Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 13. septembris - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: tiešā pārvaldība Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā
 Daudzpusējs nolīgums par Eiropas Kopējās gaisa telpas (ECAA) izveidi ***
 Kontroles pasākumu piemērošana akriloilfentanilam *
 ES politiskās attiecības ar Indiju
 Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Itālijai
 Budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projekts — pievienots priekšlikumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Itālijai
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana — Somijas pieteikums EGF/2017/002 FI/Microsoft 2
 ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS): pašreizējo darbības jomas ierobežojumu saglabāšana attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavošanās globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada ***I
 Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušana klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ***I
 Vienota uzturēšanās atļauju forma trešo valstu pilsoņiem ***I
 Ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4
 Barības un pārtikas imports, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā
 Budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projekts — līdzekļi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai; ACER un SESAR2 štatu saraksti
 Ieroču eksports: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana
 ES politiskās attiecības ar Latīņameriku
 Korupcija un cilvēktiesības trešās valstīs

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: tiešā pārvaldība Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā
PDF 315kWORD 47k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2017. gada 12. jūnija deleģēto regulu, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz tieši pārvaldīto līdzekļu sadalījumu integrētās jūrlietu politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem (C(2017)03881 – 2017/2743(DEA))
P8_TA(2017)0331B8-0496/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)03881),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. septembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas 2017. gada 5. septembra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011(1), jo īpaši tās 14. panta 4. punktu, 126. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(2),

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 12. septembrī,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.
(2) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.


Daudzpusējs nolīgums par Eiropas Kopējās gaisa telpas (ECAA) izveidi ***
PDF 327kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu daudzpusējo nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Islandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā(1) par Eiropas Kopējās aviācijas telpas (ECAA) izveidi (15654/2016 – C8-0098/2017 – 2006/0036(NLE))
P8_TA(2017)0332A8-0260/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15654/2016),

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai tiktu parakstīts un pagaidu kārtā piemērots daudzpusējais nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Islandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā(2) par Eiropas Kopējās aviācijas telpas (ECAA) izveidi (08823/2/2006),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0098/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0260/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Albānijas Republikas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas Republikas, Horvātijas Republikas, Islandes Republikas, Melnkalnes Republikas, Norvēģijas Karalistes, Rumānijas un Serbijas Republikas valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Pagaidu pārvaldes misijai Kosovā.

(1)*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
(2)*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


Kontroles pasākumu piemērošana akriloilfentanilam *
PDF 312kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par kontroles pasākumu piemērošanu N-(1-fenetilpiperidīn-4-il)-N-fenilakrilamīdam (akriloilfentanilam) (08858/2017 – C8-0179/2017 – 2017/0073(NLE))
P8_TA(2017)0333A8-0284/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (08858/2017),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0179/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumu 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām(1) un jo īpaši tā 8. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0284/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 127, 20.5.2005., 32. lpp.


ES politiskās attiecības ar Indiju
PDF 420kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par ES politiskajām attiecībām ar Indiju (2017/2025(INI))
P8_TA(2017)0334A8-0242/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Indijas 2004. gadā izveidoto stratēģisko partnerību un 2005. gada 7. septembrī pieņemto Indijas un ES stratēģiskās partnerības kopējo rīcības plānu,

–  ņemot vērā ES un Indijas rīcības plānu 2020. gadam, ko pieņēma ES un Indijas 13. samitā, un šajā samitā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ES 2016. gada jūnija Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2001. gada 4. septembra paziņojumu „Eiropa un Āzija: pastiprinātas partnerības stratēģisks satvars” (COM(2001)0469),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 234/2014, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 28. oktobra ieteikumu Padomei par ES un Indijas attiecībām(2),

–  ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ES un Indijas attiecībām: stratēģiskās partnerattiecības(3),

–  ņemot vērā 2008. gada 24. septembra rezolūciju par gatavošanos ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmei (2008. gada 29. septembrī Marseļā)(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Indiju, tostarp rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma neievērošanas gadījumiem,

–  ņemot vērā 2012. gada 2. februāra rezolūciju par ES ārpolitiku attiecībā uz BRICS valstīm un citām jaunām lielvarām — mērķi un stratēģijas(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(6);

–  ņemot vērā 2012. gada 10. maija rezolūciju par jūras pirātismu(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu(8),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas darba braucienu uz Indiju 2017. gada 21. un 22. februārī,

–  ņemot vērā Āzijas un Eiropas sanāksmes (ASEM) 11. samitu, kas 2016. gada 15. un 16. jūlijā notika Ulanbatorā, un Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības (ASEP) 9. sanāksmi, kas 2016. gada 21. un 22. aprīlī notika Ulanbatorā, un abās sanāksmēs pieņemtās attiecīgās deklarācijas,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0242/2017),

A.  tā kā ES un Indija ir divas pasaulē lielākās demokrātijas, kas lepojas ar bagātu kultūras vēsturi un ir kopīgi apņēmušās veicināt mieru, stabilitāti, drošību, labklājību, ilgtspējīgu attīstību un sociālo taisnīgumu, kā arī ievērot cilvēktiesības, pamatbrīvības, tiesiskumu un labu pārvaldību;

B.  tā kā ES un Indija ir pēdējo divdesmit gadu laikā izveidojušas stratēģisku partnerību, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un intereses, ņemot vērā to, ka tās ir dabiskas partneres un stabilitātes nodrošinātājas pašreizējā daudzpolārajā pasaulē; tā kā šī stratēģiskā partnerība būtu jāpadziļina, jo tai ir liels potenciāls nodrošināt jaunu dinamiku starptautiskā līmenī, tostarp ANO, un risināt tādus jautājumus kā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana vai tiešo personisko kontaktu veidošana;

C.  tā kā ES un Indijas 13. samitā, kas notika 2016. gada 30. martā pēc četru gadu pārtraukuma, tika pieņemts jauns stratēģiskās partnerības rīcības plāns turpmākajiem pieciem gadiem;

D.  tā kā ES un Indijas 13. samitā tika pieņemta virkne kopīgu deklarāciju — par kopīgu programmu migrācijas un mobilitātes jomā, par Indijas un ES partnerību ūdens jomā, par partnerību tīras enerģijas un klimata jomā un par cīņu pret terorismu;

E.  tā kā ES un Indija kā svarīgas partneres ekonomikas, tirdzniecības un investīciju jomā (ES ir Indijas lielākā tirdzniecības partnere) kopš 2007. gada ir iesaistījušās sarunās par vērienīgu brīvās tirdzniecības un investīciju nolīgumu, kas būtu jānoslēdz pēc iespējas drīzāk; tā kā ES un Indijas rīcības plānā 2020. gadam ir atkārtoti apstiprināta abu pušu apņemšanās izveidot stabilu ekonomikas klimatu, kas būtu labvēlīgs tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības paplašināšanai;

F.  tā kā, palielinot koordināciju starp ES un tās dalībvalstīm jautājumā par attiecībām ar Indiju, tiktu radīta iespēja vēl vairāk stiprināt stratēģisko partnerību;

G.  tā kā Indija ir dinamiska demokrātija un atvērta valsts ar brīvu presi un aktīvu pilsonisko sabiedrību; tā kā ES un Indija ir regulāri apmainījušās ar paraugpraksi cilvēktiesību un demokrātijas jomā, tostarp par vārda brīvības un biedrošanās brīvības jautājumiem, kā arī izturēšanos pret migrantiem, minoritāšu tiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu, ko ES ir apņēmusies risināt,

Vērtīgas partnerības stabils pamats

1.  pauž pilnīgu atbalstu spēcīgākai un dziļākai ES un Indijas partnerībai, kas sakņojas to ciešajās politiskajās, ekonomiskajās, sociālajās un kultūras saiknēs un balstās uz kopīgajām demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un plurālisma vērtībām, kā arī savstarpēju cieņu un kopīgām interesēm;

2.  uzskata, ka abu partneru politisko attiecību pastiprināšana varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu reģionālās un starptautiskās sadarbības veicināšanā pasaulē, kurā jārisina dažādi globāla mēroga jautājumi, piemēram, saspīlējumi drošības jomā, starptautisko tiesību neievērošana, terorisms, ekstrēmisms un radikalizācija, transnacionāla organizētā noziedzība un korupcija, nereglamentēta migrācija un cilvēku tirdzniecība, klimata pārmaiņu ietekme, nabadzība, nevienlīdzība un cilvēktiesību neievērošana, kā arī aizvien lielāks populisms;

3.  uzsver, ka ES un Indijai kā divām pasaulē lielākajām demokrātijām ir kopīga atbildība par miera, tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanu visā pasaulē, tostarp pastiprinot sadarbību ANO līmenī;

4.  uzskata, ka kopš 1993. gada kopīgā politiskā paziņojuma ir ievērojami palielinājusies ES un Indijas attiecību kvalitāte un tvērums; uzsver to, cik svarīga ir 2004. gadā izveidotā ES un Indijas stratēģiskā partnerība, ar kuru bija paredzēts atzīt abu partneru ciešās saiknes un pārcelt abu attiecības augstākā un intensīvākā līmenī;

5.  uzsver, ka ES un Indijas partnerība vēl nav pilnībā sasniegusi savu potenciālu; uzskata, ka ir vajadzīga abu pušu spēcīgāka politiskā iesaiste, lai padarītu attiecības dinamiskākas un vērtīgākas to problēmu risināšanā, ar kurām abas partneres saskaras reģionālā un starptautiskā līmenī; prasa palielināt ieguldījumus saišu nostiprināšanā starp ES 27 dalībvalstīm un Indiju; uzsver, ka ir svarīgi pilnīgi izvērtēt stratēģiskās partnerības darbību, lai varētu rasties idejas par iespējām to vēl vairāk attīstīt;

ES un Indijai savstarpēji izdevīga spēcīgāka partnerība

6.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada 30. martā Briselē notika ES un Indijas 13. samits; mudina ES un Indiju organizēt samitus katru gadu, kā tās bija apņēmušās, ņemot vērā, ka šāda augsta līmeņa sanāksmes sniedz pozitīvu ieguldījumu sadarbības, savstarpējas sapratnes un savstarpējas redzamības palielināšanā;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināts ES un Indijas rīcības plāns 2020. gadam — vadlīnijas stratēģiskās partnerības intensificēšanai turpmākajos piecos gados; ņem vērā pozitīvi vērtējamo 2016. gadā atsākto sadarbību vairākās jomās, piemēram, drošības, cīņas pret terorismu, migrācijas un mobilitātes, tirdzniecības, tehnoloģijas un kultūras nodošanas, klimata pārmaiņu, attīstības, enerģētikas un ūdens jomās; prasa efektīvi īstenot šo rīcības plānu, nosakot skaidrus pasākumus un termiņus;

8.  atkārtoti pauž atbalstu tam, ka tiek noslēgts vispusīgs un vērienīgs brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) starp ES un Indiju, kuram vajadzētu būt ekonomiski, sociāli un politiski vērtīgam abām pusēm; atgādina, ka ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks un Indijā ir vērojams viens no augstākajiem IKP pieauguma līmeņiem pasaulē; tāpat atgādina, ka ES ir Indijas lielākā partnere tirdzniecības un investīciju jomā un importa un eksporta plūsmas starp tām ir salīdzinoši līdzsvarotas;

9.  pozitīvi vērtē to, ka ES un Indija ir atkal iesaistījušās diskusijās par to, kā turpināt sarunas par BTN, ko dēvē arī par plaša mēroga tirdzniecības un investīciju nolīgumu (BTIA); lai pēc iespējas drīzāk noslēgtu BTN, mudina abas puses turpināt sarunas savstarpības un savstarpēja izdevīguma garā un ņemot vērā starptautiskos standartus, kurus abas puses ir apņēmušās ievērot, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteiktos standartus, un uzņēmumu sociālās atbildības principu; atzīst, ka šāds nolīgums, kurā ir līdzsvaroti ņemtas vērā abu pušu intereses, var nodrošināt, ka pasākumi, tostarp tādi, ar kuriem tiek apkarota nabadzība un veicināta cilvēktiesību ievērošana, sniedz labumu gan Eiropas, gan Indijas pilsoņiem;

10.  iesaka ES līmenī pieņemt konsekventu stratēģiju attiecībām ar Indiju, nosakot skaidras prioritātes; vērš uzmanību uz ES iestāžu un dalībvalstu nozīmi šādas stratēģijas konsekventā un koordinētā īstenošanā; uzskata, ka ES prioritātes attiecībā uz Indiju varētu definēt atjauninātā ES un Āzijas attiecību stratēģijā;

11.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) apņemšanos veicināt ilgtermiņa investīcijas Indijas infrastruktūrā, kas ir būtiska ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ekonomikas, sociālajā un vides jomā; aicina EIB izpildīt savas saistības un palielināt atbalstu ilgtspējīgām investīcijām Indijā;

12.  uzsver parlamentu strukturētā dialoga nozīmi stratēģiskās partnerības funkcionēšanā; mudina Indijas parlamenta priekšsēdētāju izveidot Indijas un Eiropas draudzības grupu, kurā tiktu iekļauti Tautas palātas (Lok Sabha) un Augšpalātas (Rajya Sabha) deputāti un kura darbotos kā partnere Eiropas Parlamenta delegācijai attiecībām ar Indijas Republiku;

Plaša programma sadarbībai ārpolitikas un drošības politikas jomā

13.  atkārtoti norāda, ka mūsdienu starptautiskajā vidē gan ES, gan Indija saskaras ar akūtām drošības problēmām, attiecībā uz kurām ir nepieciešama diplomātiska reakcija, ko papildina pastiprināta atturēšana, starptautisko tiesību ievērošana un demokrātisku valstu sadarbība;

14.  uzsver to, ka pastāv ievērojams potenciāls palielināt sinerģijas starp ES un Indiju ārpolitikas un drošības politikas jomā; pauž pārliecību, ka ar regulāru un pastāvīgu dialogu var veidot savstarpēju sapratni un tādējādi palielināt ES un Indijas ārpolitikas darba kārtības koordināciju reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp par jautājumiem, attiecībā uz kuriem iepriekš ir ieņemtas atšķirīgas nostājas;

15.  atzinīgi vērtē ES un Indijas rīcības plānā 2020. gadam pausto apņemšanos izveidot forumus ārlietu un drošības jautājumu apspriešanai; uzsver to, ka, palielinot ārlietu un drošības jomā augsta līmeņa viedokļu apmaiņu biežumu un piešķirot tām lielāku nozīmību, tiktu radīta pievienotā vērtība;

16.  prasa, lai ES kopā ar savām dalībvalstīm un Indija turpinātu un stiprinātu savus centienus efektīva, uz noteikumiem balstīta multilaterālisma veicināšanā pasaules mērogā; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Padomi atbalstīt ANO Drošības padomes reformu, tostarp apmierinot Indijas lūgumu piešķirt tai pastāvīgā locekļa statusu; mudina ES un Indiju pēc iespējas vairāk koordinēt savas pozīcijas un iniciatīvas ANO līmenī par jautājumiem, kuros abu sadarbībai varētu būt izšķiroša nozīme, un darīt to arī citos starptautiskajos forumos, piemēram, PTO;

17.  atzīst vērtīgo un pastiprināto viedokļu apmaiņu par pasaules nozīmes jautājumiem Āzijas un Eiropas sanāksmē — daudzpusējās sadarbības forumā, kurā piedalās gan ES, gan Indija; atbalsta reģionālās integrācijas procesus Āzijā gan politiskā, gan ekonomiskā līmenī, jo tie var pozitīvi ietekmēt konfliktu skaita mazināšanu un reģiona labklājību;

18.  uzsver ievērojamo pievienoto vērtību, ko ES un Indijas sadarbība rada demokrātisku procesu atbalstīšanā Āzijā; turklāt uzsver ES un Indijas nozīmi humanitārās palīdzības un attīstības politikas nostādņu koordinēšanā, ņemot vērā intensīvo attīstības darbību, ko abas puses īsteno Āzijā, lai sniegtu pozitīvu ieguldījumu attiecīgo valstu politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā progresā, tostarp rūpējoties par minoritātēm un bezvalstniekiem, piemēram, rohingiem; aicina pastiprināt dialogu šajā jautājumā;

19.  ņem vērā Indijas un ES 2016. gada 30. marta kopīgo deklarāciju par cīņu pret terorismu, kuras mērķis ir pastiprināt sadarbību radikalizācijas, vardarbīga ekstrēmisma un terorisma novēršanā un apkarošanā; uzsver to, ka ir svarīgi censties veidot ES un Indijas drošības un tiesībaizsardzības dienestu sadarbību, izmantojot Eiropola satvarā jau iedibināto kārtību; iesaka veicināt Indijas un ES, tostarp tās dalībvalstu, paraugprakses un informācijas apmaiņu; mudina abas puses kopīgi atbalstīt to, lai ANO līmenī tiktu pieņemta visaptveroša konvencija par starptautisko terorismu, kā arī tiktu palielināta efektivitāte, ar kādu ANO veido teroristu sarakstus;

20.  uzsver to, ka ir svarīgi padziļināt ES un Indijas sadarbību Afganistānas jautājumā, proti, lai sniegtu palīdzību afgāņu vadītā un nodrošinātā miera un izlīguma procesā, stabilu iestāžu un darboties spējīgas valsts izveidē un tādas politiskās un ekonomiskās vides radīšanā, kas ļautu nostiprināt mieru un drošību; īpaši mudina palielināt politikas koordināciju drošības un militārajos jautājumos, attīstības atbalsta jomā un pasākumos, kas vērsti uz reģionālo jautājumu risināšanu; uzsver, ka „Āzijas sirds” process ir svarīgs forums reģionālas uzticēšanās veidošanai un politiskai sadarbībai;

21.  aicina no jauna pielikt pūles, lai notiktu Indijas un Pakistānas tuvināšanās un labu kaimiņattiecību atjaunošana, veidojot visaptverošu dialogu un, iespējams, izmantojot pakāpenisku pieeju, kas sāktos ar diskusiju par tehniskiem jautājumiem un uzticēšanās veidošanas pasākumiem un galu galā novestu pie augsta līmeņa politiskajām sanāksmēm; uzsver divpusējās dimensijas nozīmi virzībā uz ilgstoša miera un Indijas un Pakistānas sadarbības nodrošināšanu, kas sniegtu pozitīvu ieguldījumu reģiona drošībā un ekonomiskajā attīstībā; tomēr uzsver, ka abām valstīm kā kodollielvarām ir jāuzņemas atbildība par miera panākšanu; prasa ES veicināt un atbalstīt Indijas un Pakistānas izlīguma procesu; uzsver to, ka ir ārkārtīgi svarīgi apkarot terorismu visos tā veidos un izpausmēs, tostarp valsts atbalstītu terorismu;

22.  iesaka veidot turpmāku sadarbību attiecībā uz vispārēju atbruņošanos, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un kodoldrošību — mērķiem, kurus ir apņēmusies sasniegt gan ES, gan Indija; tādēļ aicina visas dalībvalstis atbalstīt Indijas iesniegumu par pievienošanos eksporta kontroles režīmiem, piemēram, Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupai, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmam, Vasenāras vienošanās procesam un Austrālijas grupai; atzinīgi vērtē to, ka Indija ir ratificējusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Papildprotokolu;

23.  atzinīgi vērtē gan Indijas, gan ES stingro nostāju attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) nelegālajām kodolprogrammām un ballistisko raķešu programmām, kas apdraud mieru reģionā un pasaulē, un mudina turpināt sadarbību pie tā, lai nodrošinātu ANO sankciju plašu īstenošanu pret Ziemeļkoreju;

24.  ņem vērā Indijas bažas attiecībā uz Ķīnu, jo īpaši saistībā ar tās pašpārliecināto politiku Dienvidķīnas jūrā, ievērojamo modernizāciju militārajā jomā, stratēģiskajām attiecībām ar Pakistānu un neatrisinātajām robežu problēmām; uzskata, ka vienīgi patiess dialogs, kas balstīts uz starptautisko tiesību principiem, var sekmēt šo atšķirīgo viedokļu saskaņošanu un uzticēšanās veidošanu;

25.  pozitīvi vērtē atbalstu, ko ES un Indijas 13. samitā abas puses pauda attiecībā uz to, lai visas Austrumukrainas konfliktā iesaistītās puses pilnībā īstenotu Minskas vienošanos; atgādina, ka ES ir stingri nosodījusi Krievijas agresīvo rīcību un pieņēmusi Krimas un Sevastopoles nelegālās aneksijas neatzīšanas politiku; pauž cerību, ka ES un Indija ar dialoga palīdzību varētu vēl vairāk saskaņot savas pozīcijas;

26.  mudina ES un Indiju gan samitos, gan regulārajās ārlietu un drošības jautājumu apspriedēs turpināt apmainīties viedokļiem par stāvokli Tuvajos Austrumos un iespējamām jomām, kurās varētu sadarboties, lai uzlabotu šā reģiona stabilizāciju, tostarp ar starptautiskā līmenī izvērstiem pasākumiem; vērš īpašu uzmanību uz to, ka ir svarīgi sadarboties, lai pašreizējā ANO līmenī saskaņā ar 2012. gada 30. jūnija Ženēvas paziņojumu pieņemtajā satvarā nodrošinātu noturīgu politisko risinājumu Sīrijā un atbalstītu valsts atjaunošanu un izlīgumu pēc tam, kad tiks panākta vienošanās un būs sākusies paļāvību rosinoša politiska pāreja, kuru vadīs un par kuru būs atbildīga pati Sīrija;

27.  uzsver, ka ES un Indija varētu uzlabot sadarbību un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz Āfrikas valstīm, lai nodrošinātu, ka to centieni attīstības jomā ir savstarpēji papildinoši;

28.  uzsver ievērojamās savstarpējās priekšrocības, ko ES un Indija varētu gūt, intensificējot sadarbību tādās jomās kā jūras drošība, kiberdrošība un datu aizsardzība, kā arī migrācija un mobilitāte;

29.  uzsver, ka ES un Indijai ir būtiskas kopīgas intereses un ka tām būtu jāpalielina sadarbība jūras drošības jomā, jo īpaši pirātisma apkarošanā, kā arī miera un stabilitātes saglabāšanā un jūras satiksmes ceļa nodrošināšanā Dienvidķīnas jūrā un Indijas okeānā; tādēļ iesaka izstrādāt kopīgas standarta darbības procedūras jūras drošības un pirātisma apkarošanas jomā, kā arī kopīgu sapratni attiecībā uz ANO Jūras tiesību konvenciju, kurā tiktu ņemta vērā navigācijas brīvība, risināti visi aktuālie jautājumi un noteikti vispiemērotākie kopīgie pasākumi sadarbībai minētās konvencijas satvarā;

30.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Indijas 13. samita laikā 2016. gada martā ES un Indija pieņēma kopīgu deklarāciju par partnerību tīras enerģijas un klimata jomā; uzsver Indijas un ES pozitīvo ietekmi sarunās par Parīzes klimata nolīguma noslēgšanu un abu partneru vadošo nozīmi pasaulē; mudina abas partneres pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka visas parakstītājas valstis šo nolīgumu īstenotu; šajā sakarībā prasa pastiprināt ES un Indijas sadarbību enerģētikas jomā un jo īpaši atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

31.  ar lielu interesi ņem vērā to, ka ES un Indijas 13. samitā 2016. gada martā tika pieņemta ES un Indijas kopīgā deklarācija par partnerību ūdens jomā; tādēļ aicina Savienību pastiprināt sadarbību ar Indiju un palielināt atbalstu Indijas ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas projektiem, piemēram, projektam „Tīra Ganga”;

32.  atzinīgi vērtē kopīgo deklarāciju par kopīgo programmu migrācijas un mobilitātes jomā, kuras mērķis ir nodrošināt sadarbības sistēmu, lai veicinātu atbilstīgu migrāciju, novērstu neatbilstīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību, kā arī maksimāli palielinātu mobilitātes ietekmi uz attīstību;

33.  uzskata, ka cilvēku savstarpējai apmaiņai vajadzētu būt vienam no ES un Indijas stratēģiskās partnerības galvenajiem aspektiem; īpaši uzsver to, ka ir svarīgi pastiprināt apmaiņu izglītības, kultūras un zinātniskās pētniecības, tostarp IT, jomā, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies apmaiņas studentu skaits programmā „Erasmus+”, kas būtu jāpaplašina vēl vairāk; tāpat arī pozitīvi vērtē sadarbības perspektīvas spēju veidošanā un iniciatīvas „Izgatavots Indijā” satvarā, kā norādīts rīcības plānā 2020. gadam, un uzsver to nozīmi tirdzniecības un sociālo attiecību intensificēšanā; prasa, lai minētajās programmās tiktu līdzvērtīgi iekļautas sievietes — studentes, zinātnieces, pētnieces un speciālistes;

Pastiprināta viedokļu apmaiņa par partnerības cilvēktiesību aspektu

34.  atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos intensificēt viedokļu apmaiņu par ES un Indijas stratēģiskās partnerības cilvēktiesību aspektu, jo pastiprināta sadarbība dažādos ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos var nākt par labu abu partneru pilsoņiem; īpaši uzsver nepieciešamību stiprināt abu partneru viedokļu apmaiņu un koordināciju ANO satvarā, tostarp īstenojot ieteikumus, kas tiek iekļauti vispārējā periodiskajā pārskatā par cilvēktiesībām; uzsver arī cilvēktiesību dialogu nozīmi; norāda, ka šajā jomā viedokļu apmaiņa nav notikusi kopš 2013. gada, un mudina šādu dialogu sarīkot pēc iespējas drīzāk;

35.  atgādina par saviem izsenis paustajiem iebildumiem pret nāvessodu jebkurā gadījumā un jebkādos apstākļos; atkārtoti prasa, lai nāvessodu izpildei Indijā nekavējoties tiktu piemērots moratorijs;

36.  atgādina, ka vārda un biedrošanās brīvība ir aktīvas demokrātiskas sabiedrības neatņemama daļa; izprot nepieciešamību veikt pasākumus, lai palielinātu pārredzamību un noteiktu ierobežojumus ārvalstnieku finansētām darbībām, kuras var apdraudēt mieru un stabilitāti vai iekšējo drošību; tomēr pauž bažas par to, kā pašreiz spēkā esošais Indijas tiesību akts par ārvalstu līdzdalību NVO finansēšanā (Ārvalstu līdzdalības regulēšanas akts) ietekmē biedrošanās un vārda brīvību;

37.  atzīst Indijas varas iestāžu ievērojamos centienus apkarot visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju kastas dēļ; tomēr ar bažām norāda, ka kastas dēļ notiekoša diskriminācija joprojām ir pamats ļaunprātīgām darbībām, un tādēļ mudina Indijas varas iestādes pastiprināt centienus, lai likvidētu šos cilvēktiesību pārkāpumus; turklāt mudina Indiju nodrošināt minoritāšu, jo īpaši reliģisku un etnisku minoritāšu, pilnīgu aizsardzību un uzsver iecietības pret dažādību veicināšanas lielo nozīmi starpkopienu vardarbības novēršanā; atzinīgi vērtē Indijas Augstākās tiesas rīkojumu atjaunot izmeklēšanu lietās par 2008. gadā pret kristiešiem vērsto vardarbību un izmaksāt cietušajiem pietiekamas kompensācijas;

38.  mudina Indiju ratificēt Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu un Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

39.  uzskata, ka saistībā ar to, ka ES un Indija ir atkārtoti apstiprinājušas apņemšanos stiprināt sadarbību cilvēktiesību jautājumos, abu partneru cilvēktiesību dialoga darba kārtībā būtu jāiekļauj arī sieviešu tiesību jautājums; atzinīgi vērtē Indijas valdības apņemšanos uzlabot sieviešu tiesības un ieviest sieviešu un vīriešu līdztiesību politikas plānošanā un mudina Indijas iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai izmeklētu un nepieļautu ar dzimumu saistītu vardarbību un veicinātu dzimumu līdztiesību; turklāt atzinīgi vērtē to, ka ES finansē Indijā projektus, ar kuriem tiek apkarota vardarbība pret sievietēm un bērniem, un iesaka saglabāt šo finansējumu; prasa uzlabot LGBTIQ tiesības un atcelt Indijas Kriminālkodeksa 377. pantu;

o
o   o

40.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un Indijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 077, 15.3.2014., 77. lpp.
(2) OV C 174 E, 14.7.2005., 179. lpp.
(3) OV C 227 E, 21.9.2006., 589. lpp.
(4) OV C 8 E, 14.1.2010., 69. lpp.
(5) OV C 239 E, 20.8.2013., 1. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0120.
(7) OV C 261 E, 10.9.2013., 34. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0424.


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Itālijai
PDF 403kWORD 49k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Itālijai (COM(2017)0540 – C8-0199/2017 – 2017/2101(BUD))
P8_TA(2017)0335A8-0280/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0540 – C8-0199/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0280/2017),

1.  norāda, ka ar šo lēmumu tiek īstenota Eiropas Savienības Solidaritātes fonda vienreizēja izmantošana līdz šim lielākajā apmērā;

2.  norāda, ka Regulas (EK) Nr. 2012/2002, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 661/2014(4), 4.a pantā paredzētā avansa maksājuma maksimālā robežvērtība bieži varētu būt nepietiekams atbalsta pasākums katastrofām, kas tiek klasificētas kā lielas dabas katastrofas; uzsver nepieciešamību apsvērt augstākas robežvērtības noteikšanu minētajām īpašajām pirmajām finansiālajām iemaksām, lai efektīvi un ātri risinātu problēmas saistībā ar zaudējumiem, ko izraisījušas šādas kategorijas katastrofas;

3.  atzinīgi vērtē lēmumu, kas pauž Savienības solidaritāti ar Savienības pilsoņiem un reģioniem, ko skārušas dabas katastrofas;

4.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Itālijai

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/1599.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 661/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.).


Budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projekts — pievienots priekšlikumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Itālijai
PDF 398kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projektu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Itālijai (11813/2017 – C8-0304/2017 – 2017/2109(BUD))
P8_TA(2017)0336A8-0281/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2016. gada 1. decembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 26. jūnijā (COM(2017)0541),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 4. septembrī un nosūtīja Parlamentam tajā pašā dienā (11813/2017 – C8-0304/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0281/2017),

A.  tā kā Budžeta grozījuma Nr. 4 projekts (BGP) 2017. gadam attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu par summu EUR 1 196 797 579 apmērā saistībā ar zemestrīcēm, kas Itālijā notika no 2016. gada augusta līdz 2017. gada janvārim Abruco, Lacio, Markes un Umbrijas reģionā;

B.  tā kā summa EUR 30 000 000 apmērā jau tika izmaksāta par šo ESSF gadījumu kā avanss no Savienības 2016. gada budžeta;

C.  tā kā tiek īstenota ESSF izmantošana līdz šim lielākajā apmērā;

D.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projekta mērķis ir attiecīga budžeta pielāgojuma oficiāla iekļaušana Savienības 2017. gada budžetā;

E.  tā kā Komisija tādēļ ierosina grozīt 2017. gada Savienības budžetu un palielināt līdzekļus budžeta 13 06 01. pantā “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku” par EUR 1 166 797 579 gan saistību, gan maksājumu apropriācijās;

F.  tā kā, lai gan kopējā ESSF izmantošanai pieejamā summa šajā gada posmā ir par EUR 293 971 080 mazāka nekā ierosinātā summa, Komisija ierosina segt minēto starpību, izmantojot gada summu, kas pieejama 2018. gadā, atbilstīgi DFS regulas 10. panta 2. punktam; tā kā minētā iespēja nekad iepriekš nav izmantota;

G.  tā kā ESSF ir īpašs instruments, kā definēts DFS regulā, un attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas budžetā jāiekļauj ārpus un papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

H.  tā kā Komisija ierosina pilnībā pārdalīt vajadzīgās maksājumu apropriācijas Savienības 2017. gada budžetā un papildināt negatīvo rezervi, kas aktivizēta budžeta grozījumā Nr. 1/2017 (EUR 70 402 434) no budžeta pozīcijām 2007.–2013. gada struktūrfondu programmām,

1.  uzsver, ka dabas katastrofu skartajiem reģioniem ir steidzami jāpiešķir finansiāls atbalsts no ESSF; norāda, ka ir ļoti svarīgi veidot sinerģiju starp visiem pieejamajiem Savienības instrumentiem, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu rekonstrukcijas darbībām un visām pārējām nepieciešamajām darbībām;

2.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projektu;

3.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2017 projektu;

4.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 4/2017 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 28.2.2017.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana — Somijas pieteikums EGF/2017/002 FI/Microsoft 2
PDF 425kWORD 51k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2017/002 FI/Microsoft 2) (COM(2017)0322 – C8-0193/2017 – 2017/2098(BUD))
P8_TA(2017)0337A8-0278/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0322 – C8-0193/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0278/2017),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

C.  tā kā Somija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2017/002 FI/Microsoft 2, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem intervences kritērijiem saistībā ar to, ka uzņēmumā Microsoft Mobile Oy un 11 piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 62. nodaļas (“Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības”) nozarē Somijā, ir atlaisti 1248 darbinieki,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Somija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 3 520 080 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 5 559 300;

2.  norāda, ka Somija pieteikumu iesniedza 2017. gada 1. februārī un ka Komisija pieteikuma novērtējuma sagatavošanu pabeidza 2017. gada 21. jūnijā pēc papildu informācijas saņemšanas no Somijas;

3.  atgādina, ka Microsoft ir iegādājies Nokia mobilo tālruņu uzņēmējdarbības virzienu un ka 2014. gadā tika izveidots uzņēmums Microsoft Mobile Oy; norāda, ka apmēram 4700 Nokia darbinieku tika pārcelti uz Microsoft Mobile Oy Somijā;

4.  norāda, ka galvenais iemesls darbinieku atlaišanai uzņēmumā Microsoft Mobile Oy ir pasaules mēroga konkurence mobilo tālruņu nozarē un attiecīgi Microsoft Mobile Oy un tā uz Windows balstītās operētājsistēmas tirgus daļas samazināšanās; norāda, ka šī samazināšanās notika, neraugoties uz to, ka Microsoft Mobile Oy laida klajā jaunas mobilās ierīces un ieguldīja līdzekļus projektēšanā, komponentos un tirgvedībā;

5.  ar nožēlu pieņem zināšanai problēmas, ar kurām saskaras ES mobilo tālruņu ražotāji; uzskata, ka būtu jāsniedz piemērots atbalsts, lai skartie darbinieki varētu pārkvalificēties, tādējādi vairojot viņu iespējas atrast darbu saistītās rūpniecības nozarēs vai rūpniecības nozarēs, kas attīstās;

6.  secina, ka darbinieku atlaišana ir saistīta ar mobilo ierīču ražošanas pārcelšanu uz valstīm, kur atalgojums ir zemāks; norāda, ka viedtālruņu ražošanas konkurencē uzvarētāji ir ražotāji ASV un Āzijā, kuri izmanto Android vai iOs operētājsistēmu;

7.  atzīst, ka skartajos Helsinki-Ūsimā, Rietumsomijas un Dienvidsomijas reģionos jau ir notikusi plaša darbinieku atlaišana uzņēmumos, kas darbojas elektronikas un programmatūras nozarēs, un ka Rietumsomijā un Dienvidsomijā ir augsts reģionālā bezdarba līmenis (attiecīgi 14,6 % un 17,5 % no darbaspēka); norāda — sagaidāms, ka pasākumos piedalīsies 1000 no atlaistajiem 1248 darbiniekiem, kas ir tiesīgi saņemt EGF ieguldījumu;

8.  norāda, ka 92,5 % no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem ir vecumā no 30 līdz 54 gadiem un ka daudzi atlaistie darbinieki ir ar augstu izglītības līmeni; norāda, ka visos trijos reģionos ir ievērojami audzis augsti izglītotu cilvēku bezdarba līmenis; pauž bažas par jau tagad sarežģīto bezdarba situāciju, kādā atrodas cilvēki ar augstu kvalifikācijas un izglītības līmeni, kuru nodarbinātības izredzes citādi būtu ierasti labas;

9.  norāda, ka Somija plāno sešu veidu pasākumus: i) izaugsmes veicināšanas pasākumi un citi sagatavošanās pasākumi, ii) nodarbinātības un uzņēmējdarbības pakalpojumi, iii) apmācība, iv) uzņēmējdarbības sākšanas dotācija, v) algas subsīdija un vi) pabalsti par ceļa un uzturēšanās izmaksām; norāda, ka šīs darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi; norāda, ka pietiekams finansējums ir piešķirts kontrolei un ziņošanai;

10.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi atbilst 26,74 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas ir mazāk par EGF regulā noteikto maksimālo apjomu — 35 %, un ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

11.  uzsver EGF atbalstīto aktīvu darba tirgus pasākumu nozīmīgumu; norāda, ka iepriekšējos EGF izmantošanas gadījumos ļoti noderīgi ir izrādījušies atlaistajiem darbiniekiem klātienē sniegtie pakalpojumi;

12.  atzinīgi vērtē EURES tīkla pakalpojumu izmantošanu Somijas darba meklētāju iepazīstināšanai ar darba piedāvājumiem ārvalstīs; atzinīgi vērtē to, ka Somijas iestādes mudina atlaistos darbiniekus pilnībā izmantot tiesības uz brīvu pārvietošanos;

13.  apzinās, ka EGF finansētie apmācības pasākumi papildinās pasākumus, ko finansē no fonda, kuru uzņēmums izveidojis, lai palīdzētu bijušajiem darbiniekiem sākt mazo uzņēmējdarbību IT un citās nozarēs; atzinīgi vērtē šo iniciatīvu;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Somijas iestādes individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem sāka sniegt 2016. gada 12. jūlijā — labu laiku pirms pieteikuma iesniegšanas par EGF atbalstu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

15.  atzinīgi vērtē to, ka notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ekonomiskās attīstības centru (ELY centri), attiecīgo reģionu nodarbinātības un ekonomiskās attīstības (TE) biroju, Microsoft, Somijas Tehnoloģiju nozaru apvienības, arodbiedrības Pro, Profesionālo inženieru apvienības Somijā un Somijas Inovācijas finansēšanas aģentūras pārstāvjiem;

16.  atgādina, ka saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

17.  konstatē, ka šis pieteikums ir turpinājums virknei iepriekšēju Somijas pieteikumu saistībā ar Nokia norietu (EGF/2007/003 FI/Perlos, EGF/2012/006 FI/Nokia Salo, EGF/2013/001 FI/Nokia, EGF/2015/001 FI/Broadcom, EGF/2015/005 FI/Computer Programming, EGF/2016/001 FI/Microsoft un EGF/2016/008 FI/Nokia Network Systems);

18.  norāda, ka patlaban notiek EGF intervence (EGF/2016/001 FI/Microsoft), kuras mērķis ir atbalstīt darbiniekus, kas atlaisti no Microsoft jau agrāk; uzsver, ka šajā priekšlikumā paredzētie atbalsta saņēmēji nav identiski atbalsta saņēmējiem saistībā ar minēto intervenci;

19.  norāda, ka Somijas iestādes ir apliecinājušas, ka ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, ka tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana un ka tās papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības;

20.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

21.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; norāda — Somija ir apliecinājusi, ka EGF ieguldījums neaizstās minētās darbības;

22.  prasa, lai Komisija nodrošinātu publisku piekļuvi dokumentiem par EGF pieteikumiem;

23.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

24.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

25.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saistībā ar Somijas iesniegto pieteikumu EGF/2017/002 FI/Microsoft 2

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/1600.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS): pašreizējo darbības jomas ierobežojumu saglabāšana attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavošanās globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada ***I
PDF 599kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada (COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD))(1)
P8_TA(2017)0338A8-0258/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Vides aizsardzība ir viens no svarīgākajiem Savienības uzdevumiem.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Eiropadome 2014. gada 23.-24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. 2015. gada 6. marta sanāksmē Padome šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja par to iecerēto nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos norādīts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus — salīdzinājumā ar 2005. gadu – par 43 % un 30 % attiecīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietilpstošajās un neietilpstošajās nozarēs, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus.
(3)  Eiropadome 2014. gada 23.-24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. 2015. gada 6. marta sanāksmē Padome šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja par to iecerēto nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos norādīts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus — salīdzinājumā ar 2005. gadu – par 43 % un 30 % attiecīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietilpstošajās un neietilpstošajās nozarēs, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus, un, lai to panāktu, Komisijai būtu jānodrošina platforma, kurā dalībvalstis varētu apmainīties ar labāko praksi un pieredzi, kas gūta mazemisiju mobilitātes sektorā.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Reformas rezultātā labi funkcionējoša ES ETS kopā ar spēcīgāku tirgus stabilizēšanas mehānismu būs galvenie Eiropas instrumenti, lai ar lineāru koeficientu sasniegtu 40 % samazinājuma mērķi un nodrošinātu bezmaksas kvotu piešķiršanu laikposmā pēc 2020. gada. Izsolāmo kvotu īpatsvars šajos tiesību aktos būtu jānosaka procentos; tas ļautu lēmumus par investīcijām plānot ar lielāku noteiktību, uzlabotu pārredzamību, samazinātu oglekļa emisiju pārvirzi un padarītu kopējo sistēmu vienkāršāku un saprotamāku. Šiem noteikumiem būtu jāatbilst mērķiem, ko Savienība noteikusi klimata jomā, un saistībām, kuras tā apņēmusies īstenot saskaņā ar Parīzes nolīgumu, turklāt tie būtu arī jāpielāgo 2018. gada veicinošajam dialogam, 2023. gadā paredzētajai pirmajai globālajai izsvēršanai un turpmāk katrai nākamajai globālajai izsvēršanai, kas notiks reizi piecos gados, lai būtu pieejama informācija, pēc kuras secīgi veidot nacionāli noteikto devumu (NND).
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.
(4)  Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas darbojas kopš 2005. gada. Tiesa savā 2011. gada 21. decembra spriedumā1a noteica, ka lidojumu ārpus EEZ teritorijas iekļaušana ES ETS nav starptautisko tiesību aktu pārkāpums. Turklāt 2004. un 2008. gadā dalībvalstis atkārtoti pauda apņemšanos īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas koncepciju, rēķinoties ar to, ka turpmāk gaisa satiksmes plūsma palielināsies. Lai panāktu progresu gaisa satiksmes pārvaldības jomā, ir ātrāk jāievieš SESAR (jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu) un ir jāatbalsta novatoriskas tehnoloģijas saistībā ar projektu „Clean Sky”. Ja ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) starpniecību tiks ieviests globālais tirgus pasākums, tas palīdzēs vēl vairāk samazināt aviācijas emisijas. Ar nodomu panākt sekmīgāku virzību Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atbrīvojumus no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, tās ievērošanas saistības attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 — pēdējo atkāpi no ES ETS — ievērošanas saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem, paredzot iespēju, ka pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmā no 2017. gada 1. janvāra varētu ietvert arī lidojumus uz un no lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ.
_________________
1a Tiesas 2011. gada 21. decembra spriedums, Air Transport Association of America un citi/ Secretary of State for Energy and Climate Change, C-366/10, ECLI:EU:C:2011:864.

Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, ir lietderīgi paturēt pašreizējo atbrīvojumu, kamēr tiek strādāts pie globālā tirgus pasākuma veidola un īstenošanas. Šajā sakarā 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt — ar nosacījumu, ka ir jāizvērtē ICAO shēmas ieviešana —, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.
(5)  Ņemot vērā, ka ICAO asambleja 2016. gada oktobrī savā 39. sesijā pieņēma rezolūciju par globāla tirgus pasākuma ieviešanu no 2021. gada, ar ko tiks kompensētas starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, 2018. gadā ICAO ir iecerējusi pieņemt standartus un ieteicamo praksi, kas papildinās rezolūciju un palīdzēs ieviest globālo sistēmu. Tomēr tās reāla ieviešana praksē nozīmē, ka ICAO pusēm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Šādā situācijā pašreizējo atbrīvojumu no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem no un uz trešām valstīm vajadzētu pagarināt līdz 2021. gadam, lai tādējādi rosinātu virzību ICAO ietvaros un sekmētu ICAO shēmas ieviešanu praksē. Šā atbrīvojuma pagarināšanas rezultātā izsolāmo un bez maksas izdodamo kvotu apjomam (tostarp no īpašās rezerves) vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas atbilst 2016. gadam, un proporcionālam kvotu nodošanas saistību samazinājumam.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  No 2021. gada 1. janvāra 50 % kvotu būtu jāpārdod izsolē, bet kopējam piešķirto kvotu skaitam būtu jāpiemēro lineārais samazinājuma koeficients, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)  Kvotu izsolē gūtie ieņēmumi vai to finansiālās vērtības ekvivalents būtu jāizmanto, lai risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas Savienībā un trešās valstīs un lai tādējādi cita starpā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu sekām Savienībā un trešās valstīs, sevišķi jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi saistībā ar pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp aeronautikas, gaisa transporta un ilgtspējīgu aviācijas degvielu alternatīvu jomā, samazinātu emisijas, izmantojot transportu ar zemu emisiju līmeni, un segtu ar ES ETS pārvaldību saistītās izmaksas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tām dalībvalstīm, kuras šos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecības un inovācijas programmas vai iniciatīvas saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (FP9). Savienības saistību izpildei būtisks pamata faktors ir saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK rīkotas kvotu izsoles rezultātā gūto ieņēmumu pārredzams izlietojums.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
(5c)  Emisijas kompensēšana saskaņā ar globālo tirgus pasākumu ir viens no elementiem ICAO pasākumu kopumā, lai sasniegtu vēlamo mērķi — oglekļneitrālu izaugsmi no 2020. gada (CNG 2020), un tas būtu jāpapildina ar sasniegumiem korpusu un dzinēju tehnoloģiju attīstībā. Finansējuma turpmāka piešķiršana pētniecības stratēģijām un programmām, piemēram, kopīgajai tehnoloģiju ierosmei „Clean Sky”, Galileo, SESAR un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, būs būtiska tehnoloģiskajai inovācijai un darbības uzlabojumiem, lai īstenotu ne tikai CNG 2020, bet panāktu arī absolūtu emisiju samazinājumu visā nozarē. Turklāt ir svarīgi, lai Savienības tiesību aktus, piemēram, par Eiropas vienoto gaisa telpu, kuru mērķis ir novērst Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un līdz ar to arī gaisa transporta radītās CO2 emisijas palielināšanos, dalībvalstis īstenotu nekavējoties un pilnībā.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no pašu valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, ir lietderīgi, tiklīdz ir skaidrība par ICAO globālā tirgus pasākuma raksturu, saturu un īstenošanas juridiskajiem instrumentiem, to izvērtēt vēl pirms tā darbības sākuma un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā vajadzētu apskatīt visus ICAO ietvaros pieņemtos standartus vai citus instrumentus, pasākumus, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citas nozīmīgas starptautiskas norises (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtos noteikumus par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Ziņojumā arī vajadzētu apskatīt, kā šos instrumentus iestrādāt Savienības tiesībās, pārskatot ES ETS. Tajā vajadzētu apskatīt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.
(6)  Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl nav izstrādāti un to īstenošana būs atkarīga no iesaistīto valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ICAO sarunās panākto progresu, jo īpaši par attiecīgajiem ICAO ietvaros pieņemtajiem instrumentiem, par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kurš emisijām jāpiemēro laika posmā no 2021. gada līdz 2035. gadam, centieniem iedibināt vērienīgus un saistošus pasākumus, ar ko sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm (piemēram, UNFCCC un Parīzes nolīguma sakarā pieņemtajiem noteikumiem par oglekļa tirgiem un uzskaiti). Tad, kad tiks panākta skaidrība par ICAO instrumentu būtību un saturu, un gatavojoties ICAO globālā tirgus pasākuma uzsākšanai, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā tai būtu jāapsver, kā īstenot šos instrumentus un nodrošināt to saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem, izmantojot ES ETS pārskatīšanu. Šajā ziņojumā vajadzības gadījumā vajadzētu detalizētāk apsvērt arī EEZ iekšējiem lidojumiem piemērojamos noteikumus. Ziņojumam vajadzētu pievienot arī attiecīgu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas nodrošinātu, ka Savienības saistību izpildē — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā — aviācijas sektors dod pienācīgu artavu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti Savienības spēkā esošie un turpmākie klimata standarti, un neskarot pārskatīšanu kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 28.b pantā, CORSIA būtu jāievieš un ar ES ETS būtu jāpieskaņo Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Savienības līmenī ir pieņemti vairāki tiesību akti ar mērķi veicināt satiksmes plūsmu un kontroli pār gaisa telpas izmantošanu, lai nepieļautu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un tādējādi samazinātu emisijas. Savienībā CORSIA shēma būtu jāievieš kā viens no ICAO iecerēto pasākumu kopuma elementiem, turklāt nodrošinot, ka dalībvalstis pilnībā īsteno arī Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktus, ievieš SESAR, satelītnavigācijai izmanto globālo navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) un īsteno tādas kopīgās tehnoloģiju ierosmes kā „Clean Sky I” un „Clean Sky II”. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kādus pasākumus globālā tirgus pasākuma īstenošanai dalībvalstis ir veikušas, lai samazinātu aviācijas sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, un cita starpā jāsniedz arī informācija par ieņēmumu izmantošanu, kas no dalībvalstīm saņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. pantu.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)  Lai gan ICAO padome vēl nav pieņēmusi ICAO globālā tirgus pasākuma tehniskos noteikumus, tomēr ir svarīgi nodrošināt, ka regulatīvās iestādes un gaisakuģu operatori tiek pēc iespējas ātrāk informēti par monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) prasībām un par ICAO shēmai atbilstīgām emisijas vienībām, jo tas palīdzētu sagatavoties ICAO shēmas ieviešanai un CO2 emisiju monitoringam, kas jāveic no 2019. gada 1. janvāra. Šādas MZV prasības būtu jānosaka tik stingri, lai tās atbilstu siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa un ziņošanas prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 601/2012, un tām būtu jānodrošina, ka par emisijām iesniegtie ziņojumi tiek pārbaudīti saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 600/2012.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d)  Būtu jāatzīst ICAO tehniskā darba konfidencialitāte, taču tikpat svarīgi ir panākt, lai ICAO dalībvalstis, gaisakuģu operatori un pilsoniskā sabiedrība pastāvīgi piedalītos ICAO darbā, kas vērsts uz globālā tirgus pasākuma ieviešanu, un lai ICAO sniegtā informācija par panākto progresu un pieņemtajiem lēmumiem savlaicīgi sasniegtu visas ieinteresētās personas. Lai to panāktu, iespējams, nāksies pārstrādāt protokolus par informācijas neizpaušanu, kas jāievēro ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejas (CAEP) locekļiem un novērotājiem.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisakuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(7)  Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus par gaisakuģu operatoru emisiju pienācīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ICAO pašlaik izstrādāto globālo tirgus pasākumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, jo īpaši ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana, lai tādējādi uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un efektivitāti.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Par ilgtermiņa mērķi būtu jānosaka mērķis līdz ICAO shēmas otrajam posmam 2024. gadā ieviest vienotu globālo samazināšanas sistēmu aviācijas radīto oglekļa emisiju novēršanai, taču būtu jāapsver arī citas iespējas samazināt oglekļa emisijas gadījumā, ja ar ICAO globālo tirgus pasākumu nepietiks, lai Savienība sasniegtu savus mērķus klimata jomā un izpildītu savas saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemtās saistības.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Aviācija klimata pārmaiņas ietekmē, arī lielā augstumā izdalot slāpekļa oksīdu, ūdens tvaiku un sēra un kvēpu daļiņas. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir aprēķinājusi, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu pašlaik divas līdz četras reizes pārsniedz ietekmi, kādu agrāk atstāja tikai aviācijas radītās oglekļa dioksīda emisijas. Cerot uz zinātnes progresu, pēc iespējas būtu jācenšas mazināt jebkādu aviācijas radīto ietekmi. Tāpat arī būtu jāveicina pētījumi par kondensāta grīstes (jeb tā dēvētās kondensāta pēdas) veidošanos, tās pārtapšanu spalvu mākoņos, par sēra aerosolu, kvēpu, ūdens tvaika kondensāta pēdas un spalvu mākoņu ne tik lielo, tiešo ietekmi un par efektīviem ietekmes mazināšanas pasākumiem, tostarp operatīviem un tehniskiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Tiek pieņemts, ka klimatam kaitīgas aviācijas emisijas rada ietekmi, kas nav saistīta tikai ar CO2 emisijām vien. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/101/EK1a ir iekļauta Komisijas apņemšanās 2018. gadā iesniegt atbilstīgu priekšlikumu par slāpekļa oksīdiem. Neraugoties uz saistītajām tehniskajām un politiskajām grūtībām, Komisijai vajadzētu paātrināt darbu šajā jomā.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.c pants – 3.a punkts (jauns)
(-1)  direktīvas 3.c pantu papildina ar šādu punktu:
“3.a Kopējais kvotu daudzums, kas jāpiešķir gaisakuģu operatoriem, 2021. gadā ir par 10 % mazāks nekā vidējais kvotu daudzums, kurš piešķirts laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, un pēc tam šo daudzumu katru gadu samazina par tādu pašu procentuālo daļu, par kādu samazina kopējo ES ETS maksimālo apjomu, kā minēts 9. panta otrajā daļā, lai līdz 2030. gadam aviācijas nozares maksimālo apjomu labāk saskaņotu ar pārējām ES ETS iekļautajām nozarēm.
Attiecībā uz gaisa satiksmi uz/no lidlaukiem, kuri atrodas valstīs ārpus EEZ, kvotu daudzumu, kas jāpiešķir, sākot ar 2021. gadu, var pielāgot, ņemot vērā, ka no 2021. gada tiks ieviests ICAO globālais tirgus pasākums, lai izlīdzinātu to starptautiskās aviācijas emisiju daļu, kura pārsniedz 2020. gada līmeni.”;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 2. punkts
(-1a)  Direktīvas 3.d panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  No 2013. gada 1. janvāra izsola 15 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu.
2.  “No 2021. gada 1. janvāra izsola 50 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu.”
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.b punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 3. punkts – 1. daļa
(-1b)  direktīvas 3.d panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
„Pieņem regulu, kurā ir sīki izstrādāti noteikumi par to, dalībvalstis izsola kvotas, kas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole.”
„Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, sīkāk nosakot kārtību, kādā dalībvalstis izsola kvotas, kuras saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole.”
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.c punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 3. punkts – 2. daļa
(-1c)  direktīvas 3.d panta 3. punkta otro daļu svītro.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.d punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
3.d pants – 4. punkts – 1. daļa
(-1d)  direktīvas 3.d panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas.”
Visus kvotu izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Savienības sistēmas administratīvos izdevumus, kā arī finansētu kopīgos projektus, ar ko iecerēts samazināt aviācijas sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, kopuzņēmumu SESAR un kopīgo tehnoloģiju ierosmi „Clean Sky”, kā arī jebkādu citu ierosmi, pateicoties kurai visās dalībvalstis GNSS var plaši izmantot satelītu navigācijai un sadarbspējas risinājumiem, jo īpaši tādiem, ar ko uzlabo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu. Ieņēmumus no izsolēm var arī izmantot, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas. Īpašu uzmanību pievērš dalībvalstīm, kuras šos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecības un inovācijas programmas vai iniciatīvas saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (FP9). Savienības saistību izpildei būtisks pamata faktors ir saskaņā ar šo direktīvu rīkotas kvotu izsoles rezultātā gūto ieņēmumu pārredzams izlietojums.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.e punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
12. pants – 3. punkts
(-1e)  direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodod tādu kvotu, kas nav saskaņā ar II nodaļu piešķirtās kvotas, skaitu, kurš līdzvērtīgs attiecīgās iekārtas kopējam emisijas apjomam iepriekšējā kalendārajā gadā, kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodod kvotu skaitu, kurš līdzvērtīgs attiecīgās iekārtas kopējam emisijas apjomam iepriekšējā kalendārajā gadā, kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.f punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EC
12. pants – -3.a punkts (jauns)
(-1f)  Regulas 12. pantu papildina ar šādu punktu pirms 3.a punkta:
“-3.a Lai aizsargātu ES ETS vides integritāti, aviācijas operatori un citi operatori ES ETS nedrīkst izmantot kvotas, kuras no 2018. gada 1. janvāra un pēc tam piešķir dalībvalsts, attiecībā uz kuru pastāv tādas saistības aviācijas operatoriem un citiem operatoriem, kuras zaudējušas spēku. Šis punkts tiek īstenots ar 19. pantā minēto tiesību aktu.”
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.g punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
21. pants – 2.a punkts (jauns)
(-1g)  direktīvas 21. pantā iekļauj šādu punktu:
“2.a Izmantojot datus, kas sniegti 18.b pantā minētās sadarbības ceļā, 2. punktā minētajā ziņojumā uzskaita tos gaisakuģu operatorus, kuriem piemēro šīs direktīvas prasības, bet kuri nav izveidojuši savu reģistra kontu.”;
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu”.
a)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu”.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos starp lidlauku, kas atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, un lidlauku, kas atrodas citā EEZ reģionā, katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.
b)  attiecībā uz visām emisijām, kuras rodas lidojumos starp lidlauku, kas atrodas tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, un lidlauku, kas atrodas citā EEZ reģionā, katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna)
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ia.  iekļauj šādu punktu:
“ba) attiecībā uz visām emisijām, kas rodas lidojumos no/uz lidlaukiem, kuri atrodas EEZ un tiek īstenoti gadījumā, ja kāds no šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem lidojumiem ir novirzīts uz lidlauku EEZ teritorijā, katrā kalendārajā gadā no 2017. gada 1. janvāra, ievērojot pārskatīšanu kā minēts 28.b pantā.”;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – i daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 2. punkts – 1. daļa
Atkāpjoties no 3.d līdz 3. f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam. No 2021. gada šim kvotu apjomam piemēro 9. pantā minēto lineāro koeficientu.
Atkāpjoties no 3.d līdz 3.f panta un līdz brīdim, kad stājušies spēkā grozījumi pēc 28.a pantā minētās pārskatīšanas, no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim gaisakuģu operatoriem katru gadu piešķir tādu kvotu apjomu, kas atbilst 2016. gada apjomam. No 2021. gada šim kvotu apjomam piemēro 9. pantā minēto lineāro koeficientu.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ii daļa
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 2. punkts – 3. daļa
ii.  punkta trešo daļu svītro;
ii.  punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Attiecībā uz darbību laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — dalībvalstis līdz 2018. gada 1. septembrim publicē datus par kvotu daudzumu, kas aviācijas nozarē piešķirts katram gaisa kuģa operatoram.”
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 4. punkts
4.  Atkāpjoties no 3.d panta 3. punkta, kvotu daudzumu, kas jāizsola katrai dalībvalstij no 2013. gada 1. janvāra, samazina tā, lai tas atbilstu to uz dalībvalsti attiecināto aviācijas emisiju daļai, kas radušās lidojumos, kuriem nepiemēro šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto atkāpi.
4.  Atkāpjoties no 3.d panta 3. punkta, kvotu daudzumu, kas jāizsola katrai dalībvalstij par laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, samazina tā, lai tas atbilstu to uz dalībvalsti attiecināto aviācijas emisiju daļai, kas radušās lidojumos, kuriem nepiemēro šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto atkāpi.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
28.a pants – 8. punkts
(da)  panta 8. punktu svītro.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.b pants – 1. punkts
1.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par attiecīgajiem ICAO standartiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro no 2021. gada, un citām nozīmīgām starptautiskām norisēm.
1.  Komisija līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par attiecīgajiem ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), par ieteikumiem, ko ICAO padome ir apstiprinājusi attiecībā uz globālo tirgus pasākumu, vai par citiem juridiskiem instrumentiem, kā arī par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā ieviest globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām piemēro, sākot no 2021. gada, par ietekmi, ko izraisījušas trešo valstu atrunas, un par citām nozīmīgām starptautiskām norisēm. Komisija arī regulāri sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei jaunāko informāciju par vispārēja reģistra izveidi un SARP izstrādi saskaņā ar ICAO standartu veidošanas procedūrām. Atbilstīgi UNFCCC globālajai izsvēršanai tā arī ziņo par centieniem sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.b pants – 2. punkts
2.  Ziņojumā vajadzētu apskatīt, kā šos ICAO instrumentus Savienības tiesībās var iestrādāt, pārskatot šo direktīvu. Ziņojumā arī apskata noteikumus, kas pēc vajadzības piemērojami lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).
2.  Līdz 2020. gada 1. martam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šo ICAO instrumentu atbilstību un iespējām iekļaut minētos ICAO instrumentus Savienības tiesību aktos, pārskatot šo direktīvu. Ziņojumā arī apskata noteikumus, kas pēc vajadzības piemērojami lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Tāpat arī ziņojumā analizē, cik globālais tirgus pasākums ir vērienīgs un cik liela kopumā ir tā ekoloģiskā integritāte, cita starpā vērtējot to, cik šis pasākums ir plašs salīdzinājumā ar mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kāds ir līdzdalības līmenis, cik lielā mērā pasākums ir izpildāms un pārredzams, kādas sankcijas tiek piemērotas par neatbilstību, kādā veidā tiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis, cik kvalitatīvi ir izlīdzināšanas kredīti, kādas ir emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, reģistri, kā arī noteikumi par biodegvielu izmantošanu. Turklāt ziņojumā apsver nepieciešamību pārstrādāt deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 28.c panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.b pants – 3. punkts
3.  Ziņojumam var pievienot Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētos atbrīvojumus saskanīgi ar Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā.
3.  Šā panta 2. punktā minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā var pievienot Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētos atbrīvojumus saskanīgi ar Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā, lai nodrošinātu pilnīgu vides integritāti un Savienības klimata pasākumu efektivitāti un lai samazinātu jebkādu nenoteiktību pirms CORSIA darbības uzsākšanas.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2003/87/EK
28.c pants – 1. punkts
1.  Komisija pieņem noteikumus par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO pašlaik izstrādātā globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām. Šo noteikumu pamatā ir tie paši principi, uz kuriem balstīta 14. panta 1. punktā minētā regula, un tie nodrošina, ka iesniegtie emisiju ziņojumi tiek verificēti jeb pārbaudīti saskaņā ar 15. pantu.
1.  Komisija pieņem noteikumus par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO pašlaik izstrādātā globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām. Šie noteikumi pilnībā atbilst principiem, ko ietver 14. panta 1. punktā minētā regula, un nodrošina, ka iesniegtie emisiju ziņojumi tiek verificēti jeb pārbaudīti saskaņā ar 15. pantu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2003/87/EK
30. pants – 4.a punkts (jauns)
(2a)  direktīvas 30. pantā pievieno šādu punktu:
“4.a Komisija līdz 2020. gada 1. janvārim iesniedz atjauninātu analīzi par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un šai analīzei vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu, kā labāk novērst minēto ietekmi.”.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0258/2017).


Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušana klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ***I
PDF 734kWORD 74k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD))(1)
P8_TA(2017)0339A8-0262/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)  Ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokols Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)  Ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokols Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)   2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ES ratificēt Parīzes nolīgumu. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10
(3)   Pēc tam, kad 2016. gada 4. oktobrī piekrišanu bija sniedzis Eiropas Parlaments, Padome 2016. gada 5. oktobrī Savienības vārdā ratificēja Parīzes nolīgumu. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Šajā sakarā šī regula ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas izvirzītas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10 Savienībai jāturpina rādīt piemēru un jāpastiprina centieni klimata jomā līdz tādiem līmeņiem, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķim.
__________________
__________________
10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx
10 http://www4.unfccc.int/ndcregistry/pages/Party.aspx?party=EUU
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.
(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un šajā nolūkā pasaulē ir nepieciešams sākt negatīva emisiju līmeņa periodu, kurā centrāla loma būs mežiem, lauksaimniecības zemei un mitrājiem, tostarp kūdrājiem. Parīzes nolīguma mērķis ir arī stiprināt globālo atbildi uz klimata pārmaiņu draudiem kontekstā ar ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību, tostarp palielināt spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu. Parīzes nolīgumā puses arī atzīst, ka pamatprioritāte ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un izskaust badu un ka pārtikas ražošanas sistēmas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi ir sevišķi neaizsargātas. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, pusēm ir jāpastiprina kolektīvie centieni mīkstināt klimata pārmaiņas un ierobežot globālo sasilšanu. Pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus. Parīzes nolīgumā puses arī atzīst, ka pielāgošanās pasākumi būtu jāīsteno saskaņā ar pilnīgi pārredzamu pieeju, ņemot vērā ekosistēmas, un ka tajos būtu jābalstās uz un jāvadās pēc labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Ir būtiski mežus apsaimniekot ilgtspējīgi — atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti saskaņā ar “Forest Europe” procesu. Šis process ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu definē kā mežu un meža zemju apsaimniekošanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un to potenciālu gan tagad, gan nākotnē īstenot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un globālā mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām. Šāda apsaimniekošana arī paredz, ka šajā kontekstā tiek atzīta apmežošanas loma.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Lai panāktu negatīvu emisiju līmeni, kas nepieciešams Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai, uzskaites sistēmai attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (“LULUCF”) ir jābūt stingrai. Tā kā piesaistījumi ar LULUCF starpniecību ir atgriezeniski, tie būtu jāuzskata par atsevišķu pīlāru Savienības klimata politikas satvarā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).
(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Turklāt tehnoloģisko risinājumu īstenošana lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs veicina ražīguma palielināšanu un vides pēdas nospieduma samazināšanu. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju.
(6)  LULUCF sektors ir ļoti apdraudēts un ļoti jutīgs pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus šim sektoram ir milzīgs potenciāls nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un sniegt ievērojamu ieguldījumu Savienības un starptautisko ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā dod dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Sektors dod arī biomateriālus, kas zināmā mērā var fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus aizstāt ar atjaunojamu mazoglekļa biomasu no mežiem. Attiecībā uz šādu aizstāšanu ir jāņem vērā viss šo materiālu dzīves cikls no izejvielu ražošanas līdz pārstrādes un ražošanas posmiem. Bioekonomikai, tostarp materiālu aizstāšanai, piemēram, būvniecībā, un bioenerģijai, ir svarīga loma pārejā uz nefosilu ekonomiku. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus un saskaņā ar Parīzes nolīgumu ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu mežu un resursu pārvaldību un oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. LULUCF sektoram ir raksturīgi ilglaicīgi procesi, tāpēc ir vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas, lai ilgākā laikposmā būtu iespējamas ilgtspējīgas investīcijas.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Eiropas Savienībai būtu jākļūst par pasaules līderi, kas LULUCF sektorā veicinātu un eksportētu pētniecību un investīcijas ilgtspējīgā, progresīvā un inovatīvā praksē, metodēs un idejās, kā arī izplatītu informāciju par zaļām tehnoloģijām, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču vienlaikus saglabātu pārtikas ražošanu, tādējādi rādot piemēru saviem starptautiskajiem partneriem, tostarp jaunattīstības valstīm. Šajā kontekstā būtu jāuzlabo efektīva sadarbība un partnerība ar privātā sektora dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Piešķirot prioritāti finansējumam pētniecībai klimata pārmaiņu jomā, tiktu uzlabota LULUCF sektora loma saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Jo īpaši Savienības pētniecības un inovāciju programmas pastiprināšana 2021.–2028. gada periodā LULUCF sektorā varētu cita starpā padziļināt un izplatīt zinātnes un vietējo kopienu zināšanas par tās darbību, paātrinot ilgtspējīgas inovācijas, veicinot pāreju uz digitālo ēru, modernizējot apmācību un izglītības jomu, stiprinot sektora noturību un uzraugot bioloģisko daudzveidību un cilvēku darbību.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)  Lai uzlabotu meža oglekļa uzskaites un ekosistēmas oglekļa bilances aprēķina precizitāti, būtu jāstiprina izpēte par atmirušas koksnes, jo īpaši rupju koksnes virszemes atlikumu un atmirušas apraktas koksnes nozīmi gan apsaimniekotos, gan neapsaimniekotos mežos. Pieejamie pierādījumi ir ierobežoti, tomēr tie liecina, ka atmirusi koksne var nodrošināt lielu oglekļa krātuvi un ka atmirušas koksnes neaizvākšana cita starpā var sniegt būtisku ieguldījumu saistībā ar bioloģisko daudzveidību un to var atzīt par svarīgu daļu siltumnīcefekta gāzu samazināšanas stratēģijā. Šī norāde ir būtiska, ņemot vērā, ka meža apsaimniekotāji var dot priekšroku atmirušas koksnes aizvākšanai, piemēram, ar enerģiju saistītos nolūkos, un ikviena lēmuma saistībā ar pareizu mazināšanu un pielāgošanu pamatā vajadzētu būt informācijai un zinātniskam pamatojumam. Šādai pētniecībai 2017.–2020. gada periodā vajadzētu piešķirt speciālus resursus.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d)   Savienība ir uzņēmusi virzību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi, kurus var sasniegt tikai tad, ja pienācīgi apsaimnieko mežus un apņemas apturēt atmežošanu un veicināt mežu atjaunošanu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
6.e apsvērums (jauns)
(6e)   Būtu jānodrošina holistiska pieeja tropu mežu iznīcināšanai, ņemot vērā visus atmežošanu sekmējošos elementus, kā arī UNFCCC sarunās sniegtajā Komisijas deklarācijā iekļauto mērķi pasaulē vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību zudumu un līdz 2020. gadam samazināt tropu mežu iznīcināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
6.f apsvērums (jauns)
(6f)   Mežsaimniecība un meži būtu jāapsaimnieko atbildīgi un būtu jāsniedz reāls ieguldījums valsts ekonomiskajā attīstībā, sniedzot dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem ar noteikumu, ka nenotiek jutīgu ekosistēmu atmežošana, netiek apstādīti kūdras purvi, stādījumus apsaimnieko, izmantojot modernas agroekoloģiskās metodes, lai pēc iespējas samazinātu nelabvēlīgu vides un sociālo ietekmi, un ka tiek ievērotas tiesības uz zemi, pirmiedzīvotāju kopienu tiesības, kā arī cilvēktiesības un darba ņēmēju tiesības.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
6.g apsvērums (jauns)
(6g)  Uzlabotas un ilgtspējīgas pārvaldības prakses var sniegt būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā LULUCF sektorā. Būtu jāveicina inovatīvas prakses attīstība un uzlabotas pārvaldības prakse zemes īpašniekiem, piemēram, precīzā lauksaimniecība, mežsaimniecība un agrodigitalizācija. Uzraudzība ar ģeoinformācijas un Zemes novērošanas palīdzību, kā arī paraugprakses apmaiņa ir potenciāli līdzekļi, ar kuriem var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus mērķus, tāpēc tie būtu jāveicina.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
6.h apsvērums (jauns)
(6h)  Agroekoloģija atvieglo pāreju no lineārām pārtikas sistēmām uz aprites sistēmām, kas atdarina dabas ciklus un varētu samazināt pārtikas un lauksaimniecības nozaru oglekļa un ekoloģisko pēdas nospiedumu. Ir svarīgi veicināt agroekoloģiju, kā arī agromežsaimniecību, ņemot vērā to devumu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem.
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai jebkādos apstākļos būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem, tostarp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, un dalībvalstīm ir jāatturas no šādu pienākumu noteikšanas šīs regulas īstenošanas laikā.
__________________
__________________
11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).
11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lauksaimniecība un zemes izmantošana ir nozares, kurām ir tieša un ievērojama ietekme uz Savienības bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem. Šī iemesla dēļ svarīgs mērķis politikai, kas ietekmē minētās nozares, ir nodrošināt saskanību ar Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķiem. Papildus pastāv citas Savienības politikas jomas, kas var kā sabiedriskā labuma sniegšanu stimulēt tādas prakses, kuras pārsniedz minimālās juridiskās prasības, pārspēj labu standarta praksi un veicina patiesu pielāgošanos un klimata pārmaiņu mazināšanu un oglekļa piesaistītāju pārvaldību. Būtu jāveic darbības ar mērķi īstenot un atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pieejām mežu un lauksaimniecības zemes integrētai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Lai gan ir atzīts, ka tās potenciāls samazināt emisijas, kas nav CO2, ir ierobežots, lauksaimniecībai ir jāspēj nodrošināt pienācīgu daļu no devuma klimata pārmaiņu mazināšanā. To var panākt, cita starpā veicinot uzlabotu laukkopību, lai palielinātu organiskā oglekļa saturu augsnē. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība starp KLP un šo regulu.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Mitrāji ir CO2 uzkrāšanas ziņā visefektīvākās ekosistēmas. Tāpēc mitrāju degradācija Savienībā ir ne tikai ar bioloģisko daudzveidību saistīta problēma, bet arī būtiska klimata problēma. No otras puses, aizsargājot un atjaunojot mitrājus, varētu gan sekmēt dabas aizsardzības centienus, gan samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas LULUCF sektorā. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā arī IPCC 2006. gada vadlīniju precizējums, kas gaidāms 2019. gadā.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC pamatnostādnēm zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju.
(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC pamatnostādnēm zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju. Ņemot vērā, ka Savienība ir viens no līderiem klimata jomā, dalībvalstīm vajadzētu atkāpties no minētās standartvērtības tikai attiecībā uz apmežotu zemi un tikai ļoti ierobežotos apstākļos, kas pamatoti saskaņā ar IPCC vadlīnijām. Atkāpju izmantošanas iespējā ņem vērā, ka dalībvalstīs ir atšķirīgi dabas un ekoloģiskie apstākļi un līdz ar to dalībvalstu meža zemei ir atšķirīgas iezīmes.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu šīs kategorijas uzskaites kvalitāti.
(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem, kas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai risinātu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi, piemēram, nespēju apsaimniekot mežus Horvātijā tās teritorijas okupācijas, Horvātijas neatkarības kara, kā arī karalaika un pēckara apstākļu dēļ. Attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz arī saskaņotība un prasības attiecībā uz “Forest Europe” (Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā) par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido pārredzama procedūra dalībvalstīm, lai uzlabotu šīs kategorijas pārbaudāmību un uzskaites kvalitāti.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Nocirstas koksnes emisijas LULUCF sektorā varētu aizstāt emisijas ETS un kopīgo centienu sektoros, un šī regula to var gan izcelt, gan ņemt vērā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ja Komisija nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanā izvēlas izmantot izskatīšanas ekspertu grupas palīdzību saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301, tai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm.
(10)  Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanai būtu jāizveido ekspertu grupa saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301. Izskatīšanas ekspertu grupai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un būtu jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm. Izskatīšanas ekspertu grupai par nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanu būtu jākonsultējas ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK, kā arī ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)   Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.
(12)   Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana aizvietošanas ietekmes dēļ var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā (ņemot vērā enerģijas un CO2 intensitāti citās nozarēs, piemēram, cementa ražošana rada aptuveni 8 % no CO2 emisijām pasaulē) un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai atzītu un rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, nevis izmantot nocirstas koksnes produktus enerģijas mērķiem, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Lai papildus veicinātu un iekļautu pozitīvu aizstāšanas efektu, Komisijai ar deleģēto aktu jāiekļauj vairāk produktu nocirstas koksnes produktu aprēķinos. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.
(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Dalībvalstis būtu jāmudina investēt preventīvās darbībās, piemēram, ilgtspējīgas pārvaldības praksē, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar dabiskiem traucējumiem, tādējādi izvairoties no meža oglekļa piesaistītāju negatīvās ietekmes. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi.
(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi, neapdraudot Savienības vispārējo SEG samazināšanas mērķu vēriena līmeni. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai izmantot līdz pat 280 miljoniem tonnu neto piesaistījumu no apvienotām uzskaites kategorijām — attiecīgā gadījumā atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem un, ievērojot deleģēto aktu, kas jāpieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktu Regulā (ES) [2017/...] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, apsaimniekotas meža zemes, lai nodrošinātu, ka tās pilda savas saistības saskaņā ar Regulu (ES) [2017/...].
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)   Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar integrētu Enerģētikas savienības pārvaldību, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām.
(15)   Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar priekšlikumu regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību, ko Komisija iesniedza 2016. gada 30. novembrī.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Saskaņā ar UNFCCC Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un Līgumslēdzēju pušu konferencei iesniegt nacionālos pārskatus par antropogēnajām visu siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, izmantojot salīdzināmu metodiku, par ko vienojusies Pušu konference. Siltumnīcefekta gāzu pārskati ir būtiski, lai varētu sekot dekarbonizācijas mērķu īstenošanai un novērtēt tiesību aktu ievērošanu klimata jomā. Dalībvalstu pienākumi apkopot un administrēt nacionālos pārskatus ir izklāstīti Komisijas priekšlikumā regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS) un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.
(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu skaidri jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS), Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus, jo īpaši ar Sentinel-2, un Eiropas satelītnavigācijas sistēmām Galileo un EGNOS, kuras var lieti noderēt, lai apsekotu zemes izmantošanu. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas pārskatīšanu, pamatojoties uz jaunākajām pieņemtajām IPCC vadlīnijām, tostarp 2013. gada IPCC Mitrāju papildu vadlīnijām nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un UNFCC norādījumiem, un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu (ES) Nr. .../... par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.
(19)  Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar UNFCCC, Komisijai būtu jāpublicē paziņojums, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Šajā regulā neparedz nekādus uzskaites vai ziņošanas pienākumus privātā sektora iesaistītajām pusēm, tostarp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.b punkts (jauns)
Šī regula palīdz Savienībai sasniegt Parīzes nolīguma mērķus.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  no 2026. gada apsaimniekoti mitrāji ir: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus, kas ir zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kura pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kuri pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.
2.  Periodā no 2021. gada līdz 2025. gadam dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – fa punkts (jauns)
(fa)  “meža references līmenis” ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā;
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
Attiecībā uz periodu pēc 2030. gada dalībvalstis cenšas palielināt piesaistījumus, lai tie pārsniegtu emisijas. Komisija ierosina satvaru attiecībā uz mērķiem pēc 2030. gada, ietverot šādus lielākus piesaistījumus atbilstoši Savienības ilgtermiņa klimata mērķiem un saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (−).
1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās saskaņā ar ziņošanas norādījumiem, ko 2021.–2030. gada periodam ir pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (−).
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.
4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa, atmirusi koksne (virs zemes un aprakta atmirusi koksne) apsaimniekotā meža zemē un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas.
2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas, ja tas ir pienācīgi pamatots, balstoties uz IPCC vadlīnijām.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Apmežošanas pasākumus, ko 2017.–2030. gadā veic mitrājos (tostarp kūdrājos), Natura 2000 tīklā un Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītajās dzīvotnēs, jo īpaši dabiskajās un pusdabiskajās pļavu augu sabiedrībās, augstajos purvos, dumbrājos un zemajos jeb zāļu purvos, kā arī citos mitrājos (tostarp kūdrājos), saskaņā ar piemērotajiem bruto/neto uzskaites noteikumiem neatspoguļo dalībvalsts uzskaitē. Šādas teritorijas attiecīgā gadījumā ņem vērā tikai saistībā ar piesaistījumiem vai emisijām meža zemes kategorijā pēc tās pārejas uz meža zemi atbilstīgi 5. panta 3. punktam.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Ja dalībvalsts izvēlas savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, tā šo lēmumu attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim un attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.  Ja dalībvalsts izvēlas savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu 2021.–2025. gada periodā, tā šo lēmumu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
4.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu 2021.–2025. gada periodā, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem 2021.–2025. gada periodā atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
7. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis, kuras nav izvēlējušās iekļaut apsaimniekotus mitrājus savās saistībās saskaņā ar 2. pantu, 2021.–2025. gada periodā tomēr ziņo Komisijai par emisijām un piesaistījumiem no apsaimniekotiem mitrājiem.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci. Meža references līmenis ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā.
1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci.
2.  Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci. Dalībvalstis var šim 3,5 % skaitlim pieskaitīt apsaimniekotas meža zemes neto piesaistījumu summu, kas atbilst koka paneļiem, zāģmateriāliem un atmirušai koksnei saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti šā punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Neto piesaistījumus no koka paneļiem, kā norādīts 9. panta b) punktā, un zāģmateriāliem, kā norādīts minētā panta c) punktā, var atsevišķi uzskaitīt ārpus un papildus neto piesaistījumu skaitlim attiecībā uz apsaimniekotas meža zemes uzskaiti līdz pat 3 % līmenim no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauns)
Neto piesaistījumus no oglekļa krātuves kategorijas “atmiruša koksne” var atsevišķi uzskaitīt ārpus un papildus neto piesaistījumu skaitlim attiecībā uz apsaimniekotas meža zemes uzskaiti līdz pat 3 % līmenim no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1.c daļa (jauna)
Kopējais skaitlis 3,5 % no neto piesaistījumiem pirmajā daļā plus neto piesaistījumi no apsaimniekotas meža zemes uzskaites no koka paneļiem, zāģmateriāliem un atmirušas koksnes kopā nepārsniedz 7 % no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 2. daļa
Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 1990.2009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.
Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses turpināšanās atbilstoši labākajiem pieejamajiem datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 20002012. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.
Attiecībā uz dalībvalstī nocirstās koksnes pieaugumu, kas pamatojas uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi un nacionālo politiku, kura pieņemta līdz meža references līmeņa iesniegšanas dienai, ievēro šādus nosacījumus:
a)  ka apsaimniekotā meža zeme arī turpmāk ir siltumnīcefekta gāzu piesaistītājs un
b)  ka ilgtermiņa mazemisiju stratēģijā ir izklāstīti veidi, kā līdz 2050. gadam saglabāt vai uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, lai īstenotu Parīzes nolīguma 4. panta 1. punktā noteikto mērķi, proti, šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos.
Komisija var piešķirt atkāpi no 2000.–2012. gada bāzes perioda, ja dalībvalsts iesniedz pamatotu pieprasījumu, pamatojot, ka šāda atkāpe ir absolūti nepieciešama datu pieejamības iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar mežu inventarizācijas laiku.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)
Atkāpjoties no 2. daļas, meža references līmeni Horvātijai var aprēķināt, ņemot vērā tās teritorijas daļas okupāciju no 1991. līdz 1998. gadam, kara sekas un tā ietekmi uz mežu apsaimniekošanas praksi tās teritorijā, vienlaikus izslēdzot politikas ietekmi uz meža oglekļa piesaistītāju attīstību.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 3. daļa
Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko un par to veic sabiedrisko apspriešanu.
Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko, tostarp publicējot internetā, un par to veic sabiedrisko apspriešanu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.
4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Izmanto datus, ko sniedz visjaunākā pārbaudītā uzskaite par zemes izmantošanu un meža stāvokli. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, kā arī lai ziņotu par pozitīvu ieguldījumu, ko ir devusi noteikšanas laikā spēkā esošā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas politika, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
8. pants – 5. punkts
5.  Komisija izskata nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā ierosinātie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām, Komisija var ierosinātos jaunos vai koriģētos meža references līmeņus pārrēķināt.
5.  Izskatīšanas ekspertu grupa, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301 un kuras sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji, apspriežoties ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju un Mežsaimniecības un korķa civilā dialoga grupu, izskata nacionālos mežsaimniecības uzskaites plānus un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā dalībvalstu pieņemtie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Komisija jaunos vai koriģētos meža references līmeņus var pārrēķināt tikai tad, ja nav nodrošināta atbilstība šī panta 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Komisija izstrādā kopsavilkuma ziņojumu un dara to publiski pieejamu.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus pieprasītos datus un informāciju pirmajā daļā minētajām pārskatīšanas un novērtējuma vajadzībām.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
8. pants – 6. punkts
6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā. Līdz brīdim, kad minētais deleģētais akts stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.
6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā izskatīšanas ekspertu grupas atbilstīgi šā panta 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā.
Līdz brīdim, kad minētie deleģētie akti stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu šo regulu, papildinot nocirstas koksnes produktu kategorijas ar papildu produktiem, kam ir oglekļa sekvestrēšanas ietekme, pamatojoties uz IPCC vadlīnijām un nodrošinot vides integritāti, un atjauninot aprites cikla puses standarta vērtības, kas norādītas V pielikumā, lai tās pielāgotu tehnikas progresam.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  2021.–2025. gada perioda un 2026.–2030. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apmežotās zemes un apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt tādas siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (iegūstot “fona līmeni”) un kuras aprēķinātas saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.
1.  2021.–2025. gada perioda un 2026.–2030. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt tādas siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (iegūstot “fona līmeni”) un kuras aprēķinātas saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
11. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Novērtējumu par šajā pantā aprakstītā elastības mehānisma ietekmi iekļauj ziņojumā, kas minēts 15. pantā.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Komisija 2027. un 2032. gadā ziņo par Savienībā apsaimniekoto meža zemju emisiju un piesaistījumu kumulatīvo bilanci salīdzinājumā ar vidējo emisiju un piesaistījumu apjomu laikposmā no 1990. gada līdz 2009. gadam. Ja kumulatīvā bilance ir negatīva, Komisija iesniedz priekšlikumu par kompensēšanu un attiecīgā apjoma atskaitīšanu no dalībvalstu emisijas kvotām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...1a.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) …/… par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (OV L …, …, … lpp.).
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].
2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 9., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
15. pants – -1. daļa (jauna)
Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar UNFCCC, Komisija publicē paziņojumu, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un var attiecīgā gadījumā izvirzīt priekšlikumus.
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Ziņojumiem attiecīgā gadījumā var pievienot likumdošanas priekšlikumus.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0262/2017).


Vienota uzturēšanās atļauju forma trešo valstu pilsoņiem ***I
PDF 391kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (COM(2016)0434 – C8-0247/2016 – 2016/0198(COD))
P8_TA(2017)0340A8-0065/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0434),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0247/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0065/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 13. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1954.)


Ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4
PDF 363kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (D051451 – 2017/2780(RSP))
P8_TA(2017)0341B8-0498/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (D051451),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu(1),

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2017. gada 12. jūnija balsojumu, ar kuru nolemts nesniegt atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 26. janvārī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 16. martā(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās pausti iebildumi pret atļauju laist tirgū ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2011. gada 25. janvārī uzņēmums Dow AgroSciences Europe Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416–4, sastāv vai ir ražota no tām; tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4 vai sastāv no tām un ko nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai kā jebkuras citas sojas pupas, izņemot kultivēšanu;

B.  tā kā 2017. gada 26. janvārī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu, ko publicēja 2017. gada 16. martā(5);

C.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

D.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstīm ir saņemtas daudzas kritiskas piezīmes(6); tā kā vissatraucošākajos novērtējumos konstatēts, ka, piemēram, “pašreizējais pieteikums un sniegtie riska novērtēšanas dati nesniedz pietiekamu informāciju, lai nepārprotami izslēgtu nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību”, “dati, ko līdz šim sniedzis pieteikuma iesniedzējs, nav pietiekami, lai pabeigtu pieteikuma novērtējumu” un “ierobežoti pētījumi rada grūtības veikt pilnu riska novērtējumu”;

E.  tā kā dalībvalstis cita starpā ir kritizējušas šādus faktorus: pētījumu trūkums par ģenētiski modificētu sojas pupu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, kas kavē pabeigt vides riska novērtējumu; salīdzinošās novērtēšanas vietu izvēle un atrašanās; nevar pabeigt riska novērtējumu, jo nebija atbilstoša toksiskuma testa ar augu materiālu, kas iegūts no sojas pupām DAS-68416-4; informācijas trūkums par papildu herbicīdiem, ko var izmantot ģenētiski modificētiem kultūraugiem un to metabolītiem; uzturvērtības novērtējuma pamatā ir nozares pētījums, no kura nevar izdarīt zinātniskus secinājumus; pieteikuma iesniedzēja ierosinātais vides monitoringa plāns neatbilst mērķiem, kas noteikti VII pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē(7);

F.  tā kā sojas pupas DAS-68416-4 izsaka ariloksialkanoāta dioksigenāzes-12 (AAD-12) proteīnu, kas piešķir noturību pret 2,4-dihlorfenoksietiķskābi (2,4-D) un citiem saistītiem fenoksiherbicīdiem; tā kā tas izsaka arī fosfinotricīna acetiltransferāzes (PAT) proteīnu, kas piešķir noturību pret glufozinātamonija herbicīdiem;

G.  tā kā neatkarīgi pētījumi vieš bažas par riskiem, ko darbīgā viela 2,4-D rada attiecībā uz embriju attīstību, iedzimtiem defektiem un endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem(8); tā kā darbīgās vielas 2,4-D apstiprinājums tika atjaunots 2015. gadā, pieteikuma iesniedzējs vēl nav iesniedzis informāciju attiecībā uz vielas iespējamo ietekmi uz endokrīnās sistēmas darbību(9);

H.  tā kā glufosināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami izslēgšanas kritēriji, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū(10); tā kā glufosināta apstiprinājuma termiņš beidzas 2018. gada 31. jūlijā(11);

I.  tā kā vairāki eksperti ir pauduši bažas par 2,4-D sadalīšanās produktu 2,4-dihlorfenolu, kas var būt importētajās sojas pupās DAS-68416-4; tā kā 2,4-dihlorfenols ir zināma endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājviela, kam ir toksiska ietekme uz reproduktīvo sistēmu;

J.  tā kā tādēļ, ka 2,4-dihlorfenols ļoti labi šķīst taukos un eļļās, ir sagaidāms, ka tas var uzkrāties sojas eļļā sojas pupu apstrādes laikā; tā kā galvenais sojas produkts, ko izmanto cilvēki, ir sojas eļļa, kas ir iekļauta daudzos produktos, tostarp zīdaiņiem paredzētos maisījumos(12);

K.  tā kā 2,4-dihlorfenola daudzums produktā var būt augstāks nekā 2,4-D atlieku daudzums; tā kā Savienība nav noteikusi maksimālo atlieku līmeni (MAL) attiecībā uz 2,4-dihlorfenolu;

L.  tā kā nesen publicētā ANO ziņojumā tiek lēsts, ka pesticīdi izraisa aptuveni 200 000 nāves gadījumu gadā akūtas saindēšanās dēļ, no kuriem 99 % notiek jaunattīstības valstīs; tā kā Savienība ir apņēmusies pildīt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas ietver apņemšanos līdz 2030. gadam būtiski samazināt to nāves gadījumu un slimību skaitu, kuras izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija (3. IAM 3.9. mērķis), kurā viens no rādītājiem ir mirstība netīšas saindēšanās dēļ(13); tā kā ir pierādīts, ka pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūru izmantošana izraisa šo herbicīdu izmantošanu lielākos apmēros salīdzinājumā ar to tradicionālajām alternatīvām(14);

M.  tā kā Savienība ir apņēmusies īstenot politikas saskaņotību attīstībai ar mērķi līdz minimumam samazināt pretrunas un veidot dažādu Savienības politikas jomu sinerģiju, tostarp tādās jomās kā tirdzniecība, vide un lauksaimniecība(15), lai no tā gūtu labumu jaunattīstības valstis un lai palielinātu attīstības sadarbības efektivitāti(16);

N.  tā kā atļauja importēt sojas pupas DAS-68416-4 Savienībā, bez šaubām, izraisīs to plašāku audzēšanu trešās valstīs, tostarp jaunattīstības valstīs, un attiecīgi palielināsies arī 2,4-D un glufosināta herbicīdu lietošana;

O.  tā kā ģenētiski modificēti kultūraugi, kas ir noturīgi pret vairākiem selektīviem herbicīdiem, galvenokārt attīstījās tādēļ, ka strauji palielinājās nezāļu noturība pret glifosātu valstīs, kuras lielā mērā paļāvās uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem;

P.  tā kā pēc 2017. gada 12. jūnija Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas balsojuma netika sniegts atzinums; tā kā 15 dalībvalstis balsoja pret, savukārt 11 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 36,57 % no Savienības iedzīvotāju skaita, nobalsoja par, un divas dalībvalstis atturējās;

Q.  tā kā Komisija vairākkārt ir nosodījusi faktu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā tai lēmumi par atļauju piešķiršanu bijuši jāpieņem bez Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalsta un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas iepriekš bija visnotaļ liels izņēmums visā procedūrā, nu ir kļuvusi par ierastu praksi gadījumos, kad ir jāpieņem lēmums par atļaujas piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs Junkers ir nosodījis šādu praksi kā nedemokrātisku(17);

R.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003(18), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

S.  tā kā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumu, Komisijai vajadzētu, ciktāl iespējams, rīkoties tā, lai izvairītos no vēršanās pret jebkādu dominējošu nostāju, kas pārsūdzības komitejā varētu rasties pret īstenošanas akta piemērotību, jo īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002(19) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt tās īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju apturēt jebkādus īstenošanas lēmumus attiecībā uz pieteikumiem par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem, līdz atļaujas piešķiršanas procedūra būs pārskatīta tā, lai novērstu nepilnības pašreizējā procedūrā, kas ir izrādījusies neatbilstīga;

5.  aicina Komisiju neizsniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam (ĢMA), pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto audzēšanas valstīs;

6.  aicina Komisiju neizsniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ĢMA, kas ir padarīts noturīgs pret herbicīdu kombināciju, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz sojas pupām DAS-68416-4, pirms ir veikts pilnīgs novērtējums par to specifisko kumulatīvo ietekmi, kāda ir atliekām pēc smidzināšanas ar vairākiem papildu herbicīdiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto audzēšanas valstīs;

7.  aicina Komisiju pieprasīt daudz detalizētāku to veselības risku pārbaudi, kas saistīti ar tādiem transformācijas gadījumiem kā DAS-68416-4;

8.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas veselības riska novērtējuma un toksiskuma jomā, kā arī pēctirgus uzraudzības jomā, kuras ietver visu pārtikas un barības ķēdi un maisījumus kā praksē klātesošus pārtikas un barības ķēdē;

9.  aicina Komisiju pret herbicīdiem noturīgu ĢMA riska novērtējumā pilnībā integrēt riska novērtējumu par papildu herbicīdiem un to atliekām neatkarīgi no tā, vai ģenētiski modificētais augs ir paredzēts audzēšanai Savienības teritorijā vai importam kā pārtika un dzīvnieku barība;

10.  prasa Komisijai pildīt politikas saskaņotības attīstībai paredzētās saistības, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. panta;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4719
(4)–––––––––––––— Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0456).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0040).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0039).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0038).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).
(5) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4719
(6) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2011-00052
(7) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.
(8) http://www.pan-europe.info/sites/pan-europe.info/files/public/resources/reports/pane-2014-risks-of-herbicide-2-4-d.pdf
(9) Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/2033, ar ko darbīgās vielas 2,4-D apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 298, 14.11.2015., 8. lpp.).
(10) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(11) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0404&from=LV
(12) Dalībvalstu apspriešanās dokuments, 31.-32. lpp. http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2011-00052
(13) https://sustainabledevelopment.un.org/sdg3
(14) https://link.springer.com/article/10.1007%2Fs00267-015-0589-7
(15) Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojums „Attīstības politiku saskaņotība — kāpināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus” (COM(2005)0134).
(16) https://ec.europa.eu/europeaid/policies/policy-coherence-development_en
(17) Sk., piemēram, Parlamenta plenārsēdē teikto uzrunu, kas iekļauta jaunās Komisijas politiskajās pamatnostādnēs (2014. gada 15. jūlijā Strasbūrā), un uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (2016. gada 14. septembrī Strasbūrā).
(18) Pieņemtie teksti P8_TA(2015)0379.
(19) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Barības un pārtikas imports, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā
PDF 403kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. .../..., ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/6, ar ko pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādas barības un pārtikas importu, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas (D051561/01 – 2017/2837(RSP))
P8_TA(2017)0342B8-0502/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. .../..., ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/6, ar ko pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādas barības un pārtikas importu, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas (D051561/01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

Vispārīgas piezīmes

A.  tā kā Īstenošanas Regulā (ES) 2016/6 patlaban ir paredzēts, ka vairākiem pārtikas produktu sūtījumiem, tostarp tādiem kā sēnes, zivis un zivsaimniecības produkti, rīsi un sojas pupiņas, kuru izcelsmes vieta ir Japāna vai kuri nosūtīti no Japānas, ir jāpievieno derīga Japānas iestāžu izdota deklarācija, kas apliecina, ka attiecīgie produkti atbilst Japānā spēkā esošajām maksimālajām piesārņojuma robežvērtībām (5. panta 1. un 2. punkts); tā kā projektā Komisijas īstenošanas regulai (turpmāk — “priekšlikuma projekts”) tagad prasīts, lai šādu deklarāciju pievieno vienīgi ierobežotam pārtikas un dzīvnieku barības uzskaitījumam no divpadsmit prefektūrām, kuras ir minētas II pielikumā; tā kā priekšlikuma projektā svītrotas arī vairākas II pielikumā minētas pārtikas un dzīvnieku barības kategorijas;

B.  tā kā līdzīgā kārtā saskaņā ar priekšlikuma projekta 10. pantu oficiālās kontroles, proti, visu sūtījumu dokumentu pārbaudes un nejaušas identitātes pārbaudes un nejaušas fiziskas pārbaudes, tostarp laboratorijas analīzes cēzija-134 un cēzija-137 klātbūtnes noteikšanai, tiktu iesniegtas tikai par tiem pārtikas un dzīvnieku barības produktiem, kas minēti II pielikumā; tā kā priekšlikuma projektā saglabāta norma, ka importēto produktu kontroles notiek samērā reti (12. apsvērums);

C.  tā kā Īstenošanas regula Nr. (ES) 2016/6 pēc Komisijas ierosināto grozījumu izdarīšanas vairs neprasīs, lai dalībvalstis ik pēc trim mēnešiem par visiem analīžu rezultātiem informētu Komisiju, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā;

D.  tā kā priekšlikuma projekts nemainītu saglabā pašreizējo Īstenošanas regulas (ES) 2016/6 I pielikumu, kurā noteiktas maksimāli pieļaujamās robežvērtības, kā to attiecībā uz dažādām pārtikas un dzīvnieku barības kategorijām paredz Japānas tiesību akti(3); tā kā atbilstība maksimāli pieļaujamajām robežvērtībām attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām pārtikas un dzīvnieku barības kategorijām netiek prasīta nedz Īstenošanas regulā (ES) 2016/6, nedz tās grozījumu priekšlikuma projektā, neparedzot nedz dokumentu saņemšanu no Japānas iestādēm, nedz pārbaudes un paraugu ņemšanu pie ES robežām; tā kā līdz ar to nav garantijas tam, ka šie pārtikas un dzīvnieku barības produkti atbildīs maksimāli pieļaujamajām radioaktīvā piesārņojuma robežvērtībām;

E.  tā kā priekšlikuma projekta pamatā ir Japānas iestāžu sniegtie dati par sastopamības biežumu attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. gadu (vairāk nekā 132 000 datu vienības par radioaktīvo piesārņojumu dzīvnieku barības un pārtikas produktos, kas nav liellopu gaļa, un vairāk nekā 527 000 datu vienības par radioaktīvo piesārņojumu liellopu gaļā); tā kā, lai gan izmaiņas priekšlikuma projektā ir balstītas uz iepriekš minēto datu detalizētu analīzi, tekstā nav sniegta nedz šī analīze, nedz saite uz izejas datiem;

F.  tā kā līdz ar to ir ļoti grūti pārbaudīt, vai ierosinātie pasākumi ir pietiekami, lai aizsargātu Savienības iedzīvotāju veselību;

G.  tomēr tā kā pat bez analīzes, uz kuru Komisija ir balstījusi savu priekšlikumu, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šis priekšlikums varētu palielināt ar radioaktīvām vielām piesārņotas pārtikas ietekmi uz cilvēku veselību;

H.  tā kā Tokijas elektroenerģijas uzņēmuma (TEPCO) priekšsēdētājs oficiāli lūdza Japānas valdībai atļauju apglabāt Klusajā okeānā gandrīz vienu miljonu tonnu ļoti radioaktīva ūdens, kas tika izmantots, lai dzesētu bojātos atomelektrostacijas reaktorus; tā kā sekas atļaujas piešķiršanai būtu ļoti nelabvēlīga ietekme uz pārtikas nekaitīguma robežvērtībām un Japānas piekrastē zvejotajiem zivsaimniecības produktiem;

Īpašas piezīmes attiecībā uz II pielikumu

I.  tā kā Japānas prefektūras, kas pašreiz minētas II pielikumā (Fukušima, Mijagi, Akita, Jamagata, Nagano, Gunma, Ibaraki, Točigi, Čiba, Ivate, Jamanasi, Šizuka un Ņiigata) visas ir pakļautas 2011. gadā Fukušimas atomelektrostacijā notikušās kodolkatastrofas radītajiem radioaktīvajiem nokrišņiem;

J.  tā kā priekšlikuma projektā, nesniedzot pamatojumu, no II pielikuma tiek svītroti rīsi un to produkti, kuru izcelsme ir Fukušimas prefektūra; tā kā tas nozīmē, ka vairs nebūs nekādas prasības par šo produktu paraugu ņemšanu un analīzi, tos ievedot Savienībā, kā arī Japānas iestādēm netiks uzlikts pienākums apliecināt šo produktu atbilstību maksimāli pieļaujamajām radioaktīvā piesārņojuma robežvērtībām; tā kā viens no rīsu produktiem, kas izņemti no II pielikuma, ir rīsi, ko izmanto zīdaiņu pārtikā un mazu bērnu pārtikā(4); tā kā attiecīgajām grupām, ņemot vērā to īpašo neaizsargātību pret radiācijas iedarbību, nebūtu pieļaujams nekāds piesārņojuma līmenis; tā kā saskaņā ar Japānas un ES brīvās tirdzniecības nolīgumu rīsu eksports no Japānu varētu palielināties; tā kā nesen tika atcelti evakuācijas rīkojumi, tad ir iespējams, ka atsāksies rīsu audzēšana piesārņotajos rīsa laukos;

K.  tā kā — lai gan priekšlikuma projekta 7. apsvērumā ir noteikts, ka no II pielikuma tiks svītroti tikai rīsi un to produkti, kuru izcelsme ir Fukušimas prefektūra, — ir grozīts arī II pielikums, lai tagad bez jebkādas kontroles, paraugu ņemšanas vai analīzes atļautu importēt Savienībā septiņu sugu zivis (tostarp Atlantijas un Klusā okeāna zilās tunzivis un makreles), kā arī vēžveidīgos un gliemjus, kas nozvejoti vai ievākti Fukušimas ūdeņos;

L.  tā kā saskaņā ar priekšlikumu septiņu sugu zivis (tostarp Atlantijas un Klusā okeāna zilās tunzivis un makreles), vēžveidīgie (piemēram, omāri un garneles) un gliemji (piemēram, ķemmīšgliemenes un ēdamgliemenes) tiks svītrotas no II pielikuma arī attiecībā uz sešām citām prefektūrām, proti, Mijagi, Ivates, Gunmas, Ibaraki, Čibas un Točigi prefektūrām; tā kā nav pamatots vai izskaidrots kontroļu samazinājums un nav izskaidrots tas, kāpēc, piemēram, šīs sugas tagad uzskata par pietiekami drošām, lai importētu Savienībā bez kontrolēm, savukārt citas sugas par tādām neuzskata;

M.  tā kā saskaņā ar priekšlikumu II pielikums turpmāk vairs neattieksies uz produktiem, kuru izcelsme ir Akitas prefektūra (pašlaik tas attiecas uz šādiem pieciem produktiem no Akitas prefektūras — sēnes, Araliaceae, bambusu dzinumi, Japānas osmundas un košiaburas (pārtikā lietojami savvaļas augi), kā arī uz visiem šo produktu izstrādājumiem); tā kā nav sniegts pamatojums vai skaidrojums šādam kontroļu samazinājumam;

N.  tā kā II pielikums turpmāk vairs neattieksies uz Araliaceae, bambusu dzinumiem un Japānas osmundām, kuru izcelsme ir Jamagata; tā kā nav sniegts pamatojums vai skaidrojums šādam kontroļu samazinājumam;

O.  tā kā II pielikums vairs neattieksies uz Japānas osmundām, ērgļpapardēm un strauspapardēm no piecām prefektūrām proti, no Ivates, Gunmas, Ibaraki, Čibas un Točigi; tā kā nav sniegts pamatojums vai skaidrojums šādam kontroļu samazinājumam;

P.  tā kā vienīgais II pielikuma papildinājums ir “zivis un zvejas produkti” no Nagano prefektūras; tā kā nav sniegts nekāds pamatojums šādai kontroles pastiprināšanai; tā kā sistemātiskās pārbaudes šajā prefektūrā tika atceltas 2011. gada decembrī; tā kā 2014. gada martā dažus savvaļas ēdamos augus atkal iekļāva II pielikumā;

Īpašas piezīmes attiecībā uz I pielikumu

Q.  tā kā priekšlikuma projekts nemainītu saglabā pašreizējo Īstenošanas regulas (ES) 2016/6 I pielikumu, kurā noteiktas maksimāli pieļaujamās robežvērtības, kā to paredz Japānas tiesību akti; tā kā atbilstība maksimāli pieļaujamajām robežvērtībām attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām pārtikas un dzīvnieku barības kategorijām netiek prasīta nedz Īstenošanas regulā (ES) 2016/6, nedz tās grozījumu priekšlikuma projektā, neparedzot nedz dokumentu saņemšanu no Japānas iestādēm, nedz pārbaudes un paraugu ņemšanu pie ES robežām; tā kā līdz ar to nav nekādas garantijas, ka šajos dzīvnieku barības un pārtikas produktos nav pārsniegtas maksimāli pieļaujamās radioaktīvā piesārņojuma robežvērtības;

R.  tā kā Japānā spēkā esošās maksimālās robežvērtības nav pazeminātas kopš 2012. gada 1. aprīļa, un līdz ar to pazeminātas nav arī tās, kas uzskaitītas I pielikumā; tā kā šīs robežvērtības būtu jāsamazina, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām paredzētiem pārtikas produktiem, piemēram, piens un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem;

S.  tā kā sešus gadus pēc katastrofas ir ļoti apšaubāms tas, vai Savienībai vajadzētu atļaut savā pārtikas aprites ķēdē (pat tīri teorētiski, ņemot vērā, ka nav tiesiska pienākuma veikt kontroles uz Savienības robežām) produktus ar šādām maksimālajām cēzija-134 un cēzija-137 robežvērtībām: 50 Bq/kg zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētiem pārtikas produktiem (tādiem kā mākslīgie maisījumi zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēta pārtika), kā arī pienam un piena dzērieniem, 10 Bq/kg minerālūdenim un tamlīdzīgiem dzērieniem un tējai no nefermentētām lapām, un 100 Bq/kg visiem pārējiem pārtikas produktiem,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 178/2002 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts nav saderīgs ar Savienības tiesībām, jo ar to nav saderīgi mērķi un pamatprincipi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002, proti, nodrošināt pamatu cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta aizsardzības līmeņa garantēšanai;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu, vēlākais līdz 2017. gada beigām;

4.  aicina Komisiju, izstrādājot jauno priekšlikumu, inter alia:

   nodrošināt, ka visi no Japānas Savienībā importētie pārtikas un dzīvnieku barības produkti, tostarp I pielikumā uzskaitīto kategoriju produkti, tiek kontrolēti un pārbaudīti;
   samazināt maksimālās I pielikumā minētās robežvērtības un
   ņemt vērā nesenos evakuācijas atcelšanas rīkojumus avārijas skartajās prefektūrās un nodrošināt, ka līdz ar to nenotiek negatīva ietekme uz radioaktīvā piesārņojuma robežvērtībām, kādas piemēro Savienībā importētajai pārtikai un dzīvnieku barībai;

5.  aicina Komisiju, izstrādājot jauno priekšlikumu, pieņemt ārkārtas pasākumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāka līmeņa cilvēka veselības aizsardzību;

6.  aicina Komisiju, tostarp ar Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā palīdzību, nekavējoties darīt publiski pieejamas analīzes, uz kurām Komisija ir balstījusi savu priekšlikuma projektu, kā arī informāciju par Japānas iestāžu ieviesto kontroles sistēmu, sniedzot pamatojumu par tās atbilstību un efektivitāti;

7.  aicina Komisiju sniegt aktualizētu kopainu par radioloģisko situāciju Japānā kopš 2011. gada, kā arī par laikposmu no 2011. līdz 2017. gadam aicina sniegt visaptverošu katra gada pārskatu par atmosfērā un Klusajā okeānā no Fukušimas atomelektrostacijas nonākušo radioaktīvo vielu daudzumu, lai varētu veikt rūpīgu analīzi saistībā ar pārtikas nekaitīgumu;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) “Pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem”, “piens un piena dzērieni”, “minerālūdeņi un tamlīdzīgi dzērieni un tēja no nefermentētām lapām” un “citi pārtikas produkti”, kā arī barība, kas paredzēta liellopiem, zirgiem, cūkām, mājputniem un zivīm.
(4) Ar KN kodu 1901.


Budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projekts — līdzekļi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai; ACER un SESAR2 štatu saraksti
PDF 405kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projektu — līdzekļu palielinājums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, lai turpinātu jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu visā Eiropas Savienībā, un decentralizētās aģentūras ACER un SESAR2 kopuzņēmuma štatu saraksta atjauninājums (11812/2017 – C8-0303/2017 – 2017/2078(BUD))
P8_TA(2017)0343A8-0282/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2016. gada 1. decembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 30. maijā (COM(2017)0288),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 4. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (11812/2017 – C8-0303/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0282/2017),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projekts ir saistīts ar papildu saistību apropriāciju piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) EUR 500 miljonu apmērā, ko Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja, vienojoties par 2017. gada budžetu, kā arī ar decentralizētās aģentūras ACER un SESAR2 kopuzņēmuma štatu sarakstu grozīšanu, neietekmējot vispārējo budžetu vai štata vietu kopskaitu;

B.  tā kā Eiropas Parlaments un Padome aicināja Komisiju 2017. gadā ierosināt budžeta grozījumu, lai šajā pašā gadā piešķirtu EUR 500 miljonus Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, šo piešķīrumu finansējot no saistību vispārējās rezerves, tiklīdz būs pieņemta DFS regulas 6. pantā paredzētā tehniskā korekcija;

C.  tā kā Komisija pēc tehniskās korekcijas pieņemšanas ierosina grozīt Savienības 2017. gada budžetu un palielināt līdzekļu apmēru 04 02 64. pantā “Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva”;

D.  tā kā saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanu Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par papildu piešķīrumu JNI EUR 1,2 miljardu apmērā 2017.–2020. gadā un Eiropas Parlaments savā ar DFS vidusposma pārskatīšanu saistītajā paziņojumā ir uzsvēris, ka minētais apmērs ir politiska rakstura un tam nav nekādu juridisku seku;

E.  tā kā saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu Komisija savā paziņojumā arī uzsvēra, ka būtu jāizskata iespēja palielināt JNI finansējumu par vairāk nekā EUR 1,2 miljardiem, par kuriem panākta vienošanās, izmantojot rezerves, kas pieejamas saistību vispārējās rezerves ietvaros saskaņā ar DFS regulas 14. pantu;

F.  tā kā prasību 2017. gadā īstenot pārklasifikāciju vajadzētu attiecināt gan uz decentralizēto aģentūru ACER, gan SESAR2 kopuzņēmumu,

1.  uzsver, ka par prioritāti jāuzskata steidzamā nepieciešamība vēl vairāk palielināt Savienības finansiālo iesaistīšanos cīņā pret jauniešu bezdarbu, piešķirot papildu finansējumu JNI;

2.  pauž nožēlu par to, ka Savienības 2017. gada budžeta grozīšana ar mērķi palielināt finansējumu JNI, par ko bija panākta vienošanās 2017. gada budžeta procedūrā, aizkavējās, jo Padome bloķēja un vēlu apstiprināja DFS vidusposma pārskatīšanu;

3.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projektu;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt attiecīgo darbības programmu ātru pārplānošanu, lai panāktu, ka par visu JNI paredzēto papildu finansējumu, proti, EUR 500 miljoniem, līdz 2017. gada beigām tiek efektīvi uzņemtas saistības; turklāt aicina dalībvalstis pirms shēmu izveides veikt trūkumu novērtējumus un tirgus analīzes, lai gūtu maksimālu labumu no JNI;

5.  pieņem zināšanai izmaiņas decentralizētās aģentūras ACER un SESAR2 kopuzņēmuma štatu sarakstos; norāda, ka šīs izmaiņas nemaina kopējo štata vietu skaitu un ka tās iespējams finansēt minēto struktūru šā gada budžeta ietvaros; piekrīt, ka AD 15 pakāpes štata vietas pārklasificēšana SESAR2 kopuzņēmumā tiek veikta ad personam un tās termiņš beigsies pašreizējā izpilddirektora pilnvaru termiņa beigās;

6.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2017 projektu;

7.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 3/2017 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 28.2.2017.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.


Ieroču eksports: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana
PDF 442kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana (2017/2029(INI))
P8_TA(2017)0344A8-0264/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ietvertos principus, proti, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu un miera saglabāšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (“Kopējā nostāja”)(1),

–  ņemot vērā ES septiņpadsmito(2) un astoņpadsmito(3) gada pārskata ziņojumu, kas sagatavoti saskaņā ar Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 8. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 10. decembra Lēmumu (KĀDP) 2015/2309 par ieroču eksporta efektīvas kontroles sekmēšanu(4) un Padomes 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/915 par Savienības informēšanas darbībām, ar kurām atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu(5),

–  ņemot vērā atjaunināto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, ko Padome pieņēma 2017. gada 6. martā(6),

–  ņemot vērā praktiskos komentārus par Kopējo nostāju, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli,

–  ņemot vērā 2012. gada 25. jūnija ES Stratēģisko satvaru un Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju un tā 11. punkta e) apakšpunktu, un 2015. gada 20. jūlija ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019) un tā 21. punkta d) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2013. gada 2. aprīlī(7) un kas stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Lēmumu 2013/768/KĀDP par ES darbībām, ar kurām saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju(8) atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(9),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(10), kurā izdarīti grozījumi ar 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 599/2014 (turpmāk “Divējāda lietojuma regula”), un ņemot vērā tās I pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju sarakstu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes 2016. gada 23. novembra Regulu (ES) 2016/2134, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(11),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo jautājumu, jo īpaši 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Kopējās nostājas īstenošanu(12), 2016. gada 25. februāra rezolūciju par humanitāro situāciju Jemenā(13), 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā(14) un 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(15),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par privātajiem apsardzes uzņēmumiem(16),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0264/2017),

A.  tā kā ANO Statūtu 51. punktā ir noteiktas neatņemamas tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību;

B.  tā kā jaunākie dati(17) liecina, ka svarīgāko ieroču starptautiskā tirdzniecība laikā no 2012. gada līdz 2016. gadam sasniedza lielāko apmēru, kas kopš Aukstā kara laikiem reģistrēts piecu gadu periodā, un par 8,4 % pārsniedza laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam notikušās tirdzniecības apmēru;

C.  tā kā ieroču eksports un nodošana ietekmē cilvēku drošību, cilvēktiesības, demokrātiju, labu pārvaldību un sociālekonomisko attīstību; tā kā ieroču eksports arī veicina tādu apstākļu rašanos, kas liek cilvēkiem bēgt no savām valstīm; tā kā tādēļ ir vajadzīga stingra, pārredzama, efektīva un kopīgi pieņemta un definēta ieroču kontroles sistēma;

D.  tā kā jaunākie dati(18) liecina, ka eksports no ES 28 dalībvalstīm laikā no 2012. gada līdz 2016. gadam sasniedza 26 % no kopējā pasaules eksporta apmēra, un tādējādi ES 28 dalībvalstis kopā ieņēma otro vietu pasaulē lielāko ieroču piegādātāju sarakstā aiz ASV (33 %), par vienu vietu apsteidzot Krieviju (23 %); tā kā saskaņā ar Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupas (COARM) jaunāko ziņojumu ES valstis ir saņēmušas ieroču eksporta atļaujas, kuru kopējā vērtība 2014. gadā bija EUR 94,40 miljardi;

E.  tā kā jaunākie dati(19) liecina, ka ieroču eksports uz Tuvajiem Austrumiem palielinājās par 86 % un laikā no 2012. gada līdz 2016. gadam veidoja 29 % no pasaules eksporta apmēra;

F.  tā kā jaunākie oficiālie ES dati liecina, ka Tuvie Austrumi 2015. gadā bija nozīmīgākais reģions, uz kuru ES 28 dalībvalstis eksportēja ieročus, apstiprinātajās ieroču eksporta atļaujās kopējai summai sasniedzot EUR 78,8 miljardus;

G.  tā kā daži no ieroču sūtījumiem, kurus ES dalībvalstis eksportēja uz nestabiliem un krīžu māktiem reģioniem un valstīm, tika izmantoti bruņotos konfliktos vai iekšējām represijām; tā kā saskaņā ar ziņoto daži no šiem ieroču sūtījumiem nonāca teroristu grupējumu rokās, piemēram, Sīrijā un Irākā; tā kā dažos gadījumos uz atsevišķām valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, eksportētie ieroči ir tikuši izmantoti konfliktos, piemēram, Jemenā; tā kā ar šādu eksportu nepārprotami tiek pārkāpta Kopējā nostāja un tādējādi tiek akcentēta nepieciešamība pēc labākas pārbaudes un pārredzamības;

H.  tā kā vēl nav ieviesta tāda standartizēta kontroles un ziņošanas sistēma, kuru izmantojot, varētu konstatēt, vai un kādā mērā konkrētas dalībvalstis eksporta jomā pārkāpj astoņus kritērijus, un tā kā nav arī nekādu sankciju piemērošanas mehānismu gadījumos, kad kādas dalībvalsts eksports acīmredzami neatbilst šiem astoņiem kritērijiem;

I.  tā kā Bonnas Starptautiskā konversijas centra (BICC) pētījumos ir konstatēts, ka, piemēram, Vācijā vien 2015. gadā tika izsniegtas 4256 ieroču eksporta atļaujas eksportam uz 83 valstīm, kas saskaņā ar Kopējo nostāju(20) tika vērtētas kā problemātiskas;

J.  tā kā gan pasaules, gan reģionālā līmeņa drošības vide ir dramatiski mainījusies, jo īpaši Savienības dienvidu un austrumu kaimiņreģionos, un tas akcentē steidzamo nepieciešamību uzlabot un padarīt drošāku metodoloģiju, kas tiek izmantota, lai sagatavotu informāciju eksporta atļauju riska novērtēšanas vajadzībām;

K.  tā kā dažas dalībvalstis nesen ir parakstījušas stratēģiskus nolīgumus par militāro sadarbību, tostarp liela apmēra un augstas kvalitātes militārās tehnoloģijas nodošanu, ar nedemokrātiskām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona valstīm;

L.  tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas galvenais mērķis, kā arī viena no ES ārējās darbības prioritātēm centienos izveidot pasauli, kurā valda lielāka stabilitāte un labklājība; tā kā, piegādājot konflikta situācijā esošām valstīm ieročus, ne tikai palielinās vardarbības paplašināšanās iespēja, bet negatīvi tiek ietekmētas arī šo valstu attīstības iespējas;

M.  tā kā situāciju Eiropas aizsardzības rūpniecībā, kas ir ārkārtīgi nozīmīga nozare, raksturo arī jaudas pārpalikums, dubultošanās un fragmentācija, kas darbojas kā aizsardzības nozares konkurētspēju bremzējošs faktors un ir izraisījis ekspansīvu eksporta politiku;

N.  tā kā Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. februāra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) tika aicināta nākt klajā ar priekšlikumu par ES ieroču embargo noteikšanu attiecībā uz Saūda Arābiju;

O.  tā kā stāvoklis Jemenā kopš tā laika ir vēl vairāk pasliktinājies, cita starpā arī Saūda Arābijas vadītās koalīcijas veikto militāro darbību dēļ; tā kā Jemenā izvērsto darbību dēļ dažas dalībvalstis pārtrauca piegādāt ieročus Saūda Arābijai, bet citas, neievērojot 2., 4., 6., 7. un 8. kritēriju, turpināja to apgādāt ar militāro tehnoloģiju;

P.  tā kā Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. decembra rezolūcijā par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā tika uzsvērts, ka cilvēktiesības būtu jānosaka par prioritāti, un dalībvalstis tika aicinātas vienoties par virzību uz mūsdienīgāku, elastīgāku un uz cilvēktiesībām balstītu eksporta politiku, jo īpaši attiecībā uz valstīm, kurās ir ievērojams pierādītu vardarbīgu iekšējo represiju un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumu skaits;

Q.  tā kā ES globālajai ārpolitikas un drošības politikas stratēģijai būtu jākalpo politikas saskaņotības uzlabošanai ieroču eksporta kontroles jomā,

1.  norāda, ka valstīm ir leģitīmas tiesības iegādāties militāru tehnoloģiju pašaizsardzības nolūkos; uzsver, ka aizsardzības rūpniecības uzturēšana ir daļa no dalībvalstu pašaizsardzības; atgādina, ka viens no Kopējās nostājas izstrādes mērķiem bija novērst to, ka Eiropas ieroči tiek izmantoti pret dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kā arī nepieļaut cilvēktiesību pārkāpumus un bruņota konflikta ieilgšanu; atkārtoti norāda, ka Kopējā nostāja ir juridiski saistošs dokuments, kurā ir noteikts prasību minimums, kas dalībvalstīm ir jāpiemēro ieroču eksporta kontroles jomā, un ka šajā prasību minimumā ir iekļauts pienākums novērtēt eksporta atļaujas pieprasījumu, ņemot vērā visus astoņus Kopējā nostājā norādītos kritērijus;

2.  norāda, ka aizsardzības ekipējuma izstrāde ir svarīgs aizsardzības nozares instruments un ka konkurētspējīgam un inovatīvam Eiropas aizsardzības tehniskajam un rūpnieciskajam pamatam, kas vēl jāveido, būtu jākalpo kā instrumentam, ar ko tiek garantēta dalībvalstu un Savienības pilsoņu drošība un aizsardzība un dots ieguldījums kopējās ārpolitika un drošības politikas (KĀDP) un jo īpaši kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošanā; aicina dalībvalstis pārvarēt aizsardzības izdevumu pašreizējo efektivitātes trūkumu, kuru rada darbību dubultošanās, sadrumstalotība un savstarpējās savietojamības trūkums, un censties radīt ES iespēju kļūt par drošības garantu, cita starpā labāk kontrolējot ieroču eksportu; atgādina, ka Kopējās nostājas 10. pantā ir noteikts, ka dalībvalstu ekonomiskās, tirdzniecības un rūpniecības intereses nedrīkst kavēt to astoņu kritēriju piemērošanu, kas reglamentē ieroču eksportu;

3.  tomēr norāda, ka militārā tehnoloģija reizēm tiek nosūtīta uz tādiem galamērķiem un nodota tādiem tiešajiem lietotājiem, kas neatbilst Kopējā nostājā noteiktajiem kritērijiem; pauž bažas, ka ieroču sistēmu izplatīšana kara apstākļos un ievērojamas politiskās spriedzes situācijās var nesamērīgi ietekmēt civiliedzīvotājus; pauž satraukumu par globālo sacensību bruņošanās jomā un politisku konfliktu un satricinājumu risināšanu militārā ceļā; uzsver, ka konflikti būtu jārisina, prioritārā kārtībā izmantojot diplomātiskos līdzekļus;

4.  mudina dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ievērojami uzlabot konsekvenci Kopējās nostājas īstenošanā, lai palielinātu drošību civiliedzīvotājiem, kuri cieš no konflikta un cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs, un Savienības un tās pilsoņu drošību, kā arī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem; šajā sakarībā uzsver, ka Kopējās nostājas konsekventa īstenošana ir būtiska ES kā uz vērtībām balstīta pasaules mēroga dalībnieka uzticamībai;

5.  mudina valstis, kas iesaistītas kandidātvalsts statusa iegūšanas procesā, vai valstis, kas kā citādi vēlas iesaistīties virzībā uz pievienošanos ES, piemērot Kopējās nostājas noteikumus; atzinīgi vērtē to, ka Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kanāda, Gruzija, Islande, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Norvēģija ir pielāgojušās Kopējā nostājā norādītajiem kritērijiem un principiem un tādējādi arī cenšas vēl vairāk pieskaņoties KĀDP un KDAP; aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar trešām valstīm, kas ir uzņēmušās oficiālas saistības par Kopējā nostājā norādīto kritēriju ievērošanu, īpaši nolūkā uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz atļauju piešķiršanu; turklāt aicina EĀDD mudināt jo īpaši Eiropas valstis pielāgoties Kopējai nostājai, lai izveidotu plašāku un drošāku Eiropas zonu;

6.  aicina dalībvalstis un EĀDD cieši sadarboties, lai novērstu ieroču novirzīšanas un uzkrāšanas radītos riskus, piemēram, nelikumīgu ieroču tirdzniecību un kontrabandu; uzsver risku, kas saistīts ar to, ka uz trešām valstīm eksportēti ieroči var tikt ievesti atpakaļ Eiropas Savienībā ieroču kontrabandas un nelikumīgas tirdzniecības rezultātā;

7.  norāda, ka augstu Savienības drošības risku rada tas, ka ES nesniedz stingrāku atbalstu un nepauž apņemšanos attiecībā uz Bosnijā un Hercegovinā, Albānijā un Ukrainā joprojām pastāvošo daudzo ieroču krājumu izņemšanu no ekspluatācijas;

8.  uzskata, ka eksporta atļauju riska novērtēšanas metodoloģijā būtu jāiekļauj piesardzības princips un ka dalībvalstīm ne tikai būtu jāizvērtē, vai konkrēta militārā tehnoloģija varētu tikt izmantota iekšējām represijām vai citiem nevēlamiem mērķiem (funkcionālā pieeja), bet būtu arī jāizvērtē riski, pamatojoties uz vispārējo situāciju galamērķa valstī (principiālā pieeja);

9.  norāda, ka Brexit kontekstā Apvienotajai Karalistei būtu svarīgi turpināt pildīt Kopējās nostājas saistības un piemērot tās darbības noteikumus tāpat, kā to dara citas trešās valstis Eiropā;

10.  aicina dalībvalstis un EĀDD izstrādāt īpašu stratēģiju, lai paredzētu oficiālu aizsardzību trauksmes cēlējiem, kas ziņo par ieroču rūpniecības organizāciju un uzņēmumu darbībām, ar kurām tiek pārkāpti Kopējā nostājā izklāstītie kritēriji un principi;

11.  uzsver, ka ir svarīgi panākt visu Savienības eksporta kontroles režīmu saskaņotību, jo īpaši attiecībā uz kontroles kritēriju interpretāciju; atkārtoti norāda arī to, ka ir svarīgi pieskaņot eksporta kontroli citiem ārpolitikas instrumentiem, kā arī tirdzniecības instrumentiem, piemēram, vispārējo preferenču sistēmai un Konfliktu izrakteņu regulai;

12.  atkārtoti norāda uz kaitējumu, ko ES digitālajai infrastruktūrai un cilvēktiesībām var radīt ES uzņēmumu nekontrolēts kibernovērošanas tehnoloģiju eksports; šajā sakarībā uzsver ES Divējāda lietojuma regulas ātras, efektīvas un visaptverošas atjaunināšanas nozīmi un aicina Padomi šajā jautājumā pieņemt stingru grafiku;

13.  uzsver to, ka ir svarīgi efektīvi ierobežot ieroču eksportu, kura tiešais lietotājs ir privāti apsardzes uzņēmumi, un šāda eksporta atļaujas drīkst piešķirt tikai tad, kad pēc rūpīgām pārbaudēm ir konstatēts, ka attiecīgais privātais apsardzes uzņēmums nav iesaistījies cilvēktiesību pārkāpumos; uzsver, ka ir jāievieš atbildības mehānismi, lai nodrošinātu, ka privāti apsardzes uzņēmumi ieročus izmanto atbildīgi;

Kopējās nostājas kritēriju izpilde

14.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 1. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts 81 reizi un 2015. gadā — 109 reizes;

15.  atkārtoti aicina PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu ES ieroču embargo noteikšanai pret valstīm, kuras tiek apsūdzētas nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos, jo īpaši par mērķtiecīgiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai; vēlreiz uzsver, ka turpināt izsniegt atļaujas ieroču pārdošanai šādām valstīm nozīmē pārkāpt Kopējo nostāju;

16.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 2. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts 72 reizes un 2015. gadā — 89 reizes; pauž nožēlu par to, ka dati liecina par kopējas pieejas trūkumu, jo īpaši attiecībā uz stāvokli Sīrijā, Irākā un Jemenā; mudina dalībvalstis un EĀDD sākt diskusijas par 2. kritērija paplašināšanu, lai iekļautu tajā demokrātiskas pārvaldības rādītājus, jo šādi novērtēšanas kritēriji varētu palīdzēt izveidot turpmākus aizsargpasākumus pret neplānotām eksporta radītām negatīvām sekām; turklāt uzskata, ka, īstenojot principiālāku pieeju riska novērtēšanai, lielāka uzmanība tiktu pievērsta tam, kā saņēmējs kopumā ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

17.  uzskata, ka eksports uz Saūda Arābiju neatbilst vismaz 2. kritērijam, jo saskaņā ar kompetento ANO struktūru konstatējumiem šī valsts ir bijusi iesaistīta nopietnos humanitāro tiesību pārkāpumos; atkārtojot 2016. gada 26. februārī pausto aicinājumu, norāda uz steidzamo nepieciešamību noteikt ieroču embargo Saūda Arābijai;

18.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 3. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts 99 reizes un 2015. gadā — 139 reizes; uzsver to, ka, ņemot vērā 2002. gada Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP par Eiropas Savienības ieguldījumu vieglo ieroču un kājnieku ieroču (VIKI) destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā, saistībā ar 3. kritēriju dalībvalstīm ir jānovērtē nesenie gadījumi, kad ieroči pārdoti nevalstiskiem dalībniekiem, kā arī saistībā ar to sniegta tehniskā palīdzība un apmācība;

19.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 4. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts 57 reizes un 2015. gadā — 85 reizes; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu eksportētā militārā tehnoloģija tagad tiek izmantota Jemenā notiekošajā konfliktā; mudina dalībvalstis konsekventi ievērot Kopējo nostāju, pamatojoties uz rūpīgu ilgtermiņa riska novērtējumu;

20.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 5. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts 7 reizes un 2015. gadā — 16 reizes; atgādina, ka šis kritērijs attiecas uz dalībvalstu un sabiedroto valstu drošības interesēm, vienlaikus atzīstot, ka šīs intereses nedrīkst ietekmēt to, kā tiek nodrošināta atbilstība cilvēktiesību ievērošanas un reģionālā miera, drošības un stabilitātes kritērijiem;

21.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 6. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts 6 reizes, bet 2015. gadā netika reģistrēts neviens atteikums; pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par to, ka dalībvalstu eksportētie ieroči tiek novirzīti nevalstiskiem dalībniekiem, tostarp teroristu grupējumiem, un brīdina, ka šie ieroči var tikt izmantoti pret civiliedzīvotājiem gan ES teritorijā, gan ārpus tās; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ieviest stingrākas kontroles šādu ieroču eksportam, lai izpildītu starptautiskās saistības attiecībā uz cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību;

22.  pauž bažas par to, ka uz Saūda Arābiju un Kataru nosūtītais eksports, iespējams, tiek novirzīts bruņotiem nevalstiskiem dalībniekiem Sīrijā, kuri nopietni pārkāpj cilvēktiesības un humanitārās tiesības, un aicina COARM steidzami risināt šo jautājumu; atzīst, ka lielākā daļa ieroču, kas nonākuši nemiernieku un teroristu grupējumu rokās, ir iegūti ārpus Eiropas;

23.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 7. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts 117 reizes un 2015. gadā — 149 reizes; cita starpā pauž bažas par to, ka tiek ziņots par VIKI eksportu no Eiropas valstīm uz noteiktiem galamērķiem, no kuriem šis eksports tiek novirzīts tālāk, lai apgādātu nevalstiskos dalībniekus un citus tiešos lietotājus, kas neatbilst Kopējās nostājas prasībām, tādās valstīs kā Sīrija, Irāka, Jemena un Dienvidsudāna; norāda, ka ir steidzami nepieciešams ieroču novirzīšanas riska novērtēšanā balstīties uz ko vairāk kā vien tiešā lietotāja sertifikātā pausto saņēmējas valsts apņemšanos; uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvi mehānismi pārbaužu veikšanai pēc nosūtīšanas, lai pārliecinātos par to, ka ieroči netiek reeksportēti atļaujā neparedzētiem tiešajiem lietotājiem; uzsver EĀDD iespējamo lomu, ko tas varētu uzņemties, lai atbalstītu dalībvalstu centienus šajā jomā;

24.  ņem vērā, ka saskaņā ar gada pārskata ziņojumos minēto informāciju, pamatojoties uz 8. kritēriju, atteikums 2014. gadā tika sniegts vienu reizi, bet 2015. gadā netika reģistrēts neviens atteikums; atzīst, ka 8. kritērija labāka piemērošana būtu svarīgs ieguldījums, kas palīdzētu sasniegt ES mērķus attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 16.4. IAM; šajā sakarībā aicina dalībvalstis un EĀDD atjaunināt Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP praktiskos komentārus un pievērst lielāku uzmanību iespējamam kaitējumam, ko ieroču izmantošana rada attīstības jomā;

25.  aicina dalībvalstis un EĀDD iekļaut Kopējā nostājā jaunu kritēriju, lai nodrošinātu, ka, piešķirot atļauju, pienācīgi tiek ņemts vērā ar attiecīgo eksportu saistītais korupcijas risks;

Dalībvalstu informācijas apmaiņas pastiprināšana

26.  aicina dalībvalstis un EĀDD uzlabot konsekvenci Kopējās nostājas īstenošanā un stiprināt informācijas apmaiņas mehānismus, nodrošinot kvalitātes un kvantitātes ziņā labākas informācijas pieejamību eksporta atļauju riska novērtējumu sagatavošanā, pamatojoties uz drošu un plašu pašreizējās sistēmas digitalizāciju un veicot šādus pasākumus:

   a) sniedzot vairāk informācijas par eksporta atļaujām un faktiskajiem eksportiem, veicot sistemātisku un savlaicīgu informācijas apmaiņu, tostarp par attiecīgajiem tiešajiem lietotājiem, ieroču novirzīšanas gadījumiem, viltotiem vai citādi problemātiskiem tiešo lietotāju sertifikātiem un aizdomās turamiem starpniekiem un transporta uzņēmumiem saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem;
   b) veidojot sarakstu ar struktūrām un personām, kuras tiesātas par ieroču eksporta tiesību aktu pārkāpumiem, un personām, par kurām ir zināms, ka viņas ir iesaistījušās nelegālā ieroču tirdzniecībā vai darbībās, kas apdraud starptautisko un valsts drošību, vai kuras tiek turētas aizdomās par to;
   c) daloties paraugpraksē, kas pieņemta astoņu kritēriju īstenošanā;
   d) pārveidojot pašreizējos praktiskos komentārus par interaktīvu tiešsaistes resursu;
   e) līdz 2018. gada beigām pārveidojot ES gada pārskata ziņojumu par tiešsaistes datubāzi ar meklēšanas iespējām, jauno formātu piemērojot 2016. gada datiem;
   f) sekmējot skaidru un pienācīgi noteiktu kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes un robežu iestādes sadarbojas, pamatojoties uz informācijas apmaiņu, lai stiprinātu sadarbību drošības jautājumos un izskaustu nelegālu ieroču tirdzniecību, kas apdraud ES un tās pilsoņu drošību;

27.  atzinīgi vērtē COARM nodomu, gatavojoties apspriedēm par stāvokli eksporta galamērķu un potenciālo tiešo lietotāju valstīs, sistemātiskāk iesaistīt EĀDD; uzstāj, ka šajā procesā ir svarīgi regulāri apspriesties ar Cilvēktiesību jautājumu darba grupu (COHOM);

28.  norāda, ka efektīvas informācijas apmaiņas un sadarbības nolūkos ir jārīko arī sanāksmes personālam, kas nodarbojas ar politikas, atļauju izsniegšanas un tiesībaizsardzības jautājumiem, un mudina paredzēt šim mērķim pietiekamus resursus; uzskata, ka izšķirošs faktors Kopējās nostājas īstenošanas stiprināšanā ir dalībvalstu attiecīgo spēju paplašināšana; aicina dalībvalstis un EĀDD gan valstu, gan ES līmenī palielināt to darbinieku skaitu, kas nodarbojas ar eksporta jautājumiem; mudina paredzēt ES līdzekļus, kas varētu tikt izmantoti to dalībvalstu amatpersonu spēju veidošanai, kuras strādā atļauju izsniegšanas un tiesībaizsardzības jomās;

29.  uzsver — lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ES uzticamību ārvalstīs, ir jāizstrādā pieeja, kura izmantojama situācijās, kad dalībvalstis atšķirīgi interpretē Kopējās nostājas 8. kritēriju attiecībā uz būtībā līdzīgu produktu eksportu, kas paredzēts līdzīgiem galamērķiem un tiešajiem lietotājiem; uzskata, ka ir arī pienācis laiks apsvērt lielākas lomas piešķiršanu ES iestādēm dalībvalstu līmenī notiekošu atļauju izsniegšanas procesos, jo īpaši saistībā ar šādām situācijām; aicina dalībvalstis atbalstīt ieroču kontroles pārraudzības struktūras izveidi PV/AP paspārnē; uzskata, ka būtu jāsniedz atzinums tām dalībvalstīm, kuras plāno piešķirt atļauju, ko atteikusi cita dalībvalsts vai dalībvalstis;

30.  uzsver, ka ir steidzami jāpastiprina ES delegāciju loma, lai tās varētu palīdzēt dalībvalstīm un EĀDD izstrādāt eksporta atļauju izsniegšanas riska novērtējumus un veikt tiešo lietotāju pārbaudes, pārbaudes pēc nosūtīšanas un inspekcijas uz vietas;

31.  mudina dalībvalstis paredzēt Kopējā nostājā noteikumu, ar kuru tiktu nodrošināts, ka, piemērojot ES embargo pret trešo valsti, tiktu automātiski atsauktas atļaujas, kas jau ir piešķirtas attiecībā uz precēm, par kurām ir noteikts embargo;

32.  mudina visas dalībvalstis turpināt palīdzēt valstīm, kas nav ES valstis, izstrādāt, atjaunināt un attiecīgā gadījumā īstenot leģislatīvus un administratīvus pasākumus, ar kuriem tiktu garantēta ieroču un militārās tehnoloģijas eksporta kontroles sistēmas ieviešana;

Ziņošanas pienākuma ievērošanas stiprināšana

33.  pauž nožēlu par to, ka septiņpadsmitais ES gada pārskata ziņojums tika publicēts ļoti vēlu — vismaz 17 mēnešus pēc atļauju izsniegšanas vai eksporta veikšanas; pauž nožēlu arī par to, ka astoņpadsmito ES gada pārskata ziņojums tika publiskots tikai 2017. gada martā;

34.  kritizē to, ka dalībvalstis pārkāpj minētos astoņus kritērijus; uzskata, ka būtu jāveicina vienota un saskaņota šo astoņu kritēriju piemērošana; norāda, ka trūkst noteikumu par sankciju piemērošanu dalībvalstīm, kuras, piešķirot atļaujas, neievēro astoņus kritērijus, un iesaka dalībvalstīm paredzēt neatkarīgu pārbaužu veikšanas kārtību; uzskata, ka ir pienācis laiks sākt procesu, lai izveidotu mehānismu, ar kuru tiek piemērotas sankcijas dalībvalstīm, kas neievēro Kopējo nostāju;

35.  atgādina, ka saskaņā ar Kopējās nostājas 8. panta 2. punktu visām dalībvalstīm ir pienākums ziņot par savu ieroču eksportu, un aicina visas dalībvalstis pildīt šo pienākumu; pauž nožēlu par to, ka pilnīgus diferencētus datus par atļaujām un faktisko eksportu ES septiņpadsmitā gada pārskata ziņojuma sagatavošanas vajadzībām sniedza 21 valsts, bet astoņpadsmitā gada pārskata ziņojuma sagatavošanas vajadzībām — tikai 20 valstis; aicina visas dalībvalstis, tostarp trīs galvenās ieroču eksporta dalībvalstis — Franciju, Vāciju un Apvienoto Karalisti —, kuras nav sniegušas pilnīgus datus, saistībā ar nākamo gada pārskata ziņojumu sniegt pilnīgu datu kopumu par iepriekšējo eksportu;

36.  aicina garantēt standartizētāku un savlaicīgāku ziņošanas un datu iesniegšanas procedūru, attiecībā uz iepriekšējā gadā notikušo eksportu nosakot stingru datu iesniegšanas termiņu ne vēlāk kā janvārī un fiksētu ziņojuma publicēšanas datumu ne vēlāk kā martā;

37.  uzskata, ka pārredzamības nolūkos Kopējā nostāja būtu jāpapildina ar pastāvīgi atjaunojamu un publiski pieejamu sarakstu, kurā sniegts izsmeļošs pamatojums un informācija par to, cik lielā mērā eksports uz konkrētām saņēmējvalstīm atbilst vai neatbilst astoņiem kritērijiem;

38.  uzskata, ka būtu jāizveido standartizēta kontroles un ziņošanas sistēma, kas sniegtu informāciju par to, vai un cik lielā mērā konkrētu ES dalībvalstu eksports neatbilst astoņiem kritērijiem;

39.  mudina visas dalībvalstis pilnībā ievērot Kopējā nostājā paredzētos ziņošanas pienākumus; uzsver, ka augstas kvalitātes dati par faktiskajām piegādēm ir svarīgi, lai izprastu, kā ir piemēroti astoņi kritēriji; aicina dalībvalstis un EĀDD izskatīt veidus, kā izmantot muitas iestāžu ģenerētos datus, tostarp izveidojot specifiskus muitas kodus militārajām precēm;

40.  atzīst, ka visas ES dalībvalstis ir parakstījušas ITL; prasa panākt ITL vispārēju piemērošanu un lielāku uzmanību pievērst valstīm, kuras nav to parakstījušas, tostarp Krievijai un Ķīnai; pauž atzinību arī par informēšanas centieniem saistībā ar ITL un atbalsta tā efektīvu īstenošanu;

Attiecīgo saistīto instrumentu modernizācija

41.  mudina pārskatīt Kopējo militāro preču sarakstu un Divējāda lietojuma regulai pielikumā pievienotos sarakstus, lai nodrošinātu, ka tajos tiek iekļautas pilnīgi visas attiecīgās bezpilota sistēmas; atgādina par Parlamenta 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu un jo īpaši tās 2. punkta c) apakšpunktu, kurā tika prasīts iekļaut bruņotus bezpilota lidaparātus attiecīgajos ieroču kontroles noteikumos;

42.  mudina dalībvalstis rūpīgāk pārbaudīt licencētu ražošanu trešās valstīs un nodrošināt stingrākus aizsargpasākumus pret nevēlamu izmantošanu; prasa stingri piemērot Kopējo nostāju attiecībā uz licencētu ražošanu trešās valstīs; mudina dalībvalstis, lemjot par nodošanu, kas uzlabotu trešās valsts militārā ekipējuma ražošanas un/vai eksportēšanas kapacitāti, apsvērt šīs valsts attieksmi un statusu attiecībā uz Ieroču tirdzniecības līgumu;

43.  uzskata, ka Direktīvas 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā, īstenošanai vajadzētu būt saskaņotai ar Kopējās nostājas īstenošanu, tostarp saistībā ar rezerves daļām un elementiem; norāda, ka Kopējās nostājas darbības joma nav ierobežota un līdz ar to astoņi kritēriji attiecas arī uz eksportu ES iekšienē;

44.  pauž bažas par kiberdrošības problēmām, īpaši revolucionārajām uzlaušanas metodēm, kuras tiek izmantotas, lai piekļūtu valsts atļauju piešķiršanas iestāžu informācijai un datiem; mudina dalībvalstis un Komisiju investēt pietiekamus līdzekļus gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos, lai apmācītu cilvēkus īpašās kiberdrošības programmās un metodēs, kas paredzētas šo kiberdrošības problēmu novēršanai un risināšanai;

Parlamentu un sabiedriskās domas nozīme

45.  norāda, ka ne visi ES valstu parlamenti pārbauda valdības lēmumus par atļauju sniegšanu, cita starpā izstrādājot gada pārskatus par ieroču eksportu, un šajā sakarībā prasa kopumā palielināt parlamenta un sabiedrības īstenotu pārraudzību; norāda uz Eiropas Parlamenta Reglamentu, kurā ir paredzēta iespēja regulāri reaģēt uz ES gada pārskata ziņojumiem par ieroču eksportu;

46.  atzinīgi vērtē regulāru apspriešanos ar valstu parlamentiem, ieroču eksporta kontroles iestādēm, nozares asociācijām un pilsonisko sabiedrību, jo tā ir jēgpilnas pārredzamības centrālais elements; aicina COARM, visas dalībvalstis un EĀDD uzlabot dialogu ar pilsonisko sabiedrību un apspriešanos ar valstu parlamentiem un ieroču eksporta kontroles iestādēm; mudina valstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskās aprindas veikt ieroču tirdzniecības neatkarīgu pārbaudi un aicina dalībvalstis un EĀDD atbalstīt šādas darbības, arī piešķirot tām finansējumu;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
(2) OV C 163, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV C 153, 16.5.2016., 1. lpp.
(4) OV L 326, 11.12.2015., 56. lpp.
(5) OV L 139, 30.5.2017., 38. lpp.
(6) OV C 97, 28.3.2017., 1. lpp.
(7) Ieroču tirdzniecības līgums, ANO, 13-27217.
(8) OV L 341, 18.12.2013., 56. lpp.
(9) OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.
(10) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.
(11) OV L 338, 13.12.2016., 1. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0472.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0066.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.
(15) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0289.
(17) “Starptautiskās ieroču tirdzniecības tendences, 2016”, SIPRI faktu lapa, 2017. gada februāris.
(18) Turpat.
(19) Turpat.
(20) 2016. gada ziņojums par ieroču eksportu, Gemeinsame Konferenz Kirche und Entwicklung (GKKE) (Kopējā konference par baznīcu un attīstību), 54. lpp.


ES politiskās attiecības ar Latīņameriku
PDF 394kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku (2017/2027(INI))
P8_TA(2017)0345A8-0268/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un īpaši tā V sadaļu par ES ārējo darbību,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un īpaši tā Piektās daļas I–III un V sadaļu (kopējā tirdzniecības politika, sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība, un starptautiski nolīgumi),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Eiropas Savienības globālo stratēģiju par ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumu „Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība” (COM(2009)0495),

–  ņemot vērā to, ka starp ES dalībvalstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm (LAK), ir spēcīgas kultūras, valodu, politiskās un vēsturiskās saites, kuras noteikusi arī pēdējās desmitgadēs novērojamo migrācijas procesu intensitāte;

–  ņemot vērā ES ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2015. gadā (valstu un reģionu jautājumi),

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju samitos līdz šim pieņemtās deklarācijas un īpaši deklarāciju, kura pieņemta ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) otrajā samitā, kurš notika Briselē 2015. gada 10. un 11. jūnijā ar nosaukumu “Veidojot mūsu kopīgo nākotni — kopīgs darbs, lai izveidotu plaukstošu, saliedētu un ilgtspējīgu sabiedrību mūsu iedzīvotājiem” un kurā pieņēma politisko paziņojumu “Partnerība nākamajai paaudzei”,

–  ņemot vērā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) Pilsoniskās sabiedrības foruma 2015. gada 11. maijā pieņemto deklarāciju „Eiropas un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona tautu līdztiesība, tiesības un demokrātiskā dalība“,

–  ņemot vērā pirmajā ES un CELAC ministru starpsamita sanāksmē, kura 2016. gada 25. un 26. oktobrī notika Santodomingo (Dominikānas Republikā), pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā deklarāciju, kura tika pieņemta 25. Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu un valdību vadītāju samitā, kurš 2016. gada 28. un 29. oktobrī notika Kartahenā (Kolumbijā), un tika veltīts „Jaunatnei, uzņēmējdarbībai un izglītībai“,

–  ņemot vērā politisko deklarāciju, kura 2017. gada 25. janvārī tika pieņemta Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) valsts un valdības vadītāju piektajā samitā, kurš notika Puntakanā (Dominikānas Republikā),

–  ņemot vērā tā 2016. gada 20. janvāra rezolūciju par miera procesa veicināšanu Kolumbijā(1),

–  ņemot vērā rezolūcijas par Venecuēlu, īpaši 2016. gada 8. jūnija(2) rezolūciju un 2017. gada 27. aprīļa(3) rezolūciju par situāciju Venecuēlā,

–  ņemot vērā tā 2017. gada 5. jūlija nenormatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par 43 pedagoģijas studentu pazušanu Meksikā(5),

–  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) rezolūcijas, īpaši 2016. gada 22. septembra rezolūciju par dažādu pašlaik notiekošu ES un LAK sarunu komerciālajiem aspektiem(6), rezolūciju par cīņu pret nabadzību, kura ietverta Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam iekļautajos ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM)(7), rezolūciju par politisko partiju finansēšanu Eiropas Savienībā un Latīņamerikā(8), rezolūciju par Ekonomiskajām un finanšu attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku, ņemot vērā ES un LAK reģionu stratēģiskās partnerattiecības(9), un 2014. gada 29. marta rezolūciju par sieviešu slepkavībām Eiropas Savienībā un Latīņamerikā(10),

–  ņemot vērā EuroLat 2016. gada 22. septembra ieteikumu par migrāciju, attīstību un ekonomisko krīzi(11),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas deklarāciju par 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām, jo īpaši tās 14. pantu par attiecīgo tautu īpašuma un valdījuma tiesībām, kas attiecas uz zemi,

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā(13),

–  ņemot vērā ieteikumus Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2014 par ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0268/2017),

A.  tā kā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis (LAK) ir nozīmīgs ES partneris tādu globālo problēmu kopīgā risināšanā kā nabadzības izskaušana, dzeramā ūdens pieejamība, vispārēja cilvēktiesību ievērošana, miers un drošība, sociālekonomiskā attīstība, labas pārvaldības trūkums, ilgtspēja, cīņa pret klimata pārmaiņām, digitālā transformācija un migrācijas pārvaldība;

B.  tā kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAK) partnerība ir balstīta uz ciešām vēsturiskām un kultūras saiknēm, plašu starpkultūru apmaiņu, spēcīgām un augošām tirdzniecības un investīciju plūsmām un kopīgām vērtībām, tostarp demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu;

C.  tā kā 33 LAK valstīs pastāv dažādas politiskās, ekonomiskās un kultūras situācijas un tām ES ārējās darbības kontekstā ir nepieciešamas atšķirīgas pieejas vienotas un saskaņotas sistēmas ietvaros, vienlaikus vienmēr aizsargājot ES vērtības, kuras ir saistītas ar demokrātiju un cilvēktiesībām;

D.  tā kā ES un LAK valstu ilgstošā partnerība ir balstīta uz vēsturiskām, kultūras, cilvēciskām un ekonomiskām saiknēm, kuras nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamām un kurām vajadzētu būt vēl horizontālāk orientētām, un šī partnerība ir arī balstīta uz kopīgiem principiem un vērtībām, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tiesiskumu, starptautisku mieru un drošību, un kopīgu atbalstu daudzpusējai globālās pārvaldības sistēmai, kuras pamatā ir kopīgas normas un dialogs;

E.  tā kā ES un LAK valstu iedzīvotāji kopā veido trešdaļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu iedzīvotājiem un rada aptuveni 25 % no pasaules IKP;

F.  tā kā politiskā dialoga un sadarbības pastiprināšana saistībā ar migrāciju, klimata pārmaiņām un enerģiju, organizētās noziedzības apkarošana un ieguldīšana ciešākās sociāli ekonomiskajās saiknēs, atvieglojot vīzu režīmu un nodrošinot studentu apmaiņas programmas un sadarbību pētniecības jomā, ir prioritātes ES ārējā darbībā attiecībā uz LAK valstīm;

G.  tā kā Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona stratēģiskās partnerattiecības, kura tika uzsāktas 1999. gada jūnijā, lai stiprinātu attiecības starp abiem reģioniem, vēl nav konsolidētas;

H.  tā kā pēdējos desmit gados LAK reģionā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, piemēram, liela iedzīvotāju daļa ir sasniegusi sabiedrības vidusslāni, pateicoties ekonomikas reformām un sociālās politikas virzieniem, efektīvākai šī reģiona valstīs gūtās bagātības pārdalei, kas sniedz plašākas iespējas iegūt izglītību, saņemt veselības aprūpi un pienācīgas kvalitātes mājokli, kā arī panākta vispārēja demokrātijas konsolidācija, bet arī ir beidzies izejvielu lielais cikls, kas miljoniem cilvēku radīja draudus atkal nonākt nabadzībā;

I.  tā kā pēc desmit gadus ilgas iespaidīgas ekonomiskās izaugsmes daudzās LAK reģiona valstīs ir sākusies stagnācija vai pat recesija, ko izraisīja tādu izejvielu augsto cenu cikla beigas, no kurām ir atkarīgas lielākā daļa LAK valstu, un ekonomiskā tempa palēninājums Ķīnā, kura pašlaik ir šā reģiona otra lielākā tirdzniecības partnera pēc ASV, tādējādi vājinot sasniegto progresu un radot atkārtotas nabadzības risku daudziem miljoniem iedzīvotāju ;

J.  tā kā dažās Latīņamerikas valstīs pastāv liels sabiedrības pieprasījums pēc lielākas demokrātijas, līdzdalības, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas politikas;

K.  tā kā tiesiskums, kas atspoguļojas stabilā tiesiskajā regulējumā, kurš nodrošina juridisko noteiktību, ir izšķirošs , lai piesaistītu investīcijas, kuras nepieciešamas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai;

L.  tā kā tiesiskuma ievērošana un stabila tiesiskā un politiskā sistēma ļauj abos reģionos nodrošināt brīvu uzņēmējdarbību un atbalstošu investīciju vidi, kas ietver juridiskās noteiktības principa aizsardzības pasākumus;

M.  tā kā augsts inflācijas līmenis kavē izaugsmi, un tādēļ šī problēma ir nekavējoties jānovērš; tā kā uzticams valūtas kurss ir būtisks valsts ekonomiskajai attīstībai; tā kā ir ļoti svarīgi īstenot tādu rūpniecības politiku, kas uzlabo ražīgumu, dažādo ekonomiku un piesaista investīcijas;

N.  tā kā asociācijas nolīgumi starp Eiropas Savienību un LAK valstīm palīdz uzlabot politisko un tirdzniecības dialogu un investīciju vidi, atvērto pakalpojumu nozari un publiskā iepirkuma tirgus un ļaujot īstenot infrastruktūras projektus;

O.  tā kā ir ļoti svarīgi, ka Latīņamerika un ES izstrādā kopīgu darba kārtību;

P.  tā kā ES pēdējos gados ir piedzīvojusi nopietnas pārmaiņas, proti, ekonomikas krīzi, ar Brexit saistītos izaicinājumus un bēgļu krīzi;

Q.  tā kā LAK valstīs pašlaik notiekošās svarīgās ģeopolitiskās pārmaiņas, kurām cita starpā raksturīgi aizvien lielāki Āzijas valstu centieni panākt ekonomisku partnerību reģionā, prasa, lai ES rīkotos kā patiesa LAK reģiona partneru sabiedrotā ne tikai attiecībā uz ekonomisko apmaiņu, bet arī kā partnere sociālā progresa jomā un kopīgo vērtību aizstāvēšanā;

R.  tā kā ES un Meksikas vispārējais nolīgums, ES un Čīles asociācijas nolīgums un ES un Mercosur starpreģionālās sadarbības pamatnolīgums stājās spēkā attiecīgi 1997., 2003. un 1999. gadā; tā kā šie nolīgumi ir būtiski ES un LAK valstīm, notiekošajām sarunām par šo nolīgumu atjaunināšanu ir nepieciešams vērienīgs stimuls, lai panāktu iespējami mūsdienīgus un progresīvus rezultātus;

S.  tā kā ES ir LAK reģiona galvenais attīstības palīdzības avots, kas redzams attīstības sadarbības instrumentā (ASI) 2014.–2020. gadam, galvenā investore un viena no galvenajām LAK reģiona tirdzniecības partnerēm un tā kā stipras Eiropas sadarbības pamatā ir finanšu un trīspusēja sadarbība,

T.  tā kā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ietvaros Komisija izstrādā jaunu attīstības programmu, tā kā ilgtspējīgas attīstības jēdziens jāpiemēro un jāattiecina uz visām Latīņamerikas valstīm (tostarp valstīm ar vidējiem ienākumiem) un tā kā šajā jaunajā pieejā ir jāņem vērā ne tikai ienākumi uz vienu iedzīvotāju, bet arī citi kritēriji;

U.  tā kā LAK valstis tika sistemātiski atstātas novārtā, nosakot galvenās ES ārpolitikas prioritātes, neskatoties uz to, ka ES un LAK valstis saista acīmredzamas un vēsturiski izveidojušās kultūras un valodu saites un ka nepieciešams rast jaunus sabiedrotos, lai nepieļautu ES ģeopolitiskās ietekmes lielāku samazināšanos pasaulē;

V.  tā kā ir ļoti liela nozīme visam Atlantijas reģionam, kas aptver ES, Ziemeļamerikas, Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Atlantijas okeāna piekrastes valstis Āfrikā tāpat kā nepieciešamībai sadarboties sadarbība starp Atlantijas reģioniem un valstīm, lai tās visas varētu risināt problēmas, kas ir kopīgas šajā plašajā teritorijā;

W.  tā kā nākamā PTO ministru konference notiks 2017. gada decembrī Buenosairesā un tā kā tajā piedalīsies arī dalībvalstu parlamentārās delegācijas;

X.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana nodrošina vispārēju piekļuvi informācijai un vārda brīvības aizsardzību;

Y.  tā kā Latīņamerikā atrodas 10 labākās valstis enerģētikas pārvaldības jomā un 20 % no pasaules naftas rezervēm;

Z.  tā kā divas Latīņamerikas valstis — Meksika un Brazīlija — ir kļuvušas par ES stratēģiskajiem partneriem,

1.  uzsver, ka ES un LAK valstu reģionālās partnerības pamatā ir kopīgi principi, vērtības un intereses, piemēram, demokrātija, cilvēktiesības, miers un solidaritāte, tiesiskums, neatkarīgas tiesu iestādes, kā arī apņemšanās tās saglabāt horizontālās attiecībās, un ka tai ir izšķiroša nozīme, veicinot šo divu reģionu sadarbības apmaiņas; uzsver, ka ekonomikas krīzes sākumā ES un LAK valstis saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem attiecībā uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un cīņu pret bezdarbu, digitālo transformāciju, sociālo iekļautību un dzimumu vienlīdzību , vienlaikus īstenojot kopīgas vērtības;

2.  uzsver, ka jaunā ģeopolitiskā situācija nostiprina LAK reģionu kā ES ārpolitikas stratēģisko prioritāti un iespēju, jo abiem reģioniem ir kopīgs pasaules redzējums, kura pamatā ir daudzpusējas attiecības, dialogs, ilgtspēja, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un iekļaujošas atvērtas sabiedrības; atzīst, ka attiecībās starp ES un LAK valstīm ir pozitīva un liela dalībnieku dažādība, tostarp valstis, pilsētas un vietējās struktūras, kā arī universitātes, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmumi un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja; aicina turpināt koordinēt nolīgumus, sadarbības pasākumus un augsta līmeņa politisko saziņu;

3.  uzskata, ka izšķiroša nozīme ir politiskās un ekonomiskās sadarbības paplašināšanai un stiprāku partnerību veidošanai ar LAK valstīm, īstenojot to kā papildinošas darbības divu reģionu, apakšreģionālā un divpusējā līmenī; uzsver, ka šai sadarbībai ir efektīvi jāveicina ekonomikas izaugsmes konsolidācija, izmantojot ilgtspējīgu sociālekonomiskās attīstības politiku un vienlaikus nodrošinot sociālo iekļaušanu, pilsoniskās brīvības, cilvēktiesības un mazinot nabadzību ; uzskata, ka ES un LAK partnerībā un tirdzniecības nolīgumos būtu jāņem vērā ekonomiskās atšķirības starp reģioniem un jācenšas nepalielināt esošo asimetriju; norāda, ka Eiropas uzņēmumu klātbūtne ir ļoti svarīga Latīņamerikas valstu ekonomikām un uzsver, ka to darbībām ir jāpiemēro spēkā esošie tiesību akti un uzraudzības procesi;

4.  uzsver ES un CELAC samitu nozīmi, jo tie ir kā divu reģionu stratēģiskas partnerattiecības instruments jauna politiskā dialoga ietvaros; aicina ES un CELAC arī pastiprināt šīs partnerattiecības un politisko dialogu, izmantojot tematisko dialogu un galvenās iniciatīvas, piemēram, Pētniecības un inovācijas kopējo iniciatīvu, strukturēto dialogu par migrāciju, narkotiku apkarošanas koordinācijas un sadarbības mehānismu, un strādājot pie skaidri noteiktām kopīgām interesēm, lai kopīgi risinātu svarīgas globālas problēmas labas pārvaldības, ekonomiskās izaugsmes, sociālās kohēzijas, kultūras, inovācijas un vides jomās tādos daudzpusējos forumos kā Apvienoto Nāciju Organizācija, G20 un PTO;

5.  atgādina par ES un LAK apņemšanos stiprināt sadarbību attiecībā uz pasaules mēroga programmu un atbalsta PTO daudzpusēju pieeju kā pamatu atvērtai tirdzniecības sistēmai, kas balstās uz paredzamiem, iekļaujošākiem noteikumiem, kuri ir efektīvi nabadzības mazināšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas mērķu sasniegšanā, un ir arī pārredzami un demokrātiski, un ar spēcīgāku parlamentāro dimensiju;

6.  atkārtoti pauž atbalstu reģionālajai integrācijai LAK reģionā un uzsver, ka nepieciešama lielāka šā reģiona dažādo reģionālās integrācijas shēmu koordinācija, vienlaikus ņemot vērā integrācijas tempa atšķirības; iesaka padziļināt dialogu, sadarbību un labākās prakses apmaiņu ar CELAC, Mercosur, Andu Kopienu, Centrālamerikas Integrācijas sistēmu (SICA) un Klusā okeāna valstu aliansi, lai pastiprinātu dialogu kopējo interešu jomās un vairāk nostiprinātu tā iestāžu sistēmu; iesaka uzlabot reģionālās iniciatīvas par politisko dialogu, sadarbību un apmaiņu ar labākajām praksēm, piemēram, ar Dienvidamerikas valstu savienību (UNASUR), Amerikas valstu organizāciju (OAS) un Karību valstu kopienu (CARICOM), lai sekmētu demokrātiju Dienvidamerikā; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt parlamentāro sadarbību starp ES un LAK, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu un dažādiem reģionālajiem parlamentiem, apmainoties ar politisku un institucionālu pieredzi un zināšanām; atzinīgi vērtē nesen uzsākto Mercosur un Klusā okeāna valstu alianses dialogu, sekmējot pakāpenisku konverģenci un pieaugumu saistībā ar apspriešanos par turpmākajiem reģionāliem un globālajiem izaicinājumiem;

7.  uzsver, ka politiskā stabilitāte, ekonomiskie noteikumi un spēcīgas iestādes, kas nodrošina tiesiskumu un pārredzamību, ir stūrakmeņi videi, kas piesaista ilgtermiņa investīcijas, pateicoties juridiskajai noteiktībai; atgādina, ka šādam tiesiskajam regulējumam ir vajadzīgas spēcīgas demokrātiskas iestādes un atbildīga ekonomikas plānošana, kā arī centieni stiprināt politisko dialogu un ekonomiskās partnerības gan reģionā, gan ar ārējiem partneriem; šajā saistībā atgādina, ka partnerībai ar ES ir galvenā nozīme;

8.  uzsver, cik dinamiski attīstās Klusā okeāna reģiona valstu alianse, kurā apvienojušās Čīle, Kolumbija, Meksika un Peru, un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) apsvērt iespēju ES iesaistīties minētajā aliansē kā novērotājai, kā to jau dara daudzas ES dalībvalstis;

9.  uzsver, ka pašreizējie globālie problēmjautājumi, tostarp cilvēktiesības, miers, drošība, cīņa pret korupciju un nesodāmība, labas pārvaldības trūkums, sociālekonomiski ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana, digitālā transformācija, masu migrācija, dzimumu līdztiesība, kiberdrošība, organizētā noziedzība un terorisms, narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība, klimata pārmaiņas, ģeopolitiskās izmaiņas, nevienlīdzība valstu iekšienē un starp tām, neoficiāls darbs un pieaugošs bezdarbs, piedāvā jaunas iespējas un sadarbības kanālus ES un LAK partnerattiecībām, lai stratēģiski rīkotos jomās, kurās ir vajadzīgs kopīgs redzējums un darba programma;

10.  uzsver, ka pat pēc ievērojamas ekonomiskās attīstības, kuras rezultātā nabadzības un nevienlīdzības līmenis kritās, nevienlīdzība joprojām rada ievērojamus šķēršļus LAK reģiona attīstībai, kur 175 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā un atstumtībā, īpaši sievietes un nepilngadīgie; uzsver, ka ekonomiskā izaugsme, tostarp sociālā attīstība, taisnīga bagātības sadale un vispārēja sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšana ir būtiska šā jautājuma risināšanā;

11.  atgādina, ka nabadzības izskaušana un nevienlīdzības samazināšana ir jārisina, izmantojot ekonomikas, sociālās kohēzijas un iekļaušanas politikas virzienus, plašākas darba iespējas un izglītības pieejamību, un uzsver, ka ir nepieciešams aizsargāt visus iedzīvotājus un paplašināt vidusslāni neatkarīgi no ekonomikas ciklu ietekmes, konsolidēt iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanas sasniegumus, tostarp nosakot sociālās aizsardzības griestus, un ievērot demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības;

12.  uzsver, ka nepieciešams integrēt tautsaimniecības globālajās vērtības ķēdēs, pamatojoties uz aprites ekonomikas modeli, un atzīt, ka ir svarīgi sagatavot divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus kā efektīvu instrumentu kopīgu globālo problēmu risināšanai, vienlaikus veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo dialogu kā ilgtspējīgas attīstības virzītājspēkus; uzsver, ka ir jārada apstākļi abu reģionu tautsaimniecību dažādošanai, samazinot to atkarību no izejvielām un neaizsargātību no cikliski mainīgajām izejvielu cenām pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi veicināt zinātnisko un tehnisko zināšanu pārnesi, stiprināt cilvēkkapitālu un dažādot nodarbinātību un ka šo mērķu sasniegšanai ir jāpaaugstina investīcijas izglītībā, apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā;

13.  atzinīgi vērtē 2016. gada 11. novembra protokolu par Ekvadoras pievienošanos ES brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Kolumbiju un Peru, kuru parakstīja ES, tās dalībvalstis, Ekvadora, Kolumbija un Peru; atgādina, ka ar šo nolīgumu tiek likvidēti augsti muitas tarifi un tehniski šķēršļi tirdzniecībai, tiek liberalizēti pakalpojumu tirgi, atvērti publiskā iepirkuma tirgi un paredzētas saistības attiecībā uz ātriem un efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;

14.  norāda, ka ES ir lielākais ārvalstu investors LAK reģionā un otrs lielākais LAK reģiona tirdzniecības partneris, veidojot divvirzienu ekonomiskās attiecības, kuru pamatā ir kvalitātes, sociālās atbildības, darbvietu izveides, tehnoloģiju nodošanas, pētniecības un inovācijas vērtības;

15.  mudina veidot jaunas publiskās un privātās partnerības, lai veicinātu ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbību, izaugsmi un ārvalstu investīcijas; uzsver, ka ir jāapkaro neoficiālā ekonomika un MVU nepietiekamā attīstība un zemā konkurētspēja; prasa veicināt un uzlabot mobilitāti starp abiem reģioniem, vienlaikus nodrošinot darba tiesību savstarpēju saskaņotību un pastiprinot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

16.  uzsver, ka abos reģionos ir nepieciešams attīstīt ilgtspējīgu un efektīvu nodokļu sistēmu kopā ar pienācīgu nodokļu maksāšanas kultūru, tostarp izveidot efektīvas galvenās grāmatvedības iestādes, kas varētu sekmēt ekonomisko izaugsmi un labklājības valstu izveidi, kuras paredzētu un nodrošinātu tādus sabiedriskos labumus un pakalpojumus kā piekļuvi valsts izglītībai, veselības, sociālās aizsardzības infrastruktūrai un drošību visiem iedzīvotājiem, un atkārto, ka nodokļu oāzes un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas postoši ietekmē ekonomisko un sociālo attīstību, progresu un labklājību, un ekonomikas un sociālo pārdalīšanas politiku pienācīgu darbību;

17.  uzsver, ka ekonomiskā izaugsme un tirdzniecība ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai, taču ar tiem nepietiek, lai mazinātu nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību; aicina īstenot efektīvus politikas virzienus, kas sekmētu šo problēmu mazināšanos, panākot diversificētu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kurā liela uzmanība tiek pievērsta sociālajiem jautājumiem, institucionālajam atbalstam un cilvēktiesību ievērošanai;

18.  uzskata, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) panākšanai ir jābūt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAK) sadarbības pamatmērķim; mudina Savienību palielināt budžeta atbalsta programmas;

19.   atbalsta jaunas Eiropas Komisijas attīstības programmas izveidi saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; atgādina, ka Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un tās mērķiem ir jābūt galvenajiem ES un LAK sadarbības instrumentiem, tostarp attiecībā uz visām šīs sadarbības ekonomiskajām, sociālajām un ilgtspējīgas attīstības dimensijām, ne tikai nabadzības izskaušanu; uzsver, ka ES ir jāturpina nodrošināt oficiālās attīstības palīdzība (OAP) visām LAK valstīm, tostarp valstīm ar vidējiem un augstākiem ienākumiem, uz kurām vairs neattiecas divpusējā sadarbība attīstības jomā saskaņā ar diferenciācijas principu, pamatojoties uz jaunu pieeju, kurā jāņem vērā ne tikai ienākumi uz vienu iedzīvotāju, bet arī citi kritēriji; noteikti pieprasa, lai Komisija izņēmuma kārtā un saskaņā ar ASI regulu paredzētu divpusēju sadarbību ar valstīm, kurām ir vidēji un augstāki ienākumi, kamēr vien ir spēkā attīstības sadarbības finanšu instruments 2014.–2020. gadam un pēc tam, lai turpinātu atbalstīt to centienus pārvarēt pašreizējās problēmas;

20.  mudina labāk koordinēt politikas virzienus un programmas, ar kurām atbalsta LAK reģionu, kā arī tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas; aicina pildīt politiskās saistības, par kurām tika panākta vienošanās ES un LAK reģionālajos samitos, un papildināt tās ar nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu;

21.  prasa Komisijai identificēt pieejamos instrumentus un piešķirt tiem pietiekamus līdzekļus, īstenojot piemērotas darbības to saskaņošanai ar efektivitātes, spējas veidot apropriācijas, harmonizēšanas, abpusēja atbildīguma, pārskatatbildības principiem un to atbilstībai LAK valstu attīstības stratēģijām, lai palīdzētu LAK risināt problēmas un sagatavoties iespējamam oficiālās attīstības palīdzības (OAP) samazinājumam nākotnē; aicina šādos instrumentos iekļaut zinātības un apmācības pārnesi un sniegt palīdzību, veicot nodokļu un publisko finanšu pārvaldības reformas, kuras sekmē izaugsmi un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu;

22.  aicina Komisiju piemērot saistošus attīstības efektivitātes principu kritērijus tās apvienošanas programmām, īpaši attiecībā uz līdzatbildību, saskaņošanu ar partnervalstīm, attīstību un finansiālo papildināmību, pārredzamību un pārskatatbildību;

23.  norāda, ka savu ģeogrāfisko un ģeoloģisko īpatnību dēļ LAK ir ārkārtīgi neaizsargāta pret dabas katastrofām un ka šī situācija vēl vairāk saasinās klimata pārmaiņu rezultātā, kuras ir jārisina globālā mērogā saskaņā ar kopējas, bet diferencētas atbildības principu; aicina Komisiju un LAK valstis novērst pamatcēloņus, īstenot klimatnoturības pasākumus un pieņemt riska novēršanas stratēģijas un protokolus, lai ārkārtas gadījumos strauji mobilizētu humāno palīdzību;

24.  mudina efektīvi īstenot dzimumu līdztiesību, veicināt sieviešu iespējas, kā arī politikas virzienus sieviešu iekļaušanai visās politiskās, ekonomiskās un sociālās dzīves jomās, lai palielinātu viņu aktīvu dalību sabiedrības dzīvē, stingri apkarojot sieviešu slepkavības, nodrošinot sieviešu fizisko un psiholoģisko drošību, veicinot piekļuvi darba tirgum un vienlīdzību nodarbinātībā un nodrošinot viņu pamattiesības, tostarp seksuālās un reproduktīvās tiesības; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot meiteņu un sieviešu dzīvi; uzsver, ka tādēļ piekļuve izglītībai ir būtiska un varētu izraisīt sociālas un ekonomiskas pārmaiņas; šajā saistībā atzinīgi vērtē 1994. gada Amerikas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu, sodīšanu un izskaušanu (Belenas konvencija) un prasa lielāku nozīmi piešķirt Belenas konvencijas sekretariātam un uzraudzības mehānismam (MESECVI); atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Stambulas konvencijas stāšanos spēkā 2016. gadā un aicina abu reģionu valstis, kuras to vēl nav parakstījušas, to izdarīt;

25.  uzskata, ka ir būtiska tāda valsts politika, īpaši attiecībā uz veselības aprūpi, izglītību un apmācību, kā arī privātas iniciatīvas, kura paver iespējas gandrīz 30 miljoniem jauniešu, kuri nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu; uzsver, ka ar attīstības programmām ir jānovērš konfliktu, vardarbības, organizētās noziedzības un slepkavību augstais līmenis, kas īpaši skar jauniešus un pusaudžus, un ir viena no galvenajām LAK valstu problēmām;

26.  atkārto, cik svarīga ir darbavietu kvalitāte un izglītības iespēju pieejamība jauniešiem, jo viņi iemieso turpmākas cerības panākt kontinenta ilgtermiņa politisko stabilitāti un ir galvenais faktors tās panākšanā; mudina turpināt sadarbību ar ekonomikas fondiem divpusējas universitāšu līdzdalības veidā, izmantojot stipendijas, zināšanu apmaiņu un ES un LAK studentu starptautisku mobilitāti, jo īpaši paplašinot Erasmus + programmu kā daļu no 2015. gadā uzsāktās augstākās izglītības partnerības ar CELAC ; ar gandarījumu norāda, ka 2015. gadā tika sekmīgi uzsākta programma Erasmus+, līdz 2020. gadam piedāvājot mobilitātes iespējas 6200 cilvēkiem un stipendijas 3500 cilvēkiem — galvenokārt CELAC studentiem; norāda, ka nepieciešams panākt pilnīgu un abpusēju universitāšu grādu atzīšanu un stiprināt divu reģionu sadarbību attiecībā uz kvalitāti un akreditācijas sistēmu;

27.  norāda, ka ES un CELAC sadarbībai ir būtiska nozīme zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā un ka ir svarīgi izveidot kopēju ES un CELAC pētniecības telpu, lai stiprinātu sadarbību pētnieku un profesoru mobilitātes jomā;

28.  uzsver bērnu tiesību būtisko nozīmi un nepieciešamību visām ES un LAK valstīm stingri ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām;

29.  mudina turpināt sadarbību, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijām, tādējādi pielāgojot sabiedrību digitālajai transformācijai;

30.  uzsver vispārējo tendenci un kopīgās problēmas pēdējo desmit gadu laikā brīvības un sociālo tiesību panākšanā, kā arī lielos centienus izstrādāt iekļaujošas sabiedriskās politikas neaizsargātāko grupu aizsardzībai un bagātības un ekonomikas izaugsmes vienlīdzīgai pārdalei, kas sniedza būtisku ieguldījumu, lai pēdējo 15 gadu laikā glābtu no nabadzības gandrīz 60 miljonus Latīņamerikas iedzīvotājus; aicina varas iestādes ievērot un garantēt demokrātisko principus, pamattiesības, brīvības un visu pilsoņu drošību, tostarp reliģisko minoritāšu, pirmiedzīvotāju, vides aktīvistu, LGTBI kopienas, iedzīvotāju ar invaliditāti, piespiedu kārtā pārvietotu personu un bezvalstnieku, un lauku teritoriju iedzīvotāju drošību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību — gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

31.  uzsver, ka ir jānodrošina reliģisko minoritāšu un LGTBI kopienas tiesības un drošība; mudina LAK valdības pieņemt tiesību aktus un veikt pasākumus, kuri aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus pret vajāšanu, draudiem, apmelošanas kampaņām, patvaļīgu apcietināšanu, spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un noslepkavošanu, kas bieži tiek vērsti pret viņiem; aicina aizsargāt pamatiedzīvotāju un lauku iedzīvotāju tiesības un intereses tādos attīstības projektos, kuriem ir nozīmīga ietekme uz vidi, un saistībā ar ieguves rūpniecības darbību, vispirms nodrošinot iepriekšējas apspriešanas un piekrišanas procedūras;

32.  pauž nožēlu par uzbrukumiem demokrātiski ievēlētiem opozīcijas līderiem, žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši tiem, kuri strādā pie vides jautājumiem, un viņu advokātiem; aicina iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu viņu fizisko un psiholoģisko neaizskaramību un panāktu tūlītēju, visaptverošu un objektīvu izmeklēšanu, lai vainīgos sauktu pie atbildības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

33.  atkārto, ka tirdzniecības un asociācijas nolīgumu sarunu un īstenošanas procesā būtu jānodrošina pilsoniskās sabiedrības un NVO aktīva iesaiste un apspriešanās ar tām;

34.  uzsver, ka līgumos ir jāatsaucas uz vārda un pulcēšanās brīvību LAK valstīs;

35.  mudina ES dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt tiesību aktus, kas ļauj iesaldēt aktīvus un noteikt vīzu ierobežojumus personām, kuras ir bijušas iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos;

36.  atkārto, ka politikas virzieniem un praksēm par migrāciju ir jāgarantē cilvēktiesību ievērošana, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm un neaizsargātām grupām, piemēram, nepilngadīgajiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus ņemot vērā problēmas kuras saistītas ar robežu aizsardzību un migrantu nekriminalizēšanu; uzsver visaptverošas pieejas nepieciešamību, kuras mērķis būtu atzīt migrējošo darba ņēmēju ekonomisko un sociālo ieguldījumu uzņēmējvalstīs, tranzītvalstu nozīmi un nepieciešamību izveidot likumīgus veidus, kā uzņēmējvalstīs iegūt pilsonību, īpašu uzmanību pievēršot pārvietotām personām, kam ir vajadzīgs patvērums; aicina īstenot pasākumus, lai veicinātu un uzlabotu mobilitāti valstu starpā, vienlaikus nodrošinot darba tiesību abpusēju saskaņotību un pastiprinot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

37.  mudina LAK valstis pārliecināties, ka sociālās, vides un darba tiesības tiek pilnībā ievērotas; prasa pilnīgi un efektīvi īstenot SDO konvencijas un ievērot darba pamatstandartus, kas cita starpā ietver biedrošanās brīvību un tiesības uz kolektīvām sarunām; turklāt uzsver, ka ir jānodrošina visu veidu piespiedu vai obligātā darba izskaušana;

38.  uzsver abu reģionu drošības izaicinājumus, tostarp terorismu un narkotisko vielu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī mudina īstenot pastāvīgus centienus, lai stiprinātu sadarbību drošības jomā, koordinējot policijas un militāros spēkus un īpašu uzmanību pievēršot informācijas apmaiņai; mudina Latīņamerikas valstis piedalīties ES organizētajās krīzes pārvarēšanas un miera uzturēšanas misijās, kā to jau dara Kolumbija un Čīle; mudina turpināt militāro sadarbību ar mērķi izveidot īpašu ārkārtas palīdzības korpusu dabas un humāno katastrofu novēršanai; prasa īstenot turpmāku sadarbību attiecībā uz jūras satiksmes drošību, atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu un bruņojuma kontroli;

39.  aicina vienprātīgi ievērot valstu teritoriālās integritātes principu;

40.  pauž nožēlu par humānās palīdzības samazināšanu un nosoda to, ka šie samazinājumi joprojām attiecas uz teritorijām (ziemeļu trīsstūris, kuru veido Centrālamerika, Haiti, Kolumbija), kurās pastāv vislielākā nepieciešamība pēc humānās palīdzības;

41.  nosoda dažu valstu valdību rīcību, kuras ir atteikušās no starptautiskās humānās palīdzības, tādējādi neradot iespēju apmierināt šo valstu būtiskākās pamatvajadzības; aicina PV/AP uzstāt, lai attiecīgās iestādes atļautu ielaist šādu palīdzību, un nākt klajā ar palīdzības plānu katrai valstij;

42.  aicina ES apņemties sniegt atbalstu tām LAK valstīm, kurās iedzīvotāji cieš no ilgstošas vardarbības un kurās ir nepieņemami augsts skaits slepkavību, nogalināšanu bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanas gadījumu, jo bez drošības nav iespējama patiesa labklājība, cieņa un laime; mudina LAK valstis veikt pasākumus cietumu pārpildītības novēršanai un ieslodzījuma apstākļu uzlabošanai, nodrošināt ieslodzīto fiziskās un psiholoģiskās integritātes aizsardzību, izmeklēt un sodīt spīdzināšanas un nežēlīgas izturēšanās gadījumus, un veicināt cilvēcīgāku izturēšanos pret ieslodzītajiem, lai tādējādi novērstu regulārus tādus masu nemierus cietumos, kuros tiek zaudētas cilvēku dzīvības;

43.  uzsver, ka ir jāstiprina sadarbība starp visām Atlantijas reģiona valstīm cīņā pret narkotiku tirdzniecību, iesaistot arī attiecīgās Rietumāfrikas valstis, kuras ir nozīmīgs narkotiku tranzīta ceļš starp Latīņameriku un Eiropu;

44.  prasa ES atbalstīt Centrālamerikas valstis, kuras ir skārusi organizētā noziedzība, kas apdraud to sociālās un politiskās struktūras;

45.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina atbalstīt Centrālamerikas drošības stratēģija (CASS) un Karību jūras reģiona valstu drošības stratēģija;

46.  uzsver, ka steidzami ir jāpastiprina centieni, lai apkarotu korupciju, nodokļu krāpšanu un nesodāmību, jo šie ir galvenie šķēršļi, kas kavē attīstību, lai ievērotu tiesiskumu, rīkotu brīvas un pārredzamas vēlēšanas, panāktu varas nošķiršanu un vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgai, objektīvai un profesionālai tiesiskajai sistēmai, atbalstītu labu pārvaldību, novērstu institucionālos trūkumus un stiprinātu administrāciju; atzīst darbu, ko šajā jomā ir veikusi programma EUROsociAL;

47.  aicina ES un LAK valstis apkarot korupciju ar tādu pasākumu klāstu, kurā cita starpā ietverta novēršana un tiesībaizsardzība, un kriminālvajāšana, un daudzpusēju un starptautisku pretkorupcijas konvenciju efektīva īstenošana, un norāda, ka korupcijas esamība apdraud ne tikai sociālo labklājību un sociālo vienlīdzību, bet arī demokrātiskas valdības politisko leģitimitāti un kvalitāti; uzsver, ka neatkarīgu tiesu iestāžu un neatkarīgas valsts pārvaldes trūkums veicina neuzticēšanos valsts iestādēm, apdraudot tiesiskumu un saasinot vardarbību; uzsver, ka ir nepieciešama pārredzamība, brīvi plašsaziņas līdzekļi un pilsoņu līdzdalība, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju; ņem vērā, ka ir jāievieš jauni starptautiskie noteikumi nodokļu oāžu prakses pārtraukšanai, piemēram, automātiska nodokļu informācijas apmaiņa un banku darbības noslēpuma atcelšana;

48.  aicina turpināt sadarbību saistībā ar nozīmīgiem abas puses interesējošiem vides jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas pārkārtošanai un dekarbonizācijas procesam, kas radīs ietekmi uz abu reģionu ekonomikām; uzsver, ka ir jāatbalsta pētniecība par atjaunojamiem energoresursiem un to izvēršana, dabas aizsardzība, meža apsaimniekošana un politikas virzieni, kas paredzēti, lai pievērstos klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām reģionā, kurš tieši izjūt šo pārmaiņu ietekmi, ņemot vērā vietējo un pamatiedzīvotāju kopienas tajās zonās, kurās tiek iegūti dabas resursi; uzsver, ka ir jāturpina atbalstīt tādas iniciatīvas kā EUROCLIMA vai RIOCC saskaņā ar Limas programmu attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, vidi, klimata pārmaiņām un enerģiju; atzīst kopīgo vajadzību īstenot enerģētisku pāreju, lai sekmīgi izpildītu Parīzes nolīguma noteikumus; uzsver, ka ir nepieciešamas turpmākas investīcijas un sadarbība starp ES un LAK iestādēm un uzņēmumiem, lai kopīgi īstenotu enerģētisko pāreju un dekarbonizāciju un uzlabotu pamatinfrastruktūru; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pārvaldību un tiesu procedūras attiecībā uz mežu aizsardzību un agrārekoloģiskās lauksaimniecības prakses paplašināšanu;

49.  uzsver, ka ir jāpaātrina ES un Mercosur sarunas, lai noslēgtu visaptverošu, līdzsvarotu un savstarpēji izdevīgu nolīgumu, kā norādīts Eiropadomes 2017. gada 9. marta secinājumos, lai varētu pabeigt starp ES un Latīņameriku pašreiz noslēgto nolīgumu kopuma izveidi; uzsver, ka ir nepieciešams pabeigt sarunas un panākt, lai Eiropas Parlaments galīgo nolīgumu ratificē pirms pašreizējā termiņa beigām, kas sniegs pozitīvu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darbvietu izveidē abās ekonomiskajās zonās, kā arī stiprinās savstarpējās vēsturiskās, kultūras, politiskās un sadarbības attiecības un uzticību starp abu reģionu iedzīvotājiem;

50.  uzsver, ka ir svarīgi paātrināt pašreiz notiekošās sarunas par ES un Meksikas vispārējā nolīguma atjaunināšanu, un aicina noslēgt nolīgumu līdz 2017. gada beigām; uzsver, ka ir svarīgi pabeigt ES un Čīles asociācijas nolīgumu līdz 2018. gada pirmajam trimestrim; aicina to dalībvalstu parlamentus, kuri to vēl nav izdarījuši, ratificēt ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu;

51.  uzsver, cik svarīga ir Ekvadoras nesenā pievienošanās daudzpusējam nolīgumam ar Kolumbiju un Peru, un atgādina, ka arī Bolīvija ir aicināta pievienoties, ja tā izlemtu piedalīties; atzinīgi vērtē Šengenas īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu attiecībā uz Peru un Kolumbiju; šajā sakarībā prasa tāpat atcelt vīzu režīmu ar Ekvadoru; norāda, ka šīs darbības sniedz ieguldījumu ES ekonomisko un kultūras saišu uzlabošanā ar šīm valstīm;

52.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi ES un LAK valstu asociācijas, tirdzniecības un investīciju nolīgumos sistemātiski iekļaut noteikumus par uzņēmumu sociālo atbildību un klauzulas par cilvēktiesību un sociālo tiesību aizsardzību;

53.  norāda, ka Meksikai un Brazīlijai ir piešķirts ES stratēģisko partneru statuss un aicina šādu statusu piešķirt Argentīnai kā svarīgai dalībniecei šajā reģionā un kā Mercosur un G20 loceklei, un atjaunināt iestāžu attiecību sistēmu;

54.  atzīst, cik svarīgi ir Ibērijas pussalas un Latīņamerikas samiti, kuriem pēdējos gados pastiprināti darbības mehānismi, vienlaikus atbalstot Ibērijas pussalas un Latīņamerikas ģenerālsekretariāta (SEGIB) pagaidu prezidentūru; uzsver to radīto pievienoto vērtību abu reģionu partnerībai kopumā, jo tie dod iespēju rīkot forumu dialogam, koordinācijai un sadarbībai; prasa šajā saistībā izveidot sadarbības mehānismu, ko varētu izveidot kā saprašanās memorandu vai pamatnolīgumu par sadarbību starp Komisiju un/vai EĀDD un SEGIB un ar ko varētu optimizēt un reglamentēt attiecības starp abām iestādēm strukturētākā, sakārtotākā un sistemātiskākā veidā; atzinīgi vērtē to, ka pēdējā samitā īpaša uzmanība ir pievērsta tādām svarīgām jomām kā jaunieši, izglītība un uzņēmējdarbība;

55.  atkārto, ka EuroLat asambleja un parlamentārās delegācijas ir ļoti veiksmīgi un lietderīgi forumi stratēģiskās partnerības parlamentārajai dimensijai un ES un LAK politiskajam dialogam, tostarp pilsoniskās sabiedrības — kuras nozīme būtu jānostiprina — līmenī, kā arī svarīgs līdzeklis, ar kuru pilsoņu prasības nonāk līdz ES un CELAC samitiem; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt asamblejas diskusiju un secinājumu pamanāmību un izplatību, gan sadarbojoties ar ES un CELAC samitiem, gan arī ar valstu un reģionālo iestāžu starpniecību;

56.  uzsver ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fonda kā starptautiskas organizācijas lomu un aicina visus tā sešdesmit divus locekļus nekavēties ar tā ratifikāciju, kam vajadzētu būt lielai nozīmei abu reģionu partnerības atbalstīšanā, un prasa izveidot pastāvīgus šī fonda un EuroLat asamblejas sadarbības mehānismus;

57.  atbalsta Eiropas Investīciju bankas ārējo aizdevumu pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz Latīņameriku ar mērķi uzturēt un izstrādāt operācijas, lai reaģētu uz tādu finansēšanas prioritāro jomu vajadzībām kā klimata pārmaiņu mazināšana, sociālās, ekonomiskās un vides infrastruktūras izstrāde un atbalsts MVU;

58.  prasa nodrošināt labāku daudzpusējo koordināciju starp ES dalībvalstīm, kas piedalās Amerikas Attīstības bankā (BID) un Latīņamerikas Andu Attīstības korporācijas (CAF) Attīstības bankā, lai maksimāli palielinātu LAK valstīs īstenoto attīstības programmu ekonomisko ietekmi;

59.  atgādina par atbalstu Kolumbijas miera procesam, kas ir svarīgs gan Kolumbijas iedzīvotāju nākotnei, gan šīs valsts reģiona stabilizācijai, un apņemas atbalstīt Kolumbijas valdību tā īstenošanā; uzsver šajā sakarībā, ka svarīgi ir iesaistīt visu Kolumbijas sabiedrību, jo īpaši cietušos un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī piespiedu kārtā pārvietotās personas un valdību vadītājus, lai garantētu cilvēktiesību aktīvistu un kopienu līderu drošību un aizsardzību; mudina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt politisko un finanšu atbalstu, tostarp saskaņā ar ASI regulu, īpaši tās 5. panta 2. punktu, un ar ES trasta fondu Kolumbijai, un atbalsta PV/AP īpašā sūtņa Kolumbijā devumu; izsaka vēlmi, lai arī Nacionālās atbrīvošanas armija apņemtos atbalstīt notiekošo miera procesu; atzinīgi vērtē to, ka Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC) ANO uzraudzībā ir pabeiguši individuālo ieroču nodošanu; atbalsta ANO Drošības padomes izveidoto jauno misiju, lai palīdzētu FARC locekļiem reintegrēties sabiedrībā; atzinīgi vērtē divpusējo pamiera nolīgumu starp Nacionālo atbrīvošanas armiju un Kolumbijas valdību;

60.  pauž lielas bažas par demokrātijas, cilvēktiesību un sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos Venecuēlā un to, ka politiskā un sociālā nestabilitāte kļūst aizvien lielāka; aicina Venecuēlas valdību saglabāt valdības atzaru nodalījumu un neatkarību un pilnībā atjaunot Nacionālās asamblejas konstitucionālo autoritāti; turklāt aicina Venecuēlas valdību nodrošināt visu politisko ieslodzīto tūlītēju un beznosacījumu atbrīvošanu un cik vien ātri iespējams nākt klajā ar vēlēšanu grafiku, kas ļaus notikt brīviem un pārredzamiem vēlēšanu procesiem; aicina starptautisko sabiedrību, reģionālos partnerus un PV/AP veicināt un atbalstīt plašu nacionālo nolīgumu kā vienīgo iespējamo risinājumu; prasa PV/AP aktīvi izpētīt citus pasākumus, lai konstruktīvi veicinātu valsts politisko stabilizāciju; noraida šajā sakarībā jebkādus mēģinājumus nodot tās konstitucionāli atzītās pilnvaras jebkurai citai struktūrai; stingri nosoda Konstitucionālās asamblejas vēlēšanas 2017. gada 30. jūlijā, jo tas ir varas nošķiršanas principa pārkāpums un pilsoņu tiesību neaizskaramības pārkāpums brīvi paust savus politiskos uzskatus ar demokrātiski ievēlētu un leģitīmu iestāžu starpniecību; atgādina, ka Eiropas Parlaments līdz ar daudziem citiem starptautiskiem dalībniekiem neatzīst šīs vēlēšanas vai jebkādus pasākumus vai lēmumus, ko pieņēmusi jaunizveidotā asambleja, to leģitimitātes trūkuma dēļ un pauž nožēlu par vardarbīgajiem apstākļiem, kuru rezultātā daudzi cilvēki ir nogalināti vai ievainoti; pauž lielas bažas par Nacionālās asamblejas demokrātiski ievēlēto locekļu nelikumīgu vajāšanu un apspiešanu; noraida ģenerālprokurores Luisa Ortega Diaz atlaišanu un viņas politisku vajāšanu, kā arī visu Augstākās tiesas locekļu atlaišanu, kurus ievēlējusi leģitīma Venecuēlas Nacionālā asambleja; pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanas attiecībā uz daudzajiem noziegumiem un apspiešanām, kuras īstenojis Venecuēlas režīms, un aicina EP uzņemties aktīvu lomu šajā sakarā; aicina PV/AP un Eiropas Padomi apsvērt personu ierobežojošus pasākumus, piemēram, iesaldēt to personu aktīvus un ierobežot ieceļošanas tiesības ES, kuras ir iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos Venecuēlā, tostarp attiecība uz neatzītās Konstitucionālās asamblejas locekļiem;

61.   atzinīgi vērtē ES un Kubas Politiskā dialoga un sadarbības nolīguma parakstīšanu 2016. gada decembrī; uzsver, cik svarīgi ir paātrināt tā īstenošanu, kas var pozitīvi ietekmēt ES un CELAC partnerību kopumā; norāda, ka politiskajam dialogam un sadarbības nolīgumam ir jāsniedz ieguldījums Kubas iedzīvotāju dzīves apstākļu un sociālo tiesību uzlabošanā, virzības uz demokrātiju sekmēšanā un pamatbrīvību ievērošanā un veicināšanā; uzsver, ka tā spēkā esamība būs atkarīga no tā, cik efektīvi Kubas valdība īstenos nolīgumā noteiktos noteikumus par cilvēktiesībām, un pamatojoties uz Eiropas Parlamenta rezolūcijām;

62.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī CELAC dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0016.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0200.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0297.
(5) OV C 274, 27.7.2016., 28. lpp.
(6) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/trade_en.pdf
(7) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/poverty_en.pdf
(8) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/pparties_en.pdf
(9) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/china_en.pdf
(10) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/athens2014/adopted_docs/femicide/1026102en.pdf
(11) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/migration_en.pdf
(12) OV C 81 E, 15.3.2011., 54. lpp.
(13) OV C 65, 19.2.2016., 120. lpp.


Korupcija un cilvēktiesības trešās valstīs
PDF 514kWORD 74k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs (2017/2028(INI))
P8_TA(2017)0346A8-0246/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas stājās spēkā 2005. gada 14. decembrī(1),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos un Padomes 2009. gada Ieteikumu par turpmāku kukuļošanas apkarošanu, 2009. gada Ieteikumu par nodokļu atskaitījumiem par ārvalstu valsts amatpersonām dotiem kukuļiem, kā arī citus saistītus instrumentus(2),

–  ņemot vērā 2012. gadā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019),

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2914. sanāksmē 2008. gada 8. decembrī pieņemtās ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem(3),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. novembrī pieņemto Eiropas Investīciju bankas (EIB) ziņojumu „Politika aizliegtas rīcības novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīciju bankas darbībās” („EIB krāpšanas apkarošanas politika”)(5),

–  ņemot vērā dokumentu „Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi: īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu „Aizsargāt, ievērot un labot””(6),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(8),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cīņu pret korupciju un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) rezolūciju(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(10),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs(12),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par nesen atklātajiem augsta līmeņa korupcijas gadījumiem FIFA(13),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas(14),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(15),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju, Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas attiecīgi 1998. gada 5. maijā un 1999. gada 1. maijā pieņemto rezolūciju (98) 7 un (99) 5, ar kurām izveidoja Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO),

–  ņemot vērā Džakartā 2012. gada 26. un 27. novembrī pieņemto paziņojumu par principiem pretkorupcijas aģentūrām(16),

–  ņemot vērā 2013. gada 22.–24. novembrī pieņemto Panamas deklarāciju par septīto ikgadējo Starptautiskās Pretkorupcijas iestāžu asociācijas (IAACA) konferenci un kopsapulci,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembrī pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas valsts iestādēm un Cilvēktiesību padomes 2016. gada 29. septembrī pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas valsts iestādēm(17),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Padomdevējas komitejas 2015. gada 5. janvāra galīgo ziņojumu par korupcijas negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu(18),

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Konvenciju par korupcijas novēršanu un apkarošanu (AUCPCC)(19),

–  ņemot vērā ANO iniciatīvu Globālais līgums (UN Global Compact), kas paredz saskaņot stratēģijas un pasākumus ar vispārējiem cilvēktiesību, nodarbinātības, vides un korupcijas apkarošanas principiem(20),

–  ņemot vērā organizācijas Transparency International ikgadējo korupcijas uztveres indeksu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A8-0246/2017),

A.  tā kā korupcija ir sarežģīta globāla parādība, kas skar gan ziemeļu, gan dienvidu valstis un to var definēt kā uzticētās varas ļaunprātīgu izmantošanu individuālam, kolektīvam, tiešam vai netiešam privātam labumam, kas būtiski apdraud sabiedrības intereses un sociālo, politisko un ekonomisko stabilitāti un drošību, graujot sabiedrības uzticēšanos un iestāžu efektivitāti un lietderību, kā arī demokrātijas vērtības, cilvēktiesības, ētiskumu, tiesiskumu, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību;

B.  tā kā korupcija var svārstīties no neliela mēroga centieniem ietekmēt atsevišķas personas, valsts amatpersonas vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu līdz plaša mēroga mēģinājumiem sagraut politiskās, ekonomiskās un/vai juridiskās sistēmas, lai veicinātu un finansētu terorismu, atbalstītu ekstrēmismu, samazinātu nodokļu ieņēmumus un atbalstītu organizētās noziedzības tīklus;

C.  tā kā korupciju izraisa politisko, ekonomisko un tiesu sistēmu nespēja nodrošināt stingru un neatkarīgu pārraudzību un pārskatatbildību;

D.  tā kā korupcijas mazināšana ir būtiska ekonomikas izaugsmei, nabadzības mazināšanai, labklājības radīšanai, izglītībai, dzīves apstākļu uzlabošanai, veselības aprūpei, infrastruktūras attīstībai un konfliktu atrisināšanai, kā arī uzticības iestādēm, uzņēmējdarbībai un politikai vairošanai;

E.  tā kā daudzās valstīs korupcija ir ne tikai ievērojams sistēmisks šķērslis demokrātijas īstenošanai, tiesiskuma ievērošanai, politiskajai brīvībai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī visām civilajām, politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras cilvēktiesībām, bet arī var radīt daudzus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā korupcija ir viena no visvairāk novārtā atstātajiem cilvēktiesību pārkāpumu cēloņiem, jo tā veicina netaisnību, nevienlīdzību, inter alia attiecībā uz finanšu un saimnieciskajiem resursiem, nesodāmību, patvaļīgu rīcību, politisko un reliģisko ekstrēmismu un konfliktus;

F.  tā kā korupcija, apdraudot demokrātijas nostiprināšanu un stiprinot cilvēktiesības, kā arī vājinot valsts iestādes, var izraisīt sociālus nemierus, tostarp vardarbību, sabiedrības protestus un nozīmīgu politisko nestabilitāti; tā kā korupcija joprojām ir sistemātiski neievērots konfliktu katalizators jaunattīstības valstīs, kā dēļ ir plaši izplatīti cilvēktiesību, tostarp starptautisko humanitāro tiesību, pārkāpumi un to veicēju nesodāmība; tā kā nemainīgā situācija korupcijas jomā un nelikumīgā iedzīvošanās bagātībā valsts amatos ir izraisījusi varas sagrābšanu un pie varas esošo kleptokrātu iesakņošanos;

G.  tā kā daudzās valstīs augsta līmeņa korupcija noved pie zemas cilvēku, sociālās un ekonomiskās attīstības, zema izglītības un citu publisko pakalpojumu līmeņa, ierobežotām pilsoniskām un politiskām tiesībām, mazas vai neesošas politiskās konkurences un plašsaziņas līdzekļu — gan tiešsaistes, gan tradicionālo — brīvības, kā arī tiesiskuma nepilnībām;

H.  tā kā korupcija ietekmē cilvēktiesību izmantošanu, rada konkrētas negatīvas sekas un nesamērīgi ietekmē visnelabvēlīgākajā situācijā esošās, atstumtākās un neaizsargātākās sabiedrības grupas, piemēram, sievietes, bērnus, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkus, trūcīgos, pirmiedzīvotājus vai minoritātēm piederīgos, proti, liedzot tām vienlīdzīgu piekļuvi dalībai politiskajā dzīvē, sabiedriskajām un sociālajām programmām un pakalpojumiem, tiesību sistēmai, drošībai, dabas resursiem, tostarp zemei, darbvietām, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem; tā kā korupcija ietekmē arī virzību uz diskriminācijas izbeigšanu, dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, ierobežojot sieviešu iespējas pieprasīt savu tiesību atzīšanu; tā kā korupcija izkropļo valsts izdevumu apjomu un sastāvu, būtiski kaitējot valsts spējai pilnībā izmantot visus pieejamos resursus, lai nodrošinātu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, demokrātijas un tiesiskuma pienācīgu darbību un kopēja ētiskuma izpratnes attīstību;

I.  tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) Nr. 16 centrā ir miers, tiesiskums, spēcīgu iestāžu veidošana un korupcijas apkarošana; tā kā, lai visur sasniegtu IAM Nr. 16, ES ir steidzami un tieši jārisina dažādi jautājumi, kuros viena no galvenajām lomām ir korupcijai, sākot no cilvēktiesību pārkāpumiem un beidzot ar nabadzību, badu un netaisnību;

J.  tā kā korupcijas apkarošanai ir nepieciešami saskaņoti centieni, lai vērstos gan pret augsta līmeņa korupciju, gan sīku korupciju trešās valstīs un ES dalībvalstīs, katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā hierarhisko patronāžu, atlīdzības sistēmas un klientelismu varas struktūrās, kuras bieži sasaista korupcijas noziegumus un nesodāmību augstākajā līmenī ar sīku korupciju, tieši ietekmējot iedzīvotāju dzīvi un viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem;

K.  tā kā korupcijas problēmu nevar risināt bez stingras politiskās apņemšanās visaugstākajā līmenī neatkarīgi no valstu pārraudzības un tiesībaizsardzības struktūru spējām, prasmēm un vēlēšanās;

L.  tā kā korupcija rada ārkārtīgi nelabvēlīgas sekas ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz nabadzības un nevienlīdzības pieaugumu sabiedrībā, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, drošību, piekļuvi vispārējai veselības aprūpei un kvalitatīvai izglītībai, infrastruktūrai, sociālekonomiskajām iespējām, kas nodrošina individuālo un kolektīvo emancipāciju, sevišķi ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un nodarbinātības iespējas, un attiecībā uz uzņēmējdarbības kavēšanu un investīciju zudumu;

M.  tā kā, piemēram, korupcija ES katru gadu IKP izteiksmē izmaksā no EUR 179 līdz 990 miljardiem(21);

N.  tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas informāciju katru gadu pasaulē kukuļos tiek samaksāts aptuveni USD 1 triljons un tiek lēsts, ka kopējais korupcijas radītais ekonomiskais zudums daudzkārt pārsniedz šo rādītāju;

O.  tā kā organizētā noziedzība, kas ir nopietna problēma daudzās valstīs un kam ir pārrobežu dimensija, bieži ir saistīta ar korupciju;

P.  tā kā korupcijas gadījumi un cilvēktiesību pārkāpumi parasti ir saistīti ar ļaunprātīgu varas izmantošanu, pārskatatbildības trūkumu, tiesiskuma kavēšanu, neatbilstošas ietekmes izmantošanu un dažādu diskriminācijas veidu, klientelisma un tirgus mehānismu kropļojumu institucionalizēšanu; tā kā ir cieša saistība starp korupciju un nepilnībām tiesiskumā un pārvaldībā un tā kā tas bieži mazina to iestāžu un struktūru efektivitāti, kurām uzticēts nodrošināt demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošanas pārbaudes un līdzsvaru un kuras ir, piemēram, parlamenti, tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes un pilsoniskā sabiedrība; tā kā valstīs, kurās tiesiskumu mazina korupcija, tiesisko sistēmu īstenošanu un stiprināšanu kavē korumpēti tiesneši, juristi, prokurori, policisti, izmeklētāji un revidenti;

Q.  tā kā korupciju un cilvēktiesību pārkāpumus rada neētiska rīcība un valsts pārvaldes vājums un tā kā sabiedrisko un privāto organizāciju uzticamību un likumību iespējams nodrošināt tikai tad, ja ikdienā to darbība balstās stingra ētiskuma kultūrā;

R.  tā kā tāda prakse kā krāpšana vēlēšanās, nelikumīga politisko partiju finansēšana, draugu būšana vai salīdzinoši pārmērīga naudas ietekme politikā mazina uzticību un paļāvību attiecībā uz politiskajām partijām un ievēlētajiem pārstāvjiem, vēlēšanu procesu un valdību, kaitē demokrātiskajai leģitimitātei un sabiedrības uzticībai politikai un var ievērojami vājināt pilsoniskās un politiskās tiesības; tā kā neatbilstīgs regulējums un politiskā finansējuma pārredzamības un uzraudzības trūkums var radīt iespējas neatbilstoši ietekmēt un iejaukties sabiedrisko lietu norisē; tā kā apsūdzības korupcijā var izmantot arī kā politisku instrumentu, lai diskreditētu politiķu reputāciju;

S.  tā kā korupcija tieslietu jomā pārkāpj vienlīdzības, nediskriminācijas, tiesu iestāžu pieejamības un tiesību uz taisnīgu tiesu un efektīvu tiesību aizsardzību principus, kas ir būtiski svarīgi visu pārējo cilvēktiesību īstenošanā un nesodāmības novēršanā; tā kā neatkarīgu tiesu iestāžu un valsts pārvaldes trūkums veicina neuzticēšanos valsts iestādēm, apdraudot tiesiskumu un reizēm kurinot uz vardarbību;

T.  tā kā korupciju ir sarežģīti izmērīt, jo parasti tā ietver nelikumīgu praksi, kas apzināti tiek slēpta, lai gan ir izstrādāti un ieviesti vairāki mehānismi korupcijas noteikšanai, uzraudzībai, mērīšanai un apkarošanai;

U.  tā kā tādas jaunas tehnoloģijas kā sadalītās virsgrāmatas vai atvērtā avota izmeklēšanas paņēmieni un metodes sniedz jaunas iespējas palielināt valdības darbību pārredzamību;

V.  tā kā cilvēktiesību aizsardzības un jo īpaši nediskriminācijas principa stiprināšana ir vērtīgs korupcijas apkarošanas instruments; tā kā korupcijas apkarošana, izmantojot krimināltiesības un privātās tiesības, nozīmē represīvu un korektīvu pasākumu veikšanu; tā kā cilvēktiesību, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšana un stiprināšana ir veiksmīgu un ilgtspējīgu korupcijas apkarošanas stratēģiju būtiski elementi;

W.  tā kā, izveidojot sinerģiju starp krimināltiesību pieeju un uz cilvēktiesībām balstītu pieeju korupcijas apkarošanā, varētu risināt korupcijas kolektīvās un vispārējās sekas un novērst cilvēktiesību sistemātisku vājināšanos tiešas vai netiešas korupcijas ietekmes dēļ;

X.  tā kā aizvien tiek attīstīta starptautisko pretkorupcijas pasākumu institucionālā un tiesiskā sistēma, tomēr tā tiek nepilnīgi īstenota politiskās gribas vai stabilu izpildes mehānismu trūkuma dēļ; tā kā uz cilvēktiesībām balstīta pieeja pretkorupcijas pasākumiem nodrošinātu paradigmas maiņu un varētu palīdzēt likvidēt šīs īstenošanas nepilnības, izmantojot jau esošos valsts, reģionālos un starptautiskos mehānismus, lai uzraudzītu cilvēktiesību saistību ievērošanu;

Y.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija ir vienīgais juridiski saistošais universālais pretkorupcijas instruments, kas ietver piecas galvenās jomas: novēršanas pasākumus, kriminālatbildības noteikšanu un tiesībaizsardzību, starptautisko sadarbību, līdzekļu atgūšanu un tehnisko palīdzību un informācijas apmaiņu;

Z.  tā kā pašreizējās starptautiskās saistības ir labs mehānisms atbilstīgu un saprātīgu pasākumu veikšanai, lai novērstu vai sodītu korupciju valsts un privātajā sektorā, jo īpaši saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un citiem attiecīgajiem cilvēktiesību instrumentiem;

AA.  tā kā tiesu iestādes, ombudi un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas var ieņemt svarīgu lomu korupcijas apkarošanā un to potenciālu var palielināt ciešā sadarbībā ar valsts un starptautiskajām pretkorupcijas aģentūrām;

AB.  tā kā būtu jārīkojas, lai valstīs apkarotu korupciju, uzlabojot pārredzamību, pārskatatbildību un nesodāmības apkarošanas pasākumus un piešķirot prioritāti tādu stratēģiju un konkrētu rīcībpolitiku izstrādei, kas ne tikai cīnās ar korupciju, bet arī palīdz izstrādāt un/vai pilnveidot sabiedrisko politiku šajā jomā;

AC.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram var būt izšķiroša nozīme, ietekmējot iestāžu reformu, kas stiprinātu pārredzamību un pārskatatbildību; tā kā var gūt mācību no cilvēktiesību kustību pieredzes, vairojot pilsoniskās sabiedrības izpratni par korupcijas nelabvēlīgajām sekām un veidojot alianses ar valsts iestādēm un privāto sektoru pretkorupcijas centienu atbalstīšanā;

AD.  tā kā brīvu tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļu neesamība ne tikai ierobežo vārda brīvību, kas ir viena no pamattiesībām, bet arī rada labvēlīgu augsni nepārredzamu prakšu, korupcijas un neatbilstīgas uzvedības uzplaukumam; tā kā neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un dažādiem un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme pārredzamības un kontroles nodrošināšanā, ziņojot, izmeklējot un atklājot korupciju un palielinot sabiedrības izpratni par saikni starp korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā vairākās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs, spēkā ir goda aizskāruma likumi, piemēram, ir noteikta kriminālatbildība par darbībām, kas ir uzskatāmas par goda aizskaršanu, tādējādi, iespējams, ierobežojot vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un atturot trauksmes cēlējus un žurnālistus no koruptīvu darbību atmaskošanas;

AE.  tā kā daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp pretkorupcijas asociācijas un cilvēktiesību asociācijas, arodbiedrības, pētnieciskā žurnālistika, emuāristi un trauksmes cēlēji vērš uzmanību uz korupciju, krāpšanu, nepareizu pārvaldību un cilvēktiesību pārkāpumiem, neraugoties uz to, ka pakļauj sevi atriebībai, tostarp darbavietā, neslavas celšanas un goda aizskaršanas apsūdzībām un personīgam apdraudējumam; tā kā nepietiekama aizsardzība pret atriebību, neslavas celšanas un goda aizskaršanas tiesību aktu izmantošanas un neatkarīgas un ticamas izmeklēšanas trūkums var atturēt cilvēkus no šādas informācijas sniegšanas; tā kā ES ir pienākums viņus aizsargāt, jo īpaši sniedzot publisku atbalstu, tostarp apmeklējot un vērojot cilvēktiesību pārkāpēju tiesas procesus un pēc iespējas efektīvāk izmantojot tādus savus sadarbības instrumentus kā Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR); tā kā ir nepieciešams nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu un pienācīgu īstenošanu; tā kā personām, kas vērš uzmanību uz korupciju, vajadzētu būt tiesībām uz savas identitātes konfidencialitātes saglabāšanu saskaņā ar taisnīgas tiesas garantijām; tā kā trauksmes cēlējiem būtu jāpiešķir starptautiska aizsardzība pret vajāšanu;

AF.  tā kā korupcijas apkarošanā būtu jāparedz arī pasākumi ar mērķi likvidēt organizēto noziedzību, nodokļu oāzes, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālu kapitāla plūsmu, kā arī to veicinošas shēmas, jo tie traucē valstu ilgtspējīgai attīstībai, progresam, labklājībai un pārskatatbildībai;

AG.  tā kā daudzām trešām valstīm vēl nav spēju veikt nodokļu informācijas apmaiņu ar ES valstīm, tādējādi tās no ES valstīm nesaņem informāciju par to valstspiederīgajiem, kuri, iespējams, izvairās no nodokļu maksāšanas;

AH.  tā kā ir pienācīgi jāuzrauga ES finansējums trešām valstīm, tostarp ārkārtas situācijās, izmantojot skaidru līdzsvara un atsvara sistēmu saņēmējvalstīs, lai novērstu korupcijas iespējas, kas varētu rasties, un vērstu uzmanību uz ļaunprātīgu izmantošanu un atklātu korumpētas amatpersonas;

AI.  tā kā korupcijas un nelikumīgu finanšu plūsmu kontrole ir politisks jautājums, kas ir jārisina globāli, pasaules un pārrobežu līmenī (G20, ANO, ESAO, PB, SVF);

AJ.  tā kā Starptautiskais sporta integritātes forums (IFSI), kas 2017. gada februārī notika Lozannā (Šveice), veicināja sadarbību starp valdībām, starptautiskajām sporta struktūrām un citām organizācijām, lai apkarotu korupciju sportā,

1.  prasa kolektīvi rīkoties valstu un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu korupciju, ņemot vērā, ka tā izplatās pāri robežām un ka ir jāsekmē valstu un reģionu ciešāka sadarbība paralēli pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbam cīņā pret korupciju; aicina valstis aktīvi iesaistīties starptautiskajos forumos, lai apspriestu un panāktu kopīgus lēmumus par paraugpraksi un politiku, kas ir piemērota katra reģiona īpašajai situācijai, nolūkā apkarot korupciju kā savstarpēji saistītu kompleksu un transversālu parādību, kura liek šķēršļus politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un uzkurina starptautisko noziedzību, tostarp ar terorismu saistītas darbības;

2.  apņemas katrā sasaukumā regulāri sagatavot atjauninātu ziņojumu par korupciju un cilvēktiesībām;

3.  uzskata, ka cīņā pret korupciju jāietver valsts un privātā sektora partnerības pieeja, un brīdina, ka šādas partnerības trūkums pastiprinās nabadzību, nevienlīdzību un kaitējumu reputācijai, samazinās ārējās investīcijas, apdraudēs jauniešu iespējas dzīvē un neļaus pārraut saiti starp koruptīvām darbībām un terorismu;

4.  pauž bažas par tādu pašreizējo valstu un starptautisko pretkorupcijas instrumentu īstenošanas un izpildes trūkumu kā ANO Pretkorupcijas konvencija, ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (Ruggie vadlīnijas), Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija un ESAO Konvencija par kukuļdošanas novēršanu; aicina parakstītājvalstis tos pilnībā piemērot, lai labāk aizsargātu savus iedzīvotājus; apņemas sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai palielinātu to valstu skaitu, kas izvēlas stiprināt demokrātiskos procesus un veidot atbildīgas iestādes;

5.  pauž bažas par vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu un atriebību, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļi, tostarp pretkorupcijas apvienības un cilvēktiesību kustības, žurnālisti, emuāristi un trauksmes cēlēji, kas ceļ gaismā un atmasko korupcijas gadījumus; aicina iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu viņu fizisko un garīgo neaizskaramību, un nodrošināt tūlītējas, vispusīgas un objektīvas izmeklēšanas, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem sodītu vainīgos;

6.  mudina 2016. gada Londonas Pretkorupcijas samita dalībniekus izpildīt savu apņemšanos pievērsties korupcijas cēloņiem un metodēm pārredzamības veicināšanai, kā arī nodrošināt atbalstu tiem, kas skarti visvairāk;

7.  atgādina, ka ir būtiski izstrādāt ES ārēju korupcijas apkarošanas stratēģiju, lai efektīvi cīnītos pret korupciju un finanšu noziegumiem;

8.  uzsver, ka valstīm ir jāievēro cilvēktiesību saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju, un mudina valstis, kuras vēl nav to izdarījušas, parakstīt šo konvenciju; uzsver, ka valstīm ir atbildība novērst un beigu beigās reaģēt uz jebkādu korupcijas nelabvēlīgu ietekmi to jurisdikcijā;

9.  atzīst, ka politisko procesu dalībnieku un uzņēmēju atbildībā ir ievērot cilvēktiesības un apkarot korupciju; uzsver, ka pretkorupcijas stratēģijās ir jāiestrādā cilvēktiesību perspektīva, lai īstenotu obligātu un efektīvu preventīvo politiku saistībā ar tādiem jautājumiem kā pārredzamība, tiesību akti par piekļuvi publiskai informācijai, trauksmes cēlēju aizsardzība un ārējās kontroles;

10.  iesaka ES pastiprināt atbalstu starptautiskajiem instrumentiem, lai palielinātu pārredzamību ekonomikas sektoros, kurus cilvēktiesību pārkāpumi un korupcija apdraud visvairāk;

11.  atbalsta mūsdienīgas, pārredzamas un efektīvas politikas un tiesiskā regulējuma izstrādi dabas resursu pārvaldībai un uzskata, ka šādi pasākumi var būt iedarbīgi līdzekļi cīņā pret korupciju; šajā sakarā atzinīgi vērtē Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un aicina ES modernizēt tās atbalstu, lai palīdzētu ar resursiem bagātām valstīm īstenot to kā spēcīgu globālu instrumentu, veicinot no dabas resursiem iegūtu ieņēmumu pārvaldības pārredzamību un pārskatatbildību; uzskata, ka efektīva tiesiskā regulējuma izveide, lai nodrošinātu, ka naftas, gāzes un kalnrūpniecības nozaru piegādes ķēdēs iesaistītie uzņēmumi un citas ieinteresētās personas pareizi piemēro EITI principus, ir izšķirīgi svarīgs pasākums, kas ES būtu jāatbalsta;

12.  iesaka, pievēršoties un ierobežojot nelikumīgas finanšu kapitāla plūsmas no Āfrikas, īpašu uzmanību pievērst kapitāla plūsmām no rūdu un minerālu ieguves vietām konfliktu zonās;

13.  norāda, ka korupcija ir sarežģīta parādība, kurai ir raksturīgi daudzveidīgi ekonomiski, politiski, administratīvi, sociāli un kultūras faktori un varas attiecības, un tāpēc atgādina — lai ar attīstības politiku veicinātu korupcijas apkarošanu, tajā, ņemot vērā kultūras un reģionālās īpatnības, līdztekus nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai un labākai integrācijai būtu jāveicina arī cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums un publiski sociālie pakalpojumi, tādējādi sekmējot labu pārvaldību un veidojot sociālo kapitālu, sociālo iekļautību un sociālo kohēziju;

14.  uzsver, ka viens no efektīvākajiem līdzekļiem korupcijas novēršanai ir samazināt valsts iejaukšanos un birokrātisko starpniecību un ierosināt vienkāršākus noteikumus;

Korupcijas un cilvēktiesību apsvērumi ES divpusējās attiecībās

15.  uzsver, ka ar ES palīdzības programmām finansētos projektos ir jāiekļauj vietējas un demokrātiskas līdzdalības princips, lai nodrošinātu minimālo pārredzamības standartu; uzsver, ka ES ārējie finanšu instrumenti būtu jābalsta uz pretkorupcijas normām, nosacījumiem, kas inter alia pievēršas rezultātiem un ietver skaidrus pieturpunktus, rādītājus un gada progresa ziņojumus, un uz partnervalstu saistībām, lai palielinātu ES finansiālā atbalsta apgūšanu;

16.  atgādina, ka pastāvīgi jāuzrauga ES finansētie projekti un būtu jāsauc pie atbildības saņēmējvalstu iestādes, ja ES līdzekļi nav izlietoti atbilstīgi, un uzsver, ka līgumu īstenošanas uzraudzībā jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji; turklāt uzsver, ka visiem līgumslēdzējiem, kas saņem ES līdzekļus, ir pilnībā jāatklāj visa pieprasītā informācija, tostarp faktiskās īpašumtiesības un korporatīvā struktūra;

17.  iesaka ES un citiem starptautiskiem dotāciju un aizdevumu sniedzējiem veikt dotāciju, aizdevumu un finanšu palīdzības revīziju, kā arī veikt saņēmēju valdību un organizāciju stingru uzticamības pārbaudi, lai novērstu, ka tiek maksāta „noma” kleptokrātiskām iestādēm un organizācijām, kuras tās kopā ar saviem sabiedrotajiem kontrolē; šajā kontekstā uzskata, ka būtu jāveicina arī salīdzinošā izvērtēšana;

18.  uzsver pretkorupcijas programmas izšķirīgi svarīgo nozīmi pievienošanās ES sarunu procesā;

19.  aicina ES nolīgumos ar trešām valstīm līdztekus cilvēktiesību klauzulām iekļaut arī pretkorupcijas klauzulu, kura pieprasītu uzraudzību, apspriešanos un, kā pēdējo risinājumu, sankciju uzlikšanu vai šādu nolīgumu apturēšanu nopietnas un/vai sistēmiskas korupcijas gadījumā, kas rada smagus cilvēktiesību pārkāpumus;

20.  aicina ES izstrādāt principus, lai apkarotu liela mēroga korupciju kā noziegumu saskaņā ar valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem, pievērsties nesodāmības par liela mēroga korupciju gadījumiem, stingrāk īstenojot pretkorupcijas tiesību aktus, un veikt reformas, lai novērstu sistēmiskās nepilnības valstu tiesiskajā regulējumā, kas ļauj liela mēroga korupcijā gūtajai peļņai nonākt pāri robežām un izvairīties no valsts finanšu regulatoru un nodokļu iestāžu pārraudzības;

21.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu pastāvīgi un strukturēti uzraudzīts un novērtēts, cik efektīvi ES dalībvalstis un valstis, ar kurām ES ir noslēgusi nolīgumus vai plāno to darīt, īsteno ANO Pretkorupcijas konvenciju;

22.  aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis, ņemot vērā Eiropas tiesību kopumu attiecībā uz cīņu pret korupciju, uzņemties vadību starptautiskā līmenī un popularizēt Savienības partnervalstīs cīņu pret korupciju;

23.  aicina ES visos atbilstīgajos cilvēktiesību dialogos un apspriedēs ar trešām valstīm veicināt pretkorupcijas pasākumus un efektīvus sabiedrības līdzdalības un sabiedriskās pārskatatbildības mehānismus, tostarp tiesības uz piekļuvi informācijai un atklāto datu principu īstenošanu, kā arī finansēt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt, ieviest un īstenot minētos pasākumus;

24.  uzsver atvērtā avota izmeklēšanas svarīgo nozīmi pretkorupcijas pētniecībā; aicina ES atbilstīgi finansēt organizācijas, kas strādā atvērtā avota izmeklēšanas un digitālas korupcijas pierādījumu vākšanas jomā, lai atklātu korumpētās amatpersonas un nodrošinātu pārskatatbildību;

25.  aicina ES finansēt pētniecību par sadalītās virsgrāmatas lietotnēm, kuras varētu izmantot, lai uzlabotu valsts aktīvu tirdzniecības pārredzamību, uzraudzīt ES ārējās palīdzības līdzekļu devēju naudu un izsekot tai, un palīdzēt novērst vēlētāju krāpšanu;

26.  atzinīgi vērtē noturīgos centienus Attīstības sadarbības instrumenta un Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros izveidot un konsolidēt neatkarīgas un efektīvas pretkorupcijas iestādes;

27.  aicina EĀDD un Komisiju izstrādāt kopīgas programmas cilvēktiesību un korupcijas apkarošanas jomā, jo īpaši iniciatīvas ar mērķi uzlabot pārredzamību, cīnīties pret nesodāmību un stiprināt pretkorupcijas aģentūras; uzskata, ka šajos centienos vajadzētu iekļaut nacionālo cilvēktiesību aizsardzības iestāžu, kas regulāri apliecina neatkarību un objektivitāti, kapacitātes atbalstīšanu, lai tās varētu rīkoties arī korupcijas gadījumos, tostarp izmeklējot saistību starp korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, sadarbojoties ar pretkorupcijas aģentūrām un attiecīgos jautājumus nododot prokuratūrai vai tiesībaizsardzības iestādēm; turklāt aicina ES un dalībvalstis nostiprināt tiesu iestāžu sadarbības programmas ar trešām valstīm, lai veicinātu paraugprakšu un efektīvu instrumentu apmaiņu cīņā pret korupciju;

28.  aicina ES turpināt atbalstīt trešās valstīs izveidotās pretkorupcijas iestādes, kas regulāri apliecina neatkarību un objektivitāti, piemēram, Gvatemalas Starptautisko komisiju pret nesodāmību (CICIG), kā arī iniciatīvas informācijas un paraugprakses apmaiņai un spēju veidošanas stiprināšanai; mudina šīs valstis nodrošināt iestādēm visus nepieciešamos instrumentus, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, kas padarītu to darbu efektīvu;

29.  aicina Komisiju un EĀDD iedalīt vairāk līdzekļu, lai palīdzētu ieviest un īstenot aizsardzības programmas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp pretkorupcijas asociāciju un cilvēktiesību kustību, locekļiem, žurnālistiem, emuāristiem un trauksmes cēlējiem, kas ceļ gaismā un atmasko korupcijas gadījumus un cilvēktiesību pārkāpumus; uzstāj, ka ikvienam turpmākam ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem (CTA) atjauninājumam, attīstības palīdzībai vai jebkādiem norādījumiem par to īstenošanu būtu jāiekļauj skaidras atsauces un pasākumi cilvēktiesību aizsardzības veicināšanai un korupcijas apkarošanai, lai cilvēkiem, nebaidoties no represijām, būtu vieglāk ziņot par aizdomām par korupciju un lai palīdzētu kopienām, kuras ir cietušas no tās; atzinīgi vērtē Komisijas nesen uzsākto apspriežu procesu par trauksmes cēlēju aizsardzību; uzsver, ka cilvēktiesību kontaktpunktiem ES delegācijās būtu arī jāpievērš īpaša uzmanība šīm mērķgrupām un cieši jāsadarbojas ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, nodrošinot viņu starptautisko redzamību un tādējādi arī izveidojot drošus kanālus ziņošanai par pārkāpumiem;

30.  uzsver, ka visām pārraudzības struktūrām, vietējām izpildes amatpersonām un prokuroriem, kas savā darbā apliecinājuši neatkarību un objektivitāti, kā arī trauksmes cēlējiem un konkrētu gadījumu lieciniekiem būtu jāsaņem palīdzība un atbalsts no ES vietējām pārstāvniecībām un tie būtu jāuzaicina piedalīties apmācībās Eiropā; uzsver, ka šis atbalsts atbilstošos gadījumos būtu jāpublisko;

31.  aicina ES delegācijas izmantot demaršus un publisko diplomātiju vietējā un starptautiskā līmenī, lai atmaskotu korupcijas un nesodāmības gadījumus, jo īpaši tad, ja tie izraisa smagus cilvēktiesību pārkāpumus; turklāt aicina ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības brīfingos EĀDD un dalībvalstīm iekļaut ziņojumus par korupciju (sistēmisku analīzi vai konkrētus gadījumus);

32.  iesaka EĀDD un ES delegācijām valsts cilvēktiesību un demokrātijas stratēģijas dokumentos pēc iespējas iekļaut konkrētu kritēriju par saikni starp korupciju un cilvēktiesībām un turklāt noteikt šo tēmu par vienu no ES īpašo pārstāvju pienākumu izpildes prioritātēm; proti, prasa ES pievērsties korupcijai jau plānošanas un stratēģijas dokumentos attiecībā uz konkrētām valstīm un sasaistīt jebkādu budžeta atbalstu trešām valstīm ar konkrētām reformām pārredzamības veicināšanai un citiem pretkorupcijas pasākumiem;

33.  iesaka, ka Eiropas Demokrātijas fondam un ES visaptverošajam cilvēktiesību aizstāvju mehānismam (protectdefenders.eu) būtu jāparedz konkrētas programmas to pretkorupcijas aktīvistu aizsardzībai, kuri dod ieguldījumu arī cilvēktiesību aizsardzībā;

34.  aicina ES izveidot sūdzību mehānismu, kuru tās ārējo darbību skartās personas var izmantot, lai iesniegtu sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas gadījumiem;

35.  atkārto iepriekšējās rezolūcijas izteikto aicinājumu ES pēc iespējas ātri Padomei ierosināt Magņitska sankciju sarakstu pret 32 Krievijas valsts amatpersonām, kas atbildīgas par Krievijas trauksmes cēlēja Sergeja Magņitska nāvi, lai Padome varētu sarakstu pieņemt un piemērot mērķtiecīgas sankcijas šīm amatpersonām, piemēram, ES vīzu saņemšanas aizliegumu un to Eiropas Savienībā esošo aktīvu iesaldēšanu;

36.  mudina ES dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt tiesību aktus, kuri paredz skaidrus kritērijus, kas ļauj iekļaut melnajā sarakstā un piemērot līdzīgas sankcijas trešo valstu personām un to ģimenes locekļiem, kuri ir izdarījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus vai ir atbildīgi par nozīmīgu korupcijas darbību, tostarp privāto vai publisko līdzekļu piesavināšanos personīgās interesēs, korupciju saistībā ar valsts līgumiem vai dabas resursu ieguvi, kukuļošanu vai līdzekļu nelikumīgas iegūšanas veicināšanu vai šādu līdzekļu pārsūtīšanu uz ārvalstu jurisdikcijām, piedalījušies šādās darbībās, ir atbildīgi par to pasūtīšanu, kontroli vai cita veida vadīšanu; uzsver, ka kritēriji amatpersonu iekļaušanai sarakstā būtu jāveido, pamatojoties uz labi dokumentētiem, saskaņotiem un neatkarīgiem avotiem un pārliecinošiem pierādījumiem, dodot iespēju attiecīgajām amatpersonām izmantot tiesiskās aizsardzības mehānismus; uzsver, ka ir svarīgi publiskot šo sarakstu, lai tajā nonāktu informācija, kas nepieciešama pilnvarotajām struktūrām, lai cita starpā veiktu klientu uzticamības pārbaudi saskaņā ar ES direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nepieļaušanu(22);

37.  aicina ES ievērot politikas saskaņotības attīstībai principu (LESD 208. pants), aktīvi iesaistīties korupcijas mazināšanā un, īpaši izmantojot ārpolitiku, tieši un nepārprotami apkarot nesodāmību;

38.  aicina ES pastiprināt tās oficiālās attīstības palīdzības pārredzamību un pārskatatbildību, lai efektīvi ievērotu Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvā (IATI) izklāstītos standartus un starptautiski pieņemtos attīstības efektivitātes principus; aicina ES arī izstrādāt spēcīgu visaptverošu riska pārvaldības sistēmu, piemēram, sasaistot budžeta atbalstu ar skaidriem korupcijas apkarošanas mērķiem, lai nepieļautu to, ka attīstības palīdzība veicina korupciju saņēmējvalstīs; šajā sakarā uzsver nepieciešamību izveidot stabilus mehānismus budžeta atbalsta īstenošanas uzraudzībai;

39.  aicina Komisiju augsta līmeņa korupcijas izskaušanas nolūkā budžeta atbalsta kontekstā pievērst uzmanību pārredzamībai darbībās, kas saistītas ar privatizāciju un publisko aktīvu, jo īpaši zemes, darījumiem, un piedalīties jaunattīstības valstīm paredzētajās ESAO atbalsta programmās valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības jomā;

40.  aicina Komisiju atbalstīt jaunattīstības valstis cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu, palīdzot tām veidot līdzsvarotas, efektīvas, taisnīgas un pārredzamas nodokļu sistēmas;

41.  uzskata, ka ES kā pasaules vadošajai līdzekļu devējai būtu jāveicina tādu sakarību veidošana, kas paredzētu, ka ES ārējā palīdzība tiek sniegta tad, ja tiek veiktas fiskālas reformas, kuras vērstas uz pārredzamības palielināšanu, datu pieejamības veicināšanu un tādu pieeju stimulēšanu, ko varētu izmantot kopā ar citiem līdzekļu devējiem;

42.  uzsver korupcijas ievērojami negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un tās sniegto labumu, uz ekonomikas attīstību, investīcijām un publiskā iepirkuma procedūrām, un mudina Komisiju ņemt vērā šo sakarību visos tirdzniecības nolīgumos un iekļaut tajos saistošas cilvēktiesību ievērošanas un korupcijas apkarošanas klauzulas;

43.  norāda, ka tirdzniecības politika palīdz aizsargāt un popularizēt vērtības, par kurām, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, iestājas Eiropas Savienība, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību, pamattiesību un brīvību ievērošanu un līdztiesību; uzsver, ka ir būtiski saskaņot Savienības ārējās un iekšējās politikas nostādnes, jo īpaši attiecībā uz korupcijas apkarošanu; uzsver, ka šajā sakarā Eiropas likumdevējiem ir jāuzņemas īpaša loma tirdzniecības attiecību veicināšanā, jo viņiem ir jāizvairās no tā, ka šīs attiecības rada korupcijas iespējas;

44.  uzskata tirdzniecības nolīgumus par svarīgu mehānismu, ar ko veicina korupcijas apkarošanas pasākumus un labu pārvaldību; atzinīgi vērtē pasākumus, ko ES jau ir veikusi savā tirdzniecības politikā, lai apkarotu korupciju, piemēram, izmantojot VPS+, ilgtspējīgas attīstības sadaļas un attiecībās ar tirdzniecības partneriem paredzot saistības ratificēt starptautiskas korupcijas apkarošanas konvencijas; atkārtoti apstiprina stratēģijā “Tirdzniecība visiem” noteikto mērķi iekļaut visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos vērienīgus korupcijas apkarošanas noteikumus; šajā sakarā prasa turpmākajos tirdzniecības nolīgumos paredzēt saistības attiecībā uz tādu daudzpusēju korupcijas apkarošanas konvenciju ievērošanu kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju un ESAO Konvenciju par kukuļdošanas novēršanu un, pārskatot jau noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, kā daļu no visaptverošas pieejas iekļaut un integrēt tajos horizontālus noteikumus;

45.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu parakstītājām pusēm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo konsultantu grupu aktīvu līdzdalību korupcijas apkarošanas programmu un starptautiskās tirdzniecības un investīciju nolīgumos paredzēto klauzulu īstenošanā; uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut trauksmes cēlēju aizsardzību, tiklīdz šajā jomā būs ieviesta ES mēroga sistēma;

46.  atzīst, ka ir svarīgi sniegt skaidras vadlīnijas un atbalstu uzņēmumiem, lai ieviestu viņu darbībā efektīvas atbilstības nodrošināšanas procedūras korupcijas apkarošanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot MVU un paredzot tirdzniecības nolīgumos īpašus noteikumus, kas palīdzētu tiem cīnīties pret korupciju; uzsver, ka attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu nepastāv viena universāla pieeja; aicina Komisiju apsvērt iespēju attīstības palīdzību piešķirt spēju veidošanas projektiem korupcijas apkarošanas jomā, piemēram, piedāvājot paraugprakses apmaiņu un apmācību, lai palīdzētu valstīm un uzņēmējdarbības sektoram pārvarēt šķēršļus, ar kādiem tie var saskarties šajā jomā;

47.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada februārī stājās spēkā PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kurā ir paredzēti pasākumi korupcijas apkarošanai pasaules tirdzniecībā; tomēr uzskata, ka tiesību aktu pieņemšana pati par sevi nav efektīva, bet ka galvenais ir to īstenošana; norāda, ka līdztekus tiesību aktu reformai būtu jāapmāca tiesu iestāžu darbinieki, jānodrošina publiska piekļuve informācijai un jāīsteno pārredzamības pasākumi, un aicina dalībvalstis cīņā pret korupciju sadarboties šo jautājumu risināšanā; turklāt norāda, ka tirdzniecības nolīgumi varētu palīdzēt uzraudzīt vietējās reformas korupcijas apkarošanas politikā;

48.  aicina Komisiju visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos apspriest iespēju iekļaut obligāti ievērojamus korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus un paredzēt korupcijas apkarošanas noteikumu īstenošanas efektīvu uzraudzību; šajā sakarā aicina dalībvalstis atbalstīt to, ka sarunu pilnvarās tiek iekļauti korupcijas apkarošanas noteikumi, kas atbilstu dalībvalstīm iesniegtajos pilnvaru projektos iekļautajiem Komisijas priekšlikumiem; atzinīgi vērtē to, ka ES un Meksikas nolīguma atjaunināšanas sarunu pilnvarās ir iekļauti korupcijas apkarošanas noteikumi; aicina Komisiju turpināt korupcijas apkarošanas centienus, palielinot pārredzamību sarunās par tirdzniecības nolīgumiem un iekļaujot tajos noteikumus, kas būtu vērsti uz lielāku sadarbību regulējuma jomā, muitas procedūru integritāti un globālās vērtības veidošanas ķēdēm; uzskata, ka korupcijas novēršanas labad ir jāievieš sadarbības klauzulas, piemēram, par informācijas apmaiņu un administratīvo un tehnisko palīdzību, ar mērķi veicināt un apmainīties ar tādu paraugpraksi, kas palīdzēs stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; mudina Komisiju paredzēt skaidrus un atbilstīgus nosacījumus un izpildes rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt un parādīt rezultātus;

49.  norāda, ka ir svarīgi uzturēt nemitīgu un regulāru dialogu ar ES tirdzniecības partneriem visā nolīgumu īstenošanā, lai nodrošinātu, ka gan nolīgumi kopumā, gan korupcijas apkarošanas noteikumi tiek pareizi uzraudzīti un īstenoti; ņem vērā stratēģijā “Tirdzniecība visiem” pausto Komisijas priekšlikumu sistēmiskas korupcijas un neveiksmīgas pārvaldības gadījumos izveidot apspriešanās mehānismus un aicina Komisiju paredzēt nolīgumā noteikto priekšrocību apturēšanu šādos sistēmiskas korupcijas gadījumos un tad, kad netiek ievērotas korupcijas apkarošanas saistības vai starptautiskie standarti korupcijas apkarošanas jomā, piemēram, ESAO kopējais ziņošanas standarts, ESAO rīcības plāns par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, faktisko īpašnieku centrālais reģistrs un Finanšu darbību darba grupas (FATF) ieteikumi; aicina Komisiju paredzēt skaidrus un atbilstīgus nosacījumus un izpildes rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt un uzskatāmi parādīt rezultātus; turklāt aicina Komisiju pārliecinoši, samērīgi un ātri reaģēt, ja saņēmējas valsts valdība nepilda noteiktās saistības; aicina Komisiju sistēmiskas korupcijas gadījumos izveidot apspriešanās mehānismus ar tirdzniecības partneriem un organizēt specializēto zināšanu apmaiņu, lai palīdzētu valstīm īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus;

50.  norāda, ka tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj obligātas un saistošas cilvēktiesību klauzulas, ar kurām tiek nodrošināts, ka privāti uzņēmumi un valsts iestādes ievēro cilvēktiesības un augstākos sociālos un vides standartus, kas ir būtiski korupcijas apkarošanā;

ES izlūkdatu par korupcijas tīkliem un starpniekiem uzkrāšana

51.  aicina EĀDD uzņemties vadību darba grupu izveidē no dalībvalstu vēstniecībām un ES delegācijām trešās valstīs, ar kuru starpniecību diplomātiskās amatpersonas varētu analizēt un apmainīties ar informāciju par vietējo korupcijas tīklu struktūru un darbību augstākajā varas līmenī un iegūt pietiekamus izlūkdatus, lai novērstu ES slepenas vienošanās ar kleptokrātiskiem režīmiem; uzskata, ka šāda informācija būtu jānodod ES iestādēm, izmantojot diplomātiskos un drošus kanālus; papildus ierosina ES delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām veicināt ciešus kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem, proti, iesaistoties regulārā dialogā ar īstām un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, lai vāktu uzticamu informāciju par vietējo korupciju, svarīgiem korupcijas iespēju radītājiem un arestētajām amatpersonām;

52.  uzskata, ka uzņēmumiem būtu arī jāziņo ES struktūrām, ja tiem tiek prasīti kukuļi un/vai tiek prasīts ieguldīt trešās valstīs, par partneriem izmantojot vietējos starpniekus vai fiktīvus uzņēmumus;

53.  uzsver — ņemot vērā savākto informāciju, konkrētai valstij paredzētās pamatnostādnes būtu jānosūta arī tajās izvietotajiem civilajiem un militārajiem spēkiem un ES līdzekļu devēju aģentūrām, lai vairotu izpratni par riskiem, ko rada sadarbošanās ar tādiem vietējiem līgumslēdzējiem, privātiem drošības uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuru faktiskie īpašnieki varētu būt saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un koruptīviem tīkliem;

Iekšējo un ārējo pasākumu saskaņotība

54.  uzskata, ka ES var kļūt par uzticamu un ietekmīgu līderi cīņā pret korupciju tikai tad, ja tā pienācīgi risina ar organizēto noziedzību, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītās problēmas savā teritorijā; šajā sakarā pauž nožēlu, ka Komisija nolēma neveikt pēcpasākumus saistībā ar savu 2014. gada ES pretkorupcijas ziņojumu, lai nodrošinātu jaunu analīzi par korupciju ES dalībvalstīs, kas arī būtu pastiprinājis ES ticamību attiecībā uz vērienīgas pretkorupcijas programmas veicināšanu ārējās politikas nostādnēs; uzsver, ka Komisijai un citām ES iestādēm būtu jāveic regulāri, vērienīgi un rūpīgi sagatavoti pārskati un pašnovērtējums saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas noteikumiem un tās pārskatīšanas mehānismu, un aicina Komisiju ierosināt turpmāko politiku un likumdošanas iniciatīvas, kas apkarotu korupciju un panāktu lielāku integritāti un pārredzamību dalībvalstīs;

55.  norāda, ka jebkurā ES dalībvalstī kriminālatbildības atcelšana korupcijai mazinātu sabiedriskās politikas ticamību un arī vājinātu ES spēju pasaulē veicināt vērienīgas pretkorupcijas programmas pieņemšanu; atbalsta ES dalībvalstu un Eiropas Revīzijas palātas ciešāku sadarbību;

56.  atkārtoti prasa ES dalībvalstīm vajadzības gadījumā grozīt krimināllikumus, lai noteiktu valsts prokuroru un tiesu jurisdikciju izmeklēt kukuļošanas vai publisku līdzekļu piesavināšanās noziegumus un tiesāt par tiem neatkarīgi no tā, kurā vietā noziegums izdarīts, ja vien ieņēmumi no šīm noziedzīgajām darbībām ir atrasti vai legalizēti attiecīgajā dalībvalstī vai personai ir cieša saistība ar šo dalībvalsti, proti, pilsonības, dzīvesvietas vai tāda uzņēmuma faktisko īpašumtiesību ziņā, kura centrālais birojs vai filiāles atrodas šajā dalībvalstī;

ES ieguldījums uz cilvēktiesībām balstītā pretkorupcijas pieejā daudzpusējos forumos

57.  aicina ES dalībvalstis ANO līmenī uzsākt diskusiju par stingrākiem standartiem attiecībā uz pretkorupcijas aģentūru neatkarību un pilnvarām, pamatojoties uz pieredzi, kas attiecībā uz valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm ir OHCHR, Cilvēktiesību iestāžu starptautiskajai koordinācijas komitejai un ANO struktūrām, jo īpaši Cilvēktiesību padomei (Parīzes principi);

58.  uzsver, ka ir jāstiprina pretkorupcijas aģentūru un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu saikne, pamatojoties uz valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu pilnvarām cīnīties pret korupciju kā potenciālu tiešu un netiešu cilvēktiesību pārkāpumu avotu;

59.  atgādina par savu aicinājumu ES dalībvalstīm atbalstīt jauna amata izveidi, proti, ANO īpašā referenta finanšu noziegumu, korupcijas un cilvēktiesību jautājumos ar plašām pilnvarām, iekļaujot uz mērķiem vērstu plānu un paredzot valstu veikto pretkorupcijas pasākumu regulāru novērtēšanu; aicina ES dalībvalstis uzņemties vadību Cilvēktiesību padomes dalībvalstu atbalsta mobilizēšanā un kopīgi veicināt tādas rezolūcijas pieņemšanu, kas paredzētu šādas pilnvaras;

60.  prasa ANO pieņemt standartu noteikšanas instrumentu attiecībā uz nelikumīgu finanšu plūsmu novēršanu, lai panāktu šī jautājuma risināšanā lielāku efektivitāti;

61.  uzsver nepieciešamību pastiprināt valstu un starptautisku ar korupciju saistītu komunikāciju un iedzīvotāju iesaistīšanai paredzētas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai uzsvērtu faktu, ka korupcija negatīvi ietekmē cilvēktiesības un inter alia izraisa sociālo nevienlīdzību, sociālā taisnīguma trūkumu un nabadzības palielināšanos; mudina ES izstrādāt un īstenot īpašas programmas par spēkā esošajiem krimināltiesību un procesuālo tiesību aktiem un sūdzību izskatīšanas mehānismiem; uzsver, ka izglītībai un objektīvai, neatkarīgai publiskai informācijai ir izšķiroša nozīme sociālo prasmju un ētikas principu mācīšanā, kas kalpo sabiedrības interesēm un veicina tiesiskumu un sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību;

62.  ierosina korupcijas apkarošanas un pārredzamības un paraugprakses veicināšanas nolūkos vispārējā regulārajā pārskatā izanalizēt jautājumu par korupciju kā cilvēktiesību pārkāpumu avotu un cilvēktiesību aizskārumu un vāja tiesiskuma rezultātu; uzsver pilsoniskās sabiedrības iespējamo ieguldījumu šajā procesā;

63.  mudina padziļināt starptautiskās saistības, lai izvirzītu korupcijas apkarošanu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu centrā kā mehānismu cīņai pret globālo nabadzību;

Korupcija un cilvēku tirdzniecība

64.  pauž bažas, ka cilvēku tirdzniecību var veicināt tādu sabiedrības locekļu korupcija, kuriem ir dažāda līmeņa uzticētas pilnvaras, piemēram, policijā, muitā, robežkontroles iestādēs un imigrācijas dienestos, un kuri var ignorēt, pieņemt un organizēt cilvēku tirdzniecību vai līdzdarboties tajā;

65.  šajā saistībā uzsver, ka svarīga nozīme ir tādām pretkorupcijas darbībām kā pārredzamības un pārskatatbildības veicināšana administrācijās, ieviešot maģistralizācijas mehānismu korupcijas apkarošanai un labākai koordinācijai starp cilvēku tirdzniecības novēršanas stratēģijām;

66.  uzsver, ka pret dzimumu jutīgai pieejai var būt svarīga nozīme, izstrādājot politiku cīņai pret korupciju cilvēku tirdzniecībā;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

67.  mudina visas ANO dalībvalstis un jo īpaši ES dalībvalstis pilnībā īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un savos valsts rīcības plānos cilvēktiesību jomā (kā noteikts ES rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju) iekļaut konkrētas apņemšanās attiecībā uz pretkorupcijas pasākumiem vai ieviest konkrētus tiesību aktus pret kukuļošanu;

68.  atzinīgi vērtē to, ka dažu ES dalībvalstu rīcības plānos ir iekļautas atsauces uz korupciju, un šajā sakarā ierosina veikt konkrētus pasākumus, lai novērstu korupciju un kukuļošanu, kas var radīt cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī lai sodītu par to; iesaka ES atbalstīt papildu pasākumus, kas veicinātu atbilstības un kukuļošanas/korupcijas apkarošanas kodeksu un standartu pieņemšanu un īstenošanu uzņēmumos, un noteikt, ka uzņēmumos, kuri pretendē uz publisku līgumu slēgšanu, vajadzētu būt ieviestam stingram kukuļošanas un korupcijas apkarošanas kodeksam un labas pārvaldības nodokļu jomā principiem; uzskata, ka publisku līdzekļu nepareizai izlietošanai, materiālā stāvokļa nelikumīgai uzlabošanai un kukuļošanai vajadzētu būt sodāmai, jo īpaši tad, ja tās korupcijas rezultātā tieši noved pie cilvēktiesību pārkāpumiem, un par šādām darbībām būtu jāpiemēro konkrētas krimināltiesībās paredzētas papildu sankcijas;

69.  atzinīgi vērtē pārskatīto Grāmatvedības direktīvu attiecībā uz prasību noteiktiem lieliem uzņēmumiem un grupām atklāt nefinanšu un daudzveidības informāciju(23), tostarp par centieniem cilvēktiesību un korupcijas apkarošanas jomā; mudina uzņēmumus atklāt visu attiecīgo informāciju saskaņā ar gaidāmajām norādēm, kuras izdos Komisija;

70.  atkārtoti aicina visas valstis un ES aktīvi un konstruktīvi piedalīties darbā, ko saistībā ar cilvēktiesībām pašreiz veic ANO atklātā starpvaldību darba grupa par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem, lai izstrādātu juridiski saistošu instrumentu, kas novērstu un izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp tos, kurus izraisa korupcija, un meklētu un nodrošinātu tiesiskās aizsardzības pieejamību šādu pārkāpumu gadījumā; aicina valstis darīt visu nepieciešamo, lai pret tiem, kas veic korupcijas darbības, saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas 35. pantu būtu iespējams ierosināt civilprocesu par radītajiem zaudējumiem;

71.  aicina ES un tās dalībvalstis piemērot ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem;

Zemes piesavināšanās un korupcija

72.  joprojām pauž bažas par zemes piesavināšanos uzņēmumu, ārvalstu investoru, valstu un starptautisko valsts dalībnieku, amatpersonu un iestāžu koruptīvo darbību rezultātā; uzsver, ka korupcija padara iespējamu zemes piesavināšanos bieži vien ar piespiedu padzīšanu, inter alia piešķirot trešām pusēm nelikumīgu kontroli pār zemi bez to cilvēku piekrišanas, kuri uz tās dzīvo;

73.  uzsver, ka saskaņā ar pētījumu rezultātiem korupcija ir plaši izplatīta zemes pārvaldībā un ir aizvien biežāk sabojā visus darījumu ar zemi posmus, izraisot daudzpusēju negatīvu ietekmi cilvēktiesību jomā, sākot no kopienu piespiedu pārvietošanas bez atbilstīgas kompensācijas un beidzot ar zemes aizstāvju nogalināšanu(24); turklāt ar bažām konstatē, ka situācijā, kad jaunattīstības valstīs aug pieprasījums pēc pārtikas, degvielas un precēm un palielinās liela mēroga investīcijas zemē, pastāv cilvēktiesību pārkāpumu saasināšanās risks;

74.  atgādina, ka finanšu sektoram ir svarīga nozīme tādu koruptīvu darbību novēršanā, kas jo īpaši veicina zemes piesavināšanos; atkārtoti norāda, ka bankām un finanšu iestādēm būtu jāveic klientu uzticamības pārbaudes, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas saistīta ar korupciju, un nodrošinātu, ka viņu atbalstītie investori veic efektīvas uzticamības pārbaudes attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu; aicina ES un tās dalībvalstis prasīt, lai tiktu sniegta detalizēta informācija par uzņēmumu veiktu zemes iegādāšanos trešās valstīs, un pastiprināt atbalstu jaunattīstības valstīm, palīdzot tām nodrošināt brīvprātīgo pamatnostādņu par zemes, zivsaimniecību un mežu īpašumu atbildīgu pārvaldību (VGGT) efektīvu īstenošanu kā līdzekli korupcijas apkarošanai darījumos ar zemi;

Vēlēšanas un demokrātiski ievēlētu struktūru darbība

75.  uzsver, ka vienam no korupcijas apkarošanas mērķiem vajadzētu būt tādu smagu pārkāpumu novēršanai, kas grauj demokrātiju un politiskos procesus, un neatkarīgu, objektīvu un efektīvu tiesu iestāžu veicināšanai; aicina stiprināt politisko partiju kā demokrātiskas pārstāvības un politiskas līdzdalības kanālu nozīmi, tām nodrošinot efektīvus instrumentus; šajā sakarā norāda, ka tādēļ būtisks demokrātijas saglabāšanas priekšnoteikums ir politiskā finansējuma regulējums, tostarp līdzekļu devēju un citu finanšu avotu identifikācija;

76.  ar bažām norāda, ka krāpšanās vēlēšanās un korupcija, kas saistīta ar vēlēšanu procesiem un ievēlētu pārstāvības struktūru un asambleju darbību, būtiski mazina uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un vājina pilsoniskās un politiskās tiesības, jo netiek nodrošināta līdzvērtīga un godīga pārstāvība un tiek apšaubīts tiesiskums; norāda uz vēlēšanu novērošanas misiju pozitīvo lomu, sekmējot pareizu vēlēšanu norisi un atbalstot vēlēšanu likumu reformu; mudina turpināt sadarbību ar specializētām starptautiskām struktūrām šajā jomā, piemēram, Eiropas Padomi un EDSO;

77.  uzsver konkrēto vajadzību uzturēt pēc iespējas augstākus ētiskos un pārredzamības standartus to starptautisko organizāciju un reģionālo asambleju darbībā, kas ir atbildīgas par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību un veicināšanu, izveidojot saiknes starp iestādēm un profesijām visā pasaulē, lai veidotu spējas un veicinātu kopīgu kultūras integritāti; uzsver nepieciešamību veicināt pārredzamības praksi, izstrādājot rīcības kodeksus un konkrētus pārredzamības pasākumus, lai novērstu un izmeklētu jebkādu krāpšanu vai nelikumīgu rīcību;

78.  uzsver nepieciešamību stingri reglamentēt lobēšanu saskaņā ar atklātības un pārredzamības principiem, lai nodrošinātu, ka visām interešu grupām ir vienlīdzīga piekļuve lēmumu pieņēmējiem, un lai izbeigtu korupciju un cilvēktiesību pārkāpumu risku; aicina ES un dalībvalstis noteikt un nosodīt visu veidu slēptu, neētisku un nelikumīgu lobēšanu; aicina ES veicināt pārredzamus lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesus gan dalībvalstīs, gan attiecībās ar trešām valstīm;

79.  stingri nosoda, ņemot vērā nesenos atklājumus Azerbaidžānas “naudas mazgātavas” (“Azerbaijani Laundromat”) lietā, Azerbaidžānas un citu autoritāro režīmu trešās valstīs centienus ar nelikumīgiem līdzekļiem ietekmēt Eiropas lēmumu pieņēmējus; aicina veikt visaptverošu Parlamenta izmeklēšanu par iepriekš minētajiem apgalvojumiem un — vispārīgākā līmenī — ietekmi, ko rada šādi režīmi; aicina Parlamentu pieņemt stingrus pasākumus, lai novērstu šādu korupciju, kas mazina Parlamenta darba uzticamību un leģitimitāti, tostarp cilvēktiesību jomā;

Nozīmīgi sporta pasākumi un to saistība ar cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju

80.  joprojām pauž bažas par smagiem cilvēktiesību, tostarp darba tiesību, pārkāpumiem un augsta līmeņa korupciju saistībā ar nozīmīgiem starptautiskiem sporta pasākumiem un no tiem izrietošiem plaša mēroga infrastruktūras projektiem; mudina uz sadarbību starp sporta pārvaldības iestādēm un starptautiskajām pretkorupcijas aģentūrām un NVO, lai nozīmīgu sporta pasākumu organizatoriem un tiem, kas piedalās konkursos par to rīkošanu, noteiktu pārredzamas un pārbaudāmas saistības cilvēktiesību jomā; uzsver, ka šiem kritērijiem vajadzētu būt iekļautiem šādu pasākumu organizēšanas tiesību piešķiršanas kritērijos;

81.  uzskata, ka arī lielām nevalstiskām starptautiskām sporta federācijām ir jābūt nozīmīgai lomai korupcijas apkarošanā un ierobežošanā un tām būtu jāpieliek lielākas pūles šajā sakarā, kā arī uzskata, ka šīm federācijām būtu arī jāuzņemas atbildība cilvēktiesību ievērošanas jomā un ka tāpēc valstu pretkorupcijas iestādēm būtu jāpiešķir plašākas pilnvaras attiecībā uz tādu korupcijas lietu izskatīšanu un sankciju piemērošanu, kas saistītas ar lielām nevalstiskām starptautiskām sporta federācijām;

82.  uzskata, ka augsta līmeņa korupcija sporta administrācijā, iepriekšēja vienošanās par spēļu iznākumu, iepirkumi, apstiprināšanas darījumi, vietas izvēle, nelikumīgas derības, dopinga lietošana un organizētās noziedzības iesaistīšanās ir nodarījusi kaitējumu sporta iestāžu uzticamībai;

83.  uzskata, ka integritāte sportā var dot ieguldījumu pasaules attīstības programmas izpildē un labā pārvaldībā starptautiskā līmenī;

Nodokļu oāzes

84.  mudina īstenot absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz nodokļu oāzēm un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, paaugstinot starptautiskos pārredzamības standartus, un mudina padziļināt starptautisko sadarbību, lai noteiktu īpašniekus slepenajiem pastkastīšu uzņēmumiem un trastiem, kuri tiek izmantoti kā kanāli nodokļu apiešanai, krāpšanai, nelikumīgai tirdzniecībai, kapitāla plūsmām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un labuma gūšanai no korupcijas;

85.  stingri atbalsta standartu ieviešanu publisku pārskatu sniegšanai par katru valsti atsevišķi Eiropā un trešās valstīs, ar kuriem tiktu noteikts, ka korupcijas un nodokļu apiešanas novēršanas nolūkā daudznacionālajiem uzņēmumiem būtu jāiesniedz ziņojumi ar galveno finanšu informāciju par katru jurisdikciju, kurā tās darbojas;

86.  atgādina par ES atbildību, apkarojot starptautisko uzņēmumu un privātpersonu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vēršoties pret nelikumīgajām finanšu plūsmām no jaunattīstības valstīm, kas būtiski ietekmē šo valstu spēju nodrošināt pietiekamus resursus, lai izpildītu savas saistības cilvēktiesību jomā;

87.  atzinīgi vērtē Eiropas ierosinātās iniciatīvas, lai pasaules līmenī attīstītu apmaiņu ar informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, tādējādi atbalstot kopējo ziņošanas standartu efektivitāti, kas var palīdzēt atklāt finanšu pārkāpumus;

88.  mudina sadarboties pasaules līmenī, lai izsekotu nozagtos līdzekļus un droši tos atgrieztu likumīgajiem īpašniekiem; atgādina, ka ES ir pienākums palīdzēt trešām valstīm atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus, kas noslēpti ES dalībvalstu finanšu sistēmās un nekustamajos īpašumos, un saukt pie atbildības pārkāpumu izdarītājus, iespēju radītājus un starpniekus; mudina ES šo ļoti svarīgo jautājumu noteikt par prioritāti trešās valstīs, kurās notiek demokratizācijas process, proti, novēršot juridiskus šķēršļus un pārvarot finanšu centru nevēlēšanos sadarboties; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi nodalīt īpašumu arestu un notiesāšanu pieprasītājvalstī, lai nodrošinātu savstarpēju tiesisko palīdzību un turpinātu tiesvedību, ja ir pietiekami pierādījumi par pārkāpumiem;

89.  atgādina, ka korupcija ir cieši saistīta ar tādām darbībām kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīga tirdzniecība; ņemot to vērā, uzsver, ka visu korupcijas apkarošanas stratēģiju pamatā vajadzētu būt pārredzamībai;

90.  uzsver, ka ES visos attiecīgajos starptautiskajos forumos prioritāri jāsekmē cīņa pret nodokļu oāzēm, banku darbības slepenību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī jāsekmē pārmērīgas profesionālās darbības slepenības atcelšana, daudznacionālo uzņēmumu publisku pārskatu sniegšana par darbību katrā valstī un uzņēmumu faktisko īpašnieku publisku reģistru izveide; norāda, ka vairums instrumentu cīņai pret nodokļu apiešanu un nemaksāšanu ir piemēroti korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai;

Plašsaziņas līdzekļu brīvība

91.  uzsver tradicionālo un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu lielo nozīmi cīņā pret korupciju un cilvēktiesību pārkāpumu atmaskošanā; aicina Komisiju risināt un mazināt goda aizskaršanas tiesību aktu iespējamo negatīvo ietekmi trešās valstīs un atkārtoti aicina visas dalībvalstis apsvērt iespēju atcelt kriminālatbildību par goda aizskaršanu un personas reputācijas aizsardzībai izmantot tikai civillietu tiesas prāvas; uzsver, ka digitālā drošība ir nozīmīgs aktīvistu aizsardzības elements; īpaši iesaka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību un sponsorēšanas pārredzamību nodrošināt ar valsts tiesību aktiem;

92.  aicina ES starptautiskajās attiecībās ar trešām valstīm lielāku nozīmi piešķirt plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanai, ņemot vērā tās svarīgumu; uzskata, ka politiskajam dialogam un sadarbībai, ko ES īsteno ar trešām valstīm, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu reformas, vajadzētu būt atklātiem, pārredzamiem un rūpīgi pārbaudītiem; šajā sakarā aicina ES nodrošināt, ka ES projekti trešās valstīs inter alia palīdz nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina ES publiski nosodīt tādu tiesību aktu ieviešanu, kas ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības;

93.  atbalsta atklāta un droša interneta vērtības, vairojot privātpersonu, organizāciju un valdību izpratni par koruptīvām darbībām, un pauž bažas, ka tie, kas cenšas ierobežot brīvību tiešsaistē, to dara, lai izvairītos no pārskatatbildības;

94.  uzstāj, ka iepirkumu līgumu slēgšanai jābūt godīgai, atbildīgai, atklātai un pārredzamai, lai novērstu un atklātu nodokļu maksātāju naudas līdzekļu zādzību vai nepareizu izlietošanu;

95.  norāda, ka visos forumos, kuru mērķis ir veidot dialogu ar trešām valstīm, tostarp divpusējos forumos, ES būtu jāuzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tiesības piekļūt publiskai informācijai; jo īpaši uzsver nepieciešamību noteikt standartus, kas nodrošina gan pēc iespējas pilnīgāku, gan ātrāku piekļuvi šādai informācijai, jo piekļuves ātrumam ir būtiska nozīme cilvēktiesību nodrošināšanā un korupcijas apkarošanā; aicina ES veicināt piekļuvi publiskai informācijai gan dalībvalstīs, gan trešās valstīs;

o
o   o

96.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Centrālajai bankai.

(1) https://www.unodc.org/unodc/en/treaties/CAC/
(2) http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/ConvCombatBribery_ENG.pdf
(3) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:l33601
(4) http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E
(5) http://www.eib.org/attachments/strategies/anti_fraud_policy_20130917_lv.pdf
(6) http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf
(7) http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/06/20-fac-business-human-rights-conclusions/
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0403.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.
(12) OV C 265, 11.8.2017., 59. lpp.
(13) OV C 407, 4.11.2016., 81. lpp.
(14) OV C 208, 10.6.2016., 89. lpp.
(15) OV C 181, 19.5.2016., 2. lpp.
(16) https://www.unodc.org/documents/corruption/WG-Prevention/Art_6_Preventive_anti-corruption_bodies/JAKARTA_STATEMENT_en.pdf
(17) http://nhri.ohchr.org/EN/AboutUs/Governance/Resolutions/A.HRC.RES.33.15%20EN.pdf
(18) http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/HRC/RegularSessions/Session28/Documents/A_HRC_28_73_ENG.doc
(19) http://www.eods.eu/library/AU_Convention%20on%20Combating%20Corruption_2003_EN.pdf
(20) https://www.unglobalcompact.org/what-is-gc/mission/principles
(21) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/579319/EPRS_STU%282016%29579319_EN.pdf
(22) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(23) OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.
(24) Olivier De SchutterTainted Lands: Corruption in Large-Scale Land Deals” (“Sabojātās zemes: korupcija liela mēroga darījumos ar zemi”), International Corporate Accountability Roundtable & Global Witness (2016. gada novembris). https://www.globalwitness.org/en/campaigns/land-deals/tainted-lands-corruption-large-scale-land-deals/

Juridisks paziņojums