Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2083(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0334/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0334/2017

Debates :

PV 14/11/2017 - 16
CRE 14/11/2017 - 16

Balsojumi :

PV 16/11/2017 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0448

Pieņemtie teksti
PDF 549kWORD 62k
Ceturtdiena, 2017. gada 16. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un Āfrikas kopējā stratēģija: stimuls attīstībai
P8_TA(2017)0448A8-0334/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. novembra rezolūcija par ES un Āfrikas kopējo stratēģiju: stimuls attīstībai (2017/2083(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju „Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa”, kas tika iesniegta Eiropadomei 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē,

–  ņemot vērā Parlamenta, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, un Komisijas 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību „Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra noslēguma dokumentu „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, un visus 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā principus par atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās, kurus izstrādāja Pasaules pārtikas nodrošinājuma komiteja (CFS-RAI), lai veicinātu pirmā un otrā IAM sasniegšanu,

–  ņemot vērā 2015. gada Adisabebas rīcības plānu par finansējumu attīstībai,

–  ņemot vērā 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Āfrikas rīcības samitu, kas notika 2016. gada 16. novembrī, konsolidējot COP 22 Āfrikas dimensiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. februāra paziņojumu par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai (COM(2016)0087),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(1) („Kotonū nolīgums”), un tā pārskatītās teksta versijas 2005. un 2010. gadā,

–  ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju (JAES), kuru pieņēma valstu un valdību vadītāji no Āfrikas un Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē Lisabonā 2007. gada 9. decembrī, kā arī divus rīcības plānus, kas pieņemti 2007. gada oktobrī Akrā (2008.–2010. gadam) un 2010. gada novembrī Tripolē (2011.–2013. gadam),

–  ņemot vērā ES un Āfrikas 4. samita secinājumus, kurus pieņēma 2014. gada 2. un 3. aprīlī Briselē, ceļvedi, kurā noteikts sanāksmju formāts (Kairas formāts) un sadarbības jomas starp abiem kontinentiem laikposmam no 2014. līdz 2017. gadam, un ES un Āfrikas deklarāciju par migrāciju un mobilitāti,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) „Programmu 2063”, kas tika pieņemta 2014. gada maijā,

–  ņemot vērā Viņa Ekselences Paul Kagamé sagatavoto ziņojumu — ieteikumu projektu par Āfrikas Savienības institucionālo reformu — „Mūsu Savienība ir noteikti jāstiprina”,

–  ņemot vērā 3. starpkontinentālo pilsoniskās sabiedrības forumu, kas no 2017. gada 11. līdz 13. jūlijam notika Tunisā, aicinot vairāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ES un Āfrikas stratēģijas centrā izvirzīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu „Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 26. septembra Regulu (ES) 2017/1601, ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 5. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (COM(2016)0447),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. novembra kopīgo paziņojumu „Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm” (JOIN(2016)0052),

–  ņemot vērā dažādus Eiropas Komisijas paziņojumus par ES un Āfrikas attiecībām, jo īpaši 2007. gada 27. jūnija paziņojumu „No Kairas līdz Lisabonai — ES un Āfrikas stratēģiskā partnerība” (COM(2007)0357), 2008. gada 17. oktobra paziņojumu „Viens gads kopš Lisabonas: Āfrikas un ES partnerība darbībā” (COM(2008)0617) un 2010. gada 10. novembra paziņojumu par ES un Āfrikas attiecību nostiprināšanu: 1,5 miljardi cilvēku, 80 valstis, divi kontinenti, viena nākotne (COM(2010)0634),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 4. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai (JOIN(2017)0017) un Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus par šo tematu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par attiecībām starp Savienību un Āfriku un ĀKK valstīm, jo īpaši 2016. gada 4. oktobra rezolūciju par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par ES trasta fondu Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par ES 2015. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0334/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienības un Āfrikas valstu attiecības ir vēsturiskas un to likteņi ir cieši saistīti; tā kā ES ir Āfrikas galvenais partneris ekonomikas un tirdzniecības, kā arī attīstības, humānās palīdzības un drošības jomā;

B.  tā kā Āfrikas un ES partnerībai ir vajadzīgs jauns redzējums, kas atspoguļo politiskās, ekonomiskās, vides un sociālās situācijas attīstību abos kontinentos; tā kā ir jāpielāgojas jauniem dalībniekiem starptautiskajā arēnā, tostarp Ķīnai, un jāvirzās uz uzlabotu, modernizētu un politiskāku partnerību, koncentrējoties uz mūsu galveno kopīgo interešu aizstāvību;

C.  tā kā attiecības starp ES un Āfriku ir jābalsta uz sapratnes un savstarpējo interešu principiem, kā arī kopīgām vērtībām abpusējas partnerības ietvaros;

D.  tā kā attiecības starp ES un Āfrikas kontinentu ir balstītas uz dažādiem juridiskiem instrumentiem un politiskām stratēģijām un tā kā ir jāuzlabo sinerģija un saskaņotība starp tām, lai partnerību padarītu efektīvāku un ilgtspējīgāku;

E.  tā kā Kotonū nolīgumu ar ES ir noslēgušas 79 ĀKK valstis, no kurām 48 ir Subsahāras Āfrikas valstis, un tas reglamentē galveno partnerību starp ES un Āfriku; tā kā ES ir izveidojusi attiecības arī ar tām Āfrikas valstīm, kas Kotonū nolīgumam nav pievienojušās; tā kā ES un ĀKK partnerība tika veidota laikā, kad ĀKK valstis vēl nebija izveidojušas savas pašreizējās reģionālās vai kontinentālās sadarbības struktūras; tā kā, ņemot vērā ĀS izveidi 2003. gadā un JAES pieņemšanu 2007. gadā, ir jāvienkāršo dažādās politikas sistēmas starp ES un Āfriku; tā kā JAES preambulā ir skaidri noteikts mērķis „uztvert Āfriku kā vienu veselumu”;

F.  tā kā ES un Āfrikas valstis ir iesaistījušās politiskā un institucionālā dialogā, kas norisinās ES un Āfrikas samitos, starpvaldību organizācijā „Savienība Vidusjūrai” (SV) un ĀKK un ES sadarbības struktūrās, tostarp parlamentārā līmenī ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, ES delegācijā SV parlamentārajā asamblejā un Panāfrikas parlamentā;

G.  tā kā 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) budžets ir EUR 30,5 miljardi, no kuriem EUR 900 miljoni ir rezervēti Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam, un tā kā EUR 1,4 miljardi no EAF budžeta tiks izmantoti ES trasta fondam Āfrikai; tā kā vairāk nekā EUR 5 miljardi tika izmantoti Āfrikas valstu vajadzībām saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) un tā kā EUR 845 miljoni tika piešķirti Panāfrikas programmai saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI), lai īstenotu JAES;

H.  tā kā nākamais ĀS un ES samits, kas notiks 2017. gada 29. un 30. novembrī Abidžanā par tematu „Ieguldījums jaunatnē”, ir iespēja radīt, atbalstīt un veidot ekonomiskos apstākļus patiesai vienlīdzībai starp partneriem, kuri vēlas aizstāvēt galvenās kopīgās intereses;

I.  tā kā jaunā JAES ir jāiekļauj turpmākajā partnerībā pēc Kotonū nolīguma;

J.  tā kā ES ir ilglaicīgs partneris un galvenais garants Āfrikas kontinenta drošībai, kas ir ļoti svarīgs jautājums; tā kā Eiropas kontinenta drošība un ilgtspējīga izaugsme ir lielā mērā un tieši atkarīga no Āfrikas kontinenta stabilitātes un attīstības un otrādi;

K.  tā kā pastāvīgs atbalsts Āfrikas miera un drošības sistēmas efektīvai īstenošanai un ES, ĀS un citu Āfrikā esošu starptautisku dalībnieku apņemšanās ir būtiska Āfrikas kontinenta attīstībai un stabilitātei;

L.  tā kā liela uzmanība ES globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā ir pievērsta migrācijai, kas ir viens no prioritārajiem jautājumiem ES ārējās attiecībās, tostarp attiecībās ar Āfriku; tā kā Āfrikai un Eiropai ir kopīgas intereses un atbildība attiecībā uz migrāciju un mobilitāti, tostarp cīņu pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, un tā kā migrācijas pārvaldībai ir vajadzīgi globāli risinājumi, kas balstās uz solidaritāti, kopīgu atbildību, migrantu tiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, kā arī attīstības sadarbības instrumentu efektīvu izmantošanu;

M.  tā kā vairāk nekā 218 miljoni cilvēku Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā; tā kā to iedzīvotāju īpatsvars, kas Subsahāras Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā, ir samazinājies no 56 % 1990. gadā līdz 43 % 2012. gadā; tā kā 33 no 47 vismazāk attīstītajām valstīm atrodas Āfrikas kontinentā, tādējādi ES un Āfrikas partnerība ir būtisks instruments, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši mērķi izskaust nabadzību;

N.  tā kā saskaņā ar aplēsēm Āfrikas infrastruktūrai ir vajadzīgi EUR 75 miljardi gadā, patēriņa tirgus vērtība 2020. gadā varētu sasniegt USD 1000 miljardus, ārvalstu tiešo ieguldījumu apmēram vajadzētu pastāvīgi pieaugt, 2020. gadā sasniedzot USD 144 miljardus, un pašreizējais iedzīvotāju skaits ir 1 miljards;

O.  tā kā Āfrikas eksportpreču vidū joprojām dominē neapstrādāti produkti un tā kā uz lielu šo preču daļu attiecas piešķirtās tirdzniecības preferences; tā kā brīvas tirgus pieejamības nodrošināšana lielākajai daļai Āfrikas produktu palielina Āfrikas valstu spējas un uzlabo to konkurētspēju un līdzdalību pasaules mēroga tirgos, ja to papildina ar, piemēram, politiku, kas vērsta uz noturīgu ilgtspējīgu industrializāciju un lauku reģionu produktivitāti kā galvenajiem virzieniem ceļā uz attīstību;

P.  tā kā būs jāņem vērā demogrāfiskās tendences, paturot prātā, ka saskaņā ar dažām aplēsēm Āfrikas iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam varētu sasniegt 2,5 miljardus, no kuriem lielākā daļa būs jauni cilvēki, kamēr iedzīvotāju vidējais vecums Eiropā ir sagaidāms daudz lielāks; tā kā šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi radīt miljoniem darbvietu un palīdzēt sniegt iespējas sievietēm un jauniešiem, jo īpaši nodrošinot izglītību, veselības aprūpes pieejamību un apmācību Āfrikas kontinentā,

ES un Āfrikas politiskā dialoga stiprināšana — atjaunotas stratēģiskās partnerības priekšnoteikums

1.  ņem vērā jauno paziņojumu „Par jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai”, kura mērķis ir dot jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai, lai to paplašinātu un stiprinātu, virzoties uz labklājību un stabilitāti abos kontinentos saskaņā ar saistībām, ko puses uzņēmās attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jauno Eiropas Konsensu par attīstību, kas kalpo kā Eiropas attīstības politikas pamatnostādņu kopums, ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un „Programmu 2063”;

2.  atgādina, ka Āfrika ir svarīgs ES stratēģiskais partneris, un uzskata, ka ir būtiski stiprināt ES un ĀS attiecības, pārskatot un paplašinot dialogu, kas ietver pārredzamības un labas pārvaldības principus, lai radītu abpusēji izdevīgus apstākļus un līdzvērtīgu un ilgtspējīgu sadarbību kopīgo problēmu risināšanai un kopīgu priekšrocību nodrošināšanai, vienlaikus ievērojot līdzatbildības principu un ņemot vērā īpašos apstākļus un attīstības līmeni katrā partnervalstī;

3.  aicina turpmākajā partnerībā koncentrēties uz ĀS un ES noteiktajām prioritārajām jomām, tādām kā:

   ekonomikas attīstība (izmantojot tirdzniecību, ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN), uzlabotu reģionālo integrāciju, ekonomikas diversifikāciju, ilgtspējīgu industrializāciju un kvalitatīvu darbvietu radīšanu),
   laba pārvaldība, tostarp cilvēktiesības,
   tautas attīstība, izmantojot sabiedriskos pakalpojumus, kas aptver pamatvajadzības, tādas kā izglītība, veselība, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamība, dzimumu līdztiesība, zinātne, tehnoloģija un inovācija,
   drošība un cīņa pret terorismu,
   migrācija un mobilitāte,
   vide, tostarp klimata pārmaiņas;

4.  atgādina, ka budžeta atbalsts ir labākais veids, kā piešķirt finansējumu, nodrošinot valdībām līdzekļus savu vajadzību un prioritāšu noteikšanai; atgādina, ka vispārējais vai konkrētai nozarei paredzētais budžeta atbalsts dod iespēju atbalstīt attīstības politiku un nodrošina maksimālu līdzekļu izmantošanu;

5.  atzinīgi vērtē to, ka galvenais temats ĀS un ES 5. samitā, kas notiks 2017. gada novembrī Kotdivuārā, ir jaunatne, ņemot vērā tās nozīmi abu kontinentu nākotnei;

6.  atgādina par ĀKK un ES sadarbības nozīmi un efektivitāti un gūtajiem rezultātiem attīstības jomā; uzsver, ka šī juridiski saistošā sistēma ir jāsaglabā arī pēc 2020. gada; uzsver vajadzību šo sadarbību pastiprināt, vienlaikus attīstot tās reģionālo dimensiju, tostarp ciešāk sadarbojoties ar ĀS, reģionālām ekonomikas kopienām un citām reģionālām organizācijām; risinot sarunas par darbību pēc Kotonū nolīguma, aicina pieņemt stratēģiskāku, pragmatiskāku, plašāku un strukturētāku pieeju politiskajam dialogam;

7.  aicina pastiprināt ĀKK un ES parlamentāro dimensiju; uzsver, ka ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja ir unikāla platforma mijiedarbībai un tai ir būtiska nozīme demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas stiprināšanā;

8.  uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšana sniedz iespējas labāk koordinēt kaimiņattiecību politiku un ar citām Āfrikas valstīm saistīto politiku, izveidojot paplašinātas sadarbības sistēmas tādu reģionālo jautājumu jomā kā drošība, enerģētika un pat migrācija;

9.  atkārtoti apstiprina, ka saistībā ar Āfrikas un ES partnerību ir jāpieņem starp pašām ES dalībvalstīm un starp ES un tās dalībvalstīm saskaņota pieeja, kā tas paredzēts LESD 210. pantā; tāpat atgādina, ka, lai sasniegtu IAM, gan Eiropas, gan arī Āfrikas politikā un iniciatīvās ir jāievēro ES princips par politikas saskaņotību attīstībai;

10.  prasa principu par politikas saskaņotību attīstībai pilnībā iekļaut ES tirdzniecības attiecībās ar Āfriku, kas nozīmē izpildāmu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) klauzulu iekļaušanu visos ES tirdzniecības nolīgumos ar Āfrikas valstīm saskaņā ar apņemšanos, ko Komisija paudusi stratēģijā „Tirdzniecība visiem”;

11.  atkārto, cik svarīgi ir dalībvalstīm pildīt apņemšanos 0,7 % no sava IKP novirzīt oficiālajai attīstības palīdzībai, lai stiprinātu sadarbību ar Āfriku;

12.  apstiprina pausto vēlmi stiprināt ES un Āfrikas alianses, lai risinātu globālās pārvaldības jautājumus; šajā saistībā uzsver, ka ir jāpastiprina dialogs ar ĀS un saskaņā ar Kigali lēmumu par finansēšanu ir svarīgi nodrošināt tās finansiālo autonomiju, samazinot tās atkarību no ārējā finansējuma; ņem vērā priekšlikumus, kas izvirzīti Paul Kagamé sagatavotajā ziņojumā, kura mērķis ir stiprināt ĀS, lai dotu impulsu Āfrikas politiskās integrācijas procesam;

13.  uzsver lomu, kāda ir pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp NVO, reliģiskām organizācijām, jauniešu un sieviešu tiesību organizācijām, privātajam sektoram, arodbiedrībām, parlamentārajām asamblejām, vietējām iestādēm un diasporai — katrai no tām ar savām īpašajām iezīmēm —, ES un Āfrikas politiskā dialoga stiprināšanā, lai nodrošinātu uz cilvēkiem orientētu partnerību;

14.  uzsver, ka ir jāpalielina pilsoniskās sabiedrības dalība Āfrikas un ES partnerībā, veicinot tās spēju stiprināšanu, jo īpaši nododot pieredzi un nodrošinot tās iesaisti attiecīgo reformu un politikas izstrādē un īstenošanā; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) iesaiste ir būtiska publiskā sektora atbildības nodrošināšanai; atbalsta dažādās platformas, kas izveidotas, lai pilsonisko sabiedrību padarītu par vienu no galvenajiem partnerības dalībniekiem, jo īpaši Apvienoto ikgadējo forumu (AIF), kura mērķis ir īstenot ES un Āfrikas ceļvedi; tomēr pauž nožēlu, ka AIF nekad nav noticis, un prasa ES un ĀS nekavējoties nodrošināt finansiālos un politiskos līdzekļus, kas vajadzīgi, lai garantētu visu ieinteresēto personu mērķtiecīgu līdzdalību partnerībā, tostarp saistībā ar šo ĀS un ES 5. samitu;

Noturīgāku valstu un sabiedrības veidošana visu cilvēku, jo īpaši jauniešu, labā, lai sasniegtu IAM

15.  uzskata, ka noturība ar tās piecām dimensijām ir jāpadara par vienu no galvenajiem jaunās ES un Āfrikas stratēģijas elementiem;

Politiskā noturība

16.  uzsver, ka ir jāveicina laba pārvaldība, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, kā arī jāveic pasākumi, lai apkarotu korupciju abos kontinentos, jo tie ir obligāti ilgtspējīgas attīstības elementi;

17.  tāpēc aicina uz atklātu un iekļaujošu dialogu, kas balstīts uz savstarpēju cieņu, lai šīs vērtības un principus padarītu par vienu no galvenajiem sadarbības elementiem, jo īpaši nosakot to stingru ievērošanu par nosacījumu attīstības palīdzības piešķiršanai;

18.  uzsver, ka apņēmīgāka pārvaldības problēmu risināšana abos kontinentos ir būtiski svarīga taisnīgākas, stabilākas un drošākas sabiedrības veidošanai; uzsver, ka, lai stiprinātu līdzatbildību, ir jāturpina atbalstīt un veicināt cilvēktiesības un pārvaldību, pamatojoties uz spēkā esošajiem starptautiskajiem, tostarp Āfrikas reģionālās pārvaldības struktūru, juridiskajiem instrumentiem, tiesību aktiem, principiem un mehānismiem, tādiem kā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un tās protokoli, Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības harta, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesa;

19.  atgādina, cik liela ir Starptautiskās Krimināltiesas nozīme, cīnoties pret nesodāmību un aizstāvot miera, drošības, līdztiesības, godīguma, tiesiskuma un atlīdzināšanas vērtības, ko tā palīdz nodrošināt; aicina Eiropas Savienību un Āfrikas valstis turpināt atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; mudina visus Romas statūtu parakstītājus tos pēc iespējas ātrāk ratificēt;

20.  atbalsta to, ka tiek organizēta kopīga ĀS un ES augsta līmeņa konference par vēlēšanu procesiem, demokrātiju un pārvaldību Āfrikā un Eiropā, un prasa tajā pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu, Panāfrikas parlamentu, ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju un Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju; prasa stiprināt saikni starp dažādām asamblejām, lai veicinātu sinerģiju un kopīgo pasākumu saskaņotību;

Drošības noturība

21.  atkārtoti norāda uz ciešo saikni starp drošību un attīstību; norāda, ka ir labāk jāintegrē drošības apsvērumi un attīstības mērķi, lai risinātu nestabilu valstu īpašās problēmas un veicinātu noturīgāku valstu un sabiedrības veidošanu; atzīmē, ka tas būtu jādara, izmantojot īpašus instrumentus un papildu finansējumu;

22.  aicina pastiprināt ES un Āfrikas sadarbību drošības un tiesiskuma jomā attiecībā uz starptautisko tiesisko regulējumu, lai īstenotu holistisku pieeju problēmu risināšanai un labāk cīnītos pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, jo īpaši saistībā ar bērniem, kā arī terorismu; uzskata, ka ES rīcībai vajadzētu būt saskaņotai ar Āfrikas valstu pieņemtajām stratēģijām, jo īpaši „Programmas 2063” stratēģijām attiecībā uz mieru un drošību;

23.  uzsver, ka ir vajadzīga sadarbība starp ES, ĀS, reģionālajām organizācijām un citiem svarīgiem politiskajiem dalībniekiem Āfrikā drošības jomā, lai palielinātu jaunattīstības valstu spējas, veiktu drošības sektora reformas un atbalstītu darbības bijušo kaujinieku atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas (ADR) jomā;

24.  atgādina, ka terorisms ir globāla mēroga apdraudējums mieram un stabilitātei reģionā, ilgtspējīgai attīstībai un iekšējai drošībai, kas valstu valdībām, reģionālajām un starptautiskajām organizācijām un Eiropas aģentūrām jārisina koordinētā veidā; aicina pastiprināt sadarbību, īstenojot ES un Āfrikas stratēģiju, kuras mērķis ir novērst nesodāmību, veicināt tiesiskumu un paplašināt policijas un tiesu iestāžu spējas, lai sekmētu informācijas un paraugprakses apmaiņu un nepieļautu, novērstu un apkarotu terorisma finansēšanu, kā arī sauktu pie atbildības par to; norāda, ka pretterorisma stratēģijā būtu jāiekļauj arī pasākumi starpreliģiju dialoga veicināšanai un radikalizācijas novēršanai Āfrikā un Eiropā, jo īpaši jauniešu vidū, jo tā izraisa vardarbīgu ekstrēmismu;

25.  atkārtoti norāda, cik svarīgas ir dažādās ES misijas un operācijas Āfrikā; atzinīgi vērtē Sāhelas piecu valstu grupas apvienoto spēku vienības izveidi; aicina sadarbībā ar Āfrikas un starptautiskajiem partneriem pastiprināt Eiropas rīcību miera un drošības jomā un atbalstīt Āfrikas miera un drošības sistēmas (APSA) darbības uzsākšanu pilnā apmērā; aicina ES veikt sākotnējo ieguldījumu ĀS miera fondā darbībām, kas paredzētas starpniecības un diplomātijas sadaļā;

Vides noturība

26.  atgādina, ka Āfrika ir īpaši neaizsargāta pret klimata pārmaiņu ietekmi; uzskata, ka ES ir jāizstrādā stratēģiska pieeja klimatnoturības veidošanai un jāatbalsta Āfrikas valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis (VAV), to centienos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņām; uzsver, ka klimata pārmaiņas daudzkāršo konflikta, sausuma, bada un migrācijas risku, kā to parādīja nesenais bada uzliesmojums Dienvidsudānā, Nigērijā un Somālijā; šajā saistībā atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt un ievērot 2015. gadā Parīzē pausto apņemšanos jaunattīstības valstīm līdz 2020. gadam piešķirt USD 100 miljardus; aicina ieviest jaunus ES un Āfrikas sadarbības veidus, lai samazinātu šķēršļus finansējumam un tehnoloģiju nodošanai;

27.  uzsver, ka Āfrikai ir bagāta un daudzveidīga dabiskā vide; prasa bioloģiskās daudzveidības aizsardzību noteikt par ĀS un ES politiskās darba kārtības prioritāti; aicina ES un Āfrikas stratēģiju saskaņot ar prioritātēm, kas noteiktas ES rīcības plānā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, un aizsargāt dabas mantojumu un jo īpaši dabas parkus;

28.  atbalsta lielākas investīcijas atjaunojamās enerģijas un aprites ekonomikas jomā, lai vēl vairāk stimulētu darbības, kas veicina vides aizsardzību un rada nodarbinātības iespējas; atgādina, ka cenas ziņā pieejamas, drošas, ilgtspējīgas un modernas enerģijas pieejamības nodrošināšana visiem ir būtiska cilvēku pamatvajadzību apmierināšanai, svarīga faktiski visu veidu saimnieciskajai darbībai un viens no galvenajiem attīstības dzinējspēkiem; aicina ES turpināt atbalstīt Āfrikas Atjaunojamo energoresursu iniciatīvu (AREI) un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sākt jaunu ES un Āfrikas pētniecības un inovācijas partnerību klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas enerģijas jomā;

29.  aicina Āfrikas un ES partnerībā koncentrēties uz lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma jautājumiem ilgtermiņa perspektīvā un veicināt sinerģiju starp pasākumiem pārtikas nodrošinājuma un klimata jomā; šajā saistībā mudina ES pastiprināt palīdzību ilgtspējīgas lauksaimniecības, agromežsaimniecības un agroekoloģijas praksei, ievērojot tradicionālo zemes izmantošanu un nodrošinot piekļuvi zemei, ūdenim un bezmaksas sēklām; turklāt aicina ES palīdzēt mazajiem ražotājiem/lauksaimniekiem un lopkopjiem panākt nodrošinātību ar pārtiku, veidojot un finansējot infrastruktūru saskaņā ar CFS principiem par atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās, un atbalstīt kooperatīvu izveidi; uzsver arī spējas un pieredzi, ko PSO guvušas kopienas līmenī saistībā ar ilgtspējīgu lauksaimniecību;

30.  atzinīgi vērtē ES iniciatīvas, kas pieprasa dabas resursu labāku pārvaldību un pārredzamāku tirdzniecību; uzskata, ka dabas resursu, tādu kā minerāli, kokmateriāli un savvaļas dzīvnieki un augi, ilgtspējīga pārvaldība un tirdzniecība ļautu ar resursiem bagātām valstīm un to iedzīvotājiem arī turpmāk no tiem gūt labumu; atgādina, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem par konfliktu izrakteņiem ir jāievieš papildu pasākumi, īstenojot integrētu pieeju, kas atbalsta ESAO pamatnostādnēs noteikto starptautisko standartu par pienācīgu pārbaudi piemērošanu; prasa izstrādāt kopīgu ES un Āfrikas hartu par dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību;

Ekonomikas noturība

31.  uzskata, ka stabila regulatīvā un institucionālā vide un veselīga ekonomika ir būtiski elementi konkurētspējas, investīciju, darbvietu radīšanas, augstāka dzīves līmeņa un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai; šajā saistībā uzsver, ka ir jāuzlabo uzņēmējdarbības tiesību informācijas pieejamība tiešsaistē; atgādina, ka ekonomikas izaugsme valstī, kas nav taisnīga, sistemātiski negarantē sociālo attīstību vai progresu, un uzsver, ka ir jānodrošina bagātību pārdale, pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem un vienlīdzīgas iespējas;

32.  aicina pastiprināt sadarbību starp Eiropas un Āfrikas privāto sektoru un koncentrēt investīcijas, jo īpaši izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, balstoties uz stingru ētikas kodeksu un sociālās atbildības principiem, tādās svarīgās nozarēs kā:

   ilgtspējīga enerģija, tostarp elektroenerģijas pieejamība visiem,
   pamatinfrastruktūra, jo īpaši transporta nozarē, ietverot jūras transportu,
   dabas resursu ilgtspējīga izmantošana,
   ilgtspējīga lauksaimniecība,
   zilā ekonomika, tostarp jūras nozare,
   pētniecība, zinātne, tehnoloģija un inovācija gan saistībā ar kopīgu interešu jautājumiem, gan arī tiem, kas īpaši ietekmē vienu no kontinentiem, piemēram, nabadzības izraisītas un novārtā atstātas slimības,
   digitalizācija kā svarīgs faktors Āfrikas ekonomikas attīstības nodrošināšanā, kā arī cilvēku apvienošanā;

33.  uzsver, ka reģionālā integrācija veicina ekonomikas attīstību un ir vajadzīga globalizētā pasaulē; aicina atbalstīt jaunattīstības valstu sadarbību, kas atspoguļo Āfrikas kontinenta pakāpenisku pārveidošanu; atbalsta kontinentālas brīvās tirdzniecības zonas izveidi Āfrikā, kā arī mērķi Āfrikas iekšējo tirdzniecību līdz 2050. gadam palielināt līdz 50 %; atgādina arī par attīstības iespējām, ko piedāvā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) un tirdzniecības nolīgumi starp ES un Āfrikas valstīm, ļaujot veicināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības un godīgu un ētisku tirdzniecību; uzsver, ka ir jāparedz attīstību atbalstoši izcelsmes noteikumi, efektīvas drošības klauzulas, asimetriski liberalizācijas grafiki, jaunizveidoto nozaru aizsardzība un muitas procedūru vienkāršošana un pārredzamība; atgādina, ka EPN ir paredzēti tam, lai palīdzētu ĀKK valstīm paplašināt savus tirgus, veicināt preču tirdzniecību un palielināt investīcijas, un ka tie paredz lēnu, pakāpenisku un asimetrisku tirgus atvēršanu preču tirdzniecībai starp ES un ĀKK valstīm;

34.  prasa nodrošināt pārredzamību tirdzniecības nolīgumos un, organizējot oficiālu apspriešanos, pilnībā iesaistīt visas atbilstīgās ieinteresētās personas, tostarp attiecīgo valstu pilsonisko sabiedrību, turpmākajās sarunās un to nolīgumu īstenošanā, par kuriem pašlaik notiek sarunas;

35.  prasa ES un tās dalībvalstīm labāk koordinēt savas tirdzniecības atbalsta programmas un veicināt sinerģiju ar to politiku attiecībā uz investīcijām Āfrikā; turklāt prasa palielināt finanšu saistības attiecībā uz atbalstu tirdzniecībai, kā arī tehniskās palīdzības un spēju veidošanas iniciatīvām, kas ir būtiskas Āfrikas valstīm, jo īpaši VAV;

36.  uzskata, ka privātajam sektoram — no mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) līdz kooperatīviem un daudznacionāliem uzņēmumiem — ir izšķiroša nozīme darbvietu radīšanā un attīstības procesā, ko tas palīdz finansēt; uzsver MVU un mazo ģimenes uzņēmumu īpašo nozīmi un aicina atbalstīt individuālu iniciatīvu; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, kura mērķim vajadzētu būt atbalstīt privāto sektoru Āfrikas valstīs, jo īpaši vietējo uzņēmējdarbību un MVU nestabilās valstīs, un tādējādi veicināt investīcijas un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu, īpaši sievietēm un jauniešiem;

37.  atgādina par pienākumiem, kas privātajam sektoram noteikti ANO un ESAO pamatnostādnēs, un atkārtoti aicina ES un ĀS dalībvalstis konstruktīvi piedalīties ANO starpvaldību darba grupā par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem saistībā ar cilvēktiesībām, lai izstrādātu starptautiski saistošu līgumu, pamatojoties uz ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, par to, kā korporācijas ievēro pienākumus cilvēktiesību jomā un pienākumus, kas attiecas uz sociālajiem, darba un vides standartiem;

38.  uzsver, ka Āfrikas un ES partnerības ietvaros ir jārada pienācīgas darbvietas un tās jāsaista ar investīcijām; šajā saistībā prasa nodrošināt atbilstību SDO standartiem; uzsver, cik svarīga ir mijiedarbība starp sociālās, ekonomiskās un institucionālās jomas pārstāvjiem, un prasa stiprināt sociālo partneru lomu, paaugstinot sociālā dialoga efektivitāti visos attiecīgajos līmeņos, kas veicina darba koplīgumu slēgšanas sarunas;

39.  pauž nožēlu, ka no Āfrikas katru gadu nelikumīgās finanšu plūsmās aizplūst aptuveni USD 50 miljardi, kas pārsniedz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kopējo summu gadā un apdraud centienus iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas jomā; tāpēc aicina abas puses:

   izveidot efektīvus instrumentus, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā un korupciju, tostarp nodrošinot publisku pārredzamību attiecībā uz juridisku personu, trastu un līdzīgu veidojumu faktiskajām īpašumtiesībām,
   veicināt ANO atbalstītos atbildīgu investīciju principus,
   atbalstīt iniciatīvas, lai palielinātu publisko finanšu pārvaldības sistēmu lietderību un pārredzamību;

40.  turklāt prasa efektīvi īstenot ANO vadošos principus parāda un cilvēktiesību jautājumos, kā arī ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) principus par atbildīgu valsts aizņēmumu un aizdevumu veicināšanu; atzinīgi vērtē ANO darbu saistībā ar starptautisku valsts parāda restrukturizācijas mehānismu;

41.  prasa nodrošināt lielāku finansiālo integrāciju Āfrikā, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, izveidojot elektroniskos banku pakalpojumus, lai cīnītos pret Āfrikas sabiedrības polarizāciju; atgādina, ka naudas pārvedumi veido lielāku naudas plūsmu uz jaunattīstības valstīm nekā visa OAP un var būtiski ietekmēt 2030. gada programmas sasniegšanu; tāpēc aicina ES turpināt atbalstīt ĀS centienus uzlabot naudas pārvedumu mehānismus;

Sociālā noturība

42.  atzīst demogrāfiskās dinamikas nozīmi Āfrikā, kas rada vajadzību pēc ilgtermiņa stratēģiska redzējuma ilgtspējīgas, iekļaujošas un aktīvas sabiedrības izveidei; uzsver arī to, ka ir jānodrošina nediskriminējoša attieksme pret neaizsargātām grupām, tostarp personām ar invaliditāti un pirmiedzīvotājiem; atzīst, ka iedzīvotāju skaita pieaugums Āfrikā ir gan problēma vietējai ekonomikai, gan arī iespēja kontinentam; tāpēc aicina ES paust apņemšanos veicināt atbilstošu sabiedrisko politiku un investīcijas izglītībā un veselībā, ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību (SRV) un ar to saistītās tiesības, lai nodrošinātu, ka jaunieši spēj pieņemt apzinātus lēmumus par savu SRV, dzimumu līdztiesību un bērnu tiesībām, bez kā sociālo, ekonomisko un vides noturību nav iespējams nodrošināt;

43.  uzsver, ka urbanizācijas līmenis Āfrikā pieaug un rada sociālas, ekonomiskas un vides problēmas; prasa rast risinājumus, lai mazinātu šo urbanizācijas spiedienu un atvieglotu nekontrolētas urbanizācijas radītās problēmas;

44.  prasa ES un ĀS stiprināt Āfrikas valstu izglītības sistēmas, tostarp tās administratīvās struktūras spēju, vismaz 20 % no valsts budžeta līdzekļiem investējot izglītībā un palielinot ES atbalstu Globālajai partnerībai izglītības jomā un fondam „Izglītība nevar gaidīt”;

45.  uzsver, ka ir vajadzīga vispārēja, iekļaujoša, vienlīdzīga un ilgtermiņa piekļuve kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos, sākot no agras bērnības un visiem, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm, tostarp ārkārtas un krīzes situācijās;

46.  uzsver, ka ir jāiegulda cilvēkkapitālā un ka jauniešiem ir jābūt piesaistītiem globālajai realitātei un jāapgūst prasmes, kas atbilst darba tirgus pašreizējām un turpmākajām vajadzībām, stiprinot izglītības un profesionālās apmācības sistēmas (formālās un ikdienējās), pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību;

47.  uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt Āfrikas valstis, veidojot efektīvas sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas un nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem, jo īpaši novēršot šķēršļus, ar kuriem saskaras sievietes un citas neaizsargātas grupas, tostarp bērni, personas ar invaliditāti un LGBTI;

48.  prasa ieviest minimālu vispārējo veselības apdrošināšanu, izveidojot horizontālas valsts veselības aprūpes sistēmas; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās tendences, ir jāapmāca par vienu miljonu kvalificētu veselības aprūpes speciālistu vairāk, nekā sākotnēji plānots, lai līdz 2030. gadam sasniegtu PVO obligāto standartu;

49.  uzsver, ka infekcijas slimības rada būtisku apdraudējumu sociālajai noturībai; aicina Komisiju pastiprināt zinātniskās un medicīniskās sadarbības centienus starp abiem kontinentiem, tādus kā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerība (EDCTP2), un ieguldīt zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā, lai, īstenojot sadarbību attīstības jomā, samazinātu joprojām milzīgo nabadzības izraisītu un novārtā atstātu slimību slogu;

50.  atgādina, ka ir vajadzīgas lielākas investīcijas mātes veselības aprūpes un seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, lai samazinātu mātes un jaundzimušo mirstību un vērstos pret tradicionālo praksi, tādu kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana un piespiedu un/vai agrīnas laulības;

51.  uzsver dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas nozīmi ES un Āfrikas sadarbībā; uzsver sieviešu pozitīvo lomu un līdzdalību politikas un ekonomikas jomā, kā arī konfliktu novēršanā un ilgtspējīga miera veidošanā;

52.  norāda, ka kultūra ir gan attīstību sekmējošs faktors, gan svarīga attīstības sastāvdaļa un tā var veicināt sociālo iekļaušanu, vārda brīvību, identitātes veidošanu, pilsonisko emancipāciju un konfliktu novēršanu, vienlaikus stiprinot ekonomikas izaugsmi; tāpēc aicina ES un ĀS veicināt starpkultūru politisko dialogu un kultūras daudzveidību un atbalstīt kultūras un mantojuma aizsardzības stratēģijas; uzsver, ka demokrātija ir universāla vērtība, kas var būt jebkuras kultūras daļa; atzīst arī sporta kā sociālās iekļaušanas un dzimumu līdztiesības avota un dzinējspēka nozīmi;

Tādas mobilitātes un migrācijas stratēģijas ieviešana, kas veicina abu kontinentu attīstību

53.  atgādina, ka migrācija un mobilitāte starp Eiropu un Āfriku un Eiropā un Āfrikā ietekmē ekonomiku, sabiedrību, vidi un politiku un ka šī problēma ir jārisina saskaņotā un visaptverošā veidā starp abiem kontinentiem un sadarbībā ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, maksimāli palielinot sinerģiju un izmantojot attiecīgo ES politiku, instrumentus un līdzekļus, kas balstīti uz solidaritāti, kopīgu atbildību, respektu un cilvēka cieņu, šajā saistībā atgādina, ka ir vēlams pastiprināt Āfrikas un ES dialogu, pirms notiek sarunas par abiem globālajiem paktiem attiecīgi migrācijas un bēgļu jomā, kas ANO paspārnē ir jāizstrādā līdz 2018. gadam, lai noteiktu kopīgās prioritātes, kur tas ir iespējams;

54.  atgādina, ka ir jāpastiprina migrācijas un mobilitātes pozitīvā ietekme, lai tās tiktu uzskatītas par abu kontinentu savstarpējas attīstības instrumentiem; uzsver, ka tam ir vajadzīgs rūpīgi izstrādāts, līdzsvarots, uz pierādījumiem balstīts un ilgtspējīgs politikas risinājums ar ilgtermiņa stratēģiju, kurā ņemtas vērā demogrāfiskās perspektīvas un migrācijas pamatcēloņi;

55.  atzīst, ka vardarbīgi konflikti, vajāšanas, nevienlīdzība, cilvēktiesību pārkāpumi, vāja pārvaldība, korupcija, terorisms, represīvi režīmi, dabas katastrofas, klimata pārmaiņas, bezdarbs un pastāvīga nabadzība pēdējos gados izraisīja iedzīvotāju pārvietošanos un palielināja migrācijas plūsmu uz Eiropu; tomēr atgādina, ka vairāk nekā 85 % Āfrikas iedzīvotāju, kuri pamet savu valsti, paliek kontinentā;

56.  atbalsta dažādās cīņai pret neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem paredzētās Eiropas iniciatīvas — migrācijas partnerības, trasta fondus Āfrikai un Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai; aicina nodrošināt un turpināt to īstenošanu elastīgā, efektīvā, saskaņotā un pārredzamā veidā, veicinot iespējamo sinerģiju starp dažādiem instrumentiem, programmām un pasākumiem gan iekšējās, gan arī ārējās darbībās; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība robežu pārvaldības jomā;

57.  atkārtoti aicina veicināt likumīgu migrāciju saskaņā ar Valletas rīcības plāna ieteikumiem; turklāt uzsver, ka attīstības palīdzība nedrīkst būt atkarīga no sadarbības migrācijas jautājumos;

58.  aicina dalībvalstis piedāvāt pārmitināšanas vietas ievērojamam skaitam bēgļu; šajā saistībā prasa izveidot Eiropas pārmitināšanas sistēmu, kuru dalībvalstis varētu viegli izmantot; turklāt prasa ES un tās dalībvalstīm sadarboties ar Āfrikas valstīm, kurām nākas risināt bēgļu pārvietošanās jautājumu vai ieilgušas krīzes situācijas, un palīdzēt tām, lai uzlabotu to patvēruma nodrošināšanas spējas un aizsardzības sistēmas;

59.  mudina dalībvalstis palielināt savu finansiālo ieguldījumu trasta fondos un citos instrumentos, kuru mērķis ir veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un stimulēt darbvietu radīšanu, tādējādi palīdzot novērst migrācijas pamatcēloņus; aicina arī noteikt, ka Eiropas Parlamentam ir jāveic stingrāka pārbaude, lai nodrošinātu, ka migrācijas partnerības un finansēšanas instrumenti atbilst ES juridiskajam pamatam, principiem un saistībām;

60.  aicina ES un ĀS veicināt studentu, skolotāju, uzņēmēju un pētnieku apmaiņu starp abiem kontinentiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest mehānismu Āfrikas jauniešiem, paplašinot programmas „Erasmus+” darbības jomu, un ES profesionālās izglītības un apmācības mehānismu; aicina uzsākt diskusiju par Āfrikas skolu un universitāšu izdoto diplomu un apliecību atzīšanu Eiropas Savienībā; norāda, ka cirkulārās migrācijas nodrošināšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai un tam, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Āfrikas;

61.  atzīst diasporas īpašo nozīmi gan uzņēmējvalstīs, gan izcelsmes valstīs, sūtot ievērojamus naudas līdzekļus un uzņemoties attīstības partnera lomu valsts un reģionālā līmenī; pauž vēlmi, ka diaspora varētu darboties kā informācijas avots, kas pielāgots tam, lai atsauktos uz cilvēku faktiskajām vajadzībām, novēršot ar neatbilstīgu migrāciju saistīto apdraudējumu, kā arī risinot problēmas, kas saistītas ar integrāciju uzņēmējvalstīs;

o
o   o

62.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienības Komisijai, ĀKK Padomei, Panāfrikas parlamentam un ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijam.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(2) OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0371.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0337.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0246.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0437.

Juridisks paziņojums