Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu un Mjanmas rohingu musulmaņu stāvokli, jo īpaši 2017. gada 14. septembra(1), 2016. gada 7. jūlija(2) un 2016. gada 15. decembra(3) rezolūciju, kā arī 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par bezvalstniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā(4),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Mjanmu (Birma),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2017. gada 19. novembra piezīmes Koksbazārā, Bangladešā,

–  ņemot vērā PV/AP 2017. gada 6. septembra paziņojumu par situāciju Rakhainas pavalstī, PV/AP 2017. gada 11. septembra paziņojumu par jaunākajiem notikumiem Rakhainas pavalstī, Mjanmā un Bangladešas pierobežas reģionā, PV/AP 2017. gada 20. novembra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par Mjanmu/Birmu un PV/AP 2017. gada 23. novembra paziņojumu par divpusēja repatriācijas nolīguma parakstīšanu starp Mjanmas valdību un Bangladešas valdību,

–  ņemot vērā ES humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides vizīti Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā 2017. gada maijā,

–  ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2016. gada 1. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Mjanmu/Birmu: īpaša partnerība demokrātijai, mieram un labklājībai” (JOIN(2016)0024),

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu presei par trešo ES un Mjanmas cilvēktiesību dialogu 2016. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 4. decembra secinājumus par bezvalstniecību,

–  ņemot vērā saprašanās memorandu starp Mjanmu un Bangladešu par rohindžu repatriāciju no Bangladešas uz Mjanmu, kuru parakstīja 2017. gada 23. novembrī,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2017. gada 6. novembra paziņojumu par vardarbību Rakhainas pavalstī,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā 2017. gada 16. novembrī apstiprināto rezolūcijas projektu par situāciju cilvēktiesību jomā Mjanmā,

–  ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2016. gada 20. jūnija ziņojumu “rohindžu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija” un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 2016. gada 18. marta ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 27. īpašo sesiju par rohindžu musulmaņu minoritātes un citu minoritāšu cilvēktiesību situāciju Rakhainas pavalstī Mjanmā,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu un 1961. gada Konvenciju par bezvalstniecības samazināšanu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā padomdevējas komisijas galīgo ziņojumu par Rakhainas pavalsti,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautiskos paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā ASEAN hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Rakhainas pavalstī Mjanmā dzīvo aptuveni viens miljons rohindžu, kas pieder galvenokārt musulmaņu minoritātes grupai un pret viņiem tiek vērstas represijas un nepārtraukti, smagi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp draudi dzīvībai un drošībai, viņiem ir noteikts aizliegums izmantot tiesības uz veselības aprūpi un izglītību, viņi saskaras ar pārtikas nodrošinājuma un uztura nepietiekamību, piespiedu darbu, seksuālo vardarbību un viņu politisko tiesību ierobežojumiem;

B.  tā kā rohindžas ir viena no pasaulē visvairāk vajātajām minoritātēm un tā kā viņiem ir liegtas pilnīgas pilsoniskās tiesības un viņi ir padarīti par bezvalstniekiem saskaņā ar Mjanmas 1982. gada pilsonības likumu; tā kā lielākā daļa rohindžu ir ievietoti nometnēs, kurās valda stingri brīvas pārvietošanās ierobežojumi Rakhainas pavalstī un ārpus tās;

C.  tā kā nesenie uzbrukumi drošības posteņiem, kas notika 2017. gada augustā, izraisīja ārkārtīgi nesamērīgu Mjanmas militāro spēku reakciju un tā ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohindžu tautu;

D.  tā kā kopš 2017. gada augusta vairāk nekā 646 000 rohindžu ir glābušies, meklējot patvērumu kaimiņos esošajā Bangladešā, kurā tie dzīvo šausminošos apstākļos, tā kā līdz 2017. gada beigām rohindžu bēgļu kopējais skaits Bangladešā, domājams, pārsniegs 1 miljonu; tā kā desmitiem cilvēku, tostarp sievietes un bērni, ir gājuši bojā ceļā un vairāk nekā 400 000 cilvēku ir vajadzīga veselības aprūpes un pārtikas palīdzība; tā kā pret rohindžām vērstās slepkavības, izvarošanas un spīdzināšanas un viņu ciematu nodedzināšanu izmanto kā līdzekli, lai neatgriezeniski iedragātu rohindžu sociālo struktūru un traumatizētu iedzīvotājus;

E.  tā kā robeža starp Mjanmu un Bangladešu ir militarizēta un uz tās ir izvietotas kājinieku mīnas, lai atturētu cilvēkus no robežšķērsošanas;

F.  tā kā saskaņā ar ANO aģentūru ziņām, humanitārajām organizācijām sniegtās piekļuves iespējas, tostarp attiecībā uz pārtikas, ūdens un zāļu piegādēm rohindžām, joprojām ir ļoti ierobežojošas;

G.  tā kā 2017. gada 10. septembrī ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Raad Al Hussein paziņoja, ka situācija Mjanmā “šķiet, ir tipisks etniskās tīrīšanas piemērs” un 2017. gada 5. decembrī viņš paziņoja, ka nevar izslēgt valsts spēku genocīdu pret rohindžu musulmaņiem; tā kā organizācija Amnesty International ir nosaukusi minoritāšu stāvokli Rakhainas pavalstī par aparteīdu un ANO Cilvēktiesību padome ir nosodījusi to, ka Mjanmā, “ļoti iespējams, tiek izdarīts noziegums pret cilvēci’’;

H.  tā kā 2017. gada 23. oktobrī Ženēvā notikušajā donoru konferencē, kurā piedalījās UNHCR, OCHA, IOM, Eiropas Savienība un Kuveitas valdība, tika doti solījumi atbalstam par kopējo summu USD 344 miljonu apmērā, no kuras vairāk nekā pusi solīja ES;

I.  tā kā Mjanmas un Bangladešas valdības ir parakstījušas nesaistošu saprašanās memorandu, kam būtu jāgarantē to rohindžu bēgļu droša atgriešanās, kas aizbēguši uz Bangladešu; tā kā PV/AP ir norādījusi, ka saprašanās memoranda parakstīšana ir svarīgs un gaidīts pasākums, lai risinātu vienu no mūsdienās smagākajām humanitārajām un cilvēktiesību krīzēm; tā kā nav skaidrs, cik daudz potenciālo repatriēto rohindžu tiks izmitināti nometnēs un pagaidu uzturēšanās zonās; tā kā nav zināms skaidrs grafiks, kurā notiks rohindžu atgriešanās pienācīgas drošības apstākļos un drošos mājokļos vai kurā tiks atzītas viņu pilsoniskās tiesības,

1.  stingri nosoda nepārtraukto vardarbību un nogalināšanu, sistemātisku spēka pielietojumu un cilvēku bojāeju, palikšanu bez iztikas un pajumtes Rakhainas pavalstī; pauž dziļas bažas par humanitāro un cilvēktiesību situāciju un visdziļāko līdzjūtību un pilnīgu atbalstu rohindžu tautai; atgādina, ka Mjanmas iestādēm ir pienākums visus civiliedzīvotājus bez diskriminācijas aizsargāt pret sliktu izturēšanos, izmeklēt smagos cilvēktiesību pārkāpumus un saukt to izdarītājus pie atbildības saskaņā ar cilvēktiesību standartiem un pienākumiem;

2.  prasa nekavējoties izbeigt pret rohindžu bēgļiem vērsto vardarbību, slepkavības, vajāšanu un izvarošanas, kā viņu māju postīšanu, ko īsteno Mjanmas drošības spēki;

3.  mudina Mjanmas iestādes sadarboties ar starptautiskajām palīdzības aģentūrām, ES un ANO, lai nodrošinātu tūlītēju un netraucētu starptautiskās humānās palīdzības piekļuvi Rakhainas pavalstij un apkārtējām teritorijām, tostarp īpaša atbalsta sniegšanu neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vecākiem cilvēkiem un no seksuālās vardarbības cietušajiem; mudina valdību īstenot pasākumus saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2106 (2013), lai novērstu seksuālās vardarbības gadījumus un reaģētu uz tiem;

4.  aicina Mjanmas iestādes nodrošināt neatkarīgu novērotāju piekļuvi, jo īpaši to sniedzot ANO faktu vākšanas misijai, ko 2017. gada martā izveidoja ANO Cilvēktiesību padome, lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikušas visas iesaistītās puses; aicina visas iesaistītās puses nepieļaut nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem; atgādina — ja ir iegūti pierādījumi par cilvēktiesību pārkāpumiem, attiecīgās personas ir jāsauc pie atbildības, rīkojot taisnīgu tiesas procesu neatkarīgā civilajā tiesā un nenosakot nāvessoda piemērošanu; uzstājīgi prasa turpināt ANO Drošības padomes darbības, tostarp vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā, ja Mjanma nespēj vai nevēlas veikt kriminālvajāšanu vai pati iesniegt prasību tiesā;

5.  aicina Mjanmas valdību vietējām un starptautiskām mediju organizācijām piešķirt pilnīgu un netraucētu piekļuvi Rakhainas pavalstij un garantēt mediju darbinieku drošību;

6.  atkārtoti prasa Mjanmas valdībai nekavējoties izbeigt kājnieku mīnu izmantošanu un iznīcināt jau izvietotās mīnas, tostarp tās, kas nesen izvietotas pie robežas ar Bangladešu; mudina starptautisko sabiedrību sniegt tehnisku atbalstu šajā sakarībā; atzinīgi vērtē Bangladešas īstenotos centienus, kas saistīti ar humāno krīzi vienā no tās kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē aizsardzību, ko Bangladeša ir nodrošinājusi rohindžām, kuras bēg no Mjanmas, un mudina to turpināt sniegt atbalstu sadarbībā ar UNHCR; aicina Bangladešu turpināt veicināt starptautisko NVO humānas palīdzības operācijas, atvieglojot birokrātijas slogu, reģistrācijas procesu un pārvietošanās ierobežojumus;

7.  norāda uz saprašanās memorandu par repatriāciju, kas noslēgts starp Mjanmu un Bangladešu; mudina puses pilnībā ievērot rohindžu brīvprātīgu, drošu un cilvēka cienīgu atgriešanos viņu izcelsmes vietās bez jebkāda veida diskriminācijas un pilnīgā ANO pārraudzībā; uzstāj, ka Mjanmas iestādēm jāsniedz ticami apliecinājumi, ka bēgļi, kuri atgriežas, netiks vajāti vai piespiedu kārtā ievietoti atsevišķas nometnēs, pamatojoties uz etnisko vai reliģisko piederību, un jāgarantē cilvēktiesību iestāžu veikta neatkarīga un objektīva uzraudzība; atkārtoti uzsver neizraidīšanas principu un atkārto UNHCR 2017. gada 24. novembrī pausto secinājumu, ka “pašlaik Mjanmas Rakhainas pavalstī nepastāv apstākļi, kuros būtu iespējama droša un noturīga atgriešanās”; prasa ES uzņemties šo starptautisko centienu vadību, kopā ar ANO rīkojot starpvaldību augstākā līmeņa sanāksmi; ierosina minētajā sanāksmē sniegt pārskatu par rohindžu repatriācijas procesu un viņu pilsonisko tiesību atjaunošanu un sākt procedūru pret cilvēci izdarīto noziegumu neatkarīgai izmeklēšanai;

8.  prasa ES un tās dalībvalstīm palielināt finansiālo un materiālo atbalstu bēgļu uzņemšanai, vienlaikus pārliecinoties, ka palīdzība netiek izmantota bēgļiem un personām, kuras atgriežas, nepieņemamiem risinājumiem; aicina starptautiskos dalībniekus vienoties par finansiāli atbalstu, kas sniedz ilgtspējīgu risinājumu pārvietoto rohindžu un uzņēmēju kopienu vajadzībām, sniedzot piekļuvi pienācīgiem un uzlabotiem pakalpojumiem; pievērš īpašu uzmanību steidzami vajadzīgajam finansējumam USD 10 miljonu apmērā, lai sniegtu medicīnas specialistu un garīgās veselības pakalpojumus no izvarošanas un uz dzimumu balstītas vardarbības cietušajiem; aicina Komisiju atbalstīt seksuālas vardarbības un citu noziegumu pret rohindžām pilnīgu izmeklēšanu;

9.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par rohindžu sieviešu un meiteņu tirdzniecību Mjanmā un Bangladešā un mudina abu valstu iestādes sadarboties ar UNHCR un cilvēktiesību organizācijām, lai izbeigtu cilvēku tirdzniecību un sniegtu aizsardzību un atbalstu cietušajām sievietēm un meitenēm;

10.  mudina Mjanmas valdību novērst ieilgušo un sistemātisko diskrimināciju; uzsver, ka bez pamatcēloņu apkarošanas nav iespējams izbeigt viņu nožēlojamo stāvokli; šajā sakarā atzīmē, ka tiesību liegšana minoritātēm Mjanmā attiecas ne tika uz rohindžām, bet skar arī etniskās grupas, tostarp Kačinas un Šanas pavalstī;

11.  atzinīgi vērtē padomdevējas komisijas par Rakhainas pavalsti galīgo ziņojumu, kas tika izstrādāts pēc valsts padomnieces prasības; uzsvērti mudina Mjanmas iestādes pēc iespējas drīz iecelt īstenošanas struktūru, lai pilnībā īstenotu Annan komisijas ieteikumus; mudina ES, ANO un citus starptautiskos dalībniekus atbalstīt šo procesu;

12.  uzsver, ka padomdevējas komisijas ieteikumu attiecībā uz nepieciešamību pieskaņot tiesību normas par pilsonību starptautiskajiem standartiem un līgumiem, kuriem Mjanma ir pievienojusies; mudina Mjanmas valdību grozīt pilsonības likumu un izsniegt juridiski atzītus pilsonības dokumentus rohindžu iedzīvotājiem, tā lai viņi tiek atzīti kā etniskā minoritāte un tiek ievērotas viņu pašidentifikācijas tiesības; mudina valdību izsniegt identitātes kartes, kurās nav norādīta reliģiskā piederība;

13.  uzstāj, ka ir jāizbeidz rohindžu tautas segregācija Mjanmā; prasa atcelt rohindžu uzraudzību un demontēt visus kontroles punktus, kuri nav nepieciešami; mudina Mjanmas valdību nodrošināt, ka rohindžu iedzīvotāji var brīvi ceļot Rakhainas pavalstī un pārējā valstī, un jo īpaši, ka tiek nodrošinātas viņu tiesības piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem, pārtikai, izglītībai un nodarbinātībai;

14.  aicina visas puses atbalstīt efektīvu, demokrātisku iestāžu un spēcīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanu, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu un labas pārvaldības, tiesiskuma un neatkarīgu un objektīvu tiesu iestāžu veicināšanu;

15.  prasa ES un tās dalībvalstīm steidzami pieņemt mērķtiecīgas soda sankcijas pret personām militārajos un drošības dienestos, kas ir atbildīgas par plaši izplatītu cilvēktiesību pārkāpumu veicināšanu Mjanmā;

16.  pauž nožēlu par ANO Drošības padomes nespēju vienoties par izšķirošiem pasākumiem un prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt spiedienu uz tiem, kuri bloķē nozīmīgu rīcību, tostarp Ķīnu un Krieviju;

17.  prasa ES un tās dalībvalstīm paplašināt Mjanmai noteiktā un spēkā esošā ieroču embargo darbības jomu; turklāt aicina ANO Drošības padomi noteikt visaptverošu ieroču embargo attiecībā uz Mjanmu, apturot visu tiešo un netiešo piegādi, pārdošanu vai nodošanu, tostarp visu ieroču, munīcijas un citu militāro un drošības iekārtu piegādi un pārkraušanu, kā arī apmācības nodrošināšanu vai citu militāro un drošības palīdzību;

18.  aicina Mjanmas valdību, tostarp valsts padomnieci Aung San Suu Kyi, nepārprotami nosodīt jebkādu rasu vai reliģiskā naida kurināšanu un cīnīties pret sociālo diskrimināciju un vardarbību pret rohindžu minoritāti, kā arī noteikt vispārējas tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību;

19.  aicina ASEAN valstu un reģionālās valdības turpināt rīkoties un palielināt spiedienu uz Mjanmas valdību un valsts militārajiem spēkiem, prasot izbeigt tiesību pārkāpumus un aizsargāt visus civiliedzīvotājus Rakhainas pavalstī un visā Mjanmā;

20.  atgādina, ka Saharova balva tiek piešķirta tiem, kuri līdzās atbilstībai citiem kritērijiem aizstāv arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un ievēro starptautiskās tiesības; vērš uzmanību uz nepieciešamību apsvērt to, vai Saharova balvu varētu atcelt gadījumos, ja balvas laureāts pēc balvu piešķiršanas pārkāpj minētos kritērijus;

21.  mudina galvenos starptautiskos un reģionālos dalībniekus, jo īpaši Ķīnu, izmantot visas to rīcībā esošās divpusējās, daudzpusējās un reģionālās platformas, lai pieprasītu izbeigt zvērības un panāktu miermīlīgu risinājumu;

22.  aicina PV/AP un dalībvalstis būtiski palielināt spiedienu uz Mjanmas iestādēm un drošības dienestiem, lai izbeigtu vardarbību un diskrimināciju pret rohindžu tautu un sadarbotos ar ANO, ASEAN un reģionālajām valdībām, lai apturētu segregāciju Mjanmā;

23.  aicina PV/AP informēt Parlamentu par ES delegācijas darbību ASEM ārlietu ministru sanāksmē Nay Pyi Taw 2017. gada 21. novembrī; mudina atsākt ES un Mjanmas Cilvēktiesību padomes dialogu, lai galvenokārt risinātu jautājumus, kas saistīti ar rohindžu kopienu;

24.  aicina Komisiju apsvērt iespējamās sekas Mjanmai piešķirto tirdzniecības preferenču kontekstā, tostarp apsvērt iespēju uzsākt izmeklēšanu saskaņā ar mehānismiem, kas paredzēti iniciatīvā „Viss, izņemot ieročus”;

25.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt UNHRC globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas valdībai un parlamentam, Bangladešas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0351. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0316. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0506. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0247.