Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2066(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0326/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0326/2017

Debates :

PV 13/11/2017 - 20
CRE 13/11/2017 - 20

Balsojumi :

PV 14/11/2017 - 5.7
CRE 14/11/2017 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0428

Pieņemtie teksti
PDF 452kWORD 60k
Otrdiena, 2017. gada 14. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Rīcības plāns par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem
P8_TA(2017)0428A8-0326/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūcija par rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem (2017/2066(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. aprīļa Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM(2007)0226),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK(1) (Patēriņa kredītu direktīvu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību(2) (Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra Zaļo grāmatu „Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM(2011)0941),

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2014. gada ziņojumu par labu praksi salīdzināšanas tīmekļa vietņu jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2016. gada aprīlī ES institūcijām adresēto atzinumu par aroda pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām paredzētu kopēju riska izvērtēšanas un pārredzamības satvaru,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010(4) (Hipotekāro kredītu direktīvu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām(7), (Maksājumu kontu direktīvu),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu par Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību (COM(2014)0509),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu(10) (Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. decembra Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem: labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem (COM(2015)0630),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2016. gada 21. martā iesniegtās atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti Komisijas Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā 2016. gada jūlija īpašo Eirobarometru Nr. 446 par finanšu produktiem un pakalpojumiem,

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem(11),

–  ņemot vērā asociācijas „Better Finance” 2016. gada ziņojumu „Pension Savings: The Real Return” („Pensijas uzkrājumi: reālā peļņa”),

–  ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 21. marta konsultatīvo dokumentu par EUI pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 23. marta rīcības plānu „Patēriņa finanšu pakalpojumi: labāki produkti, lielāka izvēle” (COM(2017)0139),

–   ņemot vērā Apvienotās Karalistes finanšu regulatīvās institūcijas „Financial Conduct Authority” 2017. gada jūnija pētījumu par aktīvu pārvaldības tirgu,

–  ņemot vērā 1. Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2. Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0326/2017),

A.  tā kā, neraugoties uz vairāku dalībvalstu attiecīgajā jomā īstenotajiem centieniem, ES mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus joprojām ir nepietiekami attīstīts un ļoti sadrumstalots; tā kā tādēļ ir nepieciešama steidzama un efektīva rīcība, lai atvieglotu galalietotājiem labumu sniedzošu inovāciju, vienlaikus pilnībā atraisot mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotā tirgus potenciālu, lai veicinātu konkurētspēju, pazeminātu cenas un palielinātu produktu izvēli un daudzveidību;

B.  tā kā mums ir jāsaglabā vērienīgums attiecībā uz valstu radīto šķēršļu likvidēšanu un pastāvošo tendenču, kas bloķē inovāciju mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, ierobežošanu; aicina Komisiju un Padomi būt vērienīgākām saistībā ar kapitāla tirgu savienību (KTS) indivuduāli veikto pārrobežu investīciju jomā, risinot ne tikai vieglākos jautājumus, bet arī jautājumus, kas saistīti ar svarīgākajiem šī tirgus darbību kavējošiem šķēršļiem, tādiem kā valodas barjera, bažas par krāpšanu vai noziedzību, neskaidrība par fiskālo ietekmi, atšķirības vērtspapīrus un uzņēmējdarbību reglamentējošajos tiesību aktos, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procedūru nepārzināšana un neuzticēšanās patērētāju aizsardzības satvariem;

C.  tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgus būs dzīvotspējīgs tikai tad, ja tas patērētājiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem sniegs reālu pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu konkurenci un patērētāju aizsardzību, it īpaši attiecībā uz produktiem, kas ir nepieciešami dalībai ekonomiskajā dzīvē un mazaizsargātiem patērētājiem;

D.  tā kā īpašajā Eirobarometrā Nr. 446 secināts, ka Eiropas iedzīvotāji finanšu produktus un pakalpojumus joprojām iegādājas galvenokārt savā valstī un bieži vien pat nepauž vajadzību vai vēlmi iegūt piekļuvi šiem pakalpojumiem ārzemēs, lai gan to darīt viņus kavē arī daži reāli pastāvoši šķēršļi; tā kā pat savā dalībvalstī tikai neliela daļa patērētāju meklē izdevīgākus piedāvājumus un maina piegādātājus; tā kā no tā izrietošais (pārrobežu) konkurences trūkums var kavēt patērētājus un mazos investorus saņemt visizdevīgāko piedāvājumu attiecībā uz finanšu produktiem un pakalpojumiem, ko tie iegādājas;

E.  tā kā finanšu tehnoloģijas (FinTech) definīcija ir dota Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcijā, kurā teikts, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visās tās sastāvdaļās — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investēšanas konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai; tā kā tehnoloģiju izmantošana mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sniegšanā, iespējams, var palīdzēt pārvarēt atsevišķus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un uzlabot nozares funkcionēšanas efektivitāti; tā kā minēto šķēršļu pārvarēšanai ar digitalizāciju vien nepietiek; tā kā pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu ciešāka integrācija un labāka informēšana par šī tirgus piedāvātajām iespējām var palīdzēt palielināt uz informāciju balstītu pieprasījumu, kas paaugstina prasības šajā jomā piemēroto kvalitātes standartu ziņā,

1.  atzīmē, ka Komisijas rīcības plānā par patēriņa finanšu pakalpojumiem ir pārņemti daži no problemātiskajiem jautājumiem — uz kuriem Parlaments norādīja savā ziņojumā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem —, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību saistībā ar centieniem izveidot dzīvotspējīgu uz tehnoloģijām balstītu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, vienlaikus aizsargājot patērētājus, veicinot konkurenci, garantējot datu aizsardzību, pazeminot cenas un apkarojot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; tomēr uzskata, ka šis rīcības plāns nav pietiekami vērienīgs, lai izveidotu pārredzamību, izaugsmi un inovāciju veicinošu regulatīvo vidi un panāktu uzņēmumu un patērētāju augsta līmeņa uzticēšanos mazumtirdzniecības finanšu produktiem; norāda uz joprojām augsto un nepārredzamo ar privātajām pensijām, ieguldījumu fondiem un citiem mazumtirdzniecības produktiem saistīto maksu un komisijas naudu uz to, ka tas būtiski samazina individuālo ieguldītāju reālo peļņu; tomēr atbalsta Komisijas viedokli, ka būtu jāturpina pēdējos gados finanšu pakalpojumu jomā izstrādāto tiesību aktu, tostarp Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (MIFID2) un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas (IDD), transponēšana un īstenošana un pat jāpiešķir tām prioritāte, vienlaikus nepieciešamības gadījumā iesniedzot jaunas likumdošanas iniciatīvas;

2.  atzinīgi vērtē jaunu finanšu pakalpojumu un institūciju attīstību, jo tā veicina konkurenci finanšu tirgos un jaunu iespēju sniegšanu patērētājiem; tomēr atzīmē, ka 2016. gadā finanšu tehnoloģijām piešķirtais finansējums Eiropā bija tikai USD 2,2 miljardi salīdzinājumā ar USD 12,8 miljardiem ASV un USD 8,6 miljardiem Ķīnā, kas uzskatāmi parāda — lai Eiropa kļūtu par vadošu tirgu inovāciju jomā, steidzami ir nepieciešama strauja domāšanas maiņa un regulējuma jomā — pienācīga atbildes reakcija uz tehnoloģiskajām norisēm; uzsver, ka patiess mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotais tirgus, kurā pastāv augsts patērētāju aizsardzības līmenis un tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi jaunpienācējiem, padarīs ES pievilcīgu kā inovatīvu finanšu pakalpojumu centru un sniegs patērētājiem lielākas un labākas izvēles iespējas, kā arī pazeminās pakalpojumu tarifus; uzsver — lai gan jaunas tehnoloģijas rada ar regulējumu saistītas problēmas, tās vienlaikus paver lieliskas iespējas inovācijai, no kuras labumu gūst galalietotāji un kura stimulē ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu;

3.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pārrobežu pakalpojumu veidā var sniegt visus finanšu pakalpojumus, tostarp, bet ne tikai, norēķinu kontu un krājkontu atvēršanu, bankas karšu izsniegšanu, patēriņa un hipotekāro kredītu izsniegšanu, apdrošināšanu un valsts parāda vērtspapīru pārdošanu;

4.  uzskata, ka patērētājiem izvirzītā prasība būt rezidentiem dalībvalstī, kurā piedāvā attiecīgos finanšu produktus, tostarp valsts parāda instrumentus, vai būt minētās dalībvalsts izsniegta personu apliecinoša dokumenta turētājam — lai tie varētu reāli iegādāties attiecīgo produktu —, ir pretrunā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus principiem;

5.  uzskata, ka būtu lietderīgi atvieglot valsts parāda vērtspapīru iegādi individuālajiem ieguldītājiem;

6.  saskaņā ar 2017. gada 14. februāra rezolūcijas par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(13) 135. punktu uzskata, ka lietotājiem nebūtu jāpiemēro komisijas maksa par norēķinu kontiem un krājkontiem, izņemot gadījumus, kad šie konti ir saistīti ar specifiskiem pakalpojumiem;

7.  uzskata, ka skaidras naudas izņemšana, izmantojot bankomātu, ir svarīgs sabiedrisks pakalpojums, kas jāsniedz, nepieļaujot nekādu diskriminējošu vai negodīgu praksi, un ka tāpēc par to nedrīkst noteikt pārmērīgu maksu;

8.  atgādina Komisijai, ka finanšu institūcijas turpina anulēt maksājumu kartes, ja to turētājs pārceļas uz citu dalībvalsti, un prasa šajā sakarā rīkoties, tostarp brīdināt attiecīgās valsts iestādes;

9.  atzinīgi vērtē to, ka minētā rīcības plāna mērķis ir risināt vairākus svarīgus jautājumus un ka dažās jomās tajā ir izklāstītas specifiskas Komisijai veicamas darbības un skaidrs to īstenošanas grafiks;

10.  uzskata, ka Komisijai būtu jāuzņemas aktīvāka loma kapitāla tirgu savienības izmantošanā, vienlaikus cieši iesaistot Parlamentu saistībā ar Parīzes nolīguma īstenošanu, lai ar ilgtspējīgu investīciju veicināšanas palīdzību atbalstītu ilgtspējīgu un atbildīgu investīciju augošo tirgu, nodrošinot, ka biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi un finanšu starpnieki sniedz efektīvu un standartizētu informāciju par vides, sociālo un pārvaldības jomu, un atbilstoši atspoguļojot šādus kritērijus ieguldījumu pārvaldības sistēmās un informācijas atklāšanas standartos; turklāt mudina Komisiju veicināt vides, sociālās jomas un pārvaldības vērtēšanas pakalpojumus un konsekventu satvaru zaļo obligāciju tirgum, balstoties uz attiecīgo Komisijas pētījumu un darbu, ko veic G20 izpētes grupa zaļa finansējuma jomā; prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par ES krājkonta izveidi, lai Eiropā atraisītu ilgtermiņa finansēšanas potenciālu un atbalstītu ekoloģisko pāreju;

11.  uzsver, ka liela nozīme ir vitāliem finanšu centriem, kas nodrošina dinamiskas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirdzniecības vietas;

12.  uzskata, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu attīstībā liela nozīme ir augstam patērētāju aizsardzības un pārredzamības līmenim; īpaši uzstāj, ka ir jānodrošina mazaizsargātu patērētāju aizsardzība, šajā nolūkā efektīvi īstenojot Pamatmaksājumu konta direktīvu, un ka ir nepieciešami arī turpmāki pasākumi, tādi kā finanšu izglītošanas politika; uzskata, ka ir jāpastiprina ES un valsts tiesību akti patēriņa finanšu pakalpojumu jomā, jānodrošina to pienācīga īstenošana un vajadzības gadījumā jāturpina to saskaņošana visās dalībvalstīs;

13.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek piemērots princips „vienādi pakalpojumi, vienāds risks, vienādi noteikumi, vienāda uzraudzība”, lai netiktu izkropļota konkurence, it īpaši līdz ar jaunu tirgus dalībnieku parādīšanos; uzsver, ka šie noteikumi nedrīkst kavēt inovāciju; mudina Komisiju skaidrot noteikumu par vispārējo labumu piemērošanu, jo dalībvalstis šos noteikumus pašlaik varētu netiešā veidā izmantot, lai bloķētu jaunu produktu ienākšanu to tirgos, un piešķirt EUI pilnvaras kļūt par aktīvu starpnieku starp dalībvalstīm gadījumos, kad pretrunīgi tiek interpretēta šādu noteikumu izmantošana;

14.  uzsver, ka Eiropas mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgum ir jāsniedz labums MVU gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā; precizē, ka piedāvājuma ziņā tas nozīmē nodrošināt to, ka tiek uzlabota finansējuma pieejamība MVU, savukārt pieprasījuma ziņā tas nozīmē nodrošināt MVU iespēju vieglāk piekļūt pārrobežu tirgiem; uzsver, ka pieaugošā konkurence nedrīkst nostādīt nelabvēlīgākā situācijā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumus sniedzošus MVU, kas darbojas vietējā mērogā;

15.  mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas finanšu uzraudzības iestādēm (EBI, EVTI un EAAPI) tiek piešķirti atbilstoši resursi un pilnvaras, lai tās varētu veikt visus tām uzticētos regulatīvos un uzraudzības pienākumus patērētāju aizsardzības nolūkā;

16.  prasa Komisijai izpētīt iespēju ieviest 29. režīmu attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu produktiem; turklāt aicina Komisiju izpētīt iespēju atbilstoši bankas pamatkonta un Eiropas mēroga privāto pensiju produkta (PEPP) modelim izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu standartizētām noklusējuma izvēles iespējām attiecībā uz visvairāk izmantotajiem ES finanšu produktiem;

1.darbība. Zemāka maksa par darījumiem, kas netiek veikti euro

17.  atgādina, ka maksa par pārrobežu maksājumiem ārpus eurozonas joprojām ir augsta; tādēļ aicina Komisiju ātri ierosināt grozījumu Regulā (EK) Nr. 924/2009, lai visās dalībvalstīs samazinātu maksu par pārrobežu darījumiem; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka nav bankas maksājumu veikšanai tiešsaistē izmantojama vienota Eiropas līmeņa instrumenta, tāda kā Eiropas mērogā izmantojama Eiropas īpašumā esoša kredītkarte vai debetkarte;

2.darbība. Valūtas konvertēšanas pārredzamība

18.  uzsver, ka pašlaik spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas nodrošināšana ir ļoti svarīga, lai risinātu dinamiskas valūtas konvertēšanas pārredzamības trūkuma problēmu; norāda, ka Direktīva (ES) 2015/2366 nosaka pienākumu tirgotājiem skaidri norādīt un izklāstīt patērētājiem dinamiskas valūtas konvertēšanas galīgās izmaksas, tostarp gadījumos, kad patērētāji veic skaidras naudas izņemšanu no bankomāta, kas saistīta ar valūtas konvertēšanu; tomēr uzsver, ka patērētājiem, veicot darījumus un maksājumus ārvalstīs vai izņemot skaidru naudu no bankomāta, tostarp gadījumos, kad viņi izmanto dinamisku valūtas konvertēšanu, ir jābūt iespējai izvēlēties labāko kursu un jābūt informētiem par attiecīgo maksu un papildu izmaksām; prasa Komisijai nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzēji atbilstoši MPD2 noteiktajai izmaksu un maksu atklāšanas prasībai kā maksu uzrāda jebkādu maiņas kursa uzcenojumu un ka dažādu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvātie maiņas kursi tiek atpsoguļoti pārredzamā veidā; atzīmē — lai sasniegtu šo mērķi, ļoti svarīgi ir uzlabot patērētāju izglītotību finanšu jomā; iesaka ES līmenī veikt t. s. slepeno iepirkšanos, lai izvērtētu un publiski ziņotu par šķēršļiem pārrobežu piekļuvei, pakalpojumu kvalitāti un ES tiesību aktu ievērošanu un lai uzraudzītu produktu un pakalpojumu attīstību;

3.darbība. Vieglāka produktu nomaiņa

19.  vērš uzmanību uz produktu nomaiņas zemo līmeni patērētāju vidū attiecībā uz lielāko daļu bankas un nedzīvības apdrošināšanas produktu, jo šis zemais līmenis ir šķērslis iekļūšanai pārrobežu mazumtirdzniecības tirgos, un tāpēc mudina Komisiju patērētājiem visā ES atvieglot pāreju uz izdevīgākiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem un pārtraukt finanšu līgumu darbību un aizdevumus un citus finanšu produktus darīt pieejamus pāri robežām; uzsver, ka liels potenciāls ir pārrobežu apdrošināšanas produktiem, piemēram, mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanai; tomēr atzīmē, ka līgumslēgšanas brīvības princips ļauj finanšu institūcijām izlemt, ar ko slēgt līgumu; šajā sakarā mudina Komisiju atzīt, ka ir svarīgi kontrolēt agresīvu kreditēšanu un īstermiņa aizdevumus, kuri izraisa neaizsargātu patērētāju un MVU ekspluatāciju;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo ieceri iekļaut ar Maksājumu kontu direktīvu panāktos sasniegumus, lai atvieglotu finanšu pakalpojumu sniedzēju un produktu nomaiņu; aicina Komisiju nākt klajā ar īpaši finanšu nozarei izstrādātām likumdošanas iniciatīvām, lai izbeigtu nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un līdz ar to patērētājiem atvieglotu pāreju uz izdevīgākiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem citās dalībvalstīs; atzīmē, ka šajā sakarā liela nozīme ir atbilstošai informācijas atklāšanai un patērētāju aizsardzībai;

4.darbība. Kvalitatīvas salīdzināšanas tīmekļa vietnes

21.  uzsver, ka tāda labi strukturēta un viegli lietojama ES līmeņa salīdzināšanas portāla noderīgumu, kurš aptvertu visus Eiropas mazumtirdzniecības finanšu tirgus; mudina Komisiju rūpīgi pārbaudīt dažādos šajā nolūkā dalībvalstīs izveidotos neatkarīgos portālus; uzsver, ka salīdzināšanas instrumentiem ir jābūt precīziem, atbilstošiem patērētāju vajadzībām un vērstiem ne tikai uz produktu cenu, bet arī uz kvalitāti, un ka tāpēc ir jāņem vērā arī citi kritēriji, tādi kā filiāļu tīklu pieejamība, tiešs kontakts un uzņēmējdarbības prakses ilgtspēja, un jāpatur prātā tas, ka salīdzināt var tikai līdzīgus produktus; norāda — lai izvairītos no patērētāju maldināšanas, produkti būtu jāsalīdzina tikai ar līdzīgiem produktiem;

22.  mudina Komisiju popularizēt tādus instrumentus kā vienotie kontaktpunkti, jo tie veicinās konkurenci un palīdzēs mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu uzņēmumiem;

5.darbība. Labāka mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

23.  uzskata, ka pēc Komisijas veiktās Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas REFIT izvērtēšanas grozījumi šajā direktīvā būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un lai atvieglotu pārrobežu pārnesamību un atlaižu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesamības atzīšanu, arī, ņemot vērā attiecīgos ES Tiesas spriedumus, kuros prasīts pēc iespējas drīzāk pārskatīt Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu, lai novērstu atlaižu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesamības neatzīšanu un nodrošinātu, kā tā tiek piemērota likumdevēju iestāžu paredzētajos gadījumos;

6.darbība. Pārredzamība automobiļu nomas cenu noteikšanā

24.  aicina Komisiju izpētīt, vai nolūkā nodrošināt pārredzamu cenu noteikšanu, kas aptvertu visus automobiļu nomas uzņēmumus visās dalībvalstīs, ir nepieciešamas turpmākas iniciatīvas attiecībā uz automobiļu nomas uzņēmumiem, kuri pārdod apdrošināšanas produktus;

7.darbība. Padziļināts patēriņa kredīta vienotais tirgus

25.  uzsver — ja Komisijas plāno izpētīt veidus, kā atvieglot aizdevumu pārrobežu pieejamību, prioritāte ir jāpiešķir patērētāju pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās jautājuma risināšanai; lai nodrošinātu efektīvāku tirgu, kurā kredītu sniedzēji var savstarpēji konkurēt, prasa, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus, tostarp datu aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā, veikt pasākumus informācijas par parādiem koordinēšanas jomā, lai individuālie kreditori pirms klienta kredītsaistību palielināšanas būtu informēti par tā parādsaistību līmeni; paturot prātā šo mērķi, prasa visaptveroši izvērtēt patērētāju pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās cēloņus; norāda, ka finanšu izglītība ir efektīvs veids, kā aizsargāt patērētājus, kas ir pakļauti pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās riskam; tādēļ mudina Komisiju veicināt finanšu izglītību un dažādu ieinteresēto personu sadarbību šajā svarīgajā jomā; ņemot vērā to, ka finanšu institūcijas aizvien vairāk izmanto patērētāju datus vai lielos datus, atgādina Vispārīgā datu aizsardzības regulas noteikumus, kas datu subjektam piešķir tiesības saņemt paskaidrojumu par automatizētas apstrādes rezultātā pieņemtu lēmumu un apstrīdēt šo lēmumu; uzsver, ka būtu jāgarantē iespēja labot nepareizus datus un tas, ka tiek izmantoti tikai pārbaudāmi un atbilstoši dati; aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai garantētu, ka tiek nodrošināta minēto tiesību ievērošana; uzskata, ka sniegtajai piekrišanai izmantot personas datus vajadzētu būt dinamiskai un ka ir jāparedz iespēja datu subjektiem mainīt un pielāgot savu piekrišanu;

8.darbība. Taisnīgi patērētāju aizsardzības noteikumi

26.  prasa Komisijai rūpīgi izvērtēt, vai valstu patērētāju aizsardzības noteikumi un prakse nav nepamatots šķērslis pārrobežu ieguldījumiem un vai saskaņā ar labi ieviestiem iekšējā tirgus tiesību aktiem un judikatūru tie ir pamatoti ar sevišķi svarīgiem iemesliem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm un kas ir nepieciešami un samērīgi, ņemot vērā izvirzītos mērķus; uzsver, ka attiecīgie ES patērētāju aizsardzības noteikumos bieži vien ar iepriekšēju nodomu ir atvēlēta zināma rīcības brīvība attiecībā uz transponēšanu valsts tiesību aktos, lai atvieglotu ES tiesību aktu transponēšanu spēkā esošajos valsts tiesību aktos; tomēr uzsver, ka valsts līmeņa šķēršļu likvidēšana nedrīkst kaitēt patērētāju aizsardzībai un ka patērētāju aizsardzībai arī turpmāk vajadzētu būt vadošai prioritātei tiesību aktu izstrādē; pauž bažas par to, ka liela daļa no dokumentiem, ko mazumtirdzniecības finanšu produktu un pakalpojumu sniedzēji sagatavo, atsaucoties uz ES tiesību aktiem, faktiski šajos tiesību aktos nemaz netiek stingri prasīti un sniedz mazu vai vispār nekādu praktisku labumu patērētājiem, turklāt uzliek slogu, kurš var patērētājiem nevajadzīgi palielināt izmaksas; aicina Komisiju pārskatīt šādu dokumentāciju, lai to racionalizētu, vienlaikus nemazinot priekšrocības, ko tā sniedz patērētāju aizsardzības jomā; uzsver, ka atbilstošas un saprotamas informācijas pieejamībai ir izšķiroši svarīga nozīme, lai patērētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītus finanšu lēmumus; tomēr atzīmē, ka izšķiroša nozīme ir informācijas kvalitātei, nevis tās kvantitātei; uzsver, ka pēc iespējas efektīvāk ir jāsaskaņo dažādos Eiropas tiesību aktos noteiktās patērētāju informēšanas prasības; uzsver, ka ir jāizvairās no dubultām vai pretrunīgām informācijas atklāšanas prasībām, lai neradītu lieku birokrātiju un izdevumus, kā arī lai nemulsinātu klientus;

27.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt dažādus savstarpēji nesaistītus jautājumus aptverošu tiesību aktu, lai atteiktos no pašreizējās savstarpēji nesaistītu tiesību aktu (MiFID, IDD, AIFMD u. c.) kompilācijas par labu stabila un konsekventa patērētājiem paredzētu pārredzamības satvara izveidei, šajā sakarā likvidējot nevajadzīgu sarežģītību finanšu pakalpojumu sniedzējiem un paredzot uzraudzības konverģenci starp dalībvalstīm; aicina Komisiju veicināt EUI patērētāju aizsardzības pilnvaru paplašinātu izmantošanu nozares tiesību aktos un ņemt to vērā saistībā ar EUI finansējuma un pārvaldības gaidāmo pārskatīšanu; aicina Komisiju pilnvarot EUI vadīt darbu pie uzņēmējdarbības uzraudzības prakses konverģences starp dalībvalstīm;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sagatavot kampaņu, lai uzlabotu informētību par FIN-NET tīklu, kas patērētājiem palīdz panākt to tiesību ievērošanu bez nepieciešamības vērsties tiesā, proti, atrodot kompetentu alternatīvu strīdu izšķiršanas institūciju; uzskata, ka FIN-NET būtu vēl vairāk jāpaplašina tvērums, jāpaskaidro sava loma un jāuzlabo tīmekļa vietne;

9.darbība. Labāka kredītspējas izvērtēšana

29.  aicina Komisiju ierosināt saskaņotus pārrobežu kredītspējas izvērtēšanas standartus un principus, lai efektīvāk mazinātu pārmērīgu parādsaistību uzņemšanās palielināšanās risku saistībā ar Eiropas mēroga tiešsaistes kredītu piešķiršanas atvieglošanu, rūpīgi ņemot vērā secinājumus, kas iekļauti publicētajos ziņojumos par Hipotekāro kredītu direktīvu un Patēriņa kredītu direktīvu;

10.darbība. FinTech mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā

30.  atzīst patērētāju tiesības izmantot programmatūru, lai iniciētu maksājumus un apmainītos ar informāciju par tiem;

31.  atbalsta Komisijas nodomu saistībā ar savām stratēģijām KTS un digitālā vienotā tirgus jomā nākt klajā ar visaptverošu rīcības plānu attiecībā uz FinTech, tādējādi veicinot efektīva un labi funkcionējoša integrēta tehnoloģiju virzīta finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, no kura labumu gūtu visi Eiropas galalietotāji, un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izveidoja FinTech darba grupu; norāda — ņemot vērā FinTech attīstības rezultātā izveidojušos jaunos apstākļus, ir jānosaka dažādi jauni atbilstoši aizsardzības pasākumi, piemēram, patērētāju izglītošana par jauniem produktiem vai noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un par aizņemtā kapitāla izmantošanu FinTech kredītplatformās;

32.  aicina Komisiju rūpīgi iepazīties ar Parlamenta rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni, veicināt patērētāju aizsardzību, drošību, inovāciju un godīgu konkurenci un nodrošināt to, ka visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares vai atrašanās vietas tiek piemērots princips „vienādi pakalpojumi, vienādi riski, vienādi noteikumi, vienāda uzraudzība”; uzsver, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visos tās komponentos — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investīciju konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai;

33.  mudina Komisiju radīt vidi, kas veicina inovatīvus risinājumus; atzīmē, ka inovatīvi uzņēmumi, tādi kā FinTech, rada konkurenci, kas ir nepieciešama efektīva mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus izveidei;

34.  uzsver, ka dažādām jaunām finanšu institūcijām, kas tiek dēvētas par FinTech, ir tādi paši pienākumi pret klientiem un finanšu stabilitātes ziņā kā citām atbilstošām tradicionālām iestādēm un pakalpojumiem;

11.darbība. Digitālās identitātes pārbaudes

35.  uzsver e-paraksta un e-identifikācijas potenciālu darījumu vienkāršošanā un aicina Komisiju balstīties uz eIDAS regulas jomā paveikto darbu; uzsver nepieciešamību ņemt vērā to, ka ir personas, kas nespēj vai nevēlas izmantot e-parakstu vai e-identifikāciju; mudina radīt pārrobežu e-identifikācijas savietojamību finanšu pakalpojumu nozarē un prasa nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās dalībvalstīs (un, iespējams, arī ārpus ES, proti, EEZ valstīs un Šveicē); turklāt prasa Komisijai steidzami izvērtēt pašreizējos regulatīvos šķēršļus e-identifikācijas tehnoloģijas izmantošanai un uzsver, ka jebkurai uzsāktajai iniciatīvai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai;

36.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai būtu jāidentificē un jālikvidē regulatīvie šķēršļi tam, ka Eiropas mēroga elektroniskā paraksta sistēmas tiek izmantotas, lai parakstītos uz finanšu pakalpojumiem, jo tādējādi tiktu atvieglota bezsaistes datu ES mēroga pārrobežu integrēšana tiešsaistes vidē, vienlaikus neietekmējot pastāvošo sistēmu drošības līmeni vai to spēju atbilst Ceturtās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas prasībām;

12.darbība. Finanšu pakalpojumu pārdošana tiešsaistē

37.  uzsver nepieciešamību pielāgot pašreizējo ES digitālās pasaules tiesisko regulējumu, lai novērstu ar tālpārdošanu tiešsaistē saistītus riskus patērētāju aizsardzības jomā, tādējādi radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas jaunuzņēmumiem un FinTech uzņēmumiem; norāda uz riskiem, ar ko patērētāji saskaras tādu tiešsaistes azartspēļu jomā, kuras nomaskētas kā finanšu produkti, t. i., binārās izvēles iespējas; uzskata — lai aizsargātu patērētājus un novērstu regulējuma nepilnības, ir nepieciešama stingra un saskaņota Eiropas līmeņa uzraudzība; uzsver, ka Eiropas patērētāju aizsardzības standarti ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai pārdošanai tiek izmantoti tradicionālie vai modernie izplatīšanas kanāli;

38.  uzsver kiberdrošības nozīmi un pauž nožēlu par to, ka Komisija savā rīcības plānā nav pievērsusies kiberdrošības jautājumu risināšanai; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka šie jautājumi tiek iekļauti tās darba grupas darbā;

39.  uzsver nepieciešamību saglabāt tradicionālās klientu apkalpošanas bankas, kas sniedz svarīgu publisku pakalpojumu un ir īpaši noderīgas MVU un vecāka gadagājuma un neaizsargātiem patērētājiem, kuri, visticamāk, neizmanto interneta bankas pakalpojumus un dod priekšroku tiešai saziņai; atzīst, ka banku filiāļu slēgšana pasliktina finanšu infrastruktūru vietējā līmenī un var nodarīt ārkārtīgi lielu kaitējumu kopienām;

40.  atzīmē, ka tas, ka finanšu institūcijas pastiprināti izmanto klientu datus vai lielos datus, var sniegt labumu patērētājiem, piemēram labāk pielāgotus, segmentētus un lētākus piedāvājumus, kuru pamatā ir riska un kapitāla efektīvāka sadale; no otras puses, pauž bažas par dinamiskas cenu noteikšanas attīstību un to, ka tā var radīt patērētājiem nelabvēlīgāku iznākumu piedāvājumu salīdzināmības ziņā un līdz ar to arī sliktāku iznākumu efektīvas konkurences un risku apvienošanas un kopīgošanas ziņā kredīta un apdrošināšanas sektorā;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.
(2) OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.
(3) OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.
(4) OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.
(5) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(6) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.
(7) OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.
(8) OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.
(9) OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.
(10) OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0434.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0211.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0027.

Juridisks paziņojums