Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2035(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0335/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0335/2017

Debates :

PV 11/12/2017 - 20
CRE 11/12/2017 - 20

Balsojumi :

PV 12/12/2017 - 5.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0485

Pieņemtie teksti
PDF 443kWORD 61k
Otrdiena, 2017. gada 12. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Padziļināts partnerības un sadarbības nolīgums starp ES un Kazahstānu (Rezolūcija)
P8_TA(2017)0485A8-0335/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra nenormatīvā rezolūcija ar priekšlikumu nenormatīvai rezolūcijai par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (12409/2016 – C8-0469/2016 – 2016/0166(NLE)2017/2035(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12409/2016),

–  ņemot vērā projektu Padziļinātam partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (09452/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. panta 1. punktu un 37. pantu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu un 100. panta 2. punktu, 207. pantu un 209. pantu un īpaši tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu (C8-0469/2016),

–  ņemot vērā padziļinātas partnerības un sadarbības nolīguma (EPCA) parakstīšanu 2015. gada 21. decembrī Astanā, klātesot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini,

–  ņemot vērā, ka ES ekskluzīvā kompetencē kopš 2016. gada 1. maija tiek provizoriski piemērotas EPCA daļas;

–  ņemot vērā, ka kopš tā stāšanās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, joprojām tiek piemērots ES un Kazahstānas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), ko parakstīja 1995. gada 23. janvārī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Kazahstānas ciešākas partnerības un sadarbības nolīgumu(1),

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, tostarp 2016. gada 10. marta rezolūciju(2), 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju(3), 2012. gada 15. marta rezolūciju(4) un 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Yevgeny Zhovtis lietu Kazahstānā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā(6) un Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES un Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanu(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 19. janvāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu, ar kuru turpina Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra darbību(8) Astanā, Kazahstānā,

–  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par lēmuma priekšlikumu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija un 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES stratēģiju Vidusāzijai,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Komisijas dienestu 2015. gada 13. janvāra ceturto progresa ziņojumu par ES stratēģiju Vidusāzijai, kas pieņemta 2007. gadā,

–  ņemot vērā ES un Kazahstānas ikgadējos cilvēktiesību dialogus,

–  ņemot vērā ES un Vidusāzijas dažādas sanāksmēs,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0335/2017),

A.  tā kā EPCA vajadzētu taustāmi padziļināt un stiprināt abu pušu politiskās un ekonomiskās saites, vienlaikus ievērojot un ņemot vērā pastāvošās abu pušu atšķirības un īpašos politiskos, ekonomiskos un sociālos apstākļus, gan Kazahstānas, gan arī ES iedzīvotāju interesēs;

B.  tā kā EPCA (1. pants) varētu stiprināt regulējumu tādu būtisku elementu izpildei kā demokrātijas ievērošana, tiesiskums, cilvēktiesības un tirgus ekonomikas principi, kuri jau ir iekļauti PSN, ar noteikumu, ka visu klauzulu īstenošana tiek stingri un efektīvi uzraudzīta, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem un termiņiem; savukārt cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu ir pievienota kā jauns būtisks elements (11. pants);

C.  tā kā Kazahstāna ir pirmā Vidusāzijas valsts, kura ir parakstījusi EPCA ar ES; tā kā EPCA, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis un Eiropas Parlaments, aizstās 1999. gadā noslēgto partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), un tā kā EPCA teksts tika publiskots 2015. gada 15. jūlijā;

D.  tā kā EPCA paredzēts plašs jaunu sadarbības jomu spektrs, kas ir ne tikai ES politiskajās un ekonomiskajās interesēs, bet arī ir piemērots, lai atbalstītu Kazahstānu nākamajā paredzētās modernizācijas posmā, vienlaikus nodrošinot sadarbību globālo problēmu risināšanā, jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību visiem iedzīvotājiem, kultūras daudzveidības saglabāšanu, vides aizsardzību un klimata pārmaiņu seku pārvaldību saskaņā ar Parīzes nolīguma prasībām, kā arī miera uzturēšanu un reģionālo sadarbību;

E.  tā kā kopš 2016. gada maija, divas trešdaļas EPCA jau tiek piemērotas provizoriski,

F.  tā kā Eiropas Parlaments ir gatavs savas kompetences robežās aktīvi iesaistīties, lai paplašinātu un precizētu šīs īpašās sadarbības jomas ar Kazahstānu, tostarp parlamentārās attiecības;

G.  tā kā Kazahstāna 2016. gada 1. janvārī pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO);

H.  tā kā Kazahstāna 2012. gada martā pievienojās Eiropas Padomes komisijai „Demokrātija caur tiesībām“ (Venēcijas komisijai),

Vispārīgi noteikumi par ES un Kazahstānas attiecībām un par EPCA

1.  uzsver, ka ES politisko, ekonomisko un kultūras attiecību padziļināšanai ar Kazahstānu jābalstās uz kopīgām vērtībām, īpaši pievēršoties demokrātijai, tiesiskumam, labai pārvaldībai un cilvēktiesību ievērošanai, un jāorientējas uz savstarpējām interesēm;

2.  norāda, ka Kazahstāna īsteno konsekventu stratēģiju, lai tuvinātos ES; uzsver valsts būtisko ieguldījumu, īstenojot ES stratēģiju Vidusāzijai, kura 2019. gadā tiks būtiski pārskatīta;

3.  atzinīgi vērtē to, ka EPCA veido stabilu pamatu attiecību padziļināšanai; norāda, ka Kazahstāna ir pirmā valsts Vidusāzijā, ar kuru ES ir apspriedusi un parakstījusi EPCA; uzskata, ka jaunās paaudzes vienošanās ir labs modelis, ko nākotnē varētu attiecināt arī uz citām reģiona valstīm;

4.   atzinīgi vērtē EPCA pausto mērķi uzlabot sadarbību un būtiski sekmēt ekonomiskās saiknes starp ES un Kazahstānu tādās dažādās problemātiskās un kopīgu interešu jomās kā demokrātija un tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ilgtspējīga attīstība, ārpolitika un drošības politika, tirdzniecība, tieslietas, brīvība un drošība, kā arī 29 citās svarīgās nozaru politikas jomās, piemēram, ekonomiskā un finanšu sadarbība, enerģētika, transports, vide un klimata pārmaiņas, nodarbinātība un sociālās lietas, kultūra, izglītība un pētniecība; mudina abas puses aktīvi pildīt savas saistības;

5.  sagaida, ka EPCA sekmēs stiprāku tiesiskumu un demokrātisku visu iedzīvotāju iesaistīšanos, daudzveidīgāku politisko vidi, labāk funkcionējošu, neatkarīgu un objektīvu tiesu varu, lielāku valdības pārredzamību un pārskatatbildību, uzlabojumus darba tiesību aktos, kuri atbilstu SDO prasībām, plašākas uzņēmējdarbības iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, ilgtspējīgu vides attīstību, ūdens un citu resursu apsaimniekošanu, piemēram, efektīvu enerģijas izmantošanu un atjaunojamo enerģijas avotu izvēršanu;

6.  uzsver, ka Parlamenta 2012. gada 22. novembra ieteikumi attiecībā uz sarunām par ES un Kazahstānas EPCA joprojām ir nozīmīgi un saglabā savu lietderību;

7.  atgādina, ka Parlaments uzsvēra, ka progress EPCA sarunās ir jāsaista ar politisko reformu gaitu un patiesu progresu attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu, labu pārvaldību un demokratizāciju, tādēļ Venēcijas komisijas ieteikumiem varētu būt pozitīva ietekme; pauž nopietnas bažas par to, ka vārda brīvība, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvība joprojām ir ierobežota; mudina valsti pilnībā īstenot ieteikumus, ko sniedzis ANO īpašais referents jautājumā par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ko viņš iekļāva gala ziņojumā par misiju Kazahstānā, kura notika 2015. gada janvārī;

8.  uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, piemērojot principu “lielāks ieguldījums — lielāks ieguvums” ;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ar EPCA ieviesta iespēja apspriest nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp ES un Kazahstānu vienlaikus ar iespējamām sarunām par nolīgumu, kas regulē konkrētās saistības attiecībā uz atpakaļuzņemšanu; uzsver to, cik svarīgi ir vērst plašumā apmaiņu, jo īpaši jauniešu un akadēmiskajā līmenī, un šajā sakarībā aicina ievērojami palielināt Kazahstānai paredzēto programmu “Erasmus +” ;

10.  atkārtoti aicina Padomi, Komisiju un PV/AP:

   nodrošināt, ka abas puses ievēro EPCA būtiskos elementus, jo to neievērošanas rezultātā būtu vai nu jāuzsākt strīdu izšķiršana (278. pants) vai pat jāaptur nolīguma piemērošana nopietnu pārkāpumu gadījumā (279. pants);
   izstrādāt EPCA īstenošanas kritērijus un termiņus;
   paredzēt visaptverošu uzraudzības mehānismu starp Parlamentu un EĀDD, līdzko EPCA pilnībā stājas spēkā, tostarp iekļaut 2012. gada 22. novembra rezolūcijā norādītos elementus;

11.  atgādina, ka PV/AP, Padome un Komisija joprojām tikai daļēji ievēro LESD 218. panta 10. punktu un attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus par tūlītēju un pilnīgu Parlamenta piekļuvi visiem sarunu dokumentiem un saistītajai informācijai;

12.  prasa Kazahstānas parlamentārās sadarbības komitejai (PSK) atjaunināt savu reglamentu, lai nodrošinātu provizoriskās piemērošanas demokrātisku kontroli jomās, kurās nolīgums jau ir stājies spēkā, un izmantot savu prerogatīvu pieņemt ieteikumus, un sagatavoties visa EPCA pārbaudei, tiklīdz tas stājas spēkā;

Politiskais dialogs un sadarbība, demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un pamatbrīvības

13.   aicina ES savā politiskajā dialogā ar Kazahstānu pastāvīgi piešķirt prioritāti jautājumiem par tiesiskumu un demokrātiju, pamatbrīvībām un cilvēktiesībām;

14.  aicina Kazahstānu, ņemot vērā sociālos protestus, kuri dažkārt ir arī vardarbīgi, veikt aktīvus un konkrētus pasākumus, īstenojot programmu „Kazahstāna 2050“, politisko, demokrātisko un sociālo reformu jomā, tostarp skaidrāku pilnvaru nodalīšanu starp izpildvaru un likumdošanas varu, un ieviest līdzsvaru un atsvaru konstitucionālajā sistēmā saskaņā ar valsts starptautiskajām saistībām atbilstoši dažādiem ANO, EDSO un Eiropas Padomes instrumentiem; atkārtoti pauž pārliecību, ka pāreja, kuru Kazahstāna vēlas panākt attiecībā uz jauna veida izaugsmi ar intensīvu zinātnisko ievirzi, nebūtu iespējama bez kvalitatīvas izglītības, būtisku modernu pakalpojumu pieejamības lielākajai iedzīvotāju daļai un iekļaujošas sociālās politikas, kā arī sociālo attiecību regulēšanas sistēmas, jo īpaši ekonomikas jomā; atzinīgi vērtē „100 soļu programmu”, kas ir mēģinājums veikt steidzamas reformas šajā valstī;

15.  atzinīgi vērtē dažas nesenās pozitīvās norises konstitucionālo un administratīvo reformu jomā, kā arī pilsoniskās sabiedrības konsultatīvā foruma izveidošanu; tomēr pauž dziļas bažas par kriminālkodeksa un administratīvā kodeksa, kuri stājās spēkā 2015. gadā, ierobežojošo ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to darbību;

16.  aicina Kazahstānu pilnībā īstenot ieteikumus, kas izriet no EDSO/ODIHR starptautiskās 2016. gada 20. marta vēlēšanu novērošanas misijas, saskaņā ar kuru valstij joprojām ir daudz darba, lai izpildītu EDSO saistības attiecībā uz demokrātiskām vēlēšanām; mudina Kazahstānas varas iestādes neierobežot neatkarīgo kandidātu darbības; tāpat mudina ievērot pilsoņu vēlēšu tiesības;

17.  atzinīgi vērtē Kazahstānas sadarbību ar Eiropas Padomes Venēcijas komisiju, un aicina pilnībā īstenot tās atbilstīgos ieteikumus demokrātisko un īpaši tiesisko reformu jomā;

18.  atzinīgi vērtē pašreizējās administratīvās reformas, un iesaka turpināt reformas, kas garantētu patiesi neatkarīgu un objektīvu tiesu varu, un visos līmeņos efektīvāk apkarot korupciju; tomēr aicina stiprināt pārvaldību un reformas, izveidojot patiesi neatkarīgu tiesu sistēmu, kura nav korumpēta, un nodrošinot tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, kā arī lielākus, efektīvākus centienus korupcijas, organizētās noziedzības un narkotiku tirdzniecības apkarošanā; aicina uzlabot un modernizēt ieguldījumus pamata sociālajās jomās; uzsver, ka valsts ilgtermiņa stabilitātei būs svarīgi arī turpmāk pievērst uzmanību ekonomiskajai un sociālajai attīstībai nomaļos reģionos un zonās ārpus pilsētām;

19.  norāda, ka pastāv pilsoniskās sabiedrības dialoga platformas; atkārtoti pauž bažas attiecībā uz tiem tiesību aktiem par NVO, kuri apdraud to neatkarību un spēju darboties; atgādina, ka aktīva un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir svarīga Kazahstānas ilgtspējīgai nākotnei; mudina Kazahstānas varas iestādes jebkurā gadījumā garantēt to, lai visi cilvēktiesību aktīvisti un NVO Kazahstānā varētu pilnīgi netraucēti īstenot savus likumīgos pasākumus cilvēktiesību jomā, nebaidoties no represijām, un tādējādi veicināt ilgtspējīgas sabiedrības attīstību un stiprināt demokrātiju; uzskata, ka EPCA nozīmē arī pastiprinātu atbalstu īstenas pilsoniskās sabiedrības attīstībai, un aicina Kazahstānas iestādes attiecīgi rīkoties un Komisiju padziļināt programmas ar mērķi nostiprināt un konsolidēt neatkarīgo NVO darbības;

20.  pieprasa izbeigt pēdējo pāris gadu laikā aizvien biežāko neatkarīgo žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, arodbiedrību vadītāju, cilvēktiesību aizstāvju un citu sabiedriski aktīvu personu tiesisko vajāšanu, iebiedēšanu un apcietināšanu, atriebjoties par to, ka viņi izmantoja savu vārda brīvību un citas pamatbrīvības; prasa pilnībā reabilitēt un nekavējoties atbrīvot visus aktīvistus un politiskos ieslodzītos, kuri pašreiz atrodas cietumā, kā arī atcelt pārvietošanas ierobežojumus, kas piemēroti citiem; prasa izbeigt Interpola izdošanas procedūru ļaunprātīgu izmantošanu un politiskas opozīcijas vajāšanu ārzemēs;

21.  atzinīgi vērtē pazīstamā Kazahstānas aktīvista un opozīcijas partijas „Alga!“ vadītāja Vladimir Kozlov nosacītu atbrīvošanu no cietuma 2016. gada augustā;

22.  pauž bažas par ierobežojumiem, kas piemēroti plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvībai, biedrošanās un pulcēšanās brīvībai, kā arī reliģijas brīvībai, tostarp izmantojot ierobežojošus tiesību aktus, kriminālvajāšanu, cenzūru un spiedienu uz aktīvistiem; norāda, ka neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, blogeru un atsevišķu iedzīvotāju vārda brīvība ir universāla vērtība, kas ir jāievēro; iesaka Kazahstānai savā tiesību sistēmā piemērot Eiropas Padomes standartus; pieņem zināšanai Kazahstānas centienus uzlabot valsts starptautisko tēlu, kā to pierāda nesenā Expo-2017 atklāšana Astanā; tomēr norāda, ka šie pasākumi ir pretrunā ar atšķirīgo viedokļu apklusināšanas centieniem un spiedienu, kas pēdējo mēnešu laikā tiek izdarīts uz pilsonisko sabiedrību;

23.  pauž bažas, ka daži nesen reformētā kriminālkodeksa un kriminālprocesa kodeksa noteikumi ierobežo vārda brīvību; mudina Kazahstānu pārskatīt tos, jo īpaši attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par neslavas celšanu;

24.  uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvība ir būtiska, lai izveidotu un konsolidētu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības; pauž nožēlu, ka vide neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem ir kļuvusi vēl naidīgāka; pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu projektu, kura mērķis ir īstenot noteikumus attiecībā uz žurnālistiem, kuriem jāpārbauda viņu informācija valsts iestādēs; mudina Kazahstānas varas iestādes atsaukt šādus grozījumus no tiesību aktu projekta, lai žurnālistiem nodrošinātu iespēju veikt pilnīgi neatkarīgu izmeklēšanu un ziņošanu; turklāt aicina Kazahstānas varas iestādes neierobežot piekļuvi tiem tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļiem valsts iekšienē un ārzemēs, kuri pauž kritisku viedokli par valsti; pauž nožēlu par to, ka arī neslavas celšana joprojām ir krimināli sodāma Kazahstānā, un uzsver, ka tas ir kļuvis par problemātisku jautājumu, ņemot vērā vārda brīvības situāciju valstī; pauž bažas par lielo tiesvedības procesu skaitu attiecībā uz neslavas celšanu, tostarp pret dažām ziņu raidorganizācijām un citām tīmekļa vietnēm, kuru ziņojumi par valdības politiku ir nelabvēlīgi un kuras tiek sistemātiski bloķētas, šos tiesvedības procesus ierosina valsts ierēdņi un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem ir īpaša aizsardzība un kuri pieprasa lielas morālās kompensācijas summas par rakstos ietvertajiem apgalvojumiem saistībā ar korupciju, pārkāpumiem vai citiem jautājumiem, kuri viņiem nav pieņemami;

25.  mudina koriģēt negatīvās tendences attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, vārda brīvību, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, kā arī reliģijas brīvību; iesaka Kazahstānai savos tiesību aktos piemērot Eiropas Padomes standartus; šajā sakarībā pieņem zināšanai, ka sākot ar 2016. gadu, visām Kazahstānas NVO ir likumā noteikts pienākums piereģistrēties iestādēs un sniegt ikgadēju darbības informāciju, lai to iekļautu valsts datubāzē par NVO; uzsver, ka šāds solis varētu būt vērsts uz pārredzamības uzlabošanu šajā nozarē; tomēr pauž bažas, ka šīs jaunās prasības vēl vairāk sarežģī jau tā plašos nevalstiskā sektora ziņošanas pienākumus valstij, savukārt pārredzamības politika tiek nesamērīgi piemērota bezpeļņas nevalstiskajā sektorā, jo tā neattiecas uz jebkuru citu juridisko personu; pauž bažas par to, ka par iesaistīšanos nereģistrētās asociācijās ir paredzēta kriminālatbildība un ka par informācijas neiesniegšanu jaunajā datubāzē vai “nepareizas” informācijas sniegšanu organizācijām var tikt piemērots sods; pauž nožēlu par to, ka ar tiesu nolēmumu var apturēt vai izbeigt reģistrētu sabiedrisko apvienību darbību par jebkuru valsts tiesību aktu pārkāpumu, neatkarīgi no tās smaguma;

26.  ar bažām norāda, ka nesenā pretterorisma tiesību aktu, tostarp likumprojekta pilsonības atņemšanai par terorismu aizdomās turētajām personām, pieņemšana varētu novest pie mierīmīlīgās un likumīgās politiskās opozīcijas apspiešanas; mudina Kazahstānas varas iestādes izvairīties no šo tiesību aktu izmantošanas ar mērķi ierobežot vārda brīvību, reliģijas vai ticības brīvību, tiesu varas neatkarību vai aizliegt opozīcijas darbību;

27.  ņem vērā, ka 2016. gada vasarā pieņemtajos noslēguma apsvērumos par Kazahstānu ANO Cilvēktiesību komiteja pauda bažas par plaši formulēto Kriminālkodeksa 174. pantu, kurā aizliegta “sociālo, nacionālo vai cita veida nesaskaņu celšana”, un 274. pantu, kurā ir aizliegta “tādas informācijas izplatīšana, par kuru ir zināms, ka tā ir nepatiesa”, un šo pantu izmantošanu, lai nepamatoti ierobežotu vārda brīvību un citas tiesības, ko aizsargā Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR); pauž nožēlu par to, ka dažiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un žurnālistiem ir izvirzītas apsūdzības un piemērots ieslodzījums, pamatojoties uz iepriekšminētajiem Kriminālkodeksa pantiem; norāda, ka minēto personu sarakstā ir Maks Bokayev un Ayan Talgat, kuri izcieš piecu gadu cietumsodu par dalību 2016. gada pavasarī Kazahstānā notikušajos miermīlīgajos protestos pret zemes reformu; mudina Kazakhstānas valdību viņus visus atbrīvot un atsaukt pret viņiem izvirzītās apsūdzības;

28.  aicina Kazahstānu pārskatīt tās 2014. gada Likumu par arodbiedrībām un 2015. gada Darba kodeksu, lai saskaņotu tos ar SDO standartiem; atgādina Kazahstānai par tās saistībām pilnībā ievērot secinājumus, kurus pieņēma SDO Standartu piemērošanas komiteja (2017., 2016. un 2015. gadā);

29.  pauž nosodījumu, ka 2017. gada janvārī ar tiesas rīkojumu tika slēgta Kazahstānas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija (CITUK) par tās statusa iespējamu neapstiprināšanu atbilstīgi valsts ierobežojošajam 2014. gada likumam par arodbiedrībām; atgādina Kazahstānas iestādēm, ka nepieciešams garantēt neatkarīgu un objektīvu tiesu varas iestāžu darbību, un arī veicināt patiesu sociālo dialogu, sekmējot neatkarīgo arodbiedrību, piemēram CITUK un tās filiāļu, esamību un darbību; atsaucas uz SDO Standartu piemērošanas komitejas secinājumiem par stāvokli Kazahstānā 2017. gada jūnijā; pauž nožēlu par to, ka CITUK priekšsēdētāju Larisa Kharkova 2017. gada 25. jūlijā tiesa atzina par vainīgu apsūdzībās par naudas piesavināšanos un krāpšanu, kas saistīta ar arodbiedrību līdzekļiem, un tiek uzskatīts, ka tās bija politiski motivētas apsūdzības; pauž nožēlu par to, ka tiesa viņai ir piespriedusi četrus gadus ilgus pārvietošanās brīvības ierobežojumus papildus 100 stundām sabiedriska darba un aizliegumam piecus gadus ieņemt vadošus amatus valsts apvienībās; aicina Kazahstānu atcelt spriedumu un pret viņu celtās apsūdzības;

30.  pauž nožēlu par to, ka 2017. gada aprīlī un maijā diviem citiem arodbiedrību vadītājiem Nurbek Kushakbayev un Amin Yeleusinov tika piespriests attiecīgi divarpus un divu gadu cietumsods par kriminālapsūdzībām, kuras arī tiek uzskatītas par politiski motivētām; norāda, ka šie spriedumi pret trijiem arodbiedrību vadītājiem ir nodarījuši kaitējumu neatkarīgo arodbiedrību darbībai šajā valstī;

31.  atzīmē Kazahstānas etniski un reliģiski daudzveidīgo raksturu un uzsver, ka nepieciešams aizsargāt mazākumtautības un to tiesības, jo īpaši attiecībā uz valodu lietošanu, reliģijas vai ticības brīvību, diskriminācijas nepieļaušanu un vienlīdzīgām iespējām; atzinīgi vērtē dažādu kopienu mierīgu līdzāspastāvēšanu Kazahstānā;

32.  aicina būtiski pārskatīt ES un Kazahstānas ikgadējo cilvēktiesību dialogu, lai padarītu to efektīvāku un vairāk orientētu uz rezultātu; aicina Kazahstānas varas iestādes pilnībā iesaistīties šajā dialogā, kā arī visos citos forumos, lai panāktu taustāmu virzību saistībā ar cilvēktiesību situāciju valstī, vienlaikus pievēršot īpašu uzmanību atsevišķiem gadījumiem; atgādina, ka jānodrošina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana šajos dialogos un apspriedēs;

33.  uzsver, ka pastāvīgi jāiesaistās ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) Vispārējā regulāro pārskatu mehānismā, jo īpaši attiecībā uz tā ieteikumu efektīvu īstenošanu;

34.  uzstāj, lai Kazahstāna nodrošinātu atbilstību ANO Komitejas pret spīdzināšanu ieteikumiem un ANO īpašā referenta jautājumos par spīdzināšanu 2009. gada ieteikumiem;

35.  pauž nožēlu par to, ka Kazahstāna līdz šim ir atteikusies veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par 2011. gada notikumiem Žanaezenā, neraugoties uz 2011. gada UNHCR aicinājumiem;

36.  atzinīgi vērtē valsts pieteikumu pievienoties vairākām Eiropas Padomes konvencijām;

37.  pauž nožēlu, ka Kazahstāna nav ne pievienojusies Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem, ne arī tos parakstījusi, un aicina parakstīt tos un pievienoties šiem statūtiem;

Starptautiskās attiecības, reģionālā sadarbība un globālie uzdevumi

38.  atzinīgi vērtē Kazahstānas konstruktīvo sadarbību starptautisko attiecību jomā, kas ir svarīgs ieguldījums mieram un stabilitātei gan reģionālā, gan globālā līmenī, piemēram, sekmējot sarunas par Irānas kodolprogrammu, sarunas starp pusēm Astanā par visaptverošu risinājumu, lai izbeigtu karu Sīrijā, tās diplomātiskos centienus attiecībā uz konfliktu Ukrainā un iniciatīvu par konferenci par mijiedarbību un uzticības veicināšanas pasākumiem Āzijā; mudina Kazahstānu arī turpmāk iesaistīties starptautiskajā arēnā un uzņemties konstruktīvu lomu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē aicinājumu pakāpeniski izskaust bruņotu konfliktu, īstenojot kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, un ierosināt vispārēju deklarāciju par pasauli, brīvu no kodolieročiem; jo īpaši atzinīgi vērtē Kazahstānas lēmumu nepievienoties Krievijas aizliegumam importēt ES lauksaimniecības produktus un uzskata to par konkrētu un cerīgu zīmi, kas liecina par šīs valsts vēlmi pastiprināt dialogu un sadarbību ar ES;

39.  atzīmē Kazahstānas ģeostratēģisko nozīmi un pauž izpratni par valsts daudzvektoru ārpolitiku, kuras mērķis ir draudzīgu un paredzamu attiecību sekmēšana, tostarp prioritāri veidojot un līdzsvarojot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, Ķīnu, Vidusāzijas valstīm, ar kurām tai ir kopīga robeža, un citiem partneriem, tostarp ASV un ES;

40.  atzīst, ka Kazahstāna ir svarīgs dalībnieks ārpolitikā un drošības politikā, īpaši ņemot vērā tās pastāvīgo nozīmi globālās kodolatbruņošanās un drošības jomā un pagaidu dalībvalsts statusu ANO Drošības padomē 2018.–2017. gadā;

41.  atzīst Kazahstānas drošības problēmas, ko rada Daesh un citas ANO Drošības padomes sarakstos iekļautas teroristu organizācijas; norāda, ka liels skaits Kazahstānas pilsoņu ir ārvalstu kaujinieki Tuvajos Austrumos; atzīst, ka pašreizējais konflikts Afganistānā var vēl vairāk destabilizēt Kazahstānu, tostarp ar reliģisko ekstrēmismu, narkotiku tirdzniecību un terorismu; iesaka ciešāk sadarboties, lai stātos pretī vardarbīgam ekstrēmismam un apkarotu terorismu, un norāda, ka prioritātei vajadzētu būt radikalizācijas pamatcēloņu novēršanai; norāda, ka EPCA 13. pantā ir pievērsta uzmanība terorisma apkarošanas pasākumiem un tam ir būtiska nozīme, jo īpaši pašreizējā starptautiskā vidē;

42.  norāda, ka Kazahstāna ir visu galveno reģionālo organizāciju locekle; uzskata, ka Kazahstānas starptautiskā reputāciju, kas ļoti nesen tika iegūta, vadot tik dažādas starptautiskas organizācijas kā EDSO, Islāma sadarbības organizācija (OIC), Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), Šanhajas Sadarbības organizācijas un Kolektīvās drošības līguma organizācija, kas bija labs sākumpunkts kopīgiem pasākumiem, lai stabilizētu drošības situāciju Vidusāzijas reģionā un rastu daudzpusējus risinājumus globāliem uzdevumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Kazahstānas skaidrās norādes, ka tās dalība Eirāzijas Ekonomikas savienībā (EAEU) neietekmēs attiecību stiprināšanu ar ES;

43.  iesaka ES turpināt tās atbalstu reģionālajai sadarbībai Vidusāzijā, īpaši attiecībā uz tiesiskumu, uzticības veicināšanas pasākumiem, ūdens un resursu pārvaldību, robežu pārvaldību, stabilitāti un drošību; šajā sakarībā atbalsta Kazahstānas centienus veicināt labas kaimiņattiecības un kļūt par stabilitātes nodrošinātāju šajā reģionā; aicina panākt ilgtspējīgu Vidusāzijas vienošanos par ūdens apsaimniekošanas, enerģētikas un drošības jautājumiem, kas atbilst visām interesēm;

44.  atzīst, ka Kazahstānai ir vadoša pozīcija Vidusāzijas reģionā; mudina Kazahstānu izmantot šo pozīciju pozitīvai sadarbībai ar reģiona kaimiņvalstīm un veikt pasākumus, lai virzītos uz priekšu reģionālajā sadarbībā;

Ilgtspējīga attīstība, enerģētika un vide

45.  atzinīgi vērtē Kazahstānas 2017. gada janvārī publiskoto trešo modernizācijas stratēģiju, kurā noteikts mērķis iekļauties starp 30 visattīstītajām valstīm pasaulē;

46.  atzinīgi vērtē uzlaboto sadaļu par izejvielām un sadarbību enerģētikas jomā, kurai ir liels potenciāls veicināt ES energoapgādes drošību; atgādina, ka Kazahstāna ir svarīga kā enerģijas piegādātāja ES; prasa ES aktīvāk sadarboties un uzlabot dialogu ar Kazahstānu un citām Vidusāzijas valstīm enerģētikas jomā, lai stiprinātu ES energoapgādes drošību;

47.  atzinīgi vērtē to, ka EPCA nolīgumā iekļauta sadaļa par sadarbību klimata pārmaiņu jomā; aicina ES turpināt sadarboties ar Kazahstānas valdību, palīdzot tai noteikt un attīstīt novatorisku un ilgtspējīgu vides un ekoloģijas politiku; atgādina, ka Kazahstānu nopietni ietekmē divu pasaules visgraujošāko cilvēku izraisīto vides katastrofu sekas, proti, Arāla jūras izžūšana un Padomju Savienības Semejas/Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons; aicina Komisiju pastiprināt atbalstu Kazahstānas iestādēm gan tehniskā, gan finansiālā līmenī, lai būtiski uzlabotu Arāla jūras baseina ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdens saglabāšanu saskaņā ar Arāla jūras glābšanas starptautiskā fonda rīcības programmu un izstrādātu efektīvu rīcības plānu attiecībā uz agrākā kodolizmēģinājumu poligona zonas attīrīšanu; atzinīgi vērtē Kazahstānas dalību brīvprātīgajā partnerattiecību programmā “Green Bridge”; uzskata, ka tā nodrošinās stabilu un ilgstošu pamatu videi draudzīgām investīcijām, jaunu tehnoloģiju pārnesei un inovācijām, lai virzītos uz sabiedrību, kuras izmantotā enerģija nerada oglekļa dioksīda emisijas;

48.  uzsver, ka Kazahstānā ir jāpiemēro vides ilgtspējīgas attīstības principi attiecībā uz tās plašo dabas resursu ieguvi un apstrādi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka valsts ievēro Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) standartus;

Tirdzniecība un ekonomika

49.  atgādina, ka ES ir šīs valsts galvenā tirdzniecības un ieguldījumu partnere un Kazahstāna ir ES galvenā tirdzniecības partnere Vidusāzijā; pauž cerību, ka šīs attiecības tiks vēl vairāk stiprinātas; norāda, ka 80 % no Kazahstānas eksporta uz ES veido nafta un gāze; atkārtoti uzsver, ka ir svarīga lielāka tās tirdzniecības diversifikācija ar ES; uzsver, ka tirdzniecība un cilvēktiesības var pastiprināt viena otru, darbojoties tiesiskā vidē; atgādina, ka uzņēmēju aprindām ir svarīga loma pozitīvu stimulu piedāvāšanā saistībā ar cilvēktiesību, demokrātijas un korporatīvās sociālās atbildības veicināšanu; norāda, ka globālās vērtības ķēdes veicina starptautisku darba, vides, sociālo un cilvēktiesību pamatstandartu nostiprināšanu, tostarp arodveselības un darba drošības pasākumu izstrādāšanu un piemērošanu, izglītības iespējas, objektīvas iestādes un korupcijas mazināšanu;

50.  atzinīgi vērtē Kazahstānas pievienošanos PTO 2016. gada 1. janvārī, kas veicināja valsts ekonomisko un administratīvo modernizāciju; norāda, ka Kazahstānas ekonomikas pamatā galvenokārt ir izejvielu un ogļūdeņražu izmantošana un eksports; pauž cerību, ka praksē tiek pilnībā īstenota vērienīgā programma ekonomikas diversifikācijā, kurā ES varētu būt svarīga nozīme, un valsts reformēšanā, kurā cita starpā ietverta valsts pārvaldes profesionālizēšana un korupcijas apkarošanas pasākumu ieviešana; īpaši aicina Komisiju palīdzēt Kazahstānai, lai tās ekonomiku padarītu videi draudzīgu un ilgtspējīgu;

51.  pieņem zināšanai Kazahstānas apņemšanos liberalizēt kapitāla apriti tiešo ieguldījumu veidā un pauž nožēlu par to, ka tirdzniecībai un darījumdarbībai veltītajā EPCA daļā nav ietverti noteikumi par korupcijas apkarošanu; uzskata, ka, pārraugot nolīguma īstenošanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš korporatīvās pārvaldības un korupcijas jautājumiem, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riska palielināšanos;

52.  atzinīgi vērtē Kazahstānas apņemšanos, kas izpaudās pirmajā EPCA piemērošanas gadā, ievērot un pildīt savas saistības, ko paredz EPCA un dalība PTO; aicina Kazahstānu pildīt savas EPCA paredzētās saistības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, pamatojoties uz reģionālo izsmelšanas režīmu;

53.  aicina Kazahstānu neatkarīgi no savas līdzdalības Eirāzijas Ekonomikas savienībā (EES) pilnībā pielīdzināt savus importa tarifus PTO un EPCA noteiktajām saistībām, lai novērstu lielu kompensāciju maksājumus PTO tirdzniecības partneriem;

54.  aicina Kazahstānu pievienoties Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmai (TRACES), kas ļautu efektīvi īstenot sanitāro un fitosanitāro (SPS) kontroli, un izmantot divpusējos ES un Kazahstānas SPS sertifikātus;

55.  pieņem zināšanai EPCA noteikto vispārējo piecu gadu pārejas laiku valsts iepirkuma jomā un astoņu gadu pārejas laiku būvniecības jomā un ar nepacietību sagaida tirdzniecības palielināšanos pēc šo laikposmu beigām; norāda, ka Kazahstānai publiskais iepirkums ir nozīmīgs valsts politikas instruments;

o
o   o

56.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kazahstānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 419, 16.12.2015., 159. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0083.
(3) OV C 45, 5.2.2016., 85. lpp.
(4) OV C 251 E, 31.8.2013., 93. lpp.
(5) OV C 224 E, 19.8.2010., 30. lpp.
(6) OV C 168 E, 14.6.2013., 91. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0121.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0007.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0484.

Juridisks paziņojums