Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2193(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0312/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0312/2017

Debates :

PV 25/10/2017 - 15
CRE 25/10/2017 - 15

Balsojumi :

PV 26/10/2017 - 10.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0420

Pieņemtie teksti
PDF 418kWORD 57k
Ceturtdiena, 2017. gada 26. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Sarunu pilnvaras tirdzniecības sarunās ar Jaunzēlandi
P8_TA(2017)0420A8-0312/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par ierosinātajām sarunu pilnvarām tirdzniecības sarunās ar Jaunzēlandi (2017/2193(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker, Eiropadomes priekšsēdētāja Donald Tusk un Jaunzēlandes premjerministra John Key 2015. gada 29. oktobra kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ES un Jaunzēlandes 2007. gada 21. septembra kopīgo deklarāciju par attiecībām un sadarbību un ES un Jaunzēlandes 2016. gada 5. oktobrī parakstīto Partnerības nolīgumu par attiecībām un sadarbību (PNAS),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. septembrī publicēto tirdzniecības pasākumu kopumu, kurā Komisija apņēmās sabiedrībai darīt zināmas visas turpmākās tirdzniecības sarunu pilnvaras,

–  ņemot vērā ES un Jaunzēlandes 2017. gada 3. jūlijā parakstīto nolīgumu par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās,

–  ņemot vērā citus ES un Jaunzēlandes divpusējos nolīgumus, īpaši Nolīgumu par sanitārajiem pasākumiem, kas piemērojami dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai, un Savstarpējās atzīšanas nolīgumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, īpaši 2016. gada 25. februāra nostāju par brīvā tirdzniecības nolīguma (BTN) sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi(1), un 2012. gada 12. septembra normatīvo rezolūciju par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu par savstarpēju atzīšanu(2),

–  ņemot vērā paziņojumu pēc G20 valstu un valdību vadītāju sanāksmes, kas notika 2014. gada 15. un 16. novembrī Brisbenā,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja H. Van Rompuy, priekšsēdētāja J. M. Barroso un premjerministra John Key 2014. gada 25. marta kopīgo deklarāciju par partnerības padziļināšanu starp Jaunzēlandi un Eiropas Savienību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu Nr. 2/15 par ES kompetenci parakstīt un ratificēt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. novembra pētījumu par turpmāko tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi ES lauksaimniecības nozarē,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojuma projektu par digitālās tirdzniecības stratēģiju (2017/2065(INI)),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktu un 218. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0312/2017),

A.  tā kā ES un Jaunzēlande kopīgi strādā, lai atrisinātu plašu kopīgo problēmu loku, un sadarbojas vairākos starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz tirdzniecības politikas jautājumiem daudzpusējā arēnā;

B.  tā kā 2015. gadā ES bija Jaunzēlandes otrā lielākā preču tirdzniecības partnere pēc Austrālijas, preču tirdzniecībai starp ES un Jaunzēlandi sasniedzot EUR 8,1 miljardu un pakalpojumu tirdzniecībai sasniedzot EUR 4,3 miljardus;

C.  tā kā 2015. gadā ES ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms Jaunzēlandē sasniedza gandrīz EUR 10 miljardus;

D.  tā kā Jaunzēlande ir parakstījusi Nolīgumu par valsts iepirkumu;

E.  tā kā ES 2014. gada 30. jūlijā pabeidza sarunas par ES un Jaunzēlandes Partnerības nolīgumu par attiecībām un sadarbību (PNAS);

F.  tā kā ES lauksaimniecības nozare un atsevišķi lauksaimniecības produkti, piemēram, liellopu, teļa un aitas gaļa, piena produkti, graudaugi un cukurs, tostarp īpašie cukuri, šādu sarunu kontekstā ir pakļauti paaugstinātam riskam;

G.  tā kā Jaunzēlande ir lielākais sviesta eksportētājs pasaulē, otrs lielākais piena pulvera eksportētājs pasaulē, kā arī ieņem nozīmīgu vietu citu piena produktu, kā arī liellopu, teļa un aitas gaļas eksporta tirgū pasaulē;

H.  tā kā ES un Jaunzēlande ir iesaistījušās daudzpusējās sarunās, lai vēl vairāk liberalizētu vidi saudzējošu ražojumu tirdzniecību (Vides preču nolīgums) un pakalpojumu tirdzniecību (Pakalpojumu tirdzniecības nolīgums);

I.  tā kā ES atzīst, ka Jaunzēlandē ir pietiekama personas datu aizsardzība;

J.  tā kā Jaunzēlande ir piedalījusies noslēgtajās sarunās par Klusā okeāna valstu partnerību (TPP), kuras nākotne pašlaik ir neskaidra, un piedalās pašreizējās sarunās par reģionālu visaptverošu ekonomikas partnerību (RCEP) Austrumāzijā, kas vieno tās svarīgākos tirdzniecības partnerus; tā kā Jaunzēlande kopš 2008. gada īsteno brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ķīnu;

K.  tā kā Jaunzēlande Klusā okeāna valstu partnerības (TPP) nolīguma ietvaros uzņēmās ievērojamas saistības veicināt konkrētu sugu saglabāšanu ilgtermiņā un novērst savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, ieviešot stingrākus aizsardzības pasākumus, un tā kā nolīgumā tika paredzētas arī prasības par vides aizsardzības pasākumu efektīvu piemērošanu un ciešāku sadarbību reģionālā līmenī; tā kā šādas saistības vajadzētu izmantot kā etalonu ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības nolīgumā;

L.  tā kā Jaunzēlande ir viena no senākajām un tuvākajām ES partnerēm, kurai ir līdzīgas vērtības un apņēmība veicināt labklājību un drošību globālā uz noteikumiem balstītā sistēmā;

M.  tā kā Jaunzēlande ir ratificējusi un ieviesusi galvenos starptautiskos paktus cilvēktiesību, sociālo un darba tiesību un vides aizsardzības jomā, kā arī tā pilnībā ievēro tiesiskumu;

N.  tā kā Jaunzēlande ir viena tikai no sešiem PTO locekļiem, kuriem joprojām nav preferenciālas piekļuves ES tirgum vai ar kuriem nenotiek sarunas, lai tādu panāktu;

O.  tā kā pēc 2015. gada 29. oktobra kopīgā paziņojuma tika uzsākta darbības jomas izpēte par to, vai ir iespējams uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Jaunzēlandi un vai pastāv abpusēja apņemšanās to darīt; tā kā šī darbības jomas izpēte ir pabeigta,

P.  tā kā Eiropas Parlamentam būs jālemj par piekrišanu iespējamā ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanai,

Stratēģiskais, politiskais un ekonomiskais konteksts

1.  uzsver, ka padziļinātām ES un Āzijas un Klusā okeāna valstu reģiona attiecībām ir svarīga ietekme, tostarp veicinot ekonomisko izaugsmi Eiropā, un ka tas ir atspoguļots ES tirdzniecības politikā; atzīst, ka Jaunzēlande ir svarīga šīs stratēģijas daļa un ka tirdzniecības attiecību paplašināšana un padziļināšana var palīdzēt sasniegt šo mērķi;

2.  pauž atzinību Jaunzēlandei par spēcīgo un konsekvento iesaistīšanos daudzpusējās tirdzniecības darba kārtībā;

3.  uzskata, ka pilnu Savienības divpusējās un reģionālās sadarbības stratēģiju potenciālu var realizēt tikai tad, ja tiek panākta noteikumos un vērtībās balstīta tirdzniecība, un, ka savstarpējības un savstarpēja labuma garā noslēgts kvalitatīvs, tālejošs, līdzsvarots un taisnīgs brīvās tirdzniecības nolīgums ar Jaunzēlandi, vienlaikus nekādā gadījumā neapdraudot mērķi sasniegt daudzpusēju virzību vai jau noslēgto daudzpusējo un divpusējo nolīgumu īstenošanu, ir būtiska šo stratēģiju daļa; uzskata, ka dziļāka divpusējā sadarbība var kalpot par atspēriena punktu turpmākai daudzpusējai un plurilaterālai sadarbībai;

4.  uzskata, ka sarunas par modernu, padziļinātu, tālejošu, līdzsvarotu, taisnīgu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ir piemērots veids, kā padziļināt divpusējās partnerattiecības un vēl vairāk pastiprināt jau esošās, nobriedušās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības; uzskata, ka šīs sarunas varētu kalpot par paraugu jaunas paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumiem, un, ņemot vērā Jaunzēlandes augsti attīstīto ekonomiku un tiesisko vidi, uzsver, ka ir svarīgi izvirzīt tālejošākus mērķus, pārsniedzot moderna brīvās tirdzniecības nolīguma sniegtās iespējas;

5.  uzsver, ka starptautiskā līmenī ES un Jaunzēlande vides ilgtspējas politikas jomā ir vadībā un tāpēc tām ir iespēja pārrunāt un īstenot ļoti tālejošu sadaļu par ilgtspējīgu attīstību;

6.  brīdina par risku, ko rada spēcīgs un ES kaitējošs nolīguma līdzsvara trūkums lauksaimniecības nozarē, un par vilinājumu lauksaimniecību izmantot kā līdzekli, lai iegūtu plašāku piekļuvi Jaunzēlandes tirgum rūpniecības izstrādājumu un pakalpojumu jomā;

Darbības jomas izpēte

7.  norāda uz to, ka 2017. gada 7. martā tika pabeigta ES un Jaunzēlandes darbības jomas izpēte, ar kuru bija apmierināta gan Komisija, gan arī Jaunzēlandes valdība;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas laikus pabeigto un publicēto ietekmes novērtējumu, kura mērķis ir rūpīgi novērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus no dziļākām ES un Jaunzēlandes tirdzniecības un ieguldījumu attiecībām, kas dos labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem abās valstīs, tostarp tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz sociālo jomu un vidi, tostarp uz ES darba tirgu, kā arī paredzēt un ņemt vērā Brexit iespējamo ietekmi uz tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu no Jaunzēlandes uz ES, īpaši sagatavojot piedāvājumu apmaiņas un kvotu aprēķinus;

Sarunu pilnvaras

9.  aicina Padomi atļaut Komisijai sākt sarunas par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ar Jaunzēlandi, pamatojoties uz darbības jomas izpētes rezultātiem, šajā rezolūcijā izklāstītajiem ieteikumiem, ietekmes novērtējumu un skaidri noteiktiem mērķiem;

10.  aicina Padomi, pieņemot lēmumu par sarunu norādēm, pilnībā ievērot ES un tās dalībvalstu kompetenču sadalījumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinuma Nr. 2/15;

11.  aicina Komisiju un Padomi pēc iespējas drīzāk izstrādāt priekšlikumu par tirdzniecības nolīgumu turpmāko vispārējo struktūru, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN, un skaidri nošķirt tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) liberalizācijas nolīgumu, kurā ir iekļauti tikai ES ekskluzīvas kompetences jautājumi, un potenciālu otru nolīgumu, kurš attiektos uz ES un dalībvalstu dalītās kompetences jautājumiem; uzsver, ka šādam nošķīrumam būtu ietekme uz parlamentārās ratifikācijas procesu un ka tas nebūtu jāuzskata par veidu, kā apiet valstu demokrātiskos procesus, bet gan par demokrātisku atbildības deleģēšanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības līgumiem; aicina Parlamentu ciešāk iesaistīties visos pašreizējo un turpmāko sarunu par BTN posmos;

12.  aicina Komisiju, iesniedzot galīgos nolīgumus parakstīšanai un noslēgšanai, un aicina Padomi, pieņemot lēmumu par parakstīšanu un noslēgšanu, pilnībā ievērot kompetenču sadalījumu starp ES un tās dalībvalstīm;

13.  aicina Komisiju veikt sarunas pēc iespējas pārredzamāk, vienlaikus neapdraudot Savienības nostāju sarunās, nodrošinot vismaz tādu pārredzamības un sabiedriskās apspriešanas līmeni, kāds tika īstenots sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību ar ASV, izmantojot pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību un pilnībā ievērojot citās sarunās iedibināto paraugpraksi; atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi publicēt visus tās ieteikumus tirdzniecības nolīgumu sarunu norādēm, un uzskata to par pozitīvu precedentu; aicina Padomi sekot šim piemēram un publicēt sarunu norādes uzreiz pēc to pieņemšanas;

14.  uzsver, ka ar BTN ir jānodrošina labāka tirgus pieejamība un jāatvieglo tirdzniecība uz vietas, jārada pienācīgas kvalitātes darbvietas, jānodrošina abu līgumslēdzēju pušu iedzīvotāju dzimumu līdztiesība, jāsekmē ilgtspējīga attīstība, jāsaglabā ES standarti, jāaizsargā vispārējas nozīmes pakalpojumi un jāievēro demokrātiskās procedūras, vienlaikus palielinot ES eksporta iespējas;

15.  uzsver, ka vērienīgam nolīgumam būtu jēgpilni jāpievēršas ieguldījumiem, preču un pakalpojumu tirdzniecībai (izmantojot nesenos Eiropas Parlamenta ieteikumus par atrunām attiecībā uz politisko rīcības brīvību un par jutīgām nozarēm), muitai un tirdzniecības atvieglošanai, digitalizācijai, e-komercijai un datu aizsardzībai, tehnoloģiju izpētei un inovāciju atbalstam, publiskajam iepirkumam, enerģētikai, valsts uzņēmumiem, konkurencei, ilgtspējīgai attīstībai, tādiem regulatīviem jautājumiem kā kvalitatīviem sanitāriem un fitosanitāriem standartiem un citām normām lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, nevājinot ES augstos standartus, stingrām un izpildāmām saistībām darba un vides standartu jomā un cīņai pret nodokļu apiešanu un korupciju, vienlaikus rīkojoties Savienības ekskluzīvās kompetences jomās un vienmēr īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumu un MVU vajadzībām;

16.  aicina Padomi sarunu norādēs skaidri atzīt otras puses saistības pret pamatiedzīvotājiem;

17.  uzsver ES vadošo lomu dzīvnieku labturības politikas sekmēšanā pasaulē un ņem vērā, ka ES un Jaunzēlandes BTN ietekmēs vairākus miljonus lauksaimniecības dzīvnieku, tādēļ Komisijai ir jānodrošina, ka puses uzņemas stingras saistības lauksaimniecības dzīvnieku labturības un aizsardzības uzlabošanā;

18.  uzsver, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgai tirdzniecībai ir būtiskas vides, ekonomiskās un sociālās sekas un ka ar vērienīgu nolīgumu ir jāveicina visu savvaļas dzīvnieku un augu sugu un to dzīvotņu saglabāšana un stingri jāapkaro savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga ieguve, tirdzniecība un pārvadāšana;

19.  uzsver, ka nepietiekama zivsaimniecības pārvaldība un nelikumīga, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību, attīstību un vidi un ka līgumslēdzējām pusēm ir jāuzņemas nozīmīgas saistības, lai aizsargātu haizivju, raju, bruņurupuču un jūras zīdītāju sugas un novērstu pārmērīgu nozveju, pārmērīgas jaudas un NNN zveju;

20.  uzsver — lai BTN būtu patiešām izdevīgs ES ekonomikai, sarunu norādēs būtu jāiekļauj šādi aspekti:

   a) preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija un abu pušu patiesas tirgus pieejamības iespējas katras puses preču un pakalpojumu tirgum, novēršot nevajadzīgus regulatīvos šķēršļus un vienlaikus nodrošinot, ka nekas šajā nolīgumā nekavē kādu no pusēm veikt samērīgu regulēšanu, kuras mērķis ir leģitīmu politikas mērķu sasniegšana; šajā nolīgumā (i) nedrīkst liegt pusēm noteikt, regulēt, nodrošināt un atbalstīt vispārējas nozīmes pakalpojumus, un tajā ir jāparedz nepārprotami noteikumi par to; (ii) nedrīkst noteikt prasību valdībām privatizēt nevienu pakalpojumu, ne arī liegt valdībām paplašināt to pakalpojumu klāstu, kurus tās sniedz sabiedrībai; (iii) nedrīkst liegt valdībām no jauna pakļaut valsts kontrolei tādus pakalpojumus, kurus valdība iepriekš nolēmusi privatizēt, piemēram, ūdeni, izglītību, veselības un sociālos pakalpojumus, nedz pazemināt augstos veselības aprūpes, pārtikas, patērētāju, vides, darba un drošības standartus ES, nedz arī ierobežot publisko finansējumu mākslai un kultūrai, izglītībai, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kā tas notika iepriekšējos tirdzniecības nolīgumos; saistības ir jāpamato uz Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS); šajā ziņā uzsver, ka ir jāsaglabā Eiropas ražotājiem piemērotie standarti;
   b) ja nolīgumā ir ietverta vietējo noteikumu sadaļa, sarunu vedēji nedrīkst iekļaut nepieciešamības pārbaudes;
   c) saistības par antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas pārsniedz PTO noteikumu prasības šajā jomā, iespējams izslēdzot to piemērošanu gadījumos, ja ir spēkā pietiekami kopējie konkurences standarti un tiek īstenota pietiekama sadarbība;
   d) nevajadzīgu beztarifu barjeru samazināšana un brīvprātīga sadarbības dialogu paplašināšana un stiprināšana par regulējuma jautājumiem, savstarpēji praktiskos un izdevīgos gadījumos, vienlaikus neierobežojot katras puses spējas īstenot tās regulatīvos, leģislatīvos un politikas pasākumus, ņemot vērā, ka regulatīvās sadarbības mērķim ir jābūt globālās ekonomikas pārvaldības uzlabošanai, īstenojot stingrāku konverģenci un sadarbību starptautisko standartu jomā, un noteikumu saskaņošanu, piemēram, pieņemot un īstenojot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas darba grupas (UNECE) noteiktos standartus un vienlaikus nodrošinot augstāko patērētāju (piemēram, pārtikas drošuma jomā), vides (piemēram, dzīvnieku veselības un labturības, augu veselības jomā), sociālo un darba tiesību aizsardzības līmeni;
   e) ievērojamas publisko iepirkumu koncesijas visos valsts pārvaldības līmeņos, tostarp valsts uzņēmumos un uzņēmumos ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kas nodrošina Eiropas uzņēmumiem tirgus pieejamību stratēģiskās nozarēs, un tāda paša līmeņa atvērtība, kāda ir ES publisko iepirkumu tirgos, ņemot vērā, ka vienkāršotas procedūras un pārredzamība pretendentiem, tostarp pretendentiem no citām valstīm, arī var būt efektīvi līdzekļi, lai novērstu korupciju un veicinātu godīgumu valsts pārvaldē, vienlaikus nodrošinot ieguldīto līdzekļu atdevi nodokļu maksātājiem kvalitatīvas, efektīvas, lietderīgas un pārskatatbildīgas piegādes veidā; garantijas, ka publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanā tiek izmantoti ekoloģiskie un sociālie kritēriji;
   f) atsevišķa sadaļa, kurā ņemtas vērā mikrouzņēmumu un MVU vajadzības un intereses saistībā ar tirgus piekļuves veicināšanas jautājumiem, tostarp, bet ne tikai, plašāka tehnisko standartu saderība un vienkāršotas muitas procedūras, lai radītu konkrētas uzņēmējdarbības iespējas un sekmētu to internacionalizāciju;
   g) saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība ir jautājumi, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, un ilgtspējīga attīstība ir ES kopējās tirdzniecības politikas būtiska sastāvdaļa, tādēļ stingrai un mērķtiecīgai ilgtspējīgas attīstības sadaļai ir jābūt neatņemamai jebkura iespējama nolīguma sastāvdaļai; noteikumi, kuros paredzēti efektīvi instrumenti dialogam, uzraudzībai un sadarbībai, kas satur arī saistošus un piemērojamus noteikumus, kuri pakļauti piemērotiem un efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem, dažādu piemērošanas metožu starpā apsverot iespēju izmantot arī uz sankcijām balstītus mehānismus, nodrošinot pienācīgu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, kā arī ciešu sadarbību ar ekspertiem no attiecīgām daudzpusējām organizācijām; noteikumi par sadaļu, kurā iekļauti tirdzniecības darba un vides aspekti un ilgtspējīgas attīstības būtiskā nozīme tirdzniecības un ieguldījumu kontekstā, ietverot noteikumus, kuri veicina attiecīgu starptautiski pieņemtu principu un noteikumu, piemēram, darba pamatstandartu, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) četru prioritāro pārvaldības konvenciju, kā arī daudzpusējo vides, tostarp ar klimata pārmaiņām saistīto, nolīgumu ievērošanu un efektīvu īstenošanu;
   h) prasība pusēm veicināt uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp attiecībā uz starptautiski atzītiem instrumentiem, un īstenot ESAO nozaru pamatnostādnes un ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;
   i) visaptveroši noteikumi par ieguldījumu liberalizāciju Savienības kompetences ietvaros, ņemot vērā jaunākās politiskās tendences, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN;
   j) stingri un īstenojami pasākumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp vīnu un stipro alkoholisko dzērienu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN), atzīšanu un aizsardzību; vienkāršotas muitas procedūras un vienkārši un elastīgi izcelsmes noteikumi, kas ir piemēroti sarežģītajai globālās vērtību ķēdes videi, tostarp to pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošanas ziņā, kur vien iespējams piemērojot daudzpusējos izcelsmes noteikumus, vai pārējos gadījumos neapgrūtinošus izcelsmes noteikumus, tādus kā tarifu apakšpozīcijas maiņa;
   k) līdzsvarota un tālejoša vienošanās par lauksaimniecības un zivsaimniecības sadaļām, kura var tikai veicināt konkurētspēju un dot labumu patērētājiem un ražotājiem, ja tajā pienācīgi ņemtas vērā visu Eiropas ražotāju un patērētāju intereses, ņemot vērā, ka daudziem jutīgiem lauksaimniecības produktiem būtu jāpiemēro atbilstošs režīms, piemēram, izmantojot tarifa kvotas vai paredzot atbilstošus pārejas periodus, pienācīgi paturot prātā tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz lauksaimniecību un, iespējams, izslēdzot no sarunu jomas jutīgākās nozares; izmantojamas, efektīvas, piemērotas un ātras divpusējās drošības klauzulas iekļaušana, kas ļauj uz laiku apturēt preferenču sistēmas piemērošanu, ja, stājoties spēkā tirdzniecības nolīgumam, importa apjoma pieaugums rada vai draud radīt kaitējumu jutīgām nozarēm;
   l) tālejoši noteikumi, kas pilnībā ļauj darboties digitālajai ekosistēmai un sekmē pārrobežu datu plūsmas, tostarp tādus principus kā godīgu konkurenci un mērķtiecīgus pārrobežu datu pārsūtīšanas noteikumus, pilnībā ievērojot un neskarot ES pašreizējos un turpmākos datu aizsardzības un privātuma noteikumus, ņemot vērā, ka datu plūsmas ir izšķirošs pakalpojumu ekonomikas dzinējspēks un būtisks tradicionālo ražošanas uzņēmumu globālo vērtību ķēžu elements, un tādēļ pēc iespējas ir jāiegrožo nepamatotas prasības par atrašanās vietu; datu aizsardzība un tiesības uz privātumu nav šķēršļi tirdzniecībai, bet gan pamattiesības, kas ir paredzētas LES 39. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā;
   m) precīzi un viennozīmīgi noteikumi par rīcību attiecībā uz aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) un tālākajiem reģioniem, lai sarunās ņemtu vērā to īpašās intereses;

21.  aicina Komisiju nodrošināt lauksaimniecības produktu marķējuma, izsekojamības un patiesās izcelsmes aizsardzību, kas ir līdzsvarota nolīguma būtisks elements, lai nepieļautu, ka patērētāji gūst nepatiesu vai maldinošu iespaidu;

22.  uzsver Eiropas vienotā tirgus un Jaunzēlandes tirgus atšķirīgo apjomu, kas jāņem vērā iespējamā brīvās tirdzniecības nolīgumā starp šīm abām pusēm;

Parlamenta loma

23.  uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN, būtu jāstiprina Parlamenta nozīme visos ES BTN sarunu posmos no sarunu pilnvaru pieņemšanas līdz nolīguma noslēgšanai; ar cerībām gaida sarunu uzsākšanu ar Jaunzēlandi un apņemas uzmanīgi sekot sarunu virzībai un sniegt ieguldījumu veiksmīgu rezultātu panākšanā; atgādina Komisijai tās pienākumu nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu par visiem sarunu posmiem (gan pirms, gan arī pēc sarunu kārtām); pauž apņemšanos izpētīt likumdošanas un regulatīvās problēmas, kuras var rasties saistībā ar sarunām un gaidāmo nolīgumu, neskarot savas likumdevēja prerogatīvas; atkārto, ka tā galvenais pienākums ir pārstāvēt Eiropas Savienības iedzīvotājus, un cer veicināt iekļaujošas un atvērtas diskusijas sarunu procesā;

24.  atgādina, ka Parlamentam tiks pieprasīts dot piekrišanu gaidāmajam nolīgumam, kā paredzēts LESD, un ka tādēļ tā nostāja ir pienācīgi jāņem vērā visos sarunu posmos; aicina Komisiju un Padomi prasīt Parlamenta piekrišanu pirms nolīguma piemērošanas, vienlaicīgi iekļaujot šādu praksi iestāžu nolīgumā;

25.  atgādina, ka Parlaments uzraudzīs gaidāmā nolīguma īstenošanu;

o
o   o

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, informācijas nolūkā Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti P8_TA(2016)0064.
(2) OV C 353 E, 3.12.2013., 210. lpp.
(3) ECLI:EU:C:2017:376.

Juridisks paziņojums