Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2130(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0308/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0308/2017

Debates :

PV 14/11/2017 - 14
CRE 14/11/2017 - 14

Balsojumi :

PV 15/11/2017 - 13.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0440

Pieņemtie teksti
PDF 513kWORD 57k
Trešdiena, 2017. gada 15. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Austrumu partnerība: 2017. gada novembra samits
P8_TA(2017)0440A8-0308/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikums Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam (2017/2130(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., un 8. pantu un V sadaļu, it īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā to, ka 2009. gada 7. maijā Prāgā tika sākta Austrumu partnerība kā ES un tās Austrumeiropas partnervalstu Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas kopīgs pasākums,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības 2011. gada samitā Varšavā, 2013. gada samitā Viļņā un 2015. gada samitā Rīgā pieņemtās kopīgās deklarācijas,

–  ņemot vērā deklarāciju, ko 2017. gada 25. martā Romā pieņēma 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji,

–  ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma, Reģionu komitejas un ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) ieteikumus un darbības,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) paziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), it īpaši 2017. gada ziņojumu par to, kā tiek īstenota EKP pārskatīšana (JOIN(2017)0018) un 2017. gada pārskatīto darba dokumentu “Austrumu partnerība — 20 nodevumi attiecībā uz 2020. gadu: koncentrēšanās uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem” (SWD(2017)0300), kā arī 2016. gada paziņojumu “Globālā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par EKP un Austrumu partnerību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 5. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 72. sesiju(1), it īpaši Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par Azerbaidžānas žurnālista Afgan Mukhtarli lietu(2), 2017. gada 6. aprīļa(3) un 2016. gada 24. novembra(4) rezolūcijas par stāvokli Baltkrievijā, 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās(5), 2016. gada 13. decembra rezolūciju par sieviešu tiesībām Austrumu partnerības valstīs(6), 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(7) un 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(8),

–  ņemot vērā Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentu 2017. gada 3. jūlija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0308/2017),

A.  tā kā Austrumu partnerība balstās uz Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas un Eiropas Savienības kopīgu apņemšanos padziļināt savstarpējās attiecības un stingri ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, pamatbrīvības un dzimumu līdztiesību, kā arī sociālo tirgus ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību;

B.  tā kā Austrumu partnerības vispārējie mērķi ir stabilitātes, uzticības veidošanas un sadarbības veicināšana, demokrātisku reformu, labu kaimiņattiecību, mierīgas konfliktu atrisināšanas un reģionālās sadarbības atbalstīšana, cilvēku savstarpējo kontaktu uzlabošana un tirdzniecības sekmēšana, lai veicinātu politiskā dialogā un saikņu veidošanu, kā arī ekonomisko sadarbību un integrāciju;

C.  tā kā ar globālās stratēģijas un pārskatītās EKP palīdzību ES cenšas tuvināt savus partnerus, izmantojot paātrinātu politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar ES, tajā pašā laikā cenšoties veicināt politisku stabilizāciju, sabiedrības spēju atgūties pēc grūtībām un ekonomikas uzplaukumu tās kaimiņvalstīs un piedāvājot priviliģētu politisko un ekonomisko attiecību iespējas atbilstoši ikvienas partnervalsts mērķu vērienīguma pakāpei;

D.  tā kā — ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība sadarbību kā tādu uzskata par vērtību un pauž stingru pārliecību, ka tās rezultātā ieguvēji ir visas iesaistītās personas, — tā ir apņēmusies turpināt sadarboties ar visām Austrumu partnerības valstīm tik ilgi, kamēr netiks apšaubītas vai apdraudētas Eiropas pamatvērtības;

E.  tā kā ES un tās partneriem resursi un instrumenti būtu jāsaskaņo ar uzņemtajām saistībām un tā kā partneriem īpaša uzmanība būtu jāpievērš jau noslēgto nolīgumu īstenošanai;

F.  tā kā 2015. gada Rīgas samita dalībnieki prasīja līdz nākamajam samitam panākt progresu šādās jomās: 1) institūciju un labas pārvaldības stiprināšana, 2) mobilitāte un cilvēku savstarpējie kontakti, 3) ekonomikas attīstība un tirgus iespējas, un 4) savienojamība, energoefektivitāte, vide un klimata pārmaiņas;

G.  tā kā kopš iepriekšējā samita ir panākts ievērojams progress, it īpaši noslēdzot trīs asociācijas nolīgumus (AN), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (PVBTZ) izveidi, ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, un tiem stājoties spēkā, kā arī ieviešot bezvīzu režīmu ar Gruziju un Ukrainu 2017. gadā (un ar Moldovu 2014. gadā), noslēdzot sarunas par visaptverošas un pastiprinātas partnerības nolīgumu ar Armēniju — kas var kalpot par piemēru tam, kā iespējams vienlaicīgi piedalīties gan Eirāzijas Ekonomikas savienībā, gan ES kaimiņattiecību stratēģiju īstenošanā, — sākot sarunas par jaunu visaptverošu nolīgumu ar Azerbaidžānu, ar Eiropas Savienības politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu pieņemot svarīgas reformas vairākās no šīm valstīm un turpinot kritiskās domāšanas veicināšanas politiku attiecībā uz Baltkrieviju;

H.  tā kā kopš Austrumu partnerības uzsākšanas Prāgā dažās tās dibinātājvalstīs ir vispārēji pasliktinājusies situācija cilvēktiesību jomā un ir kardināli mainījušās demokratizācijas tendences; tā kā viens no galvenajiem uzdevumiem būs atvieglot pašlaik notiekošo pāreju uz iekļaujošu, atbildīgu, stabilu un dzīvotspējīgu demokrātiju;

I.  tā kā pastiprināta mobilitāte un cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšana starp partnervalstīm un ES joprojām ir neaizstājams Eiropas vērtību popularizēšanas instruments;

J.  tā kā Komisijas un EĀDD ierosinātā jaunā stratēģiskā darba plāna — kurā apvienota divpusēja un reģionāla sadarbība — mērķis ir sniegt norādījumus attiecībā uz ES un sešu partnervalstu turpmāko darbu, īpašu uzmanību pievēršot divdesmit nodevumiem, kas jāpanāk līdz 2020. gadam;

K.  tā kā ES austrumu partnervalstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti joprojām apdraud neatrisināti reģionālie konflikti, tostarp daži no tiem tādi, kurus pretrunā savām starptautiskajām saistībām ievērot starptautisko tiesisko kārtību uzsākusi un joprojām aktīvi uztur Krievijas Federācija; tā kā ES būtu jāuzņemas aktīvāka loma, lai mierīgā ceļā atrisinātu visus tās kaimiņvalstīs pašlaik notiekošos konfliktus; tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu, it īpaši nelikumīgā Krimas pussalas aneksija un divu Gruzijas reģionu okupācija, kā arī Krievijas hibrīddraudi, tostarp destabilizēšanas darbības un propaganda, apdraud Eiropas drošību kopumā;

L.  tā kā Austrumu partnerības politika balstās uz ikvienas partnervalsts suverēnajām tiesībām brīvi izvēlēties savu nosprausto mērķu vērienīguma līmeni, ko tā vēlas sasniegt attiecībās ar ES; tā kā partneriem, kas cenšas veidot ciešākas attiecības ar ES, vajadzētu būt iespējai rēķināties ar lielāku atbalstu un palīdzību kopīgi noteikto mērķu īstenošanā ar nosacījumu, ka tie izpilda pašreizējās saistības reformu jomā, — saskaņā ar principu “vairāk par vairāk”,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam:

Attiecībā uz Austrumu partnerības nākotni

Attiecībā uz Austrumu partnerības īstenošanu

   a) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samits būs uz nākotni orientēts, iedvešot jaunu dinamismu un nosakot Austrumu partnerības kā ilgtermiņa politikas skaidru politisko nākotnes redzējumu; uzsverot, ka Eiropas Savienības pamatvērtības ir AN pamatā, un atzinīgi vērtējot partneru apņemšanos īstenot un aktīvi atbalstīt tās, — nodrošināt, ka šī samita iznākums pirmām kārtām sniedz pamatu ES pamatvērtību, uz kurām balstās Austrumu partnerība, uzturēšanai, it īpaši demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību, tiesiskuma, labas pārvaldības, civiltiesību, diskriminācijas nepieļaušanas un dzimumu līdztiesības uzturēšanai;
   b) visās partnervalstīs attaisnot iedzīvotāju gaidas korupcijas izskaušanas, organizētās noziedzības apkarošanas un tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšanas jomā; tādēļ censties panākt, lai partnervalstis, pamatojoties uz atbilstošiem ceļvežiem ar skaidri noteiktiem mērķiem un termiņiem, atjaunotu apņemšanos pieņemt un pilnībā īstenot reformas, kas saistītas ar tiesu sistēmu, publisko pārvaldi un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu;
   c) stiprināt pilsonisko sabiedrību partnervalstīs un tās svarīgo lomu Austrumu partnerībā — jo tā ir gan neaizstājams demokrātijas konsolidācijas procesa dalībnieks, gan reģionālas sadarbības platforma —, nelokāmi uzstājoties pret jebkādiem tiesību aktiem un pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot tās likumīgās darbības, un mudinot uz pilsoniskās sabiedrības ciešāku iesaistīšanu ar šo partnerību saistītu reformu izstrādē un to īstenošanas rūpīgā pārbaudē un uzraudzībā, kā arī veicinot publisko institūciju pārredzamību un pārskatatbildību;
   d) mudināt īstenot vēlēšanu reformas, kas nodrošinātu, ka tiesiskie regulējumi atbilst starptautiskiem standartiem, EDSO vadītu starptautisko novērošanu misiju ieteikumiem un Venēcijas komisijas atzinumiem, ka tās tiek īstenotas pārredzamā veidā un ka par tām tiek rīkota plaša apspriešanās un iespēju robežās panākta vienprātība ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai uzlabotu vēlēšanu satvaru bez jebkādas valdošo partiju privileģēšanas; nodrošināt, ka ES stingri piemēro pastāvošos ar vēlēšanu reformām saistītos nosacījumus;
   e) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samita iznākumā tiek ņemts vērā jau sasniegtais, tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt rezultātus visu jau uzņemto saistību jomā un ka tas sniedz jaunu impulsu Austrumu partnerības turpmākai attīstībai, tostarp reālu rezultātu sniegšanai iedzīvotājiem, it īpaši nodarbinātības, sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanas, transporta, savienojamības, enerģētiskās neatkarības, mobilitātes un izglītības ziņā, un atzīmē, ka šajā sakarā svarīgs instruments ir jaunais Eiropas Ārējo investīciju plānu (EĀIP);
   f) turpināt centienus, kuru mērķis ir risināt bezdarba, it īpaši jauniešu bezdarba, problēmu, tostarp ar jauniešiem paredzētu atbalsta pasākumu kopuma, piemēram, EU4Youth programmas, palīdzību, un pilnveidot prasmes, kas būtu pielāgotas darba tirgus mainīgajām vajadzībām, tostarp izmantojot profesionālo izglītību un apmācību, veicinot uzņēmējdarbību un vietējo rūpniecības nozaru attīstību, atbalstot ilgtspējīgu lauksaimniecību, attīstot tūrismu un digitālo ekonomiku un paplašinot sociālo infrastruktūru un publisko un privāto pakalpojumu sektoru, cita starpā veselības aizsardzības un aprūpes jomā;
   g) veicināt un aktīvi atbalstīt diskriminācijas apkarošanas politiku visos sabiedrības sektoros; nodrošināt dzimumu līdztiesību publiskās politikas virzienos un atbalstu sieviešu nodarbināmībai un uzņēmējdarbībai un garantēt politikas nepārtrauktību arī pēc paredzētā termiņa, proti, 2020. gada;
   h) apņemties kopīgi strādāt pie mobilitātes palielināšanas starp ES un tās partnervalstīm; atbalstīt Moldovu, Gruziju un Ukrainu vīzu režīma liberalizācijas nolīguma īstenošanā un nodrošināt to, ka nākotnē netiek izmantoti vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismi, šajā nolūkā īpaši veicinot policijas un muitas iestāžu ciešu sadarbību, lai cīnītos pret drošības apdraudējumiem, noziedzību un atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanu; sākt dialogu par vīzu jautājumiem ar Armēniju, mudināt Azerbaidžānu panākt progresu vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanā, lai nākotnē sāktu dialogu par vīzu jautājumiem, un pabeigt sarunas par vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar Baltkrieviju tās pilsoņu labā, ja šīs valstis būs panākušas būtisku progresu pamatvērtību jomā un ievēros vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānos paredzētos konkrētos nosacījumus;
   i) vēl vairāk palielināt ciešākas sadarbības iespējas izglītības, pētniecības un inovācijas jomā, it īpaši, atvieglojot līdzdalību tādas programmas kā Erasmus+, “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” un EU4Innovation, kā arī Eiropas Investīciju bankas grupai InnovFin programmas ietvaros sniedzot aizdevumu garantijas; sniegt atbalstu, lai varētu reformēt izglītību un risināt problēmu, kas saistīta ar neatbilstību starp vēlamo un reālo situāciju pētniecības un inovācijas jomā;
   j) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samita iznākums sniedz arī jaunu impulsu tam, lai tiktu veicināta ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, pašreizējo sektoru modernizācija, tirdzniecība un investēšanas iespējas, tostarp reģionu iekšējās iespējas pārrobežu sadarbības jomā, īpašu uzsvaru liekot uz uzņēmējdarbību un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
   k) prasīt no jauna pielāgotu ES atbalstu asociācijas programmām un ar tām saistītajām strukturālajām reformām, it īpaši tām, kas dod iespēju uzlabot konkurētspēju, radīt labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai un nodrošināt pienācīgu piekļuvi finansējuma avotiem, tostarp izmantojot EU4business iniciatīvu; cieši uzraudzīt PVBTN īstenošanu, lai nepieļautu sociālo un vides dempingu; iecerēt precīzi noteiktiem mērķiem paredzētu atbalstu MVU, lai palīdzētu tiem pilnībā izmantot PVBTN potenciālu; veicināt un atbalstīt patiesu ekonomiskās sistēmas reformu — ar mērķi, ieviešot atbilstošus tiesību aktus, pakāpeniski izskaust monopolus un ierobežot oligopolu lomu —, kā arī nozīmīgu banku un finanšu sektora reformu ar mērķi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
   l) atbalstīt nepieciešamās transporta un savienojamības infrastruktūras izveidi, tostarp izmantojot vērienīgu investīciju plānu attiecībā uz TEN-T pamattīklu, kā arī veicināt iekšējo tirdzniecību reģiona ietvaros; atbalstīt infrastruktūras projektus, kas sniegs jaunas tirdzniecības iespējas un ļaus uzlabot komunikāciju un apmaiņu starp ES un partnervalstīm, kā arī starp partneriem;
   m) palielināt enerģētisko neatkarību un energoefektivitāti, veicot specifiskas investīcijas un enerģijas avotu dažādošanu, it īpaši attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un atkarības no fosilā kurināmā mazināšanu, pastiprinot sadarbību visās ES Enerģētikas savienības aptvertajās prioritārajās jomās un panākot partneru enerģijas tirgu ciešāku integrāciju ar Eiropas enerģijas tirgu, īpašu uzmanību veltot savstarpējai savienojamībai un infrastruktūrai; nodrošināt, ka jaunās cauruļvadu infrastruktūras sauszemes un atkrastes daļas, tostarp Nord Stream 2 cauruļvads, reģionā pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un Enerģijas savienības stratēģijai un neapdraud reģionālo enerģētisko drošību; strādāt kopā ar austrumu partneriem, lai atbalstītu enerģijas cenu celšanās visvairāk skartās mājsaimniecības;
   n) nodrošināt, ka pilnībā tiek ievēroti starptautiskie nolīgumi un saistības kodoldrošības un vides aizsardzības jomā; pastiprināt centienus, lai izpildītu saistības klimata pārmaiņu jomā, tostarp veicinot sabiedrības izpratni un pakāpeniski un ilgtspējīgi pārtraucot novecojušu elektrostaciju darbību Armēnijā un Ukrainā; rūpīgi sekot līdzi jaunu projektu, piemēram, jaunās elektrostacijas Ostrovecā (Baltkrievijā), attīstībai;
   o) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samita iznākums risina arī ar tādiem drošības apdraudējumiem un konfliktiem saistītus jautājumus, kuri ietekmē partnervalsu un visa reģiona neatkarību, suverenitāti, viengabalainību, cilvēka pamattiesības un politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti un attīstību;
   p) apņemties uzturēt ES dalībvalstu rīcības vienotību kolektīva spiediena uz Krieviju — kuras militārā klātbūtne reģionā, neraugoties uz izdarīto spiedienu, pēdējos gados ir palielinājusies — saglabāšanā, it īpaši, izmantojot pastiprinātus konkrētiem mērķiem paredzētus ierobežojošus pasākumus, atrisināt konfliktu Ukrainas austrumos, pilnībā un reāli īstenojot Minskas vienošanās un saglabājot EDSO novērošanas misiju, atrisināt Krievijas un Gruzijas konfliktu, panākot reālu iznākumu Ženēvas starptautiskajām diskusijām un to, ka Krievija pilnībā ievēro 2008. gada pamiera nolīgumu, atjaunot pilnīgu Ukrainas suverenitāti Krimā, Gruzijas suverenitāti Krievijas okupētajās Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijās un Moldovas suverenitāti Piedņestrā, veltīt pienācīgu uzmanību bīstamajai ekoloģiskajai situācijai Ukrainas austrumos, atbalstīt partnerus to noturības stiprināšanā un darīt galu valsts atbalstītu slepkavību, kiberkara, dezinformēšanas un cita veida destabilizācijas papildu draudiem;
   q) uzsvērt, ka nav pieņemama neviena austrumu partnera līdzdalība pret ES un/vai dažām no tās partnervalstīm vērstās militārās mācībās, tādās kā Krievijas vadītās mācības “Zapad 2017” Baltkrievijā; nodrošināt, ka turpmāk neviens partneris neiesaistās šādās mācībās;
   r) prasīt nekavējoties pārtraukt militārās sadursmes starp Armēnijas un Azerbaidžānas spēkiem, kuru rezultātā dzīvību zaudē civiliedzīvotāji un karavīri un kuras vienlaikus kavē sociāli ekonomisko attīstību; atkārtoti apliecināt atbalstu EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju valstu centieniem atrisināt Kalnu Karabahas konfliktu un to 2009. gada pamatprincipiem, kas ietver teritoriālo viengabalainību, pašnoteikšanos un spēka nepielietošanu; aicināt Armēniju un Azerbaidžānu godprātīgi atsākt sarunas, lai īstenotu šos principus un tādējādi atrisinātu konfliktu, ko nevar atrisināt, pielietojot militāru spēku; aicināt Armēnijas un Azerbaidžānas valdību noturēt augsta līmeņa sarunas un apņemties īstenot patiesus uzticēšanās veidošanas pasākumus un izveidot dialogu starp Armēnijas un Azerbaidžānas pilsonisko sabiedrību; par nosacījumu jaunu nolīgumu starp ES un ikvienu no attiecīgajām pusēm ratificēšanai noteikt konkrētu apņemšanos risināt minēto konfliktu, piemēram, saglabājot pamieru un atbalstot 2009. gada pamatprincipu īstenošanu, un panāk būtisku progresu šī konflikta atrisināšanā;
   s) prasīt nodrošināt pastāvīgu atbalstu ES un EDSO misiju darbam Gruzijā, Moldovā un Ukrainas austrumos, jo tās ir ļoti svarīgas operācijas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināts miers un drošība pirmām kārtām vietējiem iedzīvotājiem; nodrošināt šo misiju pilnvarojumu efektīvu īstenošanu un mudināt Krieviju garantēt tām netraucētu piekļuvi; apsvērt iespēju atbalstīt bruņotas EDSO policijas misijas izvietošanu Ukrainas austrumos; kopā ar partnervalstīm apsvērt iespēju pastiprināt ES lomu minēto konfliktu risināšanā, tostarp sākot vērienīgas pilntiesīgas Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas, kuru uzdevums būtu palielināt drošību un stabilitāti;
   t) aicināt ES partnerus pilnībā ar to sadarboties tādu problēmu kā nelikumīga migrācija, terorisms, kibernoziedzība, cilvēku tirdzniecība, kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība risināšanā;
   u) Austrumu partnerības politikas ietvaros apsvērt iespēju tām asociētajām valstīm, kuras sasniegušas būtisku progresu ar AN/PVBTN saistītu reformu īstenošanā, piedāvāt vilinošu ilgtermiņa Austrumu partnerības+ modeli, kas galu galā varētu novest pie šo valstu iestāšanās muitas savienībā, digitālajā savienībā un Šengenas zonā, turpmākas piekļuves ES iekšējam tirgum, integrācijas ES transporta tīklos, rūpnieciskām partnerībām, pastiprinātas līdzdalības citās ES programmās un aģentūrās, turpmākas sadarbības KDAP jomā un drīzākiem pasākumiem, tādiem kā papildu vienpusējas tarifu preferences, konkrēts grafiks viesabonēšanas tarifu atcelšanai starp ES un tās partneriem un augstas kapacitātes platjoslas attīstība; Austrumu partnerības+ modeli darīt pieejamu citām Austrumu partnerības valstīm, tiklīdz tās būs gatavas uzņemties šādas pastiprinātas saistības un būs sasniegušas būtisku progresu savstarpēji apstiprinātu reformu īstenošanā;
   v) attiecībā uz valstīm, kas nav asociētās valstis, apsvērt jaunus līdzekļus, ar kuru palīdzību sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, uzņēmējiem, akadēmiskajām aprindām, neatkarīgiem medijiem un jauniešiem, tostarp izmantojot papildu finansējumu un mobilitātes partnerības;
   w) nodrošināt, ka abos gadījumos kopīgie mērķi ir gan vidēja termiņa mērķi, gan nepieciešamības gadījumā ilgtermiņa mērķi, un šajā nolūkā mudināt dažas no partnervalstīm pieņemt stratēģiskāku redzējumu, kas neaprobežotos tikai ar vēlēšanu cikla loģiku;
   x) atkārtoti uzsvērt diferenciācijas principu un to, ka sadarbības ar ES plašumu un dziļumu nosaka ES un tās partneru mērķu vērienīgums, kā arī reformu norise un kvalitāte, kas jāizvērtē, pamatojoties uz to īstenošanas pilnīgumu un efektivitāti, it īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu;
   y) uzsvērt, ka Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus ciešai politiskai asociācijai un ekonomiskai integrācijai, tostarp dalībai ES programmās; atkārtoti uzsvērt, ka AN ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu šo valstu attiecībās ar ES nav galīgais mērķis; vēlreiz izteikt atzinību par minēto valstu centieniem integrēties Eiropā; norādīt, ka saskaņā ar LES 49. pantu un 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ar nosacījumu, ka tā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un uztur tiesiskumu; šajā sakarā mudina dalībvalstis vienoties par vērienīgu 2017. gada samita deklarāciju, kurā būtu noteikti attiecīgi ilgtermiņa mērķi;
   z) aicināt Gruziju, Moldovu un Ukrainu īpašu uzmanību pievērst asociācijas programmu pilnīgai īstenošanai, lai izmantotu visas AN piedāvātās iespējas, un iesaistīties arī kopīgajās diskusijās par progresu, iespējām un problēmām saistībā ar reformām, kas attiecas uz AN/PVBTN; atkārtoti uzsvērt, ka iepriekš minēto reformu patiesai īstenošanai ir liela nozīme šo valstu turpmākas stabilitātes un attīstības un to sabiedrības labklājības nodrošināšanā; no jauna apstiprināt, ka, lai padziļinātu attiecības Austrumu partnerības+ modeļa ietvaros, kā arī lai nodrošinātu sev jebkādas izredzes iestāties ES, ir jāpanāk būtisks progress minēto reformu īstenošanā, it īpaši tiesiskuma, cilvēktiesību ievērošanas un labas pārvaldības jomā;
   aa) nodrošināt, ka pašreizējais un turpmākais sadarbības ar partnervalstīm un tām sniegtā atbalsta līmenis vienmēr ir atkarīgs no pilnīgas izvirzīto nosacījumu izpildes un ka šī izpilde arī tiek uzraudzīta; uzsvērt, ka ES finansiālā atbalsta sniegšana partneriem būs atkarīga no konkrētiem reformu pasākumiem un to efektīvas īstenošanas un ka no ES uz stimuliem balstītās pieejas arī turpmāk labumu gūs tie partneri, kuri visvairāk būs iesaistījušies vērienīgu reformu veikšanā; paredzēt piešķīrumu izmaksu mazākās daļās, lai ES varētu labāk reaģēt uz negaidītām krīzes situācijām vai reformu trūkumu; īpaši uzsvērt to, ka ar valstīm, kas nerespektē ES vērtības, it īpaši neīstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus un aizskarot, iebiedējot un vajājot cilvēktiesību aizstāvjus, NVO un žurnālistus, netiks ratificēts neviens visaptverošs nolīgums; uzsvērt arī to, ka pirms jebkāda jauna dialoga par bezvīzu režīmu sākšanas un beigšanas ir jānodrošina atbilstība skaidri noteiktiem standartiem; atkārtoti uzsvērt, ka atkāpšanās no iepriekšējiem sasniegumiem sistemātiski izraisīs nolīgumu, tostarp bezvīzu režīma un ES finansējuma piešķiršanas jomā, darbības apturēšanu;
   ab) atbalstīt Austrumu partnerības daudzpusējo dimensiju kā līdzekli tam, lai veicinātu daudzpusēju uzticības veidošanu, it īpaši konfliktu skartās zonās, un lai radītu reģionālās sadarbības iespējas, tostarp kā pārmaiņas veicinošus faktorus izmantojot pilsoniskās sabiedrības pārrobežu platformas, vietējo un reģionālo pašpārvaldes iestāžu sadarbību un pārrobežu projektus, tādus kā cilvēku tuvināšanas programmas, kas ietver starpkultūru dialogu un jaunākās paaudzes iesaistīšanu;
   ac) uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir saskaņotā un efektīvā veidā gan iekšēji, gan ārēji informēt par politikas nostādnēm, kas saistīta ar Austrumu partnerību, un nodrošināt konkrētiem reģioniem īpaši pielāgotas komunikācijas darbības, it sevišķi lai novērstu to, ka trūkst zināšanu par ES un tās attiecībām ar partneriem; izteikt atzinību par izcilo darbu, ko līdz šim paveikusi Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, un atbalstīt tās darbības, piešķirot papildu finansējumu; pievērsties uzdevumam labāk informēt par Austrumu partnerības konkrētajām priekšrocībām un mērķiem, mērķtiecīgi risināt dezinformācijas problēmu, sniedzot uz faktiem balstītu un pieejamu kvalitatīvu informāciju visās partnervalstu valodās, un nodrošināt vārda brīvības pilnīgu ievērošanu;
   ad) stingri pastāvēt uz to, ka ES atbalstam ir jābūt īpaši pielāgotam, lai tas atbilstu kopīgajiem vērienīgajiem mērķiem attiecībā uz sadarbību ar katru partneri, vadoties pēc principiem “vairāk par vairāk” un “mazāk par mazāk”; īpaši prasīt, lai ES saskaņotu budžeta instrumentus, tādus kā Eiropas kaimiņattiecību instruments un Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, ar politiskiem uzdevumiem un īstenošanas stratēģijām, it īpaši gada un daudzgadu budžeta procedūras ietvaros;
   ae) atzinīgi vērtēt Komisijas priekšlikumus sniegt sadarbības partneriem makrofinansiālu palīdzību, vienlaikus uzstājot, ka šiem priekšlikumiem ir jāpievieno stingri un efektīvi nosacījumi, it īpaši tiesiskuma (tostarp neatkarīgas tiesu sistēmas un daudzpartiju parlamentāras sistēmas) uzturēšanas, labas pārvaldības (tostarp efektīvas cīņas pret korupciju) nodrošināšanas un cilvēktiesību aizstāvēšanas un mediju brīvības ziņā; ik pēc sešiem mēnešiem iesniegt Parlamentam un Padomei detalizētu rakstisku ziņojumu par progresu, ko minētajās trīs jomās panākuši partneri, kuri jau saņem šādu palīdzību; aicināt Komisiju izstrādāt jaunas makrofinansiālās palīdzības programmas, kas būtu paredzētas partnervalstīm, kuras sekmīgi pabeigušas iepriekšējās programmas, sistemātiski paredzēt iepriekš minēto nosacījumu izvirzīšanu turpmākos šādas palīdzības sniegšanas priekšlikumos un nodrošināt to striktu piemērošanu, it īpaši Moldovas gadījumā;
   af) prasīt Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un citām daudzpusējām finanšu institūcijām strādāt pie tā, lai veiksmīgi īstenotu Investīciju plānu Eiropai un ieviestu īpašu atbalsta mehānismu tām Austrumu partnerības valstīm, kas apņēmušās īstenot AN; pieprasīt, lai, balstoties uz labāko praksi vairāku līdzekļu devēju instrumentu jomā, tiktu izveidots Ukrainai, Gruzijai un Moldovai paredzēts trasta fonds, un vienlaikus uzsver, ka šim trasta fondam būtu jākoncentrējas uz privātām un publiskām investīcijām, it īpaši sociālajā un ekonomiskajā infrastruktūrā, un uz investīcijām, kuru mērķis ir veicināt investīciju absorbcijas spēju, kā arī uz starptautisko finanšu institūciju un starptautisko līdzekļu devēju sniegtā atbalsta koordinēšanu uz vietas; apsvērt iespēju sarīkot Ukrainai veltītu līdzekļu devēju konferenci, lai palīdzētu apmierināt šīs valsts humanitārās vajadzības, ko radījis konflikts valsts austrumos un Krimas aneksija; nodrošināt, ka tiek rūpīgi pārbaudīts visu minēto līdzekļu izlietojums, lai nepieļautu nekādu nepareizu izmantošanu;
   ag) atkārtoti paust stingru atbalstu parlamentāram ieguldījumam Austrumu partnerības politikas īstenošanā un tās pārbaudei, it īpaši attiecībā uz šīs politikas ietekmi uz pilsoņu dzīvi; šajā sakarā pastiprināt Euronest parlamentārās asamblejas lomu Austrumu partnerības jaunajā daudzpusējā struktūrā, kā arī Parlamentārās asociācijas vai Parlamentārās sadarbības komiteju lomu asociācijas vai sadarbības padomēs; atzinīgi vērtēt pašlaik īstenotās visaptverošās demokrātijas atbalsta pieejas programmas; aicināt partnervalstu parlamentāriešus kopīgi strādāt, lai rūpīgi pārbaudītu īstenošanu un labākās prakses apmaiņu; pastiprināt Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma iesaistīšanos šajā procesā;
   ah) pieņemt zināšanai Parlamenta lēmumu pastiprināt ar austrumu partneriem noslēgto nolīgumu īstenošanas uzraudzību un šajā sakarā sniegtā ES atbalsta rūpīgu pārbaudi; reaģēt uz partneriem un Komisijai adresēto Parlamenta aicinājumu palielināt visu ES līdzekļu saņēmēju pārredzamību; aicināt Komisiju un EĀDD ik pēc sešiem mēnešiem iesniegt Parlamentam un Padomei detalizētu rakstisku ziņojumu par minēto nolīgumu īstenošanu;
   ai) pieņemt zināšanai Parlamenta apņemšanos pastiprināt pārbaudi attiecībā uz sarunām par turpmākiem ar austrumu partneriem slēdzamiem starptautiskiem nolīgumiem; aicināt Padomi saskaņā ar attiecīgo iestāžu nolīgumu(9) nekavējoties sniegt Parlamentam visas attiecīgās sarunu norādes; atzinīgi vērtēt Komisijas un EĀDD efektīvo sadarbību ar Parlamentu informācijas sniegšanā par minētajām sarunām, taču aicināt tos saskaņā ar attiecīgo pamatnolīgumu(10) arī nekavējoties iesniegt sarunu dokumentu projektus un parafētos nolīgumus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam, un informācijai — Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā, EDSO Parlamentārajai asamblejai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, kā arī Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0304.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0267.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0126.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0456.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0487.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0018.
(8) OV C 265, 11.8.2017., 110. lpp.
(9) OV C 95, 1.4.2014., 1. lpp.
(10) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

Juridisks paziņojums