Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2017. gada 6. aprīlis - StrasbūraGalīgā redakcija
Krievija: Alekseja Navaļņija un citu protestētāju apcietināšana
 Baltkrievija
 Bangladeša, tostarp bērnu laulības
 Viesabonēšanas vairumtirgi ***I
 Trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības: Ukraina ***I
 Eiropas Solidaritātes korpuss
 ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamība

Krievija: Alekseja Navaļņija un citu protestētāju apcietināšana
PDF 331kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Krieviju, Alekseja Navaļnija un citu protestētāju arests (2017/2646(RSP))
P8_TA(2017)0125RC-B8-0245/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju(1), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā(2), 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšana(3), 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu, 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas „Memoriāls” (Saharova balvas 2009. gada laureātes) slēgšanu Krievijā(4), 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par Krieviju, it īpaši Alekseja Navaļnija lietu(5), 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā(6) un 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Krievijā pārliecības dēļ ieslodzītā Ildar Dadin lietu(7),

–  ņemot vērā Krievijas Konstitūciju, jo īpaši tās 29. pantu, kas aizsargā vārda brīvību, un 31. pantu, kas ietver tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, ko Krievija ir apņēmusies ievērot kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ANO locekle,

–  ņemot vērā Modernizācijas partnerību, kas tika ierosināta 2010. gada maija sanāksmē Rostovā pie Donas, un Krievijas vadošo amatpersonu apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu kā pamatu Krievijas modernizācijai,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kas paredz, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai, vai sodīšanai, un kam Krievijas Federācija ir līgumslēdzēja puse,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto ANO deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūcija par Krievijā ieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem un stāvokli Krimā(8),

–  ņemot vērā septīto periodisko ziņojumu par Krievijas Federāciju, kurš tika izskatīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas 3136. un 3137. sanāksmē, kas notika 2015. gada 16. un 17. martā,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 26. martā 33 000 līdz 93 000 cilvēku piedalījās pret korupciju vērstos mītiņos, gājienos un demonstrācijās vairāk nekā 80 pilsētās Krievijā; tā kā vairāk nekā 2000 protestētāju policija aizturēja pilsētās visā Krievijā, tostarp apmēram 1000 cilvēku Maskavā; tā kā opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju aizturēja un viņam piesprieda maksāt naudas sodu USD 350 par aizliegtu protestu organizēšanu un 15 dienas ieslodzījumā; tā kā šie tiek uzskatīti par lielākajiem protestiem kopš pret Kremli vērstajām demonstrācijām 2011. un 2012. gadā;

B.  tā kā Kirovas pilsētas Ļeņina rajona tiesas 2017. gada 8. februāra spriedums Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija lietā par apsūdzībām par līdzekļu piesavināšanās mēģinājumiem bija veids, kā apklusināt vēl vienu neatkarīgu politisko viedokli Krievijas Federācijā; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi, ka 2013. gada kriminālvajāšanā ar tādu pašu apsūdzību A. Navaļnijam tika liegtas tiesības uz taisnīgu tiesas procesu;

C.  tā kā Krievijas valdība ir uzsākusi kriminālizmeklēšanu pret neidentificētiem cilvēkiem, kuri internetā aicināja 2017. gada 2. aprīlī Maskavā rīkot demonstrāciju, pieprasot atkāpties premjerministram Dmitrijam Medvedjevam, izbeigt Krievijas militārās operācijas Ukrainā un Sīrijā, atbrīvot A. Navaļniju un izmaksāt kompensācijas aktīvistiem, kas aizturēti 2017. gada 26. marta protestu laikā Maskavā; tā kā 2017. gada 2. aprīlī opozīcijas protestu laikā Maskavā vismaz 31 cilvēks tika arestēts un pēc tam turēts apcietinājumā par “sabiedriskās kārtības pārkāpumiem”;

D.  tā kā Krievijas Federācija kā pilntiesīga Eiropas Padomes locekle ir parakstījusi ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un pamatbrīvības un cilvēktiesības; tā kā Eiropas Savienība ir vairākkārt piedāvājusi papildu palīdzību un zināšanas, lai Krievija spētu modernizēt un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem;

E.  tā kā vēl arvien pastāv bažas par pavērsieniem Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību un to demokrātijas principu un tiesiskuma normu ievērošanu, par kurām panākta kopīga vienošanās; tā kā Krievijas Federācija ir ratificējusi 11 no 18 starptautiskajiem cilvēktiesību nolīgumiem;

F.  tā kā Krievijas Federācijas krimināllikums ir grozīts un ir ieviests jauns 212.1. pants, saskaņā ar kuru persona var tikt apsūdzēta par likuma par publisku pulcēšanos pārkāpšanu, neraugoties uz to, ka šis grozījums ierobežo vārda un pulcēšanās brīvību;

G.  tā kā saskaņā ar cilvēktiesību centru “Memoriāls” politieslodzīto skaits šajā valstī pēdējos gados ir ievērojami palielinājies, 2016. gadā sasniedzot 102 personas,

1.  nosoda policijas operācijas Krievijas Federācijā, kurās tika mēģināts apturēt un izklīdināt miermīlīgas pret korupciju vērstas demonstrācijas un tika aizturēti simtiem pilsoņu, tostarp Aleksejs Navaļnijs, kura organizācija uzsāka demonstrācijas;

2.  aicina Krievijas iestādes nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju un visus miermīlīgos protestētājus, žurnālistus un aktīvistus, kas aizturēti pret korupciju vērstajos mītiņos 2017. gada 26. martā un 2. aprīlī Maskavā un vairākās citās Krievijas pilsētās, kā arī atsaukt apsūdzības pret viņiem; uzsver, ka Krievijas iestādes ir pilnībā atbildīgas par aizturēto personu drošību un labjutību;

3.  uzsver to, ka uzliktie sodi ir politiski motivēti, un aicina Krievijas tiesu iestādes pierādīt, ka tās ir neatkarīgas no politiskas iejaukšanās; aicina Krievijas varas iestādes izbeigt žurnālistu, politisko oponentu un politiskās un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu vajāšanu, pilnībā ievērot starptautiskās cilvēktiesību saistības un nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un pulcēšanās brīvību;

4.  norāda uz augsto iedzīvotāju aktivitāti plašajos pret korupciju vērstajos protestos visā Krievijas Federācijā svētdien, 2017. gada 26. martā, jo īpaši jauniešu vērienīgo iesaistīšanos un apvienošanos pret korupciju un arvien autoritārāko valdīšanu Krievijā; atzinīgi vērtē šo iesaistīšanos kā daudzsološu pazīmi, kas apliecina pieaugošu interesi par sabiedrības un politikas jautājumiem;

5.  pauž dziļas bažas par Alekseja Navaļnija aizturēšanu, jo tas ir apliecinājums tam, ka Krievijas varas iestādes izmanto likumu par sabiedrības pulcēšanos, lai paātrinātu miermīlīgu protestētāju nonākšanu cietumā un izdarītu turpmākus sistēmiskus pārkāpumus;

6.  nosoda pastāvīgos centienus apklusināt Alekseju Navaļniju un pauž atbalstu viņa organizācijas centieniem informēt par un cīnīties pret korupciju valsts iestādēs un politisko spēku pārstāvju un amatpersonu vidū; ar dziļām bažām raugās uz 2017. gada februāra lēmumu, kas faktiski izslēdz Alekseju Navaļniju no politiskās dzīves, vēl vairāk ierobežo politisko plurālismu Krievijā un rada nopietnus jautājumus par demokrātisko procesu godīgumu Krievijā;

7.  atgādina, ka miermīlīgas pulcēšanās brīvība ir tiesības, nevis privilēģija un ka šīm tiesībām kopā ar tiesībām uz uzskatu un vārda brīvību un biedrošanās brīvību ir izšķirīga nozīme patiesi demokrātiskas sistēmas radīšanā un pastāvēšanā; aicina Krievijas varas iestādes pilnībā ievērot starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, tostarp Eiropas Padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), lai aizstāvētu tādas pamatbrīvības kā vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība, kas ir pamattiesības, kuras noteiktas šīs valsts Konstitūcijā, un nekavējoties atbrīvot apcietinātos miermīlīgos demonstrāciju dalībniekus;

8.  aicina Krievijas iestādes pārtraukt vajāšanas, tostarp tiesu iestādēs, pret visiem politiskajiem oponentiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijas Federācijā un visos gadījumos nodrošināt, ka viņi var bez iejaukšanās turpināt savas likumīgās darbības;

9.  uzskata, ka vairāki tiesas procesi un prāvas pret opozīcijas dalībniekiem un NVO pēdējo gadu laikā rada šaubas par Krievijas Federācijas tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti; mudina Krievijas tieslietu un tiesībaizsardzības iestādes veikt savus pienākumus objektīvi un neatkarīgi bez politiskas iejaukšanās;

10.  uzsver, ka pulcēšanās brīvība Krievijas Federācijā ir noteikta Krievijas Konstitūcijas 31. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK), kuru Krievija ir parakstījusi, tādējādi liekot Krievijas iestādēm to ievērot; aicina Krievijas Federāciju ievērot tiesiskuma, vārda brīvības un pulcēšanās brīvības principus;

11.  atgādina Krievijai, ka ir svarīgi, lai tā, būdama Eiropas Padomes un EDSO organizācijas locekle, pilnībā ievērotu savas starptautiskās juridiskās saistības un cilvēka pamattiesības un tiesiskumu, kas noteikti ECTK un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

12.  aicina Krievijas Federāciju grozīt tiesību aktus, kas nepamatoti ierobežo un kriminalizē pulcēšanās brīvību; nosoda to, ka Krievijas Federācija 2015. gada decembrī, pieņemot jaunu tiesību aktu, ir arī pilnvarojusi Konstitucionālo tiesu atcelt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus;

13.  norāda uz korupcijas apsūdzībām pret vadošajiem Krievijas politiķiem; aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis veikt sistemātiskus pasākumus pret jebkuru mēģinājumu legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai pret nelikumīgiem līdzekļiem ES iekšienē; tāpat uzdod Parlamenta Panamas dokumentu izmeklēšanas komitejai pievērst papildu uzmanību jebkādām aizdomīgām pazīmēm par Krievijas naudas plūsmām caur ES reģistrētajām bankām;

14.  mudina Padomi un dalībvalstis izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, saskaņā ar kuru dalībvalstīm un ES iestādēm jāpauž spēcīgs kopējs vēstījums par cilvēktiesību nozīmi ES un Krievijas attiecībās un nepieciešamību izbeigt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības apspiešanu Krievijā;

15.  aicina Savienības Augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un EĀDD nodrošināt, ka ES un Krievijas cilvēktiesību apspriedēs, kad tās tiks atsāktas, izskata visus gadījumus, kuros personas apsūdzētas politisku iemeslu dēļ, un ka Krievijas pārstāvjiem šajās apspriedēs tiek oficiāli pieprasīts atbildēt par katru atsevišķu gadījumu; mudina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Savienības Augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci arī turpmāk cieši sekot līdzi šādām lietām, šos jautājumus aktualizēt dažādos formātos un sanāksmēs ar Krievijas pārstāvjiem un ziņot Parlamentam par viedokļu apmaiņu ar Krievijas iestādēm;

16.  nosoda teroristu uzbrukumu Sanktpēterburgā un aicina priekšsēdētāju paust dziļu līdzjūtību un solidaritāti upuriem, viņu ģimenēm un Krievijas tautai.

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam;

(1) OV C 68 E, 7.3.2014., 13. lpp.
(2) OV C 65, 19.2.2016., 150. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0253.
(4) OV C 274, 27.7.2016., 21. lpp.
(5) OV C 300, 18.8.2016., 2. lpp.
(6) OV C 316, 30.8.2016., 126. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0446.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0087.


Baltkrievija
PDF 336kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par stāvokli Baltkrievijā (2017/2647(RSP))
P8_TA(2017)0126RC-B8-0253/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ieteikumus par Baltkrieviju, tostarp par Eiropas kaimiņattiecību politiku,

–  ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju priekšsēdētāja 2017. gada 27. marta paziņojumu, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2017. gada 17. marta paziņojumu, ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā 2017. gada 14. un 28. marta paziņojumus, EDSO Parlamentārās asamblejas (PA) 2017. gada 24. marta paziņojumus, EDSO/ODIHR direktora 2017. gada17. un 26. marta paziņojumus, EDSO Parlamentārās asamblejas Cilvēktiesību komitejas 2017. gada 27. marta paziņojumu un Cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības novērošanas centra (FIDH-OMCT) 2017. gada 29. marta paziņojumu par nesenajiem miermīlīgu protestētāju arestiem un nelikumīgas aizturēšanas gadījumiem Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. februāra secinājumus par Baltkrieviju, kuri paredz ierobežojošu pasākumu atcelšanu pret 170 personām un trim Baltkrievijas uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 27. februāra Lēmumu (KĀDP) 2017/350(1), ar ko pagarina ierobežojošos pasākumus pret Baltkrieviju līdz 2018. gada 28. februārim, tostarp ieroču embargo, aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumu, kas bija noteikts četrām personām, kuras bija iekļautas sarakstā saistībā ar divu opozīcijas politiķu, viena uzņēmēja un viena žurnālista neatklātu pazušanu 1999. un 2000. gadā,

–  ņemot vērā 2016. gada 11. septembrī notikušās parlamenta vēlēšanas un 2015. gada 11. oktobrī notikušās valsts prezidenta vēlēšanas, ņemot vērā daudzos Baltkrievijas iestāžu paziņojumus par to, ka daži EDSO/ODIHR ieteikumi pēc 2015. gada valsts prezidenta vēlēšanām tiks īstenoti pirms parlamenta vēlēšanām 2016. gadā, un ņemot vērā EDSO/ODIHR 2016. gada 28. janvāra galīgo ziņojumu par 2015. gada 11. oktobrī notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Starptautiskās cilvēktiesību federācijas (FIDH) un Cilvēktiesību centra „Viasna” ziņojumu par piespiedu darbu un izplatītajiem darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem, ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Baltkrievijas valdība ieviesa prezidenta dekrētu Nr. 3 "Par sociālās atkarības novēršanu” jeb tā saukto „sociālo parazītu nodokli”, ko prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstīja 2015. gadā, un sāka to īstenot 2017. gada februārī; šis dekrēts paredz sankcijas bezdarbniekiem, nosakot īpašu pienākumu finansēt valsts izdevumus, sākot ar aptuveni EUR 240 maksu, kas ir aptuveni divas trešdaļas no vidējās mēnešalgas Baltkrievijā, līdz piespiedu darbam pilsoņiem, kuri ir strādājuši mazāk nekā 183 dienas gadā; tā kā šis dekrēts saņēma plašu kritiku no pilsoņu, aktīvistu un žurnālistu puses;

B.  tā kā kopš 2017. gada 17. februāra un martā, neskatoties uz valsts plašsaziņas līdzekļu un drošības spēku spiedienu, tostarp bruņotu amatpersonu klātbūtni, lai izkliedētu demonstrācijas, tūkstošiem iedzīvotāju miermīlīgus masu protestus, kas notiek daudzās pilsētās visā Baltkrievijā, reaģējot uz prezidenta dekrēta Nr. 3 pieņemšanu un protestējot pret uzņēmējdarbības centra būvniecību netālu no Kurapatiem, kur atrodas Staļina upuru piemiņas vieta;

C.  tā kā iestādes reaģēja uz šīm demonstrācijām vardarbīgi, jo īpaši 2017. gada 25. un 26. martā; tā kā miermīlīgi demonstranti mēģināja soļot pa Minskas galveno ielu Brīvības dienā 25. martā, taču viņus bloķēja ātrās reaģēšanas policijas vienības kordons; tā kā drošības spēki uzbruka protestētājiem, piekaujot sievietes, nepilngadīgos un vecāka gadagājuma cilvēkus; tā kā ir apcietināti simtiem protestētāju, tostarp vietējie un ārvalstu žurnālisti, kas ziņo par notikumiem; tā kā ir aizturēti vismaz 700 cilvēki, no kuriem daži ir nejauši vērotāji;

D.  tā kā ir apcietināts liels skaits cilvēktiesību aizstāvju, kuri novēroja miermīlīgas demonstrācijas; tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību centra „Viasna” sniegto informāciju 2017. gada 27. marta dienas beigās kopumā 177 cilvēkiem tiesa piemēroja administratīvu sodu par viņu līdzdalību 2017. gada 25. marta protestos, un 74 no šiem cilvēkiem tika piemērota administratīvā aizturēšana, bet 93 — naudas sods; tā kā vairāk nekā simts opozīcijas pārstāvji tika arestēti preventīva pasākuma ietvaros pirms protestiem;

E.  tā kā 27 cilvēki, tostarp bijušais politieslodzītais un kustības „Jaunā fronte” līderis Zmitser Dashkevich, ir arestēti saistībā ar apsūdzībām par ātrās reaģēšanas grupu, kas apmācītas Ukrainā, Polijā un Lietuvā, paredzētu nekārtību plānošanu; tā kā tas ir likumpārkāpums, par ko viņus var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem; tā kā Valsts drošības komiteja (VDK) atsakās izpaust to cilvēku skaitu, kuri aizturēti saistībā ar tā saukto “masu nekārtību lietu”;

F.  tā kā Mikalay Statkevich, prominents opozīcijas politiķis un bijušais prezidenta amata kandidāts, kuram bija paredzēts vadīt demonstrācijas Minskā, tika apcietināts un turēts VDK aizturēšanas centrā trīs dienas, nesniedzot nekādu informāciju par viņa atrašanās vietu; tā kā tika arestēti arī Sergei Kulinich un Sergei Kuntsevich; tā kā Uladzimir Nyaklyayev, labi zināms Baltkrievijas dzejnieks un prezidenta amata kandidāts 2010. gadā, arī tika nelikumīgi aizturēts pirms mītiņa 2017. gada 25. martā, un līdz ar to bija nepieciešams viņu hospitalizēt veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ; tā kā 2017. gada martā līdz ar virkni pilsonisko aktīvistu tika arestēti arī Pavel Seviarynets, Vitali Rymashevski, Anatol Liabedzka un Yuri Hubarevich; tā kā 23. martā Minskā tika arestēts ”Kustības brīvībai” priekšsēdētāja vietnieks Ales Lahvinets; tā kā aptuveni 60 cilvēktiesību novērotāju tika aizturēti preventīvos nolūkos;

G.  tā kā 2017. gada 25. marts policija ielauzās Cilvēktiesību centra „Viasna” birojā Baltkrievijas galvaspilsētā, preventīvi arestējot vismaz 57 personas, kas piedalījās miermīlīgo protestu novērošanā tā kā iepriekš citi cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, Oleg Volchek, Cilvēktiesību centra „Juridiskā palīdzība iedzīvotājiem” vadītājs, un Anatoli Poplavni, cilvēktiesību centra „Viasna” Gomeļas filiāles loceklis, tika aizturēti un notiesāti ar īstermiņa brīvības atņemšanu; tā kā Leonid Sudalenka, Cilvēktiesību centra „Viasna” loceklis, arī tika aizturēts un notiesāts par iesniegtajām vairāk nekā 200 pilsoņu sūdzībām pret iepriekš minētā prezidenta dekrēta Nr. 3 noteikumiem;

H.  tā kā saskaņā ar Baltkrievijas Žurnālistu savienības (BŽS) sniegto informāciju ir reģistrēti 120 žurnālistu tiesību pārkāpumi; tā kā visā valstī tika slēgts internets un žurnālisti sodīti par notikumu atspoguļošanu vai pat viņiem tika piespriests cietumsods, pamatojoties uz apsūdzībām par huligānismu vai nepakļaušanos policijas rīkojumiem; tā kā daži no viņiem joprojām gaida tiesu; tā kā kopš 2017. gada 12. marta ir reģistrēti vairāk nekā 20 vajāšanas gadījumi pret ”Belsat” TV reportieriem un tā kā 2017. gada 31. martā „Belsat” telpas pārmeklēja policija un konfiscēja un aizveda dažas iekārtas;

I.  tā kā šie ir visnopietnākie notikumi kopš demonstrāciju apspiešanas 2010. gadā, un to var uzskatīt par nevajadzīgu soli atpakaļ; tā kā šis jaunais represiju vilnis norisinās tieši gadu pēc tam, kad stājās spēkā tā dēvētais ES lēmums uzsākt atkaliesaistīšanās politiku attiecībās ar Baltkrieviju;

J.  tā kā Baltkrievija ir EDSO dalībvalsts un ir piekritusi ievērot miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesības; tā kā iepriekš minētie masveida aresti, pārmērīga spēka lietošana pret protestētājiem un konstatētie uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nepārprotami šo saistību pārkāpumi;

K.  tā kā Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kura joprojām piemēro nāvessodu; tā kā pirmais nāvessods Baltkrievijā 2017. gadā tika izpildīts 2017. gada 17. martā;

L.  tā kā ES 2016. gada februārī ir atcēlusi lielāko daļu no Baltkrievijas ierēdņiem un juridiskajām personām noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem, parādot labas gribas žestu, lai mudinātu Baltkrieviju uzlabot situāciju cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā; tā kā Padome savos 2016. gada 15. februāra secinājumos par Baltkrieviju uzsvēra, ka jāuzlabo ES un Baltkrievijas sadarbība virknē ekonomikas, kā arī ar tirdzniecību un atbalstu saistītu jomu, kas dotu Baltkrievijai iespēju pieteikties EIB un ERAB finansējumam;

M.  tā kā Baltkrievijas sliktā ekonomiskā situācija draud vēl vairāk pasliktināties, daudzām nozarēm joprojām atrodoties valsts īpašumā un administratīvas pārvaldības un kontroles sistēmas pakļautībā; tā kā Baltkrievijas atkarība no Krievijas ekonomiskā atbalsta aizvien pieaug;

N.  tā kā viens no Baltkrievijas mērķiem dalībai Austrumu partnerībā un tās parlamentārās sadarbības daļā, Euronest, ir pastiprināt sadarbību starp šīm valstīm un ES; tā kā Baltkrievijas parlamentam nav oficiāla statusa Euronest parlamentārajā asamblejā;

O.  tā kā Baltkrievija ir daļa no Kolektīvās drošības līguma organizācijas (CSTO) un kopā ar Krieviju piedalās militārajos manevros „Zapad 2017“, kuros tiek izskatīti scenāriji, kas saistīti ar uzbrukumiem tās rietumu kaimiņiem, tostarp simulējot kodolieroču izmantošanu, un kam ir potenciāli negatīva ietekme uz Baltkrievijas Republikas drošību un valsts suverenitāti, kā arī drošību reģionā;

P.  tā kā ES atbalsta stabilu, demokrātisku un pārticīgu Baltkrievijas nākotni tās iedzīvotāju labā; tā kā, lai uzlabotos attiecības starp ES un Baltkrieviju, šai valstij ir ievērojami jāsekmē vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība, ierindas pilsoņu un opozīcijas aktīvistu politisko tiesību ievērošana un tiesiskuma un pamattiesību respektēšana,

1.  nosoda miermīlīgo protestētāju apspiešanu un represijas pirms 2017. gada 25. marta demonstrācijām un to laikā; uzsver, ka, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības aicinājumiem ievērot savaldību, drošības dienestu reakcija bija neselektīva un neatbilstoša; pauž bažas par pēdējiem notikumiem Baltkrievijā un uzsver to, ka pastāv skaidra vajadzība pēc plašāka demokratizācijas procesa valstī;

2.  nosoda nevajadzīgos ierobežojumus tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos, vārda brīvību un biedrošanās brīvību, tostarp pret tiem, kuri izsaka viedokli par sociālajiem un citiem sabiedriskiem jautājumiem, un it īpaši nosoda neatkarīgo žurnālistu, opozīcijas pārstāvju, cilvēktiesību aktīvistu un citu protestētāju vajāšanu un apcietināšanu;

3.  aicina Baltkrievijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot miermīlīgo protestu dalībniekus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un opozīcijas locekļus, kuri ir aizturēti saistībā ar pašreizējo demonstrāciju vilni, un atsaukt visas apsūdzības pret viņiem; uzskata preventīvo arestu praksi par pilnībā nepieņemamu; aicina iestādes nekavējoties atklāt informāciju par visām arestētajām personām viņu ģimenēm un plašākai sabiedrībai;

4.  atgādina, ka spēka izmantošanu pret katru, kurš izmanto savas tiesības uz miermīlīgu protestu, nekādos apstākļos nav attaisnojama, un ka represijas, kas pārkāpj tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību ir pretrunā Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un Baltkrievijas Republikas konstitūcijai; mudina Baltkrievijas valdību iesaistīties atklātā dialogā ar saviem pilsoņiem, neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem;

5.  mudina Baltkrievijas iestādes nekavējoties veikt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu par visām sūdzībām par patvaļīgu aizturēšanu un citiem pārkāpumiem pret protestētājiem saistībā ar nesenajām demonstrācijām; brīdina, ka šādu izmeklēšanu neveikšanas gadījumā ES var piemērot ierobežojošus pasākumus pret augstākajām Baltkrievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par neseno apspiešanu;

6.  mudina iestādes izbeigt neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vajāšanu politisku iemeslu dēļ un pārtraukt administratīvu vajāšanu un patvaļīgu Administratīvā kodeksa 22.9. panta 2. punkta izmantošanu pret neatkarīgajiem žurnālistiem par sadarbību ar ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem bez akreditācijas, tādējādi ierobežojot tiesības uz vārda brīvību un informācijas izplatīšanu;

7.  prasa Baltkrievijas iestādēm pārtraukt savas pilsoniskās sabiedrības vajāšanu, ļaut pilnībā un brīvi likumīgā veidā darboties sabiedriskām organizācijām, nekavējoties atcelt Baltkrievijas Kriminālkodeksa 193. panta 1. punktu, kas paredz sodu par nereģistrētu sabiedrisko asociāciju dibināšanu un piedalīšanos to darbībās, un atļaut sabiedriskām asociācijām un organizācijām, tostarp nacionālo minoritāšu organizācijām un to neatkarīgajām organizācijām pilnībā, brīvi un netraucēti darboties likumīgā veidā;

8.  mudina EDSO Parlamentāro Asambleju, kurai ir paredzēts notiks 2017. gada jūlijā Minskā, ņemt vērā nesenos notikumus Baltkrievijā un vismaz nodrošināt politisko demokrātisko opozīcijas partiju, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību;

9.  aicina Baltkrievijas valdību iesaistīties konstruktīvā dialogā ar opozīciju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pilnībā sadarboties ar ANO īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā, veicot sen novēlotās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības un stiprinātu demokrātiju; aicina EĀDD un Komisiju turpināt un pastiprināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas Baltkrievijā un ārvalstīs; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāatbalsta visi neatkarīgie informācijas avoti Baltkrievijas sabiedrībā, tostarp plašsaziņas līdzekļi, kas raida baltkrievu valodā un no ārzemēm; turklāt aicina ES īpašo cilvēktiesību pārstāvi izskatīt veidus un līdzekļus, kā pilnībā un efektīvi aizsargāt cilvēktiesības Baltkrievijā;

10.  ierosina atcelt prezidenta dekrētu Nr. 3 kā patvaļīgu, rupju un morāli apšaubāmu līdzekli, kas pārkāpj cilvēktiesības un skar vairāk nekā 470 000 Baltkrievijas iedzīvotāju;

11.  aicina atjaunot ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā pilnvaras; aicina Baltkrievijas valdību atzīt šīs pilnvaras un pilnībā sadarboties ar īpašo referentu; aicina EĀDD labāk koordinēt ES politiku attiecībā uz Baltkrieviju ar ANO īpašo referentu; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt un atbalstīt ANO īpašā referenta pilnvaru paplašināšanu, lai turpinātu uzraudzīt situāciju valstī;

12.  aicina Baltkrievijas iestādes sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem nekavējoties atgriezties pie darba attiecībā uz vēlēšanu visaptverošu reformu, kas veido daļu no plašāka demokratizācijas procesa; uzsver, ka ir nepieciešams ieviest attiecīgos EDSO/ODIHR ieteikumus pietiekami savlaicīgi pirms pašvaldību vēlēšanām 2018. gada martā;

13.  mudina valdību pievienoties globālajam moratorijam attiecībā uz nāvessoda piemērošanu, kas būtu pirmais solis uz tā pilnīgu atcelšanu;

14.  aicina Komisiju turpināt atbalstīt izglītības programmas, kas ļauj jaunajiem Baltkrievijas iedzīvotājiem studēt ES, paātrinot vīzu izsniegšanas un stipendiju pieteikuma procedūras;

15.  atzinīgi vērtē Padomes 2017. gada 27. februāra lēmumu pagarināt ierobežojošos pasākumus pret četrām personām un ieroču embargo pret Baltkrieviju līdz 2018. gada 28. februārim; aicina EĀDD turpināt cieši vērot un uzraudzīt situāciju valstī, lai novērtētu ES konstruktīvās atkaliesaistīšanās politikas efektivitāti; uzskata, ka ES ir jānosaka skaidri kritēriji, kas būtu jāpiemēro cilvēktiesību ievērošanas nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas reformas, kas aizsargā pamatbrīvības un cilvēktiesības;

16.  aicina Komisiju izvērtēt, vai pašlaik būvētajā Ostrovecas kodolspēkstacijā tiek nodrošināti augstākie kodoldrošības standarti un vai ES garantija EIB netiek izmantota šā kodolobjekta būvniecībai Baltkrievijā, kā arī izvērtēt, vai šāda garantija atbilst ES sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas Federāciju;

17.  atkārtoti apstiprina apņemšanos strādāt Baltkrievijas tautas labā, atbalstot uz demokrātiju vērstus centienus un iniciatīvas un veicinot stabilu, demokrātisku un pārtikušu Baltkrievijas nākotni; atgādina, ka pilsoniskās pamatbrīvības, tiesiskums un cilvēktiesības būs īpaši svarīgi jautājumi, veidojot turpmākās attiecības starp ES un Baltkrieviju;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm, EDSO/ODIHR, Eiropas Padomei, Baltkrievijas iestādēm un EDSO Parlamentārajai Asamblejai.

(1) OV L 50, 28.2.2017., 81. lpp.


Bangladeša, tostarp bērnu laulības
PDF 325kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīlis rezolūcija par Bangladešu, tostarp bērnu laulībām (2017/2648(RSP))
P8_TA(2017)0127RC-B8-0252/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2014. gada 18. septembra rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Bangladešā(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās(2),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas 2017. gada 22. marta noslēguma apsvērumus par Bangladešu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 2. jūlija rezolūciju par centienu palielināšanu, lai novērstu un izskaustu bērnu, agrīnas un piespiedu laulības,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību, ko Padome pieņēma 2017. gada 6. martā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā 1995. gada Pekinas deklarāciju un Pekinas Rīcības programmu (BPFA), ko pieņēma Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām un ko Bangladeša ir parakstījusi, un periodiskos pārskatus par tās īstenošanas gaitu Bangladešā, kas veikti 2000., 2005., 2009. un 2014. gadā,

–  ņemot vērā Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un Bangladešas 2001. gada Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību,

–  ņemot vērā Bangladešas 2017. gada 11. marta Bērnu laulību ierobežošanas likumu un 2014. gada 15. septembra Likumu par bērnu laulību novēršanu,

–  ņemot vērā Bangladešas Valsts rīcības plānu 2015. – 2021. gadam bērnu laulību izskaušanai,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienībai ir ilgstošas attiecības ar Bangladešu, tostarp izmantojot Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību; tā kā cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana un veicināšana ir pamatā pušu vietējai un starptautiskajai politikai un tām jābūt būtiskai ES ārējās darbības daļai;

B.  tā kā pēdējo mēnešu laikā NVO un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir ziņojuši par virkni cilvēktiesību pārkāpumu, tostarp piespiedu pazušanām, vēršanos pret pilsonisko sabiedrību, uzbrukumiem politiskajiem aktīvistiem un spīdzināšanu;

C.  tā kā saskaņā ar ANO jaunākajiem datiem Bangladešā joprojām ir viens no pasaulē augstākajiem bērnu laulību rādītājiem un augstākais Āzijā; tā kā 52 % meiteņu Bangladešā tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un 18 % — nesasniedzot 15 gadu vecumu;

D.  tā kā ANO atzīst, ka bērnu laulības ir cilvēktiesību pārkāpums, kurā bērniem nav izvēles vai spēju sniegt pilnīgu piekrišanu un viņi bieži vien tiek pakļauti psiholoģiskam un fiziskam riskam;

E.  tā kā Bangladeša ir viena no 12 mērķa valstīm ES atbalstītajā UNFPA - UNICEF Vispasaules programmā rīcības pasteidzināšanai, lai izskaustu bērnu laulības;

F.  tā kā Bangladeša ir dalībniece Dienvidāzijas reģionālās sadarbības iniciatīvā vardarbības pret bērniem izskaušanai, kas ir pieņēmusi reģionālo rīcības plānu bērnu laulību izbeigšanai;

G.  tā kā Bangladešas valdība Meiteņu samitā, kas notika 2014. gada jūlijā, apņēmās līdz 2021 gadam samazināt par vienu trešdaļu tādu meiteņu skaitu, kas laulājas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, līdz 2021. gadam izskaust laulības, kurās būtu iesaistīti bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, un līdz 2041. gadam izskaust bērnu laulības vecumā līdz 18 gadiem;

H.  tā kā 2015. gadā Bangladeša aptaujā par dzimumu nevienlīdzības indeksu Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas ietvaros ierindojās 119. vietā no 159 valstīm;

I.  tā kā 2017. gada 27. februārī Bangladešas valdība pieņēma Bērnu laulību ierobežošanas likumu, kas — saglabājot minimālo laulībā stāšanos vecumu sievietēm 18 gadi un vīriešiem 21 gads — ievieš izņēmumus „īpašos gadījumos” vai „pusaudža interesēs” ar tiesas atļauju, bet nav definējis šādus kritērijus vai noteicis minimālo vecumu attiecībā uz šādām laulībām; tā kā bērna piekrišana netiek prasīta; tā kā likums stājās spēkā pēc tam, kad to bija apstiprinājis prezidents 2017. gada 11. martā;

J.  tā kā šis likums varētu novest pie tā, ka pieaug ļaunprātīga izmantošana saistībā ar pūru, seksuālas uzmākšanās, izvarošanas un uzbrukumi ar skābi, un pie izvarošanas leģitimēšanas; tā kā tas arī varētu ļaut vecākiem piespiest savas meitas stāties laulībā ar viņu izvarotājiem;

K.  tā kā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību atkārtoti apstiprina ES apņemšanos savā ārējā cilvēktiesību politikas jomā visaptveroši aizsargāt un veicināt bērnu tiesības,

1.  atkārtoti nosoda visus piespiedu un bērnu laulību gadījumus un seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm visā pasaulē;

2.  norāda uz Bangladešas panākto progresu bērnu laulību samazināšanā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējo gadu laikā Bangladešā ir pieņemti vairāki leģislatīvi un institucionāli pasākumi, kuru mērķis ir bērnu aizsardzība; tomēr pauž bažas par nepietiekamu šo pasākumu īstenošanu vai tās neesamību;

4.  pauž dziļu nožēlu par pieņemto 2017. gada Likumu par bērnu laulību ierobežošanu un nepilnībām šajā tiesību aktā, kurā ir paredzēts legāli atļaut bērnu laulības; turklāt pauž nožēlu par to, ka šajā likumā trūkst juridisku kritēriju un tas izraisa potenciālas ļaunprātīgas izmantošanas risku;

5.  aicina Bangladešas valdību grozīt likumu, lai novērstu likuma nepilnības un aizliegtu jebkādas laulības, kurās iesaistīti bērni;

6.  uzstāj, ka līdz brīdim, kad būs novērstas nepilnības likumā, Bangladešas valdībai ir jāpieņem skaidri kritēriji, saskaņā ar kuriem tiesām — sazinoties ar veselības un sociālās aprūpes speciālistiem un tostarp iztaujājot attiecīgo meiteni bez ģimenes locekļu klātbūtnes — jāpamato jebkurš lēmums piešķirt atļauju nepilngadīgu personu laulībai;

7.  ar bažām norāda, ka nesen pieņemtais likums ir Bangladešai solis atpakaļ attiecībā uz tās centieniem izskaust bērnu laulības; atgādina, ka šī likuma vājināšana, padarot to pieļāvīgāku, kaitē Bangladešas valdības mērķiem samazināt bērnu laulības;

8.  atzīst to, kāda var būt bērnu laulības ietekme, ieskaitot izglītības pieejamības ierobežošanu, izolētību, nabadzību, ekonomisko atkarību un kalpību, jo īpaši attiecībā uz lauku rajonu meitenēm, un ar bažām norāda uz lielāku risku attiecībā uz izvarošanu, fizisku vardarbību un piespiedu grūtniecību bērnu laulībās;

9.  ar bažām norāda, ka bērnu laulības bieži vien ir saistītas ar nevēlamu un nepilngadīgas personas grūtniecību; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai sievietēm un meitenēm būtu pieejama informācija par seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, palīdzība un droša medicīniskā aprūpe, tostarp droša un legāla aborta veikšana;

10.  aicina Bangladešas valdību atsākt attīstīt Valsts rīcības plānu 2015. – 2021. gadam bērnu laulību izskaušanai un izskaidrot, kā tā plāno sasniegt mērķus un izskaust visas bērnu laulības;

11.  aicina Bangladešas iestādes efektīvi apņemties sasniegt nesen starptautiskā līmenī pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši, lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības;

12.  uzskata, ka bērnu laulību problēmu var efektīvi pārvarēt, veicinot cilvēktiesības, cilvēka cieņu un valsts sociālo politiku; tādēļ aicina Bangladešas iestādes sistemātiski iesaistīt kopienas un pilsoniskās sabiedrības, tostarp NVO un bērnu organizācijas, lai novērstu bērnu laulību pamatcēloņus Bangladešā un paaugstinātu informētību skolās;

13.  šajā sakarībā aicina Bangladešas iestādes grozīt 2014. gada Ārvalstu ziedojumu (brīvprātīgo darba) likumu, lai nodrošinātu, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbs netiek pakļauts valdības patvaļīgai kontrolei, un to, ka visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo likumu, tiek piemērots neatkarīgas pārskatīšanas process;

14.  mudina Bangladešas iestādes nosodīt notiekošos šausminošos noziegumus pret vārda brīvību un rīkoties, lai nekavējoties pārtrauktu visu veidu vardarbību, vajāšanu, iebiedēšanu un cenzūru pret žurnālistiem, blogu autoriem un pilsonisko sabiedrību; turklāt mudina Bangladešas iestādes veikt neatkarīgu izmeklēšanu par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu un pārmērīga spēka lietošanas gadījumiem un saukt vainīgos pie atbildības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

15.  aicina Eiropas Komisiju un ES delegāciju Bangladešā pievērst uzmanību šiem jautājumiem sarunās ar Bangladešas iestādēm, kā arī aicina EĀDD nākamajā ES un Bangladešas apvienotās komitejas sanāksmē pievērst uzmanību jautājumam par minēto likumu;

16.  aicina ES izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu Bangladešas valdību, tai ievērojot savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un Bangladešas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 234, 28.6.2016., 10. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089.


Viesabonēšanas vairumtirgi ***I
PDF 387kWORD 42k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem (COM(2016)0399 – C8-0219/2016 – 2016/0185(COD))
P8_TA(2017)0128A8-0372/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0399),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0219/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2017. gada 8. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0372/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/920.)

(1) OV C 34, 2.2.2017., 162. lpp.


Trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības: Ukraina ***I
PDF 390kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina) (COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD))
P8_TA(2017)0129A8-0274/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0236),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0150/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 2. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0274/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/850.)


Eiropas Solidaritātes korpuss
PDF 490kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Eiropas Solidaritātes korpusu (2017/2629(RSP))
P8_TA(2017)0130B8-0238/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu „Eiropas solidaritātes korpuss” (COM(2016)0942),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par Eiropas Brīvprātīgo dienestu un brīvprātīgā darba veicināšanu Eiropā(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā(2),

–  ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā(3),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par jauniešu nodarbinātību(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju(5),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programmu (PAVE) un projektu Eiropas Hartai par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus +” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(9),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par brīvprātīgo darbu un Eiropas Brīvprātīgo dienestu (O-000107/2016 – B8-1803/2016),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas Solidaritātes korpusu (O-000020/2017 – B8-0210/2017 un O-000022/2017 – B8-0211/2017),

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība balstās uz pamata idejām, vērtībām un principiem, par ko dalībvalstis vienojušās un ko tās apņēmušās ievērot;

B.  tā kā Eiropas Savienības solidaritātes princips ir viens no tās pamatprincipiem un ir balstīts gan uz priekšrocību, gan uz sloga dalīšanu;

C.  tā kā solidaritātes princips ir sekmējis Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) izveidi un savā 20 gadu pastāvēšanas laikā šis dienests ir devis lieliskus rezultātus, kurus nevajadzētu zaudēt;

D.  tā kā ES iestādēm un dalībvalstīm stingri jāapņemas aktīvi atbalstīt iedzīvotāju pilsonisko iesaistīšanos un jāatzīst, ka brīvprātīgais darbs palīdz stiprināt solidaritātes izjūtu, sociālo atbildību un kopējas pilsonības vērtības un pieredzi;

E.  tā kā Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) izveides pamatā jābūt kopīgām ES vērtībām, kas noteiktas Līgumos un Pamattiesību hartā; tā kā ESK mērķim vajadzētu būt attīstīt kopienas, solidaritātes un sociālās atbildības izjūtu Eiropā, nodrošinot arī jēgpilnu un iespēcinošu brīvprātīgā darba, darba, stažēšanās vai māceklības pieredzi;

F.  tā kā kvalitatīvs brīvprātīgais darbs var pavērt ceļu uz nodarbinātību un sociālās iekļaušanas iespējas;

G.  tā kā lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek ārpus ES programmām un ir jāatbalsta, izveidojot labvēlīgus juridiskos un finansiālos apstākļus;

H.  tā kā attiecībā uz brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā EVS ir pastāvošā references sistēma ar 20 gadu ilgu efektīvas darbības, zinātības nodrošināšanas un mācību sasniegumu pieredzi; tā kā jebkādām jaunām ES mēroga brīvprātīgā darba programmām būtu jāpapildina un jāizmanto pieredze, ko guvis EVS un citas sekmīgas ES brīvprātīgā darba programmas, piemēram, ES palīdzības brīvprātīgie;

I.  tā kā ESK varētu būt iespēja jauniešiem — tā galvenajai mērķgrupai (īpaši jauniešiem no marginalizētām kopienām un jauniešiem nabadzīgos sociālekonomiskajos apstākļos) — dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrībā, kā arī iespēja uzlabot ES iesaistes redzamību un atdzīvināt plašākas diskusijas par brīvprātīgo darbu Eiropā un tā devumu sabiedrībai;

J.  tā kā pilsoniskās sabiedrības un jauniešu organizācijas ir svarīgas kā kvalitatīvas vietējā, nacionālā un pārrobežu brīvprātīgā darba pieredzes nodrošinātājas; tā kā šajā sakarā nepieciešams pastāvīgs atbalsts un labvēlīgi juridiskie un finansiālie apstākļi;

K.  tā kā kopš 2016. gada decembra, kad sāka darboties Komisijas tiešsaistes platforma, ESK reģistrējušies jau vairāk nekā 20 000 cilvēku;

L.  tā kā Komisija tiek mudināta nākt klajā ar skaidru un sīki izstrādātu ESK tiesisko regulējumu, kurā būtu ņemti vērā turpmāk izklāstītie Eiropas Parlamenta ieteikumi,

Eiropas solidaritāte

1.  uzskata, ka ir svarīgi skaidri definēt solidaritātes darbības ES līmenī; prasa, lai Komisija nosaka ESK mērķus un nodrošina, ka tā darbības ir izmērāmas un efektīvas, ņemot vērā solidaritātes darbību svarīgo labvēlīgo ietekmi gan uz atsevišķajiem dalībniekiem, gan uz kopienu; uzsver, ka šajā sakarā nepieciešamās definīcijas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajam organizācijām, kas darbojas brīvprātīgā darba, pilsoniskās iesaistes un jaunatnes darbību jomā, atbilstoši Līgumos un Hartā noteiktajām ES pamatvērtībām;

2.  uzsver, ka visiem ES iedzīvotājiem jānodrošina vienlīdzīga piekļuve ESK; mudina vairāk veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām un cilvēku no nelabvēlīgākas vides iespējas piedalīties šajā iniciatīvā;

3.  ir stingri pārliecināts, ka, lai gan mācīšanās, tostarp neformālas un ikdienējas mācīšanās, komponents un ietekme uz atsevišķo brīvprātīgo, strādājošo jaunieti, praktikantu vai mācekli ir svarīgi elementi, ESK galvenajam mērķim vajadzētu būt skaidras solidaritātes un sociālās atbildības izpausmes ceļā panākt labvēlīgu ietekmi uz projektu un darbību labuma guvējiem un plašāku kopienu;

4.  turklāt uzskata, ka ESK iniciatīvā pieejamās vietas palīdzētu attīstīt dalībnieku dzīves prasmes, atbildību, līdzdalības un dalīšanās izjūtu un palīdzētu pārvarēt valodas, kultūras, reliģijas, pārliecības vai ekonomisko apstākļu atšķirības, kā arī maldīgus priekšstatus un aizspriedumus; uzskata, ka ESK iniciatīva palīdzētu arī veicināt aktīvu pilsoniskumu un palīdzētu dalībniekiem iegūt prasmi kritiski analizēt realitāti un sabiedrības problēmas, ar ko tie saskaras; aicina Komisiju ESK īstenošanā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu;

5.  uzsver, ka civilā aizsardzība un humānā palīdzība nedrīkst būt atkarīga no jauniešiem, kas darbojas Eiropas Solidaritātes korpusā; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt pastāvīgus ieguldījumus strukturētā civilajā aizsardzībā un humānajā palīdzībā;

Eiropas Solidaritātes korpusa finansēšana

6.  pauž nopietnas bažas par Komisijas ieceri ESK pirmajā posmā īstenot, to iestrādājot pastāvošajās programmās un iniciatīvās, īpaši izglītības un kultūras programmās, piemēram, „Erasmus+”, „Eiropa pilsoņiem”, garantijā jauniešiem un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā, nedarot pietiekami skaidri zināmus tieši ESK atvēlētos finanšu resursus un cilvēkresursus; atgādina, ka Parlaments — kā viens no likumdevējiem ES programmu jautājumos un budžeta lēmējinstitūcijas iestāde — neatbalsta finansējuma pārdali no prioritārām programmām un ka bieži vien trūkst pietiekamu resursu pamatdarbību un jaunu politikas iniciatīvu finansēšanai;

7.  aicina Komisiju gaidāmajā leģislatīvā akta priekšlikumā par ESK skaidri izklāstīt budžeta režīmu, kas ESK ļautu efektīvi darboties; uzsver, ka ESK finansēšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt pastāvošās uz jauniešiem orientētās programmas un iniciatīvas, piemēram, programmas „Eiropa pilsoņiem” un „Erasmus+”, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, kā arī tādas iniciatīvas kā garantiju jauniešiem, un netraucēs pastāvošo instrumentu, piemēram, EVS, darbībai;

8.  aicina Komisiju izveidot efektīvu ESK uzraudzības un izvērtēšanas mehānismu, lai nodrošinātu tā pareizu īstenošanu, tā doto iespēju kvalitāti un tā rezultātu ilgtspēju;

Eiropas Solidaritātes korpusa integrēšana plašākā brīvprātīgā darba stratēģijā

9.  ierosina Komisijai, lai ESK darbotos sekmīgi, to integrēt plašākā politikas stratēģijā, kuras mērķis būtu izveidot Eiropā brīvprātīgajam darbam labvēlīgus apstākļus, bet izvairoties no pārklāšanās ar sekmīgām jau pastāvošām iniciatīvām, piemēram, EVS, un drīzāk tās nostiprinot;

10.  uzsver, ka lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek vietējā līmenī un apmierina vietējas vajadzības un ka tāpēc ESK sākotnēji būtu jākoncentrējas uz vietēju brīvprātīgo darbu, nevis pārrobežu iespējām, kam nepieciešama starptautiskā mobilitāte un kas var nebūt pieejamas cilvēkiem no nelabvēlīgākas vides;

11.  uzsver, ka ESK nedrīkstētu radīt nekādu papildu administratīvo slogu nedz individuāliem dalībniekiem, nedz iesaistītajām organizācijām un ka tam būtu jādarbojas pēc iespējas ciešākā sasaistē ar jau pastāvošām un stabilām brīvprātīgā darba iespējām, ko piedāvā pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

12.  mudina Komisiju mēģināt panākt līdzsvaru starp lielo skaitu tiešsaistes platformā reģistrēto pieteikumu uz ESK un pieejamo brīvprātīgā darba vietu skaitu, lai jauniešiem, kas piesakās uz ESK, nedotu pamatu neapmierinātībai;

13.  aicina Komisiju brīvprātīgo darbu integrēt Eiropas programmās un fondos, piemēram, struktūrfondos, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā, programmā LIFE un ES ārējās darbības programmās un fondos; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir izveidot vienotu kontaktpunktu ES brīvprātīgā darba politikas un programmu koordinēšanai;

14.  ierosina, ka, lai atbalstītu ESK īstenošanu, izglītības iestādes savās programmās varētu iekļaut apmācību brīvprātīgā darba jomā, pievēršot uzmanību solidaritātes darbībām;

Skaidrs darba un brīvprātīgā darba nošķīrums un kvalitatīvas iespējas jauniešiem nodarbinātības virzienā

15.  aicina Komisiju ESK īstenošanā skaidri nošķirt brīvprātīgo darbu un parasto darbu, lai saglabātu fundamentālās atšķirības starp brīvprātīgo darbu un darbu, kas galvenokārt vērsts vai nu uz labuma guvēju vajadzībām, vai uz dalībnieku apmācības un izaugsmes vajadzībām, un lai nepieļautu, ka potenciālas kvalitatīvas darbvietas tiek aizstātas ar neatalgota brīvprātīgā darba vietām; šajā sakarā uzsver, ka brīvprātīgā darba iespējas nedrīkstētu būt tiesīgas pretendēt uz finansējumu, kas ir īpaši paredzēts jauniešu bezdarbs apkarošanai, piemēram, jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai;

16.  uzsver, ka brīvprātīgā darba joma būtu jābalsta uz skaidru izpratni par kvalitatīva brīvprātīgā darba principiem, piemēram, tiem, kas izklāstīti Eiropas Hartā par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem; turklāt uzsver, ka jebkādam brīvprātīgajam darbam vienmēr būtu jāatbalsta bezpeļņas solidaritātes darbības identificēto kopienas vajadzību apmierināšanai;

17.  uzsver, ka darba jomā uzmanība būtu jāpievērš kvalitatīvu darbvietu, prakses un māceklības vietu radīšanai solidaritātes jomas bezpeļņas organizācijās un sociālajos uzņēmumos;

18.  uzsver, cik svarīgi ir sniegt pienācīgu administratīvo un finansiālo atbalstu abu jomu uzņēmējām organizācijām un struktūrām un nodrošināt zinātību un prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu pienācīgi uzņemt ESK dalībniekus;

19.  prasa noteikt, ka uzņēmējām organizācijām būtu jāpievienojas kvalitātes hartai, ko veido saskaņoti mērķi, principi un standarti, piemēram, tie, kas izklāstīti Eiropas Stažēšanās un prakses kvalitātes hartā(10); mudina uzņēmējas organizācijas jau iepriekš norādīt prasmes un kompetences, kas būtu jāiegūst procesa laikā; aicina nodrošināt dalības laikā iegūto prasmju un kompetenču salīdzināmību, atzīšanu un validēšanu, kā prasīts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, tā, lai šīs prasmes un kompetences noderētu ilgtspējīgai jauniešu iekļaušanai darba tirgū; uzsver, ka skaidri standarti palīdzēs uzraudzīt ESK īstenošanu;

20.  uzsver, ka jauniešiem brīvprātīgajiem jānodrošina pietiekama finansiāla atlīdzība un strādājošiem jauniešiem — pienācīgs atalgojums, kā arī veselības apdrošināšana, apmācība un darbaudzināšana; uzsver, ka būtu jāparūpējas par viņu darba slodzes un vides uzraudzību, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, kas viņiem būt jāveic savā ESK brīvprātīgā darba vietā vai darbā;

21.  vēlreiz aicina dalībvalstis jauniešu nodarbinātības politiku sasaistīt ar kvalitatīviem un ilgtspējīgiem darba līgumiem, lai risinātu nestabilitātes un nepietiekamās nodarbinātības problēmu;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt jauniešiem no nelabvēlīgākas vides vai ar īpašām vajadzībām pilnīgu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam; šajā sakarā uzsver, ka būtu jāparedz īpašs budžets, no kā segt izmaksas par personīgo palīdzību vai papildu atbalstu attiecīgajiem jauniešiem; uzskata, ka šajā ziņā par labas prakses piemēru var uzskatīt EVS;

Koordinēšana dienestu starpā un apspriešanās ar ieinteresētajām personām

23.  aicina Komisiju ESK iniciatīvu pienācīgi koordinēt un integrēt visos savos dienestos, kā arī ar pārējām Eiropas un dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotu un konsekventu īstenošanu; ierosina atbildību par ESK koordinēšanu un integrēšanu uzticēt Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorātam;

24.  atgādina Komisijai par nepieciešamību pirms leģislatīvā akta priekšlikuma izstrādes nodrošināt piemērotus apstākļus pienācīgām apspriedēm ar ieinteresētajām personām, piemēram, jaunatnes organizācijām, Eiropas sociālajiem partneriem, brīvprātīgo organizācijām, arodbiedrībām un dalībvalstīm; uzsver, ka šīs ieinteresētās personas būtu regulāri jāiesaista iniciatīvas īstenošanā un attiecīgos gadījumos arī uzraudzībā, lai nodrošinātu tās pareizu īstenošanu, tās norīkojuma vietu kvalitāti un tās rezultātu ilgtspēju;

o
o   o

25.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0425.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0005.
(3) OV C 259 E, 29.10.2009., 9. lpp.
(4) OV C 224, 21.6.2016., 19. lpp.
(5) OV C 440, 30.12.2015., 67. lpp.
(6) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(7) http://ec.europa.eu/citizenship/pdf/volunteering_charter_en.pdf
(8) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(9) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(10) http://www.youthforum.org/assets/2014/04/internship_charter_EN.pdf


ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamība
PDF 439kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamību (2016/3018(RSP))
P8_TA(2017)0131B8-0235/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 11., 16., 47. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(1) (“Datu aizsardzības direktīva”),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-362/14 Maximillian Schrems/Data Protection Commissioner(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par personas datu pārsūtīšanu no ES uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, izpildot Tiesas spriedumu lietā C-362/14 (Schrems) (COM(2015)0566),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu „Apmaiņa ar personas datiem un šo datu aizsardzība globalizētā pasaulē” (COM(2017)0007),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumu lietās C-203/15 Tele2 Sverige AB/Post- och telestyrelsen un C-698/15 Secretary of State for the Home Department/Tom Watson un citi(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1250 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma vairogs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atzinumu Nr. 4/2016 par ES un ASV privātuma vairoga pietiekamības lēmuma projektu(8),

–  ņemot vērā 29. panta datu aizsardzības darba grupas 2016. gada 13. aprīļa atzinumu par ES un ASV privātuma vairoga pietiekamības lēmuma projektu(9) un 29. panta darba grupas 2016. gada 26. jūlija paziņojumu(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūciju par transatlantiskajām datu plūsmām(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa (EST) savā 2015. gada 6. oktobra spriedumā lietā C-362/14 Maximillian Schrems/Data Protection Commissioner lēmumu par “drošības zonu” atzina par spēkā neesošu un precizēja, ka pietiekams aizsardzības līmenis trešā valstī būtu jāsaprot kā “būtībā ekvivalents” līmenim, kāds saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, to lasot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk — “ES Hartas”) izpratnē, ir garantēts Savienībā, un tas noteica nepieciešamību pabeigt sarunas par jaunu regulējumu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā personas dati būtu jāpārsūta no ES uz ASV;

B.  tā kā, pārbaudot trešās valsts nodrošināto aizsardzības līmeni, Komisijai ir pienākums izvērtēt to šajā valstī piemērojamo tiesību normu saturu, kas izriet no iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, ko tā uzņēmusies, kā arī praksi, kuras mērķis ir nodrošināt šo normu ievērošanu, jo saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 2. punktu Komisijai ir jāņem vērā visi ar personas datu pārsūtīšanu uz trešo valsti saistītie apstākļi; tā kā šajā izvērtējumā ir ne vien jāpievēršas tiesību aktiem un praksei saistībā ar personas datu aizsardzību komerciāliem un privātiem mērķiem, bet tajā ir arī jāaplūko visi aspekti saistībā ar attiecīgajā valstī vai nozarē piemērojamo struktūru, jo īpaši, bet ne tikai, tiesībaizsardzības, nacionālās drošības un pamattiesību ievērošanas ziņā;

C.  tā kā personas datu pārsūtīšana starp ES un ASV komerciālām organizācijām ir svarīgs transatlantisko attiecību elements; tā kā šāda pārsūtīšana būtu jāveic, pilnībā ievērojot tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu; tā kā viens no ES pamatmērķiem ir ES Hartā noteiktā pamattiesību aizsardzība;

D.  tā kā EDAU savā Atzinumā Nr. 4/2016 vairākkārt izteica bažas par privātuma vairogu; tā kā šajā pašā atzinumā EDAU pauž gandarījumu par visu iesaistīto pušu centieniem rast risinājumu attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu no ES uz ASV komerciālos nolūkos saskaņā ar pašsertifikācijas sistēmu;

E.  tā kā 29. panta darba grupas atzinumā Nr. 01/2016 par ES un ASV privātuma vairoga pietiekamības lēmuma projektu grupa atzinīgi vērtēja nozīmīgos uzlabojumus privātuma vairogā salīdzinājumā ar lēmumu par drošības zonu, vienlaikus arī paužot nopietnas bažas par saskaņā ar privātuma vairogu pārsūtāmo datu komerciālajiem aspektiem un valsts iestāžu piekļuvi tiem;

F.  tā kā Komisija 2016. gada 12. jūlijā pēc papildu apspriedēm ar ASV administrāciju pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1250, ar kuru noteikts pietiekams to personas datu aizsardzības līmenis, kas no Savienības tiek pārsūtīti Amerikas Savienoto Valstu organizācijām ES un ASV privātuma vairoga ietvaros;

G.  tā kā ES un ASV privātuma vairogam ir pievienotas vairākas vēstules un vienpusēji paziņojumi, kuros ASV administrācija cita starpā skaidro datu aizsardzības principus, pārraudzības, izpildes un tiesiskās aizsardzības mehānismus un aizsardzības un drošības pasākumus, kas drošības iestādēm jāievēro, lai piekļūtu un apstrādātu personas datus;

H.  tā kā 29. panta darba grupa 2016. gada 26. jūlija paziņojumā atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko ES un ASV privātuma vairoga mehānisms sniedz salīdzinājumā ar lēmumu par drošības zonu, un uzteic Komisiju un ASV iestādes par to, ka tās ņēmušas vērā darba grupas apsvērumus; tā kā 29. panta darba grupa tomēr norāda, ka vairāki apsvērumi vēl arvien ir aktuāli gan saistībā ar komerciālajiem aspektiem, gan ar ASV valsts iestāžu piekļuvi datiem, kas tiek pārsūtīti no ES, piemēram, trūkst konkrētu noteikumu par automatizētiem lēmumiem un nepastāv vispārējas tiesības šos lēmumus apstrīdēt, ir nepieciešams stingrāk garantēt ombuda mehānisma neatkarību un pilnvaras, kā arī nav konkrētā veidā garantēts, ka netiks veikta personas datu masveida un nediferencēta apkopošana (masveida vākšana),

1.  atzinīgi vērtē gan Komisijas, gan ASV administrācijas centienus risināt Eiropas Savienības Tiesas, dalībvalstu, Eiropas Parlamenta, datu aizsardzības iestāžu (DPA) un ieinteresēto personu izteiktās bažas, lai Komisija varētu pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina ES un ASV privātuma vairoga pietiekamību;

2.  atzīst, ka ES un ASV privātuma vairogā ir paredzēti būtiski uzlabojumi attiecībā uz standartu skaidrību salīdzinājumā ar iepriekšējo ES un ASV drošības zonu un ka ASV organizācijām, kuras pašas apstiprina savu atbilstību ES un ASV privātuma vairogam, būs jāievēro precīzāki datu aizsardzības standarti nekā atbilstoši drošības zonai;

3.  ņem vērā, ka līdz 2017. gada 23. martam ES un ASV privātuma vairogā bija iesaistījušās 1 893 ASV organizācijas; pauž nožēlu, ka Privātuma vairogs ir balstīts uz brīvprātīgu pašsertifikāciju un tādēļ attiecas tikai uz ASV organizācijām, kas tajā brīvprātīgi iesaistījušās, un tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi sistēmā nav iesaistīti;

4.  atzīst, ka ES un ASV privātuma vairogs atvieglo informācijas pārsūtīšanu no Savienības MVU un uzņēmumiem uz ASV;

5.  norāda, ka saskaņā ar EST spriedumu Schrems lietā lēmums par pietiekamību vēl joprojām neietekmē Eiropas DPA pilnvaras un ka līdz ar to tās šīs pilnvaras var īstenot, tostarp pārtraukt vai aizliegt datu pārsūtīšanu uz ES un ASV privātuma vairogā reģistrētu organizāciju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nozīmīgo lomu, kas privātuma vairoga sistēmā piešķirta dalībvalstu DPA, kuras var pārbaudīt un izmeklēt sūdzības saistībā ar ES Hartā minēto tiesību uz privātumu un ģimenes dzīvi aizsardzību un apturēt datu pārsūtīšanu, kā arī atzinīgi vērtē to, ka ASV Tirdzniecības ministrijai ir uzlikts pienākums šādas sūdzības izskatīt;

6.  atzīmē, ka saskaņā ar privātuma vairoga regulējumu ES datu subjektiem ir vairākas iespējas, kā izmantot tiesiskās aizstāvības līdzekļus ASV: pirmkārt, sūdzības var iesniegt vai nu tieši uzņēmumam vai ar Tirdzniecības ministrijas starpniecību, pēc tam vēršoties vai nu datu aizsardzības iestādē vai arī kādā neatkarīgā strīdu izšķiršanas struktūrā, otrkārt, saistībā ar pamattiesību ierobežošanu valsts drošības interesēs var celt civiltiesisku prasību ASV tiesā un līdzīgas sūdzības var arī risināt arī jaunizveidotā neatkarīgā ombuda struktūra, un, visbeidzot, sūdzības par pamattiesību aizskārumu tiesībaizsardzības un sabiedrības interešu vārdā var risināt, apstrīdot tiesas pavēstes; mudina Komisiju un datu aizsardzības iestādes sniegt turpmākus norādījumus, lai šie tiesiskās aizstāvības līdzekļi būtu vieglāk pieejami un izmantojami;

7.  novērtē ASV Tirdzniecības ministrijas skaidri pausto apņemšanos cieši uzraudzīt to, kā ASV organizācijas ievēro ES un ASV privātuma vairoga principus, kā arī tās ieceri veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus pret struktūrām, kuras šos principus neievēro;

8.  atkārtoti aicina Komisiju censties precizēt ASV sniegto rakstisko garantiju juridisko statusu un nodrošināt, lai visas saistības vai regulējums, kas paredzēti saskaņā ar privātuma vairogu, tiktu saglabāti pēc tam, kad pilnvaras Amerikas Savienotajās Valstīs pārņems jaunā administrācija;

9.  uzskata, ka, neraugoties ASV valdības saistībām un garantijām privātuma vairoga regulējumam pievienotajās vēstulēs, joprojām pastāv nopietnas bažas attiecībā uz komerciālajiem aspektiem, valsts drošību un tiesībaizsardzību;

10.  īpaši norāda uz būtiskām atšķirībām starp aizsardzību, ko paredz Direktīvas 95/46/EK 7. pants, un informēšanas un izvēles principu privātuma vairoga regulējumā, kā arī uz ievērojamajām atšķirībām starp Direktīvas 95/46/EK 6. pantu un datu integritātes un mērķa ierobežojuma principu privātuma vairoga regulējumā; norāda, ka tā vietā, lai noteiktu, ka juridisks pamats (piemēram, piekrišana vai līgums) ir nepieciešams visām apstrādes darbībām, datu subjekta tiesības saskaņā ar privātuma vairoga principiem attiecas tikai uz divām šaurām apstrādes darbībām (informācijas atklāšana un nolūka maiņa) un paredz tikai tiesības iebilst (“opt-out”);

11.  uzskata, ka šīs daudzās bažas var sekmēt to, ka lēmums par nodrošinātās aizsardzības pietiekamību nākotnē atkal var tikt apstrīdēts, vēršoties tiesu iestādēs; uzsver kaitīgās sekas gan attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, gan nepieciešamo juridisko noteiktību ieinteresētajām personām;

12.  cita starpā norāda uz to, ka trūkst atbilstīga regulējuma par automatizētu lēmumu pieņemšanu un par vispārējām tiesībām tos apstrīdēt, kā arī ka trūkst skaidri definētu principu par to, kā privātuma vairoga principi piemērojami datu apstrādātājiem (aģentiem);

13.  norāda, ka privātpersonām gan ir iespēja ES pārzinim iebilst pret jebkādu savu personas datu pārsūtīšanu uz ASV un šo datu turpmāku apstrādi ASV, ja privātuma vairogā iesaistījies uzņēmums darbojas kā datu apstrādātājs ES pārziņa uzdevumā, tomēr privātuma vairoga regulējumā nav iekļauti specifiski noteikumi par vispārējām tiesībām iebilst pašsertificētam ASV uzņēmumam;

14.  norāda, ka tikai maza daļa no ASV organizācijām, kas pievienojušās privātuma vairogam, izvēlējušās strīdu izšķiršanas mehānismam izmantot ES DPA; pauž bažas, ka šā iemesla dēļ ES iedzīvotāji būs neizdevīgākā pozīcijā, kad viņi mēģinās īstenot savas tiesības;

15.  norāda, ka trūkst skaidri formulētu principu par to, kā privātuma vairoga principi attiecas uz apstrādātājiem (aģentiem), atzīstot, ka visi šie principi attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic jebkāds pašsertificēts ASV uzņēmums, ja vien nav paredzēts citādi, un ka pārsūtīšanai apstrādes nolūkiem vienmēr ir nepieciešams līgums ar ES pārzini, kurš nosaka apstrādes nolūkus un līdzekļus, tostarp to, vai apstrādātājam ir atļauts veikt tālāku pārsūtīšanu (piemēram, nodošana apstrādei apakšuzņēmumam);

16.  attiecībā uz nacionālo drošību un novērošanu uzsver, ka, neraugoties uz Valsts izlūkošanas dienesta (ODNI) direktora sniegtajiem paskaidrojumiem privātuma vairoga regulējumam pievienotajās vēstulēs, joprojām būs iespējama masveida novērošana, neraugoties uz ASV iestāžu izmantotiem atšķirīgiem terminiem; pauž nožēlu par to, ka trūkst masveida novērošanas vienotas definīcijas un ka tiek pieņemta amerikāņu izmantotā terminoloģija, un tādēļ prasa noteikt vienotu masveida novērošanas definīciju, kas būtu saistīta ar šā termina Eiropas izpratni, atbilstoši kurai novērtējumu nepadara atkarīgu no izvēles; uzsver, ka jebkāda masveida novērošana ir ES Hartas pārkāpums;

17.  atgādina par VI pielikumā (Robert S. Litt (ODNI) vēstule) paskaidroto, ka, saskaņā ar Prezidenta politikas direktīvu Nr. 28 (turpmāk “PPD-28”), sešos gadījumos joprojām ir atļauta personu, kas nav ASV valstspiederīgie, personas un saziņas datu masveida vākšana; norāda, ka šādai datu masveida vākšanai ir jābūt vienīgi “pēc iespējas atbilstīgākai konkrētajam gadījumam” un “saprātīgai”, kas neatbilst ES Hartā noteiktajiem stingrākajiem nepieciešamības un proporcionalitātes kritērijiem;

18.  ar lielām bažām konstatē, ka no 2017. gada 7. janvāra vairs nav kvoruma Privātuma un pilsonisko brīvību pārraudzības padomē (PCLOB), kas VI pielikumā (Robert S. Litt (ODNI) vēstule) minēta kā neatkarīga ar likumu izveidota iestāde, kuras pienākumi ir analizēt un pārskatīt terorisma apkarošanas programmas un politiku, tostarp sakaru izlūkošanas izmantošanu, lai nodrošinātu, ka ar tām pienācīgi aizsargā privātumu un pilsoniskās brīvības, un tagad tā darbosies ar nepilna kvoruma statusu, līdz ASV prezidents nozīmēs jaunus valdes locekļus un ASV Senāts tos apstiprinās; uzsver, ka nepilna kvoruma statusā PCLOB pilnvaras ir ierobežotas un tā nevar veikt noteiktas darbības, kurām vajadzīgs valdes apstiprinājums, piemēram, uzraudzības projektu uzsākšanu vai uzraudzības ieteikumu sniegšana, tādējādi nopietni mazinot atbilstības un uzraudzības garantijas un solījumus, ko ASV iestādes devušas šajā jomā;

19.  pauž nožēlu par to, ka ES un ASV privātuma vairogs neaizliedz datu masveida vākšanu tiesībaizsardzības nolūkiem;

20.  uzsver, ka EST savā 2016. gada 21. decembra spriedumā precizēja, ka ES Harta ir jāinterpretē tādējādi, ka tai “pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā noziedzības apkarošanas nolūkā ir paredzēta visaptveroša un nediferencēta visas informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu saglabāšana attiecībā uz visiem abonentiem un reģistrētiem lietotājiem un attiecībā uz visiem elektronisko sakaru līdzekļiem”; norāda, ka masveida novērošanā ASV tādējādi netiek nodrošināts personas un saziņas datu būtībā ekvivalents aizsardzības līmenis;

21.  bažīgi vērtē nesenos atklājumus par ASV elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja pēc Nacionālās drošības aģentūras (NSA) un FIB pieprasījuma veiktajām novērošanas darbībām attiecībā uz visām tā serveros ienākošajām e-pasta vēstulēm pat vēl 2015. gadā, t. i., vienu gadu pēc Prezidenta politikas direktīvas Nr. 28 pieņemšanas un laikā, kad notika sarunas par ES un ASV privātuma vairogu; prasa, lai Komisija panāktu pilnīgu situācijas skaidrojumu no ASV iestādēm un sniegtās atbildes darītu pieejamas Padomei, Parlamentam un valstu datu aizsardzības iestādēm; minēto uzskata par iemeslu, lai nopietni apšaubītu ODNI sniegtās garantijas; apzinās, ka ES un ASV privātuma vairoga pamatā ir PPD-28, kas ir prezidenta pieņemts dokuments un kuru jebkurš nākamais prezidents var arī atcelt, turklāt rīkojoties bez Kongresa piekrišanas;

22.  ar bažām atzīmē, ka 2017. gada 23. un 28. martā attiecīgi ASV Senāts un Pārstāvju palāta balsojumā noraidīja noteikumu, ko Federālā sakaru komisija bija iesniegusi attiecībā uz “Platjoslas un citu telekomunikāciju pakalpojumu klientu privātuma aizsardzību”, un tas praksē nozīmē, ka nebūs spēkā platjoslas privātuma noteikumi, saskaņā ar kuriem interneta pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaņem nepārprotama patērētāju piekrišana, pirms tie reklāmdevējiem un citiem uzņēmumiem pārdod vai dalās ar tīmekļa pārlūkošanas datiem un citu privātu informāciju; uzskata, ka šis ir vēl viens apdraudējums privātuma aizsardzībai Amerikas Savienotajās Valstīs;

23.  pauž nopietnas bažas par to, ka ir izdotas un ģenerālprokurora 2017. gada 3. janvārī apstiprinātas “Procedūras par Nacionālās drošības aģentūras neapstrādātas izlūkošanas informācijas pieejamību vai izplatīšanu saskaņā ar Izpildrīkojuma Nr. 12333 2.3. iedaļu”, jo tajās paredzēts, ka NSA ar lielu daudzumu privātu datu, kas ievākti bez ordera, tiesas rīkojuma vai Kongresa atļaujas, dalās ar 16 citām iestādēm, tostarp FIB, Narkotiku apkarošanas aģentūru un Iekšzemes drošības departamentu; aicina Komisiju nekavējoties novērtēt šo jauno noteikumu saderību ar saistībām, ko ASV iestādes uzņēmušās saskaņā ar privātuma vairogu, kā arī par to ietekmi uz personas datu aizsardzības līmeni Amerikas Savienotajās Valstīs;

24.  atgādina, ka personām, tostarp ES datu subjektiem, gan ir vairākas tiesiskās aizsardzības iespējas, ja tās ASV ir pakļautas nelikumīgai (elektroniskajai) uzraudzībai nacionālās drošības nolūkos, taču tikpat skaidrs ir tas, ka nav aptverti vismaz daži juridiskie pamatojumi (piemēram, Izpildrīkojums Nr. 12333), kurus ASV izlūkošanas iestādes var izmantot; turklāt uzver, ka pat principā pastāvot tiesiskās aizsardzības iespējām citu valstu personām, piemēram, uzraudzībai saskaņā ar ĀIUL, pieejamās rīcības iespējas ir ierobežotas un privātpersonu (tostarp ASV personu) prasības tiks atzītas par nepieņemamām, ja tās nevar pierādīt “tiesībspēju”, un tas ierobežo piekļuvi parastajām tiesām;

25.  aicina Komisiju izvērtēt ietekmi, kāda ir 2017. gada 25. janvāra Izpildrīkojumam par „Sabiedrības drošības uzlabošanu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā” un jo īpaši tā 14. iedaļai par ārvalstu pilsoņu izslēgšanu no Privātuma akta aizsardzības attiecībā uz identificējamu personas informāciju, kas ir pretrunā ar rakstiskajām garantijām par spēkā esošiem privātpersonu tiesiskās aizsardzības mehānismiem gadījumos, kad ASV iestādes piekļuvušas datiem; aicina Komisiju iesniegt detalizētu juridisko analīzi par šā izpildrīkojuma pasākumu ietekmi uz aizsardzības līdzekļu iespējām un Eiropas iedzīvotāju tiesībām uz tiesisko aizsardzību ASV;

26.  pauž nožēlu par to, ka nedz privātuma vairoga principi, nedz arī ASV administrācijas vēstules ar paskaidrojumiem un garantijām neapliecina, ka tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ir tiem ES iedzīvotājiem, kuru personas dati tiek pārsūtīti ASV organizācijai saskaņā ar privātuma vairoga principiem, un kuriem turpmāk piekļūst un tos apstrādā ASV publiskas iestādes tiesībaizsardzības un valsts interešu nolūkos, taču ES Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumā tika uzsvērts, ka pienācīgas aizsardzības līmenis ir ES Hartas 47. pantā paredzēto pamattiesību svarīgākais elements;

27.  atgādina par 2016. gada 26. maija rezolūciju, kurā teikts, ka ASV Valsts departamenta izveidotais ombuda mehānisms nav pietiekami neatkarīgs un ka tam nav piešķirtas pietiekami efektīvas pilnvaras, lai tas veiktu savus pienākumus un nodrošinātu ES iedzīvotāju efektīvu tiesisko aizsardzību; norāda, ka jaunā ASV administrācija līdz šim vēl nav iecēlusi jaunu ombudu pēc tam, kad beidzās amata pilnvaru termiņš ekonomikas izaugsmes, enerģētikas un vides valsts sekretāra vietniekam, kurš šajā amatā tika iecelts 2016. gada jūlijā; uzskata, ka bez iecelta neatkarīga un pienācīgi pilnvarota ombuda ASV apliecinājumi attiecībā uz ES iedzīvotāju efektīvu tiesisko aizsardzību nebūs spēkā; pauž vispārējas bažas, ka persona, attiecībā uz kuru pieļauts pārkāpums, var pieprasīt vienīgi informāciju un to, lai dati tiktu dzēsti un/vai nepieļauta to turpmāka apstrāde, taču tai nav tiesību uz kompensāciju;

28.  ar bažām norāda, ka 2017. gada 30. martā trīs no piecām paredzētajām amata vietām bija brīvas Federālajā tirdzniecības komisijā (FTC), kura nodrošina privātuma vairoga īstenošanu;

29.  pauž nožēlu, ka procedūra, ar ko pieņem lēmumu par pietiekamību, neparedz oficiālu apspriešanās procesu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tādām kā uzņēmumi, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv MVU;

30.  pauž nožēlu, ka Komisija sava īstenošanas lēmuma pieņemšanas procedūru praksē īstenoja tā, ka Parlamentam nebija iespēju efektīvi īstenot savas pārbaudes tiesības attiecībā uz īstenošanas akta projektu;

31.  aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka privātuma vairogs pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679, kuru piemēros no 2018. gada 16. maija, un ES Hartai;

32.  aicina Komisiju jo īpaši nodrošināt to, ka personas datus, kas ir pārsūtīti uz ASV saskaņā ar privātuma vairogu, var pārsūtīt uz kādu citu trešo valsti tikai tad, ja šī pārsūtīšana ir saderīga ar nolūku, kādā dati sākotnēji tika vākti, un ja šajā trešā valstī piemēro tādus pašus noteikumus par īpašu un mērķtiecīgu pieeju tiesībaizsardzības nolūkiem;

33.  aicina Komisiju uzraudzīt to, vai tiek dzēsti tie personas dati, kas vairs nav vajadzīgi mērķim, kuram tie tika sākotnēji tika vākti, tostarp vai to dara tiesībaizsardzības iestādes;

34.  aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, vai privātuma vairogs ļauj DPA pilnībā izmantot visas savas pilnvaras, un, ja tā nav, tad noteikt tos noteikumus, kuri kavē DPA pilnvaru īstenošanu;

35.  aicina Komisiju pirmās kopīgās ikgadējās pārskatīšanas laikā veikt rūpīgu un vispusīgu izpēti gan par visiem šajā rezolūcijā un Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūcijā par transatlantiskajām datu plūsmām minētajiem trūkumiem un nepilnībām, gan arī trūkumiem, ko noteikusi 29. panta darba grupa, EDAU un ieinteresētās puses, un parādīt, kā šīs nepilnības novērstas nolūkā nodrošināt atbilstību ES Hartai un Savienības tiesību aktiem, kā arī rūpīgi izvērtēt, vai ASV administrācijas paskaidrojumos un garantijās minētie mehānismi un drošības pasākumi ir efektīvi un iespējami;

36.  aicina Komisiju nodrošināt, ka, veicot kopīgo ikgadējo pārskatīšanu, visiem grupas locekļiem ir to uzdevumu izpildei nepieciešamā pilnīgā un neierobežotā piekļuve visiem dokumentiem un struktūrām, tostarp elementiem, kas ļauj pareizi novērtēt, cik samērīga un proporcionāla ir publisku iestāžu pārsūtītu datu vākšana un piekļuve šādiem datiem tiesībaizsardzības vai valsts drošības nolūkos;

37.  uzsver, ka visiem kopīgās pārskatīšanas grupas locekļiem ir jānodrošina neatkarība to uzdevumu izpildē, un viņiem jābūt tiesībām izteikt savus atšķirīgos viedokļus kopīgās pārskatīšanas galīgajā ziņojumā, turklāt šie viedokļi jāpublisko un jāpievieno kopīgajam ziņojumam;

38.  prasa, lai Savienības DPA uzrauga ES un ASV privātuma vairoga darbību un īsteno savas pilnvaras, tostarp iespēju apturēt vai pilnībā aizliegt personas datu pārsūtīšanu ES un ASV privātuma vairoga organizācijai, ja tās uzskata, ka netiek nodrošinātas Savienības datu subjektu pamattiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību;

39.  uzsver, ka Parlamentam jābūt pilnai piekļuvei jebkuram attiecīgajam dokumentam, kas saistīts ar kopīgo ikgadējo pārskatīšanu;

40.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV valdībai un Kongresam.

(1) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(2) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(3) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(4) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(5) ECLI:EU:C:2015:650.
(6) ECLI:EU:C:2016:970.
(7) OV L 207, 1.8.2016., 1. lpp.
(8) OV C 257, 15.7.2016., 8. lpp.
(9) http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/files/2016/wp238_en.pdf
(10) http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/press-material/press-release/art29_press_material/2016/20160726_wp29_wp_statement_eu_us_privacy_shield_en.pdf
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0233.

Juridisks paziņojums