Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 5. aprīlis - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumenti
 Sarunas ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības
 Akciju sabiedrību tiesību daži aspekti ***I
 Starptautiskās konvencijas par bīstamām un kaitīgām vielām 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam, ciktāl ir skarti aspekti, kas nav saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās ***
 Starptautiskās konvencijas par bīstamām un kaitīgām vielām 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās ***
 Šengenas acquis noteikumu piemērošana Šengenas Informācijas sistēmas jomā Horvātijā *
 Medicīniskas ierīces ***II
 In vitro diagnostikas medicīniskas ierīces ***II
 Naudas tirgus fondi ***I
 Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ***I
 Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam ***
 Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam (rezolūcija)
 Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana
 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme, I iedaļa — Eiropas Parlaments
 Budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projekts, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)
 Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei
 Daktiloskopijas datu automatizēta apmaiņa Latvijā *
 DNS datu automatizēta apmaiņa Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā *
 Daktiloskopijas datu automatizēta apmaiņa Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā *
 Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā *
 Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Maltā, Kiprā un Igaunijā *
 Ģenētiski modificēta kukurūza Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21
 Bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšana: ES ārējās darbības nozīme

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumenti
PDF 328kWORD 50k
Eiropas Parlamenta lēmums par Komisijas 2017. gada 8. marta deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu iesniegšanas prasību izpildes nosacījumiem (C(2017)01473 – 2017/2602(DEA))
P8_TA(2017)0101B8-0234/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (C(2017)01473) („pārskatītā deleģētā regula“),

–  ņemot vēra Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūciju par Komisijas 2016. gada 30. jūnija deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu iesniegšanas prasību izpildes nosacījumiem(1)(C(2016)03999 – 2016/2816(DEA)),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. marta vēstuli, kurā tā lūdz Parlamenta apstiprinājumu tam, ka tas neiebildīs pret pārskatīto deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2017. gada 28. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP)(2) pamatinformācijas dokumentiem un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu, 13. panta 5. punktu un 31. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regulu (ES) Nr. 2016/2340, ar ko attiecībā uz piemērošanas dienu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem(3),

–  ņemot vērā 13. pantu un 10. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(5), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(6),

–  ņemot vērā Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI) priekšsēdētāju 2016. gada 22. decembra vēstuli, kas saņemta atbildē uz Komisijas 2016. gada 10. novembra vēstulē pausto pieprasījumu saistībā ar tās nodomu grozīt regulatīvus tehniskos standartus, ko kopīgi iesniedza EBI, EVTI un EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu un 13. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu pieņemt lēmumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 4. aprīlī,

A.  tā kā savā 2016. gada 14. septembra rezolūcijā Parlaments iebilda pret Komisijas 2016. gada 30. jūnija deleģēto regulu, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 1286/2014, un aicināja Komisiju iesniegt pārskatītu deleģēto regulu, lai reaģētu uz bažām par neskaidro attieksmi pret vairākas ieguldījumu iespējas sniedzošiem PRIIP, par to, ka nepietiekami ir ņemta vērā iespējamība, ka privātie ieguldītāji var arī zaudēt naudu, ja attiecībā uz kādiem produktiem īstenojas nelabvēlīgs scenārijs, un par to, ka trūkst sīki izstrādātu norādījumu attiecībā uz izpratnes brīdinājumu;

B.  tā kā savā 2016. gada 14. septembra rezolūcijā Parlaments atgādināja, ka Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājs un Parlamenta sarunu grupa 2016. gada 30. jūnijā nosūtīja vēstuli Komisijai, aicinot Komisiju izvērtēt, vai Regulas (ES) Nr. 1286/2014 īstenošana būtu jāatliek;

C.  tā kā šīs pārskatītās deleģētās regulas noteikumi ir saskaņā ar mērķiem, ko Parlaments pauda 2016. gada 14. septembra rezolūcijā un turpmākajā neformālajā dialogā, kas bija daļa no sagatavošanās darba, lai pieņemtu pārskatīto deleģēto regulu;

D.  tā kā pārskatītajā deleģētajā regulā ir precizēts, ka tādu vairākas ieguldījumu iespējas sniedzošu PRIIP veidotājiem, kuru pamatā esošo ieguldījumu iespējas var būt arī pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) vai fondi, kas nav saistīti ar PVKIU, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā, vairs nevajadzētu sniegt visu pieprasīto informāciju saskaņā ar PRIIP un tā vietā būtu atļauts izmantot PVKIU ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas dokumentus kā atbilstošu līdzekli, lai privātajiem ieguldītājiem sniegtu sīkāku informāciju pirms līguma noslēgšanas;

E.  tā kā — lai gan pamatā esošie aprēķini attiecībā uz trīs darbības rezultātu prognozēm, kas bija iepriekš iekļautas, joprojām balstās uz vēsturiskiem datiem, pārskatītajā deleģētajā regulā ir pievienota ceturtā darbības rezultātu prognoze, proti, “stresa scenārijs”, ar ko paredzēts noteikt šo būtisko nelabvēlīgo to produktu ietekmi, kuri nav iekļauti pašreizējā „nelabvēlīgajā scenārijā”;

F.  tā kā izpratnes brīdinājums tika precizēts, tā darbības jomā iekļaujot to PRIIP piemērošanu, kas tiek uzskatīti par “kompleksiem ražojumiem” saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu;

G.  tā kā ierosinātā pamatinformācijas dokumenta iedaļa “Kas ir šis ieguldījumu produkts?” tika grozīta un iedaļā “Kādi ir riski un ko es varētu iegūt” ir izklāstītas administratīvās izmaksas saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu biometrisko komponenti;

H.  tā kā ar Regulu (ES) 2016/2340 atlika Regulas (ES) Nr. 1286/2014 piemērošanas dienu par 12 mēnešiem — līdz 2018. gada 1. janvārim,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret pārskatīto deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0347.
(2) OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.
(3) OV L 354, 23.12.2016., 35. lpp.
(4) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(5) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(6) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Sarunas ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības
PDF 418kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))
P8_TA(2017)0102RC-B8-0237/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Līguma 50.pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu, 4. panta 3. punktu un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. un 218. pantu,

–  ņemot vērā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu sniegto Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 29. marta paziņojumu Eiropadomei,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par lēmumu izstāties no ES, ar ko noslēdzās Apvienotās Karalistes referendums(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūcijas par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2), par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(3) un par eurozonas budžeta kapacitāti(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ar Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei tiek sākts process, kura rezultātā Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts un Līgumi uz to vairs neattieksies;

B.  tā kā šis būs bezprecedenta un nožēlu raisošs notikums, jo līdz šim neviena dalībvalsts nav izstājusies no Eiropas Savienības; tā kā izstāšanās kārtībai ir jābūt pārdomātai, lai negatīvi neietekmētu Eiropas Savienību, tās pilsoņus un Eiropas integrācijas procesu;

C.  tā kā Eiropas Parlaments pārstāv Eiropas Savienības pilsoņus un visa Apvienotās Karalistes izstāšanās procesa laikā rīkosies kā viņu interešu aizstāvis;

D.  tā kā — lai gan dalībvalstij ir suverēnas tiesības izstāties no Eiropas Savienības — visu pārējo dalībvalstu pienākums ir rīkoties vienoti, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses un integritāti; tā kā tāpēc notiks sarunas starp Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Komisiju, kas sarunās piedalīsies Eiropas Savienības un tās pārējo 27 dalībvalstu (ES 27) vārdā, no otras puses;

E.  tā kā sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības sāksies pēc tam, kad Eiropadome pieņems minēto sarunu pamatnostādnes; tā kā šī rezolūcija atspoguļo Eiropas Parlamenta nostāju par minētajām pamatnostādnēm un arī veidos pamatu Parlamenta veiktam sarunu procesa un jebkāda līguma starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti novērtējumam;

F.  tā kā līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, tai jāizmanto visas tiesības un jāpilda visas Līgumos noteiktās saistības, tostarp jāievēro Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips;

G.  tā kā Apvienotā Karaliste savā 2017. gada 29. marta paziņojumā ir darījusi zināmu savu nodomu nepakļauties Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai;

H.  tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā paziņojumā ir norādījusi, ka tās turpmākās attiecības ar Eiropas Savienību neietvers dalību iekšējā tirgū vai dalību muitas savienībā;

I.  tā kā tomēr turpmāka Apvienotās Karalistes dalība iekšējā tirgū, Eiropas Ekonomikas zonā un/vai muitas savienībā būtu bijis optimāls risinājums gan Apvienotajai Karalistei, gan ES 27; tā kā šis risinājums nav iespējams, jo Apvienotās Karalistes valdībai joprojām ir iebildumi pret četrām brīvībām un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju, tā atsakās veikt Savienības budžetā vispārēju ieguldījumu un vēlas veidot pati savu tirdzniecības politiku;

J.  tā kā pēc referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra sanāksmes secinājumiem pievienotais lēmums par jaunu regulējumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti Eiropas Savienībā jebkurā gadījumā ir zaudējis spēku un neviens no tā noteikumiem nav spēkā;

K.  tā kā sarunas ir jārīko, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, ierobežotu pārtrauktību un nodrošinātu pilsoņiem un juridiskajām personām skaidrību par nākotni;

L.  tā kā paziņojuma atsaukšanai jāpiemēro visu ES 27 dalībvalstu noteiktie nosacījumi tā, lai to nevarētu izmantot kā procesuālu līdzekli vai lai to nevarētu izmantot ļaunprātīgi centienos uzlabot pašreizējos noteikumus par Apvienotās Karalistes dalību;

M.  tā kā bez vienošanās par izstāšanos Apvienotā Karaliste automātiski izstātos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā, taču tas notiktu haotiski;

N.  tā kā liels skaits Apvienotās Karalistes pilsoņu, tostarp vairākums Ziemeļīrijā un Skotijā, nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā;

O.  tā kā Eiropas Parlaments ir jo īpaši nobažījies par sekām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radīs Ziemeļīrijai un tās turpmākajām attiecībām ar Īriju; tā kā šajā sakarā ir būtiski saglabāt mieru un tādēļ ir jāievēro visi Lielās piektdienas vienošanās noteikumi, atgādinot, ka šī vienošanās tika panākta ar Savienības līdzdalību, kā uzsvēra Eiropas Parlaments savā 2014. gada 13. novembra rezolūcijā par miera procesu Ziemeļīrijā(5);

P.  tā kā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos, ES 27 un Savienības iestādēm vajadzētu labāk risināt pašreizējās problēmas un apsvērt nākotni, kā arī centienus padarīt Eiropas projektu efektīvāku, demokrātiskāku un tuvāku pilsoņiem; atgādina par Bratislavas ceļvedi, kā arī par Eiropas Parlamenta rezolūcijām šajā jautājumā, Eiropas Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni, 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju un Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos 2017. gada 17. janvāra priekšlikumiem, kas var noderēt par pamatu šai apsvēršanai,

1.  atzīst Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei, kurā tā oficiāli apstiprina Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības;

2.  prasa iespējami drīz sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktā;

3.  atkārtoti norāda uz izstāšanās līguma un visu to iespējamo pārejas perioda līgumu nozīmi, kuri stāsies spēkā krietni pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā;

4.  atgādina, ka izstāšanās līgumu, tāpat kā ikvienu iespējamu turpmāku līgumu par Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes attiecībām, kā arī jebkādus iespējamus pārejas perioda līgumus, var noslēgt tikai ar Eiropas Parlamenta piekrišanu;

Vispārējie sarunu principi

5.  sagaida, ka sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti noritēs labticīgi un pilnībā pārredzami, lai nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstājas koordinēti; atgādina, ka Apvienotā Karaliste turpinās izmantot tiesības kā Eiropas Savienības dalībvalsts līdz brīdim, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums, un tādēļ tai joprojām jāpilda ar dalību saistītie pienākumi un saistības;

6.  šajā sakarā atgādina, ka Apvienotās Karalistes sarunu sākšana par iespējamiem tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm pirms tās izstāšanās būtu pretrunā ar Savienības tiesību aktiem; uzsver, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu un ka šādai rīcībai būtu sekas, tostarp Apvienotās Karalistes izslēgšana no Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā noteiktajām procedūrām saistībā ar tirdzniecības sarunām; uzsver, ka tas pats būtu jāievēro citās politikas jomās, kurās Apvienotā Karaliste turpinātu ietekmēt Savienības tiesību aktus, rīcības, stratēģijas vai kopējās politikas tādā veidā, ka tā drīzāk nodrošinātu savas intereses kā dalībvalsts, kas izstājas, nevis Eiropas Savienības un ES 27 intereses;

7.  brīdina, ka pretrunā ar Līgumiem būtu arī jebkādi tādi Eiropas Savienības kompetences jomās noslēgti divpusēji nolīgumi starp vienu vai vairākām palikušajām dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti, par kuriem nav vienojušās ES 27 dalībvalstis un kuri ir saistīti ar jautājumiem, kas ietverti izstāšanās līguma darbības jomā, un/vai kuri skar Eiropas Savienības turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti; turklāt brīdina, ka tas jo īpaši attiecas uz ikvienu divpusēju nolīgumu un/vai regulatīvu vai uzraudzības praksi, kas būtu saistīta, piemēram, ar Apvienotās Karalistes finanšu iestāžu privileģētu piekļuvi iekšējam tirgum uz Savienības regulatīvās sistēmas rēķina vai ar ES 27 pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē vai otrādi;

8.  uzskata, ka sarunu mandātā un norādēs visa sarunu procesa laikā ir pilnībā jāatspoguļo ES 27 pilsoņu, tostarp Īrijas pilsoņu, viedokļi un intereses, jo minēto dalībvalsti jo īpaši ietekmēs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

9.  cer, ka saskaņā ar šiem nosacījumiem Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste spēs izveidot tādas turpmākās attiecības, kas būs godīgas, iespējami ciešas un līdzsvarotas tiesību un pienākumu ziņā; pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties iekšējā tirgū, Eiropas Ekonomikas zonā vai muitas savienībā; uzskata, ka valsts, kas izstājas no Savienības, nevar izmantot tādas pašas priekšrocības, kādas ir Savienības dalībvalstij, un tādēļ paziņo, ka tas nepiekritīs nevienam līgumam, kas būtu pretrunā ar šo principu;

10.  atkārtoti apstiprina, ka priekšnoteikums dalībai iekšējā tirgū un muitas savienībā ir četru brīvību un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas atzīšana, vispārējs ieguldījums budžetā un Eiropas Savienības kopējās tirdzniecības politikas ievērošana;

11.  uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāievēro visi tās juridiskie, finansiālie un budžeta pienākumi, tostarp saistības saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, kuri tai jāpilda līdz un pēc izstāšanās dienai;

12.  norāda uz ierosināto sarunu organizēšanas kārtību, kas norādīta 27 dalībvalstu valsts vai valdības vadītāju, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju 2016. gada 15. decembra paziņojumā; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iecelšanu par Savienības pārstāvi sarunās un Komisijas izraudzīto galveno sarunu pārstāvi Michel Barnier; norāda, ka Eiropas Parlamenta pilnīga iesaistīšanās ir nepieciešams priekšnoteikums, lai tas sniegtu savu piekrišanu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti;

Sarunu gaita

13.  uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu sarunās jāapspriež Apvienotās Karalistes izstāšanās kārtība, vienlaikus ņemot vērā Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības turpmāko attiecību iespējas;

14.  piekrīt tam, ka, panākot būtisku progresu attiecībā uz izstāšanās līgumu, varētu sākt sarunas par iespējamiem pagaidu perioda līgumiem, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības plānotajām turpmākajām attiecību iespējām;

15.  norāda, ka līgumu par turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti kā trešo valsti var noslēgt tikai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

Izstāšanās līgums

16.  paziņo, ka izstāšanās līgumam jāatbilst Līgumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un, ja tas netiks nodrošināts, Eiropas Parlamenta piekrišana netiks saņemta;

17.  uzskata, ka izstāšanās līgumā būtu jārisina šādi jautājumi:

   Apvienotajā Karalistē pašreiz vai iepriekš dzīvojošo ES 27 pilsoņu un citās dalībvalstīs pašreiz vai iepriekš dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu juridiskais statuss, kā arī citi ar viņu tiesībām saistīti noteikumi;
   finansiālo saistību nokārtošana starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību;
   Eiropas Savienības ārējās robežas;
   precizējums par to kāds statuss ir Apvienotās Karalistes starptautiskajām saistībām, ko tā apņēmusies pildīt kā Eiropas Savienības dalībvalsts, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības 27 dalībvalstis būs Eiropas Savienības 28 dalībvalstu tiesību pēctece;
   juridisko personu, tostarp uzņēmumu, juridiskā noteiktība;
   Eiropas Savienības Tiesas iecelšana par kompetento iestādi, kas interpretēs un īstenos izstāšanās līgumu;

18.  prasa taisnīgi izturēties pret Apvienotajā Karalistē pašreiz vai iepriekš dzīvojošiem ES 27 pilsoņiem un ES 27 pašreiz vai iepriekš dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un uzskata, ka viņu attiecīgajām tiesībām un interesēm sarunās ir jābūt prioritārām; tāpēc prasa attiecināt uz Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES 27 pilsoņu un ES 27 dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu statusu un tiesībām savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus un prasa arī aizsargāt Savienības tiesību, tostarp Pamattiesību hartas, integritāti un īstenošanas sistēmu; uzsver, ka jebkāda ar pārvietošanās brīvību saistītu tiesību ierobežošana, tostarp ES pilsoņu diskriminācija uzturēšanās tiesību pieejamībā, pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtu pretrunā ar Savienības tiesībām;

19.  uzsver, ka atsevišķā finanšu norēķinā ar Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas auditētajiem Eiropas Savienības gada pārskatiem, jāiekļauj visas juridiskās sekas, ko rada Apvienotās Karalistes neizpildītās saistības, kā arī ir jāparedz nodrošinājums ārpusbilances posteņiem, iespējamām saistībām un citām finanšu izmaksām, ko tieši rada Apvienotās Karalistes izstāšanās;

20.  atzīst, ka izstāšanās līgumā ir jārisina Īrijas salas unikālā situācija un īpašie apstākļi, ar kuriem tai jāsaskaras; mudina izmantot visus Eiropas Savienības tiesībām un 1998. gada Lielās piektdienas vienošanās dokumentam atbilstošos līdzekļus un pasākumus, lai mazinātu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju; šajā sakarībā uzstāj uz absolūto nepieciešamību nodrošināt Ziemeļīrijas miera procesa nepārtrauktību un stabilitāti un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu robežas nocietināšanu;

Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības

21.  atzīst 2017. gada 29. marta paziņojumu un Apvienotās Karalistes valdības 2017. gada 2. februāra Balto grāmatu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un jaunu partnerību ar Eiropas Savienību;

22.  uzskata, ka turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti vajadzētu būt līdzsvarotām un visaptverošām un tās būtu jāveido abu pušu pilsoņu interesēs, un tāpēc sarunām par šīm attiecībām vajadzēs pietiekami daudz laika; uzsver, ka sarunās būtu jāietver kopīgu interešu jomas, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesisko kārtību un Savienības pamatprincipus un vērtības, tostarp iekšējā tirgus integritāti, kā arī Savienības lēmumu pieņemšanas spēju un autonomiju; norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību 8. pants, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pants, kurā noteikts, ka “var slēgt asociācijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru”, varētu būt piemērots pamats šādām turpmākām attiecībām;

23.  paziņo, ka neatkarīgi no tā, kāds būs sarunu par turpmākajām Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecībām rezultāts, abas puses nedrīkst mēģināt vienoties par kompromisu attiecībā uz iekšējo un ārējo drošību, tostarp aizsardzības sadarbību, no vienas puses, un turpmākajām ekonomiskajām attiecībām, no otras puses;

24.  uzsver, ka jebkāda turpmāka līguma starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti noslēgšana ir atkarīga no tā, vai Apvienotā Karaliste turpinās ievērot starptautiskajās saistībās, tostarp cilvēktiesībās, noteiktos standartus un Savienības tiesību aktus un rīcībpolitiku arī tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un cīņa pret nodokļu apiešanu, godīga konkurence, tirdzniecība un sociālās tiesības, jo īpaši aizsardzības garantijas pret sociālo dempingu;

25.  iebilst pret jebkādu tādu turpmāku līgumu starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, kas ietvertu pakāpeniskus noteikumus vai nozaru noteikumus, tostarp attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot Apvienotās Karalistes uzņēmumiem preferenciālu piekļuvi iekšējam tirgum un/vai muitas savienībai; uzsver, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās tai tiks piemērots Savienības tiesību aktos paredzētais trešās valsts režīms;

26.  norāda — ja Apvienotā Karaliste vēlēsies piedalīties noteiktās Eiropas Savienības programmās, tā tiks uzskatīta par trešo valsti, uz kuru attieksies atbilstoši budžeta ieguldījumi un uzraudzība, ko nodrošina spēkā esošā jurisdikcija; šajā kontekstā atzinīgi vērtētu Apvienotās Karalistes nepārtrauktu dalību vairākās programmās, piemēram, Erasmus;

27.  norāda, ka daudzi Apvienotās Karalistes pilsoņi ir pauduši stingrus iebildumus pret to, ka viņi varētu zaudēt tiesības, kuras viņi pašlaik izmanto saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu; ierosina, ka ES 27 varētu pārbaudīt, kā to nepieļaut, pamatojoties uz Savienības primārajiem tiesību aktiem, vienlaikus pilnībā ievērojot savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus;

Pārejas noteikumi

28.  uzskata, ka par tādiem pārejas noteikumiem, kas nodrošina juridisko noteiktību un turpināmību, Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste var vienoties tikai tad, ja tajos ir paredzēts pareizais abu pušu tiesību un pienākumu līdzsvars un ir saglabāta Eiropas Savienības tiesiskās kārtības integritāte, un ja Eiropas Savienības Tiesa ir atbildīga par jebkādu juridisku problēmu risināšanu; turklāt uzskata, ka šādiem noteikumiem jābūt arī stingri ierobežotiem gan laika ziņā (tie nedrīkst pārsniegt trīs gadu termiņu), gan darbības jomas ziņā, jo ar tiem nekad nevarēs aizstāt dalību Eiropas Savienībā;

ES 27 un Savienībai risināmi jautājumi

29.  prasa iespējami ātri panākt vienošanos par Eiropas Banku iestādes un Eiropas Zāļu aģentūras pārcelšanu un sākt pārcelšanas procesu, tiklīdz tas ir iespējams;

30.  norāda, ka Savienības tiesību pārskatīšana un pielāgošana varētu būt nepieciešama, lai ņemtu vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos;

31.  uzskata, ka pārskatīt pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas iepriekšējos divus gadus nav nepieciešams, taču, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru, būtu jāpievēršas Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmei; uzsver, ka Savienības iestādēm un ES 27 nekavējoties būtu jāsāk darbs pie jaunas daudzgadu finanšu shēmas, tostarp pašu resursu jautājuma;

32.  apņemas laikus pabeigt likumdošanas procedūras attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. panta 2. punktu un attiecībā uz vēlēšanu procedūru, pamatojoties uz 2015. gada 11. novembra rezolūcijai pievienoto priekšlikumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. pantu(6); turklāt, ņemot vērā šīs rezolūcijas P apsvērumu, uzskata, ka sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos un jaunu attiecību veidošanu ar Apvienoto Karalisti pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm un ES iestādēm ir jāstiprina pašreizējā Savienība, izmantojot plašas publiskas debates, un jāsāk padziļinātas starpiestāžu sarunas par Savienības nākotni;

Nobeiguma noteikumi

33.  patur tiesības skaidrot savu nostāju Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunās un nepieciešamības gadījumā pieņemt papildu rezolūcijas, tostarp par konkrētiem jautājumiem vai nozaru jautājumiem, ņemot vērā minēto sarunu progresu vai citādu virzību;

34.  sagaida, ka Eiropadome ņems vērā šo rezolūciju, pieņemot pamatnostādnes, kurās tiks noteikts sarunu satvars un ietvertas vispārējās nostājas un principi, ko sarunās ievēros Eiropas Savienība;

35.  apņemas pieņemt savu galīgo nostāju attiecībā uz līgumu(-iem), pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši šīs rezolūcijas saturam un jebkurai citai turpmākai Eiropas Parlamenta rezolūcijai;

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0294.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0048.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0049.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0050.
(5) OV C 285, 5.8.2016., 9. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0395.


Akciju sabiedrību tiesību daži aspekti ***I
PDF 390kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz akciju sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija) (COM(2015)0616 – C8-0388/2015 – 2015/0283(COD))
P8_TA(2017)0103A8-0088/2017

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0616),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punkta g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C8-0388/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0088/2017),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/... attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/1132.)

(1) OV C 264, 20.7.2016., 82. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Starptautiskās konvencijas par bīstamām un kaitīgām vielām 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam, ciktāl ir skarti aspekti, kas nav saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās ***
PDF 317kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās (13806/2015 – C8-0410/2015 – 2015/0135(NLE))
P8_TA(2017)0104A8-0076/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13806/2015),

–  ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),

–  ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu,

–  ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0410/2015),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu Nr. 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija) ratificēt vai pievienoties tai(1),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija pagaidu rezolūciju par Padomes lēmuma projektu(3)

–  ņemot vērā Komisijas reakciju 2016. gada 4. oktobrī uz Parlamenta pagaidu rezolūciju,

–  ņemot vērā to Juridiskās komitejas 2016. gada 19. februārī pieņemto atzinumu vēstules veidā par minētā Padomes lēmuma projekta atbilstošo juridisko pamatu(4), kas pievienots starpposma ziņojuma A8-0191/2016 pielikumā,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0076/2017),

1.  sniedz piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.
(2) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0259.
(4) PE576.992.


Starptautiskās konvencijas par bīstamām un kaitīgām vielām 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās ***
PDF 328kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās (14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))
P8_TA(2017)0105A8-0078/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14112/2015),

–  ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),

–  ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu,

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0409/2015),

–  ņemot vērā Līgumiem pievienoto 22. protokolu par Dānijas nostāju,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu Nr. 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija) ratificēt vai pievienoties tai(1),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija pagaidu rezolūciju par Padomes lēmuma projektu(3),

–  ņemot vērā Komisijas reakciju 2016. gada 4. oktobrī uz Parlamenta pagaidu rezolūciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0078/2017),

1.  sniedz piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.
(2) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0260.


Šengenas acquis noteikumu piemērošana Šengenas Informācijas sistēmas jomā Horvātijā *
PDF 311kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu Šengenas Informācijas sistēmas jomā Horvātijas Republikā (COM(2017)0017 – C8-0026/2017 – 2017/0011(NLE))
P8_TA(2017)0106A8-0073/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2017)0017),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta(1) 4. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0026/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0073/2017),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 112, 24.2.2012., 21. lpp.


Medicīniskas ierīces ***II
PDF 386kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (10728/4/2016 – C8-0104/2017 – 2012/0266(COD))
P8_TA(2017)0107A8-0068/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10728/4/2016 – C8-0104/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 14. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0542),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67.a pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0068/2017),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 133, 9.5.2013., 52. lpp.
(2) 2014. gada 2. aprīlī pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0266.


In vitro diagnostikas medicīniskas ierīces ***II
PDF 397kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (10729/4/2016 – C8-0105/2017 – 2012/0267(COD))
P8_TA(2017)0108A8-0069/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10729/4/2016 – C8-0105/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 14. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0541),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67.a pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0069/2017),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums attiecībā uz noteikumiem par informācijas sniegšanu un konsultēšanu gēnu testu jomā, kuri paredzēti Regulas par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm 4. pantā

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc regulas piemērošanas dienas un saistībā ar regulas 111. pantā paredzēto pārskatīšanu par 4. panta piemērošanu Komisija ziņos par to, kā dalībvalstis ir pildījušas 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu un konsultēšanu gēnu testu izmantošanas jomā. Komisija jo īpaši ziņos par dažādu praksi, kas ieviesta atbilstīgi regulas diviem mērķiem, proti, nodrošināt augsta līmeņa pacientu aizsardzību un garantēt netraucētu iekšējā tirgus darbību.

Komisijas paziņojums attiecībā uz gēnu testiem, ko veic dzīvesveida un labjutības uzlabošanas nolūkā

Attiecībā uz gēnu testiem, ko veic dzīvesveida un labjutības uzlabošanas nolūkā, Komisija uzsver, ka ierīcēm, ko neizmanto medicīniskiem mērķiem, tostarp tādām, kas paredzētas tiešai vai netiešai indivīdu veselīga dzīvesveida, dzīves kvalitātes un labjutības saglabāšanai vai uzlabošanai, nepiemēro Regulas par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm 2. pantu (Definīcijas). Tomēr, pamatojoties uz dalībvalstu veiktajiem tirgus uzraudzības pasākumiem, Komisija plāno pārraudzīt atsevišķus drošuma aspektus, kas varētu būt saistīti ar šādu ierīču izmantošanu.

(1) OV C 133, 9.5.2013., 52. lpp.
(2) 2014. gada 2. aprīlī pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0267.


Naudas tirgus fondi ***I
PDF 388kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas tirgus fondiem (COM(2013)0615 – C7-0263/2013 – 2013/0306(COD))
P8_TA(2017)0109A8-0041/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0615),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0263/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 21. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi, un Padomes pārstāvja 2016. gada 7. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0041/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/... par naudas tirgus fondiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1131.)

(1) OV C 255, 6.8.2014., 3. lpp.
(2) OV C 170, 5.6.2014., 50. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2015. gada 29. aprīlī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2015)0170).


Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ***I
PDF 390kWORD 59k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD))
P8_TA(2017)0110A8-0238/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0583),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0375/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 17. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 16. marta atzinumu(2),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2016. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0238/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/... par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1129.)

(1) OV C 195, 2.6.2016., 1. lpp.
(2) OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2016. gada 15. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2016)0353).


Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam ***
PDF 398kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (14942/2016 – C8-0103/2017 – 2016/0283(APP))
P8_TA(2017)0111A8-0110/2017

(Īpašā likumdošanas procedūra – piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),

–  ņemot vērā projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, (14942/2016) un Padomes labojumu (14942/2016 COR2),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C8-0103/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 7. marta vienošanos pēc būtības par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa nenormatīvo rezolūciju par regulas projektu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. pantu un 99. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A8-0110/2017),

1.  sniedz piekrišanu šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītajam projektam Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

Padomes regulas projekts (ES, Euratom) 2017/…, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Padomes Regulai (ES, Euratom) 2017/1123.)

(1) 7030/2017 un 7031/2017 COR1.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0112.


Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam (rezolūcija)
PDF 496kWORD 54k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (14942/2016 – C8-0103/2017 – 2016/0283(APP)2017/2051(INI))
P8_TA(2017)0112A8-0117/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),

–  ņemot vērā projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, (14942/2016) un Padomes labojumu (14942/2016 COR2),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C8-0103/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 7. marta vienošanos pēc būtības par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa normatīvo rezolūciju par regulas projektu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0117/2017),

1.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

2.  apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Padomes un Komisijas vienpusējos paziņojumus;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

PIELIKUMS

PAZIŅOJUMI

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par palielinājumiem (papildu piešķīrumiem) DFS atlikušajam periodam

Saistībā ar DFS vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par Komisijas ierosinātajiem papildu piešķīrumiem attiecībā uz tabulā norādītajām summām, kas ikgadējā budžeta procedūrā ir jāīsteno laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam(5), neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas:

 

Saistību apropriācijas, EUR milj.

1.a  izdevumu kategorija

 

“Apvārsnis 2020”

200

EISI – transports

300

Erasmus+

100

COSME

100

“Wifi4EU” *

25

ESIF *

150

Kopā 1.a izdevumu kategorija

875

1.b  izdevumu kategorija (YEI)

1200**

3.  izdevumu kategorija

2549

4.  izdevumu kategorija *

1385

Kopā 1.a, 1.b, 3., 4. izdevumu kategorija

6009

* Tas neietekmē iznākumu diskusijās, kas norit par tiesību aktu priekšlikumu projektiem 1.a un 4. izdevumu kategorijā.

** Sadalīts pa četriem gadiem (2017–2020).

Ikgadējā budžeta procedūrā tiks noteiktas pārdales EUR 945 miljonu kopsummā, no kuras EUR 875 miljoni būs noteikti 1.a izdevumu kategorijā un EUR 70 miljoni – 4. izdevumu kategorijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par izvairīšanos no pārmērīga nesamaksātu rēķinu apjoma uzkrāšanās

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt rūpīgi pārbaudīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu, lai garantētu pienācīgu virzību uz maksājumu apropriācijām, kas atbilstu apstiprinātajām saistību apropriācijām. Šajā sakarā tie aicina Komisiju visā atlikušajā pašreizējās DFS laikposmā savlaicīgi iesniegt atjauninātus datus par situāciju un aplēsēm attiecībā uz maksājumu apropriācijām. Eiropas Parlaments un Padome pienācīgi pamatotu vajadzību gadījumā laikus pieņems visus nepieciešamos lēmumus, lai novērstu pārmērīga nesamaksātu rēķinu apjoma uzkrāšanos un nodrošinātu, ka maksājumu pieprasījumi tiek pienācīgi atmaksāti.

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem

Eiropas Parlaments un Padome vienojās pielāgot priekšlikumu, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/435, lai kopumā nekādi neskartu citiem īpašajiem instrumentiem paredzēto maksājumu būtību.

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par neatkarīgu to rezultātu izvērtēšanu, kas gūti, tiecoties uz mērķi laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 %

Eiropas Parlaments un Padome ierosina uzsākt neatkarīgu to rezultātu izvērtēšanu, kas gūti, tiecoties uz mērķi laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 % visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās, saskaņā ar vienošanos 2013. gada Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Balstoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju iesniegt attiecīgu priekšlikumu par turpmāku rīcību.

Eiropas Parlamenta paziņojums par kopīgajiem paziņojumiem saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu

Eiropas Parlaments atgādina, ka četri kopīgie paziņojumi, kas pievienoti pārskatītajai DFS regulai, ir politiska rakstura un tiem nav nekādu juridisku seku.

Attiecībā uz kopīgo paziņojumu par palielinājumiem (papildu piešķīrumiem) un līdzekļu pārdali Savienības programmām jāatgādina, ka Līgumos ir paredzēts, ka budžeta lēmējinstitūcija nosaka Savienības budžeta apmēru un saturu, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Eiropas Parlaments uzsver, ka tas kā viena no abām līdztiesīgajām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm pilnībā izmantos savas prerogatīvas neatkarīgi no jebkādām politiskām deklarācijām. Nepieciešamība ievērot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas ir arī skaidri atspoguļota kopīgā paziņojuma tekstā.

Eiropas Parlaments tādēļ saprot, ka šajā kopīgajā paziņojumā norādītās summas ir atsauces summas, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā jāizskata, pienācīgi ņemot vērā katra gada budžeta konkrētos apstākļus. Konkrēti attiecībā uz ierosināto līdzekļu pārdali 1.a un 4. izdevumu kategorijā Eiropas Parlaments plāno izskatīt visus Komisijas priekšlikumus atsevišķi, lai nodrošinātu, ka netiek pieļauta līdzekļu samazināšana svarīgākajām Savienības programmām, jo īpaši ja tās sekmē izaugsmi un nodarbinātību vai reaģē uz pašreizējām neatliekamajām vajadzībām un tām ir augsts izpildes līmenis.

Ir pats par sevi saprotams, ka visas summas, kas norādītas kopīgajā paziņojumā un kas attiecas uz tiesību aktu priekšlikumiem, kuri vēl nav pieņemti, nekādi neietekmē šo likumdošanas sarunu iznākumu.

Padomes paziņojums par īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem

Padome ierosina saglabāt status quo un šīs novērtēšanas/pārskatīšanas kontekstā nenoteikt vispārēju un visaptverošu noteikumu attiecībā uz to, kā rīkoties ar citiem īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem. Padomes Juridiskā dienesta atzinumā noteikts, ka par konkrētu izmantošanu budžeta lēmējinstitūcijas ziņā būs katrā gadījumā atsevišķi izlemt, vai daži vai visi attiecīgie maksājumi ir jāuzskaita, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus.

Komisijas paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un papildu pasākumu pastiprināšanu nolūkā novērst migrācijas krīzi un drošības problēmas

Ja kopš 2013. gada vērojamā tendence jauniešu bezdarbam samazināties atkal pavērsīsies pretējā virzienā, būtu jāapsver Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējuma palielināšana virs EUR 1,2 miljardu apjoma, par kuru bija vienošanās saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu, izmantojot rezerves, kas ir pieejamas saistību vispārējās rezerves ietvaros atbilstīgi DFS regulas 14. pantam. Šajā nolūkā Komisija regulāri ziņos par novērotajām statistikas tendencēm un pēc vajadzības iesniegs budžeta grozījuma projektu.

Neskarot visu iepriekš minēto, ja radīsies jaunas vajadzības, ko nesedz esošais vai saskaņotais finansējums, prioritārā kārtā būtu jāapsver papildu pieejamās rezerves, lai ieguldītu jauniešos visā Eiropā, kā arī veiktu pasākumus, kas palīdzētu pievērsties migrācijas krīzes un drošības problēmu iekšējiem un ārējiem aspektiem. Komisija šajā sakarā nāks klajā ar priekšlikumiem, ja tādi būs vajadzīgi, vienlaikus paturot prātā to, ka ir jāuztur pietiekami lielas rezerves neplānotiem gadījumiem un jau saskaņoto programmu netraucētai īstenošanai.

(1) 7030/2017 un 7031/2017 COR1.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0111.
(5)Par daļu no kopējiem papildu piešķīrumiem jau ir panākta vienošanās saistībā ar 2017. gada budžeta procedūru. 2017. gada budžets tādējādi ietver EUR 200 miljonus 1.a izdevumu kategorijā un EUR 725 miljonus 4. izdevumu kategorijā. Papildus tam Eiropas Parlaments un Padome arī vienojās 2017. gadā EUR 500 miljonus nodrošināt 1.b izdevumu kategorijā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, paredzot to finansēt no vispārējās rezerves saistībām un īstenot ar 2017. gada budžeta grozījumu. Visbeidzot, Padome un Eiropas Parlaments arī aicināja Komisiju lūgt vajadzīgās apropriācijas 2017. gada budžeta grozījumā, lai nodrošinātu EFSD finansējumu no ES budžeta, tiklīdz būs pieņemts juridiskais pamats.


Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana
PDF 404kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/435 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu (COM(2016)0607 – C8-0387/2016 – 2016/2233(BUD))
P8_TA(2017)0113A8-0104/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0607 – C8-0387/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 6. un 13. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 14. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 7. marta vienošanos pēc būtības par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 17. decembra Lēmumu (ES) 2015/435 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu(4);

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(6) un 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu(7),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0104/2017),

A.  tā kā 2014. gadā Eiropas Parlaments un Padome izmantoja neparedzēto izdevumu rezervi EUR 3 168 233 715 apmērā maksājumu apropriācijās; tā kā summa EUR 350 miljonu apmērā tika iekļauta neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanai paredzētajā summā, kamēr nebija panākta vienošanās par īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem;

B.  tā kā tika nolemts kompensēt summu EUR 2 818 233 715 apmērā 2018.–2020. gada periodā un aicināt Komisiju laikus iesniegt priekšlikumu par atlikušo summu EUR 350 miljonu apmērā;

C.  tā kā saskaņā ar vidēja termiņa maksājumu prognozi, kas iesniegta saistībā ar vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu, 2018.–2020. gadā ir paredzams spiediens uz gada maksājumu maksimālo apjomu;

D.  tā kā 2017. gada budžetā rezerve ir mazāka par maksājumu maksimālo apjomu EUR 9,8 miljardu apmērā, kas ļauj kompensēt visu 2014. gadā izmantoto summu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā daļu no DFS vidusposma novērtēšanas/pārskatīšanas dokumentu kopuma;

2.  uzskata, ka summas EUR 2 818 233 715 apmērā kompensēšana ar rezervi 2017. gada maksājumu maksimālā apjoma ietvaros nodrošinās lielāku elastību DFS otrajā daļā un palīdzēs novērst jaunu maksājumu krīzi;

3.  uzsver, ka atlikušās summas EUR 350 miljonu apmērā neiekļaušana kompensācijā apstiprina Parlamenta ilgi ieņemto nostāju, ka maksājumu apropriācijas īpašajiem instrumentiem ir jārēķina papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

4.  atzinīgi vērtē Padomes vienošanos pēc būtības par pielikumā pievienoto lēmumu, kas atbilst Parlamenta interpretācijai;

5.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/435 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/1331.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(3) 7030/2017 un 7031/2017 COR1.
(4) OV L 72, 17.3.2015., 4. lpp
(5) OV C 294, 12.8.2016., 65. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.


2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme, I iedaļa — Eiropas Parlaments
PDF 529kWORD 65k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2017/2022(BUD))
P8_TA(2017)0114A8-0156/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 1. decembra rezolūciju par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(7),

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2018. finanšu gada tāmes provizoriskā projekta sagatavošanu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2017. gada 3. aprīlī saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 96. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 96. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 96. un 97. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0156/2017),

A.  tā kā šī procedūra ir trešā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un šis ir piektais daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam darbības gads;

B.  tā kā 2018. gada budžets, kā ierosināts ģenerālsekretāra ziņojumā, tiek izstrādāts, ņemot vērā maksimālā apjoma pieaugumu V izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2017. gadu, nodrošinot vairāk izaugsmes un investīciju iespēju, kā arī turpinot īstenot politikas nostādnes, lai nodrošinātu ietaupījumus, un cenšoties uzlabot efektivitāti;

C.  tā kā ģenerālsekretārs 2018. gada budžetam ir ierosinājis septiņus prioritāros mērķus, proti: komunikācijas kampaņas uzsākšana, gatavojoties 2019. gada vēlēšanām, īstenoto drošības pasākumu konsolidācija, daudzgadu būvniecības projektu turpināšana, investīcijas digitalizācijā un procedūru datorizācija, to pasākumu īstenošanas turpināšana, kuri nepieciešami, lai īru valodu atzītu par pilnvērtīgi oficiālu valodu, Brexit iespējamās ietekmes analīze un videi nekaitīgas pieejas īstenošana attiecībā uz transportu;

D.  tā kā ģenerālsekretārs Parlamenta 2018. gada provizoriskajā tāmes projektā ir ierosinājis budžetu EUR 1 971 883 373 apmērā un tas kopumā ir par 3,26 % lielāks nekā 2017. gada budžets un veido 19,06 % no 2014.–2020. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas;

E.  tā kā, lai uzlabotu drošības projektus, finansētu ADENAUER ēkas projekta nomas maksājumus un uzsāktu komunikācijas kampaņu, gatavojoties 2019. gada vēlēšanām, ģenerālsekretārs ir ierosinājis papildu ārkārtas investīcijas EUR 47,6 miljonu apmērā;

F.  tā kā gandrīz 68 % budžeta ir indeksam piesaistīti izdevumi, kuri galvenokārt saistīti ar deputātiem un darbiniekiem paredzēto atalgojumu un piemaksām un ēkām un kuri tiek pielāgoti atbilstīgi Civildienesta noteikumiem, konkrētā nozarē veiktajai indeksācijai vai inflācijas likmei;

G.  tā kā Eiropas Parlamenta ziņojumā “Sievietes Eiropas Parlamentā”, kas tika publicēts 2017. gada 8. martā, atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, tiek ziņots par nelīdzsvarotību starp dzimumiem Eiropas Parlamenta vadošajos amatos, ņemot vērā, ka 83,3 % Parlamenta ģenerālsekretāra vietnieka un ģenerāldirektoru amata vietu ieņem vīrieši un 16,7 % — sievietes, 70,2 % Parlamenta direktoru amata vietu ieņem vīrieši un 29,8 % — sievietes un 65,9 % Parlamenta nodaļu vadītāju ir vīrieši un 34,1 % — sievietes;

H.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta Savienībai uzliek par pienākumu ievērot valodu daudzveidību un aizliedz diskrimināciju valodas dēļ, tādējādi nodrošinot ikvienam Savienības pilsonim tiesības izmantot jebkuru no Savienības 24 oficiālajām valodām sarakstē ar Savienības iestādēm, kurām jāatbild tajā pašā valodā;

I.  tā kā Parlaments jau 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(8) uzsvēra, ka 2016. gada budžets būtu jānosaka uz reālistiska pamata un tam būtu jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

J.  tā kā Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tā spējas kontrolēt pašam savus izdevumus;

K.  tā kā Parlamenta uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tā spējas attīstīt demokrātiju Savienības līmenī,

Vispārējais satvars

1.  uzsver, ka arī 2018. gadā Parlamenta budžeta daļas īpatsvaram nebūtu jāpārsniedz V izdevumu kategorijas 20 % robeža; norāda, ka 2018. gada tāmes līmenis ir 18,88 %, kas ir mazāks nekā 2017. gadā (19,26 %), un tā īpatsvars V izdevumu kategorijā ir zemākais pēdējo piecpadsmit gadu laikā;

2.  atbilstīgi 15. punktam 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi un 98. punktam iepriekšminētajā 2016. gada 26. oktobra rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kas paredz Parlamenta budžetu sagatavot, par pamatu ņemot aktuālās vajadzības, nevis koeficientu sistēmu, šo metodi pirmo reizi izmantojot 2018. finanšu gada budžeta procedūrā, prasa izpildīt minētās prasības;

3.  norāda, ka summa, kas 2018. gadā paredzēta ārkārtas investīcijām un izdevumiem, ir EUR 47,6 miljoni, kas ir tikpat, cik 2017. gadā; uzskata, ka 2019. gada komunikācijas kampaņa būtu jāuzskata par ārkārtas izdevumiem;

4.  konstatē, ka pieprasījums 75 % apropriāciju paredzēt 2019. gada vēlēšanu sagatavošanas komunikācijas kampaņai ir iekļauts 2018. gada provizoriskajā tāmes projektā, jo lielākā daļa līgumu tiks parakstīti 2018. gadā;

5.  uzsver, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu nosaka tiesību aktos vai līgumos noteikti pienākumi, un to indeksē katru gadu;

6.  apstiprina ar Prezidiju 2017. gada 28. martā panākto vienošanos par 2018. gada tāmes līmeni; samazina izdevumu līmeni par EUR 18,4 miljoniem salīdzinājumā ar Prezidija sākotnējo nostāju; savas tāmes vispārējo līmeni 2018. gadam nosaka EUR 1 953 483 373 apmērā, kas atbilst kopējam palielinājumam par 2,3 %, salīdzinot ar 2017. gada budžetu;

7.  uzsver, ka Parlamenta galvenie uzdevumi ir likumdošana, pilsoņu pārstāvība un citu iestāžu darba pārbaude;

8.  uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās izpratnes veidošanā un Savienības vērtību veicināšanā;

9.  uzsver, ka ir jāveic ietaupījumi salīdzinājumā ar ģenerālsekretāra priekšlikumu un tiek ļoti veicināti visi centieni, kas vērsti uz publisko līdzekļu efektīvāku un pārredzamāku izlietošanu;

Pārredzamība un pārskatatbildība

10.  atzinīgi vērtē atbildi uz Budžeta komitejas lūgumu, kas sniegta 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(9) un atkārtota rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(10) attiecībā uz vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānošanu, cita starpā to, lai skaidri nošķirtu investīcijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību, kā arī tā tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem (tostarp attiecībā uz īri un iegādi);

11.  atzinīgi vērtē to, ka izveidota darba grupa, kas atbildīga par Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmes izveides procedūrām; norāda, ka Parlaments ir prasījis apsvērt iespēju papildus pārskatīt noteikumus par iekšējām budžeta procedūrām(11); uzsver, ka Prezidija un Budžeta komitejas locekļiem ir jāsaņem savlaicīgi un uztverami, kā arī pietiekami sīki un strukturēti sniegta attiecīga informācija par tāmes procedūru, lai Prezidijs un Budžeta komiteja varētu pieņemt lēmumus, ņemot vērā Parlamenta budžeta vispārējo stāvokli un vajadzības;

12.  atkārtoti aicina ģenerālsekretāru iesniegt priekšlikumu par to, kā Parlamenta tīmekļa vietnē budžetu sabiedrībai izklāstīt pietiekami sīki un uztveramā un lietotājdraudzīgā veidā, lai dotu iespēju visiem iedzīvotājiem kopumā gūt labāku priekšstatu par Parlamenta pasākumiem, prioritātēm un atbilstīgiem izdevumu modeļiem;

13.  uzskata, ka apmeklētāju grupas ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai palielinātu pilsoņu informētību par Parlamenta darbu; atzinīgi vērtē pārskatītos noteikumus par apmeklētāju grupām un uzskata, ka, pateicoties jaunu un stingrāku noteikumu piemērošanai, līdzekļu piesavināšanās risks ir samazinājies; ņemot vērā iepriekšminēto, aicina Prezidiju kopā ar tā Informācijas un saziņas politikas darba grupu pārskatīt apropriācijas, kas paredzētas deputātu apmeklētāju grupām, ņemot vērā pēdējo gadu inflācijas likmes, kas ir attiecīgi palielinājušas šādu apmeklējumu izmaksas; uzskata — lai gan šīs summas nav paredzētas, lai segtu visus apmeklētāju grupām radušos izdevumus un tās būtu jāuzskata tikai par subsīdiju, nevar ignorēt to, ka sedzamo izmaksu daļa samazināsies, ja piemaksa netiks koriģēta atbilstīgi inflācijai; prasa Prezidijam ņemt vērā, ka šī neatbilstība nesamērīgi ietekmē apmeklētāju grupas no mazāk turīgas sociālekonomiskās vides, kuriem pašiem ir ļoti ierobežoti finanšu līdzekļi;

Drošība un kiberdrošība

14.  pieņem zināšanai pasākumus, kas patlaban tiek veikti, lai uzlabotu Parlamenta drošības iespējas attiecībā uz ēkām, aprīkojumu un personālu, kiberdrošību un saziņas drošību; prasa ģenerālsekretāram un Prezidijam turpināt vispārējās drošības koncepcijas īstenošanu, lai arī turpmāk uzlabotu Parlamenta drošības struktūru, darbību un kultūru; atkārtoti norāda uz nepieciešamību uzlabot Parlamentam sniegto IT pakalpojumu efektivitāti, ieguldot darbinieku apmācībā, kā arī uzlabojot līgumslēdzēju atlases kārtību, balstoties uz stingrāku to pakalpojumu un IT spēju izvērtēšanu;

15.  uzskata, ka nesenie notikumi apliecina, ka kiberuzbrukumu iespējamība ir krasi palielinājusies, ņemot vērā, ka šādu uzbrukumu pamatā esošās tehnoloģijas bieži apsteidz šādu uzbrukumu apkarošanai paredzētos kiberdrošības pasākumus; uzskata, ka IT rīki ir kļuvuši par nozīmīgiem instrumentiem deputātu un viņu darbinieku darba veikšanai, tomēr tie ir pakļauti šādu uzbrukumu draudiem; tādēļ atzinīgi vērtē kiberdrošības integrāciju Parlamenta vispārējā stratēģiskajā pārvaldības sistēmā un uzskata, ka tas ļaus iestādei uzlabot tās aktīvu un informācijas aizsardzību;

16.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz drošas e-pasta sistēmas (SECEM) uzstādīšanu, Parlaments nespēj saņemt citu iestāžu ierobežotas pieejamības un neklasificētus informatīvus paziņojumus; pauž nožēlu, ka Parlamentam nav iespēju pašam izstrādāt savu klasificētās informācijas sistēmu (CIS) un norāda, ka saistībā ar šo jautājumu notiek sarunas ar citām iestādēm; sagaida, ka sarunas palīdzēs noteikt labāko veidu, kā nodrošināt Parlamentam iespēju saņemt ierobežotas pieejamības un neklasificētus informatīvus paziņojumus; aicina ģenerālsekretāru pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai plašāku informāciju par notikumu attīstību saistībā ar notiekošajām sarunām;

17.  atzinīgi vērtē centienus turpināt procedūru digitalizāciju un datorizāciju; šajā sakarībā mudina ieviest vairāk iespēju droša elektroniskā paraksta izmantošanai administratīvajās procedūrās, lai samazinātu papīra izmantošanu un ietaupītu laiku;

18.  atzinīgi vērtē to, ka starp Beļģijas valdību un Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un citām iestādēm, kas atrodas Briselē, ir parakstīts saprašanās memorands par drošības pielaides pārbaudēm attiecībā uz visiem ārējiem līgumslēdzējiem, kas vēlas iekļūt Savienības iestādēs; aicina ģenerālsekretāru apsvērt, cik lietderīgi būtu paplašināt minētā saprašanās memoranda piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz ierēdņiem, deputātu palīgiem un praktikantiem, lai pirms viņu pieņemšanas darbā varētu veikt nepieciešamās drošības pārbaudes;

Ēku politika

19.  atgādina, ka pēdējo vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā Prezidijs pieņēma 2010. gadā; pauž neizpratni, kādēļ Prezidijs šajā sasaukumā nav iesniedzis ilgtermiņa stratēģiju par Parlamenta ēkām, neraugoties uz Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām; aicina ģenerālsekretāru un priekšsēdētāja vietniekus pēc iespējas drīzāk pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā;

20.  atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu agri saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 203. pantu; šajā sakarībā prasa vairāk informācijas par WAYENBERG bērnudārza paplašināšanu;

21.  prasa plašāku informāciju par Paul Henri Spaak (PHS) ēkas atjaunošanas projektu, jo īpaši jebkādus neatkarīgu ārēju līgumslēdzēju atzinumus par potenciālajām iespējām attiecībā uz PHS ēku, kurai ir bijis īss ekspluatācijas laiks — 25 gadi; prasa ģenerālsekretāram pēc iespējas ātrāk iesniegt Budžeta komitejai šāda pētījuma rezultātus; uzsver, ka pašreizējā ēka neatbilst statiskām prasībām, kas noteiktas Parlamenta funkciju veikšanai paredzētai sabiedriskai ēkai, kurai ir jābūt augstākam drošības līmenim un jāspēj izturēt triecieni nesagrūstot; kritizē to, ka PHS ēka neatbilst pat obligātajiem mūsdienīgu statisko prasību standartiem, un norāda, ka bija nepieciešams veikt jau vairākus pasākumus, lai garantētu tās stabilitāti; tādēļ mudina Prezidiju un Parlamenta administrāciju veikt darbu saistībā ar turpmākiem risinājumiem PHS ēkai, kas nodrošinātu tajā esošajām personām dzīvības aizsardzību un veselībai nekaitīgus darba apstākļus; ņem vērā ģenerālsekretāra 2018. gadā ierosināto apropriāciju līmeni attiecībā uz izpēti, sagatavošanas projektiem un darbiem, kā arī palīdzību projekta vadības grupai; pauž bažas par iespējamiem pārpratumiem attiecībā uz summām, kas jāizlieto izpētei un pārvietošanai; mudina Prezidiju un ģenerālsekretāru pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2017. gada jūlijā informēt Budžeta komiteju par visiem turpmākajiem pasākumiem un sniegt skaidru izmaksu sadalījumu; atgādina, ka jebkurā gadījumā ir nepieciešams nodrošināt energoefektivitātes ziņā mūsdienīgu arhitektūru; prasa izvērtēt to, kā atjaunošana ietekmēs Apmeklētāju un semināru nodaļu, kā arī piekļuvi plenārsēžu zālei un citām telpām un birojiem;

22.  uzskata, ka 2018. gads būs nozīmīgs attiecībā uz Konrad Adenauer (KAD) ēku, jo tajā tiks pabeigti ēkas austrumu daļas darbi un uzsākti rietumu daļas darbi; ar bažām norāda, ka šī liela mēroga projekta vadības segšanai piešķirtais budžets ir bijis jāpārskata, lai nodrošinātu pastiprinājumu grupām, kuras uzrauga darba gaitu; norāda, ka pašreizējā prakse gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu (ramassage) sekmē pašreizējo ēku projektu īstenošanu; uzskata — lai gan minētais varētu būt pragmatisks risinājums procentu maksājumu samazināšanai, tas tomēr rada spriedzi attiecībā uz ēku projektu pārredzamību Parlamenta budžetā un varētu pat veicināt pārāk liela budžeta piešķiršanu dažās jomās;

23.  aicina atbildīgos priekšsēdētāja vietniekus un ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai progresa ziņojumu par KAD ēku un šīs ēkas darbu pabeigšanas tāmi;

EMAS

24.  atgādina Parlamenta apņemšanos līdz 2020. gadam par 30 % uz pilnslodzes ekvivalentu samazināt savas CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2006. gadu;

25.  tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments sev noteiktu jaunus vērienīgākus kvantitatīvos mērķus, kuri atbildīgajiem dienestiem būtu regulāri jāizvērtē;

26.  atgādina Parlamenta saistības, kas noteiktas Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, proti, to, ka, neskarot “piemērojamos budžeta un iepirkuma noteikumus, minētās iestādes to īpašumā esošajās vai izmantotajās ēkās piemēros tās pašas prasības, kuras saskaņā ar 5. un 6. pantu” minētajā direktīvā piemēro dalībvalstu centrālo valdību ēkām, ņemot vērā šo ēku lielo atpazīstamību un centrālo lomu, kura tam būtu jāuzņemas attiecībā uz ēku energoefektivitāti; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbilstību šim paziņojumam, lai vismaz nodrošinātu savu uzticamību pašreiz notiekošajā ēku energoefektivitātes un vispārējās energoefektivitātes direktīvu pārskatīšanā;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota mobilitātes darba grupa, kurai būtu jāstrādā iekļaujoši un ievērojot skaidras pilnvaras; uzsver, ka Parlamentam ir jāievēro visi tā darba vietās reģionāli piemērojamie tiesību akti, tostarp minētās jomas tiesību akti; atbalsta to, lai tiktu veicināta izveidotā tiešā dzelzceļa maršruta starp Briseles Parlamenta ēku un lidostu izmantošana; aicina atbildīgos dienestus no jauna izvērtēt sava autoparka sastāvu un lielumu, ņemot vērā minēto; aicina Prezidiju nekavējoties ieviest sistēmu, kas veicinātu velosipēdu izmantošanu, pārvietojoties no mājām uz darbu; norāda, ka šāda sistēma jau ir ieviesta citās iestādes, jo īpaši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā;

Komunikācijas kampaņa saistībā ar Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām

28.  atzinīgi vērtē komunikācijas kampaņu kā noderīgus centienus, lai pilsoņiem skaidrotu Savienības un Parlamenta nozīmi; uzsver, ka šai kampaņai cita starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai skaidrotu Eiropas Savienības lomu, Parlamenta pilnvaras, tā uzdevumus, tostarp Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, un tā ietekmi uz pilsoņu dzīvi;

29.  norāda, ka pirms gaidāmajām 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām jau šogad ir jāsāk sagatavošanas darbs saistībā ar komunikācijas kampaņu; atzinīgi vērtē to, ka komunikācijas kampaņai ir noteikts īsāks periods — divi gadi pirms vēlēšanām salīdzinājumā ar trīs gadu periodu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā;

30.  norāda, ka 2019. gada vēlēšanām paredzētās komunikācijas kampaņas kopējā izdevumu summa tiek lēsta EUR 25 miljonu apmērā 2018. gadā un EUR 8,33 miljoni 2019. gadā, paredzot nepieciešamību 2018. gadā nodrošināt lielāku finanšu saistību apmēru; uzsver šādu komunikācijas kampaņu nozīmīgumu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Savienībā;

31.  uzskata, ka Komunikācijas ģenerāldirektorātam (DG COMM) būtu jārīkojas saskaņā ar 2014. gada Eiropas vēlēšanu kampaņas izvērtējumā(12) sniegtajiem ieteikumiem un par prioritāti jānosaka datu vākšana vēlēšanu kampaņas projektiem, attiecībā uz katru vienību balstoties uz iepriekš noteiktiem galvenajiem rādītājiem, lai noteiktu to ietekmi, rūpīgi izvērtējot ārkārtīgi zemās vēlētāju aktivitātes pamatcēloņus 2014. gada vēlēšanās;

Ar deputātiem saistīti jautājumi

32.  atzinīgi vērtē Parlamenta Ģenerālsekretariāta, politisko grupu sekretariātu un deputātu biroju darbu, kas vērsts uz to, lai deputāti varētu īstenot savu mandātu; mudina turpināt tādu pakalpojumu attīstību, kas uzlabo deputātu iespējas uzraudzīt Komisijas un Padomes darbu un pārstāvēt pilsoņus;

33.  pieņem zināšanai konsultācijas un pētījumus, ko deputātiem un komitejām nodrošina Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) un politikas departamenti; atgādina, ka bija paredzēts EPRS un politikas departamentu sadarbības efektivitātes vidusposma novērtējums, 2013. gadā izveidojot EPRS; atgādina, ka 2016. gada 14. aprīļa plenārsēdes balsošanā tika pieņemta prasība veikt šādu novērtējumu un iesniegt Budžeta komitejai rezultātus(13); atkārtoti prasa ģenerālsekretāram veikt šādu novērtējumu un pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai tā rezultātus; atgādina, ka šādā novērtējumā vajadzētu būt priekšlikumiem par to, kā nodrošināt to, lai EPRS sniegtais atbalsts tiktu labāk saskaņots ar attiecīgo tematisko komiteju aktualitātēm un nedublētu to pasākumus, kā arī neveicinātu konkurenci starp dienestiem; turklāt sagaida, ka minētais novērtējums ietvers sīku informāciju par ārējām ekspertīzēm, ārējiem pētījumiem un ārējo atbalstu Parlamenta pētniecības darbībām, tostarp Parlamenta iekšējo dienestu un ārējo pakalpojumu sniedzēju nodrošināto pētījumu un ekspertīžu skaitu un izmaksas; ņem vērā četrus konkrētus projektus, kas vidējā termiņā tiek izstrādāti Eiropas Parlamenta bibliotēkā, proti, digitālo bibliotēku, pētniecības resursu uzlabošanu, salīdzināmo tiesību avotus un atvērto bibliotēku; uzskata šos projektus par līdzekli gan deputātiem, gan darbiniekiem sniegtā atbalsta uzlabošanai, kā arī piekļuves veicināšanai ārējām pētniecības aprindām un pilsoņiem; norāda uz šo projektu nozīmīgumu un nepieciešamību tos integrēt deputātu un darbinieku īstenotajā leģislatīvajā darbā;

34.  atgādina saistībā ar 2017. gada EP budžeta procedūru pieņemto Parlamenta lēmumu, kas paredz izveidot dienestu, kas nodrošinātu tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā visās plenārsēžu debatēs, un aicina administrāciju īstenot šo lēmumu bez turpmākas kavēšanās;

35.  norāda, ka nesen pārskatītais Reglaments(14) paredz iespēju deputātiem iesniegt ne vairāk kā trīs mutiskus balsojumu skaidrojumus katrā sesijā, tomēr joprojām pauž bažas par papildu izmaksām, ko rada to mutiskā tulkošana un skaidrojumu stenogrammu rakstiskā tulkošana; mudina ģenerālsekretāru sniegt detalizētu informāciju par izmaksām saistībā ar mutiskiem balsojumu skaidrojumiem; norāda uz to, ka ir pieejamas tādas alternatīvas kā rakstiski balsojumu skaidrojumi, kā arī virkne publisku komunikācijas iespēju, kas deputātiem pieejamas Parlamenta telpās savas balsošanas nostājas skaidrošanai; prasa kā pagaidu pasākumu nodrošināt, lai laiks mutisko balsojumu skaidrojumu sniegšanai tiktu pārcelts uz katras plenārsēdes dienas darba kārtības beigām pēc vienu minūti ilgo uzstāšanos laika un citiem darba kārtības punktiem;

36.  atgādina deputātu pienākumu informēt administrāciju par visām izmaiņām viņu interešu deklarācijās;

37.  nepiekrīt tam, ka deputātu un viņu palīgu birojos Briselē būtu nepieciešams nomainīt mēbeles; uzskata, ka lielākoties šīs mēbeles ir pienācīgā stāvoklī un tādēļ nav iemesla veikt to nomaiņu; uzskata, ka mēbeļu nomaiņa būtu jāveic tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls;

38.  gatavojoties devītajam sasaukumam, aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam precīzāku ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem (GEA) saistīto izdevumu sarakstu un atgādina mandāta neatkarības principu; uzsver, ka deputātiem, kuri to vēlas, ir iespēja savās personīgajās tīmekļa vietnēs publicēt savu izdevumu sarakstu saistībā ar GEA; atkārtoti prasa palielināt pārredzamību attiecībā uz piemaksu par GEA, izmantojot labāko praksi attiecībā uz valstu delegācijām Parlamentā un dalībvalstīs; uzskata, ka arī deputātiem vajadzētu būt iespējai Parlamenta tīmekļa vietnē izvietot saites uz vietnēm, kur tie pašlaik publicē savu izdevumu uzskaiti; atkārtoti uzsver, ka GEA pārredzamības uzlabošanai nebūtu nepieciešami papildu darbinieki Parlamenta administrācijā;

39.  uzsver, ka pašreizējā budžeta pozīcija parlamentārajai palīdzībai ir atbilstīga un tajā nebūtu jāveic palielinājums, pārsniedzot algu indeksāciju;

40.  atgādina prasību, ko plenārsēdē pieņēma ar iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Parlamenta tāmi 2017. gadam, attiecībā uz to, ka ir jāpārskata noteikumi, kas reglamentē komandējumu izdevumu atmaksu saistībā ar braucieniem starp Parlamenta trim darba vietām un kas radušies reģistrētiem deputātu palīgiem, lai saskaņotu tos ar noteikumiem, kas pielāgojami pārējiem darbiniekiem, un pauž nožēlu, ka līdz šim šajā sakarībā nekas nav darīts; aicina Prezidiju bez turpmākas kavēšanās risināt šo jautājumu; vienlaikus uzsver, ka pašreizējās reģistrētu deputātu palīgu komandējumu atmaksājumu maksimālās summas (EUR 120/140/160) nav bijušas pielāgotas kopš 2011. gada un ka pēc tam, kad tika ieviestas jaunās maksimālās summas, kuras Padome apstiprināja 2016. gada 9. septembrī un kuras līdz šim no 2016. gada 10. septembra ir tikušas piemērotas tikai nodarbinātajiem ierēdņiem, neatbilstība starp reģistrētiem deputātu palīgiem un pārējiem darbiniekiem ir vēl vairāk palielinājusies līdz pat vismaz 40 %; tādēļ aicina Prezidiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu minēto nevienlīdzību;

41.  uzsver, ka risinājums šīm atšķirībām komandējumu izdevumos neietver parlamentārajai palīdzībai paredzētās budžeta pozīcijas palielinājumu;

42.  prasa pārredzami un pienācīgi izmantot deputātu ceļa izdevumu atmaksu un iesaka veicināt ekonomiskās klases izmantošanu gan gaisa, gan dzelzceļa transportā;

43.  aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komandējumos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; uzskata, ka deputātiem būtu jālemj, vai viņu palīgiem ir jāpavada viņi oficiālās delegācijās, izmantojot viņu parlamentārās palīdzības piemaksas finansējumu;

Ar darbiniekiem saistīti jautājumi

44.  saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 27. punktu par pakāpenisku darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, kas attiecas uz visām Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam, uzsver — sakarā ar īpašajām vajadzībām, kas Parlamentā radās laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam, ar Padomi tika panākta vienošanās par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(15), kurā Parlamenta ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus paredzēts turpināt līdz 2019. gadam;

45.  norāda — lai gan politiskajām grupām kopš 2014. gada nepiemēro šos ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus(16), piemērojot saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos par 2017. gadu, ir samazināts amata vietu skaits Parlamenta Ģenerālsekretariāta štatu sarakstā sakarā ar to, ka Padome neievēroja t. s. džentlmeņu vienošanos;

46.  atgādina, ka uz politisko grupu darbinieku kopējo skaitu nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, ievērojot lēmumus, ko Parlaments pieņēmis attiecībā uz 2014. finanšu gadu, 2015. finanšu gadu, 2016. finanšu gadu un 2017. finanšu gadu;

47.  uzskata, ka 2016. gadā zaudētās 136 amata vietas Parlamenta Ģenerālsekretariātā var radīt Parlamenta administrācijai grūtības nodrošināt pakalpojumus; aicina ģenerālsekretāru sniegt vairāk informācijas par pagājušajā gadā veiktajiem personāla samazināšanas pasākumiem un izvērtēt ar budžetu saistīto lēmumu ietekmi uz iestādes darbību;

48.  saistībā ar darbinieku skaita samazināšanas pasākumiem atzinīgi vērtē priekšlikumu 50 pastāvīgās AST amata vietas pārveidot par 50 pastāvīgām AD amata vietām, radot nebūtisku ietekmi uz budžetu; turklāt norāda uz priekšlikumu priekšsēdētāja personālajā birojā trīs pagaidu AST amata vietas pārveidot par trim pagaidu AD amata vietām;

49.  aicina Prezidiju nodrošināt, ka reģistrēto deputātu palīgu sociālās un pensijas tiesības tiek ievērotas un ka ir pieejami finanšu līdzekļi, jo īpaši attiecībā uz tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kurus deputāti pēdējos divus Parlamenta sasaukumus ir nodarbinājuši bez pārtraukuma; šajā sakarībā aicina administrāciju iesniegt priekšlikumu, kurā ņemts vērā lēmums rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 2014. gadā, kā arī darbā pieņemšanas procedūrā patērēto laiku, aprēķinot Civildienesta noteikumos paredzēto 10 darba gadu periodu;

50.  aicina Prezidiju ierosināt procedūru atlaišanai pēc deputātu un reģistrētu deputātu palīgu savstarpējas vienošanās;

51.  uzskata, ka laikposmā, kurā ES iestādēm pieejamie finanšu un personāla resursi, visticamāk, būs aizvien ierobežotāki, ir svarīgi, ka iestādes pašas var pieņemt darbā un paturēt spējīgākos darbiniekus, lai stātos pretī paredzamajiem izaicinājumiem veidā, kāds atbilst uz rezultātiem balstītiem budžeta piešķiršanas principiem;

52.  uzskata, ka mutiskā un rakstiskā tulkošana ir ļoti nozīmīga iestādes darbībai, un atzinīgi vērtē tulku sniegto pakalpojumu kvalitāti un pievienoto vērtību; atkārtoti pauž Parlamenta nostāju, kas izklāstīta iepriekšminētajā 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā attiecībā uz to, ka ģenerālsekretāram būtu jāiesniedz papildu racionalizācijas priekšlikumi, piemēram, plašāk izmantot rakstisko un mutisko tulkošanu pēc pieprasījuma, jo īpaši Eiropas Parlamenta sadarbības grupu vajadzībām, un izvērtēt ar efektivitāti saistītos ieguvumus, ko jaunāko valodu tehnoloģiju izmantošana varētu sniegt kā lietderīgs instruments tulkiem, un to, kā pārskatītā štata tulku sistēma ietekmē resursu efektivitātes un ražīguma uzlabošanu;

53.  atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināti pasākumi, ko Parlaments veicis, lai līdz 2021. gada 1. janvārim īru valodu ieviestu kā pilnvērtīgi oficiālu valodu; šajā sakarībā atzīmē, ka 2018. gadā papildu amata vietas nebūs nepieciešamas; tomēr prasa ģenerālsekretāram turpināt apspriedes ar Īrijas deputātiem par iespējamiem resursu efektīvas izmantošanas veidiem, neapdraudot deputātiem garantētās tiesības;

54.  mudina ģenerālsekretāru balstīties uz esošajiem sadarbības nolīgumiem starp Parlamentu, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai noteiktu citas jomas administratīvo funkciju iespējamai kopīgai veikšanai; turklāt prasa ģenerālsekretāram veikt pētījumu par iespējamu sinerģiju administratīvo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā arī starp Parlamentu, Komisiju un Padomi;

Eiropas līmeņa politiskās partijas un Eiropas līmeņa politiskie fondi

55.  atgādina, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas un fondi palīdz veidot Eiropas politisko izpratni un palielināt pilsoņu informētību par saikni starp politiskajiem procesiem valstu un Eiropas līmenī;

56.  uzskata, ka nesenās pretrunas saistībā ar dažu Eiropas līmeņa politisko partiju un dažu politisko fondu finansēšanu ir atklājušas trūkumus pašreizējās pārvaldības un kontroles sistēmās;

57.  uzskata, ka, stājoties spēkā Regulām (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(17) un (ES, Euratom) Nr. 1142/2014(18), tiks sniegti papildu kontroles mehānismi, piemēram, prasība reģistrēties Eiropas politisko partiju un politisko fondu iestādē; tomēr uzskata, ka attiecībā uz minētajiem pasākumiem ir iespējami papildu uzlabojumi; norāda, ka partijas un fondi finansējuma pieteikumus saistībā ar jaunajiem noteikumiem sāks iesniegt 2018. budžeta gadā;

58.  uzsver, ka pašreizējā līdzfinansēšanas sistēmā ir noteikti vairāki gadījumi, kad iemaksas un dotācijas no Parlamenta budžeta partijām un fondiem nedrīkst pārsniegt 85 % no attaisnotajiem izdevumiem, savukārt atlikušie 15 % ir jāsedz, izmantojot pašu resursus; norāda — piemēram, dalības iemaksu un ziedojumu trūkumu bieži līdzsvaro palīdzība natūrā;

Citi jautājumi

59.  ņem vērā notiekošo dialogu starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem; aicina pastiprināt šo dialogu, lai veidotu labāku izpratni par Eiropas Parlamenta un Savienības ieguldījumu dalībvalstīs;

60.  norāda uz pieprasījumu nodrošināt ārējus pētījumus un atzinumus, lai atbalstītu komiteju un citu politisko struktūru darbu saistībā ar Brexit iespējamās ietekmes, tostarp ietekmes uz Parlamenta budžetu, analīzi; apšauba nepieciešamību pieprasīt ārējus pētījumus un atzinumus, tā vietā, lai izmantotu bagātos Parlamenta izpētes dienestu resursus; uzsver — kamēr sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības nav pabeigtas, AK joprojām ir pilntiesīga Eiropas Savienības locekle un visas no šādas dalības izrietošās tiesības un pienākumi joprojām ir spēkā; tādēļ uzsver, ka AK lēmums izstāties no Savienības, visticamāk, neietekmēs Parlamenta 2018. gada budžetu;

61.  atgādina par Parlamenta 2013. gada 20. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(19), kurā tika lēsts, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas ir EUR 156 miljoni līdz EUR 204 miljoni un šī summa ir līdzvērtīga 10 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; uzsver šīs izkliedētības radīto negatīvo sabiedrības attieksmi, un tādēļ atgādina savu nostāju, aicinot izstrādāt rīcības plānu virzībai uz vienu darba vietu;

62.  atgādina par Parlamenta iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi; prasa īstenot sadarbību ar televīzijas raidstacijām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un citiem partneriem, lai izveidotu Eiropas plašsaziņas līdzekļu centru jauno žurnālistu apmācībai;

63.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju visā Parlamenta administrācijā ieviest uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošanas kultūru, ievērojot racionālas pārvaldības pieeju, lai uzlabotu iestādes iekšējā darba efektivitāti un kvalitāti;

o
o   o

64.  pieņem 2018. finanšu gada tāmi;

65.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0475.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484.
(12) Deloitte pētījums, 2015. gada decembris.
(13) Sk. 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijas 22. punktu (P8_TA(2016)0132).
(14) 2016. gada 13. decembrī pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484, 183. panta 1. punkts.
(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0407.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437; Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036; Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0376; Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1142/2014 (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 28. lpp.).
(19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.


Budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projekts, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei
PDF 395kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz 2017. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei (07003/2017 – C8-0130/2017 – 2017/2018(BUD))
P8_TA(2017)0115A8-0155/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2016. gada 1. decembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 26. janvārī (COM(2017)0046),

–  ņemot vērā Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 3. aprīlī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2017. gada 3. aprīlī (07003/2017 – C8-0130/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0155/2017),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu EUR 71 524 810 apmērā saistībā ar plūdiem, kas notika Apvienotajā Karalistē laikposmā no 2015. gada decembra līdz 2016. gada janvārim, sausumu un ugunsgrēkiem Kiprā laikposmā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada jūnijam, un ugunsgrēkiem Portugālei piederošajā Madeiras salā 2016. gada augustā,

B.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projekta mērķis ir minētā budžeta pielāgojuma oficiāla iekļaušana Savienības 2017. gada budžetā,

C.  tā kā Komisija tādēļ ierosina grozīt Savienības 2017. gada budžetu un palielināt apropriācijas 13 06 01. pantā “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku”,

D.  tā kā ESSF ir īpašs instruments, kā definēts DFS regulā, attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas budžetā jāiekļauj ārpus un papildus DFS maksimālajiem apjomiem,

1.  uzsver nepieciešamību dabas katastrofu skartajiem reģioniem steidzami piešķirt finansiālu atbalstu no ESSF;

2.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu;

3.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu;

4.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2017 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 28.2.2017.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)
PDF 491kWORD 52k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas) (COM(2017)0101 – C8-0097/2017 – 2017/2033(BUD))
P8_TA(2017)0116A8-0157/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0101 – C8-0097/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (pieteikums EGF/2016/000 TA 2016 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0157/2017),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā maksimālais EGF pieejamais budžets ir EUR 150 miljoni (2011. gada cenās) un tā kā EGF regulas 11. panta 1. punktā ir norādīts, ka 0,5 % no šīs summas (t. i., 2017. gadā — EUR 844 620) pēc Komisijas iniciatīvas var darīt pieejamus tehniskajai palīdzībai, lai finansētu sagatavošanos, pārraudzību, datu vākšanu un zināšanu bāzes izveidi, administratīvo un tehnisko atbalstu, informācijas un komunikācijas pasākumus, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas nepieciešami EGF regulas īstenošanai;

E.  tā kā Eiropas Parlaments atkārtoti ir uzsvēris nepieciešamību uzlabot EGF kā Savienības instrumenta atbalsta sniegšanai atlaistiem darbiniekiem pievienoto vērtību, efektivitāti un līdzekļu saņēmēju nodarbināmību;

F.  tā kā ierosinātā summa — EUR 310 000 — atbilst aptuveni 0,18 % no maksimālā gada budžeta, kas EGF pieejams 2017. gadā, un šī summa ir par EUR 70 000 mazāka nekā 2016. gadā,

1.  piekrīt tam, ka Komisijas ierosinātos pasākumus finansē no tehniskajai palīdzībai paredzētajiem līdzekļiem saskaņā ar EGF regulas 11. panta 1. un 4. punktu un 12. panta 2., 3. un 4. punktu;

2.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu EGF tehniskajai palīdzībai tiek prasīts mazāks finansējums; uzskata, ka ir svarīgi šādus pieprasījumus izvērtēt kā procentuālo īpatsvaru no ikgadējām summām, kas EGF vajadzībām izmantotas iepriekšējos gados, nevis tikai salīdzinājumā ar maksimumu, ko drīkst izmantot minētajā gadā;

3.  atzīst uzraudzības un datu vākšanas nozīmību; atgādina, ka ir svarīgi atbilstošā veidā apkopot stabilu statistikas datu kopumu, lai tas būtu viegli pieejams un saprotams; atzinīgi vērtē 2017. gada divgadu ziņojumu plānoto publicēšanu un aicina minētos ziņojumus publiski un plaši izplatīt visā Savienībā;

4.  atgādina, ka ir svarīgi, lai visiem Savienības iedzīvotājiem būtu pieejama īpaša EGF veltīta tīmekļa vietne; uzsver daudzvalodības nozīmību saziņā ar plašāku sabiedrību; aicina nodrošināt lietotājam draudzīgāku tīmekļa vidi un mudina Komisiju uzlabot publikāciju un audiovizuālo materiālu satura kvalitāti, kā paredzēts EGF regulas 11. panta 4. punktā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināts darbs, lai standartizētu EGF pieteikumu iesniegšanas un pārvaldības procedūras, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu (SFC2014), kas ļauj vienkāršot un paātrināt pieteikumu izskatīšanu un labāk sniegt ziņojumus; norāda, ka Komisija ir atvieglojusi EGF finanšu operācijas, izveidojot saskarni starp SFC un Komisijas grāmatvedības un finanšu informācijas sistēmu ABAC; pieņem zināšanai, ka ir nepieciešami vienīgi sīkāki precizējumi un pielāgojumi iespējamām izmaiņām, kas de facto ierobežo EGF ieguldījumu šāda veida izdevumos;

6.  norāda, ka EGF integrēšana SFC2014 turpinās jau vairākus gadus un ar to saistītās izmaksas no EGF budžeta ir bijušas salīdzinoši augstas; atzinīgi vērtē izmaksu samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kas liecina par to, ka projekts ir sasniedzis stadiju, kurā nepieciešami vien sīkāki precizējumi un pielāgojumi;

7.  atgādina, ka paraugprakses izplatīšanas nolūkā ir svarīgi veidot sadarbības tīklus un īstenot informācijas apmaiņu par EGF; tādēļ atbalsta finansējuma piešķiršanu divām EGF kontaktpersonu ekspertu grupas sanāksmēm un diviem sadarbības tīklu veidošanas semināriem saistībā ar EGF īstenošanu; sagaida, ka šī informācijas apmaiņa veicinās arī labāku un detalizētāku ziņošanu par pieteikumu veiksmīga iznākuma rādītājiem dalībvalstīs, jo īpaši par darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru;

8.  pieņem zināšanai to, ka Komisija plāno ieguldīt EUR 70 000 no tehniskajai palīdzībai pieejamā budžeta, lai rīkotu divas EGF kontaktpersonu ekspertu grupas sanāksmes; pieņem zināšanai arī Komisijas nodomu ieguldīt EUR 120 000, lai veicinātu sadarbības tīklu veidošanu ar semināru palīdzību, kuros piedalītos dalībvalstis, EGF īstenošanas struktūras un sociālie partneri; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību aicināt tās darba grupas EGF jautājumos locekļus piedalīties nesenajā EGF sadarbības tīklu veidošanas seminārā, kas notika Monsā; mudina Komisiju turpināt aicināt Parlamentu uz šādām sanāksmēm un semināriem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(5);

9.  uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt saikni starp visām ar EGF atbalsta pieteikumiem saistītajām personām, tostarp jo īpaši sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām reģionālā un vietējā līmenī, lai radītu iespējami lielāku sinerģiju; uzsver, ka būtu jāpastiprina valsts kontaktpersonas un reģionālo vai vietējo īstenošanas partneru savstarpējā sadarbība, kā arī visām attiecīgajām pusēm vajadzētu būt skaidrībā un vienoties par komunikāciju, atbalsta pasākumiem un informācijas plūsmām (iekšējā struktūra, uzdevumi un pienākumi);

10.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

11.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/742.)

(1)OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2)OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4)Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0112.
(5)OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei
PDF 398kWORD 46k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei (COM(2017)0045 – C8-0022/2017 – 2017/2017(BUD))
P8_TA(2017)0117A8-0154/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0045 – C8-0022/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0154/2017),

1.  atzinīgi vērtē lēmumu, kas pauž Savienības solidaritāti ar Savienības pilsoņiem un reģioniem, ko skārušas dabas katastrofas;

2.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/741.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Daktiloskopijas datu automatizēta apmaiņa Latvijā *
PDF 310kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Latvijā un ar ko aizstāj Lēmumu 2014/911/ES (13521/2016 – C8-0523/2016 – 2016/0818(CNS))
P8_TA(2017)0118A8-0089/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (13521/2016),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0523/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0089/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


DNS datu automatizēta apmaiņa Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā *
PDF 315kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par DNS datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES (13525/2016 – C8-0522/2016 – 2016/0819(CNS))
P8_TA(2017)0119A8-0091/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (13525/2016),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0522/2016),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0091/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Daktiloskopijas datu automatizēta apmaiņa Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā *
PDF 314kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES (13526/2016 – C8-0520/2016 – 2016/0820(CNS))
P8_TA(2017)0120A8-0092/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (13526/2016),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0520/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0092/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā *
PDF 313kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES (13529/2016 – C8-0518/2016 – 2016/0821(CNS))
P8_TA(2017)0121A8-0095/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (13529/2016),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0518/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0095/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Maltā, Kiprā un Igaunijā *
PDF 311kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Maltā, Kiprā un Igaunijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES (13499/2016 – C8-0519/2016 – 2016/0822(CNS))
P8_TA(2017)0122A8-0090/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (13499/2016),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0519/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0090/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Ģenētiski modificēta kukurūza Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21
PDF 430kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (D049280 – 2017/2624(RSP))
P8_TA(2017)0123B8-0236/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (D049280),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2017. gada 27. janvāra balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2017. gada 27. marta balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2016. gada 15. jūlija atzinumu(3), kurā iekļauts mazākuma viedoklis, un EFSA iepriekšējos atzinumus par kukurūzu, kas satur atsevišķus modificēšanas gadījumus, proti, Bt11 (ekspresē Cry1Ab un PAT proteīnu), 59122 (ekspresē Cry34Ab1, Cry35Ab1 un PAT proteīnu), MIR604 (ekspresē mCry3A un PMI proteīnu), 1507 (ekspresē Cry1F un PAT proteīnu) un GA21 (ekspresē mEPSPS proteīnu),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

Pieteikuma iesniegšana

A.  tā kā 2011. gada 1. jūlijā Syngenta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu Vācijas iestādēm, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums ietvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 vai to satur, lai šos produktus izmantotu ar pārtiku un barību nesaistītā lietošanā, izņemot kultivēšanas nolūkos;

B.  tā kā 2014. gada 21. februārī Syngenta paplašināja pieteikuma darbības jomu, to attiecinot uz atsevišķo ģenētiskās modifikācijas gadījumu visām apakškombinācijām, kas veido kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21, izņemot apakškombināciju 1507 × 59122, kas jau bija atļauta ar Komisijas Lēmumu 2010/432/ES(5);

C.  tā kā 2016. gada 31. martā Syngenta atjaunināja pieteikuma darbības jomu, no tās izslēdzot šādas četras apakškombinācijas, kas bija iekļautas citā pieteikumā: kukurūza Bt11 × GA21, kukurūza MIR604 × GA21, kukurūza Bt11 × MIR604 un Bt11 × MIR604 × GA21(6);

D.  tā kā pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis nekādus konkrētus datus par 20 apakškombinācijām(7);

E.  tā kā piecu notikumu kombinējumu ir paredzēts izmantot, lai kontrolētu tauriņu kārtas kaitēkļus un piešķirtu toleranci pret glufosināta amoniju vai glifosātu saturošiem herbicīdiem(8); tā kā dažādās apakškombinācijas atkarībā no to kombinējuma ir paredzēts izmantot līdzīgiem mērķiem;

EFSA atzinums

F.  tā kā 2016. gada 26. augustā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu sniedza labvēlīgu atzinumu attiecībā uz ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un visām pieteikuma darbības jomā ietvertajām apakškombinācijām; tā kā EFSA atzinums ietvēra mazākuma viedokli;

G.  tā kā EFSA atzīst, ka nav iesniegti nekādi konkrēti dati par visām 20 apakškombinācijām, ka daudzas no tām vēl nav pat radītas un ka pētniecības literatūrā par tām nav iegūstāmi nekādi dati, taču EFSA ir secinājusi, ka visas 20 apakškombinācijas “varētu būt tikpat nekaitīgas kā piecu notikumu kombinējuma kukurūza”;

H.  tā kā EFSA neuzskata, ka vajadzētu veikt attiecīgo ģenētiski modificēto notikumu uzraudzību pēc laišanas tirgū; tā kā EFSA uzskata, ka uzraudzības pieprasījums būtu jāizskata vienīgi tad, ja, pamatojoties uz jauniem proteīna ekpresijas datiem, šīs apakškombinācijas tiek radītas, izmantojot mērķorientētas selekcijas pieejas un tiek importētas Savienībā;

Problēmas

I.  tā kā triju mēnešu apspriešanas periodā dalībvalstis ir iesniegušas simtiem kritisku piezīmju(9); tā kā piezīmes inter alia attiecas uz šādiem trūkumiem: informācijas un datu trūkums, slikti veikti pētījumi, pētījumu trūkums, nepietiekami pierādījumi, kas ļautu izslēgt atsevišķus iedarbības ceļus, nepietiekams datu pamatojums, piemēram, attiecībā uz sagremojamību, nepietiekami apsvērumi par dažādo Bt toksīna proteīnu kombinēto ietekmi saistībā ar iespējamo alergēniskumu un toksicitāti, trūkumi saistībā ar lauka izmēģinājumu eksperimentālo struktūru un statistikas analīzi, rezultātu uzraudzības ziņojumu trūkums, nav pierādīts, ka attiecīgais produkts neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, nav padziļināti izvērtētas pamanītās būtiskās statistikas datu atšķirības, piemēram, saistībā ar barības vielu sastāvu, un nav veikti imunoloģiskie testi attiecībā uz paaugstināta alergēniskuma iespējamību;

J.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa Jean-Michel Wal sniegtajā mazākuma viedoklī(10) ir norādīts, ka: “pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis nekādus konkrētus datus par attiecīgajām 20 apakškombinācijām, kā arī nav pietiekami racionāli izskaidroti iemesli, kādēļ šie dati nav sniegti un/vai kādēļ pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šādi dati nav vajadzīgi riska novērtējuma veikšanai. Tas ir galvenais iemesls mazākuma viedokļa izteikšanai, ņemot vērā, ka nav iespējami divi dažādi riska novērtējumi, proti, viens, kas būtu visaptverošs un balstīts uz pilnīgu datu kopumu, un otrs, par kuru nav pieejami nekādi konkrēti dati un kurš balstīts uz ekspertu grupas pieņēmumiem un netiešiem apsvērumiem, vadoties pēc tā dēvētās pierādījumu svēruma pieejas un informācijas, kas iegūta no atsevišķu notikumu datu ekstrapolācijas, piecu notikumu kombinējuma un citiem kombinējumiem, par kuriem dati iesniegti un izvērtēti citos pieteikumos. Turklāt papildus šim principiālajam trūkumam šajā konkrētā gadījumā var rasties nekontrolēts apdraudējums patērētāju veselībai atsevišķos iedzīvotāju segmentos”;

K.  tā kā jo īpaši mazākuma viedoklī ir uzsvērts, kāpēc nav skaidri definēta ekstrapolācija, kāda jāveic, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi: “Nav minēti kritēriji, procedūra un uzticības līmenis, kāds vajadzīgs šādai ekstrapolācijai, kā arī tās ierobežojumu kritisks izvērtējums. Nav veikts rezultātu nenoteiktības novērtējums, piemēram, izmantojot iespējamības analīzi, kā tas ieteikts EFSA Zinātniskās komitejas pamatnostādņu projektā par EFSA zinātnisko novērtējumu nenoteiktību (pārskatīts iekšējai testēšanai). Uzskaitītie trūkumi var apgāzt vispārējo slēdzienu.”;

L.  tā kā EFSA mazākuma viedoklī norādīts arī uz vairākiem pieteikumā pamanītiem trūkumiem un pretrunām, piemēram, pieteikuma iesniedzējs, no vienas puses, vedina domāt, ka visas apakškombinācijas ir radītas un to proteīnu ekspresijas līmenis izanalizēts(11), taču, no otras puses, nesniedz nekādus datus par nevienu no apakškombinācijām;

M.  tā kā izmantotie kukurūzas paveidi SYN-BTØ11-1, DAS-59122-7 un DAS-Ø15Ø7-1 ekspresē PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem; tā kā glufosināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufosināta apstiprinājums izbeidzas 2018. gada 31. jūlijā(12);

N.  tā kā ģenētiski modificētā kukurūza MON-ØØØ21-9 saskaņā ar pieteikumā norādīto informāciju ekspresē proteīnu mEPSPS, kas piešķir toleranci pret glifosāta herbicīdiem; tā kā 2015. gada 20. martā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (Pasaules Veselības organizācijas aģentūra, kas specializējas vēža pētniecībā) klasificēja glifosātu kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu(13);

Procedūra

O.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 27. janvāra balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā par balsoja tikai 10 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,43 % no Savienības iedzīvotājiem, savukārt 13 dalībvalstis balsoja pret un četras — atturējās; tā kā Apelācijas komiteja 2017. gada 27. martā balsoja, atkal nesniedzot atzinumu;

P.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības izmantošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija nosoda to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā atļauju piešķiršanas lēmumus Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas ir kopējās procedūras izņēmuma pasākums, ir kļuvis par normu lēmumu pieņemšanai par atļauju izsniegšanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šādu praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(14);

Q.  tā kā 2015. gada 22. aprīļa leģislatīvo priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Parlaments 2015. gada 28. oktobrī noraidīja, jo ĢMO tirdzniecība notiek pāri robežām, pat ja kultūraugs tiek audzēts konkrētas dalībvalsts teritorijā, un tas nozīmē, ka Komisijas ierosinājumu noteikt tirdzniecības un izmantošanas aizliegumu valsts līmenī nebūtu iespējams īstenot, neatjaunojot importa robežpārbaudes; tā kā Parlaments šo leģislatīvo priekšlikumu ne tikai noraidīja, bet arī aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

R.  tā kā 14. apsvērumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, jau ir skaidri noteikts, ka “apspriežot jautājumu par citu īstenošanas aktu projektu pieņemšanu īpaši jutīgās jomās, it sevišķi nodokļu, patērētāju veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā, Komisija, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, pēc iespējas darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai dominējošai nostājai pret īstenošanas akta piemērotību, kura var rasties pārsūdzības komitejā.”(15),

1.  uzskata, ka īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002(16) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  jo īpaši uzskata, ka tas ir pretrunā Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktajiem vispārējo pārtikas tiesību aktu principiem, proti, nevar apstiprināt produktus, par kuriem nav sniegti nekaitīguma dati, kas nav pat testēti vai kas vēl nav pat radīti;

4.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) EFSA, ĢMO ekspertu grupa, (EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jomā), 2016. Zinātnisks atzinums par pieteikumu (EFSA-GMO-DE-2011-99), ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 iesniedzis uzņēmums Syngenta, lai izmantošanai pārtikā un barībā laistu tirgū, importētu un pārstrādātu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un divdesmit apakškombinācijas, kas iepriekš nav bijušas atļautas neatkarīgi no to izcelsmes. EFSA Journal 2016;14(8):4567 [31. lpp.]; doi:10.2903/j.efsa.2016.4567.
(4)––––––––––– – 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.),2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (P8_TA(2015)0456),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788 (P8_TA(2016)0040),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 (MON-877Ø8-9 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0039),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0038),2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās, (P8_TA(2016)0271),2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu ( Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (P8_TA(2016)0272),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0388),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (P8_TA(2016)0389),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0386),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0387),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (P8_TA(2016)0390).
(5) Komisijas 2010. gada 28. jūlija Lēmums 2010/432/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507x59122 (DAS-Ø15Ø7-1xDAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (OV L 202, 4.8.2010., 11. lpp.).
(6) Komisijas 2016. gada 16. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1685, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi vai trīs no notikumiem Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti, un atceļ Lēmumus 2010/426/ES, 2011/892/ES, 2011/893/ES un 2011/894/ES (OV L 254, 20.9.2016., 22. lpp.).
(7) Kā tas apstiprināts iepriekš minētajā EFSA atzinumā (EFSA Journal 2016;14(8):4567 [31. lpp.]).
(8) Kukurūza SYN-BTØ11-1 ekspresē proteīnu Cry1Ab, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.Kukurūza DAS-59122-7 ekspresē proteīnu Cry34Ab1 un Cry35Ab1, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.Kukurūza SYN-IR6Ø4-5 ekspresē proteīnu Cry3A, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un proteīnu PMI, kas tika izmantots kā selekcijas marķieris.Kukurūza DAS-Ø15Ø7-1 ekspresē proteīnu Cry1F, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas izmantots kā selekcijas marķieris un piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.Kukurūza MON-ØØØ21-9 ekspresē proteīnu mEPSPS, kas piešķir toleranci pret glifosāta herbicīdiem.
(9) Sk. EFSA jautājumu reģistru, jautājuma EFSA-Q-2011-00894 G pielikums, pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionDocumentsLoader?question=EFSA-Q-2011-00894 (pēdējais punkts).
(10) Sk. EFSA atzinuma A papildinājumu.
(11) Pieteikumā norādīts, ka “Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūza un visas tās apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes ir radītas ar tradicionālām selektīvās krustošanas metodēm (...) (ii punkts)” un “proteīna ekspresijas līmeņa analīzē apstiprināts, ka ģenētiski modificētas kukurūzas atsevišķo gadījumu krustošana (...) nerada to mijiedarbību Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūzā vai mazāka skaita šo atsevišķo notikumu apakškombinācijās neatkarīgi no to izcelsmes. (x punkts)”.
(12) http://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436
(13) IARC monogrāfijas 112. sējums: piecu organofosfāta insekticīdu un herbicīdu novērtējums, 2015. gada 20. marts. http://monographs.iarc.fr/ENG/Monographs/vol112/mono112.pdf
(14) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(15) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(16) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšana: ES ārējās darbības nozīme
PDF 506kWORD 79k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu: ES ārējās darbības nozīme (2015/2342(INI))
P8_TA(2017)0124A8-0045/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3., 8. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80., 208. un 216. pantu,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kas publicēta 2016. gada jūnijā,

—  ņemot vērā Komisijas paziņojumus „Eiropas programma migrācijas jomā” (2015. gada 13. maijs, COM(2015)0240), „Piespiedu pārvietošana un attīstība” (2016. gada 26. aprīlis, COM(2016)0234), „Jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveide saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā” (2016. gada 7. jūnijs, COM(2016)0385) un „Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (2016. gada 14. septembris, COM(2016)0581), kā arī Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgos paziņojumus „Bēgļu krīzes risināšana Eiropā: ES ārējās darbības nozīme” (2015. gada 9. septembris, JOIN(2015)0040), „Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā — Migrācijas plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana” (2017. gada 25. janvāris, JOIN(2017)0004) un „Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” (2015. gada 18. novembris, JOIN(2015)0050),

—  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2012. gada 3. maija secinājumus par vispārēju pieeju migrācijai un mobilitātei (GAMM),

—  ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija, 15. oktobra un 17. un 18. decembra, kā arī 2016. gada 17. un 18. marta un 28. jūnija secinājumus par migrāciju,

—  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. decembra secinājumus par migrāciju ES attīstības sadarbībā, 2015. gada 12. oktobra secinājumus par migrāciju, 2016. gada 12. maija secinājumus par ES pieeju attiecībā uz piespiedu pārvietošanos un attīstību un 2016. gada 23. maija secinājumus par migrācijas ārējiem aspektiem,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par turpmākajām partnerības prioritātēm un nolīgumiem ar Jordāniju un Libānu,

—  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobrī augsta līmeņa konferencē par Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu ceļu pieņemto deklarāciju,

—  ņemot vērā Valetas 2015. gada 11. un 12. novembra samitā pieņemto politisko deklarāciju un rīcības plānu,

–  ņemot vērā Bratislavas 2016. gada 16. septembra samita secinājumus,

—  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 9/2016 „ES ārējās migrācijas izdevumi Vidusjūras dienvidu reģiona un ES austrumu kaimiņvalstīs līdz 2014. gadam”,

—  ņemot vērā ANO Konvenciju par bēgļa statusu un Protokolu par bēgļa statusu, kā arī starptautiskās pamatkonvencijas par cilvēktiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kuri reglamentē rīcību bruņota konflikta laikā un cenšas ierobežot tā radītās sekas,

—  ņemot vērā 2015. gada 25. septembra ANO ilgtspējīgas attīstības samita noslēguma dokumentu „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

—  ņemot vērā Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kas pieņemta 2016. gada 19. septembra ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē ar bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos saistītu jautājumu risināšanai, un tās pielikumus par visaptverošu satvaru reaģēšanai bēgļu jautājumā un par virzību uz globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(1), 2016. gada 8. marta rezolūciju par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES(2), 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā(3), 2016. gada 13. septembra rezolūciju „ES trasta fonds Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību”(4), un 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cilvēktiesībām un migrāciju trešās valstīs(5),

—  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0045/2017),

A.  tā kā migrācija ir cilvēktiesības, kas paredzētas ANO Cilvēktiesību deklarācijas 13. pantā; tā kā cilvēkiem būtu jānodrošina tiesības dzīvot savā mītnes zemē un reģionā, kurā tie ir dzimuši un uzauguši un kurā ir to kultūras un sociālās saknes;

B.  tā kā cilvēku mobilitātes līmenis dažādu iemeslu dēļ ir augstāks nekā jebkad agrāk — pasaulē ir 244 miljoni starptautisko migrantu, kuri migrē gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā; tā kā starptautiskie migranti galvenokārt migrē viena reģiona ietvaros un no vienas jaunattīstības valsts uz citu; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem lielākā daļa starptautisko migrantu Eiropā (52,4 %) un Ziemeļamerikā (51,2 %) ir sievietes; tā kā migrācijas plūsmas no dienvidu valstīm uz citām dienvidu valstīm ir turpinājušas pieaugt salīdzinājumā ar migrācijas plūsmām no dienvidu valstīm uz ziemeļu valstīm — 2015. gadā 90,2 miljoni starptautisko migrantu, kuri ir dzimuši jaunattīstības valstīs, dzīvoja citās valstīs pasaules dienvidu daļā, bet tikai 85,3 miljoni, kuri ir dzimuši dienvidu valstīs, dzīvoja pasaules ziemeļu daļā;

C.  tā kā Vidusjūru šķērso arvien vairāk nepavadītu nepilngadīgu personu un tā kā, neraugoties uz izglābto cilvēku skaita pieaugumu, Vidusjūrā bojā gājušo skaits turpina palielināties (saskaņā ar IOM datiem 2016. gadā šis skaits bija 5079, savukārt 2015. gadā — 3777);

D.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) datiem 2015. gadā konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu, starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu un destabilizācijas dēļ ir rekordliels piespiedu kārtā pārvietotu cilvēku skaits, respektīvi, 65 miljoni, tostarp 40,8 miljoni iekšzemē pārvietotu personu un 21,3 miljoni bēgļu; tā kā papildus tam cilvēkus savas dzīvesvietas pamest piespiež arī dabas katastrofas, nevienlīdzība, nabadzība, sliktas sociālekonomiskās perspektīvas, klimata pārmaiņas, nopietnas un iedarbīgas ilgtermiņa attīstības politikas trūkums un politiskās gribas trūkums izlēmīgi risināt šo migrācijas plūsmu pamatā esošās strukturālās problēmas; tā kā UNHCR uzskata, ka bezvalstnieku skaits ir vismaz 10 miljoni;

E.  tā kā pašlaik pieejamie dati liecina, ka pēdējos piecos gados bēgļu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %; tā kā šo milzīgo pieaugumu var skaidrot ar vairākiem faktoriem, tostarp to, ka pašreizējais bēgļu brīvprātīgās repatriācijas līmenis ir zemākais kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, ka to bēgļu skaits, kuriem tiek piedāvāta integrācija uz vietas, joprojām ir ierobežots un ka bēgļu pārvietošanas līmenis saglabājas nemainīgs 100 000 cilvēku apmērā gadā;

F.  tā kā 6,7 miljoni bēgļu atrodas pilnīgi bezperspektīvā ieilgušas pārvietošanas situācijā, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji ilgs apmēram 26 gadus; tā kā nepieņemama ir situācija, kad pārvietošanas problēmai ir ārkārtīgi maz noturīgu risinājumu, un tādēļ piespiedu pārvietošana ir uzskatāma ne tikai par humanitāru, bet arī par politisku un attīstības problēmu;

G.  tā kā šai globālajai problēmai ir nepieciešama uz starptautisku sadarbību un sinerģiju balstīta holistiska un daudzpusēja pieeja, kā arī koordinēti un konkrēti risinājumi, kas būtu ne tikai reakcionāri, bet arī vērsti uz iespējamu nākotnes krīžu paredzēšanu; tā kā 86 % pasaules bēgļu dzīvo nabadzīgos reģionos un 26 % no bēgļu kopskaita ir izmitināti vismazāk attīstītajās valstīs, kā rezultātā tiek pārsniegtas šo valstu iespējas, kas vēl vairāk destabilizē šo valstu sociālo un ekonomisko kohēziju un attīstību; tā kā šajās valstīs ļoti reti ir migrantu tiesību aizsardzībai paredzēti instrumenti vai jebkādi instrumenti patvēruma jomā; tā kā miljons cilvēku, kas ieradās ES 2015. gadā, ir 0,2 % no ES iedzīvotāju skaita, kas ir daudz zemāks rādītājs nekā kaimiņvalstīs vai Eiropā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados (līdz pat 20 %);

H.  tā kā bēgļi, iekšzemē pārvietotās personas un migranti ir juridiski nošķirtas kategorijas, bet realitātē bieži vien liela mēroga jauktas cilvēku plūsmas rodas pārrobežu politisko, ekonomisko, sociālo, attīstības, humanitāro un cilvēktiesību faktoru ietekmes rezultātā; tā kā visu šajās plūsmās iesaistīto personu cilvēka cieņai jābūt visu to Eiropas politikas jomu centrā, kuras attiecas uz šiem jautājumiem; tā kā turklāt attieksmei pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem vienmēr jābūt atbilstīgai viņu statusam un viņiem nekādā gadījumā nedrīkst liegt tiesības, kas izriet no atbilstīgajām starptautiskajām konvencijām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas; tā kā jēdzienu „bēglis” un „migrants” juridiskajam šķīrumam nevajadzētu norādīt, ka migrācija ekonomisku apsvērumu vai labākas dzīves meklējumu dēļ būtu mazāk likumīga nekā bēgšana no vajāšanas; tā kā lielākajā daļā gadījumu konflikta, nestabilitātes un nemieru situācijās kopā ar citām pamata cilvēktiesībām ir apdraudētas gan politiskās, gan ekonomiskās tiesības un piespiedu pārvietošanas rezultātā tās tiek apdraudētas vēl vairāk;

I.  tā kā pašreizējā pārtikas un uztura krīze Sāhelā ietekmē iedzīvotāju izturību, ko vēl vairāk ir iedragājušas pēc kārtas tai ātri sekojošās krīzes, pamata pakalpojumu neesamība un reģionā valdošie konflikti; tā kā šāds stāvoklis izraisīs vēl lielāku migrāciju;

J.  tā kā katrā ceļojuma posmā migranti ir pakļauti visu veidu fiziskam un psiholoģiskam apdraudējumam, tostarp vardarbībai, ekspluatācijai, cilvēku tirdzniecībai un seksuālai un ar dzimumu saistītai vardarbībai; tā kā jo īpaši tas attiecas uz neaizsargātiem cilvēkiem, proti, sievietēm (piemēram, sievietēm, uz kuru pleciem gulstas atbildība par mājsaimniecību, vai grūtniecēm), bērniem (gan nepavadītiem, gan nošķirtiem, gan ģimeņu pavadībā esošiem), LGBTI personām, personām ar invaliditāti, personām, kam nepieciešama tūlītēja medicīniskā aprūpe, un veciem cilvēkiem; tā kā šīm neaizsargātajām grupām viņu pārmitināšanas ietvaros vai uz laiku, kamēr saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem tiek izskatīti viņu patvēruma pieteikumi, būtu steidzami jānodrošina alternatīvā aizsardzība un piekļuve aizsardzības un sūdzību izskatīšanas mehānismiem, kā arī jānodrošina rezidenta statusa un pamata pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes, pieejamība;

K.  tā kā cilvēku mobilitātes pieaugums, ja nodrošina tās drošumu, sakārtotību un likumīgumu un pārvalda to atbildīgi un plānveidīgi, var mazināt migrantu un bēgļu pakļaušanu briesmām un sniegt būtiskus ieguvumus gan uzņēmējvalstīm, gan migrantiem, kā atzīts 2030. gada programmā, un var kļūt par nozīmīgu uzņēmējvalstu, tostarp ES valstu, izaugsmi veicinošu faktoru; tā kā šie ieguvumi nereti netiek pietiekami novērtēti; tā kā ES ir jārod praktiski risinājumi, tostarp izmantojot ārvalstu darbiniekus, lai, ņemot vērā paredzamo un pieaugošo Eiropas iedzīvotāju novecošanos, nodrošinātu līdzsvaru starp atalgota darba veicējiem un neaktīvajiem iedzīvotājiem ES un apmierinātu konkrētas darba tirgus vajadzības;

L.  tā kā ES rīcības ietvaros ir mobilizēti dažādi iekšējie un ārējie instrumenti, tomēr tie ir pārmērīgi vērsti uz īstermiņa rezultātiem un pārvietošanās samazināšanu vai izbeigšanu; tā kā šāda īstermiņa pieeja ne tikai nenovērš piespiedu pārvietošanas un migrācijas plūsmu rašanās iemeslus, bet arī nepalīdz nodrošināt migrantu humānās vajadzības; tā kā ir jāturpina uzlabot ES reakciju krīžu pārvaldības situācijās un konfliktu novēršanas instrumentus, jo vardarbīgi konflikti ir piespiedu pārvietošanas pamatcēlonis;

M.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir paudusi nopietnas šaubas par ES tēriņu lietderību ārējās migrācijas jomā, tostarp arī par dažādiem ar migrantu cilvēktiesību ievērošanu saistītiem projektiem; tā kā Revīzijas palāta arī secināja, ka drošība un robežu aizsardzība bija dominējošie elementi Eiropas tēriņos migrācijas jomā;

N.  tā kā ES ārējās darbības pamatā jābūt tādas humānās palīdzības sniegšanai, kas balstīta uz vajadzībām un humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principiem, kā arī uz starptautisko humanitāro tiesību un Ženēvas konvencijās un tām pievienotajos papildprotokolos paredzēto cilvēktiesību ievērošanu; tā kā sniegtajai palīdzībai arī turpmāk jābūt neatkarīgai, proti, tādai, kas netiek sniegta politisku, ekonomisku vai drošības apsvērumu vai jebkāda veida diskriminācijas dēļ;

O.  tā kā, lai sekmīgi īstenotu uz cilvēktiesībām balstītu migrācijas politiku un cīnītos ar ekstrēmismu un populismu, ir jāapgāž negatīvais priekšstats par migrāciju un jārada pozitīvs vēstījums, kas migrāciju parādītu kā iespēju uzņēmējvalstīm;

P.  tā kā ES ir pienākums atbalstīt īstenošanas partnerus, kuriem jānodrošina ātra, efektīva, kvalitatīva palīdzība un aizsardzība, un tai par to būtu jāuzņemas atbildība attiecīgo valstu iedzīvotāju priekšā; tā kā tādēļ ES partneriem ir nepieciešams savlaicīgs un paredzams finansējums un lēmumi par finansējuma piešķiršanu mainīgām vai jaunām prioritātēm būtu jāpieņem savlaicīgi, lai viņiem būtu pietiekami daudz laika plānošanas un riska mazināšanas pasākumiem;

Q.  tā kā decentralizēta sadarbība var veicināt labāku izpratni par iekšzemē pārvietotu personu, migrantu un bēgļu vajadzībām un kultūru un veicināt vietējo iedzīvotāju izpratni par problēmām, ar ko saskaras migranti savās izcelsmes valstīs; tā kā Eiropas valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt svarīga nozīme šo pamatcēloņu novēršanā, stiprinot spēju veidošanu;

R.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā ir skaidri noteikts, ka Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana; tā kā saskaņā ar Lisabonas līguma 208. pantu attīstības palīdzības mērķis ir samazināt un galu galā pilnībā izskaust nabadzību trešās valstīs,

Visaptveroša un principiāla ES rīcība mobilitātes problēmjautājumu risināšanā

1.  uzsver, ka pašlaik cilvēku mobilitātes līmenis pasaulē ir augstāks nekā jebkad agrāk un ka starptautiskajai sabiedrībai ir steidzami jāpanāk vienotāka atbildes reakcija uz šīs parādības radītajām problēmām un iespējām; uzsver, ka šai atbildes reakcijai nevajadzētu būt vērstai vienīgi uz pieeju, kas balstīta uz drošības apsvērumiem, bet tās pamatprincipam vajadzētu būt solidaritātei un pilnīgai visu to personu tiesību un cieņas aizsardzībai, kuras jebkādu iemeslu dēļ ir spiestas bēgt no mājām labāku un drošāku dzīves apstākļu meklējumos; uzsver, ka jebkurā reakcijā īpaša uzmanība jāpievērš visneaizsargātākajiem cilvēkiem, un tajā jāietver palīdzības sniegšana šo cilvēku izcelsmes valstī; uzsver, ka, lai gan uz bēgļiem un migrantiem attiecas atšķirīgs tiesiskais regulējums, abām šīm grupām ir vienas un tās pašas universālās cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir jāgarantē neatkarīgi no personas juridiskā statusa; atgādina, ka ES savas vērtības un principi, tostarp tie, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā, ir jāievēro visās kopējās politikas jomās un jāveicina to ievērošana visās ārējās attiecībās; uzsver vajadzību nodrošināt konsekvenci ES ārpolitikā un citos politikas virzienos ar ārēju dimensiju;

2.  uzsver, ka tik augsts cilvēku mobilitātes līmenis ir izveidojies vairāku sarežģītu iemeslu dēļ, kuru novēršanai jāpieņem uz pierādījumiem balstīti lēmumi, lai diferencētu to veidojošos elementus un izstrādātu mērķtiecīgu politisku atbildes reakciju; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāņem vērā šī pašreizējā realitāte un jāizstrādā tāda jauna pieeja cilvēku kustībai, kas būtu balstīta uz reāliem datiem un ES interesēm, veicinot iedzīvotāju noturību, nodrošinot viņiem pamatpakalpojumu, jo īpaši izglītības, labāku pieejamību un veicinot viņu integrāciju un ieguldījumu vietējā sabiedrībā, radot algota darba un pašnodarbinātības iespējas;

3.  uzsver, ka starptautiskā migrācija, tāpat kā agrākos laikos, var sniegt ievērojamu ieguldījumu sociālekonomiskajā attīstībā un ka par šo tematu ir jādiskutē tādā pozitīvā gaisotnē, kas veicinātu patiesu izpratni par šo problēmu un ar to saistītajiem vispārējiem ieguvumiem un būtu pretsvars ksenofobiskām, populistiskām un nacionālistiskām runām; tāpēc atzinīgi vērtē kampaņu „Together”, ko ANO uzsāka, lai uzlabotu negatīvo priekšstatu par un attieksmi pret bēgļiem un migrantiem, un aicina ES iestādes pilnībā sadarboties ar ANO, atbalstot šo kampaņu; uzsver vajadzību pieņemt tādu globāla, Eiropas, valstu un vietēja mēroga politiku, kas būtu vērsta uz vidēja termiņa un ilgtermiņa rezultātiem, nevis balstīta tikai uz attiecīgā brīža politisko spiedienu vai ar valsts vēlēšanām saistītiem apsvērumiem; uzsver, ka šai politikai ir jābūt saskanīgai, jēgpilnai, iekļaujošai un elastīgai, un tās mērķim ir jābūt migrācijas kā normālas cilvēciskas parādības regulēšanai, vienlaikus arī reaģējot uz pamatotām bažām par robežu pārvaldību, neaizsargātu grupu sociālo aizsardzību un bēgļu un migrantu sociālo iekļaušanu;

4.  uzsver, ka humānās palīdzības sistēmas izmantojums ir tuvu galējai iespēju robežai un ka ar tās rīcībā esošajiem finanšu resursiem vien nekad nepietiks, lai reaģētu uz piespiedu pārvietošanas krīzēm, jo īpaši tāpēc, ka lielākā daļa šo krīžu ieilgst; tāpēc kā soli pareizajā virzienā pieņem zināšanai jauno politikas satvaru, kas izklāstīts Komisijas 2016. gada aprīļa paziņojumā „Piespiedu pārvietošana un attīstība”, un aicina EĀDD un Komisiju īstenot tā saturu jaunajā partnerības ar trešām valstīm satvarā; norāda, ka ir svarīgi migrācijas jomā īstenot visaptverošu un ilgtspējīgāku pieeju, tostarp veidot ciešākas saiknes starp humanitāro rīcību un attīstību un sadarboties ar dažādiem partneriem — reģionāliem dalībniekiem, valdībām, pašvaldībām, diasporu, pilsonisko sabiedrību, tostarp bēgļu un migrantu organizācijām, vietējām reliģiskajām organizācijām, attiecīgajām NVO un privāto sektoru —, lai šā uzdevuma veikšanai izstrādātu mērķorientētas, uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, vienlaikus atzīstot to, ka humānā palīdzība nav krīzes pārvaldības instruments, kā norādīts ES konsensā par humāno palīdzību;

5.  uzsver, ka ES attīstības sadarbībā būtu jāturpina pievērsties piespiedu pārvietošanas pamatcēloņiem, proti, bruņotiem konfliktiem, vajāšanai jebkuru iemeslu dēļ, uz dzimumu balstītai vardarbībai, sliktai pārvaldībai, nabadzībai, ekonomisko iespēju trūkumam un klimata pārmaiņām, un reāli šie pamatcēloņi jānovērš, cīnoties pret valsts institūciju nestabilitāti, sekmējot mieru un drošību, konfliktu risināšanas un pēckonflikta izlīguma procesus, taisnīgumu un objektivitāti, un nostiprinot institūcijas, administratīvo spēju, demokrātiju, labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar jaunajā 2030. gada programmā norādīto 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un starptautiskajās tiesībās iekļautajiem principiem;

6.  uzsver, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš migrācijas parādības sociālekonomiskajiem aspektiem un ka ir jāveic nepieciešamā analīze par piespiedu pārvietošanas un migrācijas pamatcēloņiem katrā valstī un jāmudina izcelsmes valstis pieņemt un īstenot tādus pasākumus un politiku, kuru rezultātā tiek radītas cilvēka cienīgas darbvietas un reālas ekonomikas iespējas, lai panāktu, ka migrācija ir izvēle, nevis nepieciešamība; aicina ES turpināt īstenot tādu politiku, kuras mērķis ir mazināt un galu galā izskaust nabadzību, cīnīties ar nevienlīdzību un pārtikas trūkumu, veicināt ekonomikas attīstību, apkarot korupciju un stiprināt sabiedriskos pamatpakalpojumus; norāda, ka, lai politika būtu sekmīga, tajā būtu jāņem vērā nepieciešamība panākt ekonomisko noturību gan uzņēmējvalstīs, gan izcelsmes valstīs; uzstāj uz nepieciešamību uzlabot politikas saskaņotību attīstībai;

7.  uzsver to, ka darbvietas un ekonomiskās iespējas ir būtiski svarīgs elements pārvietošanas radītās neaizsargātības seku mazināšanā; aicina ES palīdzēt migrantiem un bēgļiem pārcelties uz vietām, kur šādas iespējas tiek piedāvātas, lai veicinātu iespēju radīšanu bēgļu trimdas vietās, tostarp likvidējot visus šķēršļus un traucējumus piekļuvei darba tirgum, un palīdzētu viņiem attīstīt prasmes, kas ir vairāk pielāgotas vietējā darba tirgus vajadzībām;

8.  atzinīgi vērtē ES kā pasaulē lielākās līdzekļu devējas apņemšanos nodrošināt humāno palīdzību, lai uzlabotu bēgļu dzīves apstākļus; mudina ES un tās dalībvalstis izpildīt dotos solījumus un palielināt savas finansiālās saistības atbilstoši humāno vajadzību pieaugumam; norāda, ka reakcijas uz pārvietošanas krīzi pirmais elements vienmēr būs humānās palīdzības sniegšana; uzsver, ka starptautiskajām tiesībām un tādiem humanitārajiem principiem kā, piemēram, cilvēcīgums, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība, arī turpmāk jābūt ES humanitārās atbildes reakcijas pamatprincipiem bēgļu un piespiedu pārvietošanas krīžu gadījumā;

9.  atzīst, ka vairāku miljonu līdzcilvēku tiesības un cilvēciskā cieņa cietīs vēl vairāk, ja tiem būs jāizdzīvo bēgļu nometnēs vai pilsētu nomalēs, nenodrošinot viņiem pamatvajadzības, iztikas līdzekļus un iespējas gūt ienākumus;

10.  uzsver, ka ir svarīgi atzīt migrācijas dzimumu aspektu, kas ietver ne tikai sieviešu neaizsargātību pret visu veidu sliktu izturēšanos, bet arī daudzveidīgos viņu migrācijas iemeslus, sieviešu nozīmi reaģēšanā uz ārkārtas situācijām, to sociālekonomisko ieguldījumu un aktīvo līdzdalību konfliktu risināšanā un novēršanā, kā arī pēckonflikta procesos un demokrātiskas sabiedrības atjaunošanā; norāda — lai novērstu piespiedu pārvietošanas dziļākos iemeslus un nodrošinātu sieviešu tiesību un neatkarības ievērošanu visos migrācijas procesa posmos, ir svarīgi pievērsties sieviešu iespēju veicināšanai un lielākas lomas piešķiršanai sievietēm lēmumu pieņemšanā; atkārto, ka ES politikā attiecībā uz bēgļu un migrantu kustību ir svarīgi ievērot dzimuma un vecuma faktorus;

11.  prasa paplašināt sadarbību ar ANO un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp veicot lielākas naudas līdzekļu iemaksas UNHCR un UNRWA; šajā sakarā uzsver vajadzību uzlabot dzīves apstākļus bēgļu nometnēs, jo īpaši saistībā ar veselības aprūpes un izglītības iespējām, un pakāpeniski izbeigt atkarību no humānās palīdzības ieilgušu krīžu situācijās, veicinot cilvēku noturību un nodrošinot iespēju pārvietotajām personām dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, sniedzot savu ieguldījumu uzņēmējvalsts labklājībā līdz brīvprātīgai atgriešanai vai pārmitināšanai;

12.  uzsver, ka ES ir veikusi svarīgus pasākumus migrācijas krīzes ārējās dimensijas jautājumu risināšanā un jo īpaši organizētās noziedzības apkarošanā, kas ir atbildīga par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, un sadarbības uzlabošanā ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm;

13.  uzsver nepieciešamību palīdzēt izcelsmes valstīs ieviest satvaru un struktūras, lai aizsargātu un ar cieņu uzņemtu neaizsargātos, represētos un atstumtos migrantus, veicinot viņu sekmīgu integrāciju sabiedrībā un kultūrā;

14.  atgādina, ka neaizsargātas grupas, tostarp sievietes, nepilngadīgie (gan ģimeņu pavadībā esošie, gan nepavadītie), personas ar invaliditāti, veci cilvēki un LGBTI personas, ir īpaši pakļautas vardarbībai visos migrācijas procesa posmos; atgādina, ka sievietes un meitenes ir pakļauti lielam uz dzimumu balstītas un seksuālas vardarbības un diskriminācijas riskam, pat tad, ja viņas ir sasniegušas par drošām uzskatītas vietas; prasa šo grupu pārmitināšanas vai integrācijas procesā sniegt tām īpašu palīdzību un pastiprinātu alternatīvo aizsardzību un noteikt tās par prioritārām tādu uzņemšanas procedūru īstenošanā, kurās ir ņemti vērā dzimumu aspekti, paredzot minimālo standartu stingrāku ievērošanu un efektīvākus ģimeņu atkalapvienošanās noteikumus; prasa nodrošināt neaizsargātiem cilvēkiem īpašus aizsardzības pasākumus pret vardarbību un diskrimināciju patvēruma pieprasīšanas procesā, kā arī nodrošināt viņiem rezidenta statusa un pamata pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes un izglītības, pieejamību saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem; aicina Eiropas Savienību sadarbībā ar trešām valstīm izstrādāt mācību programmas par neaizsargātu bēgļu un migrantu īpašajām vajadzībām;

15.  uzsver, ka būtiska migrantu un bēgļu daļa ir bērni un ka ir jāizstrādā un jāievieš īpašas procedūras, lai nodrošinātu viņu aizsardzību saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām; aicina uzņēmējvalstīs nodrošināt bērniem bēgļiem pilnīgu piekļuvi izglītībai un pēc iespējas veicināt viņu integrāciju un iekļaušanu valsts izglītības sistēmās; aicina arī humānās un attīstības palīdzības sniedzējus pievērst lielāku uzmanību izglītībai un no pārvietoto personu vidus un no uzņemošās kopienas izraudzītu skolotāju apmācībai, un aicina starptautiskos līdzekļu devējus, reaģējot uz bēgļu krīzēm, piešķirt prioritāti izglītībai, īstenojot tādas programmas, kuru mērķis ir iesaistīt un psiholoģiski atbalstīt migrantu bērnus, kā arī veicināt uzņēmējas valsts valodas mācīšanos, lai nodrošinātu bērnu bēgļu labāku integrēšanu; atzinīgi vērtē finansiālo atbalstu, kas paredzēts, lai paplašinātu sīriešu bērnu izglītību un apmācību, un izglītībai atvēlētās finansējuma daļas ES humānās palīdzības budžetā neseno palielinājumu līdz 6 % līdzšinējo 4 % vietā, kas ES padara par vadošo izglītības projektu atbalstītāju ārkārtas situācijās pasaulē; prasa iedarbīgāk tērēt šo papildus piešķirto finansējumu;

16.  atzīst, ka bezvalstniecība ir būtiska cilvēktiesību problēma; prasa Komisijai un EĀDD apkarot bezvalstniecību visās ES ārējās darbības jomās, sevišķi valstu tiesību aktos novēršot diskrimināciju dzimuma, reliģijas vai minoritāšu statusa dēļ, veicinot bērnu tiesības uz valstspiederību un atbalsot UNHCR kampaņu, kas vērsta uz bezvalstniecības izbeigšanu līdz 2024. gadam; nosoda izbraukšanas vai atgriešanās ierobežojumus un aizliegumus, kas dažās valstīs noteikti migrantiem, un bezvalstniecības radīto ietekmi uz iespējām izmantot tiesības; aicina valstu valdības un parlamentus atcelt uz sodīšanu orientētu tiesisko regulējumu, kurā migrācija ir traktēta kā pārkāpums;

17.  uzsver, ka saskaņā ar ES principiem par vienu no ES ārējās migrācijas politikas vispārējiem mērķiem būtu jānosaka daudzpusējas pārvaldības sistēmas izveidošana starptautiskajai migrācijai un nesen notikusī ANO augsta līmeņa sanāksme ir uzskatāma par pirmo soli šajā procesā;

Labāk pārvaldīta starptautiskā migrācija: globāla atbildība

18.  pauž lielas bažas par ASV administrācijas neseno lēmumu uz laiku aizliegt ASV iebraukt septiņu lielākoties musulmaņu apdzīvotu valstu pilsoņiem un uz laiku pārtraukt ASV bēgļu uzņemšanas sistēmas darbību; uzskata, ka šāds diskriminējošs lēmums kūda pret migrāciju vērstu un ksenofobisku noskaņojumu, iespējams, neatbilst galvenajiem starptautisko tiesību instrumentiem, piemēram, Ženēvas konvencijai, un var nopietni apdraudēt pašreizējos globālos centienus panākt starptautiskās atbildības par bēgļiem taisnīgu sadalījumu; aicina ES un tās dalībvalstis ieņemt stingru kopēju nostāju, aizstāvot starptautiskās aizsardzības sistēmu un vajadzību garantēt juridisko noteiktību visiem skartajiem iedzīvotājiem, jo īpaši ES pilsoņiem;

19.  pauž atzinību par 2016. gada 19. septembra ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmi ar bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos saistītu jautājumu risināšanai un par ASV notikušo valstu un valdību vadītāju samitu, jo par migrācijas plūsmām ir jāuzņemas globāla atbildība, uz tām ir efektīvi jāreaģē globālā līmenī un šajā jautājumā ir nepieciešama uzlabota sadarbība starp visām ieinteresētajām personām, lai rastu tam ilgtspējīgu risinājumu, kurā būtu pilnībā ievērotas cilvēktiesības; pauž atzinību par to, ka šo samitu iznākumā pausta spēcīga un reāla politiskā apņemšanās, un cer, ka ar to tiks aizsākts ceļš uz patiesi starptautisku reakciju un atbildības uzņemšanos par bēgļiem un migrantu masveida pārvietošanos visā pasaulē; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka nav konkrētu solījumu vai juridiski saistošu apņemšanos attiecībā uz palīdzību vai reformām, kas būtu nepieciešamas, lai novērstu pašreizējo nesakritību starp vārdiem un darbiem; aicina visas iesaistītās personas atbalstīt uzņēmējvalstis, nodrošinot pastāvīgu, steidzamu un efektīvu politisko iesaistīšanos un sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu ar partnervalstīm, pilsoniskajām organizācijām un vietējām iestādēm, finansējumu un konkrētas solidāras darbības; uzsver, ka migrācijas problēmu risināšanas nolūkā vajadzīga lielāka koordinācija starp ES un tās starptautiskajiem partneriem ANO līmenī; aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadību starptautiskajos centienos, jo īpaši nolīgumu, tostarp nākamo ANO paktu par bēgļiem un drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, ātras praktiskas izpildes nodrošināšanā, un pēc vajadzības šim nolūkam izveidojot kontroles mehānismus;

20.  uzsver, ka globālā sadarbība migrācijas un mobilitātes jomā būtu jāveido, pamatojoties uz reģionālajām un apakšreģionālajām struktūrām; aicina ES stiprināt sadarbības plānus ar reģionālajām organizācijām, piemēram, ar Āfrikas Savienību, Arābu valstu līgu un Persijas līča arābu valstu sadarbības padomi, lai arī sekmēt mobilitāti reģionu iekšienē, un uzsver vajadzību mudināt šīs reģionālās organizācijas pilnībā iesaistīties šajā sadarbībā; norāda, ka ekonomikas integrācija subreģionālajā, jo īpaši Āfrikas reģionu līmenī, ir vēl viens līdzeklis, kā veicināt kopīgas pārvaldības pieeju un iedrošināt jaunattīstības valstu iniciatīvas saistībā ar migrācijas pārvaldību un mobilitāti; liek ES pieprasīt no Āfrikas Savienības aktīvāku un uzticamāku rīcību kontinenta politisko krīžu novēršanā;

21.  uzsver, ka ES var izmantot priekšrocības un sinerģiju, ko sniedz ciešāka sadarbība ar daudzpusīgām attīstības bankām un īpašajām ANO struktūrām, jo īpaši ar UNHCR un tagad jau ar ANO saistīto IOM; ņem vērā Pasaules Bankas nesen paustās idejas saistībā ar piespiedu kārtā pārvietoto personu stāvokli un atzinīgi vērtē to, ka tika atzīta nepieciešamība izstrādāt tādu seku mazināšanas un patvēruma politiku, kas atbalsta piespiedu kārtā pārvietoto personu integrāciju un tajā pašā laikā uzliek pienākumu sasniegt uzņemošo kopienu attīstības mērķus;

22.  uzsver, ka piespiedu kārtā pārvietotu personu pārmitināšana ir nekavējoties izpildāms starptautiskās sabiedrības pienākums, kurā liela nozīme ir UNHCR; aicina ES dalībvalstis pilnībā ievērot dotos solījumus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi steidzami īstenot saskaņotu un ilgtspējīgu atbildes rīcību, kas nodrošina taisnīgas un pieejamas procedūras cilvēkiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, patvēruma piešķiršanai Eiropas Savienībā un citās uzņēmējās valstīs, neliekot uzņemties galveno atbildību priekšposteņa valstīm vai valstīm, kas robežojas ar konflikta zonām; uzsver, ka finansiālais atbalsts nav samērīgs ar pārvietošanas apmēru un mērogu, turklāt situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nav rasti piemēroti un efektīvi risinājumi šīs piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanai;

23.  uzsver starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības pret bēgļiem un aicina visas valstis, kuras vēl nav ratificējušas Konvenciju par bēgļu statusu un tās protokolu, to ratificēt un īstenot; aicina visas valstis attiecināt aizsardzību uz iekšzemē pārvietotām personām, kā tas ir īstenots tādos mehānismos kā Āfrikas Savienības Konvencija par iekšzemē pārvietotu personu aizsardzību un palīdzību tām Āfrikā (Kampalas konvencija);

24.  uzsver, ka drošu valstu un drošu izcelsmes valstu jēdzieni nedrīkst traucēt patvēruma pieprasījumu individuālai izskatīšanai; aicina apkopot īpašu, sīki izstrādātu un sistemātiski atjauninātu informāciju par cilvēku, īpaši sieviešu, bērnu, invalīdu un LGBTI personu, tiesībām patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, tostarp valstīs, ko uzskata par drošām valstīm;

25.  uzsver, ka ir jādara viss iespējamais, lai bēgļiem dalībvalstīs un bēgļu nometnēs tiktu nodrošināta pienācīga dzīves vide, galvenokārt veselības aprūpe, iespēja iegūt izglītību un iespēja strādāt;

26.  uzsver, ka jāpalielina izglītības iespējas; aicina saskaņot politiku kvalifikācijas atzīšanas jomā un migrējošo darba ņēmēju tiesību aizsardzību un sociālo nodrošinājumu atbilstīgi galvenajām SDO konvencijām; aicina parakstīt un ratificēt Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

27.  uzskata, ka pagaidu vai alternatīvā aizsardzība, pamatojoties uz pieņēmumu, ka bēgļi pēc iespējas drīzāk atgriezīsies mājās, izraisa integrācijas perspektīvu un iespēju trūkumu; atgādina, ka liela nozīme ir labvēlīgajai ietekmei, kādu bēgļi var radīt pilsoniskās sabiedrības veidošanā, atgriežoties savās valstīs no ārvalstīm;

28.  pauž nosodījumu par nepieļaujami lielo Vidusjūrā bojāgājušo migrantu skaitu un pauž bažas, ka palielinās to pārkāpumu skaits, kas izdarīti pret migrantiem un patvēruma meklētājiem, kuri ir ceļā uz Eiropu;

29.  pauž nopietnu satraukumu par pazudušo nepavadīto nepilngadīgo skaitu; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot datubāzi, kas ietver informāciju par nepavadītiem nepilngadīgajiem, kuri ieradušies dalībvalstīs;

30.  tomēr uzsver vajadzību rast ilgtspējīgus diplomātiskus un politiskus risinājumus vardarbīgiem konfliktiem un ieguldīt iedarbīgos agrīnās brīdināšanas un konfliktu novēršanas mehānismos, lai samazinātu konfliktus nākotnē; aicina ES sākt saskaņotus diplomātiskus centienus, lai kopā ar starptautiskajiem partneriem, galvenajām reģionu pārvaldes struktūrām un reģionālajām organizācijām spēcīgāk un aktīvāk rīkotos konfliktu novēršanas, mediācijas, atrisināšanas un izlīguma jomā un nodrošinātu cilvēkiem tiesības uzturēties savās mītnes valstīs un reģionos; uzsver, ka šiem virzieniem ir jāveido EĀDD darbības pamats, un ka šim dienestam ir jāpiešķir šo mērķu sasniegšanai vajadzīgie resursi un pilnvaras, tostarp budžeta un personāla resursi; šajā saistībā atgādina par ES delegāciju un īpašo pārstāvju būtisko lomu; uzsver, ka reakcijai uz piespiedu pārvietošanu un migrāciju ir jābūt balstītai uz vajadzībām un tiesībām un jāņem vērā iedzīvotāju neaizsargātība, turklāt tā ietvaros ne vien jāsniedz humānā palīdzība, bet arī jāiesaista attīstības jomas dalībnieki un pilsoniskā sabiedrība;

31.  aicina ES un dalībvalstis nopietni uztvert pienākumus saistībā ar klimata pārmaiņu problēmas risināšanu un nekavējoties īstenot Parīzes nolīgumu, kā arī uzņemties vadošo lomu un atzīt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku masveida pārvietošanos, jo ir paredzams, ka šādas pārvietošanas apmēri un biežums palielināsies; īpaši aicina ES nodrošināt pietiekamus līdzekļus valstīm, kuras skārušas klimata pārmaiņas, lai palīdzētu tām pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un mazināt to ietekmi; uzsver, ka to nedrīkst darīt uz nabadzības mazināšanai paredzētās tradicionālās sadarbības attīstības jomā rēķina; uzskata, ka personām, kuras ir pārvietotas klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, jānosaka īpašs starptautiskās aizsardzības statuss, kas ņemtu vērā attiecīgo personu īpašo situāciju;

32.  atzinīgi vērtē darbu, ko, neraugoties uz visām grūtībām un apdraudējumiem, veic vietējās un starptautiskās NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sniedzot tūlītēju palīdzību neaizsargātākajām personām un daudzos gadījumos glābjot to dzīvības bēgļu un migrantu izcelsmes valstīs, tranzītvalstīs vai galamērķa valstīs; norāda, ka bieži vien šis darbs arī novērš nepilnības valstu un starptautiskās sabiedrības rīcībā;

33.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi mainīt pašreizējo nostāju attiecībā uz bēgļiem, atainojot tos tikai kā apgrūtinājumu, un uzsver labvēlīgo ieguldījumu, ko bēgļi var sniegt vietējai sabiedrībai, ja viņiem tiek dota šāda iespēja; iesaka iesaistīt bēgļus tādas politiskas rīcības definēšanā un izstrādē, kas viņus ietekmē tieši, un vajadzīgo programmu sagatavošanā un pilnveidē; aicina Eiropas iestādes un aģentūras piedāvāt stažēšanās iespējas savās pārvaldēs, īpaši piesaistot jaunos bēgļus, kuri absolvējuši mācību iestādes un likumīgi dzīvo Eiropas Savienībā, lai rādītu piemēru un apliecinātu ieguvumus, ko sniedz ieguldījums jaunajā paaudzē;

ES ārējā darbība un partnerības ar trešām valstīm

34.  uzsver, ka ES ārējai darbībai jābūt uz mieru vērstai, aktīvākai un tālredzīgai, nevis lielākoties tādai, kas reaģē uz notikušo, mainot mērķus atbilstoši jaunām krīzēm; atbalsta ciešāku sadarbību starp ES un trešām valstīm drošības, izglītības un informācijas apmaiņas jomā, lai uzlabotu migrācijas plūsmu pārvaldību un nepieļautu jaunas krīzes; atgādina, ka migrāciju rada sarežģīts cēloņu kopums, tostarp tādi cēloņi kā iedzīvotāju skaita pieaugums, nabadzība, iespēju trūkums un nepietiekams darbvietu radīšanas apjoms, politiskā nestabilitāte, cilvēktiesību pārkāpumi, politiskā apspiešana, vajāšana, militāri konflikti un cita veida vardarbība, kā arī klimata pārmaiņas; atgādina, ka šo problēmu risināšana var mazināt piespiedu pārvietošanu un migrāciju rosinošos faktorus; uzsver, ka ir būtiski palielināt politikas saskaņotību divos līmeņos: starp ES iekšpolitiku un ārpolitiku un ārējās darbības ietvaros starp paplašināšanās, kaimiņattiecību, Eiropas kaimiņattiecību, divpusējo attiecību ar ES stratēģiskajiem partneriem, kā arī attīstības un tirdzniecības politiku; uzskata, ka tirdzniecības politikai attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm vajadzētu būt savstarpēji izdevīgai, pienācīgi ņemot vērā atšķirības šo valstu un ES ekonomikā; uzsver komisāru grupas ārējās darbības jautājumos nozīmi ES darbību migrācijas jomā koordinēšanā augstākajā politiskajā līmenī un vērienīgas ES kopējās migrācijas politikas veicināšanā;

35.  uzsver, ka jāievieš visaptveroša pieeja ārējo konfliktu un krīžu risināšanai, analizējot pārvietošanas tiešo un netiešo ekonomikas, vides, sociālo, fiskālo un politisko ietekmi uz trešām valstīm, lai labāk pielāgotu attīstības politiku šo valstu vajadzībām;

36.  atgādina, ka pārskatītajā Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP), kas izklāstīta 2015. gada 18. novembrī, paplašinātos sadarbības plānos paredzēts iesaistīt trešās valstis, kas ir ES kaimiņreģiona partnervalstu kaimiņvalstis; tāpēc mudina izveidot tematiskos satvarus, lai ierosinātu sadarbību starp ES, dienvidu kaimiņreģiona partnervalstīm un galvenajiem reģionālajiem dalībniekiem, jo īpaši Āfrikā, attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem, piemēram, drošību, enerģētiku vai bēgļu un migrācijas plūsmu pārvaldību;

37.  atkārtoti uzsver principu „vairāk par vairāk” kā ES ārpolitikas pamatu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai vajadzētu veidot vēl ciešākas (finansiālas) partnerattiecības ar valstīm, kuras gūst panākumus demokrātisku reformu jomā; uzsver, ka uzmanības veltīšana trešo valstu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai jāizvirza par vienu no ES ārpolitikas prioritātēm;

38.  aicina AP/PV sadarbībā ar dalībvalstīm pievērsties valsts, ekonomikas un sabiedrības noturības veidošanai, jo īpaši ES kaimiņvalstīs un plašāk kaimiņu reģionos, tostarp izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politikas un citus ES instrumentus;

39.  pauž nosodījumu, ka migrāciju arvien lielākā mērā uzskata par noziedzīgu nodarījumu, tādējādi ļaujot neievērot attiecīgo personu cilvēktiesības, pieļaujot sliktu izturēšanos un bēgļu patvaļīgu aizturēšanu trešās valstīs; aicina AP/PV un EĀDD risināt šo problēmu, tostarp dialogos par cilvēktiesībām un tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomiteju sanāksmēs, un veidot aizsardzības spējas trešās tranzītvalstīs;

40.  lai nodrošinātu skaidru satvaru ES attiecībām ar trešām valstīm, aicina izveidot patiesu uz cilvēktiesībām balstītu kopēju Eiropas migrācijas politiku, kas pamatota uz LESD 80. pantā paredzēto dalībvalstu solidaritātes principu, un nodrošināt ES ārējo robežu aizsardzību un pienācīgus drošas un sakārtotas migrācijas, tostarp cirkulārās migrācijas, likumīgus ceļus, un kas būtu ilgtspējīga un ilgtermiņa politika izaugsmes un kohēzijas veicināšanai ES; mudina Komisiju un Padomi nostiprināt Eiropas zilās kartes shēmu, lai labāk pārvaldītu ekonomisko migrāciju; brīdina, ka politika, kas varētu būt pretrunā LES 8. pantā un Pamattiesību hartā paredzētajām ES pamatvērtībām, mazinātu ES uzticamībai un tās spēju ietekmēt starptautiskās norises; norāda, ka ES ārējā migrācijas politikā jāpanāk vienošanās ar trešām valstīm, pamatojoties uz ilgtermiņa mērķiem nolūkā izveidot ilgstošas partnerattiecības; atgādina, ka šādām partnerattiecībām jābūt pamatotām uz dialogu, kopīgām interesēm un abpusēju līdzdalību; pauž atzinību par ES Rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.–2020. gads), kurā paredzēta ciešāka sadarbība ar trešām valstīm, tomēr uzsver, ka izšķirīga nozīme kontrabandistu darbības modeļa izjaukšanā un cilvēku tirdzniecības apkarošanā būtu kopējas ES politikas īstenošanai likumīgas migrācijas jomā; aicina Komisiju pilnībā saskaņot spēkā esošo ES acquis ar ANO Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu un nodrošināt pienācīgu aizsardzību migrantiem, kuri cietuši no vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas;

41.  prasa, lai visos nolīgumos ar trešām valstīm tiktu garantētas migrantu tiesības neatkarīgi no viņu statusa un atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, un aicina pieņemt attiecīgus tiesību aktus, tostarp patvēruma tiesību aktus, kuros ir jo īpaši noteikts, ka robežu nelikumīgu šķērsošanu vien nevar uzskatīt par pamatojumu tam, lai kādu apcietinātu;

42.  atkārto, cik nozīmīga cilvēku tirdzniecības un kontrabandas apkarošanā ir sadarbība ar trešām valstīm, jo tādējādi šos tīklus var neitralizēt maksimāli tuvu to sākumpunktam; šajā sakarā uzsver vajadzību stiprināt sadarbību ar šo valstu tiesu iestādēm un policiju, lai minētos tīklus atklātu un likvidētu; turklāt atgādina vajadzību vairot šo valstu kapacitāti, lai tās pašas varētu veikt noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un sodīt par tiem atbildīgās personas; tāpēc prasa rosināt sadarbību starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm, Eiropolu, Eurojust un attiecīgajām trešām valstīm; atkārtoti uzsver, ka pret cilvēku tirdzniecību vērstie pasākumi nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt tādu personu tiesības, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri, migranti, bēgļi un personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība; prasa nekavējoties izbeigt cilvēku tirdzniecības upuru un bērnu aizturēšanu;

43.  norāda, ka cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīkli savu noziedzīgo darbību īstenošanai izmanto visas interneta piedāvātās iespējas un ka tāpēc ir svarīgi, lai Savienība pastiprinātu savu rīcību, jo īpaši izmantojot Eiropolu un ES vienību ziņošanai par interneta saturu (IRU), un sadarbību ar trešām valstīm šajā jomā;

44.  atgādina, ka cilvēku tirgotāji var izmantot likumīgus migrācijas ceļus, lai savus upurus nogādātu uz Eiropu; uzskata, ka kritērijos, kas trešām valstīm jāizpilda vīzu liberalizācijas nolīguma slēgšanai ar Savienību, ir īpaši jāparedz šo trešo valstu sadarbība cilvēku tirdzniecības apkarošanā; aicina Komisiju visās sarunās par šo nolīgumu slēgšanu pievērst īpašu uzmanību gan šim jautājumam, gan cīņai pret cilvēku kontrabandistiem;

45.  atzinīgi vērtē pieeju, ka ES pašai ir jānosaka skaidras prioritātes un izmērāmi mērķi attiecībā uz visiem kopējās politikas virzieniem un īpaši attiecībām ar trešām valstīm; uzsver, ka Parlamentam vajadzētu piedalīties šo skaidro mērķu noteikšanā; uzskata, ka ES ārējā darbība, kuras pamatā ir kopīga pieeja, būs vienīgais veids, kā īstenot spēcīgāku un efektīvāku politiku; aicina īstenot patiesi vienotus un saskaņotus pasākumus starp ES un dalībvalstīm, jo vienpusējas iniciatīvas iekšlietās vai ārlietās var apdraudēt mūsu kopējās politikas un interešu dzīvotspēju un sekmes;

46.  prasa uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību, lai novērstu nelikumīgu ieceļošanu Eiropas Savienībā, novērstu cilvēku kontrabandu un nepieļautu cilvēku bojāeju jūrā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Robežu un krasta apsardzes izveidi ar Frontex atbalstu, kas ļaus efektīvāk pārvaldīt migrāciju; tomēr uzsver, ka jāsniedz lielāka finansiālā un tehniskā palīdzība robežu aizsardzības jomā visām dienvidaustrumu ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un citām partnervalstīm šajā reģionā; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka nav veikta Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbības parlamentārā pārbaude, un tāpēc pieprasa, lai aģentūra sistemātiski ziņotu Eiropas Parlamentam par tās sadarbības mehānismiem un operācijām, kas īstenotas kopā ar trešām valstīm un pilsonisko sabiedrību;

47.  uzsver, ka drošu un likumīgu maršrutu atvēršana patvēruma meklētājiem un iespējamajiem migrantiem ļautu viņiem izmantot oficiālas ieceļošanas un izceļošanas iespējas, tādējādi atņemot peļņas gūšanas iespējas cilvēku tirgotājiem un ar viņiem saistītajiem organizētās noziedzības tīkliem; uzsver, ka likumīgas migrācijas ceļu trūkums bieži izraisa neatbilstīgas mobilitātes pieaugumu, kam savukārt raksturīga lielāka neaizsargātība un ļaunprātīgas izturēšanās risks visos migrācijas un bēgļu plūsmas posmos; šajā sakarā prasa steidzami, konkrēti un reāli izveidot organizētus, drošus un likumīgus migrācijas ceļus uz ES kopumā, cita starpā ar iedarbīgāku ģimenes atkalapvienošanās mehānismu un pārmitināšanas programmām; atkārto arī savu aicinājumu dalībvalstīm izmantot visas esošās iespējas nodrošināt bēgļiem humanitārās vīzas, jo īpaši neaizsargātajām personām un visvairāk attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, Savienības vēstniecībās un konsulātos bēgļu izcelsmes valstīs vai tranzītvalstīs; aicina kopējā Eiropas patvēruma sistēmā pieņemt patvēruma pieprasījumus un tos apstrādāt arī ārpus ES vai pie ES ārējām robežām; aicina ES atbalstīt „humanitāro koridoru” izveidi smagu bēgļu un pārvietošanas krīžu gadījumā nolūkā sniegt humāno palīdzību un nodrošināt bēgļu pamatvajadzību apmierināšanu un cilvēktiesību ievērošanu; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par Savienības pārmitināšanas regulējuma izveidi, bet prasa Savienības līmenī turpināt darbu pie tādu likumīgu ceļu izveides un stiprināšanas, kas papildinātu pārmitināšanu;

48.  pieņem zināšanai satvaru partnerībai ar trešām valstīm, kas uzskatāms par reālas politiskas rīcības izpausmi, jo īpaši tāpēc, ka tā divpusējā pieeja iekļauj gan īstermiņa mērķus, piemēram, cilvēku dzīvību glābšanu Vidusjūrā un atgriešanas uz izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm gadījumu skaita palielināšanu, gan ilgtermiņa mērķus, piemēram, neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu likvidēšana, palielinot ES atbalstu trešām valstīm spēju veidošanai un politiskās, sociālās un ekonomikas situācijas uzlabošanai; uzsver, ka 2016. gada jūnija paziņojumā izklāstītās pieejas panākumi ir atkarīgi no ES spējas piedāvāt trešām valstīm, kuras ir tranzīta un izcelsmes valstis, reālus stimulus, par kuriem panākta kopīga vienošanās, un pauž bažas par ierobežoto piedāvājumu, kurš galvenokārt vērsts uz robežu pārvaldību vai atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās shēmām, kas gan ir būtiskas un vajadzīgas, tomēr ir tikai daļējs īpaši sarežģītas situācijas īstermiņa risinājums; uzsver, ka jaunais partnerības satvars nedrīkst kļūt par vienīgo pīlāru ES darbībai migrācijas jomā un norāda uz vajadzību līdzsvarot un papildināt šo atbildes reakciju, pievēršoties vietējās ekonomikas, kvalifikācijas un reģionālās mobilitātes uzlabošanai un aizsardzības līmeņa paaugstināšanai tranzītvalstīs un izcelsmes valstīs;

49.  atgādina, ka liela nozīme ir līdzsvarotai pieejai, kas izmantota jaunajā satvarā partnerībai; brīdina neizmantot kvantitatīvo pieeju, kas formulēta jaunajā satvarā partnerībai un saistītajos „migrācijas paktos” un kur „izmērāms atgriešanas gadījumu skaita pieaugums” ir noteikts par vienu no ES galvenajiem mērķiem; norāda, ka atgriešanas gadījumu skaits nepārprotami ir atkarīgs no migrācijas plūsmu veida un situācijas izcelsmes valstīs; uzsver, ka paktu īstermiņa mērķiem vajadzētu būt vērstiem uz to, kā labāk risināt problēmas, ar kurām saskaras trešās valstis, tostarp to, kā tās risināt, izveidojot likumīgas migrācijas kanālus, kā rezultātā samazinātos neatbilstīgas migrācijas līmenis un bojā gājušo skaits Vidusjūrā; aicina palielināt stipendijas, kas pieejamas jauniešiem no trešām valstīm; atzinīgi vērtē to, ka ES programmas atgriešanas un reintegrācijas jomā atbalsta spēju veidošanu un migrācijas pārvaldības uzlabošanu tranzītvalstīs un izcelsmes valstīs; aicina novērtēt, kā tiek īstenota ES atgriešanas politika; norāda, ka trešām valstīm ir jāievēro savas saistības atpakaļuzņemšanas nolīgumu ietvaros;

50.  uzsver, ka jāveido ciešas partnerattiecības ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm Rietumbalkānu reģionā saistībā ar migrācijas jautājumu, un jāsniedz reģionam vajadzīgais atbalsts un jānodrošina sadarbība migrācijas plūsmu pārvaldībā;

51.  aicina izstrādāt mobilitātes partnerības un cirkulārās migrācijas nolīgumus, kas veicinātu trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos starp savām valstīm un ES un spēcinātu gan šo valstu, gan ES sociāli ekonomisko attīstību;

52.  uzsver — īstenojot mācību pasākumus trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu ar tām, Savienībai būtu jāpievēršas attiecīgiem Savienības un starptautiska līmeņa tiesību aktiem un praksei, kas cita starpā saistīta ar pamattiesībām, piekļuvi starptautiskai aizsardzībai, meklēšanas un glābšanas darbībām, kā arī mazaizsargātu personu apzināšanas un šīm personām sniegtās palīdzības uzlabošanu; uzskata, ka tas jo īpaši attiecas uz apmācību, kas saistīta ar robežu pārvaldību, kuru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nekādi nevajadzētu izmantot kā līdzekli, ar ko neļaut cilvēkiem atstāt savu valsti;

53.  prasa ievērot vislielāko modrību attiecībā uz izturēšanos pret tiem migrantiem, kurus nosūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti vai trešo valsti; uzskata, ka visos dialogos par atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, jo īpaši saistībā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, ir sistemātiski jārisina jautājums par migrantu drošu atgriešanos un reintegrāciju; uzsver, ka būtu jānodrošina migrantiem pilnīga drošība un viņi jāpasargā no pazemojošas un necilvēcīgas izturēšanās, tostarp aizturēšanas centros, un ka Savienībai jāatbalsta reintegrācijas programmas; norāda, ka neviens cilvēks nedrīkstētu piespiedu kārtā tikt nosūtīts vai atgriezts atpakaļ uz valsti, kurā viņa dzīvība vai brīvība ir apdraudēta izcelsmes, reliģiskās pārliecības, nacionalitātes, piederības noteiktai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ vai kurā viņam pastāv spīdzināšanas un pazemojošas izturēšanās risks, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi kopumā; norāda, ka starptautiskie tiesību akti aizliedz kolektīvās izraidīšanas aktus un atpakaļnosūtīšanu;

54.  atbalsta amatpersonas, kuras ārpolitikā un attīstības politikā ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka pret repatriētajām personām izturas pienācīgi, ievērojot viņu integritāti; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt papildprogrammas, lai nodrošinātu, ka mītnes valstīs tiek īstenotas praktiskās palīdzības programmas, kas ietver gan arodapmācības pasākumus, gan programmas, kuru mērķis ir radīt ekonomiku veidojošās struktūras, tostarp jaunuzņēmumus un mazos uzņēmumus, kā arī profesionālās un akadēmiskās apmaiņas programmas ar ES dalībvalstīm;

55.  uzsver, ka partnerības nolīgumu, piemēram, mobilitātes partnerības, uzdevums ir nodrošināt, lai migrantus var droši uzņemt tranzītvalstīs un izcelsmes valstīs, pilnībā ievērojot viņu pamattiesības; uzsver, ka Parlamentam saskaņā ar Lisabonas līgumu (LESD 79. panta 3. punkts) ir skaidri noteiktas tiesības lemt par atpakaļuzņemšanas un mobilitātes nolīgumiem, un īpaši uzsver, ka pirms asociācijas nolīgumu vai līdzīgu nolīgumu noslēgšanas jāsaņem Parlamenta piekrišana (LESD 218. panta 6. punkta v) apakšpunkts) un ka Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos procedūras posmos (LESD 218. panta 10. punkts);

56.  atkārto Parlamenta nostāju, kas pausta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā, un vairāk atbalsta Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumus nekā dalībvalstu un trešo valstu noslēgtus divpusējus nolīgumus; atgādina, ka nesen tika izstrādāts jauns Eiropas dokuments personu atgriešanai, un uzsver, ka visos jaunajos atkaluzņemšanas nolīgumos būtu sistemātiski jāveicina tā atzīšana;

57.  pauž atzinību par augsta līmeņa dialogiem, ko Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece (AP/PV), Komisija un dažos gadījumos dalībvalstis īstenojušas visas ES vārdā, kā labu un iedarbīgu praksi, kas sekmē koordināciju; uzsver, ka koordinācija būtu jānodrošina Komisijai un EĀDD; aicina Komisiju un EĀDD regulāri informēt Parlamentu par šiem dialogiem un ziņot par to, kā tieši praksē tiek īstenots Rabātas process, Hartūmas process un prioritārās iniciatīvas, par kurām panākta vienošanās Valetas samitā; atkārtoti norāda, ka starp ES un trešām valstīm noslēgto partnerību savstarpēja ievērošana ir būtisks nosacījums sekmīgai ES migrācijas politikai; pauž nožēlu, ka prioritārajām valstīm paredzētais dokumentu kopums, ko Komisija, EĀDD un dalībvalstis izstrādājušas kā daļu no jaunā satvara partnerībai, nav iesniegts un ievēlētie Eiropas pilsoņu pārstāvji to nav ne apsprieduši, ne atbalstījuši; pauž nosodījumu pa šo pārredzamības trūkumu un prasa iesaistīt Parlamentu paktu migrācijas jomā izstrādē un to īstenošanas kontrolē, kurai jānodrošina cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību un ES līgumu saistību attīstības jomā pilnīga ievērošana;

58.  norāda, ka ES un partnervalstīm savās attiecīgajās ilgtspējīgas attīstības programmās jāparedz labi pārvaldīta migrācijas dinamika, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus; šajā saistībā aicina Komisiju un EĀDD palīdzēt tranzītvalstīm izstrādāt migrantu integrācijas stratēģijas un ieviest patvēruma sistēmas, kurās nodrošināts augsts aizsardzības līmenis;

59.  uzsver, ka ES palīdzībai un sadarbībai ir jābūt pielāgotai nolūkā panākt attīstību un izaugsmi trešajās valstīs, tādējādi arī veicinot izaugsmi Eiropas Savienībā, un saskaņā ar LESD 208. pantu mazināt un visbeidzot izskaust nabadzību, nevis mudināt trešās valstis sadarboties saistībā ar neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanu vai cilvēku piespiedu aizturēšanu, liedzot tiem pārvietošanās iespēju, vai uz Eiropu virzīto migrācijas plūsmu apturēšanu; atgādina, ka gan līdzekļu devējiem, gan palīdzības saņēmējvalstu valdībām jāstrādā, lai uzlabotu palīdzības efektivitāti; norāda, ka migrācijas plūsmas ir starptautiska realitāte un tām nevajadzētu kļūt par rādītāju ES ārējās migrācijas politikas īstenošanai trešās valstīs un ka, vienojoties ar trešām valstīm, ir jāpamatojas uz ilgtermiņa mērķiem, ilgstošu partnerattiecību veidošanu un cilvēktiesību ievērošanu;

60.  uzsver, ka ir svarīgi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību saistībā ar visām Savienības ārpolitikas nostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot pilnvērtīgai līdzdalībai, pārredzamībai un pienācīgai informācijas izplatīšanai attiecībā uz visām politikas nostādnēm un visiem procesiem, kas saistīti ar migrāciju;

61.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, kas strādā patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, lai izstrādātu pēc iespējas labākus veidus, kā palīdzēt neaizsargātākajām personām un sociālajām grupām; aicina Komisiju iesaistīt NVO un ekspertus patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, lai noskaidrotu, kuri konfliktu novēršanas mehānismi un instrumenti darbojas vislabāk;

62.  uzsver, ka, lai izvairītos no pasākumu dublēšanas, palielinātu globālās palīdzības ietekmi un efektivitāti un nodrošinātu, ka galvenā uzmanība ir veltīta attīstībai, Komisiju vajadzētu uzturēt stabilu dialogu ar vietējām un starptautiskajām NVO, pilsonisko sabiedrību un pašvaldībām partnervalstīs, kā arī ar ANO, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu politiku migrācijas, pārvietošanas un bēgļu jautājumos;

63.  vērš uzmanību uz nodomu pārskatīt sadarbības attīstības jomā plānošanas dokumentus jauno migrācijas paktu īstenošanas nolūkā; uzsver, ka šī pārskatīšana jāveic saskaņā ar attīstības efektivitātes principiem un veidojot dialogu ar partnervalstīm, Eiropas un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privāto sektoru; aicina Parlamentu pilnībā iesaistīties visos pārskatīšanas posmos, ieskaitot Eiropas Attīstības fonda (EAF) plānošanas dokumentu daļu; aicina dalībvalstis pamatīgi pārskatīt to attīstības palīdzības politiku saskaņā ar apņemšanos piešķirt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI), lai panāktu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

64.  aicina rīkot līdzsvarotas diskusijas starp ES un tās ārējiem partneriem; iesaka ES un tās dalībvalstīm uzņemties radīt lielākas iespējas likumīgai migrācijai uz ES, neatkarīgi no tā, vai tās nolūks ir aizsardzības meklēšana, nodarbinātība un izglītība vai ģimenes atkalapvienošanās;

65.  aicina dalībvalstis un Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu ātrākas, lētākas un drošākas migrantu naudas pārskaitījumu procedūras izcelsmes valstīs un saņēmējvalstīs, tostarp samazinot darījumu izmaksas, kā noteikts 2016. gada 19. septembra Ņujorkas deklarācijā par bēgļiem un migrantiem;

66.  pauž ārkārtīgas bažas par Sīrijas konfliktu, kurš vēl turpinās un kurā vardarbība pret civiliedzīvotājiem, uzbrukumi civilajai infrastruktūrai un slimnīcām un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi pēdējos piecos gados ir noveduši pie puses valsts iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas; aicina ES un dalībvalstis uzlabot konfliktu novēršanas un krīžu pārvaldības mehānismus un palielināt ES nozīmi konfliktu risināšanā tās kaimiņvalstīs un īpaši Sīrijas konflikta risināšanā; pauž pilnīgu atbalstu Sīrijas kaimiņvalstīm, kuras, neraugoties uz resursu ierobežotību, joprojām ārkārtīgi solidāri turpina izmitināt miljonus bēgļu; atgādina, ka liels skaits šo bēgļu joprojām dzīvo trūcīgos apstākļos bez piekļuves juridiskai atzīšanai, veselības aprūpes un izglītības sistēmām vai darba tirgum, vai ar ierobežotu piekļuvi šīm iespējām; pauž nopietnas bažas par to 75 000 cilvēku likteni un humanitāro situāciju, kuri ir aizturēti neoficiālajā Rukban nometnē pie Jordānijas robežas; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt un pastiprināt sadarbību un dialogu ar Libānu un Jordāniju un citām trešām uzņēmējām valstīm, un palielināt ar starptautisko organizāciju un Eiropas struktūru starpniecību piešķirto finansiālo atbalstu, lai, pirmkārt, nodrošinātu bēgļiem pienācīgus dzīves apstākļus, piekļuvi pamatpakalpojumiem, tiesības uz brīvu pārvietošanos un darba iespējas un, otrkārt, nodrošinātu, ka līdzekļi sasniedz tiem paredzēto mērķi; uzsver, ka šie centieni jāpapildina ar palīdzības nodrošināšanu uzņēmējām kopienām, lai stiprinātu to ekonomisko noturību;

67.  norāda, ka pēc tās politiskās vienošanās īstenošanas, kas 2016. gada 18. martā tika panākta starp dalībvalstīm un Turciju, ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ierodas priekšposteņa dalībvalstīs; uzsver starptautisko humānās palīdzības organizāciju paustās bažas par šo politisko vienošanos, jo īpaši saistībā ar starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu; ir nobažījies par stāvokli Turcijā un to, kā šis stāvoklis ietekmēs priekšstatus par Turciju kā par drošu valsti; uzsver, ka vīzu režīma liberalizācija attiecībā uz Turciju jāuztver nevis kā atlīdzība par sadarbību ar ES migrācijas jomā, bet gan kā visu ES noteikto kritēriju precīzas izpildes iznākums; brīdina nedublēt šo modeli citās valstīs, jo ir jāņem vērā katras valsts un reģiona īpatnības;

68.  pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situāciju Turcijā, kur tiek pastāvīgi pārkāptas tādas pamattiesības kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība, kur valsts dienvidaustrumu daļas iedzīvotājiem uzbrūk pašu valdība, kur vairāk nekā 30 000 valsts ierēdņu ir atlaisti no darba politisku iemeslu dēļ un kur pārvaldes iestādes ir slēgušas vairāk nekā 130 plašsaziņas līdzekļu;

69.  pauž nožēlu par apspriežu un pārredzamības trūkumu, formulējot nesen parakstīto Kopējo turpmāko virzību migrācijas jautājumos starp Afganistānu un ES, kurā galvenā uzmanība pievērsta atpakaļuzņemšanai un kurā apsvērta neierobežota Afganistānas pilsoņu atgriešana brīvprātīgi vai piespiedu kārtā; pauž satraukumu par iespējamo ietekmi uz afgāņu patvēruma meklētājiem, kuri 2016. gadā veido otru lielāko nacionālo grupu, kas lūdz patvērumu ES; atgādina, ka atgriešanu var īstenot tikai tad, kad ir pienācīgi izskatīts katrs atsevišķais gadījums, pilnībā ievērojot šo cilvēku tiesības, un aicina ES un dalībvalstis piešķirt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai paātrinātu pašreizējās administratīvās un tiesiskās procedūras;

70.  pauž patiesu nožēlu, ka ES migrācijas politikas regulējumā un, reaģējot uz bēgļu pārvietošanos, ES un tās dalībvalstis ir izvēlējušās noslēgt tādus nolīgumus ar trešām valstīm, attiecībā uz kuriem var izvairīties no parlamentārās uzraudzības, kas ir saistīta ar Kopienas metodi; aicina Komisiju iekļaut vismaz pusgada novērtēšanas mehānismu attiecībā uz visām politiskajām deklarācijām, kas parakstītas ar trešām valstīm, lai novērtētu, vai šo nolīgumu darbība jāturpina vai jāpārtrauc; uzsver, ka visos nolīgumos, kas noslēgti migrācijas un bēgļu politikas ietvaros, jāiekļauj cilvēktiesību garantijas;

71.  uzsver, ka ES politika attiecībā uz Āfriku ir viens no galvenajiem stabilitātes un attīstības elementiem turpmākajos gados un desmitgadēs; uzskata, ka ES arī turpmāk jāvelta uzmanība Sāhelas reģiona un Āfrikas raga valstīm, kā arī nestabilajiem reģioniem Āfrikas ziemeļu un dienvidu daļā; uzsver saistību starp attīstību, drošību un migrāciju un aicina veidot ciešāku sadarbību konfliktu novēršanas un pārvaldības jomā, kā arī novēršot destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, veicinot izturētspēju, ekonomiskās iespējas un iespēju vienlīdzību, un novēršot cilvēktiesību pārkāpumus; uzskata, ka ES jāuzņemas galvenie pienākumi, lai stabilizētu situāciju Lībijā un novērstu cilvēktiesību pārkāpumus pret lībiešiem, bēgļiem un migrantiem;

Piemēroti rīcības veidi

72.  atzīst Komisijas priekšlikumu par jaunu un vērienīgu ārējo investīciju plānu (ĀIP), kas paredzēts, lai mobilizētu ieguldījumus ES kaimiņvalstīs un trešās jaunattīstības valstīs, ar nosacījumu, ka šis plāns tiek īstenots pilnīgi pārredzamā veidā un ieguldījumi palīdz uzlabot apstākļus saņēmējās valstīs, apkarojot korupciju un sliktu pārvaldību; norāda, ka ierosinātais Eiropas Ilgtspējīgas attīstības fonds tiks daļēji finansēts no Eiropas Attīstības fonda (EAF), Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) un Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (EKI) piešķīrumiem, kas nozīmē, ka attīstības fondi tiks izmantoti, lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus; uzskata, ka privātā sektora atbalstīšana trešās valstīs un vienlaikus tādas vides veidošana, kurā valda laba pārvaldība un uzņēmējdarbības prakse, būtu jāpilnveido turpmāk, nevis jāprezentē kā jauns pasākums; aicina Komisiju nodrošināt ārējo finanšu instrumentu, piemēram, ASI un EAF, saskaņotību ar projektiem, lai vērstu ES palīdzību uz prioritātēm un izvairītos no līdzekļu un pūļu izšķērdēšanas; uzsver nepieciešamību ievērot sistemātisku papildināmību gan atbalstītās politikas izvēlē, gan tās finansiālā īstenošanā;

73.  uzsver, ka jaunajam Eiropas Ilgtspējīgas attīstības fondam paredzētā EUR 3,35 miljardu lielā summa, kas tam atvēlēta kā daļa no ĀIP, atbilst vairāk nekā 5 % no kopējiem līdzekļiem, kas pieejami no EAF, ASI un EKI saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS); aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par šo aplēsi un paredzamo ietekmi un norādīt pieņēmumus, kādēļ tā sagaida, ka dalībvalstis, pārējie līdzekļu devēji un privātie partneri tajā ieguldīs gandrīz EUR 44 miljardus, lai gan dažas dalībvalstis vēl nav veikušas ieguldījumu pašreizējos trasta fondos;

74.  iesaka piešķirt pietiekamus līdzekļus pasākumiem, kas īpaši pielāgoti bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām laikposmā, kurā tām piemēro pagaidu aizsardzības režīmu, nodrošinot visu paaudžu pārstāvjiem izaugsmes iespējas un mācības, izglītību bērniem, profesionālo apmācību jauniešiem un darbu pieaugušajiem; uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka tad, kad šiem cilvēkiem būs iespēja atgriezties mājās, viņi būs pilnveidojušies un spēs sniegt savām valstīm jaunu impulsu, nevis gadiem ilgi dzīvot bezcerīgās gaidās;

75.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt DFS, jo īpaši attiecībā uz iespējām piešķirt ES budžetam apjomīgākus krīzes risināšanas instrumentus; sagaida, ka ierosinātā finanšu noteikumu pārskatīšana uzlabos pārskatatbildību un pareizu finanšu pārvaldību; uzsver, ka, risinot migrācijas plūsmu galvenos iemeslus, ir jāpievēršas arī tam, lai trešām valstīm tiktu sniegts atbalsts spēju veidošanai;

76.  uzsver, ka ES, finansējot to no pašas resursiem, ir jānodrošina līdzekļi, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku (LESD 311. pants), jo bez pietiekama finansējuma ES nevar ne izpildīt savus pienākumus, ne apmierināt Eiropas iedzīvotāju gaidas; uzsver bezdarbības sekas humānajā jomā, politikā un ekonomikā; uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšana vai, vēlākais, vienošanās par nākamo DFS nodrošina vajadzīgo iespēju pārskatīt ārējos instrumentus, kas ir saistīti ar migrāciju, kā arī palielināt ES budžetu tā, lai būtu iespējams izbeigt ad hoc instrumentus un atjaunot budžeta vienotību; stingri uzsver, ka Parlamentam jāpiešķir galvenās uzraudzības pilnvaras šajā jomā; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi palielināt budžeta līdzekļus ārējai darbībai — budžeta pozīcija, kas jau ir salīdzinoši maza —, bet attīstības instrumentu līdzekļus vienkārši piešķir migrācijas jomas pasākumiem, tādējādi atņemot līdzekļus citām prioritātēm;

77.  norāda, ka ES ārējo finansēšanas instrumentu novirzīšana aizsardzībai, miera veidošanai un konfliktu atrisināšanai, kā arī migrācijai un robežu pārvaldībai rada jaunus sarežģījumus saistībā ar šo instrumentu sākotnējiem uzdevumiem un principiem;

78.  uzsver, ka jaunu un pastāvīgu katastrofu un apdraudējumu novēršanas nolūkā jāveic ilgtermiņā paredzami ieguldījumi un jāievēro jaunā ilgtspējīgas attīstības programma, galvenokārt veicinot riska novērtēšanu, plānošanu un finansēšanu, ko kopīgi veic humānās palīdzības, attīstības, miera veidošanas un klimata pārmaiņu novēršanas dalībnieki;

79.  uzskata, ka tiesiskuma ievērošana un korupcijas novēršana jāizvirza par to ES darbību pamatprincipu, kas tiek īstenotas izcelsmes valstīs; uzsver, ka ir svarīgi veikt pienācīgas pārbaudes attiecībā uz trešām valstīm piešķirtā finansējuma izmantojumu, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek izmantots paredzētajam mērķim;

80.  norāda — lai gan trasta fondu un ad hoc finanšu instrumentu radīšana palīdz apvienot resursus, paātrina ES rīcību un palielina rīcības elastīgumu, tomēr tā var arī pakļaut riskam attīstības efektivitātes principus un mazina budžeta vienotību un Parlamenta kā budžeta lēmējinstitūcijas varu; tāpēc aicina palielināt Parlamenta pilnvaras šo instrumentu izmantošanas uzraudzībā, tostarp arī iekļaut tā pārstāvjus koordinācijas komitejās; atgādina, ka trasta fondu iedarbīgums ir ļoti atkarīgs no tā, cik ļoti dalībvalstis ir gatavas ieguldīt un vai tās pilnvērtīgi iesaistās; mudina šādus instrumentus nodot Parlamenta kontrolē un prasa izstrādāt pamatnostādnes to iekļaušanai ES budžetā un kompetenču jomās;

81.  atgādina, ka Ārkārtas trasta fondam stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā, kas izveidots Valetas samitā, ir jāpiešķir EUR 3,6 miljardi; aicina dalībvalstis atbrīvot summu, kas identiska Komisijas atbrīvotajiem EUR 1,8 miljardiem;

82.  aicina trasta fondiem piemērot tos pašus noteikumus, ko piemēro ES ierastajiem finansēšanas instrumentiem attiecībā uz pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi pret partneriem un spēju nodrošināt paredzamu un savlaicīgu finansējumu partneriem;

83.  pauž bažas, ka 2017. gada ES budžeta projektā paredzēta līdzekļu palielināšana migrācijas plūsmu pārvaldībai vai iekšējās drošības iniciatīvām uz ES Kohēzijas fondu un ārējo darbību rēķina;

84.  aicina ES rūpīgi un sistemātiski novērtēt finansēto darbības ietekmi uz migrāciju, pārvietošanu un bēgļiem, balstoties uz humānās palīdzības un palīdzības attīstības jomā kvalitāti;

85.  uzsver, ka uz vietējo situāciju pamatots mērķtiecīgs atbalsts ir efektīvas un uz rezultātu vērstas politikas pamatelements un ka šāds atbalsts būtu jāapspriež ar trešām valstīm; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt skaidrus un izmērāmus mērķus, kas jāīsteno, saskaņoti un koordinēti izmantojot finanšu instrumentus, tostarp trasta fondus;

86.  pauž atzinību par to, ka tiek izmantotas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas, piemēram, EUCAP Sahel Niger un EU NAVFOR MED operācija SOPHIA, kuras būtu jāpastiprina kā ES ārējo robežu aizsardzības un cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas apkarošanas līdzeklis; atbalsta sadarbību ar NATO un ES iniciatīvām, piemēram, Eiropola Apvienoto operatīvo grupu (JOT) Mare, kuras uzdevums ir vākt izlūkdatus, apmainīties ar tiem un cīnīties pret kontrabandistiem, tomēr uzsver, ka globālā mobilitāte nebūtu jāuzskata par draudu, bet gan par izdevību; šajā sakarā atgādina, ka visās minētajās operācijās ir ļoti svarīgi glābt dzīvības jūrā un ievērot migrantu tiesības; iesaka izmantot KDAP rīkus agrīnajai brīdināšanai (prognozēšanai), mediācijai un konfliktu risināšanai, bet arī uzsver, ka konfliktsituācijās ir svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt plānot noturīgus risinājumus;

87.  atgādina par ANO un ES stratēģisko partnerību miera uzturēšanā un krīžu pārvaldībā un par tās prioritātēm 2015.–2018. gadam, par ko tika panākta vienošanās 2015. gada martā; mudina ES turpināt darbu, lai ņemtu vērā citu organizāciju un valstu izšķirīgo nozīmi un sekmētu dalībvalstu ieguldījumus; pauž nožēlu, ka 2015. gada 28. septembrī valstu vadītāju samitā par miera uzturēšanu tikai 11 no 28 ES dalībvalstīm pauda apņemšanās; aicina ES dalībvalstis būtiski palielināt militāro un policijas ieguldījumu ANO miera uzturēšanas misijās;

88.  atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Investīciju bankas iniciatīvas par ekonomikas noturības saglabāšanu ES dienvidu kaimiņvalstīs un Rietumbalkānos, izstrādājot projektus, kas veicina darbvietu radīšanu, ekonomikas noturību un nabadzības mazināšanu saskaņā ar Eiropas Savienības ārpolitiku;

89.  mudina Komisiju un EĀDD pēc iespējas ātrāk sniegt Parlamentam un sabiedrībai sīki izstrādātu pārskatu par dažādajiem finanšu instrumentiem un programmām, ko izmanto 16 prioritārajās valstīs(6), ar kurām ES iesaistās augsta līmeņa dialogos par migrāciju, un vispārējas pieejas migrācijai un mobilitātei (GAMM) ietvaros, un par to, kā šie instrumenti sader ar dalībvalstu programmām; pauž nopietnas bažas par to, ka izraudzīto 16 prioritāro valstu vidū ir represīvi režīmi, kas ir galvenais iemesls, kādēļ bēgļi bēg no savām valstīm; atgādina, ka GAMM joprojām ir ES ārējās migrācijas un patvēruma politikas vispārējais satvars, un norāda, ka, neraugoties uz to, nesenajās politikas iniciatīvās uz to ir maz atsauču, un aicina precizēt GAMM nozīmi pašreizējā situācijā, kā arī pārskatīt GAMM atbilstīgi IOM ieteikumiem;

90.  atzinīgi vērtē Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanu prioritārajās valstīs kā pirmo pasākumu ES sadarbības migrācijas jomā ar trešām valstīm paplašināšanā; iesaka palielināt tieslietu un iekšlietu personāla pilnvaras ES delegācijās attiecībā uz koordinēšanas pilnveidi dalībvalstīs;

91.  uzsver, ka jāievieš decentralizēta pieeja, nevis jāturpina Briseles centralizētās pieejas īstenošana, lietderīgāk izmantojot ES delegācijas, kuras īsā laikposmā ir kļuvušas par ļoti vērtīgu instrumentu, un paredzot lielāku elastību un īsākus plānošanas periodus, īpaši attiecībā uz apdraudētajām valstīm; aicina iecelt reģionālos koordinatorus, kuri ir pilnvaroti vadīt attīstības un sadarbības un ārējo attiecību pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, kas pamatota uz faktisko vietējo situāciju;

92.  iesaka, izmantojot ES atbalstu, sekmēt informācijas kampaņas trešās valstīs, lai informētu iedzīvotājus par viņu mobilitātes tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdinātu viņus par iespējamajiem apdraudējumiem ceļojuma laikā — jo īpaši par kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem —, lai palīdzētu pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu;

93.  prasa lietderīgāk izmantot mērķsadarbības programmas un TAIEX darbību ne tikai apmaiņai ar paraugpraksi un apmācībai, bet arī attīstībai un sadarbībai, īpaši pievēršoties valstīm, kas nonākušas grūtībās;

o
o   o

94.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un to 16 prioritāro valstu valdībām, kas Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros noteiktas jaunajā satvarā partnerībai ar trešām valstīm, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras pārstāv migrantus un bēgļus un strādā ar tiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0272.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0073.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0102.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0337.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0404.
(6) Etiopija, Eritreja, Mali, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Somālija, Sudāna, Gana, Kotdivuāra, Alžīrija, Maroka, Tunisija, Afganistāna, Bangladeša un Pakistāna.

Juridisks paziņojums