Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2192(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0311/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0311/2017

Debates :

PV 25/10/2017 - 15
CRE 25/10/2017 - 15

Balsojumi :

PV 26/10/2017 - 10.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0419

Pieņemtie teksti
PDF 416kWORD 57k
Ceturtdiena, 2017. gada 26. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Sarunu pilnvaras tirdzniecības sarunās ar Austrāliju
P8_TA(2017)0419A8-0311/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par sarunu pilnvarām attiecībā uz ES tirdzniecības sarunām ar Austrāliju (2017/2192(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker, Eiropadomes priekšsēdētāja Donald Tusk un Austrālijas premjerministra Malcolm Turnbull 2015. gada 15. novembra kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā 2008. gada 29. oktobra ES un Austrālijas partnerattiecību nolīgumu, kā arī ES un Austrālijas pamatnolīgumu, kas tika noslēgts 2015. gada 5. martā,

–  ņemot vērā citus ES un Austrālijas divpusējos nolīgumus, īpaši Savstarpējās atzīšanas nolīgumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, sertifikātiem un marķējumiem un Nolīgumu par vīna tirdzniecību,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembrī publicēto Komisijas tirdzniecības paketi, kurā Komisija apņemas publiskot visas turpmākās tirdzniecības sarunu pilnvaras,

–  ņemot vērā tā agrākās rezolūcijas, īpaši 2016. gada 25. februāra rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi(1), un 2012. gada 12. septembra leģislatīvo rezolūciju par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu par savstarpēju atzīšanu(2),

–  ņemot vērā paziņojumu pēc G20 valstu un valdību vadītāju sanāksmes, kas notika 2014. gada 15. un 16. novembrī Brisbenā,

–  ņemot vērā 2015. gada 22. aprīļa Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Austrālijas ārlietu ministra kopīgo deklarāciju „Ceļā uz ciešāku ES un Austrālijas partnerību”,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu Nr. 2/15 par ES kompetenci parakstīt un noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. novembra pētījumu par turpmāko tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ekonomisko ietekmi uz ES lauksaimniecību,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 3. punktu un 218. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0311/2017),

A.  tā kā ES un Austrālija kopīgi strādā, lai atrisinātu plašu kopīgo problēmu loku, un sadarbojas vairākos starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz tirdzniecības politikas jautājumiem daudzpusējā arēnā;

B.  tā kā ES ir Austrālijas trešais lielākais tirdzniecības partneris, ikgadējās divpusējās tirdzniecības apjomam pārsniedzot EUR 45,5 miljardus 2015. gadā un Eiropas Savienībai radot pozitīvu tirdzniecības bilanci vairāk nekā EUR 19 miljardus apmērā;

C.  tā kā 2015. gadā ES ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms Austrālijā sasniedza EUR 145,8 miljardus;

D.  tā kā Austrālija pašlaik virzās uz pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu;

E.  tā kā ES 2015. gada 22. aprīlī pabeidza sarunas par ES un Austrālijas pamatnolīgumu;

F.  tā kā Eiropas lauksaimniecības nozare un konkrēti lauksaimniecības produkti, piemēram, liellopu un aitas gaļa, piena produkti, graudaugi un cukurs (arī īpašie cukura veidi), ir īpaši piesardzīgi risināms temats šajās sarunās;

G.  tā kā Austrālija ir trešā lielākā liellopu gaļas eksportētāja pasaulē un trešā lielākā cukura eksportētāja pasaulē un tā kā Austrālija arī ieņem svarīgu vietu pasaules tirgū attiecībā uz piena produktu un graudaugu eksportu;

H.  tā kā ES un Austrālija ir iesaistījušās daudzpusējās sarunās, lai vēl vairāk liberalizētu vidi saudzējošu ražojumu tirdzniecību (Vides preču nolīgums) un pakalpojumu tirdzniecību (Pakalpojumu tirdzniecības nolīgums);

I.  tā kā Austrālija ir piedalījusies pabeigtajās sarunās par Klusā okeāna valstu partnerību (TPP), kuras nākotne pašlaik ir neskaidra, un piedalās pašreizējās sarunās par reģionālu visaptverošu ekonomikas partnerību (RCEP) Āzijas Klusā okeāna reģionā, apvienojot Austrālijas svarīgākos tirdzniecības partnerus; tā kā Austrālija kopš 2015. gada īsteno brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ķīnu;

J.  tā kā Austrālija saskaņā ar TTP ir uzņēmusies nozīmīgas saistības veicināt noteiktu sugu ilgtermiņa aizsardzību un apkarot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, pastiprinot aizsardzības pasākumus, un tā kā tā ir arī noteikusi vides aizsardzības pasākumu efektīvu izpildi un ir apņēmusies piedalīties ciešākā reģionālā sadarbībā; tā kā šādām saistībām vajadzētu būt ES un Austrālijas BTN noteikumu etalonam;

K.  tā kā Austrālija ir viena no senākajām un tuvākajām ES partnerēm ar kopējām vērtībām un apņēmību veicināt labklājību un drošību uz globāliem noteikumiem balstītā sistēmā;

L.  tā kā Austrālija ir ratificējusi un īstenojusi galvenos starptautiskos paktus cilvēktiesību, sociālo un darba tiesību un vides aizsardzības jomā un pilnībā ievēro tiesiskumu;

M.  tā kā Austrālija ir viena no tikai sešiem PTO locekļiem, kuriem joprojām nav preferenciālas piekļuves ES tirgum vai ar kuriem nenotiek sarunas, lai tādu panāktu;

N.  tā kā pēc 2015. gada 15. novembra kopīgā paziņojuma tika uzsākta darbības jomas izpēte par to, vai ir iespējams uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Austrāliju un vai pastāv abpusēja apņemšanās to darīt; tā kā darbības jomas izpēte ir pabeigta;

O.  tā kā Parlamentam būs jāpieņem lēmums par to, vai sniegt piekrišanu iespējamam ES un Austrālijas BTN;

Stratēģiskais, politiskais un ekonomiskais konteksts

1.  uzsver, ka ir svarīgi padziļināt ES un Āzijas un Klusā okeāna valstu reģiona attiecības, lai cita starpā veicinātu ekonomisko izaugsmi Eiropā, un ka tas ir atspoguļots ES tirdzniecības politikā; atzīst, ka Austrālija ir svarīga šīs stratēģijas daļa un ka tirdzniecības attiecību paplašināšana un padziļināšana var palīdzēt sasniegt šo mērķi;

2.  pauž atzinību Austrālijai par spēcīgo un konsekvento iesaistīšanos daudzpusējās tirdzniecības darba kārtībā;

3.  uzskata, ka pilnu Savienības divpusējās un reģionālās sadarbības stratēģiju potenciālu var realizēt tikai tad, ja tiek īstenota uz noteikumiem un vērtībām balstīta tirdzniecība, un ka savstarpējības un savstarpēja izdevīguma garā noslēgts kvalitatīvs, vērienīgs, līdzsvarots un taisnīgs BTN ar Austrāliju, vienlaikus nekādā gadījumā neapdraudot mērķi sasniegt daudzpusēju virzību vai jau noslēgto daudzpusējo un divpusējo nolīgumu īstenošanu, ir izšķirīga šīs stratēģijas daļa; uzskata, ka dziļākai divpusējai sadarbībai var būt atspēriena punkts turpmākai daudzpusējai un plurilaterālai sadarbībai;

4.  uzskata, ka sarunas par modernu, padziļinātu, tālejošu, līdzsvarotu, taisnīgu un visaptverošu BTN ir piemērots veids, kā padziļināt divpusējās partnerattiecības un vēl vairāk pastiprināt jau esošās, nobriedušās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības; uzskata, ka šīs sarunas varētu kalpot par piemēru jaunai brīvās tirdzniecības nolīgumu paaudzei, uzsverot, ka ir svarīgi noteikt papildu vērienīgākus mērķus, tā paplašinot modernu BTN saturu robežas, ņemot vērā Austrālijas augsti attīstīto ekonomiku un normatīvo vidi;

Darbības jomas izpēte

5.  norāda uz to, ka 2017. gada 6. aprīlī tika pabeigta ES un Austrālijas darbības jomas izpēte, ar kuru bija apmierināta gan Komisija, gan arī Austrālijas valdība;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija savlaicīgi ir pabeigusi un publicējusi ietekmes novērtējumu, lai varētu visaptveroši novērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus ES un Austrālijas tirdzniecības un ieguldījumu ciešāku attiecību rezultātā, no kurām iegūtu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumi abās valstīs, tostarp tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās, vienlaicīgi īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz vides un sociālo jomu, tostarp ES darba tirgu, kā arī prognozēt un ņemt vērā to, kā AK izstāšanās no ES varētu iespaidot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas no Austrālijas uz ES, jo īpaši situācijās, kad tiek gatavota piedāvājumu apmaiņa un kvotu aprēķināšana;

Sarunu pilnvaras

7.  aicina Padomi atļaut Komisijai sākt sarunas ar Austrāliju par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu, pamatojoties uz darbības jomas izpētes rezultātiem, šajā rezolūcijā izklāstītajiem ieteikumiem, ietekmes novērtējumu un skaidri noteiktiem mērķiem;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu uzsvērt, ka zaļās grupas maksājumi nekropļo tirdzniecību un tiem nebūtu jāpiemēro antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi;

9.  aicina Padomi pilnībā ievērot kompetenču sadalījumu starp ES un tās dalībvalstīm, pieņemot lēmumu par sarunu norādēm, kā to var izsecināt no Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinuma Nr. 2/15;

10.  aicina Komisiju un Padomi pēc iespējas drīzāk izstrādāt priekšlikumu par tirdzniecības nolīgumu turpmāko vispārējo struktūru, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu un skaidri nošķirt tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) liberalizācijas nolīgumu, kurā ir iekļauti tikai ES ekskluzīvas kompetences jautājumi, un potenciālu otru nolīgumu, kurš attiektos uz ES un dalībvalstu dalītās kompetences jautājumiem; uzsver, ka šāds nošķīrums atstātu sekas uz parlamentārās ratifikācijas procesu un ka tas nebūtu jāuzskata par veidu, kā apiet valstu demokrātiskos procesus, bet gan par demokrātisku atbildības deleģēšanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības līgumiem; aicina Parlamentu ciešāk iesaistīties visos pašreizējo un turpmāko sarunu par BTN posmos;

11.  aicina Komisiju, iesniedzot galīgos nolīgumus parakstīšanai un noslēgšanai, un Padomi, pieņemot lēmumu par parakstīšanu un noslēgšanu, pilnībā ievērot kompetenču sadalījumu starp ES un tās dalībvalstīm;

12.  aicina Komisiju veikt sarunas pēc iespējas pārredzamāk, vienlaikus neapdraudot Savienības nostāju sarunās, nodrošinot vismaz tādu pārredzamības un sabiedriskās apspriešanas līmeni, kāds tika īstenots sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību ar ASV, izmantojot pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, un pilnībā ievērot citās sarunās iedibināto paraugpraksi; atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi publicēt visus tās ieteikumus tirdzniecības nolīgumu sarunu norādēm, un uzskata to par pozitīvu precedentu; aicina Padomi sekot šim piemēram un publicēt sarunu norādes uzreiz pēc to pieņemšanas;

13.  uzsver, ka ar BTN ir jānodrošina labāka tirgus pieejamība un jāatvieglo tirdzniecība uz vietas, jārada pienācīgas kvalitātes darbvietas, jānodrošina dzimumu līdztiesība abu līgumslēdzēju pušu iedzīvotāju labā, jāsekmē ilgtspējīga attīstība, jāsaglabā ES standarti, jāaizsargā vispārējas nozīmes pakalpojumi un jāievēro demokrātiskās procedūras, vienlaikus palielinot ES eksporta iespējas;

14.  uzsver, ka vērienīgam nolīgumam būtu jēgpilni jāpievēršas ieguldījumu, preču un pakalpojumu tirdzniecības (izmantojot nesenos Parlamenta ieteikumus par atrunām attiecībā uz politisko rīcības brīvību un nozarēm, kurās nepieciešama īpaša piesardzība), muitas un tirdzniecības veicināšanas, digitalizācijas, elektroniskās tirdzniecības un datu aizsardzības, tehnoloģisko pētījumu un inovāciju atbalsta, publiskā iepirkuma, enerģētikas, ar valsts uzņēmumiem saistītajiem, konkurences, ilgtspējīgas attīstības, kā arī reglamentējošiem jautājumiem, piemēram, kvalitatīviem sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem un citām normām lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, nevājinot ES augstos standartus, kā arī kategorisku un izpildāmu saistību jautājumiem darba un vides standartu jomā, un cīņai pret nodokļu apiešanu un korupciju, vienlaicīgi saglabājot Savienības ekskluzīvās kompetences piemērošanas jomu un nepārtraukti īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumu un MVU vajadzībām;

15.  aicina Padomi sarunu norādēs nepārprotami atzīt otras puses pienākumus pret pirmiedzīvotājiem un šajā saistībā pieļaut atkāpes attiecībā uz iekšzemes preferenču shēmām; uzsver, ka ar nolīgumu būtu no jauna jāapstiprina abu pušu saistības saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām;

16.  uzsver, ka neatbilstošai zivsaimniecības pārvaldībai un nelegālai, nereģistrētai un neregulētai zvejai var būt nozīmīga negatīva ietekme uz tirdzniecību, attīstību un vidi un ka abām pusēm ir jāuzņemas nozīmīgas saistības aizsargāt haizivis, rajas, bruņurupučus un jūras zīdītājus, kā arī nepieļaut pārzveju, pārmērīgu kapacitāti un nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

17.  uzsver, ka „trīs R” princips (angļu val.: replace, reduce, refine), proti, aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu zinātniskos nolūkos, ir cieši nostiprināts ES tiesību aktos; uzsver, ka ir sevišķi svarīgi, lai pašreizējie ES pasākumi izmēģinājumu ar dzīvniekiem un pētniecības jomā netiktu atcelti vai mazināti, kā arī lai netiktu ierobežoti turpmākie noteikumi par dzīvnieku izmantošanu un lai ES pētniecības iestādēm neradītu neizdevīgus konkurences apstākļus; uzstāj, ka abām pusēm jācenšas saskaņot „trīs R” paraugprakses tiesisko regulējumu, lai uzlabotu izmēģinājumu efektivitāti, samazinātu izmaksas un samazinātu dzīvnieku izmantošanas nepieciešamību;

18.  uzstāj, ka ir jāiekļauj pasākumi, kas paredzēti lauksaimniecības un pārtikas produktu viltojumu novēršanai;

19.  uzsver — lai BTN būtu patiešām izdevīgs ES ekonomikai, sarunu norādēs būtu jāiekļauj šādi aspekti:

   a) preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija un abu pušu patiesas tirgus pieejamības iespējas katras puses preču un pakalpojumu tirgum, novēršot nevajadzīgus regulatīvos šķēršļus un vienlaikus nodrošinot, ka nekas šajā nolīgumā nekavē kādu no pusēm veikt samērīgu regulēšanu, kuras mērķis ir leģitīmu politikas mērķu sasniegšana; ar šo nolīgumu i) pusēm nedrīkst liegt noteikt, regulēt, nodrošināt un atbalstīt vispārējas nozīmes pakalpojumus, un tajā ir jāiekļauj nepārprotami noteikumi šajā sakarībā; ii) nedrīkst noteikt prasību valdībām privatizēt nevienu pakalpojumu, kā arī liegt valdībām paplašināt to pakalpojumu klāstu, kurus tās sniedz sabiedrībai; iii) ar to nedrīkst liegt valdībām no jauna ieviest valsts kontroli pār pakalpojumiem, kurus valdības bija izvēlējušās privatizēt iepriekš, piemēram, ūdens apgādes, izglītības, veselības aprūpes, sociālajiem pakalpojumiem, vai samazināt augstos veselības, pārtikas, vides, darba un patērētāju drošības standartus, kā arī ierobežot ES vai valsts finansējumu mākslai un kultūrai, izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, kā tas bija gadījumā ar iepriekšējiem tirdzniecības nolīgumiem; saistības būtu jānosaka, balstoties uz Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS); šajā sakarībā uzsver, ka ir jāsaglabā Eiropas ražotājiem piemērojamie standarti;
   b) ja nolīgumā ir ietverta iekšzemes noteikumu sadaļa, sarunu vedēji nedrīkst iekļaut nepieciešamības pārbaudes;
   c) saistības attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas pārsniedz PTO noteikumus šajā jomā, iespējami izslēdzot to piemērošanu gadījumos, kad ir ieviesti pietiekami vispārējie konkurences standarti un sadarbība;
   d) ar tarifiem nesaistīto šķēršļu samazināšana, kā arī regulatīvās sadarbības dialogu labprātīga nostiprināšana un paplašināšana, ja vien tas praktiski ir iespējams un ir savstarpēji izdevīgi, vienlaicīgi neierobežojot katras nolīguma puses spēju īstenot regulatīvās, likumdošanas un politiskās darbības un ņemot vērā to, ka regulatīvas sadarbības mērķim ir jābūt veicināt globālās ekonomikas pārvaldību, šajā nolūkā pastiprinot konverģenci un sadarbību starptautisko standartu jomā, piemēram, pieņemot un īstenojot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) noteiktos standartus, un vienlaikus garantējot visaugstāko līmeni patērētāju aizsardzības (piemēram, pārtikas nekaitīguma), vides aizsardzības (piemēram, dzīvnieku veselības un labturības, augu veselības) un sociālās un darba aizsardzības jomā;
   e) ievērojamas publisko iepirkumu koncesijas visos valdības, valsts uzņēmumu un uzņēmumu ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām līmeņos, kas nodrošina Eiropas uzņēmumiem tirgus pieejamību stratēģiski svarīgās nozarēs, un tāda paša līmeņa atvērtība, kāda ir ES publisko iepirkumu tirgos, ņemot vērā, ka vienkāršotas procedūras un pārredzamība pretendentiem, tostarp pretendentiem no citām valstīm, arī var būt efektīvi līdzekļi, lai novērstu korupciju un veicinātu godīgumu valsts pārvaldē, vienlaikus nodrošinot ieguldīto līdzekļu atdevi nodokļu maksātājiem kvalitatīvas, efektīvas, lietderīgas un pārskatatbildīgas piegādes veidā; garantijas, ka publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanā tiek izmantoti ekoloģiskie un sociālie kritēriji;
   f) atsevišķa sadaļa, kurā ņemtas vērā mikrouzņēmumu un MVU vajadzības un intereses saistībā ar tirgus piekļuves veicināšanas jautājumiem, tostarp, bet ne tikai, plašāka tehnisko standartu saderība un vienkāršotas muitas procedūras, lai radītu konkrētas uzņēmējdarbības iespējas un sekmētu to internacionalizāciju;
   g) saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība ir jautājumi, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, un ilgtspējīga attīstība ir ES kopējās tirdzniecības politikas būtiska sastāvdaļa, tādēļ stingrai un mērķtiecīgai ilgtspējīgas attīstības sadaļai ir jābūt neatņemamai jebkura iespējama nolīguma sastāvdaļai; noteikumi, kuros paredzēti efektīvi instrumenti dialogam, uzraudzībai un sadarbībai, kas satur arī saistošus un piemērojamus noteikumus, kuri pakļauti piemērotiem un efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem, dažādu piemērošanas metožu starpā apsverot iespēju izmantot arī uz sankcijām balstītus mehānismus, nodrošinot pienācīgu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, kā arī ciešu sadarbību ar ekspertiem no attiecīgām daudzpusējām organizācijām; noteikumi par sadaļu, kurā iekļauti tirdzniecības darba un vides aspekti un ilgtspējīgas attīstības būtiskā nozīme tirdzniecības un ieguldījumu kontekstā, ietverot noteikumus, kuri veicina attiecīgu starptautiski pieņemtu principu un noteikumu, piemēram, darba pamatstandartu, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) četru prioritāro pārvaldības konvenciju, kā arī daudzpusējo vides, tostarp ar klimata pārmaiņām saistīto, nolīgumu ievērošanu un efektīvu īstenošanu;
   h) prasība, ka pusēm ir jāveicina korporatīvā sociālā atbildība, tostarp attiecībā uz starptautiski atzītiem instrumentiem, un ESAO nozaru pamatnostādņu un ANO pamatprincipu izmantošana uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā;
   i) visaptveroši noteikumi par ieguldījumu liberalizāciju Savienības kompetences ietvaros, ņemot vērā jaunākās politiskās tendences, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN;
   j) stingri un īstenojami pasākumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī citiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, atzīšanu un aizsardzību, kā atsauci ņemot vērā ES un Austrālijas nolīguma par vīna nozari noteikumus, vienlaicīgi cenšoties uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu un panākt visu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu augsta līmeņa aizsardzību; vienkāršotas muitas procedūras un vienkārši un elastīgi izcelsmes noteikumi, kas ir piemēroti sarežģītajai globālās vērtību ķēdes videi, tostarp to pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošanas ziņā, kur vien iespējams piemērojot daudzpusējos izcelsmes noteikumus, vai pārējos gadījumos neapgrūtinošus izcelsmes noteikumus, tādus kā tarifu apakšpozīcijas maiņa;
   k) līdzsvarota un tālejoša vienošanās par lauksaimniecības un zivsaimniecības sadaļām, kura var tikai veicināt konkurētspēju un dot labumu patērētājiem un ražotājiem, ja tajā pienācīgi ņemtas vērā visu Eiropas ražotāju un patērētāju intereses, ņemot vērā, ka daudziem lauksaimniecības produktiem, kuriem nepieciešama īpaša piesardzība, būtu jāpiemēro atbilstošs režīms, piemēram, izmantojot tarifa kvotas vai paredzot atbilstošus pārejas periodus, pienācīgi paturot prātā tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz lauksaimniecību un, iespējams, izslēdzot no sarunu jomas nozares, kurās nepieciešama īpaša piesardzība; izmantojamas, efektīvas, piemērotas un ātras divpusējās drošības klauzulas iekļaušana, kas ļauj uz laiku apturēt preferenču sistēmas piemērošanu, ja, stājoties spēkā tirdzniecības nolīgumam, importa apjoma pieaugums rada vai draud radīt kaitējumu nozarēm, kurās nepieciešama īpaša piesardzība;
   l) tālejoši noteikumi, kas pilnībā ļauj darboties digitālajai ekosistēmai un sekmē pārrobežu datu plūsmas, tostarp tādus principus kā godīgu konkurenci un mērķtiecīgus pārrobežu datu pārsūtīšanas noteikumus, pilnībā ievērojot un neskarot ES pašreizējos un turpmākos datu aizsardzības un privātuma noteikumus, ņemot vērā, ka datu plūsmas ir izšķirošs pakalpojumu ekonomikas dzinējspēks un būtisks tradicionālo ražošanas uzņēmumu globālo vērtību ķēžu elements, un tādēļ pēc iespējas ir jāiegrožo nepamatotas prasības par atrašanās vietu; datu aizsardzība un tiesības uz privātumu nav šķēršļi tirdzniecībai, bet gan pamattiesības, kas ir paredzētas LES 39. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā;
   m) precīzi un viennozīmīgi noteikumi par rīcību attiecībā uz aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) un tālākajiem reģioniem, lai sarunās ņemtu vērā to īpašās intereses;

Parlamenta loma

20.  uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN, būtu jāstiprina Parlamenta loma visos ES BTN sarunu posmos no sarunu pilnvaru pieņemšanas līdz nolīguma galīgajai noslēgšanai; gaida sarunu uzsākšanu ar Austrāliju un apņemas uzmanīgi sekot sarunu virzībai un sniegt ieguldījumu veiksmīgu rezultātu panākšanā; atgādina Komisijai par tās pienākumu nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu par visiem sarunu posmiem (pirms un pēc sarunu kārtām); pauž apņemšanos izpētīt likumdošanas un regulatīvās problēmas, kuras var rasties saistībā ar sarunām un gaidāmo nolīgumu, neskarot savas likumdevēja prerogatīvas; atkārto, ka tā galvenais pienākums ir pārstāvēt Eiropas Savienības iedzīvotājus, un cer veicināt iekļaujošas un atvērtas diskusijas sarunu procesā;

21.  atgādina, ka Parlamentam tiks pieprasīts dot piekrišanu gaidāmajam nolīgumam, kā paredzēts LESD, un ka tādēļ tā nostāja ir pienācīgi jāņem vērā visos sarunu posmos; aicina Komisiju un Padomi prasīt Parlamenta piekrišanu pirms nolīguma piemērošanas, vienlaicīgi iekļaujot šādu praksi iestāžu nolīgumā;

22.  atgādina, ka Parlaments uzraudzīs gaidāmā nolīguma īstenošanu;

o
o   o

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, informācijas nolūkā Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Austrālijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0064.
(2) OV C 353 E, 3.12.2013., 210. lpp.
(3) ECLI:EU:C:2017:376.

Juridisks paziņojums