Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 17. maijs - StrasbūraGalīgā redakcija
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/008 FI/Nokia Network Systems
 2014. gada ziņojums par subsidiaritāti un proporcionalitāti
 FinTech — tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni
 Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Horvātijā *
 Iebildumu izteikšana pret deleģēto aktu: augsta riska trešo valstu, kurās ir stratēģiskas nepilnības, norādīšana
 Ģenētiski modificēta kokvilna GHB119
 Ģenētiski modificēta kukurūza DAS-40278-9
 Stāvoklis Ungārijā
 Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošana mūžizglītībai

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/008 FI/Nokia Network Systems
PDF 432kWORD 54k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2016/008 FI/Nokia Network Systems) (COM(2017)0157 – C8-0131/2017 – 2017/2058(BUD))
P8_TA(2017)0209A8-0196/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0157 – C8-0131/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0196/2017),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Savienība veicina globalizāciju; tā kā Savienība rūpējas par personām, ko īslaicīgi ietekmē globālā tirgus pārmaiņas; tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, noteikt Savienības finansiālo ieguldījumu 60 % apmērā no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā Somija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2016/008 FI/Nokia Network Systems, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar darbinieku atlaišanu saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 26. nodaļā (“Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”), uzņēmumā Nokia Oy (Nokia Network Systems) un trijos piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos, kuri darbojas galvenokārt NUTS 2. līmeņa reģionos Helsinki-Ūsimā (Ūsimā) (FI1B), Rietumsomijā (Pirkanmā) (FI19), Ziemeļsomijā un Austrumsomijā (Ziemeļpohjanmā) (FI1D), un tā kā ir paredzēts, ka pasākumos piedalīsies 821 no 945 atlaistajiem darbiniekiem, kam ir tiesības uz EGF ieguldījumu;

E.  tā kā pieteikums ir iesniegts saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu pārskata periodā dalībvalstī ir atlaisti vismaz 500 darbinieku, ieskaitot piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos atlaistos darbiniekus,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Somija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 2 641 800 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 4 403 000;

2.  norāda, ka Somija pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2016. gada 22. novembrī un Komisija pēc tam, kad Somija tai ātri sniedza papildu informāciju, pabeidza tā izvērtējumu 2017. gada 7. aprīlī un tajā pašā dienā par to informēja Parlamentu;

3.  atgādina, ka līdz šim saistībā ar datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozari jau ir iesniegti 15 EGF pieteikumi, no kuriem Somija iesniegusi trīs(4) un kuri visi ir pamatoti ar globalizācijas kritēriju; norāda, ka četri no minētajiem 15 pieteikumiem attiecas uz Nokia uzņēmumiem; norāda, ka galīgie ziņojumi saistībā ar 2012. gada pieteikumu liecina, ka divus gadus pēc Somijas EGF pieteikuma iesniegšanas nodarbināti bija 44 % no EGF darbību dalībniekiem, un 2013. gada pieteikuma gadījumā — 65 %; sagaida, ka Komisijas vidusposma novērtējumā, kas paredzēts 2017. gada 30. jūnijā(5), būs iekļauta sīka informācija par EGF atbalsta saņēmēju ilgtermiņa reintegrācijas rādītāju, kā tas prasīts jau Parlamenta 2016. gada 15. septembra rezolūcijā(6);

4.  atgādina, ka IKT nozarei ir svarīga strukturāla loma Somijas tautsaimniecībā; uzskata, ka nesenākie darbinieku atlaišanas gadījumi uzņēmumā Nokia Oy atspoguļo tendenci, kas skar Somijas tehnoloģiju nozari kopumā, kurā pēdējos divus gadus saistībā ar lielu spiedienu kāpināt efektivitāti un saglabāt ražojumu konkurētspēju ir ārkārtīgi nestabili nodarbinātības rādītāji;

5.  atgādina, ka IKT nozare sevišķi izjūt pārmaiņas globālajā tirgū; norāda, ka nozarē ir pasaules mēroga konkurence, proti, visi tirgus dalībnieki var pretendēt uz vieniem un tiem pašiem klientiem un personāla atrašanās vietai un kultūras pieredzei ir ierobežota nozīme;

6.  norāda, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Nokia Oy ir daļa no šā uzņēmuma pasaules mērogā īstenotās pārveides programmas, kas vajadzīga, lai spētu sacensties ar konkurentiem no Austrumāzijas;

7.  norāda, ka pēc kopuzņēmuma ar Siemens izveides tīkla tehnoloģiju nozarē Nokia Oy veica vairākus pasākumus — tostarp savu resursu pārvirzīšanu uz nākotnes tehnoloģijām un darbinieku skaita samazināšanu —, kuru mērķis ir līdz 2018. gada beigām par EUR 900 miljoniem samazināt gada darbības izmaksas;

8.  norāda, ka personām, kas 2016. gadā zaudēja darbu Nokia Oy, ir vai nu universitātes (40 %) vai vidusskolas (60 %) līmeņa izglītība un ka tās bija nodarbinātas programmēšanā un dizaina izstrādē, un to profesionālās prasmes bieži ir novecojušas; norāda, ka 21 % no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem ir vecāki par 54 gadiem, proti, vecumā, kad ir sevišķi grūti atkal iekļauties darba tirgū; turklāt norāda, ka divos no trim attiecīgajiem reģioniem bezdarba līmenis jau ilgstoši pārsniedz vidējo rādītāju valstī un ka šajos reģionos kopumā ir daudz augsti izglītotu bezdarbnieku, īpaši sarežģītā situācijā atrodoties darbiniekiem, kas ir vecāki par 50 gadiem;

9.  atzīst, ka Somija saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu ir sagatavojusi, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Nodarbinātības un ekonomikas ministrijai izveidojot darba grupu, kurā iekļauti paredzēto atbalsta saņēmēju, sociālo, valsts un reģionālo partneru pārstāvji;

10.  norāda, ka Somija plāno septiņu veidu pasākumus: i) izaugsmes vadības pasākumus un citus sagatavošanās pasākumus, ii) nodarbinātības un uzņēmējdarbības pakalpojumus, iii) apmācību, iv) uzņēmējdarbības uzsākšanas dotāciju, v) ekspertu novērtējumus, vi) algas subsīdiju un vii) pabalstus par ceļa, uzturēšanās un pārcelšanās izmaksām; norāda, ka šīs darbības ir aktīva darba tirgus pasākumi; norāda, ka šie pasākumi palīdzēs atlaistajiem darbiniekiem atgūt darbu;

11.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi veidos 13,34 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas ir stipri mazāk par regulā noteikto maksimālo apjomu — 35 %, un ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

12.  atzinīgi vērtē to, ka tiks izmantoti EURES tīkla pakalpojumi, lai Somijas darba meklētājus iepazīstinātu ar darba piedāvājumiem ārvalstīs; norāda, ka sadarbībā ar EGF un EURES dienestiem reģionālā mērogā tiks rīkoti starptautiski personāla atlases pasākumi; atzinīgi vērtē šos pasākumus un to, ka Somijas iestādes mudina atlaistos darbiniekus pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties;

13.  atzinīgi vērtē dažādos apmācības un konsultēšanas pakalpojumus, kas tiks piedāvāti, kā arī atbalstu personām, kuras meklē darbu ārpus Somijas, un uzņēmējdarbības uzsākšanai; uzskata, ka šie pasākumi ir sevišķi piemēroti, ņemot vērā attiecīgo darbinieku vecumu un prasmes;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Somijas iestādes individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem sāka sniegt no 2016. gada 2. jūnija — labu laiku pirms pieteikuma par EGF atbalstu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

15.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

16.  atzinīgi vērtē informācijas un publicitātes darbībām piešķirto summu EUR 59 000 un uzsver, cik tās ir svarīgas, lai mudinātu atbalsttiesīgos saņēmējus piedalīties EGF atbalstītajos pasākumos;

17.  norāda, ka pietiekams finansējums ir piešķirts kontrolei un ziņošanai; norāda, ka sistemātiska ziņošana par EGF atbalstītajiem pakalpojumiem sekmēs pareizu finansējuma izmantošanu; atzinīgi vērtē kontrolei un ziņošanai piešķirto summu EUR 20 000;

18.  norāda, ka uzņēmums Nokia Network Systems ir izpildījis visus savus juridiskos pienākumus un apspriedies ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām;

19.  uzsver — Somijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem;

20.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

21.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; norāda — Somija ir apliecinājusi, ka EGF ieguldījums neaizstās minētās darbības;

22.  iesaka dalībvalstīm censties panākt sinerģiju ar citām darbībām, kas finansētas no valsts vai Savienības fondiem, un līdztekus EGF pasākumiem izmantot citas Savienības programmas;

23.  prasa, lai Komisija nodrošinātu publisku piekļuvi dokumentiem par EGF pieteikumiem;

24.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

25.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2016/008 FI/Nokia Network Systems)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/951.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) EGF/2007/004 FI/Perlos, EGF/2012/006 FI/Nokia Salo, EGF/2013/001 FI/Nokia.
(5) Regulas (ES) Nr. 1309/2013 20. pants.
(6) Eiropas Parlamenta 2016. gada 15. septembra rezolūcija par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0361).


2014. gada ziņojums par subsidiaritāti un proporcionalitāti
PDF 393kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (2015/2283(INI))
P8_TA(2017)0210A8-0114/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2003. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un tā jaunāko redakciju — 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā praktiskos pasākumus, par kuriem attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. panta 4. punkta īstenošanu vienošanās pirmajā lasījumā gadījumā 2011. gada 22. jūlijā vienojās Eiropas Parlamenta un Padomes atbildīgie dienesti;

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par 2012. un 2013. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti — 19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 13. septembra rezolūciju par 18. ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi — subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošana (2010. gads)(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par tiesību aktu labāku izstrādi, subsidiaritāti un proporcionalitāti un lietpratīgu regulējumu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas 2014. gada 5. februārī parakstīto sadarbības nolīgumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (COM(2015)0315),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti,

–  ņemot vērā COSAC 2014. gada 19. jūnija, 2014. gada 14. novembra, 2015. gada 6. maija un 2015. gada 4. novembra pusgada ziņojumus „Uz parlamentāro uzraudzību attiecināmo Eiropas Savienības procedūru un prakses attīstība”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. un 132. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0114/2017),

A.  tā kā 2014. gadā Komisija saņēma 21 pamatotu atzinumu par 15 Komisijas priekšlikumiem; tā kā iesniegto dokumentu kopējais skaits bija 506, tostarp iesniegumi, kas ir veikti politiskā dialoga ietvaros;

B.  tā kā 2014. gadā trīs dalībvalstu parlamenti (Dānijas Folketings, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palāta) iesniedza ziņojumus ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem par to, kā stiprināt dalībvalstu parlamentu lomu lēmumu pieņemšanas procesā;

C.  tā kā, 2014. gada 5. februārī parakstot Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas sadarbības nolīgumu, abas iestādes apņēmās vairot Eiropas Savienības leģitimitāti;

D.  tā kā 2015. gada 19. maijā Komisija pieņēma labāka regulējuma pasākumu kopumu ar jaunām integrētām labāka regulējuma pamatnostādnēm, iekļaujot arī atjauninātus norādījumus par subsidiaritātes un proporcionalitātes novērtēšanu saistībā ar jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumu sagatavošanu;

E.  tā kā Eiropas Parlamenta Ietekmes novērtēšanas nodaļa 2014. gadā sagatavoja 31 sākotnējo novērtējumu, divus sīki izstrādātus novērtējumus, trīs Komisijas ietekmes novērtējumu alternatīvus vai papildu ietekmes novērtējumus un vienu grozījumu ietekmes novērtējumu;

F.  tā kā Savienības tiesību aktos deleģētās pilnvaras ir piešķirtas gadījumos, kad ir nepieciešama fleksibilitāte un efektivitāte un kad, īstenojot parasto likumdošanas procedūru, minētos kritērijus sasniegt nevar; tā kā tādus noteikumus, kas ir būtiski, lai reglamentētu paredzēto jautājumu, var pieņemt tikai likumdevēji;

G.  tā kā subsidiaritāte un proporcionalitāte ir galvenie apsveramie aspekti, retrospektīvi izvērtējot, vai ES rīcība patiešām nodrošina gaidītos rezultātus no lietderīguma, efektivitātes, saskaņotības, atbilstības un ES pievienotās vērtības viedokļa,

1.  atzinīgi vērtē to, ka arī turpmāk tiks ņemti vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kuri saskaņā ar Līgumiem ir vieni no Eiropas Savienības vadošajiem principiem, kas reglamentē tās rīcību un būtu jāuzskata par ES politikas veidošanas procesa sastāvdaļu; atgādina, ka attiecībā uz ikvienu jaunu tiesību akta iniciatīvu Līgums uzliek Komisijai par pienākumu noskaidrot, vai ES ir tiesības rīkoties un vai šī rīcība ir pamatota no subsidiaritātes un proporcionalitātes principa viedokļa, un pārliecināties, ka ikvienai iniciatīvai ir pievienots paskaidrojums, kurā cita starpā ir paskaidrots, kā tā atbilst minētajiem principiem;

2.  uzsver, ka viens no svarīgajiem līdzekļiem, ar kuru samazina tā saucamo demokrātijas deficītu un nodrošina Eiropas un dalībvalstu iestāžu sadarbību, ir dalībvalstu parlamentu īstenotā subsidiaritātes pārbaude; norāda, ka dalībvalstu parlamentiem ir neatsverama nozīme. nodrošinot to, lai lēmumi tiktu pieņemti visefektīvākajā līmenī un cik vien iespējams tuvu iedzīvotājiem; uzsver, ka tiesību aktu pieņemšanai nepieciešama liela vairākuma piekrišana Padomē, ko veido visu dalībvalstu valsts ministri, kuri ir politiski atbildīgi savu dalībvalstu parlamentiem, un ka tas ir vēl viens veids, kā tiek pilnībā ievērots subsidiaritātes princips;

3.  konstatē, ka 2014. gadā ir ievērojami samazinājies no dalībvalstu parlamentiem saņemto pamatoto atzinumu skaits; tomēr norāda, ka šāds samazinājums var būt skaidrojams ar to, ka samazinās Komisijas izstrādāto tiesību aktu priekšlikumu skaits; vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā ne par vienu Komisijas priekšlikumu nav sākta „dzeltenās kartītes” vai „oranžās kartītes” procedūra atbilstoši Protokolam Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu; atgādina, ka „dzeltenās kartītes” procedūra pagātnē ir sākta divreiz (vienreiz 2012. gadā un vienreiz 2013. gadā), kas liek domāt, ka šī sistēma darbojas;

4.  konstatē, ka 2014. gadā pamatotus atzinumus iesniedza tikai 15 parlamenti un ka salīdzinājumā ar 2013. gadu šis skaitlis liecina par to, ka no visiem 41 parlamentiem piedalījušos parlamentu īpatsvars ir krities par aptuveni 50 %;

5.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā visas ES iestādes aktīvi piedalījās Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzētā subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanas kontrolē; atzinīgi vērtē to, ka tika uzlabots Komisijas un dalībvalstu parlamentu politiskais dialogs, — viens no iemesliem ir tas, ka komisāri vairākkārt apmeklēja dalībvalstu parlamentus;

6.  tomēr konstatē, ka dalībvalstu parlamentu iesniegto pamatoto atzinumu vairākumu veido vien dažu dalībvalstu parlamentu iesniegtie pamatotie atzinumi; mudina pārējos parlamentus Eiropas diskusijās iesaistīties aktīvāk;

7.  konstatē, ka dažu dalībvalstu parlamenti ir uzsvēruši, ka atsevišķos Komisijas tiesību aktu priekšlikumos subsidiaritātes un proporcionalitātes pamatojums ir nepietiekams vai tā būtībā nav vispār; aicina Komisiju uzlabot tās paskaidrojumus, vienmēr sniedzot izsmeļošu, visaptverošu un uz faktiem balstītu analīzi par tās priekšlikumiem no subsidiaritātes un proporcionalitātes viedokļa, tādējādi palīdzot dalībvalstu parlamentiem šos priekšlikumus izskatīt efektīvāk;

8.  konstatē, ka Ietekmes novērtējuma padome (INP) uzskata, ka aptuveni 32 % ietekmes novērtējumu (IN), kurus tā izskatīja 2014. gadā, ir iekļauta neapmierinoša subsidiaritātes vai proporcionalitātes principa, vai abu principu analīze; atzīmē, ka šis īpatsvars ir līdzīgs iepriekšējo gadu rādītājiem, un tādēļ uzskata, ka šā iemesla dēļ var būt nepieciešami uzlabojumi;

9.  saistībā ar iepriekš teikto konstatē, ka ietekmes novērtējumi ir ļoti svarīgi līdzekļi, kas palīdz pieņemt lēmumus likumdošanas procesā, un šajā sakarībā norāda, ka ir pienācīgi jāapsver ar subsidiaritāti un proporcionalitāti saistītie jautājumi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē labāka regulējuma pasākumu kopumu, kuru Komisija pieņēma 2015. gada 19. maijā, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti labāk apmierina iedzīvotāju intereses, un kurā cita starpā ir risinātas INP bažas par subsidiaritāti un proporcionalitāti; atzinīgi vērtē to, ka šajā pasākumu kopumā Komisija ir sniegusi dziļāku paskaidrojumu par to, kā tiesību aktu priekšlikumos ir ievērotas juridiskās saistības ņemt vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, tostarp par to, ka tā to ir sniegusi, izstrādājot ietekmes novērtējumus; taču uzsver, ka labāka regulējuma pasākumu kopums ir jāizmanto, lai veidotu stabilus Eiropas tiesību aktus jomās, kur īstu progresu un pievienoto vērtību vislabāk var sasniegt tieši Eiropas līmenī;

10.  atgādina, cik svarīgi ir Komisijas izstrādātie gada ziņojumi par subsidiaritāti un proporcionalitāti; šajā sakarībā aicina Komisiju iesniegt izsmeļošākus gada ziņojumus par subsidiaritāti un proporcionalitāti, tostarp aicina proporcionalitātes principu analizēt dziļāk;

11.  atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu parlamentu, jo īpaši Dānijas Folketinga, Nīderlandes parlamenta Otrās palātas un Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palātas, izstrādātos ziņojumus un atzīst tos par vērtīgu ieguldījumu debatēs par dalībvalstu parlamentu nozīmi ES lēmumu pieņemšanas procesā, un pieņem zināšanai tajos iekļautos priekšlikumus; konstatē, ka tajos ir sniegtas idejas, kā paplašināt subsidiaritātes kontroles mehānisma darbības jomu, jo ir izteikts ieteikums par to, lai pamatotajos atzinumos būtu aplūkota arī attiecīgo priekšlikumu atbilstība proporcionalitātes principam; tomēr uzskata, ka šādu priekšlikumu praktiskā īstenojamība ir rūpīgi jāapsver un ir jāpārskata attiecīgie Līgumi un protokoli, jo šie priekšlikumi nav atspoguļoti spēkā esošajos Līgumos; mudina citu dalībvalstu parlamentus paust savu viedokli par to, kāda funkcijas ES lēmumu pieņemšanas procesā ir jāpilda dalībvalstu parlamentiem; atzinīgi vērtē dalībvalstu parlamentu dalību debatēs par Eiropu un mudina tos sadarboties vienam ar otru un ar Eiropas Parlamentu vēl ciešāk;

12.  ierosina, ka jebkurā Līgumu vai to protokolu iespējamā pārskatīšanā varētu apsvērt, vai pamatotos atzinumos būtu jāietver tikai subsidiaritātes principa ievērošanas novērtējums vai arī būtu jāanalizē proporcionalitātes principa ievērošana, kā arī tas, kāds ir piemērotākais dalībvalstu parlamentu atzinumu skaits, kas ir nepieciešams, lai uzsāktu „dzeltenās kartītes” vai „oranžās kartītes” procedūru, un kā būtu jārīkojas gadījumos, kad tiek sasniegts šo procedūru slieksnis saskaņā ar Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 7. panta 2. punktu;

13.  konstatē, ka vairāki dalībvalstu parlamenti Eiropas lietu komiteju konferencē (COSAC) ir pauduši savu interesi ierosināt „zaļās kartītes” mehānisma kā tāda līdzekļa ieviešanu, ar ko uzlabo politisko dialogu; uzskata, ka ir jāapsver ideja par tāda „zaļās kartītes” mehānisma ieviešanu, pateicoties kuram dalībvalstu parlamentiem būtu iespēja ieteikt Komisijai iniciatīvu izstrādāt to vai citu tiesību aktu; šajā saistībā rosina apsvērt, kāds skaits dalībvalstu parlamentu ir nepieciešams, lai uzsāktu šo procedūru, un kāds būtu tās ietekmes apmērs; uzsver, ka iespējamā šāda mehānisma ieviešana nedrīkst negatīvi ietekmēt ES iestādes un parasto likumdošanas procedūru;

14.  ņem vērā vairāku dalībvalstu parlamentu izteikto prasību pagarināt astoņu nedēļu laikposmu, kura laikā tie var iesniegt pamatotu atzinumu saskaņā ar Protokola Nr. 2 6. pantu; šajā sakarībā uzskata, ka varētu pārdomāt jautājumu par piemērotu laikposmu, par kuru dalībvalstu parlamentiem ir jāvienojas ar Komisiju un kurā dalībvalstu parlamentiem būtu jāsniedz pamatoti atzinumi, ja tie, balstoties uz laika trūkumu, ko izraisa pamatoti objektīvi iemesli, piemēram, dabas katastrofas un parlamentārā darba pārtraukumi, ir spiesti lūgt šādu termiņa pagarinājumu; uzskata, ka to varētu panākt, ja iestādes un dalībvalstu parlamenti vispirms vienotos par politisku apņemšanos, neaizkavējot attiecīgu tiesību aktu pieņemšanu; uzsver, ka šāds laikposms būtu jānosaka, panākot taisnīgu līdzsvaru starp dalībvalstu tiesībām izteikt iebildumus, pamatojoties uz subsidiariātes principa pārkāpumu, un efektivitāti, ar kādu Savienībai ir jāreaģē uz tās iedzīvotāju lūgumiem; šajā sakarībā konstatē, ka dalībvalstu parlamentiem ir iespēja piedalīties un apsvērt jautājumu par subsidiaritātes principa ievērošanu, pirms Komisija iesniedz savu tiesību akta priekšlikumu, proti, kad tā publisko zaļo vai balto grāmatu vai tās gada darba programmu; uzskata, ka kopš Lisabonas līguma pieņemšanas dalībvalstu parlamentu iesaistīšanās ES lietās ir ievērojami attīstījusies, tostarp regulāri sadarbojoties ar citiem dalībvalstu parlamentiem;

15.  uzskata, ka, ja dalībvalstis vienotos pagarināt laikposmu, kurā to parlamenti var pieņemt pamatotu atzinumu saskaņā ar Protokola Nr. 2 6. pantu, šī vienošanās būtu jāņem vērā drīzumā paredzētajā Līgumu pārskatīšanā; šādu pagarinājuma laikposmu varētu noteikt arī sekundārajos tiesību aktos;

16.  atgādina, ka dalībvalstu parlamenti savas bažas par subsidiaritāti var iesniegt jebkurā brīdī konsultāciju procedūras gaitā, kā arī politiskā dialoga ietvaros, iesniedzot atzinumu Komisijai;

17.  aicina dalībvalstu parlamentus un Eiropas Parlamentu vieniem ar otru efektīvāk sadarboties, tostarp — konkrētās politikas jomās veidojot neformālus EP deputātu un dalībvalstu parlamentu deputātu kontaktus;

18.  uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt valstu un reģionālos parlamentus, īstenojot līdzekļus, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju, piemēram, izveidojot IT platformu, kurai varētu piekļūt ES iedzīvotāji; jo īpaši ņemot vērā to, ka proporcionāli Komisijas priekšlikumu skaitam no dalībvalstu parlamentiem saņemto pamatoto atzinumu skaits 2014. gadā nemainījās, uzsver, ka ir jāizstrādā mehānisms, kas uzlabotu dalībvalstu parlamentu dalību ES likumdošanas procesā, lai gan ir pilnībā jāievēro katras iestādes kompetence un subsidiaritātes princips;

19.  mudina izmantot parlamentāro sadarbību, lai stiprinātu dalībvalstu parlamentu nozīmi ES likumdošanas procesā; uzsver, cik svarīgi ir labāk izmantot dalībvalstu parlamentiem pieejamos starpparlamentāros rīkus, piemēram, COSAC, Eiropas Parlamenta rīkotās starpparlamentārās sanāksmes un stapparlamentāro konferenci par kopējo ārpolitiku un drošības politiku un kopējo drošības un aizsardzības politiku;

20.  uzskata, ka ir jāveido dalībvalstu parlamentāriešu izpratne attiecībā uz dalībvalstu parlamentu īpašo funkciju Eiropas lēmumu pieņemšanā un arī turpmāk ir jāsekmē platformas izmantošana tās ES Starpparlamentu informācijas apmaiņas (IPEX) nolūkā, kas sekmē informācijas apmaiņu; atgādina, ka informācijas avots varētu būt Komisijas regulāri rīkotās sabiedriskās apspriešanas, taču dalībvalstu parlamentu deputāti tās lielākoties neizmanto;

21.  iesaka plašāk izmantot dalībvalstu parlamentu pārstāvju tīklu, lai veidotu izpratni par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un uzlabotu IPEX darbību;

22.  uzskata, ka dalībvalstu parlamentu saskaņā ar Protokolu Nr. 2 7. panta 1. punktu izstrādātie pamatotie atzinumi ir pienācīgi jāņem vērā visām ES iestādēm, pieņemot Savienības lēmumus, un šajā kontekstā mudina ES iestādes panākt attiecīgas vienošanās;

23.  atgādina, ka saskaņā ar LES 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu „Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo”; uzsver, ka Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka proporcionalitātes princips „prasa, lai ar Savienības tiesību normu ieviestie līdzekļi būtu atbilstoši attiecīgā tiesiskā regulējuma leģitīmo mērķu īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai tos sasniegtu”;

24.  aicina Komisiju attiecībā uz katru tiesību akta priekšlikumu regulāri veikt padziļinātu proporcionalitātes novērtējumu, kura ietvaros tiktu pienācīgi analizēti tās rīcībā esošie dažādie likumdošanas varianti un pamatīgi skaidrota vides, sociālā un ekonomiskā ietekme, kāda varētu būt, ja tiktu izvēlēti alternatīvie risinājumi, un attiecīgā tiesību akta iespējamā ietekme uz konkurētspēju un MVU; uzskata, ka, veicot padziļinātu proporcionalitātes novērtējumu, Komisijai ir jāvar atmest alternatīvos variantus, kuriem ir nesamērīga ietekme vai kuri nevajadzīgi apgrūtina fiziskās personas, uzņēmumus, jo īpaši MVU, pilsonisko sabiedrību, darbiniekus un citas attiecīgās vienības, un ir jāvar labāk izskatīt priekšlikumus no proporcionalitātes principa viedokļa; uzskata, ka varētu apsvērt tā jautājuma loka paplašināšanu, par kuriem sniedz pamatotus atzinumus, iekļaujot arī proporcionalitātes principa ievērošanu;

25.  aicina Komisiju ar dalībvalstu palīdzību novērtēt iespēju noteikt rekomendējoša rakstura pamatnostādnes, ar kurām atvieglo dalībvalstu parlamentu uzdevumu novērtēt tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam;

26.  atzinīgi vērtē Itālijas parlamenta Deputātu palātas, Francijas parlamenta Nacionālā asamblejas, Vācijas Bundestāga un Luksemburgas Deputātu palātas priekšsēdētāju paziņojumu, kurā ir uzsvērts, ka „ir nepieciešama nevis Eiropas procesa atcelšana, bet gan tā pastiprināšana, lai reaģētu uz problēmām, ar kurām mēs saskaramies gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās”;

27.  atkārtoti pauž viedokli, ka jau varētu būt iesniegtas vairākas iniciatīvas par sadarbības starp Eiropas iestādēm un dalībvalstu parlamentiem uzlabošanu un tās efektivitātes uzlabošanu, un jo īpaši Parlaments:

   ierosina, ka dalībvalstu parlamentu pamatotie atzinumi, kas iesniegti saskaņā ar LES un LESD pievienotā 2. protokola 6. pantu, būtu nekavējoties jānodod kopīgajiem likumdevējiem;
   iesaka, ka Komisija varētu izstrādāt pamatnostādnes par pamatotajiem atzinumiem attiecībā uz subsidiaritātes jautājumiem, šajā izstrādē piedaloties dalībvalstu parlamentiem, bet neskarot to rīcības brīvību;
   mudina dalībvalstu parlamentus apmainīties ar saviem secinājumiem par Komisijas izstrādātajiem novērtējumiem.

28.  uzskata, ka Komisijai, Padomei un Parlamentam būtu jāvelta pienācīga uzmanība Reģionu komitejas veiktajiem novērtējumiem attiecībā uz atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, kad tā izdod atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem;

29.  uzsver, ka tiesību aktiem ir jābūt saprotamiem un precīziem, lai puses varētu viegli saprast savas tiesības un pienākumus, tajos ir jāiekļauj pienācīgas ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas prasības, tie nedrīkst radīt pārmērīgi lielas izmaksas un tos ir jāvar īstenot praksē;

30.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0103.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0061.
(3) OV C 353 E, 3.12.2013., 117. lpp.
(4) OV C 51 E, 22.2.2013., 87. lpp.


FinTech — tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni
PDF 457kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni (2016/2243(INI))
P8_TA(2017)0211A8-0176/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par virtuālajām valūtām(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšanu kapitāla tirgu savienībā(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Kapitāla tirgu savienība — reformu paātrināšana” (COM(2016)0601),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 3. maija darba dokumentu par kolektīvo finansēšanu ES kapitāla tirgu savienībā (SWD(2016)0154),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra sabiedriskas apspriešanas dokumentu par Komisijas paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009),

–  ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2016. gada 16. decembra ziņojumu par finanšu konsultāciju automatizāciju,

–  ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2016. gada 19. decembra diskusiju dokumentu par lielo datu izmantošanu finanšu iestādēs (JC 2016 86),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2015. gada 26. februāra atzinumu par kolektīvo finansēšanu, kas balstās uz aizdevumiem (EBA/Op/2015/03),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2016. gada 4. maija diskusiju dokumentu par patērētāju datu inovatīvu izmantošanu, ko veic finanšu institūcijas (EBA/DP/2016/01),

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2014. gada 18. decembra atzinumu par kolektīvo finansēšanu, kas balstās uz investīcijām (ESMA/2014/1378),

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2017. gada 7. janvāra ziņojumu par vērtspapīru tirgiem piemēroto sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju,

–  ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas 2016. gada 7. septembra ziņojumu par riskiem un vājajām vietām ES finanšu sistēmā,

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes riska paneli, kas balstās uz 2016. gada 3. ceturkšņa datiem,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) 2016. gada marta riska paneli,

–  ņemot vērā EAAPI 2016. gada 16. decembra Piekto ziņojumu par patēriņa tendencēm (EIOPA-BoS-16-239),

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. gada 4. ceturkšņa riska paneli,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada aprīļa speciālo pētījumu Nr. 172 „Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas vērtspapīru pēctirdzniecībā: revolūcija vai evolūcija?”,

–  ņemot vērā Maksājumu un tirgus infrastruktūras komitejas 2017. gada februāra dokumentu „Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija maksājumu, tīrvērtes un norēķinu jomā: analītisks satvars”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0176/2017),

A.  tā kā ar finanšu tehnoloģiju (FinTech) būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visās tās sastāvdaļās — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investēšanas konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai;

B.  tā kā finanšu pakalpojumi vienmēr ir bijuši atkarīgi no tehnoloģijas un ir attīstījušies saskaņā ar tehnoloģisko inovāciju;

C.  tā kā ikviens dalībnieks var būt FinTech operators neatkarīgi no tā kā juridiskās personas veida; tā kā finanšu pakalpojumu jomā vērtību ķēde arvien biežāk ietver alternatīvus dalībniekus, tādus kā jaunuzņēmumi un tehnoloģiju milži; tā kā līdz ar to šis termins ietver plašu tādu uzņēmumu un pakalpojumu klāstu, kuri būtiski atšķiras cits no cita un rada atšķirīgus problemātiskus jautājumus un kuriem ir jāpiemēro atšķirīgs regulatīvais režīms;

D.  tā kā daudzu FinTech attīstības procesu pamatā ir jaunās tehnoloģijas, tādas kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT) lietojumprogrammas, inovatīvi maksājumi, automatizēta konsultēšana, lielie dati, mākoņdatošanas izmantošana, inovatīvi risinājumi patērētāju digitālajā piesaistīšanā/ identifikācijā, kolektīvās finansēšanas platformas un daudzas citas;

E.  tā kā FinTech lietojumprogrammās veikto investīciju apjoms ir mērāms miljardos eiro un katru gadu tas palielinās;

F.  tā kā tehnoloģiju lietojumprogrammu gatavības sasniegšanas temps ir atšķirīgs, savukārt to attīstības mērogs un ietekme joprojām nav skaidri, taču tām piemīt potenciāls kardināli pārveidot finanšu nozari; tā kā dažas FinTech lietojumprogrammas kādu dienu var kļūt sistēmiski nozīmīgas;

G.  tā kā FinTech attīstībai būtu ne tikai jāpastiprina finansiālā stabilitāte un jāsaglabā pēc iespējas augstāks patērētāju aizsardzības līmenis, bet arī jāveicina Eiropas finanšu sistēmas un ekonomikas, tostarp Eiropas iedzīvotāju labklājības, attīstība un konkurētspēja;

H.  tā kā FinTech var nodrošināt vērā ņemamus ieguvumus, tādus kā ātrāks, lētāks, individuālām vajadzībām labāk pielāgots, iekļaujošāks, elastīgāks un pārredzamāks transports un labāki finanšu pakalpojumi patērētājiem un uzņēmumiem, kā arī pavērt jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmējiem; tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā galvenais tirgus dalībniekus virzošais spēks ir patērētāju pieredze; tā kā progresam un inovācijai finanšu nozarē nevajadzētu izslēgt skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli;

I.  tā kā jaunu finanšu pakalpojumu attīstība un pastāvošo pakalpojumu digitalizācija, dalībniekiem ieviešot jaunus konkurences, inovācijas, partnerības un ārpakalpojumu izmantošanas veidus, mainīs tirgus dinamiku finanšu pakalpojumu nozarē;

J.  tā kā godīgas konkurences veicināšana, ekonomiskās rentes neitralizēšana, ja tāda pastāv, un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana finanšu pakalpojumiem Eiropas Savienībā ir priekšnoteikums FinTech stimulēšanai Eiropā un visu ieinteresēto personu sadarbības veicināšanai;

K.  tā kā ekonomiskie pētījumi ir parādījuši, ka finanšu sistēmas izmaksu efektivitāte varētu izraisīt mazumtirdzniecības finanšu produktu un pakalpojumu patēriņa cenu pazemināšanos; tā kā FinTech var veicināt šādu cenu pazemināšanos;

L.  tā kā FinTech risinājumi ar pārrobežu finanšu pakalpojumu un alternatīvu aizdošanas un investēšanas kanālu, tādu kā kolektīvā finansēšana un vienādranga aizdevumi, palīdzību var palielināt kapitāla pieejamību, it īpaši MVU, tādējādi stiprinot kapitāla tirgu savienību (KTS);

M.  tā kā FinTech attīstība var arī atvieglot pārrobežu finanšu plūsmas un kapitāla tirgu integrāciju Eiropā un līdz ar to veicināt pārrobežu uzņēmējdarbību, tādējādi ļaujot pabeigt KTS izveidi;

N.  tā kā FinTech attīstība, it īpaši iekšzemes un pārrobežu maksājumu risinājumu jomā, var arī veicināt vienota preču un pakalpojumu tirgus pastāvīgu attīstību un atvieglot G20 un G8 t. s. 5x5 mērķa — samazināt naudas pārvedumu izmaksas — sasniegšanu;

O.  tā kā FinTech var kalpot kā efektīvs finansiālās integrācijas instruments, paverot iespēju izmantot individuālām vajadzībām pielāgotus finanšu pakalpojumus tiem, kam iepriekš šādi pakalpojumi nav bijuši pieejami, un tādējādi padarot izaugsmi iekļaujošāku; tā kā, risinot problēmas Eiropas iedzīvotāju finanšu izglītošanas un digitālo prasmju jomā, ir jānodrošina, lai FinTech radītu patiesu finanšu integrāciju;

P.  tā kā likumdošana, regulēšana un uzraudzība ir jāpielāgo inovācijai un ir jārod pareizais līdzsvars starp inovatīvas patērētāju un investoru aizsardzības stimulēšanu un finanšu stabilitāti; tā kā FinTech jomā ir nepieciešama līdzsvarotāka pieeja institūcijas regulēšanai un darbības regulēšanai; tā kā sarežģītā mijiedarbība starp FinTech un pašreizējo regulējumu var izraisīt neatbilstības situāciju, kad uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji tiek regulēti atšķirīgā veidā pat tad, ja viņi veic pēc būtības identiskas darbības, un kad dažas darbības nav pilnībā ietvertas spēkā esošajā regulējumā izmantotajā darbību definīcijā un/vai sfērā; tā kā pašreizējā ES patērētāju un investoru aizsardzības satvarā FinTech inovācijai nav veltīta pienācīga uzmanība;

Q.  tā kā Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) ir sākušas identificēt ar inovatīvām FinTech saistītos iespējamos riskus un šo tehnoloģiju sniegtos ieguvumus; tā kā valstu kompetentās iestādes uzrauga minētās tehnoloģiskās norises un ir nākušas klajā ar atšķirīgām pieejām; tā kā līdz šim FinTech ekosistēmas attīstību Eiropā ir kavējis dažādās dalībvalstīs atšķirīgais regulējums un sadarbības trūkums tirgos; uzskata — lai Eiropā nodrošinātu spēcīgas FinTech ekosistēmas attīstību, liela nozīme ir apņēmīgai ES rīcībai ar mērķi veicināt vienotu pieeju FinTech;

R.  tā kā FinTech var veicināt riska mazināšanu finanšu sistēmā, decentralizējot un dekoncentrējot riskus, kā arī veicināt ātrāku skaidras naudas maksājumu un vērtspapīru tirdzniecības darījumu tīrvērti un norēķinu veikšanu un nodrošinājuma pārvaldības un kapitāla optimizācijas uzlabošanu;

S.  tā kā var sagaidīt, ka viena no jomām, kuras FinTech ietekmēs visvairāk, būs pēctirdzniecības vērtības ķēde, kas ietver tādus pakalpojumus kā tīrvērte, norēķini, aktīvu glabāšana un regulatīvā ziņošana, kuros tādām tehnoloģijām kā SVT varētu piemist visas nozares pārveidošanas potenciāls; tā kā šajā vērtības ķēdē daži starpnieki, tādi kā turētājinstitūcijas, centrālie darījumi partneri (CDP) un centrālie vērtspapīru depozitāriji, ilgtermiņā varētu kļūt lieki, savukārt dažas citas funkcijas joprojām būs jāveic neatkarīgām regulētām vienībām;

T.  tā kā regulatīvā tehnoloģija (RegTech) var sniegt vērā ņemamus labumus finanšu un uzraudzības institūcijām, ļaujot izmantot jaunas tehnoloģijas, lai pārredzamāk un efektīvāk reāllaikā izpildītu regulatīvās un atbilstības prasības;

U.  tā kā apdrošināšanas tehnoloģija (InsurTech) attiecas uz apdrošināšanu, kas ir iespējama vai ko nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, automatizētu konsultēšanu, riska izvērtēšanu un lielos datus, kā arī apdrošinot pret jauniem riskiem, tādiem kā kiberuzbrukumi;

V.  tā kā, lai veicinātu finanšu inovāciju Eiropā un it īpaši lai jaunuzņēmumi varētu kļūt par augošiem uzņēmumiem, steidzami ir jāuzlabo finansējuma pieejamība uzņēmumiem, kas strādā pie FinTech produktiem un pakalpojumiem, un inovatīviem uzņēmējdarbības partneriem, kuri šos uzņēmumus nodrošina ar attiecīgo produktu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem materiāliem; tā kā šajā sakarā riska kapitāla kā finansējuma avota pieejamība un spēcīga tehnoloģijas nozare ir svarīgi faktori, lai veicinātu dinamiskas FinTech ekosistēmas attīstību Eiropā;

W.  tā kā kiberuzbrukumi arvien vairāk apdraud visu digitālo infrastruktūru un līdz ar to arī finanšu infrastruktūru; tā kā finanšu nozare šādu uzbrukumu riskam ir pakļauta trīsreiz lielākā mērā nekā jebkura cita nozare; tā kā finanšu pakalpojumu drošība, uzticamība un nepārtrauktība ir priekšnoteikumi tam, lai garantētu sabiedrības uzticēšanos šai nozarei; tā kā tās mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu patērētāji ir īpaši neaizsargāti pret līdzīgiem uzbrukumiem vai identitātes zādzību;

X.  tā kā savienotās ierīces ir neatņemama FinTech pakalpojumu daļa; tā kā lietu internets ir īpaši neaizsargāts pret kiberuzbrukumiem un tāpēc rada īpašu izaicinājumu kiberdrošības jomā; tā kā savienotā sistēma ir tikai tik droša, cik drošs ir tās visvājākais elements;

Y.  tā kā būtu jānodrošina, ka līdz ar FinTech parādīšanos patērētāji un investori arī turpmāk var paļauties uz augstiem standartiem patērētāju un investoru aizsardzības, datu aizsardzības, tiesību uz privātumu un finanšu pakalpojumu sniedzēju juridiskās atbildības jomā;

Z.  tā kā, lai atvieglotu FinTech, ir svarīgi izveidot saskaņotu un atbalstošu regulatīvo satvaru un konkurētspējīgu vidi, kas spēj nodrošināt FinTech operatoriem iespēju attīstīties un izmantot dažādus inovatīvus rīkus drošai šifrēšanai un tiešsaistes identifikācijai un autentifikācijai ar vienkāršas saskarnes palīdzību;

AA.  tā kā automatizācija finanšu nozarē, tāpat kā citās nozarēs, var izjaukt pastāvošos nodarbinātības modeļus; tā kā jebkuras Eiropas FinTech stratēģijas centrā būs jābūt prasmju uzlabošanas un pārkvalificēšanas uzlabošanai un pilnveidošanai;

AB.  tā kā tīkla ietekmes dēļ tirgus struktūra daudzās digitālās ekonomikas jomās tiek virzīta uz nelielu skaitu tirgus dalībnieku un līdz ar to rada problēmas konkurences tiesību un pretmonopola tiesību jomā,

ES satvara noteikšana attiecībā uz FinTech

1.  atzinīgi vērtē jaunās norises FinTech jomā un aicina Komisiju kapitāla tirgu savienības (KTS) un vienotā digitālā tirgus (VDT) stratēģiju ietvaros izstrādāt tādu visaptverošu rīcības plānu šajā jomā, kurš varētu kopumā veicināt efektīvas un konkurētspējīgas, dziļākas un integrētākas un stabilas un ilgtspējīgas Eiropas finanšu sistēmas izveidi, nodrošināt ilgtermiņa labumu reālajai ekonomikai un apmierināt vajadzību pēc patērētāju un investoru aizsardzības un regulatīvās noteiktības;

2.  atzinīgi vērtē to, ka nesen tika izveidota FinTech darba grupa, kuras mērķis ir izvērtēt inovāciju šajā jomā un vienlaikus izstrādāt stratēģijas iespējamo FinTech radīto problēmu risināšanai, kā arī to, ka Komisija sāka sabiedrisku apspriešanu par FinTech; aicina Komisiju iesaistīt Parlamentu FinTech darba grupas darbā; uzskata, ka šīs nesenās Komisijas iniciatīvas ir būtiski soļi ceļā uz to, lai Komisija izstrādātu visaptverošu FinTech attīstības stratēģiju, un uz regulatīvās nenoteiktības mazināšanu FinTech jomā;

3.  uzskata, ka FinTech var palīdzēt veicināt KTS iniciatīvu sekmīgu īstenošanu, piemēram, dažādojot finansēšanas iespējas Eiropas Savienībā, un mudina Komisiju izmantot FinTech sniegtos ieguvumus KTS izveides virzīšanā;

4.  aicina Komisiju savā darbā pie FinTech piemērot samērīgu, transversālu un visaptverošu pieeju, ņemot vērā citās jurisdikcijās paveikto un pielāgojoties dalībnieku un izmantoto uzņēmējdarbības modeļu dažādībai; aicina Komisiju vajadzības gadījumā uzņemties vadošo lomu, lai radītu labvēlīgu vidi Eiropas FinTech centru izveidei un uzņēmumu izaugsmei;

5.  uzsver, ka nepieciešamības gadījumā būtu jāpārskata finanšu pakalpojumu tiesību akti gan ES, gan valstu līmenī un ka tiem vajadzētu būt pietiekami labvēlīgiem inovācijai, lai varētu nodrošināt un saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībniekiem; īpaši iesaka saskaņā ar inovācijas principu ietekmes izvērtēšanas ietvaros pienācīgi izvērtēt tiesību aktu iespējamo ietekmi uz inovāciju, kā rezultātā minētajiem procesiem pilnā mērā būtu jānodrošina ievērojami ekonomiskie un sociālie ieguvumi;

6.  uzsver — lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus palīdzot atvieglot piekļuvi jauniem tirgus dalībniekiem un nepieļaujot regulatīvo arbitrāžu starp dalībvalstīm un juridiskā statusa veidiem, likumdošanai un uzraudzībai FinTech jomā būtu jābalstās uz šādiem principiem:

   a) vienādi pakalpojumi un vienāds risks: būtu jāpiemēro vienādi noteikumi neatkarīgi no attiecīgās juridiskās personas veida vai atrašanās vietas Savienībā;
   b) tehnoloģiskā neitralitāte;
   c) uz risku balstīta pieeja, ņemot vērā likumdošanas un uzraudzības darbību samērīgumu ar riskiem un šo risku būtiskumu;

7.  iesaka, lai kompetentās iestādes atļautu gan jaunpienācējiem, gan esošajiem tirgus dalībniekiem kontrolēti eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām un pat veicinātu šādu eksperimentēšanu; atzīmē, ka šāda kontrolēta eksperimentēšanas vide FinTech pakalpojumiem var būt tāda kā regulatīva “smilšu kaste”, no kā sabiedrība var gūt labumu, kas pulcē kopā plašu klāstu tirgus dalībnieku un kas veiksmīgi darbojas jau vairākās dalībvalstīs; uzsver, ka ir nepieciešama proaktīva un uz nākotni vērsta iestāžu iesaistīšanās dialogā ar tirgus dalībniekiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un ka tā var palīdzēt uzraudzības institūcijām un regulatoriem izstrādāt tehnoloģisko ekspertīzi; aicina kompetentās iestādes papildus ESRK darbam apsvērt iespēju izstrādāt finanšu un/vai operacionālus instrumentus FinTech lietojumprogrammu spriedzes testēšanai gadījumos, kad tās var radīt sistēmiskus riskus;

8.  uzsver, ka dažas centrālās bankas jau eksperimentē ar centrālās bankas digitālo valūtu (CBDV), kā arī ar citām jaunām tehnoloģijām; mudina attiecīgās iestādes Eiropā izvērtēt uz sadalīto virsgrāmatu balstītas CBDV versijas potenciālo risku un sniegtā labuma ietekmi un ar to saistītās nepieciešamās prasības patērētāju aizsardzības un pārredzamības jomā; mudina tās arī eksperimentēt, lai neatpaliktu no norisēm tirgū;

9.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai regulatori un uzraudzības institūcijas attīstītu pietiekamu tehnisko ekspertīzi nolūkā pienācīgi pārbaudīt aizvien sarežģītākos FinTech pakalpojumus; uzsver, ka, pateicoties šai pastāvīgi veiktajai pārbaudei, regulatori spēs noteikt un paredzēt ar dažādām tehnoloģijām saistītos īpašos riskus un vajadzības gadījumā nekavējoties rīkoties, izmantojot skaidru programmu;

10.  tādēļ uzsver, ka liela nozīme ir vienas pieturas aģentūrai, kas paredzēta FinTech pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem regulatoros un uzraudzības institūcijās; atzīst nepieciešamību izbeigt pa nozarēm sadalīto un izolēti veikto uzraudzību un iesaka finanšu nozares uzraudzības institūcijām cieši sadarboties ar citām attiecīgajām valsts un Eiropas līmeņa institūcijām, kurām ir nepieciešamā tehnoloģiskā ekspertīze;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt un atbalstīt vairāk pētniecības projektu, kas saistīti ar FinTech;

12.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt finanšu inovāciju Eiropā; prasa atvieglot finansējuma pieejamību inovatīviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un inovatīviem uzņēmumiem, kas tos nodrošina ar šo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem materiāliem;

13.  uzsver, ka FinTech uzņēmumi labvēlīgi ietekmē finanšu starpniecības attīstību, taču arī rada jaunus ar finanšu stabilitāti saistītus riskus; atzīmē, ka regulatori un uzraudzības institūcijas lielu daļu informācijas par daudzu regulatīvo satvaru, tādu kā kapitāla prasības, sviras rādītājs, likviditātes rādītājs un citi, īstenošanu iegūst no tradicionālo finanšu iestāžu bilances, savukārt no aizdošanas vienību bilances, kurām nav banku darbības licences, tādos gadījumos kā kolektīvā finansēšana un vienādranga aizdošana (P2P) ir grūti iegūt pietiekamu informāciju par finanšu starpniecības darbībām; tādēļ mudina regulatorus un uzraudzības institūcijas apsvērt, kā tās varētu iegūt finanšu stabilitātes uzturēšanai nepieciešamo atbilstošo uzraudzības informāciju un kā tās vajadzības gadījumā varētu piemērot regulatīvus ierobežojumus attiecībā uz savu bilanci, lai panāktu un uzturētu finanšu stabilitāti;

14.  uzsver, ka RegTech piemīt potenciāls uzlabot atbilstības nodrošināšanas procedūras, it īpaši uzraudzības informācijas kvalitāti un savlaicīgumu, padarot tās mazāk sarežģītas un izmaksu ziņā efektīvākas; aicina attiecīgās iestādes paskaidrot juridiskos nosacījumus, ar kādiem uzraudzītā vienība atbilstības nodrošināšanas darbības kā ārpakalpojuma sniegšanu drīkst uzticēt trešām personām, un šajā sakarā nodrošināt, ka ir spēkā atbilstoša trešo personu uzraudzības kārtība un ka juridiskā atbildība par atbilstības nodrošināšanu paliek uzraudzītās vienības ziņā; aicina attiecīgās iestādes, it īpaši Komisiju sava ar Eiropas pēctirdzniecības forumu saistītā darba ietvaros īstenot proaktīvu pieeju centienos izprast šķēršļus jaunu FinTech un RegTech risinājumu izmantošanai pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības jomās, uz kurām attiecas Finanšu instrumentu tirgu direktīva (FITD), Eiropas tirgus infrastruktūras regula (ETIR) un Centrālo vērtspapīru depozitāriju regula (CVDR), un, ja šādi šķēršļi pastāv, paskaidrot dalībnieku tiesības izmantot šādus risinājumus savu pienākumu pildīšanai saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem;

15.  atgādina, ka inovatīviem finanšu pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem visā ES un ka tāpēc nevajadzētu nepamatoti kavēt šādu pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Savienības iekšienē; aicina Komisiju un EUI uzraudzīt regulējumu un nepieļaut tā pārklāšanos, kā arī nepieļaut jaunu šķēršļu ieviešanu tirgū un dalībvalstu šķēršļus šo pakalpojumu sniegšanai; aicina Komisiju novērst šķēršļus starp dalībvalstīm, kurus rada neatbilstība starp valstu piemērotajiem režīmiem, un veicināt paraugprakses apmaiņu attiecībā uz tajās izmantoto regulatīvo pieeju; turklāt aicina Komisiju un EUI attiecīgā gadījumā jaunu visā Savienībā piedāvātu finanšu pakalpojumu sniedzējiem piemērot atļauju piešķiršanas režīmus; atbalsta Komisijas centienus rast risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar to, kā ES var palīdzēt uzlabot izvēli, pārredzamību un konkurenci mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā Eiropas patērētāju labā, un uzsver, ka šim mērķim būtu jāpapildina finanšu sistēmas efektivitātes uzlabošanas mērķis;

16.  atzinīgi vērtē to, ka visā ES ir izveidojusies virkne dinamisku FinTech kopienu; aicina Komisiju un attiecīgās ES eonomiskās pārvaldības institūcijas cieši sadarboties ar FinTech centriem un pastiprināt šo kopienu viedo uzņēmējdarbību un to centienus, veicinot un finansējot inovāciju un atzīstot tās par turpmāku ES konkurētspējas priekšrocību avotu finanšu nozarē;

17.  atzīmē, ka FinTech jaunuzņēmumi ir īpaši neaizsargāti pret ļaunprātīgiem patentu izmantotājiem, proti, vienībām, kas iegādājas patentus ar mērķi vērst tos — draudot ar tiesvedību par patenttiesību pārkāpumiem — pret citiem uzņēmumiem, kuri jau izmanto attiecīgās tehnoloģiju tiesības; aicina Komisiju analizēt šo situāciju un ieteikt pasākumus patentu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanai FinTech jomā;

18.  uzsver FinTech iespējamo lomu sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā, kas veicina to efektivitāti, piemēram, nodokļu iekasēšanā un krāpšanas nodokļu jomā novēršanā;

19.  uzsver, ka tīkla ietekmes dēļ daudzās digitālās ekonomikas jomās tirgus struktūra tiek virzīta uz nelielu skaitu tirgus dalībnieku, tādējādi radot problēmas konkurences tiesību un konkurences tiesību un pretmonopola tiesību jomā; aicina Komisiju no jauna izvērtēt konkurences regulatīvā satvara piemērotību digitālas ekonomikas problemātisko uzdevumu risināšanai kopumā un it īpaši FinTech problemātisko uzdevumu risināšanai;

20.  uzsver, ka ir iespējams vēl vairāk uzlabot līdzekļus, ko var izmantot pārrobežu maksājumos; atbalsta šādu maksāšanas līdzekļu pilnveidošanu Eiropā un pauž nožēlu par tiešsaistes banku darbības tirgus augsto fragmentācijas pakāpi Eiropas Savienībā un par ES mēroga Eiropai piederošas kredīta vai debeta karšu sistēmas trūkumu; uzskata, ka šāda sistēma ir būtiska KTS pienācīgai funkcionēšanai un ka tā ir digitālā vienotā tirgus izšķiroši svarīga daļa, jo tā veicina Eiropas e-komerciju un pārrobežu konkurenci finanšu pakalpojumu jomā; aicina Komisiju noteikt, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai radītu šādas sistēmas izaugsmi atbalstošu vidi; atzīst, ka konkurences labad šādai sistēmai būtu jāpastāv līdzās citiem inovatīviem maksāšanas risinājumiem un attiecīgos gadījumos vajadzētu būt sadarbspējīgai ar tiem;

21.  uzsver, ka patērētāji ir FinTech uzplaukuma virzītājspēks; uzsver arī to, ka jebkādu turpmāku tiesību aktos izdarītu izmaiņu mērķim vajadzētu būt patērētāju atbalstīšanai šajā pārveides procesā;

Dati

22.  atgādina, ka FinTech jomā ļoti svarīga loma ir datu vākšanai un analīzei, un tāpēc uzsver nepieciešamību konsekventi un tehnoloģiski neitrālā veidā piemērot datu jomā spēkā esošos tiesību aktus, tostarp Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), pārskatīto Maksājumu pakalpojumu direktīvu (MPD2), Elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas pakalpojumu (eEIAP) regulu, Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (NILLND4) un Tīklu un informācijas drošības (TID) direktīvu; uzsver — lai Eiropā palielinātu inovatīvu finansēšanu, ir nepieciešama brīva datu plūsma Savienībā; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar finanšu pakalpojumu sniegšanu tiek izmantoti tikai objektīvi un atbilstoši dati; atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 10. janvāra publisko apspriešanos par datu ekonomiku (COM(2017)0009), kurai būtu jāpalīdz konstatēt tas, vai pastāv šķēršļi brīvai datu plūsmai Savienībā, un jāsniedz attiecīgi pierādījumi;

23.  uzsver nepieciešamību pēc skaidriem noteikumiem par datu īpašumtiesībām, pieejamību un nodošanu; uzsver, ka arvien vairāk datu ģenerē mašīnas vai procesi, kas balstās uz jaunām tehnoloģijām, piemēram, mašīnmācīšanās; uzsver, ka VDAR nodrošina skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz personas datiem, taču ir nepieciešama lielāka tiesiskā noteiktība par citām datu kategorijām; šajā sakarā uzskata, ka ir skaidri jānošķir jēldati un dati, kas rodas turpmākas apstrādes rezultātā;

24.  uzsver, ka atvērtā banku darbība un datu koplietošana palīdz nodrošināt, ka visi FinTech uzņēmējdarbības modeļi var attīstīties kopā patērētāju labā; šajā sakarā uzsver jaunākos MPD2 panākumus attiecībā uz maksājumu iniciēšanu un piekļuvi kontu datiem;

25.  uzsver ieguvumus, ko mākoņdatošana patērētājiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem var nodrošināt rentabilitātes, laišanai tirgū nepieciešamā perioda saīsināšanas un labākas IKT resursu izmantošanas ziņā; atzīmē, ka nav skaidru un visaptverošu Eiropas līmeņa noteikumu vai pamatnostādņu par mākoņa kā datu glabātāja ārpakalpojumu izmantošanā attiecībā uz finanšu nozari; uzsver nepieciešamību pēc šādu pamatnostādņu izstrādes un kopējas pieejas mākoņdatošanas izmantošanai kompetentajās valstu iestādēs; uzsver, ka šādi noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu ātru un elastīgu mākoņdatošanas ieviešanu; uzsver, ka šajās pamatnostādnēs ir jāiekļauj augsti datu drošības un patērētāju aizsardzības standarti; aicina Komisiju un EUI izpētīt dažādas iespējas šajā jomā, piemēram, iepriekš apstiprinātus līgumus ar mākoņa pakalpojumu sniedzējiem un finanšu institūcijām;

26.  atzīmē nepieciešamību uzlabot patērētāju izpratni par savu personas datu vērtību; atzīmē, ka patērētāji slēgt līgumus, lai par zināmu samaksu izmantotu digitālo saturu; uzsver, ka tas var sniegt ekonomiskus ieguvumus, bet var tikt izmantots arī diskriminējošā veidā; aicina Komisiju izpētīt iespēju izstrādāt Eiropas datu kopīgas izmantošanas stratēģiju, lai patērētāji iegūtu kontroli pār saviem datiem; uzskata, ka skaidra uz patērētājiem vērsta pieeja palielinās uzticēšanos uz mākoņdatošanu balstītiem pakalpojumiem un stimulēs jaunus inovatīvus pakalpojumus, ko piedāvā dažādi dalībnieki finanšu vērtības ķēdē, piemēram, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API) vai atvieglojot tiešu piekļuvi datiem saistībā ar elektronisko maksājumu pakalpojumu sniegšanu; prasa Komisijai izpētīt nākotnes potenciālu, kāds piemīt personiskās informācijas pārvaldības sistēmām (PIMS) kā tehniskiem instrumentiem, ko patērētāji var izmantot savu personas datu pārvaldībai;

27.  ņemot vērā to, ka finanšu institūcijas pastiprināti izmanto patērētāju datus un lielos datus, atgādina VDAR noteikumus, kas datu subjektam piešķir tiesības saņemt paskaidrojumu par automatizētas apstrādes rezultātā pieņemtu lēmumu un apstrīdēt šo lēmumu(4); uzsver nepieciešamību garantēt iespēju labot nepareizus datus, kā arī to, ka tiek izmantoti tikai pārbaudāmi un atbilstoši dati; aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai garantētu šo tiesību ievērošanu; uzskata, ka sniegtajai piekrišanai izmantot personas datus ir jābūt dinamiskai un ka datu subjektiem ir jābūt nodrošinātai iespējai mainīt un pielāgot savu piekrišanu;

28.  atzīmē — tas, ka finanšu institūcijas aizvien vairāk izmanto klientu datus vai lielos datus, var radīt ieguvumus patērētājiem, tādus kā precīzāk pielāgotu, segmentētu un lētāku piedāvājumu izstrāde, kuru pamatā ir riska un kapitāla efektīvāka sadale; no otras puses, atzīmē dinamiskas cenu noteikšanas attīstību un iespēju, ka tā var radīt pretēju rezultātu, kas varētu apgrūtināt piedāvājumu salīdzināmību, efektīvu konkurenci un risku apvienošanu un sadalīšanu, piemēram, apdrošināšanas nozarē;

29.  atzīmē personas datu aizvien vairāk izmantoto kombinēšanu ar algoritmiem, lai sniegtu tādus pakalpojumus kā automatizētas konsultācijas; uzsver automatizētu konsultāciju potenciālu efektivitātes ziņā un to iespējamo labvēlīgo ietekmi uz finansiālo iekļautību; uzsver — pastāv iespēja, ka kļūdas vai novirzes algoritmos vai pamatā esošajos datos var radīt sistēmisku risku un kaitēt patērētājiem, piemēram, palielinot atstumtību; prasa Komisijai un EUI uzraudzīt šos riskus, lai nodrošinātu, ka finanšu konsultāciju automatizācija tiešām var radīt labākas, pārredzamas, pieejamas un izmaksu ziņā efektīvas konsultācijas, un lai novērstu arvien pieaugošās grūtības pašreizējā juridiskās atbildības par datu izmantošanu satvarā atrast atbildīgo par kaitējumiem, ko rada šādi riski; uzsver, ka automatizētai konsultēšanai būtu jāpiemēro tādas pašas patērētāju aizsardzības prasības kā konsultēšanai klātienē;

Kiberdrošība un ar IKT saistītie riski

30.  uzsver nepieciešamību pēc drošības no viena gala līdz otram visā finanšu pakalpojumu vērtības ķēdē; norāda uz dažādajiem lielajiem riskiem, ko rada kiberuzbrukumi, kuri vērsti pret mūsu finanšu tirgus infrastruktūru, lietu internetu, valūtām un datiem; aicina Komisiju noteikt kiberdrošību par galveno prioritāti FinTech rīcības plānā un aicina EUI un ECB kā banku darbības uzraudzītājas to padarīt par svarīgu elementu savās regulatīvās darbības un uzraudzības programmās;

31.  aicina EUI sadarbībā ar valstu regulatīvajām institūcijām regulāri pārskatīt spēkā esošos standartus, kas attiecas uz finanšu institūciju ar IKT saistītajiem riskiem; turklāt, ņemot vērā atšķirīgo aizsardzības līmeni dalībvalstu kiberdrošības stratēģijās, aicina EUI izstrādāt pamatnostādnes par šādu risku uzraudzību; uzsver — lai EUI varētu pildīt savus uzdevumus, liela nozīme ir tehnoloģiskajai zinātībai tajās; mudina attīstīt pētniecību šajā jomā;

32.  uzsver nepieciešamību pēc informācijas un paraugprakses apmaiņas starp uzraudzības iestādēm, kā arī regulatoriem un valdībām to attiecīgajā līmenī, starp pētniekiem un tirgus dalībniekiem un starp pašiem tirgus dalībniekiem; aicina Komisiju, dalībvalstis, tirgus dalībniekus un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) izpētīt pārredzamības un informācijas kopīgas izmantošanas potenciālu kiberuzbrukumu novēršanā; ierosina izpētīt iespējamos ieguvumus, ko tirgus dalībniekiem šajā jomā var sniegt vienots kontaktpunkts, kā arī apsvērt koordinētākas pieejas izmantošanu kibernoziegumu izmeklēšanā finanšu pakalpojumu jomā, ņemot vērā to, ka šiem noziegumiem arvien biežāk ir pārrobežu raksturs;

33.  uzsver, ka regulējumā par finanšu pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru būtu jāparedz atbilstīgas stimulēšanas struktūras pakalpojumu sniedzējiem, lai tie pienācīgi investētu kiberdrošībā;

34.  aicina dalībvalstis nodrošināt TID direktīvas savlaicīgu transponēšanu; atzinīgi vērtē jauno publiskā un privātā sektora partnerību kiberdrošības jomā, kuru, piedaloties nozares pārstāvjiem, nesen uzsāka Komisija; prasa Komisijai izstrādāt virkni jaunu un konkrētu iniciatīvu, lai šajā nozarē pastiprinātu FinTech uzņēmumu, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, noturību pret kiberuzbrukumiem;

35.  atzīmē, ka sabiedrības uzticēšanās attiecīgajām tehnoloģijām ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu FinTech turpmāku izaugsmi, un norāda uz nepieciešamību pēc labākas izglītošanas un izpratnes veicināšanas ne tikai par FinTech labvēlīgo ietekmi uz ikdienas darbībām, bet arī par tādiem riskiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, it īpaši MVU, kuri saistīti ar tīklu un informācijas drošību;

36.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus standartizācijas jomā, kas savienotās ierīces padara drošākas; tomēr uzsver, ka ir jāgarantē drošība, kas neaprobežojas ar minimālo standartizācijas līmeni, it īpaši tāpēc, ka vienoti standartizēti drošības pasākumi iespējama domino efekta dēļ palielina būtisku drošības pārkāpumu risku; stingri mudina uzņēmumus izstrādāt pašiem savus heterogēnus reaģēšanas pasākumus, lai padarītu drošas savas ierīces un operācijas;

Blokķēdes

37.  uzsver blokķēžu lietojumprogrammu potenciālu attiecībā uz naudas un vērtspapīru pārvedumiem, kā arī attiecībā uz viedlīgumu slēgšanas atvieglošanu, kuri paver plašas iespējas abām finanšu līguma pusēm, it īpaši attiecībā uz noteikumiem par tirdzniecības finansēšanu un aizdošanu uzņēmumiem, jo tās var padarīt vienkāršākas sarežģītas komerciālās un finanšu līgumattiecības starp uzņēmumiem (B2B) un starp uzņēmumiem un patērētājiem (B2C); uzsver, ka blokķēžu platformas ir piemērotas arī sarežģītu B2B un B2C darījumu vienkāršošanai;

38.  atgādina par neierobežotas piekļuves blokķēžu lietojumprogrammu priekšrocībām un ar tām saistītajiem riskiem; aicina Komisiju rīkot ikgadēju daudzpusēju konferenci par šo jautājumu; pauž bažas par neierobežotas piekļuves blokķēžu lietojumprogrammu pastiprināto izmantošanu, lai pastrādātu noziedzīgas darbības, izvairītos no nodokļu maksāšanas, apietu nodokļus un legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus; aicina Komisiju cieši uzraudzīt šos jautājumus, tostarp bitcoin valūtas miksētāju (mixers/tumblers) lomu šajā procesā, un iekļaut tos ziņojumā;

Sadarbspēja

39.  atzīst, ka lietojumprogrammu saskarnēm (API) ir liela nozīme kā patērētāju izmantotu citu instrumentu papildinājumam finanšu infrastruktūras pieejamības nodrošināšanā jauniem dalībniekiem; iesaka izveidot standartizētu API kopumu, ko pārdevēji varētu izmantot, piemēram, atvērtās banku darbības jomā paralēli iespējai izstrādāt pašiem savu programmatūru;

40.  uzskata, ka FinTech pakalpojumu sadarbspēja gan Eiropā, gan sadarbībā ar trešo valstu jurisdikcijām un mijiedarbībā ar citām ekonomikas nozarēm ir ļoti svarīgs nosacījums Eiropas FinTech nozares turpmākai attīstībai un iespēju, ko tā var radīt, pilnīgai izmantošanai; lai to atvieglotu, mudina iespēju robežās standartizēt datu formātus (kā MPD2 gadījumā);

41.  aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu un tirgus dalībnieku darbu, lai nodrošinātu dažādu valstu e-identifikācijas sistēmu sadarbspēju; uzsver, ka šādās sistēmas būtu jāļauj izmantot privātajam sektoram; uzskata, ka vajadzētu būt pieņemamiem arī attālinātas identifikācijas līdzekļiem, kas nav izklāstīti e-IDAS regulā, ja to drošības līmenis ir tāds pats kā e-IDAS noteiktais būtiskais uzticamības līmenis un ja tie līdz ar to ir gan droši, gan sadarbspējīgi;

42.  uzsver tradicionālo un jauno maksājumu risinājumu sadarbspējas nozīmi, lai panāktu integrēta un inovatīva Eiropas maksājumu tirgus izveidi;

43.  aicina EUI identificēt, kādos gadījumos mērķtiecīga vai uz risku balstīta autentificēšana var būt drošas autentificēšanas alternatīva; aicina Komisiju izpētīt to, vai drošas autentificēšanas procesus var veikt arī citas vienības, kas nav bankas;

44.  aicina EUI sadarbībā ar valstu regulatīvajām institūcijām izstrādāt tehnoloģiski neitrālus standartus un licences gan attiecībā uz metodi “pazīsti savu klientu”, gan attiecībā uz attālinātas identifikācijas metodi, piemēram, pamatojoties uz biometriskiem kritērijiem, kas nodrošina lietotāju privātuma ievērošanu;

Finanšu stabilitāte un patērētāju un investoru aizsardzība

45.  aicina Komisiju FinTech rīcības plāna izstrādē īpašu uzmanību pievērst mazumtirdzniecības patērētāju un investoru vajadzībām, kā arī riskiem, kādiem tie var tikt pakļauti, ņemot vērā FinTech aizvien lielāko ekspansiju pakalpojumu sniegšanā, aptverot arī neprofesionālos klientus, piemēram, kolektīvajā finansēšanā un vienādranga aizdošanā; uzsver, ka FinTech pakalpojumiem piemēro tādus pašus patērētāju aizsardzības standartus kā citiem finanšu pakalpojumiem neatkarīgi no izplatīšanas kanāla vai patērētāju atrašanās vietas;

46.  aicina EUI turpināt un pat paātrināt pašreizējo darbu pie tehnoloģisko norišu uzraudzības un to sniegto ieguvumu un iespējamo risku analīzes, it īpaši attiecībā uz patērētāju un investoru aizsardzību un finansiālo iekļaušanu;

47.  aicina Komisiju izpētīt to, cik lielā mērā FinTech var palīdzēt nodrošināt patērētājiem labākas kvalitātes finanšu konsultācijas, un to, vai sadrumstalotais ES regulatīvas satvars konsultēšanas jomā ir pietiekams šī mērķa īstenošanai;

48.  uzskata, ka joprojām pastāv ievērojama regulatīvā nenoteiktība attiecībā uz InsurTech, un uzsver, ka tā ir jānovērš, lai garantētu drošību, privātumu, godīgu konkurenci un finanšu stabilitāti; uzsver, ka lielāka tiesiskā noteiktība palīdzēs nodrošināt to, lai slikti regulētu InsurTech uzņēmumu klienti neciestu zaudējumus vai nekļūtu par maldinošas pārdošanas upuriem, kā arī palīdzēs gan uzņēmumiem, gan patērētājiem efektīvāk izmantot InsurTech risinājumus;

49.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka līdztekus FinTech risinājumu attīstībai tiek palielināta finanšu stabilitāte; mudina izpētīt iespēju izmantot salīdzinoši izvērtētu atklātā pirmkoda tehnoloģiju kā līdzekli šī mērķa sasniegšanai; aicina EUI sadarboties ar privātā sektora dalībniekiem tādu inovatīvu tehnoloģiju izstrādē un izvērtēšanā, kuras varētu aizsargāt finanšu stabilitāti un uzlabot patērētāju aizsardzību, piemēram, mazinot novirzi algoritmos vai palielinot patērētāju informētību par kiberdraudiem;

50.  atzīmē, ka tirgus dalībnieku dažādība un konkurence ir ļoti svarīgi finanšu stabilitāti veicinoši faktori; aicina regulatorus un uzraudzības institūcijas uzraudzīt digitalizācijas ietekmi uz situāciju konkurences jomā visos attiecīgajos finanšu nozares segmentos, kā arī izstrādāt un izmantot instrumentus pret konkurenci vērstas rīcības un konkurences kropļojumu nepieļaušanai vai novēršanai;

Finansiālā izglītība un IT prasmes

51.  uzsver, ka gan izpratne finanšu jomā, gan izpratne par digitālajiem jautājumiem ir ļoti svarīgi faktori FinTech efektīvai izmantošanai un zemāka riska līmeņa nodrošināšanai FinTech vidē;

52.  uzsver, ka mazumtirdzniecības patērētāju un investoru pienācīga finansiālā izglītošana ir nepieciešama, lai FinTech kļūtu par reālu finansiālās iekļautības instrumentu un lai šie patērētāji un ieguldītāji, kas arvien vairāk tiek pakļauti tūlīt pieejamiem personalizētiem finanšu investīciju produktiem un pakalpojumiem, patstāvīgi pieņemtu pareizus finanšu lēmumus par šiem piedāvājumiem un apzinātos visus no minēto inovatīvo tehnoloģiju lietošanas izrietošos riskus; aicina Komisiju un EUI palielināt atbalstu iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot finansiālo izglītību; uzsver, ka profesionālajai apmācībai un informācijai par patērētāju un investoru tiesībām vajadzētu būt viegli pieejamai;

53.  atgādina Komisijas prognozes, ka līdz 2020. gadam Eiropā jomā var trūkt līdz pat 825 000 IKT profesionāļu; uzskata, ka ir nepieciešams vairāk zinātnieku datorikas jomā, un mudina dalībvalstis sagatavoties izmaiņām darba tirgū, kas var notikt ātrāk, nekā mēs šodien, iespējams, sagaidām;

54.  uzsver nepieciešamību uzlabot digitālo izglītību un prasmes, tostarp profesionālo apmācību, finanšu nozarē, regulatīvajās institūcijās un sabiedrībā kopumā; aicina Komisiju iepazīstināt ar paraugpraksi saistībā ar tās iniciatīvu „Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija”;

o
o   o

55.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0228.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0358.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0434.
(4) Sk. VDAR 71. apsvērumu.


Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Horvātijā *
PDF 309kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par to, lai Horvātija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu (05318/2017 – C8-0033/2017 – 2017/0801(CNS))
P8_TA(2017)0212A8-0171/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (05318/2017),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0033/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0171/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Iebildumu izteikšana pret deleģēto aktu: augsta riska trešo valstu, kurās ir stratēģiskas nepilnības, norādīšana
PDF 323kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par Komisijas 2017. gada 24. marta deleģēto regulu, ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, attiecībā uz Gajānas svītrošanu no pielikuma I punkta tabulas un Etiopijas iekļaušanu šajā tabulā (C(2017)01951 – 2017/2634(DEA))
P8_TA(2017)0213B8-0294/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)01951) (grozošo deleģēto regulu),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK(1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu un 64. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības(2), jo īpaši tās pielikumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Komisijas 2016. gada 24. novembra deleģēto regulu, ar kuru groza Komisijas Deleģēto Regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. marta vēstuli, kas pievienota grozošajai deleģētajai regulai,

–  ņemot vērā Parlamenta divu īpašo komiteju — Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos un Izmeklēšanas komitejas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas — līdz šim veikto darbu un pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 3. punktu,

A.  tā kā deleģētā regula, tās pielikums un grozošā deleģētā regula ir paredzēta, lai noteiktu augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu (AML/CTF), kas apdraud ES finanšu sistēmu un kas radījis nepieciešamību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 (4AMLD) ES struktūrās veikt pastiprinātus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus;

B.  tā kā jaunākā pieņemtā Komisijas deleģētā regula (ES) 2016/1675, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības, ir bijusi spēkā no 2016. gada 23. septembra;

C.  tā kā Komisijas deleģētā regula (ES) 2016/1675 būs spēkā pat tad, ja noraidīs deleģēto regulu, ar kuru tajā izdara grozījumus;

D.  tā kā valstu saraksts, tostarp tā grozījumi, kas ieviesti 2017. gada 24. martā pieņemtajā Komisijas deleģētajā regulā, ar kuru izdara grozījumus, atbilst valstu sarakstam, ko Finanšu darbību darba grupa (FATF) izveidoja savā 29. plenārsēdē 2017. gada 20.‒24. februārī;

E.  tā kā Komisijas veiktā novērtēšana ir autonoms process, kā norādīts 4AMLD 28. apsvērumā un atkārtoti norādīts Komisijas deleģētajai regulai (ES) 2016/1675 pievienotajā paskaidrojuma rakstā C(2016)04180; tā kā tādējādi Komisija var brīvi rīkoties, paplašinot FATF pieņemtos standartus, vai nu paturot valsti sarakstā, pat ja FATF to no saraksta ir svītrojusi, vai iekļaujot sarakstā citas trešās valstis, ja tas atbilst 4AMLD 9. panta 2. punktā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem;

F.  tā kā Komisijas veiktā novērtēšana ir autonoms process, kas jāveic visaptveroši un objektīvi, visas trešās valstis vērtējot pēc tiem pašiem kritērijiem, kas definēti 4AMLD 9. panta 2. punktā;

G.  tā kā Parlaments noraidīja iepriekšējo grozošo deleģēto regulu (C(2016)07495), pamatojot savu lēmumu ar to, ka Komisijas process nebija pietiekami autonoms un netika atzīts (jo īpaši) 4AMLD 9. panta 2. punktā uzskaitīto kritēriju neizsmeļošais raksturs, tādējādi izslēdzot ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus predikatīvus nodarījumus, piemēram, nodokļu noziegumus;

H.  tā kā Parlaments aizvien uzskata, ka ar AML/CTF saistītās nepilnības var pastāvēt attiecībā uz vairākiem 9. panta 2. punkta aspektiem konkrētās valstīs, kas grozošajā deleģētajā regulā nav iekļautas augsta riska trešo valstu sarakstā;

I.  tā kā Parlaments ir pienācīgi ņēmis vērā Komisijas 2017. gada 24. marta vēstuli par to, ka Komisija pašlaik izvērtē iespējas mazināt tās paļāvību uz ārējiem informācijas avotiem; tā kā ES augsta riska trešo valstu saraksta autonoma novērtēšanas procesa izveide, kā to pieprasījis Parlaments, ir viena no iespējām, kas tiek izvērtēta;

J.  tā kā Parlaments augstu vērtē laiku un resursus, kas var būt nepieciešami autonomas novērtēšanas procesam, jo īpaši ņemot vērā ļoti ierobežoto darbinieku skaitu un resursus, kas pieejami Komisijai, lai nepieļautu finanšu noziegumus, taču sagaida no Komisijas stingrāku apņemšanos ar konkrētiem un vērienīgiem atskaites punktiem (piemēram, ceļvedi), lai paustu skaidru vēstījumu par iestāžu kopīgo apņemšanos apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un teroristu finansēšanu;

K.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja kopīgi ir prasījušas par šo deleģēto aktu atbildīgajam komisāram uzstāties komitejās, lai pienācīgi apspriestu šo priekšlikumu un Parlamenta iebildumus,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;

3.  prasa, lai Komisija iesniedz jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemtas vērā iepriekš norādītās bažas, tostarp Parlamenta ieteikums pieņemt ceļvedi, lai īstenotu autonomas novērtēšanas procesu;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(2) OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0008.


Ģenētiski modificēta kokvilna GHB119
PDF 350kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (D050182 – 2017/2675(RSP))
P8_TA(2017)0214B8-0293/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (D050182),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 27. martā balsojot nolēma atzinumu nesniegt,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā atzinumu, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma 2016. gada 21. septembrī un kas publicēts 2016. gada 21. oktobrī(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085 – COD(2017)0035),

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilsts pret ģenētiski modificētu organismu atļaušanu(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2011. gada 25. martā uzņēmums Bayer saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu kompetentajai Nīderlandes iestādei, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur kokvilnu GHB119, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums attiecas arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kokvilnas GHB119 vai to satur un ko nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai, bet gan citiem nolūkiem, kādos izmanto jebkādu kokvilnu, tikai ne kultivēšanai;

B.  tā kā 2016. gada 21. septembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu un 2016. gada 21. oktobrī šis atzinums ir publicēts;

C.  tā kā pieteikumā ir norādīts, ka kokvilnai GHB119 piešķirts unikālais identifikators BCS-GHØØ5-8, ar kuru apzīmē fosfinotricīna acetiltransferāzes (PAT) proteīnu, kas piešķir noturību pret herbicīdiem, kuru sastāvā ir glufosināta amonijs, un proteīnu Cry2Ae, kas piešķir noturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem; tā kā atļauja importēt šādu kokvilnu Savienībā neapšaubāmi veicinātu tās plašāku kultivēšanu citās pasaules daļās, un attiecīgi vairāk tiktu izmantoti herbidīci, kuru sastāvā ir glufosināta amonijs;

D.  tā kā glufosināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(5) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufosināta atļauja ir derīga līdz 2018. gada 31. jūlijam;

E.  tā kā neatkarīgi pētījumi raisa bažas par būtiskiem trūkumiem salīdzinošajos novērtējumos, piemēram, par to, ka nav uzskatīts par vajadzīgu turpināt izpēti, kaut gan daudzu savienojumu sastāvā ir konstatētas statistiski būtiskas atšķirības, bažas par nopietniem trūkumiem toksikoloģijas novērtējumā, piemēram, par to, ka ir analizēts tikai viens Bt toksīnu iedarbības veids un ka nav pētītas kombinētas ietekmes sekas un nav izvērtētas pesticīdu atliekas, un bažas raisa arī nepārliecinošs novērtējums tam, kāda varētu būt ietekme uz imūnsistēmu(6);

F.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstīm ir saņemts daudz kritisku piezīmju; tā kā piezīmes cita starpā ir arī par šādiem aspektiem: nav datu par to, kādas herbicīdu un metabolītu atliekas un cik lielā daudzumā satur ģenētiski modificētie augi un sēklas, ko izmanto pārtikai/barībai; ar vides apdraudējuma izvērtējumu un vides monitoringa plānu saistīti trūkumi (piemēram, atšķirīgi viedokļi par to, vai Eiropā ir konstatētas radniecīgu savvaļas augu šķirnes); nav datu par importēto sēklu dīgtspēju, un nekādi nav apsvērta arī nevēlamā ietekme; tā kā dažās piezīmēs turklāt ir kritizēts kopumā stipri niecīgais datu pamatojums un jo īpaši tas, ka ir ņemts vērā vien ļoti ierobežots pētījumu skaits un ka, piemēram, nav pienācīgi testēts no kokvilnas GBH119 iegūta augu materiāla toksiskums un nav arī pienācīgi pētīta ģenētiski modificētas kokvilnas ietekme uz cilvēka un dzīvnieku veselību, un ka iesniegtais uzturvērtības pētījums ir atzīts par nepieņemamu(7);

G.  tā kā visas šīs bažas bija paustas, bet EFSA tomēr neuzskatīja, ka no kokvilnas GBH119 iegūtai pārtikai/barībai pēc laišanas apgrozībā būtu vajadzīga jebkāda uzraudzība;

H.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 27. martā balsojot nolēma atzinumu nesniegt; tā kā 15 dalībvalstis balsoja „pret”, savukārt „par” balsoja vien 11 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,69 % no Savienības iedzīvotāju skaita, un 2 dalībvalstis balsojot atturējās;

I.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā (COM(2015)0177), gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker ne reizi vien ir paudis nožēlu par šādu nedemokrātisku praksi(8);

J.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā(9) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

K.  tā kā 14. apsvērumā Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, ir nepārprotami noteikts: „Apspriežot jautājumu par citu īstenošanas aktu projektu pieņemšanu īpaši jutīgās jomās, it sevišķi nodokļu, patērētāju veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā, Komisija, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, pēc iespējas darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai dominējošai nostājai pret īstenošanas akta piemērotību, kura var rasties pārsūdzības komitejā”,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(10) noteiktajiem vispārīgajiem principiem ir — nodrošināt pamatu, kas saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību augstā līmenī garantē cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, kā arī vides aizsardzību un patērētāju interešu aizsardzību, tomēr nodrošinot arī efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumu par ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) Sk. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4586
(4)–––––––––––– – Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.),Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (P8_TA(2015)0456),Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0040),Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0039),Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0038),Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (P8_TA(2016)0271),Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (P8_TA(2016)0272),Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0388),Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (P8_TA(2016)0389),Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0386),Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0387),Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (P8_TA(2016)0390),Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (P8_TA(2017)0123).
(5) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(6) Bauer-Panskus/Then. Testbiotech piezīmes par zinātnisko atzinumu, kas sniegts par Bayer CropScience AG pieteikumu (EFSA-GMO-NL-2011-96) atļaut laist tirgū pret insektiem un herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119; sk.: https://www.testbiotech.org/node/1860.
(7) http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA -Q-2011-00311
(8) Piemēram, uzrunā Eiropas Parlamenta plenārsēdē, izklāstot politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā), vai arī savā runā par stāvokli Savienībā 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0379.
(10) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Ģenētiski modificēta kukurūza DAS-40278-9
PDF 349kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (D050183 – 2017/2674(RSP))
P8_TA(2017)0215B8-0292/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (D050183) atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2017. gada 27. marta balsojumu, kurā netika sniegts atzinums;

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā atzinumu, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma 2016. gada 26. oktobrī un kas publicēts 2016. gada 5. decembrī(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2010. gada 11. novembrī Dow AgroSciences Europe saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur DAS-40278-9 kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums ietvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas DAS-40278-9 vai to satur, lai šos produktus izmantotu ar pārtiku un barību nesaistītā lietošanā, izņemot kultivēšanas nolūkos;

B.  tā kā 2016. gada 26. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu, un šis atzinums tika publicēts 2016. gada 5. decembrī(5);

C.  tā kā kukurūza DAS-40278–9 satur AAD-1 proteīnu, kas piešķir noturību pret 2,4-dihlorfenoksietiķskābi (2,4-D) un aryloxyphenoxypropionate (AOPP) herbicīdiem;

D.  tā kā neatkarīgi pētījumi vieš bažas par riskiem, ko rada šī 2,4-D darbīgā viela attiecībā uz embriju attīstību, iedzimtiem defektiem un endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem; tā kā nav skaidrs, vai un cik lielā mērā 2,4-D produkti satur ļoti toksisku dioksīnu un furānu piemaisījumus, kas cilvēkam ir kancerogēni un izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un kas pastāv vidē un uzkrājas pārtikas ķēdē(6);

E.  tā kā darbīgās vielas 2,4-D apstiprinājums tika atjaunots 2015. gadā; tā kā tika atzīts, ka piemaisījumu, piemēram, dioksīnu un furānu, klātbūtne nepārsniedz noteiktus līmeņus; tā kā pieteikuma iesniedzējs vēl joprojām nav iesniedzis informāciju par šīs vielas iespējamo iedarbību uz endokrīno sistēmu(7);

F.  tā kā atļauja kukurūzas DAS-40278–9 importam Savienībā, bez šaubām, izraisīs tās plašāku audzēšanu citos reģionos, piemēram, ASV, Brazīlijā un Argentīnā, un attiecīgi palielināsies arī 2,4-D un AOPP herbicīdu lietošana; tā kā neatkarīgi pētījumi arī rada bažas par būtiskām nepilnībām salīdzinošajā novērtējumā, nopietniem trūkumiem attiecībā uz toksikoloģisko novērtējumu (piemēram, tas, ka nebija prasības audzēšanas posmā pētīt visu augu, netika ņemta vērā ilgtermiņa vai uzkrātā ietekme, netika apspriesta ietekme uz reproduktīvo sistēmu, kā arī metodiskās nepilnības saistībā ar pētījumiem, kas veikti ar dzīvniekiem) un nepārliecinošo iespējamās ietekmes uz imūnsistēmu novērtējumu(8);

G.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis ir iesniegušas daudz kritisku komentāru; tā kā šie komentāri inter alia attiecas uz to: ka trūkst vai nav pietiekami dati, trūkst skaidrojumu, pieteikumā ir iekļauti pretrunīgi paziņojumi, trūkst testu projektējumu un testu, piemēram, par alergēniskumu, drošuma novērtēšanas pētījumu rezultāti ir apšaubāmi, trūkst 90 dienu subhroniskās toksicitātes pētījuma visai pārtikai un tāpēc nav iespējams novērtēt iespējamo risku, izmantojot uzturā šo kukurūzu saturošus pārtikas produktus, un pastāv šaubas par riska novērtēšanai izvēlētajiem pētījumiem un to veidiem(9);

H.  tā kā, neraugoties uz visām šīm bažām, EFSA uzskatīja, ka pārtikai/barībai, kas iegūta no kukurūzas DAS-40278–9 nav jāveic jebkāda pēcpārdošanas uzraudzība;

I.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 27. martā balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 16 dalībvalstis balsoja pret, bet tikai 9 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 36,22 % no Savienības iedzīvotāju skaita, nobalsoja par, un 3 dalībvalstis atturējās;

J.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības izmantošanu savā teritorijā (COM(2015)0177), gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauž nožēlu par to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā tā ir pieņēmusi atļauju piešķiršanas lēmumus, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas ir kopējās procedūras izņēmuma pasākums, ir kļuvis par normu lēmumu pieņemšanai par atļauju izsniegšanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(10);

K.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā(11) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

L.  tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, 14. apsvērumā ir skaidri noteikts, ka: “apspriežot jautājumu par citu īstenošanas aktu projektu pieņemšanu īpaši jutīgās jomās, it sevišķi nodokļu, patērētāju veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā, Komisija, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, pēc iespējas darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai dominējošai nostājai pret īstenošanas akta piemērotību, kura var rasties pārsūdzības komitejā.”,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka šis Komisijas īstenošanas lēmuma projekts nav saderīgs ar Savienības tiesībām, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķim, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(12) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt savu īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju pārtraukt jebkādus īstenošanas lēmumus attiecībā uz pieteikumiem par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem līdz atļaujas piešķiršanas procedūra būs pārskatīta tā, lai novērstu nepilnības pašreizējā procedūrā, kas ir izrādījusies neatbilstīga;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4633
(4)–––––––––––– – 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.),2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (P8_TA(2015)0456),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788 (P8_TA(2016)0040),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0039),2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0038),2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi, sastāv vai ir ražoti no tās, (P8_TA(2016)0271),2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu ( Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (P8_TA(2016)0272),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0388),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (P8_TA(2016)0389),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0386),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0387),2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (P8_TA(2016)0390).2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (P8_TA(2017)0123).
(5) Pieejams: https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4633
(6) http://www.pan-europe.info/sites/pan-europe.info/files/public/resources/reports/pane-2014-risks-of-herbicide-2-4-d.pdf
(7) Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/2033, ar ko darbīgās vielas 2,4-D apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 298, 14.11.2015., 8. lpp.).
(8) Bauer-Panskus/Then: Testbiotech komentāri par EFSA zinātnisko atzinumu saistībā ar DOW AgroSciences LLC pieteikumu (EFSA-GMO-NL-2010–89) atļaujai, lai varētu laist tirgū pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278–9, ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://www.testbiotech.org/node/1862
(9) Sk. EFSA Jautājumu reģistru, jautājuma Nr. EFSA-Q-2010-01326 G pielikums, pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2010-01326
(10) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0379.
(12) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Stāvoklis Ungārijā
PDF 420kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par stāvokli Ungārijā (2017/2656(RSP))
P8_TA(2017)0216B8-0295/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 2., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 4., 12., 13., 14., 16., 18. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, jo īpaši lietas Szabó un Vissy pret Ungāriju, Karácsony un citi pret Ungāriju, Magyar Keresztény Mennonita Egyház un citi pret Ungāriju, Baka pret Ungāriju un Ilias un Ahmed pret Ungāriju,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un daudzos Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus cilvēktiesību jomā, kuri ir saistoši visām dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu „Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra(1) un 10. jūnija(2) rezolūcijas par stāvokli Ungārijā, 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse(3), 2012. gada 16. februāra rezolūciju par neseno politisko notikumu attīstību Ungārijā(4) un 2011. gada 10. marta rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā(5),

–  ņemot vērā Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2017. gada 27. februārī rīkoto uzklausīšanu par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 2017. gada 26. aprīļa plenārsēdē notikušās debates par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāju 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2007. gada CLXVIII Aktu par Lisabonas Līguma izsludināšanu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ko Ungārijas Nacionālā asambleja pieņēma 2007. gada 17. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju Nr. 2162 (2017) „Satraucošie notikumi Ungārijā: tiesību akta projekts NVO jomā, kurš ierobežo pilsonisko sabiedrību, un iespējamā Eiropas Centrālās Universitātes slēgšana”,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2017. gada 8. marta paziņojumu par Ungārijas jauno tiesību aktu, kas ļauj automātiski aizturēt patvēruma meklētājus, un viņa 2017. gada 27. aprīļa vēstuli Ungārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam, kurā pausts aicinājums noraidīt ierosināto tiesību akta projektu attiecībā uz ārvalstu finansētām NVO,

–  ņemot vērā Komisijas lēmumu sākt pārkāpuma procedūras pret Ungāriju saistībā ar aktu, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, kā arī citas vēl neizskatītās pārkāpumu lietas un gaidāmās pārkāpumu procedūras pret Ungāriju,

–  ņemot vērā Komisijas reakciju attiecībā uz valsts mēroga aptauju Ungārijā ”Apturēt Briseles varu”,

–  ņemot vērā komisāra D. Avramopoulos 2017. gada 28. marta vizīti Ungārijā,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Frans Timmermans, kurā tiek lūgts Komisijas atzinums par akta, ar ko groza dažus tiesību aktus saistībā ar procedūru pastiprināšanu, kuras tiek veiktas pierobežas zonā, atbilsmi Savienības acquis patvēruma jomā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, īstenojot šajā aktā minētos pasākumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības ir universālas un visām dalībvalstīm kopīgas (LES 2. pants);

B.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir viens no ES primārajiem tiesību aktiem un aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, tostarp tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā un sociālā izcelsme, ģenētiskās īpatnības, valoda, reliģija un pārliecība, politiskie vai jebkuri citi uzskati, piederība pie nacionālas minoritātes, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums un dzimumorientācija;

C.  tā kā Ungārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada un tā kā sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Ungārijas iedzīvotāju atbalsta valsts dalību ES;

D.  tā kā Pamattiesību hartā ir noteikts, ka pētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs ir neierobežoti un ka ir jārespektē akadēmiskā brīvība; tā kā tā arī garantē brīvību dibināt mācību iestādes, pienācīgi ievērojot demokrātiskus principus;

E.  tā kā biedrošanās brīvība ir jāaizsargā un tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga loma, veicinot sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesā un valdību atbildību attiecībā uz saviem juridiskajiem pienākumiem, tostarp pamattiesību aizsardzības, vides un korupcijas apkarošanas jomā;

F.  tā kā patvēruma tiesības ir garantētas, pienācīgi ievērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju un tai pievienoto 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī saskaņā ar LES un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD);

G.  tā kā 2016. gadā tika noraidīti 91,54 % patvēruma pieteikumu; tā kā kopš 2015. gada Ungārijā pieņemtie jaunie tiesību akti un procedūras patvēruma jomā ir piespiedu kārtā likuši visiem patvēruma meklētājiem ieceļot šajā valstī caur tranzīta zonu Ungārijas teritorijā, ļaujot tai dienas laikā piekļūt ierobežotam skaitam cilvēku, piemēram, šobrīd 10 cilvēkiem dienā; tā kā NVO ir vairākkārt ziņojušas, ka migrantiem pie Ungārijas robežas liek atgriezties Serbijā, dažos gadījumos pret viņiem izturoties nežēlīgi un vardarbīgi un neņemot vērā viņu lūgumus pēc aizsardzības; tā kā Ungārijas valdība nav izpildījusi savus pienākumus pārcelt patvēruma meklētājus saskaņā ar ES tiesību aktiem;

H.  tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs saistībā ar rakstiskajiem novērojumiem, ko viņš 2016. gada 17. decembrī iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā attiecībā uz divām sūdzībām pret Austriju saistībā ar pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu no Austrijas uz Ungāriju saskaņā ar Dublinas III regulu, ir atzinis, ka “Ungārijā pēdējo mēnešu laikā ieviesto būtisko izmaiņu dēļ patvēruma tiesību aktos un praksē patvēruma meklētāji, kas tur tiek atgriezti, saskaras ar ievērojamu risku tikt pakļautiem cilvēktiesību pārkāpumiem”;

I.  tā kā 11 bēgļi, kas ir apzīmēti kā “Röszke 11” un kas atradās Ungārijā 2016. gada 16. septembrī, tas ir, dienu pēc tam, kad Ungārija slēdza robežu ar Serbiju, ir apsūdzēti terora aktu veikšanā, un viņiem ir piespriests cietumsods; viņu vidū ir arī Ahmed H., Kipras pastāvīgais iedzīvotājs un Sīrijas pilsonis, kas ir notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījumā netaisnīgā tiesas prāvā 2016. gada novembrī tikai tāpēc, ka viņš izmantoja skaļruni, lai mazinātu spriedzi, un svieda trīs priekšmetus robežpolicijas virzienā;

J.  tā kā kopš 2015. gada 16. decembra rezolūcijas pieņemšanas ir radušās bažas par vairākiem jautājumiem, proti, valsts līdzekļu izmantošanu, uzbrukumiem pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, patvēruma meklētāju tiesībām, iedzīvotāju masveida novērošanu, biedrošanās brīvību, vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un laikraksta Népszabadság slēgšanu, romu tiesībām, tostarp Miškolcas romu izraidīšanu un romu bērnu segregāciju izglītībā, LGBTI tiesībām, sieviešu tiesībām, tiesu sistēmu, tostarp iespēju piespriest mūža ieslodzījumu bez nosacītas atbrīvošanas iespējas, Ungārijas NVO Romu parlamenta un Phralipe Neatkarīgās romu organizācijas piespiedu izlikšanu no to galvenās mītnes un Lukács arhīvu slēgšanas risku;

K.  tā kā aptaujā ”Apturēt Briseles varu”, kas ir valsts mēroga aptauja par imigrāciju un terorismu, un ar to saistītajās informācijas kampaņās izmantotā valoda un to saturs ir ļoti maldinošs un neobjektīvs;

L.  tā kā lietā Szabó un Vissy pret Ungāriju Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosprieda, ka Ungārijas 2011. gadā pieņemtie tiesību akti par slepenas pretterorisma uzraudzības ieviešanu ir pretrunā tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, mājokli un korespondenci; tā kā attiecībā uz lietu Ilias un Ahmed pret Ungāriju Tiesa konstatēja, ka tiek pārkāptas tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar apstākļiem Röszke tranzīta zonā un tiesības uz aizsardzību pret necilvēcisku vai pazemojošu izturēšanos saistībā ar pieteikumu iesniedzēju izraidīšanu uz Serbiju; tā kā lietā Baka pret Ungāriju Tiesa nolēma, ka Ungārija ir pārkāpusi bijušā Ungārijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja András Baka tiesības uz taisnīgu tiesu un vārda brīvību;

M.  tā kā jaunākā notikumu attīstība Ungārijā, jo īpaši akts, ar ko groza noteiktus tiesību aktus saistībā ar procedūru pastiprināšanu robežu pārvaldības un patvēruma jomā, akts, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, kas tieši apdraud Centrāleiropas Universitāti un kas ir izraisījis plašus sabiedrības iebildumus, un ierosinātais akts par tādu organizāciju darbības pārredzamību, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm (Ungārijas Parlamenta tiesību akta projekts T/14967), ir radījuši pamatu bažām par to atbilsmi ES tiesību aktiem un Pamattiesību hartai,

1.  atgādina, ka visām ES dalībvalstīm ir jāgarantē LES 2. pantā noteikto vērtību ievērošana;

2.  pauž nožēlu par to, ka šī notikumu attīstība Ungārijā pēdējo gadu laikā ir novedusi pie nopietnas situācijas pasliktināšanās tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā, tostarp attiecībā uz vārda brīvību, akadēmisko brīvību, migrantu cilvēktiesībām, patvēruma meklētājiem un bēgļiem, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ierobežojumiem un šķēršļiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībā, tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, minoritāšu, tostarp romu, ebreju un LGBTI personu, tiesībām, sociālajām tiesībām, konstitucionālās sistēmas darbību, tiesu un citu iestāžu neatkarību un daudzām satraucošām apsūdzībām korupcijā un par interešu konfliktiem, kas kopumā varētu radīt pieaugošu sistēmisku apdraudējumu tiesiskumam šajā dalībvalstī; uzskata, ka stāvoklis Ungārijā ir pārbaudījums Eiropas Savienībai, kurai ir jāpierāda sava spēja un gatavība reaģēt uz savu pamatvērtību apdraudējumu un pārkāpumiem kādā dalībvalstī; ar bažām norāda, ka notikumi dažās citās dalībvalstīs liecina par satraucošām pazīmēm, ka tiesiskums tiek apdraudēts līdzīgi kā Ungārijā;

3.  aicina Ungārijas valdību iesaistīties dialogā ar Komisiju par visiem šajā rezolūcijā minētajiem jautājumiem, jo īpaši migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu cilvēktiesībām, biedrošanās brīvību, izglītības un akadēmisko pētījumu brīvību, romu segregāciju izglītībā un strādājošo grūtnieču aizsardzību; atgādina, ka abām pusēm būtu jāiesaistās šādā dialogā neitrālā, uz pierādījumiem balstītā un sadarbīgā veidā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par tās novērtējumiem;

4.  pauž bažas par Ungārijas valdības jaunākajiem paziņojumiem un iniciatīvām, jo īpaši attiecībā uz aptaujas “Pārtraukt Briseles varu” kampaņas īstenošanu un izmeklēšanas pasākumiem, kas vērsti pret ārvalstu darba ņēmējiem Centrāleiropas Universitātē, kā arī par valdošās partijas vadītāju paziņojumiem, kuros viņi iebilst pret jebkādām izmaiņām tiesību aktos, kurus ierosinājušas ES iestādes un starptautiskās organizācijas; pauž nožēlu par to, ka šādi signāli neapliecina Ungārijas iestāžu skaidru apņemšanos pilnībā nodrošināt, ka šīs valsts rīcība atbilst ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem;

5.  aicina Komisiju stingri uzraudzīt to, kā Ungārijas valdība izmanto ES finansējumu, jo īpaši tādās jomās kā patvērums un migrācija, sabiedrības informēšana, izglītība, sociālā integrācija un ekonomikas attīstība, lai nodrošinātu, ka ikviens līdzfinansētais projekts pilnībā atbilst gan ES primārajiem, gan sekundārajiem tiesību aktiem;

6.  aicina Ungārijas valdību vienlaikus atcelt aktu, ar ko groza noteiktus tiesību aktus saistībā ar procedūru pastiprināšanu robežu pārvaldības un patvēruma jomā, un aktu, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, kā arī atsaukt ierosināto aktu par tādu organizāciju darbības pārredzamību, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm (Ungārijas Parlamenta tiesību akta projekts T/14967);

7.  prasa Ungārijas valdībai nekavējoties apturēt visus termiņus attiecībā uz tiesību aktu, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, nekavējoties sākt dialogu ar attiecīgajām ASV iestādēm, lai nodrošinātu, ka Centrāleiropas Universitāte var turpināt darbību un izsniegt ASV akreditētus diplomus, un publiski uzņemties saistības, lai nodrošinātu, ka šī augstskola var palikt Budapeštā kā brīva mācību iestāde;

8.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav reaģējusi uz Parlamenta aicinājumu aktivēt ES mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai, kas tika formulēts Parlamenta 2015. gada 10. jūnija un 2015. gada 16. decembra rezolūcijās par stāvokli Ungārijā, lai dialoga ceļā ar attiecīgo dalībvalsti novērstu jauna sistēmiska apdraudējuma tiesiskumam eskalāciju; uzskata, ka Komisijas pašreizējā pieeja galvenokārt ir vērsta uz tiesību aktu tehniskajiem aspektiem, tajā pašā laikā ignorējot tendences, sakarības un pasākumu kopējo ietekmi uz tiesiskumu un pamattiesībām; uzskata, ka it sevišķi ar pārkāpumu procedūrām vairumā gadījumu nav izdevies panākt reālas izmaiņas un risināt situāciju plašākā kontekstā;

9.  uzskata, ka pašreizējā situācija Ungārijā rada nepārprotamu risku, ka varētu tikt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, un ka tas pamato procedūras sākšanu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu;

10.  tādēļ uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai uzsākt procedūru un sagatavot īpašu ziņojumu, lai rīkotu plenārsēdē balsojumu par pamatotu priekšlikumu, aicinot Padomi rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, atbilstīgi Reglamenta 83. punktam;

11.  atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams regulārs uzraudzības un dialoga process, iesaistot visas dalībvalstis un līdzdarbojoties Padomei, Komisijai un Parlamentam, lai aizsargātu ES pamatvērtības — demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu —, kā tas tika ierosināts Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(6) (DTP pakts), un arī lai nepieļautu dubultos standartus;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, Ungārijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0461
(2) OV C 407, 4.11.2016., 46. lpp.
(3) OV C 75, 26.2.2016., 52. lpp.
(4) OV C 249 E, 30.8.2013., 27. lpp.
(5) OV C 199 E, 7.7.2012., 154. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.


Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošana mūžizglītībai
PDF 348kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (2016/2798(RSP))
P8_TA(2017)0217B8-0298/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes Ieteikumam par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (COM(2016)0383),

–   ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)(2), kuru izmantojot, cilvēki var uzskatāmi parādīt savas prasmes un kvalifikācijas,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) īstenošanu noteiktās jaunās prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā laikposmā līdz 2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(4),

–   ņemot vērā Eurydice izstrādāto pārskata dokumentu „Recognition of Prior Non-Formal and Informal Learning in Higher Education” („Iepriekšējas neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana augstākajā izglītībā”),

–  ņemot vērā Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikāciju (ESCO), kurā elektroniski publicētajai informācijai par kvalifikācijām būs tāds pats formāts kā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (EQF), kā izklāstīts priekšlikuma VI pielikumā;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām(5) (EQAVET),

–  ņemot vērā Eiropas augstākās izglītības telpas kontekstā izveidoto neatkarīgo Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru(6), kurā ir reģistrētas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras, kas pēc būtības atbilst kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG);

–  ņemot vērā Eiropas augstākās izglītības telpas kontekstā izstrādāto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS)(7) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu izveidoto Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET)(8),

–  ņemot vērā augstākās izglītības jomā īstenoto Boloņas procesu, Erevānas konferencē 2015. gadā pieņemto oficiālo ministru paziņojumu (Erevānas komunikē) un ziņojumu „Eiropas augstākās izglītības telpa 2015. gadā — Boloņas procesa īstenošanas ziņojums”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+(9),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu), un Ieteikumu par kvalifikāciju ietvarstruktūru izmantošanu ārvalstu kvalifikāciju atzīšanā, kurā ir nepārprotama norāde uz EQF kā instrumentu, kas izmantojams akadēmiskajā atzīšanā,

–   ņemot vērā stratēģiju „Dalības paplašināšana vienlīdzības un izaugsmes nodrošināšanai — sociālo aspektu un mūžizglītības attīstīšana Eiropas augstākās izglītības telpā līdz 2020. gadam” („Widening Participation for Equity and Growth: A Strategy for the Development of the Social Dimension and Lifelong Learning in the European Higher Education Area to 2020”), kura aptver visas EQF iesaistītās valstis,

–   ņemot vērā UNESCO 2015. gada ziņojumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, validēšanu un akreditāciju UNESCO dalībvalstīs,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(10), kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES(11),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (O-000038/2017 – B8-0218/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pienācīga prasmju atzīšana, izprašana un novērtēšana neaprobežojas tikai ar darba tirgus vajadzībām; tā kā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EQF) nāktu par labu gan pieejamajām, gan darba tirgū nepieciešamajām prasmēm, jo ar tās palīdzību šīs prasmes var apzināt un nodrošināt to savstarpēju atbilstību, tādējādi sniedzot sociālas un ekonomiskas priekšrocības; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt cilvēkiem visa mūža garumā apgūt un atsvaidzināt kompetences un prasmes;

B.  tā kā kvalifikāciju labāka salīdzināmība palielina nodarbinātības un profesionālās izaugsmes iespējas visiem migrējošiem darba ņēmējiem;

C.  tā kā būtu pastiprināti jāpievēršas IKT prasmēm un jāievieš strukturāli pasākumi, lai palīdzētu cilvēkiem apgūt šīs prasmes un tās validētu;

D.  tā kā, ņemot vērā sabiedrības jaunos problēmjautājumus un tehnoloģiskās un demogrāfiskās pārmaiņas, EQF turpmāka pilnveidošana var atbalstīt mūžizglītību, gan atbalstot vienlīdzīgas iespējas un taisnīgu izglītību, gan arī savstarpēji caurlaidīgākas izglītības un apmācības sistēmas; tā kā izglītībai un apmācībai būtu jāpalīdz cilvēkiem pielāgoties visdažādākajiem iespējamiem apstākļiem, pilnveidojot iedzīvotāju prasmes un izglītojot viņus vispusīgā veidā, lai viņi kļūtu kritiski, pašapzinīgi un neatkarīgi, kā arī apgūtu 21. gadsimtā nepieciešamās prasmes;

E.  tā kā pastāvīga zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveidošana — ko dēvē arī par mūžizglītību — var palīdzēt cilvēkiem izdarīt labāku izvēli darbā un dzīvē, palīdzēt viņiem attīstīt savu personību un pilnībā sevi realizēt, un tādējādi nodrošināt ieguvumu sabiedrībai, kā arī uzlabot cilvēku izredzes atrast darbu un nodrošināt savu karjeru;

F.  tā kā viens no EQF mērķiem ir atvieglot izglītības sistēmu salīdzināšanu un tādējādi nodrošināt stimulu pārmaiņām un valstu un nozaru līmeņa reformām, tiecoties sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” un sistēmas „ET 2020” mērķus;

G.  tā kā dalībvalstu nepietiekamas mērķtiecības dēļ, neraugoties uz līdz šim ieguldīto darbu, kvalifikācijas joprojām nav pietiekami pārredzamas un atzīto ārvalstu kvalifikāciju īpatsvars ir zems; tā kā EQF ir nepieciešams izdarīt pielāgojumus, lai nodrošinātu vēl pārredzamākas un salīdzināmākas kvalifikācijas;

H.  tā kā EQF uzdevums būtu nodrošināt vispārēju satvaru lietotājiem un veicināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām starptautiskā līmenī;

I.  tā kā tikai Nīderlandē un Zviedrijā nacionālajā kvalifikāciju ietvarstruktūrā ir ieviestas īpašas procedūras neformālo kvalifikāciju iekļaušanai; tā kā nevienas dalībvalsts nacionālajā kvalifikāciju ietvarstruktūrā nav īpašu procedūru attiecībā uz ikdienējo mācīšanos;

J.  tā kā dalībvalstīm iespējami drīz, taču ne vēlāk kā 2018. gadā vajadzētu ieviest nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām piesaistītu un EQF atbilstošu kārtību, kādā validējama neformālā un ikdienējā mācīšanās, tostarp prasmes, kas iegūtas, veicot brīvprātīgo darbu;

K.  tā kā 2015. gadā dalībvalstis Erevānas komunikē apņēmās pārskatīt valstu tiesību aktus ar mērķi nodrošināt pilnīgu atbilstību Lisabonas konvencijai par kvalifikāciju atzīšanu un pārskatīt nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, lai nodrošinātu, ka izglītības ceļi noteiktā ietvarstruktūrā pienācīgi paredz iepriekšējas mācīšanās atzīšanu;

L.  tā kā mācību satura kvalitātes nodrošināšana un izglītības sistēmu organizēšana ir dalībvalstu atbildība un ekskluzīva kompetence; tā kā EQF uz šo atbildību neattiecas;

M.  tā kā patlaban starp reģioniem, jo īpaši pārrobežu reģioniem, pastāv neatbilstības sertifikātu atzīšanā, un no tā izriet atšķirības nodarbinātības iespēju ziņā;

N.  tā kā gan publiskās, gan privātās bibliotēkas sniedz būtisku ieguldījumu mūžizglītībā un rakstpratības un digitālo prasmju uzlabošanā;

O.  tā kā patlaban EQF piedalās pavisam 39 valstis — ES dalībvalstis, EEZ valstis, ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis (Bosnija un Hercegovina, kā arī Kosova) un Šveice,

1.  atzīst Komisijas iniciatīvu pārskatīt EQF un turpināt atbalstīt Eiropas izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, vienlaikus respektējot valstu kompetences un garantējot izglītības sistēmu atšķirīgo iezīmju saglabāšanu dalībvalstīs;

2.  norāda, ka kritiskās domāšanas un nestandarta domāšanas veicināšanai ir izšķirīga nozīme, lai attīstītu jaunas, nākotnē nepieciešamas prasmes;

3.  iesaka saglabāt bagātīgo prasmju mantojumu, kuru veido ne tikai tālāk nodotās tehniskās iemaņas, bet arī manuālās prasmes, kas veicinājušas attīstību un izaugsmi amatnieciskās ražošanas nozarēs, kuras jāsargā, lai saglabātu ikvienas dalībvalsts identitāti;

4.  norāda, ka viens no EQF uzdevumiem ir palielināt dalībvalstīs iegūto kvalifikāciju salīdzināmību, vienlaikus saglabājot valstu izglītības sistēmu īpašās iezīmes;

5.  norāda, ka Savienībai būtu jānodrošina, lai ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma vai statusa — it sevišķi pārrobežu reģionos — būtu iespējams uzskatāmāk parādīt savas, tostarp brīvprātīgajā darbā iegūtās, prasmes un kompetences un lai šīs prasmes un kompetences tiktu labāk novērtētas un atzītas neatkarīgi no tā, kur un kā tās iegūtas, un lai tas notiktu skaidrā un pieejamā veidā; uzsver, ka ir nepieciešams, lai dalībvalstis pieliktu lielākas pūles, tiecoties ātrāk un efektīvāk atzīt kvalifikācijas un izdarīt pielīdzināšanu attiecīgajam EQF līmenim;

6.  atgādina par nepieciešamību akcentēt EQF īstenošanu, lai palielinātu šīs ietvarstruktūras kvalitāti un vairotu tās potenciālu;

7.  iesaka elastīgāk attiekties pret to, kā nacionālās ietvarstruktūras pielīdzināšanu EQF uzturēt aktuālā līmenī;

8.  atgādina, ka viens no EQF galvenajiem uzdevumiem ir atvieglot un veicināt kvalifikāciju pārnesi un neformālās un ikdienējās mācīšanās un izglītošanās validēšanu starp dažādām izglītības un apmācības sistēmām, lai darītu iespējamu starpvalstu profesionālo un mācību mobilitāti, risinātu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību Eiropas darba tirgū un labāk reaģētu gan uz iedzīvotāju personiskajām, gan visas sabiedrības vajadzībām;

9.  aicina Komisiju apsvērt, vai būtu vajadzīga triju horizontālo jomu (zināšanas, prasmes un kompetences) tālāka pārskatīšana, lai padarītu tās skaidrākas un saprotamākas; aicina izmantot 2006. gadā izveidoto Eiropas pamatprasmju sistēmu kā vērtīgu resursu un kā galveno atsauces dokumentu, lai panāktu lielāku terminoloģijas saskaņotību dažādu ES sistēmu starpā un galu galā izveidotu īstenu uz mācīšanās rezultātiem vērstu pieeju;

10.  norāda, ka ir svarīgi analizēt un attīstīt instrumentus turpmāko prasmju vajadzību prognozēšanai; tādēļ mudina dalībvalstis un visas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, darba devējus, šajā sakarībā apmainīties ar labas prakses piemēriem;

11.  uzsver apmācības shēmu un māceklības nozīmi prasmju veidošanā; tādēļ uzsver nepieciešamību dalībvalstīs veicināt duālas izglītības sistēmas, kurās apvienota mācekļu apmācība uzņēmumos un izglītošanās profesionālās izglītības iestādēs; atgādina, ka darba devējiem un uzņēmējiem ir izšķirīga nozīme apmācības nodrošināšanā darbavietā, kā arī māceklības piedāvāšanā, un uzskata, ka ir jāturpina viņu lomas atbalstīšana un pilnveidošana;

12.  iesaka EQF pietiekami cieši saistīt ar sabiedrības vajadzībām, tostarp darba tirgus vajadzībām, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, kā arī palīdzētu cilvēkiem izvērst savu potenciālu, tiecoties sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

13.  uzsver, ka EQF sniegtās iespējas ir pilnībā jāizmanto, lai stimulētu un atvieglotu studentu un darba ņēmēju mobilitāti Eiropas Savienībā, tādējādi veicinot mūžizglītību un sekmējot mobila un elastīga darbaspēka attīstību visā Eiropā laikā, ko iezīmē ekonomikas problēmas un tirgus globalizācija;

14.  uzsver, ka nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru īstenošana, balstoties uz astoņu līmeņu EQF, vairākās dalībvalstīs joprojām ir tikai sākumposmā; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt šā procesa turpmāku īstenošanu;

15.  uzsver to, cik nozīmīga ir Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju (ESCO) iniciatīva, kura 25 valodās uzskaita un klasificē ES darba tirgum un izglītībai un apmācībai būtiskas prasmes, kompetences, kvalifikācijas un profesijas;

16.  prasa stingri atbalstīt un veicināt kopīgu Eiropas pamatprincipu piemērošanu neformālās un ikdienējās mācīšanās procesu nodrošināšanai, ātrai validēšanai un atzīšanai, jo tas ir īpaši svarīgi „netipisko” apmācāmo integrēšanai; šajā sakarībā norāda, ka arvien vairāk apmācības pasākumu tiek īstenoti uzņēmumos un validēšanas procesam būtu jāaptver arī šie pasākumi, un uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, ilgtermiņa bezdarbnieku, padzīvojušu darba ņēmēju un citu grupu sertificēšanai; mudina Komisiju izvērtēt, vai ikdienējās un neformālās mācīšanās validēšanai un atzīšanai iespējams izmantot ECVET kredītpunktus; uzskata, ka formālo sekmju nozīme netiks mazināta;

17.  uzsver, ka nepieciešama labāka koordinēšana starp EQF un citiem jau pastāvošiem atzīšanas un pārredzamības instrumentiem, piemēram, ECVET, ECTS un Europass, izmantojot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbalstu, lai veidotu sinerģiju un palielinātu pārredzamības instrumentu efektivitāti;

18.  iesaka Komisijai izstrādāt pašnovērtēšanas instrumentu darba devējiem, lai nodrošinātu efektīvāku EQF izmantošanu; mudina darba devējus kritiski apdomāt darbam nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju līmeni;

19.  uzsver iespējamo risku, kas saistīts ar mācīšanās rezultātu definēšanu EQF, proti, iespējamo ietekmi uz izglītības programmām; uzsver izglītības sistēmu daudzveidības nozīmi ES un iesaistītajās valstīs;

20.  aicina atlikušās dalībvalstis drīzumā piesaistīt savas nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras EQF; mudina to darīt raitāk, lai likvidētu visus atlikušos šķēršļus atzīšanai;

21.  iesaka Komisijai atkārtoti novērtēt EQF uzlabošanas izmaksas, ņemot vērā, ka patlaban papildu izmaksas nav paredzētas; pauž bažas par to, ka nav pietiekami novērtēts EQF pārskatīšanas darba apjoms;

22.  mudina dalībvalstis attiecībā uz to izglītības un apmācības sistēmām īstenot sociālās dimensijas stratēģijas, lai labāk atbalstītu vienlīdzīgas iespējas, padarītu izglītību taisnīgāku, cīnītos pret nevienlīdzību un nodrošinātu savstarpēji caurlaidīgākas izglītības un apmācības sistēmas; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstis šajā darbā;

23.  aicina Komisiju modernizācijas programmas ietvaros atkārtoti apsvērt uz sniegumu balstītas finansēšanas veicināšanu profesionālajā izglītībā un apmācībā un augstākajā izglītībā, kā arī mācību maksas jautājumu, lai garantētu izglītības un apmācības sistēmu sociālo lomu un kvalifikāciju pieejamību;

24.  mudina Komisiju precizēt, kādas ir attiecīgi ECVET un ECTS paredzētās lomas, lai ieinteresētajām personām nodrošinātu lielāku pārredzamību pārskatīšanas gaitā;

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis ar īpašu uzmanību raudzīties uz apņemšanos iekļaut nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūrās un pēc tam arī EQF ikdienējās un neformālās mācīšanās metodes, kas patlaban vairumā nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru nav iekļautas, un it īpaši ikdienējo mācīšanos, kas šobrīd no tām ir pilnībā izslēgta;

26.  uzsver, ka ir nepieciešams labāk izprast ārpus ES piešķirtās kvalifikācijas, lai tās validētu un atzītu un lai veicinātu migrantu un bēgļu integrāciju Eiropas sabiedrībā, ES darba tirgū un ES izglītības un apmācības sistēmās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ieteikumā ir likti pamati attiecībām starp EQF, dalībvalstu nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām un trešo valstu nacionālajām un reģionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām, it īpaši iespēja ar ES kaimiņvalstīm, kuras noslēgušas asociācijas nolīgumus ar ES, risināt strukturētu dialogu, kas, iespējams, ļautu tām, nostiprinot nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūras, vairāk raudzīties EQF un ES virzienā, un iespēja pastiprināt atbalstu (piemēram, ar attīstības palīdzības starpniecību) trešām valstīm nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru izstrādes mērķiem;

27.  atzīst, ka trešo valstu interesēs ir izmantot EQF kā atskaites punktu savām kvalifikāciju sistēmām un ka EQF ir jāpārskata, lai vienkāršotu trešās valstīs iegūto kvalifikāciju formālo salīdzināšanu ar Eiropas Savienībā iegūtajām kvalifikācijām;

28.  uzstāj — lai nodrošinātu EQF plašāku atbalstu, šīs ietvarstruktūras izveidē, īstenošanā, popularizēšanā un pārraudzībā ES un valstu līmenī būtu vēl vairāk jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, valstu nodarbinātības dienesti, sociālie partneri, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēji un pilsoniskā sabiedrība, un jāpanāk cieša sadarbība starp minētajiem dalībniekiem;

29.  uzskata, ka tādi instrumenti kā EQF ir regulāri jāatjaunina un jāpielāgo, un tādēļ šī ietvarstruktūra būtu jāatbalsta un jāuzlabo, veicot regulāru pārraudzību, it sevišķi attiecībā uz tās draudzīgumu lietotājiem, caurlaidīgumu un pārredzamību; uzsver, ka EQF gūs panākumus tikai tad, ja dalībvalstis patiesi apņemsies to īstenot un izmantot;

30.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
(2) OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.
(3) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.
(4) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(5) OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.
(6) https://www.eqar.eu
(7) http://ec.europa.eu/education/library/publications/2015/ects-users-guide_en.pdf
(8) OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.
(9) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(10) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(11) OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.

Juridisks paziņojums