Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīlis - BriseleGalīgā redakcija
Pieprasījums atcelt António Marinho e Pinto imunitāti
 ES preču zīme ***I
 Minamatas konvencija par dzīvsudrabu ***
 Hibrīdneatbilstības ar trešām valstīm *
 Nolīgums par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dāniju un Eiropolu *
 Revīzijas palātas locekļa iecelšana — Ildikó Gáll-Pelcz
 2015. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli
 Strukturālo reformu atbalsta programma laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam ***I
 Eiropas kultūras mantojuma gads ***I
 Savienības programmas izveide, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā ***I
 Savienības programma, lai pastiprinātu patērētāju iesaistīšanos politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā ***I
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Komisija un izpildaģentūras
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar Komisijas 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — astotais, devītais, desmitais un vienpadsmitais EAF
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Tiesa
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un kontrole
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (BEREC)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Banku iestāde (EBI)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra (EVA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)
  2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds (ETF)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Policijas birojs (Eiropols)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra (GSA)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — biorūpniecības kopuzņēmums (BBI)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums Clean Sky 2
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums ECSEL
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (IMI)
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ITER kopuzņēmums
 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums SESAR
 Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldība
 ES pamatiniciatīva attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari
 Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem.
 Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskats
 Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas
 Stāvoklis Venecuēlā

Pieprasījums atcelt António Marinho e Pinto imunitāti
PDF 411kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt António Marinho e Pinto imunitāti (2016/2294(IMM))
P8_TA(2017)0132A8-0163/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt António Marinho e Pinto imunitāti, kuru Rietumlisabonas apgabala (Ueirasas) tiesas tiesnesis Miguel Pereira da Rosa nosūtījis 2016. gada 23. septembrī saistībā ar pret António Marinho e Pinto ierosināto kriminālo tiesvedību (Nr. 4759/15.2TDLSB) un par kuru paziņots 2016. gada 24. oktobra plenārsēdē,

–  ņemot vērā šajos jautājumos kompetentās ģenerālprokurora vietnieces 2016. gada 12. decembra vēstuli, kurā ir sniegta António Marinho e Pinto izteikumu transskribcija,

–  pēc António Marinho e Pinto uzklausīšanas 2017. gada 22. martā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā 1993. gada 1. marta likuma par Portugāles deputātu nolikumu 7/93 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un ģenerālprokurora biroja 2011. gada 10. oktobra apkārtrakstu Nr. 3/2011,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0163/2017),

A.  tā kā Rietumlisabonas apgabala (Ueirasas) tiesas tiesnesis ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta António Marinho e Pinto parlamentāro imunitāti sakarā ar tiesvedību par iespējamu pārkāpumu;

B.  tā kā António Marinho e Pinto imunitāti tiek prasīts atcelts, jo viņš, iespējams, ir pārkāpis tiesības, ceļot neslavu vainu pastiprinošos apstākļos, — sods par šādu pārkāpumu ir paredzēts Portugāles kriminālkodeksa 180. panta 1. punktā un 183. panta 2. punktā — līdz pat diviem gadiem ieslodzījuma, kā arī, iespējams, ir apmelojis kādu organizāciju, dienestu vai juridisku personu, sods par ko ir paredzēts Portugāles kriminālkodeksa 187. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā — līdz pat diviem gadiem ieslodzījuma;

C.  tā kā labdarības organizācija Santa Casa de Misericórdia de Lisboa ir iesniegusi sūdzību par António Marinho e Pinto;

D.  tā kā minētā sūdzība attiecas uz izteikumiem, kurus António Marinho e Pinto 2015. gada 30. maijā atļavās Portugāļu kanāla SIC Notícias raidījumā A Propósito, kuru vadīja António José Teixeira un kurš tika translēts plkst. 21.00, un kura laikā António Marinho e Pinto esot teicis: „Attiecībā uz sociālo nodrošinājumu es varu jums teikt, ka ir jānošķir solidaritātes dimensija, kuru pārzina valsts; to nedrīkstētu finansēt, izmantojot darbinieku pensijām paredzētos līdzekļus, saprotat? Ir jāizmanto valsts vispārējais budžets. Sociālā solidaritāte, izmantojot nodokļus, ir jāīsteno šai milzīgajai organizācijai Lisabonas Misericórdia, kas pārvalda miljoniem lielu kapitālu, kas tiek izšķērdēts bieži vien personiska labuma nolūkā un apmierina personiskās intereses [..] Es domāju, ka Manuel Rebelo de Sousa kungs varētu būt labāks par Pedro Santana Lopes kungu, ņemot vērā pieredzi, kuru Santana Lopes kungam bija, strādājot valdībā, un cita starpā bija interesanti vērot, kā direktors, Santa Casa da Misericórdia de Lisboa direktors, strādā pie tā, lai panāktu savas kandidatūras iecelšanu, ar kādiem resursiem un līdzekļiem.”;

E.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

F.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir uzskatījusi, ka, lai uz kādu viedokli attiektos imunitāte, Eiropas Parlamenta deputātam tas ir jāizsaka, pildot savas funkcijas, kas līdz ar to nozīmē, ka paustajam viedoklim ir jābūt saistītam ar deputāta pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai(2);

G.  tā kā saskaņā ar minētā protokola 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

H.  ņemot vērā, ka saskaņā ar 1993. gada 1. marta likuma par Portugāles deputātu nolikumu 7/93 11. panta 1., 2., 3. un 5. pantu un ģenerālprokurora biroja 2011. gada 10. oktobra apkārtrakstu Nr. 3/2011, António de Sousa Marinho e Pinto nedrīkst nedz nopratināt, nedz pret viņu ierosināt kriminālprocesu, ja nav saņemta Eiropas Parlamenta iepriekšēja atļauja;

I.  tā kā nodarījumiem, kurus António de Sousa Marinho e Pinto esot izdarījis, nav tieša un acīmredzama sakara ar António de Sousa Marinho e Pinto darbību Eiropas Parlamenta deputāta amatā; tā kā tiem drīzāk ir tīri nacionāls raksturs, jo izteikumi ir izdarīti Portugāles teritorijā translētā raidījumā par tikai Portugāli skarošu jautājumu, kas attiecas uz nacionālajās tiesībās reglamentētas apvienības pārvaldību;

J.  tā kā iespējamie pārkāpumi līdz ar to nav saistīti ar viedokli, kas ir izteikts, vai balsojumu, kas ir veikts, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā tas ir noteikts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

K.  tā kā izvirzītajām apsūdzībām nekādas tiešas saiknes ar António de Sousa Marinho e Pinto Eiropas Parlamenta deputāta statusu nav;

L.  tā kā nav pamata aizdomām par fumus persecutionis, proti, pietiekami nopietnam un pamatotam pieņēmumam par to, ka tiesas procedūra ir ierosināta, lai kaitētu šā deputāta politiskajai darbībai;

1.  nolemj atcelt António Marinho e Pinto deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Rietumlisabonas apgabala (Ueirasas) tiesas tiesnesim un António Marinho e Pinto.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
(2) Apvienotās lietas T-346/11 un T-347/11, Bruno Gollnisch/Parlaments, spriedums, uz kuru iepriekš ir dota atsauce.


ES preču zīme ***I
PDF 389kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības preču zīmi (kodificēta versija) (COM(2016)0702 – C8-0439/2016 – 2016/0345(COD))
P8_TA(2017)0133A8-0054/2017

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0702),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 118. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0439/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0054/2017),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/... par Eiropas Savienības preču zīmi (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1001.)

(1)OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Minamatas konvencija par dzīvsudrabu ***
PDF 305kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (05925/2017 – C8-0102/2017 – 2016/0021(NLE))
P8_TA(2017)0134A8-0067/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05925/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0102/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A8-0067/2017),

1.  sniedz piekrišanu Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.


Hibrīdneatbilstības ar trešām valstīm *
PDF 590kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164 (COM(2016)0687 – C8-0464/2016 – 2016/0339(CNS))
P8_TA(2017)0135A8-0134/2017

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0687),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0464/2016),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Nīderlandes parlamenta Pirmā palāta, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka šis leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā ieguldījumu, ko saistībā ar šo leģislatīvā akta projektu ir sniedzis Čehijas parlamenta Senāts, Vācijas Bundesrāts, kā arī Spānijas parlaments un Portugāles parlaments,

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. augusta Lēmumu par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija piemēroja Apple, un Komisijas sākto izmeklēšanu par iespējamo Luksemburgas atbalstu McDonald un Amazon,

–  ņemot vērā darbu, ko pašlaik veic Komisijas izmeklēšanas komiteja, lai izmeklētu iespējamos pārkāpumus un administratīvās kļūmes Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0134/2017),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Direktīvā (ES) 2016/1164 ir noteikumi, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstības pasākumiem.
(4)  Direktīvā (ES) 2016/1164 ir iekļauti pirmie noteikumi, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstības pasākumiem, bet kuri nenodrošina visaptverošu un sistemātisku hibrīdneatbilstību novēršanu un kuru darbības joma aptver tikai Savienību.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4.a)   BEPS iniciatīvas pamatā ir arī G20 līderu Sanktpēterburgas 2013. gada 5. un 6. septembra sanāksmē pieņemtā deklarācija, kurā pausta vēlme nodrošināt, lai peļņa tiktu aplikta ar nodokli vietā, kur notiek peļņu nesošās ekonomiskās darbības un tiek radīta vērtība. Tas nozīmētu, ka būtu jāievieš vienota nodokļu sistēma, ar ko nodokļu ieņēmumus valstīm noteiktu saskaņā ar sadalījuma formulu. Šis mērķis nav sasniegts.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, kuri hibrīdneatbilstības neitralizē visaptveroši. Tā kā Direktīva (ES) 2016/1164 attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām, kuras rodas, mijiedarbojoties dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, ECOFIN Padome 2016. gada 20. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, lūdzot Komisiju līdz 2016. gada oktobrim iesniegt priekšlikumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, lai paredzētu noteikumus, kas būtu ne mazāk efektīvi kā noteikumi, kuri ieteikti ESAO BEPS ziņojumā par 2. rīcībpasākumu, un būtu saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un mērķis ir panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām.
(5)  Ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt noteikumus, kuri hibrīdneatbilstības un filiāļu neatbilstības neitralizē visaptveroši. Tā kā Direktīva (ES) 2016/1164 attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām, kuras rodas, mijiedarbojoties dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, ECOFIN Padome 2016. gada 20. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, lūdzot Komisiju līdz 2016. gada oktobrim iesniegt priekšlikumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, lai paredzētu noteikumus, kas būtu ne mazāk efektīvi kā noteikumi, kuri ieteikti ESAO BEPS ziņojumā par 2. rīcībpasākumu, un būtu saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un mērķis ir panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5.a)   Hibrīdneatbilstības pasākumu ietekme būtu jāaplūko arī no jaunattīstības valstu skatu punkta, un Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jācenšas atbalstīt jaunattīstības valstis, palīdzot novērst šādu ietekmi.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Ņemot vērā to, ka [cita starpā tas ir norādīts Direktīvas (ES) 2016/1164 13. apsvērumā] ir būtiski turpināt darbu attiecībā uz citām hibrīdneatbilstībām, piemēram, saistībā ar pastāvīgām iestādēm, ir svarīgi, ka minētajā direktīvā tiek risinātas arī hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības.
(6)  Ņemot vērā to, ka [cita starpā tas ir norādīts Direktīvas (ES) 2016/1164 13. apsvērumā] ir būtiski turpināt darbu attiecībā uz citām hibrīdneatbilstībām, piemēram, saistībā ar pastāvīgām iestādēm, tostarp iestādēm, kuras neuzskatīta par pastāvīgām, ir svarīgi, ka Direktīvā (ES) 2016/1164 tiek risinātas arī hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības. Pievēršoties šādām neatbilstībām, būtu jāņem vērā ieteiktie noteikumi, kas iekļauti ESAO 2016. gada 22. augusta sabiedriskās apspriešanas projektā par BEPS 2. rīcībpasākumu — filiāļu neatbilstību struktūras.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai nodrošinātu visaptverošu sistēmu, kas atbilst ESAO BEPS ziņojumam par hibrīdneatbilstības pasākumiem, ir būtiski, lai Direktīvā (ES) 2016/1164 tiktu ietverti arī noteikumi par hibrīdpārvešanu, importētām neatbilstībām un dubultu rezidences vietu neatbilstībām, lai novērstu to, ka nodokļu maksātāji varētu izmantot atlikušos trūkumus.
(7)  Lai nodrošinātu sistēmu, kas atbilst ESAO BEPS ziņojumam par hibrīdneatbilstības pasākumiem un ir ne mazāk efektīva par to, ir būtiski, lai Direktīvā (ES) 2016/1164 tiktu ietverti arī noteikumi par hibrīdpārvešanu un importētām neatbilstībām un tiktu aplūkots viss dubulta atskaitījuma iznākumu spektrs ar mērķi novērst to, ka nodokļu maksātāji varētu izmantot atlikušos trūkumus. Dalībvalstīm pēc iespējas liekākā mērā būtu jācenšas šos noteikumus standartizēt un koordinēt. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ieviest sankcijas, ar ko vērsties pret nodokļu maksātājiem, kuri izmanto hibrīdneatbilstības.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7.a)   Ir jāparedz noteikumi, ar ko atsevišķās jurisdikcijās izbeigtu atšķirīgu nodokļu deklarēšanas periodu piemērošanu, kas rada nodokļu rezultātu neatbilstības. Dalībvalstīm ir jāpanāk, lai nodokļu maksātāji saprātīgā termiņā deklarētu maksājumus visās iesaistītajās jurisdikcijās. Turklāt valstu iestādēm būtu jāizpēta visi hibrīdneatbilstību cēloņi, jālikvidē visas nepilnības un jānovērš agresīva nodokļu plānošana, nevis jāorientējas vienīgi uz nodokļu ieņēmumu iekasēšanu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Tā kā Direktīvā (ES) 2016/1164 ir ietverti noteikumi par hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm, ir lietderīgi tajā iekļaut noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm. Tādējādi minētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli kādā dalībvalstī, tostarp tādu vienību, kas ir trešo valstu rezidenti, pastāvīgajām iestādēm. Ir nepieciešams aptvert visus hibrīdneatbilstības pasākumus, kuros vismaz viena no iesaistītajām pusēm ir korporatīvais nodokļu maksātājs kādā dalībvalstī.
(8)  Tā kā Direktīvā (ES) 2016/1164 ir ietverti noteikumi par hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm, ir lietderīgi tajā iekļaut noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm. Tādējādi minētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli kādā dalībvalstī, tostarp tādu vienību, kas ir trešo valstu rezidenti, pastāvīgajām iestādēm. Ir nepieciešams aptvert visas hibrīdneatbilstības vai ar tām saistītos pasākumus, kuros vismaz viena no iesaistītajām pusēm ir korporatīvais nodokļu maksātājs kādā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Noteikumiem par hibrīdneatbilstībām būtu jāpievēršas neatbilstības situācijām, kas rodas no pretrunīgiem nodokļu noteikumiem divās (vai vairākās) jurisdikcijās. Tomēr šiem noteikumiem nevajadzētu ietekmēt jurisdikcijas nodokļu sistēmas vispārējās iezīmes.
(9)   Ir svarīgi, lai noteikumi par hibrīdneatbilstībām tiktu piemēroti automātiski, ja maksājums ir no ārvalstīm un atskaitījums tiek piemērots maksātājam, neprasot apliecinājumu par nodokļu apiešanas motīvu, un attiektos uz neatbilstības situācijām, kas rodas no dubultiem atskaitījumiem, konfliktējošiem finanšu instrumentu, maksājumu un vienību juridiskajiem raksturojumiem vai konfliktiem maksājumu sadalē. Tā kā hibrīdneatbilstības varētu radīt dubultu atskaitījumu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir jāizstrādā noteikumi, ar ko attiecīgā dalībvalsts vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai attiecīgi pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9.a)   Pastāvīgo iestāžu neatbilstības rodas tad, ja atšķirības pastāvīgās iestādes jurisdikcijas un rezidences jurisdikcijas noteikumos par ienākumu un izdevumu sadali starp dažādām vienas un tās pašas vienības daļām rada nodokļu rezultātu neatbilstību, ietverot gadījumus, kad neatbilstības rezultāts rodas tādēļ, ka netiek ņemta vērā pastāvīgā iestāde, jo tiek piemēroti filiāles jurisdikcijas tiesību akti. Šādi neatbilstības rezultāti var izraisīt nodokļu neuzlikšanu bez iekļaušanas, dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, un tādēļ tie būtu jānovērš. Gadījumos, kas skar vērā neņemtas pastāvīgas iestādes, dalībvalstij, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents, būtu jāpieprasa, lai nodokļu maksātājs savos apliekamajos ienākumos iekļautu ienākumu, kas citādi tiktu attiecināts uz pastāvīgo iestādi.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)   Lai nodrošinātu samērīgumu, ir nepieciešams risināt tikai gadījumus, kad pastāv būtisks risks izvairīties no nodokļa uzlikšanas, izmantojot hibrīdneatbilstības. Tādēļ ir lietderīgi aptvert hibrīdneatbilstības pasākumus starp nodokļu maksātāju un tā saistītajiem uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības, kas rodas no strukturētiem pasākumiem, kuros nodokļu maksātājs ir iesaistīts.
svītrots
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)   Lai nodrošinātu pietiekami visaptverošu “saistīta uzņēmuma” definīciju noteikumu par hibrīdneatbilstībām nolūkos, šajā definīcijā būtu jāietver arī vienība, kas grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme, kā arī uzņēmums, kam ir būtiska ietekme nodokļu maksātāja pārvaldībā.
svītrots
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)   Neatbilstības, kas īpaši attiecas uz vienību hibrīdumu, būtu jārisina tikai tad, ja vienam no saistītajiem uzņēmumiem ir vismaz faktiska kontrole pār pārējiem saistītajiem uzņēmumiem. Tādēļ šādos gadījumos būtu jānosaka, ka nodokļu maksātājs vai cits saistītais uzņēmums tur dalību saistītajā uzņēmumā vai saistītais uzņēmums tur dalību nodokļu maksātājā vai citā saistītajā uzņēmumā ar balsstiesībām, kapitālu vai tiesībām saņemt 50 procentus vai vairāk no tā peļņas.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Tā kā hibrīda vienību neatbilstības, kurās iesaistītas trešās valstis, var radīt dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai liek nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.
(15)  Tā kā hibrīda vienību neatbilstības, kurās iesaistītas trešās valstis, vairākos gadījumos rada dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai liek nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Hibrīdpārvešana var radīt atšķirīgu nodokļu režīmu, ja finanšu instrumenta pārveduma rezultātā atbilstīgi strukturētam pasākumam ar šo instrumentu saistīto peļņu uzskata par tādu, ko vienlaikus guvusi vairāk nekā viena pasākumā iesaistītā puse. Saistītā peļņa ir ienākums, kas saistīts ar pārvesto instrumentu un izriet no tā. Šī nodokļu režīma atšķirība var radīt atskaitījumu bez iekļaušanas vai nodokļa kredītu divās dažādās jurisdikcijās attiecībā uz vienu un to pašu nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā. Tādēļ šādas neatbilstības būtu jānovērš. Uz atskaitījumu bez iekļaušanas būtu jāattiecina tie paši noteikumi, ar kuriem neitralizē hibrīda finanšu instrumenta vai hibrīda vienības neatbilstību, kas rada atskaitījumu bez iekļaušanas. Dubulta nodokļu kredīta gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāierobežo nodokļu kredīta piešķiršana proporcionāli neto apliekamajam ienākumam attiecībā uz saistīto peļņu.
(17)  Hibrīdpārvešana var radīt atšķirīgu nodokļu režīmu, ja finanšu instrumenta pārveduma rezultātā ar šo instrumentu saistīto peļņu uzskata par tādu, ko vienlaikus guvusi vairāk nekā viena pasākumā iesaistītā puse. Saistītā peļņa ir ienākums, kas saistīts ar pārvesto instrumentu un izriet no tā. Šī nodokļu režīma atšķirība var radīt atskaitījumu bez iekļaušanas vai nodokļa kredītu divās dažādās jurisdikcijās attiecībā uz vienu un to pašu nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā. Tādēļ šādas neatbilstības būtu jānovērš. Uz atskaitījumu bez iekļaušanas būtu jāattiecina tie paši noteikumi, ar kuriem neitralizē hibrīda finanšu instrumenta vai hibrīda vienības neatbilstību, kas rada atskaitījumu bez iekļaušanas. Dubulta nodokļu kredīta gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāierobežo nodokļu kredīta piešķiršana proporcionāli neto apliekamajam ienākumam attiecībā uz saistīto peļņu.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Importētas neatbilstības novirza hibrīdneatbilstības starp trešās valstīs esošām pusēm ietekmi uz dalībvalsts jurisdikciju, izmantojot nehibrīdu instrumentu un tādējādi mazinot to noteikumu efektivitāti, ar kuriem neitralizē hibrīdneatbilstības. Atskaitāmu maksājumu kādā dalībvalstī var izmantot, lai finansētu izdevumus saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurš saistīts ar hibrīdneatbilstību starp trešām valstīm. Lai cīnītos pret šādām importētām neatbilstībām, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, ar kuriem netiek atļauta maksājuma atskaitīšana, ja attiecīgais ienākums no šā maksājuma tieši vai netieši tiek kompensēts ar atskaitījumu, kas rodas no hibrīdneatbilstības pasākuma, ar kuru panāk dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas starp trešām valstīm.
(19)  Importētas neatbilstības novirza hibrīdneatbilstības starp trešās valstīs esošām pusēm ietekmi uz dalībvalsts jurisdikciju, izmantojot nehibrīdu instrumentu un tādējādi mazinot to noteikumu efektivitāti, ar kuriem neitralizē hibrīdneatbilstības. Atskaitāmu maksājumu kādā dalībvalstī var izmantot, lai finansētu izdevumus saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurš saistīts ar hibrīdneatbilstību starp trešām valstīm. Lai cīnītos pret šādām importētām neatbilstībām, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, ar kuriem netiek atļauta maksājuma atskaitīšana, ja attiecīgais ienākums no šā maksājuma tieši vai netieši tiek kompensēts ar atskaitījumu, kas rodas no hibrīdneatbilstības vai ar to saistīta pasākuma, ar kuru panāk dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas starp trešām valstīm.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus noturību kopumā pret hibrīdneatbilstības pasākumiem. To nevar pietiekami labi saniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā saglabātos neefektivitāte un izkropļojumi. Tas radītu koordinācijas trūkumu. Hibrīdneatbilstības pasākumu pārrobežu rakstura dēļ un sakarā ar nepieciešamību pieņemt risinājumus, kas piemēroti visam iekšējam tirgum kopumā, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Nosakot nepieciešamo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, šīs direktīvas nolūks ir panākt vien saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.
(21)  Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus noturību kopumā pret hibrīdneatbilstībām. To nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā saglabātos neefektivitāte un izkropļojumi. Tas radītu koordinācijas trūkumu. Hibrīdneatbilstību pārrobežu rakstura dēļ un sakarā ar nepieciešamību pieņemt risinājumus, kas piemēroti visam iekšējam tirgum kopumā, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, tostarp attiecībā uz daudznacionālo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, no atsevišķu vienību pieejas pārejot uz vienotu pieeju. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Nosakot nepieciešamo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, šīs direktīvas nolūks ir panākt vien saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21.a)   Lai īstenošana būtu skaidra un efektīva, būtu jāuzsver atbilstība ieteikumiem, kas iekļauti ESAO publicētajā dokumentā “Hibrīdneatbilstības pasākumu seku neitralizēšanu, 2. rīcībpasākums — 2015. gada Nobeiguma ziņojums”.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana pēc četriem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam,
(23)  Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana reizi trijos gados pēc tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam,
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23.a)   Dalībvalstīm būtu jāparedz pienākums apmainīties ar visu attiecīgo konfidenciālo informāciju un paraugpraksi, lai apkarotu nodokļu neatbilstības un nodrošinātu Direktīvas (ES) 2016/1164 saskaņotu īstenošanu.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva (ES) 2016/1164
1. pants – 1.a punkts (jauns)
(-1)   direktīvas 1. pantam pievieno šādu daļu:
“Direktīvas 9.a pantu piemēro arī visām vienībām, kuras dalībvalsts uzskata par nodokļu vajadzībām caurskatāmām.”
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – a apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 4. punkts – 3. daļa
a)   panta 4) punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
svītrots
"9. panta nolūkā saistīts uzņēmums ir arī vienība, kas grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, kurā ietilpst arī nodokļu maksātājs, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme, kā arī uzņēmums, kam ir būtiska ietekme nodokļu maksātāja pārvaldībā. Ja neatbilstībā ir iesaistīta hibrīda vienība, saistīta uzņēmuma definīciju groza tā, ka 25 procentu prasību aizstāj ar 50 procentu prasību”;
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 4. punkts – 3. daļa
(aa)   panta 4) punkta trešo daļu svītro;
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
"9) “hibrīdneatbilstība” ir situācija starp nodokļu maksātāju un saistītu uzņēmumu vai strukturēts pasākums starp pusēm dažādās nodokļu jurisdikcijās, kura rezultāts finanšu instrumenta vai vienības juridiskā raksturojuma atšķirību dēļ vai tādēļ, ka komerciālu klātbūtni uzskata vai neuzskata par pastāvīgo iestādi, ir jebkurš no turpmāk minētajiem:
"9) “hibrīdneatbilstība” ir tāda situācija starp nodokļu maksātāju un citu vienību, kurā jebkurš no turpmāk minētajiem rezultātiem ir attiecināms uz atšķirībām finanšu instrumenta vai saistībā ar to veikta maksājuma juridiskajā raksturojumā, vai arī situācija, kas radusies hibrīdvienībai vai pastāvīgai iestādei pārskaitīto maksājumu atzīšanas atšķirību dēļ, vai hibrīdvienības vai pastāvīgās iestādes pārskaitīto maksājumu vai tām radīto izdevumu vai zaudējumu atzīšanas atšķirību dēļ, vai tādēļ, ka pastāv atšķirības attiecībā uz starp divām viena un tā paša nodokļu maksātāja daļām veikta domājamā maksājuma atzīšanu, vai attiecībā uz komerciālas klātbūtnes atzīšanu par pastāvīgo iestādi:
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)  maksājuma atskaitīšana no nodokļu bāzes tā izcelsmes jurisdikcijā bez šā paša maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā („atskaitījums bez iekļaušanas”);
(b)  maksājuma atskaitīšana no nodokļu bāzes jebkurā jurisdikcijā, kurā maksājums tiek uzskatīts par veiktu (“maksātāja jurisdikcija”) bez šā paša maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām jebkurā citā jurisdikcijā, kurā maksājums tiek uzskatīts par saņemtu (“maksājuma saņēmēja jurisdikcija”) („atskaitījums bez iekļaušanas”);
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni uzskata par pastāvīgo iestādi, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā ("nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”).
(c)  ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni atzīst par pastāvīgo iestādi, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā ("nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”);
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   maksājums hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei izraisa atskaitījumu bez iekļaušanas, ja neatbilstība ir skaidrojama ar atšķirībām tādu maksājumu atzīšanā, kas veikti pastāvīgajai iestādei vai hibrīda vienībai;
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9. punkts – 1. daļa – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)   maksājums rada atskaitījumu bez iekļaušanas tāda maksājuma rezultātā, kas veikts par pastāvīgu neuzskatītai iestādei;
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9. punkts – 2. daļa
Hibrīdneatbilstība rodas tikai tiktāl, ciktāl viens un tas pats atskaitītais maksājums un radušies izdevumi vai zaudējumi divās jurisdikcijās pārsniedz ienākuma summu, kas ir iekļauta abās jurisdikcijās un ko var attiecināt uz vienu un to pašu izcelsmes vietu.
Hibrīdneatbilstība, kas ir radusies hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei veikto maksājumu, kā arī radušos izdevumu vai zaudējumu atšķirīgas atzīšanas dēļ vai domājama maksājuma, kas veikts starp viena nodokļu maksātāja divām daļām, atšķirīgas atzīšanas dēļ, rodas vienīgi tādā mērā, kādā radušā atskaitīšana izcelsmes jurisdikcijā tiek līdzsvarota pret pozīciju, kas nav iekļauta abās jurisdikcijās, kur šī neatbilstība ir radusies. Tomēr gadījumā, ja maksājums, kurš rada šo hibrīdneatbilstību, rada arī hibrīdneatbilstību, kas ir skaidrojama ar atšķirībām finanšu instrumenta vai saistībā ar to veikta maksājuma juridiskajā raksturojumā vai ko ir radījušas atšķirības hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei veiktu maksājumu atzīšanā, šī hibrīdneatbilstība rodas tikai tādā mērā, kādā šis maksājums rada atskaitījumu bez iekļaušanas.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Hibrīdneatbilstība arī ietver finanšu instrumenta pārvešanu saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistīto peļņu nodokļu vajadzībām uzskata par tādu, ko vienlaicīgi gūst vairāk nekā viena pasākumu puse, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir dažādās jurisdikcijās, un tas rada vienu no šādiem rezultātiem:
Hibrīdneatbilstība arī ietver finanšu instrumenta pārvešanu, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistīto peļņu nodokļu vajadzībām uzskata par tādu, ko vienlaicīgi gūst vairāk nekā viena pasākumu puse, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir dažādās jurisdikcijās, un tas rada vienu no šādiem rezultātiem:
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9.a punkts (jauns)
(ba)   pievieno šādu punktu:
‘(9.a) "hibrīda vienība" ir jebkura vienība vai pasākums, kuru uzskata par personu nodokļu nolūkos saskaņā ar vienas jurisdikcijas tiesību aktiem un kuras ienākumus vai izdevumus uzskata par vienas vai vairāku citu personu ienākumiem vai izdevumiem saskaņā ar citas jurisdikcijas tiesību aktiem;”
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 9.b punkts (jauns)
(bb)   pievieno šādu punktu:
‘(9.b) "par pastāvīgu neuzskatīta iestāde" ir jebkurš pasākums, ko saskaņā ar galvenā biroja jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata par tādu, kura dēļ rodas pastāvīgā iestāde, un ko neuzskata par tādu, kura dēļ rodas pastāvīgā iestāde, saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kur šī pastāvīgā iestāde atrodas;”
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – c apakšpunkts
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 11. punkts
(11)   “strukturēts pasākums” ir pasākums, kas ietver hibrīdneatbilstību, ja neatbilstības sekas ir iekļautas pasākuma noteikumos, vai pasākums, kas ir izstrādāts, lai radītu hibrīdneatbilstības rezultātu, ja vien nodokļu maksātājs vai saistīts uzņēmums pamatoti nav varējis apzināties hibrīdneatbilstību un nav izmantojis nodokļu priekšrocību, kas izriet no hibrīdneatbilstības.”;
svītrots
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Direktīva (ES) 2016/1164
2. pants – 11.a punkts (jauns)
(ca)   pievieno šādu punktu:
11.a) “maksātāja jurisdikcija” ir jurisdikcija, kurā ir reģistrēta hibrīdvienība vai pastāvīgā iestāde vai kurā attiecīgais darījums tiek uzskatīts par veiktu.”
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -3. punkts
Direktīva (ES) 2016/1164
9. pants – 1. punkts
1.  Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, atskaitījumu īsteno tikai tajā dalībvalstī, kurā ir šāda maksājuma izcelsme vai ir radušies izdevumi vai zaudējumi.
1.  Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, atskaitījumu nevar veikt dalībvalstī, kas ir investora jurisdikcija.
Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts, sekas ir tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, attiecīgā dalībvalsts liedz šāda maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšanu, ja vien to jau nav izdarījusi šī trešā valsts.
Ja atskaitījumu var veikt investora jurisdikcijā, atskaitījumu nevar veikt maksātāja jurisdikcijā. Tiktāl, ciktāl ir iesaistīta trešā valsts, pierādījumus par to, ka šī trešā valsts nav ļāvusi veikt atskaitījumu, sniedz nodokļu maksātājs.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -3. punkts
Direktīva (ES) 2016/1164
9. pants – 2. punkts
2.  Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas, maksātāja dalībvalsts liedz šāda maksājuma atskaitīšanu.
2.  Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas, atskaitījumu nevar veikt dalībvalstī, kas ir šāda maksātāja jurisdikcija. Ja atskaitījumu var veikt maksātāja jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut šo maksājuma summu, kas citādi maksājuma saņēmēja jurisdikcijā radītu ienākumu neatbilstību.
Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts, sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas:
i)   ja maksājuma izcelsme ir kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts liedz atskaitīšanu, vai
ii)   ja maksājuma izcelsme ir kādā trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut šādu maksājumu nodokļu bāzē, ja vien trešā valsts jau nav liegusi atskaitīšanu vai nav pieprasījusi iekļaut šo maksājumu.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -3. punkts
Direktīva (ES) 2016/1164
9. pants – 3. punkts
3.  Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm, kurā iesaistīta pastāvīga iestāde, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, dalībvalsts, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļu bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo iestādi.
3.  Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstība ir saistīta ar par pastāvīgu neuzskatītas iestādes ienākumiem, ko neapliek ar nodokļiem dalībvalstī, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, šī dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam tā apliekamākajā ienākumā iekļaut ienākumu, kas citādi tiktu attiecināts uz par pastāvīgu neuzskatītu iestādi.
Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības, kurā iesaistīta pastāvīga iestāde, kas atrodas trešā valstī, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļu bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo iestādi trešā valstī.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -3. punkts
Direktīva (ES) 2016/1164
9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Dalībvalstis liedz nodokļu maksātājam atskaitīt jebkādu maksājumu, ciktāl šāds maksājums tieši vai netieši nodrošina līdzekļus atskaitāmiem izdevumiem, kas ar vienu darījumu vai darījumu virkni rada hibrīdneatbilstību.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -3. punkts
Direktīva (ES) 2016/1164
9. pants – 4. punkts
4.  Tiktāl, ciktāl maksājums, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēts ar maksājumu, izdevumiem vai zaudējumiem, kas sakarā ar hibrīdneatbilstību ir atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās ārpus Savienības, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešām valstīm jau nav liegusi maksājuma, izdevumu vai zaudējumu, kas būtu atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās, atskaitīšanu.
4.  Tiktāl, ciktāl maksājums, kuru nodokļu maksātājs veic vienībai trešā valstī, tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēts ar maksājumu, izdevumiem vai zaudējumiem, kas sakarā ar hibrīdneatbilstību ir atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās ārpus Savienības, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešām valstīm jau nav liegusi maksājuma, izdevumu vai zaudējumu, kas būtu atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās, atskaitīšanu.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -3. punkts
Direktīva (ES) 2016/1164
9. pants – 5. punkts
5.  Tiktāl, ciktāl atskaitāma maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atbilstošā iekļaušana tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēta ar maksājumu, ko sakarā ar hibrīdneatbilstību maksājuma saņēmējs nav iekļāvis savā nodokļu bāzē, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešajām valstīm jau nav liegusi neiekļautā maksājuma atskaitīšanu.
5.  Tiktāl, ciktāl atskaitāma maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic trešā valstī, atbilstošā iekļaušana tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēta ar maksājumu, ko sakarā ar hibrīdneatbilstību maksājuma saņēmējs nav iekļāvis savā nodokļu bāzē, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešajām valstīm jau nav liegusi neiekļautā maksājuma atskaitīšanu.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -3.a punkts (jauns)
Direktīva (ES) 2016/1164
-9.apants (jauns)
3.a)   direktīvā iekļauj šādu pantu:
„-9.a pants
Reversu hibrīdneatbilstības
Ja viena vai vairākas asociētas ārvalstu vienības, kam ir peļņas daļa hibrīda vienībā, kura ir inkorporēta vai reģistrēta kādā dalībvalstī, atrodas jurisdikcijā vai jurisdikcijās, kas šo hibrīda vienību uzskata par nodokļa maksātāju, šo hibrīda vienību uzskata par minētās dalībvalsts rezidentu un tās ienākumus apliek ar nodokļiem tiktāl, ciktāl šie ienākumi netiek aplikti ar nodokli saskaņā ar šīs dalībvalsts vai jebkuras citas jurisdikcijas tiesību aktiem.”
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -4. punkts
Direktīva (ES) 2016/1164
9.a pants – 1. punkts
Tiktāl, ciktāl nodokļu maksātāja, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām gan kādā dalībvalstī, gan trešā valstī, maksājums, izdevumi vai zaudējumi saskaņā ar šīs dalībvalsts un minētās trešās valsts tiesību aktiem ir atskaitāmi no nodokļu bāzes abās jurisdikcijās, un šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus nodokļu maksātāja dalībvalstī var kompensēt ar apliekamo ienākumu, kas nav iekļauts trešā valstī, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz atskaitīt šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus, ja vien trešā valsts to jau nav izdarījusi.
Tiktāl, ciktāl nodokļu maksātāja, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām gan kādā dalībvalstī, gan trešā valstī, maksājums, izdevumi vai zaudējumi saskaņā ar šīs dalībvalsts un minētās trešās valsts tiesību aktiem ir atskaitāmi no nodokļu bāzes abās jurisdikcijās, un šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus nodokļu maksātāja dalībvalstī var kompensēt ar apliekamo ienākumu, kas nav iekļauts trešā valstī, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz atskaitīt šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus, ja vien trešā valsts to jau nav izdarījusi. Šāds liegums attiecas arī uz situācijām, kurās nodokļu iekasēšanas mērķiem attiecīgo nodokļu maksātāju uzskata par bezvalstnieku. Pierādījumus par to, ka trešā valsts ir liegusi atskaitīt maksājumu, izdevumus vai zaudējumu, sniedz nodokļu maksātājs.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0457.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.


Nolīgums par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dāniju un Eiropolu *
PDF 318kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eiropas Policijas birojs (Eiropols) noslēdz Nolīgumu par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dānijas Karalisti un Eiropolu (07281/2017 – C8-0120/2017 – 2017/0803(CNS))
P8_TA(2017)0136A8-0164/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (07281/2017),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0120/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)(1), un jo īpaši tā 23. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/935/TI, ar kuru nosaka to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus(2), un kurš grozīts ar Padomes īstenošanas lēmumu (ES) 2017/290(3),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/934/TI, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu(4), un jo īpaši tā 5. un 6. pantu,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja un Dānijas premjerministra 2016. gada 15. decembra deklarāciju, kurā uzsvērta paredzamā nolīguma starp Eiropolu un Dāniju operatīvā nepieciešamība, taču arī tā izņēmuma un pagaidu raksturs,

–  ņemot vērā iepriekš minēto deklarāciju, kurā uzsvērts, ka ierosinātais nolīgums būs atkarīgs no Dānijas turpmākas dalības Savienībā un Šengenas zonā, no Dānijas apņemšanās līdz 2017. gada 1. maijam valsts tiesību aktos pilnībā transponēt Direktīvu (ES) 2016/680(5) par datu aizsardzību policijas jautājumos un no Dānijas piekrišanas pakļauties Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kompetencei,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. protokolu,

–  ņemot vērā Dānijas 2015. gada 3. decembra referenduma rezultātus saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. protokolu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. februāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2009/935/TI attiecībā uz to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus(6), un jo īpaši pieprasījumu tā 4. punktā, aicinot panākt turpmāku vienošanos starp Eiropolu un Dāniju par piecu gadu termiņa beigu datumu, lai nodrošinātu tā pārejas raksturu ar mērķi panākt pastāvīgāku kārtību,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0164/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai novērtējuma ietvaros, kurš jāveic saskaņā ar Nolīguma par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dānijas Karalisti un Eiropolu 25. pantu, Eiropas Parlaments tiktu regulāri informēts un ar to regulāri apspriestos, jo īpaši ar Eiropola apvienotās parlamentārās kontroles grupas starpniecību, kas jāizveido saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 51. panta 1. punktu(7);

5.  aicina visas iesaistītās puses izmantot visas iespējas primārajos un sekundārajos tiesību aktos, lai vēlreiz piedāvātu Dānijai pilntiesīgu dalību Eiropolā;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai un Eiropolam.

(1) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.
(2) OV L 325, 11.12.2009., 12. lpp.
(3) OV L 42, 18.2.2017., 17. lpp.
(4) OV L 325, 11.12.2009., 6. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0023.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).


Revīzijas palātas locekļa iecelšana — Ildikó Gáll-Pelcz
PDF 304kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli (C8-0110/2017 – 2017/0802(NLE))
P8_TA(2017)0137A8-0166/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0110/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0166/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 12. aprīļa sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


2015. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli
PDF 551kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par 2015. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli (2016/2098(INI))
P8_TA(2017)0138A8-0161/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada finanšu pārskatu un 2015. gada statistikas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2015. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2015. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2015. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2015. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas grupas 2015. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas darbībām,

–  ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2015. gadā un 2015. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

–  ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2015. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB grupas darbības plānus 2014.–2016. gadam, 2015.–2017. gadam, 2016.–2018. gadam un EIF korporatīvo darbības plānu 2014.–2016. gadam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, 5. protokolu par EIB statūtiem un 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

–  ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats(1), 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku — 2013. gada pārskats(2) un 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 11. jūlija Regulu (ES) Nr. 670/2012, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā(6) (attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES)  2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu “Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai“ (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 14. septembra darba dokumentu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597), (SWD(2016)0297 un SWD(2016)0298),

–  ņemot vērā EIB 2016. gada septembrī sagatavoto operāciju novērtējumu par ESIF,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2016 par priekšlikumu regulai, ar ko pagarina termiņu un paplašina ESIF,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”,

–  ņemot vērā Ernst & Young 2016. gada 8. novembrī veikto ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 (“ESIF regula”) piemērošanu,

–  ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2016. gada 22. jūlija vēstuli Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0161/2017),

A.  tā kā Līgumā ir noteikts EIB pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību ar speciāliem investīciju instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, vērtspapīriem, garantijām, riska sadales iespējām un konsultēšanas pakalpojumiem;

B.  tā kā EIB ir lielākais publiskais aizdevējs pasaulē un darbojas starptautiskajos kapitāla tirgos, piedāvājot klientiem konkurētspējīgus un labvēlīgus nosacījumus ES politikas jomu un projektu atbalstīšanai;

C.  tā kā Eiropas Investīciju fondam (EIF) un Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) vajadzētu būt svarīgai lomai, papildinot EIB intervences pasākumus ar ES specializētu struktūru riska kapitālam un garantijām, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt MVU, Eiropas integrāciju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

D.  tā kā Eiropas Parlaments par EIB darbību sagatavo trīs dažādus ziņojumus — ziņojumu par EIB finanšu darbību (sagatavo Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Budžeta komiteja), ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli (sagatavo Budžeta kontroles komiteja) un ziņojumu par ESIF īstenošanu (sagatavo Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Budžeta komiteja);

E.  tā kā aizsardzība pret krāpšanu, tostarp krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un pret terorisma finansēšanas riskiem ir ietverta EIB līgumiskajos noteikumos, kas ir iekļauti līgumos starp EIB grupu un tās darījuma partneriem; tā kā EIB pieprasa tās darījumu partneriem ievērot visus piemērojamos tiesību aktus; tā kā EIB, pamatojoties uz uzticamības pārbaudes rezultātiem, būtu jāpiemēro papildu līgumiskie noteikumi, lai risinātu specifiskus pārredzamības un integritātes jautājumus;

F.  tā kā EIB darbojas kā stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu īstenošanas struktūra, nodrošinot, ka publiskās investīcijas tiek izmantotas, lai aizstātu vai koriģētu finanšu tirgus nepilnības un sekmētu jaunus ES virzītājspēkus izaugsmei un darbvietu radīšanai;

G.  tā kā EIB finansējuma piesaistīšanas katalītiskā ietekme ir būtisks elements, veidojot ES pievienoto vērtību un nodrošinot, ka Eiropa arī turpmāk būs viena no vadošajām dalībniecēm pasaules mērogā ar visām pasaules līmeņa ekonomikai raksturīgajām īpašībām attiecībā uz konkurētspēju, inovāciju, infrastruktūru un pievilcību;

H.  tā kā EIB investīcijas ir ekonomikas stimulu pakete ar mērķi padarīt ES daudz piemērotāku, lai arī turpmāk tā būtu iespēju vieta un varētu risināt ar globālo ekonomisko konkurenci saistītās problēmas;

I.  tā kā Investīciju plāns Eiropai ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir apvērst negatīvo tendenci publiskā un privātā sektora investīcijās, mobilizējot jaunu un privātu finanšu likviditāti, ko paredzēts iepludināt reālajā ekonomikā, lai veicinātu ilgtermiņa stratēģiskas un ilgtspējīgas investīcijas visā Savienībā;

J.  tā kā EIB pašlaik izstrādā un atbalsta arvien vairāk dažādu finanšu instrumentu — no PPP līdz vērtspapīrošanai; tā kā šādi instrumenti var izraisīt zaudējumu sabiedriskošanas un peļņas privatizācijas risku;

K.  tā kā EIB finansētās darbības ārpus ES galvenokārt atbalsta ES ārpolitikas mērķus, vienlaikus veicinot Savienības redzamību un vērtības un palīdzot uzturēt stabilitāti trešās valstīs;

L.  tā kā pastāvīga uzmanība būtu jāpievērš paraugprakses attīstīšanai saistībā ar EIB snieguma politiku un vadību, kā arī labu pārvaldību un pārredzamību;

M.  tā kā EIB būtu jāsaglabā AAA reitings kā būtisks līdzeklis tās darījumdarbības modelī un augstas kvalitātes, drošu aktīvu portfelis ar stabiliem investīciju projektiem ESIF īstenošanai;

N.  tā kā EIB vēl nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus saistībā ar ieteikumiem un aicinājumiem, kas iekļauti Parlamenta rezolūcijās par EIB gada ziņojumiem iepriekšējos gados,

EIB investīciju politikas ilgtspējības veicināšana

1.  norāda, ka 2015. gadā tika parakstīti darījumi par EUR 77,5 miljardiem (salīdzinājumā ar EUR 77 miljardiem 2014. gadā), no kuriem EUR 69,7 miljardi bija ES dalībvalstīm un EUR 7,8 miljardi ārpus ES;

2.  atzinīgi vērtē EIB 2015. gada pārskatus un tajos izklāstītos sasniegumus un īstenotos centienus panākt labāku atspoguļošanu un ziņošanu par EIB devumu (vai papildināmību) un rezultātiem;

3.  atgādina par Parlamenta prasību iesniegt pilnīgāku un saskaņotāku gada ziņojumu, lai varētu gūt labāku kvalitatīvu pārskatu un novērtējumu par EIB vispārējo darbību un aizdevumu prioritātēm; uzstāj, ka EIB sīkāk jāprecizē un jāsniedz informācija par konkrētu un sasniegtu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi un tās operāciju pievienoto vērtību dalībvalstīs un ārpus ES;

4.  uzsver, ka visām EIB finansētajām darbībām ir jābūt daļai no ES vispārējās stratēģijas un politikas prioritārajām jomām un pastāvīgi saskaņā ar tām, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”, Izaugsmes un nodarbinātības mehānismā un Izaugsmes un nodarbinātības paktā, vienlaikus projektu atlasē izmantojot ekonomiskās, sociālās un finansiālās efektivitātes un ietekmes uz vidi kritērijus, lai nodrošinātu konsekventu ES politikas īstenošanu;

5.  uzsver, ka nepieciešams parādīt konkrētus un precīzus rezultātus par to, kā EIB ārējās investīcijas ir palīdzējušas sasniegt ES prioritātes un spēju veidošanu reģionos;

6.  stingri mudina EIB turpināt centienus pārvarēt investīciju, tirgus un nozaru trūkumus un investēt projektos un operācijās, kam ir reāla pievienotā vērtība, lai panāktu plašāku ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprāku investīciju vidi, augstāku nodarbinātību un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu visā ES;

7.  atgādina, ka atbalsts ekonomikas atveseļošanai, ilgtspējīgai izaugsmei un lielākai kohēzijai ir vispārējais mērķis un ka EIB būtu labāk jāprognozē strukturālās problēmas, jo īpaši saistībā ar Eiropas rūpniecības atjaunošanu un uz zināšanām balstītu un digitālu ekonomiku, lai radītu jaunas ekonomiskās iespējas un inovāciju, attīstītu aprites ekonomiku un labāk veicinātu atjaunojamo energoavotu izmantošanu saskaņā ar vides, klimata un enerģētikas politikas mērķiem; uzsver, ka rūpniecības atjaunošanas process ir jāīsteno, vienlaikus ievērojot, no vienas puses, nepieciešamību izveidot augstas kvalitātes darbvietas un, no otras puses, Eiropas ekonomikai raksturīgās atšķirīgās situācijas, bet jebkurā gadījumā pienācīgi ņemot vērā vidi un darba ņēmēju un sabiedrības locekļu veselību;

8.  uzskata, ka EIB, nosakot investīciju darbības un pieņemot lēmumus par finansējumu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu aspektiem, būtu sistemātiski jāpievērš uzmanība vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmei uz ekonomisku, sociālo jomu un vidi; uzskata, ka EIB ir nepieciešams investēt gan liela, gan maza mēroga ilgtspējīgos projektos, kam ir sistēmiska nozīme ilgtermiņā un kas rada pievienoto vērtību reģionālā un ES līmenī;

9.  uzsver, ka finansēto projektu stabilitāte pēc definīcijas būtu jāizvērtē ne tikai attiecībā uz ekonomisko nozīmīgumu, bet arī ar vienlīdz spēcīgu uzsvaru uz šādu projektu vides un sociālo ilgtspēju, kā arī politisko, pārrobežu un reģionālo svarīgumu; atgādina, ka arī turpmāk vadošajam pamatprincipam jābūt tam, ka EIB aizdošanas darbībās prioritāte jādod projektiem ar skaidru un ilgtspējīgu plānoto ieguvumu un ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību;

10.  atzīst, ka EIB ir būtisks dalībnieks, kas vajadzīgs, lai atdzīvinātu ES ekonomiku, veicinātu nodarbinātību, paaugstinātu dalībvalstu izaugsmes rādītājus un maksimizētu pieejamo finanšu resursu efektivitāti un lietderību, izmantojot atjaunojamos instrumentus, proti, garantijas fondu multiplikatora efektu un sviras efektu;

11.  uzskata, ka nepieciešams nodrošināt noturīgu, ilgtspējīgu un stabilu ES finansēšanas stratēģiju, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanu, veicinātu nodarbinātību un palīdzētu noteiktām ekonomikas nozarēm un mazāk attīstītiem reģioniem atgūt nokavēto; atgādina par nepieciešamību koncentrēties uz produktīvām investīcijām, kas rada reālas pārmaiņas, it īpaši ilgtermiņā, un atbalstīt primāro sektoru, pētniecību, infrastruktūru un nodarbinātību; uzskata, ka projekti būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to nopelniem, to potenciālu radīt pievienoto vērtību visai ES un efektīvu papildināmību, iespējams, ar augstāku riska profilu;

12.  šajā sakarā atgādina, ka būtu jāpublisko vairāk informācijas par to individuālo projektu precīzu raksturu, kurus tieši vai netieši finansē ar EIB aizdošanas darbībām, un jo īpaši par to pievienoto vērtību un sagaidāmo ekonomisko ietekmi katrā dalībvalstī;

13.  atkārtoti norāda uz Parlamenta rūpēm par to, lai tiktu definēta līdzsvarota stratēģija ar projektu un investīciju dinamisku, taisnīgu un pārredzamu ģeogrāfisko sadalījumu starp ES dalībvalstīm, ņemot vērā, ka īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstītām valstīm un reģioniem; norāda, ka 73 % no EIB kopējā aizdevumu apjoma 2015. gadā (EUR 51 miljards) koncentrējas sešās dalībvalstīs, kas liecina par to, ka ne visas dalībvalstis vai reģioni spēj vienādā mērā izmantot investīciju iespējas;

14.  atbalsta EIB iniciatīvas sniegt kopīgu tehnisko palīdzību uz vietas vadošajām iestādēm un finanšu starpniekiem, tostarp izmantojot mērķtiecīgu fi-compass apmācību;

15.  aicina EIB pastiprināt savu saziņas politiku attiecībā uz potenciālajām iesaistītajām personām un privātajiem investoriem par pieejamā finansējuma avotiem un instrumentiem un attiecībā uz iedzīvotājiem par sasniegtajiem rezultātiem;

16.  aicina EIB un Komisiju vairāk izplatīt to piedāvāto finansēšanas iespēju, atbalsta un padomu sniegšanu, palielināt finansējumu vietējo un reģionālo iestāžu un MVU projektiem, kā arī vienkāršot piekļuvi EIB finansējumam un iespēju apvienot dotācijas ar aizdevumiem un finanšu instrumentiem; aicina Komisiju atbalstīt iespējamajiem līdzekļu saņēmējiem paredzētu apmācības programmu izstrādi, sniedzot vadības iestādēm lielākas pilnvaras attiecībā uz informācijas, norādījumu un padomu sniegšanu gala saņēmējiem;

17.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi EIB saglabāt savu AAA kredītreitingu, lai saglabātu piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem ar vislabākajiem aizņemšanās nosacījumiem un ieguvumus nodotu tālāk savā investīciju stratēģijā un aizdevumu piešķiršanas nosacījumos; aicina EIB attīstīt savu riska kultūru, lai uzlabotu efektivitāti, papildināmību un sinerģijas starp tās pasākumiem un dažādām ES politikas jomām;

18.  pauž dziļas bažas par kopumā augstākām izmaksām un maksām EIB/EIF pārvaldītajam finansējumam dalītās pārvaldības finanšu instrumentu īstenošanā, kas tika norādīts Eiropas Revīzijas palātas (ERP) secinājumos tās Īpašajā ziņojumā Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2013.–2007. gada plānošanas periodā”, un mudina ERP veikt līdzīgu revīziju par pašreizējo periodu;

EIB ietekmes uz svarīgāko publiskās politikas jomu īstenošanu uzraudzība

19.  norāda uz ziņojumu par ES iekšienē veikto EIB operāciju rezultātiem un ietekmi 2015. gadā, pamatojoties uz trīs pīlāru novērtējuma metodiku, lai novērtētu paredzamos rezultātus, uzraudzītu pašreizējos rezultātus un mērītu ietekmi uz četriem būtiskiem publiskās politikas mērķiem (PPM), proti, inovāciju un prasmēm (22,7 % no EIB parakstītā apjoma 2015. gadā jeb EUR 15,8 miljardi), finansējumu MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (28,5 % no parakstītā apjoma jeb EUR 19,8 miljardi), infrastruktūru (24,5 % jeb EUR 17,1 miljards) un vidi (24,3 % jeb EUR 16,9 miljardi); norāda, ka šajā ziņojumā ir iekļauti parakstīto jauno operāciju sasniegumi un rezultāti, lai ilustrētu gaidāmos rezultātus, bet nav iekļauta informācija par pašreizējo rezultātu uzraudzību un par panākto ietekmi;

20.  pauž nožēlu par to, ka 2015. gada ziņojumā par EIB operācijām ES iekšienē nav informācijas par bankas operāciju plānotajiem un sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz diviem transversāliem politikas mērķiem, proti, klimata pasākumiem un kohēziju; pauž bažas par to, ka EIB 2015. gadā nesasniedza plānoto 30 % līmeni kohēzijas investīcijām (ES iekšienē tika sasniegti 25,2 %) un ka arī 2016. gadā prognozētā īstenošana (27 %) ir zemāka nekā 30 % mērķis; stingri aicina EIB atjaunot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju kā primāro publiskās politikas mērķi un sākt sniegt skaidru pārskatu par tā īstenošanu;

21.  pauž nožēlu arī par to, ka trīs pīlāru metodikas atjaunināšana, lai to pielāgotu ESIF regulas prasībām, nav izraisījusi EIB ziņošanas par operācijām ES iekšienē saskaņošanu ar ziņošanu par operācijām ārpus ES un analītiskas un visaptverošas informācijas par sasniegtajiem konkrētajiem rezultātiem ES iekšienē iekļaušanu; prasa sniegt vairāk informācijas projekta līmenī, nodrošinot publisku piekļuvi 3 pīlāru novērtējuma (3PA) un rezultātu novērtēšanas sistēmas (REM) projektu izvērtēšanas un novērtējuma lapām;

22.  uzsver, ka vērienīga investīciju stratēģija ir jāpapildina ar skaidriem uzraudzības un ziņošanas instrumentiem, kas nodrošina snieguma pārvaldību;

23.  aicina EIB pastāvīgi pievērst īpašu uzmanību snieguma pārbaudēm, izmantojot snieguma novērtēšanu un pierādītu ietekmi; mudina EIB arī turpmāk noteikt uzraudzības rādītājus, konkrētāk, papildināmības rādītājus, lai ietekmi novērtētu pēc iespējas agrāk projekta izstrādes posmā, un sniegt Valdei pietiekamu informāciju par paredzamo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz devumu ES politikai;

24.  atzīst, ka ir sarežģīti uzraudzīt arvien lielāku portfeli un dažādu projektu plūsmu un pēc tam veikt rādītāju vispārējo pārvaldību; mudina EIB palielināt centienus nodrošināt pienācīgu uzraudzību;

25.  mudina EIB būtu proaktīvākai attiecībās ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu spēju veidošanu un konsultāciju pakalpojumus tieši saņēmējiem liela mēroga investīciju projektu sagatavošanai, uzlabojot sadarbību ar attiecīgām valsts vai decentralizētām iestādēm vai valsts attīstības bankām;

MVU finansēšanas shēmas

26.  atgādina, ka EIB ir atbildīga pasaules mērogā par ES pievilcības nodrošināšanu pasaules arēnā, veicinot labvēlīgu investīciju vidi uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem;

27.  atzīst MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu centrālo lomu nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes veicināšanā ES un atsevišķās dalībvalstīs; atbalsta EIB centienus pastiprināt savu atbalstu dažāda veida MVU (sākumkapitālam, jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU, uzņēmumu kopām), īpašu uzmanību pievēršot jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kam ir augsts potenciāls sniegt darba iespējas jauniešiem; aicina EIB šajā kontekstā īstenot nepieciešamos centienus, lai nodrošinātu, ka MVU iniciatīvas programma tiek pilnībā īstenota;

28.  pieņem zināšanai, ka EIB atbalsts MVU veidoja aptuveni 36,6 % no tās finansējuma 2015. gadā, radot sviras efektu MVU finansējumam EUR 39,7 miljardu apmērā un atbalstot 5 miljonus darbvietu;

29.  atzinīgi vērtē EIF centienus MVU iniciatīvu pašlaik īstenot sešās valstīs (Spānijā, Itālijā, Bulgārijā, Somijā, Rumānijā un Maltā), attiecībā uz kurām ir sagaidāms, ka tās gūs labumu no jauniem MVU aizdevumiem ar izdevīgiem nosacījumiem aptuveni EUR 8,5 miljardu apmērā; aicina dalībvalstis plašākā mērogā īstenot MVU iniciatīvu, ņemot vērā tās spēju samazināt risku finanšu starpniekiem; tādējādi ir gandarīts par Komisijas priekšlikumu pagarināt MVU iniciatīvas darbības laiku līdz 2020. gadam; tomēr uzsver, ka ar MVU iniciatīvu ir jāīsteno lielāks uzdevums, jo MVU finansēšana ir ļoti svarīga ES izaugsmes un darbvietu veicināšanai, jo īpaši periodā pēc ekonomikas un finanšu krīzes; aicina EIB uzraudzīt un pastiprināt vērtspapīrošanas instrumenta izmantošanu; tādēļ prasa uzlabot EIB komunikācijas politiku un MVU iniciatīvas administratīvos nosacījumus; aicina EIB publicēt ziņojumu par šīs programmas veiksmīgajiem un neveiksmīgajiem aspektiem;

30.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidoti jauni instrumenti, par ko vienojās EIB un Komisija, piemēram, Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE), MVU iniciatīva un Nodarbinātības un sociālās inovācijas iniciatīvas (EaSI) finanšu instrumenti, par kuriem ir sagaidāms, ka tie veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; norāda uz EIF darbībām, jo īpaši COSME (uzņēmumu un MVU konkurētspēja) finanšu instrumentiem un Innovfin, kas guva labumu no 2015. gadā dubultotā ESIF garantēto aizdevumu apjoma;

31.  aicina EIB palielināt savu intervences riska profilu, jo īpaši tad, ja atbalsta MVU, kas uzņemas riskus vai darbojas ekonomiski mazāk attīstītos reģionos vai reģionos, kuros trūkst stabilitātes; uzskata arī, ka MVU nozare un piekļuve finansējumam ir regulārs un ilglaicīgs mērķis, kas jāīsteno un jāpilnveido;

Inovācija

32.  atbalsta visus stimulus uz tirgu orientētai inovācijai, sociālai attīstībai un vides aizsardzībai, tādējādi uzturot ilgtspējīgu izaugsmi un resursu rūpīgu izmantošanu; atbalsta stimulus, kas palīdz ES mērķim kļūt par aprites, uz zinātnes atziņām balstītu un digitālu ekonomiku un saglabāt ES konkurētspēju;

33.  norāda, ka EIB jau pašlaik finansē pētniecības un izstrādes investīcijas ES drošības uzņēmumos saistībā ar civilām un divējāda lietojuma tehnoloģijām; uzskata, ka attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām EIB būtu primāri jāatbalsta investīcijas, kuru motīvs ir komercializācija civiliem mērķiem — šāda veida EIB projektu piemēri jau ietver pētniecības un izstrādes investīcijas tādās jomās kā gaisa kuģi un kosmosa apgāde, radaru sistēmas, kiberdrošība un mākoņdrošība, mikroelektronika un vakcīnas;

34.  norāda, ka aizdevumi inovatīviem projektiem 2015. gadā sasniedza rekordlīmeni — EUR 18,7 miljardus, un atzinīgi vērtē to, ka EIB lielāku vērību pievērš investīcijām inovācijā;

35.  norāda, ka, turpinot savu atbalstu civilām un divējāda lietojuma tehnoloģijām, EIB varētu palielināt atbalstu ES drošības nozarei, izmantojot izveidoto tiesisko regulējumu; tas ietver darbības, kas gūst labumu no ESIF;

Infrastruktūra

36.  aicina EIB turpināt atbalstīt infrastruktūras programmu, kuras pamatā ir efektīvi kopējas ieinteresētības projekti transporta un enerģētikas nozarēs ar saviem resursiem un kuru īsteno ar parāda finanšu instrumentiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, vienlaikus ņemot vērā to atbilstību vides un klimata politikas mērķiem un reģionālajai attīstībai; aicina EIB izstrādāt jaunus finanšu instrumentus infrastruktūras būvniecībai un darbiem saskaņā ar makroreģionālajām stratēģijām;

37.  atzinīgi vērtē ekonomiskās un sociālās kohēzijas (EUR 17 634 miljardi) un lauku un pilsētvides atjaunošanas (EUR 5467 miljardi) mērķu finansēšanas līmeni un iesaka šādu līmeni saglabāt arī turpmāk; uzskata, ka šis finansējums ir svarīgs kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) papildinājums; uzsver, ka ir svarīgi uzturēt regulāru dialogu ar vadības iestādēm, lai veidotu abu instrumentu sinerģijas un savstarpēju papildināmību;

38.  aicina EIB, Komisiju un valsts, reģionālās un vietējās iestādes kopā ar valsts attīstību veicinošajām bankām un iestādēm (NPBI) stiprināt sadarbību ar mērķi radīt vairāk sinerģiju starp ESI fondiem un EIB finansēšanas instrumentiem un aizdevumiem, kā arī samazināt administratīvo slogu, vienkāršot procedūras, palielināt administratīvās spējas, sekmēt teritoriālo attīstību un kohēziju un uzlabot izpratni par ESI fondiem un EIB finansējumu; uzsver, ka ir ļoti maz informācijas par EIB apvienošanas darbībām kohēzijas politikas projektos un programmās; prasa EIB ievērot pienākumus, kas tai ir jāpilda kā publiskai iestādei, un pēc iespējas vērienīgāk īstenot pārskatatbildības, pārredzamības un atpazīstamības principu, lai izslēgtu neskaidrības; aicina EIB izstrādāt komunikācijas politiku attiecībā uz tās darbībām, tostarp konsultatīvajām darbībām, lai visām pārvaldes formām un saņēmējiem būtu pieejamas tās programmas;

39.  uzsver, ka lielāka finanšu instrumentu izmantošana kohēzijas politikā nozīmē lielāku Eiropas Parlamenta iesaisti EIB darbību pārbaudē, arī lai nodrošinātu labāku EIB lomas ietekmes un seku novērtēšanu;

40.  prasa, lai dalībvalstis pilnībā izmantotu tiem piešķirtos ESI fondu līdzekļus un papildināmību, tādējādi papildinot EIB aizdevumus un finanšu instrumentus; turklāt prasa vairāk un labāk apvienot dotācijas ar EIB finansējumu, lai labāk izmantotu ESI fondu sniegto sviras efektu; prasa EIB būt par šī procesa virzītājspēku, jo tai ir zināšanas un atbildība pret akcionāriem, un tas EIB palīdzēs nodrošināt viņu investīciju atdevi;

41.  aicina EIB palielināt ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai un pilsētvides mērķiem paredzēto finansējumu, vienlaikus atbalstot ES tradicionālās un inovatīvās nozares; turklāt aicina sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt īpašus finanšu instrumentus ar mērķi atbalstīt makroreģionālo rīcības plānu un stratēģiju īstenošanu;

Vides un klimata investīcijas

42.  mudina EIB klimata jomas pasākumos galveno uzmanību pievērst starpnozaru projektu ilgtspējai kontekstā ar COP21 mērķiem un atbalstīt atjaunojamo energoresursu izvēršanu un resursefektivitāti; norāda, ka finansējums atjaunojamajiem energoresursiem sasniedza EUR 3,4 miljardus;

43.  aicina EIB pārvērtēt uzmanību, ko tā īpaši pievērš gāzes infrastruktūras projektiem, jo sevišķi tāpēc, ka gāzes pieprasījums Eiropā samazinās, bet parādās jauni lielapjoma plāni būvēt jaunus cauruļvadus un sašķidrinātās dabasgāzes termināļus; pauž bažas par to, ka EIB investīcijas gāzes infrastruktūrā varētu novest pie investīcijām balasta aktīvos;

44.  uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ilgtspējīgu zaļo projektu tirgu, pirmām kārtām veicinot aprites ekonomikas izveidi, it īpaši ar zaļo obligāciju tirgu;

EIB devums globālo jautājumu risināšanā

45.  norāda uz līdzekļu palielinājumu ārējam mandātam no EUR 10 līdz 27 miljardiem un neobligātu papildu summu EUR 3 miljardu apmērā; atgādina par nepieciešamību pastāvīgi uzturēt šī mandāta atbilstību ES ārpolitikas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz pilsonisko tiesību ievērošanu tajās valstīs, kas saņem finansējumu; atkārtoti pauž Parlamenta prasību Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu intervenču un darbības rezultātu atbilstību ES politikas nostādnēm;

46.  atzinīgi vērtē EIB spēju strauji pielāgoties starptautiskiem izaicinājumiem; aicina EIB turpināt atbalstīt ES ārpolitikas jomas un reaģēšanu ārkārtas situācijās saistībā ar globālo migrācijas problēmu, iekļaujot attīstības aspektu un veicinot ekonomisko noturību;

ESIF pievienotās vērtības un papildināmības uzraudzība

47.  norāda, ka ESIF mērķis ir ar EIB starpniecību piesaistīt kopumā EUR 315 miljardus papildu investīcijām un jauniem projektiem reālajā ekonomikā līdz 2018. gadam; norāda, ka ir apstiprināti 97 infrastruktūras un inovācijas projekti un 192 MVU finansēšanas līgumi, t. i., kopējais paredzamais investīciju apjoms ir EUR 115,7 miljardi;

48.  atzīst, ka ESIF īstenošana ir strauji mainījusi EIB profilu un uzņēmējdarbības modeli attiecībā uz procesiem un parakstu un līgumu uzraudzību;

49.  norāda, ka, lai pilnībā izmantotu papildu riska uzņemšanās spēju, EIB grupa izstrādā dažādus jaunus produktus, ar kuriem būs iespējams uzņemties lielāku risku (piemēram, subordinētais parāds, kapitālieguldījums, riska dalīšana ar bankām), un ir pārskatījusi savu kredītriska politiku un atlases kritērijus, lai paredzētu lielāku elastību; norāda, ka EIB palielina savu atbalstu inovatīviem uzņēmumiem vai infrastruktūras projektiem, kā arī atbalstu ESIF; norāda, ka EIB var atbalstīt lielāku skaitu šādu riskantu projektu, nepārkāpjot labas pārvaldības principus;

50.  atgādina, ka ESIF mērķis ir identificēt atšķirīgu, patiesi inovatīvu un riskantāku projektu profilus ar jauniem partneriem no privātā sektora salīdzinājumā ar citiem pastāvošajiem EIB finansēšanas instrumentiem, vienlaikus atlasīto projektu īstenošanā panākot ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību pārrobežu mērogā un efektīvu devumu pašreizējo ES kopējās politikas mērķu sasniegšanā;

51.  atzīst, ka ESIF ir uz tirgu balstīts instruments; tomēr atgādina, ka visām dalībvalstīm ir jāizstrādā atbilstošas spējas to izmantot;

52.  norāda, ka ESIF projektu plūsmas īstenošanā būtu jāapsver pēc iespējas plašāka ģeogrāfiskā izkliedētība, atbalstot kohēzijas un ilgtspējības mērķus; aicina EIB labot pašreizējās ģeogrāfiskās nelīdzsvarotības Savienībā un nozaru koncentrāciju ESIF portfelī, proti, infrastruktūras un inovācijas atbalsta daļā (IIW) un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta daļā (SMEW), pastiprinot savas konsultatīvās darbības projektu attīstībai dalībvalstīs un tehnisko palīdzību ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) starpniecību, apsverot iespēju paplašināt to nozaru skaitu, kuras drīkst saņemt ESIF finansējumu, vai projektu veidu un lielumu labāk pielāgojot tirgus vajadzībām dalībvalstīs;

53.  aicina EIB atlases procesā rūpīgi apsvērt patiesu papildināmību un jauno dinamiku līdztekus multiplikatora efekta lielumam, kas varētu atšķirties starp projektiem, jo īpaši jomās, kurās EIB vai EIF vēl nav iesaistīti, gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnības vai suboptimālas investīciju situācijas;

54.  norāda, ka sviras efekts projektiem dažādās valstīs ir atšķirīgs galvenokārt saistībā ar apmēru, sarežģītību un korelāciju starp svarīgām nozaru problēmām un galīgo saņēmēju vēlmēm kontekstā ar publiskā finansējuma ierobežotību; uzskata, ka pieņēmumu, ka vidējais sviras efekts ir x15, var izmērīt vienīgi investīciju cikla beigās, vienlaikus ņemot vērā nozares īpatnības; uzskata arī, ka intervenču efektivitāte ir jāizvērtē ne tikai pēc finanšu instrumentu potenciāla, bet arī pēc izmērāmiem rezultātiem;

55.  aicina EIB pievērst īpašu uzmanību papildināmības principam un sniegt attiecīgu kvalitatīvu vadības informāciju par ESIF paziņoto mērķu īstenošanu, parādot faktisko papildināmību un ietekmi salīdzinājumā ar kritērijiem, bet ņemot vērā arī ESIF termiņa pagarināšanu pēc 2017. gada;

56.  uzskata, ka privātā sektora kapitāla mobilizēšanai ir svarīgi, lai EIB daļēji atbrīvotu investorus no riskiem, ar kuriem saskaras potenciālie projekti; turklāt aicina EIB gan palielināt ESIF pievilcību un redzamību investīciju vadlīnijās, gan projektus finansēt, turpinot izstrādāt efektīvāku politiku informētības palielināšanai starp potenciālajiem privātajiem investoriem;

57.  norāda, ka ESIF (izmantojot SMEW) ir svarīgs instruments, ar ko nodrošina papildu finansējumu MVU, t. i., līdz pat EUR 75 miljardiem no kopējām investīcijām, ko ESIF katalizējis trīs gados, līdz ar EIB un EIF aizdošanas spējām;

58.  aicina Komisiju izveidot pastāvīgu Eiropas garantiju platformu, kas darbotos ESIF pakļautībā, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un uzlabotu garantiju un aizdevumu produktu izstrādi, pamatojoties uz Eiropas garantijām;

59.  aicina EIB izmantot ESIF sniegto iespēju palielināt finansējumu mazapjoma ārpustīkla decentralizētiem atjaunojamās enerģijas projektiem, kuros iesaistīti iedzīvotāji un kopienas, kam ir grūti saņemt finansējumu no citiem avotiem;

60.  pieņem zināšanai arī to, ka palielinās EIB īpašās darbības apjoma ziņā, kas izriet no ESIF īstenošanas pirmā gada, atspoguļojot EIB piesardzīgās riska kultūras un aizdevumu politikas attīstību;

61.  uzsver, ka pārskatatbildības nolūkā ir jāattīsta uz rezultātiem orientētas investīcijas, kas Investīciju komitejai regulāri jānovērtē, izmantojot rādītāju apkopojumu, lai konstatētu mērķtiecīgus projektus attiecībā uz devumu izaugsmē un nodarbinātībā un gūtu objektīvu pārskatu pār to papildināmību, pievienoto vērtību un atbilstību Savienības politikai vai citām klasiskām EIB darbībām; aicina EIB atklāt informāciju par to, kādi rezultāti bija projektiem, kas saņem ESIF garantiju, salīdzinājumā ar ESIF rādītāju apkopojumu;

62.  norāda, ka nākotnē EIB ir gatava apspriest ar Parlamenta dienestiem papildu pasākumus, kurus varētu ieplānot, lai Parlamenta un EIB dialogam būtu strukturētāka un mazāk sadrumstalota pieeja; EIB un Parlaments pašlaik strādā pie tā, lai ātri noslēgtu oficiālu vienošanos par ESIF, paredzot noteikumus par visu informācijas apmaiņu saskaņā ar to, tostarp par gada pārskatu par ESIF Padomei un Parlamentam;

EIB darba pārredzamības, pārskatatbildības, integritātes un iekšējās kontroles padziļināšana kā priekšnoteikums korporatīvās pārvaldības uzlabošanai

63.  uzskata, ka uzlabota EIB ekonomiskā loma, tās lielāka investīciju spēja un ES budžeta izmantošana EIB operāciju garantijām būtu jāpapildina ar lielāku pārredzamību un padziļinātu pārskatatbildību, lai nodrošinātu patiesu publisko kontroli pār tās darbību, projektu atlasi un finansēšanas prioritātēm;

64.  aicina EIB regulāri atjaunināt darbības riska kartēšanu un pielāgot tās riska kultūru attiecībā uz neseno darījumdarbības modeli un aizvien lielāku portfeļa apjomu saistībā ar jaunu instrumentu īstenošanu ESIF, dažādiem mehānismiem, investīciju platformām un riska dalīšanas instrumentiem; aicina EIB arī šajā kontekstā riska kartēšanā iekļaut nefinanšu aspektus, piemēram, sociālo un/vai vides pievienoto vērtību; šajā kontekstā atzinīgi vērtē EIB īstenoto prudenciālo riska apetītes sistēmas īstenošanu, lai pastiprinātu risku uzraudzību un izcelsmes, īpašnieku un risku pārvaldības pārraudzību; atgādina par nepieciešamību izstrādāt vienotu un vienveidīgu kontroles sistēmu;

65.  atzinīgi vērtē EIB aizdevumu portfeļa augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumiem veidojot 0,3 % no EIB kopējā aizdevumu portfeļa, tādējādi apstiprinot EIB pastāvīgi piesardzīgos riska pārvaldības principus un saglabājot spēcīgu kredītspēju starptautiskajos finanšu tirgos;

66.  atzinīgi vērtē to, ka EIB pārredzamības politika ir balstīta uz informācijas atklāšanas prezumpciju un ka ikviens var piekļūt EIB dokumentiem un informācijai; atgādina par savu ieteikumu publicēt EIB tīmekļvietnē nekonfidenciālus dokumentus, piemēram, iepriekšējo gadu korporatīvos darbības plānus, iestāžu nolīgumus un memorandus, un aicina EIB neapstāties pie sasniegtā, bet arī turpmāk pastāvīgi meklēt uzlabošanas iespējas un izvirzīt arvien augstākus mērķus;

67.  atzinīgi vērtē ziņojumu par EIB grupas pārredzamības politikas īstenošanu 2015. gadā un gaidāmo pārskatu par EIB politiku attiecībā uz trauksmes cēlējiem;

68.  atgādina, ka pārredzamība ES politikas virzienu īstenošanā ne tikai stiprina EIB vispārējo korporatīvo pārskatatbildību un uzticamību, sniedzot skaidru priekšstatu par to, kas ir finanšu starpnieki un galīgie saņēmēji, bet arī palīdz stiprināt efektivitāti un finansēto projektu ilgtspēju līdztekus nulles tolerances nostājai pret krāpšanu un korupciju tās aizdevumu portfelī; aicina EIB pielāgoties jaunajai ātrās brīdināšanas un izslēgšanas sistēmai, ko ieplānojusi Komisija;

69.  ar bažām norāda, ka, lai gan EIB piešķir trīsreiz lielāku finansējumu nekā Pasaules Banka, tā ir iekļāvusi melnajā sarakstā tikai trīs uzņēmumus, savukārt Pasaules Banka savā melnajā sarakstā ir iekļāvusi 820 uzņēmumus; lai uzlabotu šo situāciju, aicina EIB apvienot spēkus ar citu publisko banku tīklu, kas veic iekļaušanu melnajā sarakstā, — šajā tīklā ir Pasaules Banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB);

70.  atkārtoti aicina palielināt EIB intervenču pārredzamību, darbojoties ar finanšu starpniekiem un saņēmējiem, lai izvairītos no darījumu partneriem, kam ir negatīva pagātne, kas iekļauti „melnajā sarakstā” un kam ir iespējama saikne ar neatsaucīgām jurisdikcijām, ārzonas darbībām vai organizēto noziedzību; uzskata, ka izmantot finanšu starpnieku atlases kritērijus un atjaunināt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem uzņēmumā, tostarp attiecībā uz trastiem, fondiem un nodokļu oāzēm, ir paraugprakse, kas pastāvīgi jāievēro; aicina EIB vēl vairāk pastiprināt līgumiskos nosacījumus, iekļaujot klauzulu vai atsauci uz labu pārvaldību, lai mazinātu integritātes un reputācijas riskus;

71.  uzskata, ka EIB vajadzētu sekot Pasaules bankas grupas Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) piemēram un sākt izpaust informāciju par augsta riska apakšprojektiem, ko tā finansē, izmantojot komercbankas (galvenie starpnieki/finanšu instrumenti, ko EIB izmanto MVU finansēšanai);

72.  atzinīgi vērtē regulārās tikšanās ar pilsonisko sabiedrību un sabiedrisko apspriešanu par EIB politikas attīstību;

73.  prasa nodrošināt arvien augstāka līmeņa pārredzamību EIB informācijas publiskošanas politikā attiecībā uz tās vadības struktūrām, jo īpaši darīt pieejamus EIB, EIF Direktoru padomes un ESIF Investīciju komitejas sanāksmju protokolus un informāciju attiecībā uz projektiem, kas ir sabiedrības interesēs un kas gūst labumu no ES budžeta garantijas un ietekmē ES teritorijas un iedzīvotājus; uzskata, ka informācijas atklāšana par rādītāju apkopojumu ir laba prakse attiecībā uz visām operācijām un vides un sociālās ietekmes novērtējumiem projektu vai apakšprojektu līmenī;

74.  atkārtoti prasa informāciju par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu padarīt publisku un viegli pieejamu un visos gadījumos garantēt Parlamentam piekļuvi saistītajai finanšu informācijai un dokumentācijai;

75.  atzinīgi vērtē Eiropas ombuda proaktīvo pieeju, īstenojot publisku kontroli pār EIB; pauž lielas bažas par konstatētajām nepilnībām pastāvošajos EIB mehānismos iespējamu interešu konfliktu nepieļaušanai tās vadības struktūrās; šajā sakarā aicina EIB, lai labāk novērstu interešu konfliktus tās vadības struktūrās un iespējamos „virpuļdurvju efekta” gadījumus, ņemt vērā ombuda ieteikumus un pārskatīt tās rīcības kodeksu pēc iespējas drīzāk;

76.  uzskata, ka EIB priekšsēdētāja vietniekiem vairs nevajadzētu būt atbildīgiem par projektiem to piederības valstīs, ņemot vērā nepārprotamo interešu konfliktu iespējamību un to, ka tikai mazākumam dalībvalstu ir savs priekšsēdētāja vietnieks;

77.  atzinīgi vērtē Sūdzību mehānisma biroja (SM biroja) noteikumu pārskatīšanu un Eiropas ombuda un EIB saprašanās memoranda atjaunošanu; prasa EIB paskaidrot kavēšanos sākt sabiedrisko apspriešanu par tās sūdzību mehānisma politikas un procedūru pārskatīšanu; norāda, ka šāds pārskatīšanas process sniedz iespēju vēl vairāk uzlabot sūdzību mehānisma neatkarību un efektivitāti, lai izveidotu arī mehānismu sistemātiskai informācijas plūsmai tieši starp SM biroju un direktoriem; uzsver, ka EIB vadībai būtu katru gadu jāsniedz ziņojums ombudam un Parlamentam par to, kā ieteikumi par sūdzību mehānismu ir atspoguļoti bankas politikā un praksē; turklāt uzsver, ka SM biroja vadītājam reizi gadā būtu jāiesniedz Parlamentam darbības pārskats un novērtējums par to, kā banka īsteno SM biroja ieteikumus;

78.  aicina EIB darīt visu, kas ir tās spēkos, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, nelegālas darbības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot savu politiku attiecībā uz nepārredzamām un neatsaucīgām jurisdikcijām (NCJ), un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML-CFT) sistēmu;

79.  aicina EIB arī uzturēt regulāru sadarbību ar citām starptautiskām finanšu iestādēm, apmainoties ar informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzņēmumu vai nodokļu pienācīgā pārbaudē vai “pazīsti savu klientu” pārskatīšanā, un katru gadu ziņot Parlamentam un sabiedrībai par to, kā tā īsteno NCJ politiku;

80.  uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver EIB ārēja prudenciālā uzraudzība, kā Parlaments to ir norādījis iepriekšējās rezolūcijās;

81.  norāda, ka 2016. gada septembrī tika noslēgts atjaunināts trīspusējais nolīgums starp EIB, Komisiju un Revīzijas palātu, un aicina Revīzijas palātu veikt lietderības revīzijas par efektivitāti un lietderību EIB operācijām dažādās nozarēs, ja operācijas ir saistītas ar ES budžeta resursu izmantošanu;

82.  aicina Komisiju no 2018. gada katru gadu līdz jūnijam iesniegt ziņojumu par īstenošanu kopš pašreizējās DFS sākuma un par pašreizējo stāvokli, tostarp par sasniegtajiem rezultātiem, visiem finanšu instrumentiem, kurus pārvalda un īsteno EIB grupa un kuri rīkojas ar līdzekļiem no ES budžeta, lai šo ziņojumu varētu izmantot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

83.  aicina Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) savā gada pārskatā iekļaut informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar EIB;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

84.  aicina EIB ziņot par Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegto iepriekšējo ieteikumu stāvokli un statusu, jo īpaši attiecībā uz aizdošanas darbību ietekmi;

85.  aicina EIB pārskatīt tās politiku attiecībā uz neatļautas rīcības nepieļaušanu un novēršanu EIB darbībās, stigri nosakot nepieciešamību EIB pārtraukt finansēt un/vai apstiprināt turpmākas aizdevuma izmaksas projektiem, par kuriem notiek valsts vai OLAF izmeklēšana par korupciju un krāpšanu;

o
o   o

86.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.
(2) OV C 346, 21.9.2016., 77. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.
(4) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.
(5) OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.
(6) OV L 204, 31.7.2012., 1. lpp.
(7) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.


Strukturālo reformu atbalsta programma laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam ***I
PDF 392kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015)0701 – C8-0373/2015 – 2015/0263(COD))
P8_TA(2017)0139A8-0374/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0701),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 175. pantu un 197. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0373/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 16. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0374/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/825.)

(1) OV C 177, 18.5.2016., 47. lpp.
(2) OV C 240, 1.7.2016., 49. lpp.


Eiropas kultūras mantojuma gads ***I
PDF 398kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas kultūras mantojuma gadu (COM(2016)0543 – C8-0352/2016 – 2016/0259(COD))
P8_TA(2017)0140A8-0340/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0543),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 167. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0352/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 12. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0340/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/... par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2017/864.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGS PAZIŅOJUMS

Saskaņā ar Lēmuma 9. pantu Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) īstenošanai piešķirtais finansējums ir EUR 8 miljoni. Lai finansētu gatavošanos Eiropas Kultūras mantojuma gadam, EUR 1 miljons tiks finansēts no jau esošajiem līdzekļiem 2017. gada budžetā. 2018. gada budžetā Eiropas Kultūras mantojuma gadam tiks rezervēti un atsevišķā budžeta postenī nodalīti EUR 7 miljoni. EUR 3 miljoni no minētās summas tiks iegūti no līdzekļiem, kas pašlaik piešķirti programmai “Radošā Eiropa”, un EUR 4 miljoni, pārvērtējot prioritātes, tiks pārdalīti no citiem jau piešķirtiem līdzekļiem, neizmantojot pastāvošās rezerves un neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Komisija ņem vērā likumdevēju vienošanos paredzēt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) 9. pantā finansējumu EUR 8 miljonu apmērā. Komisija atgādina, ka noteikt apropriāciju apmēru gada budžetā saskaņā ar LESD 314. pantu ir budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīva.

(1) OV C 88, 21.3.2017., 7. lpp.


Savienības programmas izveide, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā ***I
PDF 390kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 258/2014 par Savienības programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (COM(2016)0202 – C8-0145/2016 – 2016/0110(COD))
P8_TA(2017)0141A8-0291/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0202),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0145/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0291/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 258/2014, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/827.)

(1) OV C 303, 19.8.2016., 147. lpp.


Savienības programma, lai pastiprinātu patērētāju iesaistīšanos politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā ***I
PDF 392kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā (COM(2016)0388 – C8-0220/2016 – 2016/0182(COD))
P8_TA(2017)0142A8-0008/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0388),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 169. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0220/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0008/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/826.)

(1) OV C 34, 2.2.2017., 117. lpp.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Komisija un izpildaģentūras
PDF 850kWORD 119k
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija (2016/2151(DEC))
P8_TA(2017)0143A8-0150/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2016)0446),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarācijupar pārskatu ticamību(4) , kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05876/2017 – C8-0037/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(6);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(8),

–  ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2015. finanšu gada galīgos pārskatus(9),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2015. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(10),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(11), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05874/2017 – C8-0038/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(12) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(13), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(14), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(15),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(16);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(17),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(18),

–  ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu(19),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2015. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(20),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(21), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05874/2017 – C8-0038/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(22) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(23), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(24), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(25),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(26);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(27),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(28),

–  ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu(29),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2015. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(30),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(31), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05874/2017 – C8-0038/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(32) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(33), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(34), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(35),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(36),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(37);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(38),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(39),

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu(40),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2015. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(41),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(42), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05874/2017 – C8-0038/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(43) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(44), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(45), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(46),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(47);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Pētniecības izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(48),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(49),

–  ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu(50),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2015. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(51)

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(52), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05874/2017 – C8-0038/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(53) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(54), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(55), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(56),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(57);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(58),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(59),

–  ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu(60),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2015. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(61),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(62), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05874/2017 – C8-0038/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(63) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(64), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(65), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(66),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(67);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(68),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0269/2016)(69),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338, SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2016)0446),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016)0628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016)0322),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(70), kā arī Revīziju palātas īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(71), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05876/2017 – C8-0037/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05874/2017 – C8-0038/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(72) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(73), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

1.  apstiprina Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi(74);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (2016/2151(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

–  ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(75) („Finanšu regula”) un Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem(76) (“Piemērošanas noteikumi”),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.  tā kā Eiropā ir iestājusies uzticēšanās krīze tās institūcijām un šajā situācijā ikvienai Savienības iestādei ir jāuzņemas sava atbildības daļa, savukārt Parlamentam tādēļ ir īpaši stingri jākontrolē Komisijas pārskati;

B.  tā kā Savienības iestādēm un dalībvalstīm ir jāuzlabo sava komunikācijas politika, lai pienācīgi informētu iedzīvotājus par rezultātiem, kas panākti, izmantojot Savienības budžetu, un par to pievienoto vērtību;

C.  tā kā Parlamentam ir jāuzņemas stingra atbildība iepretim Savienības iedzīvotājiem attiecībā uz to, kādiem mērķiem tiek izlietots Savienības budžets un kā Savienība aizsargā iedzīvotāju intereses;

D.  tā kā Savienības iestādēm savā darbā ir jātiecas panākt spēcīga un izturīga Savienības budžeta sistēma, kas ne vien darbojas elastīgi, bet arī ir strauji pielāgojama gan stabilitātes, gan satricinājumu apstākļos;

E.  tā kā kohēzijas politika, kas ir viena no galvenajām uz solidaritāti vērstajām politikas jomām, nodrošina skaidri redzamu pievienoto vērtību, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā Eiropā, un ir būtisks publiskā sektora investīciju avots;

F.  tā kā Savienības iestādēm ir jāattīsta skaidra izpratne un jāvienojas par to, kuras Eiropas politiskās prioritātes un sabiedriskie labumi būtu jāfinansē vispirms, lai reaģētu uz iedzīvotāju bažām un novērstu nepilnības dažādajās politikas jomās;

G.  tā kā Savienības izdevumi, kaut arī to robeža ir 1 % no Savienības NKI, ir nozīmīgs instruments visas Savienības politisko mērķu sasniegšanai, izmantojot Eiropas pievienoto vērtību, un tie vidēji veido 1,9% no Savienības dalībvalstu vispārējās valdības izdevumiem;

H.  tā kā, kaut arī a) Savienības budžeta daļa kopējos dalībvalstu izdevumos un b) Savienības budžeta neuzskaitītā / neatbilstīgi iztērētā / izšķērdētā daļa, procentuāli raugoties, ir nelielas, tomēr faktisko summu apmērs ir ievērojams, un tas pamato nepieciešamību pēc intensīvas kontroles;

I.  tā kā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Komisija uzņemas galīgo atbildību par Savienības budžeta izpildi, savukārt dalībvalstīm ir pienākums lojāli sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem;

J.  tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi,

Budžets, plānošanas periodi un politiskās prioritātes

1.  norāda, ka pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) septiņu gadu darbības termiņš nav sinhronizēts ar Parlamenta un Komisijas piecu gadu pilnvaru termiņu un ka šādi veidojas arī nesaskaņas starp finanšu gada budžetu un attiecīgā budžeta izpildes apstiprināšanu; turklāt norāda uz to, ka arī stratēģiskās plānošanas cikls, kura ilgums ir 10 gadi, un stratēģija „Eiropa 2020” nav saskaņoti ar septiņus gadus ilgo Savienības budžeta pārvaldības ciklu; uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kura dēļ veidojas nozīmīgi trūkumi Savienības politiskajā pārvaldībā, jo gan Parlamentam, gan Padomei nākas ievērot iepriekš pieņemtas vienošanās par politiskajiem mērķiem un finansēm, un šajā kontekstā varētu rasties iespaids, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav nozīmes;

2.  norāda, ka 2015. gadā ar Savienības budžetu bija jāatbalsta mērķu sasniegšana divās dažādās ilgtermiņa politiskajās programmās:

   a) no vienas puses — stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi,
   b) un no otras puses — priekšsēdētāja Ž. K. Junkera noteiktās desmit politiskās prioritātes,

bet vienlaikus arī bija jāreaģē uz vairākām krīzes situācijām, proti, bēgļu krīzi, nedrošību Eiropā un tās kaimiņvalstīs, finanšu nestabilitāti Grieķijā un Krievijas noteikto eksporta aizliegumu ekonomiskajām sekām, kā arī ieilgušo finanšu krīzes ietekmi un tās strukturālajām sekām — bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību;

3.  norāda, ka Savienības politiskajām nostādnēm var būt dažādi īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, kuru īstenošanu ne vienmēr var noteikt vienā vienīgā daudzgadu finanšu shēmā; uzskata, ka ir nepieciešams apsvērt jautājumu par jaunu līdzsvaru starp politiskās darba kārtības noteikšanu, politikas nostādņu īstenošanu un finanšu pamatnosacījumiem;

4.  pauž nožēlu par to, ka provizoriskie budžeta nosacījumi nepiedāvā ideālu sistēmu sociālo un politisko centienu pārvēršanai pārdomātos izdevumu programmu un shēmu darbības mērķos;

5.  norāda, ka 2020. gadā pavērsies iespēja saskaņot ilgtermiņa stratēģiju un politikas izstrādi ar budžeta ciklu, un iesaka izmantot šo iespēju;

6.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju(77) 2015. gadā ar klimatu saistītiem izdevumiem bija atvēlēti tikai 17,3 % no Savienības budžeta un laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam šie izdevumi vidēji veidoja tikai 17,6 %, kaut gan mērķis bija finanšu periodā sasniegt vismaz 20 %; tādēļ uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli pastāv nopietns risks, ka 20% mērķis netiks sasniegts, ja nebūs plašāku centienu risināt klimata pārmaiņu problēmu;

7.  turklāt norāda, ka lēmums atvēlēt 20 % ar klimatu saistītajiem izdevumiem tika pieņemts vēl pirms Parīzes vienošanās; pauž pārliecību, ka būtu nepieciešami turpmāki centieni panākt, lai Savienības budžetā vēl vairāk tiktu ievērotas klimata vajadzības; turklāt uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana sniedz lielisku iespēju nodrošināt to, lai tiktu sasniegts mērķis veltīt 20% izdevumu ar klimata pārmaiņām saistītām darbībām, un paredzēt iespēju palielināt šo robežvērtību atbilstoši COP 21 konferencē pieņemtajām Savienības starptautiskajām saistībām;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas iedibināto pieeju, kas paredz uz rezultātiem balstītu budžeta izstrādi; uzskata, ka, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, Savienības budžetam jābūt efektīvākam un lietderīgākam nekā jebkad iepriekš; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija galvenokārt koncentrējas uz tiešo iznākumu, nevis panāktajiem rezultātiem;

Veicamie pasākumi

9.  atbalsta Revīzijas palātas ierosinājumu, kas pausts tās 2016. gada 28. oktobra informatīvajā paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatu (39. un 40. punkts), proti, ka ir pienācis laiks Komisijai sākt izskatīt citas iespējas, piemēram,

   slīdoša budžeta plānošanas programma piecu gadu perspektīvā, mērķu un politikas nostādņu pārskatīšanas klauzula(s) un slīdoša novērtēšanas programma;
   programmu un shēmu ilguma noteikšana, vadoties pēc politiskajām vajadzībām, nevis finanšu plānošanas perioda ilguma; prasība dalībvalstīm un Komisijai pirms izdevumu noteikšanas pienācīgi pamatot vajadzību pēc (a) Savienības finansējuma un (b) rezultātiem, kurus ir iecerēts sasniegt;

10.  aicina Komisiju iekļaut iniciatīvas „Uz rezultātiem orientēts ES budžets” nākamās ekspertu sanāksmes darba kārtībā Revīzijas palātas 2016. gada 28. oktobra iepriekš minētajā informatīvajā paziņojumā (39. un 40. punkts) un augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos sniegtos ieteikumus, lai sagatavotos nākamajai iniciatīvas „Uz rezultātiem orientēts ES budžets” konferencei, kurā tiks diskutēts par to, kādās politikas jomās būtu jātērē Savienības budžets, pirms tiek lemts par finanšu shēmu;

11.  atbalsta visus Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 31/2016 paustos ieteikumus un it īpaši to, ka Komisijai vajadzētu apsvērt visas potenciālās iespējas, tostarp daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas un dažu juridisko pamatu pārskatīšanas iespēju, lai nodrošinātu turpmāku reālu pāreju uz rīcību klimata politikas jomā; aicina Revīzijas palātu līdz 2018. gada beigām nākt klajā ar turpmāku ziņojumu par Savienības budžeta izdevumiem saistībā ar klimatu;

12.  aicina Komisiju vairāk izmantot spēkā esošā tiesiskā regulējuma iespējas attiecībā uz izpildes rezervi, lai radītu patiesu finansiālu stimulu efektīvai finanšu pārvaldības uzlabošanai; turklāt prasa nostiprināt izpildes rezervi kā instrumentu, turpmākajā tiesiskajā regulējumā palielinot no izpildes atkarīgo komponentu;

13.  aicina Komisiju savas prioritātes orientēt uz to, lai ar panākumiem īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020”, izmantojot Eiropas pusgada instrumentus;

14.  aicina Komisiju izstrādāt politisko prioritāšu projektu finanšu periodam, kas sāksies 2021. gadā, un jau laikus iesniegt šo tekstu Parlamentam;

15.  pauž nožēlu par to, ka Komisija netika veikusi pilnīgu stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu, lai nodrošinātu tās īstenošanu saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada jūnijā pieņemto Savienības stratēģisko programmu pārmaiņu laikā, kā paredzēts šajā programmā;

16.  aicina Komisiju ņemt vērā Parīzes nolīgumu un nekavējoties palielināt ar klimatu saistītajiem izdevumiem noteikto Savienības budžeta izdevumu mērķrādītāju no 20 % uz 30 %;

17.  aicina Komisiju izstrādāt nākamos Savienības budžetus tā, lai tie būtu efektīvāki un lietderīgāki, un labāk saskaņot tos ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, Savienības mērķiem klimata jomā un Savienības starptautiskajām saistībām;

Ēnu budžeti

18.  norāda, ka daudzi Savienības politikas virzienu atbalstam izveidotie finanšu mehānismi netiek tieši finansēti no Savienības budžeta vai uzskaitīti Savienības bilancē: to vidū ir Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms, vienotais noregulējuma mehānisms, kā arī ar Eiropas Investīciju banku saistītais Eiropas Investīciju fonds;

19.  norāda, ka citi mehānismi ir daļēji uzskaitīti Savienības bilancē, piemēram, finansējuma apvienošanas mehānismi un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds;

20.  norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā arvien vairāk tiek izmantoti netieši pārvaldīti finanšu instrumenti, kurus principā veido aizdevumi, kapitāla instrumenti, garantijas un riska dalīšanas instrumenti, un vērš uzmanību arī uz to, ka gandrīz visus netieši pārvaldītos finanšu instrumentus pārvaldīja Eiropas Investīciju bankas grupa; neuzskata, ka ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu ar šiem instrumentiem panākto, it sevišķi šo instrumentu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; uzsver, ka finanšu instrumenti var papildināt dotācijas, bet ne tās aizstāt;

21.  pauž nožēlu par to, ka šādu finanšu instrumentu, kā arī dalīti pārvaldīto finanšu instrumentu (finansēšanas vadības instrumentu) arvien plašākā izmantošana pakļauj lielākam riskam ne vien to, lai Savienības budžets arī turpmāk būtu uzticams instruments un lai tā pietiktu gan tagadējiem, gan nākotnes mērķiem, bet riskam tiek pakļauta arī pārskatatbildība un Savienības politikas virzienu un darbību koordinācija; uzsver, ka pirms plašākas finanšu instrumentu izmantošanas būtu jāveic vispusīga šo instrumentu rezultātu, panākumu un efektivitātes novērtēšana; norāda, ka Revīzijas palātas īpašie ziņojumi(78) liecina par to, ka finanšu instrumentu darbība nav tāda, kā gaidīts, un/vai to apmērs ir pārāk liels, un/vai ar tiem neizdodas piesaistīt privāto kapitālu;

22.  brīdina Komisiju par to, ka, izmantojot finanšu instrumentus vai citus finansēšanas mehānismus, ne vienmēr ir saistoši jāievēro Savienības politiskie mērķi un uzdevumi un ka ar šiem instrumentiem vai mehānismiem varētu būt iespējams finansēt Savienības saistībām neatbilstošus projektus;

23.  norāda, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības uzsākšana ietekmēja kavēšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības uzsākšanā un ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ietekmēs arī dažu citu finanšu instrumentu izmantojumu;

Veicamie pasākumi

24.  mudina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem Savienības budžeta īstenošanai paredzētos Savienības finansēšanas mehānismus — kas patlaban aptver dažādus instrumentus un to apvienojumus, piemēram, programmas, strukturālos un investīciju fondus, trasta fondus, stratēģisko investīciju fondus, garantiju fondus, mehānismus, finanšu instrumentus, makrofinansiālās palīdzības instrumentus u. c. — padarīt skaidrākus, vienkāršākus, saderīgākus un labāk sagatavotus tam, lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamību, pārskatatbildību un sabiedrības izpratni par to, kā tiek finansēti Savienības politikas pasākumi un kādu labumu tie dod; pauž nožēlu par to, ka šīs problēmas nav pienācīgi risinātas jaunās finanšu regulas priekšlikumā, kas tika iesniegts 2016. gada septembrī;

25.  aicina Komisiju no jauna izvērtēt ex ante novērtējumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas parāda instrumentu, ņemot vērā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi, kā arī iesniegt Parlamentam novērtējumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietekmi uz citām Savienības programmām un finanšu instrumentiem;

26.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt finanšu instrumentu un finansēšanas mehānismu (sk. uzskaitījumu 24. punktā) ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”; aicina Komisiju veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti un citi finansēšanas mehānismi ir saderīgi ar Savienības stratēģiju, uzdevumiem un saistībām, ko Savienība ir uzņēmusies;

27.  atzinīgi vērtē komisāra G. Oettinger ieceri ilgtermiņa perspektīvā iekļaut daudzos ēnu budžetus atpakaļ Savienības budžetā; uzskata, ka tas ārkārtīgi lielā mērā palielinātu demokrātisko pārskatatbildību; stingri uzskata, ka šī problēma jāatrisina, cik drīz vien iespējams, un ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu plānošanas perioda beigām; aicina Komisiju sagatavot paziņojumu par šo jautājumu līdz 2017. gada novembrim;

Budžeta un finanšu pārvaldība

28.  pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos 2007.–2013. gada struktūrfondu izlietošanā; norāda, ka 2015. gada beigās no kopumā EUR 446,2 miljardiem, kas bija piešķirti visām apstiprinātajām darbības programmām, 10 % vēl nebija izmaksāti;

29.  uzsver, ka šī situācija tiešām var radīt ievērojamus sarežģījumus un apdraudēt Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti, jo, raugoties uz diviem pēdējiem finanšu shēmas periodiem, proti, 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada laikposmu, dažās dalībvalstīs nepieprasītais Savienības ieguldījums kopā ar nepieciešamo līdzfinansējumu pārsniedz 15 % no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem;

30.  ar bažām norāda, ka 2015. gada beigās vairāk nekā puse neizlietoto struktūrfondu saistību, kuras attiecās uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu un kurām nav sekojis maksājums, attiecas uz piecām dalībvalstīm (Čehiju, Itāliju, Spāniju, Poliju un Rumāniju) un galvenajiem atbalsta saņēmējiem un ka šīs kavēšanās iemesli ir dažādi: trūkst kapacitātes un administratīvā atbalsta, valstij nepietiek līdzekļu, lai līdzfinansētu Savienības darbības, novēlota reģionālo programmu iesniegšana 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai utt.

31.  norāda, ka šīs daudzgadu finanšu shēmas jauna iezīme ir tas, ka maksimālā maksājumu apjoma un saistību apjoma neizmantotās summas automātiski vairo elastīgumu attiecībā uz turpmākajiem gadiem;

32.  uzsver, ka saistību līmenis 2015. gadā bija augstāks nekā jebkurā no iepriekšējiem gadiem un tikko iekļāvās vispārējās robežās (97,7 % no pieejamās summas);

33.  norāda, ka 2015. gadā trīs ceturtdaļas no pamatdarbības izdevumiem bija atvēlētas shēmām, kas darbojās saskaņā ar iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmas noteikumiem, t. i. subsīdijām lauksaimniekiem par 2014. gadu, kohēzijas projektiem, pētniecības projektiem 2007. gadā uzsāktās Septītās pamatprogrammas ietvaros;

34.  uzskata par nepieņemamu to, ka līdz 2015. gada beigām dalībvalstis vēl nebija izraudzījušās pat 20% par Eiropas strukturālajiem fondiem un investīciju fondiem — izņemot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) — atbildīgo valsts iestāžu, uzskata, ka šāda izraudzīšanās ir nepieciešams solis, lai dalībvalstu iestādes varētu iesniegt Komisijai izdevumu deklarācijas; uzskata, ka ievērojamie jauninājumi, kas ir ieviesti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, rada administratīvas grūtības, neraugoties uz vienkāršošanas centieniem;

35.  norāda, ka grūtības izpildīt atbilstības novērtējuma procedūras, kas attiecas uz jauno pārvaldības un kontroles sistēmu un parasti jāveic plānošanas perioda sākumā, ir nopietns cēlonis tam, kādēļ līdzekļu apgūšana notiek ar kavēšanos;

36.  norāda, ka būtisks līdzekļu apgūšanas kavējumu faktors ir arī globālā ekonomikas lejupslīde, kuras tiešā ietekme izpaužas kā publiskā sektora budžetiem piemērotie budžeta ierobežošanas pasākumi un grūtības saņemt iekšējo finansējumu;

37.  pauž dziļu nožēlu par to, ka tādējādi pastāv risks, ka budžeta izpilde 2014.–2020. gada plānošanas periodā kavēsies vairāk nekā 2007.–2013. gadā; bažījas par to, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākumā varētu veidoties nepieredzēti augsts reste à liquider (RAL) līmenis, kas pirmajos gados varētu apdraudēt Savienības budžeta pārvaldību; sagaida, ka Komisija šo pieredzi ņems vērā, lai novērstu līdzīgas kavēšanās nākotnē;

38.  norāda, ka Komisija 2015. gada martā pieņēma maksājumu plānu, izklāstot īstermiņa pasākumus nesamaksāto rēķinu daudzuma mazināšanai, taču norāda — kaut arī ar šiem pasākumiem ir paredzēts uzlabot naudas plūsmas pārvaldību īsākā termiņā, jautājums par neizpildīto saistību augsto līmeni ir jārisina ilgāka termiņa perspektīvā, un ir nepieciešama rūpīga pamatcēloņu analīze (administratīvās un operatīvās grūtības, makroekonomiskie ierobežojumi utt.), lai izstrādātu efektīvu stratēģiju šo problēmu novēršanai nākotnē;

39.  uzsver, ka Līguma par Eiropas Savienību 50. panta „iedarbināšana” varētu radīt grūtības Savienības budžeta pārvaldībā, it sevišķi attiecībā uz maksājumiem; norāda, ka šis būtiskais aspekts ir jāskata saistībā ar ikvienu pagaidu vai galīgo vienošanos ar jebkuru dalībvalsti, kura izstājas no ES;

Veicamie pasākumi

40.  prasa Komisijai veikt pasākumus, lai stingri ievērotu noteikumus un grafiku attiecībā uz neizpildītajām saistībām, tostarp:

   i) 2007.–2013. gada programmu slēgšanu un saistību atcelšanu;
   ii) pareizu neto korekciju izmantošanu kohēzijas jomā;
   iii) fiduciāru turēto naudas līdzekļu apmēra samazināšanu;
   iv) un maksājumu plānu un prognožu izstrādāšanu jomās, kurās ir ievērojams neizpildīto saistību līmenis;

41.  atkārtoti prasa Komisijai ik gadu izstrādāt aktualizētu ilgtermiņa naudas plūsmas prognozi septiņu līdz desmit gadu perspektīvā par budžeta maksimālajiem apmēriem, maksājumu vajadzībām, spēju ierobežojumiem un iespējamo saistību atcelšanu, lai labāk saskaņotu maksājumu vajadzības ar pieejamajiem līdzekļiem;

42.  prasa, lai , ņemot vērā smagos apstākļus, kādi patlaban valda vairākās dalībvalstīs, Komisija savā budžeta un finanšu pārvaldībā steidzami ņemtu vērā spēju ierobežojumus un konkrētos sociālekonomiskos apstākļus noteiktās dalībvalstīs; aicina Komisiju ar tehniskās palīdzības un jaunās strukturālo reformu atbalsta programmas starpniecību izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu šīs dalībvalstis un tādējādi izvairītos no tā, ka līdzekļi netiek izmantoti pietiekamā mērā, un palielinātu apguves rādītājus, it īpaši Eiropas strukturālos un investīciju fondu jomā;

43.  atkārtoti uzsver nepieciešamību vienkāršot un padarīt skaidrākus noteikumus un procedūras gan Savienības, gan valstu līmenī, lai atbalsta saņēmējiem atvieglotu piekļuvi Savienības līdzekļiem un nodrošinātu, ka administratīvie dienesti pareizi pārvalda šos līdzekļus; uzskata, ka vienkāršošana veicinās līdzekļu strauju piešķiršanu, augstāku apguves līmeni, lielāku efektivitāti, labāku pārrredzamību, kļūdu samazināšanos īstenošanas gaitā un maksājumu periodu saīsināšanos; uzskata, ka ir jārod līdzsvars starp noteikumu, procedūru un kontroles vienkāršošanu un stabilitāti; norāda, ka obligāts sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums jebkurā gadījumā ir pietiekamas informācijas sniegšana un vadlīniju nodrošināšana potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem;

44.  aicina Komisiju atturēties no turpmākas tehniskajai palīdzībai paredzēto līdzekļu samazināšanas un nākt klajā ar rīcības plānu efektīvai un savlaicīgai līdzekļu apguvei, īpaši pievēršoties tām dalībvalstīm un reģioniem, kuri savā sniegumā ir atpalikuši un kuros ir zemi līdzekļu apguves rādītāji;

Finansēšanas vadības instrumenti

45.  pauž nožēlu par to, ka līdz 2015. gada beigām galasaņēmējiem bija izmaksāti tikai 75 %(79) no 2007.–2013. gada plānošanas perioda iemaksām dalīti pārvaldītajos finansēšanas vadības instrumentos (2014. gada beigās bija izmaksāti 57 % un 2012. gada beigās — 37 %) un ka netieši pārvaldītajos finanšu instrumentos joprojām bija ļoti daudz naudas līdzekļu (2015. gadā — EUR 1,3 miljardi, 2014. gadā — EUR 1,3 miljardi un 2013. gadā — EUR 1,4 miljardi);

46.  ar bažām norāda, ka dalīti pārvaldīto finanšu instrumentu neizlietotās summas joprojām ir salīdzinoši lielas un 2014. gada beigās 80% no tām bija koncentrētas piecās dalībvalstīs (no tām uz Itāliju attiecās 45% no kopsummas); uzskata, ka Komisijai līdz 2018. gada beigām vajadzētu veikt vispusīgu novērtējumu par šie instrumentiem, lai konstatētu, vai tie būtu jāpārnes uz nākamo finanšu plānošanas periodu;

47.  prasa Komisijai atgūt neizlietoto naudas atlikumu no dalīti pārvaldītajiem finanšu instrumentiem un atlikušos neizlietotos līdzekļus no netieši pārvaldītajiem finanšu instrumentiem, kuri saistīti ar iepriekšējām daudzgadu finanšu shēmām un kuriem beidzies attiecināmības termiņš;

Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

48.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par 2015. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un Revīzijas palātas secinājumu, ka 2015. gadā kļūdu līmenis attiecībā uz ieņēmumiem nebija būtisks, un ar gandarījumu konstatē, ka 2015. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

49.  pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos jau divdesmit otro gadu pēc kārtas ir vērojams būtisks kļūdu līmenis, tādēļ ka uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;

50.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars ir 3,8 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2014. finanšu gadā tika lēsts 4,4 % apmērā, 2013. finanšu gadā — 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā — 4,8 % apmērā un 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā;

51.  uzsver — neraugoties uz to, ka stāvoklis pēdējos gados ir uzlabojies, iespējamākais kļūdu īpatsvars joprojām ievērojami pārsniedz būtiskuma slieksni, proti, 2%; uzsver — ja Komisija, dalībvalstu iestādes vai neatkarīgie revidenti būtu izmantojušo visu tiem pieejamo informāciju, tie būtu varējuši novērst vai atklāt un izlabot nozīmīgu daļu no kļūdām, pirms tika veikti attiecīgie maksājumi; nevar pieņemt to, ka pieejamā informācija netiek izmantota, lai mazinātu kļūdu līmeni; stingri uzskata, ka dalībvalstīm šajā sakarībā ir jāuzņemas nozīmīga loma; mudina dalībvalstis izmantot visu pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas, un attiecīgi rīkoties;

52.  pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā 2015. gadā izdarītās izmaiņas kopējās lauksaimniecības politikas tiesiskajā regulējumā, Revīzijas palāta savās darījumu pārbaudēs vairs neiekļauj savstarpējās atbilstības aspektu, un līdz ar to ir grūtāk veikt salīdzinājumu ar iepriekšējo finanšu gadu; šādas kļūdas 2014. gadā veidoja 0,6 procentpunktus no daudzgadu finanšu shēmas 2. kategorijai „Dabas resursi” aplēstā kopējā kļūdu līmeņa, savukārt laika periodā no 2011. līdz 2014. gadam to daļa kopējā aplēstajā kļūdu līmenī ik gadu bija 0,1–0,2 procentpunkti;

53.  ar bažām norāda, ka kopējais aplēstais kļūdu līmenis būtu nevis 3,8 %, bet gan 4,3 %, ja Revīzijas palātas pārbaudītajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi;

54.  norāda, ka pārvaldības veida ietekme uz kļūdu līmeni ir niecīga, jo aplēstais kļūdu līmenis, ko Revīzijas palāta ir konstatējusi kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumos (4,0 %) un Komisijas pārvaldītajos izdevumos (3,9 %), ir gandrīz vienāds;

55.  norāda, ka augstāko aplēsto kļūdu līmeni Revīzijas palāta konstatēja nodaļā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (5,2%) un nodaļā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (4,4 %), savukārt nodaļā „Administratīvie izdevumi” konstatēts pats zemākais aplēstais kļūdu īpatsvars (0,6%); uzsver, ka, vispārēji raugoties, kļūdas nenozīmē krāpšanu; iesaka Revīzijas palātai sākt izstrādāt īpašo ziņojumu, kurā tiktu izpētītas un salīdzinātas šīs jomas, lai rezultātā sagatavotu vispusīgu paraugprakses dokumentu;

56.  norāda, ka kļūdu līmeni dažādajās izdevumu jomās ir lielā mērā ietekmējuši atšķirīgie atlīdzināšanas un maksājumtiesību shēmu riska modeļi; gadījumos, kad Savienība atlīdzina attiecināmās izmaksas par attiecināmām darbībām, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju iesniegtajām izmaksu deklarācijām, kļūdu līmenis ir 5,2%, savukārt situācijās, kad maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz nosacījumu izpildi, nevis atlīdzinot izmaksas, kļūdu īpatsvars ir 1,9%; iesaka Revīzijas palātai izpētīt un salīdzināt šīs jomas, lai izstrādātu īpašo ziņojumu par paraugpraksi;

Ikgadējais pārvaldības un izpildes ziņojums: pārvaldības jomā sasniegtais un Komisijas iekšējās pārvaldības instrumenti

57.  norāda, ka no Komisijas 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojuma (COM(2016)0446) izriet, ka riskam pakļautās maksājumu summas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājušās aptuveni par 10 %, kas galvenokārt saistīts ar riskam pakļauto summu samazināšanos lauksaimniecības jomā;

58.  uzsver, ka Komisija atzīst, ka izdevumos pieļauto kļūdu līmenis ir būtisks, jo, kā izklāstīts tās 2015. gada pārvaldības un izpildes ziņojumā, riskam pakļauto summu apmērs svārstās no EUR 3,3 miljardiem līdz EUR 4,5 miljardiem, kas atbilst 2,3–3,1 % maksājumu; norāda uz Komisijas aplēsēm, ka turpmākajos gados tā atklās un koriģēs kļūdas EUR 2,1–2,7 miljardu apmērā;

59.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijas metodoloģija riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai gadu gaitā ir uzlabojusies, bet atsevišķo ģenerāldirektorātu izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav vienota (sk. jo īpaši Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 1.38. punktu); iesaka, cik drīz vien iespējams, noregulēt un standartizēt šo praksi;

60.  norāda — kaut gan ir panākti uzlabojumi, Komisija nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme tiek novērtēta pārāk lielā apmērā;

61.  īpaši norāda uz to, ka attiecībā uz vairāk nekā trijiem 2015. gada ceturkšņiem Komisijas ģenerāldirektorāti savas aplēses par riskam pakļautajām summām balsta uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, taču no attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (DG AGRI) un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) gada darbības pārskatiem izriet, ka dalībvalstu kontroles ziņojumu ticamība joprojām ir problemātisks jautājums, kaut arī datu ziņošana no dalībvalstīm ir uzlabojusies; uzskata par nepieņemamu to, ka dalībvalstīm nav lojālas sadarbības ar Eiropas Komisiju attiecībā uz kontroles ziņojumiem un to ticamību;

62.  uzsver, ka kontroles slogs galalietotājiem samazinātos, ja tiktu piemērota vienotas revīzijas pieeja, jo šajā gadījumā Eiropas līmeņa revīzija netiktu veikta atsevišķi, bet gan balstoties uz valstu izdarītajām revīzijām; konstatē, ka šāda secīga pārskatatbildība būtu iespējama tikai tad, ja valstu izdarītās revīzijas būtu pienācīgas un Komisija un dalībvalstis vienotos par principiem un interpretācijām; aicina Komisiju šajā sakarībā rīkoties proaktīvi, publicējot attiecīgas pamatnostādnes;

63.  uzskata, ka budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanai vajadzētu būt atkarīgai no nepieciešamajiem finanšu pārvaldības uzlabojumiem dalībvalstu līmenī; šajā kontekstā norāda uz valstu deklarācijām kā instrumentu, kas varētu palīdzēt panākt lielāku pārskatatbildību un līdzatbildību valstu līmenī;

64.  norāda — ņemot vērā daudzgadu plānošanas īpatnības un daudzos un sarežģītos budžeta procedūrai piemērotos noteikumus, kas pastāv reģionālā, valstu un Savienības līmenī, kā arī to, ka kļūdas var labot vairāk nekā desmit gadus pēc to rašanās, nākotnē gaidāmo korekciju ietekmes aplēšana, pamatojoties uz pēdējo sešu gadu laikā uzskaitītajām korekcijām, neatbilst īstenībai;

65.  šajā sakarībā uzsver — ja Komisija būtu pārliecināta par savas koriģējošās spējas efektivitāti, ģenerāldirektoriem savos gada darbības pārskatos nevajadzētu formulēt finansiālas atrunas;

66.  norāda, ka Komisija ir ziņojusi(80) par īstenotām finanšu korekcijām un atgūtām summām EUR 3,9 miljardu kopējā apmērā; norāda, ka Revīzijas palāta tās iedala trijās kategorijās: EUR 1,2 miljardi — korekcijas un summu atgūšana pie „pirmavota”, t. i., pirms Komisija apstiprināja izdevumus (lauksaimniecībā, kohēzijā un tieši/netieši pārvaldītajās jomās); EUR 1,1 miljards — summas, ko dalībvalstis atsauca pēc izdevumu apstiprināšanas, aizstājot neattiecināmās summas ar jauniem kohēzijas projektiem; EUR 1,6 miljardi — neto korekcijas (lauksaimniecībā un tieši/netieši pārvaldītajās jomās);

67.  uzsver — ja pastāv augsts neatbilstību risks, labākā prakse ir izvērtēt risku un skaitliski izteikt tā līmeni un iespējamo ietekmi; pauž nožēlu par to, ka Komisija, ziņojot par šo jautājumu, pievērš lielu uzmanību koriģējošajai kapacitātei, nevis konstatēto kļūdu izteikšanai skaitļos un šo kļūdu veidu analizēšanai, un attiecīgu preventīvo pasākumu veikšanai, lai šādas kļūdas nepieļautu; īpaši norāda uz to, ka Komisijas paziņojumā par Savienības budžeta aizsardzību nav sniegtas aplēses par neatbilstību līmeni sākotnējos vai apstiprinātajos atmaksas pieprasījumos;

68.  piekrīt Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 paustajam viedoklim, ka ar N. Kinnock un R. Prodi reformu ieviestais dalījums starp komisāru politisko atbildību un ģenerāldirektoru operatīvo atbildību nozīmē, ka ne vienmēr ir bijis skaidrs, vai jēdziens „politiskā atbildība” nozīmē arī atbildības uzņemšanos par ģenerāldirektorātu budžeta izpildi, jeb vai šīs atbildības jomas ir nošķirtas (sk. Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 27/2016 kopsavilkuma 5. punktu);

69.  norāda, ka komisāru kolēģija neapliecina savu atbildību par gada pārskatiem ar priekšsēdētāja vai budžeta komisāra priekšvārdu vai ziņojumu un ka Komisija nesagatavo ikgadēju paziņojumu par pārvaldību vai par iekšējo kontroli, kaut gan tas atbilstu paraugpraksei un ir dalībvalstīs ierasta prakse;

Veicamie pasākumi

70.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas;

71.  atkārtoti aicina Komisiju ik gadu sniegt vienotu un pienācīgu ticamības deklarāciju, kura balstīta uz ģenerāldirektoru gada darbības pārskatiem, un sagatavot pašai savas statistikas aplēses par kļūdu līmeni; aicina Komisiju atsevišķi izvērtēt to Savienības līdzekļu apmēru, kurus tā saistībā ar 2015. finanšu gadu ir iecerējusi saņemt atpakaļ, izmantojot līdzekļu atgūšanu vai finanšu korekcijas;

72.  prasa Komisijai veikt rūpīgu analīzi par tā sauktajiem retrospektīvajiem projektiem, t. i., par praksi iekļaut reģionālajās darba programmās jau uzsāktus projektus, kuru īstenošanai iestādes izmanto citu finansējumu un kuri var ietvert vai aizstāt pasākumus vai projektus, kam ir darbības problēmas vai kas neatbilst noteikumiem, un minētajā analīzē iekļaut ex ante novērtējumus, lai pārliecinātos par to, vai, aizstājot projektus, tiks sasniegti plānotie mērķi;

73.  aicina Komisiju ik gadu pievienot finanšu pārskatiem paziņojumu par pārvaldību un iekšējo kontroli, kurā jo īpaši būtu iekļauti šādi elementi:

   apraksts par Komisijas iekšējās pārvaldības instrumentiem,
   izvērtējums par gada gaitā veiktajām operacionālā un stratēģiskā riska darbībām un;
   ziņojums par vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju,

un paziņojumā par Savienības budžeta aizsardzību sniegt aplēses par neatbilstību līmeni sākotnējos vai apstiprinātajos atmaksas pieprasījumos;

74.  aicina dalībvalstis sniegt Komisijai ticamus datus, it sevišķi attiecībā uz kontroles ziņojumiem;

Politiskās atrunas

75.  atbalsta atrunas, ko savos gada darbības pārskatos ir formulējuši DG REGIO, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (DG MARE), Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta (DG HOME), Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) un DG AGRI ģenerāldirektori; uzskata, ka minētās atrunas liecina par to, ka Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt nepieciešamās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecīgajās politikas jomās;

76.  vēlas zināt, kāpēc Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) ģenerāldirektors, tāpat kā iepriekšējos gados, joprojām formulē horizontālu atrunu attiecībā uz visiem maksājumiem un izmaksu deklarācijām Septītajā pamatprogrammā; aicina Komisiju beidzot ieviest pārdomātāku un uz risku balstītu pieeju un, kad tas nepieciešams, formulēt konkrētas atrunas;

Rezultātu gūšana no Savienības budžeta

Ikgadējais pārvaldības un izpildes ziņojums: darbības rezultātu novērtējums

77.  norāda, ka 2015. gada Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā ir apvienoti divi līdz šim atsevišķi sniegti ziņojumi: novērtējuma ziņojums, kas tiek izstrādāts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. pantu, un Finanšu regulas 66. panta 9. punktā prasītais kopsavilkuma ziņojums;

78.  atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā attiecībā uz katru budžeta izdevumu kategoriju ir sniegta informācija par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas programmu īstenošanā gūto progresu, apliecinoši fakti par 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas programmu rezultātiem, kā arī atspoguļota saistība ar stratēģiju „Eiropa 2020”;

79.  pauž nožēlu par to, ka tā dēvētajā novērtējuma ziņojumā, no vienas puses, pasākumu apraksti tiek jaukti ar rezultātiem, un, no otras puses, ir mēģināts izvērtēt politikas ietekmi un ir izteikti solījumi attiecībā uz nākotni;

80.  norāda, ka dalībvalstīm netiek prasīts savās programmās iekļaut kopīgus rādītājus, izņemot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, un uz rezultātiem balstīti novērtējumi dalībvalstīs neietilpst sākotnējās kontroles posmā;

81.  pauž nožēlu par to, ka Komisija tā vietā, lai vienkāršotu savas iekšējās pārvaldības instrumentus, ir ieviesusi daudzgadu stratēģiskos plānus katram Komisijas dienestam, pamatojoties uz kopīgajiem vispārējiem mērķiem, kuri ietver Ž. K. Junkera vadītās Komisijas desmit politiskās prioritātes un ar kuriem tiek atbalstīti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi un Līgumā noteiktie pienākumi;

82.  atkārtoti pauž jau 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā izteikto aicinājumu attiecībā uz tematisko koncentrāciju; aicina Komisiju izpētīt, kādā mērā tematiskā koncentrācija varētu veicināt vienkāršošanu un mazināt regulējuma un kontroļu radīto slogu;

83.  aicina Komisiju savlaicīgi pieņemt ikgadējo pārvaldības un izpildes ziņojumu, lai Revīzijas palāta to varētu ņemt vērā, izstrādājot savu gada pārskatu; uzstāj uz to, ka minētajā ziņojumā jāsniedz pēc iespējas objektīva informācija un jāiekļauj visaptverošs izvērtējums par iepriekšējā gada rezultātiem, kas panākti, Komisijai īstenojot savu politiku; aicina Komisiju apdomāt nepieciešamību pēc tādiem ilgtermiņa politikas plānošanas periodiem kā desmit gadu periodam paredzētā stratēģija „Eiropa 2020”;

84.  vērš uzmanību uz to, ka darbības rādītāju noteikšanas procesam ir jābūt pārredzamam un demokrātiskam, tajā jābūt iesaistītām visām Savienības iestādēm, partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātie rādītāji būtu piemēroti Savienības budžeta izpildes novērtēšanai un būtu ievērots tas, ko sagaida Savienības iedzīvotāji;

Veicamie pasākumi

85.  aicina Komisiju tās turpmākajos darbības pārskatos labāk izvērtēt visās politikas jomās panāktos tiešos rezultātus un iznākumus; aicina Komisiju skaidri un apkopojoši atspoguļot Eiropas politikas ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un novērtēt dažādo politikas jomu attiecīgo ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

„Apvārsnis 2020”

86.  atgādina, ka „Apvārsnis 2020” ir vērienīga, plaša programma, kuras vispārējais mērķis ir balstīts uz trim prioritātēm: izcilu zinātni, vadošu lomu rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanu;

87.  norāda, ka Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pieņemtās desmit politiskās prioritātes 2014.–2019. gadam ne visā pilnībā sakrīt ar stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm; šāds stāvoklis nozīmē to, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” tiesiskais regulējums un budžeta piešķīrumi atspoguļo stratēģiju „Eiropa 2020”, savukārt Komisija, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, no 2014. gada ir pārorientējusi stratēģisko plānošanu un pārvaldības kārtību, vadoties pēc desmit politiskajām prioritātēm;

88.  pauž nožēlu par to, ka Komisija līdz šim nav izklāstījusi sakarību starp minētajām divām prioritāšu grupām, un aicina Komisiju precizēt, kā tās ir saistītas;

89.  uzsver, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenais panākumu faktors ir efektīva sinerģija un papildināmība starp valstu un Eiropas pētniecības un inovācijas programmām; norāda, ka Komisija plāno analizēt ietekmi un sinerģiju starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” starpposma novērtēšanas kontekstā;

90.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā aprakstītos divus piemērus, kas raksturo valstu un Savienības pētniecības programmu savstarpējo papildināmību, kā arī to, ka Bulgārijas un Portugāles augstākās revīzijas iestādes ir konstatējušas, ka šajās valstīs dažās jomās valsts un Savienības pētniecības programmas papildina cita citu, taču valsts līmenī vērojami arī daži trūkumi, piemēram, raugoties uz valstu rīcības plānos un stratēģijās iekļautajiem rādītājiem, kas saistīti ar „Apvārsnis 2020”, un dažām problēmām saistībā ar koordināciju un mijiedarbību starp visiem pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iesaistītajiem dalībniekiem valsts līmenī(81); pieņem zināšanai arī to, ka Bulgārija bija pirmā dalībvalsts, kura brīvprātīgi izmantoja pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” politikas atbalsta instrumentu, un mudina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis, kuru pētniecību un inovāciju ir nepieciešams modernizēt;

91.  atgādina, ka ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” tiesisko regulējumu tika ieviesti vairāki svarīgi rezultatīva snieguma pārvaldības elementi, piemēram, mērķi un galvenie darbības rādītāji; uzsver, ka, kopumā raugoties, apstiprinātie mērķi un rādītāji ir patiess uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējām pamatprogrammām;

92.  norāda, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” izmantotajiem darbības rādītājiem joprojām piemīt vairāki trūkumi, kas saistīti, piemēram, ar

   i) to rādītāju īpatsvaru, ar kuriem tiek mērīts tikai ieguldījums vai iznākums, nevis rezultāti un ietekme(82),
   ii) bāzes vērtību neesamību,
   iii) nepietiekami vērienīgiem mērķiem;

93.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisija neizmanto pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmas un ar tām saistītos priekšlikumu konkursus, lai vēl spēcīgāk akcentētu rezultatīva snieguma aspektu(83);

94.  ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palātas pārbaudīto priekšlikumu un dotāciju nolīgumu mērķos rezultatīvam sniegumam bija veltīta pietiekama uzmanība, ja Komisija to bija prasījusi, un ka to pašu var teikt arī par šo priekšlikumu novērtēšanas procesu;

95.  pauž nožēlu par to, ka atsevišķajās darba programmās, uz kurām ir balstīta pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbība, un ar tām saistītajos priekšlikumu konkursos tiek lietots plašākais jēdziens „gaidāmā ietekme”, nevis jēdziens „gaidāmais rezultāts”, tādējādi palielinoties riskam, ka šajā daļā sniegtā informācija būs pārāk plaša un ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbības rezultātu izvērtēšana būs apgrūtināta(84);

96.  pauž bažas par to, ka Komisija ne vienmēr konsekventi lieto galvenos ar rezultatīvu sniegumu saistītos jēdzienus (piemēram, „tiešie rezultāti”, „iznākumi”, „rezultāti” un „ietekme”);

97.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka pašreizējā kārtība neļauj Komisijai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros atsevišķi uzraudzīt pētniecības un izstrādes (R&D) un inovācijas izdevumus un darbības rezultātus un attiecīgi sniegt atsevišķus ziņojumus; turklāt pauž nožēlu par to, ka, lai gan budžeta procedūrā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansiālais ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” ir skaidri noteikts, publicējot programmu pārskatus, tomēr Komisija vēl nav sniegusi saturīgu ziņojumu par pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanu un tās ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”; aicina Komisiju sniegt saturīgu ziņojumu par pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanu un tās ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”, tiklīdz būs pieejami programmas rezultāti;

98.  ierosina pastiprināt valstu kontaktpunktu lomu, lai uz vietas sniegtu kvalitatīvu tehnisko atbalstu; uzskata, ka ikgadēja rezultātu izvērtēšana, apmācība un stimuli labi strādājošiem kontaktpunktiem vairos programmas „Apvārsnis 2020” panākumus;

Veicamie pasākumi

99.  aicina Komisiju tās turpmākajos darbības pārskatos skaidri un izsmeļoši atspoguļot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā;

Par dabas resursu jomas izdevumiem atbildīgo četru ģenerāldirektorātu pārvaldības plāni un gada darbības pārskati

100.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas vērojumiem, ka daudzi no DG AGRI, DG CLIMA, DG ENVI un DG MARE pārvaldības plānos un gada darbības pārskatos izmantotajiem mērķiem bija tieši pārņemti no politiskiem vai leģislatīviem dokumentiem un nebija pietiekami detalizēti, lai būtu noderīgi pārvaldības un uzraudzības mērķiem;

Veicamie pasākumi

101.  prasa Komisijai:

   izvērtēt darba programmu rezultatīvo sniegumu, pārvēršot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” tiesiskajā regulējumā noteiktos augsta līmeņa mērķus darbības mērķos darba programmu līmenī;
   sīkāk precizēt saistību starp stratēģiju „Eiropa 2020” (2010–2020), daudzgadu finanšu shēmu (2014–2020) un Komisijas prioritātēm (2015–2019);
   nodrošināt, lai saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm tā visās savās darbībās konsekventi lietotu jēdzienus „ieguldījumi”, „iznākumi”, „rezultāti” un „ietekme”;
   veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka vienā projektā strādājoši pētnieki, kuri veic vienādu darbu, saņem vienādu atalgojumu;
   sagatavot sarakstu ar visiem no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētajiem uzņēmumiem (uzskaitot tos pēc valstiskās piederības), kuri ir kotēti biržā un/vai kuru gada pārskatos ir uzrādīta peļņa;

Ieņēmumi

102.  atzinīgi vērtē to, ka kopumā Revīzijas palātas veiktās revīzijas pierādījumi liecina, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks un jo īpaši — ka pārbaudītās sistēmas ir efektīvas NKI un PVN pašu resursiem, ka pārbaudītās sistēmas kopumā ir efektīvas tradicionālajiem pašu resursiem, ka galvenie iekšējās kontroles mehānismi Revīzijas palātas apmeklētajās dalībvalstīs tomēr novērtēti kā daļēji efektīvi un ka Revīzijas palāta nav konstatējusi kļūdas pārbaudītajos darījumos;

103.  atgādina, ka atruna ir instruments, kuru izmantojot, tiek saglabāta iespēja koriģēt šaubas raisošus elementus dalībvalsts iesniegtajos NKI datos, un atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nopietnas problēmas 2015. gadā pārbaudītajās atceltajās atrunās;

104.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, kas panākti attiecībā uz Grieķijas NKI datu ticamību, atrunas nav atceltas; norāda, ka šī ir vienīgā vispārējā atruna, kas attiecas uz 2008. un 2009. gadu un 2015. gada beigās vēl nebija atcelta;

105.  attiecībā uz muitas nodokļiem norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka dažādās dalībvalstīs, pārbaudot to, vai importētāji ievērojuši muitas tarifu un importa noteikumus (tostarp veicot pēcmuitošanas revīzijas), tiek izmantotas atšķirīgas metodes, un atšķīrās arī kvalitāte un pārbaudēs gūtie rezultāti; Revīzijas palāta īpaši uzsver arī to, ka Francija ir pārtraukusi parāda paziņošanas trīs gadu noilguma periodu — šī prakse atšķiras no citu dalībvalstu prakses un rada atšķirīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem Eiropas Savienībā(85);

106.  attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem norāda, ka 2015. gada beigās Komisija arī bija izveidojusi sarakstu ar 325 vēl nenoskaidrotiem jautājumiem, kuri bija saistīti ar Savienības muitas noteikumu neievērošanu un konstatēti, veicot inspekcijas dalībvalstīs;

107.  norāda, ka attiecībā uz muitas nodokļu un cukura nodevu deklarācijām Revīzijas palāta konstatēja nepietiekamu efektivitāti iekasējamo summu pārvaldībā (tā dēvētajos B kontos) dalībvalstīs un ka Komisija līdzīgus trūkumus konstatēja 17 no kopumā 22 apmeklētajām dalībvalstīm;

108.  uzsver, ka Revīzijas palāta atklāja riskus saistībā ar muitas parādu atgūšanu no uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Savienības, vai no trešo valstu pilsoņiem, un konstatēja virkni gadījumu, kuros vairākām dalībvalstīm nebija iespējams iekasēt parādus no personām vai uzņēmumiem, piemēram, Baltkrievijā, Britu Virdžīnu Salās, Krievijā, Šveicē, Turcijā un Ukrainā;

109.  uzsver, ka NKI atlikumu būtiskas pārskatīšanas ietekme varētu būt mazāka, ja būtu ieviesta vienota Savienības pārskatīšanas politika, ar kuru tiktu saskaņots galveno pārskatīšanu grafiks;

110.  pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv strukturālie un juridiskie aspekti, kuri 2014. gada oktobra beigās izraisīja politiskas viedokļu sadursmes attiecībā uz dažu dalībvalstu iemaksām;

Veicamie pasākumi

111.  aicina Komisiju:

   veikt nepieciešamos pasākumus, lai visās dalībvalstīs saskaņotu ekonomikas dalībniekiem piemērotos parāda paziņošanas termiņus, noslēdzoties pēcmuitošanas revīzijām;
   nodrošināt, lai dalībvalstis ceturkšņa pārskatos pareizi deklarētu summas, ko tās iekasējušas muitas nodokļos, un sniegt norādes par to, kas iekļaujams uzskaitē;
   pēc iespējas sekmēt dalībvalstu īstenoto muitas parādu atgūšanu tajos gadījumos, kad parādnieki neatrodas kādā no Savienības dalībvalstīm;
   uzlabot Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas iemaksu aprēķina pārbaudes, kā arī korekcijas mehānismu aprēķinu;
   un ieviest nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu dalībvalstu iesniegto metožu un avotu pārskatīšanas ietekmi NKI apkopošanas kontekstā;

Pasākumi, kas veikti saistībā ar Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu(86)

112.  norāda, ka Komisija ir piekritusi uzsākt jaunas darbības, reaģējot uz 88 Parlamenta pieprasījumiem, kas pausti lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai attiecībā uz 2014. finanšu gadu pievienotajā rezolūcijā;

113.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju attiecībā uz 227 Parlamenta izteiktajiem pieprasījumiem prasītās darbības jau tikušas vai tiek veiktas, un ka Komisija ar pastāvošo tiesisko regulējumu un budžeta struktūru vai tās institucionālo lomu vai prerogatīvām saistītu iemeslu dēļ nevar piekrist 35 Parlamenta pieprasījumiem;

114.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbildes brīžiem ir nenoteiktas un neviennozīmīgas;

115.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, īstenojot piecas no sešām galvenajām saistībām;

116.  tomēr uzstāj uz to, ka Komisijai ir jāuzdod ģenerāldirektorātiem publicēt to attiecīgajos gada darbības pārskatos visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā (sestā galvenā saistība);

117.  aicina Komisiju pārskatīt tās nostāju, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu nosūtīto datu ticamību, Savienības līdzekļu galasaņēmēju pārredzamību, Ētikas komitejas darba pārredzamību, korupcijas apkarošanu un Eiropas skolu administratīvo struktūru reformu;

118.  stingri nosoda to, ka Komisija neizjūt nepieciešamību turpināt publicēt ES pretkorupcijas ziņojumu; uzskata — neraugoties uz to, kādi ir Komisijas nolūki attiecībā uz korupcijas apkarošanu, šī ziņojuma atcelšana pēdējā brīdī raida nepareizu signālu ne tikai dalībvalstīm, bet arī iedzīvotājiem; atkārtoti uzsver savu viedokli, ka korupcija joprojām ir problemātisks jautājums gan Savienībai, gan dalībvalstīm un ka, neveicot efektīvus korupcijas apkarošanas pasākumus, Savienībā tiek apdraudēta rezultatīva ekonomikas darbība, tiesiskums un demokrātisko iestāžu ticamība; aicina Eiropas Komisiju pabeigt 2016. gada pretkorupcijas ziņojuma izstrādi un publicēt šo ziņojumu, ar ātru un pārliecinošu rīcību izskaust korupciju dalībvalstīs un Savienības iestādēs un pasūtīt neatkarīgu novērtējumu par pretkorupcijas standartiem pašās Savienības iestādēs;

119.  atkārtoti un stingri aicina Komisiju izstrādāt sistēmu korupcijas līmeņa noteikšanai dalībvalstīs un dalībvalstu korupcijas novēršanas politikas virzienu novērtēšanai, paredzot šajā sistēmā stingrus rādītājus un viegli piemērojamus, vienotus kritērijus, kas balstīti Stokholmas programmā izklāstītajās prasībās; aicina Komisiju izstrādāt korupcijas indeksu dalībvalstu iedalīšanai kategorijās; uzskata, ka korupcijas indekss varētu būt labs pamats, uz kura balstoties, Komisija, kontrolējot Savienības resursu izlietojumu, varētu izveidot konkrētām valstīm pielāgotus kontroles mehānismus;

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

„ES 2020”

120.  norāda, ka, neraugoties uz atkārtoti konstatēto kļūdu īpatsvaru un kavēšanos Septītās pamatprogrammas īstenošanā un slēgšanā, augsta līmeņa ekspertu grupas veiktajā Septītās pamatprogrammas ex post novērtējumā(87) tika atzīts, ka Septītā pamatprogramma ir bijusi sekmīga; minētā augsta līmeņa grupa jo īpaši uzsvēra, ka Septītā pamatprogramma:

   veicināja zinātnisko izcilību individuālā un institucionālā līmenī,
   sekmēja novatorisku pētniecību, īstenojot jauno programmu „FP7 — Idejas” (Eiropas Pētniecības padome),
   stratēģiski iesaistīja rūpniecību un MVU,
   nostiprināja jaunu sadarbības veidu un atvērtas inovācijas satvaru,
   stiprināja Eiropas pētniecības telpu, sekmējot sadarbības kultūru un veidojot tematisku problēmu risināšanai piemērotus visaptverošus tīklus,
   risināja noteiktas sabiedrības problēmas, īstenojot pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas programmu „FP7 — Sadarbība”,
   veicināja valstu pētniecības un inovācijas sistēmu un politikas saskaņošanu,
   stimulēja pētnieku mobilitāti Eiropā, programmai „FP7 — Cilvēki” radot nepieciešamos apstākļus atvērtam pētnieku darba tirgum,
   veicināja investīcijas Eiropas pētniecības infrastruktūrās,
   sasniedza pētniecības kritisko masu Eiropā un pasaulē;

121.  pauž nožēlu, ka saistībā ar Septītās pamatprogrammas novērtēšanu rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, kura norisinājās laikā no 2015. gada februāra līdz maijam, tika norādīts uz šādiem trūkumiem:

   liels administratīvais slogs un apgrūtinoši juridiskie un finanšu noteikumi,
   pārlieku liels pieprasījums,
   nepietiekama uzmanība pievērsta ietekmei uz sabiedrību,
   pārāk šaurs tematu un konkursu tvērums,
   nepietiekama koncentrēšanās uz rūpniecības nozaru līdzdalību,
   augstas robežvērtības jauniem dalībniekiem; kopumā zems veiksmīgo priekšlikumu un veiksmīgo pretendentu īpatsvars — attiecīgi 19 % un 22 %;
   vāja komunikācija;

122.  pauž dziļu nožēlu par to, ka mērķis ieguldīt pētniecībā 3% no dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020. gadam, visticamāk, netiks sasniegts; tādēļ uzskata, ka būtu jāizbeidz atkārtotā līdzekļu samazināšana Savienības budžetā attiecībā uz pētniecības programmām; aicina visas dalībvalstis uzņemties risināt šo problēmu; turklāt aicina Komisiju izdarīt nepieciešamos secinājumus attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

123.  atzinīgi vērtē progresu, kas gūts, īstenojot ar Inovācijas savienību saistītās apņemšanās: 2014. gada vidū visas apņemšanās vai nu bija izpildītas, vai arī norisinājās to īstenošana;

124.  atzinīgi vērtē arī to, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piešķirto pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” līdzekļu daļa 2015. gadā palielinājās līdz 23,4 % (2014. gadā — 19,4 %);

125.  uzskata par nepieņemamu to, ka DG RTD nav ievērojis Parlamenta pausto prasību, ka Komisijas ģenerāldirektorātiem savos gada darbības pārskatos vajadzētu publicēt visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus; ar bažām norāda, ka 20 svarīgākajos pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektos ir pārstāvēts tikai neliels skaits teritoriju;

Vispārīgi jautājumi

126.  norāda, ka Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 5. nodaļa attiecas uz maksājumiem šādās jomās: pētniecība (EUR 10,4 miljardi), izglītība, apmācība, jaunatne un sports (EUR 1,8 miljardi), kosmoss (EUR 1,4 miljardi), transports (EUR 1,3 miljardi), citas darbības un programmas (EUR 1,1 miljards), enerģētika (EUR 0,5 miljardi) un uzņēmumu un MVU konkurētspēja (COSME) (EUR 0,3 miljardi); uz pētniecības jomu līdz ar to attiecas 62 % izdevumu;

127.  norāda, ka par pētniecības pamatprogrammu īstenošanu ir atbildīgi dažādi Komisijas ģenerāldirektorāti, kā arī izpildaģentūras, kopuzņēmumi un tā dēvētās 185. pantā noteiktās struktūras (partnerības ar dalībvalstīm), un starp visiem minētajiem dalībniekiem ir nepieciešama cieša koordinācija;

128.  precizē, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija gandrīz visā pilnībā attiecās tikai uz Septītajā pētniecības pamatprogrammā (FP7) veiktajiem maksājumiem;

129.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar RTD ĢD gada darbības pārskatā sniegtajām ziņām līdz 2015. gada beigām vēl nebija pabeigti 1915 Septītās pamatprogrammas projekti EUR 1,63 miljardu vērtībā; šī apstākļa dēļ varētu iekavēties pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošana;

Pārvaldības un kontroles sistēmas

130.  uzsver, ka Revīzijas palāta atzīst pētniecības un citu iekšpolitikas jomu uzraudzības un kontroles sistēmas par daļēji efektīvām;

131.  pauž bažas par to, ka 2015. gadā no 150 Revīzijas palātas revidētajiem darījumiem 72 darījumos (48 %) tika konstatētas kļūdas; pamatojoties uz skaitļos izteiktajām 38 kļūdām, Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 4,4 %; turklāt skaitļos izsakāmu 16 kļūdu gadījumos Komisijai, valstu iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis šajā nodaļā būtu par 0,6 % zemāks;

132.  pauž nožēlu par to, ka no 38 darījumiem, kuros pieļautās kļūdas bija izsakāmas skaitļos, 10 darījumos Revīzijas palāta konstatēja kļūdas, kas pārbaudītajos elementos pārsniedza 20 %; šie 10 gadījumi (9 no Septītās pētniecības pamatprogrammas un viens no 2007.–2013. gada Konkurētspējas un inovācijas programmas) 2015. gadā veidoja 77 % no kopējā aplēstā kļūdu līmeņa apakškategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”;

133.  pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa (33 no 38) no Revīzijas palātas konstatētajām skaitļos izteiktajām kļūdām bija saistītas ar atbalsta saņēmēju deklarētu neattiecināmu personāla un netiešo izmaksu atlīdzināšanu un ka gandrīz visas Revīzijas palātas konstatētās kļūdas izmaksu deklarācijās bija radušās tāpēc, ka atbalsta saņēmēji bija nepareizi interpretējuši sarežģītos attiecināmības noteikumus vai nepareizi aprēķinājuši attiecināmās izmaksas, un no tā var nepārprotami secināt, ka šie noteikumi ir jāvienkāršo;

134.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ir ievērojami uzlabojusies iepirkuma noteikumu ievērošana;

135.  pauž neizpratni par to, kāpēc DG RTD ģenerāldirektors, tāpat kā iepriekšējos gados, atkal ir formulējis horizontālu atrunu attiecībā uz visām Septītās pamatprogrammas izmaksu deklarācijām (EUR 1,47 miljardi); uzskata, ka horizontālās atrunas kopumā nevar uzskatīt par pareizas finanšu pārvaldības instrumentu; tomēr pieņem zināšanai, ka dažās Septītās pamatprogrammas izdevumu daļās, kur bija redzams, ka risks (un tādējādi arī atlikušo kļūdu īpatsvars) ir ievērojami zemāks nekā visiem izdevumiem kopā, nebija paredzēta rezerve; norāda, ka pētniecības un tehnikas attīstības jomā tas attiecas uz noteiktu kopuzņēmumu izdevumiem; norāda, ka ārpus DG RTD tas attiecas arī uz Pētniecības izpildaģentūras izdevumiem Marijas Kirī vārdā nosauktajā programmā un uz visiem Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izdevumiem;

136.  pauž izbrīnu par to, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) 2015. gadā nepiedalījās vienotā pētniecības un inovācijas atbalsta centra (CSC) darbībā;

137.  pauž bažas par komisāra pausto viedokli, ka Septītās pamatprogrammas īstenošana un novērtēšana nebūs pilnībā pabeigta līdz pat 2020. gadam un ka šī apstākļa dēļ nākotnē varētu iekavēties turpmākās programmas; mudina Komisiju iespējami drīz publicēt novērtējuma ziņojumu un izdarīt to ne vēlāk kā līdz brīdim, pirms tā nāk klajā ar pētniecības programmu, kas sekos programmai „Apvārsnis 2020”;

„Apvārsnis 2020”

138.  norāda, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” līdz 2015. gada beigām tika veikti vienīgi avansa maksājumi; brīdina Komisiju, ka novēlota pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektu uzsākšana varētu iekavēt programmas īstenošanu; brīdina, ka programmas beigās varētu uzkrāties neapgūti finanšu līdzekļi;

139.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka daudzgadu programmas, kurās izvirzīti politiski mērķi, kā, piemēram, „ES 2020” vai „Apvārsnis 2020”, darbojas paralēli, taču starp tām nav faktiskas saistības(88);

140.  turklāt pauž nožēlu arī par to, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pirmajā uzraudzības ziņojumā ir sniegts tikai nedaudz informācijas par šīs programmas un struktūrfondu sinerģijas efektiem(89); aicina Komisiju sniegt ziņojumu par šiem sinerģijas efektiem, tiklīdz būs pieejami programmas rezultāti;

141.  pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas viedokli(90), ka pamatprogramma „Apvārsnis 2020” nav pietiekamā mērā orientēta uz rezultātu gūšanu;

Veicamie pasākumi

142.  atkārtoti uzsver jau rezolūcijā par Komisijas 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(91) izteikto aicinājumu, ka Komisijai vajadzētu uzdot visiem ģenerāldirektorātiem publicēt savos attiecīgajos gada darbības pārskatos visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā;

143.  aicina dalībvalstis ieguldīt vairāk centienu, lai panāktu mērķi investēt pētniecībā 3 % no IKP; uzskata, ka tādējādi tiktu sekmēta izcilība un inovācija; tādēļ aicina Komisiju izskatīt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu par Zinātnes pakta izveidi vietējā, reģionālā un valstu līmenī, pamatojoties uz Pilsētu mēru pakta jau iedibināto dinamiku; aicina un dalībvalstis un Parlamentu šajos centienos izmantot arī Savienības budžetu;

144.  aicina Komisiju pārskatīt galveno darbības rādītāju „ES inovācijas iznākumi”, jo, kā atzīst pati Komisija, šis rādītājs sava daudzpusīguma dēļ nav piemērots mērķu izvirzīšanai”(92);

145.  mudina Komisiju īpaši pārbaudīt skaitļos izsakāmo 16 kļūdu gadījumus, kuros Komisijai, valstu iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas, un tad līdz 2017. gada oktobra beigām sīki informēt Parlamenta kompetento komiteju par veiktajiem koriģējošiem pasākumiem;

146.  aicina Komisiju sīki informēt Parlamenta kompetento komiteju par 10 darījumiem, kuri veido 77 % no kopējām kļūdām, un par veiktajiem koriģējošiem pasākumiem;

147.  aicina Komisiju modernizēt pārvaldības un kontroles sistēmas, lai panāktu, ka horizontālās atrunas kļūst nevajadzīgas; aicina Komisiju līdz 2017. gada novembrim informēt Parlamenta kompetento komiteju par veiktajiem pasākumiem;

148.  aicina Komisiju un Revīzijas palātu sīkāk precizēt saiknes starp stratēģiju „Eiropa 2020” (2010–2020), daudzgadu finanšu shēmu (2014–2020) un Komisijas prioritātēm (2015–2019), to darot, piemēram, stratēģiskās plānošanas un ziņošanas procesā (2016–2020); uzskata, ka tas pastiprinātu uzraudzības un ziņošanas kārtību un dotu iespēju Komisijai efektīvi ziņot par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

Dažādi jautājumi

149.  pieņem zināšanai to, ka 04 03 01 05. budžeta pozīcijā „Informācijas un apmācības pasākumi darba ņēmēju organizācijām” paredzētās darbības dotācijas tika piešķirtas tikai un vienīgi diviem konkrētiem arodbiedrību institūtiem, proti, Eiropas Arodbiedrību institūtam un Eiropas Strādnieku centram; atgādina Komisijai, ka darbības dotācijas un partnerības pamatnolīgumi pamatā uzskatāmi par dotācijām un tādēļ uz tiem attiecināmas atklāta konkursa procedūras un publiskošana; kopumā pauž bažas par to, ka šāda piešķiršanas prakse tiek pamatota ar faktisku monopolstāvokli vai attiecīgo struktūru tehnisko kompetenci, augsto specializācijas pakāpi vai administratīvajām pilnvarām (sk. Piemērošanas noteikumu 190. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktu); uzskata, ka tieši šāda ilgstoša darbības dotāciju ekskluzīva piešķiršana noteiktām struktūrām, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, var faktiski radīt šādu monopolstāvokli, augstas kompetences, specializāciju un pilnvaras, tādējādi turpinot pamatot ekskluzīvu darbības dotāciju piešķiršanu saskaņā ar Piemērošanas noteikumu 190. pantu;

150.  šajā sakarībā atgādina Komisijai, ka Finanšu regulas 125. un turpmākajos pantos izklāstīto pārredzamības un publicēšanas noteikumu izņēmumi ir jāinterpretē un jāpiemēro restriktīvi; aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju censties panākt, lai attiecībā uz pārredzamības un publicēšanas principu izņēmumiem tiktu skaidri definēti termiņi un piemērošanas joma, nepārprotami tiecoties vēl vairāk ierobežot šo principu izmantošanu;

Veicamie pasākumi

151.  prasa Komisijai Finanšu regulas 125. un turpmākajos pantos izklāstīto pārredzamības un publicēšanas noteikumu izņēmumus piemērot un interpretēt restriktīvi; prasa Komisijai attiecībā uz pārredzamības un publicēšanas principu izņēmumiem skaidri definēt gan termiņus, gan piemērošanas jomu, nepārprotami tiecoties vēl vairāk ierobežot šo principu izmantošanu;

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

„ES 2020”

152.  norāda, ka saskaņā ar 2007.–2013. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) / Kohēzijas fonda (KF) ex post novērtējumu(93) katrs ar kohēzijas politikas starpniecību ieguldītais EUR 1 līdz 2023. gadam papildinās IKP par EUR 2,74; atzinīgi vērtē to, ka struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzekļi galvenokārt tika ieguldīti mazo un vidējo uzņēmumu inovācijās (EUR 32,3 miljardi), vispārējā atbalstā uzņēmumiem (EUR 21,4 miljardi), pētniecības un tehnoloģiju izstrādes (RTD) infrastruktūrā (EUR 17,5 miljardi), transportā (EUR 82,2 miljardi), enerģētikā (EUR 11,8 miljardi), vidē (EUR 41,9 miljardi), kultūrā un tūrismā (EUR 12,2 miljardi) un pilsētvidē un sociālajā infrastruktūrā (EUR 28,8 miljardi);

153.  atzinīgi vērtē to, ka ERAF un KF zināmā mērā ļāva izlīdzināt 2007.–2008. gada finanšu krīžu sekas, un norāda — ja nebūtu izmantoti struktūrfondi, ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Eiropas reģioniem būtu palielinājušās vēl vairāk;

154.  atzinīgi vērtē 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post novērtējumos minētos kohēzijas politikas panākumus „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā:

   ERAF un KF: 1. kategorijā „Nodarbinātība” un 2. kategorijā „R&D un inovācijas” — izveidotas 41 600 darbvietas pētniecības jomā un sniegts atbalsts 400 000 MVU; 3. kategorijā „Klimata pārmaiņas un enerģētika” radīta 3900 MW papildu jauda atjaunojamās enerģijas ražošanai;
   Eiropas Sociālais fonds (ESF): 1. kategorijā „Nodarbinātība” — vismaz 9,4 miljoni cilvēku atraduši darbu (no tiem vairāk nekā 300 000 atbalstīto personu kļuvuši par pašnodarbinātajiem) 4. kategorijā „Izglītība” — vismaz 8,7 miljoni cilvēku ieguvuši kvalifikāciju/sertifikātu;

155.  tomēr norāda, ka tikai nedaudzas programmās bija mērķtiecīgi vērstas uz rezultātu panākšanu vai izmērāmu ietekmi, tādēļ gandrīz nekas — vai vispār nekas — nav zināms par šo ieguldījumu ilgtspēju;

156.  tomēr uzsver, ka 2015. gadā tikai nedaudzas programmas bija mērķtiecīgi vērstas uz rezultātu panākšanu vai izmērāmu ietekmi, tādēļ mudina Komisiju izveidot un starpiestāžu līmenī vienoties par rādītāju kopumu uz rezultātiem vērstas budžeta izpildes nodrošināšanai; tomēr norāda, ka pašreizējā posmā gandrīz nekas — vai vispār nekas — nav zināms par šo ieguldījumu ilgtspēju un Eiropas pievienoto vērtību;

157.  pauž nožēlu par to, ka Parlamentam nav sniegta informācija par pasākumiem, kurus Komisija dalībvalstīm prasīja īstenot Eiropas pusgada kontekstā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem Eiropas pusgada kontekstā;

158.  pauž dziļas bažas par to, ka jau Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā ir brīdināts par kavēšanos 2014.–2020. gada plānošanas perioda uzsākšanā un ka 2015. gada nogalē vēl nebija ieceltas pat 20 % par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem atbildīgās valsts iestādes;

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds (KF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF): vispārīgi jautājumi

159.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir pieskaņojusi tās gada pārskata sadaļas daudzgadu finanšu shēmas kategorijām; tomēr uzskata, ka šīs izdevumu kategorijas līdzekļi ir no finanšu viedokļa tik ārkārtīgi nozīmīgi (ERAF — EUR 28,3 miljardi, KF — EUR 12,1 miljards, ESF — EUR 10,3 miljardi), ka Revīzijas palātas revīzijas stratēģijā vajadzētu nošķirt ERAF un Kohēzijas fondu, no vienas puses, un ESF, no otras puses;

160.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis, jo īpaši plānošanas perioda beigās, galveno uzmanību pievērsa valsts finansējuma ietvaros pieejamo līdzekļu apgūšanai, nevis politikas mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm, kuras uzrāda vājākos rezultātus, sniedzot tām tehnisko palīdzību, it sevišķi finanšu perioda beigās;

161.  uzskata, ka būtu ļoti nepieciešams, lai 16 dalībvalstis, kuras vēl nav transponējušas direktīvu par publisko iepirkumu(94), un 19 dalībvalstis, kuras nav transponējušas direktīvu par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu(95), kā arī 17 dalībvalstis, kuras nav transponējušas direktīvu par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs(96), to izdarītu pēc iespējas ātrāk, jo direktīvu mērķis ir turpmāka vienkāršošana; aicina Komisiju pārbaudīt šajās jomās panākto;

162.  uzsver, cik svarīga ir Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI); līdz 2015. gada novembra beigām YEI atbalstītās darbībās bija iesaistīti gandrīz 320 000 jauniešu un 18 no 22 dalībvalstīm bija sākušas darbības saskaņā ar šo iniciatīvu; par 28 % YEI finansējuma bija uzņemtas saistības, par 20 % bija noslēgti līgumi ar atbalsta saņēmējiem un 5 % bija izmaksāti saņēmējiem; norāda, ka trīs dalībvalstis (Spānija, Īrija un Apvienotā Karaliste) līdz 2015. gada novembra beigām vēl nebija uzņēmušās finansēšanas saistības;

163.  pieņem zināšanai ESF un YEI īstenošanas provizoriskos rezultātus 2014.–2015. gadā un to, ka ESF un YEI pasākumos piedalījās 2,7 miljoni dalībnieku, to vidū — 1,6 miljoni bezdarbnieku un 700 000 neaktīvu personu;

164.  vienlaikus pauž nožēlu, ka pirmajā pētījumā(97), šķiet, arī norādīts uz sniegto pakalpojumu neefektivitāti un trūkumiem attiecībā uz datu apkopošanu dažās dalībvalstīs;

Pārvaldības un kontroles sistēmas

165.  norāda, ka 2015. gadā vairāk nekā 80 % maksājumu bija starpposma maksājumi 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmām, kuru attiecināmības periods beidzās 2015. gada 31. decembrī, un avansa maksājumu apmērs 2014.–2020. gada plānošanas periodam bija aptuveni EUR 7,8 miljardi;

166.  pauž bažas par to, ka Itālijā bija nepiedodami ilgi kavējušies „Garantijas jauniešiem” maksājumi praktikantiem; aicina Komisiju uzraudzīt situāciju un izstrādāt īpašu rīcības plānu dalībvalstīm, kurās tiek novērota šāda problēma;

167.  ņem vērā, ka Revīzijas palāta pārbaudīja 223 darījumus (120 darījumi attiecās uz ERAF, 52 — uz KF, bet 44 — uz ESF);

168.  pauž bažas par to, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 5,2% (2014. gadā — 5,7%); pauž satraukumu par to, ka Revīzijas palātai, tāpat kā iepriekšējos gados, nācās secināt, ka saņēmēju pieļautu skaitļos izsakāmu 18 kļūdu gadījumos dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; mudina dalībvalstis izmantot visu informāciju, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas; mudina Komisiju pārbaudīt, vai dalībvalstis izmanto visu informāciju, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas; ja visa informācija būtu tikusi izmantota, tad aplēstais kļūdu līmenis šajā nodaļā būtu bijis par 2,4 procentpunktiem zemāks(98);

169.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatēto, ka ERAF/KF izdevumu jomā galvenais risks pareizībai ir saistīts ar to, ka atbalsta saņēmēji, no vienas puses, deklarē izdevumus, kas nav attiecināmi saskaņā ar valstu attiecināmības noteikumiem un/vai mazskaitlīgākajiem Savienības struktūrfondu regulējuma attiecināmības noteikumiem, vai, no otras puses, neievēro Savienības un/vai dalībvalstu publiskā iepirkuma noteikumus, piešķirot tiesības slēgt līgumus; saskaņā ar Komisijas aplēsēm kļūdu risks šajā politikas jomā ir no 3 % līdz 5,6 %;

170.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatēto, ka galvenais risks ESF izdevumu pareizībai ir saistīts ar cilvēkkapitālā veikto investīciju nemateriālo raksturu un daudzu, bieži vien nelielu, partneru iesaisti projektu īstenošanā; saskaņā ar Komisijas aplēsēm kļūdu risks šajā politikas jomā ir no 3 % līdz 3,6 %;

171.  ar nožēlu konstatē, ka viens no galvenajiem ar izdevumiem saistīto kļūdu iemesliem sadaļā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” vēl arvien ir publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi; norāda, ka pie nopietniem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem pieder papildu līgumu un papildu darbu vai pakalpojumu tieša piešķiršana, nesniedzot pamatojumu, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikti un diskriminējoši atlases kritēriji; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenota pilnīgas pārredzamības politika attiecībā uz informāciju par līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem nolūkā novērst kļūdas un ļaunprātīgus noteikumu pārkāpumus;

172.  uzsver, ka vienkāršošana, tostarp vienkāršoti izmaksu modeļi, samazina kļūdu risku; tomēr norāda uz to, ka pārvaldes iestādes ir nobažījušās par papildu darba slodzi, juridisko nenoteiktību un risku, ka jebkurš pārkāpums var tikt uzskatīts par sistēmisku kļūdu;

173.  pauž gandarījumu par to, ka dalībvalstu ikgadējie kontroles ziņojumi gadu gaitā kļuvuši uzticamāki: tikai 14 gadījumos (ERAF/KF) dalībvalstu ziņoto kļūdu īpatsvars tika paaugstināts par vairāk nekā 2 %;

174.  pauž nožēlu, ka DG REGIO nācās formulēt 67 atrunas (iepriekš — 77) sakarā ar neuzticamām pārvaldības un kontroles sistēmām 13 dalībvalstīs un vienu atrunu par Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārrobežu programmu „Grieķija — Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika”; no 67 programmām, par kurām ir formulētas atrunas, 22 attiecas uz Spāniju, 10 — uz Ungāriju un 7 — uz Grieķiju; savukārt šo atrunu aplēstā finanšu ietekme ERAF/KF jomā 2015. gadā samazinājās līdz EUR 231 miljonam (2014. gadā — EUR 234 miljoni);

175.  pauž nožēlu arī par to, ka Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (DG EMPL) ir formulējis 23 atrunas (iepriekš — 36) sakarā ar neuzticamām pārvaldības un kontroles sistēmām 11 dalībvalstīs; pieņem zināšanai, ka šo atrunu aplēstā finanšu ietekme ESF jomā 2015. gadā samazinājās līdz EUR 50,3 miljoniem (2014. gadā — EUR 169,4 miljoni);

176.  atbalsta Komisijas plānus par prioritāti noteikt kohēzijas politikas programmu ietekmes novērtējumu uzlabošanu(99); jautā Komisijai, kā rezultāti tiks iekļauti tiesību aktos nākamajam plānošanas periodam;

Finansēšanas vadības instrumenti (FVI)

177.  atzīmē, ka, saskaņā ar dalībvalstu vadošo iestāžu sniegtajām ziņām, 2015. gada beigās kopumā darbojās 1 052 FVI (tajā skaitā 77 līdzdalības fondi un 975 specifiski fondi); 89 % no tiem bija FVI uzņēmumiem, 7 % — pilsētu attīstības projektiem un 4 % — energoefektivitātes / atjaunojamo energoresursu fondiem;

178.  apzinās, ka šie FVI bija izveidoti 25 dalībvalstīs (visās dalībvalstīs, izņemot Īriju, Luksemburgu un Horvātiju) un saņēma finansiālu atbalstu no 188 darbības programmām, tostarp vienas pārrobežu sadarbības (CBC) darbības programmas;

179.  atzīst, ka no darbības programmām FVI kopumā tika iemaksāti EUR 16,9 miljardi, tajā skaitā EUR 11,7 miljardi no struktūrfondiem (ERAF un ESF); turklāt konstatē, ka galasaņēmējiem izmaksāto summu apmērs 2015. gada beigās sasniedza EUR 12,7 miljardus, tajā skaitā EUR 8,6 miljardi bija no struktūrfondiem, un tādējādi tika apgūti gandrīz 75 % līdzekļu, ko no darbības programmām iemaksāja FVI;

180.  norāda, ka Polija, Ungārija un Francija ir galvenie labuma guvēji no finansēšanas vadības instrumentiem;

181.  pievienojas Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai visi ar ERAF un ESF finanšu instrumentiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā saistītie izdevumi tiktu iekļauti noslēguma deklarācijās pietiekami savlaicīgi un revīzijas iestādes varētu veikt pārbaudes; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāmudina visas dalībvalstis, kuras īstenoja finanšu instrumentus, saistībā ar to slēgšanu veikt īpašas revīzijas par šo instrumentu izpildi;

182.  pauž nopietnas bažas par to, ka vairāk nekā 1 000 FVI radītā finanšu sarežģītība veido lielu daļu no t. s. “budžetu galaktikas”, kas padara neiespējamu demokrātisko pārskatatbildību;

Eiropas Investīciju banka

183.  pauž dziļas bažas par konstatējumiem Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 19/2016 „ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”, proti, ka izmaksas un maksas Eiropas Investīciju bankas/Eiropas Investīciju fonda pārvaldīto fondu gadījumā, īstenojot dalīti pārvaldītos finanšu instrumentus, kopumā ir augstākas, un mudina Revīzijas palātu veikt līdzīgu revīziju par pašreizējo periodu;

184.  aicina Komisiju, sākot ar 2018. gadu, ik gadu līdz jūnijam iesniegt īstenošanas ziņojumu par spēkā esošās daudzgadu finanšu shēmas īstenošanu no tās sākuma brīža un par pašreizējo stāvokli, tostarp par rezultātiem, ko nodrošinājuši visi Eiropas Investīciju bankas grupas pārvaldītie un īstenotie finanšu instrumenti, kuri darbojas ar Savienības budžeta resursiem, nolūkā izmantot šo ziņojumu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

Īpašie gadījumi

185.  atzīmē, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) iespējamu pārkāpumu dēļ uzsāka administratīvas izmeklēšanas, proti, Vācijā attiecībā uz Volkswagen grupu emisiju skandāla dēļ, Francijā — attiecībā uz Nacionālo fronti un tās priekšsēdētāju un Čehijā — attiecībā uz t. s. „Stārķa ligzdas” projektu; aicina Komisiju pēc izmeklēšanas pabeigšanas nekavējoties informēt Parlamenta kompetento komiteju;

186.  pauž nopietnas bažas par to, ka Ungārijā Revīzijas palāta un DG REGIO atklāja nopietnus pārkāpumus saistībā ar 4. metro līnijas būvi Budapeštā; norāda, ka, pamatojoties uz OLAF administratīvo izmeklēšanu, kas sākās 2012. gadā un kas tās sarežģītības dēļ tikai nesen tika pabeigta, Komisijai, iespējams, būs jāatgūst EUR 228 miljoni un Eiropas Investīciju bankai — EUR 55 miljoni; nesaimnieciska rīcība tika atklāta projektu līmenī; konstatē, ka OLAF ziņojumā arī ieteikts veikt turpmākus juridiskus pasākumus Ungārijā un Apvienotajā Karalistē; aicina Komisiju regulāri informēt Parlamenta atbildīgo komiteju par panākto progresu un veiktajiem pasākumiem;

187.  pauž nožēlu par Rumānijas valdības pieņemto rīkojumu, kurš būtu varējis kavēt efektīvu cīņu pret korupciju un turklāt būtu varējis dot iespēju apžēlot politiķus, kuri ir bijuši iesaistīti nelikumīgās darbībās; uzskata, ka šādiem jauniem likumdošanas pasākumiem varētu būt ļoti negatīva ietekme uz Komisijas centieniem aizsargāt Savienības finanšu intereses, jo Rumānija ir nozīmīgs struktūrfondu saņēmējs; aicina Komisiju informēt Parlamenta kompetento komiteju par pasākumiem, ko tā ir veikusi, lai risinātu šo situāciju;

Veicamie pasākumi

188.  atkārtoti uzsver jau rezolūcijā par Komisijas 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(100) izteikto aicinājumu, ka Komisijai vajadzētu uzdot visiem ģenerāldirektorātiem publicēt savos attiecīgajos gada darbības pārskatos visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā;

189.  lūdz Revīzijas palātai tās revīzijas stratēģijā nošķirt ERAF un Kohēzijas fondu, no vienas puses, un ESF, no otras puses, ņemot vērā to finansiālo nozīmi;

190.  aicina Komisiju:

   nodrošināt pārvaldības un kontroles sistēmu nostiprināšanu tajās 15 dalībvalstīs(101), kurās tika konstatēti trūkumi, un līdz 2017. gada oktobrim iesniegt Parlamenta kompetentajai komitejai rakstisku ziņojumu par paveikto;
   precizēt atšķirību starp atgūstamu un neatgūstamu pievienotās vērtības nodokli;
   pēc 2007.–2013. gada finansēšanas perioda beigšanās ziņot par atcelto apropriāciju apjomu (valsts, fonds, summa);
   sagatavojot tiesību akta priekšlikumu nākamajam plānošanas periodam, atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam ierosināt nepieciešamos atjauninājumus Eiropas strukturālo un investīciju fondu koncepcijā un darbības mehānismā, ņemot vērā arī augsta līmeņa grupas vienkāršošanas jautājumos ierosinājumus, lai nostiprinātu kohēzijas politikas ieguldījumu atšķirību un nevienlīdzības mazināšanā starp Savienības reģioniem un dalībvalstīm; aicina Komisiju savlaicīgi sagatavot paziņojumu par šo jautājumu;
   nākamajā plānošanas periodā paredzēt labāk pārvaldāmus un izmērāmus darbības rādītājus, jo Parlaments piešķir vienlīdz lielu nozīmi likumības un pareizības pārbaudēm, no vienas puses, un darbības rādītājiem, no otras puses;
   paredzēt pilnīgu pārredzamību un piekļuvi dokumentiem par Savienības finansētajiem infrastruktūras darbiem, īpaši pievēršoties ar līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem saistītajiem datiem;

191.  pilnībā atbalsta komisāra G. Oettinger viedokli, ka finanšu instrumenti un t. s. „ēnu budžeti” ilgtermiņā atkal jāiekļauj Savienības budžetā, jo tas nozīmētu, ka Komisija būtu atbildīga Eiropas Parlamentam; aicina Komisiju līdz 2017. gada novembrim sagatavot paziņojumu par šo jautājumu;

Kopējā lauksaimniecības politika

192.  atgādina, ka līdz ar 2013. gada KLP reformu ieviestās tiešā atbalsta shēmas stājās spēkā tikai 2015. pieprasījumu gadā un ka šis ziņojums attiecas uz 2015. budžeta gada izdevumiem, savukārt tie atbilst tiešā atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti 2014. gadā jeb pēdējā veco KLP shēmu gadā;

Atbilstības jautājumi

193.  norāda, ka 2015. finanšu gadā daudzgadu finanšu shēmas 2. izdevumu kategorijā “Dabas resursi” Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 2,9 %; atzīmē, ka šis līmenis ir līdzīgs 2014. gada līmenim, ja ņem vērā izmaiņas Revīzijas palātas pieejā savstarpējās atbilstības kļūdām, kuras vairs nav iekļautas kļūdu īpatsvara aprēķinā;

194.  tādēļ, lai uzlabotu pārskatatbildību un ziņojumu sniegšanu augstākajos vadības līmeņos, aicina Komisiju apsvērt iespēju elastīgāk un efektīvāk piemērot vadošo darbinieku iekšējās mobilitātes noteikumu gadījumos, kad līdztekus ilgam amatā pavadītam laikam tiek novērots pastāvīgi augsts Revīzijas palātas konstatētais kļūdu īpatsvars un ilgstošas iebildes pret pārvaldības rezultātiem attiecīgajos dienestos;

195.  norāda, ka tirgus un tiešā atbalsta jomā Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars ir 2,2 %, kas ir nedaudz virs 2 % būtiskuma robežas (tādā pašā līmenī kā 2014. gadā), savukārt lauku attīstības un citu politikas jomu sadaļā aplēstais kļūdu līmenis joprojām ir augsts, proti, 5,3 %, taču tas ir mazāks nekā iepriekšējā gadā aplēstie 6 %;

196.  uzsver, ka gandrīz visas kļūdas tiešā atbalsta jomā bija pārāk liela uzrādīto attiecināmo hektāru skaita dēļ, neraugoties uz to, ka zemes gabalu identifikācijas sistēmas datu ticamība pēdējos gados ir pastāvīgi uzlabojusies, un norāda, ka lauku attīstības jomā pusi kļūdu izraisīja projekta vai līdzekļu saņēmēja neatbilstība, 28 % kļūdu — problēmas ar iepirkumiem un 8 % — agrovides saistību pārkāpumi;

197.  pauž dziļu nožēlu par to, ka gan tiešā atbalsta, gan lauku attīstības jomā valstu iestādes būtu varējušas samazināt kļūdu līmeni līdz rādītājam, kas nedaudz pārsniegtu vai pat būtu zem būtiskuma sliekšņa(102), jo tām vai nu bija pietiekami daudz informācijas kļūdas konstatēšanai, vai arī tās pašas pieļāva šīs kļūdas; mudina dalībvalstis izmantot visu pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas, un attiecīgi rīkoties;

198.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ievērojami samazināja nepabeigto atbilstīguma procedūru skaitu, proti, no 192 procedūrām 2014. gadā līdz 34 procedūrām 2015. gadā, un tas bija saistīts ar izmaiņām tiesību aktos procedūras vienkāršošanai, turklāt Komisija tagad revīzijas ciklu uzrauga ciešāk, lai ievērotu iekšējos un ārējos termiņus;

Pārvaldes iestādes

199.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta konstatēja nepilnības, kas ietekmēja dalībvalstu maksājumu aģentūru vairākas svarīgākās kontroles funkcijas, un šīs nepilnības attiecās uz šādiem jautājumiem:

   a) attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu —
   zemes gabalu identifikācijas sistēma, administratīvās kontroles,
   uz vietas veikto pārbaužu kvalitāte,
   konsekvences trūkums, definējot parametrus lauksaimniecības zemes uzturēšanai labā lauksaimniecības un vides stāvoklī,
   nepareizi veiktu maksājumu atgūšanas procedūras;
   b) attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai —
   nepilnības attiecināmības nosacījumu administratīvajās pārbaudēs, īpaši saistībā ar publisko iepirkumu;
   c) attiecībā uz savstarpējo atbilstību — kontroles statistikas un atlases metožu uzticamība;

Dalībvalstu paziņoto datu ticamība

200.  norāda, ka 2015. gadā sertifikācijas struktūrām pirmo reizi tika prasīts pārliecināties par izdevumu likumību un pareizību; pauž nožēlu par to, ka Komisija minēto struktūru darbu varēja izmantot tikai ierobežotā apjomā, jo bija nozīmīgas nepilnības metodoloģijā un ieviešanā, piemēram:

   nepiemērotas revīzijas stratēģijas,
   pārāk maza izlase,
   sertifikācijas struktūru revidentu nepietiekamas prasmes un juridiskā kompetence;

201.  pauž dziļu nožēlu par to, ka joprojām ir problēmas ar dalībvalstu paziņoto datu ticamību:

   a) saistībā ar tiešajiem maksājumiem —
   DG AGRI veica korekcijas (palielināja paziņotos līmeņus) 12 no 69 maksājumu aģentūrām, kurās kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 % (tomēr nevienai tas nepārsniedza 5 %), kaut gan atrunu savā deklarācijā sākotnēji bija formulējusi tikai viena maksājumu aģentūra;
   DG AGRI formulēja atrunas attiecībā uz 10 maksājumu aģentūrām: trim Spānijā, pa vienai Francijā, Bulgārijā, Kiprā, Itālijā (Kalabrijā), Rumānijā un pa vienai Spānijā un Francijā attiecībā uz POSEI (īpaši nomaļiem reģioniem paredzētā attālo reģionu un salu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma);
   b) saistībā ar lauku teritorijām —
   DG AGRI veica korekcijas (palielināja paziņotos līmeņus) 36 no 72 maksājumu aģentūrām, un 14 gadījumos koriģētais kļūdu īpatsvars pārsniedza 5 %;
   DG AGRI formulēja atrunu attiecībā uz 24 maksājumu aģentūrām 18 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē (2 maksājumu aģentūras), Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā (4 maksājumu aģentūras), Latvijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā (3 maksājumu aģentūras), Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā;
   turklāt DG AGRI formulēja atrunas attiecībā uz publisko iepirkumu divās dalībvalstīs, proti, Vācijā un Spānijā;

202.  uzsver, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonduajomā DG AGRI un Revīzijas palātas noteiktais kļūdu īpatsvars atšķiras(103), savukārt attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai DG AGRI minētais koriģētais kļūdu īpatsvars 4,99 % apmērā principā atbilst Revīzijas palātas aplēstajam kļūdu līmenim;

Darbības rezultāti

203.  atzīmē, ka, tāpat kā 2014. gadā, Revīzijas palāta pārbaudīja atlasīto lauku attīstības darījumu darbības rezultātus, un pauž bažas par to, ka 44 % projektu ir nepietiekami pierādījumi izmaksu pamatotībai un ka pastāv trūkumi pasākumu mērķtiecīgā īstenošanā un projektu atlasē, tostarp arī vāja saikne ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; aicina Eiropas Komisiju veikt visus iespējamos pasākumus, lai uzlabotu šo satraucošo situāciju;

Galvenie darbības rādītāji

204.  pauž bažas par to datu ticamību, kurus Komisija izmanto, lai izmērītu DG AGRI definēto galveno darbības rādītāju Nr. 1 (KPI 1) attiecībā uz lauksaimniecības faktora ienākumiem; uzskata, ka netiek pareizi ņemta vērā pašreizējā tendence preču zemo cenu dēļ lauksaimniecības darbu veikt, strādājot nepilnu slodzi; īpaši norāda, ka:

   a) Komisija nevar sniegt precīzus skaitļus par lauksaimniekiem, kas 2015. gadā pārtraukuši savu darbību sakarā ar piena un cūkgaļas krīzēm, jo tai trūkstot tūlītēji pieejamu datu par jaunpienācējiem nozarē vai par lauksaimnieku skaitu, kuri to pametuši (rakstiskie jautājumi Nr. 1 un Nr. 3 komisāra P. Hogan uzklausīšanā 2016. gada 29. novembrī);
   b) 2013. gads bija pēdējais, par kuru ir pieejami dati par saimniecību skaitu, proti, 10 841 000 saimniecību, kuras katru apsaimnieko viens lauksaimnieks;
   c) KLP pirmā pīlāra atbalsta saņēmēju skaits 2015. gadā bija: 7 246 694 Savienības lauksaimnieku un 127 268 atbalsta saņēmēji tirgus pasākumu ietvaros;
   d) lauksaimniecības faktoru ienākumi tiek aprēķināti par gada darba vienību, kas atbilst vienas lauku saimniecībā uz pilnu slodzi strādājošas personas gadā paveiktajam darbam, un tādējādi 2013. gadā kopējais lauku saimniecību darbaspēks 28 dalībvalstīs bija 9,5 miljoni gada darba vienību, no kuriem 8,7 miljoni (92 %) bija pastāvīgie darba ņēmēji(104)(105);
   e) Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 1/2016 secināja, ka Komisijas izmantotā KLP darbības rezultātu novērtēšanas sistēma attiecībā uz lauksaimnieku ienākumiem nav pietiekami labi izstrādāta un lauksaimnieku ienākumu analīzei izmantoto statistikas datu kvalitāte un kvantitāte ir būtiski ierobežota;

205.  bažījas, ka Komisijai nepietiek iespēju, lai ik gadu sniegtu vispusīgus datus attiecībā uz KPI 1 un līdz ar to — lai precīzi un vispusīgi uzraudzītu lauksaimnieku ienākumu attīstību;

206.  uzskata, ka 4. galvenais darbības rādītājs par nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā nav attiecināms, jo nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā ietekmē ne tikai KLP pasākumi, turklāt mērķis saglabāt un radīt darbvietas lauku apvidos ir izvirzīts arī daudziem citiem instrumentiem, jo īpaši citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;

Taisnīga KLP

207.  uzsver lielās atšķirības starp dalībvalstīm lauksaimnieku vidējo ienākumu ziņā(106) un atgādina Parlamenta pagājušajā gadā konstatēto, proti, ka ilgtspēju nevar nodrošināt tas, ka 44,7 % lauksaimniecības uzņēmumu Savienībā ienākumu apmērs gadā nesasniedz EUR 4000, ka vidēji 80 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņem aptuveni 20 % maksājumu un ka 79 % no KLP tiešā atbalsta saņēmējiem gadā saņem EUR 5000 vai mazāk(107);

208.  pieņem zināšanai, ka DG AGRI ģenerāldirektors 2015. gada darbības pārskatā vienu lappusi veltījis tendencēm tiešo maksājumu sadalījumā un vēlreiz uzsvēris, ka izmantot iespējas, ko attiecībā uz KLP subsīdiju pārdali sniedz KLP 2013. gada reforma, ir dalībvalstu ziņā;

209.  uzskata, ka tiešie maksājumi ne visā pilnībā darbojas kā drošības mehānisms lauku saimniecību ienākumu stabilizēšanai, jo īpaši attiecībā uz mazākām lauku saimniecībām, jo pašreizējā nelīdzsvarotā kārtība maksājumu sadalē veicina to, ka 20 % no visām Savienības saimniecībām saņem 80 % no visiem tiešajiem maksājumiem un šāds sadales veids neatspoguļo ražošanas līmeni un sakņojas pagātnē, dalībvalstīm maksājumus balstot uz vēsturiskiem kritērijiem, kaut gan saimniecību lieluma noteikšana — liela vai maza saimniecība — ir katras dalībvalsts ziņā; uzskata, ka svārstīgu ienākumu laikā lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāds pats atbalsta līmenis saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas varētu palielināt to noturību; uzskata, ka maksimālo robežu noteikšana tiešajiem maksājumiem, ko sākotnēji ierosināja Eiropas Komisija un atbalstīja Eiropas Parlaments, varētu nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai KLP padarītu taisnīgāku;

Biodegviela

210.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2016 par Savienības sistēmu ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai, šī sistēma nav pilnībā uzticama un tajā ir iespējama krāpšana, jo Komisija ir pieņēmusi lēmumus par tādu brīvprātīgu shēmu atzīšanu, kurām nebija pienācīgu verifikācijas procedūru, kas nodrošinātu pārliecību par to, ka no atkritumiem ražotā biodegviela patiešām ir ražota no atkritumiem;

Vienkāršošana

211.  norāda, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 25/2016 tā pievērsās jautājumam par to, vai zemesgabalu identifikācijas sistēma ļāva dalībvalstīm ticami pārbaudīt lauksaimnieku deklarētās zemes lielumu un attiecināmību un vai sistēmas bija pielāgotas 2014.–2020. gada KLP prasību ievērošanai, īpaši saistībā ar zaļās saimniekošanas pienākumiem;

212.  pauž bažas par Revīzijas palātas secinājumiem, ka 2015. gada maijā tika ieviestas sešas lielas izmaiņas, kas var skart zemes gabalu identifikācijas sistēmu, un ka ar šīm izmaiņām saistīto noteikumu un procedūru sarežģītība vēl vairāk palielinājusi administratīvo slogu dalībvalstīm;

Čehijas maksājumu aģentūra

213.  aicina Komisiju paātrināt 2016. gada 8. janvārī uzsākto atbilstīguma noskaidrošanas procedūru, lai gūtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku, kas saistīts ar Valsts lauksaimniecības intervences fondu Čehijas Republikā; ņem vērā, ka nespēja novērst interešu konfliktu galu galā var beigties ar to, kompetentā iestāde atsauc maksājumu aģentūras akreditāciju vai Komisija piemēro finanšu korekcijas, un aicina Komisiju nekavējoties informēt Parlamentu, ja atbilstīguma noskaidrošanas procedūras rezultātā DG AGRI nosūtīta OLAF informāciju par iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finanšu intereses;

Atbilstīguma noskaidrošanas izmeklēšanas

214.  uzskata, ka turpmākajos gados Komisijas prioritātēm vajadzētu būt KLP vienkāršošanai un administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem un maksājumu aģentūrām; uzskata arī, ka Komisijai gan vajadzētu censties saglabāt pozitīvo tendenci attiecībā uz tās KLP pārvaldības efektivitāti un KLP kļūdu īpatsvaru, koncentrējot uzmanību uz tās koriģējošās spējas uzturēšanu un uz dalībvalstīm veicamajiem koriģējošajiem pasākumiem, taču tai vajadzētu apsvērt iespēju atturēties no atbilstīguma noskaidrošanas izmeklēšanām mazāk nozīmīgos gadījumos;

Veicamie pasākumi

215.  aicina Komisiju:

   a) turpināt pārbaudes par to, vai ir novērsti gadījumi, kad valstu tiesību akti neatbilst ES tiesību aktiem, izmantojot visus tās rīcībā esošos likumīgos līdzekļus, jo īpaši maksājumu apturēšanu;
   b) ik gadu uzraudzīt dalībvalstu veikto zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitātes novērtējumu rezultātus un nodrošināt, lai visas dalībvalstis, kuru novērtējumi ir negatīvi, patiešām veiktu vajadzīgos koriģējošos pasākumus;
   c) pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai nākamajā KLP periodā vienkāršotu un racionalizētu ar zemes gabalu identifikācijas sistēmu saistītos noteikumus, piemēram, atkārtoti apsverot, vai 2 % stabilitātes robežvērtība un noteikums par biezību, kas nepārsniedz 100 koku uz hektāru, patiešām ir nepieciešami;
   d) nodrošināt, lai visu dalībvalstu rīcības plānos, kas izstrādāti kļūdu novēršanai lauku attīstības jomā, būtu iekļauti efektīvi pasākumi saistībā ar publisko iepirkumu;
   e) uzraudzīt un aktīvi atbalstīt sertifikācijas struktūras to darba un izdevumu likumības un pareizības metodikas uzlabošanā, it sevišķi attiecībā uz atzinumu sniegšanu par KLP izdevumu likumību un pareizību, nodrošinot tādu kvalitāti un tvērumu, kas ļautu Komisijai, pamatojoties uz šiem atzinumiem, pārliecināties par maksājumu aģentūru kontroles datu ticamību vai attiecīgā gadījumā aplēst nepieciešamās korekcijas maksājumu aģentūru kļūdu īpatsvarā, lai ieviestu vienotu revīzijas pieeju lauksaimniecības izdevumu jomā;
   f) atjaunināt DG AGRI revīzijas rokasgrāmatu, iekļaujot detalizētas revīzijas procedūras un dokumentēšanas prasības, kas ļauj pārbaudīt un apstiprināt datus, kurus iesniedz dalībvalstis un kurus izmanto finanšu korekciju aprēķināšanai;
   g) veikt nepieciešamos pasākumus, lai no dalībvalstīm iegūtu precīzus un visaptverošus datus par lauksaimnieku skaitu ES un lauksaimnieku ienākumiem, un tādējādi varētu patiesi novērtēt un uzraudzīt DG AGRI ģenerāldirektora gada darbības pārskatā minēto KPI 1 attiecībā uz lauksaimniecības ienākumiem;
   h) pārskatīt 4. galveno darbības rādītāju attiecībā uz nodarbinātību lauku apvidos, lai konkrēti uzsvērtu KLP pasākumu ietekmi uz nodarbinātību šajos apvidos;
   i) rosināt regulāras diskusijas ar dalībvalstīm Padomē attiecībā uz to noteikumu īstenošanu, kurus ar 2013. gada KLP reformu ieviesa tiešo maksājumu pārdalei starp atbalsta saņēmējiem, un sniegt pilnu ziņojumu par šajā sakarībā sasniegto DG AGRI gada darbības pārskatā(108);
   j) saistībā ar šīm pārdomām par vienkāršotu un modernizētu KLP novērtēt, vai tiešo maksājumu shēma ir atbilstoši izstrādāta, lai stabilizētu visu lauku saimniecību ienākumus un vai citāda veida politika vai tiešo maksājumu sadales modelis neveicinātu labāku sabiedrisko līdzekļu izmantošanu paredzēto mērķu sasniegšanai;
   k) būtiski mainīt ilgtspējīgu biodegvielu sertifikācijas sistēmu un it sevišķi efektīvi pārbaudīt, vai Savienības biodegvielas izejvielu ražotāji ievēro Savienības vides prasības lauksaimniecībai un sniedz pietiekamus pierādījumus par biodegvielas ražošanā izmantoto atkritumu un atlieku izcelsmi, kā arī novērtēt, vai brīvprātīgās shēmas pārvaldība samazina interešu konflikta risku;
   l) no EUR 50 000 līdz EUR 100 000 paaugstināt maksimālo summu, kuru nesasniedzot, nav jāveic atbilstīguma noskaidrošanas izmeklēšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu(109);
   m) no jauna apsvērt saistošas maksimālās robežas ieviešanu tiešajiem maksājumiem;

Globālā Eiropa

Kļūdu īpatsvars

216.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem sadaļas „Globālā Eiropa” izdevumos ir būtisks kļūdu īpatsvars — aplēstais kļūdu līmenis ir 2,8 % (2014. gadā — 2,7 %);

217.  pauž nožēlu, ka, izslēdzot vairāku līdzekļu devēju un budžeta atbalsta darījumus, kļūdu īpatsvars attiecībā uz Komisijas tieši pārvaldītiem konkrētiem darījumiem ir aprēķināts 3,8 % apmērā (2014. gadā — 3,7 %);

218.  norāda, ka gadījumā, ja kļūdu labošanai būtu izmantota visa Komisijas un tās iecelto revidentu apkopotā informācija, aplēstais kļūdu līmenis sadaļā „Globālā Eiropa” būtu bijis par 1,6% punktiem zemāks; mudina Komisiju izmantot visu pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas, un attiecīgi rīkoties;

219.  norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos budžeta atbalsta darījumos nebija likumības un pareizības kļūdu;

220.  norāda, ka nozīmīgākais kļūdu veids, proti, 33 % no aplēstā kļūdu līmeņa, ir izdevumi, kas nebija radušies, proti, izdevumi, kas vēl nebija radušies brīdī, kad Komisija tos pieņēma un dažos gadījumos veica noskaidrošanu;

221.  norāda, ka visbiežāk sastopamais kļūdu veids, proti, 32 % no aplēstā kļūdu līmeņa, attiecas uz neattiecināmiem izdevumiem, proti:

   a) izdevumiem par darbībām, kas nav paredzētas līgumos vai kas notikušas ārpus attiecināmības perioda;
   b) izcelsmes noteikumu neievērošanu;
   c) neattiecināmiem nodokļiem un netiešajām izmaksām, kuras nepareizi pieskaitītas kā tiešās izmaksas;

Ticamības deklarācija

222.  atgādina, ka Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta (DG NEAR) ģenerāldirektors savā ticamības deklarācijā paudis, ka abos DG NEAR pārvaldītajos finanšu instrumentos (Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA)) riskam pakļautās summas finansiālā ietekme ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa un ka vidējais noteiktais kļūdu īpatsvars visam ģenerāldirektorātam ir 1,12%;

223.  pauž nožēlu, ka šis paziņojums neatbilst Revīzijas palātas paveiktajam revīzijas darbam un norāda, ka DG NEAR savā ziņojumā atzīst nepieciešamību uzlabot tā izmantoto pieeju;

224.  īpaši atzīmē, ka DG NEAR aprēķināja atlikušo kļūdu īpatsvaru 90 % izdevumu, iznākumā iegūstot trīs īpatsvara lielumus: atlikušo kļūdu īpatsvaru Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta tiešajā pārvaldībā, atlikušo kļūdu īpatsvaru Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta netiešajā pārvaldībā un atlikušo kļūdu īpatsvaru Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta visos pārvaldības veidos; atlikušajiem 10 % izdevumu DG NEAR izmantoja citus pārliecības gūšanas avotus;

225.  uzsver Revīzijas palātas konstatēto, ka atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķins pārvaldības veidā „saņēmējvalstu īstenotā netiešā pārvaldība”, kurā revīzijas iestāžu nestatistiskas izlases rezultāti tiek kombinēti ar DG NEAR aprēķināto vēsturisko atlikušo kļūdu īpatsvaru, nav pietiekami reprezentatīvs un nesniedz precīzu informāciju par riskam pakļauto maksājumu apmēru; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli pastāv risks, ka šis aprēķins nepietiekami novērtē kļūdu līmeni un tādējādi, iespējams, varētu ietekmēt ģenerāldirektora sniegto ticamības apliecinājumu;

226.  atzinīgi vērtē to, ka DG DEVCO ģenerāldirektors ir izbeidzis līdzšinējo praksi formulēt vispārēju atrunu par darījumu likumību un pareizību attiecībā uz visiem DG DEVCO darījumiem un, ņemot vērā Parlamenta ieteikumus, 2015. gada darbības pārskatā sniedzis ticamības deklarāciju ar diferencētāku riska novērtējumu;

227.  atzīmē, ka tikusi formulēta īpaša atruna attiecībā uz Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, jo Komisijas Iekšējās revīzijas dienests bija konstatējis kontroles nepilnības; uzskata, ka šādu atrunu vajadzēja formulēt ātrāk, jo atklātās nepilnības šim fondam bija raksturīgas jau kopš tā izveides 2004. gadā; norāda, ka prakse formulēt vispārēju atrunu par visu DG DEVCO ir acīmredzami veicinājusi pārredzamības trūkumu attiecībā uz DG DEVCO finanšu pārvaldību;

228.  norāda, ka DG DEVCO divas izdevumu jomas vērtēja kā pakļautas augstam riskam, proti,

   i) tieši pārvaldītās dotācijas,
   ii) netiešā pārvaldība, kurā iesaistītas starptautiskās organizācijas,

taču piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka atruna attiecībā uz netiešo pārvaldību kopā ar saņēmējvalstīm varētu būt attaisnojama, jo īpaši tādēļ, ka attiecībā uz saņēmējvalstu netieši īstenotām dotācijām būtu vajadzīga tāda paša līmeņa riska analīze kā dotācijām, kuras īsteno tieši;

229.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem (sk. 48.–50. punktu Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā par EAF), DG DEVCO koriģētspēja ir novērtēta pārāk augstu, jo, aprēķinot iekasēšanas rīkojumu, kuri no 2009. līdz 2015. gadam izdoti saistībā ar kļūdām un pārkāpumiem, vidējo gada summu, nav tikusi izslēgta priekšfinansējuma un radušos procentu atgūšana un iekasēšanas rīkojumu atcelšana;

Nepilnības kontroles un novēršanas sistēmās

230.  uzsver, ka Revīzijas palāta konstatēja šādus trūkumus Komisijas kontroles sistēmās:

   līdzekļu saņēmēju iecelto revidentu veiktajās izdevumu pārbaudēs reizēm nebija atklātas kļūdas, kā iznākumā Komisija bija apstiprinājusi neattiecināmas izmaksas;
   Komisija reizēm nokavē izdevumu validāciju, pilnvarošanu un samaksāšanu;
   īpašie noteikumi par vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes izmaksām, ko Komisija izveidoja mērķsadarbības instrumentiem (saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu), bija izstrādāti tā, ka tie rada risku, ka īstenošanas dalībvalsts partneris var gūt peļņu;

Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi

231.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Savienības delegāciju vadītāju sagatavotie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi nav pievienoti DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem, kā tas noteikts Finanšu regulas 67. panta 3. punktā; pauž nožēlu, ka tie sistemātiski tiek atzīti par konfidenciāliem, kaut Finanšu regulas 67. panta 3. punktā noteikts, ka tos dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, nepieciešamības gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti;

232.  norāda — tā kā galveno darbības rādītāju analīze DG NEAR tika veikta pirmo reizi, nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus attiecībā uz tendencēm, un 2015. gadā DG NEAR piecus galvenos darbības rādītājus neaprēķināja;

233.  norāda, ka:

   a) delegāciju sniegums kopumā ir uzlabojies, aprēķinot to pēc vidējā delegāciju sasniegtā kritēriju skaita;
   b) delegāciju pārvaldīto projektu apjoma kopējā vērtība ir samazinājusies no EUR 30 miljardiem līdz EUR 27,1 miljardam;
   c) delegāciju projektu īpatsvars ar īstenošanas problēmām ir samazinājies no 53,5 % līdz 39,7 %;

234.  uzsver, ka i) Stabilitātes instruments, ii) MIDEAST instruments un iii) Eiropas Attīstības fonds vēl arvien ir programmas ar satraucoši augstu īstenošanas grūtību līmeni, un ka nepieņemami ir tas, ka trīs no katriem četriem Eiropas Attīstības fonda ietvaros iztērētiem EUR ir saistīti ar risku, ka iecerētie mērķi netiks sasniegti vai tiks sasniegti ar kavēšanos;

235.  norāda, ka delegāciju vadītāji sniedza informāciju par 3782 projektiem ar kopējām saistībām EUR 27,41 miljarda apjomā un ka:

   a) 800 projekti (21,2 %) EUR 9,76 miljardu vērtībā (35,6 % no visa projekta portfeļa) ir pakļauti noteiktam riskam saistībā ar rezultātu — vai nu a priori vai aktuālam rezultāta riskam, turklāt no Eiropas attīstības fonda finansētie projekti veido 72 % no kopējās riskam pakļautās summas (EUR 7 miljardi);
   b) attiecībā uz 648 projektiem (17,1 %) EUR 6 miljardu vērtībā (22 % no visa projekta portfeļa) pastāv risks, ka tie varētu aizkavēties, un no Eiropas attīstības fonda finansētie projekti veido divas trešdaļas no visiem aizkavētajiem projektiem;
   c) attiecībā uz 1125 projektiem (29,75 %) ar kopējo vērtību EUR 10,89 miljardi (39,71 %) pastāv risks, ka to iecerētais mērķis netiks sasniegts vai tiks sasniegts ar kavēšanos, un Eiropas attīstības fonda projekti veido 71 % no minētās EUR 10,8 miljardu summas;

236.  atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi Komisija iztaujāja Savienības delegāciju vadītājus par projektu a priori risku, un tas varētu būt pirmais posms virzībā uz centralizētu riska pārvaldības procesu; iesaka Komisijai ņemt vērā pieejamo informāciju par to, cik grūtos apstākļos delegācijām var nākties strādāt, un pastiprināt dialogu ar delegācijām par to, kā pārvaldīt šo risku projekta īstenošanas posmā;

237.  norāda, ka DG DEVCO pārziņā esošās četras delegācijas ar sliktākajiem darbības rezultātiem ir Jemenā, Centrālāfrikas Republikā, Gabonā un Mauritānijā, savukārt DG NEAR pārziņā vissliktākais sniegums ir četrām delegācijām Sīrijā, Ēģiptē, Albānijā un Kosovā;

238.  sagaida, ka DG DEVCO 2016. gadā turpinās īstenot šādas prioritātes un sniegs par to pārskatu savā 2016. gada darbības pārskatā:

   a) palielināt precizitāti finanšu prognozēm attiecībā uz lēmumiem un līgumiem;
   b) paaugstināt to maksājumu īpatsvaru, kuri tiek veikti 30 dienu laikā;
   c) uzlabot kontroles efektivitāti;
   d) uzlabot sniegumu visās tajās delegācijās, kur 2015. gadā mazāk nekā 60 % galveno darbības rādītāju novērtēti ar „zaļo” marķējumu, it īpaši pieņemot rīcības plānus un ieviešot informācijas sistēmas;

239.  sagaida, ka DG NEAR 2016. gadā īstenos šādas prioritātes un sniegs par tām pārskatu savā 2016. gada darbības pārskatā:

   a) ieviesīs piecus galvenos darbības rādītājus, kuri nebija ieviesti, gatavojot 2015. gada ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumus;
   b) uzlabos galveno darbības rādītāju uzraudzības iespējas;

Savienības izdevumi par migrāciju un patvērumu kaimiņvalstīs

240.  atgādina par svarīgu aspektu Savienības ārējās attiecībās, proti, ka cīņai pret nabadzību vajadzētu mērķtiecīgi sekmēt tādu apstākļu radīšanu, kuri novērstu neatbilstīgu migrantu nekontrolētu ierašanos Eiropā;

241.  piekrīt Revīzijas palātas svarīgākajiem konstatējumiem tās Īpašajā ziņojumā Nr. 9/2016 „ES ārējās migrācijas izdevumi Vidusjūras dienvidu reģiona un ES austrumu kaimiņvalstīs līdz 2014. gadam” un jo īpaši uzsver, ka pašreizējā instrumentu sadrumstalotība traucē parlamentāro uzraudzību par i) finansējuma izmantošanu un ii) atbildības sadali, un tāpēc ir grūti novērtēt, kāds līdzekļu apjoms faktiski ticis izlietots, lai atbalstītu ārējās darbības migrācijas jomā;

Pasaules Banka

242.  ņemot vērā izdevuma „Politico” 2016. gada 2. decembra satraucošo publikāciju „Bažas par interešu konfliktu K. Georgijevas darījumos ar Pasaules Banku” atgādina, ka Parlaments savā pēdējā rezolūcijā par Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu aicināja Komisiju līdz 2017. gada beigām pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, tostarp nosakot, kas uzskatāms par interešu konfliktu; uzsver, ka, nepastāvot sīki izstrādātai definīcijai par to, kas ir interešu konflikts, Parlaments nevarēs pienācīgi, taisnīgi un konsekventi novērtēt faktisku vai potenciālu interešu konfliktu esamību;

243.  uzskata, ka negatīvas sekas Savienības budžetam var radīt jaunā finansēšanas kārtība, par kuru Komisija vienojusies ar Pasaules Banku(110) un kurai atbilstoši vienota pārvaldības maksa tiek aizstāta ar sarežģītāku formulu, jo īpaši paredzot, ka atsevišķiem Pasaules Bankas īstenotiem projektiem var piemērot 17 % piemaksu par darbinieku un konsultantu izmaksām, turklāt šīs jaunās kārtības dēļ varētu tikt pārkāpts Savienības Finanšu regulas 124. panta 4. punkts, kas nosaka 7 % maksimumu pārvaldības izmaksām;

244.  uzsver, ka Pasaules Bankai samaksātā pārvaldības maksa netiks izmantota par labu attīstības un sadarbības projektiem; vēlas zināt, kāpēc Pasaules Bankai būtu no Komisijas jāsaņem atlīdzība par tādām darbībām, kas faktiski ir jebkuras bankas pamatuzdevums;

Starptautiskā vadības grupa

245.  apsveic Komisiju ar 2017. gada 2. februāra tiesvedības iznākumu Lietā T-381/15; vēlas zināt, kuri līgumi ar Starptautisko vadības grupu patlaban vēl tiek īstenoti;

Veicamie pasākumi

246.  aicina:

   DG DEVCO un DG NEAR uzlabot to izdevumu pārbaužu kvalitāti, ko veic līdzekļu saņēmēju nolīgti revidenti, proti, ieviešot tādus jaunus pasākumus kā kvalitātes kontroltabulu izmantošana saņēmēju nolīgto revidentu darba kvalitātes pārbaudīšanai un revidentu darbuzdevumu izskatīšana;
   DG NEAR veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar mērķsabiedrības instrumentu sniegts finansējums atbilst peļņas negūšanas noteikumam un pareizas finanšu pārvaldības principam;
   DG NEAR pārskatīt atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodoloģiju, lai iegūtu statistiski precīzu informāciju par riskam pakļauto summu attiecībā uz maksājumiem, kuri veikti Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta netiešās pārvaldības kārtībā;
   DG DEVCO pārskatīt tā nākotnes koriģētspējas aplēsi, aprēķinā neiekļaujot no neizlietotā priekšfinansējuma atgūtos līdzekļus un nopelnītos procentus, kā arī atceltos agrāk izdotos atgūšanas rīkojumus;
   DG DEVCO un DG NEAR publicēt gada darbības pārskatu pielikumā Savienības delegāciju vadītāju sagatavotos ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumus, kā to paredz Finanšu regulas 67. panta 3. punkts, un to gada darbības pārskatos sniegt informāciju pasākumiem, kas veikti, lai risinātu situāciju delegācijās, kurās ir īstenošanas problēmas, saīsinātu kavējumus un vienkāršotu programmas;
   Komisiju publicēt Savienības delegāciju vadītāju ticamības deklarācijas;
   aicina Komisiju:
   i) precizēt mērķus,
   ii) izstrādāt, paplašināt un uzlabot migrācijas un patvēruma politikas darbības rezultātu noteikšanas sistēmu kaimiņvalstīs,
   iii) mērķtiecīgi izmantot pieejamos finanšu līdzekļus precīzi definētām un kvantitatīvi izteiktām mērķa prioritātēm
   iv) un vēl vairāk nostiprināt saikni starp attīstību un migrāciju;
   aicina Komisiju iekļaut komisāru rīcības kodeksā definīciju par to, kas uzskatāms par interešu konfliktu, kā arī pamatos pārskatīt nepieciešamību tās slēgtajos finansēšanas nolīgumos ar starptautiskām organizācijām un pilnvarotajām struktūrām iekļaut noteikumus par atlīdzību to darbiniekiem par tādām darbībām, kuras ir šo struktūru pamatuzdevums, un līdz 2017. gada beigām sniegt Parlamentam pilna apjoma ziņojumu gan par saviem apsvērumiem šajā sakarā, gan arī par jaunās izmaksu atgūšanas politikas piemērošanas ietekmi;

Migrācija un drošība

247.  atzinīgi vērtē to, ka migrācijas un drošības politikas politiskā nozīmīguma dēļ Revīzijas palāta pirmo reizi pievērsusies šai tēmai sava gada pārskata 8. nodaļas otrajā daļā; norāda, ka šai jomai atvēlētie EUR 0,8 miljardi ir neliela, taču augoša daļa Savienības budžeta;

248.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav noteikusi kļūdu īpatsvaru šajā politikas jomā, kaut arī DG HOME ģenerāldirektors savā 2015. gada darbības pārskatā norāda, ka DG HOME tieši pārvaldītajās dotācijās, kas nav paredzētas pētniecībai, daudzgadu atlikušo kļūdu īpatsvars ir 2,88 %;

249.  pievienojas Revīzijas palātas paustajām bažām par to, ka Komisijas veiktajā revīzijā solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības jomā nebija ietverta pārbaude attiecībā uz to, cik efektīvi iekšējie kontroles mehānismi darbojas saistībā ar svarīgiem procesiem, un ka šī iemesla dēļ pastāv risks, ka dažas ikgadējās programmas, kuru kontroles sistēmas ir neefektīvas, Komisijā ir atzītas kā pietiekami pārliecinošas un tām nepievērsīs uzmanību Komisijas ex post revīzijās;

250.  atgādina, ka DG HOME bija konstatējis trūkumus Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Eiropas Ārējo robežu fonda pārvaldības un kontroles sistēmās laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam Čehijā, Francijā, Polijā un Vācijā;

251.  uzskata, ka DG HOME 2015. gada darbības pārskatā iekļautais KPI 1 nav attiecināms, jo DG HOME pārvaldība būtiski neietekmē rādītāju par neatbilstīgu migrantu atgriešanu uz trešām valstīm;

252.  pauž nožēlu par Komisijas viedokli, ka ir „grūti vai pat neiespējami sniegt aptuvenu aprēķinu par izdevumiem migrantiem/patvēruma meklētājiem dalījumā pa valstīm, jo migrācijas plūsmu pārvaldība aptver plašu darbību spektru”(111);

253.  prasa Revīzijas palātai, lai tā savā 2016. gada pārskatā budžeta kontroles iestādi informētu par iespējamāko kļūdu īpatsvaru migrācijas un drošības politikā un novērtētu Komisijas dienestu koriģētspēju šajā politikas jomā;

254.  pauž bažas par veiktajām pārbaudēm attiecībā uz bēgļiem paredzētajiem līdzekļiem, kas bieži tiek piešķirti dalībvalstīm ārkārtas situācijās un veidā, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija ieviestu stingrākas pārbaudes, tostarp nolūkā nodrošināt bēgļu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību ievērošanu;

Veicamie pasākumi

255.  iesaka, lai DG HOME:

   a) savā gada darbības pārskatā rūpīgi kvantificē un analīzē konstatēto kļūdu būtību un sniedz vairāk informācijas par savas koriģētspējas uzticamību;
   b) veicina vienkāršotu izmaksu iespēju, vienreizējo maksājumu un standartizētas vienības izmaksas izmantošanu tās līdzekļu pārvaldībā;
   c) rūpīgi ņem vērā pieredzi no agrāk atklātām nepilnībām Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Eiropas Ārējo robežu fonda pārvaldībā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam;
   d) sniedz budžeta lēmējinstitūcijai un budžeta kontroles institūcijai iespējami precīzus datus par izmaksām saistībā ar migrantiem un patvēruma meklētājiem, lai pienācīgi pamatotu budžeta pieprasījumus finansēšanas programmām, vienlaikus atzīstot ikviena cilvēka dzīvības nenovērtējamo vērtību;
   e) pārbauda to dalībvalstu iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti, kuras izmanto lielākajā daļā SOLID programmu svarīgāko procesu: atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, projektu uzraudzībā, maksājumos un uzskaitē;
   f) organizē un atbalsta lielāku sinerģiju starp visiem atbildīgajiem dienestiem, ja ir iespējams, ka programmas var ietekmēt migrācijas plūsmas;

Administrācija

256.  norāda, ka ierēdnis var tikt iecelts vecākā eksperta vai vecākā asistenta amatā, kas dod iespēju tikt paaugstinātam līdz AD 14 vai AST 11 amata pakāpei, un, ja reiz ierēdnis ir iecelts vecākā eksperta amatā, nav iespējams viņu pārcelt atpakaļ administratora darbā; pauž nožēlu par neatbilstību starp šādu rīcību un pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt administratīvos izdevumus vai pastiprināt saikni starp amata pakāpi un veicamajiem pienākumiem; aicina Komisiju pārtraukt šādu praksi;

257.  ar bažām norāda, ka AD 11 un augstākās amata pakāpēs ir samazinājies vidējais gadu skaits, kas attiecīgajā pakāpē jānostrādā līdz paaugstināšanai amatā; piemēram, 2008. gadā AD 12 pakāpes ierēdņi tika paaugstināti amatā vidēji reizi 10,3 gados, bet 2015. gadā jau ik pēc 3,8 gadiem, kas liecina, ka augstākās pakāpēs paaugstināšana amatā ir paātrinājusies; prasa Komisijai, lai paaugstināšana amatā tiem ierēdņiem, kuru amata pakāpes jau ir augstākas par AD 11 vai AST 9, nenotiktu tik strauji;

258.  uzsver, ka svarīgam resursu pārvaldības elementam arī turpmāk vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp personāla valstspiederību un dalībvalstu lielumu, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, un atzinīgi vērtē to, ka Komisijai ir izdevies panākt labāku līdzsvaru attiecībā uz ierēdņiem no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms un pēc 2004. gada; tomēr norāda, ka kopš 2004. gada pievienojušās dalībvalstis vēl arvien ir nepietiekami pārstāvētas augstākā līmeņa pārvaldē un vadošajos amatos, un šajā jautājumā vēl jāpanāk progress;

259.  ar bažām norāda, ka Luksemburgā par medicīniskās aprūpes pakalpojumiem tiek iekasēta pārmērīgi augsta samaksa un ir grūtības nodrošināt, lai ES iestāžu kopējās veselības apdrošināšanas sistēmas dalībnieki saņemtu aprūpi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Luksemburgas pilsoņi; aicina iestādes un jo īpaši Komisiju pieprasīt un garantēt, lai Direktīvas 2011/24/ES(112) 4. pants, kas nosaka, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji to teritorijā citu dalībvalstu pacientiem piemērotu tādas pašas pakalpojumu cenas kā vietējiem pacientiem, tiktu īstenots visās dalībvalstīs un jo īpaši Luksemburgas Lielhercogistē; aicina to arī piemērot attiecīgas sankcijas gadījumos, kad minētās direktīvas noteikumi netiek ievēroti;

OLAF

260.  norāda, ka komisāru kolēģija, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu pieprasījumu, atcēla OLAF ģenerāldirektora imunitāti saistībā ar izmeklēšanu Dalli lietā; uzskata, ka ģenerāldirektors ir nonācis trīskāršā interešu konfliktā;

   kamēr kolēģija vēl lēma par ģenerāldirektora imunitātes atcelšanu, ģenerāldirektors apsvēra iespēju uzsākt OLAF izmeklēšanu par Komisijas locekļiem;
   kad kolēģija bija pieņēmusi lēmumu atcelt ģenerāldirektora imunitāti, ģenerāldirektors uzsāka tiesvedību pret Komisiju par iespējamu pārkāpumu šā lēmuma pieņemšanā, vienlaikus turpinot pārstāvēt Komisiju politikas jautājumos, kas saistīti ar viņa portfeli;
   kad ģenerāldirektora imunitātes atcelšana tika apstiprināta, Beļģijas prokurors sāka izmeklēt viņa lomu attiecīgajā lietā, tomēr vienlaikus prokurors joprojām ir OLAF un tādējādi arī ģenerāldirektora partneris cīņā pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses Beļģijas teritorijā;

uzskata, ka šie interešu konflikti varētu iedragāt gan OLAF, gan Komisijas reputāciju; tādēļ aicina Komisiju piešķirt OLAF ģenerāldirektoram atvaļinājumu, līdz Beļģijas iestādes būs beigušas izmeklēšanu, un iecelt viņa amatā pagaidu aizvietotāju;

261.  pauž sašutumu par ziņām, ka saskaņā ar OLAF aprēķiniem Apvienotās Karalistes muitas iestāžu pastāvīgas nolaidības dēļ Savienība ir zaudējusi EUR 1987 miljardus ieņēmumu, ko būtu veidojušas muitas nodevas par Ķīnas precēm, un ka spēcīgi attīstīta organizētās noziedzības tīkla dēļ lielākajās Savienības valstīs — Francijā, Vācijā, Spānijā un Itālijā — arī zaudēti EUR 3,2 miljardi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu; prasa, lai Parlamentam tiktu dota piekļuve visiem lietas dokumentiem un regulāri sniegta informācija;

Rīcības kodekss

262.  pauž pārliecību, ka arvien palielinās nepieciešamība pēc stingriem ētikas noteikumiem, lai izpildītu Līguma par Eiropas Savienību 17. panta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. panta prasības; uzstāj, ka labi funkcionējošiem rīcības kodeksiem ir nepieciešama pastāvīga uzmanība; uzsver, ka rīcības kodekss kā preventīvs pasākums ir efektīvs tikai tad, ja tas tiek atbilstoši piemērots un tā ievērošanu pārbauda sistemātiski, nevis tikai tad, kad notikuši starpgadījumi;

263.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu pārskatīt komisāru rīcības kodeksus; tomēr pauž nožēlu par to, ka pārskatīšana attieksies tikai uz nogaidīšanas perioda, ko piemēro bijušajam Komisijas priekšsēdētājam, pagarināšanu līdz trim gadiem; aicina Komisiju līdz 2017. gada beigām pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, tostarp īstenojot Parlamenta ieteikumu reformēt ad hoc ētikas komiteju, paplašinot tās pilnvaras un iekļaujot tās sastāvā neatkarīgus ekspertus, un definējot, kas ir uzskatāms par interešu konfliktu, kā arī ieviešot kritērijus, lai novērtētu pēc amata pildīšanas beigām uzsākta darba atbilstību, un pagarinot nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem attiecībā uz visiem komisāriem;

264.  norāda, ka nozīmīgs solis interešu konfliktu sakarā ir palielināt pārredzamību gadījumos, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas izveidotā ad hoc ētikas komiteja un ģenerālsekretariāts izskata iespējamo konfliktu situācijas; atzīmē, ka sabiedrība var prasīt atbildību no Komisijas tikai tad, ja ētikas komitejas atzinumi tiek publicēti pēc pašu iniciatīvas;

265.  ņemot vērā, ka ad hoc ētikas komiteja ir pabeigusi ieteikuma izstrādi bijušā Komisijas priekšsēdētāja lietā, aicina komisāru kolēģiju pieņemt lēmumu, lai lietu varētu nodot Tiesai nolūkā saņemt tās atzinumu šajā jautājumā;

Ekspertu grupas

266.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumu, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību(113), bet pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz daudzu nevalstisko organizāciju pausto interesi, Komisija nerīkoja pilnīgu sabiedrisko apspriešanu; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi atjaunot veidus, kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un sociālos partnerus iesaistīt izšķirīgi svarīgās jomās, tādās kā Savienības iestāžu pārredzamība un darbība;

267.  atgādina, ka pārredzamības trūkums negatīvi ietekmē Savienības iedzīvotāju uzticību Savienības iestādēm; uzskata, ka efektīva, uz skaidriem pārredzamības un līdzsvarota sastāva principiem balstīta Komisijas ekspertu grupu sistēmas reforma uzlabos datu pieejamību un ticamību, kas savukārt palīdzēs veicināt iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai;

268.  uzskata, ka Komisijai būtu jāpanāk progress ekspertu grupu sastāva līdzsvarošanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka pagaidām vēl netiek uzskatāmi nodalīti ekonomisko un ar ekonomiku nesaistīto interešu pārstāvji, lai tādējādi panāktu maksimālu pārredzamību un līdzsvaru;

269.  atgādina, ka gan Parlaments, gan Eiropas Ombuds ir ieteikuši Komisijai publiskot ekspertu grupu sanāksmju un diskusiju darba kārtības, pamatojuma dokumentus un protokolus;

Īpašie padomdevēji

270.  aicina Komisiju publicēt visu īpašo padomdevēju vārdus, amatus, amata pakāpes un līgumus (norādot darba laikus, līguma ilgumu, darba vietu); uzskata, ka īpašo padomdevēju gadījumā pastāv interešu konfliktu risks; pauž pārliecību, ka no interešu konfliktiem jācenšas izvairīties, jo tie apdraudētu iestāžu uzticamību; aicina Komisiju publicēt īpašo padomdevēju interešu deklarācijas;

Eiropas skolas

271.  norāda, ka skolas ir individuāli atbildīgas par gada pārskatiem (kas veido t. s. vispārējo sistēmu); 2015. gada budžetā pieejamās apropriācijas bija EUR 288,8 miljoni, no kuriem Komisija piešķīra EUR 168,4 miljonus (58 %);

272.  pauž sašutumu, ka pēc daudziem gadiem, kuros itin kā veiktas reformas, Revīzijas palāta vēl arvien ļoti kritiski vērtē Eiropas skolu finanšu pārvaldību:"“II. Skolas savus gada pārskatus nesagatavoja noteikumos paredzētajā termiņā. Tika konstatētas daudzas kļūdas, no kurām lielāko daļu (pārbaudes rezultātā) laboja pārskatu galīgajā variantā. Tās liecina par sistēmiskiem trūkumiem grāmatvedības procedūrās. (...)

IV.  Divu izvēlēto skolu maksājumu sistēmās bija būtiskas nepilnības: nepastāv automātiska saikne starp grāmatvedības un maksājumu sistēmām un pienākumi netiek stingri nošķirti, ārpus grāmatvedības sistēmas veikti maksājumi netiek automātiski noraidīti un kontroles līmenis kopumā ir zems. Šie trūkumi rada ievērojamu risku attiecībā uz maksājumu likumību un pareizību.

V.  Revīzijas palāta arī konstatēja vairākas nopietnas nepilnības iepirkuma procedūrās, kas varētu apdraudēt pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus.

VI.  Dažos gadījumos Revīzijas palāta neatrada darbā pieņemto darbinieku kvalifikācijas pierādījumus un konstatēja trūkumus viņu personas lietās.

VII.  Tā rezultātā Revīzijas palāta nevar apstiprināt pareizu finanšu pārvaldību.”;

"

273.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nevarēja apstiprināt pareizu finanšu pārvaldību;

274.  pauž nožēlu arī par to, ka Komisija, balstoties uz Revīzijas palātas konstatējumiem un iespējamo krāpšanas gadījumu laikā starp 2003. un 2012. gadu, atkal bija spiesta formulēt uz reputāciju balstītu atrunu par maksājumiem;

275.  norāda, ka Eiropas skolu sistēmai atvēlētais budžets ievērojami pārsniedz gandrīz visu aģentūru (izņemot 2 no 32 aģentūrām) saņemto finansējumu; uzskata, ka Eiropas skolu sistēmas finansiālā pārskatatbildība ir jāpalielina, lai tā būtu līdzvērtīga Eiropas aģentūru pārskatatbildībai, tostarp šajā nolūkā ieviešot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru attiecībā uz šo skolu rīcībā nodotajiem EUR 168,4 miljoniem;

276.  atgādina, ka Parlaments jau Komisijas 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā pauda šaubas par „lēmumu pieņemšanu un Eiropas skolu konvencijas struktūru finansēšanu”, kā arī aicināja Komisiju „kopā ar dalībvalstīm apsvērt iespēju pārskatīt šo konvenciju un līdz 2012. gada 31. decembrim ziņot par šajā jomā sasniegto progresu”(114); norāda, ka Parlaments šādu progresa ziņojumu nav saņēmis;

277.  norāda, ka Eiropas skolu sistēmas finansiālā un organizatoriskā krīze arvien saasinās, un tas saistīts ar ieceri Briselē atvērt piekto skolu, kā arī sekām, ko varētu izraisīt nākotnē gaidāmā vienas dalībvalsts izstāšanās no Eiropas skolu konvencijas; vēlas zināt, vai Eiropas skolu sistēmai ar tās pašreizējo organizāciju un finansējumu pietiek resursu, lai atbilstoši iecerēm spētu paplašināties, Briselē atverot piekto skolu; norāda, ka pastāv risks, ka tādēļ nākotnē tiks radītas arvien lielākas problēmas, pārslogojot dažas valodu nodaļas, kuru rīcībā esošie resursi saskaņā ar pašreizējiem modeļiem Briselē pietiek četrām skolām (vācu valodas nodaļu gadījumā) vai trim skolām (angļu valodas nodaļu gadījumā);

278.  uzskata par nepieņemamu to, ka dalībvalstu pārstāvji turpina sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas skolām, kaut arī Komisija, kuras iemaksas veido 58 % no gada budžeta, un Revīzijas palāta iesaka to nedarīt;

279.  pilnībā atbalsta Revīzijas palātas 2015. gada 11. novembra ziņojumā par Eiropas skolu 2014. gada pārskatiem sniegtos vienpadsmit ieteikumus, kas attiecas uz grāmatvedības uzskaiti, personālu, iepirkuma procedūrām, kontroles standartiem un maksājumiem;

280.  atzinīgi vērtē Cilvēkresursu un drošības ĢD izstrādāto atjaunināto rīcības plānu, kura mērķis ir turpmāk novērst iemeslus Komisijas atrunām un Revīzijas palātas apsvērumiem;

281.  aicina Komisiju līdz 2017. gada novembrim sagatavot paziņojumu Parlamentam un Padomei par to, kā vislabāk varētu reformēt Eiropas skolu administratīvo struktūru.

282.  prasa, lai Komisija pilnībā iesaistītos visos reformas procesa aspektos, pievēršoties pārvaldības, finanšu, organizatoriskajiem un pedagoģiskajiem jautājumiem; aicina Komisiju reizi gadā sniegt Parlamentam ziņojumu, kurā būtu novērtēts šajās jomās gūtais progress, lai nodrošinātu, ka attiecīgās Parlamenta komitejas var kontrolēt skolu sistēmas pārvaldību un izvērtēt, kā ir izlietoti skolu sistēmai atvēlētie Savienības budžeta resursi; aicina attiecīgo komisāru veltīt lielu uzmanību šim jautājumam, un īpaši aicina šo komisāru personīgi piedalīties divreiz gadā notiekošajās valdes sanāksmēs; atkārtoti uzsver Parlamenta viedokli, ka ir steidzami nepieciešams vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmu; prasa līdz 2017. gada 30. jūnijam nākt klajā ar pirmo šā pārskata projektu;

Komiteju atzinumi

Ārlietas

283.  lai gan atzinīgi vērtē panākto, norāda, ka Komisija 6 no 10 civilajām misijām, kas veiktas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), vēl nav atzinusi par atbilstošām Finanšu regulas 60. pantam; mudina Komisiju strādāt intensīvāk, lai pēc Revīzijas palātas ieteikuma akreditētu visas civilās KDAP misijas un lai būtu iespējams tām uzticēt budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar netiešo pārvaldību;

284.  atzinīgi vērtē misiju atbalsta platformas izveidi, kuras mērķis ir samazināt administratīvo slogu un palielināt civilo KDAP misiju efektivitāti; pauž nožēlu par tās ierobežoto apmēru un piemērošanas jomu un atkārtoti aicina panākt lielāku progresu virzībā uz kopīgu pakalpojumu centru, kas nodrošinātu turpmākus budžeta un efektivitātes ieguvumus, centralizējot visus tos misiju atbalsta pakalpojumus, kuri nav jānodrošina vietējā līmenī;

285.  atkārtoti pauž viedokli, ka Savienības finanšu noteikumi ir labāk jāpielāgo ārējās darbības īpatnībām, tostarp krīžu pārvaldībai, un uzsver, ka pašreizējās Finanšu regulas pārskatīšanas rezultātā ir jānodrošina lielāka elastība;

286.  pauž bažas par tiešu kontroles veidu trūkumu attiecībā uz to, kā saņēmējas trešās valstis izmanto makrofinansiālo palīdzību; aicina Komisiju šāda veida palīdzību ciešāk piesaistīt izmērāmiem parametriem;

287.  atzinīgi vērtē arī ieteikumus, kas sniegti Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2016 par Savienības palīdzību valsts pārvaldes stiprināšanai Moldovā un Īpašajā ziņojumā Nr. 32/2016 par Savienības palīdzību Ukrainai; uzskata, ka Savienībai būtu pilnībā jāizmanto nosacījumu izvirzīšanas nodrošinātais sviras efekts un jānodrošina uzsākto reformu īstenošanas pienācīga uzraudzība, lai sniegtu pozitīvu ieguldījumu demokrātiskās prakses stiprināšanā gan Moldovā, gan Ukrainā;

Attīstība un sadarbība

288.  šajā kontekstā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 9/2016 par Savienības ārējās migrācijas izdevumiem Vidusjūras dienvidu reģiona un ES austrumu kaimiņvalstīs; uzsver, ka Revīzijas palāta ir secinājusi, ka Savienības ārējās migrācijas izdevumi nav apliecinājuši efektivitāti, ka ir neiespējami izmērīt gūtos rezultātus, ka Komisijai ir neskaidra pieeja attiecībā uz to, kā nodrošināt, lai migrācija labvēlīgi ietekmētu attīstību, ka atgriešanas un atpakaļuzņemšanas atbalstam bijusi maza ietekme un ka migrantu cilvēktiesību ievērošana, kam vajadzētu būt visu pasākumu vadmotīvam, joprojām ir teorētiskā līmenī un reti atspoguļojas praksē;

289.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2016 par humānās palīdzības izdevumiem Āfrikas Lielo ezeru reģionā; norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka kopumā Komisija ir efektīvi pārvaldījusi humāno palīdzību, kas sniegta konfliktu skartajiem Āfrikas Lielo ezeru reģiona iedzīvotājiem; uzsver aso kontrastu ar migrācijas izdevumiem un uzskata to par vēl vienu pierādījumu, ka labi plānota attīstības politika sniedz daudz labākus rezultātus nekā īstermiņa darbības migrācijas jomā;

290.  pauž patiesas bažas par jaunākajos Komisijas priekšlikumos vērojamo tendenci ignorēt juridiski saistošus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 233/2014(115), kad runa ir par oficiālās attīstības palīdzības attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta finansējumu; atgādina, ka Savienības izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiski apsvērumi nedrīkst aizēnot skaidri formulētus juridiskus noteikumus, ja Komisija vēlas, lai tai arī turpmāk uzticētos tiesiskuma jautājumos; šajā sakarībā atgādina Komisijai par Tiesas nesen pieņemto spriedumu(116) attiecībā uz sadarbību ar Maroku un Rietumsahāras reģiona jautājumu, kurā Tiesa nosprieda, ka Savienība ir konsekventi pārkāpusi starptautiskās tiesības;

291.  principā piekrīt budžeta atbalsta izmantošanai, tomēr mudina Komisiju skaidrāk novērtēt un ikvienā gadījumā noteikt ar budžeta atbalstu sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes;

292.  aicina Komisiju attīstības jomā iekļaut uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot piemēru no Eiropas kaimiņattiecību politikas; uzskata — jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, korupcijas apkarošanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības puses; uzsver, ka šāda pozitīva nosacījumu izvirzīšanas pieeja kopā ar stingru koncentrēšanos uz lauku kopienām paredzētu maza mēroga projektu finansēšanu var radīt reālas izmaiņas un garantēt, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota ilgtspējīgāk;

293.  pauž nožēlu par to, ka pirms Savienības ārkārtas trasta fonda Āfrikai izveides nenotika apspriešanās ar Parlamentu, aicina īstenot efektīvākus pasākumus ar mērķi pastiprināt par Savienības ārkārtas trasta fonda Āfrikai projektiem pieņemto lēmumu pārredzamību un uzsver, ka joprojām nav pienācīga veida, kā īstenot regulāras apspriešanās ar Parlamentu, kā arī pauž nožēlu, ka šajā jautājumā nekas nav darīts;

Nodarbinātība un sociālās lietas

294.  atzīmē Revīzijas palātas ieteikumu Komisijai izmantot pieredzi, kas gūta 2007.–2013. gada plānošanas periodā, un ziņot par mērķtiecīgu analīzi attiecībā uz dalībvalstīs piemērotajiem attiecināmības noteikumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un, balstoties uz to, sagatavot norādes dalībvalstīm par to, kā vienkāršot un neieviest nevajadzīgi sarežģītus vai apgrūtinošus noteikumus;

295.  aicina Komisiju apsvērt iespēju iekļaut Savienības finansēšanas programmas tās ikgadējā sloga apsekojumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta 2016. gada 13. aprīlī noslēgtajā Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(117); uzsver, ka, ieviešot ikgadējus sloga samazināšanas mērķus, kas attiektos arī uz Savienības finansēšanas programmām, palielinātos atbilstība un tādējādi tiktu veicināta kļūdu īpatsvara samazināšana;

296.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. plānošanas periodā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sasniedzamajiem rezultātiem; tomēr uzskata, ka, vēl vairāk pilnveidojot rezultātu izpildes rādītājus un uzraudzības sistēmas, tiktu veicināta pareiza finanšu pārskatatbildība un palielināta turpmāko darbības programmu efektivitāte;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

297.  pauž gandarījumu par darbu, ko veikušas piecas tā kompetencē esošās decentralizētās aģentūras, kuras veic tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, palīdzot Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politiku vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, un arī par to, kā tiek izpildīti šo aģentūru budžeti;

298.  pauž gandarījumu par LIFE+ pamatdarbības budžeta vispārējo izpildes līmeni, kas 2015. gada saistību apropriācijām ir 99,95 % un maksājumu apropriācijām — 98,93 %; uzsver, ka LIFE+ ir palīdzējusi palielināt sabiedrības izpratni un dalību likumdošanā un Savienības vides politikas īstenošanā, kā arī uzlabojusi pārvaldību šajā nozarē; norāda, ka 2015. gadā EUR 225,9 miljoni tika atvēlēti darbību dotācijām, EUR 40 miljoni tika izlietoti Eiropas Investīciju Bankas pārvaldītajiem finanšu instrumentiem un EUR 59,2 miljoni tika izlietoti pasākumiem, kuru mērķis bija atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu izstrādes ierosināšanā un uzraudzībā; norāda, ka EUR 10,2 miljoni tika izlietoti, lai sniegtu administratīvu atbalstu LIFE un atbalstu Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūrai;

299.  pieņem zināšanai, ka DG CLIMA ir paaugstinājis izpildes līmeni līdz 99,9 % no EUR 108 747 880 saistību apropriācijās un 91,77 % no EUR 47 479 530 maksājumu apropriācijās un ka, neņemot vērā administratīvos izdevumus, maksājumu izpilde sasniedz 96,88 %;

300.  mudina budžeta lēmējinstitūciju turpmāk koncentrēties uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas Savienībai nodrošina patiesu pievienoto vērtību; atzīst, ka ir īstenoti desmit izmēģinājuma projekti un piecas sagatavošanas darbības par kopējo summu EUR 1 400 000 saistību apropriācijās un EUR 5 599 888 maksājumu apropriācijās;

301.  atzīst, ka 2015. gadā tika pabeigta Otrās veselības programmas (2008–2013) novērtēšana; atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā tika pastiprināta Trešā veselības programma, lai atbalstītu un veicinātu informācijas un labas prakses apmaiņu dalībvalstīs, kuras saskaras ar problēmām saistībā ar ievērojama skaita migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu, konkrēti attiecībā uz Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta gatavoto personas medicīnisko ierakstu dokumentu, kas paredzēts migrantu veselības novērtēšanai „karstajos punktos” un uzņemšanas zonās un papildu budžetu ar migrantu veselību saistītiem projektiem;

Transports un tūrisms

302.  konstatē, ka 2015. gadā EUR 12,8 miljardi tika piešķirti 263 transporta projektiem, izmantojot dotāciju nolīgumus, kas tika parakstīti 2015. gadā saskaņā ar 2014. gadā izsludinātajiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta priekšlikumu konkursiem; turklāt konstatē, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ir radījis investīcijas kopumā EUR 28,3 miljardu apmērā, Savienības ieguldījumu apvienojot ar reģionu un dalībvalstu budžetiem, kā arī Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem;

303.  konstatē, ka jomā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, pie kuras pieder arī transports, Revīzijas palāta ir revidējusi tikai septiņus darījumus, par kuriem ir atbildīgs Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts; konstatē, ka kļūdas tika atklātas tikai vienā no revidētajiem darījumiem un ka minētās kļūdas attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu;

304.  norāda, ka Eiropas Investīciju bankas izvērtēšanas ziņojumā ir konstatēta ģeogrāfiska nelīdzsvarotība un nozaru koncentrācija infrastruktūras un inovācijas sadaļā un ka 63 % no infrastruktūras un inovācijas sadaļas finansējuma koncentrējas trijās dalībvalstīs; aicina Komisiju steidzami novērtēt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietekmi uz visu Savienību kopumā; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds netiek pietiekami izmantots inovatīvu transporta projektu finansēšanai attiecībā uz visiem transporta veidiem, piemēram, lai veicinātu ilgtspējīgus transporta veidus vai vēl vairāk atbalstītu digitalizēšanu, kā arī neierobežotu piekļūstamību;

305.  pauž nožēlu par to, ka Komisija (DG MOVE) vēl nav izstrādājusi oficiālu konsolidētu stratēģisko dokumentu par TEN-T pamattīkla koridoru attīstības uzraudzību; mudina Komisiju pieņemt šādu stratēģisko dokumentu attiecībā uz uzraudzības darbībām un pārredzamību; atgādina, ka transporta projektu sekmīgu īstenošanu veicina pārredzamība un apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām;

306.  norāda, ka transporta projekti 2014.–2020. gadā tiks finansēti no vairākiem avotiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Kohēzijas fonda, ERAF un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda; tādēļ aicina Komisiju veidot sinerģiju, kas ļautu efektīvāk piešķirt no šiem dažādajiem finansējuma avotiem pieejamos līdzekļus, kā arī apvienot minētos resursus; aicina Komisiju katru gadu sagatavot un publicēt, tostarp arī Komisijas tīmekļa vietnēs, viegli pieejamus sarakstus ar transporta un tūrisma projektiem (norādot arī dažādu transporta veidu izmantojuma procentuālo īpatsvaru), kas tiek līdzfinansēti no minētajiem fondiem;

Reģionālā attīstība

307.  aicina Komisiju, augsta līmeņa ekspertu grupā(118) veicot dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju, pievērst īpašu uzmanību dalībvalstu atbilstības noteikumiem, palīdzot dalībvalstīm tos vienkāršot, lai varētu veikt izmaiņas; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi piemērot vienotās revīzijas principu; aicina Komisiju vienkāršotās un efektīvās vadlīnijās precizēt atgūstamā PVN jēdzienu, lai nepieļautu atšķirīgas interpretācijas jēdzienam „neatgūstamais PVN” un izvairītos no Savienības līdzekļu neoptimālas izlietošanas; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes nodrošināt, ka saņēmējiem tiek sniegta konsekventa informācija par finansējuma nosacījumiem, it sevišķi attiecībā uz izdevumu attiecināmību un attiecīgo atlīdzināmo summu maksimālo apjomu;

308.  pauž nožēlu par to, ka vadošās iestādes 2015. gadā ir iesniegušas mazāk izmaksu atlīdzības pieprasījumu nekā 2014. gadā, kas ir izraisījis nesamaksāto izmaksu pieprasījumu līmeņa pazemināšanos no EUR 23,2 miljardiem 2014. gadā līdz EUR 10,8 miljardiem 2015. gadā, no kuriem EUR 2,8 miljardi palikuši nesamaksāti kopš 2014. gada beigām; norāda, ka kavējumiem budžeta izpildē 2014.–2020. gada plānošanas periodā nevajadzētu būt lielākiem kā iepriekšējā plānošanas periodā un finansēšanas perioda beigās izraisīt nenokārtoto maksājumu uzkrāšanos; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm cieši uzraudzīt situāciju un attiecīgi pielāgot savu maksājumu plānu;

309.  pauž nožēlu par to, ka 2016. gada 30. jūnijā ne visas dalībvalstis bija transponējušas direktīvas par publisko iepirkumu, un mudina Komisiju arī turpmāk sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai tās varētu palielināt spēju šīs direktīvas transponēt, kā arī īstenot visus to rīcības plānus ex ante nosacījumu jomā, kas ir būtisks priekšnoteikums krāpniecisku un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu novēršanai; uzsver, ka ir svarīgi attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gada periodā īstenot rīcības plānu publiskā iepirkuma jomā, lai vienkāršotu, paātrinātu un savstarpēji saskaņotu elektroniskās publiskā iepirkuma procedūras;

310.  norāda, ka 2014. gada beigās vidēji bija izmaksāti 57 % no 1025 ERAF un ESF instrumentu līdzekļiem, un šis rādītājs salīdzinājumā ar 2013. gadu ir palielinājies tikai par 10 %; pauž nožēlu par Revīzijas palātas novērojumu, ka galasaņēmējiem paredzēto finanšu instrumentu līdzekļu izmaksāšanas attiecināmības periods tika pagarināts ar Komisijas lēmumu, nevis grozošo regulu; pauž bažas, ka Revīzijas palāta visu pēc 2015. gada 31. decembra veikto līdzekļu izmaksu varētu atzīt par nelikumīgu; ar bažām norāda, ka būtiska daļa no ERAF un ESF finanšu instrumentu sākotnējiem piešķīrumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā tika iztērēta, sedzot pārvaldības izmaksas un maksas;

311.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pieeju koncentrēties uz sniegumu un uzskata par labu praksi to, ka vadošās iestādes paredz attiecīgus rezultātu rādītājus, ar kuriem tiek noteikts projektu ieguldījums darbības programmu mērķu īstenošanā atbilstoši papildvērtības nodrošināšanas kritērijiem; uzsver, ka ir jāpastiprina komunikācija; aicina Komisiju apzināt efektīvākus komunikācijas kanālus ar mērķi palielināt ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem veikto investīciju redzamību; aicina Komisiju izstrādāt ierobežotu skaitu attiecīgu rādītāju, kas var palīdzēt izmērīt sniegumu;

312.  mudina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot teritoriālos instrumentus, nodrošinot, ka integrētas pilsētu attīstības stratēģijas tiek laicīgi apstiprinātas finansēšanai, kas ļaus pilsētām investēt visaptverošās stratēģijās, izmantot politikas jomu sinerģiju un nodrošināt efektīvāku ilgtermiņa ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību;

Lauksaimniecība un lauku attīstība

313.  prasa Revīzijas palātai turpināt sniegt atsevišķus novērtējumus attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un 2. izdevumu kategoriju arī pēc tam, kad būs aizvadīts nākamais finanšu gads, jo, pastāvot atsevišķiem novērtējumiem, ir iespējams mērķtiecīgi rīkoties, lai uzlabotu visnotaļ atšķirīgos kļūdu īpatsvarus;

314.  mudina gan Komisiju, gan dalībvalstu iestādes, kur vien iespējams, turpināt novērst un mazināt ar tiešajiem maksājumiem saistīto sarežģītību, it īpaši tad, ja Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds tiek administrēts daudzos dažādos līmeņos;

315.  atzinīgi vērtē jaunās paaudzes papildu finanšu instrumentus un uzskata, ka, tos izstrādājot, ir jāparedz skaidrāki mērķi un pietiekams kontroles līmenis īstenošanas perioda beigās, lai uzskatāmi parādītu to ietekmi un nodrošinātu, ka tie neizraisa kļūdu īpatsvara palielināšanos;

316.  prasa, lai dalībvalstīs, kuras pēdējo triju gadu laikā nav uzrādījušas gaidītos rezultātus, atbildīgās personas šo valstu maksājumu aģentūrās būtu nevis attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, bet gan civildienesta attiecībās jau esoši Savienības ierēdņi;

317.  vērš uzmanību uz lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēmas daudzgadu perspektīvu un uzsver, ka regulas(119) īstenošanā pieļauto pārkāpumu galīgo novērtējumu būs iespējams veikt tikai plānošanas perioda beigās;

318.  norāda, ka KLP vienkāršošana nedrīkst pakļaut riskam pārtikas ražošanas dzīvotspēju, un prasa ieviest pasākumus pārejai uz mazoglekļa ekonomiku lauksaimniecības pārtikas ražošanas un mežsaimniecības nozarēs;

Zivsaimniecība

319.  pauž gandarījumu par to, ka pasākumi, kas veikti saistībā ar DG MARE 2014. gada pārskatā izklāstītajām atrunām attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007.–2013. gada programmu pārvaldības un kontroles sistēmu, ir ļāvuši nozīmīgi samazināt attiecīgo darba programmu un dalībvalstu skaitu (līdz piecām);

320.  pauž gandarījumu par to, ka DG MARE īstenotā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību, ka ar darījumu likumību un pareizību saistītais risks tiek pienācīgi pārvaldīts;

321.  atzinīgi vērtē to, ka nevienā no Revīzijas palātas revidētajiem divpadsmit ar zivsaimiecību saistītajiem darījumiem netika konstatētas skaitļos izsakāmas kļūdas;

322.  tomēr pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu ļoti vēlu iesniedza informāciju par savām darbības programmām, kas saistītas ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimiecības fondu, tādējādi izraisot ievērojamu kavēšanos līdzekļu izmantošanā;

323. līdz ar to konstatē, ka Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam nebija deklarēti izdevumi un līdz ar to līdz minētajam datumam netika veikta izdevumu uzraudzība; atgādina, ka, īstenojot dalīto pārvaldību, par apropriāciju īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis;

Kultūra un izglītība

324.  atkārtoti uzsver, ka visu jauniešiem paredzēto Savienības mobilitātes programmu iekļaušana programmā „Erasmus+” ir galvenokārt paredzēta tādēļ, lai uzlabotu to efektivitāti, un tādēļ mudina Komisiju pieturēties pie pieņemtajiem mērķiem un budžeta pozīcijām, lai nepieļautu, ka programma zaudē koncentrēšanos uz galveno mērķi;

325.  atzinīgi vērtē programmu „Erasmus+” un „Radošā Eiropa” spēju reaģēt uz 2015. gada izaicinājumiem saistībā ar bēgļu/migrantu integrāciju un radikalizācijas apkarošanu;

326.  norāda, ka 2015. gadā pirmoreiz kļuva pieejami aizdevumi, kurus nodrošināja studentu aizdevumu garantiju mehānisms („Erasmus+” aizdevumi maģistrantūras studijām), un šo sistēmu uzsāka īstenot divas bankas Spānijā un Francijā; stingri uzskata — lai tas varētu kļūt par dzīvotspējīgu aizdevumu mehānismu, ir svarīgi nodrošināt plašu ģeogrāfisko pieejamību un ir svarīgi, lai Komisija cieši uzraudzītu aizdevumu piešķiršanas nosacījumus;

327.  atgādina, ka 2015. gads bija pirmais gads, kad programmu „Radošā Eiropa” pārvaldīja divi Komisijas ģenerāldirektorāti, proti, Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģijas ģenerāldirektorāts; stingri uzskata, ka ir jāīsteno koordinēta pieeja, lai iekšējās organizatoriskās problēmas nekaitētu programmas darbībai vai sabiedrības priekšstatiem par to;

Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas

328.  aicina Komisiju sagatavot un iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sarakstu, kurā reģistrēti konstatētie interešu konflikta gadījumi;

329.  pauž nožēlu par to, ka DG HOME gada darbības pārskatā iekļautajos galvenajos darbības rādītājos nav aplūkots tas, cik daudz cilvēkiem 2015. gadā ir sniegta palīdzība, cik daudzi tikuši pārmitināti, cik — pārcelti un cik — atgriezti; pauž nožēlu par to, ka trūkst rādītāju, uz kuru pamata novērtēt, cik iedarbīgi bijuši pasākumi, kas tikuši pieņemti, lai pastiprinātu koordināciju un sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm;

330.  mudina izstrādāt skaidrākas ilgtermiņa politiskās prioritātes, kas konkrētāk izpaustos darbības prioritātēs; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir ciešāka sadarbība ar citām struktūrām, it sevišķi aģentūrām;

331.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas informācijas drošības pārvaldības struktūras nav tikušas pielāgotas atzītai paraugpraksei (kā norādīts Iekšējās revīzijas dienesta revīzijas ziņojumā);

Dzimumu līdztiesības jautājumi

332.  norāda, ka dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt transversālam mērķim visās politikas jomās; tomēr norāda, ka dažās programmās nav paredzētas konkrētas mērķtiecīgas darbības ar konkrētiem budžeta piešķīrumiem šā mērķa sasniegšanai un ka labākas datu vākšanas rezultātā būtu ne vien jāizsaka skaitļos apropriācijas, kas piešķirtas dzimumu līdztiesību veicinošām darbībām, bet arī jāuzlabo šo Savienības līdzekļu ietekmes novērtēšana;

333.  atkārtoti aicina Komisiju apsvērt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, arī attiecībā uz ESIF, ESF, ERAF un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, lai cīnītos pret diskrimināciju dalībvalstīs; uzsver, ka saskaņā ar iniciatīvu „Uz rezultātiem vērsts budžets” un lielākas uzmanības pievēršanu sniegumam budžeta plānošanā, izpildē un izvērtēšanā būtu jāiekļauj vienots skaitļos izsakāmu rezultātu un ietekmes rādītāju kopums, kas ļautu labāk novērtēt budžeta izpildi no dzimumu līdztiesības aspekta;

334.  aicina Komisiju gan jaunās, gan esošās budžeta pozīcijas analizēt, vadoties pēc dzimumu līdztiesības principa budžeta plānošanā, un, ja iespējams, veikt nepieciešamās izmaiņas attiecīgajā politikā, lai novērstu netiešu dzimumu nelīdztiesības situācijas rašanos.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(7) OV L 69, 13.3.2015.
(8) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.11.2016., 2. lpp.
(10) OV C 449, 1.12.2016., 51. lpp.
(11) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(12) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(13) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(14) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(15) OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(17) OV L 69, 13.3.2015.
(18) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(19) OV C 417, 11.11.2016., 10. lpp.
(20) OV C 449, 1.12.2016., 61. lpp.
(21) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(22) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(23) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(24) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(25) OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.
(26) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(27) OV L 69, 13.3.2015.
(28) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(29) OV C 417, 11.11.2016., 2. lpp.
(30) OV C 449, 1.12.2016., 41. lpp.
(31) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(32) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(33) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(34) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(35) OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.
(36) OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp.
(37) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(38) OV L 69, 13.3.2015.
(39) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(40) OV C 417, 11.11.2016., 9. lpp.
(41) OV C 449, 1.12.2016., 157. lpp.
(42) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(43) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(44) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(45) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(46) OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp.
(47) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(48) OV L 69, 13.3.2015.
(49) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(50) OV C 417, 11.11.2016., 11. lpp.
(51) OV C 449, 1.12.2016., 230. lpp.
(52) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(53) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(54) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(55) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(56) OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.
(57) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(58) OV L 69, 13.3.2015.
(59) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(60) OV C 417, 11.11.2016., 11. lpp.
(61) OV C 449, 1.12.2016., 219. lpp.
(62) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(63) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(64) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(65) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(66) OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.
(67) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(68) OV L 69, 13.3.2015.
(69) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(70) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(71) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(72) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(73) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(74) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0144.
(75) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(76) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.
(77) Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 31/2016.
(78) Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 5/2015 un Nr. 19/2016.
(79) Eiropas Komisija, DG REGIO „Kopsavilkums par vadošo iestāžu sniegtajiem datiem attiecībā uz paveikto, finansējot un īstenojot finansēšanas vadības instrumentus, saskaņā ar 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006; 2007.–2013. gada plānošanas periods; stāvoklis 2015. gada 31. decembrī”, 20.9.2016., 61. lpp.
(80) Sk. Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 1.39. punktu.
(81) Sk. Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 3.22. un 3.23. punktu.
(82) Sk. Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 3.29. punktu.
(83) Sk. Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 3.33.–3.38. punktu.
(84) Sk. Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 3.56. punktu.
(85) Sk. Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 4.16. punktu.
(86) COM(2016)0674, SWD(2016)0338, SWD(2016)0339.
(87) “Iesaistīšanās un saskaņotība. Septītās ES pamatprogrammas ex post izvērtējums (2007.-2013. gads)”, 2015. gada novembris.
(88) Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 3.19. punkts.
(89) Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 3.22. punkts.
(90) Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 3. nodaļa.
(91) Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija , 8. punkts (OV L 246, 14.9.2016., 27. lpp).
(92) Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2015. gada darbības pārskats, Brisele, 2016. gads, 11. lpp., 8. zemsvītras piezīme.
(93) SWD(2016)0318.
(94) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(95) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
(96) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(97) Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas pirmie rezultāti, Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta galīgais ziņojums, 2016. gada jūnijs.
(98) Revīzijas palātas pārskats par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā, 6.36. punkts.
(99) Atbilde uz 19. jautājumu rakstiskajos jautājumos komisārei C. Creţu.
(100) .Sk. 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijas 8. punktu.
(101) Eiropas Revīzijas palātas pārskats par 2015. finanšu gadu, 6.9. punkts, 8. zemsvītras piezīme.
(102) Ja šīs kļūdas nebūtu pieļautas, aplēstais kļūdu līmenis tirgus un tiešā atbalsta jomā būtu par 0,9 procentpunktiem zemāks, savukārt lauku attīstības un citu politikas jomu sadaļā tas būtu samazinājies par 3,2 procentpunktiem.
(103) DG AGRI gada darbības pārskatā norādīts, ka kopējais koriģētais kļūdu īpatsvars 2015. gadā ir samazinājies līdz 1,47 % (2014. gadā tas bija 2,61 %).
(104) Pilna slodze nozīmē strādāt vismaz minimālo stundu skaitu, ko paredz valsts noteikumi, kas reglamentē darba līgumus. Ja valsts noteikumos stundu skaits nav norādīts, tad par minimālo darba laiku gadā uzskata 1 800 stundas: 225 darba dienas pa astoņām stundām.
(105) Saskaņā ar jaunāko Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojumu ES 28 dalībvalstu lauksaimniecības darbaspēks 2007.–2013. gadā kopumā samazinājās, proti, par 2,3 miljoniem gada darba vienību jeb par 19,8 %.
(106) Sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 3, komisāra P. Hogan uzklausīšanā 2016. gada 29. novembrī.
(107) Sk. 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijas 317. punktu.
(108) Dalībvalstīm jāsamazina atšķirības starp maksājumu līmeni par hektāru saņēmējiem to attiecīgajās teritorijās (to sauc par iekšējo konverģenci); principā (ar izņēmumiem) tām par vismaz 5 % arī būtu jāsamazina summas, kuras pārsniedz EUR 150 000 un kuras līdzekļu saņēmēji iegūst saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu; turklāt dalībvalstīm ir iespēja pārdalīt līdz 30 % no sava tiešo maksājumu valsts finansējuma pirmajiem 30 ha katrā saimniecībā (pārdalošais maksājums), kā arī noteikt absolūtu maksimālo robežvērtību katra saņēmēja ieņēmumiem no pamata maksājuma shēmas vai vienotā platībmaksājuma shēmas (maksimālā apjoma ierobežošana).
(109) Sk. 35. panta 1. punktu Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(110) Komisijas 2016. gada 12. aprīļa Lēmums C(2016)2210 par grozījumiem Komisijas Lēmumā C(2014)5434, ar kuru atļauj veikt uz vienības izmaksām balstītu atlīdzināšanu par darbībām, ko Pasaules Bankas grupā ietilpstoša struktūra īsteno atbilstoši pamatnolīgumam ar Savienību.
(111) Sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 23, komisāra D. Avramopoulos uzklausīšanā 2016. gada 29. novembrī.
(112) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).
(113) C(2016)3301.
(114) Sk. 38. punktu Eiropas Parlamenta 2012. gada 10. maija Rezolūcijā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras (OV L 286, 17.10.2012., 31. lpp.).
(115) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).
(116) Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums Lietā C-104/16 P,Padome pret Front Polisario, ECLI:EU:C:2016:973.
(117) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(118) Augsta līmeņa neatkarīgu ekspertu grupa, kuras uzdevums ir pārraudzīt vienkāršošanu attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta saņēmējiem
(119) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).


2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar Komisijas 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu
PDF 827kWORD 104k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (2016/2208(DEC))
P8_TA(2017)0144A8-0160/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0338/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija(5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05876/2017 – C8-0037/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0160/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

B.  tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.  tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no Parlamenta iepriekšminētā 2017. gada 27. aprīļa lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija.

I daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 18/2015 “Grūtībās nonākušajām valstīm sniegtā finansiālā palīdzība”

1.  pieņem zināšanai konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā;

2.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pirmo īpašo ziņojumu par ekonomikas pārvaldību Savienībā un ar nepacietību gaida nākamos ziņojumus, kas tiks publicēti nākamajā gadā;

3.  pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta šo ziņojumu nav attiecinājusi uz visām dalībvalstīm, kuras kopš finanšu krīzes sākuma ir saņēmušas finansiālo palīdzību, iekļaujot arī Grieķijai paredzēto programmu, lai atvieglinātu salīdzināšanu;

4.  tomēr atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta sagatavos atsevišķu īpašo ziņojumu par Grieķiju; aicina Revīzijas palātu salīdzināt abu īpašo ziņojumu rezultātus un jo īpaši pievērsties Parlamenta ierosinājumiem saistībā ar ziņojumu par Grieķiju, cita starpā vidēja termiņa un ilgtermiņa rezultātiem (t. i., šābrīža diskusijai par iespējamu parāda atvieglojumu);

5.  mudina Revīzijas palātu vēl vairāk nostiprināt tās cilvēkresursus un īpašās zināšanas šajā jomā, lai uzlabotu tās darba kvalitāti; aicina Revīzijas palātu tikmēr pilnībā ņemt vērā ārējo ekspertu ziņojumus, ko Revīzijas palāta pieprasīja, lai izmantotu kā revīzijas pamatu;

6.  vērš uzmanību uz to, ka Revīzijas palāta ir ierobežojusi revīziju, to attiecinot uz ļoti īslaicīgu un konkrētu finansiālās palīdzības scenāriju, par ko lēmusi Padome, neņemot vērā citus iespējamus risinājumus ar mērķi novērst fiskālo nelīdzsvarotību, par ko jau diskutēts sabiedrībā un akadēmiskajās aprindās, piemēram, valsts parāda kopīgošanu vai parāda atvieglojumu;

7.  pauž nožēlu, ka ziņojumā galvenā uzmanība ir vērsta uz palīdzības pārvaldību, taču nav ne analizēts, ne arī apšaubīts programmas saturs un sarunās panāktie finansiālās palīdzības sniegšanas nosacījumi;

8.  pieņem zināšanai, ka Savienības politiskajā līmenī pieņemtie īpašie pasākumi un programmu galvenie raksturlielumi īpašajā ziņojumā ir tikai aprakstīti; mudina Revīzijas palātu analizēt pieņemto pasākumu atbilsmi programmu mērķiem un šo pasākumu mijiedarbību ar plašāku politikas regulējumu un ilgtermiņa mērķiem, arī stratēģiju “Eiropa 2020”;

9.  pieņem zināšanai, ka finansiālās palīdzības programmu mērķi bija panākt, lai valstis, kas saņem palīdzību, atgrieztos finanšu tirgos, nodrošinātu ilgtspējīgas publiskās finanses, atjaunotu izaugsmi un samazinātu bezdarbu; pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas konstatējumos nav pilnībā analizēti programmas sasniegtie rezultāti salīdzinājumā ar minētajiem mērķiem;

10.  norāda, ka Revīzijas palātas secinājumos galvenā uzmanība ir pievērsta Komisijai kā finansiālās palīdzības pārvaldītājai, taču uzskata, ka labākas izpratnes nolūkā vairāk uzmanības būtu vajadzējis veltīt Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Centrālajai bankai , kas sniedza Komisijai sākotnēju atbalstu programmu izstrādē un uzraudzībā;

11.  ir vienisprātis ar Komisiju, ka nav pietiekami novērtēta Padomes un citu partneru loma programmas izveidē un pārvaldībā; prasa Revīzijas palātai un Komisijai analizēt Padomes pieņemto pasākumu nozīmīgumu un Eiropas Centrālās bankas lomu, un to, vai tie atbilda programmas mērķiem un veicināja Savienības mērķu sasniegšanu, cita starpā ekonomikas krīzes pakāpenisku izbeigšanu, darbvietu skaita palielināšanu un lielāku izaugsmi;

12.  pauž nožēlu, ka partneri ne vienmēr sniedza visu pieejamo informāciju Komisijai, un tādēļ sarunu grupas nostājas nebija konsekventas; mudina Komisiju izveidot oficiālus nolīgumus ar partneriem, lai panāktu pilnīgu un savlaicīgu piekļuvi visai informācijai un tādējādi turpmāk izvairītos no šādām problēmām;

13.  uzsver, ka dažas no programmās norādītajām reformām (piemēram, darba tirgu reforma) var sniegt rezultātus konkurētspējas ziņā tikai ilgtermiņā, savukārt ar palīdzības programmām galvenokārt tiecas sasniegt tūlītējus īstermiņa rezultātus;

14.  norāda, ka programmas galvenokārt balstījās uz izdevumu daļu (darba tirgus reformas, pensiju un bezdarba shēmas, vietējo struktūru samazināšana utt.), kā arī valsts programmu līdzekļu samazinājumiem; uzskata, ka šie samazinājumi ir veikti, lai reformētu saņēmējvalstu finanšu tirgus;

15.  mudina Padomi rūpīgi pārskatīt instrumentu kopumu un pasākumus, kas pieejami turpmākajām finansiālās palīdzības programmām, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem, nevēlamo ietekmi uz iekšējo pieprasījumu un krīzes izmaksu sabiedriskošanu;

16.  uzsver, ka finansiālā palīdzība grūtībās nonākušajām dalībvalstīm tika sniegta aizdevumu veidā, kurus aizņēmās kapitāla tirgos, izmantojot Savienības budžetu kā garantiju; uzskata, ka Parlamenta kā budžeta lēmējiestādes loma šajās programmās bija vājināta, tā vēl vairāk mazinot sniegtās finansiālās palīdzības demokrātisko leģitimitāti;

17.  mudina Komisiju vairāk iesaistīt Parlamentu finansiālās palīdzības programmās, kad runa ir par Savienības budžetu;

18.  uzskata, ka ir svarīgi izpētīt Eiropas Centrālās bankas lomu, tai netieši palīdzot dalībvalstīm sasniegt to mērķus, un saistībā ar plašāku atbalstu Savienības finanšu arhitektūrai finanšu programmu īstenošanas laikā;

19.  uzskata, ka krīzes sākumā bija sarežģīti paredzēt dažas no pēkšņajām nelīdzsvarotības izpausmēm, kam bija postošas sekas vairākās dalībvalstīs; uzsver, ka bija grūti paredzēt 2007. un 2008. gada pasaules finanšu krīzes līdz šim nepieredzēto apjomu un raksturu;

20.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka pirms krīzes netika pievērsta pietiekama uzmanība uzraudzības juridiskajai sistēmai, lai noteiktu fiskālā stāvokļa apdraudējumu smagas ekonomikas krīzes laikā;

21.  atzinīgi vērtē to, ka likumdevēji ir apstiprinājuši sešu tiesību aktu kopumu un divu tiesību aktu kopumu, kas tika ieviesti finanšu krīzes rezultātā, lai labotu krīzes atklātos uzraudzības trūkumus; tomēr uzskata, ka pēdējos gados veiktā Savienības ekonomikas pārvaldības regulējuma reforma nav palīdzējusi pilnībā izbeigt krīzi, un aicina Komisiju plašāk analizēt jaunā regulējuma stiprās un vājās puses salīdzinājumā ar līdzīgām ekonomikām (t. i., ASV, Japānu un citām ESAO valstīm) un vajadzības gadījumā ierosināt jaunas reformas;

22.  aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas ieteikumus, lai vēl vairāk uzlabotu tās makroekonomisko un fiskālo prognožu kvalitāti;

23.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumu, ka Komisija tika galā ar jauniem finansiālās palīdzības programmu pārvaldības pienākumiem ļoti ierobežotā laikā un balstoties uz nelielu pieredzi; uzsver Revīzijas palātas secinājumu, ka tas uzskatāms par sasniegumu, ņemot vērā apstākļus;

24.  atzinīgi vērtē lēmumu uzticēt atbildību par finansiālās palīdzības pārvaldību Komisijai, nevis citiem finanšu partneriem, tādējādi ļaujot īstenot pielāgotu palīdzību, kurā ņemtas vērā dalībvalstu īpatnības un atbildība;

25.  uzskata — lai gan attieksmei pret dalībvalstīm būtu jābūt vienādai, ir arī nepieciešama iespēja rīkoties elastīgi, lai pielāgotu un koriģētu programmas un reformas atbilstoši konkrētas valsts apstākļiem; uzskata, ka turpmākajās Komisijas programmās un Revīzijas palātas ziņojumos būtu jāidentificē un jānošķir Savienības noteikti pasākumi no iespējamām valsts programmām;

26.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas komentāru, ka Komisijai bija grūtības saglabāt informāciju un ka tās procedūras nebija vērstas uz pieņemto lēmumu retrospektīvu novērtējumu;

27.  uzsver, ka šajā programmu sākuma posmā Komisiju ietekmēja būtisks laika trūkums un politiskais spiediens, ko izraisīja neskaidrie riski, kuri apdraudēja visas finanšu sistēmas stabilitāti un kuru ietekmi uz ekonomiku nebija iespējams paredzēt;

28.  uzskata — lai gan Komisijai nebija iepriekšējas pieredzes finansiālās palīdzības jomā, tā mācījās darot un spēja pienācīgi un salīdzinoši ātri ieviest minētās programmas, un uzlaboja vēlāko programmu pārvaldību;

29.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus, ka Komisijai būtu plašāk jāanalizē valstu veikto korekciju būtiskākie aspekti, kā arī jāsalīdzina ekonomikas prognozes, tostarp nekustamā īpašuma tirgu un valsts publisko un privāto parādu; mudina visas dalībvalstis sistemātiski un regulāri sniegt attiecīgos datus Komisijai;

30.  uzskata, ka laikposmam no pirmās Savienības programmas sākšanas līdz Revīzijas palātas analīzes pabeigšanai būtu jādod iespēja sniegt uzlabotus ieteikumus nākamajām programmām gan attiecībā uz uzlabojumiem, gan rezultātiem, pamatojoties uz Revīzijas palātas un Komisijas pretrunīgo iestāžu dialogu;

31.  uzskata, ka pārredzamības, labākas informētības un saziņas ar pilsoņiem labad Revīzijas palātas atzinums un Komisijas atbildes būtu jāsniedz divās ailēs, lai varētu salīdzināt viedokļus, kā tas tiek darīts ar Revīzijas palātas gada pārskatu;

32.  ņemot vērā šo jauno ziņojumu par Savienības finansiālo pārvaldību sensitīvo raksturu, iesaka paziņojumos presei un citos saziņas dokumentos pilnībā atspoguļot Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus;

II daļa. Revīzijas palātas īpašai ziņojums Nr. 19/2015 “Lai uzlabotu tehniskās palīdzības sniegšanu Grieķijai, lielāka uzmanība jāpievērš rezultātiem”

33.  norāda, ka šīs rezolūcijas izstrādes laikā Komisija jau bija iesniegusi priekšlikumu par strukturālo reformu atbalsta programmas izveidi; atzinīgi vērtē to, ka Komisija nepārprotami ir ņēmusi vērā Revīzijas palātas ieteikumus, un izsaka cerību, ka strukturālo reformu atbalsta programma būs spēcīgs instruments tehniskās palīdzības sniegšanai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Grieķijas darba grupu;

34.  pauž bažas, ka neplānota un ātra darba grupas izveide izraisīja dažas tās darbības problēmas; prasa, lai rūpīgs situācijas izvērtējums uz vietas un kodolīga pakāpeniskas rīcības plāna izstrāde būtu obligāts sagatavošanās darbs pirms ikviena tehniskās palīdzības projekta īstenošanas; pieprasa, lai Komisija savās nākamajās tehniskās palīdzības programmās piemērotu vairāk izplānotu pieeju, ietverot grafiku ar pilnvarojuma sākuma un beigu datumiem;

35.  uzsver, ka tehniskās palīdzības programmai tieši paredzēts budžets ir būtisks priekšnoteikums tās sekmēm gan attiecībā uz izdevumu plānošanu, gan racionalizēšanu, tādējādi izvairoties no dažāda līmeņa kontroles un noteikumiem, kas jāievēro saistībā ar atsevišķām budžeta pozīcijām;

36.  norāda, ka darba grupa pārvaldīja iespaidīgu skaitu projektu, kuros bija iesaistītas daudzas partnerorganizācijas; uzskata, ka tehniskās palīdzības ietekmi varētu palielināt, racionalizējot programmas un ierobežojot partnerorganizāciju skaitu un projektu darbības jomu, lai samazinātu administratīvās koordinācijas pūles un palielinātu efektivitāti;

37.  pauž nožēlu, ka ne saņēmēja dalībvalsts, ne arī darba grupa nesniedza Komisijai regulārus darbības pārskatus; norāda, ka Komisijai būtu jāuzstāj uz ceturkšņa darbības pārskatu saņemšanu bez pārmērīgas kavēšanās un visaptveroša galīgā ziņojuma saņemšanu ex post novērtējuma veidā pieņemamā termiņā pēc Grieķijas darba grupas darba noslēgšanas; pieprasa, lai Komisija sistemātiski uzraudzītu tehniskās palīdzības īstenošanu, lai to vērstu uz rezultātiem; turklāt prasa, lai tehniskā palīdzība un Grieķijas darba grupa iekļautu to dažādos ziņojumos pārskatu par to, kā un kam tieši Grieķijai paredzētie tā saucamie glābšanas līdzekļi tika sadalīti;

38.  aicina Komisiju, Parlamentu un Padomi izmantot diskusiju par strukturālo reformu atbalsta programmu 2017.–2020. gadam kā iespēju pārskatīt jomas vadītāju paraugpraksi; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt sistēmu, kā pieņemt ekspertus tieši no dalībvalstīm, tā apejot valstu aģentūras un izvairoties no papildu sarežģījumiem un administratīvā sloga;

39.  prasa dalībvalstīm izrādīt stingrāku apņēmību — uz sniegumu balstīta pieeja ļautu Parlamentam, kā arī valstu parlamentiem sniegt lielāku atbalstu ar savu attiecīgo budžeta uzraudzības komiteju starpniecību;

III daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 21/2015 “Uz rezultātiem vērsta pieeja ES attīstības un sadarbības pasākumos un to risku izvērtējums, kas saistīti ar šo pieeju”

40.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, kas veltīts to risku izvērtējumam, kuri saistīti ar uz rezultātiem vērstu pieeju Savienības attīstības un sadarbības pasākumos, un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

41.  pieņem zināšanai to, ka Komisija jautājumu par riskiem ir iekļāvusi savā ārējo darbību pārvaldībā, kam raksturīga sarežģīta un nestabila vide ar dažādiem apdraudējumiem, pastāvot atšķirīgam partnervalstu attīstības līmenim un pārvaldības sistēmām;

42.  jo īpaši atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumu Komisijai uzlabot terminoloģijas izmantošanu attiecībā uz ilgtermiņa rezultātiem (rezultāti, iznākums un ietekme) un uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt īstenus SMART mērķus, pirms pieņemt jebkādu lēmumu par dažādu projektu finansēšanu;

43.  uzsver nepieciešamību pievērst papildu uzmanību “reālu un sasniedzamu” mērķu noteikšanai, lai izvairītos no gadījumiem, kad partnervalstis ir sasniegušas sākotnējos mērķus, tomēr bez būtiskiem rezultātiem attīstības ziņā;

44.  uzskata, ka ir jācenšas nekoncentrēties uz budžeta izlietojumu kā vienīgo pārvaldības mērķi, jo tas var negatīvi ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu un rezultātu sasniegšanu;

45.  atgādina, ka augsta (ārēja, finanšu un darbības) riska faktoru regulāra uzraudzība un apzināšana, kā arī to kvantitatīva noteikšana no identificēšanas līdz īstenošanas posmam ir priekšnoteikums ne tikai labai finanšu pārvaldībai un izdevumu kvalitātei, bet arī tam, lai nodrošinātu Savienības intervences pasākumu uzticamību, ilgtspēju un reputāciju; uzskata, ka pasākumu un valstu riska profilu noteikšana arī veicina ātras riska mazināšanas stratēģijas izstrādi situācijas pasliktināšanās gadījumā kādā no dalībvalstīm;

46.  uzsver nepieciešamību regulāri pielāgot kontroles vidi un riska pārvaldības funkcijas, lai ņemtu vērā jaunu palīdzības instrumentu veidu un tādu mehānismu rašanos kā apvienotais finansējums, ieguldījumu fondi un finanšu partnerības ar citām starptautiskajām iestādēm;

47.  atkārtoti pauž uzskatu, ka ir nepieciešams jauns līdzsvars starp apgūšanu, atbilstību noteikumiem un darbības rezultātiem, kurš ir jāatspoguļo pārvaldības darbībās;

48.  uzskata, ka arī partnervalstu spēju veidošanas, pārvaldības sistēmu un atbildības attīstība ir nozīmīgs veids, kā mazināt sistēmisko risku, lai sekmētu veicinošu vidi, ļaujot līdzekļiem sasniegt to paredzētos mērķus, un nodrošinātu atbilstību 3 prasību kopumam (saimnieciskums, lietderība un efektivitāte);

49.  uzskata, ka ir nepieciešams arī stiprināt politisko un stratēģisko dialogu, atbalsta nosacījumus un loģisko ķēdi, lai nodrošinātu saskaņotību starp lēmumiem un maksājumu vai izmaksu nosacījumiem finansēšanas nolīgumos, skaidri sasaistot maksājumus ar darbību uzdevumu izpildi un rezultātiem, kā arī konkrētu mērķu un rādītāju nozīmīgumu;

50.  jo īpaši līdzfinansēto un ar vairāku finansētāju līdzdalību īstenotu iniciatīvu gadījumā mudina starptautiskās iestādes:

   izvērtēt un plānot turpmāku projekta pozitīvo ietekmi un to, kā katrs partneris veicina galīgā rezultāta sasniegšanu un plašāku ietekmi, lai novērstu jautājumus par to, kurš ir atbildīgs par rezultātiem, t. i., cik lielā mērā rezultāti ir sasniegti, pateicoties Savienības finansējumam vai citiem līdzekļu devēju intervences pasākumiem;
   kombinēt savas pārvaldības sistēmas ar Savienības sistēmu, jo īpaši uzlabojot savas riska pārvaldības metodes; uzskata, ka būtu cieši jāuzrauga finansējuma aizstājamība, ņemot vērā ar to saistīto augsto fiduciāro risku;

51.  aicina Komisiju nodrošināt efektīvu saikni starp novērtēšanu un politikas formulēšanu, ņemot vērā visu lēmumu pieņemšanas procesā gūto pieredzi;

52.  atgādina, ka, vājinot darbības uzraudzību un rezultātu izvērtēšanu, tiks nelabvēlīgi ietekmēts sabiedriskais atbildīgums un visaptverošas informācijas sniegšana politikas veidotājiem;

IV daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 23/2015 “Ūdens kvalitāte Donavas upes baseinā: gūti panākumi Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā, bet vēl ir daudz darāmā”

53.  uzskata, ka Komisijai ir jāsniedz pamatnostādnes attiecībā uz diferencētāku ziņošanu par ūdens kvalitātes jomā gūtajiem panākumiem;

54.  piekrīt Revīzijas palātai attiecību uz to, ka Komisijai ir jāuzlabo datu salīdzināmība, piemēram, samazinot atšķirības to fizikālķīmisko vielu daudzuma ziņā, kurām tiek novērtēts ekoloģiskais stāvoklis;

55.  uzsver, ka Komisijai ir jāturpina sekot līdzi dalībvalstu panākumiem labas ūdens kvalitātes nodrošināšanā, kas ir Ūdens pamatdirektīvas mērķis;

56.  aicina dalībvalstis nodrošināt labas kvalitātes ūdeņu monitoringu, lai iegūtu precīzu informāciju par katra ūdens objekta piesārņojumu un tā izcelsmi, tādējādi ļaujot mērķtiecīgāk novirzīt pasākumus un palielināt koriģējošo pasākumu izmaksu lietderību;

57.  mudina dalībvalstis nodrošināt koordināciju starp iestādēm, kas nosaka pasākumus upes baseina apsaimniekošanas plānos, un tām, kas apstiprina finansējamos projektus;

58.  mudina dalībvalstis novērtēt un nodrošināt izpildes mehānismu efektivitāti, it īpaši minimālo tvērumu un piemēroto sankciju preventīvo ietekmi;

59.  aicina dalībvalstis izvērtēt iespēju ūdens piesārņojuma maksu izmantot kā ekonomikas instrumentu un kā līdzekli, lai principu “piesārņotājs maksā” piemērotu vismaz galvenajām vielām, kas nelabvēlīgi ietekmē ūdens kvalitāti;

60.  aicina Komisiju apsvērt iespēju sistemātiski novērtēt ne tikai to, vai dalībvalstis ir pieņēmušas labu lauksaimniecības un vides apstākļu standartus un minimālās prasības, bet arī to atbilstību;

61.  norāda, ka Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par iespējamām izmaksu atgūšanas metodēm difūzā piesārņojuma jomā;

62.  aicina dalībvalstis izvērtēt iespēju izmantot ekonomikas instrumentus, piemēram, vides nodokļus, kā stimulu piesārņojuma mazināšanai un līdzekli principa “piesārņotājs maksā” piemērošanai;

63.  aicina Komisiju un dalībvalstis, pamatojoties uz pieejamajiem (gan Savienības, gan valstu) izpildes mehānismiem, apzināt iespējas, kā vienkāršot pārbaužu struktūru un īstenošanu un nodrošināt to efektivitāti;

V daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 24/2015 “Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana Kopienā: jārīkojas aktīvāk”

64.  uzskata, ka Komisijai būtu jāsāk veidot kopīgu sistēmu ar PVN saistītas krāpšanas apmēra novērtēšanai Kopienā, lai dalībvalstis varētu novērtēt savus rezultātus, izmantojot atbilstošus rādītājus. Par rezultātiem būtu jāuzskata ar PVN saistītas krāpšanas mazināšana Kopienā, krāpšanas atklāšanas uzlabošana un nodokļu atgūšanas uzlabošana pēc krāpšanas atklāšanas;

65.  uzskata, ka, lai uzlabotu Eurofisc kā agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības efektivitāti, Komisijai vajadzētu ieteikt dalībvalstīm: a) ieviest vienotu riska analīzi, lai nodrošinātu, ka informācija, ar ko apmainās sistēmā Eurofisc, ir mērķtiecīgi vērsta pret krāpšanu; b) uzlabot šādas informācijas apmaiņas ātrumu un biežumu; c) izmantot uzticamu un lietotājdraudzīgu IT vidi; d) noteikt atbilstīgus rādītājus un mērķus, lai mērītu darbības rezultātus dažādās Eurofisc darbības jomās; e) piedalīties visās Eurofisc darbības jomās;

66.  aicina Komisiju saistībā ar to administratīvās sadarbības pasākumu novērtēšanu, kurus dalībvalstis ieviesušas apmaiņai ar informāciju starp nodokļu iestādēm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā Kopienā, uzraudzības nolūkā apmeklēt dalībvalstis, kuras izvēlētas, pamatojoties uz riska analīzi; uzskata, ka šādu uzraudzības apmeklējumu laikā galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai panāktu, ka dalībvalstis savlaicīgāk sniedz atbildes uz informācijas pieprasījumiem, PVN informācijas apmaiņas sistēmas uzticamībai un daudzpusējo pārbaužu ātrumam, kā arī pēcpārbaudei attiecībā uz konstatējumiem Komisijas iepriekšējos ziņojumos par administratīvo sadarbību;

67.  paturot prātā, ka dalībvalstīm nepieciešama informācija no trešām valstīm, lai veiktu PVN iekasēšanu par e-komercijas piegādēm no uzņēmuma patērētāju pakalpojumiem un nemateriālām precēm, kas piegādātas ar interneta starpniecību, aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis sarunās par savstarpējās palīdzības pasākumiem ar valstīm, kurās reģistrēts vairākums digitālo pakalpojumu sniedzēju, un parakstīt šādus nolīgumus, lai stiprinātu sadarbību ar trešām valstīm un veicinātu PVN iekasēšanu;

68.  uzskata — lai gan krāpšana PVN jomā bieži ir saistīta ar organizētās noziedzības struktūrām, Komisijai un dalībvalstīm būtu jālikvidē juridiskie šķēršļi, kas traucē valstu un Savenības līmeņa administratīvo, tiesu un tiesībsargājošo iestāžu savstarpējo informācijas apmaiņu; uzskata, ka jo īpaši jānodrošina Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropola piekļuve PVN informācijas apmaiņas sistēmai un Eurofisc datiem, un dalībvalstīm jāizmanto šo iestāžu sniegtā izlūkošanas informācija.

69.  uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina tam pietiekoši finanšu resursi, lai nodrošinātu to operatīvo rīcības plānu pastāvēšanu un ilgtspēju, kurus izveidojušas dalībvalstis un ratificējusi Padome saskaņā ar iniciatīvu “Eiropas daudznozaru platforma pret noziedzības draudiem”;

VI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 25/2015 “ES atbalsts lauku infrastruktūrai — iespējas panākt daudz labāku ieguldīto līdzekļu atdevi”

70.  atzīst tādu investīciju lauku infrastruktūrā nozīmību, kuras atbalsta Savienības fondi, jo īpaši Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai , lai segtu vajadzības, kuras neskar tikai lauksaimniecību un kuras citādi varbūt netiktu finansētas, ņemot vērā nozīmīgās ekonomiskās problēmas un finansējuma trūkumu, ar ko saskaras lauku apvidi;

71.  norāda, ka infrastruktūras projektiem paredzētā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai finansējuma pamatā ir dalīta pārvaldība, proti, dalībvalstis ir atbildīgas par pārvaldību, uzraudzību un kontroli, kā arī par projektu atlasi un īstenošanu, savukārt Komisijas uzdevums ir uzraudzīt pārvaldības un kontroles sistēmu pienācīgu darbību dalībvalstīs; uzskata, ka šie uzdevumi būtu precīzāk jādefinē, lai atbalsta saņēmējiem ir skaidrība par to, kurās jomās uzraudzības iestādēm ir kompetence; uzsver, ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir jāievēro pareizas finanšu pārvaldības principi;

72.  uzskata Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti Īpašajā ziņojumā Nr. 25/2015, par lietderīgiem, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības finansētu investīciju lauku infrastruktūrā uz rezultātu balstītu izlietojumu un nodrošinātu labākus rezultātus un līdzekļu atdevi, un prasa Komisijai tos īstenot;

73.  stingri iesaka Savienības investīcijas lauku infrastruktūrā paredzēt tikai tādiem projektiem, kuri ļauj uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un/vai veicina darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi lauku apvidos, kuriem ir pierādāma vajadzība pēc publiska atbalsta un kuri nodrošina pievienoto vērtību, vienlaikus arī nodrošinot, ka šie fondi ir papildu ieguldījumi, un ka tos neizmanto kā aizstājēju valsts finansējumam būtiskiem pakalpojumiem;

74.  iesaka dalībvalstīm izmantot saskaņotu pieeju, ar kuras palīdzību vajadzības gadījumā var kvantificēt vajadzības un finansējuma trūkumu un pamatot lauku attīstības programmu (LAP) pasākumu izmantošanu, un kurā ir ņemti vērā ne tikai Savienības fondi un programmas, bet arī valsts, reģionālās un vietējās programmas un publiski un privāti fondi, no kuriem varētu finansēt — vai jau tiek finansētas — tās pašas vajadzības, kas no LAP;

75.  aicina Komisiju turpināt pasākumus, kas iesākti, lai nodrošinātu dažādu Savienības fondu efektīvu koordinēšanu un savstarpēju papildināmību, izmantojot kontrolsarakstu, ar kura palīdzību Komisija nodrošināja 2014.–2020. gada LAP saskaņotību, un arī turpmāk programmu īstenošanas laikā sniegt dalībvalstīm norādījumus par to, kā panākt ne tikai labāku papildināmību, bet arī izvairīties no fondu aizstāšanas riska un mazināt liekā atbalsta risku; šajā sakarībā aicina Komisiju iejaukties, veicinot arī labu praksi;

76.  iesaka dalībvalstīm liekā atbalsta riska mazināšanas nolūkā pirms atbalsta likmju noteikšanas infrastruktūras pasākumiem novērtēt pienācīgu publiskā finansējuma līmeni, kas vajadzīgs, lai veicinātu investīcijas, kā arī projektu atlases procesā pārbaudīt — vajadzības gadījumā pirms atbalsta pieteikumu apstiprināšanas —, vai pieteikuma iesniedzējam ir pietiekami daudz kapitāla vai ir pieeja kapitālam, lai finansētu visu projektu vai tā daļu; mudina dalībvalstis labāk izmantot vadības informācijas sistēmas;

77.  prasa visos līmeņos ievērot papildināmības principu un tādēļ uzstāj uz pienācīgu uzraudzības komiteju izveidi un to aktīvu līdzdalību koordinēšanas procesā; aicina Komisiju pareizi izmantot tās padomdevējas lomu uzraudzības komitejās;

78.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2014. gada martā publicēja norādījumus, mudinot dalībvalstis nodrošināt, ka attiecināmības un atlases kritēriji visā plānošanas periodā tiek piemēroti pārredzamā un saskaņotā veidā, ka atlases kritēriji tiek piemēroti arī tajos gadījumos, kad pieejamais budžets ir pietiekams, lai finansētu visus attiecināmos projektus, un ka projekti, kuru kopējais novērtējuma punktu skaits nepārsniedz noteikto robežvērtību, tiek izslēgti no atbalsta, un aicina dalībvalstis stingri ievērot šos norādījumus attiecībā uz Savienības finansētiem lauku infrastruktūras projektiem;

79.  prasa dalībvalstīm izveidot un konsekventi piemērot atlases kritērijus, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti izmaksu ziņā lietderīgākie projekti, t. i., projekti, kuriem uz vienu izmaksu vienību ir iespējas sniegt vislielāko ieguldījumu LAP mērķu sasniegšanā ; aicina tās nodrošināt, ka projekta izmaksu aplēšu pamatā ir atjaunināta informācija par cenām, kas atspoguļo faktiskās tirgus cenas, un ka publiskā iepirkuma procedūras ir godīgas un pārredzamas un sekmē patiesu konkurenci; pieņem zināšanai Komisijas 2014. gada beigās izstrādātās vadlīnijas, kā novērst bieži sastopamas kļūdas Savienības līdzfinansētos projektos, un aicina visas dalībvalstis līdz 2016. gada beigām izpildīt ex ante nosacījumu attiecībā uz publisko iepirkumu;

80.  prasa arī lielāku pārredzamību atlases procesā un uzskata, ka vadošajām iestādēm, apstiprinot dotāciju pieteikumus, būtu jāņem vērā sabiedriskā doma par vietējām problēmām lauku apvidos; atzīst, ka vietējām rīcības grupām var būt liela nozīme šajā procesā;

81.  iesaka Komisijai iekļaut tās turpmāko revīziju tvērumā snieguma aspektu pārbaudi saistībā ar lauku infrastruktūras projektiem; sagaida, ka izmaiņas, kuras Komisija izdarījusi attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, pamatojoties uz iepriekš konstatētām problēmām, nesīs gaidīto uzlabojumu;

82.  prasa Komisijai un dalībvalstīm ieviest prasības, kas liek saņēmējiem nodrošināt ar Savienības investīcijām finansētas infrastruktūras ilgtermiņa noturību un pienācīgu uzturēšanu, un pārbaudīt šo prasību izpildi;

83.  prasa dalībvalstīm noteikt pieņemamu termiņu dotāciju un maksājumu pieteikumu izskatīšanai un ievērot šo termiņu, jo lielākā daļa atbalsta saņēmējiem ir jau pagaidu aizdevumi, lai pabeigtu darbus;

84.  iesaka Komisijai un dalībvalstīm 2014.–2020. gada periodam apkopot aktuālus, atbilstīgus un ticamus datus, kas sniedz lietderīgu informāciju par projektu rezultātiem un finansētajiem pasākumiem; sagaida, ka šāda informācija ļaus izdarīt secinājumus par izlietoto līdzekļu lietderību un efektivitāti, apzināt pasākumus un infrastruktūras projektu veidus, kas sniedz vislielāko ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā, un radīt stabilu pamatu pasākumu pārvaldības uzlabošanai;

85.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka projektiem, kuriem tiek piesaistīti līdzekļi, tiek noteikti skaidri, specifiski un, ja iespējams, kvantificējami mērķi, un tādējādi atvieglot šo projektu izpildi un uzraudzību un atgriezeniskās saites nodrošināšanu vadošajām iestādēm;

86.  atzīst, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir svarīgs instruments Revīzijas palātas konstatēto trūkumu novēršanai;

VII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 1/2016 “Vai Komisijas sistēma darbības rezultātu novērtēšanai attiecībā uz lauksaimnieku ienākumiem ir labi izstrādāta un balstīta uz pamatotiem datiem”

87.  iesaka Komisijai izveidot aptverošāku statistikas sistēmu, kas sniegtu informāciju par lauku mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem un labāk aprakstītu lauksaimnieku dzīves līmeni; uzskata, ka šim nolūkam Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm un pamatojoties uz vienotu metodoloģiju, būtu jāapsver, kā vislabāk varētu pilnveidot un apvienot pašreizējos Savienības statistikas instrumentus;

88.  iesaka Komisijai uzlabot sistēmu lauksaimnieku ienākumu salīdzināšanai ar ienākumiem citās ekonomikas nozarēs;

89.  aicina Komisiju pilnveidot ekonomikas pārskatus lauksaimniecībā, lai to potenciālu varētu labāk izmantot un tādējādi tie:

   sniegtu sīkāku informāciju par faktoriem, kuri ietekmē ienākumus no lauksaimniecības,
   nodrošinātu reģionāla līmeņa datu nosūtīšanu, pamatojoties uz oficiālu vienošanos ar dalībvalstīm;

90.  uzskata, ka Komisijai būtu jāizvērtē, vai ekonomikas pārskati lauksaimniecībā ir iespējams pilnveidot, lai sniegtu pamatotu aplēsi par lauksaimnieku ražoto sabiedrisko labumu ekonomisko vērtību, un jānodrošina, ka ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā informācija tiek pienācīgi izmantota ienākumu rādītājos;

91.  iesaka Komisijai lauksaimnieku ienākumu analīzi balstīt uz rādītājiem, kas ņem vērā pašreizējo situāciju lauksaimniecībā, un pietiekamiem un konsekventiem datiem par visiem KLP pasākumu atbalsta saņēmējiem; uzskata, ka to varētu panākt, izveidojot sinerģijas starp esošajiem administratīvajiem datiem vai pilnveidojot lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu vai citus piemērotus statistikas instrumentus;

92.  uzskata, ka, ņemot vērā ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā nozīmi KLP uzraudzībā, Komisijai būtu jāievieš regulāri kvalitātes ziņojumi par ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā un jāgūst pamatota pārliecība, ka dalībvalstis ir izveidojušas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu sniegtie dati ir salīdzināmi un apkopoti saskaņā ar Eiropas statistikai piemērojamajiem kvalitātes kritērijiem;

93.  iesaka Komisijai novērst lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla īstenošanā konstatētās nepilnības, ar attiecīgajām dalībvalstīm vienojoties par skaidru grafiku un veicinot sistēmas potenciāla labāku izmantošanu;

94.  mudina Komisiju pilnveidot pašreizējie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi attiecībā uz dalībvalstu lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla statistikas datu ieguvi, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs ir pienācīgi pārstāvētas KLP svarīgās nozares un saimniecību lieluma klases, atspoguļojot arī dalībvalstu izdarīto izvēli KLP iespēju ziņā;

95.  iesaka Komisijai, ņemot vērā Revīzijas palātas konstatētās nepilnības, uzlabot ar lauksaimnieku ienākumiem saistīto KLP pasākumu rezultātu informācijas ticamību un pilnīgumu:

   nākamajam plānošanas periodam no paša sākuma nosakot atbilstošus darbības mērķus un bāzes datus, ar kuriem var salīdzināt KLP pasākumu rezultātus,
   savu izvērtējumu kontekstā papildinot pašreizējo darbības rezultātu rādītāju sistēmu ar citiem būtiskiem un kvalitatīviem datiem, lai novērtētu sasniegtos rezultātus,
   arī savu izvērtējumu kontekstā novērtējot lauksaimnieku ienākumu atbalstam paredzēto pasākumu efektivitāti un lietderību;

VIII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 3/2016 “Baltijas jūras eitrofikācijas apkarošana: vajadzīga efektīvāka turpmākā rīcība”

96.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un atbalsta tajā iekļautos ieteikumus;

97.  pauž dziļu nožēlu par to, ka, lai gan laikā no 2007. līdz 2013. gadam Savienība piešķīra EUR 14,5 miljardus notekūdeņu attīrīšanas un ūdens aizsardzības pasākumiem Savienības Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm papildus EUR 44 miljoniem ūdens kvalitātes uzlabošanai Krievijā un Baltkrievijā 2001.–2014. gadā, barības vielu emisijas samazināšanas jomā gūtie panākumi ir nelieli; prasa Komisijai īpašu uzmanību pievērst iepriekšminēto pasākumu izmaksu lietderībai;

98.  uzsver, ka eitrofikācija ir viens no galvenajiem apdraudējumiem labam ekoloģiskajam stāvoklim Baltijas jūrā, un uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret eitrofikāciju vienā no pasaulē visvairāk piesārņotajām jūrām; tādēļ pauž nožēlu, ka panākumi, kas gūti saistībā ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) barības vielu samazināšanas shēmu, kurā katrai Baltijas jūras valstij ir noteikti barības vielu samazināšanas mērķi, ir nelieli; pauž nožēlu par to, ka Savienības direktīva dažās dalībvalstīs tiek tikai daļēji piemērota;

99.  uzsver, ka dalībvalstīm savas nitrātu programmas procedūras būtu jāizstrādā, balstoties uz jaunākajām zinātniskajām norādēm un ieteikumiem;

100.  aicina Komisiju prasīt dalībvalstīm apkopot informāciju par barības vielu slodzes samazināšanas pasākumu izmaksu lietderību, lai spētu veikt rūpīgu analīzi turpmāko pasākumu programmu izstrādes nolūkā;

101.  mudina Komisiju uzlabot ticamību uzraudzības datiem par barības vielu noplūdi Baltijas jūrā, jo šāda ticamība netiek nodrošināta;

102.  mudina Komisiju veicināt to, lai dalībvalstis efektīvi noteiktu nitrātjutīgās zonas nolūkā īstenot pietiekamus pasākumus ļoti nitrātjutīgās zonās un, no otras puses, novērst lieka sloga radīšanu lauksaimniekiem, kas strādā zonās, kuras nav nitrātjutīgas; uzsver, ka Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm būtu no jauna jāizvērtē to nitrātjutīgo zonu noteikšana;

103.  ar bažām norāda, ka pasākumi, kuru mērķis ir mazināt barības vielu piesārņojumu no komunālajiem notekūdeņiem, nav efektīvi; aicina Komisiju efektīvi uzraudzīt Direktīvas par komunālajiem notekūdeņiem(7) īstenošanu un nodrošināt to, ka dalībvalstis pilnībā ievēro šo direktīvu;

104.  pauž nožēlu par to, ka saistībā ar Savienības direktīvu konkrētām darbībām HELCOM ieteikumos noteiktie mērķi ir tikai daļēji sasniegti un īstenoti;

105.  norāda, ka sviras efekts, finansējot projektus Krievijā un Baltkrievijā, ir bijis ievērojams; tomēr pauž bažas par kavēšanos saistībā ar projektiem, kas varētu radīt ievērojamus resursu zaudējumus; prasa Komisijai turpināt savus centienus šajā sakarībā un ciešāk koncentrēties uz galvenajiem HELCOM noteiktajiem piesārņotājiem; turklāt uzskata, ka attiecībā uz sadarbību starp Savienību un trešām valstīm būtu jānosaka un plaši jāīsteno labākā prakse;

IX daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 4/2016 “Lai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts panāktu cerēto ietekmi, ir jāmaina veids, kādā tas sniedz rezultātus, un atsevišķi tā koncepcijas elementi”

106.  atzinīgi vērtē ziņojumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT) un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

107.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus;

108.  norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi vairākas nepilnības galvenajās koncepcijās un pamatdarbības procesos un ir sniegusi četrus ieteikumus, kas ir īstenojami, ja EIT vēlas kļūt par vērienīgu inovatīvu institūtu;

109.  atgādina par EIT 2012. un 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kad EIT budžeta izpildes apstiprināšana tika atlikta, pamatojoties uz to, ka nebija pietiekamas pārliecības par EIT par dotāciju darījumu likumību un pareizību, trūka pierādījumu par to, ka EIT finansējums nepārsniedz maksimālo apjomu 25 %  no Zinību un jaunrades apvienību (ZIK) kopējām izmaksām, bija augsts neizlietoto pārnesumu līmenis un kavēšanās Komisijas iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu īstenošanā;

110.  uzskata, ka pašreizējais Revīzijas palātas ziņojums raisa lielas bažas par EIT pamatu, finansēšanas modeli un darbību;

111.  pieņem zināšanai attiecībā uz šo ziņojumu sniegto Komisijas atbildi, kurā tā ir izklāstījusi savu viedokli par attiecīgajiem faktiem un konstatējumiem; konstatē, ka Komisija piekrīt lielākajai daļai Revīzijas palātas ieteikumu;

112.  norāda — ziņojumā ir minēts, ka 2015. gadā EIT ir veicis vairākus uzlabojumus, kuri šķietami atspoguļo Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus; norāda, ka ir jāveic rūpīga uzraudzība un novērtēšana, lai pārbaudītu šo uzlabojumu ietekmi;

113.  uzsver, ka daudzgadu dotāciju nolīgumam starp EIT un ZIK un ZIK daudzgadu stratēģijai nevajadzētu traucēt ZIK ikgadējo ziņojumu sniegšanu;

114.  uzsver, ka rezultātu uzraudzība un izvērtēšana ir ļoti svarīga publiskās pārskatatbildības nodrošināšanai un visaptverošas informācijas sniegšanai politikas veidotājiem; uzsver, ka tas jāievēro arī attiecībā uz EIT un ZIK;

115.  norāda, ka pētniecības, zinātnes un inovācijas komisārs 2015. gadā ieviesa atvērtās inovācijas koncepciju kā Savienības līmeņa inovācijas politikas galveno elementu; uzskata, ka nav skaidrs, kāda loma šajā koncepcijā ir EIT; uzsver, ka šī koncepcija nenodrošina skaidru sistēmu, kādā Komisijai izstrādāt saskaņotu un koordinētu rīcību, ņemot vērā dažādos iesaistītos politikas virzienus un instrumentus un dažādos ģenerāldirektorātus, kas piedalās inovācijas atbalstīšanā;

116.  aicina Komisiju nodrošināt koordinētu un efektīvu inovācijas politiku, kurā atbildīgie ģenerāldirektorāti saskaņotu pasākumus un instrumentus, un par šo darbību informēt Parlamentu;

117.  pauž bažas par to, ka zināšanu un inovācijas kopienās uzņēmumu iesaiste pētniecības projektu izvēlē varētu novest pie situācijas, kad pētnieki ir finansiāli un citādi saistīti ar rūpniecības nozari un vairs netiek uzskatīti par neatkarīgiem ekspertiem; pauž bažas par gadījumiem, kad ir pieaugusi uzņēmumu ietekme uz zinātni un fundamentālajiem pētījumiem;

118.  saprot, ka EIT uzdevums ir veicināt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecību un inovāciju; uzskata, ka uzņēmumi bieži varētu būt galvenie labuma guvēji, jo tie būtu tirgū ieviestā inovatīvā produkta juridiskie īpašnieki un gūtu peļņu; uzsver, ka, ņemot vērā šo situāciju, būtu jāapsver iespēja sadarbības modelī iestrādāt sistēmu, kas nodrošinātu piešķirto līdzekļu vismaz daļēju atgriešanos EIT budžetā;

119.  uzskata, ka, ņemot vērā minētos uzlabojumus un Komisijas piekrišanu sniegtajiem ierosinājumiem, varētu sagaidīt turpmāku EIT attīstību;

120.  aicina EIT 2016. gada ziņojumā sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei padziļinātu analīzi par Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanu;

121.  aicina Komisiju sniegt Parlamentam ziņojumu par veicamajiem pasākumiem attiecībā uz to pasākumu īstenošanu un uzraudzību, kas pieņemti saistībā ar Revīzijas palātas ieteikumiem;

X daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 5/2016 “Vai Komisija ir nodrošinājusi Pakalpojumu direktīvas efektīvu īstenošanu”

122.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un pauž gandarījumu, ka Komisija tiem piekrīt un turpmāk ņems tos vērā;

123.  norāda, ka, neraugoties uz to, ka Pakalpojumu direktīvas(8) darbības joma ir ierobežota, izslēdzot no tās dažu pakalpojumu sniegšanu, direktīvas piemērošanas joma tomēr ir ļoti plaša, tādēļ Komisijai bija vajadzīgs pasākumu kopums, lai nodrošinātu tās pareizu īstenošanu;

124.  uzsver, ka pakalpojumu tirgus pilnībā neizmanto savu potenciālu un ka Pakalpojumu direktīvas veiksmīgai īstenošanai ir liela ietekme uz izaugsmi un darbvietām; lai gan šīs direktīvas pilnīgas īstenošanas iespējamā pozitīvā ekonomiskā ietekme vēl nav zināma, uzskata, ka Komisijai būtu jāveic pētījums, lai pēc iespējas precīzāk kvantitatīvi novērtētu ieguvumus;

125.  mudina vēlāk iekļaut vēl citas nozares, lai plašākā mērogā novērstu nozaru šķēršļus tirgus integrācijai ar galīgo mērķi likvidēt šķēršļus pakalpojumu iekšējā tirgū un pilnībā izvērst Savienības izaugsmes, konkurētspējas un darbvietu veidošanas potenciālu;

126.  uzskata, ka dalībvalstis būtu varējušas labāk izmantot pasākumus, kurus Komisija nodrošinājusi transponēšanai, īstenošanai un piemērošanai, īpaši daloties ar problēmām, ar kurām nācies saskarties dažādos procedūras posmos, apspriežot iespējamus kopējus risinājumus un apmainoties ar paraugpraksi;

127.  piekrīt, ka Komisijai būtu pēc iespējas jāsamazina pārkāpuma procedūru ilgums;

128.  pauž nožēlu par to, ka uzņēmumi un patērētāji nav bijuši pietiekoši informēti par tādiem instrumentiem kā vienotie kontaktpunkti, Iekšējā tirgus informācijas sistēma un Eiropas Patērētāju centru tīkls (ECC-Net) un nav pietiekami tos izmantojuši, saskaroties ar problēmām, kas saistītas ar Pakalpojumu direktīvas piemērošanu;

129.  norāda, ka pakalpojumu sniegšana tiešsaistē joprojām ir ierobežota, jo to sniedzējiem un saņēmējiem ir neskaidrības.

XI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2016 “Dzīvnieku slimību izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmas”

130.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus un to, ka Komisija tiem piekrīt;

131.  atzinīgi vērtē to, ka dzīvnieku slimību programmas revīzijā tika novērtētas kā veiksmīgas un ka tehniskās konsultācijas, riska analīze un atbalsta mehānismi tika novērtēti kā labi; atzinīgi vērtē šo programmu pozitīvos rezultātus saistībā ar dzīvnieku veselību Savienībā; mudina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk izmantot šo veiksmīgo pieeju;

132.  uzskata, ka plašie īstenošanas rādītāji valsts programmām par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību būtu vēl jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz tehnisko īstenošanu un ekonomiskajiem rādītājiem, kas ļautu analizēt programmu izmaksu lietderību;

133.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju ir sarežģīti konstatēt programmu izmaksu lietderību, īpaši tāpēc, ka pat starptautiskā līmenī nav pieejami modeļi; turklāt norāda, ka programmu lietderība ir pierādīta ar to, slimība neizplatās, cilvēki neinficējas un tiek glābtas dzīvības;

134.  norāda, ka epidemioloģiskās informācijas apmaiņu un vēsturisko rezultātu pieejamību varētu labāk atbalstīt ar attiecīgajām informācijas sistēmām, kas nodrošinātu kontroles darbību labāku koordināciju starp dalībvalstīm; norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju esošie IT rīki tiek attīstīti, lai ar tiem nodrošinātu labāku atbalstu dalībvalstīm; mudina Komisiju nodrošināt pievienoto vērtību izstrādātajiem IT rīkiem, kas paredzēti, lai apmainītos ar vajadzīgo informāciju;

135.  uzskata, ka Komisijai būtu jāatbalsta vakcīnu pieejamība dalībvalstīs, lai epidemioloģiski pamatotos gadījumos tās varētu izmantot; atzinīgi vērtē to, ka divām slimībām jau ir izveidotas vakcīnu/antigēnu bankas; mudina Komisiju turpināt riska analīzi, lai varētu noteikt iespējamo vajadzību pēc citām vakcīnu/antigēnu bankām;

136.  pieņem zināšanai to, ka Komisija uzņemas nodrošināt, lai dalībvalstis savās veterinārijas programmās vajadzības gadījumā sistemātiski iekļautus savvaļas dzīvnieku aspektu;

137.  norāda, ka dažās valstīs programmas nav bijušas tik veiksmīgas dzīvnieku slimību izskaušanā un progress ir bijis pārāk lēns; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm piešķirt prioritāti šiem īpašajiem gadījumiem un sagatavot sīki izstrādātu stratēģiju, kas palīdzētu racionalizēt slimību izskaušanu, jo īpaši liellopu tuberkulozi Apvienotajā Karalistē un Īrijā un aitu un kazu brucelozi Itālijas dienvidos;

138.  ar bažām norāda, ka pamatā esošie tiesību akti par dzīvnieku slimībām joprojām ir pārāk sarežģīti un sadrumstaloti; atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada martā tika pieņemts visaptverošais tiesību akts — regula par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”)(9); norāda, ka jaunā regula būs piemērojama piecus gadus pēc pieņemšanas; atzinīgi vērtē to, ka jaunā regula nodrošinās racionālākus, vienkāršākus un skaidrākus noteikumus;

XII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 7/2016 “Eiropas Ārējās darbības dienesta ēku apsaimniekošana visā pasaulē”

139.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

140.  uzsver, ka gan EĀDD, gan dalībvalstis ir ieinteresētas kopīgi attīstīt tālāk vietēju sadarbību ēku pārvaldes jomā, īpašu un pastāvīgu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem, vislabākajai līdzekļu atdevei un Savienības tēlam;

141.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības delegāciju un dalībvalstu kopīgas telpu nomas projektu skaits ir palielinājies, parakstot 17 saprašanās memorandus šajā jomā; mudina EĀDD turpināt meklēt iespējas paplašināt šo labo praksi; uzskata, ka šai politikai būtu jāietver inovatīvas pieejas ar mērķi noteikt gan koordinētu stratēģiju kopīgai nomai ar tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, gan atbilstošus ar ēkām un loģistiku saistītu izmaksu sadales mehānismus;

142.  pauž nožēlu par nepietiekamu datu reģistrāciju un neprecizitātēm informācijas sistēmā, kas paredzēta delegāciju biroju ēku un rezidenču pārvaldībai; aicina regulāri novērtēt Savienības delegāciju reģistrēto datu pilnīgumu un uzticamību;

143.  mudina EĀDD pastiprināt pārvaldības kontroli un visu ar ēku politiku saistīto izmaksu uzraudzības instrumentus, lai nodrošinātu pareizu pārskatu par visiem izdevumiem un to pēcpārbaudes; uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš ēku politikā noteikto maksimālo apjomu ievērošanai, lai samazinātu delegāciju biroju kopējo gada nomas maksu, kā arī to iemaksu atbilstībai, kuras veic kopīgā nomā iesaistītas struktūras, ar kopīgu nomu saistīto kārtējo izdevumu segšanai un izmaksu pareizībai, ņemot vērā vietējā tirgus apstākļus;

144.  uzskata, ka ātri būtu jāattīsta juridiskā un tehniskā kompetence nekustamā īpašuma pārvaldības jomā, apsverot jebkādas izmaksu ziņā lietderīgas alternatīvas iespējas, piemēram, vietējo speciālistu, tādu kā vietējo mākleru, piesaistīšanu tirgus izpētei vai, iespējams, pārrunām ar ēku īpašniekiem;

145.  atbalsta tādas vidējam termiņam paredzētas stratēģijas īstenošanu, kurā būtu norādītas visas iespējas, sākot ar investīciju prioritātēm vai iegādes iespējām un nomas līgumu atjaunošanas līdz pat telpu izmantošanai kopīgi ar dalībvalstīm, ņemot vērā arī prognozēto darbinieku skaitu un politikas plānošanu un izstrādi;

XIII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 8/2016 “Dzelzceļa kravu pārvadājumi ES: pareizais ceļš vēl nav atrasts”

146.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un pauž gandarījumu, ka Komisija tiem piekrīt un ņems tos vērā;

147.  vērš uzmanību uz jomām, kurās dalībvalstu un Komisijas rīcība nepieciešama visvairāk: tirgus liberalizācija, satiksmes vadības procedūras, administratīvie un tehniskie ierobežojumi, dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares darbības rezultātu uzraudzība un pārredzamība, dažādu pārvadājumu veidu godīga konkurence, saskaņota pieeja politikas mērķiem un finansējuma piešķiršanai un labāka koordinācija starp dalībvalstīm un Komisiju projektu atlasē, plānošanā un pārvaldībā, kā arī dzelzceļa tīkla uzturēšanā;

148.  norāda, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi to tiesību aktu pakešu ietekmi, kuras tā kopš 2000. gada izstrādā dzelzceļa nozarē, īpaši dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā; pauž nožēlu par to, ka vairākos projektos ieguldītos Savienības līdzekļus nevar uzskatīt par rentabli izmantotiem;

149.  uzskata, ka 2030. gadam izvirzītie novirzīšanas mērķi netiks sasniegti, ja saglabāsies pašreizējais stāvoklis dzelzceļa nozarē;

150.  uzskata, ka dalībvalstu interesēs ir panākt turpmāko dzelzceļa kravu pārvadājumus reglamentējošo tiesību aktu kopīgu un obligātu ietekmes novērtējumu, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērsti ar tīklu nesavietojamību saistītie trūkumi;

151.  norāda, ka dzelzceļa nozare visumā ir ļoti korporatīva, kas tirgus liberalizāciju var likt uztvert vairāk kā draudu, nevis ieguvumu;

152.  uzskata, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir viens no svarīgākajiem preču vienotā tirgus aspektiem, un, ņemot vērā to milzīgo pozitīvo potenciālu saistībā ar klimata pārmaiņu mērķiem un autotransporta izmantošanas samazināšanu, aicina Komisiju nodrošināt tiem jaunu stimulu vienotā tirgus stratēģijā; aicina ieviest dzelzceļa kravu pārvadājumu stratēģiju;

153.  aicina visaptveroši novērtēt Savienības dzelzceļa kravu pārvadājumus, īpašu uzmanību pievēršot Regulas (ES) Nr. 913/2010(10) īstenošanai, tostarp vienas pieturas aģentūrām un vilcienu ceļu piešķiršanai, un vienlaikus novērtēt kravu pārvadājumu koridorus un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koridorus, tostarp projektus, kas jau apstiprināti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta paspārnē;

154.  aicina visaptveroši novērtēt valstu dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību;

155.  aicina novērtēt dalībvalstu transporta stratēģijas, kuras izstrādātas saskaņā ar partnerības nolīgumiem attiecībā uz TEN-T koridoru pārrobežu saskaņošanu un izmantojamību;

156.  aicina izstrādāt rīcības plānu, lai atbalstītu pilnīgu un ātru Ceturtās dzelzceļa tiesību akta paketes īstenošanu;

157.  pauž nožēlu par to, ka vairāki šķēršļi stipras un konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa transporta nozares attīstībai, kurus Revīzijas palāta konstatēja Īpašajā ziņojumā Nr. 8/2010, joprojām turpina kavēt attīstību šajā nozarē;

XIV daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 9/2016 “ES ārējās migrācijas izdevumi Vidusjūras dienvidu reģiona un ES austrumu kaimiņvalstīs līdz 2014. gadam”

158.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

159.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas kritisko pieeju un daudzos trūkumus, uz kuriem Revīzijas palāta norādījusi, jo īpaši efektivitātes trūkumu piešķirto līdzekļu izmantošanā;

160.  aicina Komisiju novērtēt visus Revīzijas palātas apsvērumus un veikt prasītos pasākumus, lai 2014.–2020. gadā nepieļautu tās pašas kļūdas attiecībā uz migrācijas politiku; aicina piemērot visus Revīzijas palātas ieteikumus;

161.  uzskata, ka līdzekļu izlietojums būtu jāvada ar uzlabotu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu palīdzību, pamatojoties uz sākotnējā stāvokļa rādītājiem, pakāpeniskiem atskaites kritērijiem, kā arī izmērāmiem un sasniedzamiem mērķiem; aicina Komisiju pārskatīt visus rādītājus, kritērijus un mērķus, kas paredzēti pašreizējās migrācijas programmās;

162.  uzskata, ka nepārtraukti jācenšas panākt visaptverošu un koordinētu atbildes reakciju, jo migrācijas krīze rada daudzas problēmas, kas skar dažādas nozares un pārsniedz institūciju kompetences robežas;

163.  aicina kopā ar galvenajiem dalībniekiem nepārtraukti pilnveidot stratēģisko izpratni par Savienības ārējās migrācijas politikas nostādnēm, politikas izvēlēm un to satvaru, lai nodrošinātu skaidrību, kā arī koordinēti un saskaņoti izmantot ārējās migrācijas mehānismus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Savienības budžeta ietvaros vai ārpus tā;

164.  aicina Komisiju konstruktīvi piedalīties šajā procesā, lai nodrošināt labāku koordināciju starp instrumentiem, mehānismiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām nolūkā novērst migrācijas krīzi;

165.  aicina visas galvenās ieinteresētās personas pārdomāt un pienācīgi reaģēt jautājumos par līdzsvaru starp elastību attiecībā uz intervencēm, līdzekļu papildināmību, to apmēru un nepieciešamo sviras efektu, kā arī iespējamiem sinerģijas veidiem un Savienības intervences vispārējo papildināmību;

166.  šajā sakarībā uzskata, ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai atbalsts tiktu mērķtiecīgi novirzīts dažādiem un mainīgiem ārējās migrācijas jautājumiem, vienlaikus arī nodrošinot pienācīgu izmaksāto līdzekļu uzraudzību, lai izvairītos no līdzekļu piesavināšanās un dubultas finansēšanas riska;

167.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot pieprasījumu pēc labākiem rezultātiem ar pietiekamu līdzekļu pieejamību, lai nodrošinātu tālejošus mērķus, izstrādājot visaptverošus un ilgtspējīgus Savienības atbildes pasākumus uz pašreizējām un nākotnes problēmām, kuras izraisījusi migrācijas krīze; uzskata, ka sarunas par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu ir piemērots forums, kur šīs problēmas risināt, nolūkā palielināt minēto fondu budžeta līdzekļus;

168.  uzskata, ka ne tikai nepietiekams finansējums, bet arī esošo instrumentu sadrumstalotība, proti, tas, ka katram no tiem ir savi specifiski mērķi un tie nav savstarpēji saistīti, kavē parlamentāru uzraudzību pār to, kā līdzekļi tiek izlietoti, kā arī pienākumu konstatēšanu, un tāpēc ir grūti precīzi novērtēt summas, kas ir faktiski iztērētas, lai atbalstītu ārējo darbību migrācijas jomā; pauž nožēlu par to, ka tas izraisa efektivitātes, pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu; uzskata, ka ir nepieciešams atkal koncentrēties uz to, kā esošos politikas instrumentus izmantot ar skaidru un atjauninātu mērķu struktūru nolūkā palielināt to kopējo efektivitāti un redzamību;

169.  uzskata, ka Savienības ārējās migrācijas izdevumi ir jāizmaksā efektīvāk un tiem ir jāatbilst pievienotās vērtības kritērijiem, lai cilvēkiem nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus viņu izcelsmes valstīs un nepieļautu ekonomiskās migrācijas plūsmu palielināšanos;

170.  aicina Komisiju sekot līdzi Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībām, kurām jāsākas 2016. gada oktobrī, tās novērtēt un konstruktīvi pārskatīt;

171.  atzinīgi vērtē Savienības trasta fondu izveidi, apņemšanos ārkārtas situācijās līdzekļus izmaksāt ātrāk un elastīgāk un apvienot finansējumu no vairākiem avotiem, lai krīzes gadījumā reaģētu uz visiem tās aspektiem;

172.  norāda, ka trasta fondi ir viens no ad hoc risinājumiem, kas liecina par to, ka Savienības budžetā un daudzgadu finanšu shēmā trūkst resursu un elastības, kas ir vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši risinātu smagas krīzes situācijas; pauž nožēlu par faktu, ka šādi risinājumi apiet budžeta lēmējinstitūciju un tas apdraud budžeta vienotību;

173.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas ir daļa no daudzgadu finanšu shēmu vidusposma pārskatīšanas, izveidot jaunu Eiropas Savienības krīzes rezervi, kas jāfinansē no atceltajām apropriācijām, kā papildu instrumentu, lai varētu ātri reaģēt uz steidzami risināmiem Savienības jautājumiem; aicina Padomi šo priekšlikumu pilnībā atbalstīt;

174.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir panākt, lai būtu pietiekami daudz kontroles mehānismu, kas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras kontekstā ļauj īstenot budžeta izpildes rūpīgu politisko pārbaudi; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai panāktu lielāku budžeta lēmējinstitūcijas un budžeta kontroles iestādes līdzdalību un lai trasta fondus un citus mehānismus labāk pielāgotu budžeta normatīviem, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot, ka šādi fondi un mehānismi tiek iekļauti Savienības budžetā;

175.  pauž nožēlu, ka Komisija nav sniegusi informāciju par faktiskajiem maksājumiem, un aicina Eiropas Komisiju veikt piemērotus pasākumus, lai uzlabotu un vienkāršotu kodēšanu finanšu informācijas sistēmā nolūkā labāk izsekot summām, kuras paredzētas ārējai darbībai migrācijas jomā, un tās uzraudzītu;

176.  prasa Komisijai izveidot visaptverošu datu krātuvi par Savienības izdevumiem saistībā ar migrāciju, tostarp visiem pabeigtajiem, notiekošajiem un plānotajiem projektiem; uzskata, ka Interaktīvajai datubāzei būtu jānodrošina iesaistītajām personām un pilsoņiem iespēja iepazīties ar rezultātiem, kuri izkārtoti pasaules kartē, un arī iespēja meklēt, atlasot konkrētu valsti, projektu veidu un attiecīgās summas;

177.  uzskata, ka pārvaldība, izmantojot perspektivēšanu, būtu efektīvāka nekā tikai vienkārši atbildīga politika, piemēram, krīzes pārvaldība ilgtermiņā;

178.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz visaptverošu pieeju migrācijai, kas balstās uz jaunu politikas pasākumu kopumu, tostarp saiknes pastiprināšanu starp migrāciju un attīstību, pievēršoties migrācijas pamatcēloņu risināšanai un atbalstot migrācijas krīzes finansēšanas veidu maiņu;

XV daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 10/2016 “Lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektīvu īstenošanu, ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi”

179.  atzinīgi vērtē konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti Revīzijas palātas ziņojumā;

180.  iesaka Komisijai uzlabot pārmērīgas budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP) pārredzamību, regulāri paziņojot par tās veiktajiem valstu novērtējumiem attiecībā uz šajā procedūrā paredzēto strukturālo reformu īstenošanu un nodrošinot lielāku pārredzamību noteikumu piemērošanā;

181.  uzskata, ka Komisijai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo Parlamentam par sasniegto progresu katrai valstij izstrādātās EDP īstenošanā;

182.  iesaka Komisijai turpināt progresu attiecībā uz valstu fiskālo padomju iesaistīšanu un nodrošināt, lai EDP tiktu oficiāli iesaistīta Eiropas Fiskālā padome; norāda, ka pēdējos gados EDP pārredzamība ir uzlabojusies, un atzīst, ka noteiktu politiski jutīgu informāciju ne vienmēr var darīt publiski pieejamu;

183.  iesaka EDP vairāk koncentrēties uz valsts parāda samazināšanu; konstatē, ka kopš 2014. gada beigām tikai 13 dalībvalstīm valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopprodukta līmeni ir zemāka par 60 %; norāda, ka vairākas dalībvalstis patlaban atrodas lielos parādos, neraugoties uz to, ka Savienībā vērojama lēna ekonomikas atlabšana, turklāt valsts parāda līmeņi tagad ir augstāki nekā 2010. gadā;

184.  atzīst, ka noteikums par parāda augšējo robežu EDP tika piemērots tikai no 2011. gada; uzskata, ka valsts parāda līmeņa pazemināšana, jo īpaši parādu nomāktās valstīs, ilgtermiņā ievērojami uzlabos ekonomikas izaugsmi;

185.  iesaka nodrošināt, lai Stabilitātes un izaugsmes paktā tiktu saglabāta pienācīga elastība attiecībā uz EDP noteikumu piemērošanu; uzsver: tā kā makroekonomikas politikā var rasties neparedzēti notikumi, vajadzētu būt iespējai pareizas ekonomikas pārvaldības regulējumu pielāgot, lai ņemtu vērā ekonomikas notikumu attīstību;

186.  uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai EDP noteikumu piemērošana tiktu cieši koordinēta ar Eiropas pusgadā pieņemtajiem strukturālās reformas pasākumiem;

XVI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 11/2016 “Administratīvās spējas stiprināšana bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā — neliela virzība sarežģītā situācijā”

187.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un mudina Komisiju ņemt vērā šos ieteikumus, strādājot ar bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas administratīvās spējas stiprināšanu;

188.  pauž bažas par to, ka ir panākts neliels progress administratīvo spēju stiprināšanā un nav vērā ņemama progresa tiesību aktu īstenošanā vairākās nozīmīgās jomās, tādās kā profesionāla un neatkarīga civildienesta izveide;

189.  norāda, ka cīņā pret korupciju un pārredzamības uzlabošanā vērojams tikai daļējs progress;

190.  tomēr norāda, ka Komisijai ir jādarbojas sarežģītā politiskajā kontekstā un tā saskaras ar to, ka trūkst politiskās gribas un valsts iestāžu apņēmības risināt atlikušos jautājumus; norāda, ka pašreizējā politiskā krīze ietekmēja finansēto projektu sekmīgu īstenošanu;

191.  atbalsta un norāda uz svarīgo lomu, kāda Komisijai ir politiskās krīzes atrisināšanā valstī, un atzinīgi vērtē komisāra kā vidutāja iesaistīšanos politiskajā dialogā starp pretējiem politiskajiem spēkiem;

192.  aicina Komisiju turpināt strādāt pie dialoga ar visu politisko spektru pārstāvošiem politiskajiem vadītājiem, valsts iestādēm un tiesu varas un tiesībaizsardzības ekspertiem, lai panāktu vienošanos par aktīvu cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī par stingru pasākumu un mehānismu piemērošanu, lai novērstu korupciju un ekonomisko noziedzību atbilstoši valsts krimināllikumam;

193.  stingri iesaka Komisijai izmantot politisko dialogu un kontaktus ar valsts iestādēm, lai uzlabotu publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti un publisko izdevumu pārredzamību;

194.  aicina Komisiju par prioritāti uzskatīt cīņu pret korupciju un pauž nožēlu par to, ka nav efektīvas valdības stratēģijas cīņai pret korupciju; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga stingrāka valsts iestāžu politiskā apņemšanās, lai nodrošinātu ilgtspējīgus rezultātus šajā ziņā;

195.  aicina Komisiju izmantot to veiksmīgo projektu sasniegumus, kuri ir ilgtspējīgi, kuriem ir skaitļos izsakāma pievienotā vērtība un kuri tikuši īstenoti un izmantoti atbilstoši noteikumiem saistībā ar Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA II);

196.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apstiprinājusi projektus, kuros galvenā uzmanība pievērsta pilsoniskās sabiedrības organizācijām; aicina Komisiju turpināt šādu praksi un veidot ciešas saites ar vietējām NVO;

197.  mudina Komisiju izstrādāt projektus, kas stiprinātu trauksmes cēlēju tiesības un stāvokli, kad tie pievērš sabiedrības uzmanību korupcijas un krāpšanas gadījumiem;

198.  norāda, ka, lai gan daudzi projekti tika labi pārvaldīti, rezultāti ne vienmēr bija ilgtspējīgi vai pat netika sasniegti; norāda arī to, ka projekti ne vienmēr atbilda saskaņotai pieejai, kuras mērķis būtu administratīvās spējas stiprināšana; aicina Komisiju uzlabot stratēģisko plānošanu un nodrošināt projektu ilgtspējību un dzīvotspēju, izvirzot to kā vienu no projektu priekšnoteikumiem;

199.  aicina Komisiju arī turpmāk ievērot pareizas finanšu pārvaldības principus; aicina Komisiju palīdzēt izstrādāt projektus, kuri kalpotu arī par atspēriena punktu tālākām investīcijām šajā valstī; mudina Komisiju par prioritāti uzskatīt projektus ar augstu potenciālu svarīgākajās jomās, tādās kā publiskais iepirkums vai atlases procedūras, un nefinansēt projektus, kuriem ir mazas iespējas būt ilgtspējīgiem;

200.  mudina Komisiju elastīgi reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, vai nu laicīgi piešķirot attiecīgus resursus, vai arī tos samazinot, lai risinātu radušās problēmas;

XVII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 12/2016 “Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs”

201.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

202.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus;

203.  norāda uz Komisijas un iesaistīto aģentūru atbildēm, kurās cita starpā ir minēta svarīga informācija par pasākumiem, kas pieņemti pēc revīziju veikšanas;

204.  uzsver, ka aģentūras ir atbildīgas par daudzgadu un ikgadējo plānošanu, kā arī par dotāciju darbību īstenošanu (praktisku un finansiālu); tādēļ uzskata, ka dotāciju darbību efektīva pārvaldība, ko veic aģentūras, ir ārkārtīgi būtiska, lai īstenotu Savienības mērķus un politiku;

205.  norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka kopumā revidētās aģentūras piešķīra un izmaksāja dotācijas saskaņā ar noteikumiem;

206.  tomēr konstatē, ka Revīzijas palāta ir atradusi zināmas nepilnības attiecībā uz finansēšanas iespējām, piešķiršanas procedūrām, kontroles sistēmām un darbības izpildes novērtēšanu un sniegusi piecus ieteikumus šo nepilnību novēršanai;

207.  norāda, ka aģentūru stratēģiskais pamatojums un finansēšanas rīka izvēle varētu palielināt šā rīka efektivitāti un lietderību un tādējādi to uzdevumu īstenošanu; uzsver, ka, ja ex ante novērtējumiem neseko pienācīgi turpmākie pasākumi, aģentūras tā rezultātā var izvēlēties nepiemērotus finansēšanas instrumentus un neatbilstīgi plānot dotācijas;

208.  pauž nožēlu par to, ka aģentūru dotāciju darbību kopīgie apraksti ir plaši un tiešo rezultātu izklāsts — vispārīgs, tādēļ gada darba plāni ir nepilnīgi;

209.  norāda, ka ir svarīgi saskaņot aģentūru dotāciju darbības ar to pilnvarām un stratēģiskajiem mērķiem; tādēļ mudina visas aģentūras ieviest specifiskas vadlīnijas un kritērijus, kas palīdzētu izvēlēties konkrētu finansēšanas rīku, pamatojoties uz analīzi par aģentūras vajadzībām, resursiem, īstenojamajiem mērķiem, iespējamajiem dotāciju saņēmējiem, kā arī nepieciešamo konkurences līmeni un iepriekšējās izvēlēs gūto pieredzi;

210.  norāda, ka aģentūru darba programmās jānorāda darbības, ko paredzēts īstenot, izmantojot dotācijas, konkrētie mērķi un paredzamie rezultāti, kuri tiks panākti, īstenojot dotāciju darbības, kā arī plānotie finanšu resursi un cilvēkresursi, kas nepieciešami šo dotāciju darbību īstenošanai;

211.  uzskata, ka stratēģisko mērķu, plānoto rezultātu un ietekmes noteikšanai ir ļoti liela nozīme, lai sasniegtu skaidri noteiktus ikgadējās plānošanas mērķus;

212.  uzsver, ka dažas aģentūras to reglamentējošo noteikumu dēļ ir spiestas izmantot dotāciju procedūras; tomēr ar bažām norāda, ka aģentūras sistemātiski neizvērtēja visas pieejamās finansēšanas iespējas un dotācijas ne vienmēr bija piemērotākais instruments; turklāt norāda uz Revīzijas palātas novērojumu, ka dotāciju piešķiršanas procedūrās salīdzinājumā ar iepirkumu tiek izmantoti stingrāki atbilstības kritēriji un ne tik stingri finansējuma piešķiršanas kritēriji, tādēļ tam nevajadzētu būtu pirmajai finansēšanas iespējai; tomēr uzskata, ka būtu rūpīgi jānodrošina līdzsvars starp šīm dotāciju procedūru nepilnībām un publiskā iepirkuma procedūru administratīvajām izmaksām, un tādēļ nepiekrīt Revīzijas palātas novērojumam, ka pirmajai finansēšanas iespējai vajadzētu būt publiskajam iepirkumam;

213.  pauž bažas par Revīzijas palātas novērojumu, ka iesaistītās aģentūras nav ieviesušas pienācīgas uzraudzības sistēmas un ex post pārbaudes; aicina aģentūras izstrādāt ex post novērtējumus, lai uzlabotu veikto uzraudzību un ziņošanu par darbībām, kas finansētas ar dotācijām;

214.  uzsver, ka rezultātu uzraudzība un izvērtēšana ir ļoti svarīga publiskās pārskatatbildības nodrošināšanai un visaptverošas informācijas sniegšanai politikas veidotājiem; akcentē, ka tas ir vēl svarīgāk attiecībā uz aģentūrām to decentralizētā rakstura dēļ; aicina aģentūras ieviest dotāciju uzraudzības un ziņošanas sistēmas, pamatojoties uz galvenajiem izpildes rādītājiem, kas vērsti uz koprezultātu un ietekmi, kā arī pamatojoties uz ex post novērtējuma rezultātiem; uzskata, ka galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem ir būtiska nozīme progresa, ietekmes un rezultātu uzraudzībai un novērtēšanai;

215.  ar bažām norāda, ka galvenie rezultatīvie rādītāji joprojām ir vairāk vērsti uz ieguldījumu vai tiešajiem rezultātiem nekā uz koprezultātu un ietekmi; aicina aģentūras savus galvenos rezultatīvos rādītājus izstrādāt stratēģiskāk un balstīt tos uz rezultātiem un ietekmi;

216.  aicina aģentūras izstrādāt un veikt riska novērtējumu par to gada darba plāniem, lai uzlabotu efektivitāti, nodrošinot precīzāku īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

217.  iesaka stratēģiski piešķirt finanšu instrumentus attiecībā uz īstermiņa mērķiem, lai uzlabotu finansēšanas lēmumu precizitāti;

218.  aicina Savienības aģentūru tīklu palīdzēt aģentūrām uzlabot to finansēšanas procedūras un jo īpaši ar tām saistītās darbības izpildes uzraudzības procedūras;

219.  jo īpaši akcentē Revīzijas palātas konstatējumus attiecībā uz dotāciju procedūrām un nepieciešamību nodrošināt pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem; aicina attiecīgās aģentūras īstenot Revīzijas palātas ieteikumus pēc iespējas ātrāk;

220.  aicina aģentūras, kuras piemēro īpašas dotāciju piešķiršanas procedūras, ieviest oficiālas iekšējās procedūras, kas reglamentē pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu un pasargā no iespējama interešu konflikta; tādēļ uzsver, ka aģentūrām jāstiprina pārbaudes sistēmas saistībā ar dotēto projektu īstenošanu;

221.  aicina Komisiju un šajā īpašajā ziņojumā revidētās aģentūras sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par šo ieteikumu īstenošanu;

XVIII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 13/2016 “ES palīdzība valsts pārvaldes stiprināšanai Moldovā”

222.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un mudina Komisiju ņemt vērā šos ieteikumus, strādājot ar Moldovas Republikas administratīvās spējas stiprināšanu;

223.  ar bažām konstatē, ka Savienība ir tikai daļēji palīdzējusi stiprināt valsts pārvaldes iestādes un Revīzijas palāta ir konstatējusi vairākus trūkumus, tostarp revidēto programmu un projektu plānošanā un īstenošanā;

224.  tomēr norāda, ka Komisijai ir jādarbojas sarežģītā politiskajā kontekstā un tā saskaras ar plaši izplatītu korupciju un daudziem trūkumiem valsts iestādēs, piemēram, pārmērīga birokrātija, nepietiekamas uzmanības pievēršana pamatfunkcijām, liela darbinieku mainība, zema efektivitāte un pārskatatbildības trūkums; turklāt norāda, ka Moldovu ir smagi skārusi politiska nestabilitāte, ekonomikas krīze, dziļa nabadzība un masveida emigrācija;

225.  norāda — lai gan konkrētajai politiskajai situācijai un ārējiem faktoriem bija nozīmīga loma budžetā paredzēto programmu sekmīgā īstenošanā un daudzos gadījumos viss tiešām noritēja labi bez Komisijas kontroles, bija konkrēti trūkumi, kurus Komisija būtu varējusi novērst;

226.  norāda, ka starp Revīzijas Palātas konstatētajām nepilnībām bija Eiropas Komisijas lēnā atbildes reakcija uz negaidītiem notikumiem, programmu ne pārāk labā saskaņotība ar Moldovas valsts stratēģijām, vērienīgu mērķu trūkums, neskaidri un neprecīzi nosacījumi, kā arī pamatojuma neesamība attiecībā uz papildu stimulējošu līdzekļu piešķiršanu;

227.  aicina Komisiju mudināt Moldovas partnerus izstrādāt sistemātiskas, skaidri formulētas valsts stratēģijas, kurās būtu skaidri un izmērāmi mērķi, un programmu izstrādi valstī vairāk sasaistīt ar šīm stratēģijām;

228.  mudina Komisiju izmantot ex ante novērtējumus, lai skaidri novērtētu finansējuma vajadzības un izveidotu mērķtiecīgu un pamatotu budžeta plānošanu;

229.  aicina Komisiju par prioritāti uzskatīt cīņu pret korupciju un pauž nožēlu par to, ka nav patiesi efektīvas valdības stratēģijas cīņai pret korupciju; atzinīgi vērtē to, ka premjerministra birojā ir iecelts augsta līmeņa padomdevējs korupcijas apkarošanas jautājumā; tomēr atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga vērienīgāka un efektīvāka stratēģija, kā arī stingrāka valsts iestāžu politiskā apņemšanās, lai nodrošinātu ilgtspējīgus rezultātus šajā ziņā; aicina valsts iestādes prioritārā kārtā koncentrēties uz cīņu pret korupciju un nodrošināt lielāku pārredzamību un integritāti valsts pārvaldē;

230.  aicina Komisiju turpināt dialogu ar visu politisko spektru pārstāvošiem politiskajiem vadītājiem, valsts iestādēm un tiesu varas un tiesībaizsardzības ekspertiem, lai panāktu vienošanos par aktīvu cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī par stingru pasākumu un mehānismu piemērošanu, lai novērstu korupciju un ekonomisko noziedzību atbilstoši valsts krimināllikumam;

231.  mudina Komisiju izstrādāt projektus, kas stiprinātu trauksmes cēlēju tiesības un stāvokli, kad tie pievērš sabiedrības uzmanību korupcijas un krāpšanas gadījumiem;

232.  norāda, ka galvenās atbalsta sniegšanas metodes ir nozaru budžeta atbalsts (74 % no atbalsta) un projekti; ar nožēlu norāda, ka budžeta atbalstam ir bijusi ierobežota ietekme uz valsts pārvaldes stiprināšanu;

233.  ar bažām norāda, ka nozaru budžeta atbalsta metode ir ļoti riskants veids, kā sadalīt budžetu, jo īpaši Moldovas situācijā, kad valsts pārvaldi ir paralizējusi milzīga korupcija un dominē vietējie oligarhi; aicina Komisiju pārskatīt izmantotās metodes, pamatojoties uz padziļinātu riska analīzi;

234.  aicina Komisiju izmantot metodes, kas Moldovas pilsoņiem sniegtu redzamus un taustāmus rezultātus;

235.  norāda, ka projektu plānojums kopumā bija atbilstošs, lai gan tiem trūka koordinācijas attiecībā uz tvērumu un grafiku, un tehniskā palīdzība administratīvās spējas attīstīšanai atnāca vēlāk, nekā vajadzīgs;

236.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan projekti kopumā sniedza gaidāmo iznākumu, rezultāti ne vienmēr bija ilgtspējīgi, pie kā daļēji ir vainojama politiskā griba un ārējie faktori; aicina Komisiju izmantot to veiksmīgo projektu sasniegumus, kuri ir ilgtspējīgi, kuriem ir skaitļos izsakāma pievienotā vērtība un kuri tikuši īstenoti un izmantoti atbilstoši noteikumiem; aicina Komisiju uzlabot stratēģisko plānošanu un nodrošināt projektu ilgtspējību un dzīvotspēju, izvirzot to kā vienu no projektu priekšnoteikumiem;

237.  norāda, ka projekti daļēji ir sekmējuši valsts pārvaldes stiprināšanu, tomēr tie ne vienmēr atbilda Moldovas administrācijas vajadzībām vai mērķiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai projekti vairāk atbilstu konkrētās valsts vajadzībām;

238.  aicina Komisiju arī turpmāk ievērot pareizas finanšu pārvaldības principus; aicina Komisiju palīdzēt izstrādāt projektus, kas kalpotu par atspēriena punktu turpmākām investīcijām šajā valstī un nodibināt sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm šajā jomā; mudina Komisiju par prioritāti uzskatīt projektus ar augstu potenciālu svarīgākajās jomās, tādās kā publiskais iepirkums vai atlases procedūras, un nefinansēt projektus, kuriem ir mazas iespējas būt ilgtspējīgiem;

239.  ar bažām norāda — lai gan 2012. gadā Komisija izstrādāja sistemātiskāku riska analīzi, augsta līmeņa koordinācijas komitejas budžeta atbalsta darbībām un agrīnās brīdināšanas sistēmu jauniem riskiem, tā nevarēja laikus atklāt “gadsimta zādzību”, kurā notika 1 miljarda ASV dolāru piesavināšanās no noguldītāju līdzekļiem, iespējams, arī no Savienības finanšu iemaksām, kas beidzās ar lielu korupcijas skandālu; norāda, ka budžeta atbalsta maksājumi beidzot tika apturēti 2015. gada jūlijā un kā to atsākšanas nosacījums tika prasīts uzlabot makroekonomikas un fiskālo situāciju un noslēgt nolīgumu ar SVF;

240.  aicina Komisiju uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska analīzi, lai varētu ātrāk un elastīgāk reaģēt uz iespējamiem riskiem;

241.  konstatē, ka administratīvās spējas veidošana Moldovā ir ļoti būtiska, jo valstij nav pilnīgas kontroles pār visu tās teritoriju, kas stimulē prokrieviski noskaņotu spēku separātisma tendences; atgādina, ka Moldovai ir Eiropas perspektīva un tādēļ tā ir Savienības stratēģiskā partnere;

242.  pauž nožēlu par to, ka Moldovas nepārtrauktā politiskā nestabilitāte atstāj ilgstošu negatīvu ietekmi uz uzticību valsts demokrātiskām institūcijām, ierobežojot virzību uz demokrātiju, samazinot atbalstu Savienības integrācijai un palielinot prokrieviski noskaņotu politisko iniciatīvu skaitu;

243.  aicina Komisiju turpināt sadarboties ar Moldovu, lai nostiprinātu Savienības un Moldovas politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju; uzsver, cik svarīgs ir Savienības atbalsts, ieteikumi un prioritāro reformu uzraudzība nolūkā novērst valsts iestāžu politizēšanu un sistēmisku korupciju, kā arī valsts pārvaldes reforma, lai šos mērķus sasniegtu;

XIX daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 14/2016 “ES politikas iniciatīvas un finansiālais atbalsts romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs”

244.  patur prātā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Direktīvu 2000/43/EK(11) par rasu līdztiesību, Direktīvu 2000/78/EK(12) par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju un Direktīvu 2004/38/EK(13) par tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties Savienībā;

245.  atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada Pamatlēmumu par cīņu pret rasismu un ksenofobiju(14), Parlamenta 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(15), Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam (COM(2011)0173), Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs(16), kā arī Komisijas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu “Ziņojums par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām īstenošanu (2015. gads)” (COM(2015)0299);

246.  atgādina, ka romu integrācija ir atkarīga no viņu iekļautības un viņu spējas izmantot tās pašas tiesības, kas ir atzītas par visu ES pilsoņu — pie kuriem viņi pilnībā pieder — tiesībām;

247.  atgādina par kopīgajiem pamatprincipiem romu iekļaušanai, proti, desmit kopīgajiem pamatprincipiem(17), kas pirms iekļaušanas Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes 2009. gada 8. jūnija sanāksmes secinājumu pielikumā tika izskatīti Eiropas platformas romu iekļaušanai pirmajā sanāksmē, kura notika 2009. gadā Prāgā;

248.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un mudina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

249.  pauž nožēlu par to, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā romu integrācijai netika pievērsts pietiekami daudz uzmanības; aicina Savienības turpmākās pamatstratēģijas izstrādē labāk ņemt vērā grūtības saistībā ar iekļaušanu un diskrimināciju, ar ko saskaras romi un citas marginalizētas kopienas;

250.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas veiktajā apsekojumā nav ņemts vērā plašāks to valstu loks, kurās romi veido būtisku sabiedrības daļu, piemēram, Slovākija, Grieķija vai Francija;

251.  aicina dalībvalstis noteikt nelabvēlīgā situācijā esošās personas, kurām tās vēlētos pievērsties saistībā ar vajadzībām un problēmām, ar ko minētās personas saskaras, un, piešķirot Eiropas fondu finansējumu, pievērst īpašu uzmanību romu tautības iedzīvotājiem;

252.  pauž nožēlu par to, ka kohēzijas politikas fondu — kas ir vienīgie fondi, kurus var izmantot ar romu iekļaušanu, integrāciju un pret tiem vērstās diskriminācijas apkarošanu saistītiem projektiem, — sarežģītība neļauj pietiekami veicināt romu iekļaušanu un nodrošināt viņu iespējas izmantot savas tiesības;

253.  uzskata, ka tādēļ šķiet nepieciešams, lai katra dalībvalsts pieņemtu ceļvedi nolūkā analizēt normatīvo un administratīvo aktu faktisko ietekmi, un, izmantojot fondus, tiktu sniegts atbalsts romiem un apzinātas resursu un administratīvo spēju stiprināšanas vajadzības valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai palīdzētu īstenot un pārvaldīt projektus, kuru mērķis ir veicināt romu iekļaušanu, integrāciju un pret viņiem vērstās diskriminācijas apkarošanu;

254.  aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par romiem pieejamo finansējumu, analizēt pastāvošos šķēršļus un tos ņemt vērā, vienkāršojot fondus;

255.  atzīst — izmantojot Eiropas struktūrfondus un investīciju fondus, ir svarīgi izvēlēties ilgtermiņa projektus marginalizētu romu kopienu atbalstam;

256.  uzsver, ka ir jāievieš elastīgāki atlases kritēriji attiecībā uz projektiem, kas paredzēti romu un citu marginalizētu kopienu iekļaušanai;

257.  aicina Komisiju nākamajā plānošanas periodā vai darbības programmu pārskatīšanā nodrošināt, ka romu integrācijas mērķi, kas iekļauti romu integrācijas valsts stratēģijās, tiek ietverti Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu regulējumā visos darbības līmeņos;

258.  mudina dalībvalstis un Komisiju sniegt attiecīgus un saskaņotus statistikas datus par romiem, kas ļautu labāk izvērtēt viņu sociālo, administratīvo un ekonomisko iekļautību;

259.  uzstāj, ka atstumtība mājokļa jomā, bezpajumtniecība, atstumtība izglītības jomā, bezdarbs un diskriminācija attiecībā uz piekļuvi darbam bieži ir marginalizācijas pamatelementi; tādēļ uzsver, ka liela nozīme ir mājokļa, izglītības un nodarbinātības iespēju jomā integrētām iniciatīvām romu un citu marginalizētu kopienu atbalstam;

260.  uzsver, ka būtisks šķērslis pret romiem vērstās diskriminācijas apkarošanā ir tas, ka par diskriminācijas gadījumiem tiek ļoti reti ziņots tādām organizācijām vai iestādēm kā policija vai sociālie dienesti; tādēļ aicina dalībvalstis iekļaut stratēģiju, ar ko novērst institucionālo diskrimināciju un mazināt romu uzticības trūkumu iestādēm;

261.  aicina Komisiju sadarbībā ar marginalizēto kopienu pārstāvjiem, jo īpaši romu tautības iedzīvotāju pārstāvjiem, un specializētajām iestādēm izveidot dalībvalstu publiskā sektora iestādēm paredzētu apmācības ciklu cīņai pret diskriminējošu praksi un rādīt labu piemēru, lai ar pārdomātu, konstruktīvu un efektīvu dialogu veicinātu iekļautību;

262.  atgādina, ka Savienībai ir Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma, kurai piešķirti EUR 900 miljoni 2014.–2020. gada periodam un kurā īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām personām un cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību;

263.  aicina Komisiju apsvērt tāda Eiropas fonda izveidi, kas būtu īpaši veltīts romu un citu marginalizētu kopienu iekļaušanai, un aicina Komisiju nodrošināt, ka šāda fonda izdevumi tiek atbilstoši kontrolēti;

264.  aicina Komisiju īstenot reālu Eiropas stratēģiju romu iekļaušanai — Eiropas rīcības plānu, ko sagatavotu un piemērotu visos politiskajos un administratīvajos līmeņos, piesaistot romu kopienas pārstāvjus, un kas balstītos uz vienlīdzības, iespēju izmantot tiesības un nediskriminācijas pamatvērtībām; uzsver, ka ar šo stratēģiju ir jāveicina īstena romu iekļaušana un viņu piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, mājoklim, kultūrai, veselības aprūpei, sabiedriskajām lietām un apmācībai, kā arī viņu iespējas brīvi pārvietoties Savienībā;

265.  norāda, ka dalībvalstis tomēr ir atbildīgas par to, lai tiktu veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi romu atbalstam, un lai tiktu nodrošināts, ka dalībvalstu tiesību aktu un tiesības kopumā to teritorijā tiek piemērotas vienoti, nepieļaujot nekādu diskrimināciju;

XX daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 15/2016 “Vai Komisija efektīvi pārvaldīja humāno palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no konfliktiem Āfrikas Lielo ezeru reģionā”

266.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu, kas veltīts to risku izvērtējumam, kuri saistīti ar uz rezultātiem vērstu pieeju Savienības attīstības un sadarbības pasākumos, un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

267.  atzinīgi vērtē konstatējumus, kuri liecina, ka humānā palīdzība tikusi pārvaldīta efektīvi, īpaši grūtos darba apstākļos, kurus raksturo nedrošība un neparedzamība, kas efektīvu īstenošanu padara tiešām problemātisku;

268.  aicina Komisiju turpināt centienus sasaistīt neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, kad vietējie apstākļi to ļauj; uzskata, ka to, iespējams, varētu atbalstīt ar pastāvīgu dienestu sadarbības platformu neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības jomā; uzskata, ka šādu platformu cita starpā varētu izmantot, lai noteiktu iespējamās programmas, ko vajadzētu apvienot; uzskata, ka, kad vien iespējams, ir jāveido integrētas pieejas ar skaidri norādītiem sadarbības mērķiem un saskaņotu valsts/reģiona stratēģiju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām;

269.  turklāt mudina Komisijas dienestus nodrošināt labāku pāreju no humānās palīdzības īstermiņa pasākumiem uz ilgtermiņa attīstības pasākumiem un saskanīgu koordināciju ne tikai dažādu Savienības dalībnieku starpā, bet arī ņemt vērā valsts prioritātes un citas starptautiskas organizācijas, izmantojot vienotas humānās palīdzības un attīstības sistēmas kopēju stratēģiju;

270.  uzskata, ka būtu jāveic humānās palīdzības pasākumu reālo rezultātu sistēmisks novērtējums, izvērtējot arī administratīvās izmaksas attiecīgajā reģionā un vairāk koncentrējoties uz efektivitāti, kā arī izstrādājot iespējamus kritērijus kopīgiem un regulāri sastopamiem izmaksu posteņiem;

271.  mudina, kad vien iespējams, labāk pielāgot grafikus intervences videi, lai novērstu ilgstošu un dārgu pagarināšanu;

272.  aicina attiecīgās Savienības un ANO iestādes pilnībā ievērot un īstenot Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par nolīguma un ar to saistīto pamatnostādņu īstenošanu un noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi, un šajā saistībā sniegt attiecīgus priekšlikumus;

273.  atgādina, ka ANO un starptautisko organizāciju ziņojumiem būtu jānodrošina visprecīzāki dati iespējamā finansējuma izsekojamībai, salīdzinājums ar palīdzības sniegšanas operacionālajiem aspektiem, par kuriem vienošanās notikusi intervences sākumā, kā arī jāsniedz Komisijas dienestiem noderīga atgriezeniskā saite; uzsver, ka ir svarīgi, lai partnerorganizācijas savlaicīgi iesniegtu Komisijai ziņojumus, tādējādi dodot iespēju ātri īstenot vai pielāgot humānās palīdzības un finansējuma veidus;

274.  uzsver, ka ir jāuzlabo ANO pārskatatbildība un pārredzamība saistībā ar Savienības resursu izlietojumu un sniegumu starptautiski apstiprinātu humānās palīdzības un attīstības stratēģisko ieviržu un mērķu īstenošanā;

275.  aicina Komisiju ieviest rezultātu novērtējumus humānās palīdzības īstenošanas plānu līmenī, lai būtu iespējams veikt šādu plānu salīdzinošu analīzi un dalīties ar paraugpraksi;

276.  pauž nožēlu par to, ka dominē nepilnīga vai nepietiekami uz rezultātu vērsta informācija, kas traucē Komisijai pienācīgi veikt uzraudzības funkciju;

277.  uzstāj, ka ir jāsasniedz visaugstākais pārredzamības un iestāžu atbildīguma līmenis visos līmeņos, nodrošinot piekļuvi izsmeļošai un precīzai budžeta informācijai un finanšu datiem saistībā ar Savienības finansētajiem projektiem, lai Parlaments varētu veikt pārbaudi;

XXI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 16/2016 “ES izglītības mērķi: programmas saskaņotas, bet darbības rezultātu mērīšanā ir trūkumi”

278.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un pauž gandarījumu, ka Komisija tiem piekrīt un ņems tos vērā;

279.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā Eiropas strukturālo un investīciju fondu tiesiskajā regulējumā (2014–2020) ir īstenojusi iepriekšējos Revīzijas palātas ieteikumus, tādējādi radot iespēju nodrošināt līdzekļu lielāku atdevi, piemēram, izmantojot darbības rezultātu sistēmu un rezervi, ex ante nosacījumus un vienotus tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus;

280.  uzsver, ka ir nepieciešama koncentrēšanās uz izpildi un rezultātiem, un pauž gandarījumu, ka jaunais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ietver noteikumus attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem par rezultātiem;

281.  norāda uz nepilnībām darbības rezultātu mērīšanā, jo īpaši attiecībā uz mērķu un tiešo rezultātu/koprezultātu rādītājiem 2007.–2013. gada periodā īstenotajiem projektiem; pauž nožēlu, ka rezultātu rādītāji joprojām nav pilnībā uzticami, un sagaida, ka šis trūkums tiks novērsts 2014.–2020. gada plānošanas perioda otrajā pusē;

282.  atzinīgi vērtē tendenci samazināties izglītību priekšlaicīgi pametušo skaitam un palielināties augstāko izglītību ieguvušo skaitam; aicina dalībvalstis pielāgot savus konkrētos valsts mērķus Savienības mērķim, lai labāk sasniegtu izglītības mērķus;

283.  norāda, ka ir noteikts mērķis līdz 2020. gadam panākt 82 % nodarbinātības līmeni neseno absolventu vidū Savienībā un ka četras no piecām apmeklētajām dalībvalstīm šo mērķi pagaidām nav sasniegušas; norāda, ka četras attiecīgās dalībvalstis saskārās ar nopietnu ekonomikas krīzi, no kuras tās tikai tagad sāk atgūties; uzskata, ka šīs dalībvalstis joprojām var sasniegt vai pat pārsniegt šo mērķi;

284.  uzsver, ka ir svarīgi izglītībā saglabāt pietiekamu Savienības investīciju līmeni, ņemot vērā ciešo saikni starp izglītības iegūšanu un nodarbinātības iespējām;

XXII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 17/2016 “ES iestādes var darīt vairāk, lai atvieglotu piekļuvi to publiskajam iepirkumam”

285.  atzinīgi vērtē konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti Revīzijas palātas ziņojumā;

286.  aicina palielināt publiskā iepirkuma pārredzamību Savienības iestādēs, kā arī valstu līmenī, nodrošinot to dokumentu un datu publisku pieejamību, kas attiecas uz publisko iepirkumu; uzskata, ka Savienības iestāžu ar iepirkumu saistītās darbības internetā ir slikti pamanāmas, informācija ir nepietiekama, neskaidra un izkliedēta pa daudzām dažādām tīmekļa vietnēm;

287.  stingri atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu Savienības iestādēm izveidot kopīgu elektronisku vienas pieturas aģentūru to iepirkuma pasākumiem, lai ekonomikas dalībnieki visu attiecīgo informāciju varētu atrast vienā tiešsaistes vietnē un, izmantojot šo tīmekļa vietni, varētu sazināties ar Savienības iestādēm; uzskata, ka iepirkuma procedūras, tostarp informācija par piemērojamajiem noteikumiem, uzņēmējdarbības iespējas, attiecīgie iepirkuma procedūras dokumenti, piedāvājumu iesniegšana un visa pārējā saziņa starp iestādēm un ekonomikas dalībniekiem būtu jāorganizē, izmantojot šādu vienas pieturas aģentūru;

288.  prasa, lai informācija Komisijas tīmekļa vietnē par Eiropas līdzekļiem, kas tiek maksāti visām dalībvalstīm, tiktu publicēta vienā no trim iestādes darba valodām un ietvertu visām dalībvalstīm vienādus datus, vismaz informāciju par līguma vērtību un priekšmetu, līgumslēdzēja identitāti, apakšlīgumslēdzēja identitāti (ja tāds ir), līguma darbības ilgumu un informāciju par to, vai ir pieejami jebkādi papildu dokumenti; norāda, ka tādējādi visu dalībvalstu NVO un pilsoņi varēs sekot līdzi tam, kā tiek tērēta viņu nauda, un projektu izmaksu efektivitātei;

289.  uzsver, ka līgumslēdzējas iestādes ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu tādu publisko iepirkumu, kas būtu balstīts uz tirgu, radītu pietiekamu daudzumu piedāvājumu un visiem ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu līdzsvarotu piekļuvi; piekrīt Revīzijas palātai, ka saistībā ar notiekošo Finanšu regulas 2016. gada pārskatīšanu Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums par vienotu publiskā iepirkuma noteikumu kopumu; uzsver, ka jo īpaši būtu jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība pretēji pašreizējai situācijai, kurā ieguvēji ir tikai lielie ekonomikas dalībnieki; uzskata, ka noteikumi par tirgus izpēti pirms ēku līgumu slēgšanas un par iepirkuma procedūrām piemērojamo valodu režīmu būtu jāietver vienotā noteikumu kopumā un būtu jāpamato novirzes no Iepirkuma direktīvas(18);

290.  atgādina, ka līgumslēdzēju iestāžu īstenotā slēgtu iepirkuma procedūru izmantošana attur potenciālos pretendentus un rada šķēršļus pārredzamībai un informācijai par to, kā tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda; uzsver, ka Padome slēgtās procedūras ir izmantojusi lielākai daļai savu iepirkuma konkursu un ka visas Savienības iestādes kopā laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam 25 % vai vairāk gadījumu tiesības slēgt savus līgumus ir piešķīrušas, pamatojoties uz slēgtām procedūrām; prasa, lai šādas procedūras tiktu izmantotas tikai dažos gadījumos, sniedzot pienācīgu pamatojumu;

291.  ņem vērā, ka Parlaments savā tīmekļa vietnē katru gadu publicē pilnīgu sarakstu, kurā iekļauti visi līgumslēdzēji, kas ieguvuši līgumus ar vērtību virs EUR 15 000, bet tas nepublicē visus savus līgumus; mudina visas iestādes sniegt pilnīgu informāciju par visiem līgumslēdzējiem un publiskā iepirkuma procedūrās piešķirtajiem līgumiem, tostarp norādot tiešas piešķiršanas vai slēgtu procedūru gadījumus;

292.  uzsver, ka ir jāpaplašina publicitāte un pārredzami jāpublicē paziņojumi visiem ekonomikas dalībniekiem; atgādina, ka, pamatojoties uz Revīzijas palātas konstatējumiem, “Eiropas Parlaments izmantoja sarunu procedūru, lai noslēgtu EUR 133,6 miljonus vērtu “ēku līgumu” par ēku Briselē, lai gan līguma parakstīšanas laikā 2012. gada 27. jūnijā šādas ēkas vēl nebija”, neņemot vērā noteikumu par to, ka atbrīvojums no iespējami plaša konkursa rīkošanas, kas paredzēts Piemērošanas noteikumu 134. panta 1. punktā, attiecas tikai uz esošajām ēkām; stingri uzsver, ka nepabeigtu vai vēl neuzbūvētu ēku gadījumā ir jāizmanto uz atklātu konkursa procedūru balstītas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas metodes, un uzskata, ka šāda politika būtu jāpiemēro visiem ēku līgumiem, ņemot vērā līgumu sarežģītību un ar tiem saistītās lielās līdzekļu summas;

293.  piekrīt Revīzijas palātas uzskatam, ka Savienības iestādēm līgumi vienmēr pēc iespējas būtu jāsadala daļās, lai palielinātu līdzdalību iepirkuma procedūrās; uzsver, ka 2014. gadā Padome vienam atsevišķam uzņēmumam piešķīra tiesības slēgt vairāk nekā EUR 93 miljonu vērtu pamatlīgumu uz 10 gadiem par tehnisko iekārtu vadību, uzturēšanu, remontu un pielāgošanu Padomes pašreizējās vai turpmākās ēkās, līgumu nesadalot daļās; norāda, ka Komisija tāpat rīkojās 2015. gadā attiecībā uz tās 5 gadu līgumu “Tavs Eiropas padomdevējs” — Eiropas Savienības bezmaksas juridisko pakalpojumu, kura vērtība bija gandrīz EUR 9 miljoni; uzsver, ka dalījuma trūkums papildus pārmērīgi ilgajam pamatlīgumu darbības laikam (10 vai 7 gadi, rekordam sasniedzot pat 17 gadus par līgumu, ko Padome piešķīra Justus Lipsus ēkai) grauj konkurenci, veicina nepārskatāmību un iespējamo korupciju; tādēļ aicina visas iestādes izbeigt šo praksi, kas ir pilnībā pretrunā pārskatāmībai un labai praksei, kura Savienībai būtu jāveicina;

294.  prasa visām Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot atbilstošus instrumentus un metodes revīzijas un novērtējumu veikšanai, lai atzītu pārkāpumus un ziņotu par tiem; atkārtoti pauž viedokli — lai cīnītos pret krāpšanu un korupciju, ir jāuzlabo uzraudzība, atklāšana, analīze un pārskatu sagatavošanas tehnoloģijas; neatlaidīgi uzsver, ka šīm zināšanām ir jābūt pieejamām arī dalībvalstīm; uzsver trauksmes cēlēju nozīmīgo lomu pārkāpumu atklāšanā un atgādina, ka visām Eiropas iestādēm un aģentūrām ir jāpieņem saistoši iekšēji noteikumi trauksmes cēlēju aizsardzībai saskaņā ar 22.c pantu Civildienesta noteikumos, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī;

295.  piekrīt Revīzijas palātai attiecībā uz to, ka Komisijai ir jāierosina grozījumi Savienības Finanšu regulā, lai nodrošinātu, ka no ekonomikas dalībniekiem saņemtās sūdzības par netaisnīgu attieksmi pret viņiem tiek ātri izskatītas; norāda, ka šādai izskatīšanai jānotiek, pirms ekonomikas dalībnieki vēršas pie Eiropas Ombuda vai Savienības tiesās;

296.  uzskata, ka tiesībaizsardzību publiskā iepirkuma jomā var nodrošināt, pirmkārt un galvenokārt, izveidojot kompetentas un neatkarīgas izmeklēšanas struktūras un aģentūras, koncentrējoties uz korupcijas gadījumu izmeklēšanu publiskā iepirkuma jomā; norāda, ka Savienības iestādēm un dalībvalstīm savstarpēji, kā arī ar OLAF, Eiropolu, Eurojust un citām izmeklēšanas struktūrām būtu jāapmainās ar informāciju un izlūkdatiem par publisko iepirkumu; stingri iesaka iestādēm ar izmeklēšanas pilnvarām, jo īpaši OLAF, uzlabot lietu pārvaldības sistēmas, lai izstrādātu ziņojumus un statistiku par dažāda veida apgalvojumu izmeklēšanu un par šīs izmeklēšanas rezultātiem;

297.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu par to, ka Savienības iestādēm ir jāizveido vienots un publisks ar to iepirkuma līgumiem saistītās informācijas repozitorijs, lai nodrošinātu to iepirkuma pasākumu efektīvu ex post uzraudzību;

298.  uzsver, ka centrāla datu vākšana par publisko iepirkumu palīdz veidot mērķtiecīgu, precīzu un detalizētu statistiku ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt korupciju publiskā iepirkuma jomā un veikt vajadzīgos pretpasākumus; uzsver, ka datu lauku pievienošana centrālā iepirkumu datu bāzēs (tostarp TED) varētu signalizēt par riska situācijām attiecībā uz pārkāpumiem publiskā iepirkuma jomā; aicina Savienības iestādes nodrošināt savlaicīgu un pilnīgu informāciju šajās datubāzēs;

299.  uzsver pētnieciskās žurnālistikas un NVO lomu, nodrošinot pārredzamību attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūru un krāpšanas vai iespējamu interešu konfliktu noteikšanu; pauž stingru pārliecību, ka iepriekš minēto kategoriju pārstāvjiem ir jābūt pilnīgai piekļuvei ARACHNE, ORBIS un citiem saistītiem instrumentiem un datubāzēm, kas ļauj atklāt jebkādas aizdomas par interešu konfliktu vai korupciju publiskā iepirkuma jomā Savienības iestādēs, kā arī visās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz iegādi par Eiropas līdzekļiem;

300.  mudina visas iestādes un aģentūras vienmēr publicēt to vidējā un augstākā līmeņa vadītāju, locekļu, ekspertu un jebkāda veida vadošo struktūrvienību un struktūru pārstāvju CV un interešu deklarācijas, pat attiecībā uz dalībvalstu norīkotajiem ekspertiem, jo būtu vienmēr jānodrošina publiska šādu ekspertu CV pieejamība; uzsver, ka deklarācija par interešu konflikta neesamību, ko dažas iestādes un aģentūras joprojām izmanto, nav dokuments, kas būtu piemērots publicēšanai, ņemot vērā, ka interešu konflikta esamības vai neesamības izvērtēšana vienmēr būtu jāveic neatkarīgai trešās personas organizācijai vai struktūrvienībai;

301.  aicina Revīzijas palātu regulāri publicēt datus par visiem pārkāpumiem, kas saistīti ar trauksmes celšanas gadījumiem, kā arī visām interešu konflikta vai virpuļdurvju efekta situācijām, kas konstatētas uzraudzības vai revīzijas procesā, un lūdz Revīzijas palātai vismaz reizi gadā publicēt īpašos ziņojumus par politiku un interešu konflikta gadījumiem, kas konstatēti visās Eiropas aģentūrās un kopuzņēmumos, jo īpaši tajos, kas saistīti ar attiecīgajām nozarēm;

302.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumu Savienības iestādēm izmantot salīdzinošo izvērtēšanu, lai īstenotu savstarpēju mācīšanos un apmaiņu ar labāko praksi publiskā iepirkuma jomā;

XXIII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”

303.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, it īpaši Revīzijas palātas komentārus un ieteikumus; norāda, ka Komisija četrus no pieciem ieteikumiem ir pieņēmusi pilnībā, bet vienu — daļēji; aicina Komisiju vēlreiz izskatīt iespēju pilnībā pieņemt ieteikumu attiecībā uz dalībvalstu sniegto datu uzticamību;

304.  norāda, ka Savienība tiek uzskatīta par vadošu spēku globālajā vides politikā, tādu, kas nosaka vides standartus starptautiskā līmenī un nodrošina paraugpraksi vides aizsardzības jomā un konkurētspējas saglabāšanā globālajā tirgū; norāda, ka 7. vides rīcības programmā Savienība izvirza mērķi līdz 2050. gadam nodrošināt labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem; norāda, ka viena no prioritātēm ir nodrošināt, lai “labklājības un veselīgas vides pamatā būs novatoriska aprites ekonomika, kurā nekas netiek izšķērdēts un dabas resursi tiek pārvaldīti ilgtspējīgi un bioloģiskā daudzveidība ir aizsargāta, augstu vērtēta un atjaunota tā, lai uzlabotu sabiedrības izturētspēju”;

305.  norāda, ka Savienība, pieņemot Atjaunojamo energoresursu direktīvu(19), ir apņēmusies līdz 2020. gadam nodrošināt, lai no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās un visos transporta līdzekļos izmantotās enerģijas īpatsvars sasniegtu vismaz 10 %, ko var paveikt tikai tad, ja tiek ievērojami izmantota biodegviela; tomēr norāda, ka biodegvielas ražošana kā tāda arī var būt saistīta ar zināmu risku, ko rada zemes izmantošana, un ka tādēļ ir jānodrošina tās ilgtspējība;

306.  uzsver, ka ilgtspējīgas biodegvielas efektīvas un uzticamas sertifikācijas sistēmas izveide ir uzskatāma par vienu no svarīgākajiem pasākumiem, ar kuriem īsteno 7. vides rīcības programmā norādītās politikas prioritātes; norāda, ka biodegvielas ilgtspējību sertificē, izmantojot Komisijas atzītas brīvprātīgas shēmas; pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta konstatēja, ka uz biodegvielas ilgtspējības Savienības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties;

307.  ar nožēlu norāda, ka Komisijas atzīšanas procedūrā netiek ņemti vērā daži ilgtspējības un taisnīgas tirdzniecības galvenie aspekti, piemēram, konflikti saistībā ar zemes lietošanu, piespiedu vai bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi, veselības un drošības apdraudējums un netiešu izmaiņu zemes izmantojumā ietekme, kas dažādās situācijās tiek uzskatīti par ārkārtīgi svarīgiem; uzskata, ka tas liecina par Komisijas politikas nostādņu nesaskaņotību; aicina Komisiju novērtējuma procedūras izstrādāt no jauna, lai tās kļūtu saskanīgākas, un iekļaut minētos aspektus brīvprātīgajām shēmām paredzētajā verifikācijas procedūrā; aicina Komisiju pieprasīt, lai brīvprātīgas shēmas, par pamatu ņemot savu darbību sertifikācijas jomā, reizi gadā sniegtu ziņojumu ar attiecīgu informāciju par iepriekš minētajiem riska faktoriem;

308.  norāda, ka līdz šim Komisija ir iesniegusi divus ziņojumus par Savienības biodegvielas politikas ietekmi uz sociālo ilgtspējību Savienībā un trešās valstīs un par pārtikas produktu pieejamību par pieņemamām cenām; ar nožēlu norāda, ka šajos ziņojumos sniegtā informācija bija visai ierobežota un izdarītie secinājumi — neskaidri; aicina Komisiju uzlabot ziņošanas sistēmu un sniegt Parlamentam izsmeļošu analīzi nolūkā informēt sabiedrību par šiem svarīgajiem jautājumiem;

309.  ar lielām bažām norāda, ka biodegvielas ražošana var konkurēt ar pārtikas kultūraugu audzēšanu un ka tādu kultūraugu masveida izplatība, kas tiek audzēti biodegvielas ražošanas nolūkā, var ļoti stipri ietekmēt vides un veselības standartus jaunattīstības valstīs, piemēram, Dienvidamerikā un Dienvidāzijā, un ka tā var izraisīt liela mēroga atmežošanu un tradicionālās lauksaimniecības pagrimumu, kas ilgtermiņā ietekmēs vietējo kopienu sociālos un ekonomiskos rādītājus; pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumos nav aplūkoti plašāki ar attīstību saistīti jautājumi jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju pieņemt konsekventāku un saskanīgāku pieeju tās politikas nostādnēm, kas attiecas uz vidi, enerģētiku, attīstību un citiem saistītajiem jautājumiem; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst ietekmei, ko rada netiešas izmaiņas zemes izmantojumā;

310.  ar nožēlu norāda, ka Komisija ir atzinusi brīvprātīgas shēmas, kam nav pienācīgu verifikācijas procedūru, ar kurām pārliecināties par to, ka no atkritumiem ražotā biodegviela patiešām tika ražota no atkritumiem vai ka biodegvielas ražošanai izmantotās Savienībā audzētās izejvielas ir atbildušas Savienības vides prasībām lauksaimniecības jomā; aicina Komisiju pārbaudīt, vai Savienības biodegvielas izejvielu audzētāji patiešām ievēro Savienības vides prasības lauksaimniecības jomā; aicina Komisiju iesniegt pietiekamus pierādījumus par to atkritumu un atlieku izcelsmi, kas ir izmantoti biodegvielas ražošanas vajadzībām;

311.  ar bažām norāda, ka dažas atzītās shēmas nebija pietiekami pārredzamas vai arī to pārvaldības struktūrās darbojās tikai dažu ekonomisko dalībnieku pārstāvji; aicina Komisiju nodrošināt, lai brīvprātīgajās shēmās nebūtu nekādu interešu konfliktu un lai ar citām ieinteresētajām personām īstenotā saziņa būtu efektīva;

312.  aicina Komisiju arī turpmāk nodrošināt brīvprātīgo shēmu un ekonomisko dalībnieku pārredzamību, pieprasot, lai shēmas izveidotu oficiālu tīmekļa vietni, kurā tiktu publiskota izsmeļoša informācija par brīvprātīgajām shēmām, to sertifikācijas procedūrām, nodarbināto personālu, izsniegtajiem sertifikātiem, revīzijas ziņojumiem, sūdzībām un ekonomikas dalībniekiem, ar kuriem tās sadarbojas;

313.  ar bažām norāda, ka Komisija atzīto brīvprātīgo shēmu darbību neuzrauga un tādējādi tā nespēj pārliecināties par sertifikācijas kvalitāti; ar nožēlu norāda, ka nav izveidota īpaša sūdzību sistēma, līdz ar to Komisija nevar pārbaudīt sūdzību izskatīšanas pareizību; aicina Komisiju ieviest uzraudzības sistēmu, ar kuras palīdzību pārliecināties par brīvprātīgo shēmu sertifikācijas atbilstību atzīšanas nolūkā noteiktajiem standartiem; aicina Komisiju pieprasīt, lai brīvprātīgās shēmas savās tīmekļa vietnēs izveidotu pārredzamas, lietotājiem draudzīgas, informatīvas un pieejamas sūdzību iesniegšanas sistēmas; aicina Komisiju uzraudzīt sūdzību sistēmas un vajadzības gadījumā rīkoties;

314.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija attiecībā uz brīvprātīgajām shēmām izdod norādījumus, ar kuriem palīdz popularizēt paraugpraksi un palielināt efektivitāti; tomēr konstatē, ka šie norādījumi nav saistoši un netiek pilnībā īstenoti; aicina Komisiju šos norādījumus brīvprātīgajām shēmām padarīt saistošus, lai nodrošinātu to, ka prasības tiek izpildītas;

315.  norāda, ka dalībvalstis ir atbildīgas par tās statistikas uzticamību, kura attiecas uz biodegvielas ilgtspējību un kuru iesniedz Komisijai, taču pastāv pārāk lielas paļaušanās uz statistiku risks; aicina Komisiju izvirzīt dalībvalstīm prasību statistikas datus apstiprināt ar pienācīgiem pierādījumiem, piemēram, tāda sertifikāta vai deklarācijas veidā, ko ir izdevusi struktūrvienība, kas vāc datus par ilgtspējīgu biodegvielu un nodod tos dalībvalsts iestādei, kura tos nosūta Eurostat;

316.  atkārtoti pauž viedokli par to, ka dalībvalstu iesniegtie dati bieži vien nav salīdzināmi, jo atšķiras definīcijas, tādējādi būtībā nav iespējams pārliecināties par faktisko situāciju; aicina Komisiju saskaņot to atkritumvielu definīciju, kas agrāk nebija iekļautas Atjaunojamo energoresursu direktīvas sarakstā, kuru izmantoja modernas biodegvielas ražošanā iekārtās, kas pastāvēja, pirms tika pieņemta Direktīva (ES) 2015/1513(20), ar ko groza Atjaunojamo energoresursu direktīvu;

317.  ar bažām norāda, ka no atkritumiem un atliekām iegūtās biodegvielas specifiskā vērtība (divkāršā uzskaite) palielina krāpšanas risku; norāda, ka ir nepieciešams dialogs starp Komisiju un dalībvalstīm par uzraudzību un krāpšanas novēršanu; aicina Komisiju sākt šādu dialogu;

318.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumā minēto brīvprātīgās shēmas piemēru, kurā ir noteikti augsti ilgtspējīgas ražošanas standarti nolūkā ne tikai novērst kaitējumu videi, tostarp aizsargājot augsni, ūdeni un gaisu, bet arī nodrošināt pienācīgus darba apstākļus lauku saimniecībās strādājošajiem un aizsargāt viņu veselību, kā arī ievērot cilvēktiesības un darba un zemes tiesības; uzskata, ka tas ir paraugprakses piemērs; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot brīvprātīgo shēmu platformu, kurā varētu apmainīties ar paraugpraksēm;

XXIV daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”

319.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti ziņojumā;

320.  pauž nožēlu par to, ka pārskats par finanšu instrumentiem kopumā nerada priekšstatu par sekmīgu rīcību investīciju piesaistīšanā Savienībā; norāda, ka Komisija, pirmām kārtām, un arī dalībvalstis ir uzņēmušās lielākus riskus, un pauž nožēlu par to, ka nebija būtiska privātā sektora ieguldījuma šajā sakarībā;

321.  uzsver, ka pārvaldības izmaksu un maksu apmērs bija liels salīdzinājumā ar galasaņēmēju saņemto faktisko finansiālo atbalstu; ierosina noteikt nodokļu maksimālo apjomu finanšu starpniekiem; norāda, ka būtu jāpārskata Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apjoms, lai pēc iespējas izmantotu priekšrocības, ko sniedz būtiski ietaupījumi attiecībā uz darbības izmaksām;

322.  uzskata, ka Komisijai ir īpaša iespēja sniegt papildu norādījumus dalībvalstīm par to, kā izveidot šādus finanšu instrumentus dalībvalstu vai ES līmenī (kurus tieši vai netieši pārvalda Komisija); uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai finanšu instrumenti netiktu izmantoti nepieņemamās nodokļu apiešanas shēmās;

323.  pauž bažas par to, ka dažos gadījumos nodokļu nolēmumi ir izmantoti, lai finanšu instrumentus padarītu pievilcīgākus privātā sektora investoriem; pauž nožēlu par to, ka Komisija uzskata, ka nevar pieņemt, ka iepriekšēji nodokļu nolēmumi paši par sevi ir pretrunā tās politikai; aicina Komisiju nepieļaut jebkāda veida nodokļu nolēmumus par Savienības finanšu instrumentu izmantošanu;

324.  piekrīt viedoklim, ka pieredze, kas gūta revidētajā plānošanas periodā (2007–2013), būtu jāatspoguļo, izstrādājot finanšu instrumentus Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; konkrētāk, uzskata, ka priekšlikumiem vajadzētu būt orientētiem uz sniegumu un rezultātiem, nevis tikai atbilstību; uzskata, ka projektiem ir jāsniedz lielāka pievienotā vērtība reģionu specializācijai un Eiropas reģionu ekonomiskajai attīstībai;

325.  pauž nožēlu par to, ka iepriekšējā periodā juridiskais pamats ļāva dalībvalstīm iesaldēt daļu no ieguldījuma bankas un finanšu starpnieku (līdzekļu pārvaldnieku) kontos, tos faktiski neizmantojot paredzētajiem nolūkiem; norāda uz izmaiņām, ko Komisija ieviesusi savās slēgšanas pamatnostādnēs; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situāciju, lai šāda veida praksi novērstu;

326.  uzskata, ka sviras efektam būtu jāatspoguļo tas, cik lielā mērā Savienības un dalībvalstu sākotnējais finanšu ieguldījums ir piesaistījis privāto finansējumu; pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas īpašā ziņojuma konstatējumi liecina, ka ar finanšu instrumentiem ne dalītā, ne centrālā pārvaldībā nav izdevies piesaistīt privāto kapitālu; uzskata, ka finanšu instrumentiem paredzētais dalībvalstu līdzfinansējums kopā ar Savienības ieguldījumu būtu jāuzskata par daļu no publiskā finansējuma;

327.  prasa Komisijai sniegt finanšu instrumentu sviras efekta definīciju, kas būtu piemērojama visās Savienības budžeta jomās un skaidri nošķir līdzekļu piesaisti privātajos un valsts publiskajos ieguldījumos saskaņā ar darbības programmām un/vai papildu privātajos vai publiskajos kapitālieguldījumos, kā arī ņem vērā attiecīgā instrumenta veidu; iesaka dalībvalstīm turpināt centienus, ko tās veic attiecībā uz datu vākšanu, pārvaldību un apmaiņu par finanšu instrumentu apgrozības efektu;

328.  vērš uzmanību uz nepieciešamību jau no paša sākuma nodrošināt skaidru un konkrētu sviras efekta prognozi turpmākiem finanšu instrumentiem; sagaida, ka Komisija attiecībā uz 2007.–2013. gada perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda finanšu instrumentiem nodrošinās, ka dalībvalstis sniedz pilnīgus un ticamus datus par privātajām investīcijām kapitāla piešķīrumos, gan izmantojot darbības programmas, gan arī papildus tām;

329.  uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu inženierijas pasākumiem attiecīgiem infrastruktūras projektiem vadošajām iestādēm būtu jānodrošina, ka to piedāvājums ir pienācīgi pamatots ar augstas kvalitātes neatkarīgu ex ante novērtējumu, kurš sagatavots, pamatojoties uz standartizētu un kopīgi apstiprinātu metodoloģiju; atbalsta viedokli, ka pirms tādu darbības programmu apstiprināšanas, kas ietver attiecīgus infrastruktūras projektus, Komisijai būtu jāpārbauda to saskaņotība ar neatkarīgo ex ante novērtējumu un jānodrošina šāda novērtējuma kvalitāte;

330.  iesaka vadošajām iestādēm fondu pārvaldnieka atlīdzību piesaistīt faktiski veikto investīciju kvalitātei, ko nosaka kā ieguldījumu darbības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanā, un to resursu vērtībai, kas no instrumentā veiktajām investīcijām ir atmaksāti attiecīgajai darbībai;

331.  iesaka īstenot proaktīvu pieeju un vadošajām iestādēm sniegt tehnisko palīdzību uz vietas, kā arī Savienības iestādēm par finanšu instrumentu labāku izmantošanu reģionos;

332.  stingri atbalsta uzskatu, ka Komisijai būtu jāveic dotāciju un finanšu instrumentu (centralizētās un dalītās pārvaldības jomā) īstenošanas izmaksu salīdzinoša analīze par 2014.–2020. gada plānošanas periodu, lai noteiktu to faktisko apmēru un ietekmi uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, kā arī kohēzijas politikas 11 tematiskajiem mērķiem; norāda, ka šāda informācija būtu īpaši svarīga, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus laikposmam pēc 2020. gada; aicina pirms 2019. gada beigām veikt pilnīgu snieguma novērtējumu, lai pārdomātu šādu instrumentu nākotni;

XXV daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 20/2016 “Administratīvās spējas stiprināšana Melnkalnē: gūti panākumi, bet daudzās svarīgās jomās ir vajadzīgi labāki rezultāti”

333.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un mudina Komisiju ņemt vērā šos ieteikumus, strādājot ar Melnkalnes administratīvās spējas stiprināšanu;

334.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības pirmspievienošanās palīdzība ir palīdzējusi stiprināt administratīvo spēju; tomēr norāda, ka dažās svarīgās jomās progress ir bijis lēns;

335.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan projekti kopumā sniedza paredzēto iznākumu, rezultāti ne vienmēr bija ilgtspējīgi, pie kā daļēji ir vainojama valsts iestāžu politiskā griba un ārējie faktori; aicina Komisiju izmantot to veiksmīgo projektu sasniegumus, kuri ir ilgtspējīgi, kuriem ir skaitļos izsakāma pievienotā vērtība un kuri tikuši īstenoti un izmantoti atbilstoši noteikumiem; aicina Komisiju uzlabot stratēģisko plānošanu un nodrošināt projektu ilgtspējību un dzīvotspēju, izvirzot to kā skaidru prasību;

336.  pauž nožēlu par valsts iestāžu zemo ieinteresētības līmeni, kas negatīvi ietekmē administratīvās spējas uzlabošanas progresu; aicina valsts iestādes veikt turpmākus pasākumus saistībā ar sasniegtajiem projektu rezultātiem, lai palielinātu efektivitāti; uzsver, ka ir nepieciešama spēcīga politiskā griba, lai efektīvi risinātu jautājumu saistībā ar valsts pārvaldes depolitizāciju un kontroli;

337.  atzinīgi vērtē to, ka vairākumā gadījumu projekti bija labi saskaņoti ar citiem IPA projektiem un līdzekļu devēju intervences pasākumiem; tomēr uzsver, ka dažos gadījumos saskaņošana bija vājāka, kā rezultātā notika dažu centienu pārklāšanās; aicina Komisiju uzlabot tās uz Melnkalni vērsto darbību pielāgošanu citiem projektiem, kas ietver vairākus saņēmējus;

338.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumos nebija pietiekamas informācijas, kas varētu atspoguļot laika gaitā gūtos panākumus administratīvās spējas stiprināšanā; ņem vērā, ka ziņojumos ne vienmēr bija novērtētas vienas un tās pašas valsts pārvaldes daļas un administratīvās spējas novērtēšanas kritēriji ne vienmēr bija skaidri definēti, kas vēl vairāk sarežģīja salīdzināšanu laika gaitā;

339.  tomēr atzinīgi vērtē jauno ziņojumu sniegšanas metodiku ikgadējam novērtējumam 2015. gada progresa ziņojumos, kas ir ļāvis uzlabot novērtējuma skalu saskaņošanu un salīdzināšanu; aicina Komisiju arī turpmāk izmantot šo ziņojumu sniegšanas sistēmu;

340.  ņem vērā, ka Komisija, īstenojot politisku dialogu, ir sekmīgi izmantojusi nefinanšu līdzekļus, lai atbalstītu reformas procesu, tomēr uzsver, ka būtiski jautājumi ir palikuši neatrisināti;

341.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz zināmiem rezultātiem, kas iepriekšējos gados sasniegti korupcijas novēršanas tiesību aktu īstenošanas ziņā, progress cīņā pret korupciju joprojām ir lēns; uzsver, ka ir jāuzlabo visas tiesiskuma sistēmas rezultāti, īpaši koncentrējoties uz korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšanu; aicina Komisiju mudināt valsts iestādes pastiprināt spēju finanšu izmeklēšanas un trauksmes cēlēju aizsardzības jomā;

342.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā darbu uzsāka Korupcijas novēršanas aģentūra; tomēr norāda, ka korupcija joprojām ir vērojama daudzās jomās un rada nopietnu problēmu;

343.  norāda, ka ar detalizētām ex ante pārbaudēm projektu pārvaldības decentralizācija var nodrošināt vajadzīgo spēju veidošanu funkcionālajās struktūrās; ņem vērā arī to, ka IPA struktūrās uzkrātās projektu vadības labās prakses izplatīšana pārējām valsts pārvaldes struktūrām, kas darbojas tajā pašā jomā, var sniegt potenciāli efektīvus rezultātus; aicina Komisiju izmantot šīs iespējas, lai palielinātu Melnkalnes spēju veidošanas efektivitāti; aicina Komisiju mudināt valsts iestādes apsvērt labas prakses izmantošanu spēju veidošanai;

344.  norāda, ka Melnkalne reģionā tiek uzskatīta par pievienošanās procesa līdervalsti; uzsver, ka Savienībai ir bijusi neaizstājama loma šajā valstī; tomēr ar nožēlu norāda, ka Melnkalni ir negatīvi ietekmējuši nesenie politiskās nestabilitātes un polarizācijas gadījumi un arvien pieaugošā cīņa par ietekmi starp Krieviju un NATO, kuras spēkiem valsts pievienosies 2017. gadā; aicina Komisiju turpināt politisko dialogu ar valsts iestādēm, lai palīdzētu rast kompromisus starp valdību un opozīciju;

XXVI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 “ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: kopš 2011. gada ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl svarīgi uzdevumi”

345.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas cītīgo darbu attiecībā uz kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšanu, kas redzams šajā un 2011. gada īpašajā ziņojumā(21);

346.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus, no kuriem lielāko daļu Komisija ir pieņēmusi pilnībā;

347.  atgādina, ka kopš 2012. gada Budžeta kontroles komiteja ar īpašu interesi sekoja kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai un tādēļ sarīkoja faktu vākšanas misijas uz trijām kodolspēkstacijām 2012., 2013. un 2014. gadā;

348.  uzsver, ka kodoldrošība ir ārkārtīgi būtiska ne tikai attiecīgajām dalībvalstīm, bet arī visas Savienības un tās kaimiņvalstu iedzīvotājiem kopumā;

349.  uzsver, ka Lietuvā ir jānosaka par prioritāti kodoldegvielas stieņu aizvākšana no 2. reaktora;

350.  atgādina, ka Lietuvā viens no galvenajiem kavēšanas iemesliem bija tas, ka vairākus gadus netika atrisināti tehniskie un tirdzniecības strīdi valstu iestāžu un ārējo līgumslēdzēju starpā; uzskata, ka, lai izvairītos no šādas problēmas, kas traucē ekspluatācijas izbeigšanas procesu, ir jāieceļ īpašas projekta pārvaldības grupas; prasa Komisijai, vai šādas projekta pārvaldības grupas ir izveidotas visās trijās attiecīgajās dalībvalstīs;

351.  atgādina Komisijai, ka Slovākijas Augstākā revīzijas palāta 2015. gadā bija ieplānojusi JAVYS(22) revīziju; pieprasa informāciju par šīs revīzijas konstatējumiem; šajā sakarībā aicina kompetentās Bulgārijas un Lietuvas iestādes veikt revīziju arī par Ignalinas un Kozlodujas kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšanas procesu;

352.  pauž bažas par kavēšanos tādu iekārtu sagatavošanā, kuras paredzētas zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumu uzglabāšanai; aicina Komisiju nodrošināt Parlamenta atbildīgajai komitejai atjauninātu informāciju par progresu;

353.  aicina Komisiju informēt tā atbildīgo komiteju par centieniem novērst finansējuma iztrūkumu, īpaši Lietuvā;

354.  atgādina, ka Revīzijas palāta aprēķināja, ka ekspluatācijas izbeigšanas izmaksas trijās dalībvalstīs, tostarp augsta līmeņa atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apglabāšanas izmaksas, sasniegs EUR 11 388 miljonus; uzskata, ka ekspluatācijas izbeigšanas izmaksās nav jāiekļauj augsta līmeņa radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apglabāšanas izmaksas, kuras attiecas uz dalībvalstu kompetenci un ir jāsedz no valstu līdzekļiem;

355.  aicina Komisiju kopā ar attiecīgajām trijām dalībvalstīm iesniegt ziņojumu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz triju kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšanas radītās nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldību;

356.  aicina Komisiju strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai izpētītu iespējas atklāt ģeoloģiskos repozitorijus augsta līmeņa kodolatkritumu apglabāšanai;

357.  uzsver, ka Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana bija nosacījums, ko Savienība izvirzīja saistībā ar Lietuvas pievienošanos apmaiņā pret Savienības atbalstu saistībā ar tās slēgšanu, ekspluatācijas izbeigšanu un sociālās un ekonomiskās ietekmes seku mazināšanu, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta Protokolā Nr. 4; ņem vērā, ka Lietuva ir izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz Ignalinas atomreaktoru slēgšanu pēc saskaņotā grafika; tomēr pauž bažas par kavēšanos ar ekspluatācijas pārtraukšanu un tādēļ iesaka Savienības iestādēm veikt rūpīgāku procesa izvērtēšanu;

358.  atgādina, ka kodoldrošība ir ārkārtīgi būtiska visas Savienības iedzīvotājiem, un ņem vērā Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz finansējuma turpināšanu; aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu, lai noteiktu vajadzības turpināt īpašu finansēšanas programmu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā pēc 2020. gada; uzsver, ka ikvienam potenciālam jaunam priekšlikumam par Savienības finansējumu pēc 2020. gada, ko ierosinājusi Komisija attiecībā uz kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu trijās dalībvalstīs, būtu jāiekļauj skaidri noteikumi un stimuli īstenot efektīvākus kontroles mehānismus ekspluatācijas pārtraukšanai gan attiecībā uz finansējumu un grafiku, vienlaikus uzsverot nepieciešamību efektīvi izmantot Savienības finanšu resursus;

359.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visas ar kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanu un nostrādātās kodoldegvielas galīgo apglabāšanu saistītās nākotnes izmaksas tiek uzskaitītas pienācīgi un aprēķinātas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem;

360.  aicina Komisiju novērtēt rīcības plānus trijās valstīs, lai ierosinātu līdzīgiem projektiem iesniegt kopīgus pieteikumus, īpaši konsultāciju pakalpojumiem un atkritumu uzglabāšanas iekārtu izveidošanai;

361.  aicina Komisiju novērtēt ekspluatācijas izbeigšanas procesu Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā, tostarp rentablu Savienības finanšu palīdzības izmantošanu, 2007.–2013. gada finansēšanas periodā;

362.  aicina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku veikt revīziju par ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondus darbību no 2007. gada līdz 2013. gadam;

363.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisijas veiktais novērtējums par finansēšanas plāniem un sīki izstrādātiem ekspluatācijas izbeigšanas plāniem 2014.–2020. gada finansēšanas periodam, t. i., attiecīgi par otro un trešo ex ante nosacījumu(23), nebija prasībām atbilstošs; jautā, kurš uzņemas finanšu atbildību par šo Komisijas neveiksmi; šajā sakarībā vēlas tikt informēts par īstenoto rīcības plānu, ar kuru tiek izlaboti konstatētie trūkumi;

XXVII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 23/2016 “Jūras transporta problēmas Eiropas Savienībā — daudz neefektīvu un ilgtnespējīgu ieguldījumu”

364.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

365.  atzinīgi vērtē to, ka jūras transporta pārvadājumu skaits Savienībā pēdējos desmit gados ir pieaudzis, neraugoties uz ievērojamām atšķirībām izmantošanā starp dalībvalstu ostām;

366.  uzsver, ka dalībvalstu ostu investīciju politika tiek izstrādāta saskaņā ar valstu līmenī pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas var atšķirties no Savienības stratēģijas, kuru arī sagatavo tās pašas dalībvalstis; uzskata, ka Komisijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka valsts darbības, kuras tā veic, lai finansētu infrastruktūru Savienībā, ir saskaņā ar Savienības transporta politiku, un saskaņot tās ar Savienības līmeņa stratēģijām; pauž nožēlu, ka Komisijas rīcībā nav visi instrumenti, lai šādu konsekvenci nodrošinātu;

367.  atzīst, ka ostu infrastruktūras investīcijas ir ilgtermiņa investīcijas; pauž nožēlu, ka vairumā gadījumu tomēr ieguldījumu atdeve ir neliela un lēna;

368.  pauž nožēlu, ka valsts ostu attīstības stratēģijas lielākajā vairumā gadījumu bija izstrādātas, taču joprojām problēmas sagādā stabili īstenošanas plāni un saskaņošana;

369.  pauž lielas bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem, ka netiek sniegta informācija attiecībā uz apkopotiem datiem par pārkraušanas jaudu, kā arī tiek sniegta neuzticama informācija par pieejamo jaudu;

370.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis nenodrošina datus par pamatostu jaudu, kas rada šķēršļus Komisijas veiktajai jaudas uzraudzībai; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot šo situāciju, lai Komisija varētu iepazīstināt ar Savienības mēroga ostu attīstības plānu; aicina Komisiju paredzēt skaidru sistēmu, kā dalībvalstis paziņo savus datus;

371.  uzskata, ka Eiropas Investīciju Bankas un Komisijas dienestu darba saskaņotību var uzlabot ar labāku sadarbību un pārredzamākām procedūrām;

XXVIII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 25/2016 “Zemes gabalu identifikācijas sistēma — noderīgs rīks lauksaimniecības zemes attiecināmības noteikšanai, taču tās pārvaldību iespējams uzlabot”

372.  iesaka dalībvalstīm, pamatojoties uz skaitļos izteiktu izmaksu un ieguvumu analīzi un riska novērtējumu, pašreizējā KLP periodā ieguldīt vēl vairāk darba, lai paaugstinātu zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS) datu ticamību, šajā nolūkā laikus un rūpīgi atjaunojot sistēmu; uzskata, ka, tā kā proporcionālā novērtēšana ir sarežģīta, dalībvalstīm, kuras izvēlas šo pieeju, pašreizējā KLP periodā būtu vēl vairāk jāstrādā, lai izstrādātu proporcionalitātes katalogu ar skaidru aprakstu un novērtēšanas kritērijiem, un jāizmanto papildu tehniskie līdzekļi, lai paaugstinātu ortofotoattēlu analīzes objektivitāti un nodrošinātu reproducējamību; iesaka, ka dalībvalstīm arī būtu jāapsver iespēja savās ZGIS reģistrēt datus par īpašuma un nomas tiesībām kad vien iespējams un ja tas ir izmaksu ziņā lietderīgi;

373.  iesaka dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu pašreizējā KLP periodā izstrādāt un ieviest sistēmu savu ZGIS darbības un atjaunināšanas izmaksu novērtēšanai; uzskata, ka tas ļautu dalībvalstīm izmērīt savu ZGIS darbības rezultātus un sistēmas uzlabojumu rentabilitāti;

374.  iesaka dalībvalstīm nodrošināt, lai uz to ZGIS varētu paļauties, kad jānosaka, jāreģistrē un efektīvi jāuzrauga ekoloģiski nozīmīgās platības, ilggadīgie zālāji un jaunas zemes kategorijas; iesaka, dalībvalstīm veikt izmaksas un ieguvumu analīzi, ietverot tādu ainavas elementu reģistrēšanu savās ZGIS, kuri aizsargāti saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem vai agrovides pasākumiem, lai vēl vairāk uzraudzītu un aizsargātu šos elementus, kas ir labvēlīgi videi un bioloģiskajai daudzveidībai;

375.  iesaka Komisijai pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai nākamajā KLP periodā vienkāršotu un racionalizētu ar ZGIS saistītos noteikumus, piemēram, atkārtoti apsverot, vai 2 % stabilitātes robežvērtība un noteikums par biezību, kas nepārsniedz 100 koku uz hektāru, patiešām ir nepieciešami;

376.  iesaka Komisijai pirms kvalitātes novērtēšanas 2017. gadā veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, lai noteiktu, vai ir iespējams uzlabot kvalitātes novērtēšanai izveidoto izlašu reprezentativitāti nolūkā labāk aptvert ZGIS reģistrēto zemes gabalu kopu;

377.  iesaka Komisijai, sākot ar 2016. gadu, uzlabot kvalitātes novērtēšanas rezultātu uzraudzību un šajā nolūkā izanalizēt neatbilstības kvalitātes novērtējuma ziņojumos, kontrolēt to novēršanu, sniegt atgriezenisko saikni dalībvalstīm un vajadzības gadījumā nodrošināt koriģējošu pasākumu plānu izstrādi un īstenošanu; prasa Komisijai veikt arī detalizēta tendenču analīzi attiecībā uz katru dalībvalsti un atsauces zemes gabalu veidu, lai laikus varētu konstatēt potenciālas problēmas;

XXIX daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 26/2016 “Joprojām ir sarežģīti uzlabot savstarpējās atbilstības efektivitāti un panākt vienkāršošanu”

378.  iesaka Komisijai, veicot ietekmes novērtējumu KLP periodam pēc 2020. gada, izskatīt iespējas pilnveidot savu rādītāju kopumu, lai novērtētu savstarpējās atbilstības darbību; turklāt iesaka Komisijai pārbaudīt, kā šajos rādītājos ņemt vērā lauksaimnieku atbilstības līmeņus savstarpējās atbilstības noteikumiem, lai nolūkā nodrošināt KLP konsekvenci stiprinātu vides standartu piemērošanu un izpildi lauksaimniecībā;

379.  iesaka, ka, lai nodrošinātu, ka konstatētās problēmas neatkārtojas, Komisijai būtu jāņem vērā dažādas prasības atbilstoši vietējām teritoriālām vajadzībām; uzskata, ka turklāt maksājumu līmeņi būtu ciešāk jāsaista ar lauksaimniekiem noteiktajām prasībām, tā dodot iespēju risināt specifiskas vides problēmas un kompensēt lauksaimniekiem tajā pašā laikā noteiktos ierobežojumus;

380.  iesaka Komisijai turpmāk uzlabot informācijas apmaiņu starp attiecīgajiem dienestiem par pārkāpumiem saistībā ar savstarpējo atbilstību, lai tiem palīdzētu noteikt pārkāpumu iemeslus un veikt atbilstīgus pasākumus to risināšanai;

381.  aicina Komisiju attiecībā uz KLP periodam pēc 2020. gada paredzēt uzlabot noteikumus par savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas un aicināt dalībvalstis efektīvi veikt savas administratīvās pārbaudes, izmantojot visu pieejamo būtisko informāciju. uzskata, ka tas ļautu efektīvāk pievērsties galvenajiem kontrolpunktiem;

382.  iesaka Komisijai, veicot ietekmes novērtējumu KLP periodam pēc 2020. gada, analizēt pieredzi, kas gūta situācijā, kad darbojas divas sistēmas ar līdzīgiem vides mērķiem (laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti un zaļā saimniekošana), lai veicinātu to turpmāku sinerģiju; uzskata, ka šajā analīzē būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā standartu ietekme uz vidi un lauksaimnieku atbilstības vēsturiskais līmenis;

383.  mudina Komisiju izstrādāt metodiku savstarpējās atbilstības izmaksu noteikšanai pēc tam, kad būs iesniegts ziņojums par KLP sniegumu, kas jāizdara līdz 2018. gada beigām;

384.  ierosina iekļaut kvalitatīvos rādītājus un konkrētākus mērķus, kas noteikti attiecībā uz savstarpējās atbilstības pasākumiem; iesaka vienkāršu, ātru un vienkāršotu piemērošanas metodi atbalsta saņēmējiem;

385.  iesaka Komisijai attiecībā uz KLP periodam pēc 2020. gada sekmēt saskaņotāku sodu piemērošanu Savienības līmenī, sniedzot skaidrākus norādījumus par nopietnības, apjoma, pastāvības, atkārtošanās un tīšuma jēdzieniem, bet ņemot vērā arī konkrētos apstākļus dažādās dalībvalstīs; uzskata, ka, lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāievieš minimuma nosacījumi;

386.  uzskata, ka atbilstoši 2007.–2013. gada periodā gūtajai pieredzei 2014.–2020. gada periodā un vēlāk rādītāji būtu jāizmanto, lai izvērtētu savstarpējās atbilstības īstenošanas faktiskos rezultātus;

XXX daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 27/2016 “Pārvaldība Eiropas Komisijā: vai tiek izmantota labākā prakse”

387.  iesaka Komisijai, kā tas tiek prasīts no Eiropas sabiedriskas nozīmes struktūrām, gadījumos, kad tā nolemj neievērot paraugpraksi, sniegt skaidrojumus par šādas rīcības iemesliem; turklāt iesaka stingri koncentrēties uz rezultātiem un vienlaikus mācīties no savas pieredzes;

388.  iesaka Komisijai:

   a) aicināt Iekšējās revīzijas dienestu veikt vairāk revīzijas darba saistībā ar augsta līmeņa pārvaldības jautājumiem;
   b) pabeigt pieskaņot iekšējās kontroles sistēmu COSO 2013. gada principiem;
   c) vēl agrāk publicēt gada pārskatus;
   d) apkopot informāciju, kas jau ir iesniegta dažādos ziņojumos, lai tās priekšsēdētāja vadībā veidotu vienotu ziņojumu vai ziņojumu virkni par pārskatatbildību, kurā papildus pārskatiem tiek ietverti arī šādi elementi:
   paziņojums par korporatīvo pārvaldību;
   darbības un stratēģisko risku izvērtējums;
   ziņojums par nefinanšu darbības rezultātiem;
   informācija par darbībām gada laikā un politikas mērķu sasniegšanu;
   ziņojums par Revīzijas komitejas lomu un secinājumiem; un
   ziņojums par vidējā termiņa un ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju, attiecīgā gadījumā tajā norādot saites uz informāciju, kas iekļauta citos ziņojumos;
   e) iesniegt pārskatu revīzijai šo vienoto ziņojumu vai ziņojumu virkni par pārskatatbildību; uzskata, ka minētajam ziņojumam (vai ziņojumu virknei) ir jābūt analītiskam, kompaktam, viegli saprotamam un pieejamam revidentiem, darbiniekiem un ES pilsoņiem, un tā sagatavošanā stingri jāievēro starptautiskie grāmatvedības standarti un jāizmanto paraugprakse;
   f) publiskot gada pārskatos vai iekļaut papildinformācijā aplēses par kļūdu īpatsvaru, kas iegūtas, izmantojot pareizas metodes, un visos posmos iesaistīt ieinteresētās personas, tostarp Parlamentu, izvēloties kļūdu īpatsvara noteikšanai statistisko metodi; uzskata, ka metodēm vajadzētu būt skaidrām un konsekventām;
   g) regulāri atjaunināt un publiskot savu pārvaldības sistēmu, kā arī sniegt paskaidrojumus par struktūru un procesu izvēli saistībā ar izvēlēto sistēmu;
   h) pārveidot Revīzijas progresa komiteju par revīzijas komiteju, kurā vairākums locekļu ir neatkarīgi ārējie eksperti, un paplašināt tās mandātu, iekļaujot tajā arī riska pārvaldību, finanšu pārskatus, kā arī ex post kontroles struktūrvienību un revīzijas direktorātu darbu un rezultātus;

389.  Parlaments uzstāj, ka:

   a) starptautisku organizāciju augsta līmeņa pārvaldībā ir jāievēro uzņēmējdarbības modelis un šai pārvaldībai ir jābūt pārredzamai, atbildīgai un — pats svarīgākais — efektīvai;
   b) augsta līmeņa pārvaldībai jāpielāgojas strauji mainīgai pasaulei, tai jāattīstās, un, to īstenojot, jāatklāj risināmi jautājumi, pirms tie ir kļuvuši par problēmām;
   c) horizontālajām un vertikālajām attiecībām starp dažādajām Komisijas struktūrām ir jābūt skaidrām un izsekojamām; ir obligāti jāturpina birokrātijas samazināšanas process; ir ieteicama arī spēcīgāka koordinācija starp dažādām struktūrām;
   d) ir vajadzīga ikgadējā pārvaldībā gūto rezultātu lielāka pamanāmība dalībvalstīs; publiskoti un efektīvi izklāstīti pareizi dati var palīdzēt pieņemt svarīgus lēmumus;
   e) veicot nopietnu ex ante, ex post un vidusposma novērtēšanu, būtu jānodrošina katra iztērētā euro vērtība; lai atvieglotu iesaisti, dokumentā būtu jāsniedz informācija par attiecīgajām izmaksām un visu izdevumu priekšrocībām;
   f) būtu jāveicina publiskā iepirkuma stratēģiska izmantošana: katru gadu dalībvalstis iztērē aptuveni 14 % no sava budžeta pakalpojumu, darbu un piegāžu iegādei; publiskais iepirkums ir jāizmanto kā svarīgs instruments stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai;

XXXI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 28/2016 “Nopietni pārrobežu apdraudējumi veselībai Eiropas Savienībā: ir īstenoti svarīgi pasākumi, taču vēl daudz kas ir jāpaveic”

390.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un mudina Komisiju ņemt vērā šos ieteikumus, īstenojot turpmākus pasākumus, lai novērstu nopietnus pārrobežu apdraudējumus veselībai Savienībā;

391.  atgādina par Revīzijas palātas ieteikumu, ka atziņas, kas gūtas pirmajā ziņošanas posmā, vajadzētu atbilstoši izmantot pirms nākamā ziņojuma sagatavošanas; uzskata, ka, lai nodrošinātu turpmāko ziņojumu pareizību, šim procesam visās dalībvalstīs jānotiek saskaņoti;

392.  atzīst sasniegumus, kas gūti kopš veselības aizsardzības stratēģijas 2008.–2013. gadam, bet uzsver, ka ir nepieciešama labāka un stratēģiskāka uzraudzība;

393.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, ka Veselības drošības komitejai vajadzētu izstrādāt stratēģisku plānu to darbības un stratēģisko problēmu risināšanai, ar kurām tā saskaras;

394.  norāda, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram nav oficiālas procedūras, ar kuru efektīvi reaģēt uz palīdzības pieprasījumiem; uzskata, ka šāda situācija ir nepieļaujama;

395.  iesaka dažādiem Komisijas dienestiem, kuri pilda ar veselību saistītas funkcijas, un Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātam izstrādāt strukturētu pieeju sadarbības uzlabošanai;

396.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nav rīkojušās kolektīvi, lai paātrinātu pandēmiskās gripas vakcīnas kopīgo iepirkumu, un atzīst, ka gripa ir problēma, kas katru gadu skar veselības aprūpes dienestus atsevišķās dalībvalstīs; uzskata, ka koordinēta pieeja visās dalībvalstīs veicinātu Savienības iedzīvotāju veselību un samazinātu izmaksas;

397.  aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru strādāt kopā, lai pilnveidotu agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu; uzsver, ka ir svarīgi, lai šī plaši izmantotā sistēma tiktu atjaunināta, ņemot vērā izmaiņas tehnoloģijā un tādējādi nodrošinot optimālu izmantošanu;

o
o   o

398.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0143.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maija) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū, OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) ( OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).
(11) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
(12) Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
(14) Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta 2011. gada 9. marta rezolūcija par ES stratēģiju romu integrācijai (OV C 199 E, 7.7.2012., 112. lpp.).
(16) OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.
(17) Skatīt īpašā ziņojuma Nr. 14/2016 III pielikumu, 74.–76. lpp.
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.)
(20) OV L 239, 15.9.2015., 1. lpp.
(21) Īpašais ziņojums Nr. 16/2011 “ES finanšu palīdzība kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā: sasniegtais un nākotnē sasniedzamais”.
(22) Jadrové vyrad'ovacia spoločnost' (JAVYS) — kodolspēkstacijas īpašnieks un atbildīgais par Bohunices kodolspēkstacijas ekspluatācijas izbeigšanas procesu.
(23) Sk. COM(2011)0783, Padomes Regulas (Euratom) Nr. 1368/2013 un (Euratom) Nr. 1369/2013 un Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014)5449.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — astotais, devītais, desmitais un vienpadsmitais EAF
PDF 614kWORD 74k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2202(DEC))
P8_TA(2017)0145A8-0125/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0485 – C8-0326/2016),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2016)0386),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2015. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(1),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(2) un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2015. finanšu gadā (05376/2017-C8-0081/2017, 05377/2017-C8-0082/2017, 05378/2017-C8-0083/2017, 05379/2017-C8-0084/2017),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu 2014. finanšu gadā (COM(2016)0674) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2016)0338 un SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Padomē sanākušie Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturtā daļa(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(12),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0125/2017),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2016/2202(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0485 – C8-0326/2016),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2016)0386),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2015. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(14),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(15) un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2015. finanšu gadā (05376/2017-C8-0081/2017, 05377/2017-C8-0082/2017, 05378/2017-C8-0083/2017, 05379/2017-C8-84/2017),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu 2014. finanšu gadā (COM(2016)0674) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2016)0338 un SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(18),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(19),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(20),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(21),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Padomē sanākušie Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturtā daļa(22),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0125/2017),

1.  apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2016/2202(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0125/2017),

A.  tā kā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā(27) un 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso) grozītā(28) Partnerattiecību nolīguma („Kotonū nolīgums”) starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kurš veido pamatu Savienības attiecībām ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), galvenais mērķis ir samazināt un ar laiku izskaust nabadzību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

B.  tā kā Padomes Lēmuma 2013/755/ES(29) galvenais mērķis ir sekmēt aizjūras zemju un teritoriju (AZT) pakāpenisku attīstību, veicinot AZT konkurētspēju un stiprinot to noturību, samazinot to ekonomisko un vides neaizsargātību un veicinot sadarbību starp AZT un citiem partneriem;

C.  tā kā Eiropas attīstības fondi (EAF) ir ES galvenais finanšu instruments attīstības sadarbības nodrošināšanai ar ĀKK valstīm un AZT;

D.  tā kā, atspoguļojoties EAF starpvaldību raksturam, 79 valstīs tiek izmantotas visdažādākās īstenošanas metodes ar sarežģītiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz konkursiem un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu;

E.  tā kā EAF darbības tiek īstenotas sarežģītos apstākļos un ir periodiski pakļautas augstam ģeopolitiskam vai institucionālam riskam;

F.  tā kā ārējie faktori, kas ietekmē EAF pienācīgu īstenošanu, var mazināt vai sagraut uz attīstību vērstos centienus;

G.  tā kā Eiropas attīstības fondus finansē dalībvalstis un pārvalda gan Komisija, gan arī Eiropas Investīciju banka (EIB), bet tikai Komisija atbild par EAF budžeta izpildes apstiprināšanu;

H.  tā kā Savienībai ir potenciāls un spējas ietekmēt reakciju uz globāliem un ģeopolitiskiem izaicinājumiem;

I.  tā kā, ņemot vērā savu dalībvalstu vēsturi, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas pienākumi attiecībā uz ĀKK valstu un AZT attīstību;

J.  tā kā ģeogrāfijas, globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu dēļ Eiropas Savienības, ĀKK valstu un AZT nākotne ir saistīta;

K.  tā kā prognozes par pasaules iedzīvotāju skaitu 2100. gadā un jaunu migrācijas plūsmu, bruņotu konfliktu, globālās sasilšanas un daudzo ekonomikas un sociālo krīžu radītās sekas prasa tūlītēju Savienības uzmanību, jo īpaši pievēršoties attīstības politikas mērķiem; tā kā attīstības palīdzība ir būtisks instruments, kura neskaitāmās īstenošanas metodes ir jāoptimizē, lai stātos pretī šiem daudzajiem globālajiem izaicinājumiem;

L.  tā kā migrācijas krīze ir ne tikai likusi apšaubīt starptautiskās palīdzības principus un mērķus, bet arī skaidri parādījusi to, ka solidaritātes princips visās dalībvalstīs jāpiemēro vienotāk un neizvirzot nosacījumus;

M.  tā kā pašreizējās migrācijas krīzes nedrīkst mest ēnu uz to migrācijas viļņu ilgtspēju, kuri saistīti ar lielām demogrāfiskām pārmaiņām un uz kuriem jāreaģē citādi;

N.  tā kā ir jāievieš atjaunota pieeja attiecībā uz ĀKK valstīm un AZT un tam ir vajadzīgi jauni finanšu stimuli un instrumenti;

O.  tā kā uzmanība no jauna jāpievērš tam, ka liela daļa ĀKK valstu ir mazo salu jaunattīstības valstis; tā kā salām, īpaši ĀKK salām, ir jauna starptautiska loma, jo īpaši pēc starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām;

P.  tā kā vairākas AZT atrodas tajos pašos reģionos, kuros atrodas ĀKK valstis; tā kā AZT saskaras ar līdzīgiem globāliem izaicinājumiem, bet atšķirībā no ĀKK valstīm tās pieder Eiropas saimei, tāpēc līdzekļu sadalē tām būtu jāvelta pastiprināta uzmanība; tā kā AZT ļoti mazā teritorija un konstitucionālā saikne ar Eiropas Savienību ir īpatnības, kas būtu jāņem vērā;

Q.  tā kā Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts 2013. gada septembrī parakstīja saprašanās memorandu, lai uzlabotu sadarbību starp tālākajiem reģioniem, AZT un ĀKK valstīm;

R.  tā kā ārējos intervences pasākumus Savienība veic ar starptautisko organizāciju starpniecību, kuras vai nu izmanto Savienības finansējumu, vai kopā ar Savienību līdzfinansē projektus, un no tā izriet sarežģīti uzraudzības un pārvaldības uzdevumi;

S.  tā kā Savienības iesaistīšanās līmenim un veidam jābūt diferencētam un atkarīgam no izmērāmiem sasniegumiem tādās jomās kā demokratizācija, cilvēktiesības, laba pārvaldība, ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība, tiesiskums un korupcijas apkarošana, sniedzot palīdzību tur, kur tā nepieciešama, lai veicinātu progresu;

T.  tā kā, lai nodrošinātu ĀKK valstu un AZT lielāku līdzatbildību un spēju pielāgot politikas mērķus, būtiski svarīga nozīme ir regulāram un vispusīgam politiskajam dialogam;

U.  tā kā ir būtiski svarīgi nodrošināt saskaņotību starp visām Savienības politikas jomām un Savienības attīstības politikas mērķiem;

V.  tā kā ir būtiski svarīgi visos attīstības palīdzības veidos veicināt Savienības pamanāmību un atspoguļot Savienības vērtības;

W.  tā kā īstenošanas procesu vienkāršošana ir galvenais līdzeklis, kā palīdzības sniegšanu padarīt efektīvāku;

X.  tā kā attīstības palīdzības vispārējās efektivitātes paaugstināšanai būtiski svarīga ir ilgtspēja, pastāvīgi sekojot līdzi visu palīdzības sniegšanas veidu ietekmei;

Y.  tā kā Savienības sniegtais pārvaldības atbalsts ir svarīgs attīstības palīdzības komponents, lai ieviestu efektīvas pārvaldības reformas;

Z.  tā kā budžeta atbalsts, kaut arī tam var būt ļoti svarīga nozīme pārmaiņu ieviešanā un galveno attīstības problēmu risināšanā, ir saistīts ar ievērojamu fiduciāro risku un būtu jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja ir nodrošināta pietiekama pārredzamība, izsekojamība, pārskatatbildība un efektivitāte, kā arī apliecināta apņemšanās īstenot politikas reformas; tā kā budžeta atbalsts ir īpaši piemērots mazām un izolētām teritorijām, kādas ir ĀKK salas;

AA.  tā kā pārredzamība un pārskatatbildība ir demokrātiskas kontroles un attīstības palīdzības efektivitātes priekšnosacījumi;

AB.  tā kā administratīvo izmaksu pārvaldība ir pastāvīgi jāuzrauga jebkādos apstākļos un attiecībā uz visiem atbalsta veidiem;

AC.  tā kā nelikumīgas finanšu plūsmas jaunattīstības valstīs rada vēl lielāku nabadzību;

AD.  tā kā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ir atkārtoti aicinājusi iekļaut EAF Savienības vispārējā budžetā, lai uzlabotu EAF un vispārējās attīstības politikas pamanāmību un demokrātisko kontroli;

AE.  tā kā, lai Savienības iedzīvotāji atbalstītu attīstības politiku, ir jānodrošina maksimāla pārredzamība, laba pārvaldība un sniegums,

Ticamības deklarācija

Fondu finansiālā īstenošana 2015. gadā

1.  norāda, ka 2015. gadā izdevumi attiecās uz četriem EAF, proti, astotā EAF izdevumi EUR 12 480 miljonu apmērā, devītā EAF izdevumi EUR 13 800 miljonu apmērā, desmitā EAF izdevumi EUR 22 682 miljonu apmērā un vienpadsmitā EAF izdevumi EUR 30 506 miljonu apmērā; norāda, ka no vienpadsmitā EAF finansējuma EUR 29 089 miljoni tika piešķirti ĀKK valstīm un EUR 364,5 miljoni — AZT un ka šīs abas summas ietvēra attiecīgi EUR 1134 miljonus un EUR 5 miljonus, kas tika piešķirti EIB pārvaldītajam ĀKK ieguldījumu mehānismam; norāda, ka EUR 1052,5 miljoni attiecas uz Komisijas izdevumiem saistībā ar EAF plānošanu un īstenošanu;

2.  ņem vērā, ka šie fondi tika īstenoti ar projektu un budžeta atbalsta starpniecību, izmantojot četras metodes: 42 % maksājumu veica tiešajā pārvaldībā, no kuriem 24 % — ar budžeta atbalsta starpniecību; ņem vērā, ka atlikušos 58 % īstenoja netiešajā pārvaldībā: 31 % ar starptautisko organizāciju, 24 % ar trešo valstu un 3 % ar dalībvalstu struktūru starpniecību;

3.  ar bažām norāda, ka 2015. gada izdevumos joprojām parādās arī finansējums no astotā EAF, kas darbību uzsāka 1995. gadā;

4.  atzinīgi vērtē EuropeAid centienus attiecībā uz 2015. gadā uzņemto neto vispārējo saistību līmeni, kas bija EUR 5034 miljoni, jo stājās spēkā vienpadsmitais EAF, kas palielināja saistībām pieejamos līdzekļus par EUR 27 839 miljoniem; norāda, ka vienpadsmitais EAF ietekmēja neizpildīto saistību īstenošanas līmeni, proti, tas samazinājās no 98 % līdz 69,7 % attiecībā uz vispārējām saistībām un no 91,2 % līdz 63,5 % attiecībā uz individuālajām saistībām;

5.  pauž nožēlu, ka maksājumu apropriāciju trūkums, ar ko Komisija saskārās 2015. gadā, radīja sarežģītu budžeta situāciju attīstības sadarbības jomā un pasliktināja fondu vispārējos darbības rezultātus, ko īpaši ietekmēja EUR 483 miljonu pārvietošana uz 2016. gadu un kavējuma procentu samaksa, kuru summa lēsta EUR 1 miljona apmērā; atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt attīstības palīdzības nepārtrauktību un ierobežot maksājumu apropriāciju nepietiekamības nelabvēlīgās sekas;

6.  ņem vērā arī Komisijas pastāvīgos centienus attiecībā uz visu savu atbildības jomu samazināt veco priekšfinansējumu (sasniegti 39 %, mērķis — 25 %), vecās neizpildītās saistības jeb RAL (reste à liquider) (sasniegti 46 %, mērķis — 25 %), kā arī uzsākto un spēku zaudējušo līgumu skaitu, tomēr panākumi attiecībā uz pēdējo saistībā ar EAF bija mazāk apmierinoši; mudina Komisijas dienestus turpināt samazināt EAF daļu spēku zaudējušos līgumos;

Pārskatu ticamība

7.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF 2015. finanšu gadā, ir konstatējusi, ka galīgie gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2015. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā ir saskaņā ar EAF finanšu regulu un grāmatvedības noteikumiem, kas balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, tai risinot jautājumu saistībā ar priekšfinansējuma procentu atgūšanu gan no summām, kuras pārsniedz EUR 750 000, gan arī summām no EUR 250 000 līdz EUR 750 000, kā rezultātā 2015. gada finanšu pārskatos tika pienācīgi iegrāmatoti iegūtie procenti EUR 2,5 miljonu apmērā; aicina Komisiju apsvērt arī jautājumu par summām līdz EUR 250 000;

9.  saistībā ar iekasēšanas rīkojumu pārvaldību pauž nožēlu par to, ka neiztērētais priekšfinansējums EUR 9,6 miljonu apmērā tika nepareizi iegrāmatots kā pamatdarbības ieņēmumi;

10.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito EAF izdotie iekasēšanas rīkojumi EUR 29,6 miljonu apmērā tika atcelti kodēšanas kļūdu, labojumu vai grozījumu dēļ; aicina Komisiju ziņot par EUR 15,8 miljoniem, par kuriem joprojām notiek tiesvedība;

11.  pauž dziļas bažas par to, ka no iekasēšanas rīkojuma EUR 1 miljona apmērā EUR 623 000 tika atcelti pēc izlīguma ceļā panāktas vienošanās starp Komisiju un debitoru(30); atzīst atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu („Finanšu regula”)(31), kā arī proporcionalitātes principam attiecībā uz iekasēšanas rīkojumiem; tomēr uzsver, ka runa ir par nodokļu maksātāju naudu, kas jāaizsargā ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem;

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

12.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas atzinumu pārskatiem pakārtotie ieņēmumi par 2015. gadu visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

13.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas pārskatā aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF izdevumu darījumos ir tāds pats kā 2014. gadā, proti, 3,8 %, un augstāks nekā 2013. gadā (3,4 %) un 2012. gadā (3 %); aicina EIB un Komisiju sagatavot rīcības plānu, kā vērsties pret būtiska kļūdu līmeņa palielināšanās tendenci, un iesniegt šo plānu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

14.  pauž bažas par Revīzijas palātas novērtējumu attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu, kuros konstatētas būtiskas kļūdas, likumību un pareizību; pauž bažas par maksājumu darījumu izlases pārbaudes rezultātiem, kas liecina, ka kļūdas tika konstatētas 35 no 140 maksājumiem (25 %); norāda, ka iekšējās kontroles sistēmas un to efektivitātes pārbaudes attiecas ne tikai uz Komisijas galveno mītni un Savienības delegācijām saņēmējvalstīs, bet arī uz citiem iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, ĀKK valstu izraudzītajiem kredītrīkotājiem, kuru gadījumā bieži tikušas atklātas nepilnības pārbaudēs; aicina Komisiju atbalstīt un nostiprināt šīs trauslās institucionālās un administratīvās spējas;

15.  pauž bažas par to, ka kļūdas, kuras veido 2015. gada kļūdu īpatsvaru (3,8 %), ir tāda paša veida kā 2014. gadā, t. i., apliecinošo dokumentu trūkums (summa, uz ko attiecas šī kļūdu kategorija, ir EUR 3 692 833) un iepirkuma noteikumu neievērošana (summa, uz ko attiecas šī kļūdu kategorija, ir EUR 1 176 140), kas veido 70 % no aplēstā kļūdu līmeņa (salīdzinājumā ar 63 % 2014. gadā); aicina EIB un Komisiju pastiprināt centienus un efektīvi uzlabot finansēšanas projektu ex ante un ex post pārbaudes, lai ievērojami samazinātu summas tādās kļūdu kategorijās kā apliecinošo dokumentu trūkums un iepirkuma noteikumu neievērošana;

16.  turklāt joprojām pauž bažas par ex ante pārbaužu nepilnībām, ņemot vērā to, ka 16 no 28 galīgajiem darījumiem, kuriem tika veiktas ex ante pārbaudes, pēc tam tika atļauti, kaut gan ex ante pārbaudēs tika atklātas skaitļos izsakāmas kļūdas; pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa konstatēto kļūdu tāpat kā iepriekšējos gados attiecās uz programmu aplēsēm, dotācijām un darbībām, kas pārvaldītas kopā ar starptautiskām organizācijām; tādēļ aicina Komisiju veltīt vairāk uzmanības ex ante pārbaudēm, lai nodrošinātu EAF īstenošanas likumību un pareizību; atzīst, ka budžeta atbalsta specifika ierobežo iespējas novērtēt faktisko kļūdu īpatsvaru budžeta atbalsta maksājumos, līdz ar to šādos darījumos mēdz būt kļūdas;

17.  uzsver risku, kas izriet no nosacītās pieejas, kura paredz, ka Komisijas iemaksās vairāku līdzekļu devēju projektos nav likumības un pareizības kļūdu, ja tās tiek apvienotas ar pārējo līdzekļu devēju ieguldījumu un nav paredzētas konkrētiem identificējamiem izdevumu posteņiem, jo Komisija pieņem, ka Savienības attiecināmības noteikumi ir ievēroti, kamēr vien apvienoto līdzekļu summā ietilpst pietiekama attiecināmo izdevumu summa, kas atbilst Savienības iemaksai;

18.  pauž bažas par to, ka nosacītā pieeja būtiski ierobežo Revīzijas palātas darbu, it īpaši ņemot vērā to, ka 2015. budžeta gadā budžeta atbalsta veidā tika izmaksāti EUR 763 miljoni jeb 24 % no EAF 2015. gada izdevumiem;

19.  mudina Komisiju nekavējoties novērst šīs nepilnības ex ante pārbaudēs un norāda, ka Komisija no savām informācijas sistēmām bija saņēmusi pietiekamu informāciju, lai varētu novērst, atklāt un izlabot skaitļos izsakāmās kļūdas pirms izdevumu veikšanas, tādējādi tieši un pozitīvi ietekmējot aplēsto kļūdu līmeni, kas būtu par 1,7 procentpunktiem zemāks;

20.  norāda, ka kļūdu un pārkāpumu dēļ nepamatoti veikto maksājumu kompensēšanai tika atgūti EUR 89,9 miljoni;

Ticamības nodrošināšanas sistēmas komponenti

21.  atzinīgi vērtē to, ka, ievērojot Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās par EAF pausto prasību, vispārējas atrunas vietā tagad tiek formulētas diferencētas atrunas, proti, i) viena tematiska atruna attiecībā uz abām augsta riska dotāciju izdevumu jomām tiešajā pārvaldībā (18 % no kopējās 2015. gadā izmaksātās summas) un netiešajā pārvaldībā ar starptautiskām organizācijām un ii) specifiska atruna attiecībā uz Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu;

22.  ņem vērā Komisijas veiktos pasākumus, kas vērsti uz abām augstāka riska jomām, un aicina Komisiju ziņot Parlamentam par šo pasākumu īstenošanu;

23.  aicina Komisiju turpināt pilnveidot riska novērtējumu par budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, lai turpinātu nodrošināt pienācīgu ticamības līmeni atsevišķās nozarēs; šajā sakarībā aicina novērtēt netiešās pārvaldības riska līmeni un vājos punktus;

24.  pauž bažas par netiešajai pārvaldībai raksturīgo risku, kas jo īpaši izpaužas tādēļ, ka līdzekļiem, ko Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts izmaksājis vietējiem dalībniekiem un apakšuzņēmējiem, nav iespējams izsekot;

25.  uzskata, ka pozitīvi ir vērtējama uzraudzības instrumentu uzlabošana attiecībā uz to, kā tiek ievēroti ārējo revīziju konstatējumi; atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto jauno revīzijas lietojumprogrammu un kvalitātes skalu un atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu uzlabot šos jaunos rīkus;

26.  atzinīgi vērtē to, ka jau ceturto gadu pēc kārtas tika veikta atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) analīze, kas ir kļuvusi par svarīgu kontroles, uzraudzības un revīzijas stratēģijas instrumentu;

27.  uzsver, ka RER aprēķina, atskaitot no revīzijas iestāžu ik gadu aplēstā kļūdu īpatsvara valsts un Savienības līmenī piemērotās daudzgadu finanšu korekcijas;

28.  pauž dziļas bažas par to, ka gada darbības pārskatā ietverto līgumisko darījumu RER 2015. gadā tika novērtēts 2,2 % jeb aptuveni EUR 174 miljonu apmērā, no kuriem EUR 98 miljoni attiecās uz EAF (joprojām pārsniedzot 2 % būtiskuma robežu);

29.  aicina Komisiju, novērtējot RER, pieturēties pie augstiem metodiskajiem standartiem un cieši uzraudzīt un īstenot dalībvalstu finanšu korekcijas;

30.  vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīgs līdzsvars starp apgūšanu, prasību ievērošanu un sniegumu un tam jāatspoguļojas darbību pārvaldībā;

31.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta aplēstās kontroles izmaksas samazinājās no EUR 371 miljona 2014. gadā līdz EUR 293 miljoniem 2015. gadā, un mudina Komisiju turpināt uzlabot ģenerāldirektorāta kontroles izmaksu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas minimālu kļūdu līmeni;

32.  aicina Komisiju savos ex ante un ex post novērtējumos, pārvaldībā un snieguma izvērtēšanā atbilstoši Komisijas iniciatīvai „Uz rezultātiem orientēts budžets” integrēt instrumentus, ar kuriem analizēt citu Savienības ārpolitikas nostādņu un pasākumu ietekmi uz saņēmējvalstu situāciju;

Uz rezultātiem vērstai pieejai piemītošie riski Savienības attīstības sadarbības jomā

33.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iekļāvusi riska analīzi savu ārējo darbību pārvaldībā, kuras tiek īstenotas sarežģītā un nestabilā vidē, pastāvot dažāda veida riskiem, atšķirīgam partnervalstu attīstības līmenim un pārvaldības sistēmām;

34.  norāda, ka ir jāuzlabo terminoloģijas lietojums attiecībā uz ilgtermiņa rezultātiem (tiešie rezultāti, iznākums un ietekme) un ka pirms lēmumu pieņemšanas par dažādu projektu finansēšanu ir svarīgi formulēt reālus un ilgtspējīgus SMART mērķus; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš sasniedzamu un reālistisku mērķu noteikšanai, lai izvairītos no gadījumiem, kad partnervalstis ir sasniegušas sākotnējos mērķus, bet nav guvušas būtiskus rezultātus no attīstības viedokļa; uzsver, ka, izvērtējot attīstības mērķus, ir jāņem vērā gan sociālie un vides, gan ekonomiskie aspekti;

35.  uzskata, ka budžeta izpildes rezultāts nav jāizvirza par vienīgo pārvaldības mērķi, jo tas var negatīvi ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu un rezultātu sasniegšanu; uzsver, ka jebkura stimulējoša pieeja, kuras pamatā likta pozitīva nosacījumu izvirzīšanas sistēma, kas paredz stimulus saņēmējiem, kuri uzrāda labus rezultātus, un stingrākas kontroles saņēmējiem, kuriem ir vāji rezultāti, būtu jāsaista ar specifiskiem un stingriem darbības rādītājiem, kas ļautu izmantot kvantificējošu pieeju nepilnību un gūto rezultātu novērtēšanā;

36.  stingri uzsver, ka jebkurā sistēmā, kuras pamatā ir pozitīva nosacījumu izvirzīšana, būtu bez izņēmuma jāievēro piesardzības princips;

37.  atgādina, ka augsta riska faktoru (ārējo, finanšu un darbības) regulāra uzraudzība un apzināšana, kā arī to kvantitatīva noteikšana no identificēšanas līdz īstenošanas posmam ir priekšnoteikums ne tikai labai finanšu pārvaldībai un izdevumu kvalitātei, bet arī tam, lai nodrošinātu ES intervences pasākumu ticamību, ilgtspēju un reputāciju; uzskata, ka pasākumu un valstu riska profilu noteikšana arī veicina ātras riska mazināšanas stratēģijas izstrādi situācijas pasliktināšanās gadījumā kādā no partnervalstīm;

38.  uzsver, ka ir regulāri jāpielāgo kontroles vide un riska pārvaldības funkcijas, lai ņemtu vērā jaunu palīdzības instrumentu un mehānismu veidošanos, piemēram, apvienoto finansējumu, trasta fondus un finansiālas partnerības ar citām starptautiskām institūcijām, kā arī situācijās, kad palīdzība saņēmējvalstīm tiek sniegta dažādos veidos;

39.  uzskata, ka partnervalstu spēju veidošana, pārvaldības sistēmu pilnveidošana un līdzatbildības palielināšana ir būtiski faktori sistēmisko risku mazināšanai, lai ar finansējumu būtu iespējams sasniegt iecerētos mērķus un izpildīt visas trīs ES prasības (saimnieciskums, lietderība un efektivitāte), ņemot vērā arī ekoloģijas, vienlīdzības un ētikas aspektus; šajā sakarībā mudina Komisiju turpināt izskatīt iespēju izmantot vietējus revīzijas uzņēmumus un slēgt vietējus pakalpojumu līgumus un apsvērt attiecīgos riskus, nodrošinot pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību;

40.  atzīst, ka saskaņā ar Finanšu regulu atbalsta saņēmējiem ir ļauts slēgt līgumus ar vietējiem revīzijas uzņēmumiem; tomēr pauž dziļas bažas par nepilnībām Europe Aid pārvaldības informācijas sistēmā attiecībā uz ārējo revīziju rezultātiem un pēcpārbaudēm, kā Revīzijas palāta minējusi EAF 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; mudina Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu ieviest kvalitātes skalu, ar ko novērtēt to pārbaužu uzticamību, kuras ieviestas attiecībā uz vietējo revīzijas uzņēmumu, kas slēguši līgumus tieši ar atbalsta saņēmējiem, veiktajām revīzijām un izdevumu verifikāciju, jo šajā gadījumā nepietiekamas kvalitātes risks tiek vērtēts kā augstāks, un revīzijas un verifikācijas ziņojumos nav sniegta pietiekama informācija par faktiski paveikto darbu, lai pašreizējo skalu būtu iespējams izmantot efektīvi;

EAF palīdzības efektivitātes palielināšana

41.  uzsver — lai nodrošinātu attīstības palīdzības uzticamību, it īpaši attiecībā uz izmantotajiem instrumentiem, palīdzības sniegšanas metodēm un attiecīgajiem fondiem, ir būtiski parādīt ne tikai to, ka resursi ir izmantoti lietderīgi, un to, kādi rezultāti sasniegti, pateicoties šim atbalstam, bet arī apliecināt saskaņotību starp Savienības ārpolitikas nostādnēm un pasākumiem un attīstības palīdzības mērķiem, it sevišķi sociālās attīstības, cilvēktiesību aizsardzības un vides aizsardzības mērķiem;

42.  atgādina, ka palīdzības efektivitāte, partnervalstu līdzatbildība par attīstības rezultātu sasniegšanu un paļaušanās uz partnervalstu pārvaldības sistēmām ir pamatprincipi, kas regulāri jāpilnveido;

43.  uzsver, ka ir būtiski, lai projektu īstenošanas veids tiktu pielāgots ikvienā gadījumā un katram projektam izvirzītajiem mērķiem; uzskata, ka labākus rezultātus efektivitātes ziņā var sasniegt, atbalstot projektus, kuru dimensija ir pielāgota iepriekš noteiktiem mērķiem un kuri dod konkrētus un identificējamus rezultātus un ir vērsti uz vietējo kopienu ilgtspējīgu attīstību;

44.  uzskata, ka ir būtiski, lai no EAF finansētiem infrastruktūras projektiem tiktu veikts neatkarīgs ex ante novērtējums, tajā ņemot vērā projektu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, kā arī to pievienoto vērtību; uzskata, ka lēmumiem par finansēšanu jābūt saistītiem ar pienācīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un ka ir finansējami tādi projekti, kuru īstenošana nav pretrunīga no vides, finansiālā vai sociālā viedokļa;

45.  atgādina, ka nepietiekami veikta snieguma uzraudzība un rezultātu izvērtēšana nelabvēlīgi ietekmē publiskās pārskatatbildības mērķus un visaptverošas informācijas nodrošināšanu politikas veidotājiem; norāda, ka ir ļoti svarīgi sniegt Parlamentam skaidru pārskatu par to, cik lielā mērā ir faktiski sasniegti Savienības galvenie mērķi; uzsver, ka ir svarīgi, lai pieeja būtu līdzsvarotāka un paredzētu mazāk konfidencialitātes un lielāku pārredzamību, it sevišķi raugoties uz ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem;

46.  uzskata, ka, uzņemoties saistības par ES finanšu resursiem un apsverot sagaidāmos rezultātus, ir būtiski svarīgi novērtēt riskus, ko ietver konkrētas īstenošanas metodes izvēle; uzskata — lai nodrošinātu EAF atbalsta efektivitāti, ir nepieciešami dažādi projekti, raugoties gan no tematikas, gan īstenošanas veida viedokļa;

47.  uzskata, ka EAF efektivitātes paaugstināšanai ir nepieciešams spēcīgāks atbalsts tehniskajiem un administratīvajiem resursiem, it sevišķi attiecībā uz sarežģītajiem noteikumiem, ņemot vērā to, ka EAF finanšu regula nav izolēts dokuments un ir jāizmanto kopā ar citiem tiesību avotiem, no kā izriet ievērojams juridiskās nenoteiktības un kļūdu risks;

48.  uzskata — lai nodrošinātu līdzekļu labāku izmantošanu un uzlabotu palīdzības sniegšanas efektivitāti, ir jāvienkāršo līdzekļu piešķiršanas noteikumi; mudina Komisiju uzsākt līdzekļu piešķiršanas noteikumu vienkāršošanu un atbalstīt vietējos partnerus projektu īstenošanā; tomēr uzsver, ka vienkāršošana nedrīkst kaitēt pašreizējai ex ante un ex post pārbaužu un līdzsvara sistēmai, kas ir būtiska vispusīgas uzraudzības nodrošināšanai; uzsver, ka ex ante pārbaudēm jau ir raksturīgas pastāvīgas nepilnības, tādēļ šajā jomā vienkāršošana pienācīgi jāsamēro ar riskiem; atgādina Komisijai, ka tai, vienkāršojot attīstības finansējuma piešķiršanas noteikumus, ir jāakcentē pareizais līdzsvars starp administratīvā sloga mazināšanu un efektīvām finanšu kontrolēm;

49.  prasa, lai, vienkāršojot noteikumus par finansējuma piešķiršanu, tiktu nodrošināts, ka apropriācijas vienmēr ir saistītas ar pamataktos noteiktajiem mērķiem un principiem, un uzskata, ka finansējuma novirzīšana caur trasta fondiem nedrīkstētu notikt uz EAF un Savienības ilgtermiņa politikas nostādņu rēķina;

Darba grupa „Zināšanas, sniegums un rezultāti”

50.  atzinīgi vērtē pirmo ziņojumu par atsevišķiem projektu rezultātiem saistībā ar Savienības starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvaru, kura darbība tika uzsākta kā papildu pasākums, Komisijai apņemoties uzlabot savu pārskatatbildību un sniegt plašākus ziņojumus par notiekošo darbību rezultātiem; pauž īpašu interesi par organizatoriskā snieguma rādītājiem, kuri palīdzēs noteikt partnervalstu un Komisijas dienestu panākto ietekmi, tiešos rezultātus un iznākumus attīstības jomā un ziņot par šiem aspektiem;

51.  uzskata, ka būtu lietderīgi šo informāciju regulāri iekļaut gaidāmajā gada darbības pārskatā, lai sekotu līdzi ES ieguldījumam rezultātos, kas sasniegti dažādās attīstības sadarbības jomās, piemēram, publisko finanšu pārvaldībā, labā pārvaldībā vai sviras efekta panākšanā, apvienojot dažādas darbības;

ES delegāciju sasniegto rezultātu novērtēšana

52.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus Savienības delegāciju sasniegto vispārējo rezultātu analīzē, kas veikta, salīdzinot galveno darbības rādītāju sniegtos rezultātus ar iekšējo kontroļu sistēmas un ieviesto revīzijas sistēmu efektivitātes mērķiem, kā arī pamatojoties uz darbību un resursu efektīvu pārvaldību 2015. gadā;

53.  pieprasa īstenot vērienīgāku stratēģiju, pārvaldību un pārskatatbildību attiecībā uz EAF finansējumu; uzsver, ka tā ir iespēja optimizēt visu ar EAF saistīto darbību noturīgumu, nosakot stingrākus ekonomiskās un finansiālās efektivitātes kritērijus un apzinot ar lietderību un efektivitāti saistītos ieguvumus, ko apliecina pārvaldības darba rezultāti; uzskata, ka vajadzību novērtējuma sagatavošana būtu lietderīgs sākumposms ceļā uz to, lai galarezultātā būtu garantēta Savienības finansējuma efektivitāte;

54.  atzīst, ka visos 86 ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumos sniegtā informācija ir ārkārtīgi svarīga, lai Komisija sniegtu apliecinājumu par ārējās palīdzības pārvaldību, kā arī to, ka delegāciju darbībā vērojamas pozitīvas tendences, jo 2015. gadā mērķi tika sasniegti 20 no 24 galvenajiem darbības rādītājiem (salīdzinājumā ar 15 rādītājiem 2014. gadā);

55.  tomēr norāda, ka 9 no 86 delegācijām savos galvenajos darbības rādītājos nesasniedza 60 % kritēriju; aicina Komisijas dienestus cieši uzraudzīt delegācijas, kuras nesen sasniegušas 60 % mērķi vai to pavisam nedaudz pārsniedz, lai precizētu un konsolidētu delegāciju tendenču analīzi;

56.  aicina Komisijas dienestus gan regulāri atjaunināt galveno darbības rādītāju definīciju un attiecīgos novērtēšanas veidus, gan arī pilnveidot riska novērtēšanu, it īpaši nosakot riska profilus (a priori vai iznākuma riskus) katras delegācijas projektu portfelī, lai agrīnā posmā labāk atlasītu tikai dzīvotspējīgus projektus; stingri iesaka veikt vispusīgāku ex ante riska novērtējumu, lai tiktu atlasīti tikai dzīvotspējīgi projekti;

57.  aicina Komisiju izstrādāt projektu īstenošanā piedzīvoto šķēršļu un grūtību cēloņu tipoloģiju, lai nekavējoties noteiktu piemērotākos risinājumus un koriģējošus pasākumus;

58.  uzskata, ka ir svarīgi, lai delegāciju vadītāji vienmēr apzinātos savu būtisko lomu vispārējā ticamības nostiprināšanā, kā arī savus darbību pārvaldības pienākumus, it īpaši attiecībā uz to dažādo komponentu novērtēšanu, kuri varētu būt par iemeslu atrunas formulēšanai;

59.  stingri norāda, ka ir jāpanāk visaptveroša pārskatatbildība Savienības delegācijās, kurām personālu nodrošina Eiropas Ārējās darbības dienests ; uzskata, ka tas būtu jādara papildus ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu iesniegšanai, kurus sagatavo un paraksta Savienības delegāciju vadītāji;

60.  uzskata, ka Savienības delegāciju vadītājiem būtu skaidri jāatgādina par viņu uzdevumiem un pārvaldības un uzraudzības pienākumiem un par to, ka viņiem jākoncentrējas ne tikai uz savu uzdevumu politiskajiem komponentiem;

61.  aicina Komisiju nekavējoties ziņot par konkrētiem korektīviem pasākumiem, kas veikti, ja projekts trīs gadus pēc kārtas ir klasificēts kā „sarkanais projekts” attiecībā uz galveno darbības rādītāju  5 (t. i., sarkano projektu īpatsvars saistībā ar īstenošanas gaitu) un galveno darbības rādītāju  6 (t. i., sarkano projektu īpatsvars saistībā ar rezultātu sasniegšanu), lai steidzami pārskatītu sākotnējos plānošanas mērķus, pārdalītu pieejamos līdzekļus piemērotākiem projektiem un projektiem, kuriem vajadzīga palīdzība, vai pat apsvērtu iespēju projektu apturēt;

62.  atzīst, ka projektu finansēšanas un tiešu budžeta atbalsta maksājumu apturēšanai ir diplomātiskas sekas, taču stingri uzsver, ka ir svarīgi, lai tiktu aizsargātas Savienības finansiālās intereses;

63.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību kopā ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tai pakārtotajām organizācijām, īstenoto darbību uzraudzībai, vecajām neizpildītajām saistībām, it īpaši EAF kontekstā, un ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu sagatavošanā izmantoto kopējās ārējo attiecību informācijas sistēmas datu un vērtību ticamībai;

64.  uzsver, ka astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF resursu kopējais apmērs ir EUR 76,88 miljardi, un no tiem 41,98 miljardi norādīti maksājumu kategorijā; pauž lielas bažas par to, ka nenokārtoto saistību apmērs sasniedz EUR 11,61 miljardus un ka 2015. gada beigās pieejamais atlikums bija EUR 23,27 miljardi;

Uz rezultātiem vērsta uzraudzība

65.  aicina Komisiju nodrošināt efektīvu saikni starp novērtēšanu un politikas formulēšanu, ņemot vērā visu lēmumu pieņemšanas procesā gūto pieredzi; aicina Komisiju piešķirt atbilstošas pārvaldības spējas dažādām novērtēšanas darbībām un nodrošināt EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmu uzticamību;

66.  atgādina, ka Komisijai, īstenojot apņemšanos nodrošināt kvalitāti, būtu jāsniedz ārējs, objektīvs un neatkarīgs pārskats par savu palīdzības projektu un programmu sniegumu; uzskata, ka novērtēšanas rezultāti ir galvenie elementi, kas jāizmanto politikā un politiskās pārskatīšanas procesā, tā palīdzot pielāgot stratēģiskus politiskos mērķus un uzlabojot Savienības politikas vispārējo saskaņotību; uzskata, ka būtu ieteicams garantēt, ka par finansētajiem projektiem tiek izdarīts galīgais novērtējums, veicot neatkarīgu ex post analīzi;

67.  uzskata, ka līdzekļu ieguldīšana dažāda veida novērtējumos gūto rezultātu un pierādījumu analīzē un apkopošanā ne tikai palīdz Komisijai gūt vispārēju priekšstatu par tendencēm, bet arī ļauj izdarīt secinājumus, kas paaugstina novērtēšanas procesu galīgo efektivitāti, vienlaikus arī nodrošinot labākus pierādījumus lēmumu pieņemšanai un politikas veidošanai;

68.  uzskata, ka zināšanu apmaiņai, izmantojot visus iespējamos līdzekļus un instrumentus, ir izšķiroša nozīme, lai veidotu ne vien vērtēšanas kultūru, bet galvenokārt arī efektīvu izpildes kultūru;

Budžeta atbalsta darbības

69.  konstatē, ka 2015. gadā budžeta atbalstam tika atvēlēti EUR 1 266 440 no kopējiem maksājumiem EUR 5 746 000 apmērā (jeb 22 %);

70.  uzskata, ka budžeta atbalsts ir attīstības palīdzības specifikai pielāgots palīdzības veids, kas veicina valsts līdzatbildību un palīdzības efektivitāti un ir uzrādījis konkrētus rezultātus attīstības politikas mērķu sasniegšanā; tomēr norāda, ka budžeta atbalsts ir saistīts ar fiduciāriem riskiem un var radīt nenoteiktību attiecībā uz rezultātiem un sniegumu; aicina Komisiju nodrošināt ar budžeta atbalstu sniegtās attīstības palīdzības lietderīgu izmantošanu, it sevišķi — piedāvājot īpašu apmācību un sniedzot tehnisku palīdzību atbalsta saņēmējiem;

71.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada budžeta atbalsta ziņojumu, kurā pārskatīti 2015. gada galvenie darbības rādītāji visās Savienības budžeta atbalsta saņēmējvalstīs; mudina Komisiju šā ziņojuma rezultātus iekļaut gaidāmajā gada darbības pārskatā;

72.  atgādina, ka vienmēr ir jāievēro visi četri atbilstības kritēriji posmā pirms līguma slēgšanas, izmaiņas izvirzītajos mērķos un saskaņotie sagaidāmie rezultāti budžeta atbalsta pārbaudē;

73.  uzsver, ka ir skaidri jāparāda budžeta atbalsta ieguldījums vēlamajos attīstības rezultātos un tā izmantošanai ir jāizvirza nosacījums, ka tiek uzlabota publisko finanšu pārvaldība un īstenota demokrātiska uzraudzība un pārskatatbildība, kā arī valstu parlamentiem un saņēmējvalstu iedzīvotājiem tiek nodrošināta pilnīga pārredzamība; uzskata, ka valstīs, kuras saņem budžeta atbalstu, ir prioritāri saistīt šo atbalstu ar efektīvu korupcijas apkarošanu;

74.  uzskata, ka maksājumu veikšanas kritēriji ir galvenais faktors budžeta atbalsta darbību pārvaldībā, kā arī padziļinātā politiskajā un stratēģiskajā dialogā;

75.  uzskata, ka ir jāstiprina politiskais un stratēģiskais dialogs, atbalsta nosacījumi un loģiskās ķēdes sistēma, lai nodrošinātu saskaņotību starp lēmumiem un maksājumu veikšanas nosacījumiem, skaidri sasaistot maksājumus ar rezultātu sasniegšanu, konkrētiem mērķiem un iepriekš noteiktiem galvenajiem darbības rādītājiem; aicina Komisijas dienestus turpināt attiecīgi nostiprināt savu uzraudzības sistēmu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt sniegumu un rezultātus un par tiem sistemātiskāk ziņot;

76.  aicina Komisiju regulāri ziņot par 2015. gadā uzsāktās Adisabebas nodokļu iniciatīvas īstenošanu, jo īpaši par darbībām, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgas finanšu plūsmas; uzskata arī, ka valdības efektivitāte un publisko finanšu pārvaldība, korupcija un krāpšana ir galvenās riska dimensijas, kas rūpīgi un pastāvīgi jākontrolē;

Trasta fondu un apvienošanas instrumentu pārraudzības dimensijas veidošana

77.  atzīst, ka ir pamatoti veidot īpašus trasta fondus kā instrumentus, kas apvieno dažādu ieinteresēto personu finanšu resursus, lai palielinātu elastību un paātrinātu Savienības reakciju vispārēju starptautisku problēmu, lielu krīžu vai ārkārtas situācijās; tomēr uzskata, ka arī maza mēroga projekti, kuriem ir skaidri noteikti mērķi, izpildītāji un atbalsta saņēmēji un kuri sniedz konkrētus rezultātus un atbilst ilgtermiņa stratēģijai, var dot efektīvu ieguldījumu Savienības pasākumos, kas vērsti uz šo problēmu risināšanu;

78.  uzskata, ka būtu pienācīgi jānovērtē jebkādu jaunu attīstības instrumentu saskaņotība un savstarpēja papildināmība ar EAF, īpaši attiecībā uz atbalsta ietekmi, kā arī pārvaldības un administratīvajām izmaksām, tās salīdzinot ar kopējiem ieguldījumiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai šie jaunie attīstības instrumenti vienmēr atbilstu Savienības vispārējai stratēģijai un attīstības politikas mērķiem;

79.  pauž bažas par daudzajiem trasta fondiem un apvienošanas platformām, kuru finansējumu ar ievērojamām summām nodrošina dalībvalstis, taču tie nav daļa no Savienības budžeta; stingri uzsver iespējamās problēmas ar pārvaldību, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību; brīdina Komisiju par risku, ka attīstības politikas mērķu sasniegšana var tikt uzticēta ārējiem izpildītājiem un šie mērķi var sarukt; aicina Revīzijas palātu palīdzēt novērtēt riskus, uzlabot vispārējo pārredzamību un pārskatatbildību un salīdzināt ar trasta fondu starpniecību veikto ieguldījumu efektivitāti ar to ieguldījumu efektivitāti, kuri izdarīti, tieši vai netieši pārvaldot EAF;

80.  norāda, ka trasta fondi bija viens no ad hoc risinājumiem, un tas liecina, ka EAF, Savienības budžetam un daudzgadu finanšu shēmai trūkst resursu un elastības, kas ir vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši risinātu smagas krīzes situācijas; uzskata, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai apliecinātos šo fondu efektivitāte;

81.  ņem vērā Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda Āfrikai (EUTF) izveidi, tomēr pauž nožēlu, ka pirms tam nenotika apspriešanās ar Parlamentu, kaut gan Parlamentam, pamatojoties uz Komisijas politisku apņemšanos, ir pilnvaras pastiprināti uzraudzīt EAF plānošanas procesu; konstatē, ka EUTF tika iemaksāti 57 % (t. i., EUR 47,142 miljoni) no summas, ko sākotnēji bija apņēmušās samaksāt dalībvalstis un citi līdzekļu devēji (Šveice un Norvēģija); norāda, ka EUTF tiks izmantoti EUR 1,4 miljardi no EAF rezerves un ka kopējā summa, ko apņēmušās samaksāt dalībvalstis, ir tikai EUR 81,492 miljoni (t. i., 4,3 % no paredzētajiem EUR 1,8 miljardiem); norāda, ka Bêkou trasta fondā tika iemaksāta solītā summa EUR 34,925 miljonu apmērā;

82.  aicina Komisiju ieviest vispusīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu politisku kontroli, īpaši no Parlamenta puses, par šo jauno instrumentu vadību, pārvaldību un īstenošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt īpašas šo instrumentu uzraudzības stratēģijas ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem un pārbaudēm;

83.  pauž dziļas bažas par to, ka nav pietiekami konkrētu mērķu, saistošu rādītāju un izmērāmu mērķu, lai novērtētu trasta fondu sniegumu; aicina uzlabot ar plānotajām darbībām saistītos snieguma uzraudzības mehānismus (vai rezultātu matricas vai sistēmas), iekļaujot Savienības politikas mērķiem pilnībā atbilstošus vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus;

84.  pauž īpašu ieinteresētību iegūt informāciju par pašreizējo apvienošanas instrumentu nodrošinātajiem sviras rādītājiem, īpašu uzmanību pievēršot pievienotajai vērtībai un papildvērtībai salīdzinājumā ar tradicionālo Savienības atbalstu;

Sistēmu nostiprināšana sadarbībai ar starptautiskām organizācijām

85.  konstatē, ka netiešā pārvaldībā ar starptautiskām organizācijām un attīstības aģentūrām īstenoto EAF intervences pasākumu apmērs bija EUR 810 miljoni, tostarp EUR 347 miljoni — sadarbībā ar ANO;

86.  atzīst, ka noteiktos apstākļos sadarbība ar starptautiskām organizācijām nodrošina pievienoto vērtību; tomēr norāda uz trūkumiem, kas periodiski atkārtojas, piemēram, finanšu kļūdu līmeni, kas ietekmē kļūdu īpatsvaru, ziņošanas nepilnībām, problēmu saistībā ar ieinteresētību gūt rezultātus un līdz ar to Savienības kā līdzekļu devēja pamanāmības trūkumu, un nepieciešamību saskaņot vēlmes attiecībā uz orientēšanos uz rezultātiem un resursu optimālu izmantošanu;

87.  mudina Komisiju vai starptautiskās institūcijas, jo īpaši līdzfinansēto un ar vairāku līdzekļu devēju līdzdalību īstenoto iniciatīvu gadījumā:

   i) izvērtēt un plānot projekta turpmāko pozitīvo ietekmi un to, kā katrs partneris veicina galīgā rezultāta sasniegšanu un plašākas ietekmes panākšanu, lai nerastos jautājumi par to, kurš ir atbildīgs par rezultātiem, t. i., cik lielā mērā rezultāti ir sasniegti, pateicoties Savienības finansējumam vai citu līdzekļu devēju intervences pasākumiem;
   ii) apvienot pārvaldības sistēmas ar Savienības izmantotajām pārvaldības sistēmām, it īpaši uzlabojot to riska pārvaldības metodes; uzskata, ka būtu cieši jāuzrauga finansējuma aizstājamība, ņemot vērā augsto fiduciāro risku;
   iii) uzlabot sadarbības sistēmu modeļus, kurus izmanto darbā ar visām starptautiskajām organizācijām, īpaši tādēļ, lai nodrošinātu pārvaldības izmaksu rūpīgāku kontroli;
   iv) nodrošināt saskaņotību starp projektiem, kas īstenoti sadarbībā ar starptautiskām organizācijām, un Savienības rīcību un politiku kopumā;

Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda pārvaldība

88.  norāda, ka Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds (ĀMNF) ir Savienības finanšu instruments, kas izveidots, lai atbalstītu sadarbību ar Āfriku miera un drošības jomā, par kuru 2015. gadā uzņemtas saistības EUR 901,2 miljonu apmērā, noslēgti līgumi EUR 600 miljonu apmērā un visa summa izmaksāta no vienpadsmitā EAF; ņem vērā, ka aptuveni 90 % no ĀMNF līdzekļiem tiek pārvaldīti saskaņā ar nolīgumiem, kas parakstīti ar Āfrikas Savienības Komisiju, proti, par īstenošanu atbildīgo Āfrikas Savienības struktūru;

89.  norāda, ka Komisijai nav ticības tam, ka ĀMNF tiek pienācīgi īstenots, lai arī tas darbojas jau gadiem ilgi; šajā sakarībā pauž pārsteigumu par Komisijas priekšlikumu novirzīt drošības pasākumiem Āfrikā vēl vairāk attīstības finansējuma; uzsver arī to, ka ĀMNF finansēšana no EAF ir pagaidu risinājums, kas tiek izmantots jau 15 gadus; uzsver, ka visus šos gadus attīstības finansējums ir nodrošinājis ievērojamu finansiālu ieguldījumu Āfrikas drošības politikā, savukārt Savienības drošības izdevumi attīstības mērķiem līdzinās nullei;

90.  pauž nožēlu, ka ĀMNF pārvaldības un darbības uzraudzības kontroles sistēma nepasargāja EAF no nelikumīgiem un nepareiziem izdevumiem un ka īstenotie ietekmes samazināšanas pasākumi nebija piemēroti, lai novērstu konstatētās institucionālās nepilnības; pauž nožēlu arī par nepilnībām finansēto ĀMNF darbību uzraudzības un ziņošanas sistēmās;

91.  pauž bažas par to, ka nav ņemti vērā saskaņā ar Finanšu regulas prasībām veiktās pīlāru novērtēšanas rezultāti, proti, attiecībā uz uzskaites, iepirkuma un pastarpinātās deleģēšanas procesu neievērošanu; pauž nožēlu, ka koriģējošie pasākumi netika īstenoti ātrāk;

92.  aicina Komisiju pielāgot ĀMNF finansējuma uzraudzībā un ziņošanā par šā fonda pašreizējiem projektiem iesaistīto ieinteresēto personu (t. i., Komisijas dienestu, Eiropas Ārējās darbības dienesta un ES delegāciju) pārvaldību, koordināciju un attiecīgos pienākumus;

93.  aicina Komisiju pienācīgā termiņā ziņot Parlamentam par koriģējošajiem pasākumiem, līdzekļu atgūšanas līmeni un uzlabojumiem ĀMNF līdzekļu pārvaldībā;

Sadarbība ar AZT

94.  atzīst, ka EAF galvenokārt ir vērsti uz Āfrikas valstīm, un uzskata, ka, raugoties no politisko mērķu perspektīvas, nevajadzētu atstumt malā AZT; aicina Komisiju īstenot lielāku sinerģiju ar Savienības iekšpolitiku un horizontālajām politikas jomām, nodrošinot konkrētu AZT līdzdalību;

95.  uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība ne tikai palīdzības sniegšanai un attīstības politikas ietekmei, bet arī citām Eiropas un starptautiskās politikas jomām attiecībā uz valstīm, kuras atrodas vienā ģeogrāfiskā apgabalā ar AZT; aicina sevišķu uzmanību pievērst Majotas situācijai, ņemot vērā tās statusa maiņu, tai 2014. gadā no AZT kļūstot par tālāko reģionu;

96.  aicina Komisiju nodrošināt, ka finansējums sniedz taisnīgu un līdzvērtīgu labumu visām AZT; aicina Komisiju turpināt atbalstīt AZT pārvaldes iestādes EAF projektu īstenošanā, it īpaši — piedāvājot tām apmācību un tehnisko palīdzību;

97.  atgādina par AZT ģeogrāfiskajām īpatnībām; aicina Komisiju labāk integrēt mērķtiecīgus galvenos darbības rādītājus attiecībā uz finansējuma piešķiršanu AZT; aicina Komisiju saistībā ar sagatavošanas darbības paplašināšanu brīvprātīgi piemērojamās sistēmas „Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) ietvaros ierosināt pastāvīgu mehānismu bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, ekosistēmu pakalpojumu attīstīšanai un klimata pārmaiņu seku apkarošanai Savienības AZT ;

98.  atkārtoti aicina Komisiju līdz 2020. gadam izveidot īpaši aizjūras zemēm un teritorijām paredzētu finansēšanas instrumentu, ņemot vērā AZT īpašo statusu un piederību Eiropas valstu saimei;

EAF reakcija uz neatliekami risināmām globālām problēmām

Migrācijas jautājums un attīstības palīdzība

99.  atgādina, ka Savienības attīstības politikas galvenais mērķis ir samazināt un ar laiku izskaust nabadzību un ka EAF līdz šim ir guvis panākumus ĀKK valstīs un AZT; uzskata, ka sekmīga attīstības palīdzība un migrācija ir savstarpēji saistīti jautājumi, jo migrācijas cēlonis var būt sociāla un ekonomiska neaizsargātība un mērķtiecīga attīstības palīdzība var sekmēt migrācijas pamatcēloņu mazināšanu;

100.  ņem vērā nesen pieņemto Savienības globālo stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam panākt ilgtspējīgu attīstību un kurā ir vēl vairāk iezīmēta saikne starp attīstību un migrāciju, turklāt migrācija un drošība ir iekļautas jaunā attīstības un sadarbības sistēmā;

101.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz visaptverošu pieeju migrācijai, kura balstīta jaunā politikas pasākumu kopumā, tostarp uzsverot saikni starp migrāciju un attīstību, pievēršoties migrācijas pamatcēloņu risināšanai un atbalstot arī migrācijas krīzes risināšanas pasākumu finansēšanas veidu maiņu;

102.  atzīst, ka Savienība ir palielinājusi atbalstu drošības sektora reformām; tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai vienlaikus ar līdzekļu novirzīšanu drošības veicināšanai paralēli tiktu nostiprināts atbalsts demokrātiskām reformām;

103.  uzskata, ka migrācijas krīzes nozīmīgie apmēri ir radījuši nepieciešamību pēc straujākas un efektīvākas reakcijas un palīdzības sniegšanas; uzskata, ka būtu lietderīgi migrācijai izstrādāt atbilstošu nozares kodu ESAO Attīstības palīdzības komitejā, lai migrāciju labāk integrētu attīstības programmā, atvieglotu līdzekļu kodēšanu un izmantošanu un labāk izsekotu un uzraudzītu summas, kas paredzētas ārējai darbībai migrācijas pamatcēloņu apkarošanā;

104.  atzinīgi vērtē ieceri pēc Eiropas Stratēģisko investīciju fonda parauga izveidot ārējo investīciju plānu Āfrikai, lai šādi risinātu konkrētus sarežģījumus investīciju jomā; uzskata to par vienu no piemērotākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem, lai sasniegtu Parlamenta ilgtermiņa mērķi nodrošināt cilvēkiem pienācīgus dzīves apstākļus un tādējādi arī cīnīties pret pamatcēloņiem, kuru dēļ veidojas pārmērīga migrācija no Āfrikas;

105.  atzīst, ka EAF finansējums palīdz risināt patlaban pasaules mērogā aktuālās bēgļu un migrācijas krīzes pamatcēloņus; uzsver, ka EAF līdzekļus drīkst izmantot tikai un vienīgi tādiem nolūkiem, kādi paredzēti noteikumos, piemēram, drošai robežkontrolei un efektīvu atgriešanas pasākumu īstenošanai; aicina Komisiju ar konstruktīvu rīcību panākt sinerģiju starp Savienības budžetu, EAF un divpusējo sadarbību, lai risinātu ar migrācijas krīzes novēršanu saistītus jautājumus;

106.  aicina kopā ar galvenajiem dalībniekiem nepārtraukti pilnveidot stratēģisko izpratni par Savienības ārpolitikas nostādnēm migrācijas jomā, politikas risinājumiem un to satvaru, lai nodrošinātu skaidrību, kā arī koordinēti un saskaņoti mobilizētu ārējās migrācijas mehānismus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Savienības budžeta ietvaros vai ārpus tā;

107.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot nepieciešamību pēc labākiem rezultātiem ar pietiekamu līdzekļu pieejamību, lai varētu noteikt tālejošus mērķus, kad tiek izstrādāti visaptveroši un ilgtspējīgi Savienības atbildes pasākumi uz pašreizējām un nākotnes problēmām, kuras izraisījusi migrācijas krīze; uzskata, ka Savienības līdzekļi ārējās migrācijas jomā ir jāizmaksā efektīvāk un tiem ir jāatbilst pievienotās vērtības kritērijiem, lai cilvēkiem nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus viņu izcelsmes valstīs un citās ĀKK valstīs;

108.  aicina visas galvenās ieinteresētās personas apsvērt jautājumu par līdzsvaru starp intervences pasākumu elastību, līdzekļu papildināmību, to apjomu un nepieciešamo palielināšanu, kā arī iespējamo sinerģiju un Savienības intervences pasākumu vispārējo papildvērtību, un pienācīgi risināt šo jautājumu;

109.  uzskata, ka instrumentu pašreizējā sadrumstalotība, proti, tas, ka katram no tiem ir savi specifiski mērķi un tie nav savstarpēji saistīti, neļauj veikt parlamentāro pārraudzību par to, kā tiek izmantoti līdzekļi, kā arī noteikt atbildības jomas, tāpēc ir grūti precīzi novērtēt faktiski iztērētās summas ārējās darbības atbalstam migrācijas jomā; pauž nožēlu par to, ka tas rada efektivitātes, pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu; uzskata, ka pašreizējo politikas instrumentu izmantošanas veidi ir jāpārfokusē, paredzot skaidru un atjauninātu mērķu struktūru, lai palielinātu to vispārējo efektivitāti un pamanāmību;

110.  šajā sakarībā uzskata, ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai atbalsts tiktu pareizi novirzīts dažādu mainīgu ārējās migrācijas jautājumu risināšanai, vienlaikus arī nodrošinot izmaksāto līdzekļu pienācīgu pārraudzību, lai izvairītos no līdzekļu piesavināšanās un dubultas finansēšanas riska, un nodrošinot, ka citas ĀKK valstis turpina saņemt palīdzību no EAF;

111.  uzskata, ka klimata pārmaiņas un to radītās problēmas, migrācija un attīstība ir cieši saistīti jautājumi; prasa apliecināt labāku izpratni par šīm savstarpējām sakarībām, piešķirot attīstības palīdzību un nosakot attīstības politikas mērķus; aicina Komisiju un EIB necensties vienkārši palielināt migrācijas problēmu risināšanai paredzēto finansējumu, ja vienlaikus netiks ņemti vērā projekti, kuri vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un citi attīstības jomas projekti;

EIB ieguldījums

112.  norāda, ka 2015. gadā ĀKK valstīm un AZT tika piešķirti EUR 936 miljoni projektu īstenošanai 15 valstīs un 6 reģionālajās grupās;

113.  atbalsta ĀKK ieguldījumu mehānisma vispārējos mērķus, t. i., atbalstīt vietējo privāto sektoru un nodarbinātības un sociālekonomiskās infrastruktūras attīstību, veicinot ilgtspējīgu attīstību vietējā un reģionālā līmenī, kā arī privātā sektora un galveno infrastruktūru attīstību ES un Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fonda ietvaros;

114.  atzinīgi vērtē EIB centienus palīdzēt Savienībai risināt kritiski nozīmīgus starptautiskus jautājumus, it īpaši izmantojot EIB ĀKK migrācijas pasākumu kopumu un ekonomikas noturības iniciatīvu, atbalstot Savienību un partnervalstis migrāciju izraisošu sociālekonomisko problēmu risināšanā un iezīmējot ārējo investīciju plānu; tomēr norāda uz pastāvīgajām grūtībām nodrošināt pienācīgu politisko un demokrātisko kontroli pār EIB darbībām;

115.  aicina EIB pieprasīt un par prioritāti noteikt to, lai investīcijām un to devumam attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību būtu ilgtermiņa ietekme visos ekonomiskajos, sociālajos un vides aspektos;

116.  mudina EIB turpināt atbalstīt vietējā privātā sektora attīstību, jo tas ir viens no galvenajiem ilgtspējas virzītājiem, un atbalstīt sociālo un ekonomisko pamata infrastruktūru, kas steidzami vajadzīga atbalsta saņēmējiem, kā arī centienus atrast jaunus vietējos un reģionālos partnerus tieši mikrofinansēšanas jomā; aicina EIB nodrošināt lielāku papildvērtību, labāk pamatojot līdzekļu izlietojumu;

117.  aicina EIB nodrošināt, ka notiekošie projekti tiek regulāri uzraudzīti un ka projekta darbības laikā tiek efektīvi ievēroti sākotnējie mērķi un kritēriji; uzskata, ka EIB būtu jāņem vērā iespējamās izmaiņas projektā un tā mērķos;

118.  atzinīgi vērtē 2015. gadā sagatavoto EIB otro ziņojumu par tās ārējo darbību rezultātiem, kā arī EIB izmantoto trīs pīlāru vērtēšanas sistēmu (3PA) un rezultātu noteikšanas sistēmu investīciju projektu sagaidāmo rezultātu ex ante novērtēšanai;

119.  uzskata, ka, izmantojot ieguldījumu mehānisma rezultātu un snieguma novērtēšanas sistēmu, būtu jānovērtē katra projekta ietekme uz attīstību; uzskata, ka ir svarīgi pievērsties tādiem pašiem mērķiem un stratēģijām, kas ir noteikti Savienības attīstības politikā; aicina EIB turpināt saskaņot savas darbības ar Savienības attīstības politikas mērķiem;

120.  prasa sistemātiski publiskot ĀKK ieguldījumu mehānisma aizdevumu līgumus un palielināt valdes lēmumu un vadības dokumentu pārredzamību;

121.  uzskata par labu praksi to, kā Parlaments un Revīzijas palāta, savstarpēji sadarbojoties un kopīgi veicot pārbaudes, īsteno ieguldījumu mehānisma revīziju; tomēr pauž nožēlu, ka revīzija neattiecas uz projektiem, kas īstenoti aizjūras zemēs un teritorijās, un uz tām piešķirtajiem līdzekļiem; pauž nožēlu, ka uz ieguldījumu mehānismu neattiecas Revīzijas palātas ikgadējā revīzija, kuras rezultātā tiek sniegta ticamības deklarācija, un ka tam nepiemēro Parlamenta īstenoto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

Virzība uz jaunu nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam

122.  atzīst EAF sasniegumus, vienlaikus uzskatot, ka būtu jāapsver jaunas perspektīvas, lai ņemtu vērā izmaiņas ĀKK valstu un AZT situācijā un jaunu ilgtspējīgu mērķu noteikšanā, it īpaši saikni starp mieru, humāno palīdzību, klimata pārmaiņām un ar tām saistītajām problēmām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī migrāciju;

123.  atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu Parlamentam un Padomei „Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm”, ko Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos publicēja 2016. gada 22. novembrī (JOIN(2016)0052), un aicina Savienības iestādes turpināt diskusijas par Savienības un ĀKK attiecību nākotni;

124.  norāda — lai gan Komisija ir ierosinājusi būtiski vienkāršot Finanšu regulu, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, katru EAF joprojām reglamentē atsevišķa finanšu regula; uzskata, ka vienota finanšu regula padarītu mazāk sarežģītu dažādo EAF pārvaldību un īstenošanu; turklāt uzsver, ka Parlaments jau sen ir aicinājis integrēt EAF Savienības budžetā;

125.  uzskata, ka nolīgumā, kas sekos Kotonū nolīgumam, būtu jānodrošina vēl lielāka saskaņotība starp attīstības mērķiem un visām Savienības ārpolitikas jomām un tā centrā vajadzētu būt tādiem elementiem kā cīņai pret nevienlīdzību un pasākumiem ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai;

126.  sagaida, ka Parlamentu pilnībā informēs un ar to apspriedīsies attiecībā uz 11. EAF vidusposma pārskatīšanu, kurā ir paredzēts ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības programmu „Agenda 2030” un jaunu Eiropas konsensu attīstības jomā, bet kurā arī būtu pilnībā jāievēro attīstības efektivitātes principi, kurus atkārtoti apstiprināja Nairobi augstākā līmeņa sanāksmē par globālo partnerību, jo īpaši saņēmējvalstu līdzatbildība par prioritātēm;

127.  iesaka nolīgumā, kas sekos Kotonū nolīgumam, ietvert arī tādus jautājumus, kas neattiecas tikai uz ekonomiku, un veicināt efektīvu politisko dialogu; atgādina, ka politiskais dialogs ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu un efektivitāti;

128.  uzskata, ka nolīgumā, kas sekos Kotonū nolīgumam, būtu jāveicina vietējo kopienu un visas pilsoniskās sabiedrības iespēju nostiprināšana un līdzdalība, jo īpaši ieviešot vietēju partnerību nolīgumus, lai nodrošinātu projektu pienācīgu īstenošanu vietējā līmenī, it sevišķi netiešās pārvaldības kontekstā;

129.  prasa atzīt klimata pārmaiņu un to radīto problēmu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ietekmi uz visiem attīstības faktoriem; uzskata, ka nolīgumam, kas sekos Kotonū nolīgumam, vajadzētu būt vairāk vērstam uz saņēmējvalstu ilgtspējīgu attīstību un jo īpaši uz enerģētiskās neatkarības jautājumu;

130.  aicina Komisiju attīstības politikā atzīt un turpināt attīstīt salu dimensiju un izveidot īpašu instrumentu mazo salu jaunattīstības valstīm, tādējādi nodrošinot līdzekļu labāku sadali, labāku sniegumu un pielāgotu kontroli;

131.  iesaka Komisijai sniegt a priori novērtējumu un sistemātiskāk ziņot par attīstības politikas ietekmi uz vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā esošām valstīm un reģioniem, lai nodrošinātu lielāku sinerģiju starp visiem fondiem, kuri pieejami šajos reģionos;

132.  atkārtoti uzsver, ka Parlaments jau ilgstoši atbalsta EAF iekļaušanu budžetā, lai palielinātu demokrātisko kontroli un pārskatatbildību un uzlabotu šo fondu izmantošanas efektivitāti, pārredzamību un pamanāmību; uzsver arī to, ka iekļaušana budžetā samazinātu darījumu izmaksas un vienkāršotu ziņošanas un uzskaites prasības, jo šādā gadījumā pastāvētu tikai viens administratīvo noteikumu un lēmumu pieņemšanas struktūru kopums;

Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi

133.  aicina Revīzijas palātu nākamajā gada pārskatā sniegt apskatu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta ikgadējā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu paustajiem ieteikumiem.

(1) OV C 375, 13.10.2016., 287. lpp.
(2) OV C 375, 13.10.2016., 297. lpp.
(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(4) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(5) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(6) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(7) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(8) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(9) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(10) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(11) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(12) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(13) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(14) OV C 375, 13.10.2016., 287. lpp.
(15) OV C 375, 13.10.2016., 297. lpp.
(16) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(17) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(18) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(19) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(20) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(21) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(22) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(23) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(24) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(25) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(26) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(27) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(28) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(29) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”), OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(30) Paziņojums CAB D(2016) Ares 06675546.
(31) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp..


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
PDF 698kWORD 85k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2016/2152(DEC))
P8_TA(2017)0146A8-0153/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0270/2016)(2),

–  ņemot vērā 2015. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2015. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(5), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7) un jo īpaši tā 22. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0153/2017),

A.  tā kā priekšsēdētājs 2016. gada 4. jūlijā pieņēma Parlamenta 2015. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2016. gada 24. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.  tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka, veicot 2015. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pārbaudītajos iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos un iekšējās kontroles sistēmās nav konstatējusi nopietnas nepilnības;

D.  tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2016/2152(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0153/2017),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīti 129 jautājumi un Budžeta kontroles (CONT) komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.  tā kā pārbaudei, īpaši tādai kā ikgadēja budžeta izpildes apstiprināšana, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Parlamenta politiskās vadības un administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā; tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu, tā kā budžeta izpildes pamatelementam vajadzētu būt uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principam un labai cilvēkresursu pārvaldībai,

Pārskats par Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību

1.  norāda, ka oficiālo Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldības uzraudzības sistēmu veido četri galvenie elementi:

   a) galīgo pārskatu apliecināšana, ko veic Parlamenta grāmatvedis;
   b) iekšējā revidenta gada ziņojumi un viņa atzinums par iekšējās kontroles sistēmu;
   c) visu Savienības iestāžu, tostarp Parlamenta, administratīvo un citu izdevumu novērtējums, ko veic ārējs revidents — Revīzijas palāta, kā arī
   d) CONT komitejas sagatavotā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kuras noslēgumā Parlaments pieņem lēmumu par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Parlamenta priekšsēdētājam;

2.  norāda, ka iekšējā revidenta gada pārskats ietver konstatējumus, kuru pamatā ir īpašs revīzijas darbs, tā mērķis ir uzlabot budžeta un finanšu pārvaldību, nevis sniegt visaptverošu priekšstatu par Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību; tāpat norāda arī to, ka Revīzijas palātas pārskats atspoguļo vien tādus rezultātus, kas gūti uz nelielas Parlamenta darījumu izlases (16 darījumi) pamata;

3.  apzinās, ka administratīvo izdevumu kopumā zemais kļūdu līmenis varētu pamatot to, ka Revīzijas palāta pievērš salīdzinoši nelielu uzmanību Parlamenta darījumiem;

4.  tomēr norāda, ka, pat ja kļūdu īpatsvars ir ļoti mazs, reputācijas apdraudējums ir salīdzinoši augsts, ņemot vērā to, ka šādas finanšu un budžeta kļūdas varētu negatīvi ietekmēt iestādes stāvokli;

5.  piebilst, ka pēdējā laikā, ņemot vērā vispārējo nepieciešamību pēc budžeta izstrādes, kas balstīta uz darbības rezultātiem, budžeta izpildes apstiprināšanai nebūtu jāaprobežojas tikai ar pārkāpumu atklāšanu, bet būtu arī jāietver konkrēta snieguma un rezultātu noteikšana, un ka arī tas ir īpaši svarīgi Parlamenta gadījumā, jo rezultātu trūkums tieši ietekmē iestādes reputāciju;

6.  šajā kontekstā norāda, ka darbs, ko Parlaments veic budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, sniedz iespēju rūpīgāk izskatīt Parlamenta administrācijas pārskatus; prasa stiprināt iestādes iekšienē pieejamas specializētās zināšanas par pārskatiem un revīziju, ko referenti varētu izmantot budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumu sagatavošanā;

Parlamenta pārskati

7.  norāda, ka Parlamenta 2015. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 794 929 112 jeb 19,78 % no summas, kas daudzgadu finanšu shēmas(8) 5. izdevumu kategorijā paredzēta Savienības iestāžu 2015. gada administratīvajiem izdevumiem, un kopumā par 2,2 % pārsniedza 2014. gada budžetu (EUR 1 755 631 742);

8.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2015. gada 31. decembrī bija EUR 176 367 724 (2014. gadā — EUR 174 436 852), no kuriem EUR 27 988 590 bija piešķirtie ieņēmumi (2014. gadā — EUR 26 979 032);

9.  pieņem zināšanai, ka četras nodaļas veidoja 71 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”); norāda, ka tas liecina par to, ka Parlamenta izdevumi lielā mērā ir pēctecīgi un galvenokārt saistīti ar deputātu un darbinieku atalgojumu, kurš tiek pielāgots atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un citām līgumiskajām saistībām;

10.  norāda, ka Parlamenta 2015. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī skaitļi bija šādi:

a)  Pieejamās apropriācijas (EUR)

2015. gada apropriācijas

1 794 929 112

neautomātiskie pārnesumi no 2014. finanšu gada

-

automātiskie pārnesumi no 2014. finanšu gada

277 911 825

2015. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

27 988 590

piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2014. gada

106 077 150

Kopā

2 206 906 677

b)  Apropriāciju izlietojums 2015. finanšu gadā (EUR)

saistība

2 176 992 756

veiktie maksājumi

1 770 807 099

uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

392 379 176

uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

-

atceltās apropriācijas

43 720 402

c)  Budžeta ieņēmumi (EUR)

2015. gadā saņemts

176 367 724

d)  Kopējā bilance 2015. gada 31. decembrī (EUR)

1 511 058 599

11.  norāda, ka 2015. gadā saistības tika uzņemtas par 99,1 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,9 %, kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

12.  vērš uzmanību uz to, ka atcelto apropriāciju kopsumma bija EUR 41 422 684 un lielākā daļa atcēlumu bija saistīti ar algām un izdevumiem par ēkām;

13.  norāda, ka vispārējā pārvietojuma apmērs bija EUR 71 000 000, kas atbilst 4 % no kopējām apropriācijām, kuras tika pārvietotas no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt Konrad Adenauer ēkas Luksemburgā ikgadējos nomas maksājumus; mudina Parlamenta ēku politiku noteikt pietiekami skaidri, iekļaujot to budžeta stratēģijā; uzskata, ka vispārējais pārvietojums ir ļoti liels; pauž stingru pārliecību, ka efektīvai budžeta pārvaldībai šis pārvietojums būtu jāsamazina līdz minimumam; šajā sakarībā aicina Revīzijas palātu sagatavot ziņojumu par Parlamenta ēku politiku;

Revīzijas palātas atzinumi par 2015. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

14.  norāda, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks, bet aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz septiņām skaitļos izteiktām kļūdām, DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,6 % (palielinājums salīdzinājumā ar 0,5 % 2014. gadā);

15.  pauž nopietnas bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka no 151 revidētā Savienības iestāžu darījuma 22 darījumos (14,6 %) bija kļūdas; tomēr norāda, ka tikai septiņos no šiem 22 darījumiem kļūdas bija izteiktas skaitļos un līdz ar to radīja finansiālas sekas, kas nozīmē, ka aplēstais kļūdu līmenis bija 0,6 %;

16.  turklāt norāda arī uz īpašiem konstatējumiem, kas Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā iekļauti attiecībā uz Parlamentu; norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības kontroles mehānismos, kurus piemēroja 2014. gada izdevumu apstiprināšanai un veikšanai; tas attiecās tikai uz vienu no 16 pārbaudītajiem Parlamenta darījumiem, kuri bija saistīti ar vienu vai vairākām politiskajām grupām, un šīs nepilnības 2015. gadā tika novērstas;

17.  norāda uz atbildēm, kuras Parlaments pretrunu procedūrā sniedza Revīzijas palātai; aicina Revīzijas palātu regulāri informēt atbildīgo komiteju par to, kā tiek īstenots ieteikums sniegt labākus norādījumus un pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei;

Iekšējā revidenta gada pārskats

18.  norāda, ka atbildīgās komitejas 2017. gada 30. janvāra atklātajā sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar gada pārskatu un informēja, ka 2015. gadā viņš ir pieņēmis ziņojumus par šādiem tematiem:

   saistībā ar iekšējās revīzijas ziņojumiem veicamo darbību pēcpārbaude;
   Rīcības kodekss attiecībā uz daudzvalodību;
   IT darbības efektivitāte un darbības rezultātu noteikšana;
   finanšu pārvaldības sistēma;
   parādu atgūšanas process;
   darbības nepārtrauktības pārvaldība;
   IT datu centra inventarizācija un ārējo ekspertu pārvaldība;

19.  pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli, ka nepieciešams:

   sagatavot pamatotu priekšlikumu Rīcības kodeksa attiecībā uz daudzvalodību atjaunināšanai mutiskās tulkošanas dienestu vajadzībām, paredzot īpašus noteikumus ar trialogu saistītu sanāksmju plānošanai;
   uzlabot regulējumu, ko piemēro sanāksmēm, kurās tiek nodrošināta mutiskā tulkošana, tostarp labāk saskaņot spēkā esošos noteikumu kopumus, paredzēt pasākumus, lai pieprasījumu vienmērīgāk sadalītu pa visu nedēļu, kā arī atrast un izmantot pārāk maz izmantotus laika periodus; uzsver, ka ir jāsamazina to sanāksmju skaits, kuras tiek atceltas īsi pirms plānotā datuma, jo tādējādi tiek nepareizi sadalīti ievērojami resursi;
   izstrādāt atbilstīgus kritērijus un indikatīvas robežvērtības juridisko procedūru sākšanai un parādu dzēšanai un iesniegt tos apstiprināšanai galvenajam deleģētajam kredītrīkotājam;
   izveidot atbilstošu vadību un politiku (tostarp institucionālas vadlīnijas un praktiskus pasākumus) darbības nepārtrauktības pārvaldībai;

20.  norāda, ka 2015. gada beigās pēc secīgām pēcpārbaudes revīzijām joprojām nav īstenoti četri pasākumi, kas ieteikti iekšējās kontroles sistēmas pārbaudē un kas saistīti ar mērenu risku, un vienam no tiem īstenošanas termiņš ir pārcelts uz 2017. gadu Parlamenta jaunās finanšu pārvaldības sistēmas dēļ; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt CONT komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm darbībām;

21.  aicina iekšējo revidentu, kad tas iepazīstina ar gada pārskatu, vairāk koncentrēties uz tiem aspektiem, kuros ir konstatēti trūkumi un/vai pārkāpumi, kā arī ieviest snieguma un rezultātu novērtēšanas procedūras; turklāt aicina iekšējo revidentu ziņojumus par veiktajiem pasākumiem, izmaiņām un risinājumiem saistībā ar viņa pilnvaru laikā konstatētajām problēmām darīt pieejamus Budžeta kontroles komitejai; aicina ģenerālsekretāru ieviest snieguma un rezultātu novērtēšanas procedūras;

Saistībā ar rezolūciju par 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

22.  ņem vērā rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas CONT komitejai iesniegtas 2016. gada 20. oktobrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas Parlamenta rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka nekas nav darīts saistībā ar daudzām no šīm prasībām un ka tam nav norādīti iemesli vai sniegts pamatojums; uzsver, ka ir svarīgi, lai CONT komitejā būtu iespējams biežāk apspriest ar ģenerālsekretāru jautājumus, kas skar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

23.  norāda, ka datums, kad jāiesniedz projekts ziņojumam par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu, nebija saskaņots ar termiņu, kurā jāiesniedz eventuāli papildu jautājumi ģenerālsekretāram; aicina ģenerālsekretāru sniegt atbildes uz papildu jautājumiem pirms grozījumu iesniegšanas termiņa un, ja iespējams, pirms balsojuma komitejā;

Parlamenta 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

24.  norāda uz budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un CONT komitejas viedokļu apmaiņu, kas notika 2017. gada 30. janvārī, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam;

25.  pauž gandarījumu par Parlamenta administrācijas apņemšanos pastāvīgi uzlabot Parlamenta dienestu darbību kopumā un darīt to efektīvi, lai gan vienlaikus uzskata, ka dažos gadījumos izmaiņu ieviešana praksē prasa pārāk ilgu laiku;

26.  norāda, ka Parlamentam, kas gadā vienam pilsonim izmaksā EUR 3,60, nav jāizvairās no salīdzinājuma ar citām parlamentārajām sistēmām, jo īpaši tādēļ, ka vienu trešdaļu no izmaksām veido pamatfaktori (daudzvalodība un atrašanās vietu skaits), kurus Parlamentam ir maz iespēju ietekmēt un kuri tieši tādā veidā neskar citus parlamentus;

27.  tomēr norāda, ka ģenerāldirektorāti dažādā mērā pievērš uzmanību uz darbības rezultātiem balstītai budžeta izstrādei, kura ir labi attīstīta, piemēram, Finanšu ģenerāldirektorātā (DG FINS), bet joprojām agrīnā stadijā citur administrācijā; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai visā administrācijā tiktu noteikti un uzraudzīti skaidri, izmērāmi mērķi;

28.  pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi attiecībā uz lietojumprogrammas ePetition pieejamību deputātiem un sabiedrībai kopumā, kā arī Juridiskā dienesta ziņojumu; aicina ģenerālsekretāru ziņot par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Juridiskā dienesta ieteikumiem;

29.  atzinīgi vērtē ilgtspējībai pievērsto administrācijas uzmanību, īpaši saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām; tomēr norāda, ka stājoties spēkā jaunajai direktīvai par publisko iepirkumu(9), ir kļuvis iespējams palielināt to kritēriju svērumu iepretim zemākās cenas kritērijam, kuri saistīti ar sociālo un vides ilgtspējību;

30.  aicina ģenerālsekretāru iesniegt rīcības plānu par to, kā piemērot ilgtspējības kritēriju Parlamenta publiskā iepirkuma procedūrās, un šajā sakarībā iekļaut novērtējumu par zaļā publiskā iepirkuma kā instrumenta izmantošanu;

31.  atzīst, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās izmaksas ir EUR 114 miljoni gadā, un norāda uz 2013. gada 20. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(10), kurā konstatēts, ka 78 % no visiem to Parlamenta darbinieku komandējumiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, ir nepieciešami tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; atgādina, ka tiek lēsts, ka šīs izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; aicina Prezidiju pieprasīt ģenerālsekretāram nekavējoties izstrādāt ceļvedi Parlamenta pārejai uz vienu darba vietu; atkārtoti aicina Parlamentu un Padomi pievērsties nepieciešamībai sagatavot ceļvedi pārejai uz vienu darba vietu, lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās; uzskata, ka Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās un nepieciešamība pārcelt ES aģentūras, kuras patlaban atrodas AK, varētu būt lieliska iespēja vienlaikus atrisināt vairākus jautājumus; tomēr norāda uz LESD 341. pantu, kurā paredzēts, ka Savienības iestāžu atrašanās vietas nosaka, dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties, un LES un LESD pievienoto Protokolu Nr. 6, kurā noteikts, ka Parlaments atrodas Strasbūrā; atgādina, ka vienas darba vietas noteikšana prasa veikt izmaiņas Līgumā;

32.  atgādina administrācijas atbildi uz 75. jautājumu anketā par Parlamenta 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, to, ka tā ir nolēmusi pārtraukt ilgtermiņa komandējumu praksi, tādējādi radot ievērojamus ietaupījumus, bet uzskata par nozīmīgu pretrunu to, ka 13 darbinieki patlaban atrodas ilgtermiņa komandējumos; uzskata, ka darbinieka nosūtīšana ilgtermiņa komandējumā, paredzot ekspatriācijas pabalstu un dienas naudu, uz vietu, kur šī persona jau dzīvo un strādā, ir nosodāma nodokļu maksātāju naudas izlietošana un ir pretrunā Civildienesta noteikumiem; prasa paskaidrot visu ilgtermiņa komandējumu apstākļus un jo īpaši atklāt informāciju par šo ilgtermiņa komandējumu iemesliem un izmaksām;

33.  atgādina, ka visiem Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, tostarp tiem, kas strādā birojos, pienākumi ir jāveic vienīgi Savienības interešu vārdā un saskaņā ar Civildienesta noteikumu prasībām; norāda, ka Savienības ierēdņiem maksā no nodokļu maksātāju naudas, kas nav paredzēta tam, lai finansētu preses pārstāvjus vai citus darbiniekus, kuri strādā priekšsēdētāja valsts līmeņa politisko interešu veicināšanas labā; aicina Prezidiju Parlamenta noteikumos noteikt skaidras prasības;

34.  norāda uz priekšsēdētāja 2015. gada 21. oktobra lēmumu, ar kuru viņš mēģināja iecelt cilvēkus vadošos amatos Parlamentā, neievērojot procedūru un vēl jo vairāk — neuzaicinot iesniegt pieteikumus; norāda, ka šis lēmums neatbilda noteikumiem (administrācijas atbilde otrajā CONT komitejas anketā); uzstāj, ka minētais priekšsēdētāja lēmums ir oficiāli jāatceļ;

35.  norāda, ka 2015. gada 15. decembrī priekšsēdētājs deva sev tiesības piešķirt sava biroja darbiniekiem īpašu piemaksu bez apjoma ierobežojuma papildus pastāvošajai biroja piemaksai, lai gan Civildienesta noteikumos šāda īpaša piemaksa nav paredzēta; atkal uzdod jautājumu par šo tiesību likumību un īpašo piemaksu pamatotību; aicina apsvērt, vai minētais lēmums nebūtu jāatceļ;

Apmeklētāju grupu uzņemšanai paredzētā finansiālā atbalsta sistēma

36.  norāda, ka Prezidijs 2016. gada 24. oktobrī pieņēma pārskatītos Noteikumus, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām;

37.  atzinīgi vērtē to, ka tas ievērojami samazina maksājumus skaidrā naudā un ievieš obligātus elektroniskos pārskaitījumus, tādējādi samazinot zādzību risku un Parlamenta reputācijas apdraudējumu, vienlaikus nodrošinot ievērojamu elastīgumu; atbalsta Prezidija nodomu pēc vienu gadu ilgušas īstenošanas novērtēt pārskatīto sistēmu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Parlamenta deputātu palīgus var nominēt maksājumu saņemšanai viņu personīgajos kontos un grupas izdevumu apstiprināšanai; pauž bažas par to, ka tas uzliek reģistrētiem deputātu palīgiem nevajadzīgu juridisko un finansiālo atbildību un pakļauj viņus iespējamiem riskiem; mudina Prezidiju prioritārā kārtā pārskatīt šo jautājumu;

38.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments sniedza savam priekšsēdētājam budžeta izpildes apstiprinājumu par Parlamenta 2014. finanšu gada budžeta izpildi un pēdējā brīdī svītroja svarīgas teksta daļas, kurās tika uzdoti vēl vairāki jautājumi par priekšsēdētāja politisko darbību un rīkošanos ar finansēm Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu laikā;

Pārredzamības reģistrs un interešu konflikti

39.  atzinīgi vērtē aizvien lielāko uzmanību, ko plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība pievērš Parlamentam un tā administrācijai; tomēr norāda, ka daži žurnālisti saskaras ar grūtībām iegūt konkrētu informāciju; norāda, ka Parlamenta un tā administrācijas pārredzamībai ir būtiska nozīme iestādes leģitimitātes nodrošināšanā un ka informācijas pieejamība būtu jāuzlabo, vienlaikus vienmēr nodrošinot personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu;

40.  aicina Prezidiju publicēt Parlamenta tīmekļa vietnē attiecīgos ģenerālsekretāra iesniegtos dokumentus mašīnlasāmā formātā, tiklīdz tie kļūst pieejami, ja to atļauj šajos dokumentos ietvertās informācijas raksturs, piemēram, nav nepieciešama personas datu aizsardzība;

41.  uzsver, ka Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs ir jāpadara pārredzamāks un pieejamāks; prasa savlaicīgi publicēt iekštīklā (Intranet) Prezidija sanāksmju darba kārtības un sanāksmju protokolus publicēt daudz ātrāk; norāda, ka nav jāgaida, līdz tie ir iztulkoti visās valodās;

42.  atgādina par deputātu pienākumu nekavējoties informēt administrāciju par izmaiņām viņu interešu deklarācijās;

43.  aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Budžeta un CONT komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu;

44.  uzskata, ka deputātiem vajadzētu būt iespējai izmantot Parlamenta tīmekļa vietni, lai maksimāli pārredzami atspoguļotu savu darbību saviem vēlētājiem, un tāpēc aicina ģenerālsekretāru izstrādāt sistēmu, kuru deputāti varētu izmantot, lai publicētu informāciju par tikšanos ar interešu pārstāvjiem, un mudina ģenerālsekretāru nekavējoties darīt to iespējamu, kā jau prasīts Parlamenta rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

45.  aicina Prezidiju definēt un publicēt noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu;

46.  norāda, ka deputāti ir maz informēti par iespēju atdot atpakaļ piemaksas par vispārējiem izdevumiem pārpalikumu; atgādina deputātiem, ka piemaksa par vispārējiem izdevumiem nav daļa no personīgā atalgojuma; aicina ģenerālsekretāru prioritārā kārtā informēt par šo iespēju; mudina deputātus atmaksāt pārpalikumu pilnvaru termiņa beigās;

47.  tāpat aicina ģenerālsekretāru nodrošināt tiem deputātiem, kuri vēlas savās tīmekļa vietnēs publicēt informāciju par jebkādas Parlamenta piemaksas saņemšanu, attiecīgus datus, ko iespējams viegli apstrādāt;

48.  turklāt aicina ģenerālsekretāru līdzīgā veidā palīdzēt arī politiskajām grupām, kuras to vēlas;

49.  norāda, ka Parlamenta tīmekļa vietnē tiek publiskoti dokumenti, kas saistīti ar lēmumu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu atzīšanu, kā arī detalizēta informācija par galīgā finansējuma apmēru; aicina Parlamentu prasīt, lai Komisija iesniedz priekšlikumu pārskatīt spēkā esošo Savienības tiesību aktu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(11), ļaunprātīgas rīcības novēršanas nolūkā nosakot arī stingrākas prasības Eiropas politisko partiju un fondu izveidei;

50.  atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta īpaša veidlapa, kurā referenti var norādīt, kādi interešu pārstāvji ir ietekmējuši viņu ziņojumus (“likumdošanas pēda”);

51.  atkārtoti prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kā interešu pārstāvji un citas ārējas organizācijas izmanto Parlamenta telpas;

52.  pauž bažas par to, ka interešu konfliktu novēršanas nolūkā var nākties vēl vairāk uzlabot spēkā esošo deputātu rīcības kodeksu, īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā:

   apmaksātas deputātu blakusnodarbošanās;
   bijušo deputātu veikta lobēšana, kas orientēta uz ES iestādēm un ko bijušie deputāti veic laikā, kurā tiem ir tiesības saņemt pārejas pabalstu;
   deputātu interešu deklarāciju reģistrācija;
   padomdevējas komitejas sastāvs un kompetence;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

53.  atzinīgi vērtē rādītāju izstrādi Parlamenta komunikācijas pasākumu rezultātu mērīšanai un aicina ģenerālsekretāru 2016. gada ziņojumā par Parlamenta darbību atsevišķu nodaļu veltīt tam, cik efektīva ir šī jaunā uz darbības rezultātiem balstītā pieeja komunikācijas jomā;

54.  atbalsta dažādas programmas, kuru mērķis ir veicināt apmeklējumus tiem žurnālistiem un iedzīvotājiem, kas vēlas vairāk uzzināt par Parlamenta darbību;

55.  šajā sakarībā atkārto aicinājumu, kas tika pausts 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas laikā, kad tika konstatēts, ka Parlamenta tīmekļa vietne joprojām ir salīdzinoši nedraudzīga lietotājiem, grūti pārlūkojama un tajā vēl nav iekļauti jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi, un līdz ar to ir grūti ātri atrast vajadzīgo informāciju; tika norādīts arī tas, ka tīmekļa vietne neveicina Parlamenta tēla uzlabošanos sabiedrības acīs, lai gan komunikācijai ar Eiropas iedzīvotājiem ir liela nozīme;

56.  aicina Komunikācijas ģenerāldirektorātu (DG COMM) ieviest efektīvāku un lietotājam draudzīgāku tīmekļa vietni, kurai būtu efektīvāks meklētājs, kura veicinātu Parlamenta atpazīstamību sabiedrībā un tiešāk reaģētu uz iedzīvotāju vajadzībām un interesēm; norāda, ka ir sasniegti tikai vidusmēra rezultāti, lai gan ir iztērēti ievērojami resursi;

57.  pauž bažas par Parlamenta komunikācijas stratēģijas efektivitāti; šajā sakarībā aicina visaptveroši novērtēt pašreizējo stratēģiju un jo īpaši aktīvāk vērsties pie tiem, kuri paši neinteresējas par Parlamenta darbību vai pat ir skeptiski noskaņoti pret to; aicina ģenerālsekretāru izstrādāt jaunu stratēģiju, kas sniegtos tālāk, lai sasniegtu arī šos iedzīvotājus, gan, uzlabojot informācijas pieejamību, gan atbilstoši reaģējot uz nepamatotiem aizspriedumiem pret Parlamentu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām un dārgām reklāmas kampaņām;

58.  uzsver, ka ir jāmodernizē Parlamenta informācijas biroju uzdevums, optimāli izmantojot jaunos komunikācijas instrumentus un veidus un savā labā izmantojot to izdevīgās ģeogrāfiskās atrašanās vietas, proti, pietuvinātību iedzīvotājiem, lai vēl vairāk pastiprinātu vietēja līmeņa pasākumus, piemēram, debates ar deputātu un pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos, tādējādi uzklausot un iesaistot cilvēkus; uzsver, ka debatēm tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu uzmanībai, ko šādi pasākumi piesaista, būtu vēl vairāk jāveicina tuvināšanās iedzīvotājiem; norāda, ka dalībvalstīs izvietoto informācijas biroju ar ēkām un darbiniekiem saistītās izmaksas ir nesamērīgi lielas salīdzinājumā ar līdzekļiem, kas tiek tērēti šo biroju galveno funkciju veikšanai; aicina ģenerālsekretāru līdz 2017. gada beigām iesniegt CONT komitejai detalizētu darbības un finanšu pārskatu par informācijas birojiem Briselē un Strasbūrā, īpašu uzmanību pievēršot to pievienotajai vērtībai;

59.  pauž bažas saistībā ar atbildēm, kas sniegtas uz rakstiski atbildamiem jautājumiem par Parlamenta informācijas birojiem atsevišķās dalībvalstīs, jo vairumā gadījumu tikai nelielu daļu no to darbības izmaksām rada šo biroju reālie mērķi un uzdevumi, savukārt lauvas tiesa līdzekļu tiek tērēta biroju īrei un darbinieku atalgojumam un ceļa izdevumiem;

60.  aicina ģenerālsekretāru uzlabot iekšējo komunikāciju starp dažādiem ģenerāldirektorātiem, lai, piemēram, informācija par jaunu, svarīgu instrumentu, tādu kā t. s. likumdošanas vilcienu saraksts, izstrādi, tiktu darīta zināma plašākai publikai gan iekšēji, gan ārēji;

LUX kino balva

61.  atzinīgi vērtē CONT komitejas un Kultūras un izglītības komitejas kopīgajā sanāksmē notikušo iepazīstināšanu ar aptauju, kura bija prasīta rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un kura veikta, lai noskaidrotu LUX kino balvas atpazīstamību un to, kā to uztver attiecīgajās dalībvalstīs (ja vispār zina par to), un par šajā aptaujā konstatēto;

62.  atgādina, ka šī aptauja galvenokārt bija saistīta ar LUX kino balvas atpazīstamību deputātu un filmu veidotāju vidū, lai gan balvas mērķis ir uzskatāmi parādīt iedzīvotājiem Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi pieņemtas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņēmību nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību;

63.  norāda, ka aptaujā piedalījās neliels dalībnieku skaits — tikai 18 % Parlamenta deputātu, t. i., 137 deputāti no visām politiskajām grupām un dalībvalstīm, un ka no šiem deputātiem vairāk nekā 90 % bija informēti par LUX kino balvu, 75 % izprata tās mērķi un vairāk nekā 80 % uztvēra šo balvu pozitīvi;

64.  nav pārliecināts par atlases metodes piemērotību, proti, to, ka deputāti lemj par nominācijām un galu galā izraugās balvas ieguvēju, un aicina Prezidiju ziņot par alternatīviem vēlamo rezultātu iegūšanas modeļiem, piemēram, atbalsta sniegšanu līdzīgai iniciatīvai, kuru virzītu pašas filmu veidotāju organizācijas;

65.  norāda, ka, lai gan skatītāju skaits gadu gaitā ir palielinājies, 43 000 skatītāju Savienībā joprojām ir ļoti mazs skaits un liek apšaubīt LUX kino balvas pamatotību;

Eiropas vēstures nams

66.  pauž nožēlu par to, ka atkārtoti ir aizkavējusies Eiropas vēstures nama atklāšana, kura sākotnēji bija plānota 2016. gada martā, tad tika atlikta uz 2016. gada septembri un novembri un tagad ir plānota 2017. gada 6. maijā;

67.  ar bažām norāda uz pašreizējām diskusijām par izstāžu raksturu; uzsver, ka izstāžu satura un noformējuma jomā Eiropas vēstures nama akadēmiskajai neatkarībai ir svarīga nozīme, jo šajā jomā ir jāvadās tikai no muzeoloģiskiem un vēsturiskiem kritērijiem;

68.  pauž gandarījumu, ka saskaņā ar aplēsēm Eiropas vēstures namu apmeklēs 250 000 apmeklētāji gadā; norāda, ka šīs struktūras gada darbības izmaksas iepriekš tiek lēstas EUR 13,3 miljonu apmērā; pauž bažas par salīdzinoši nelielo apmeklētāju skaitu iepretim augstajām darbības izmaksām, paturot prātā, ka 2015. gadā Parlamentā viesojās 326 080 apmeklētāji un ka darbības izmaksas bija tikai EUR 4,3 miljoni;

69.  norāda, ka līdz ar Parlamentarium izveidi un Eiropas vēstures nama atklāšanu Parlaments un tā apkārtne kļūst par iedzīvotāju intereses un tūrisma objektu, kas uzlabos zināšanas par Parlamenta lomu un parādīs iedzīvotājiem Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi pieņemtas vērtības; prasa Prezidijam apsvērt dialoga uzsākšanu ar vietējām iestādēm, lai noskaidrotu, kādu ieguldījumus tās var dot Eiropas vēstures nama finansēšanā un pārvaldībā;

70.  aicina Prezidiju apsvērt iespēju pielāgot Eiropas vēstures nama pārvaldību iestāžu metodei, noskaidrojot tālākas sadarbības iespējas ar citām Savienības iestādēm, īpaši Komisiju un Padomi;

71.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piedalīties Eiropas vēstures nama darbības izmaksu segšanā, gadā iemaksājot EUR 800 000; tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāsedz ievērojami lielāka plānoto gada darbības izmaksu daļa;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

72.  norāda, ka 2015. gada 31. decembrī Ģenerālsekretariātā bija nodarbināts kopumā 5391 ierēdnis un pagaidu darbinieks (par 96 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī), savukārt politiskajās grupās bija nodarbināts pavisam 771 ierēdnis un pagaidu darbinieks (par 26 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī); norāda, ka kopā ar līgumdarbiniekiem DG PERS bija atbildīgs par 9402 darbiniekiem (par 467 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī);

73.  norāda, ka 2015. gada 1. janvārī no Parlamenta štatu saraksta tika svītrotas 47 štata vietas, ņemot vērā 2014. gadā notikušo Civildienesta noteikumu un DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanu, līdz ar to kopējais vietu skaits štatu sarakstā bija 6739, no kurām 5723 bija paredzētas Ģenerālsekretariātam (84,9 %) un 1016 (15,1 %) — politiskajām grupām; norāda, ka 2015. gada 31. decembrī 4,9 % Ģenerālsekretariāta štata vietu bija vakantas salīdzinājumā ar 9,6 % 2014. gada beigās;

74.  atzinīgi vērtē to, ka dzimumu līdzsvars ģenerāldirektoru amatos ir uzlabojies, attiecībai mainoties no 18,2 % / 81,8 % 2014. gadā uz 33,3 % / 66,7 % 2015. gadā, bet norāda, ka dzimumu līdzsvars direktoru amatos ir pasliktinājies, attiecībai mainoties no 34 % / 66 % 2014. gadā uz 31,1 % / 68,9 % 2015. gadā; atgādina, ka sievietes veido Parlamenta darbinieku absolūto vairākumu, bet tikai ierobežots skaits sieviešu ieņem vadošus amatus; norāda, ka dzimumu līdzsvars nodaļu vadītāju amatos turpināja uzlaboties, attiecībai mainoties no 30 % / 70 % 2014. gada beigās uz 31,2 % / 68,8 % 2015. gada beigās; uzsver, ka līdz ar to vadošos amatos joprojām ir vērojama nesabalansētība un ka saistībā ar šiem amatiem joprojām milzīga nozīme ir vienlīdzīgu iespēju programmai; pauž stingru pārliecību, ka līdz 2019. gadam sievietēm būtu jāieņem vismaz 40 % vadošo amatu;

75.  pauž pārsteigumu par to, ka Parlamenta Padomdevēju komiteju augsta līmeņa ierēdņu iecelšanai amatā veido tikai augstākā vadība, un aicina ģenerālsekretāru iekļaut kādas darbinieku apvienības pārstāvi;

76.  uzsver, ka svarīgam resursu pārvaldības elementam arī turpmāk vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp darbinieku skaitu ar kādu konkrētu valstspiederību un viņu piederības dalībvalsts lielumu, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, un atzinīgi vērtē to, ka Parlamentam ir izdevies panākt labāku līdzsvaru attiecībā uz ierēdņiem no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms un pēc 2004. gada; tomēr norāda, ka šīs dalībvalstis augstākās administrācijas līmenī (AD12-16) visās trīs darba vietās joprojām pārstāv tikai 3 % darbinieku, lai gan to iedzīvotāju skaita īpatsvars Savienībā ir 21 %, un ka šī situācija ir jāturpina labot;

77.  atzīst, ka atsevišķu darbību gadījumā, piemēram, ēdnīcu pārvaldībai un uzkopšanai, Parlaments ir devis priekšroku ārpakalpojumu piesaistei un ka līdz ar to dažos ģenerāldirektorātos Parlamenta telpās strādājošu ārēju darbinieku skaits var pat pārsniegt ierēdņu skaitu;

78.  tomēr norāda, ka šādi lēmumi par ārpakalpojumu piesaisti nevar pamatot visu ārējo darbinieku izmantošanu un ka, piemēram, Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā (DG ITEC) ārējo darbinieku un ierēdņu attiecība ir grūti izskaidrojama;

79.  pauž viedokli, ka ārējus darbiniekus nevajadzētu izmantot, lai kompensētu štata vietu skaita samazināšanu, par ko tika panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu un pašreizējās DFS pārskatīšanu 2014. gadā;

80.  pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildes saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanas nosacījumiem Parlamentā; uzsver, ka administrācijai ir rūpīgi un sistemātiski jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji stingri ievēro tos tiesību aktus nodarbinātības, darba drošības, sociālo tiesību u. c. jomās, kuri piemērojami visiem Parlamenta telpās strādājošiem ārējiem darbiniekiem, piemēram, ēdnīcu, uzkopšanas un uzturēšanas personālam; aicina Parlamentu ieviest pastāvīgus trauksmes un uzraudzības mehānismus, kas ļautu novērst un atklāt visus atsevišķos vai sistemātiskos nolaidības, ļaunprātīgas rīcības vai pārkāpuma gadījumus un dotu iespēju nekavējoties veikt pasākumus;

81.  norāda, ka apsardzes darbinieku internalizācija Parlamentā ir noslēgusies un ka turpinās šāda pat procedūra saistībā ar autovadītāju dienestu; aicina ģenerālsekretāru ziņot CONT komitejai par šajās procedūrās gūto pieredzi un visiem ietaupījumiem, ko tās ir nodrošinājušas;

82.  ar bažām norāda, ka tajās nedēļās, kad deputāti strādā citur, piemēram, vēlēšanu apgabalos vai plenārsesijā Strasbūrā, ēdnīcu darbiniekiem nemaksā par stundu skaitu, kas norādīts viņu līgumos, un ka ievērojam skaitam nākas strādāt saīsinātu darbalaiku, kas ietekmē viņu nodarbinātību un atalgojumu; aicina ģenerālsekretāru sarunās ar ēdnīcu pakalpojumu sniedzēju rast risinājumu, kas garantētu darbiniekiem vienas un tās pašas darba stundas un samaksu katru nedēļu;

83.  norāda, ka 2015. gada beigās Parlamentā strādāja 1813 reģistrēti deputātu palīgi salīdzinājumā ar 1686 šādiem palīgiem gadu iepriekš; prasa īpašu uzmanību pievērst reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu tiesībām, jo viņu līgumi ir tieši saistīti ar tā deputāta mandātu, kuram viņi palīdz, turklāt neaizmirstot, ka reģistrēti deputātu palīgi ir darbinieki ar Parlamenta darba līgumu, savukārt vietējiem palīgiem tiek piemēroti dažādi dalībvalstu tiesību akti;

84.  pauž nožēlu par to, ka ziņojums par reģistrētiem deputātu palīgiem (RDP) piemērojamo noteikumu ievērošanu netika iesniegts CONT komitejai līdz 2016. gada beigām, kā bija prasīts rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un ka tas joprojām nav iesniegts;

85.  norāda, ka aizskaršanas vai trauksmes celšanas gadījumos RDP ir īpaši neaizsargātā situācijā, jo viņu līgumi pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos starp deputātu un palīgu; ja šādas uzticēšanās nav, tas pats par sevi ir līguma darbības izbeigšanas iemesls; turklāt, ja deputātam ir jāatkāpjas, jo viņa reputācija ir aptraipīta noziedzīga nodarījuma vai cita likumpārkāpuma dēļ, tad parasti arī visu viņa palīgu līgumi tiks izbeigti; tāpēc prasa nekavējoties palielināt RDP pārstāvību padomdevējā komitejā par aizskarošu izturēšanos, nodrošinot arī dzimumu līdzsvaru, kas jau prasīts 2013. un 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās; aicina Prezidiju paredzēt pietiekamus līdzekļus, ar kuriem segt ceļa un uzturēšanās izdevumus prasību iesniegušiem RDP, kuriem bieži nav nepieciešamo līdzekļu, lai ierastos Briselē un izklāstītu savu lietu aizskaršanas komitejā; prasa arī apsvērt iespēju nākamajā pārskatīšanā iekļaut Civildienesta noteikumos iespējamu finansiālu kompensāciju RDP, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem un atzītu viņu īpašo neaizsargātību aizskaršanas vai

86.  atzinīgi vērtē administrācijas nodomu sākt RDP komandējumos uz Strasbūru maksātās vienotas likmes dienas naudas pielāgošanas procesu, jo šīs dienas naudas ir ievērojami zemākas nekā pastāvīgajiem ierēdņiem; uzsver, ka šīs pielāgošanas pamatā vajadzētu būt pārredzamai aprēķina metodei un ka tai vajadzētu tieši sasaukties ar pastāvīgajiem ierēdņiem maksāto dienas naudu un uzturēšanās izmaksu maksimālo apjomu neseno pārskatīšanu, tos palielinot; uzsver arī to, ka nākamajās pārskatīšanās būtu jāievieš automātiska dienas naudas indeksācija;

87.  pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav reaģējis uz Parlamenta prasībām, kas izteiktas rezolūcijās par 2013. un 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, maksāt reģistrētiem deputātu palīgiem tādu pašu dienas naudu kā pārējiem darbiniekiem; aicina ģenerālsekretāru pirms jebkādu izmaiņu īstenošanas sniegt aplēsi par papildu izmaksām, ko radīs šī korekcija; vienlaikus uzsver, ka pašreizējās reģistrētu deputātu palīgu komandējumu atmaksājumu maksimālie apmēri nav tikuši koriģēti kopš 2009. gada un ka pēc tam, kad tika ieviesti jaunie maksimālie apmēri, kurus Padome apstiprināja 2016. gada 9. septembrī un kurus līdz šim no 2016. gada 10. septembra piemēro tikai ierēdņiem, neatbilstība starp reģistrētiem deputātu palīgiem un pārējiem darbiniekiem ir vēl vairāk palielinājusies līdz pat vismaz 40 %; tādēļ aicina Prezidiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šo nevienlīdzību;

88.  pauž dziļu nožēlu par to, ka RDP nodarbinātības periods šī deputāta nāves vai atkāpšanās gadījumā beidzas attiecīgā kalendārā mēneša beigās; uzsver, ka tas var nozīmēt, ka RDP var nebūt pat vienas dienas kā uzteikuma laika, ja deputāta pilnvaru termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā; prasa atrisināt šo nepieņemamo situāciju nākamajā Civildienesta noteikumu pārskatīšanā, sasaistot uzteikuma laiku ar konkrētu laika periodu, piemēram, četrām nedēļām, nevis kalendāro mēnesi; aicina Prezidiju arī nekavējoties ieviest pagaidu pasākumus, kas nodrošinātu šai problēmai pagaidu risinājumu, pirms tiek veikta minētā juridiskā pārskatīšana;

89.  pauž bažas par dalībvalstīs it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ļaunprātīgas rīcības iespējas: ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas — uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; aicina Prezidiju nodrošināt, ka Civildienesta noteikumi tiek pienācīgi ievēroti, un sodīt deputātus, kuri tos pārkāpj;

90.  norāda, ka praktikantiem ir tiesības uz atlaidi EUR 0,50 % apmērā par pamatēdieniem visos pašapkalpošanās restorānos Briselē un Luksemburgā un EUR 0,80 % apmērā — Strasbūrā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā viņu vidējās samaksas apmēru un augstās cenas, kas ir spēkā pēdējos divus gadus, šīs atlaides nav pietiekamas, lai kaut minimāli ietekmētu viņu finanses; aicina ģenerālsekretāru piešķirt cenas samazinājumus, kas atbilstu viņu atalgojumam;

91.  aicina Prezidiju nodrošināt, ka tiek garantētas sociālās un pensijas tiesības RDP, kuri bez pārtraukuma ir strādājuši pēdējos divus Parlamenta sasaukumus; šajā sakarībā aicina administrāciju iesniegt priekšlikumu, kurā ņemts vērā lēmums rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 2014. gadā, kā arī darbā pieņemšanas procedūrā patērēto laiku, aprēķinot Civildienesta noteikumos paredzēto 10 darba gadu periodu;

92.  aicina Priekšsēdētāju konferenci no jauna apsvērt iespēju RDP, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komandējumos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti;

93.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju izskatīt un atrisināt problēmas, kuras attiecībā uz RDP galvenokārt radušās saistībā ar pēdējo sasaukuma maiņu (piemēram, līgumu parakstīšanas aizkavēšanās, līgumu izbeigšana, agrīnas Eiropas Parlamenta vēlēšanas u. c.) un kuras var nopietni ietekmēt RDP darba ņēmēju tiesību iegūšanu; aicina iesaistīt RDP pārstāvjus risinājumu meklēšanā;

94.  aicina Parlamentu vienlīdzīgu iespēju un darba tiesību ievērošanas nodrošināšanas nolūkā pieņemt vadlīnijas par pakāpes piešķiršanu reģistrētiem deputātu palīgiem, kā arī izstrādāt atbilstošus skaidrus darba aprakstus un noteikt pienākumus un uzdevumus katrai funkciju grupai;

95.  norāda, ka 2015. gadā dienesta attiecības tika izbeigtas 154 gadījumos, no kuriem 126 bija saistīti ar aiziešanu pensijā, 13 — ar invaliditāti, 9 — ar atkāpšanos no amata un 6 bija nāves gadījumi; aicina ģenerālsekretāru stingri piemērot Civildienesta noteikumu 16. panta ceturto daļu par iespējamiem interešu konfliktiem pēc dienesta attiecību ar Parlamentu izbeigšanas, īpaši atkāpšanās gadījumos, jo ļoti uzkrītoši ir tas, ka nekad nav ziņots par nevienu iespējama interešu konflikta gadījumu;

96.  ar bažām norāda, ka nav īpašu noteikumu attiecībā uz darbiniekiem, ja dalībvalsts nolemj izstāties no Savienības; atzīstot, ka šis jautājums attiecas uz visām ES iestādēm, aicina ģenerālsekretāru iesaistīties dialogā ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem no Lielbritānijas nenākas ciest Brexit gadījumā un ka viņiem tiesību aktos un līgumos noteiktās, kā arī iegūtās tiesības tiek pilnībā aizsargātas;

97.  prasa efektīvāk rīkot apmācības kursus, pielāgojot tos reģistrētu deputātu palīgu īpašajām vajadzībām; īpaši prasa administrāciju ņemt vērā Parlamenta un deputātu darba grafiku un noteikt tam pielāgotus grafikus un konkrētus tematus;

98.  norāda, ka 43 % Parlamenta darbinieku uzskata, ka tāldarbs pozitīvi ietekmētu viņu apmierinātību ar darbu; uzsver, ka Parlaments ir vienīgā iestāde, kas nav ieviesusi tāldarbu un elastīga darba laika sistēmu, kamēr lielākajā daļā pārējo iestāžu, tostarp Komisijā, abas šīs sistēmas darbojas jau daudzus gadus un ir apliecinājušas savu lietderību, nodrošinot augstāku produktivitāti un labāku dzīves kvalitāti darbiniekiem; norāda, ka Parlaments 2016. gada oktobrī ieviesa epizodisko tāldarbu; aicina ģenerālsekretāru informēt visus ieinteresētos dienestus, tostarp deputātus un viņu palīgus, par šīs sistēmas īstenošanu; turklāt prasa pēc iespējas drīzāk iekļaut Parlamenta darba praksē elastīga darba laika sistēmu;

99.  prasa Parlamentu izdarīt izmaiņas noteikumos, kuri reglamentē deputātu un politisko grupu piedāvātās stažēšanās iespējas, lai uzlabotu stažieru un praktikantu stāvokli Parlamentā, tostarp nodrošinot pienācīgu atalgojumu, nosakot konkrētu prakses laiku un mācību līgumu;

DG FINS

Parlamenta piešķirtās līgumslēgšanas tiesības

100.  ar gandarījumu norāda, ka Parlaments savā tīmekļa vietnē katru gadu publicē pilnīgu sarakstu, kurā iekļauti visi līgumslēdzēji, kas ieguvuši līgumus ar vērtību virs EUR 15 000, un ka šajā sarakstā ir norādīts līgumslēdzēja vārds/nosaukums un adrese, līguma veids un priekšmets, tā ilgums, vērtība, izmantotā procedūra un attiecīgais ģenerāldirektorāts;

101.  norāda, ka šis saraksts pārsniedz Finanšu regulā noteiktās pārredzamības prasības; mudina visas Savienības iestādes sniegt pilnīgu informāciju par visiem līgumslēdzējiem un publiskā iepirkuma procedūrās piešķirtajiem līgumiem, tostarp norādot tiešas piešķiršanas vai slēgtu procedūru gadījumus;

102.  piekrīt Revīzijas palātas secinājumam, ka Savienības iestādēm ir jāizveido vienots un publisks ar to iepirkuma līgumiem saistītās informācijas repozitorijs, lai nodrošinātu to iepirkuma pasākumu patiesu pārredzamību un ex post uzraudzību;

103.  norāda, ka, neraugoties uz iepriekšējiem aicinājumiem veikt uzlabojumus, Parlamenta ceļojumu aģentūras piedāvātie pakalpojumi joprojām ir neapmierinoši, jo cenas ir salīdzinoši augstas un aģentūrai nav izdevies vienoties ar nozīmīgākajām aviosabiedrībām, tādējādi nodrošināt labākas cenas un lielāku elastību braucienu organizēšanā;

104.  aicina aģentūru aktīvi strādāt pie tā, lai varētu piedāvāt zemākas cenas neatkarīgi no tā, kura aviosabiedrība ir izraudzīta; prasa aģentūrai ieviest atgriezeniskās saites mehānismu (lietotāju apmierinātības apsekojumus), lai konstatētu jomas, kurās varētu darīt vairāk;

Brīvprātīgais pensiju fonds

105.  norāda, ka 2015. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu līdz EUR 276,8 miljoniem; norāda arī to, ka 2015. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi EUR 155,5 miljoni un EUR 432,3 miljoni;

106.  atgādina, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2015. gadā izmaksātā kopējā summa ir EUR 15,8 miljoni;

107.  norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, kā arī to, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

108.  vēlreiz aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju;

109.  atgādina iepriekšējā gada rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu(12) 112. punktu, kurā prasīts izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju; pauž nožēlu par to, ka šāds izvērtējums joprojām nav veikts;

110.  atgādina, ka Tiesa 2013. gadā ir atzinusi par spēkā esošu lēmumu palielināt fonda dalībnieku pensionēšanās vecumu no 60 līdz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla priekšlaicīgu izsmelšanu un saskaņotu šo vecumu ar jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu;

111.  uzskata — tā kā valstu pensiju fondiem parasti ir jāatbilst stingriem standartiem un tiem netiek pieļauts nekāds aktuārais deficīts un tā kā brīvprātīgā pensiju fonda aktuārais deficīts patlaban ir 64 % no aktuārajām saistībām, aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam visaptverošu rīcības plānu, lai novērstu fonda priekšlaicīgas izsmelšanas risku;

Citi jautājumi

112.  pauž nožēlu par to, ka, atlasot finanšu institūcijas, Parlaments domā par saviem maksājumiem un kontiem, nepievēršot uzmanību šo institūciju politikai korporatīvās sociālās atbildības jomā, un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka turpmāk Parlaments sadarbojas galvenokārt ar tādām finanšu institūcijām, kuru investīciju politikā ir ņemta vērā ilgtspēja un citi korporatīvās sociālās atbildības aspekti;

113.  uzsver, ka 2015. gadā Parlamentam bankas kontos, kuri nenesa nekādus procentu ienākumus, bija noglabāti vidēji EUR 106,25 miljoni; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot, vai ir nepieciešams tik liels likvīdu līdzekļu apmērs, un jo īpaši aicina viņu uzlabot finanšu līdzekļu pārvaldību šajā sakarā un, ja iespējams, rast veidus, kā palielināt ienākumus no šādiem depozītiem;

DG ITEC

114.  pauž gandarījumu par DG ITEC stratēģisko pamatnostādņu 2014.–2019. gadam īstenošanu; uzskata, ka tiek īstenotas daudzas izmaiņas deputātu un darbinieku elektroniskajā darba vidē, bet ir salīdzinoši maz zināms par šo izmaiņu ietekmi, tostarp jaunajām iespējām, un ar to izstrādi galvenokārt nodarbojas DG ITEC; prasa DG ITEC un DG COMM sadarboties ciešāk, lai uzlabotu iekšējo un ārējo komunikāciju par daudzajiem jauninājumiem, kuri ir vai drīz tiks ieviesti;

115.  saprot DG ITEC centienus uzlabot Parlamenta tīmekļa lapu atrodamību meklētājprogrammā Google; tomēr uzskata, ka pašai Parlamenta tīmekļa vietnes meklētājprogrammai vajadzētu nodrošināt jēgpilnus rezultātus, lai lietotāji tiešām varētu izmantot šīs vietnes portālu ātrai nokļūšanai attiecīgajās tīmekļa lapās; pauž bažas par to, ka minētā meklētājprogramma patlaban pienācīgi nedarbojas, un aicina ģenerālsekretāru rast šīs ieilgušās problēmas ātru risinājumu;

116.  ar bažām norāda, ka, lai gan DG ITEC kompetences ietvaros jaunas datortehnikas iegādei gadā tiek tērēti vairāk nekā EUR 35 miljoni, nav skaidras politikas, kas nodrošinātu vides un sociālajā ziņā ilgtspējīgu iepirkumu, un aicina ģenerālsekretāru izstrādāt rīcības plānu šajā jautājumā, lai panāktu, ka turpmāk visi uzaicinājumi uz konkursu ietver ar vidi un sociālo jomu saistītus datortehnikas atlases kritērijus;

117.  aicina DG ITEC Parlamenta tīmekļa lapas darīt pieejamas pārnēsājamajām ierīcēm, jo pašreizējās saskarnes nevar uzskatīt par savietojamām ar šādām ierīcēm, lai gan liela lapu apmeklētāju daļa izmanto iPad vai mobilo tālruni Parlamenta un specializēto komiteju vietņu apmeklēšanai; ierosina veikt pasākumus, lai jūtami un saprātīgā termiņā uzlabotu tīmekļa lapu pieejamību no pārnēsājamajām ierīcēm;

118.  uzskata, ka deputātu pilnvaru īstenošanas nolūkā ir būtiski atstāt printerus viņu birojos; norāda, ka lētas ģenēriskās kasetnes var izraisīt daļiņu emisiju bīstamā apmērā un kaitēt veselībai; tāpēc prasa DG ITEC un Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātam (DG INLO) veikt pasākumus, lai veicinātu videi saudzīgu printeru iepirkumus un nodrošinātu tikai oriģinālo kasetņu izmantošanu, vienlaikus dodot iespēju deputātiem un viņu darbiniekiem izmantot stratēģiski tuvu, bet ne birojos izvietotus printerus;

119.  norāda, ka Prezidijs 2015. gada 7. septembrī pieņēma informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu drošības politiku (“IKT drošības politika”); uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, ir steidzami jāīsteno daudz pamatīgāka IKT drošības politika, kura paredzētu pilnīgi visu ar kiberdrošību saistīto risku pārvaldību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē par kiberdrošību atbildīgas amatpersonas iecelšanu Parlamentā;

120.  atkārtoti pauž rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietverto aicinājumu izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar Drošības un drošuma ģenerāldirektorātu (DG SAFE) ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ārkārtas situācijās;

121.  uzteic DG ITEC par Wi-Fi nodrošināšanu visās Parlamenta ēkās; tomēr norāda, ka Strasbūras plenārsēžu zālē Wi-Fi ne vienmēr darbojas, īpaši gadījumos, kad balsošanas un svarīgāko debašu laikā to vienlaicīgi izmanto daudzi deputāti; aicina ģenerālsekretāru veikt šajā sakarībā vajadzīgos pasākumus;

ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts

122.  atzinīgi vērtē to, ka atsevišķas parlamentu sadarbības delegāciju atklātās sanāksmes jau tiek straumētas tīmeklī; aicina ģenerālsekretāru turpināt attīstīt un paplašināt gan šo pakalpojumu, gan delegāciju tīmekļa lapu saturu;

DG INLO

123.  norāda, ka patlaban tiek pārskatīta 2010. gadā pieņemtā vidēja termiņa stratēģija ēku politikas jomā; prasa pagarināt šīs stratēģijas darbības laiku, lai aptvertu ilgāku perspektīvu, un ietvert tajā pētījumu par Brexit iespējamajām sekām;

124.  atzinīgi vērtē to, ka no 2019. gada palielināsies deputātu un viņu palīgu biroju platība Strasbūrā; aicina ģenerālsekretāru, kamēr nav rasts risinājums, ar kuru Parlamentam tiktu nodrošināta viena darba vieta, garantēt minimālo skaitu kvadrātmetru uz palīgu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par darba apstākļiem, ņemot vērā to, ka Parlaments šajā jautājumā ir neizsargātā situācijā, jo tas apzināti neievēro minētos noteikumus par minimālo biroja platību;

125.  pauž dziļu nožēlu par lēmumu mainīt mēbeles deputātu un viņu palīgu birojos Briselē un aicina nekavējoties pārtraukt šo procesu; norāda, ka lielākā daļa mēbeļu ir pilnībā lietojamas un labā stāvoklī, līdz ar to nav nekādas vajadzības tās mainīt; uzskata, ka vairāku deputātu viedoklis pats par sevi vien nav pietiekams pamats, lai veiktu nomaiņu, un tikpat neatbilstoši ir administrācijas izvirzītie argumenti, kas saistīti ar gaumi, modi vai novecojušu stilu; atsevišķas mēbeles būtu jāmaina vienīgi tādā gadījumā, ja to stāvoklis ir nepārprotami pasliktinājies, tās ir pamatīgi nolietotas vai rada konkrētu vai vispārīgu veselības apdraudējumu darba vietā (piemēram, varētu izstrādāt ergonomiskākus biroja krēslus); norāda, ka ekonomiskās krīzes laikā, kas izraisījusi pašreizējos finansiālos ierobežojumus, šāda uzmanības pievēršana ārējam izskatam var nopietni apdraudēt Parlamenta un tā deputātu uzticamību, īpaši iedzīvotāju un sabiedrības acīs;

126.  atzīst, ka saskaņā ar Prezidija 2013. un 2015. gada lēmumiem jaunajos ēdināšanas pakalpojumu līgumos nav paredzētas tiešas subsīdijas no Parlamenta budžeta; tomēr pauž bažas par to, ka atsevišķi pakalpojumi 2015. gadā tika piedāvāti par cenām, kuras pārsniedz tirgus cenas; šajā sakarībā norāda uz kafijas nodrošināšanu sanāksmēs; norāda, ka cenas tika pārskatītas 2016. gada augustā;

127.  pauž dziļu nožēlu par patvaļīgajiem, subjektīvajiem un nesamērīgajiem kritērijiem, kurus izmanto autovadītāju pieņemšanā darbā un šī dienesta internalizācijai, kura drošības apsvērumu dēļ tika sākta 2016. gadā; pauž nožēlu par to, ka šajā procedūrā netika ņemtas vērā prasmes un pieredze, ko autovadītāji ieguvuši ilgos darba gados tiešā kontaktā ar deputātiem, un savstarpējas uzticības pilnās attiecības, kā arī par to, ka šie autovadītāji palika bez darba, turklāt daudzi no viņiem jau bija vecumā, kad darbu atrast ir grūti;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts (DG INTE)

128.  pauž bažas par 2014. gada janvārī sākto problemātisko sociālo dialogu starp DG INTE un tulku pārstāvjiem, kurā līdz šim nav panākta vienošanās; aicina ģenerālsekretāru sākt mediāciju starp iesaistītajām pusēm, lai uzlabotu pušu izpratni vienai par otras nostāju un rastu visiem pieņemamus risinājumus;

129.  pauž gandarījumu par progresu, kas panākts GD INTE modernizācijas procesā, īpaši saistībā ar tulku lielāku pieejamību, nelielo to stundu skaita pieaugumu, kurās tulki sniedz mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un tulku noslodzes labāku sadalījumu; norāda, ka statistisko aprēķinu metode ir precizēta un ka visi ikgadējie atvaļinājumi un slimības atvaļinājumi tagad netiek ietverti aprēķinos par vidējo tulkošanas kabīnēs pavadīto stundu skaitu;

130.  prasa ģenerālsekretāram sniegt informāciju par pasākumiem, kas pēc rezolūcijas par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pieņemšanas jau ir veikti, lai nodrošinātu lielāku resursu izmantošanas efektivitāti un lietderību sanāksmju rīkošanā, pilnveidojot konferenču pārvaldību Parlamentā;

DG SAFE

131.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus uzlabot drošību un drošumu Parlamenta telpās un ap tām; atzīst, ka drošība Parlamenta iekšienē liek meklēt smalku līdzsvaru starp dažādu aizsardzības pasākumu ņemšanu vērā un tāda pārmērīgi uz drošību vērsta režīma ieviešanu, kas palēninātu Parlamenta darbu; tomēr uzstāj, ka Parlamenta drošība būtu vēl vairāk jāpastiprina, un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka darbinieki ir atbilstoši apmācīti un spēj profesionāli veikt savus pienākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;

132.  aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka tiek aktīvi meklēta sadarbība gan ar pārējām Savienības iestādēm, gan ar Beļģijas, Francijas un Luksemburgas iestādēm;

133.  aicina DG ITEC un DG SAFE pastiprināt kiberaizsardzības spējas, ņemot vērā paaugstinātos kiberuzbrukumu draudus pēdējos mēnešos;

Videi draudzīgs Parlaments

134.  atgādina, ka Prezidijs vides vadības sistēmas (EMAS) projektu Parlamentā sāka īstenot 2004. gada 19. aprīlī; norāda, ka 2016. gadā Prezidijs pieņēma pārskatīto vides politiku, kurā saglabāta un no jauna apstiprināta Parlamenta apņemšanās turpināt uzlabojumus vides jomā;

135.  atzinīgi vērtē iestāžu palīdzības dienesta izveidi zaļā publiskā iepirkuma jautājumos, kura darbība tagad ir pilnībā jāīsteno, nosakot skaidrus mērķus šajā jomā, kā arī pastiprinot centienus iekšējās informācijas sniegšanā, veicināšanā un efektīvā pārvaldībā saistībā ar zaļo publisko iepirkumu; uzsver arī to, ka minētie noteikumi tādā pat mērā ir jāievēro arī pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgti apakšlīgumi; šajā sakarībā pauž nožēlu par Parlamentā plaši izmantotajām plastmasas pudelēm, glāzēm, trauciņiem un iepakojumiem;

136.  ņem vērā, ka Parlaments ir apņēmies līdz 2020. gadam par 30 % uz pilnslodzes ekvivalentu samazināt savas CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2006. gadu; pauž gandarījumu par to, ka laikā no 2006. līdz 2015. gadam šis rādītājs samazinājās par aptuveni 24,3 %;

137.  tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments sev noteiktu jaunus vērienīgākus kvantitatīvos mērķus un lai atbildīgajiem dienestiem šo mērķu sasniegšana būtu regulāri jāizvērtē; šajā sakarībā pieņem zināšanai Prezidija 2015. gada lēmumu pilnā apmērā kompensēt Parlamenta oglekļa emisijas, tostarp emisijas, ko rada deputātu lidojumi no viņu izcelsmes valstīm uz Parlamenta darba vietām un atpakaļ;

138.  atgādina Parlamenta saistības, kas noteiktas Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, kurā paredzēts, ka, neskarot “piemērojamos budžeta un iepirkuma noteikumus, minētās iestādes to īpašumā esošajās vai izmantotajās ēkās piemēros tās pašas prasības, kuras saskaņā ar 5. un 6. pantu” minētajā direktīvā piemēro dalībvalstu centrālo valdību ēkām, ņemot vērā šo ēku lielo atpazīstamību un centrālo lomu, kura tam būtu jāuzņemas attiecībā uz ēku energoefektivitāti; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbilstību šim paziņojumam, lai vismaz nodrošinātu savu uzticamību pašreiz notiekošajā ēku energoefektivitātes un vispārējās energoefektivitātes direktīvu pārskatīšanā;

139.  aicina Prezidiju iepazīties ar stimulu sistēmu, veicinot ilgtspējīgāku un efektīvāku pārvietošanos starp mājām un darbavietu;

140.  atzinīgi vērtē Parlamenta iniciatīvu saistībā ar vispatverošas politikas īstenošanu nolūkā mazināt pārtikas atkritumus; aicina Parlamentu nodrošināt, ka visi ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji visās Parlamenta telpās aktīvi cenšas novērst pārtikas atkritumu rašanos; aicina Parlamentu vairāk izmantot praksi, kas paredz nepārdotās pārtikas ziedošanu labdarībai;

141.  pieņem, ka efektīvas sanāksmju telpu rezervācijas sistēmas un telpu pārvaldības reģistra ieviešana varētu radīt vērā ņemamas iespējas saistībā ar Parlamenta izmaksām un centieniem vides jomā, un aicina ģenerālsekretāru attiecīgi turpināt šo pieeju;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

142.  norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa

2015

2014**

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Uz nākamo periodu pārnestās summas (2011)

PPE

17 440

10 198

17 101

98,06 %

8 720

19 919

7 908

17 796

89,34 %

9 960

S&D

15 256

5 748

15 379

100,81 %

5 625

15 619

4 653

14 850

95,07 %

5 422

ECR

5 959

1 614

5 065

84,99 %

2 509

5 014

1 060

4 476

105,43 %

1 598

ALDE

5 692

2 517

5 865

103,03 %

2 344

6 214

1 774

5 491

88,35 %

2 498

GUE/NGL

4 305

1 256

3 832

89,02 %

1 729

3 527

417

2 689

76,62 %

1 255

Verts/ALE

4 153

1 293

3 890

93,67 %

1 556

4 292

1 389

4 396

88,41 %

1 287

EFDD

3 843

1 643

3 629

94,45 %

1 856

3 231

1 142

2 708

88,83 %

1 615

ENF

1 587

0

827

52,09 %

760

 

 

 

 

 

NI — pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

1 627

533

1 001

61,51 %

214

1 991

441

1 281

64,32 %

533

Kopā

59 860

24 803

56 588

94,53 %

25 312

59 807

18 784

53 687

89,76 %

24 168

* visas summas tūkstošos EUR

** 2014. gads tika sadalīts divos finanšu gados saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada maijā. Tabulā norādītie 2014. gada skaitļi ir konsolidētās summas.

143.  atgādina, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā ieteica Parlamentam pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei, un turklāt sniegt labāku ievirzi, tostarp stingrāk uzraugot, kā politiskās grupas piemēro noteikumus, kuri ieviesti izdevumu pilnvarošanai un veikšanai un iepirkuma procedūrām;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

144.  norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(13):

Partija

Saīsinājums

Pašu resursi*

EP subsīdija

Ieņēmumi kopā

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi

Eiropas Tautas partija

PPE

1 926

8 053

12 241

85 %

363

Eiropas Sociālistu partija

PSE

1 246

5 828

8 024

85 %

40

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

561

2 093

2 789

85 %

90

Eiropas Zaļo partija

PVE

480

1 666

2 245

85 %

83

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

AECR

395

1 952

2 401

85 %

8

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

372

1 484

2 044

85 %

71

Eiropas Demokrātu partija

EDP/PDE

120

457

577

85 %

0

ES demokrāti

EUD

55

292

370

85 %

3

Eiropas Brīvā alianse

ALE

127

636

845

85 %

0

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

MPCE

87

461

560

85 %

4

Eiropas Brīvības alianse

AEL

94

494

588

85 %

7

Eiropas Nacionālo kustību alianse

AEMN

53

292

399

85 %

0

Kustība “Nāciju un brīvības Eiropa”

MENF

161

401

562

85%

0

Eiropas Tiešās demokrātijas alianse

ADDE

250

821

1.070

85 %

-403

Kustība par

Eiropas brīvību

un demokrātiju

MELD

91

44

226

85 %

-208

Kopā

 

6 017

24 974

34 943

85 %

59

(*) visas summas tūkstošos EUR

145.  norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(14):

Fonds

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi*

EP subsīdija

Ieņēmumi kopā

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

949

4 725

5 674

85 %

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

847

3 848

4 695

85 %

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

183

880

1 063

85 %

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

163

914

1 077

85 %

Pārveido Eiropu

TE

EL

159

847

1 066

85 %

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

47

284

331

85 %

Maurits Coppieters centrs

CMC

ALE

57

241

298

85 %

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

AECR

323

1 100

1 423

85 %

Eiropas Brīvības fonds

EFF

ALE

47

268

315

85 %

Eiropas Starpvalstu sadarbības organizācija

OEIC

EUD

33

132

165

85 %

Eiropas Kristiešu politiskais fonds

CPFE

MPCE

51

267

318

85 %

Eiropas brīvības un demokrātijas fonds

FELD

MELD

50

248

298

85 %

Eiropas Tiešās demokrātijas institūts

IDDE

ADDE

144

673

817

85 %

Eiropas identitātes un tradīcijas

ITE

AEMN

32

169

201

85 %

Kopā

 

 

3 085

14 596

17 681

85 %

(*) visas summas tūkstošos EUR

 

 

 

 

 

 

146.  ar bažām norāda, ka Eiropas Tiešās demokrātijas alianses, Kustības par Eiropas brīvību un demokrātiju, Eiropas Tiešās demokrātijas iniciatīvas un Eiropas brīvības un demokrātijas fonda darbībā tika atklāti nopietni pārkāpumi saistībā ar valstu politisko partiju tiešu vai netiešu finansēšanu un ziedojumiem;

147.  pauž bažas par Parlamenta reputācijas apdraudējumu, ko rada šādi pārkāpumi, un pauž pārliecību par nepieciešamību ātri un efektīvi rīkoties, lai turpmāk nepieļautu līdzīgus pārkāpumus un vērstos pret tiem; tomēr uzskata, ka šie pārkāpumi ir vērojami saistībā ar ierobežotu politisko partiju un fondu skaitu; uzskata, ka šo pārkāpumu dēļ nebūtu jāapšauba pārējo politisko partiju un fondu finanšu pārvaldība;

148.  ir informēts gan par jaunajām regulām, proti, Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1142/2014(15), kas sāks ietekmēt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu 2018. finanšu gadā, gan par jaunizveidotās Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu Iestādes svarīgo lomu, kā arī Prezidijā notiekošajām diskusijām saistībā ar ģenerālsekretāra priekšlikumiem pievērsties minētajās regulās neatrisinātajiem jautājumiem; aicina Parlamenta iekšējo revidentu pēc jaunās regulas stāšanās spēkā pēc iespējas drīzāk sagatavot jaunu revīzijas ziņojumu par Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanu;

149.  uzskata, ka šajā sakarībā ir būtiski izanalizēt visus trūkumus pašreizējā iekšējās un ārējās kontroles sistēmā, lai novērstu nopietnus pārkāpumus; pieņem zināšanai ārējā grāmatveža (Ernst & Young) paziņojumus attiecībā uz to, ka tā veikto revīziju mērķis ir gūt pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka iestāde ir ievērojusi noteikumus, kā arī uz to, ka izlases kārtībā tiek pārbaudīti atzinumam pievienotie apliecinošie dokumenti; tomēr norāda, ka pārbaudes neietver izmeklēšanu saistībā ar iespējami nepatiesām ziņām vai dokumentiem, un tādēļ sniedz vien ierobežotu ieskatu pārbaudītajās finanšu darbībās;

150.  norāda, ka DG FINS trūkst cilvēkresursu (proti, 2 pilnslodzes ekvivalentu), kas nodarbotos ar Eiropas politisko partiju un fondu pārskatu pārbaudi; pauž stingru pārliecību, ka, ņemot vērā lielo reputācijas apdraudējumu, šīs darbības veikšanai varētu paredzēt vairāk resursu;

151.  aicina Prezidiju, ciktāl to pieļauj konfidencialitātes princips, atvieglot piekļuvi Eiropas politisko partiju un fondu galīgo ziņojumu pamatā esošajiem dokumentiem, jo īpaši pārskatiem un veikto revīziju ziņojumiem;

152.  prasa jaunizveidotajai Iestādei pēc tās pirmā darbības gada, t. i., 2017. gada, iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu; un prasa ģenerālsekretāru nodrošināt to, lai iestādes rīcībā būtu visi tās uzdevumu izpildei nepieciešamie resursi.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 354, 27.9.2016., 1. lpp.
(4) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(5) OV C 375, 13.10.2016., 10. lpp.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) PE 422.541/Bur.
(8) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(10) OV C 436, 24.11.2016., 2. lpp.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).
(12) OV L 246, 14.9.2016., 3. lpp.
(13)Piezīmes: visas summas tūkstošos EUR Piezīme (1): ieņēmumu kopsumma ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 6. punktu.
(14)Piezīmes: visas summas tūkstošos EUR
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1142/2014 (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 28. lpp.).


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
PDF 474kWORD 52k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2016/2153(DEC))
P8_TA(2017)0147A8-0131/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0271/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0131/2017),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Revīzijas palātai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2016/2153(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0131/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru Parlaments uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  norāda, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta ir secinājusi — finanšu gadā, kas noslēdzies 2015. gada 31. decembrī, ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītajos maksājumos būtisku kļūdu nav;

2.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“Revīzijas palātas pārskats”) konstatēja, ka nekādi vērā ņemami trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropadomes un Padomes cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem nav konstatēti;

3.  norāda, ka 2015. gadā Eiropadomes un Padomes kopējais budžets bija EUR 541 791 500 (2014. gadā — EUR 534 202 300) un izpildes līmenis bija 92,6 %;

4.  ņem vērā EUR 7,6 miljonu palielinājumu (+1,4 %) Padomes 2015. gada budžetā;

5.  norāda, ka Padomes Ģenerālsekretariāts ir publicējis Juridiskā dienesta, Saziņas un dokumentu pārvaldības ģenerāldirektorāta un Administrācijas ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatus;

6.  ņem vērā Administrācijas ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā sniegtos paskaidrojumus par strukturālo nepilnīga izlietojuma līmeni; tomēr pauž bažas par joprojām augsto nepilnīga izlietojuma līmeni dažās kategorijās; mudina izstrādāt galvenos rezultatīvos rādītājus, lai uzlabotu budžeta plānošanu;

7.  joprojām pauž bažas par to, ka no 2015. uz 2016. gadu tiek pārnests ļoti liels apropriāciju skaits, jo īpaši attiecībā uz pamatlīdzekļiem;

8.  atgādina, ka Eiropadomes budžets būtu jānodala no Padomes budžeta, lai veicinātu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību;

9.  prasa, lai pārskats par cilvēkresursiem tiktu sniegts, tos sadalot pēc kategorijas, pakāpes, dzimuma, valstspiederības un profesionālās apmācības;

10.  uzsver, ka ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp personāla valstspiederību un dalībvalstu lielumu, joprojām vajadzētu būt svarīgam cilvēkresursu pārvaldības elementam, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada; atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome un Padome ir panākušas vispārēju līdzsvaru attiecībā uz ierēdņiem no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms un pēc 2004. gada, tomēr uzsver, ka dalībvalstis, kuras pievienojās Savienībai 2004. gadā vai pēc tam, joprojām nav pietiekami pārstāvētas augstākā līmeņa pārvaldē un vadošajos amatos, un attiecībā uz šo jautājumu progress vēl jāpanāk;

11.  norāda, ka Ģenerālsekretariātā tiek īstenota dzimumu līdzsvara politika; atzinīgi vērtē pozitīvo tendenci saistībā ar dzimumu līdzsvaru vadībā; tomēr aicina Padomi arī turpmāk pastiprināt centienus, norādot uz to, ka dzimumu līdzsvara līmenis vadošajos amatos līdz 2015. gada beigām joprojām sasniedza vien 30 % / 70 %;

12.  atzinīgi vērtē informāciju par Ģenerālsekretariāta bijušo augstākā līmeņa amatpersonu profesionālo darbību pēc dienesta beigām(6) 2015. gadā; atbalsta pilnīgu pārredzamību un šādas informācijas ikgadēju publicēšanu;

13.  ar lielām bažām norāda, ka 2015. gadā Ģenerālsekretariāts joprojām nebija īstenojis iekšējos trauksmes celšanas noteikumus, kā Ombuds to bija atzīmējis; aicina Padomi bez turpmākas kavēšanās ieviest iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu;

14.  konstatē, ka Padomes struktūrshēma ir saskaņā ar iestāžu vienošanos piecu gadu laikposmā samazināt darbinieku skaitu par 5 %; prasa informēt Parlamentu par to, kā šis samazinājums atbilst 19 jaunu štata vietu izveidei; ierosina, ka Padomei ir jāziņo Parlamentam par jebkādiem citiem iespējamiem ietaupījumiem, ar ko varētu kompensēt kavēšanos ar darbinieku skaita samazināšanu;

15.  ņem vērā Administrācijas ģenerāldirektorāta reorganizāciju, lai uzlabotu tā kvalitāti un efektivitāti; sagaida, ka šī reforma pozitīvi ietekmēs Padomes budžeta īstenošanu;

16.  pauž bažas par kavēšanos ar Europa ēkas nodošanu; prasa informēt par atlikšanas finansiālajām sekām;

17.  atkārtoti aicina sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei informāciju par Padomes nekustamā īpašuma politiku; atgādina Padomei par Parlamenta prasību iesniegt progresa ziņojumus par ēku projektiem un detalizētu līdz šim radušos izmaksu sadalījumu;

18.  ar gandarījumu norāda, ka Ģenerālsekretariāts 2015. gadā saņēma ekodinamiska uzņēmuma marķējumu, bet 2016. gadā — EMAS sertifikātu par tā efektīvo vides pārvaldību;

Pašreizējais stāvoklis

19.  ņem vērā Padomes ģenerālsekretāra oficiālo vēstuli, atbildot uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas uzaicinājumu ierasties uz viedokļu apmaiņu ar pārējo iestāžu ģenerālsekretāriem; konstatē, ka vēstulē ir tikai izklāstīta jau iepriekš paustā Padomes nostāja par finanšu informācijas apmaiņu; norāda, ka rakstiskā anketa ar deputātu jautājumiem, kas 2016. gada 17. novembrī tika nosūtīta ģenerālsekretāram, joprojām nav aizpildīta;

20.  atkārtoti atgādina, ka Padomei kā Savienības iestādei ir jānodrošina pārredzamība un pilnībā jāatskaitās Savienības pilsoņiem par tai uzticēto līdzekļu izlietojumu; uzsver, ka minētais nozīmē to, ka Padome, tāpat kā citas iestādes, pilnībā un godprātīgi piedalās ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; šajā sakarībā uzskata — lai efektīvi uzraudzītu Savienības budžeta izpildi, Parlamentam un Padomei ir jāsadarbojas, ievērojot sadarbības noteikumus; pauž nožēlu par sarežģījumiem, kas radušies līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās;

21.  uzstāj, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti citu iestāžu izdevumi, un ka šādas pārbaudes pamatelementi ir norādīti Parlamenta iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;

22.  atgādina, ka Parlaments citu iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas un uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas; pauž nožēlu, ka Parlaments atkal saskaras ar problēmām attiecībā uz atbilžu saņemšanu no Padomes; šajā sakarībā cer, ka uzlabosies sadarbība ar Padomes ģenerālsekretāru, kuram 2015. gads bija pirmais jauno pienākumu veikšanas gads;

23.  pauž nožēlu par to, ka iepriekš budžeta izpilde nav apstiprināta sakarā ar to, ka sadarbība starp Parlamentu un Padomi nebija pietiekama; norāda, ka šķietami abas puses izrāda lielāku gatavību, un pauž cerības, ka šis progress tiks īstenots, lai uzlabotu turpmāko sadarbību, tādējādi uzlabojot Parlamenta un Padomes tēlu sabiedrībā; aicina Parlamentu un Padomi turpināt darbu šajā virzienā;

24.  uzsver Parlamenta pilnvaras sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 316., 317. un 319. pantu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 164. līdz 167. pantu un apstiprina, ka apstiprinājuma sniegšana vai nesniegšana par budžeta izpildi ir Parlamenta pienākums attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

25.  atgādina, ka katrai iestādei, kas definēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 2. panta b) punktā, ir autonomija pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi, ievērojot minētās regulas 55. pantā paredzēto budžeta autonomiju; apstiprina, ka saskaņā ar praksi un pašreizējo noteikumu interpretāciju, kā arī Padomes budžeta autonomiju un lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem, Parlaments katras iestādes budžeta izpildi apstiprina atsevišķi;

26.  uzskata, ka Parlamenta, Eiropadomes un Padomes laba sadarbība, kas izpaužas kā atvērta un formāla dialoga procedūra, var kalpot par pozitīvu signālu Savienības pilsoņiem.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) ES Civildienesta noteikumu 16. panta trešā un ceturtā daļa.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Tiesa
PDF 420kWORD 55k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa (2016/2154(DEC))
P8_TA(2017)0148A8-0136/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0272/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0136/2017),

1.  sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Tiesas 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Tiesai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa (2016/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0136/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā nav konstatēti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas („Tiesa”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2015. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar Tiesas administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  norāda, ka 2015. gadā Tiesai piešķirto apropriāciju kopsumma bija EUR 357 062 000 (2014. gadā — EUR 355 367 500) un izpildes līmenis bija 99 %; atzinīgi vērtē ļoti augsto izlietojuma līmeni 2015. gadā, kas bija tāds pats kā 2014. gadā;

4.  norāda, ka Tiesas aplēstie ieņēmumi 2015. finanšu gadā bija EUR 44 856 000; aicina Tiesu paskaidrot, kāpēc konstatētie prasījumi 2015. finanšu gadā bija EUR 49 510 442, kas ir par 10,4 % vairāk, nekā bija aplēsts;

5.  norāda, ka ieņēmumi no prasījumiem, kas tika pārnesti no 2014. gada uz 2015. gadu, bija EUR 84 620,37 un ka 84,28 % no tiem ir ieņēmumi no Savienības iestādēs un citās struktūrās strādājošajiem;

6.  norāda, ka Tiesas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, no tā apmēram 75 % līdzekļu tiek tērēti izdevumiem saistībā ar Tiesā strādājošajiem un atlikusī summa — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un iestādes īpašajām funkcijām; tomēr uzsver, ka uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana nebūtu jāpiemēro tikai Tiesas budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķām struktūrvienībām, nodaļām un darbinieku gada plānos; šajā sakarībā aicina Tiesu savās ikdienas darbībās plašāk ieviest uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principu;

7.  atzinīgi vērtē Tiesas produktīvo darbību tiesvedības jomā 2015. gadā, jo trijās tiesās tika iesniegtas 1711 lietas un 1755 lietas tika pabeigtas; norāda, ka tas ir Tiesas darbības vēsturē lielākais lietu skaits gadā;

8.  norāda, ka Tiesa 2015. gadā pabeidza 616 lietas, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā (2014. gadā tika pabeigtas 719 lietas), un saņēma 713 jaunas lietas (2014. gadā — 622);

9.  norāda, ka 2015. gadā Vispārējā tiesa saņēma 831 jaunu lietu un izskatīja 987 lietas, kas nozīmē vispārēju palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

10.  norāda, ka 2015. gadā Civildienesta tiesa pabeidza 152 lietas, tāpat kā 2014. gadā, un saņēma 167 jaunas lietas; uzsver, ka 2015. gadā — desmit gadus pēc tās izveides — Civildienesta tiesa beidza darboties; uzskata, ka Tiesai būtu padziļināti jāizvērtē šie 10 darbības gadi;

11.  norāda, ka 2015. gada statistikas dati par trijām tiesām apstiprina iepriekšējos gados novēroto tendenci attiecībā uz vidējo tiesvedību ilgumu, kas joprojām ir pieņemams (Tiesa: 15,3 mēneši lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu (salīdzinājumā ar 15 mēnešiem 2014. gadā), 1,9 mēneši steidzamiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu (salīdzinājumā ar 2,2 mēnešiem 2014. gadā), 17,6 mēneši tiešajām prasībām (salīdzinājumā ar 20 mēnešiem 2014. gadā) un 14 mēneši pārsūdzībām (salīdzinājumā ar 14,5 mēnešiem 2014. gadā); Vispārējā tiesa un Civildienesta tiesa: attiecīgi 20,6 mēneši (salīdzinājumā ar 23,4 mēnešiem 2014. gadā) un 12,1 mēnesis (salīdzinājumā ar 12,7 mēnešiem 2014. gadā) visu veidu lietām); uzskata, ka Tiesas 2015. gadā pieņemtie statūtu grozījumi var tikai vēl vairāk uzlabot šo racionalizāciju;

12.  atzinīgi vērtē to, ka iztiesāto lietu skaits no 2007. gada līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 57 %, kas lielā mērā skaidrojams ar tiesu un palīgdienestu darbinieku saskaņotajiem centieniem, neraugoties uz to, ka minētajā laikposmā palīgdarbinieku skaits palielinājies pavisam nedaudz;

13.  norāda, ka 2015. gadā tika pieņemta Tiesas tiesu struktūras reforma, līdztekus izstrādājot jaunu Vispārējās tiesas reglamentu; atzīst, ka minētā reforma ļaus Tiesai arī turpmāk tikt galā ar lietu skaita pieaugumu, pateicoties tam, ka triju posmu procedūrā, kas pagarināta līdz 2019. gadam, tiks divkāršots Vispārējās tiesas tiesnešu skaits; ar nepacietību gaida iespēju analizēt to, kā šī reforma uzlabos Tiesas spēju izskatīt lietas pieņemamā laikposmā un ievērojot prasības par taisnīgu tiesu;

14.  uzskata, ka šī reforma ļaus Tiesai ātrāk un efektīvāk tikt galā ar savu aizvien lielāko darba slodzi un kalpot tiesvedības dalībnieku interesēm saskaņā ar efektīva un augstas kvalitātes dienesta mērķiem un ievērojot viņu tiesības uz taisnīgu tiesu pieņemamā termiņā;

15.  atzīmē Tiesas locekļu rīcības kodeksa gaidāmo pārstrādāšanu, kuras gaitā tiks precizēti ārēju darbību veikšanas nosacījumi un finanšu interešu deklarāciju publicēšana; prasa nodrošināt, lai katra tiesneša ārējās darbības būtu labāk pārredzamas; prasa, lai Tiesa savā tīmekļa vietnē un gada darbības pārskatos sniegtu informāciju par citiem tiesnešu ieņemtajiem amatiem un apmaksātajām ārējām darbībām;

16.  norāda, ka no komandējumiem paredzētajām saistībām EUR 295 500 apmērā tika izmantoti tikai EUR 41 209; norāda, ka no šā nepietiekamā ieguldījuma bija iespējams izvairīties; pieprasa, lai Tiesa uzlabotu budžeta plānošanu un pārskatatbildību saistībā ar komandējumu budžetu, un uzsver, ka ir jāievēro komandējumu izmaksu lietderības princips;

17.  uzskata, ka Tiesai būtu jādara pieejams vispārējs pārskats par to sanāksmju dalībniekiem un saturu, kurās piedalījušās ārējās personas, kas nav saistītas ar tās tiesvedības darbību;

18.  prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei to sanāksmju sarakstu, kurās piedalījušies lobisti, profesionālās apvienības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam iesniegt minēto sanāksmju protokolus;

19.  ar gandarījumu norāda uz veiktajiem lietotnes e-Curia uzlabojumiem un to, ka 2015. gadā šo lietotni izmantoja visas dalībvalstis; uzskata, ka līdz ar dokumentu dematerializāciju būtu jāuzlabo datu drošība;

20.  norāda, ka saskaņā ar tās 2015. gada pārvaldības ziņojumu Tiesa cieši sadarbojas ar Revīzijas palātas darbiniekiem, kas norīkoti veikt tās darbības rezultātu pārbaudi; šajā saistībā norāda, ka Tiesa revīzijas procesa sākumā kavēja revīzijas grupas darbu; ar gandarījumu norāda, ka Tiesa ir uzlabojusi sadarbību ar revidentiem un sniegusi Revīzijas palātai papildu dokumentus; apzinās, ka apspriežu slepenības princips ir vajadzīgs, lai palīdzētu saglabāt lēmumu pieņēmēju neatkarību, veicinātu lēmumu konsekvenci un galīgumu un nepieļautu, ka lēmumu pieņēmējiem vairāk laika ir jāpavada, par saviem lēmumiem liecinot, nekā tos pieņemot; tomēr norāda, ka apspriežu slepenība kā ab ovo princips nepieļauj nekādu ārēju kontroli; tāpēc aicina Tiesu izstrādāt iekšēju kontroles/ tiesiskās aizsardzības mehānismu, lai šādos gadījumos nodrošinātu zināmu kontroles līmeni;

21.  norāda, ka Tiesa ir ievērojusi iestāžu vienošanos piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %;

22.  norāda uz aizpildīto štata vietu lielo īpatsvaru (98 %), neraugoties uz to, ka Tiesai raksturīga liela darbinieku mainība, un atbalsta tās aktīvo darbā pieņemšanas politiku; aicina Tiesu pieņemt noteikumus par t. s. virpuļdurvju efektu;

23.  atzinīgi vērtē Tiesas un Eiropas Centrālās bankas veikto darbinieku apmaiņu 2015. gadā un sagaida, ka šī sadarbība turpināsies arī nākamajos gados;

24.  atzinīgi vērtē Tiesas iniciatīvu uzlabot dzimumu līdzsvaru vadošos amatos un to, ka vidējā un augstākā līmeņa vadošo amatu ieņēmēju vidū dzimumu attiecība 2015. gadā bija 35 % : 65 %; tomēr uzskata, ka šajā jomā iestādē vēl iespējami uzlabojumi; turklāt norāda, ka Parlaments un Padome ir izvirzījuši mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu vienādu pārstāvību, ieceļot jaunos Vispārējās tiesas tiesnešus(6);

25.  uzsver, ka arī turpmāk svarīgam resursu pārvaldības elementam ir jābūt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp darbinieku valstspiederību un dalībvalstu lielumu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk;

26.  atzinīgi vērtē to, ka Tiesa ir panākusi līdzsvarotāku attiecību starp ierēdņiem, kas nāk no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms 2004. gada, un no dalībvalstīm, kuras tai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk; tomēr pauž dziļas bažas par ievērojamo ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu vidējā un augstākā līmeņa vadībā, dalībvalstīm, kas pievienojās Savienībai 2004. gadā vai vēlāk, atrodoties neizdevīgā situācijā; aicina Tiesu censties izlabot šo situāciju un ziņot Parlamentam par šajā saistībā panāktajiem uzlabojumiem;

27.  pauž nožēlu par to, ka Tiesas iekšējie trauksmes celšanas noteikumi tika pieņemti tikai 2016. gada sākumā; iesaka Tiesai izplatīt šos noteikumus sava personāla vidū, lai visi darbinieki būtu par tiem informēti; prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam sniegt detalizētu informāciju par trauksmes cēlēju lietām 2015. gadā, ja tādas ir bijušas, un to, kā tās tika risinātas un pabeigtas;

28.  mudina Tiesu deklarāciju par interešu konflikta neesamību vietā ieviest interešu deklarāciju iesniegšanu, jo paša veikta interešu konflikta novērtēšana pati par sevi ir interešu konflikts; uzskata, ka interešu konflikta situācijas novērtēšana ir jāveic neatkarīgai pusei; prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam ziņot par ieviestajām izmaiņām un norādīt, kas pārbauda interešu konflikta situācijas; atkārtoti norāda, ka pārredzamība ir būtisks elements sabiedrības uzticības nodrošināšanai; aicina Tiesu izstrādāt skaidrus noteikumus par t. s. virpuļdurvju efektu un ieviest pasākumus un atturošas sankcijas, piemēram, pensiju samazināšanu vai aizliegumu uz vismaz trim gadiem strādāt līdzīgās struktūrās, lai novērstu „virpuļdurvju efektu”;

29.  norāda uz Tiesas sadarbību ar Komisijas un Parlamenta mutiskās tulkošanas dienestiem Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejā, jo īpaši mutiskās tulkošanas jomā; sagaida, ka šī sadarbība tiks paplašināta, aptverot arī rakstiskās tulkošanas jomu, un to atbalsta, kad vien tā iespējama un nekaitē Tiesas pienākumu izpildei;

30.  aicina Tiesu sniegt Parlamentam informāciju par rakstiskās tulkošanas izmaksām atbilstoši saskaņotajai metodikai, par ko panākta vienošanās iestāžu darba grupā par galvenajiem iestāžu darbības un snieguma rādītājiem;

31.  norāda, ka 2015. gadā, darba noslodzes kontroles pienākumus uzticot ārējam pakalpojumu sniedzējam un ieviešot jaunus rakstiskās tulkošanas atbalsta rīkus, Tiesas rakstiskās tulkošanas direktorāta darba noslodze palielinājās par 1,4 % un produktivitāte pieauga par 7 %;

32.  atbalsta dienesta automašīnu izmantošanas izdevumu un nosacījumu pārbaudi, ko kopīgi veica Tiesas un Revīzijas palātas iekšējie revīzijas dienesti; aicina Tiesu šīs pārbaudes sakarā apsvērt iespēju samazināt tās locekļiem un darbiniekiem pieejamo dienesta automašīnu skaitu; turklāt aicina Tiesu uzlabot kontroli, kuras mērķis ir novērst dienesta automašīnu izmantošanu privātiem mērķiem;

33.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos īstenot vērienīgus mērķus vides jomā; mudina iestādi piemērot zaļa publiskā iepirkuma principus un prasa izstrādāt oglekļa emisiju izlīdzināšanas noteikumus un paredzēt tai pietiekamu budžetu;

34.  ņem vērā sīki izklāstīto informāciju par Tiesas ēku politiku, jo īpaši attiecībā uz pašreizējā ēku kompleksa piektās paplašināšanas būvdarbiem;

35.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības vēstures arhīvos Florencē tika atklāts Tiesas vēstures arhīvs;

36.  atzinīgi vērtē Tiesas iniciatīvu publicēt tās gada pārskatu jaunā formātā; aicina Tiesu publicēt Revīzijas palātas gada pārskatu, jo īpaši tā daļas, kas attiecas uz Tiesu;

37.  aicina Tiesu uzlabot tās komunikācijas politiku, kas vērsta uz Savienības iedzīvotājiem;

38.  uzskata, ka Tiesas sniegtā atbilde uz Parlamenta jautājumu par piemaksām (jautājums Nr. 26) ir nepilnīga; prasa Tiesai paskaidrojumu un skaidru un sīki izstrādātu atbildi.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Sk. Parlamenta 2015. gada 28. oktobra normatīvās rezolūcijas pielikumu “Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgā deklarācija”. Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0377.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta
PDF 418kWORD 54k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta (2016/2155(DEC))
P8_TA(2017)0149A8-0151/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0273/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0151/2017),

1.  sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Revīzijas palātai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta (2016/2155(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 15/2012 „Interešu konflikta pārvaldība revīzijai atlasītajās ES aģentūrās”,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0151/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas sadarbību, kā arī informāciju, kas tiek regulāri sniegta, atbildot uz Parlamenta prasībām; atzinīgi vērtē neseno praksi, kas dod iespēju Parlamentam sniegt Revīzijas palātai ierosinājumus tās gada darba programmai; pieprasa, lai ikgadējās debates starp Revīzijas palātas priekšsēdētāju un Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferenci būtu vēl strukturētākas;

2.  norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; pieņem zināšanai revidenta atzinumu, ka Revīzijas palātas finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Revīzijas palātas finanšu stāvokli;

3.  uzsver, ka 2015. gadā Revīzijas palātas galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 132 906 000 (salīdzinājumam — 2014. gadā EUR 133 498 000) un ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 98,68 %; uzsver, ka izpildes līmenis bija mazāks nekā 2014. gadā (98,8 %);

4.  uzsver, ka Revīzijas palātas budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām un liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar šajā iestādē strādājošajiem; tomēr uzsver, ka uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana nebūtu jāpiemēro tikai iestādes budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķu struktūrvienību, nodaļu un darbinieku gada plānos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošanas principus piemēro savās ikdienas darbībās;

5.  atgādina Revīzijas palātai, ka saskaņā ar Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada jūlijā pieņemto Vienoto pieeju (54. punkts) par decentralizēto aģentūru revīziju „arī turpmāk ir pilnībā atbildīga Revīzijas palāta, kas pārvalda visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras”; mudina Revīzijas palātu iesniegt priekšlikumus aģentūru revīzijas jautājuma atrisināšanai šobrīd notiekošās Finanšu regulas pārskatīšanas un tai sekojošās Finanšu pamatregulas pārskatīšanas kontekstā; uzskata, ka šis jautājums būtu jāprecizē, lai samazinātu pārmērīgo administratīvo slogu, ko izjūt decentralizētās aģentūras, vienlaikus nemazinot Revīzijas palātas darba nepieciešamību un efektivitāti;

6.  norāda, ka 2015. gadā tika īstenota Revīzijas palātas reforma, kuru Revīzijas palāta uzskatīja par veiksmīgu; ar nepacietību gaida Revīzijas palātas 2013.–2017. gada stratēģijas vidusposma novērtējumu, tostarp analīzi par reformas galveno mērķu sasniegšanu;

7.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumos izmantoto Savienības pievienotās vērtības pieeju; prasa turpināt darbu kopā ar citām Savienības iestādēm, lai izstrādātu labas finanšu pārvaldības darbības rādītājus un prioritātes;

8.  norāda, ka pārskatītais Finanšu regulas 163. pants paredz, lai „īpašie ziņojumi tiktu sagatavoti un pieņemti (..) laikposmā, kas (..) nepārsniedz 13 mēnešus”(6); konstatē, ka 2015. gadā šis termiņš netika ievērots; mudina Revīzijas palātu ievērot šo laika ierobežojumu, nekaitējot ziņojumu kvalitātei; šajā sakarībā mudina Revīzijas palātu uzlabot tās īpašo ziņojumu ieteikumus, tos padarot vēl mērķtiecīgākus;

9.  uzskata, ka iestādēm, kam adresēti Revīzijas palātas īpašie ziņojumi, būtu tiem jāpiešķir lielāka nozīme, un īpašajiem ziņojumiem būtu jāietver ikgadēji konkrēti ziņojumi; uzsver, ka atsevišķu īpašo ziņojumu efektivitāti varētu palielināt, ja vienlaikus tiktu sagatavoti vairāki ziņojumi par konkrētām politikas jomām, tā dodot Parlamentam iespēju šiem Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem veltīt ad hoc ziņojumus ārpus budžeta izpildes apstiprināšanas cikla;

10.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta līdz šim nav sagatavojusi īpašo ziņojumu par interešu konfliktiem visās aģentūrās, jo īpaši ar ražošanu saistītajās aģentūrās, neraugoties uz to, ka Parlaments savās budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās to ir atkārtoti pieprasījis kopš 2012. gada; mudina Revīzijas palātu līdz 2017. gada jūnija beigām sagatavot un publicēt pirmo īpašo ziņojumu par interešu konfliktiem un pēc tam publicēt nākamos ziņojumus katru gadu; uzskata, ka Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru godīguma nodrošināšanai un lai izvairītos no konfliktiem starp Savienības aģentūrām, jo īpaši ar ražošanu saistīto aģentūrām un lobistu grupām, ir ļoti svarīgi, lai Revīzijas palāta ik gadu sagatavotu ziņojumus par interešu konfliktiem.

11.  konstatē, ka Revīzijas palāta ievēro iestāžu vienošanos piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %; prasa līdz 2017. gada jūnijam informēt Parlamentu par to, kā šī samazināšana atbilst jaunu Revīzijas palātas darbinieku pieņemšanai darbā 2015. gadā un kāda ir 2015. gadā pieņemto darbinieku procentuālā daļa;

12.  pauž nožēlu par dzimumu nelīdzsvarotību Revīzijas palātas locekļu vidū — 2015. gadā piecas sievietes un 23 vīrieši  — un par to, ka sieviešu skaits 2016. gadā samazinājās līdz trim; turklāt pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas augstākā un vidējā līmeņa vadošo amatu aizpildījumā joprojām pastāv dzimumu nelīdzsvarotība (30,4 %  sieviešu salīdzinājumā ar 69,6 % vīriešu); aicina Revīzijas palātu veicināt dzimumu līdzsvaru, jo īpaši vadošajos amatos; turklāt aicina Revīzijas palātu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā saistībā veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem, vienlaikus nekaitējot tās pamatuzdevuma izpildei;

13.  uzsver, ka ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, darbinieku valstspiederības un attiecīgo dalībvalstu lieluma proporcionālajai attiecībai, arī turpmāk jābūt svarīgam resursu pārvaldības elementam, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir panākusi kopumā līdzsvarotu attiecību starp ierēdņiem, kas nāk no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms 2004. gada, un no dalībvalstīm, kuras tai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk; tomēr norāda, ka dalībvalstis, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk, joprojām nav pietiekami pārstāvētas augstākā līmeņa administrācijā un vadošos amatos un šajā ziņā vēl jāuzlabo situācija;

14.  pauž bažas par lielo skaitu slimības atvaļinājuma dienu, ko izmantojuši darbinieki; aicina Revīzijas palātu mērķtiecīgi plānot labjutības pasākumus, lai nodrošinātu savu darbinieku labjutību, kas ļautu labāk izpildīt tās pamatuzdevumu;

15.  pieņem zināšanai metodi, ko Revīzijas palāta izmantojusi darbinieku slimības atvaļinājuma aprēķināšanai; uzskata, ka šī metode nav piemērota, lai efektīvi aprēķinātu prombūtni slimības dēļ; aicina Revīzijas palātu piemērot aprēķina sistēmu, kas balstās uz prombūtnes darba dienu skaitu uz vienu darbinieku, kā to dara citas iestādes;

16.  atzīmē, ka Revīzijas palāta organizēja piecas atbūtnes dienas, galvenokārt lai gatavotos Revīzijas palātas reformai, un tajās piedalījās neliela daļa darbinieku (tikai 107); aicina Revīzijas palātu mērķtiecīgāk plānot tās labjutības pasākumus, lai iekļautu proaktīvas un pozitīvas cilvēkresursu attīstības darbības, iesaistot pēc iespējas vairāk darbinieku;

17.  atzīmē Revīzijas palātas stingrāko ētikas regulējumu interešu konfliktu, kā arī darbinieku un locekļu pārkāpumu novēršanai; aicina Revīzijas palātu ziņot Parlamentam par tās iekšējo aizskaršanas novēršanas noteikumu pārskatīšanu;

18.  mudina Revīzijas palātu deklarāciju par interešu konfliktu neesamību vietā ieviest interešu deklarāciju iesniegšanu, jo paša veikta interešu konfliktu novērtēšana pati par sevi ir interešu konflikts; uzskata, ka interešu konflikta situācijas novērtēšana ir jāveic neatkarīgai trešai pusei; prasa Revīzijas palātai līdz 2017. gada jūnijam ziņot par ieviestajām izmaiņām un norādīt, kas pārbauda interešu konfliktu situācijas; atkārtoti norāda, ka godīgums un pārredzamība ir būtiski elementi sabiedrības uzticības nodrošināšanai; aicina Revīzijas palātu pieņemt skaidrus noteikumus par t. s. virpuļdurvju efektu un ieviest pasākumus un atturošus sodus, piemēram, pensiju samazināšanu vai aizliegumu uz vismaz trim gadiem strādāt līdzīgās struktūrvienībās, lai šo efektu nepieļautu;

19.  atgādina Revīzijas palātai, ka Savienības decentralizētajām aģentūrām ir jāpieņem labas administratīvās prakses kodeksi un ka tās jāmudina izmantot pārredzamības reģistru kā parauginstrumentu to saskarsmē ar attiecīgajiem pārstāvjiem;

20.  aicina Revīzijas palātu pievienoties iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru;

21.  atzinīgi vērtē pārredzamības portāla izveidi Revīzijas palātas tīmekļa vietnē, kā arī to, ka Revīzijas palāta jau ir ieviesusi noteikumus par trauksmes celšanu; iesaka Revīzijas palātai šos noteikumus izplatīt sava personāla vidū, lai visi darbinieki būtu par tiem informēti; prasa Revīzijas palātai līdz 2017. gada jūnijam sniegt sīku informāciju par 2015. gada trauksmes cēlēju lietām, ja tādas ir bijušas, un par to, kā tās tika izskatītas un atrisinātas;

22.  norāda, ka 2015. gadā Revīzijas palātas īpašumā bija trīs ēkas — K1, K2 un K3; prasa Revīzijas palātai tās gada darbības pārskatā iekļaut šo ēku uzlabošanas darbu plānu un nodrošināt, ka uzlabošanas laikā tiek īstenoti iespējami augstākie energoefektivitātes standarti;

23.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas gada darbības pārskatā iekļauto ēku politikas kopsavilkumu un prasa turpmāk sniegt sīkāku informāciju par šo jautājumu;

24.  norāda, ka 2015. gadā palielinājās rakstiskās tulkošanas darba apjoms, kas bija par teju 3 % vairāk nekā 2014. gadā; norāda, ka ar Revīzijas palātas reformu tika optimizēta rakstiskās tulkošanas direktorāta struktūra; aicina Revīzijas palātu izskaidrot, kā šis direktorāts uzlaboja savu darbu;

25.  atzīmē Revīzijas palātas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) sarunas, apsverot iespēju noslēgt administratīvu vienošanos; aicina Revīzijas palātu ziņot par sarunu virzību šajā jautājumā;

26.  atkārtoti aicina Revīzijas palātu, ievērojot spēkā esošos noteikumus par konfidencialitāti un datu aizsardzību, savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to slēgto OLAF lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta par Revīzijas palātu vai kādu no tās darbiniekiem;

27.  norāda uz iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu apsvērt Revīzijas palātas dienesta automašīnu racionālāku izmantošanu; aicina Revīzijas palātu pievērsties šim jautājumam sadarbībā ar Eiropas Savienības Tiesu un informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, lai racionalizētu autoparka pārvaldību;

28.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus un sasniegumus tās vides pēdas samazināšanā; norāda, ka Revīzijas palāta 2013. gadā sāka īstenot vides vadības un audita sistēmas (EMAS) projektu ar mērķi līdz 2016. gada beigām saņemt EMAS sertifikātu; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2015. gada 13. novembrī pieņēma vides politiku, oficiāli apstiprinot savu dalību augstas kvalitātes vides pārvaldības iniciatīvā; pauž bažas par aizkavēšanos saistībā ar EMAS sertifikāta saņemšanu;

29.  uzsver, ka ir svarīgi paplašināt sadarbību ar Savienības augstskolām, lai izveidotu specializētus kursus Eiropas revīzijas jomā; aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par šīs turpmākās paplašinātās sadarbības virzību un rezultātiem;

30.  aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju sniegt ieteikumus par saziņas uzlabošanu jautājumos par Savienības budžetu, Revīzijas palātas pienākumiem un pamatuzdevumu un to, kā šos jautājumus efektīvāk izskaidrot Savienības iedzīvotājiem.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Sk. Komisijas priekšlikuma (COM(2016)0605) 251. panta 1. punktu.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
PDF 411kWORD 53k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (2016/2156(DEC))
P8_TA(2017)0150A8-0144/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0274/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0144/2017),

1.  sniedz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (2016/2156(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0144/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka kopumā 2015. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (turpmāk „Komiteja”) administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

2.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta savā 2015. gada pārskatā nav konstatējusi nozīmīgus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Komitejas cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

3.  norāda, ka 2015. gadā Komitejas budžets bija EUR 129 100 000 (salīdzinājumam — 2014. gadā EUR 128 559 380) un tā izpildes līmenis — 95,9 %; norāda, ka 2015. gadā šis līmenis ir nedaudz pieaudzis salīdzinājumā ar 2014. gadu;

4.  norāda, ka Komitejas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar šajā iestādē strādājošajiem un atlikusī summa — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem; tomēr uzsver, ka uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana nebūtu jāpiemēro tikai Komitejas budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķām struktūrvienībām un nodaļām un darbinieku gada plānos; šajā sakarībā aicina Komiteju savās ikdienas darbībās plašāk ieviest uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principu;

5.  ņem vērā Komitejas konstatējumus saistībā ar Parlamenta 2014. gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu, kuri pievienoti tās gada darbības pārskatam; atzinīgi vērtē publiskā iepirkuma atbalsta dienesta izveidi 2015. gadā;

6.  norāda, ka 2015. gads bija jauna Komitejas pilnvaru termiņa pirmais gads un tas varēja ietekmēt sasniegumus, jo īpaši likumdošanas direkciju — tostarp mutiskās tulkošanas, komunikācijas un cilvēkresursu direkciju — sasniegumus;

7.  norāda, ka ziņojumā par Komitejas un Parlamenta sadarbības nolīguma (turpmāk „Nolīgums”) īstenošanu ir savlaicīgi un pozitīvi novērtēta abu iestāžu sadarbība;

8.  norāda, ka saskaņā ar Komitejas sniegto informāciju Nolīgumā minētās intensificētās sadarbības raksturs ir vairāk jāprecizē un ka daži Nolīguma elementi vēl nav pilnībā īstenoti, un šajā nolūkā ir vajadzīga abu iestāžu noturīga iesaistīšanās; pauž pārliecību, ka turpmāki centieni pilnībā īstenot Nolīgumu un attīstīt sinerģiju sniegs abām pusēm labvēlīgus rezultātus;

9.  atkārtoti pieprasa Nolīguma vidusposma pārskatīšanā vai nākamajā novērtējuma ziņojumā iekļaut kopīgu izvērtējumu par Nolīguma radītajiem budžeta ietaupījumiem;

10.  norāda, ka Komitejas atzinumi nav labi integrēti Parlamenta darbā, un aicina Komiteju kopā ar Parlamenta ģenerālsekretāru šajā saistībā sagatavot priekšlikumus par Komitejas un Parlamenta procedūru integrēšanu;

11.  norāda, ka ir noslēgts jauns administratīvs divpusējās sadarbības nolīgums starp Komiteju un Reģionu komiteju, kurš tika parakstīts 2015. gadā; paļaujas, ka šis nolīgums nodrošinās vēl lielāku abu komiteju darbības efektivitāti; uzskata, ka līdzīgas administratīvās funkcijas būtu jāapvieno, lai izvairītos no bezjēdzīgas darbību dublēšanās;

12.  norāda, ka pēc 2015. gada novembrī Parīzē notikušajiem teroristu uzbrukumiem Parlaments drošības apsvērumu dēļ slēdza tiešu savstarpēju piekļuvi starp RMD un REM ēkām; paļaujas, ka Parlaments no jauna izvērtēs drošības apsvērumus, jo galerijas atkārtota atvēršana nāktu par labu šīm trim iestādēm;

13.  atzinīgi vērtē 2015. gadā īstenotās administratīvās izmaiņas, jo īpaši to, ka pilnībā īstenota uz izmaksām balstīta Komitejas locekļu ceļa izdevumu atlīdzināšanas sistēma un pilnībā atjaunināts locekļu portāls; aicina Komiteju sniegt visaptverošu gada pārskatu par tās locekļu ceļa izdevumiem 2014., 2015. un 2016. gadā;

14.  norāda, ka saskaņā ar Komitejas reglamentu tās locekļi ir pilnībā neatkarīgi savu pienākumu izpildē Savienības vispārējās interesēs; norāda, ka Komitejas tīmekļa vietnē ir pieejamas tās locekļu interešu deklarācijas; aicina Komiteju pievienoties gaidāmajam iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru;

15.  pauž bažas par lielo skaitu neaizpildīto pastāvīgo štata vietu 2015. gadā un mudina Komiteju īstenot nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu tās darbā pieņemšanas procedūras;

16.  ar bažām norāda, ka augstākā un vidējā līmeņa vadošos amatos joprojām pastāv dzimumu nelīdzsvarotība (30 % : 70 % augstākajā vadībā); pauž nožēlu arī par ģeogrāfisko nelīdzsvarotību augstākā un vidējā līmeņa vadošos amatos, jo īpaši par to, ka trūkst darbinieku no dalībvalstīm, kas iestājās Savienībā 2004. gadā vai vēlāk; aicina Komiteju rīkoties, lai novērstu šo nelīdzsvarotību, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem un gūtajiem rezultātiem;

17.  norāda, ka Komiteja plāno ievērot Iestāžu nolīgumu(6) piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %; prasa informēt Parlamentu par to, kā šī samazināšana atbilst stāvoklim 2016. gadā, kad tika izveidotas trīs jaunas štata vietas; ierosina, ka Komitejai ir jāziņo Parlamentam par jebkādiem citiem ietaupījumiem, ar ko varētu kompensēt iespējamu kavēšanos ar darbinieku skaita samazināšanu;

18.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada sākumā stājās spēkā iekšējie trauksmes celšanas noteikumi;

19.  pilnībā atbalsta ētikas konsultantu štata vietu izveidi, lai palīdzētu iespējamās ar aizskaršanu saistītās situācijās, un īpašu vadības apmācību nolūkā uzlabot zināšanas par trauksmes celšanas gadījumiem un šādu gadījumu pārvaldību; pauž nožēlu par to, ka ir vajadzējis sākt tiesvedību trīs lietās saistībā ar aizskaršanu;

20.  nevar komentēt to, kādā apmērā darbinieki kavēja darbu slimības atvaļinājuma dēļ, jo Komitejas ziņojumā par šo jautājumu bija pārāk maz informācijas; aicina Komiteju ziņot par savu darbinieku slimības atvaļinājumiem, norādot slimības atvaļinājumam izmantoto darba dienu skaitu uz darbinieku;

21.  norāda, ka Komiteja samazināja atbūtnes dienu vidējās izmaksas par 35 % uz dalībnieku salīdzinājumā ar 2014. gadu un ka šāda veida pasākumos piedalījās tikai 218 darbinieki salīdzinājumā ar 415 darbiniekiem 2014. gadā; aicina Komiteju mērķtiecīgi plānot savus labjutības pasākumus, lai aptvertu pēc iespējas vairāk darbinieku un palīdzētu vēl vairāk uzlabot personāla labjutību;

22.  ar gandarījumu norāda uz pieprasīto, bet neizmantoto mutiskās tulkošanas pakalpojumu īpatsvara lejupējo tendenci (no 4,3 % 2014. gadā uz 3,5 % 2015. gadā);

23.  atzinīgi vērtē rakstiskās tulkošanas datu sniegšanu atbilstoši Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejas saskaņotajai metodikai; norāda, ka šobrīd kopā ar Reģionu komiteju tiek pārskatīts rīcības kodekss rakstiskās tulkošanas jomā;

24.  norāda, ka tulkošanas ārpakalpojumu izmantošanas apjoms 2015. gadā pieauga līdz teju 10 % un to izraisīja darbinieku pārcelšana uz Parlamentu saskaņā ar Nolīgumu; aicina Komiteju izvērtēt šobrīd īstenotās kārtības izmaksu lietderību;

25.  atzinīgi vērtē Komitejas mācību un pilnveides stratēģisko satvaru, jo īpaši to, ka tagad tiek uzsvērta mācīšanās no kolēģiem; aicina Komisiju tās nākamajā gada darbības pārskatā sniegt turpmāku informāciju par šo konkrēto metodi;

26.  ar lielu gandarījumu norāda uz centieniem uzlabot Komitejas vides pēdu un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, kā arī uz vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikāta atjaunošanu;

27.  atzīmē Komitejas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai administratīvās vienošanās, kuru mērķis ir izveidot strukturētu sadarbības sistēmu un veicināt ātru informācijas apmaiņu;

28.  atzinīgi vērtē Komitejas gada darbības pārskatā iekļauto informāciju par tās ēku politiku, jo īpaši ņemot vērā, ka ir svarīgi, lai šādas politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārmērīgas;

29.  atzīmē Komitejas centienus un sasniegumus tās informācijas un komunikācijas politikas uzlabošanā; tomēr uzsver, ka lielāka nozīme ir tam, lai tiktu uzlabota Komitejas atzinumu par Savienības lēmumu pieņemšanu efektivitāte, nekā to vispārējai publiskošanai.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4).OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja
PDF 412kWORD 50k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja (2016/2157(DEC))
P8_TA(2017)0151A8-0141/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0275/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0141/2017),

1.  sniedz Reģionu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Reģionu komitejas 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Reģionu komitejai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja (2016/2157(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0141/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  norāda, ka Revīzijas palāta savā 2015. gada pārskatā norāda, ka nav konstatēti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Reģionu komitejas („Komiteja”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, ir secinājusi, ka kopumā 2015. gada 31. decembrī slēgtajā gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  norāda, ka Komitejas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar Komitejā strādājošajiem un atlikusī summa — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem; tomēr uzsver, ka uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana nebūtu jāpiemēro tikai Komitejas budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķām struktūrvienībām un nodaļām un darbinieku gada plānos; šajā sakarībā aicina Komiteju savās ikdienas darbībās plašāk ieviest uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principu;

4.  norāda, ka 2015. gadā Komitejas apstiprinātais budžets bija EUR 88 900 000 (salīdzinājumam — 2014. gadā EUR 87 600 000), no kuriem EUR 87 200 000 veidoja saistību apropriācijas, kuru izlietojuma līmenis bija 98,2 %; norāda uz izlietojuma līmeņa nelielo samazināšanos 2015. gadā;

5.  norāda, ka ir noslēgts jauns administratīvs divpusējās sadarbības nolīgums starp Komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kurš tika parakstīts 2015. gadā; paļaujas, ka šis nolīgums nodrošinās vēl lielāku Komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbības efektivitāti;

6.  ar gandarījumu norāda, ka ziņojums par Komitejas un Parlamenta sadarbības nolīguma („Nolīgums”) īstenošanu tika sagatavots savlaicīgi un tajā pozitīvi novērtēta abu iestāžu sadarbība; tomēr konstatē, ka Nolīgumā minētās intensificētās sadarbības raksturs ir vairāk jāprecizē;

7.  atzinīgi vērtē Komitejas pausto interesi par sistemātiskākas pieejas īstenošanu sadarbībā ar Parlamentu, jo īpaši attiecībā uz sadarbību politikas jomās un ar Parlamenta Izpētes dienestu (EPRS); uzskata, ka turpmāka sinerģiju attīstība sniegs abām pusēm labvēlīgus rezultātus;

8.  atkārtoti pieprasa nākamajā Nolīguma novērtējuma ziņojumā iekļaut kopīgu izvērtējumu par Nolīguma radītajiem budžeta ietaupījumiem;

9.  ar bažām norāda, ka nav sasniegts neviens no Komitejas 2015. gadā noteiktajiem mērķiem palielināt Parlamenta un Padomes līdzdalību ar Komitejas atzinumiem saistītajās darbībās;

10.  norāda, ka pēc 2015. gada novembrī Parīzē notikušajiem teroristu uzbrukumiem Parlaments drošības apsvērumu dēļ slēdza tiešu savstarpēju piekļuvi starp RMD un REM ēkām; paļaujas, ka Parlaments no jauna izvērtēs drošības apsvērumus, jo galerijas atkārtota atvēršana noteikti nāktu par labu visām trim iestādēm;

11.  ar bažām norāda uz maksājumu izpildes līmeņa pastāvīgu samazināšanos dažos budžeta posteņos 2015. gadā; pieņem zināšanai, ka 2015. gads bija sestā Komitejas pilnvaru termiņa pirmais gads; tomēr uzskata, ka Komitejai nebūtu jāpieļauj, ka tas ietekmē budžeta pārvaldību; aicina Komiteju uzlabot savus darbības rezultātus un labāk sagatavoties Komitejas septītā pilnvaru termiņa pirmajam gadam;

12.  mudina Komiteju vēl vairāk uzlabot tās darbību pārredzamību un savā gada darbības pārskatā iekļaut visus pieejamos datus par tās locekļu komandējumiem, sīki norādot izdevumus;

13.  aicina Komiteju pievienoties gaidāmajam iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru;

14.  ar bažām norāda, ka augstākā un vidējā līmeņa vadošo amatu aizpildījumā joprojām pastāv dzimumu nelīdzsvarotība (25 % : 75 % augstākā līmeņa vadībā un 38 % : 62 % vidējā līmeņa vadībā); mudina Komiteju uzlabot tās dzimumu līdzsvaru un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu šo jautājumu, un gūtajiem rezultātiem;

15.  ar gandarījumu norāda uz labo ģeogrāfisko līdzsvaru vadošo amatu aizpildījumā;

16.  pauž dziļas bažas par lielo skaitu slimības atvaļinājuma dienu, ko izmantojuši Komitejas darbinieki; aicina Komiteju izvērtēt tā iemeslus, vērst cilvēkresursu pārvaldību uz stāvokļa uzlabošanu un mērķtiecīgi plānot labjutības pasākumus, lai iekļautu pēc iespējas vairāk darbinieku, tā palīdzot novērst šādu prombūtni;

17.  pauž bažas par to, ka vēl nav pietiekamā mērā īstenoti revīzijas ieteikumi, kas attiecas uz iekšējai izmantošanai paredzētu IT projektu darbības rezultātiem; aicina Komiteju nekavējoties labot šo situāciju;

18.  atzinīgi vērtē rakstiskās tulkošanas datu sniegšanu atbilstoši Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejas saskaņotajai metodikai; norāda, ka šobrīd kopā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju tiek pārskatīts rīcības kodekss rakstiskās tulkošanas jomā;

19.  norāda, ka tulkošanas ārpakalpojumu izmantošanas apjoms pieauga no 2,57 % 2014. gadā līdz teju 10 % 2015. gadā un to izraisīja darbinieku pārcelšana uz Parlamentu saskaņā ar Nolīgumu; aicina Komiteju izvērtēt jaunās īstenotās kārtības izmaksu lietderību;

20.  norāda, ka Komiteja 2015. gada decembrī pieņēma noteikumus par trauksmes celšanu; turklāt konstatē, ka 2015. gadā tika sākta viena trauksmes celšanas lieta; prasa Komitejai informēt Parlamentu par norisēm šajā lietā;

21.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komiteja nekavējoties veiktu pasākumus saistībā ar diviem Civildienesta tiesas nolēmumiem(6) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ziņojumu(7), Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja ziņojumu(8) un Parlamenta rezolūcijām(9) un līdz 2017. gada beigām panāktu taisnīgu, cieņpilnu un godīgu atrisinājumu Komitejas bijušā iekšējā revidenta trauksmes celšanas lietā;

22.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komiteja sadarbotos ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju nolūkā nekavējoties veikt pasākumus saistībā ar ES Civildienesta tiesas nolēmumu aizskarošas izturēšanās lietā, kurā iesaistīti abu iestāžu ierēdņi(10), lai tā ziņotu Parlamentam par panākto un lai tā pārskatītu savas procedūras, kas paredzētas turpmāku apsūdzību par aizskarošu izturēšanos izskatīšanai, ar mērķi nodrošināt, ka tās atbilst Civildienesta tiesas judikatūrai;

23.  ar lielu gandarījumu norāda uz centieniem uzlabot Komitejas vides pēdu un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, kā arī vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikāta atjaunošanu;

24.  atzīmē Komitejas centienus un sasniegumus uzlabot tās informācijas un komunikācijas politiku;

25.  atzinīgi vērtē Komitejas gada darbības pārskatā iekļauto informāciju par tās ēku politiku, jo īpaši ņemot vērā, ka ir svarīgi, lai šādas politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārmērīgas.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Civildienesta tiesas 2013. gada 7. maija spriedums lietā F-86/11 (ECLI:EU:F:2011:189) un 2014. gada 18. novembra spriedums lietā F-156/12 (ECLI:EU:F:2014:247).
(7) Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai galīgais ziņojums, 2003. gada 8. oktobris.
(8) Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja 2008. gada 8. maija ziņojums.
(9) Parlamenta rezolūcijas: 2004. gada 29. janvāra (OV L 57, 25.2.2004., 8. lpp.), 2004. gada 21. aprīļa (OV L 330, 4.11.2004., 153. lpp.), 2005. gada 12. aprīļa (OV L 196, 27.7.2005., 54. lpp.), 2006. gada 27. aprīļa (OV L 340, 6.12.2006., 44. lpp.), 2015. gada 29. aprīļa (OV L 255, 30.9.2015., 132. lpp.) un 2016. gada 28. aprīļa (OV L 246, 14.9.2016., 152. lpp.) rezolūcija, paužot atbalstu Komitejas iekšējā revidenta lietā.
(10) Civildienesta tiesas 2013. gada 26. februāra spriedums, lieta F-124/10 Vassilliki Labiri/ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK).


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
PDF 426kWORD 53k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests (2016/2160(DEC))
P8_TA(2017)0152A8-0122/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0278/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 7/2016: “Eiropas Ārējās darbības dienesta ēku apsaimniekošana visā pasaulē”,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0122/2017),

1.  sniedz Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests (2016/2160(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0122/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopējais kļūdu īpatsvars 5. izdevumu kategorijā (Administrācija), tostarp Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) budžetā, joprojām ir relatīvi zems, proti, tas tiek lēsts 0,6 % apmērā 2015. gadā;

2.  pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nozīmīgus trūkumus attiecībā uz EĀDD gada darbības pārskatu un iekšējās kontroles sistēmu;

3.  aicina EĀDD novērst dažus trūkumus, ko Revīzijas palāta konstatējusi delegāciju vietējo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrās (t. i., pārredzamības trūkums attiecībā uz dažiem procedūras posmiem) un delegāciju organizētajās iepirkuma procedūrās (jo īpaši attiecībā uz piedāvājumu nepareizu novērtējumu salīdzinājumā ar tehniskajām specifikācijām vai nepareizu iepirkuma procedūru izmantošanu);

4.  piekrīt Revīzijas palātai, ka attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām zemas vērtības līgumiem ir svarīgi uzlabot norādījumus, organizāciju, koordināciju un izpildi, jo šie līgumi veido 4,5 % no 2015. gadā noslēgto līgumu kopējās vērtības; atbalsta EĀDD nodomu rīkot reģionālus seminārus un sniegt administratīvu iepirkuma atbalstu visam delegāciju tīklam;

5.  aicina EĀDD uzlabot tā atlases procedūru kvalitāti, integrējot visus nepieciešamos apliecinošos dokumentus; aicina EĀDD labāk saskaņot iepirkuma procedūras, ko veic delegācijas; atkārtoti pauž prasību novērst pastāvīgas nepilnības šajā jomā, turpinot administratīvo atbalstu delegācijām, kurās stāvoklis ir viskritiskākais;

6.  atzinīgi vērtē to, ka ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu (EAMR) par 2015. gadu sagatavošanas gaitā pieņemtas uzlabotas un paplašinātas pamatnostādnes, ar kurām pastiprina delegāciju vadītāju uzraudzību un kuras aptver gan atbildības, gan ziņošanas prasības;

7.  pauž nožēlu par to, ka 2015. gadā ex ante pārbaudes posmā līdz 22,4 % bija pieaudzis vidējais noviržu rādītājs attiecībā uz saistībām (salīdzinājumā ar 18,3 % 2014. gadā);

8.  norāda, ka EĀDD kopējais budžets 2015. gadā bija EUR 602,8 miljoni, t. i., par 16,2 % lielāks nekā 2014. gadā, jo uz EĀDD budžetu tika veikts EUR 71,5 miljonu pārvietojums no Komisijas administratīvā budžeta (EUR 25,2 miljoni) un no citām budžeta pozīcijām (kopā EUR 46,3 miljoni), lai finansētu tādas Savienības delegāciju kopējās izmaksas kā nomas maksas, biroju drošības izmaksas un IT izmaksas; konstatē, ka netika iekļauti EAF līdzekļi;

9.  norāda, ka EĀDD administratīvā budžeta izpilde joprojām rada bažas, jo dažas delegācijas papildus paša EĀDD budžetam saņem budžeta iemaksas Komisijas, proti, no 33 dažādām budžeta pozīcijām; aicina visas ieinteresētās personas turpināt pilnveidot un vienkāršot budžeta finansējuma avotus un mehānismus, lai atvieglotu budžeta izpildi; atzinīgi vērtē nesen izveidoto budžeta režīmu attiecībā uz EAF administratīvajām izmaksām, kas no 2016. gada būs jāsedz no EĀDD budžeta, pamatojoties uz aprēķinātu standarta summu par vienu personu;

10.  ņem vērā, ka galvenā biroja budžets bija EUR 218,9 miljoni, no kuriem EUR 140,5 miljoni (jeb 64,7 %) attiecās uz algu maksājumiem un citiem maksājumiem štata un ārštata darbiniekiem, EUR 30 miljoni (jeb 13,7 %) bija paredzēti ēku apsaimniekošanai un EUR 30,7 miljoni attiecās uz IT sistēmām, iekārtām un mēbelēm;

11.  atzīmē, ka delegāciju EUR 383,9 miljonu budžets bija sadalīts šādi: EUR 155,8 miljoni (40,6 %) — ēkām un ar tām saistītām izmaksām, EUR 105,5 miljoni (27,5 %) — štata darbinieku atalgojumam, EUR 60,1 miljons (15,7 %) — ārštata darbiniekiem un ārpakalpojumiem, EUR 20,6 miljoni (5,4 %) — citiem ar personālu saistītiem izdevumiem un EUR 41,9 miljoni (10,9 %) — citiem administratīvajiem izdevumiem; turklāt norāda, ka EUR 204,7 miljoni tika saņemti no Komisijas to administratīvo izmaksu segšanai, kuras attiecas uz darbā Savienības delegācijās norīkotajiem Komisijas darbiniekiem;

12.  atkārtoti prasa pievērst uzmanību, jo īpaši delegācijās, “darbības nepārtrauktībai” un “dokumentu pārvaldībai”, kas ir ne tikai svarīgi iekšējās kontroles standarti, bet arī būtiski pārvaldības elementi, jo īpaši attiecībā uz tās informācijas pieejamību un uzticamību, ko izmanto dažādiem pārvaldības nolūkiem, t. i., darbību un projektu pārraudzībai, izvērtēšanai un ziņošanai par tiem;

13.  atzīmē, ka tikai divas delegācijas iesniedza atrunas attiecībā uz to, ka nav atbilstošas konkursa procedūras un trūkst svarīgas pārvaldības informācijas, kas būtu jāizmanto ticamības deklarācijai;

14.  atbalsta regulāru saziņu starp EĀDD un Komisijas dienestiem, kas nodarbojas ar ārējiem jautājumiem par krāpšanas novēršanu un atklāšanu;

15.  atbalsta Eiropas reģionālā centra izveidi, kas ir iniciatīva ar mērķi sniegt labāku administratīvo palīdzību Savienības delegācijām finanšu pārvaldības, iepirkumu un cilvēkresursu jomā; sagaida minētā izmēģinājuma projekta novērtējumu 2017. gadā; mudina EĀDD attiecīgi turpināt šo zināšanu apvienošanas praksi arī citos reģionos, lai pastāvīgi samazinātu delegāciju administratīvo slogu un izmaksas;

16.  uzskata, ka ir būtiski, lai delegāciju vadītāji papildus to politisko pienākumu izpildei arī turpmāk tiktu regulāri informēti par to svarīgo lomu ticamības, pārvaldības un pārskatatbildības vispārējā stiprināšanā, jo īpaši attiecībā uz tādu dažādu elementu svērumu, kas var izraisīt atrunu sniegšanu; mudina EĀDD organizēt apmācību un sniegt speciālās zināšanas delegāciju vadītājiem, jo īpaši dalībvalstu diplomātiem;

17.  konstatē izmaiņas un racionalizāciju EĀDD organizatoriskajā struktūrā ar mērķi vienkāršot ziņošanas pienākumus un informācijas plūsmas, kas ļauj EĀDD labāk reaģēt uz krīzēm vai politiskiem izaicinājumiem un samazināt hierarhiskos līmeņus ar mazāk direktorātiem;

18.  atzīst, ka ļoti svarīgs aspekts cilvēkresursu pārvaldības jomā saistībā ar EĀDD darbā pieņemšanas “trīs avotiem” ir darbā norīkošanas delegācijās pārvaldība, vienlaikus panākot darbinieku skaita samazinājumu par 17 amata vietām 2015. gadā galvenajā birojā;

19.  norāda, ka dalībvalstu diplomāti veido 32,9 % no EĀDD kopējā AD darbinieku skaita (t. i., 307 personas) salīdzinājumā ar 33,8 % 2014. gadā; norāda, ka šis īpatsvars ir augstāks delegācijās, kur tas ir 43,1 % jeb 166 dalībvalstu diplomāti, savukārt galvenajā birojā tas ir 25,7 %; aicina panākt līdzsvarotāku personāla sadalījumu un atgādina EĀDD, ka ir svarīgi visos līmeņos apvienot dalībvalstu un EĀDD personāla zināšanas;

20.  uzsver, ka to dalībvalstu diplomātu skaits, kas norīkoti kā delegāciju vadītāji, bija 63 no 134 delegāciju vadītāju amata vietām, t. i., 47 % no kopskaita; norāda, ka šo 63 amata vietu sadalījums pa dzimumiem bija nelīdzsvarots — 16 %/84 %, un tikai 16 no 63 bija to dalībvalstu valstspiederīgie, kuras pievienojās Savienībai 2004. gadā vai vēlāk; turklāt norāda, ka attiecībā uz 29 delegāciju vadītāju vietniekiem bija vērojams dzimumu līdzsvara trūkums — 24 %/ 76 % un ka 6 no delegāciju vadītāju vietniekiem bija dalībvalstu diplomāti;

21.  konstatē, ka dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu skaits 2015. gadā turpināja pieaugt (par 8 % vairāk salīdzinājumā ar 2014. gadu) un sasniedza 434 (no kuriem 376 bija norīkoti darbā galvenajā birojā un 58 — delegācijās); norāda, ka atalgojumu 40 % no 376 norīkotajiem valsts ekspertiem (vai 151), kas strādā Briselē, maksāja to izcelsmes valstu pārvaldes iestādes;

22.  atgādina EĀDD par nepieciešamību nodrošināt to, lai tiktu pilnībā ievērots darbā pieņemšanas modelis, ar kuru ir noteikta dalībvalstu un Savienības iestāžu darbinieku attiecība, kā noteikts Padomes lēmumā par EĀDD izveidi;

23.  norāda, ka vispārējais sadalījums pēc dzimuma ir kļuvis gandrīz vienlīdzīgs, proti, 47 % / 53 % no darbinieku kopējā skaita, lai gan AD līmeņa darbinieku atšķirība ir 31,7 % / 68,3 % (salīdzinājumā ar 31 % / 69 % 2014. gadā); norāda, ka šis 30 % īpatsvars ir stabils kopš 2011. gada;

24.  atkārtoti pauž bažas par dzimumu nelīdzsvarotību vadošos amatos, jo šis līmenis patlaban ir 21,4 % / 78,6 %; pauž nožēlu par to, ka uz vadošiem amatiem joprojām piesakās mazs skaits pretējā dzimuma pārstāvju, t. i., 16 %; uzskata, ka šajā ziņā ir svarīgi panākt uzlabojumus, un tādēļ aicina EĀDD pārveidot tās nosacījumus un darbā pieņemšanas politiku, lai abus dzimumus vienādā mērā piesaistītu vadošajiem amatiem;

25.  atkārtoti norāda, ka ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp personāla valstspiederību un dalībvalstu lielumu, vajadzētu būt svarīgam cilvēkresursu pārvaldības elementam, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai 2004. gadā vai vēlāk; pauž dziļas bažas par minēto dalībvalstu pastāvīgi zemo pārstāvību gan darbinieku, gan vadības līmenī; tādēļ aicina EĀDD censties panākt būtiskus uzlabojumus šajā situācijā; uzsver, ka minētās dalībvalstis vēl arvien ir mazāk pārstāvētas augstākā līmeņa pārvaldē un vadošajos amatos, uz attiecībā uz šo jautājumu progress vēl jāpanāk;

26.  atzinīgi vērtē Augstās pārstāves un priekšsēdētāja vietnieces solījumus Parlamentam novērst pašreizējo nelīdzsvaroto situāciju, kurā pārāk daudzas delegāciju vadītāju amata vietas ieņem dalībvalstu diplomāti, un aicina EĀDD 2017. gada laikā iesniegt pārskatu par tās cilvēkresursu politiku, kurā tiktu aplūkoti tādi jautājumi kā dzimumu līdzsvars un personāla mobilitāte starp iestādēm, ņemot vērā arī tā cilvēkresursu ietekmi Savienības ārējo darbību un atpazīstamības stiprināšanā, īstenojot Savienības vispārējo stratēģiju;

27.  mudina EĀDD turpināt attīstīt Savienības delegāciju lomu, jo īpaši sekmējot un atbalstot koordināciju starp dalībvalstīm konsulārās palīdzības sniegšanā;

28.  atgādina EĀDD par smalko robežu starp ekonomikas diplomātiju un lobēšanu; tādēļ aicina EĀDD pievienoties jaunajam iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru, tostarp Savienības delegāciju vajadzībām, ciktāl tas ir juridiski iespējams;

29.  pieņem zināšanai, ka Savienības delegāciju tīkla gada izdevumi ir EUR 160 miljonu apmērā, kas veido vairāk nekā 50 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu; norāda, ka 80 % delegāciju telpu joprojām tiek nomātas un nomas izmaksas 2015. gadā bija EUR 53,04 miljonu apmērā; atzinīgi vērtē EUR 200 miljonu aizdevuma mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt labāku ēku apsaimniekošanas politikas pārvaldību un samazināt delegāciju pirkumu izmaksas; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz aizdevuma mehānisma īstenošanu un izdevumu pieaugumu, tikai dažas delegāciju ēkas pieder EĀDD; aicina EĀDD iesniegt ne tikai pašreizējā gada līgumus par delegāciju ēkām, bet arī savā gada darbības pārskatā izklāstīt situāciju saistībā ar visām delegāciju ēkām;

30.  aicina EĀDD rūpīgi pārbaudīt savu ēku politiku saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 7/2016 paustajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

   nepieciešamība nodrošināt konsekvenci un to, ka tiek pilnībā atgūtas maksas par maksājumiem, ko segušas dalībvalstis vai citas Savienības iestādes vai struktūras, kas izmitinātas delegāciju biroju ēkās;
   delegāciju ēku atlases uzlabošana;
   galveno biroju tieša iesaiste pirms biroju ēku nomas (vai nomas līguma atjaunošanas) vai iegādes;
   sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanas informācijas sistēmas uzlabošana, lai EĀDD iegūtu ticamāku un būtiskāku informāciju, ko izmantot savā plānošanas procesā;

31.  aicina EĀDD turpināt pilnveidot telpu izmantošanu, jo īpaši prioritārā kārtā risinot atsevišķas situācijas attiecībā uz neizmantotām vai nepamatoti lielām telpām un ar tām saistītajām papildu izmaksām, ko konstatējusi Revīzijas palāta (EUR 7,8 miljonu apmērā), vienlaikus paužot izpratni par ēku apsaimniekošanas problēmām, kas rodas bieži vien sarežģītos apstākļos;

32.  uzsver, ka gan EĀDD, gan dalībvalstis ir ieinteresētas izmantot ēku lietošanas faktoringu un turpināt attīstīt vietēju sadarbību ēku apsaimniekošanas jomā, īpašu un pastāvīgu uzmanību pievēršot vislabākajai cenas un vērtības attiecībai, drošības jautājumiem un Savienības tēlam;

33.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā tika parakstīti seši jauni saprašanās memorandi par telpu koplietošanu, kā rezultātā ir pieaudzis Savienības delegāciju un dalībvalstu kopīgas nomas projektu skaits, 2015. gada beigās sasniedzot kopumā 86 projektus; mudina EĀDD turpināt meklēt iespējas paplašināt šo labo praksi; uzskata, ka šai politikai būtu jāietver inovatīvas pieejas ar mērķi noteikt gan koordinētu stratēģiju kopīgai nomai ar tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, gan atbilstošus ar ēkām un loģistiku saistītu izmaksu sadales mehānismus; pieņem zināšanai, ka vienošanās par kopīgu nomu ir panākta arī ar citām struktūrām, kuras sniedz ieguldījumu ārpolitikas pārvaldībā, piemēram, ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ĢD (ECHO) dienestiem, kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un Savienības īpašajiem pārstāvjiem;

34.  pauž nožēlu par nepietiekamu datu reģistrāciju un neprecizitātēm informācijas sistēmā, kas paredzēta delegāciju biroju ēku un dzīvesvietu pārvaldībai; prasa regulāri pārbaudīt Savienības delegāciju reģistrēto datu pilnīgumu un uzticamību, lai pilnveidotu telpu, atrašanās vietu un izmaksu atgūšanas vispārējo plānošanu;

35.  mudina EĀDD pastiprināt pārvaldības kontroli un visu ar ēku politiku saistīto izmaksu uzraudzības instrumentus, lai nodrošinātu pareizu pārskatu par visiem šīs jomas izdevumiem un to pēcpārbaudes; uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš ēku politikā noteikto maksimālo apjomu uzraudzībai, lai samazinātu delegāciju biroju kopējo gada nomas maksu un saistītās regulārās izmaksas un nodrošinātu to iemaksu atbilstību, kuras veic kopīgā nomā iesaistītas struktūras, ar kopīgu nomu saistīto kārtējo izdevumu segšanu un izmaksu pareizību, ņemot vērā vietējā tirgus apstākļus;

36.  uzskata, ka ātri būtu jāattīsta juridiskā un tehniskā kompetence nekustamā īpašuma pārvaldības jomā, apsverot tādas izmaksu ziņā lietderīgas alternatīvas iespējas kā ārēju speciālistu (piemēram, vietējo mākleru) piesaistīšanu tirgus izpētei vai, iespējams, pārrunas ar ēku īpašniekiem;

37.  prasa EĀDD iesniegt ikgadēju delegācijās veikto pārbaužu sarakstu;

38.  aicina EĀDD nodrošināt to, ka delegāciju inspekcija pārbauda pēdējos piecus nomas vai pirkuma līgumus attiecībā uz Savienības vēstnieku dzīvesvietām, cita starpā dzīvesvietām Tirānā (Albānijā), un ziņot par to Parlamentam;

39.  atbalsta tādas vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, kurā tiktu izvērtētas visas iespējas šajā jomā, sākot no investīciju prioritātēm un iegādes iespējām līdz nomas līgumu atjaunošanai un kopīgai telpu izmantošanai ar dalībvalstīm, ņemot vērā prognozēto darbinieku skaitu un politikas plānošanu un izstrādi;

40.  mudina EĀDD tās ēku politikā turpināt piemērot vides vadības un audita sistēmu EMAS un arī principu par videi draudzīgu publisko iepirkumu, vienlaikus paturot prātā, ka 139 delegāciju vietējie apstākļi prasa zināmu elastību;

41.  uzskata, ka ir jāturpina stiprināt EĀDD un tās delegāciju drošība un aicina EĀDD, izvēloties tās delegāciju ēkas un telpas, izvirzīt drošību par prioritāti; uzskata, ka ēku drošībai vajadzētu būt neatņemamai ēku politikas daļai un ka EĀDD evakuācijas sistēma un vajadzības gadījumā lēmumi par evakuāciju būtu jāsaskaņo ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvniecībām;

42.  atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir paredzējusi īstenot projektu ar kopēju redzējumu un kopīgu rīcību, lai veidotu spēcīgāku Eiropu, kas veicina mieru un drošību reģionā un visā pasaulē;

43.  aicina EĀDD uzlabot savu komunikācijas politiku attiecībā uz Savienības pilsoņiem.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
PDF 409kWORD 49k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds (2016/2158(DEC))
P8_TA(2017)0153A8-0142/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0276/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0142/2017),

1.  sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par Eiropas Ombuda 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ombudam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds (2016/2158(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0142/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nozīmīgus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropas Ombuda („Ombuds”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  uzsver, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, ir secinājusi, ka kopumā 2015. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar Ombuda administratīvajiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  uzsver, ka Ombuda budžets tiek izmantots tikai administratīvām vajadzībām un 2015. gadā tas bija EUR 10 346 105 (2014. gadā — EUR 9 857 002); tomēr uzsver, ka uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana nebūtu jāpiemēro tikai Ombuda budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķām struktūrvienībām, nodaļām un darbinieku gada plānos; šajā sakarībā aicina Ombudu savās ikdienas darbībās plašāk ieviest uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principu;

4.  norāda, ka saistības tika uzņemtas par 92,32 % no kopējām apropriācijām (salīdzinājumam — 2014. gadā par 97,87 %) un 86,19 % apropriāciju tika samaksātas (salīdzinājumam — 2014. gadā 93,96 %), izlietojuma līmenim sasniedzot 92,32 % (salīdzinājumam — 2014. gadā 97,87 %); norāda, ka izlietojuma līmenis 2015. gadā turpināja samazināties;

5.  norāda, ka izlietojuma līmeņa mazināšanās 2015. gadā ietekmēja Ombuda lēmumu samazināt vairākas budžeta pozīcijas, proti, komandējumiem, pārstāvības izdevumiem, publikācijām un tulkojumiem, un attiecīgi tika samazināts minēto pozīciju budžets;

6.  atzīst, ka Ombudam ir vadošā pozīcija pārredzamības jautājumos Savienības iestāžu vidū; tomēr prasa vēl vairāk uzlabot darbā pieņemšanas nosacījumu un procesu pārredzamību; prasa Ombudam norādīt galvenā padomdevēja uzdevumus un precizēt tā vietu struktūrshēmā; ņemot vērā izmaiņas pirms iestādes struktūrshēmas apstiprināšanas 2015. gada novembrī, aicina Ombudu nodrošināt atjauninātas struktūrshēmas pieejamību tā tīmekļa vietnē;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuds turpina izmeklēšanas saistībā ar t. s. virpuļdurvju efekta gadījumiem Komisijā; pauž bažas par „iekšējām virpuļdurvīm” starp Ombudu un citām iestādēm, par kurām Ombuds, iespējams, veic pārbaudi, vai starp citām iestādēm, kas var pārbaudīt viena otras darbu; aicina Ombudu analizēt situāciju un, ja tas tiek atzīts par nepieciešamu, izstrādāt interešu konfliktu nepieļaušanas noteikumus;

8.  atzinīgi vērtē gada pārvaldības plāna efektīvo īstenošanu 2015. gadā saskaņā ar stratēģiju līdz 2019. gadam; norāda, ka tika sasniegta lielākā daļa Ombuda noteikto mērķu saistībā ar tā darbības rezultātu novērtēšanu, izmantojot galvenos darbības rādītājus; paļaujas, ka šī tendence saglabāsies arī nākamajos gados;

9.  atzīst, ka Ombudam bija svarīga loma trauksmes cēlēju aizsardzībai paredzēto iekšējo noteikumu ieviešanā Savienības iestādēs līdz 2015. gada beigām saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 22. panta a), b) un c) apakšpunktu; prasa Ombudam pastāvīgi uzraudzīt minēto noteikumu īstenošanu un izvērtēt, vai tie nodrošina Parlamenta reģistrēto deputātu palīgu pienācīgu aizsardzību;

10.  atbalsta Ombudu aizskaršanas novēršanas un apkarošanas noteikumu sagatavošanā;

11.  atzīst Ombuda stratēģisko iniciatīvu un pašiniciatīvu nozīmīgumu un aicina Ombudu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par tā izmeklēšanu ietekmi; atkārtoti norāda, ka Ombuda galvenajai prioritātei vajadzētu būt pilsoņu sūdzību izskatīšanai pieņemamā termiņā; aicina Ombudu, lai tas, pildot savus pienākumus, pēc iespējas plaši interpretētu administratīvas kļūmes un attīstītu ciešāku sadarbību ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju savā stratēģiskajā darbā;

12.  atzīst sabiedrības interešu un privāto interešu jaunās definīcijas, kas saņemto sūdzību šķirošanas nolūkā ir ieviestas īstenošanas noteikumos; prasa Ombudam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kā šīs definīcijas ietekmē tā darbības rezultātus;

13.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuds savā tīmekļa vietnē publicē to ārējo ieinteresēto personu vārdus un citus datus, ar kurām tas tiekas;

14.  atzīmē 2015. gadā gūtos sūdzību izskatīšanas rezultātus un atzinīgi vērtē to, ka Savienības iestādes par 90 % ir ievērojušas Ombuda priekšlikumus; aicina Ombudu savā gada darbības pārskatā sniegt informāciju par to, kā katra Savienības iestāde ir ievērojusi tā priekšlikumus; prasa Ombudam sagatavot analīzi par iemesliem, kas varētu būt neievērošanas pamatā, un prasa Savienības iestādēm turpināt uzlabot ieteikumu ievērošanas rādītāju;

15.  atzinīgi vērtē 2015. gadā sasniegto dzimumu līdzsvaru vadības līmenī; atzinīgi vērtē Ombuda atbalstu pasākumiem, ar kuriem uztur sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu īpatsvaru tā darbaspēkā;

16.  tomēr pauž nožēlu par nepārprotamo ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu vidējās un augstākās vadības līmenī, jo īpaši par to, ka nesamērīgi daudz vadītāju nāk no valsts, kuras valstspiederība ir pašreizējam ombudam; aicina Ombudu nodrošināt, ka šī situācija tiek noturīgi labota;

17.  norāda, ka Ombuds plāno ievērot iestāžu vienošanos piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %, un prasa informēt Parlamentu par to, kā šis samazinājums atbilst 2016. gada tāmei, kurā plānota piecu jaunu štata vietu izveide;

18.  pauž bažas par divām sūdzībām, kas 2015. gadā iesniegtas par Ombudu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, un prasa, lai Parlamenta Budžeta kontroles komitejai tiktu sniegta sīka informācija par minētajām sūdzībām;

19.  atzinīgi vērtē vides vadības un audita sistēmas (EMAS) noteikumu konsekvento piemērošanu, dokumentu dematerializāciju, pastāvīgas zaļās mobilitātes shēmas izveidi un videokonferenču izmantošanu sanāksmēm; mudina turpināt zaļa publiskā iepirkuma principu piemērošanu un aicina Ombudu izstrādāt oglekļa emisiju izlīdzināšanas noteikumus un paredzēt izlīdzināšanai pietiekamu budžetu;

20.  atzinīgi vērtē Ombuda sniegtos paskaidrojumus par ēku politikas trūkumu, proti, ka tā pakalpojumi tiek sniegti Parlamenta telpās, un prasa informēt Parlamentu par jebkādām pašreizējā stāvokļa izmaiņām;

21.  atzinīgi vērtē to, ka ir sniegta izsmeļoša informācija par visiem Ombuda rīcībā esošajiem cilvēkresursiem, norādot amata pakāpi, dzimumu un valstspiederību, un pieprasa šo informāciju automātiski iekļaut Ombuda gada darbības pārskatā;

22.  sagaida, ka Ombuds arī turpmāk centīsies panākt, lai tā gada darbības pārskats būtu nemainīgi kvalitatīvs, un prasa Ombudam sniegt visaptverošu gada ietekmes ziņojumu, kas ir nozīmīgs tā darba izvērtēšanas rīks;

23.  pauž vēlēšanos, lai valstu ombudi, dalībvalstu iestādes un Savienības iestādes vairāk palīdzētu Ombudam, vēršot Savienības iedzīvotāju uzmanību uz iespēju griezties pie Ombuda Savienības iestāžu vai struktūru pieļautu administratīvu kļūmju gadījumā.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
PDF 416kWORD 54k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2016/2159(DEC))
P8_TA(2017)0154A8-0140/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0277/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0140/2017),

1.  sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2016/2159(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0140/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka kopumā 2015. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos, kas saistīti ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja („Uzraudzītājs”) administratīvajiem un citiem izdevumiem, būtisku kļūdu nav un ka pārbaudītās administratīvo un citu izdevumu pārraudzības un kontroles sistēmas ir efektīvas;

2.  norāda, ka Revīzijas palāta savā 2015. gada pārskatā nav konstatējusi nozīmīgus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Uzraudzītāja cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem (piecas darbā pieņemšanas procedūras, piecas iepirkuma procedūras un viens finanšu darījums); uzsver, ka šis ir ceturtais gads pēc kārtas, kurā Revīzijas palāta nav konstatējusi nozīmīgus trūkumus;

3.  norāda, ka 2015. gadā Uzraudzītājam piešķirtais kopējais budžets bija EUR 8 760 417 (salīdzinājumam — 2014. gadā EUR 8 012 953) un izpildes līmenis bija 96 % (salīdzinājumam — 2014. gadā 92 %); atzinīgi vērtē uzlabotos rezultātus;

4.  norāda, ka Uzraudzītāja budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar šajā iestādē strādājošajiem un atlikusī summa — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem; tomēr uzsver, ka uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana nebūtu jāpiemēro tikai Uzraudzītāja budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķām struktūrvienībām un nodaļām un darbinieku gada plānos; šajā sakarībā aicina Uzraudzītāju savās ikdienas darbībās plašāk ieviest uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principu;

5.  ar bažām norāda, ka attiecībā uz trim iekšējās kontroles sistēmas rādītājiem ir atzīts, ka tie būtiski jāuzlabo, jo īpaši mērķu un darbības rezultātu rādītāji, saistībā ar kuriem ieteikts izstrādāt SMART mērķus un attiecīgus, apstiprinātus, uzticamus, vienkāršus un stabilus rādītājus; atzinīgi vērtē Uzraudzītāja apņemšanos īstenot visus ieteikumus saistībā ar šiem rādītājiem;

6.  norāda — lai gan Uzraudzītājam ir tikai viena augstākā līmeņa vadoša amata vieta, tā vidējā līmeņa vadošo amatu aizpildījumu raksturo dzimumu nelīdzsvarotība, proti, 40 % : 60 %; aicina Uzraudzītāju turpināt centienus nodrošināt, ka tā darbā pieņemšanas un amatā paaugstināšanas politika ir, cik vien iespējams, dzimumu ziņā līdzsvarota;

7.  ar lielu gandarījumu norāda, ka ikviens Uzraudzītāja darbinieks vidēji tikai 6,6 dienas gadā kavēja darbu slimības atvaļinājuma dēļ;

8.  uzsver, ka Uzraudzītājs tika organizējis dažādus pasākumus ārpus darba laika; aicina Uzraudzītāju apzināt veidus, kā atalgot konkrētus darbiniekus, kas sniedz lielāko ieguldījumu tā labjutības pasākumos, turpināt šādus pasākumus un mēģināt tajos iesaistīt pēc iespējas vairāk darbinieku; aicina Uzraudzītāju dalīties šajā jomā gūtajā pieredzē ar Savienības iestādēm un citām Savienības struktūrvienībām;

9.  ar gandarījumu norāda, ka Uzraudzītājs ir iecēlis divus aizskaršanas novēršanas padomdevējus, kuri var sniegt konfidenciālu palīdzību un kuri pieder pie Komisijas tīkla; norāda, ka nav ziņots par iestādē notikušu personas aizskaršanu;

10.  norāda, ka Uzraudzītājs 2015. gada 16. decembrī pieņēma savu uzraudzītāju rīcības kodeksu; tomēr uzsver, ka šis kodekss drīzāk ir politikas paziņojums un tajā nav paredzēti interešu konfliktu novēršanas noteikumi; pauž nožēlu par to, ka Uzraudzītāja locekļu un darbinieku CV un interešu deklarācijas nav publiski pieejamas; aicina Uzraudzītāju sagatavot un iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sarakstu, kurā reģistrēti konstatētie interešu konflikta gadījumi;

11.  atzinīgi vērtē Uzraudzītāja piekopto praksi regulāri informēt darbiniekus par vadības sanāksmēm un to rezultātiem;

12.  ar gandarījumu norāda, ka par Uzraudzītāja dalību profesionālās sanāksmēs, kurās piedalās organizācijas vai pašnodarbinātas personas, kas nepieder pie Savienības iestādēm (arī lobisti), tiek publicēta informācija vismaz tā tīmekļa vietnē; norāda, ka Uzraudzītāja tīmekļa vietnē tāpat tiek publicēta informācija par visām konferencēm, kurās piedalās Uzraudzītājs, kopā ar oficiālajām runas piezīmēm; atkārtoti aicina Uzraudzītāju gada darbības pārskatā sniegt sīku informāciju par tā locekļu un darbinieku komandējumiem, jo sniegtā informācija nav pietiekami detalizēta pārredzamības un izmaksu lietderības garantiju ziņā;

13.  aicina Uzraudzītāju pievienoties iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru, kad tas tiks izveidots;

14.  norāda, ka 2015. gada jūlijā tika izveidota neliela darba grupa, lai novērtētu juridiskos, operatīvos un budžeta līdzekļus Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas izveidei, kas pārņems 29. panta darba grupas uzdevumus; atzinīgi vērtē 2015. gadā sasniegto apropriāciju izlietojuma līmeni attiecīgajās sadaļās; aicina Uzraudzītāju savā gada darbības pārskatā iekļaut darba grupas konstatējumus;

15.  jo īpaši atzinīgi vērtē Uzraudzītāja padomdevēja lomu, izstrādājot datu aizsardzības paketes tiesību aktus (Vispārīgo datu aizsardzības regulu(6) un Datu aizsardzības direktīvu(7)), Eiropola reformu(8) un Pasažieru datu reģistra direktīvu(9), ES un ASV privātuma vairogu(10) un atzinumu par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pirmo reformu paketi (Eurodac, EASO un Dublinas regulas)(11), kā arī tā iesaisti Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas izveidē;

16.  atzinīgi vērtē Uzraudzītāja sadarbību ar Savienības iestādēm un citām Savienības struktūrvienībām galvenokārt administratīvos, iepirkuma, finanšu, grāmatvedības un budžeta jautājumos; prasa Uzraudzītājam gada darbības pārskatā iekļaut sīku informāciju par visiem pakalpojumu līmeņa līgumiem un šīs sadarbības rezultātiem;

17.  atzinīgi vērtē Uzraudzītāja izstrādāto stratēģiju 2015.–2019. gadam un ar to saistītos galvenos darbības rādītājus, ko izmanto, lai uzraudzītu un nepieciešamības gadījumā koriģētu tā resursu izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka izvēlētie galvenie darbības rādītāji liecina, ka šī stratēģija lielākoties tiek īstenota; aicina Uzraudzītāju tā gada darbības pārskatā arī turpmāk iekļaut izpildes rādītāju tabulu un precizēt atšķirību starp ārējiem un iekšējiem rādītājiem;

18.  atzinīgi vērtē paskaidrojumu par Uzraudzītāja ēku politikas trūkumu, proti, ka tā pakalpojumi tiek sniegti vienā no Parlamenta ēkām, un prasa informēt Parlamentu par jebkādām pašreizējā stāvokļa izmaiņām;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauta izsmeļoša informācija par visiem Uzraudzītāja rīcībā esošajiem cilvēkresursiem, norādot amata pakāpi, dzimumu un valstspiederību, un pieprasa, lai šī informācija tiktu automātiski iekļauta tā gada darbības pārskatā;

20.  norāda, ka Uzraudzītājs plāno ievērot Iestāžu nolīgumu(12) piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %; labi apzinās gaidāmo sarežģīto uzdevumu saistībā ar Savienības iestāžu un struktūru sagatavošanu Vispārīgās datu aizsardzības regulas — kam jāstājas spēkā 2018. gada 25. maijā — piemērošanai; ierosina, ka Uzraudzītājam ir jāinformē Parlaments par jebkādiem citiem ietaupījumiem, ar ko varētu kompensēt iespējamu kavēšanos ar darbinieku skaita samazināšanu;

21.  atgādina aicinājumu Komisijai atbrīvot tieslietu un iekšlietu jomas aģentūras, kā arī Uzraudzītāju no prasības samazināt vispārējo darbinieku skaitu par 5 %, jo pašreizējos politiskajos apstākļos šīm struktūrvienībām ir jāuzņemas arvien lielāka darba slodze;

22.  norāda, ka Uzraudzītāja 2015. gada darbības pārskata ievadā ir atsauce uz īpašām sadaļām par iepirkumu un komandējumu pārvaldību; prasa, lai tā nākamajā gada darbības pārskatā tiktu iekļauts apskats par šiem datiem pēdējos trijos vai četros gados;

23.  norāda, ka Uzraudzītājs īstenoja Parlamenta ziņojumā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pausto ieteikumu un publicēja piešķirto līgumu sarakstu; iesaka Uzraudzītajam publicēt Revīzijas palātas ziņojumu kopā ar savu gada darbības pārskatu, lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības uzticību;

24.  mudina Uzraudzītāju ievērot Civildienesta noteikumu 16. pantā paredzētos noteikumus un noteikt skaidrus saistošus noteikumus attiecībā uz t. s. virpuļdurvju efektu saskaņā ar Komisijas publicētajām pamatnostādnēm;

25.  atzinīgi vērtē 2016. gada 16. jūnijā publicēto Uzraudzītāja lēmumu par iekšējiem trauksmes celšanas noteikumiem;

26.  aicina Uzraudzītāju uzlabot tā komunikācijas politiku attiecībā uz Savienības iedzīvotājiem;

27.  mudina Uzraudzītāju sniegt lielāku ieguldījumu tādu risinājumu nodrošināšanā, kas veicina inovāciju un uzlabo privātuma un datu aizsardzību, jo īpaši palielinot pārredzamību, lietotāju kontroli un pārskatatbildību lielo datu apstrādē; norāda, ka ir sniegti vairāki atzinumi, kuros prasīti pasākumi jauno tehnoloģiju sniegto ieguvumu palielināšanai, neapdraudot pamattiesības.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.). Sk. OV C 38, 8.2.2014., 3. lpp.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp.). Sk. OV C 392, 25.11.2015., 11. lpp.
(10) Sk. OV C 257, 15.7.2016., 8. lpp.
(11) Sk. OV C 9, 12.1.2017., 3. lpp.
(12) 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).


2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un kontrole
PDF 805kWORD 66k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Eiropas Savienības aģentūru 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un kontrole (2016/2206(DEC))
P8_TA(2017)0155A8-0149/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016)0674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016)0338 un SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos gada ziņojumus(1) par decentralizēto aģentūru 2015. finanšu gada pārskatiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(2) atcelšanu un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012(3) 208. pantā, un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 12/2016 „Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs”,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0149/2017),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta IV pielikuma 3. pantu;

B.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  uzsver, ka aģentūrām ir būtiska ietekme uz politiku, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu jomās, kuras ir ļoti svarīgas Eiropas iedzīvotājiem, piemēram, veselība, vide, cilvēktiesības un sociālās tiesības, migrācija, bēgļi, inovācija, finanšu uzraudzība, drošība un drošums; atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un to tiešā ietekme uz Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi; uzsver, ka aģentūrām ir svarīga loma, palielinot Savienības redzamību dalībvalstīs; atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir aģentūru autonomija, it īpaši tas attiecas uz regulatīvajām aģentūrām un tām aģentūrām, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi veikt neatkarīgus zinātniskos vai tehniskos novērtējumus;

2.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu par Savienības aģentūru un citu struktūru 2015. gada ikgadējo revīziju rezultātiem („Revīzijas palātas kopsavilkums”) norāda, ka aģentūru 2015. gada budžets bija aptuveni EUR 2,8 miljardi, kas ir par 7,7 % vairāk nekā 2014. gadā un aptuveni 2 % no Savienības vispārējā budžeta; norāda, ka lielāko daļu aģentūru budžeta finansē no Komisijas subsīdijām, savukārt atlikušo summu, kas ir gandrīz viena trešā daļa, veido ienākumi no maksām un citiem avotiem;

3.  norāda, ka aģentūras nodarbina 9965 pastāvīgos un pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus vai norīkotos darbiniekus, kas ir ievērojami, proti, par 6,25 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tāpēc šīs norises ir cieši jāuzrauga; tomēr saprot, ka darbinieku skaits visvairāk palielinājās aģentūrās, kuras risina jautājumus, kas saistīti ar migrāciju un smagu noziegumu un terorisma novēršanu, — abas šīs jomas 2015. gadā tika pārskatītas un stiprinātas kā Savienības prioritātes;

4.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas kopsavilkumu tā pieņēma atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru gada pārskatiem, izņemot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) pārskatu; norāda arī, ka aģentūru pārskatu pamatā esošie darījumi bija likumīgi un pareizi visām aģentūrām, izņemot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta darījumus, — par tā pārskatu Revīzijas palāta pieņēma atzinumu ar iebildēm;

5.  atzīst, ka 2015. gadā aģentūras turpināja īstenot savas darba programmas, kā bija paredzēts; tomēr norāda, ka notiekošās diskusijas par Finanšu regulas pārskatīšanu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada sniedz vērtīgu iespēju pieņemt tālejošu redzējumu un izmantot šīs iespējas, lai īstenotu pozitīvas izmaiņas saistībā ar aģentūru budžetu, sasniedzamo rezultātu un to daudzgadu darba programmu pārvaldību;

6.  atgādina, ka šo aģentūru gada darba programmu projektu un daudzgadu stratēģiju apspriešanai atbildīgajās komitejās būtu jāpalīdz nodrošināt to, ka šīs programmas un stratēģijas ir līdzsvarotas, atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes un veicina stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu;

7.  ar gandarījumu norāda, ka dažas aģentūras jau sadarbojas atbilstīgi to tematiskajām grupām, piemēram, tieslietu un iekšlietu aģentūras(4), kā arī Eiropas uzraudzības iestādes(5); mudina pārējās aģentūras, kuras vēl nav uzsākušas sadarbību, kad vien iespējams, sadarboties ar citām aģentūrām attiecīgajā tematiskajā grupā, ne tikai ieviešot kopīgus pakalpojumus un panākot sinerģijas, bet sadarbojoties arī kopīgās politikas jomās; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju sagatavot plašākus pārskatus par aģentūru kopīgajām politikas jomām; aicina Komisiju un Padomi iespējas sadarboties ar citām aģentūrām tajā pašā tematiskajā grupā un ieviest kopīgus pakalpojumus ņemt vērā arī tad, kad tās lemj par to aģentūru pārvietošanu, kas pašlaik atrodas Apvienotajā Karalistē;

8.  uzskata, ka, ņemot vērā diskusijas par jauno pieeju Savienības budžetam, kas balstīta uz rezultātiem, kā arī ņemot vērā progresu tematiskās sadarbības uzlabošanā un aģentūru paveikto saskaņā ar ziņojumu „Kā ES aģentūras un citas struktūras veicina stratēģijas „Eiropa 2020” un Ž. K. Junkera vadītās Komisijas darba programmas īstenošanu”, visām iesaistītajām Savienības iestādēm, proti, Komisijai, Parlamentam un Revīzijas palātai, arī būtu jāņem vērā šāda tematiskā pieeja ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā atbilstīgi priekšlikumam šīs rezolūcijas 1. pielikumā;

9.  ar bažām norāda, ka Savienības regulatīvajām aģentūrām, kuras atbild par reglamentēto produktu riska novērtējumu, jo īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai vai Eiropas Zāļu aģentūrai, nepietiek finanšu un juridisko līdzekļu, lai pienācīgi pildītu savus uzdevumus;

Vienotā pieeja un Komisijas ceļvedis

10.  atgādina, ka 2012. gada jūlijā Parlaments, Padome un Komisija pieņēma vienoto pieeju par decentralizētajām aģentūrām („vienotā pieeja”) — politisku vienošanos par aģentūru turpmāko pārvaldību un reformu; atgādina arī, ka vienoto pieeju īstenoja ar Komisijas 2012. gada decembra ceļvedi („ceļvedis”);

11.  pieņem zināšanai otro progresa ziņojumu par vienotās pieejas (COM(2015)0179) par decentralizētajām aģentūrām īstenošanu un atzinīgi vērtē progresu, kas daudzās jomās panākts to darbības racionalizācijai; atzinīgi vērtē Komisijas un aģentūru centienus un sasniegumus ceļveža īstenošanā;

12.  norāda, ka lielākā daļa ceļvedī paredzēto darbību, ko īstenoja aģentūras, palīdzēja uzlabot to pārskatatbildību un pārredzamību, un tas gan uzskatāmi parāda aģentūru nopietnos centienus īstenot vienoto pieeju, lai gan tās saskaras ar grūtībām, ko rada ierobežotie resursi, gan arī apliecina aģentūru atbildību, pārskatatbildību un pārredzamību; norāda arī, ka saskaņā ar ES aģentūru tīkla („Tīkls”) novērojumiem vienotajā pieejā paredzēto darbību īstenošana ir veiksmīgi pabeigta;

13.  tomēr pauž bažas par to, ka darbību īstenošanai kopumā bija arī negatīva ietekme uz aģentūru efektivitāti, kā arī par to, ka atsevišķās jomās īstenošana būtiski veicināja izmaksu palielināšanos gan cilvēkresursu, gan arī finanšu resursu ziņā; norāda arī, ka šāds izmaksu pieaugums tika novērots darbību īstenošanas laikā un ka tas pastāvīgi turpināsies arī nākotnē;

14.  atzīst, ka ceļveža īstenošana, kā arī ārpakalpojumu piesaiste vairāku uzdevumu veikšanai, kuri saistīti ar aģentūru datu vākšanu un konsolidēšanu, kā arī ar ieguldījumu Tīkla darbā, jo īpaši saistībā ar budžeta procedūru un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, ir radījusi aģentūrām administratīvo slogu; aicina Komisiju un budžeta iestādes novērtēt šos centienus un paredzēt papildu resursus aģentūru štatu sarakstā, jo īpaši saistībā ar Tīkla pastāvīgā sekretariāta uzdevumiem;

15.  norāda, ka, tā kā tiek īstenoti jauni mehānismi, lai uzlabotu pārskatu sagatavošanas procedūras, iepriekšējo pārskatu sagatavošanas mehānismu izmantošana būtu jāpārtrauc, lai izvairītos no uzdevumu dublēšanās un divkāršām pārskatu sagatavošanas sistēmām nolūkā panākt lielāku efektivitāti;

16.  uzskata, ka aģentūrām ciešā sadarbībā ar Komisiju, Parlamentu un Revīzijas palātu būtu jāturpina izstrādāt visaptveroši rādītāji, kas izmantojami aģentūru darbību vispārējo rezultātu un efektivitātes novērtēšanai; norāda, ka vispārējam mērķim jābūt tādu rādītāju līdzsvarotam skaitam, kuri uzlabo aģentūru pārredzamību un pārskatatbildību un atbalsta budžeta iestāžu lēmumu par budžeta sadali un darbinieku sadalījumu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

17.  atgādina, ka gada pārskata princips līdzās vienotības un līdzsvara principiem ir viens no trim grāmatvedības pamatprincipiem, kas obligāti jāievēro Savienības budžeta efektīvas izpildes nodrošināšanai; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu norāda, ka lielais to pārnesto apropriāciju apmērs, par kurām ir uzņemtas saistības, joprojām ir visbiežākā budžeta un finanšu pārvaldības problēma un tā skārusi 32 aģentūras salīdzinājumā ar 28 aģentūrām 2014. gadā; norāda arī, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju tā turpināja šos jautājumus atspoguļot ziņojumos atbilstoši pašas definētai robežvērtībai attiecībā uz aģentūru budžeta katru sadaļu;

18.  tomēr atzīmē, ka pārnesumus bieži vien daļēji vai pilnībā pamato aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturs un ka tie ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam; atzīst, ka pārnesumus, kas izriet no šīm darbības programmām, aģentūras daudzos gadījumos iepriekš ieplāno un paziņo Revīzijas palātai, tādējādi palīdzot skaidri nošķirt plānotos un neplānotos pārnesumus;

19.  norāda, ka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir principiāli nolēmis pārredzami nošķirt „plānotos” un „neplānotos” pārnesumus, un šādu kārtību Eurofound ievēro jau gadiem ilgi; mudina Tīklu, Aģentūras un Revīzijas palātu izpētīt, vai varētu izveidot procedūru plānoto un neplānoto pārnesumu nošķiršanai un pārredzamai paziņošanai par tiem, kas būtu risinājums līdz brīdim, kad šis jautājums tiks iekļauts Finanšu regulā;

20.  uzsver, ka pārnesumu atcelšanas līmenis norāda uz to, kādā mērā aģentūras ir pareizi prognozējušas savas finansiālās vajadzības, un tas labāk nekā pārnesto apropriāciju līmenis liecina par labu budžeta plānošanu;

21.  tādēļ uzsver, ka jānosaka „plānoto un paziņoto” pārnesumu skaidras definīcijas, lai uzlabotu Revīzijas palātas pārskatu sagatavošanu par šo jautājumu, kā arī lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu nošķirt pārnesumus, kuri liecina par sliktu budžeta plānošanu, no pārnesumiem, ko izmanto kā budžeta izpildes instrumentu, ar kuru atbalsta daudzgadu programmas, kā arī iepirkumu plānošanu;

22.  šai sakarā prasa „plānoto un paziņoto” pārnesumu definīcijas, kā arī citas vajadzīgās pamatnostādnes iekļaut Finanšu regulas un Finanšu pamatregulas nākamajā pārskatīšanā; aicina Komisiju, Revīzijas palātu un Tīklu izskatīt šo jautājumu un ierosināt tā iespējamos risinājumus, jo īpaši, lai finanšu pārvaldību integrētu daudzgadu plānošanā un iepirkumos;

23.  konstatē, ka revidētajos dažu aģentūru budžeta izpildes pārskatos norādītā informācija detalizācijas pakāpes ziņā atšķiras no vairākuma citu aģentūru sniegtajiem datiem, un tas liecina, ka ir jāizstrādā skaidras pamatnostādnes aģentūru budžeta pārskatu sagatavošanai; atzīst, ka aģentūras, kuru pārskati atšķiras, grāmatveža pienākumus ir uzticējušas Komisijas grāmatvedim un ka detalizācijas pakāpes atšķirību pamatā ir Komisijas pārskatu sagatavošanas prakse; atbalsta Komisijas ieceri izstrādāt pamatnostādnes par aģentūru budžeta pārskatu sagatavošanu 2016. gada pārskatiem; aicina Tīklu un Komisiju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākajām norisēm saistībā ar šo jautājumu;

24.  konstatē, ka kopumā aģentūras piešķīra un izmaksāja dotācijas saskaņā ar noteikumiem; aicina aģentūras uzlabot dotāciju pārvaldību un pievērst uzmanību piešķirto dotāciju efektivitātes noteikšanai;

25.  mudina visas aģentūras izstrādāt visaptverošu darbības nepārtrauktības plānu, pievēršoties savstarpēji saistītajiem budžeta un darbības nestabilitātes riskiem, kas varētu rasties neparedzētu un nopietnu notikumu vai apstākļu rezultātā;

26.  atzinīgi vērtē secinājumus un ierosinājumus Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā par aģentūru dotāciju izlietojumu;

Aģentūru savstarpējā sadarbība un to sadarbība ar citām iestādēm — kopīgi pakalpojumi un sinerģijas

27.  uzsver ieguvumus, ko nodrošina kopīgi pakalpojumi, kas ļauj saskaņoti piemērot administratīvos īstenošanas noteikumus un procedūras, kuras attiecas uz cilvēkresursiem un finanšu jautājumiem, kā arī iespējamo efektivitātes ieguvumu, ko aģentūrām var sniegt kopīga pakalpojumu izmantošana, jo īpaši, ņemot vērā budžeta un darbinieku skaita samazinājumu, ar ko saskaras aģentūras;

28.  ar bažām norāda, ka dažām aģentūrām vēl arvien ir divas darbības un administratīvās mītnes; uzskata par svarīgu, lai visos gadījumos, kad divu mītņu pastāvēšana nesniedz nekādu pievienoto vērtību darbībai, šāda situācija tiktu novērsta pēc iespējas ātrāk;

29.  pieņem zināšanai Tīkla konstatēto, ka nolūkā garantēt efektivitātes ieguvumu finanšu resursu un cilvēkresursu ziņā aģentūras strādāja, lai izvairītos no dublēšanās un padarītu informāciju pamatotu, precīzu un viegli pieejamu; ar gandarījumu konstatē, ka šo centienu rezultātā tika izveidots tiešsaistes kopīgo pakalpojumu katalogs, kurā būtu jāpiedalās visām Tīkla aģentūrām, centralizētā platformā piedāvājot un ierosinot jaunus pakalpojumus vai arī pieprasot pakalpojumus, un kurā kopš 2017. gada janvāra 21 aģentūra piedāvā kopīgai izmantošanai pavisam 184 pakalpojumus, tostarp dokumentu apmaiņu un dalību ekspertu forumā;

30.  turklāt atzīst, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra parakstīja „koncepcijas pamatojuma” izmēģinājuma projektu, ko varētu izmantot, lai izvērtētu, vai EUIPO spēj sniegt citām Tīkla aģentūrām IT negadījumu seku likvidēšanas pakalpojumus par ļoti zemu samaksu; atzīst, ka šāda sistēma var ne tikai sniegt ieguvumus, nodrošinot labākus IKT pakalpojumus un zemākas darbības izmaksas, bet arī stiprināt Tīklu un uzlabot IKT gatavību; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākajām norisēm saistībā ar šo izmēģinājuma projektu;

31.  konstatē, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 20 aģentūru vārdā izsludināja kopīgu atvērtu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, lai izvēlētos mākoņpakalpojumu brokera pakalpojumu sniedzēju; ar gandarījumu atzīmē, ka līgums, kura slēgšanas tiesības piešķīra 2016. gada septembrī, saskaņā ar EFSA sniegto informāciju varētu nodrošināt aģentūrām kopējo finanšu ietaupījumu EUR 2,5 miljonu apmērā;

32.  atzīst, ka Tīkls pašlaik izstrādā jaunu kopīgā iepirkuma rīku, kas ir iekļauts kopīgo pakalpojumu jomā ES aģentūru ārtīklā; ar gandarījumu atzīmē, ka šo rīku un tā atbalstu izmantos vairākas aģentūras, tādējādi radot papildu stimulu kopīgi izmantot kopēju ārējo pakalpojumu sniedzēju, attiecīgi nodrošinot resursu ietaupījumus un apjomradītu ietekmi;

33.  uzsver, cik svarīga ir aģentūru sadarbība un ideju un prakses apmaiņa Savienības aģentūru snieguma pilnveidošanas sistēmā, jo tas veicina līdzsvarotāku pārvaldību un lielāku saskaņotību starp tām; uzsver, ka Tīklam ir jāveicina lielāka efektivitāte un tas nedrīkst radīt papildu izmaksas un lielāku birokrātiju;

34.  atzinīgi vērtē Eiropas Izglītības fonda (ETF) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) arvien sistēmiskāko sadarbību, kas rada lielāku sinerģiju starp to pilnvarām ar kopīgās gada darba programmas palīdzību, jo īpaši izstrādājot kopīgo Rīgas uzraudzības sistēmu un īstenojot sadarbību ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai pabeigtu darbu pie sešiem metodisko norādījumu kopumiem par vajadzīgo prasmju prognozēšanu un instrumentu un metožu pieskaņošanu;

Cilvēkresursu pārvaldība

35.  atgādina, ka Iestāžu nolīguma(6) 27. punktā ir prasīts laikā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 % visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās; atzinīgi vērtē