iestāde neveic darbības, kuras veic tehniskie dienesti, un nesniedz konsultācijas, pamatojoties uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.
4.  Pilnvarojošā iestāde neveic darbības, kuras veic tehniskie dienesti, un nesniedz konsultācijas, pamatojoties uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.
Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
71. pants – 5. punkts
5.  Tipa apstiprinātāja iestāde aizsargā iegūtās informācijas konfidencialitāti.
5.  Pilnvarojošā iestāde aizsargā iegūtās informācijas konfidencialitāti.
Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
71. pants – 6. punkts
6.  Tipa apstiprinātājas iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku, lai pienācīgi varētu izpildīt uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā.
6.  Pilnvarojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku, lai pienācīgi varētu izpildīt uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā.
Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
71. pants – 8. punkts
8.   Reizi divos gados divas pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes veic tipa apstiprinātājas iestādes salīdzinošu izvērtēšanu.
svītrots
Dalībvalstis sastāda salīdzinošās izvērtēšanas gada plānu, nodrošinot atbilstīgu rotāciju attiecībā uz tipa apstiprinātājām iestādēm, kuras veic izvērtēšanu, un tipa apstiprinātājām iestādēm, kuras izvērtējamas, un iesniedz to Komisijai.
Salīdzinošajā izvērtēšanā ietver tā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas, par kuru atbild izvērtējamā iestāde. Komisija var piedalīties izvērtēšanā, un lēmumu piedalīties tā pieņem uz riska novērtējuma analīzes pamata.
Grozījums Nr. 260
Regulas priekšlikums
71. pants – 9. punkts
9.   Par salīdzinošās izvērtēšanas rezultātiem informē visas dalībvalstis un Komisiju, un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā forumā, pamatojoties uz šo rezultātu novērtējumu, ko veikusi Komisija, un sniedz ieteikumus.
svītrots
Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
71. pants – 10. punkts
10.   Dalībvalstis sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par to, kā tās īstenojušas salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā sniegtos ieteikumus.
svītrots
Grozījums Nr. 262
Regulas priekšlikums
72. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  B kategorija — šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos norādīto testu uzraudzība, ja šādus testus veic ražotāja vai kādas trešās personas telpās;
(b)  B kategorija — šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos norādīto testu (tostarp testu sagatavošanas) uzraudzība, ja šādus testus veic ražotāja vai kādas trešās personas telpās; testu sagatavošanu un uzraudzību veic uzraugs no tehniskā dienesta;
Grozījums Nr. 263
Regulas priekšlikums
72. pants – 3. punkts
3.  Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss, bet izņēmums ir akreditēts ražotāja iekšējais tehniskais dienests, kā minēts 76. pantā.
3.  Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss, bet izņēmums ir tehniskais dienests, kas ir tipa apstiprinātājas iestādes struktūrvienība, un akreditēts ražotāja iekšējais tehniskais dienests, kā minēts 76. pantā.
Grozījums Nr. 264
Regulas priekšlikums
73. pants – 5. punkts
5.  Tehniskā dienesta darbinieki ievēro dienesta noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, pildot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz apstiprinātāju iestādi vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti.
5.  Tehniskā dienesta darbinieki ievēro dienesta noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, pildot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz pilnvarojošo iestādi vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti.
Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
74. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Tehniskais dienests spēj veikt visas darbības, kuru veikšanai tas piesakās, lai tiktu pilnvarots saskaņā ar 72. panta 1. punktu. Tas tipa apstiprinātājai iestādei pierāda, ka tas atbilst visiem turpmāk minētajiem aspektiem, proti, ka:
1.  Tehniskais dienests spēj veikt visas darbības, kuru veikšanai tas piesakās, lai tiktu pilnvarots saskaņā ar 72. panta 1. punktu. Tas pilnvarojošajai iestādei vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūrai pierāda, ka tas atbilst visiem turpmāk minētajiem aspektiem, proti, ka:
Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
75. pants – 1. punkts
1.  Ar pilnvarojošās tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu tehniskie dienesti var pieņemt apakšuzņēmējus dažu to kategoriju darbību izpildei, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir pilnvaroti saskaņā ar 72. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam.
1.  Ar pilnvarojošās iestādes vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūras piekrišanu tehniskie dienesti var pieņemt apakšuzņēmējus dažu to kategoriju darbību izpildei, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir pilnvaroti saskaņā ar 72. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam.
Grozījums Nr. 267
Regulas priekšlikums
75. pants – 2. punkts
2.  Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir pilnvarots, vai šo uzdevumu izpildi uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 73. un 74. panta prasībām, un attiecīgi informē tipa apstiprinātāju iestādi.
2.  Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir pilnvarots, vai šo uzdevumu izpildi uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 73. un 74. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo iestādi vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūru.
Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
75. pants – 4. punkts
4.  Tehniskie dienesti tipa apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, kurus tie veikuši.
4.  Tehniskie dienesti pilnvarojošās iestādes vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūras vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, kurus tie veikuši.
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
75. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Tehnisko dienestu apakšuzņēmējus dara zināmus tipa apstiprinātājai iestādei, un Komisija publisko to nosaukumus.
Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
76. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   tajā veic revīziju saskaņā ar 80. pantu, izņemot to, ka “revidentu apvienotā komiteja” aizstāj “tipa apstiprinātāju iestādi” visā tekstā un attiecīgi veic savus uzdevumus; revīzija pierāda atbilstību a), b) un c) apakšpunktam;
Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
76. pants – 3. punkts
3.  Šīs regulas 78. panta piemērošanas nolūkā par iekšējo tehnisko dienestu Komisijai nav jāpaziņo, bet ražotājs, kura struktūrā šis dienests ietilpst, vai valsts akreditācijas struktūra pēc attiecīga pieprasījuma sniedz tipa apstiprinātājai iestādei informāciju par iekšējā tehniskā dienesta akreditāciju.
3.  Par iekšējo tehnisko dienestu paziņo Komisijai saskaņā ar 78. pantu.
Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
77. pants – -1. punkts (jauns)
—  1. Tehniskais dienests, kas piesakās pilnvarojumam, saskaņā ar V pielikuma 2. papildinājuma 4. daļu iesniedz oficiālu pieteikumu tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā vēlas tikt pilnvarots. Darbības, kuru veikšanas pilnvarojumam tehniskais dienests piesakās, norāda pieteikumā saskaņā ar 72. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 273
Regulas priekšlikums
77. pants – 1. punkts – 1. daļa
Pirms tehniskā dienesta pilnvarošanas tipa apstiprinātāja iestāde to novērtē atbilstoši novērtēšanas kontrollapai, kurā ietvertas vismaz V pielikuma 2. papildinājumā minētās prasības. Šajā novērtējumā ietver tehniskā dienesta, kurš piesakās pilnvarojumam, telpu novērtējumu uz vietas, kā arī attiecīgā gadījumā visu to meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju novērtējumu, kuru darbības vieta ir Savienībā vai ārpus tās.
Pirms tipa apstiprinātāja iestāde pilnvaro tehnisko dienestu, tipa apstiprinātāja iestāde vai 71. panta 1. punktā minētā akreditācijas struktūra to novērtē atbilstoši saskaņotai novērtēšanas kontrollapai, kurā ietvertas vismaz V pielikuma 2. papildinājumā minētās prasības. Šajā novērtējumā ietver tehniskā dienesta, kurš piesakās pilnvarojumam, telpu novērtējumu uz vietas, kā arī attiecīgā gadījumā visu to meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju novērtējumu, kuru darbības vieta ir Savienībā vai ārpus tās.
Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
77. pants – 1. punkts – 2. daļa
Vismaz divu citu dalībvalstu tipa apstiprinātāju iestāžu pārstāvji, saskaņojot savu darbību ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, veic darbību, un kopā ar Komisijas pārstāvi veido apvienoto novērtēšanas grupu un piedalās pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtēšanā, tostarp novērtēšanā uz vietas. Tās dalībvalsts pilnvarojošā tipa apstiprinātāja iestāde, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, minētajiem pārstāvjiem nodrošina savlaicīgu piekļuvi dokumentiem, kas nepieciešami pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtēšanai.
1.b   Gadījumos, kad tipa apstiprinātāja iestāde veic novērtēšanu, Komisijas pārstāvis piedalās apvienotajā novērtēšanas grupā ar pilnvarojošo iestādi, kas veic pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtējumu, tostarp novērtējumu uz vietas. Lai šo uzdevumu pildītu, Komisijai atklāta piedāvājumu konkursa rezultātā slēdz līgumu ar trešām personām — neatkarīgiem revidentiem. Revidenti savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Revidenti ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus saskaņā ar tiesību aktiem, kas šajā ziņā ir piemērojami. Dalībvalstis sniedz nepieciešamo atbalstu un nodrošina visus dokumentus un atbalstu, ko revidenti pieprasa, lai izpildītu savus pienākumus. Dalībvalstis nodrošina, lai revidentiem būtu pieejamas gan visas ēkas un atsevišķas to telpas, gan visa informācija, tostarp datorsistēmas un programmatūra, kas viņiem ir vajadzīgas pienākumu izpildei.
(77.panta sākumā; punktu secība tiek mainīta un attiecīgi mainās arī punktu numerācija.)
Grozījums Nr. 275
Regulas priekšlikums
77. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a.   Gadījumos, kad novērtējumu veic akreditācijas struktūra pieteikuma iesniedzēja tehniskais dienests sniedz tipa apstiprinātājai iestādei derīgu akreditācijas sertifikātu un attiecīgu novērtējuma ziņojumu, kas apliecina atbilstību V pielikuma 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz darbībām, uz kurām pieteikuma iesniedzēja tehniskais dienests piesakās pilnvarojuma saņemšanai.
(77.panta sākumā; punktu secība tiek mainīta un attiecīgi mainās arī punktu numerācija.)
Grozījums Nr. 276
Regulas priekšlikums
77. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c   Ja tehniskais dienests ir pieprasījis pilnvarojumu vairākām tipa apstiprinātājām iestādēm saskaņā ar 78. panta 3. punktu, novērtējumu veic tikai vienu reizi, ievērojot nosacījumu, ka tehniskā dienesta pilnvarojuma darbības joma ir aptverta šajā novērtējumā.
(77.panta sākumā; punktu secība tiek mainīta un attiecīgi mainās arī punktu numerācija.)
Grozījums Nr. 277
Regulas priekšlikums
77. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis paziņo Komisijai to tipa apstiprinātājas iestādes pārstāvju vārdus un uzvārdus, kurus aicināt uz katru apvienoto novērtējumu.
5.  Dalībvalstis paziņo Komisijai to pilnvarojošās iestādes pārstāvju vārdus un uzvārdus, kurus aicināt uz katru apvienoto novērtējumu.
Grozījums Nr. 278
Regulas priekšlikums
77. pants – 7. punkts – 1. daļa
Tipa apstiprinātāja iestāde par novērtējuma ziņojumu paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu pilnvarojošajām iestādēm, sniedzot tām dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas ieviesti, lai regulāri uzraudzītu tehnisko dienestu un nodrošinātu, ka tas arī turpmāk atbilst šīs regulas prasībām.
Pilnvarojošā iestāde par novērtējuma ziņojumu paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu pilnvarojošajām iestādēm, sniedzot tām dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas ieviesti, lai regulāri uzraudzītu tehnisko dienestu un nodrošinātu, ka tas arī turpmāk atbilst šīs regulas prasībām.
Grozījums Nr. 279
Regulas priekšlikums
77. pants – 7. punkts – 2. daļa
Turklāt paziņotāja tipa apstiprinātāja iestāde sniedz pierādījumus par kompetenta personāla pieejamību tehniskā dienesta uzraudzībai saskaņā ar 71. panta 6. punktu.
Turklāt pilnvarojošā iestāde, kas paziņo par novērtējuma ziņojumu, sniedz pierādījumus par kompetenta personāla pieejamību tehniskā dienesta uzraudzībai saskaņā ar 71. panta 6. punktu.
Grozījums Nr. 280
Regulas priekšlikums
77. pants – 8. punkts
8.  Pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes un Komisija viena mēneša laikā pēc paziņojuma par novērtējuma ziņojumu un dokumentāro pierādījumu saņemšanas var pārskatīt šo novērtējuma ziņojumu un dokumentāros pierādījumus, uzdot jautājumus vai paust bažas un pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus.
8.  Pārējo dalībvalstu pilnvarojošās iestādes un Komisija viena mēneša laikā pēc paziņojuma par novērtējuma ziņojumu un dokumentāro pierādījumu saņemšanas var pārskatīt šo novērtējuma ziņojumu un dokumentāros pierādījumus, uzdot jautājumus vai paust bažas un pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus.
Grozījums Nr. 281
Regulas priekšlikums
77. pants – 9. punkts
9.  Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, atbild uz jautājumiem, paustajām bažām un papildu dokumentāro pierādījumu pieprasījumiem četrās nedēļās no dienas, kad tie tika saņemti.
9.  Tās dalībvalsts pilnvarojošā iestāde, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, atbild uz jautājumiem, paustajām bažām un papildu dokumentāro pierādījumu pieprasījumiem četrās nedēļās no dienas, kad tie tika saņemti.
Grozījums Nr. 282
Regulas priekšlikums
77. pants – 10. punkts
10.  Četrās nedēļās pēc 9. punktā minēto atbilžu saņemšanas pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes vai Komisija var individuāli vai kopīgi adresēt ieteikumus tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedza pieteikumu. Pieņemot lēmumu par tehniskā dienesta pilnvarošanu, minētā tipa apstiprinātāja iestāde ņem šos ieteikumus vērā. Ja minētā tipa apstiprinātāja iestāde nolemj neievērot pārējo dalībvalstu vai Komisijas sniegtos ieteikumus, tā divās nedēļās pēc sava lēmuma pieņemšanas min tā iemeslus.
10.  Četrās nedēļās pēc 9. punktā minēto atbilžu saņemšanas pārējo dalībvalstu pilnvarojošās iestādes vai Komisija var individuāli vai kopīgi adresēt ieteikumus tās dalībvalsts pilnvarojošajai iestādei, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedza pieteikumu. Pieņemot lēmumu par tehniskā dienesta pilnvarošanu, minētā pilnvarojošā iestāde ņem šos ieteikumus vērā. Ja minētā pilnvarojošā iestāde nolemj neievērot pārējo dalībvalstu vai Komisijas sniegtos ieteikumus, tā divās nedēļās pēc sava lēmuma pieņemšanas min tā iemeslus.
Grozījums Nr. 283
Regulas priekšlikums
78. pants – 2. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts vai Komisija 28 dienās pēc paziņojuma sniegšanas var paust rakstiskus iebildumus, norādot savus argumentus, saistībā ar tehnisko dienestu vai tā uzraudzību, ko veic tipa apstiprinātāja iestāde. Ja dalībvalsts vai Komisija pauž iebildumus, paziņojuma spēkā esību aptur. Tādā gadījumā Komisija apspriežas ar iesaistītajām personām un, pieņemot īstenošanas aktu, lemj par to, vai paziņojuma apturēšanu var vai nevar atcelt. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 87. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
Dalībvalsts vai Komisija viena mēneša laikā pēc paziņojuma sniegšanas var paust rakstiskus iebildumus, norādot savus argumentus, saistībā ar tehnisko dienestu vai tā uzraudzību, ko veic pilnvarojošā iestāde. Ja dalībvalsts vai Komisija pauž iebildumus, paziņojuma spēkā esību aptur. Tādā gadījumā Komisija apspriežas ar iesaistītajām personām un pieņem īstenošanas aktus, lai lemtu par to, vai paziņojuma apturēšanu var vai nevar atcelt. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 87. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 284
Regulas priekšlikums
78. pants – 3. punkts
3.  Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot vairākas tipa apstiprinātājas iestādes, un šo tipa apstiprinātāju iestāžu dalībvalstis var par to paziņot Komisijai neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko attiecīgais tehniskais dienests veiks saskaņā ar 72. panta 1. punktu.
3.  Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot vairākas pilnvarojošās iestādes, un šo pilnvarojošo iestāžu dalībvalstis var par to paziņot Komisijai neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko attiecīgais tehniskais dienests veiks saskaņā ar 72. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 285
Regulas priekšlikums
78. pants – 4. punkts
4.  Ja saskaņā ar kādu IV pielikumā minētu normatīvo aktu tipa apstiprinātājai iestādei ir jāpilnvaro īpaša organizācija vai kompetenta struktūra tādas darbības veikšanai, kas nav iekļauta 72. panta 1. punktā minēto kategoriju darbībās, tad dalībvalsts sniedz 1. punktā minēto paziņojumu.
4.  Ja saskaņā ar kādu IV pielikumā minētu normatīvo aktu pilnvarojošajai iestādei ir jāpilnvaro īpaša organizācija vai kompetenta struktūra tādas darbības veikšanai, kas nav iekļauta 72. panta 1. punktā minēto kategoriju darbībās, tad dalībvalsts sniedz 1. punktā minēto paziņojumu.
Grozījums Nr. 286
Regulas priekšlikums
79. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ja tipa apstiprinātāja iestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā atkarībā no minēto prasību neizpildes apmēra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pilnvarojumu.
Ja pilnvarojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā atkarībā no minēto prasību neizpildes apmēra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pilnvarojumu.
Grozījums Nr. 287
Regulas priekšlikums
79. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tipa apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pilnvarojuma apturēšanu, ierobežošanu vai atsaukšanu.
Pilnvarojošā iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pilnvarojuma apturēšanu, ierobežošanu vai atsaukšanu.
Grozījums Nr. 288
Regulas priekšlikums
79. pants – 3. punkts – 1. daļa
Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās tipa apstiprinātājas iestādes un Komisiju, ja tehniskā dienesta neatbilstība ietekmē tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdevis tehniskais dienests, attiecībā uz kuru tiek mainīts paziņojums.
Pilnvarojošā iestāde informē pārējās pilnvarojošās iestādes un Komisiju, ja tehniskā dienesta neatbilstība ietekmē tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdevis tehniskais dienests, attiecībā uz kuru tiek mainīts paziņojums.
Grozījums Nr. 289
Regulas priekšlikums
79. pants – 3. punkts – 2. daļa
Divos mēnešos pēc informēšanas par izmaiņām paziņojumā tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai un pārējām tipa apstiprinātājām iestādēm iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem saistībā ar neatbilstību. Ja ir jānodrošina jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, pilnvarojošā tipa apstiprinātāja iestāde instruē attiecīgās apstiprinātājas iestādes samērīgā laikposmā apturēt vai anulēt visus nepamatoti izsniegtos sertifikātus.
Divos mēnešos pēc informēšanas par izmaiņām paziņojumā pilnvarojošā iestāde Komisijai un pārējām pilnvarojošajām iestādēm iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem saistībā ar neatbilstību. Ja ir jānodrošina jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, pilnvarojošā iestāde instruē attiecīgās pilnvarojošās iestādes samērīgā laikposmā apturēt vai anulēt visus nepamatoti izsniegtos sertifikātus.
Grozījums Nr. 290
Regulas priekšlikums
79. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Pārējie sertifikāti, kas tika izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdeva tehniskais dienests, attiecībā uz kuru paziņojums ir apturēts, ierobežots vai anulēts, paliek spēkā šādos apstākļos:
4.  Tipa apstiprinājuma sertifikāti, kas tika izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdeva tehniskais dienests, attiecībā uz kuru paziņojums ir apturēts, ierobežots vai anulēts, paliek spēkā šādos apstākļos:
Grozījums Nr. 291
Regulas priekšlikums
79. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  gadījumā, ja paziņojumu aptur, — ar nosacījumu, ka tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu, trijos mēnešos pēc apturēšanas rakstiski apstiprina pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai, ka apturēšanas periodā tā uzņemas pildīt tehniskā dienesta funkcijas;
(a)  gadījumā, ja pilnvarojumu aptur, — ar nosacījumu, ka tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu, trijos mēnešos pēc apturēšanas rakstiski apstiprina pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai, ka apturēšanas periodā tā uzņemas pildīt tehniskā dienesta funkcijas;
Grozījums Nr. 292
Regulas priekšlikums
79. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
(b)  gadījumā, ja paziņojumu ierobežo vai anulē, — triju mēnešu laikposmā pēc ierobežošanas vai anulēšanas. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas ir izsniegusi sertifikātus, var pagarināt sertifikātu derīguma termiņu vēl uz trim mēnešiem, kopumā uz ne vairāk kā divpadsmit mēnešiem, ja tā šajā laikposmā uzņemas pildīt tā tehniskā dienesta funkcijas, kura paziņojums ir ierobežots vai anulēts.
(b)  gadījumā, ja pilnvarojumu ierobežo vai anulē, — triju mēnešu laikposmā pēc ierobežošanas vai anulēšanas. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas ir izsniegusi sertifikātus, var pagarināt sertifikātu derīguma termiņu vēl uz trim mēnešiem, kopumā uz ne vairāk kā divpadsmit mēnešiem, ja tā šajā laikposmā uzņemas pildīt tā tehniskā dienesta funkcijas, kura paziņojums ir ierobežots vai anulēts.
Grozījums Nr. 293
Regulas priekšlikums
79. pants – 6. punkts
6.  Tehniskā dienesta pilnvarojumu var atjaunot tikai tad, kad tipa apstiprinātāja iestāde ir pārbaudījusi, vai tehniskais dienests joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Šādu novērtējumu veic atbilstoši 77. pantā noteiktajai procedūrai.
6.  Tehniskā dienesta pilnvarojumu var atjaunot tikai tad, kad pilnvarojošā iestāde ir pārbaudījusi, vai tehniskais dienests joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Šādu novērtējumu veic atbilstoši 77. pantā noteiktajai procedūrai.
Grozījums Nr. 294
Regulas priekšlikums
80. pants – 1. punkts – 1. daļa
Tipa apstiprinātāja iestāde pastāvīgi uzrauga tehniskos dienestus, lai nodrošinātu to atbilstību 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.
Pilnvarojošā iestāde vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūra pastāvīgi uzrauga tehniskos dienestus, lai nodrošinātu to atbilstību 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 295
Regulas priekšlikums
80. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tehniskie dienesti pēc pieprasījuma nodrošina visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai šī tipa apstiprinātāja iestāde varētu pārbaudīt atbilstību minētajām prasībām.
Tehniskie dienesti pēc pieprasījuma nodrošina visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai šī pilnvarojošā iestāde vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūra varētu pārbaudīt atbilstību minētajām prasībām.
Grozījums Nr. 296
Regulas priekšlikums
80. pants – 1. punkts – 3. daļa
Tehniskie dienesti nekavējoties informē tipa apstiprinātāju iestādi par visām izmaiņām, īpaši attiecībā uz to personālu, telpām, meitasuzņēmumiem vai apakšuzņēmējiem, kas var ietekmēt atbilstību prasībām, kuras izklāstītas 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā, vai var ietekmēt to spēju pildīt tiem uzticētos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstības novērtēšanas uzdevumus.
Tehniskie dienesti nekavējoties informē pilnvarojošo iestādi vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūru par visām izmaiņām, īpaši attiecībā uz to personālu, telpām, meitasuzņēmumiem vai apakšuzņēmējiem, kas var ietekmēt atbilstību prasībām, kuras izklāstītas 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā, vai var ietekmēt to spēju pildīt tiem uzticētos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstības novērtēšanas uzdevumus.
Grozījums Nr. 297
Regulas priekšlikums
80. pants – 3. punkts – 1. daļa
Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests veic darbību, nodrošina, ka tehniskais dienests veic savus pienākumus, kas noteikti 2. punktā, ja vien nav likumīga iemesla to nedarīt.
Tās dalībvalsts pilnvarojošā iestāde, kurā tehniskais dienests veic darbību, nodrošina, ka tehniskais dienests veic savus pienākumus, kas noteikti 2. punktā, ja vien nav likumīga iemesla to nedarīt.
(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)
Grozījums Nr. 298
Regulas priekšlikums
80. pants – 3. punkts – 4. daļa
Tehniskais dienests vai tipa apstiprinātāja iestāde var pieprasīt, lai jebkura informācija, kas tiek nosūtīta citas dalībvalsts iestādēm vai Komisijai, tiktu apstrādāta konfidenciāli.
Tehniskais dienests vai pilnvarojošā iestāde var pieprasīt, lai jebkura informācija, kas tiek nosūtīta citas dalībvalsts iestādēm vai Komisijai, tiktu apstrādāta konfidenciāli.
(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)
Grozījums Nr. 299
Regulas priekšlikums
80. pants – 3. punkts – 1. daļa
Vismaz ik pēc trīsdesmit mēnešiem tipa apstiprinātāja iestāde novērtē, vai katrs tās atbildībā esošais tehniskais dienests joprojām izpilda 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktās prasības. Šajā novērtējumā ietver katra tās atbildībā esošā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas.
Vismaz reizi trijos gados pilnvarojošā iestāde novērtē, vai katrs tās atbildībā esošais tehniskais dienests joprojām izpilda 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktās prasības, un novērtējumu iesniedz atbildīgajai dalībvalstij. Novērtējumu veic apvienotā novērtēšanas grupa, kas pilnvarota 77. panta 1. līdz 4. punktā noteiktajā kārtībā, un novērtējumā ietver katra tās atbildībā esošā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas.
(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)
Grozījums Nr. 300
Regulas priekšlikums
80. pants – 3. punkts – 2. daļa
Divos mēnešos pēc minētā tehniskā dienesta novērtējuma pabeigšanas dalībvalstis par minētajām uzraudzības darbībām informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Ziņojumos iekļauj novērtējuma kopsavilkumu, ko dara publiski pieejamu.
Par novērtējuma rezultātiem informē visas dalībvalstis un Komisiju, un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā.
(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)
Grozījums Nr. 301
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir paustas šaubas par tehniskā dienesta kompetenci vai par to, vai tehniskais dienests joprojām atbilst prasībām un izpilda pienākumus, kas uz to attiecas saskaņā ar šo regulu. Tā var sākt šādu izmeklēšanu arī pēc savas iniciatīvas.
Komisija sadarbībā ar tipa apstiprinātāju iestādi attiecīgajā dalībvalstī izmeklē visus gadījumus, kad tai ir paustas šaubas par tehniskā dienesta kompetenci vai par to, vai tehniskais dienests joprojām atbilst prasībām un izpilda pienākumus, kas uz to attiecas saskaņā ar šo regulu. Tā var sākt šādu izmeklēšanu arī pēc savas iniciatīvas.
Grozījums Nr. 302
Regulas priekšlikums
81. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas ietvaros Komisija apspriežas ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests veic savu darbību. Minētās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu būtisko informāciju par veiktspēju un atbilstību prasībām attiecībā uz konkrētā tehniskā dienesta neatkarību un kompetenci.
2.  Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas ietvaros Komisija sadarbojas ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests veic savu darbību. Minētās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu būtisko informāciju par veiktspēju un atbilstību prasībām attiecībā uz konkrētā tehniskā dienesta neatkarību un kompetenci.
Grozījums Nr. 303
Regulas priekšlikums
82. pants – 4. punkts
4.  Šo informācijas apmaiņu koordinē 10. pantā minētais forums.
4.  Šo informācijas apmaiņu koordinē saskaņā ar 10. pantu izveidotais forums.
Grozījums Nr. 304
Regulas priekšlikums
83. pants – 1. punkts
1.  Ja tehniskā dienesta pilnvarojuma pamatā ir akreditācija Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē, dalībvalstis nodrošina, ka tipa apstiprinātāja iestāde informē valsts akreditācijas struktūru, kas ir akreditējusi konkrētu tehnisko dienestu, par incidentu ziņojumiem un citu informāciju, kas ir saistīta ar tehniskā dienesta kontrolē esošiem jautājumiem, ja šī informācija ir būtiska tehniskā dienesta darba novērtēšanai.
1.  Ja tehniskā dienesta pilnvarojuma pamatā ir arī akreditācija Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē, dalībvalstis nodrošina, ka tipa apstiprinātāja iestāde informē valsts akreditācijas struktūru, kas ir akreditējusi konkrētu tehnisko dienestu, par incidentu ziņojumiem un citu informāciju, kas ir saistīta ar tehniskā dienesta kontrolē esošiem jautājumiem, ja šī informācija ir būtiska tehniskā dienesta darba novērtēšanai.
Grozījums Nr. 305
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  atļauj savai apstiprinātājai iestādei novērot tehniskā dienesta darbību atbilstības novērtēšanas laikā;
(a)  atļauj savai apstiprinātājai iestādei vai 77. panta 1. punktā aprakstītajai apvienotajai novērtēšanas grupai novērot tehniskā dienesta darbību tipa apstiprinājuma testēšanas laikā;
Grozījums Nr. 306
Regulas priekšlikums
88. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6, punktā, 34. panta 2. punktā, 55. panta 2. un 3. punktā, 56. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā, 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 6. panta 7.a punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6. punktā, 33. panta 1.a punktā, 34. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā, 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 307
Regulas priekšlikums
88. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6. punktā, 34. panta 2. punktā, 55. panta 2. un 3. punktā, 56. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā. 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 6. panta 7.a punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6. punktā, 33. panta 1.a punktā, 34. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā. 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 308
Regulas priekšlikums
88. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
Grozījums Nr. 309
Regulas priekšlikums
88. pants – 5. punkts
5.  Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. panta 2. punktu, 10. panta 3. punktu, 22. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 5. punktu, 26. panta 2. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 6. punktu, 34. panta 2. punktu, 55. panta 2. un 3. punktu, 56. panta 2. punktu, 60. panta 3. punktu, 65. panta 10. punktu, 76. panta 4. punktu un 90. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts tika paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
5.  Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. panta 2. punktu, 6. panta 7.a punktu, 10. panta 3. punktu, 22. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 5. punktu, 26. panta 2. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 6. punktu, 33. panta 1.a punktu, 34. panta 2. punktu, 60. panta 3. punktu, 65. panta 10. punktu, 76. panta 4. punktu un 90. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts tika paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 353
Regulas priekšlikums
89. pants – virsraksts
Sankcijas
Sankcijas un atbildība
Grozījums Nr. 310
Regulas priekšlikums
89. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro, ja ekonomikas dalībnieki un tehniskie dienesti nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šīs regulas pantos, jo īpaši 11.−19. pantā un 72.−76. pantā, 84. un 85. pantā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ieviešanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro, ja ekonomikas dalībnieki un tehniskie dienesti nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šīs regulas pantos, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ieviešanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši sankcijas ir samērīgas attiecībā pret to transportlīdzekļu skaitu, kas reģistrēti konkrētās dalībvalsts tirgū, taču atzīti par neatbilstošiem, vai arī attiecībā pret to sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību skaitu, kuras ir darītas pieejamas konkrētās dalībvalsts tirgū, taču atzītas par neatbilstošām.
Grozījums Nr. 311
Regulas priekšlikums
89. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  nepatiesu datu sniegšana apstiprināšanas procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir atsaukšana;
(a)  nepatiesu datu sniegšana apstiprināšanas procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir korektīvo vai ierobežojošo pasākumu piemērošana saskaņā ar XI nodaļu;
Grozījums Nr. 312
Regulas priekšlikums
89. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  tipa apstiprināšanas testu rezultātu viltošana;
(b)  testu rezultātu viltošana tipa apstiprināšanai vai tirgus uzraudzībai, tostarp apstiprinājuma piešķiršanai, pamatojoties uz nepareiziem datiem;
Grozījums Nr. 313
Regulas priekšlikums
89. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   tehniskie dienesti vairs pienācīgi nepilda pilnvarojumā noteiktās prasības;
Grozījums Nr. 354
Regulas priekšlikums
89. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)   ja ar atbilstības testiem vai pārbaudēm vai ar alternatīvām metodēm ir konstatēts, ka transportlīdzekļi, sastāvdaļas, sistēmas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā noteiktajām tipa apstiprināšanas prasībām vai kādam no IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem.
Grozījums Nr. 314
Regulas priekšlikums
89. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  pārkāpums, kas saistīts ar to, ka tirgū dara pieejamus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam vajadzīgs apstiprinājums, bet kam šāda apstiprinājuma nav, vai ar šādu mērķi vilto dokumentus vai marķējumus.
(b)  pārkāpums, kas saistīts ar to, ka tirgū dara pieejamus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam vajadzīgs apstiprinājums, bet kam šāda apstiprinājuma nav, vai ar šādu mērķi vilto dokumentus, atbilstības sertifikātus, normatīvās plāksnītes vai apstiprinājuma marķējumus.
Grozījums Nr. 315
Regulas priekšlikums
89. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām.
5.  Dalībvalstis paziņojumu par piemērotajām sankcijām nosūta tiešsaistes datubāzē, kas izveidota saskaņā ar 25. pantu. Paziņojumus iesniedz viena mēneša laikā pēc sankcijas uzlikšanas.
Grozījums Nr. 355
Regulas priekšlikums
89. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Ja ir konstatēts, ka transportlīdzekļi, sastāvdaļas, sistēmas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā noteiktajām tipa apstiprināšanas prasībām vai kādam no IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem, ekonomikas dalībniekiem būtu jāuzņemas atbildība par jebkādu kaitējumu, kas neatbilstības rezultātā vai pēc atsaukšanas ir nodarīts attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem.
Grozījums Nr. 316
Regulas priekšlikums
90. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ja 9. panta 1. un 4. punktā vai 54. panta 1. punktā minētajā atbilstības verifikācijā Komisija konstatē transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija var piemērot administratīvu soda naudu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam par šīs regulas noteikumu pārkāpumu. Paredzētās administratīvās soda naudas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši soda naudas ir samērīgas ar to neatbilstīgo transportlīdzekļu skaitu, kas ir reģistrēti Savienības tirgū, vai ar to neatbilstīgo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaitu, kas ir darītas pieejamas Savienības tirgū.
Ja 9. panta 1. un 4. punktā vai 54. panta 1. punktā minētajā atbilstības verifikācijā Komisija vai 8. panta 1. punktā minētās tirgus uzraudzības iestādes konstatē transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija var piemērot administratīvu soda naudu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam par šīs regulas noteikumu pārkāpumu. Paredzētās administratīvās soda naudas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši soda naudas ir samērīgas ar to neatbilstīgo transportlīdzekļu skaitu, kas ir reģistrēti Savienības tirgū, vai ar to neatbilstīgo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaitu, kas ir darītas pieejamas Savienības tirgū.
Grozījums Nr. 317
Regulas priekšlikums
90. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas netiek noteiktas papildus sankcijām, kuras dalībvalstis par to pašu pārkāpumu piemēro saskaņā ar 89. pantu, un nepārsniedz EUR 30 000 par neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.
Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas netiek noteiktas papildus sankcijām, kuras dalībvalstis par to pašu pārkāpumu piemēro saskaņā ar 89. pantu.
Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas nepārsniedz EUR 30 000 par neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.
Grozījums Nr. 318
Regulas priekšlikums
91. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 715/2007
5. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
(3a)   regulas 5. pantā pēc 2. punkta c) apakšpunkta pievieno šādas daļas:
„Ražotāji, kas vēlas saņem ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, kurā izmanto BES, AES vai pārveidošanas ierīci, kā noteikts šajā regulā un Regulā (ES) 2016/646, sniedz tipa apstiprinātajai iestādei visu informāciju, tostarp tehniskos pamatojumus, ko tipa apstiprinātāja iestāde var pamatoti pieprasīt, lai noteiktu, vai BES vai AES ir pārveidošanas ierīce un vai ir piemērojama atkāpe no aizlieguma izmantot šādas ierīces saskaņā ar šo pantu.
Apstiprinātāja iestāde nepiešķir ES tipa apstiprinājumu, kamēr tā nav pabeigusi savu novērtējumu un noteikusi, ka transportlīdzekļa tips nav aprīkots ar aizliegtu pārveidošanas ierīci saskaņā ar šo pantu un Regulu (EK) Nr. 692/2008.”
Grozījums Nr. 345
Regulas priekšlikums
91. pants – 1. punkts – 6. apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 715/2007
11.a pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)   reālos braukšanas apstākļos noteiktās degvielas patēriņa un CO2 vērtības ir publiskotas.
Grozījums Nr. 346
Regulas priekšlikums
91. pants – 1. punkts – 6.a apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 715/2007
14.a pants (jauns)
6.a) iekļauj šādu 14.a pantu:
„14.a pants
Pārskatīšana
Komisija pārskata I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā un lai sasniegtu Savienības apkārtējā gaisa kvalitātes robežvērtības, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktos līmeņus, un attiecīgā gadījumā nāk klajā ar priekšlikumiem par jaunām, tehnoloģiju ziņā neitrālām „Euro 7” emisiju robežvērtībām, kas visiem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri tiek laisti Savienības tirgū, būtu piemērojamas no 2025. gada.”
Grozījums Nr. 319
Regulas priekšlikums
XII pielikums – 1. punkts – otrā sleja
Vienības
Vienības
1 000
1500
0
0
1000
1500
0
1500
0
0
0
0
Grozījums Nr. 320
Regulas priekšlikums
XII pielikums – 2. punkts – otrā sleja
Vienības
Vienības
100
250
250
250
500 līdz 2016. gada 31. oktobrim
500 līdz 2016. gada 31. oktobrim
250 no 2016. gada 1. novembra
250 no 2016. gada 1. novembra
250
250
500
500
250
250
Grozījums Nr. 321
Regulas priekšlikums
XIII pielikums – I daļa – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Elementa Nr.

Elementa apraksts

Veiktspējas prasība

Testa procedūra

Marķēšanas prasība

Iepakojuma prasība

1

[…]

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

Grozījums

Elementa Nr.

Elementa apraksts

Veiktspējas prasība

Testa procedūra

Marķēšanas prasība

Iepakojuma prasība

1

Izplūdes gāzu katalizatori un to substrāts

NOx emisijas

EURO standarti

Transportlīdzekļa tips un versija

 

2

Turbokompresori

CO2 un NOx emisijas

EURO standarti

Transportlīdzekļa tips un versija

 

3

Degvielas/gaisa maisījums Kompresoru sistēmas, izņemot turbokompresorus

CO2 un NOx emisijas

EURO standarti

Transportlīdzekļa tips un versija

 

4

Dīzeļdegvielas daļiņu filtrs

PM

EURO standarti

Transportlīdzekļa tips un versija

 

Grozījums Nr. 322
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamība
2.  Piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai
Grozījums Nr. 323
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 2. daļa – 2.8. punkts
2.8.  Attiecībā uz tādu kategoriju transportlīdzekļiem, kas ietilpst Regulas Nr. 595/2009/EK piemērošanas jomā, 2.6.2. punkta nolūkā, ja ražotāji savos franšīzes tīklos izmanto diagnostikas un testa instrumentus atbilstoši standartam ISO 22900 ― Transportlīdzekļa diagnostikas pieslēgvieta (MVCI) un ISO 22901 ― Diagnostikas datu atklātā apmaiņa (ODX), ODX faili ir pieejami neatkarīgiem uzņēmumiem ražotāja tīmekļa vietnē.
2.8.  2.6.2. punkta nolūkā, ja ražotāji savos franšīzes tīklos izmanto diagnostikas un testa instrumentus atbilstoši standartam ISO 22900 ― Transportlīdzekļa diagnostikas pieslēgvieta (MVCI) un ISO 22901 ― Diagnostikas datu atklātā apmaiņa (ODX), ODX faili ir pieejami neatkarīgiem uzņēmumiem ražotāja tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 324
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 2. daļa – 2.8.a punkts (jauns)
2.8.a.   Transportlīdzekļa OBD, diagnostikas, remonta un apkopes nolūkā tiešā transportlīdzekļa datu plūsmu dara pieejamu caur seriālo pieslēgvietu standartizētā datu savienotājā, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.1.4. punktā un ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. iedaļā.
Grozījums Nr. 325
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 6. daļa – 6.1. punkts – 3. daļa
Informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē transportlīdzekļa identifikācijas numurs un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, dzinēja jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, ir pieejama datu bāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.
Informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē transportlīdzekļa identifikācijas numurs un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, dzinēja jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, mašīnlasāmu un elektroniski apstrādājamu datu kopu veidā ir pieejama datubāzē, kurai var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.
Grozījums Nr. 326
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 6. daļa – 6.3. punkts
6.3.  Iepriekš 70. pantā minētais forums par piekļuvi transportlīdzekļa informācijai norāda šo prasību izpildei nepieciešamos parametrus atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām. Neatkarīgais uzņēmums tādēļ ir akreditēts un pilnvarots, pamatojoties uz dokumentiem, kas uzskatāmi parāda, ka uzņēmums veic likumīgu saimniecisko darbību un nav apsūdzēts nekādās attiecīgās kriminālās darbībās.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 327
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 6. daļa – 6.4. punkts
6.4.  Kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuri ietilpst Regulas (EK) Nr. 595/2009 piemērošanas jomā, vadības bloku pārprogrammēšanu veic atbilstoši vai nu ISO 22900-2, vai SAE J2534, vai TMC RP1210B, izmantojot nepatentētu aparatūru. Var lietot arī Ethernet, seriālā kabeļa vai vietējā tīkla (LAN) saskarni un alternatīvus datu nesējus, piemēram, kompaktdisku (CD), ciparvideodisku (DVD) vai pusvadītāju atmiņas ierīci braucēja informācijas sistēmām (piemēram, navigācija sistēmām, tālrunim utt.), taču ar noteikumu, ka tādēļ nav vajadzīgi patentēti komunikācijas programmnodrošinājumi (piemēram, draiveri vai spraudņi) vai aparatūra. Lai validētu ražotājam specifiska lietojuma un ISO 22900-2, SAE J2534 vai TMC RP1210B atbilstošo transportlīdzekļa saziņas saskarņu (VCI) saderību, ražotājs piedāvā validēt neatkarīgi izstrādātas VCI vai informāciju un iznomā jebkādu speciālu aparatūru, kas ir vajadzīga, lai VCI ražotājs varētu pats veikt šādu validēšanu. 67. panta 1. punkta noteikumus piemēro attiecībā uz maksu par šādu informācijas un aparatūras validāciju.
6.4.  Vadības bloku pārprogrammēšanu veic atbilstoši vai nu ISO 22900-2, vai SAE J2534, vai TMC RP1210, izmantojot nepatentētu aparatūru.
Ja pārprogrammēšanu vai diagnostiku veic, izmantojot ISO 13400 DoIP, tā atbilst pirmajā daļā minēto standartu prasībām.
Ja transportlīdzekļu ražotāji izmanto papildu patentētus komunikācijas protokolus, šo protokolu specifikācijas dara pieejamas neatkarīgiem uzņēmumiem.
Lai validētu ražotājam specifiska lietojuma un ISO 22900-2, SAE J2534 vai TMC RP1210 atbilstošo transportlīdzekļa saziņas saskarņu (VCI) saderību, ražotājs sešu mēnešu laikā pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas piedāvā validēt neatkarīgi izstrādātas VCI un testa vidi, ietverot informāciju par komunikācijas protokolu specifikācijām, un iznomā jebkādu speciālu aparatūru, kas ir vajadzīga, lai VCI ražotājs varētu pats veikt šādu validēšanu. 67. panta 1. punkta noteikumus piemēro attiecībā uz maksu par šādu informācijas un aparatūras validāciju.
Attiecīgā atbilstība ir jānodrošina, vai nu pilnvarojot CEN izstrādāt piemērotus atbilstības standartus, vai izmantojot pieejamos standartus, piemēram, SAE J2534-3.
Nosacījumus, kas izvirzīti 67. panta 1. punktā, piemēro attiecībā uz maksu par šādu validāciju vai informāciju un aparatūru.
Grozījums Nr. 328
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 6. daļa – 6.8.a punkts (jauns)
6.8a.   Ja transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija ražotāja tīmekļvietnē nesatur būtisko informāciju, kas ļauj pienācīgi projektēt un ražot sistēmas, kuras pielāgotas alternatīvām degvielām, tad ikvienam ieinteresētam alternatīvo degvielu sistēmu ražotājam ir iespēja iegūt informāciju, kas pieprasīta I pielikumā noteiktā informācijas dokumenta 1., 3., un 4. iedaļā, savu pieprasījumu nododot tieši ražotājam. Kontaktinformācija šim nolūkam ir skaidri norādīta ražotāja tīmekļvietnē, un informāciju sniedz 30 dienu laikā. Šādu informāciju nodrošina tikai attiecībā uz tādām sistēmām, kas pielāgotas alternatīvām degvielām, uz kurām attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 115, vai tādiem komponentiem, kas pielāgoti alternatīvām degvielām, kas ietilpst sistēmās, uz kurām attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 115, un šo informāciju sniedz tikai pēc pieprasījuma, kurā skaidri norādīta konkrētā transportlīdzekļa tā modeļa specifikācija, par kuru prasa informāciju, un kurā īpaši apstiprināts, ka informācija vajadzīga tādas sistēmas vai komponenta izstrādei, kas pielāgots alternatīvām degvielām un uz ko attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 115.
Grozījums Nr. 329
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 7.a punkts (jauns)
7a.   Transportlīdzekļu ražotāji nodrošina, lai elektronisko datu kopa, kas ietver visus VIN numurus (vai pieprasītā apakškopa) un transportlīdzekļa oriģināli iebūvētos individuālos specifikāciju un konfigurāciju parametrus, būtu pieejama ar tīmekļa pakalpojuma starpniecību vai lai to varētu lejupielādēt.
Grozījums Nr. 330
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 7.b punkts (jauns)
7.b.   Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi
7.b.1.   Katram transportlīdzeklim ar emisijas kontroles datoru ir elementi, kas neļauj veikt modifikācijas, izņemot gadījumus, ja ražotājs tos ir apstiprinājis. Ražotājs atļauj modifikāciju veikšanu tikai tad, ja tās ir vajadzīgas šā transportlīdzekļa diagnostikai, tehniskajai apkopei, pārbaudei, modernizēšanai vai remontam. Visi datoru kodi vai darbības parametri, ko iespējams pārprogrammēt, ir aizsargāti pret nevēlamām izmaiņām, un tiem nodrošina vismaz tāda līmeņa aizsardzību, kā paredz 2001. gada 15. marta ISO 15031-7 (SAE J2186, 1996. gada oktobris). Ikviena maināma kalibrēšanas atmiņas mikroshēma ir iesprausta, ievietota slēgtā apvalkā vai aizsargāta ar elektroniskiem algoritmiem, un to nevar mainīt, ja neizmanto īpašus darbarīkus un procedūras. Šādi aizsargāti drīkst būt tikai elementi, kas tieši saistīti ar emisiju kalibrēšanu vai transportlīdzekļa pretaizdzīšanu.
7.b.2.   Ar datoru kodēta motora darbības parametri nedrīkst būt maināmi, neizmantojot īpašus darbarīkus un procedūras (piemēram, pielodēti vai piestiprināti datoru komponenti vai aizplombēti (vai aizlodēti) datoru korpusi).
7.b.3.   Tādu mehānisku degvielas iesmidzināšanas sūkņu gadījumā, kas uzstādīti kompresijaizdedzes motoriem, ražotāji veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu degvielas maksimālās padeves iestatījumu no neatļautām manipulācijām, transportlīdzeklim atrodoties ekspluatācijā.
7.b.4.   Ražotājs var pieteikties apstiprinātājā iestādē, lai saņemtu atbrīvojumu no kādas no 8. iedaļā minētajām prasībām tādiem transportlīdzekļiem, kuriem šāda aizsardzība visdrīzāk nav vajadzīga. Starp kritērijiem, kurus apstiprinātāja iestāde novērtē, apsverot atbrīvojuma noteikšanu, cita starpā, ir darbības mikroshēmu pieejamība konkrētajā brīdī, transportlīdzekļa spēja darboties ar augstu efektivitāti un plānotais transportlīdzekļu pārdošanas apjoms.
7.b.5.   Ražotāji, kas izmanto programmējamas datora kodu sistēmas (piemēram, elektriski izdzēšamu programmējamu lasāmatmiņu, EEPROM), novērš neatļautu pārprogrammēšanu. Ražotāji izmanto uzlabotas aizsardzības stratēģijas pret bojāšanu un ierakstaizsardzības īpašības, kam nepieciešama elektroniska piekļuve ražotāja uzturētam attālinātam datoram, kuram var piekļūt arī neatkarīgi uzņēmumi, izmantojot 6.2. iedaļā un 2.2. punktā paredzēto aizsardzību. Apstiprinātāja iestāde apstiprina metodes, kas ļauj sasniegt pietiekamu aizsardzības līmeni pret bojājumiem.
Grozījums Nr. 331
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 2. papildinājums – 3.1.1. punkts
3.1.1.  visas papildu protokola informācijas sistēmas, kas nepieciešamas, lai būtu iespējams veikt pilnīgu diagnostiku papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā noteiktajiem standartiem, iekļaujot visu papildu iekārtas vai programmatūras protokola informāciju, parametru identifikāciju, pārsūtīšanas funkcijas, prasības attiecībā uz “uzturēšanu” vai kļūdu nosacījumus;
3.1.1.  visas papildu protokola informācijas sistēmas, kas nepieciešamas, lai būtu iespējams veikt pilnīgu diagnostiku papildus ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā un ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 6.5.1.4. punktā noteiktajiem standartiem, iekļaujot visu papildu iekārtas vai programmatūras protokola informāciju, parametru identifikāciju, pārsūtīšanas funkcijas, prasības attiecībā uz “uzturēšanu” vai kļūdu nosacījumus;
Grozījums Nr. 332
Regulas priekšlikums
XVIII pielikums – 2. papildinājums – 3.1.2. punkts
3.1.2.  sīka informācija par to, kā iegūt un interpretēt visus kļūdu kodus, kuri neatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā noteiktajiem standartiem;
3.1.2.  sīka informācija par to, kā iegūt un interpretēt visus kļūdu kodus, kuri neatbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā un ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 6.5.1.4punktā noteiktajiem standartiem;

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0048/2017).


Palmu eļļa un lietusmežu izciršana
PDF 639kWORD 70k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (2016/2222(INI))
P8_TA(2017)0098A8-0066/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.‑2030. gadam,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

–  ņemot vērā Komisijas tehnisko ziņojumu par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013-063)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu „Par atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumiem cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. decembrī pieņemto Amsterdamas deklarāciju „Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, kuras mērķis ir atbalstīt pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidi līdz 2020. gadam un nelikumīgas mežu izciršanas izbeigšanu līdz 2020. gadam,

–  ņemot vērā, ka piecas dalībvalstis, kuras parakstījušas Amsterdamas deklarāciju (Dānija, Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste un Nīderlande), ir solījušas, ka to valdības atbalstīs shēmu, kas nodrošinātu, lai līdz 2020. gadam palmu eļļas nozare kļūtu pilnībā ilgtspējīga,

–  ņemot vērā 2016. gada jūlija Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju un 2016. gada 30. novembra Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0767),

–  ņemot vērā Komisijas pasūtīto un finansēto 2016. gada 4. oktobra pētījumu „ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu — ietekme uz teritorijām un siltumnīcefekta gāzu emisijām skaitļos”,

–  ņemot vērā ziņojumu „Globiom — biodegvielas politikas pamats laikposmam pēc 2020. gada”,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2016 „ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

–  ņemot vērā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

–  ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kurš pieņemts 2010. gada 29. oktobrī Nagojā, Japānā, un stājās spēkā 2014. gada 12. oktobrī,

–  ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam un tās vidusposma novērtēšanu(2),

–  ņemot vērā tā 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu(3),

–  ņemot vērā Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) 2016. gadā Havaju salās notikušo Pasaules dabas saglabāšanas kongresu un tā dokumentu Nr. 066 par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu palmu eļļas nozares ekspansijas un ar to saistīto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0066/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un tai vajadzētu rīkoties, lai būtiski veicinātu to mērķu sasniegšanu, kas noteikti jomās, kuras attiecas uz cīņu pret klimata pārmaiņām un nodrošina vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību;

B.  tā kā ES bija izšķiroša nozīme, nosakot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas cieši saistīti ar palmu eļļas problemātiku (2., 3., 6., 14., 16., 17. IAM un jo īpaši 12., 13. un 15. IAM);

C.  tā kā saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam ES ir apņēmusies laikposmā līdz 2020. gadam veicināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt mežu izciršanu, atjaunot degradētos mežus un būtiski palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu visā pasaulē; tā kā saskaņā ar šo programmu laikposmam līdz 2030. gadam ES ir arī apņēmusies nodrošināt ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļus, apņēmusies mudināt uzņēmumus pieņemt ilgtspējīgu praksi un to ziņošanā integrēt informāciju par ilgtspējību, un ES ir arī apņēmusies veicināt ilgtspējīgu publiskā iepirkuma praksi saskaņā ar valstu politikas virzieniem un pasaules mēroga prioritātēm laikposmam līdz 2020. gadam;

D.  tā kā pasaules mežu bojāeju izraisa daudzi faktori, tostarp lauksaimniecības preču, piemēram, sojas, liellopu gaļas, kukurūzas un palmu eļļas, ražošana;

E.  tā kā no pēdējā laikā iznīcinātajiem tropu mežiem gandrīz puse (49 %) ir zaudēta tāpēc, ka zeme tiek nelikumīgi atbrīvota komerciālās lauksaimniecības vajadzībām, un šos postījumus izraisa citu reģionu valstu pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm, tostarp palmu eļļas, liellopu gaļas, sojas un koksnes izstrādājumiem; tā kā tiek lēsts, ka tropu mežu nelikumīgā pārvēršana par komerciālās lauksaimniecības platībām katru gadu rada 1,47 gigatonnas oglekļa emisiju — tas atbilst 25 % no ES fosilā kurināmā radīto emisiju gada apjoma(4);

F.  tā kā 2015. gadā notikušie savvaļas ugunsgrēki Indonēzijā un Borneo bija ļaunākie, kādi piedzīvoti gandrīz divās desmitgadēs, un tos izraisīja globālās klimata pārmaiņas, zemes izmantošanas maiņa un mežu izciršana; tā kā ārkārtējs sausums šajos reģionos, visticamāk, nākotnē kļūs par biežāku parādību, ja vien netiks veikti saskaņoti pasākumi ugunsgrēku novēršanai;

G.  tā kā savvaļas ugunsgrēku dēļ Indonēzijā un Borneo 69 miljoni cilvēku bija spiesti elpot veselībai kaitīgu, piesārņotu gaisu un šie ugunsgrēki izraisīja tūkstošiem priekšlaicīgas nāves gadījumu;

H.  tā kā ugunsgrēkus Indonēzijā parasti izraisa zemes atbrīvošana eļļas palmu plantācijām un citām lauksaimniecības vajadzībām; tā kā 52 % no ugunsgrēkiem Indonēzijā 2015. gadā notika kūdrājos, kuros ir liels oglekļa sastāvs, un tādēļ šī valsts ir kļuvusi par vienu no lielākajām globālās sasilšanas izraisītājām pasaulē(5);

I.  tā kā daudzās ražotājās valstīs nav precīzu koncesijas karšu un valsts zemes reģistru attiecībā uz eļļas palmu plantācijām, tāpēc ir sarežģīti noteikt, kas atbildīgs par mežu ugunsgrēkiem;

J.  tā kā saskaņā ar Ņujorkas deklarāciju par mežiem ES ir piekritusi palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži, atzīstot, ka daudziem uzņēmumiem varētu būt pat vēl vērienīgāki mērķi;

K.  tā kā 2008. gadā ES uzņēmās saistības līdz 2020. gadam samazināt mežu izciršanu vismaz par 50 % un līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža seguma zaudēšanu;

L.  tā kā vērtīgās tropu ekosistēmas, kas sedz tikai 7 % no Zemes virsmas ir pakļautas aizvien lielākai spriedzei mežu iznīcināšanas dēļ; tā kā eļļas palmu plantāciju ierīkošanas rezultātā notiek milzu apjoma meža ugunsgrēki, izžūst upes, notiek augsnes erozija un kūdrāju nosusināšana, tiek piesārņoti ūdensceļi un vispārēji iznīcināta bioloģiskā daudzveidība, kas savukārt izraisa daudzu ekosistēmu pakalpojumu izzušanu, un tas būtiski ietekmē klimatu, dabas resursu saglabāšanu un iespējas nosargāt pasaules vidi pašreizējām un nākamām paaudzēm;

M.  tā kā palmu eļļas un no tās iegūtu apstrādātu produktu patēriņš ir būtiski faktori, kas nosaka ES patēriņa ietekmi uz mežu bojāeju pasaulē;

N.  tā kā pieprasījums pēc augu eļļām kopumā pieaugs(6), turklāt tiek lēsts, ka pieprasījums pēc palmu eļļas līdz 2050. gadam pat divkāršosies(7); tā kā kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem 90 % no palmu eļļas ražošanas apjoma pieauguma bija koncentrēti Indonēzijā un Malaizijā; tā kā eļļas palmu audzēšana turklāt izplatās arī citās Āzijas valstīs, kā arī Āfrikā un Latīņamerikā, kur nepārtraukti tiek ierīkotas jaunas plantācijas un paplašinātas jau esošās, un tas nozīmē, ka vide tiks postīta aizvien vairāk; tomēr atzīmē, ka palmu eļļas aizstāšanai ar citām augu eļļām varētu būt nepieciešamas vēl lielākas zemes platības;

O.  tā kā palmu eļļa tiek plaši tiek izmantota tādēļ, ka tā ir lēta, un zemā cena ir panākta, palielinot eļļas palmu plantāciju skaitu teritorijās, kur iznīcināti meži; tā kā palmu eļļas izmantošana pārtikas nozarē turklāt nozīmē turēšanos pie masveida, neilgtspējīga ražošanas un patēriņa modeļa, kas ir pilnīgi pretrunā bioloģisku, kvalitatīvu, pārtikas nulles ceļa praksē iegūtu sastāvdaļu un produktu popularizēšanai un izmantošanai;

P.  tā kā palmu eļļa tiek aizvien vairāk izmantota biodegvielā un pārstrādātā pārtikā — tagad to satur aptuveni 50 % no iepakotajām pārtikas precēm;

Q.  tā kā daži uzņēmumi, kas tirgo palmu eļļu, nevar pārliecinoši pierādīt, ka palmu eļļa to piegādes ķēdēs nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, kūdrāju nosusināšanu vai vides piesārņošanu, nedz arī uzskatāmi apliecināt, ka tā ražota, ievērojot cilvēka pamattiesības un pienācīgus sociālos standartus;

R.  tā kā saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu (VRP) Komisijai ir pienākums novērtēt Savienībā patērētu pārtikas un nepārtikas preču ietekmi uz vidi globālā kontekstā un vajadzības gadījumā sagatavot politikas virzienu priekšlikumus, lai risinātu problēmas, kas atklātas šādu novērtējumu rezultātā, kā arī apsvērt iespēju izstrādāt Savienības rīcības plānu pasākumiem, ar ko nepieļauj mežu iznīcināšanu un degradēšanu;

S.  tā kā Komisija plāno veikt pētījumus par atmežošanu saistībā ar palmu eļļu;

T.  tā kā nav zināms, cik daudz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju rodas no zemes izmantošanas maiņas palmu eļļas ražošanas dēļ; tā kā ir jānodrošina labāki zinātniskie novērtējumi šajā jomā;

U.  tā kā ražotājās valstīs nav pieejami uzticami dati par zemes teritorijām, kas atdotas eļļas palmu audzēšanas vajadzībām — nedz par atļautu, nedz neatļautu ierīkošanu; tā kā tādēļ pašos pamatos ir apšaubāmi pasākumi, kas veikti, lai sertificētu, ka palmu eļļa iegūta ilgtspējīgi;

V.  tā kā 2014. gadā 60 % no visas palmu eļļas ES bija importēti enerģētikas sektora vajadzībām, no tiem 46 % importētās palmu eļļas izmantoti transportlīdzekļu degvielā (seškārtīgs pieaugums kopš 2010. gada) un 15 % izmantoti elektroenerģijas un siltuma ražošanai;

W.  tā kā tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam visā pasaulē 1 Mha (miljons hektāru) zemes tiks pārveidoti par eļļas palmu plantācijām biodīzeļdegvielas ražošanai, no tiem 0,57 Mha būs platības, kas atņemtas Dienvidaustrumāzijas primāro mežu teritorijām(8);

X.  tā kā ES biodegvielas politika laikposmam līdz 2020. gadam ir izraisījusi zemes izmantošanas maiņu pavisam 8,8 Mha platībā, no tiem 2,1 Mha Dienvidaustrumāzijā eļļas palmu plantāciju ekspansijas ietekmē, un puse no šīm platībām ir izveidotas uz tropu mežu un kūdrāju iznīcināšanas rēķina;

Y.  tā kā, izcērtot lietusmežus, tiek iznīcinātas dzīvotnes vairāk nekā pusei pasaules dzīvnieku sugu un vairāk nekā divām trešdaļām pasaules augu sugu un tādējādi tiek apdraudēta to izdzīvošana; tā kā lietusmežos mājo dažas no visretākajām pasaules sugām, un tās bieži vien ir endēmiskas sugas, kas iekļautas IUCN sarkanās grāmatas kritiski apdraudēto sugu sarakstā, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka tās pārdzīvo novērotu, lēstu un secinātu populācijas samazināšanos par vairāk nekā 80 % pēdējo 10 gadu laikā, vai arī ir aizdomas par šādu samazināšanos; tā kā ES patērētājiem vajadzētu būt labāk informētiem par centieniem aizsargāt šīs dzīvnieku un augu sugas;

Z.  tā kā daudzās izmeklēšanās konstatēts, ka eļļas palmu plantāciju ierīkošana un apsaimniekošana daudzās valstīs ir saistīta ar plaši izplatītiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, tostarp piespiedu izlikšanu no mājokļiem, bruņotu vardarbību, bērnu darbu, parādu verdzību vai pirmiedzīvotāju kopienu diskrimināciju;

AA.  tā kā bažas raisa ziņojumi(9) par to, ka pasaules palmu eļļas ražošanas būtiska daļa ir saistīta ar cilvēka pamattiesību pārkāpumiem un pienācīgu sociālo standartu neievērošanu, tiek bieži izmantots bērnu darbs un ir daudz konfliktu par zemi starp vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām no vienas puses un palmu eļļas koncesijas turētājiem no otras puses,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir IAM pamatmērķi;

2.  atgādina, ka mežiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu;

3.  norāda, ka mežu iznīcināšanu veicina daudzi un dažādi faktori, piemēram, zemes atbrīvošana lopu ganībām vai aramzemei, jo īpaši, lai audzētu soju ES lopbarības vajadzībām, palmu eļļas ražošana, urbanizācija, mežizstrāde, kā arī citi intensīvas lauksaimniecības veidi;

4.  norāda, ka 73 % no visā pasaulē iznīcināto mežu platībām ir meži, kas izcirsti, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecības preču ražošanas vajadzībām, no tiem 40 % ir platības, kur meži iznīcināti, lai ierīkotu eļļas palmu lielapjoma monokultūras plantācijas(10);

5.  atzīmē, ka palmu eļļas ieguve nav vienīgais mežu bojāejas iemesls — par to ir atbildīga arī nelikumīgas kokmateriālu ieguves ekspansija, kā arī demogrāfijas izraisīts spiediens;

6.  konstatē, ka citām augu eļļām, kas ražotas no sojas, rapša un citiem kultūraugiem, ir daudz lielāks vides pēdas nospiedums un tiem nepieciešams vairāk zemes nekā palmu eļļas gadījumā; atzīmē, ka citu eļļas kultūraugu audzēšanai parasti tiek intensīvāk izmantoti pesticīdi un mēslojums;

7.  ar bažām atzīmē, ka globālos mēģinājumus iegūt zemi ir izraisījis pasaulē augošais pieprasījums pēc biodegvielas un izejvielām, kā arī spekulācijas ar zemi un lauksaimniecības precēm;

8.  atgādina, ka ES ir viena no lielākajām to produktu importētājām, kas iegūti mežu iznīcināšanas rezultātā, un tas postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību;

9.  atzīmē, ka nedaudz mazāk par vienu ceturtdaļu (vērtības izteiksmē) starptautiski tirgoto lauksaimniecības preču, kas iegūtas nelikumīgas atmežošanas rezultātā, ir paredzētas ES tirgum, tostarp 27 % no visas tirgotās sojas, 18 % no palmu eļļas, 15 % no liellopu gaļas un 31 % no ādas(11);

10.  uzsver — lai efektīvi apkarotu mežu izciršanu, kas saistīta ar lauksaimniecības preču patēriņu, ES rīcībai jābūt vērstai ne tikai uz palmu eļļas ražošanu, bet uz visu šādu lauksamniecības preču importu;

11.  atgādina, ka Malaizija un Indonēzija ir galvenās palmu eļļas ražotājas — tiek lēsts, ka tās saražo 85–90 % no visā pasaulē saražotā apjoma, — un atzinīgi vērtē to, ka Malaizijas primāro mežu platības kopš 1990. gada ir palielinājušās, taču joprojām ir noraizējies, ka pašlaik mežu izciršanas temps Indonēzijā reizi piecos gados palielinās par 0,5 % no visas izcirsto mežu platības;

12.  atgādina, ka Indonēzija nesen ir kļuvusi par trešo lielāko CO2 piesārņojuma izraisītāju pasaulē un cieš no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, un daudzas apdraudētās savvaļas sugas Indonēzijā ir uz izmiršanas sliekšņa;

13.  atgādina, ka palmu eļļas tirdzniecības īpatsvars ir 40 % no visu augu eļļu pasaules tirdzniecības apjoma un ka ES (kas importē aptuveni 7 miljoni tonnu gadā) ir otrā lielākā importētāja pasaulē;

14.  pauž satraukumu par to, ka aptuveni puse no nelikumīgi izcirsto mežu platībām tiek izmantota palmu eļļas ražošanai ES tirgum;

15.  atzīmē, ka lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare izmanto palmu eļļu kā sastāvdaļu un/vai aizstājēju tās produktivitātes un ķīmisko īpašību dēļ, piemēram, vieglās uzglabāšanas, kušanas temperatūras dēļ, un tādēļ, ka tā ir lētāka par citām izejvielām;

16.  atzīmē arī to, ka palmu kodolu rauši ES tiek izmantoti dzīvnieku barībā, jo īpaši piena un gaļas lopu nobarošanai;

17.  šajā sakarā uzsver, ka Eiropas Savienībā sociālie, veselības un vides standarti ir stingrāki;

18.  pilnībā saprot, cik sarežģīta ir palmu eļļas problemātika, un norāda, ka ir svarīgi rast globālu risinājumu, pamatojoties uz daudzo dalībnieku kolektīvo atbildību; stingri iesaka ievērot šo principu visiem, kas iesaistīti piegādes ķēdē, tostarp ES un citām starptautiskām organizācijām, dalībvalstīm, finanšu institūcijām, ražotāju valstu valdībām, pirmiedzīvotāju un vietējām kopienām, valsts un starptautiskiem uzņēmumiem, kas iesaistīti palmu eļļas ražošanā, izplatīšanā un pārstrādē, patērētāju apvienībām un NVO; turklāt ir pārliecināts, ka visiem šiem dalībniekiem ir jāpiedalās savu centienu koordinēšanā, lai atrisinātu daudzās smagās problēmas, kas saistītas ar palmu eļļas neilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

19.  uzver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu palmu eļļas ražošanu, ir jāuzņemas kopīga globāla atbildība, bet vienlaikus uzsver pārtikas ražošanas nozares būtisko lomu, jo tā var izvēlēties izmantot ilgtspējīgi ražotas alternatīvas izejvielas;

20.  atzīmē, ka vairāki preču ražotāji, mazumtirgotāji un citi vidutāji piegādes ķēdē, tostarp Eiropas uzņēmumi, ir uzņēmušies saistības nodrošināt tādu ražošanu un tirdzniecību, kura nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, oglekļa bagātu kūdrāju pārveidošanu un kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, nodrošināta pārredzamība, izsekojamība, trešo pušu veiktas pārbaudes un atbildīgas pārvaldības prakse;

21.  atzīst, ka lietusmežu un pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga šīs planētas un cilvēces nākotnei, taču uzsver, ka šī saglabāšana ir jāsaista ar lauku attīstības politikas instrumentiem, lai attiecīgajās teritorijās nepieļautu nabadzību un veicinātu nodarbinātību mazās lauksaimnieku kopienās;

22.  uzskata, ka centienos apturēt mežu izciršanu ir jāparedz arī vietējo spēju veidošana, tehnoloģiskā palīdzība un labākās prakses apmaiņa starp kopienām, kā arī atbalsts sīksaimniekiem, lai viņi varētu izmanot savu apstrādājamo zemi visefektīvākajā veidā un nevajadzētu vēl vairāk iznīcināt mežus; šajā sakarā uzsver, ka ir ļoti daudz iespēju nostiprināt ekosistēmu funkcijas ar agroekoloģisko praksi, izmantojot dažādus, ārkārtīgi daudzveidīgus stādījumus, agromežsaimniecību un permakultūru paņēmienus un iztiekot bez atkarības no ieguldījuma vai monokultūrām;

23.  atzīmē, ka eļļas palmu audzēšana var dot pozitīvus ieguvumus valstu ekonomiskajā izaugsmē un piedāvāt dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem, ja vien tiek veikta atbildīgi un ilgtspējīgi un ir noteikti stingri nosacījumi attiecībā uz audzēšanas ilgtspēju;

24.  atzīmē, ka pastāv vairākas brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, tostarp RSPO, ISPO un MSPO, un atzinīgi vērtē to, ka tās veicina palmu eļļas ilgtspējīgu ražošanu; tomēr atzīmē, ka šo standartu ilgtspējas kritēriji tiek kritizēti, jo īpaši par to ekoloģisko un sociālo integritāti; uzsver, ka shēmu dažādība rada patērētājiem neskaidrības un ka ir jācenšas sasniegt tālejošāku mērķi — izstrādāt vienotu sertifikācijas shēmu, kas veicinātu ilgtspējīgi ražotas palmu eļļas atpazīstamību patērētājiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai šāda sertifikācijas shēma garantētu, ka ES tirgū nonāk vienīgi ilgtspējīgi ražota palmu eļļa;

25.  norāda, ka būtu jāveicina arī mūsu trešo valstu partneru izpratne par ieguldījumu, ko tie var sniegt, nodrošinot ilgtspēju un risinot mežu bojāejas problēmu, tostarp saistībā ar viņu izmantoto izejvielu izcelsmi;

Ieteikumi

26.  aicina Komisiju ievērot ES starptautiskās saistības, tostarp tās, kas noteiktas sakarā ar COP 21, ANO Mežu forumu (UNFF)(12), ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD)(13), Ņujorkas deklarāciju par mežiem un ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2020. gadam apturēt mežu izciršanu(14);

27.  norāda uz iespējām, ko piedāvā tādas iniciatīvas kā Ņujorkas deklarācija par mežiem(15), kuras mērķis ir palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži; atzīmē, ka daži uzņēmumi ir noteikuši ļoti vērienīgus mērķus, taču, lai gan 60 % uzņēmumu, kas tirgo palmu eļļu, ir pievienojušies šādām iniciatīvām, patlaban tikai 2 % no tiem spēj izsekot, no kurienes ir nākusi palmu eļļa, ko tie tirgo(16);

28.  atzīmē pārtikas ražošanas nozares centienus un panākto progresu attiecībā uz sertificētas ilgtspējīgi iegūtas palmu eļļas (CSPO) izmantošanu; aicina visas nozares, kas izmanto palmu eļļu, darīt vairāk, lai panāktu, ka tiek izmantota CSPO;

29.  aicina Komisiju un visas dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, skaidri parādīt savu apņemšanos strādāt pie tā, lai visā ES tiktu īstenotas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka tiek izmantota vienīgi 100 % sertificēta ilgtspējīgi ražota palmu eļļa, un tādēļ cita starpā arī parakstīt un īstenot Amsterdamas deklarāciju „Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, turklāt strādāt arī pie tā, lai nozares uzņemtos saistības, šajā nolūkā cita starpā arī parakstot un īstenojot Amsterdamas deklarāciju „Atbalsts pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidei līdz 2020. gadam”;

30.  prasa, lai uzņēmumi, kas audzē eļļas palmas, ievērotu Bangkokas nolīgumu par vienotu pieeju, īstenojot saistības nepieļaut mežu izciršanu, un lai tie izmantotu oglekļa liela uzkrājuma pieeju, kas palīdz noteikt eļļas palmu plantācijām piemērotas teritorijas, piemēram, noplicinātas zemes platības ar mazu oglekļa uzkrājumu un zemu dabas vērtību;

31.  prasa ES pildīt savas saistības, aktīvāk iesaistīties notiekošajās sarunās par FLEGT brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem un panākt, ka nolīgumu galīgajā redakcijā tiek iekļauti noteikumi par kokmateriāliem, kas iegūti, izcērtot mežus, lai tos pārveidotu par eļļas palmu plantācijām; uzsver, ka ir jāpanāk, lai šie nolīgumi atbilstu starptautiskajām tiesībām un saistībām vides aizsardzības, cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jomā un lai ar tiem tiktu ieviesti atbilstīgi pasākumi mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzība; norāda, ka līdzīgu pieeju varētu arī piemērot, lai panāktu atbildību palmu eļļas piegādes ķēdēs; iesaka par pamatu ES politikai attiecībā uz palmu eļļas nozari izmantot FLEGT daudzpusēja ieinteresēto personu dialoga principu un principu par iesakņojušos pārvaldības problēmu risināšanu ražotājās valstīs, kā arī atbalstošus ES importa politikas virzienus; norāda, ka šādi pasākumi varētu pastiprināt kontroli pār palmu eļļas nozari galamērķa valstīs;

32.  norāda, ka ir svarīgi sadarboties ar ražotājām valstīm, apmainoties ar informāciju par ilgtspējīgiem un ekonomiski īstenojamiem attīstības virzieniem un tirdzniecības praksi; atbalsta ražotāju valstu centienus izstrādāt ilgtspējīgu praksi, kas varētu palīdzēt uzlabot dzīves līmeni un ekonomiku šajās valstīs;

33.  aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu attiecībā uz pārredzamību un sadarbību starp valdībām un uzņēmumiem, kas izmanto palmu eļļu, un kopīgi ar dalībvalstīm sadarboties ar trešām valstīm, lai izstrādātu un īstenotu valstu tiesību aktus un ievērotu kopienu paražu tiesības uz zemi, jo tas nodrošina, ka ir aizsargāti meži, tajos dzīvojošās kopienas un viņu iztika;

34.  aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu nepieciešams FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu ietvaros ieviest mehānismus, lai risinātu problēmu, ko rada mežu pārvēršana par lauksaimniecības platībām, un lai šajā procesā vairāk nostiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu, kā arī zemes īpašnieku rīcības iespējas;

35.  prasa ES kā papildelementu brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem izstrādāt šo nolīgumu izpildes kontrolei paredzētus tiesību aktus attiecībā uz palmu eļļu, līdzīgi kā tas ir ES Kokmateriālu regulas gadījumā, kura attiecas gan uz uzņēmumiem, gan uz finanšu iestādēm; norāda, ka ES reglamentē kokmateriālu, zivju un konfliktu izrakteņu piegādes ķēdes, taču joprojām nav reglamentētas piegādes ķēdes, kas saistītas ar apdraudējumu mežam lauksaimniecības preču dēļ; mudina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgāk īstenot Kokmateriālu regulu, lai pilnībā izmantotu tās efektivitāti un pārliecinātos, ka to var izmantot kā paraugu jaunam ES tiesību aktam, ar kuru novērst neilgtspējīgi ražotas palmu eļļas tirdzniecību Eiropas Savienībā;

36.  aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām sākt informācijas kampaņas un nodrošināt patērētājiem visaptverošu informāciju par palmu eļļas ilgtspējīgas ražošanas pozitīvo ietekmi uz vidi, sabiedrību un politiku; aicina Komisiju nodrošināt, lai informācija, kas apliecina, ka palmu eļļu saturošais produkts ražots ilgtspējīgi, patērētājiem būtu sniegta, izmantojot uzreiz atpazīstamu zīmi, un visnotaļ iesaka šo zīmi izvietot uz produkta vai iepakojuma vai darīt to viegli pieejamu ar tehnoloģiskiem paņēmieniem, un tas būtu jānodrošina attiecībā uz visiem palmu eļļu saturošiem produktiem;

37.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar valstīm, kuras lielā daudzumā patērē palmu eļļu (piemēram, ar Ķīnu un Indiju) un ražotājām valstīm, lai veicinātu izpratni un meklētu kopīgus risinājumus tropu mežu iznīcināšanas un degradēšanas problēmai;

38.  ar nepacietību gaida Komisijas pētījumus par saistību starp mežu izciršanu un palmu eļļu, un sagaida, ka pēc pētījumu pabeigšanas tie būs pieejami, cik vien drīz iespējams;

39.  aicina Komisiju sniegt visaptverošus datus par palmu eļļas patēriņu Eiropā un tās importu ES;

40.  aicina Komisiju izvērst pētniecību, lai savāktu informāciju par Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu iznīcināšanas procesu, sociālajām problēmām, apdraudētajām sugām un vides piesārņojumu, kā arī aicināt tirdzniecības partnerus ārpus ES darīt to pašu;

41.  aicina Komisiju izstrādāt tehnoloģijas un nākt klajā ar konkrētu rīcības plānu, tostarp attiecībā uz informācijas kampaņām, lai samazinātu Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu bojāeju trešās valstīs;

42.  atzīst pašreizējo sertifikācijas shēmu pozitīvo ieguldījumu, bet ar nožēlu secina, ka RSPO, ISPO, MSPO un visas pārējās atzītās sertifikācijas shēmas nenodrošina efektīvu aizliegumu saviem dalībniekiem pārvērst par eļļas palmu plantācijām lietusmežus vai kūdrājus; tāpēc uzskata, ka galvenās sertifikācijas shēmas nenodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvu samazināšanu plantāciju ierīkošanas un darbības laikā, un tādējādi tās nav spējušas novērst milzīgus meža un kūdrāju ugunsgrēkus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek veikta šo sertifikācijas shēmu neatkarīga revīzija un uzraudzība, lai garantētu, ka ES tirgū laistā palmu eļļa atbilst attiecīgajiem standartiem un ir ražota ilgtspējīgi; norāda, ka palmu eļļas nozares ilgtspējas jautājumu nevar atrisināt tikai ar brīvprātīgiem pasākumiem un politikas virzieniem, bet ir jānosaka saistoši noteikumi un obligāta sertifikācijas shēma arī attiecībā uz palmu eļļas ražošanas uzņēmumiem;

43.  prasa ES ieviest obligātus ilgtspējas kritērijus attiecībā uz palmu eļļu un to saturošiem produktiem, kas nonāk ES tirgū, un tā nodrošināt, ka Eiropas Savienībā tirgotās palmu eļļas ražošana:

   nav nedz tieši, nedz netieši izraisījusi ekosistēmu postījumus, piemēram, primāro un sekundāro mežu izciršanu un kūdrāju vai citu ekoloģiski vērtīgu dzīvotņu iznīcināšanu vai degradēšanu, un ka tās dēļ nav samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo īpaši apdraudētu dzīvnieku un augu sugu gadījumā,
   nav izraisījusi tādas izmaiņas zemes apsaimniekošanas praksē, kuras negatīvi ietekmē vidi,
   nav izraisījusi ekonomiskas, sociālas un vides problēmas, kā arī konfliktus, tostarp jo īpaši bērnu darbu, piespiedu darbu, zemes sagrābšanu vai pirmiedzīvotāju vai vietējo kopienu izlikšanu no mājokļiem,
   nodrošina cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanu un pilnībā atbilst attiecīgiem sociālajiem un darba standartiem, kas noteikti, lai garantētu darba ņēmēju drošību un veselību darbā,
   ir devusi iespēju sertifikācijas sistēmā iekļauties arī mazapjoma eļļas palmu audzētājiem un ir nodrošinājusi, ka viņi saņem taisnīgu peļņas daļu;
   nodrošina, ka palmas tiek audzētas tādās plantācijās, kas apsaimniekotas ar mūsdienīgiem agroekoloģiskiem paņēmieniem, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, tā samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību;

44.  atzīmē, ka jau ir pieejami atbildīgas palmu eļļas ražošanas stingri standarti, arī tie, ko izstrādājusi Palmu eļļas inovācijas grupa (POIG), taču uzņēmumi un sertifikācijas shēmas vēl nav tos plaši pieņēmušas, un vienīgā shēma, kura tos piemēro, ir RSPO Next;

45.  atzīmē, ka visiem piegādes ķēdes dalībniekiem ir svarīgi spēt skaidri nošķirt ilgtspējīgi un neilgtspējīgi iegūtu palmu eļļu un tās atliekvielas un blakusproduktus; norāda, cik svarīga visos piegādes ķēdes posmos ir preču izsekojamība un pārredzamība;

46.  prasa ES noteikt saistošu regulējumu, lai nodrošinātu, ka visu lauksaimniecības preču importētāju piegādes ķēdes ir izsekojamas līdz pat izejvielas izcelsmei;

47.  aicina Komisiju palielināt izsekojamību attiecībā uz palmu eļļu, kas importēta ES, un, kamēr vēl netiek piemērota vienota sertifikācijas shēma, apsvērt iespēju piemērot atšķirīgas muitas nodevu shēmas, kurās precīzāk atspoguļotas patiesās izmaksas saistībā ar slogu videi; prasa, lai Komisija arī apsvērtu tarifu un ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu ieviešanu un piemērošanu, pamatojoties uz palmu eļļas oglekļa dioksīda pēdu; prasa attiecībā uz mežu izciršanu pilnībā piemērot principu „maksā piesārņotājs”;

48.  aicina Komisiju skaidri noteikt sankcijas neatbilstības gadījumā, tomēr nepārtraucot tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm;

49.  šajā sakarībā aicina Komisiju Pasaules Muitas organizācijā ierosināt harmonizētās nomenklatūras sistēmas reformu, kas dotu iespēju skaidri nošķirt sertificētu ilgtspējīgu palmu eļļu un tās atvasinājumus no neilgtspējīgi ražotas palmu eļļu un tās atvasinājumiem;

50.  aicina Komisiju tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības sadaļās nekavējoties iekļaut saistošas prasības darba un vides jomā, lai nepieļautu mežu izciršanu, tostarp un jo īpaši tirdzniecības nolīgumos ar ražotājām valstīm iekļaut garantijas izbeigt mežu izciršanu, ieviešot stingrus un reāli īstenojamus pasākumus, ar kuriem novērst neilgtspējīgu mežsaimniecības praksi šajās valstīs;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt tādus instrumentus, kas veicinātu vides saglabāšanas jautājumu labāku integrāciju attīstības sadarbībā; atzīmē, ka šāda pieeja palīdzēs panākt, ka pasākumi attīstības jomā nenoved pie neparedzētām vides problēmām, bet gan darbojas sinerģiski ar vides saglabāšanas pasākumiem;

52.  konstatē, ka galvenais šķērslis eļļas palmu plantāciju ekspansijas kontrolei ražotājās valstīs ir zemes reģistra režīmu nepilnības, kas ierobežo sīksaimnieku iespējas saņemt aizdevumus, kuri viņiem nepieciešami, lai veicinātu savu plantāciju ilgtspēju; atzīmē, ka pārvaldības un mežsaimniecības iestāžu nostiprināšana vietējā un valsts līmenī ir efektīvas vides politikas priekšnoteikums; aicina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu ražotājām valstīm, lai pilnveidotu zemes reģistra režīmus un uzlabotu eļļas palmu plantāciju ilgtspēju vides jomā; norāda uz to, ka kartēšana ražotājās valstīs, tostarp ar satelīta un ģeotelpisko tehnoloģiju palīdzību, ir vienīgais veids, kā uzraudzīt eļļas palmu plantāciju koncesijas un ieviest mērķtiecīgas apmežošanas, mežu atjaunošanas un ekoloģisko koridoru veidošanas stratēģijas; aicina Komisiju palīdzēt ražotājām valstīm ieviest ugunsgrēku novēršanas mehānismus;

53.  atbalsta Indonēzijas valdības nesen ieviesto moratoriju attiecībā uz kūdrājiem, kuram vajadzētu novērst eļļas palmu plantāciju izplešanos atmežotās kūdrāju platībās; atbalsta Kūdrāju atjaunošanas aģentūras izveidi, lai atjaunotu ugunsgrēku skartos kūdrājus, kuru kopējā platība ir 2 miljoni hektāru;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis dialogā ar attiecīgajām valstīm uzsvērt nepieciešamību iesaldēt pašreizējās eļļas palmu plantāciju platības, tostarp nosakot moratoriju jaunām koncesijām, lai tādējādi nosargātu vēl atlikušās lietusmežu teritorijas;

55.  pauž satraukumu par to, ka darījumi ar zemi ir saistīti ar pārkāpumiem pret vietējo kopienu brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju pamatotas piekrišanas principu, kas noteikts SDO Konvencijā Nr. 169; prasa ES un tās dalībvalstīm panākt, lai ES investori pilnībā ievērotu starptautiskos standartus attiecībā uz atbildīgu un ilgtspējīgu investēšanu lauksaimniecībā, jo īpaši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un ESAO pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm, FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem; uzsver, ka jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka korporatīvās ļaunprātības upuriem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

56.  tāpēc aicina attiecīgās izcelsmes valstu iestādes ievērot cilvēktiesības, tostarp mežā dzīvojošo kopienu tiesības uz zemi, kā arī noteikt stingrākas saistības vides, sociālajā un veselības jomā, ņemot vērā FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu(17);

57.  mudina ES atbalstīt lauku mikrouzņēmumus, mazos un ģimenes uzņēmumus un veicināt zemes īpašumtiesību vai valdījuma tiesību reģistrēšanu valsts un vietējā līmenī;

58.  uzsver, ka mežu izciršanas rādītāji ir ļoti zemi tajās pirmiedzīvotāju teritorijās, kurās ir nodrošinātas paražu tiesības uz zemes lietošanu, un tam ir liels potenciāls, lai izmaksu ziņā lietderīgi samazinātu emisijas un nosargātu pasaules ekosistēmu pakalpojumus; prasa starptautisko finansējumu klimata un attīstības jomā izmantot pirmiedzīvotāju un kopienu zemju nosargāšanai un atbalstīt pirmiedzīvotāju tautas, kuras cenšas nosargāt savas teritorijas;

59.  atgādina, ka nabadzīgu lauku sieviešu iztika ir jo īpaši atkarīga no mežu resursiem; uzsver, ka ir jāpanāk dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana valstu mežsaimniecības politikas virzienos, lai, piemēram, nodrošinātu, ka sievietēm ir vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumā zemi un citus resursus;

60.  atgādina, ka Komisija savā paziņojumā „Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645) uzsvēra, cik būtiska ir holistiska pieeja tropisko mežu izciršanas problēmai, apsverot visus tās cēloņus, tostarp palmu eļļas ražošanu; atgādina, ka COP 21 sarunās Komisijai bija mērķis— vēlākais līdz 2030. gadam darīt galu pasaules meža seguma zudumam un līdz 2020. gadam samazināt tropu atmežošanas tempus vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni;

61.  aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu izstrādātu ES rīcības plānu pasākumiem, ar ko izbeidz mežu izciršanu un degradēšanu un kas ietvertu konkrētus regulatīvos pasākumus, kuri nodrošinātu, ka neviena ar ES saistītā piegādes ķēde un neviens finanšu darījums nav saistīts ar mežu izciršanu un degradēšanu, un aicina Komisiju arī aktīvāk strādāt pie ES rīcības plāna attiecībā uz palmu eļļu; aicina Komisiju pieņemt vienotu definīciju jēdzienam „ar mežu iznīcināšanu nesaistīts”;

62.  mudina dalībvalstis un Komisiju noteikt tādu meža definīciju, kas ietver bioloģisko, sociālo un kultūras daudzveidību, un tā nepieļaut zemes sagrābšanu un tropu mežu iznīcināšanu eļļas palmu monokultūras milzīgu plantāciju ierīkošanai, jo tas apdraudētu ES spēju pildīt savas saistības klimata jomā; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir vietējām sugām, tādējādi aizsargājot ekosistēmas, dzīvotnes un vietējās kopienas;

63.  aicina Komisiju nākt klajā ar ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību;

64.  uzstāj, ka attīstības jomas finanšu iestādēm būtu jāpanāk, ka to politika sociālajā un vides aizsardzības jomā ir saistoša un pilnībā atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz privātu finanšu iestāžu un publiskā sektora finanšu struktūru finansējumu;

65.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest obligātas prasības, ar ko valsts iepirkuma procedūrās priekšroka tiek dota ilgtspējīgi ražotai palmu eļļai;

66.  ar bažām atzīmē, ka komerciālā lauksaimniecība joprojām ir būtisks mežu izciršanas iemesls pasaulē un ka aptuveni puse no visiem kopš 2000. gada izcirstajiem lietusmežiem ir iznīcināti tādēļ, lai tos nelikumīgi pārvērstu par komerciālās lauksaimniecības platībām, un tas ir saistīts arī ar konfliktu iespējamību; prasa uzlabot mežsaimniecības, lauksaimniecības, zemes izmantošanas un lauku attīstības politikas virzienu koordinēšanu, lai sasniegtu IAM un nodrošinātu saistību izpildi klimata jomā; uzsver, ka arī šajā jomā ir jāpanāk politikas saskaņotība attīstībai, tostarp attiecībā uz ES atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku;

67.  vērš uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar zemes īpašumtiesību koncentrāciju un zemes izmantošanas maiņu un kas rodas, kad tiek ierīkotas monokultūru, tostarp eļļas palmu, plantācijas;

68.  aicina Komisiju atbalstīt padziļinātus pētījumus par zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz SEG emisijām, tostarp mežu izciršanas un bioenerģijas ražošanas gadījumā;

69.  aicina Komisiju rādīt piemēru citām valstīm, ieviešot ES tiesību aktos uzskaites noteikumus siltumnīcefekta gāzu emisijām no apsaimniekotām mitrzemēm un no zemes izmantošanas maiņas mitrzemēs;

70.  norāda uz eļļas palmu lielu monokultūras plantāciju ietekmi — tās piesaista kaitēkļus, piesārņo ūdeni ar agroķimikālijām, izraisa augsnes eroziju, kā arī ietekmē oglekļa piesaisti un visu attiecīgo reģionu ekoloģiju, traucējot migrējošo dzīvnieku sugām;

71.  atzīmē, ka jaunākie pētījumi apliecina — agromežsaimniecības daudzkultūru pieejas piemērošana eļļas palmu plantācijām var sniegt būtiskus ieguvumus bioloģiskās daudzveidības, produktivitātes un pozitīvu sociālo risinājumu ziņā;

72.  aicina Komisiju panākt saskaņotību un veicināt sinerģiju starp kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un citiem ES politikas virzieniem, kā arī nodrošināt, lai visi politikas virzieni tiktu īstenoti saskaņā ar programmām (piemēram, REDD), kuru mērķis ir novērst mežu bojāeju jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju nepieļaut, ka KLP reforma tieši vai netieši izraisa vēl lielāku mežu izciršanu, un panākt, ka tā atbalsta mērķi izbeigt mežu iznīcināšanu visā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai vides problēmas, ko izraisa mežu iznīcināšana palmu eļļas ieguves dēļ, tiktu risinātas arī saistībā ar mērķiem, kuri noteikti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam, kurai vajadzētu kļūt par neatņemamu Savienības ārējās darbības elementu šajā jomā;

73.  aicina Komisiju nodrošināt atbalstu organizācijām, kas galvenokārt nodarbojas ar visu to dzīvnieku sugu in situ un arī ex situ saglabāšanu, kuras skārusi dzīvotņu izpostīšana saistībā ar palmu eļļas ražošanu;

74.  prasa veikt vairāk ES līmeņa pētījumu par dzīvnieku ilgtspējīgu barību, lai izstrādātu alternatīvas eļļas palmu produktiem Eiropas lauksaimniecībā;

75.  atzīmē, ka 70 % no ES patērētās biodegvielas izejvielām ir audzētas/tā ir ražota ES un ka 23 % no ES importētās biodegvielas ir iegūta no palmu eļļas, pārsvarā Indonēzijā, un vēl 6 % ir iegūti no sojas(18);

76.  norāda uz ES biodegvielas pieprasījuma netiešo ietekmi, kas saistīta ar tropu mežu iznīcināšanu;

77.  atzīmē — ja ņem vērā netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), tad no kultūraugiem iegūta biodegviela dažos gadījumos var pat izraisīt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto pieaugumu, piemēram, tādēļ, ka tiek nodedzinātas tādas dzīvotnes ar lielu oglekļa uzkrājumu kā tropu meži un kūdrāji; pauž bažas par to, ka Komisija, vērtējot brīvprātīgās shēmas, neņem vērā ILUC ietekmi;

78.  prasa, lai ES iestādes Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanas procesā pārstrādāt tās brīvprātīgi piemērojamo shēmu, lai iekļautu tajā īpašas pārbaudes procedūras attiecībā uz konfliktiem par zemes lietošanu, piespiedu darbu un bērnu darbu, sliktiem darba apstākļiem lauksaimniekiem, kā arī veselības un drošības apdraudējumu; tāpat arī aicina šajā pārskatīšanā ņemt vērā ILUC ietekmi un iekļaut sociālās atbildības prasības;

79.  prasa ES biodegvielas politikā iekļaut efektīvus ilgtspējas kritērijus, kas nodrošinātu, ka tiek aizsargāta zeme ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, zeme ar augstu oglekļa uzkrājumu un kūdrāji, un kas ietvertu arī kritērijus sociālajā jomā;

80.  ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas jaunāko ziņojumu(19), kurā analizētas pašreizējās biodegvielas sertificēšanas shēmas un kurā konstatēts, ka tajās trūkst svarīgu ilgtspējas aspektu, piemēram, netiek ņemta vērā pieprasījuma ietekme uz netiešu zemes izmantošanas maiņu, tajās nav pārbaudes mehānismu un tās nevar garantēt, ka sertificētā biodegviela nav saistīta ar negatīvu sociālekonomisku ietekmi; zina, ka ir bažas par pārredzamību saistībā ar sertifikācijas shēmu novērtēšanu; aicina Komisiju uzlabot ilgtspējas sertifikācijas shēmu pārredzamību, tādēļ cita starpā izstrādājot arī atbilstīgu sarakstu ar aspektiem, kas būtu īpaši jāpārbauda (piemēram, gada ziņojumi), un paredzot iespēju pieprasīt neatkarīgu trešo personu veiktu revīziju; prasa, lai Komisijai būtu lielākas pilnvaras pārbaudīt un pārraudzīt shēmas, ziņojumus un darbības;

81.  prasa īstenot attiecīgos Revīzijas palātas ieteikumus, kā Komisija to ir piekritusi darīt;

82.  ar bažām atzīmē, ka 46 % no ES importētās palmu eļļas tiek izmantota biodegvielas ražošanai un ka tādēļ ir jāizmanto aptuveni miljons hektāru tropu augsnes; aicina Komisiju, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai beigtu biodegvielā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuras izraisa mežu iznīcināšanu;

83.  atzīmē, ka, vienkārši aizliedzot vai izbeidzot palmu eļļas izmantošanu, varētu sākties citu tropu augu eļļu izmantošana biodegvielas ražošanai, kas, ļoti iespējams, tiks audzētas tajos pašos ekoloģiski jutīgajos reģionos, kur iepriekš tika audzētas eļļas palmas, un tas bioloģisko daudzveidību, zemes izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas varētu ietekmēt vēl vairāk nekā palmu eļļas ieguve; iesaka rast un veicināt ilgtspējīgākas alternatīvas, ko izmantot biodegvielai, piemēram, Eiropā ražotas eļļas no tajā audzēta rapša un saulespuķu sēklām;

84.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienlaicīgi atbalstīt otrās un trešās paaudzes biodegvielu padziļinātu izstrādi, lai samazinātu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku Savienībā un stimulētu pāreju uz labāku biodegvielu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1513 un atbilstīgi ES vērienam aprites ekonomikas, resursefektivitātes un mazemisiju mobilitātes jomā;

o
o   o

85.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf
(2) Komisijas paziņojums „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244).
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0034.
(4) Avots: Forest Trends: Consumer Goods and Deforestation: An Analysis of the Extent and Nature of Illegality in Forest Conversion for Agriculture and Timber Plantations (http://www.forest-trends.org/documents/files/doc_4718.pdf).
(5) Avots: World Resources Institute (http://www.wri.org/blog/2015/10/indonesia%E2%80%99s-fire-outbreaks-producing-more-daily-emissions-entire-us-economy).
(6) http://www.fao.org/docrep/016/ap106e/ap106e.pdf (FAO, World Agriculture Towards 2030/2050 - The 2012 Revision).
(7) http://wwf.panda.org/what_we_do/footprint/agriculture/palm_oil/ (WWF).
(8) Avots: Ziņojums Globiom (https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Final%20Report_GLOBIOM_publication.pdf).
(9) Piemēram: Amnesty International - The Great Palm Oil Scandal (https://www.amnesty.org/en/documents/asa21/5243/2016/en/) un Rainforest Action Network - The Human Cost of Conflict Palm Oil (https://d3n8a8pro7vhmx.cloudfront.net/rainforestactionnetwork/pages/15889/attachments/original/1467043668/The_Human_Cost_of_Conflict_Palm_Oil_RAN.pdf?1467043668).
(10) Eiropas Komisija. ES patēriņa ietekme uz mežu izciršanu — visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013), http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf (56. lpp.).
(11) Avots: FERN: Stolen Goods: The EU’s complicity in illegal tropical deforestation (http://www.fern.org/sites/fern.org/files/Stolen%20Goods_EN_0.pdf).
(12) ANO Mežu foruma secinājumi.
(13) ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Aiči mērķi: https://www.cbd.int/sp/targets/.
(14) Ilgtspējīgas attīstības mērķi, 15.2. pants, mērķis izbeigt mežu izciršanu: https://sustainabledevelopment.un.org/sdg15.
(15) ANO 2014. gada klimata samits.
(16) http://forestdeclaration.org/wp-content/uploads/2015/09/2016-NYDF-Goal-2-Assessment-Report.pdf.
(17) ANO FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu, Roma, 2012., http://www.fao.org/docrep/016/i2801e/i2801e.pdf.
(18) Eurostat. Atjaunojamo energoresursu piedāvājums, pārveidošana un patēriņš; ikgadējie dati (nrg_107a), Globium pētījums „ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu” (2015) un http://www.fediol.be/.
(19) Avots: Eiropas Revīzijas palāta. Biodegvielu sertificēšana: sistēmu atzīšanā un uzraudzībā vērojamie trūkumi (http://www.eca.europa.eu/lv/Pages/NewsItem.aspx?nid=7171).


Sievietes un viņu loma lauku apvidos
PDF 527kWORD 66k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos (2016/2204(INI))
P8_TA(2017)0099A8-0058/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,

–  ņemot vērā Pekinas rīcības platformu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gadā pieņemto Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvu 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(5),

–  ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai 7. pantu,

–  ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 5. aprīļa rezolūciju par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos(7),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā(8),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā(9),

–  ņemot vērā ANO Pasaules nodrošinājuma ar pārtiku komitejas 2016. gada 17. oktobra ieteikumus par lopkopību un pasaules nodrošinātību ar pārtiku, jo īpaši ieteikumus par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par veidiem, kādos KLP var uzlabot darbvietu izveidi lauku apvidos(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0058/2017),

Sieviešu lomas daudzfunkcionalitāte lauku apvidos

A.  tā kā pēdējos gadu desmitos sociālekonomiskā situācija un dzīves apstākļi ir būtiski mainījušies un ļoti atšķiras gan dažādās dalībvalstīs, gan to iekšienē starp reģioniem;

B.  tā kā sievietes sniedz būtisku ieguldījumu lauku ekonomikā un tā kā dažādošanas pasākumi un daudzfunkcionalitātes jēdziens, kas ir nepieciešams pamats ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, kaut gan tie vēl ne visur tiek pilnībā izmantoti, ir pavēruši sievietēm jaunas iespējas, pateicoties inovācijām un tādu jaunu koncepciju radīšanai, kuras dod iespēju piešķirt lauksaimniecībai jaunu dinamiku;

C.  tā kā sievietes ļoti bieži veicina ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīto papildu nodarbošanos attīstību lauku saimniecībās vai ārpus tām, radot iespēju lauku apvidos veiktām darbībām piešķirt reālu pievienoto vērtību;

D.  tā kā lauku apvidos dzīvojošās sievietes nav viendabīga grupa, jo viņu situācija, nodarbošanās, devums sabiedrībai un galu galā viņu vajadzības un intereses gan dažādās dalībvalstīs, gan to iekšienē starp reģioniem ievērojami atšķiras;

E.  tā kā sievietes aktīvi iesaistās lauksaimniecības darbībās, uzņēmējdarbībā un tūrisma nozarē un tā kā sievietēm ir nozīmīga loma lauku apvidu kultūras tradīciju saglabāšanā, kas var veicināt reģionālās identitātes veidošanu un/vai stiprināšanu;

F.  tā kā vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatprincips, bet tās veicināšana — viens no to galvenajiem mērķiem; tā kā dzimumu līdztiesība ir Līgumos un Pamattiesību hartā atzīta ES pamatvērtība, un ES ir konkrēti uzņēmusies pienākumu integrēt to visās savās darbībās; tā kā dzimumu līdztiesības integrētā pieeja ir svarīgs instruments šā principa iekļaušanai ES politikas virzienos, pasākumos un darbībās, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju nolūkā palielināt sieviešu aktīvu dalību darba tirgū un ekonomiskās un sociālās darbības; tā kā šis instruments attiecas arī uz ES struktūrfondiem un investīciju fondiem, tostarp uz ELFLA;

G.  tā kā ģimenes lauku saimniecības ir izplatītākais lauksaimniecības modelis ES-28 valstīs, jo 76,5 % darba nozarē veic lauksaimniecības īpašnieks vai tā ģimenes locekļi(11), un šis darbības modelis tādēļ būtu jāaizsargā; tā kā ģimenes lauku saimniecības veicina paaudžu solidaritāti un sociālo un vides atbildību, tādējādi veicinot lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību;

H.  tā kā augošas urbanizācijas apstākļos ir būtiski noturēt aktīvus, dinamiskus un pārtikušus iedzīvotājus lauku apvidos, pievēršot īpašu uzmanību apvidiem, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, jo no tā ir atkarīga vides un ainavas saglabāšana;

I.  tā kā iedzīvotāju novecošana kopā ar lauksaimnieciskās darbības apmēru sarukumu un ekonomikas lejupslīdi ES lauku apvidos ir daži no galvenajiem cēloņiem tam, ka lauku apvidos samazinās iedzīvotāju skaits un sievietes atstāj šos apvidus, tādējādi negatīvi ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī sociālo infrastruktūru; tā kā šo tendenci varēs apturēt tikai tad, ja Eiropas iestādes un valdības darīs visu iespējamo, lai panāktu, ka sieviešu darbs un tiesības gūst lielāku atzinību, un lai nodrošinātu lauku apvidiem nepieciešamos pakalpojumus, kas sniedz iespēju līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi;

J.  tā kā lauku tūrisms, kas ietver preču un pakalpojumu sniegšanu laukos ar ģimeņu un kooperatīvo uzņēmumu starpniecību, ir zema riska nozare, kas rada darbavietas, sniedz iespēju apvienot personīgo un ģimenes dzīvi ar darbu un iedrošina lauku iedzīvotājus, jo īpaši sievietes, palikt laukos,

K.  tā kā ekonomikas krīze ir ietekmējusi Eiropas Savienību un ir smagi skārusi daudzus lauku apvidus un reģionus; tā kā krīzes sekas joprojām ir jūtamas un jaunieši lauku apvidos saskaras ar augstu bezdarba un nabadzības līmeni un iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas jo īpaši ietekmē sievietes; tā kā sievietes tieši izjūt krīzes ietekmi, vadot savas lauku saimniecības un mājsaimniecības;

L.  tā kā šāda situācija rada ievērojamas problēmas kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kurai būtu jānodrošina lauku apvidu attīstība, vienlaikus vairojot to potenciālu;

M.  tā kā ir nepieciešams saglabāt ilgtspējīgu un dinamisku lauksaimniecības nozari kā lauku apvidu fundamentālu ekonomisko, vides un sociālo bāzi, kas veicinātu lauku attīstību, ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, bioloģisko daudzveidību un darbvietu izveidi;

N.  tā kā sīksaimniecību un ģimenes lauku saimniecību primāro pārtikas ražotāju statuss ir jāuzlabo un to lauksaimniecības un lopkopības darbības ir jāsaglabā, veicinot inovāciju un ES līmenī tām nodrošinot adekvātus finanšu līdzekļus, kā arī īstenojot tām paredzētus pasākumus; tā kā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam Eiropas Savienībā darbību pārtrauca 2,4 miljoni lauku saimniecību, no kurām vairākums bija sīksaimniecības vai ģimenes lauku saimniecības, un tas lauku apvidos palielināja bezdarbu;

O.  tā kā dažādošanas pasākumu veicināšana un īsu piegādes ķēžu attīstīšana, kā arī ražotāju organizāciju veidošanās veicināšana var palīdzēt nostiprināt noturību nozarē, kurai jārisina tādas problēmas kā negodīga tirdzniecības prakse un arvien pieaugoša tirgu nestabilitāte;

P.  tā kā ir svarīgi atbalstīt un veicināt sieviešu līdzdalību lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, jo viņas galvenokārt darbojas ražošanas un pārstrādes jomā;

Q.  tā kā piekļuve mūžizglītībai, iespējām panākt, ka tiek oficiāli atzītas prasmes, kas iegūtas neformālos apstākļos, un iespējai pārkvalificēties un iegūt prasmes, kuras var izmantot darba tirgū, kas dinamiski attīstās, ir svarīgs lauku apvidu sieviešu nodarbinātības palielināšanas priekšnosacījums;

R.  tā kā kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām, sociālajiem uzņēmumiem un citiem alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem ir milzīgas iespējas stimulēt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un radīt lauku apvidū dzīvojošajām un lauksaimniecības nozarē strādājošajām sievietēm iespējas ekonomikā;

S.  tā kā nolūkā panākt dzimumu līdztiesību lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī tūrismā un citās lauku apvidos izplatītās nozarēs, ir nepieciešama sieviešu un meiteņu iekļaušana izglītībā un mūžizglītībā, jo īpaši tādās jomās kā dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, inženierzinātnes un matemātika (STEM), kā arī uzņēmējdarbībā;

Problēmas, ar kurām saskaras sievietes lauku apvidos

T.  tā kā sievietes veido nedaudz mazāk par 50 % no kopējā darba spējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita ES lauku apvidos, bet tikai aptuveni 45 % no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; tā kā daudzas sievietes nemaz netiek ne reģistrētas kā bezdarbnieces, ne iekļautas bezdarba statistikā un nav skaidru datu par sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecībā kā lauku saimniecību īpašniecēm vai darbiniecēm;

U.  tā kā tajos ES apvidos, kas ir galvenokārt lauku apvidi, 2009. gadā bija nodarbināts tikai 61 % sieviešu vecumā no 20 līdz 64 gadiem(12); tā kā daudzās dalībvalstīs sievietēm lauku apvidos ir ierobežota pieeja nodarbinātībai un viņu izredzes strādāt lauksaimniecībā ir mazas, tomēr sievietēm ir ārkārtīgi svarīga loma lauku attīstībā un sociālajā struktūrā, jo viņas mājsaimniecībām nodrošina ienākumus vai uzlabo dzīves apstākļus tajās;

V.  tā kā 2014. gadā sievietes ir nostrādājušas aptuveni 35 % no kopējā lauksaimniecības nozarē nostrādātā darba laika, veicot 53,8 % nostrādātā nepilna laika darba un 30,8 % nostrādātā pilna laika darba, tādējādi dodot ievērojamu ieguldījumu lauksaimnieciskajā ražošanā; tā kā lauksaimnieku laulāto un citu ģimenes sieviešu veiktais darbs lauku saimniecībās bieži ir absolūti nepieciešams, bet vienlaikus ir praktiski uzskatāms par „neredzamo darbu”, jo nav nodarbinātības statusa, kas šo darbu ļautu atzīt, bet tā veicējām — reģistrēties sociālā nodrošinājuma dienestā, tādējādi palīdzot izvairīties no situācijām, kurās viņām varētu zust tiesības, piemēram, uz slimības atvaļinājumu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, un nodrošinot viņu finansiālo neatkarību;

W.  tā kā dažās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, pastāv dažādi juridiskie statusi, kas paredzēti sievām, kuras regulāri strādā saimniecībā (kolēģe, darbiniece vai saimniecības vadītāja), un ļauj nodrošināt viņām pienācīgu sociālo aizsardzību pret nedrošības gadījumiem viņu personīgajā dzīvē un darbā;

X.  tā kā apmēram 30 % lauku saimniecību ES vada sievietes; tā kā lauksaimniecībā strādā ievērojams sieviešu skaits un lielākā daļa šo sieviešu ir saimniecības īpašnieku sievas, respektīvi, 80,1 % visu sievu 2007. gadā(13);

Y.  tā kā lauku saimniecības īpašnieks ir vienīgā persona, kas ir minēta banku dokumentos un saistībā ar subsīdijām un uzkrātajām tiesībām, un vienīgā persona, kas pārstāv lauku saimniecību asociācijās un grupās; tā kā cilvēkiem, kuri nav lauku saimniecības īpašnieki, nav nekādu ar īpašumtiesībām saistītu tiesību (tiesības uz vienotajiem maksājumiem, piemaksas par zīdītājgovīm, vīnogulāju stādīšanas tiesības, ienākumi, utt.), un ka tas lauksaimnieces nostāda ļoti neaizsargātā un nelabvēlīgā stāvoklī;

Z.  tā kā lauksaimniecības nozarē strādājošās sievietes varēs gūt labumu no viņām paredzētām atbalsta programmām tikai tad, ja viņas būs atzītas par īpašniecēm vai līdzīpašniecēm; tā kā Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt to, ka sievietes kļūst par lauku saimniecību īpašniecēm vai līdzīpašniecēm, jo tas pozitīvi ietekmētu viņu stāvokli darba tirgū, tiesības uz sociālajām garantijām un ekonomisko neatkarību, tādējādi palielinot viņu pamanāmību (un lielāku atzinību viņu devumam ekonomikā un saimniecības ienākumos) lauku apvidos un uzlabojot viņu piekļuvi zemei;

AA.  tā kā lauku apvidos dzīvojošo sieviešu situācija būtu jāpadara redzamāka Eiropas, valsts un reģionu līmeņa statistikā, lai labāk izskaidrotu viņu lomu;

AB.  tā kā jauniešu un sieviešu piekļuves palielināšana zemei uzlabotu paaudžu atjaunošanos lauksaimniecībā un veicinātu ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību;

AC.  tā kā kvalitatīvu un izmaksu ziņā pieejamu sabiedrisko un privāto pakalpojumu, tostarp bērnu, vecu cilvēku un citu apgādājamo aprūpes, ieskaitot cilvēku ar invaliditāti aprūpes, nodrošināšana ir svarīga visiem lauku apvidu iedzīvotājiem; tā kā šādi pakalpojumi ir īpaši nozīmīgi darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā, it īpaši sievietēm, jo viņas ierasti ir vairāk nodarbojušās ar jaunāko, apgādājamo un vecāko ģimenes locekļu aprūpi;

AD.  tā kā sievietēm lauku apvidos ir daudzfunkcionāla loma, tāpēc šādi pakalpojumi palīdzētu viņām strādāt un turpināt veidot karjeru, vienlaikus nodrošinot taisnīgu ģimenes un aprūpes pienākumu sadalījumu;

AE.  tā kā nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos būtiski svarīga ir tādu infrastruktūras elementu pieejamība kā transporta savienojumi, piekļuve ātrdarbīgam platjoslas internetam un mobilo sakaru datu pakalpojumiem, energoapgāde un kvalitatīvi sociālie, veselības aizsardzības un izglītības pakalpojumi;

AF.  tā kā platjoslas pakalpojumu pārklājums visu ES-28 valstu lauku apvidos joprojām atpaliek no vidējā pārklājuma katrā valstī; tā kā 2015. gadā 98,4 % lauku mājsaimniecību bija vismaz vienas platjoslas tehnoloģijas pārklājumā, bet tikai 27,8 % bija pieejami nākamās paaudzes pakalpojumi; tā kā digitālā infrastruktūra, kas visos ES lauku apvidos vēl nav pilnībā attīstīta, var ievērojami atvieglot informācijas un izglītības iespēju pieejamību un lauku apvidu sieviešu apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi, un var kļūt par būtisku tā atbalsta elementu, kas nepieciešams, lai sievietes noturētu lauku apvidos;

AG.  tā kā izglītība ir būtisks instruments līdztiesības kā vērtības veicināšanai un tā būtu jāveicina visās jomās, tas ir, ne tikai skolās, bet arī arodapmācībā un jo īpaši mācībās, kas paredzētas primārajam sektoram;

AH.  tā kā vispārējo apstākļu uzlabošana lauku apvidos palīdzēs uzlabot tajās dzīvojošo sieviešu stāvokli;

AI.  tā kā sieviešu nozīmīgais ieguldījums vietējā un lauku attīstībā nav pietiekami atspoguļots viņu līdzdalībā atbilstošajos lēmumu pieņemšanas procesos, ņemot vērā to, ka sievietes lauku apvidos bieži ir nepietiekami pārstāvētas tādās lēmumu pieņemšanas struktūrās kā lauksaimniecības kooperatīvi, arodbiedrības un pašvaldības; tā kā ir ļoti svarīgi palielināt sieviešu pārstāvību šādās struktūrās;

AJ.  tā kā sievietes lauku apvidos izjūt arī dzimumu darba samaksas un pensiju apmēra atšķirību negatīvo ietekmi un šīs atšķirības dažās Savienības dalībvalstīs palielinās; tā kā tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš aktuālu statistikas datu iegūšanai par sieviešu nodarbinātību un viņu darba un dzīves apstākļiem lauku apvidos;

AK.  tā kā līdz šim vēl nav izveidotas sievietēm lauku apvidos paredzētas tematiskās apakšprogrammas un sieviešu dalības līmenis lauku attīstības programmu instrumentos līdz 2014. gadam diemžēl bija zems; tā kā no 6,1 miljona mācību pasākumu dalībnieku tika 28 % bija sievietes; tā kā 19 % lauku saimniecībās modernizācijas nolūkā veikto materiālo ieguldījumu saņēmēju bija sievietes un 33 % dažādošanas pasākumu saņēmēju bija sievietes; tā kā attiecībā uz radītajām darbvietām 3. prioritārā virziena (lauku ekonomikas dažādošanas veicināšana) pasākumu īstenošanas rezultātā tikai 38 % saņēmēju bija sievietes,

1.  uzsver sieviešu aktīvo loma lauku apvidos un atzīst ieguldījumu, ko sievietes dod lauku apvidu ekonomikai kā uzņēmējas, ģimenes uzņēmumu vadītājas un ilgtspējīgas attīstības veicinātājas; uzskata, ka no sociālās, ekonomiskās un vides perspektīvas sieviešu uzņēmējdarbība ir nozīmīgs lauku apvidu ilgtspējīgas attīstības balsts, kas tāpēc būtu jāveicina, jāiedrošina un jāatbalsta lauku attīstības stratēģijās un jo īpaši ar izglītības un profesionālās apmācības starpniecību, veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, veicinot uzņēmēju tīklu veidošanos un ieguldījumu un kredīta pieejamību, sieviešu pārstāvību pārvaldes struktūrās un radot iespējas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu jaunietes, pašnodarbinātās, nepilnu darba laiku un bieži vien slikti apmaksātu darbu strādājošas sievietes;

2.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm atbalstīt sekmīgu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, veicināt jaunas darba iespējas, augstāku dzīves kvalitāti lauku apvidos un mudināt sievietes īstenot pašām savus projektus;

3.  atzinīgi vērtē atbalstu, kas tiek sniegts lauku apvidu sievietēm, īstenojot iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai vietējās kopienas atzinīgi novērtētu šo sieviešu veikumu, un uz tīklošanu; jo īpaši uzsver sīksaimniecībās vai ģimenes lauku saimniecībās strādājošo sieviešu būtisko lomu, jo šīs saimniecības ir lauku apvidu galvenais sociālekonomiskais elements, kurš rūpējas par pārtikas ražošanu, tradicionālo zināšanu un prasmju saglabāšanu, reģionālo identitāti un vides aizsardzību; uzskata, ka lauksaimniecēm būs nozīmīga loma saistībā ar sīksaimniecību un ģimenes lauku saimniecību turpmāku pastāvēšanas nodrošināšanu ar skatu nākotnē;

4.  uzskata, ka, ņemot vērā lauku apvidu sieviešu dažādās lomas, nodarbošanos un situāciju, viņu nodarbinātības iespēju uzlabošanai ir vajadzīga viņu vajadzībām un interesēm pielāgota palīdzība un atbalsts;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis savās turpmākās attīstības darbībās prioritārā kārtā atbalstīt, sekmēt, atvieglot un veicināt lauku apvidu sieviešu piekļuvi darba tirgum un šajā sakarā izvirzīt ar pastāvīgu atalgotu darbu saistītus mērķus; tāpat aicina dalībvalstis savās lauku attīstības programmās iekļaut stratēģijas, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta sieviešu ieguldījumam stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

6.  norāda, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē, un šajā sakarā uzsver, ka sievietes lauku apvidos var būt pārmaiņu veicinātājas attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgu un ekoloģiski labvēlīgu lauksaimniecību, un viņām var būt nozīmīga loma zaļo darbvietu izveidē;

7.  aicina dalībvalstis mērķtiecīgāk izmantot un uzlabot informētību par Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, izmantot konkrētus ELFLA pasākumus, lai atbalstītu sieviešu nodarbinātību, veicināt un uzlabot dažādus darba attiecību režīmus sievietēm, ņemot vērā specifiskos apstākļus lauku apvidos, nodrošināt dažādus stimulus nolūkā atbalstīt ilgtspēju un jaunuzņēmumu un MVU attīstību un ieviest iniciatīvas, kuru mērķis būtu radīt jaunas un saglabāt esošās darbvietas lauksaimniecības nozarē un padarīt tās pievilcīgākas jaunietēm;

8.  mudina dalībvalstis regulāri uzraudzīt sieviešu situāciju lauku apvidos un maksimāli izmantot KLP konkrētos instrumentus un pašreizējos pasākumus, lai palielinātu sieviešu kā atbalsta saņēmēju dalību, tādējādi uzlabojot viņu situāciju;

9.  iesaka Komisijai, kad tā nākotnē veiks KLP reformu, atstāt tajā sievietēm lauku apvidos paredzētās tematiskās apakšprogrammas un uzlabot tās, cita starpā balstot šīs programmas uz produktu tirdzniecību, tiešo pārdošanu un reklamēšanu vietējā vai reģionālā līmenī, jo tās var palīdzēt radīt darba iespējas sievietēm lauku apvidos;

10.  norāda, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir būtisks ES un tās dalībvalstu mērķis; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka dzimumu līdztiesība tiek iekļauta visās ES programmās, rīcībās un iniciatīvās, un tāpēc prasa KLP un kohēzijas politikas virzienos, kuri attiecas uz laukiem, piemērot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai; ierosina veikt jaunus mērķtiecīgus pasākumus, lai sekmētu lauku apvidu sieviešu dalību darba tirgū ar ELFLA starpniecību;

11.  pauž cerību, ka lauku apvidu sieviešu stāvokļa izpratnes uzlabošanās ļaus vidējā termiņā izstrādāt Eiropas lauksaimnieču hartu, kurā definēts šis jēdziens, identificētas sieviešu diskriminācijas tiešās un netiešās izpausmes laukos un pozitīvās diskriminācijas pasākumi šīs diskriminācijas izskaušanai;

12.  mudina dalībvalstis, ņemot vērā nosacījumus par sieviešu un vīriešu līdztiesību kā ES un tās dalībvalstu pienākumu un būtisku mērķi un nediskrimināciju, radīt lielāku sinerģiju, kad tās izmanto ELFLA, Leader+, “Apvārsnis 2020” un ESF pieejamos instrumentus nolūkā uzlabot dzīves un darba apstākļus lauku apvidos, īstenot īpašus pielāgotus politikas virzienus, kuri uzlabotu sieviešu un meiteņu, jo īpašu neaizsargātu un atstumtu grupu, sociālo un ekonomisko iekļaušanu un iespēju veicināšanu, un palielināt izpratni par visām iespējām, ko viņām lauku apvidos sniedz spēkā esošie tiesību akti;

13.  uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt konkrētus pasākumus, lai veicinātu apmācību un nodarbinātību un aizsargātu mazāk aizsargāto sieviešu grupu, piemēram, sieviešu ar invaliditāti, migranšu, tostarp arī sezonas strādnieču, bēgļu un minoritāšu, sieviešu, kuras cietušas no dzimumnosacītas vardarbības, sieviešu ar minimālu apmācību vai vispār bez apmācības, vientuļo māšu utt., tiesības;

14.  uzsver būtisko lomu ģimenes lauksaimniecību grāmatvedībā, ko parasti veic sievietes, un šajā sakarā pievērš uzmanību tam, ka gadījumos, kad saimniecībām ir finansiālas grūtības, tām trūkst atbalsta konsultāciju veidā;

15.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sieviešu dalība saimniecību vadībā tiek pilnībā atzīta, vienlaikus veicinot viņu iespējas kļūt par lauku saimniecību īpašniecēm vai līdzīpašniecēm, un atvieglojot šo procesu;

16.  mudina dalībvalstis veicināt informatīvus un tehniskās palīdzības pasākumus un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz profesionālā statusa piešķiršanu lauku saimniecībās nodarbinātajām līdzstrādājošajām laulātajām, kas ļautu viņām izmantot savas individuālās tiesības, tostarp jo īpaši tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, sociālo apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, piekļuvi mācību iespējām un tiesības uz pensiju;

17.  aicina Eiropas iestādes sekmēt tādus KLP noteikumus, kuri paredz līdzsvarotu atbalsta sadali, nodrošinot atbalstu mazām lauku saimniecībām;

18.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā lauku apvidos, īstenojot mācību pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt sieviešu piedalīšanos jomās un nozarēs, kurās viņas ir nepietiekami pārstāvētas, un īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas par to, ka ir svarīgi, lai sievietes aktīvi iesaistītos kooperatīvos gan kā to dalībnieces, gan vadošos amatos;

19.  mudina dalībvalstis veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību dažādajās vadības un pārstāvības struktūrās nolūkā sekmēt vienlīdzīgu līdzdalību un varu un palielināt sieviešu pārstāvību lauku attīstības darba grupās, uzraudzības komitejās un visu veidu lauksaimniecības organizācijās, apvienībās un publiskajās iestādēs, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu ņemts vērā gan vīriešu, gan sieviešu skatpunkts, un rosināt viņu dalību vietējās rīcības grupās un vietējo partnerību izveidi saskaņā ar Leader programmu;

20.  prasa sieviešu un lauksaimnieku organizāciju atbalstu, jo tām ir svarīga loma jaunu attīstības un dažādošanas programmu sekmēšanā un ierosmē;

21.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, tostarp sociālā nodrošinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu jautājumos; mudina tās uzlabot tiesību aktus par sieviešu un vīriešu līdztiesību darba tirgū un garantēt sociālo nodrošinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, kas strādā lauku apvidos;

22.  aicina Komisiju uzraudzīt esošo tiesību aktu transponēšanu, lai pievērstos to problēmu un diskriminācijas risināšanai, ar ko saskaras lauku apvidos dzīvojošās un strādājošās sievietes;

23.  uzsver vajadzību īstenot iedarbīgus pasākumus Eiropas un valstu līmenī, lai samazinātu pastāvošās vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām iestādēm, kad tās ES lauku attīstības stratēģijas ietvaros izstrādā konkrētus politikas pasākumus, ņemt vērā dzimumiem atšķirīgā pensiju lieluma problēmas daudzdimensionālo raksturu, jo lielākas pensiju lieluma atšķirības var izraisīt dažādi faktori, tostarp atšķirības nodarbinātības un atalgojuma ziņā, pārtraukumi karjerā, nepilna darba laika darbs, līdzstrādājošo laulāto neoficiālais darbs, pensiju sistēmu struktūra un mazākas iemaksas;

24.  mudina dalībvalstis arī garantēt pienācīgas pensijas, tostarp paredzēt minimālo valsts pensiju, kuras nolūks jo īpaši būtu palīdzēt sievietēm lauku apvidos saglabāt ekonomisko neatkarību pēc pensijas vecuma sasniegšanas;

25.  uzsver, ka ES politikas jomās, kas attiecas uz sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, ir jāņem vērā arī sezonas darbos lauku saimniecībās nodarbināto sieviešu dzīves un darba apstākļi, jo īpaši attiecībā uz vajadzību nodrošināt viņām pieejamu sociālo aizsardzību, veselības apdrošināšanu un veselības aprūpi; uzsver, ka šo sieviešu paveiktajam darbam jāpiešķir maksimāla vērtība;

26.  mudina dalībvalstis stiprināt sociālo partneru lomu un sociālās labklājības organizāciju lomu, kas strādā kopā ar iestādēm, uzraugot atbilstību tiesību aktiem nodarbinātības jomā, pieņemot nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un nodrošinot, ka tiek ievēroti sociālās labklājības un drošības standarti, tādējādi sekmējot nodarbināto sieviešu ekonomisko integrāciju kopumā, tostarp to darba ņēmēju ekonomisko integrāciju, kuras ir migrantes, sezonāli nodarbinātās vai bēgles;

27.  aicina Komisiju un valstu iestādes dalībvalstu līmenī izstrādāt informācijas datubāzes un tīklus, lai apzinātu un palielinātu izpratni par lauku apvidos dzīvojošo sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju un viņu devumu sabiedrībai;

28.  tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt savus statistikas plānus, lai iekļautu mehānismus, kuri mērītu sieviešu vispārējo devumu laukos gūtajos ieņēmumos un lauku ekonomikā, ja iespējams, sadalot rādītājus pa dzimumiem, un optimizēt to, kā tiek izmantoti dati, kas pieejami par sieviešu ekonomisko un sociālo situāciju lauku apvidos un iesaisti attiecīgajās darbībās, lai precīzāk pielāgotu politikas pasākumus;

29.  aicina Komisiju uzlabot KLP uzraudzības, datu vākšanas un novērtēšanas rādītājus, lai apzinātu dažādās sieviešu lomas lauksaimniecībā un viņu veikto „neredzamo” darbu;

30.  uzsver vajadzību pievērst lielāku uzmanību aktuālu statistikas datu iegūšanai par to, cik daudz zemes pieder sievietēm;

31.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošināt ne tikai pietiekamu informatīvo materiālu par atbalsta iespējām, kas īpaši paredzētas lauksaimniecēm un sievietēm lauku apvidos, bet arī to, ka ir pilnībā pieejamas izglītības un arodmācību iespējas lauksaimniecībā un visās saistītajās nozarēs, tostarp pēcdiploma mācības un specializēti kursi uzņēmējiem un lauksaimniecības produktu ražotājiem, nodrošinot sievietēm uzņēmējdarbības attīstīšanas prasmes, zināšanas un piekļuvi finansējumam un mikrofinansējumam, lai viņas varētu sākt un konsolidēt uzņēmējdarbību, kā arī lai dotu viņām iespēju nodarboties ar dažādām ražošanas darbībām lauku apvidos un stimulētu viņu konkurētspēju lauksaimniecībā un lauku apvidos, ieskaitot ar lauksaimniecības komercdarbību saistīta lauku tūrisma jomā;

32.  prasa nodrošināt plašas profesionālās un uzņēmējdarbības dažādošanas konsultācijas un veikt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu, atbalstītu kooperatīvus, savstarpējās sabiedrības, sociālos uzņēmumus un citus alternatīvos uzņēmējdarbības modeļus un attīstītu viņu uzņēmējiem raksturīgo domāšanas veidu un prasmes;

33.  šajā sakarā atgādina, ka Komisijas Jaunā prasmju programma dod dalībvalstīm iespēju labāk noteikt un apstiprināt prasmes, kas nepieciešamas ārpus formālās izglītības un profesionālās apmācības jomas, lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzības risku;

34.  prasa rosināt un sekmēt sieviešu ar augstāku kvalifikāciju lauksaimniecībā, lopkopībā un mežsaimniecībā iesaistīšanos mācību programmās, lai izstrādātu pasākumus inovāciju jomā un saistībā ar konsultāciju sniegšanu lauku saimniecībām;

35.  iesaka specializētajās lauksaimniecības mācību programmās pakāpeniski iekļaut līdztiesības moduļus un ņemt vērā dzimumu līdztiesību arī mācību materiālu izstrādē, atbalstot līdztiesību veicinošas sabiedriskas kampaņas lauku apvidos un īpaši pievēršoties līdztiesībai lauku skolās;

36.  uzsver, cik svarīgi ir konsultēt un atbalstīt sievietes, lai radītu viņām iespēju nodarboties ar lauksaimniecību un veikt citas novatoriskas darbības laukos;

37.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt un atbalstīt lauku apvidu sieviešu organizācijas, tostarp sekmēt tīklu, mezglu, datu banku un apvienību darbību kā būtisku sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības daļu, jo šo struktūru darbības rezultātā tiek veidoti tīkli un kanāli, kas veicina informācijas apmaiņu, mācību iespējas un darbvietu izveidi, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņu visos līmeņos, un uzlabo izpratni par sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju lauku apvidos; rosina jaunus uzņēmumus, apvienības, kooperatīvus un organizācijas, kas pārstāv sievietes;

38.  aicina reģionālos dalībniekus, izmantojot otrā pīlāra līdzekļus, īstenot izpratnes veicināšanas programmas, kuru mērķis ir uzsvērt dzimumu neitralitāti visās profesijās un pārvarēt pastāvošo izteikti tradicionālo lomu sadalījumu lauksaimniecībā;

39.  aicina dalībvalstis atvieglot sieviešu vienlīdzīgas iespējas piekļūt zemei un nodrošināt sievietēm īpašumtiesības un mantojuma tiesības un atvieglot viņām kredītu pieejamību, lai rosinātu viņas iekārtoties uz dzīvi lauku apvidos un piedalīties lauksaimniecības nozarē; mudina dalībvalstis arī ES līmenī risināt zemes piesavināšanās un zemes koncentrācijas problēmu;

40.  atzinīgi vērtē jaunos lauksaimniecības kredīta modeļus, kuri ir kļuvuši iespējami, pateicoties Komisijas un Eiropas Investīciju bankas ciešai sadarbībai, un iesaka dalībvalstīm tos izmantot pēc iespējas plašāk;

41.  aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru un kvalitatīvus par pieņemamu cenu pieejamus publiskos un privātos pakalpojumus, kuri vajadzīgi ikdienas dzīvei lauku apvidos, jo īpaši veselības aizsardzības, izglītības un aprūpes jomā; norāda, ka, lai to panāktu, ir jāiekļauj lauku teritorijās esošā bērnu aprūpes infrastruktūra, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības iestādes, gados vecu cilvēku un apgādājamu personu aprūpes nami, aizvietošanas pakalpojumi slimības un grūtniecības gadījumos un kultūras pakalpojumi;

42.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt jaunas iespējas strādāt algotu darbu, jo īpaši sievietēm, lai saglabātu lauku kopienas, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē apmierinošu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

43.  mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai lauku apvidos paplašinātu un atjauninātu transporta infrastruktūru un garantētu drošu energoapgādi un uzticamu, ātrdarbīgu platjoslas infrastruktūru un pakalpojumus; uzsver, cik liela nozīme lauku apvidos ir digitālajai attīstībai un holistiskas pieejas (“digitālais ciemats”) izstrādāšanai;

44.  aicina Komisiju atzīt, cik svarīgi ir paplašināt tās Digitālo programmu, iekļaujot tajā lauku apvidus, jo digitālā attīstība var būtiski veicināt darbvietu izveidi, atvieglot cilvēkiem iespēju kļūt par pašnodarbinātām personām, stimulēt konkurētspēju un tūrisma attīstību un nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;

45.  mudina vietējās un valsts iestādes, kā ari citas iestādes garantēt migrējošo darba ņēmēju un sezonālo darbinieku un viņu ģimeņu, jo sevišķi sieviešu un īpaši neaizsargātu cilvēku, pamattiesības un veicināt viņu integrēšanu vietējā kopienā;

46.  vērš uzmanību uz būtiskajām atšķirībām piekļuvē bērnu aprūpei pilsētās un lauku apvidos, kā arī būtiskajām atšķirībām saistībā ar to, kā reģionos tiek īstenoti Barselonas mērķi attiecībā uz bērnu aprūpes iestādēm;

47.  nosoda visa veida vardarbību pret sievietēm un norāda, ka palīdzībai cietušajām ir izšķiroša nozīme; tāpēc aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības pārliecinoši paust, ka netiks pieciesta nekāda vardarbība pret sievietēm, un īstenot lauku apvidu apstākļiem pielāgotu politiku un sniegt tiem pielāgotus pakalpojumus, kuru nolūks būtu nepieļaut un apkarot vardarbību pret sievietēm, tādējādi nodrošinot palīdzības pieejamību vardarbībā cietušajām;

48.  tādēļ aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes nodrošināt, ka no vardarbības cietušajām sievietēm, kas dzīvo lauku un attālākos apgabalos, netiek liegta vienlīdzīga piekļuve palīdzībai, un atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju;

49.  atkārtoti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu ES direktīvai par vardarbību pret sievietēm;

50.  uzsver, ka dalībvalstu lauku apvidiem ir izšķirīga nozīme mūsdienu sabiedrības ekonomikā un tās nodrošinājumā ar pārtiku, ņemot vērā to, ka vairāk nekā 12 miljoni lauksaimnieku nodrošina pietiekamu veselīgas un nekaitīgas pārtikas daudzumu pusmiljardam patērētāju visā Eiropas Savienībā; ka ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt šo kopienu dinamismu, mudinot sievietes un ģimenes nepārcelties uz dzīvi citur;

51.  šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt to, lai KLP būtu spēcīga un pietiekami labi finansēta, kalpotu Eiropas lauksaimnieku un patērētāju interesēm, veicinātu lauku attīstību, mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un aizsargātu un uzlabotu dabīgo vidi, vienlaikus garantējot kvalitatīvas un drošas pārtikas piegādi un radot vairāk darbvietu;

52.  norāda, ka lauku apvidiem bieži vien piemīt dabas un kultūras mantojums, kas ir jāaizsargā un jāattīsta, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu tūrismu un vides izglītību;

53.  uzsver daudzfunkcionalitātes kā tādas koncepcijas nozīmīgumu, kas ietver citas lauku apvidos līdzās lauksaimnieciskajai ražošanai veiktas saimnieciskās darbības un aktivitāti sociālajā, vides, un kultūras jomā, kas rada darbvietas, jo īpaši sievietēm; tāpēc mudina dalībvalstis sekmēt tādus darbību dažādošanas pasākumus kā produktu tiešā pārdošana, sociālie pakalpojumi, aprūpes pakalpojumi un agrotūrisms; ņemot vērā pieaugošo interesi par šāda veida tūrismu, uzskata, ka būtu jāveido šajā nozarē darbojošos uzņēmumu tīkls un jāapmainās ar labāko praksi;

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.
(2)OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
(3)OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.
(4)OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(5)OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.
(6)OV C 66 E, 20.3.2009., 23. lpp.
(7)OV C 296 E, 2.10.2012., 13. lpp.
(8)Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0264.
(9)Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0290.
(10)Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0427.
(11)Saskaņā ar Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojuma datiem.
(12)Eiropas Komisija, 2011. gads. 'Agriculture and Rural Development. EU Agricultural Economic Briefs. Rural Areas and the Europe 2020 Strategy – Employment', Brief No 5 („Lauksaimniecība un lauku attīstība. ES lauksaimniecības ekonomikas piezīmes. Lauku apvidi un stratēģija „Eiropa 2020” — Nodarbinātība”, piezīme nr. 5) — 2011. gada novembris.
(13)Eiropas Komisija, 2012. gads. 'Economic Briefs. Women in EU agriculture and rural areas: hard work, low profile', Brief No 7' (“Lauksaimniecības ekonomikas piezīmes. Sievietes ES lauksaimniecībā un lauku apvidos: smags darbs, maza atzinība”, piezīme nr. 7) — 2012. gada jūnijs.


Izmeklēšana saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē
PDF 455kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP))
P8_TA(2017)0100B8-0177/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra Lēmumu (ES) 2016/34 par Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu(2),

–  ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem („Euro 5” un „Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 27. oktobra rezolūciju par emisiju mērījumiem autobūves nozarē(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē(7) (balstīta uz starpposma ziņojumu A8-0246/2016),

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē galīgo ziņojumu (A8-0049/2017),

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē ieteikuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 198. panta 12. punktu,

A.  tā kā LESD 226. pants ir juridiskais pamats, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments var izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju, lai, neskarot dalībvalstu vai Savienības tiesu iestāžu jurisdikciju, izmeklētu pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas varētu būt pieļautas Savienības tiesību aktu īstenošanā, un tā kā tas ir svarīgs Parlamenta uzraudzības pilnvaru elements;

B.  tā kā pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments 2015. gada 17. decembrī nolēma izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu gadījumus, kuros, iespējams, nav ievēroti Savienības tiesību akti par emisiju mērījumiem autobūves nozarē, un tā kā komitejai jāsniedz ieteikumi, ko tā šajā jautājumā uzskata par vajadzīgiem;

C.  tā kā izmeklēšanas komiteja sāka strādāt 2016. gada 2. martā un 2017. gada 28. februārī pieņēma galīgo ziņojumu, kurā izklāstīta metodika un izmeklēšanas secinājumi;

D.  tā kā ar dīzeļdegvielu darbināmu vieglo automobiļu tirgus daļa aizvadīto dekāžu laikā Eiropas Savienībā ir pieaugusi tādā apmērā, ka gandrīz katrā dalībvalstī šie transportlīdzekļi tagad ir vairāk nekā puse no pārdoto jauno automobiļu skaita; tā kā šis ilgstošais dīzeļdzinēja transportlīdzekļu tirgus daļas pieaugums izrietēja arī no ES klimata politikas, jo CO2 emisiju ziņā dīzeļdzinēju tehnoloģijai salīdzinājumā ar benzīndzinējiem ir priekšrocības; tā kā dīzeļdzinēji salīdzinājumā ar benzīndzinējiem sadedzināšanas posmā rada daudz vairāk piesārņojošu vielu nekā tikai CO2, piemēram, NOx, SOx un daļiņas, kas būtiski un tiešā veidā kaitē sabiedrības veselībai; tā kā pastāv un tirgū tiek izmantotas tehnoloģijas šo piesārņojošo vielu rašanās ierobežošanai;

E.  tā kā pašlaik pastāv tehnoloģija, kas nodrošina dīzeļdzinēja transportlīdzekļu atbilstību „Euro 6” NOx standartiem, tostarp faktiskajos braukšanas apstākļos, un kas nepalielina CO2 emisijas;

F.  tā kā ASV paraugprakses ar stingrākiem emisiju standartiem gan attiecībā uz benzīndzinēja, gan dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem un stingrāku piemērošanas politiku, piedāvā standartu, uz kura ieviešanu ES vajadzētu tiekties;

G.  tā kā sabiedrības veselības un vides aizsardzībai vajadzētu būt kopīgai sabiedrības problēmai un atbildības jomai, kurā visām ieinteresētajām pusēm, tostarp autobūves nozarei, ir jāsniedz būtisks ieguldījums,

1.  uzdod priekšsēdētājam veikt nepieciešamos pasākumus, lai publiskotu izmeklēšanas komitejas galīgo ziņojumu saskaņā ar Reglamenta 198. panta 11. punktu un Lēmuma 95/167/EK, Euratom, EOTK 4. panta 2. punktu;

2.  aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka saskaņā ar Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK un atbilstoši izmeklēšanas secinājumiem un no tās izrietošajiem ieteikumiem tiek veiktas praktiskas darbības;

3.  aicina Komisiju 18 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam regulāri iesniegt Parlamentam visaptverošu ziņojumu par pasākumiem, ko Komisija un dalībvalstis ir īstenojušas, atbildot uz izmeklēšanas komitejas secinājumiem un ieteikumiem;

4.  aicina priekšsēdētāju saskaņā ar Reglamenta 198. panta 13. punktu uzdot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai un Transporta un tūrisma komitejai uzraudzīt izmeklēšanas komitejas secinājumu un ieteikumu rezultātā veikto pasākumu īstenošanu;

5.  aicina priekšsēdētāju uzdot Konstitucionālo jautājumu komitejai rīkoties atbilstoši izmeklēšanas komitejas ieteikumiem attiecībā uz Parlamenta tiesību veikt izmeklēšanu ierobežojumiem;

Laboratorijas testi un faktiskās emisijas

6.  aicina Komisiju mainīt savu iekšējo struktūru tā, ka saskaņā ar kolektīvās atbildības principu viena komisāra (un ģenerāldirektorāta) atbildībā vienlaikus ir gan gaisa kvalitātes tiesību akti, gan politika attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju avotiem; prasa palielināt cilvēku un tehniskos resursus, kas Komisijā paredzēti tādām jomām kā transportlīdzekļi, transportlīdzekļu sistēmas un emisiju kontroles tehnoloģijas, un prasa Kopīgajam pētniecības centram (JRC) turpināt uzlabot darbinieku tehnisko zinātību;

7.  šajā nolūkā aicina Komisiju mainīt savu iekšējo struktūru un pienākumu sadali, lai visi likumdošanas pienākumi transportlīdzekļu emisiju jomā, kas pašlaik ir Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD kompetencē, tiktu iekļauti Vides ĢD kompetencē;

8.  aicina Komisiju nodrošināt Kopīgajam pētniecības centram pietiekamus cilvēkresursus, tehniskās zināšanas un pienācīgu autonomijas līmeni, tostarp veikt pasākumus, kas palīdzētu Kopīgajam pētniecības centram gūt attiecīgu pieredzi ar transportlīdzekļu un emisiju tehnoloģijām un transportlīdzekļu testēšanu; norāda, ka Kopīgajam pētniecības centram varētu uzticēt jaunus prasību izpildes kontroles pienākumus kontekstā ar priekšlikumu par jaunu tirgus uzraudzības un tipa apstiprinājuma regulējumu;

9.  prasa visus Kopīgā pētniecības centra testu rezultātus datubāzē darīt pilnībā un neanonimizētā formātā pieejamus sabiedrībai; prasa arī Kopīgā pētniecības centra Transportlīdzekļu emisiju laboratorijai (VELA) atskaitīties uzraudzības padomei, kurā ir dalībvalstu, kā arī vides un veselības aizsardzības organizāciju pārstāvji;

10.  aicina likumdevējas iestādes saistībā ar notiekošo Regulas (EK) Nr. 715/2007 pārskatīšanu nodrošināt to, ka pasākumi, kurus veic saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 14. pantu un kuri paredzēti tam, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvā akta elementus, tiek pieņemti ar deleģētajiem aktiem, lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas Parlamenta un Padomes kontroli, vienlaikus šo pasākumu pieņemšanā samazinot nevajadzīgas kavēšanās iespēju; stingri iebilst pret izvēli šos pasākumus pieņemt ar īstenošanas aktiem;

11.  prasa ātri pieņemt 3. un 4. dokumentu kopumu par emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE), lai pabeigtu jaunās tipa apstiprināšanas procedūras tiesisko regulējumu, un prasa šo tiesisko regulējumu nekavējoties piemērot; atgādina — lai RDE testi būtu efektīvi un samazinātu atšķirības starp emisijām, kas mērītas laboratorijā un uz ceļa, testa specifikācijas un novērtēšanas procedūras būtu jānosaka ļoti uzmanīgi un tajās jāietver ļoti atšķirīgi braukšanas apstākļi, tostarp dažāda temperatūra, dzinēja slodze, transportlīdzekļa ātrums, augstums virs jūras līmeņa, ceļa veids un citi parametri, kas var būt sastopami Savienībā;

12.  pieņem zināšanai prasību atcelt 2. RDE dokumentu kopumu, ko ir ierosinājušas vairākas ES pilsētas, pamatojoties uz to, ka, ieviešot jaunas, paaugstinātas NOx emisiju robežvērtības, Komisijas regula maina būtisku pamatakta elementu, tādējādi pārkāpjot svarīgu procedūras noteikumu, kā arī Gaisa kvalitātes direktīvas (2008/50/EK) noteikumus attiecībā uz dīzeļdzinēja transportlīdzekļu slāpekļa emisiju maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem;

13.  mudina Komisiju 2017. gadā pārskatīt atbilstības koeficientu NOx emisiju testiem reālos braukšanas apstākļos, kā paredzēts 2. RDE dokumentu kopumā; aicina Komisiju arī turpmāk katru gadu pārskatīt atbilstības koeficientu atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, lai to vēlākais līdz 2021. gadam samazinātu līdz vērtībai 1;

14.  aicina Komisiju pārskatīt piemērojamos Savienības tiesību aktus, lai pārliecinātos, vai citu transportlīdzekļu tehnisko sistēmu vai ražojumu laišana tirgū varētu notikt, izmantojot neatbilstošas testa procedūras, kā tas bija transportlīdzekļu emisiju gadījumā, vai citās jomās, kur arī nav nodrošināta pietiekama tirgus uzraudzība, un ierosināt atbilstošu tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus standartu izpildi;

15.  aicina Komisiju ierosināt priekšlikumus vides pārbaužu ieviešanai ES līmenī, lai pārraudzītu atbilstību ražojumu vides standartiem, emisijas robežvērtībām saistībā ar darbības atļaujām, kā arī ES vides regulējumu kopumā;

16.  aicina Komisiju turpināt darbu pie PEMS uzlabošanas, lai pilnveidotu to precizitāti un samazinātu kļūdas robežu; uzskata, ka attiecībā uz daļiņām PEMS tehnoloģijai būtu jāspēj mērīt tādu daļiņu koncentrācija, kuru izmērs ir mazāks nekā 23 nanometri un kuras sabiedrības veselībai rada vislielāko apdraudējumu;

17.  uzskata, ka Komisijas 2016. gada 30. maijā pieņemtie horizontālie noteikumi par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību ir uzlaboti salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem, piemēram, attiecībā uz prasību par skaidriem un pilnīgiem sanāksmju protokoliem; aicina Komisiju pārskatīt šos noteikumus un padarīt stingrāku prasību par ekspertu grupu līdzsvarotu sastāvu; aicina Komisiju stingri un nekavējoties piemērot (atjauninātos) horizontālos noteikumus un sagatavot Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būtu novērtēta to īstenošana;

18.  aicina sabiedrībai darīt pieejamus dalībnieku sarakstus un sanāksmju protokolus no tādām komitoloģijas komitejām kā Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV) un tādām Komisijas ekspertu grupām kā Mehānisko transportlīdzekļu darba grupa un RDE un viegldarba transportlīdzekļu grupa (RDE-LDV);

19.  mudina dalībvalstis saviem parlamentiem nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz TCMV darbu, uzlabojot piekļuvi sanāksmju dokumentiem;

20.  aicina Komisiju veikt būtiskas izmaiņas spēkā esošajā informācijas arhivēšanas un uzglabāšanas politikā un nodrošināt paziņojumu, saziņas starp dienestiem, kā arī neoficiālās sarakstes starp Komisiju, dalībvalstīm, Padomi un to pārstāvjiem automātisku arhivēšanu; pauž nožēlu par datu iztrūkumiem valsts arhīvos, kas izriet no pārāk šaura arhivēšanai sagatavotu dokumentu klāsta, norādot, ka ir vajadzīga aktīva iejaukšanās, lai dokumentu arhivēšana notiktu;

Pārveidošanas ierīces

21.  uzskata — lai arī RDE procedūra mazinās pārveidošanas ierīču izmantošanas iespēju, nelikumīgu darbību izmantošanas iespējamību tā pilnībā nenovērsīs; tādēļ iesaka — lai novērstu nepamanīto trūkumu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu atbilstību visā transportlīdzekļa izmantošanas laikā — līdzīgi ASV iestāžu pieejai tipa apstiprinājuma un atbilstības ekspluatācijā testus veikt, a priori apzinoties zināmu neprognozējamību; šajā sakarā atzinīgi vērtē testa protokolu pārveidošanas ierīču konstatēšanai, kas iekļauts “Norādījumos par papildu emisijas stratēģiju un pārveidošanas ierīču klātbūtnes novērtēšanu”, ko Komisija pieņēma 2017. gada 26. janvārī un kas attiecas uz tirgū jau esošajiem transportlīdzekļiem; sagaida, ka dalībvalstu iestādes nekavējoties piemēros šo protokolu savās tirgus uzraudzības darbībās un veiks ieteikto transportlīdzekļu testēšanu standarta testēšanas apstākļu neparedzamās variācijās, piemēram, mainot apkārtējo temperatūru, ātruma ciklus, transportlīdzekļa slodzi, testa ilgumu un, iespējams, iekļaujot “pārsteiguma testu”;

22.  ar bažām norāda, ka transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa oficiālā testēšana joprojām tiks veikta tikai laboratorijas testa procedūrā (WLTP), kas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka pārveidošanas ierīces arī turpmāk tiks nelikumīgi izmantotas un netiks atklātas; mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot attālinātās autoparka uzraudzības shēmas, izmantojot pie ceļiem uzstādāmu attālās uzrādes aprīkojumu un/vai transportlīdzekļos uzstādītus sensorus, lai pārbaudītu ekspluatācijā esošā autoparka vidiskos rādītājus un noteiktu iespējamas nelikumīgas prakses, kuras varētu novest pie pastāvīgas neatbilstības starp dokumentos norādītajiem un faktiskajiem rādītājiem;

23.  aicina Komisiju turpināt analizēt iemeslus, kāpēc tiesību aktu par smagdarba transportlīdzekļiem stingrākie pārveidošanas ierīču noteikumi nav iekļauti tiesību aktos par viegldarba transportlīdzekļiem;

24.  aicina Komisiju veikt iekšēju pārskatīšanu, lai pārbaudītu apgalvojumu, ka Kopīgā pētniecības centra pētījumu rezultāti un atklātās problēmas, ko apsprieda Komisijas dienesti saistībā ar iespējamu nelikumīgu ražotāju praksi, nekad nav sasnieguši augstākos hierarhijas līmeņus; aicina Komisiju savus secinājumus darīt zināmus Parlamentam;

25.  uzskata, ka Komisijā būtu jāievieš skaidrs ziņošanas mehānisms, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad Kopīgais pētniecības centrs konstatē neatbilstības, tās tiktu paziņotas visos attiecīgajos Komisijas hierarhijas līmeņos;

26.  aicina Komisiju piešķirt Kopīgajam pētniecības centram pilnvaras kopā ar valsts iestādēm un neatkarīgiem pētniecības institūtiem turpināt izmeklēšanu par 2016. gada augustā novērotajām atsevišķu automobiļu aizdomīgajām emisijām;

27.  aicina dalībvalstis pieprasīt automobiļu ražotājiem saistībā ar nesen ieviesto ražotāju pienākumu publiskot pamata un papildu emisiju stratēģijas, lai izskaidrotu testos novērotās racionāli nesaprotamās transportlīdzekļu emisijas un pierādītu nepieciešamību piemērot atkāpes, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā; aicina dalībvalstis nosūtīt Komisijai un Parlamentam izmeklēšanu rezultātus un tehnisko testu datus;

28.  aicina Komisiju stingri uzraudzīt, kā dalībvalstis ievieš atbrīvojumus no noteikumiem par pārveidošanas ierīču izmantošanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē papildu emisiju stratēģiju tehniskās novērtēšanas metodoloģiju, kas iekļauta Komisijas 2017. gada 26. janvāra norādēs; aicina Komisiju vajadzības gadījumā sākt pārkāpuma procedūras;

Tipa apstiprināšana un atbilstība ekspluatācijā

29.  aicina patērētāju un vides aizsardzības interesēs ātri pieņemt priekšlikumu regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (2016/0014(COD))(8), kas aizstāj pašreizējo pamatdirektīvu par tipa apstiprinājumu, un noteikt tai spēkā stāšanās termiņu ne vēlāk kā 2020. gadu; uzskata, ka sākotnējā Komisijas priekšlikuma vērienīguma saglabāšana, jo īpaši attiecībā uz ES uzraudzības ieviešanu, ir nepieciešamais minimums ES sistēmas uzlabošanai; turklāt uzskata, ka mērķim, kas jāsasniedz starpiestāžu sarunās par šo dokumentu, būtu jābūt visaptverošākai un saskaņotākai tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmai, ietverot ES uzraudzību, kopīgas revīzijas, un sadarbību ar un starp valsts iestādēm;

30.  uzskata, ka tikai stingrāka pārraudzība ES līmenī var nodrošināt, ka ES tiesību akti par transportlīdzekļiem tiek atbilstīgi piemēroti un tirgus uzraudzības darbības ES tiek veiktas efektīvi un lietderīgi; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu un viendabīgu jaunās tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmas īstenošanu, koordinēt valsts tipa apstiprinājuma un tirgus uzraudzības iestādes un izšķirt to strīdus;

31.  aicina ievērojami stiprināt tirgus uzraudzību, izmantojot skaidri formulētus noteikumus un labāk sadalīt pienākumus jaunajā ES tipa apstiprināšanas sistēmā, lai izveidotu uzlabotu, efektīvu un funkcionālu sistēmu;

32.  uzskata, ka ES uzraudzībai jaunajā ES tipa apstiprināšanas sistēmā būtu jāietver tirgū jau pieejamu sistēmu, detaļu, atsevišķu tehnisku vienību un transportlīdzekļu atkārtota testēšana atbilstošā mērogā, lai pārbaudītu, vai tie atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamiem tiesību aktiem, izmantojot dažādus testus, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem, kā arī ierosinot korektīvus pasākumus, tostarp transportlīdzekļu atsaukšanu, tipa apstiprinājuma anulēšanu un administratīvus naudas sodus; uzskata, ka Kopīgā pētniecības centra pieredze šā uzdevuma izpildē ir būtiska;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt ASV praksi veikt izlases veida testēšanu transportlīdzekļiem, kas tikko noņemti no konveijera un kas jau tiek ekspluatēti, un izdarīt vajadzīgos secinājumus, kā uzlabot tirgus uzraudzības darbības;

34.  ierosina attiecībā uz vieglajiem automobiļiem veikt izlases veida tirgus uzraudzības testus, tostarp izmantojot nenoteiktus testa protokolus, vismaz 20 % jauno modeļu, kas ik gadu tiek laisti Savienības tirgū, kā arī reprezentatīvam skaitam vecāku modeļu, lai pārbaudītu šo transportlīdzekļu atbilstību Savienības drošības un vides tiesību aktiem reālos braukšanas apstākļos; uzskata — izvēloties Savienības līmenī testējamos transportlīdzekļus, būtu jāpārbauda pamatotas sūdzības un jāņem vērā trešo pušu veiktā testēšana, attālās uzrādes dati, regulāro tehnisko apskašu ziņojumi un cita informācija;

35.  norāda, ka atbildīgajām valsts iestādēm ir sistemātiski jānodrošina transportlīdzekļu ražošanas un ekspluatācijas atbilstība, kas tālāk jākoordinē un jāuzrauga ES līmenī; uzskata, ka ražošanas un ekspluatācijas atbilstības testēšana būtu jāveic citam tehniskajam dienestam, nevis tam, kas atbild par attiecīgā automobiļa tipa apstiprinājumu, un ka iekšējiem tehniskajiem dienestiem būtu jāliedz iespēja veikt emisiju testu tipa apstiprināšanas nolūkos; mudina dalībvalstis vienreiz un uz visiem laikiem precizēt, kura iestāde ir atbildīga par tirgus uzraudzību valstī, lai nodrošinātu, ka šī iestāde ir informēta par saviem pienākumiem, un attiecīgi par to paziņot Komisijai; uzskata, ka daudz ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju, tostarp par valsts tirgus uzraudzības plāniem, uzlabos vispārējo tirgus uzraudzības kvalitāti Eiropas Savienībā un sniegs Komisijai iespēju noteikt trūkumus valsts tirgus uzraudzības sistēmās;

36.  uzskata, ka ciešāka koordinācija un apspriešanās starp tipa apstiprināšanas iestādēm un Komisiju tās vadīta foruma ietvaros veicinās paraugprakšu popularizēšanu, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un saskaņotu tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības regulējuma īstenošanu;

37.  uzskata, ka tipa apstiprināšanas rezultātu, tostarp brīvskrējiena testos iegūto datu neatkarīgas un pilnīgas pārskatīšanas iespēja uzlabos sistēmas efektivitāti un ka attiecīgajām pusēm ir jāsniedz piekļuve atbilstīgajiem datiem;

38.  prasa nodrošināt atbilstošu un neatkarīgu tipa apstiprināšanas, tirgus uzraudzības un tehnisko dienestu darbību finansējumu, piemēram, ar nodevu struktūras ieviešanu, dalībvalstu budžetu starpniecību vai abu metožu kombināciju; uzskata, ka tipa apstiprināšanas iestādēm būtu jāuzliek pienākums pārbaudīt komerciālās un ekonomiskās attiecības starp automobiļu ražotājiem un piegādātājiem, no vienas puses, un tehniskajiem dienestiem, no otras puses, lai novērstu interešu konfliktus;

39.  vērš uzmanību uz ASV tipa apstiprināšanas sistēmu kā paradigmu, kura var būt noderīga ES sistēmas neatkarības uzlabošanai un kurā maksas, kas iekasētas no ražotājiem sertificēšanas izmaksu un atbilstības programmu finansēšanai, nonāk ASV Valsts kasē, un ASV Kongress pēc tam šos līdzekļus piešķir Vides aizsardzības aģentūrai (EPA) tās programmu īstenošanai;

40.  aicina ātri pieņemt, ieviest un piemērot 4. RDE dokumentu kopumu, reglamentējot PEMS izmantošanu atbilstības ekspluatācijā pārbaudēs un trešo pušu veiktā testēšanā; aicina Komisiju jaunajā tipa apstiprināšanas sistēmā ieviest pilnvaras Kopīgajam pētniecības centram veikt emisiju testus ar PEMS kā daļu no atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm Eiropas līmenī;

41.  aicina likumdevējas iestādes plānotajā regulā par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību paredzēt ES mēroga attālās uzrādes tīklu, lai pārraudzītu automobiļu parka reālās emisijas un noteiktu transportlīdzekļus, kas rada pārmērīgu piesārņojumu, ar mērķi pievērsties atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm un atklāt automobiļus, kuros varētu būt veiktas nelikumīgas modifikācijas tehniskajā aprīkojumā (piemēram, izplūdes gāzu recirkulācija (EGR), izslēgšanas plates, dīzeļdegvielas daļiņu filtra (DPF) vai selektīvās katalītiskās reducēšanas (SCR) noņemšana) vai programmatūrā (nelikumīga mikroshēmu regulēšana);

42.  aicina Komisiju izmantot tai deleģētās pilnvaras, kas noteiktas Direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm 17. pantā, lai atjauninātu automobiļu periodisko tehnisko apskašu testa metodes un mērītu automobiļu radīto NOx emisiju līmeni;

43.  uzskata, ka tipa apstiprināšanas iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un tehniskajiem dienestiem būtu jāveic savi pienākumi; uzskata, ka tādēļ tiem būtu būtiski un pastāvīgi jāceļ kompetences līmenis, un līdz ar to prasa noteikt regulāru un neatkarīgu šo spēju revīziju;

44.  aicina Komisiju izskatīt iespēju noteikt, ka ražotājam par izvēlēto tehnisko dienestu jāziņo Komisijai, lai tā pilnībā pārzinātu situāciju;

45.  aicina dalībvalstis pieprasīt automobiļu ražotājiem atklāt un pamatot savas emisiju stratēģijas tipa apstiprināšanas iestādēm, kā tas notiek smagdarba transportlīdzekļu gadījumā;

46.  aicina dalībvalstis analizēt, vai ražotāju piedāvātajos „standarta” risinājumos to transportlīdzekļu remontam, kuros tiek izmantotas krāpnieciskas sistēmas, tiek patiešām ievēroti noteikumi par emisijām, un prasa veikt izlases veida pārbaudes jauniem transportlīdzekļiem, kas ir remontēti;

Noteikumu izpildes nodrošināšana un sodi

47.  aicina stingrāk un efektīvāk nodrošināt noteikumu par transportlīdzekļu emisijām izpildi Eiropas Savienībā; ierosina automobiļu emisiju kontroles pārvaldības struktūru nekavējoties reformēt un saskaņot ar citiem transporta sektoriem;

48.  atgādina, ka emisiju mērīšanas noteikumi ir paredzēti tam, lai panāktu labāku gaisa kvalitāti, kas iepriekš nebija sasniegta gan vājās tiesību aktu izpildes nodrošināšanas, gan atsevišķu automobiļu ražotāju veikto manipulāciju dēļ; uzskata, ka attiecīgajām iestādēm būtu jāņem vērā automobiļu emisiju un gaisa kvalitātes rādītāju izmaiņas, lai novērtētu, vai paredzētais mērķis ir sasniegts;

49.  ierosina izveidot pastāvīgu starptautiskas sadarbības sistēmu emisiju jomā, lai iestādes varētu apmainīties ar informāciju un veikt kopīgas uzraudzības darbības; šādas darbības ES jau ir ieviestas attiecībā uz citiem ražojumiem;

50.  mudina Komisiju uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas vēl nav ieviesušas tiesību aktos paredzēto efektīvu tirgus uzraudzību un valsts sodu sistēmu par ES tiesību aktu pārkāpumiem;

51.  ierosina piešķirt Komisijai pilnvaras piemērot transportlīdzekļu ražotājiem efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus un pieprasīt korektīvus pasākumus, ja tiek konstatēta transportlīdzekļu neatbilstība; uzskata, ka iespējamajām sankcijām būtu jāietver tipa apstiprinājuma atsaukšana un ES mēroga atsaukšanas programmu pieņemšana;

52.  uzskata, ka līdzekļi, kas iegūti no naudas sodu piemērošanas transportlīdzekļu ražotājiem, no pārkāpuma procedūrām pret dalībvalstīm, kuras neievēro ES tiesību aktus par emisijām, un no maksas par jaunu vieglo automobiļu pārsniegtajām emisijām (711. budžeta pozīcija), būtu jāizmanto kā piešķirtie ieņēmumi konkrētiem ES projektiem vai programmām saistībā ar gaisa kvalitāti un vides aizsardzību, un tie nedrīkstētu samazināt dalībvalstu atbilstoši nacionālajam kopienākumam aprēķinātās iemaksas ES budžetā; šajā sakarā aicina attiecīgajos Savienības tiesību aktos iekļaut nepieciešamos noteikumus; ierosina, ka dalībvalstis naudas sodu piemērošanā iegūtos līdzekļus varētu daļēji izmantot arī kompensāciju izmaksai personām, kuras ir negatīvi ietekmējis pārkāpums, kā arī citiem šāda veida pasākumiem patērētāju interesēs;

53.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka noteikumi par sodiem, ko piemēro ražotājiem par Regulas (EK) Nr. 715/2007 pārkāpumiem, ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tiek nekavējoties paziņoti Komisijai;

54.  aicina dalībvalstis pēc krāpšanās ar emisiju rādītājiem skandāla veikt stingrākus pasākumus; aicina dalībvalstis un tipa apstiprināšanas iestādes izskatīt informāciju, kas attiecas uz pamata un papildu emisiju kontroles stratēģijām un kas automobiļu ražotājiem ir jāatklāj par „Euro 5” un „Euro 6” automobiļiem, kuriem ir piešķirts tipa apstiprinājums un kuri testu programmās uzrāda racionāli nesaprotamas emisijas, un pārbaudīt to atbilstību Komisijas skaidrojošajām vadlīnijām par pārveidošanas ierīču noteikumiem; aicina dalībvalstis neatbilstību gadījumos piemērot pieejamās sankcijas, paredzot transportlīdzekļu obligātas atsaukšanas programmas un tipa apstiprinājumu atsaukšanu; aicina Komisiju nodrošināt koordinētu pieeju atsaukšanas programmām visā ES;

55.  aicina dalībvalstis un Komisiju attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem paskaidrot, vai viņu transportlīdzekļi ir jāremontē, kā arī izskaidrot juridiskās sekas, ko remonts atstāj uz atbilstību noteikumiem par emisijām, pienākumiem veikt transportlīdzekļu tehniskās apskates un nodokļiem, kā arī sekas, kas izriet no iespējamas transportlīdzekļa kategorijas maiņas, utt.;

56.  norāda, ka ir grūti apkopot informāciju par sodiem dalībvalstīs, jo valstīs trūkst statistikas datu; aicina Komisiju un dalībvalstis regulāri apkopot statistiku par šiem jautājumiem;

57.  aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt Eiropas īstenošanas mehānismus, piemēram, Eiropas Savienības Tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL);

Patērētāju tiesības

58.  uzskata, ka dīzeļmotoru emisiju skandāla skartajiem ES patērētājiem būtu jāsaņem pienācīgas un finansiālas kompensācijas, un ka atsaukšanas programmas, kuras ir īstenotas tikai daļēji, nevajadzētu uzskatīt par pietiekamu atlīdzības veidu;

59.  aicina Komisiju šajā nolūkā iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kolektīvas tiesiskās aizsardzības sistēmas izveidi, lai ES patērētājiem radītu saskaņotu sistēmu un novērstu pašreizējo situāciju, kurā lielākajā daļā dalībvalstu patērētāji netiek pietiekami aizsargāti; aicina Komisiju izvērtēt ES un ārpus tās pastāvošās sistēmas, lai apzinātu labāko praksi šajā jomā un iekļautu to savā tiesību akta priekšlikumā;

60.  uzskata, ka tad, ja transportlīdzekļa tipa apstiprinājums tiek atsaukts neatbilstības dēļ, skartā transportlīdzekļa īpašniekam būtu jāsaņem pilna apjoma kompensācija par šā transportlīdzekļa iegādi;

61.  uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt tiesībām saņemt atbilstīgu kompensāciju, ja tiek konstatēts, ka transportlīdzekļa sākotnējo sniegumu (piemēram, degvielas patēriņa rādītājus, efektivitāti, komponentu izturīgumu, emisijas u. c.) negatīvi ietekmējuši jebkādi tehniskie labojumi vai pārveidojumi, kas īstenoti saskaņā ar ražotāja transportlīdzekļu atsaukšanas programmu;

62.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka patērētājiem tiek sniegta detalizēta un saprotama informācija par veiktajām modifikācijām atsaukšanas programmu un tehnisko apkopju laikā, lai uzlabotu pārredzamību patērētājiem un vairotu uzticēšanos automobiļu tirgum;

63.  pauž nožēlu, ka attieksme pret Eiropas patērētājiem ir sliktāka nekā pret ASV patērētājiem; norāda arī, ka skartie patērētāji bieži saņem neskaidru un nepilnīgu informāciju par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, saistībām remontēt transportlīdzekli un šādas rīcības sekām;

64.  pauž nožēlu, ka ES nav vienotas un saskaņotas sistēmas, kuras ietvaros patērētāji varētu rīkoties savu tiesību aizstāvībai, un atzīst, ka pašlaik daudzās dalībvalstīs patērētājiem nav iespēju piedalīties šādās darbībās;

65.  uzsver, ka pēc atsaukumiem transportlīdzekļiem jāatbilst juridiskajām prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos; norāda arī uz to, ka papildus atsaukšanas programmām būtu jāapsver arī cita veida atlīdzība; šajā sakarā aicina Komisiju izvērtēt spēkā esošos ES noteikumus par patērētāju aizsardzību un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus;

66.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patērētājiem adekvātu, precīzu un uzticamu informāciju par automobiļu degvielas patēriņu un gaisa piesārņotāju emisijām, lai uzlabotu patērētāju informētību un palīdzētu viņiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par automobiļu iegādi; aicina pārskatīt Direktīvu par automobiļu marķēšanu (1999/94/EK), apsverot to, vai papildus informācijai par degvielas patēriņu un CO2 emisiju nebūtu obligāti jāsniedz arī informācija par citu gaisa piesārņotāju, piemēram, NOx un cieto daļiņu, emisijām;

67.  prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem godīgas un pienācīgas kompensācijas, vēlams, izmantojot kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus;

Videi nekaitīgi transportlīdzekļi

68.  aicina Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes pilnībā iesaistīties un īstenot zemu emisiju mobilitātes stratēģiju;

69.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt pastāvošo zemu emisiju zonu efektivitāti pilsētās, ņemot vērā apstākli, ka Eiropas standarti attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem neatspoguļo faktiskās emisijas, kā arī izpētīt, kādus ieguvumus sniegtu marķējuma vai standarta ieviešana īpaši zemas emisijas transportlīdzekļiem (ULEV), kas faktiskos braukšanas apstākļos atbilst emisiju robežvērtībām;

70.  aicina Komisiju un likumdevējas iestādes rīcībpolitikās īstenot integrētāku pieeju, lai panāktu automobiļu ekoloģisko raksturlielumu uzlabojumu un nodrošinātu progresu gan saistībā ar dekarbonizācijas, gan gaisa kvalitātes mērķiem, piemēram, veicinot elektrifikāciju vai automobiļu parka pāreju uz alternatīviem dzinējiem;

71.  aicina Komisiju šajā nolūkā pārskatīt direktīvu (2014/94/ES) par nepiesārņojošu enerģiju transportam un ierosināt regulas projektu par CO2 standartu noteikšanu automobiļiem, kas ienāks tirgū no 2025. gada, ietverot nulles emisijas transportlīdzekļu (ZEV) un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu (ULEV) pilnvaras, kuras paredz ZEV un ULEV īpatsvara pakāpenisku palielināšanu kopējā autoparkā ar mērķi līdz 2035. gadam tirgū vairs nelaist jaunus automobiļus, kas rada CO2 emisijas;

72.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt zaļā publiskā iepirkuma politiku, valsts iestādēm saviem autoparkiem vai (daļēji) publiskām automobiļu koplietošanas programmām iegādājoties ZEV un ULEV;

73.  aicina Komisiju pārskatīt Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā un sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes robežvērtības, kā arī PVO ieteiktos līmeņus, un ne vēlāk kā līdz 2025. gadam ierosināt atbilstošus priekšlikumus par jaunām tehnoloģiju ziņā neitrālām „Euro 7” emisiju robežvērtībām, kas ir piemērojamas visiem Savienības tirgū laistiem M1 un N1 transportlīdzekļiem;

74.  aicina Komisiju apsvērt direktīvas par atbilstību vides jomā (2004/35/EK) pārskatīšanu, lai iekļautu tematiku par kaitējumu videi, ko izraisa to automobiļu ražotāju radītais gaisa piesārņojums, kuri pārkāpj ES tiesisko regulējumu par automobiļu emisijām; uzskata — ja automobiļu ražotājiem varētu noteikt finansiālas saistības atlīdzināt izraisīto vides kaitējumu, varētu gaidīt labāku novēršanas un piesardzības pasākumu līmeni;

75.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka neviens vienkāršs darba ņēmējs autobūves nozarē necieš emisiju skandāla rezultātā; šajā nolūkā dalībvalstīm un automobiļu ražotājiem būtu jākoordinē un jāveicina profesionālās apmācības plāni, lai nodrošinātu, ka vienkāršajiem darba ņēmējiem, kuru situāciju ir negatīvi ietekmējis emisiju skandāls, sniedz visas nepieciešamās aizsardzības un apmācības iespējas un tā panāk, ka viņu prasmes var izmantot, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgiem transporta veidiem;

Izmeklēšanas komitejas pilnvaras un ierobežojumi

76.  mudina Padomi un Komisiju pielikt pūles un laikus pabeigt sarunas par Parlamenta priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu un ar ko atceļ Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK;

77.  uzskata, ka demokrātiskas kontroles pār izpildvaru īstenošanai ir svarīgi, ka Parlamentam ir ar ES dalībvalstu parlamentiem līdzvērtīgas izmeklēšanas pilnvaras; uzskata, ka šīs demokrātiskās kontroles pienākumu veikšanai Parlamentam ir jābūt pilnvarotam izsaukt lieciniekus un uzlikt viņiem par pienākumu ierasties un iesniegt dokumentus; uzskata, ka šo tiesību izmantošanai dalībvalstīm ir jāpiekrīt īstenot sankcijas pret personām, kas neierodas vai neiesniedz dokumentus atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam par valsts parlamentārām izmeklēšanām; atkārtoti uzsver Parlamenta atbalstu pozīcijai, kas izklāstīta 2012. gada ziņojumā par šo jautājumu;

78.  uzskata, ka Parlamenta izmeklēšanas komiteju pilnvarām vajadzētu būt labāk pielīdzinātām valstu parlamentu izmeklēšanas komitejām, jo īpaši, lai nodrošinātu personu efektīvu uzaicināšanu un līdzdalību un sankciju piemērošanu sadarbošanās atteikumu gadījumos; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt attiecīgos noteikumus pašreizējā Parlamenta priekšlikumā;

79.  aicina Komisiju steidzami pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, lai iekļautu noteikumus par bijušo komisāru atbildību, kad izmeklēšanas komitejas uzmanības lokā nonāk politikas veidošana un likumdošana attiecīgā komisāra pilnvaru laikā;

80.  prasa Komisijai izmantot laiku starp plenārsēdes lēmumu izveidot izmeklēšanas komiteju un faktisko komitejas darba sākumu, lai sagatavotu sākotnējo dokumentu kopumu, kas attiecas uz izmeklēšanas komitejas pilnvarām un lai informācijas nodošana būtu ātrāka, tādējādi jau no sākuma atvieglojot izmeklēšanas komitejas darbu; šajā sakarā uzskata, ka noteikumi par dokumentu arhivēšanu un nosūtīšanu Komisijā būtu jāpārskata un jāpilnveido, lai atvieglotu turpmākās izmeklēšanas;

81.  ierosina Komisijā izveidot vienotu kontaktpunktu attiecībām ar Parlamenta izmeklēšanas komitejām, īpaši tad, ja izmeklēšana attiecas uz vairākiem ģenerāldirektorātiem, lai, no vienas puses, atvieglotu informācijas plūsmu un, no otras puses, izmantotu iepriekš izveidotās paraugprakses;

82.  norāda, ka vairākās nesenās izmeklēšanas komitejās un īpašajās komitejās Komisija un Padome atsevišķos gadījumos nav sniegušas pieprasītos dokumentus un citos gadījumos izsniegušas pieprasītos dokumentus tikai pēc ilgiem kavējumiem; uzskata, ka ir jāievieš pārskatatbildības mehānisms, lai nodrošinātu izmeklēšanas komitejas vai īpašās komitejas pieprasīto dokumentu, kuriem tām ir tiesības piekļūt, tūlītēju un garantētu pārsūtīšanu Parlamentam;

83.  aicina Komisiju uzlabot spējas laikus un pieņemamā kvalitātē apstrādāt izmeklēšanas komiteju, kā arī žurnālistu un iedzīvotāju dokumentu pieprasījumus saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem; mudina Komisiju izsniegt šos dokumentus to sākotnējā formātā un neveikt laikietilpīgas un, iespējams, saturu mainošas izmaiņas formātā vai formāta konvertēšanu; uzdod Komisijai nodrošināt, ka informācija, kas ir saglabāta mašīnlasāmā formātā, piemēram, datubāzes, tiek arī izsniegta mašīnlasāmā formātā;

84.  norāda, ka izmeklēšanas komiteja ir tā, kas nosaka, vai pieprasītā informācija attiecas uz komitejas darbu; norāda, ka tas nav iepriekš jādara šāda dokumentu pieprasījuma saņēmējam; uzdod Komisijai pienācīgi atspoguļot šo pienākumu tās vadlīnijās par pieprasījumiem piekļūt dokumentiem;

85.  mudina dalībvalstis ievērot juridiskās saistības pret izmeklēšanas komitejām, kā noteikts Lēmumā 95/167/EK, Euratom, EOTK un, konkrētāk, tā 3. pantā; aicina tās arī, ņemot vērā atbilžu ievērojamo kavēšanos, palīdzēt izmeklēšanas komitejām, ievērojot lojālas sadarbības principu, kā noteikts LESD 4. panta 3. punktā;

86.  aicina tās dalībvalstis, kas ir veikušas iekšējās izmeklēšanas par vieglo automobiļu piesārņojošo vielu emisiju, nekavējoties sniegt Komisijai un Parlamentam izmeklēšanu pilnas datu kopas un rezultātus;

87.  uzskata, ka komitejas pilnvaru pirmā daļa būtu jāvelta rakstisko liecību vākšanai un analīzei pirms atklātajām uzklausīšanām; uzskata, ka ir lietderīgi paredzēt lēnāka darba ritma periodu starp uzklausīšanām un galīgā ziņojuma sagatavošanu, lai varētu pabeigt pierādījumu vākšanu, tos pienācīgi izanalizēt un pilnībā iekļaut ziņojumā;

88.  uzskata, ka izmeklēšanas komitejām noteiktais 12 mēnešu darbības laiks ir patvaļīgi pieņemts un bieži vien nepietiekams; uzskata, ka paši izmeklēšanas komitejas locekļi var vislabāk noteikt, vai izmeklēšana būtu jāpagarina un, ja šāda vajadzība pastāv, tad uz cik ilgu laiku;

89.  norāda, ka Parlamenta Reglamenta 198. pantā būtu precīzāk jānosaka, no kura brīža būtu jāsāk skaitīt izmeklēšanas komitejas darbības laiks; iesaka nodrošināt pietiekamu elastību, lai garantētu izmeklēšanas veikšanai pietiekamu laiku; prasa izmeklēšanas komitejas darbu sākt tikai pēc tam, kad no ES iestādēm ir saņemti pieprasītie dokumenti;

90.  uzskata, ka turpmāk starpposma ziņojums nebūtu obligāti jāiekļauj kā pilnvaru daļa, lai neapsteigtu izmeklēšanas galīgos secinājumus;

91.  uzskata, ka turpmāk izmeklēšanas komitejas būtu jāorganizē atšķirīgi, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un lietderību komitejas darba organizēšanā un vadīšanā, jo īpaši atklātajās uzklausīšanās;

92.  uzsver, ka Parlamenta iekšējie administratīvie noteikumi ir saskaņoti ar pastāvīgo komiteju iedibināto praksi un līdz ar to bieži nav piemēroti izmeklēšanas komiteju ad hoc un pagaidu raksturam, proti, darbībai vairāk nestandarta apstākļos ar ļoti konkrētu mērķi un ierobežotā laikposmā; tāpēc uzskata, ka noteikta nosacījumu kopuma izstrāde par izmeklēšanas komiteju faktisko uzklausīšanu un misiju vadīšanu, piemēram, garantējot taisnīgu politisko pārstāvību, uzlabotu efektivitāti; uzskata, ka pastāv risks, ka finansiālie ierobežojumi varētu kavēt izmeklēšanas komitejas uzklausīt visus ekspertus, ko uzskata par nepieciešamiem komitejas pienākumu veikšanai; uzskata, ka iekšējo atļauju saņemšanas termiņi attiecībā uz uzklausīšanām un komandējumiem būtu jāpadara elastīgāki;

93.  uzskata, ka izmeklēšanas komitejām vajadzētu būt prioritārai piekļuvei īpašiem resursiem attiecīgajos Parlamenta dienestos, lai tie varētu jo īpaši apmierināt pētījumu, informatīvu paziņojumu u. c. pieprasījumus noteikumos paredzētajos termiņos;

94.  norāda, ka spēkā esošie noteikumi par piekļuvi klasificētai informācijai un citiem konfidenciāliem datiem, kurus Eiropas Parlamentam izmeklēšanas kontekstā sniedz Padome, Komisija vai dalībvalstis, nenodrošina pilnīgu juridisko skaidrību, bet kopumā tiek skaidroti tā, ka reģistrētiem deputātu palīgiem nav atļauts piekļūt vai analizēt neklasificētu „citu konfidenciālu informāciju” drošā lasītavā; norāda, ka vairāki deputāti ir nonākuši pie secinājuma, ka šis noteikums kavē efektīvu un pilnīgu šādu dokumentu izpēti izmeklēšanas komitejām atvēlētajā ierobežotajā laikā un ka TAX2 komiteja (Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos), kuras darbības laikā reģistrētiem deputātu palīgiem tika uz laiku un izņēmuma kārtā sniegta piekļuve, spēja izmantot šos resursus aptverošākā un efektīvākā veidā; tāpēc aicina pārskatītā Iestāžu nolīgumā iekļaut skaidri formulētus noteikumus, ar kuriem reģistrētiem deputātu palīgiem garantē tiesības piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz informācijas nepieciešamības principu saistībā ar to pienākumiem sniegt atbalstu deputātiem; mudina attiecīgās struktūras paātrināt šā jautājuma atkārtotu pārskatīšanu, lai nemazinātu turpmāko un pašreizējo parlamentāro izmeklēšanu efektivitāti;

o
o   o

95.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu un izmeklēšanas komitejas galīgo ziņojumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.
(2) OV L 10, 15.1.2016., 13. lpp.
(3) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.
(4) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(5) OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0375.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0322.
(8) Sk. arī 2017. gada 4. aprīlī pieņemtos tekstus, P8_TA(2017)0097.

Juridisks paziņojums