Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 4. oktobris - StrasbūraGalīgā redakcija
Nolīgums, ar ko izveido EU-LAC starptautisko fondu ***
 Šengenas acquis noteikumi saistībā ar Vīzu Informācijas sistēmu Bulgārijā un Rumānijā *
 Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētas apmaiņas sākšana Čehijas Republikā *
 Daktiloskopijas datu automatizētas apmaiņas sākšana Portugālē *
 Daktiloskopijas datu automatizētas apmaiņas sākšana Grieķijā *
 Pasažieru kuģu drošības noteikumi un standarti ***I
 To personu reģistrācija, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām ***I
 Regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēma ***I
 Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: zinātniskie kritēriji endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai
 Ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127
 Ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6
 Bērnu laulību izbeigšana
 ANO 2017. gada Klimata pārmaiņu konference (COP 23) Bonnā (Vācija)

Nolīgums, ar ko izveido EU-LAC starptautisko fondu ***
PDF 312kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu (11342/2016 – C8-0458/2016 – 2016/0217(NLE))
P8_TA(2017)0368A8-0279/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11342/2016),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu (11356/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 209. panta 2. punktu, kā arī 212. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0458/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0279/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) valstu valdībām un parlamentiem.


Šengenas acquis noteikumi saistībā ar Vīzu Informācijas sistēmu Bulgārijā un Rumānijā *
PDF 309kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Vīzu Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (10161/2017 – C8-0224/2017 – 2017/0808(CNS))
P8_TA(2017)0369A8-0286/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (10161/2017),

–  ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar Parlamentu ir apspriedusies (C8-0224/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0286/2017),

1.  apstiprina grozīto Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.


Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētas apmaiņas sākšana Čehijas Republikā *
PDF 311kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par to, lai Čehijas Republika sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu (09893/2017 – C8-0197/2017 – 2017/0806(CNS))
P8_TA(2017)0370A8-0288/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (09893/2017),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0197/2017),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0288/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

(1)OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Daktiloskopijas datu automatizētas apmaiņas sākšana Portugālē *
PDF 309kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Portugāle sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (09898/2017 – C8-0213/2017 – 2017/0807(CNS))
P8_TA(2017)0371A8-0289/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (09898/2017),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0213/2017),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0289/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Daktiloskopijas datu automatizētas apmaiņas sākšana Grieķijā *
PDF 310kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par to, lai Grieķija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (10476/2017 – C8-0230/2017 – 2017/0809(CNS))
P8_TA(2017)0372A8-0287/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (10476/2017),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0230/2017),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0287/2017),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.


Pasažieru kuģu drošības noteikumi un standarti ***I
PDF 391kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (COM(2016)0369 – C8-0208/2016 – 2016/0170(COD))
P8_TA(2017)0373A8-0167/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0369),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0208/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 21. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0167/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 4. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/..., ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/2108.)

(1) OV C 34, 2.2.2017., 167. lpp.


To personu reģistrācija, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām ***I
PDF 393kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Padomes Direktīvā 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām (COM(2016)0370 – C8-0209/2016 – 2016/0171(COD))
P8_TA(2017)0374A8-0168/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0370),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0209/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 21. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0168/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 4. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/..., ar ko groza Padomes Direktīvu 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/2109.)

(1) OV C 34, 2.2.2017., 172. lpp.


Regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēma ***I
PDF 390kWORD 60k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli grozīšanu un Padomes Direktīvas 1999/35/EK atcelšanu (COM(2016)0371 – C8-0210/2016 – 2016/0172(COD))
P8_TA(2017)0375A8-0165/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0371),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0210/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 21. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0165/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 4. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/... par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/2110.)

(1) OV C 34, 2.2.2017., 176. lpp.


Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: zinātniskie kritēriji endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai
PDF 336kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (D048947/06 – 2017/2801(RPS))
P8_TA(2017)0376B8-0542/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (D048947/06) (“regulas projekts”)

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu, 78. panta 1. punkta a) apakšpunktu un II pielikuma 3.6.5. punkta otro daļu un 3.8.2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumu(2), un jo īpaši tā 71. un 72. punktu,

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus — stāvoklis pēc Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par endokrīnajiem disruptoriem un Komisijas tiesību aktu projektiem, kuri ES aug aizsardzības līdzekļu un biocīdu tiesību aktu kontekstā apraksta endokrīno disruptoru noteikšanas zinātniskos kritērijus (COM(2016)0350),

–  ņemot vērā 2017. gada 28. februārī Briselē notikušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komitejas sanāksmes kopsavilkuma ziņojumu,

–  ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par sabiedrības veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem(4),

–  ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(5),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

A.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.2. punktu aktīvo vielu apstiprina tikai tad, ja nav uzskatāms, ka tai piemīt endokrīni graujošas īpašības, kurām būtu toksikoloģiski ievērojama ietekme uz organismiem, ja vien iedarbība ārpus šo darbīgo vielu mērķa grupas reālos piedāvātajos izmantošanas apstākļos ir niecīga (“nošķiršanas kritērijs”);

B.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punkta otro daļu Komisijai līdz 2013. gada 14. decembrim bija jāiesniedz Pārtikas un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai pasākumu projekts konkrētu zinātnisko kritēriju pieņemšanai, lai noteiktu endokrīno sistēmu noārdošas īpašības;

C.  tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja 2017. gada 4. jūlijā sniedza apstiprinošu atzinumu par regulas projektu, trim dalībvalstīm balsojot pret un četrām dalībvalstīm atturoties;

D.  tā kā regulas projekta pēdējā punktā ir noteikts, ka “ja novērtējamās aktīvās vielas paredzētais augu aizsardzības iedarbības veids ir mērķa organisma, kas nav mugurkaulnieki, kontrole, iedarbojoties uz to endokrīno sistēmu, tad, nosakot, vai vielai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības attiecībā uz nemērķa organismiem, neņem vērā šīs vielas iedarbību uz organismiem, kuri pieder pie tā paša taksonomiskā tipa kā mērķa organisms”;

E.  tā kā Vispārējā tiesa savā spriedumā lietā T-521/14 skaidri norādīja, ka “la spécification des critères scientifiques pour la détermination des propriétés perturbant le système endocrinien ne peut se faire que de manière objective, au regard de données scientifiques relatives audit système, indépendamment de toute autre considération, en particulier économique’(6) (71. punkts);

F.  tā kā nebūtu zinātniski atzīt, ka viela ar endokrīnu iedarbības veidu nav uzskatāma par endokrīno disruptoru attiecībā uz nemērķa organismiem;

G.  tā kā šī iemesla dēļ nevar uzskatīt, ka regulas projekts būtu balstīts uz objektīviem zinātniskiem datiem par endokrīno sistēmu, kā to prasījusi Tiesa; tā kā Komisija ar to pārsniedz savas īstenošanas pilnvaras;

H.  tā kā minētā pēdējā punkta patiesais nolūks ir skaidri izklāstīts Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2017. gada 28. februārī Briselē notikušās sanāksmes kopsavilkuma ziņojumā, kurā norādīts: “turklāt ir izskaidrota motivācija noteikuma pieņemšanai par aktīvajām vielām, kurām ir paredzēts endokrīns iedarbības veids (turpmāk “augšanas regulatori” (GR)). [...] Noteikums par GR pieļauj izslēgšanas kritēriju nepiemērošanu vielām, kurām ir paredzēts endokrīns iedarbības veids [...]”;

I.  tā kā minētais pēdējais punkts faktiski rada atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.2. punktā paredzētajiem izslēgšanas kritērijiem;

J.  tā kā no Regulas (EK) Nr. 1107/2009 6.–10. apsvēruma un 1. panta 3. punkta izriet, ka, risinot sarežģīto jautājumu par to, kā paredzēt noteikumus par aktīvo vielu apstiprināšanu, bija jārod delikāts līdzsvars starp dažādiem un iespējami pretrunīgiem mērķiem, t. i., lauksaimniecisko ražošanu un iekšējo tirgu, no vienas puses, un veselības un vides aizsardzību, no otras puses;

K.  tā kā Vispārējā tiesa iepriekš minētajā spriedumā nosprieda: ‘Dans ce contexte, il importe de relever que, en adoptant le règlement n° 528/2012, le législateur a procédé à une mise en balance de l’objectif d’amélioration du marché intérieur et de celui de la préservation de la santé humaine, de la santé animale et de l’environnement, que la Commission se doit de respecter et ne saurait remettre en cause [...]. Or, dans le cadre de la mise en œuvre des pouvoirs qui lui sont délégués par le législateur, la Commission ne saurait remettre en cause cet équilibre, ce que cette institution a d’ailleurs en substance admis lors de l’audience’(7) (72. punkts);

L.  tā kā Parlaments šo nostāju ir atkārtojis savā 2016. gada 8. jūnija rezolūcijā, kurā uzsvērts: “Vispārējā tiesa nolēma, ka zinātnisko kritēriju precizēšanu var veikt tikai objektīvi, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, kas saistīti ar endokrīno sistēmu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, jo īpaši ekonomiskiem apsvērumiem, un ka Komisija nav tiesīga mainīt normatīvo līdzsvaru, kas noteikts pamataktā, izmantojot pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar [Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD)] 290. pantu;

M.  tā kā tie paši pilnvaru ierobežojumi attiecas uz Komisijas pilnvarām saistībā ar īstenošanas akta pieņemšanu, ievērojot regulatīvo kontroles procedūru;

N.  tā kā Komisijas 2016. gada 15. jūnija paziņojumā ir norādīts, ka “Komisijas uzdevums šajā darbā ir noteikt kritērijus, pēc kā augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu vajadzībām noteikt, kuras vielas ir endokrīnie disruptori, — nevis lemt, kā šādas vielas reglamentēt. Regulatīvās sekas likumdevējs jau ir noteicis augu aizsardzības līdzekļus reglamentējošos tiesību aktos (2009) un biocīdus reglamentējošos tiesību aktos (2012)”;

O.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.2. punktā paredzētais izslēgšanas kritērijs ir attiecīgās regulas būtisks elements;

P.  tā kā saskaņā ar ilgstoši iedibinātu judikatūru tādu reglamentējošu elementu pieņemšana, kas ir būtiski kādā jautājumā, ir tikai ES likumdevēju ziņā, un to nedrīkst deleģēt Komisijai;

Q.  tā kā Komisija ir pārsniegusi savas īstenošanas pilnvaras, grozot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 būtisku regulējuma elementu, neraugoties uz to, ka Eiropas Tiesas izskatītās lietas T-521/14 tiesvedības laikā atzina savu pilnvaru robežas, neraugoties uz Komisijas apgalvojumiem tās 2016. gada 15. jūnija paziņojumā un neraugoties uz Savienības pamatprincipu – tiesiskumu;

R.  tā kā pat tad, ja ar jauniem zinātniskiem un tehniskiem datiem varētu pienācīgi pamatot atkāpes ieviešanu attiecībā uz tādu vielu apstiprināšanas nosacījumiem, kurām ir paredzēts endokrīnās iedarbības veids, šādu atkāpi saskaņā ar LESD 294. pantu varētu ieviest tikai, ar likumdošanas procedūru grozot Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

3.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un nekavējoties iesniegt komitejai jaunu projektu;

4.  prasa Komisijai grozīt regulas projektu, svītrojot tā pēdējo punktu:

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Tiesas 2015. gada 16. decembra spriedums, Zviedrija/Komisija, T–521/14, ECLI:EU:T:2008:976;
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0270.
(4) OV C 36, 29.1.2016., 85. lpp.
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) Tā kā spriedums lietā Nr. T-521/14 ir pieejams tikai franču un zviedru valodā, Parlamenta tulkošanas dienesti ir sagatavojuši teksta tulkojumu: “zinātniskos kritērijus endokrīni disruptīvo īpašību noteikšanai drīkst noteikt tikai objektīvi, ņemot vērā zinātniskos datus par šo sistēmu, un neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, jo īpaši ekonomiskiem.”
(7) Tā kā lieta Nr. T-521/14 tika izskatīta tikai franču un zviedru valodā, Parlamenta tulkošanas dienesti ir sagatavojuši teksta tulkojumu: “Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka, pieņemot Regulu Nr. (ES) 528/2012, likumdevējs ir līdzsvaroti izsvēris mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu un cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides aizsardzību, nonākot pie secinājumiem, kas Komisijai ir jāievēro un kurus tā nevar apšaubīt [..]. Īstenojot pilnvaras, ko tai deleģējis likumdevējs, Komisija nevar apšaubīt šo līdzsvaru, turklāt šī iestāde to pēc būtības atzina arī tiesas sēdē.”


Ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127
PDF 357kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (D051972 – 2017/2879(RSP))
P8_TA(2017)0377B8-0540/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (D051972),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2017. gada 17. jūlija balsojumu, kurā netika sniegts atzinums;

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 1. martā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 6. aprīlī(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2013. gada 10. decembrī uzņēmumi Bayer Crop Science LP un M.S. Technologies LLC Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražota no tām; tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127 vai sastāv no tām un ko nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai tādā pašā veidā kā jebkuras citas sojas pupas, izņemot kultivēšanu;

B.  tā kā 2017. gada 1. martā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu un 2017. gada 6. aprīlī šis atzinums ir publicēts(5);

C.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

D.  tā kā sojas pupas FG72 × A5547-127 tika izstrādātas, lai piešķirtu toleranci pret izoksaflutola (5-ciklopropilisoksazol-4-il 2-mezil-4-trifluorometilfenil ketons), glifosfāta (N-(fosfonometil) glicīns) un glufozināta (l-fosfinotricin) uz amoniju balstītiem herbicīdiem; tā kā toleranci pret šiem herbicīdiem panāk, attiecīgi izpaužot HPPD W336 (4-hidroksil fenil-piruvāta-dioksigenāze), 2mEPSPS (5-enolpiruvilšikimāt-3-fosfāta sintāze) un PAT (fosfinotricīna acetil-transferāze) proteīnus;

E.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstīm ir saņemts daudz kritisku piezīmju(6); tā kā viskritiskākās piezīmes ietver konstatējumu, ka 90 dienu subhroniskās toksicitātes testa neesamības gadījumā nevar izdarīt nekādus secinājumus par riskiem, kas saistīti ar ĢMO izmantošanu cilvēku pārtikā un dzīvnieku barībā, ka sniegtā informācija par sastāvu, fenotipisko novērtējumu un toksikoloģiju ir nepietiekama, ka secinājumi par līdzvērtību starp ĢMO un tradicionālajām sojas pupām un par pārtikas un barības nekaitīgumu, pamatojoties uz šo informāciju, ir pāragri, un ka šis ĢMO sojas pupas nav pārbaudītas ar zinātnisko stingrību, kas nepieciešama nekaitīguma noteikšanai;

F.  tā kā neatkarīgā pētījumā ir secināts, ka EFSA veiktais riska novērtējums ir nepieņemams tā pašreizējā formā, jo tajā nav identificēti zināšanu trūkumi un neskaidrības un tajā nav novērtēts toksiskums vai ietekme uz imūnsistēmu un reproduktīvo sistēmu(7);

G.  tā kā glifosāta pašreizējās atļaujas termiņš beidzas ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī; tā kā joprojām pastāv jautājumi par glifosāta kancerogenitāti; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka klasificēšana nav pamatota; tā kā PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC), gluži pretēji, 2015. gadā klasificēja glifosātu kā iespējami kancerogēnu cilvēkiem;

H.  tā kā glufosināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami izslēgšanas kritēriji, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū(8); tā kā glufosināta atļauja ir derīga līdz 2018. gada 31. jūlijam(9);

I.  tā kā izoksaflutols, visticamāk, ir kancerogēns cilvēkiem(10), ir toksisks dažiem ūdens organismiem un nemērķa augiem, un tā noārdīšanās produkti un metabolīti bez grūtībām piesārņo ūdeni; tā kā šādu bažu rezultātā ir noteikti ierobežojumi tā izmantošanai(11);

J.  tā kā komplementāru herbicīdu izmantošana ir daļa no parastas lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā un tāpēc var prognozēt, ka atliekas no izsmidzināšanas vienmēr būs atrodamas ražā un ir neizbēgamas sastāvdaļas; tā kā ir pierādīts, ka pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūru izmantošana izraisa komplementāru herbicīdu izmantošanu lielākos apmēros salīdzinājumā ar to tradicionālajām alternatīvām(12);

K.  tā kā atliekas no apsmidzināšanas ar komplementāriem herbicīdiem EFSA nenovērtēja; tā kā tāpēc nevar secināt, ka ģenētiski modificētas sojas pupas, kas apsmidzinātas ar izoksaflutolu, glifosātu un glufosinātu, ir nekaitīgas lietošanai pārtikā un barībā;

L.  tā kā ģenētiski modificēti kultūraugi, kas ir noturīgi pret vairākiem selektīviem herbicīdiem, galvenokārt attīstījās tādēļ, ka strauji palielinājās nezāļu noturība pret glifosātu valstīs, kuras lielā mērā paļāvās uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem; tā kā vairāk nekā 20 dažādas pret glifosātu izturīgu nezāļu šķirnes ir dokumentētas zinātniskās publikācijās(13); tā kā kopš 2009. gada ir novērotas pret glufosinātu izturīgas nezāles;

M.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 17. jūlijā balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 15 dalībvalstis balsoja pret, bet tikai 10 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,43 % no Savienības iedzīvotāju skaita, nobalsoja par, un trīs dalībvalstis atturējās;

N.  tā kā Apelācijas komiteja 2017. gada 14. septembrī balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 15 dalībvalstis balsoja pret, bet tikai 11 dalībvalstis, kas pārstāv 38,69 % no Savienības iedzīvotāju skaita, nobalsoja par, un divas dalībvalstis atturējās;

O.  tā kā Komisija vairākkārt ir nosodījusi to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisijas lēmumi par atļauju piešķiršanu ir pieņemti bez Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalsta un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas iepriekš bija visnotaļ liels izņēmums visā procedūrā, nu ir kļuvusi par ierastu praksi gadījumos, kad ir jāpieņem lēmums par atļaujas piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ir nosodījis šādu praksi kā nedemokrātisku(14);

P.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003(15), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

Q.  tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumā norādīts, ka Komisija, ciktāl iespējams, rīkosies tā, lai izvairītos no vēršanās pret jebkādu dominējošu nostāju, kas pārsūdzības komitejā varētu rasties pret īstenošanas akta piemērotību, jo īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(16) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju pārtraukt jebkādus īstenošanas lēmumus attiecībā uz pieteikumiem par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem līdz atļaujas piešķiršanas procedūra būs pārskatīta tā, lai novērstu nepilnības pašreizējā procedūrā, kas ir izrādījusies neatbilstīga;

5.  aicina Komisiju neizsniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam (ĢMA), pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto audzēšanas valstīs;

6.  aicina Komisiju neizsniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ĢMA, kas ir padarīts noturīgs pret herbicīdu kombināciju, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz sojas pupām FG72 × A5547-127, pirms ir veikts pilnīgs novērtējums par to specifisko kumulatīvo ietekmi, kāda ir atliekām pēc smidzināšanas ar vairākiem papildu herbicīdiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto audzēšanas valstīs;

7.  aicina Komisiju pieprasīt daudz detalizētāku to veselības risku pārbaudi, kas saistīti ar tādiem vairākiem transformācijas gadījumiem kā sojas pupas FG72 × A5547-127;

8.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas veselības riska novērtējumam un toksikoloģijai, kā arī pēctirgus uzraudzībai attiecībā uz visu pārtikas un barības ķēdi;

9.  aicina Komisiju pret herbicīdiem noturīgu ĢMA riska novērtējumā pilnībā integrēt riska novērtējumu par papildu herbicīdiem un to atliekām neatkarīgi no tā, vai ģenētiski modificētais augs ir paredzēts audzēšanai Savienības teritorijā vai importam kā pārtika un dzīvnieku barība;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.'
(3) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4744
(4)––––––––––––––– – Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumampar ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0456).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0040).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0039).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0038).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0341).
(5) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4744
(6) G pielikums – dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-01032
(7) http://www.testbiotech.org/en/node/1975
(8) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(9) Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/404, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām beflubutamīdam, kaptānam, dimetoātam, dimetomorfam, etoprofosam, fipronilam, folpetam, formetanātam, glufosinātam, metiokarbam, metribuzīnam, fosmetam, pirimifosmetilam un propamokarbam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 67, 12.3.2015., 6. lpp.).
(10) https://a816-healthpsi.nyc.gov/ll37/pdf/carcclassJuly2004_1.pdf
(11) G pielikums – dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes, 27. lpp. http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-01032
(12) https://link.springer.com/article/10.1007%2Fs00267-015-0589-7.
(13) https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-94-007-7796-5_12
(14) Piemēram, Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0379.
(16) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6
PDF 366kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (D051971 – 2017/2878(RSP))
P8_TA(2017)0378B8-0541/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (D051971),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2017. gada 17. jūlija balsojumu, ar kuru nolemts nesniegt atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 17. februārī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 21. martā(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, 2017/0035(COD)),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2012. gada 16. februārī uzņēmumi Dow Agrosciences LLC un MS Technologies LLC Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražota no tām; tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6 vai sastāv no tām un ko nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai tādā pašā veidā kā jebkuras citas sojas pupas, izņemot kultivēšanu;

B.  tā kā 2017. gada 17. februārī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu un 2017. gada 21. martā šis atzinums ir publicēts(5);

C.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

D.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstīm ir saņemts daudz kritisku piezīmju(6); tā kā viskritiskākās piezīmes ietver konstatējumu, ka “pašreizējā piemērošana un uzrādītie riska novērtējuma dati nesniedz pietiekamu informāciju, lai varētu viennozīmīgi izslēgt kaitīgu ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem”(7), “informācija par fenotipisko novērtējumu, sastāvu un toksikoloģiju ir nepietiekama”(8) un kompetentā iestāde “uzskata par nepieciešamu turpmāku analīzi, lai novērtētu glifosāta, 2,4-D, glufozināta un to noārdīšanās produktu koncentrāciju sēklās un lopbarībā, kas paredzēta pārtikai un barībai, lai izslēgtu jebkādu potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību”(9);

E.  tā kā neatkarīgā pētījumā ir secināts, ka “EFSA veiktais riska novērtējums ir nepieņemams tā pašreizējā formā, jo tajā nav identificēti zināšanu trūkumi un neskaidrības un tajā nav novērtēts toksiskums un ietekme uz imūnsistēmu un reproduktīvo sistēmu”; tā kā tajā pašā pētījumā ir konstatēts, ka “monitoringa plāns būtu jānoraida, jo tas nepadarīs pieejamus būtiskus datus”(10);

F.  tā kā sojas pupas DAS-44406-6 izpauž 5-enolpiruvil-šikimāt-3-fosfāta sintāzi (22mEPSPS), kas piešķir noturību pret glifosāta herbicīdiem, ariloksialkanoāta dioksigenāzi (AAD-12), kas piešķir noturību pret 2,4-dihlorfenoksietiķskābi (2,4-D) un citiem saistītiem fenoksi herbicīdiem, un fosfinotricīna acetiltransferāzi (PAT), kas piešķir noturību pret glufozinātamonija herbicīdiem;

G.  tā kā glifosāta pašreizējās atļaujas termiņš beidzas ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī; tā kā joprojām pastāv šaubas par glifosāta kancerogenitāti; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka klasificēšana nav pamatota; tā kā PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC), gluži pretēji, 2015. gadā klasificēja glifosātu kā iespējami kancerogēnu cilvēkiem;

H.  tā kā neatkarīgi pētījumi vieš bažas par riskiem, ko rada šī 2,4-D aktīvā sastāvdaļa attiecībā uz embriju attīstību, iedzimtiem defektiem un endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem(11); tā kā, lai gan aktīvās vielas 2,4-D apstiprinājums tika atjaunots 2015. gadā, pieteikuma iesniedzējs vēl nav iesniedzis informāciju attiecībā uz vielas iespējamo ietekmi uz endokrīnās sistēmas darbību(12);

I.  tā kā glufosināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami izslēgšanas kritēriji, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū(13); tā kā glufosināta atļauja ir derīga līdz 2018. gada 31. jūlijam(14);

J.  tā kā vairāki eksperti ir pauduši bažas par 2,4-D sadalīšanās produktu 2,4-dihlorfenolu, kas var būt importētajās sojas pupās DAS-44406-6; tā kā 2,4-dihlorfenols ir zināma endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājviela, kam ir toksiska ietekme uz reproduktīvo sistēmu;

K.  tā kā toksicitāte 2,4-dihlorfenolam, kas ir tiešs 2,4-D metabolīts, var būt augstāka nekā pašam herbicīdam; tā kā 2,4-dihlorfenols ir klasificēts kā IARC 2B tipa kancerogēna viela un ir iekļauts sarakstā ar ķīmiskajām vielām, ko paredzēts izskatīt ES stratēģijā attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem(15);

L.  tā kā tādēļ, ka 2,4-dihlorfenols ļoti labi šķīst taukos un eļļās, ir sagaidāms, ka tas var uzkrāties sojas eļļā sojas pupu apstrādes laikā; tā kā galvenais sojas produkts, ko izmanto cilvēki, ir sojas eļļa, kas ir iekļauta daudzos produktos, tostarp zīdaiņiem paredzētos maisījumos(16);

M.  tā kā 2,4-dihlorfenola daudzums produktā var būt augstāks nekā 2,4-D atlieku daudzums; tā kā Savienība nav noteikusi maksimālo atlieku līmeni (MAL) attiecībā uz 2,4-dihlorfenolu;

N.  tā kā atliekas no apsmidzināšanas ar komplementāriem herbicīdiem nav novērtētas; tā kā tāpēc nevar secināt, ka ģenētiski modificētas sojas pupas, kas apsmidzinātas ar 2,4-D, glifosātu un glufosinātu, ir nekaitīgas lietošanai pārtikā un barībā;

O.  tā kā ģenētiski modificēti kultūraugi, kas ir noturīgi pret vairākiem selektīviem herbicīdiem, galvenokārt attīstījās tādēļ, ka strauji palielinājās nezāļu noturība pret glifosātu valstīs, kuras lielā mērā paļāvās uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem; tā kā vairāk nekā 20 dažādas pret glifosātu izturīgu nezāļu šķirnes ir dokumentētas zinātniskās publikācijās(17); tā kā kopš 2009. gada ir novērotas pret glufosinātu izturīgas nezāles;

P.  tā kā atļauja importēt sojas pupas DAS-44406-6 Savienībā, bez šaubām, izraisīs to plašāku audzēšanu trešās valstīs un attiecīgi palielināsies arī glifosāta, 2,4-D un glufosināta herbicīdu lietošana; tā kā sojas pupas DAS-44406-6 patlaban kultivē Argentīnā, Brazīlijā, ASV un Kanādā;

Q.  tā kā Savienība ir apņēmusies pildīt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas ietver apņemšanos līdz 2030. gadam būtiski samazināt to nāves gadījumu un slimību skaitu, kuras izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija (3. IAM 3.9. mērķis)(18); tā kā ir pierādīts, ka pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūru izmantošana izraisa šo herbicīdu izmantošanu lielākos apmēros salīdzinājumā ar to tradicionālajām alternatīvām(19);

R.  tā kā Savienība ir apņēmusies īstenot politikas saskaņotību attīstībai ar mērķi līdz minimumam samazināt pretrunas un veidot dažādu Savienības politikas jomu sinerģijas, tostarp tādās jomās kā tirdzniecība, vide un lauksaimniecība(20), lai no tā gūtu labumu jaunattīstības valstis un lai palielinātu attīstības sadarbības efektivitāti(21);

S.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 17. jūlijā balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 15 dalībvalstis balsoja pret, bet tikai 10 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,43 % no Savienības iedzīvotāju skaita, nobalsoja par, un trīs dalībvalstis atturējās;

T.  tā kā Apelācijas komiteja 2017. gada 14. septembrī balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 14 dalībvalstis balsoja pret, bet tikai 12 dalībvalstis, kas pārstāv 38,78 % no Savienības iedzīvotāju skaita, nobalsoja par, un divas dalībvalstis atturējās;

U.  tā kā Komisija vairākkārt ir nosodījusi to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisijas lēmumi par atļauju piešķiršanu ir pieņemti bez Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalsta un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas iepriekš bija visnotaļ liels izņēmums visā procedūrā, nu ir kļuvusi par ierastu praksi gadījumos, kad ir jāpieņem lēmums par atļaujas piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ir nosodījis šādu praksi kā nedemokrātisku(22);

V.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003(23), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

W.  tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumā norādīts, ka Komisija, ciktāl iespējams, rīkosies tā, lai izvairītos no vēršanās pret jebkādu dominējošu nostāju, kas pārsūdzības komitejā varētu rasties pret īstenošanas akta piemērotību, jo īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(24) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju pārtraukt jebkādus īstenošanas lēmumus attiecībā uz pieteikumiem par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem līdz atļaujas piešķiršanas procedūra būs pārskatīta tā, lai novērstu nepilnības pašreizējā procedūrā, kas ir izrādījusies neatbilstīga;

5.  aicina Komisiju neizsniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam (ĢMA), pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto audzēšanas valstīs;

6.  aicina Komisiju neizsniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ĢMA, kas ir padarīts noturīgs pret herbicīdu kombināciju, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz sojas pupām DAS-44406-6, pirms ir veikts pilnīgs novērtējums par to specifisko kumulatīvo ietekmi, kāda ir atliekām pēc smidzināšanas ar vairākiem papildu herbicīdiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto audzēšanas valstīs;

7.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas veselības riska novērtējumam un toksikoloģijai, kā arī pēctirgus uzraudzībai attiecībā uz visu pārtikas un barības ķēdi;

8.  aicina Komisiju pret herbicīdiem noturīgu ĢMA riska novērtējumā pilnībā integrēt riska novērtējumu par papildu herbicīdiem un to atliekām neatkarīgi no tā, vai ģenētiski modificētais augs ir paredzēts audzēšanai Savienības teritorijā vai importam kā pārtika un dzīvnieku barība;

9.  prasa Komisijai pildīt politikas saskaņotības attīstībai paredzētās saistības, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. panta;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4738
(4)––––––––––––––– – Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0456).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0040).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0039).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0038).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0341).
(5) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4738
(6) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2012-00368
(7) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes, 1. lpp.
(8) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes, 52. lpp.
(9) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes, 87. lpp.
(10) http://www.testbiotech.org/node/1946
(11) http://www.pan-europe.info/sites/pan-europe.info/files/public/resources/reports/pane-2014-risks-of-herbicide-2-4-d.pdf
(12) Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/2033, ar ko darbīgās vielas 2,4-D apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 298, 14.11.2015., 8. lpp.).
(13) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(14) Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/404, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām beflubutamīdam, kaptānam, dimetoātam, dimetomorfam, etoprofosam, fipronilam, folpetam, formetanātam, glufosinātam, metiokarbam, metribuzīnam, fosmetam, pirimifosmetilam un propamokarbam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 67, 12.3.2015., 6. lpp.).
(15) G pielikums – dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes, 5. lpp. http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2012-00368
(16) Dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes saistībā ar atļaujas pieprasījumu ĢM sojas pupām DAS-68416-4, 31. lpp. http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2011-00052
(17) https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-94-007-7796-5_12
(18) https://sustainabledevelopment.un.org/sdg3
(19) https://link.springer.com/article/10.1007%2Fs00267-015-0589-7
(20) Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojums „Attīstības politiku saskaņotība. Kāpināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus” (COM(2005)0134).
(21) https://ec.europa.eu/europeaid/policies/policy-coherence-development_en
(22) Piemēram, Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(23) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0379.
(24) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Bērnu laulību izbeigšana
PDF 335kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par bērnu laulību izbeigšanu (2017/2663(RSP))
P8_TA(2017)0379B8-0535/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 16. pantu, un visus citus Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1989. gada 20. novembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(1),

–  ņemot vērā Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10.1. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 9. pantu,

–  ņemot vērā dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā".

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (2016–2020),

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību (2017) — “Neatstāt novārtā nevienu bērnu”,

–  ņemot vērā Eiropas Konsensu attīstības jomā, kurā uzsvērta ES apņemšanās integrēt cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) 32. un 37. pantu un 59. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) 2012. gada ziņojumu „Pārāk agras laulības — bērnu laulību izbeigšana”,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir apņēmusies veicināt bērna tiesības un tā kā bērnu, agrīnas un piespiedu laulības (CEFM) ir šo tiesību pārkāpums; tā kā ES ir apņēmusies visaptveroši aizsargāt un veicināt bērna tiesības savā ārējā politikā saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvajiem protokoliem un citiem attiecīgiem starptautiskiem standartiem un līgumiem;

B.  tā kā CEFM saskaņā ar starptautiskām cilvēktiesību normām ir atzītas par kaitīgu praksi un bieži ir saistītas ar nopietnu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību starp intīmu attiecību partneriem;

C.  tā kā bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām ir postoša ietekme uz meiteņu un sieviešu tiesību vispārējo īstenošanu un baudīšanu un meiteņu veselību, tostarp tās rada nopietnu sarežģījumu risku saistībā ar grūtniecību un HIV infekciju; tā kā šī parādība pakļauj meitenes seksuālai vardarbībai, vardarbībai ģimenē un pat goda aizstāvības slepkavībām;

D.  tā kā nopietnas bažas rada vispārējās finansējuma bloķēšanas politikas abortus atbalstošām organizācijām atjaunošana un paplašināšana, līdzekļu samazināšana tādām organizācijām kā, piemēram, ANO Iedzīvotāju fonds (UNFPA), kas nodrošina cietušajām meitenēm ģimenes plānošanas un seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, lai palīdzētu samazināt risku inficēties ar HIV un novērstu agrīnas grūtniecības komplikācijas;

E.  tā kā CEFM ir tiesību lemt par savu ķermeni un tā integritāti un autonomijas pār to uzskatāma liegšana;

F.  tā kā bērnu laulības ir piespiedu laulības, jo bērni sava vecuma dēļ nespēj sniegt pilnīgu, brīvu un apzinātu piekrišanu savai laulībai vai brīdim, kad tā notiek;

G.  tā kā jaunattīstības valstīs katra trešā meitene tiek izprecināta līdz 18 gadu vecumam, bet katra piektā — līdz 15 gadu vecumam; tā kā vislielākajam riskam ir pakļautas meitenes, viņām esot 82 % šīs parādības skartajiem bērnu vidū;

H.  tā kā uz meitenēm līgavām tiek izdarīts sociālais spiediens, lai pārbaudītu viņu auglību, kas viņas vairāk pakļauj agrīnas un biežas grūtniecības riskam; tā kā grūtniecības un dzemdību komplikācijas ir galvenais nāves cēlonis meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem;

I.  tā kā CEFM ir saistītas ar augstu māšu mirstības, nepietiekamas ģimenes plānošanas izmantošanas un nevēlamas grūtniecības līmeni un parasti liecina par meiteņu izglītības pārtraukšanu; tā kā CEFM izbeigšana ir stingri balstīta uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam saskaņā ar 5. un 5.3. ilgtspējīgas attīstības mērķi un tā kā šādas laulības ir pasludinātas par nepārprotamiem šķēršļiem ceļā uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

J.  tā kā CEFM izbeigšana ir iekļauta kā viena no ES ārējo darbību prioritātēm, lai veicinātu sieviešu tiesības un cilvēktiesības;

K.  tā kā vairāk nekā 60 % no mazgadīgām līgavām jaunattīstības valstīs nav ieguvušas formālu izglītību, kas ir viens no dzimumu diskriminācijas veidiem, un tā kā bērnu laulības liedz skolas vecuma bērniem tiesības uz izglītību, kas ir nepieciešama viņu individuālajai attīstībai, gatavošanās procesam pieaugušo dzīvei un spējai sniegt ieguldījumu savās kopienās;

L.  tā kā šī problēma ir sastopama ne tikai trešās valstīs, bet arī ES dalībvalstīs;

M.  tā kā ES nesen nolēma parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija);

N.  tā kā Stambulas konvencija klasificē piespiedu laulību kā vardarbības pret sievietēm veidu un prasa noteikt kriminālatbildību par bērnu piespiešanu stāties laulībā un bērnu pievilināšanu no ārvalstīm, lai viņus piespiestu stāties laulībā;

O.  tā kā ir pieejams ļoti maz statistikas datu valstu, ES un starptautiskā līmenī, kuri apliecinātu CEFM problēmas apmēru ES dalībvalstīs(2);

P.  tā kā nesenā migrācijas krīze ir atklājusi jaunus bērnu, tostarp par 14 gadiem jaunāku bērnu, piespiedu laulības gadījumus ārvalstīs;

Q.  tā kā bērni, kas stājas laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, biežāk pamet skolu vai dzīvo nabadzībā;

R.  tā kā bruņotu konfliktu un nestabilas situācijas ievērojami palielina CEFM gadījumu skaitu,

1.  atgādina, ka pastāv saikne starp tiesībās balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības, un dzimumu līdztiesību, un ka ES ir apņēmusies turpināt veicināt, aizsargāt un īstenot visas cilvēktiesības un pilnībā un efektīvi īstenot Pekinas rīcības platformu, Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), Stambulas konvenciju un ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

2.  uzsver, ka bērnu laulības ir bērna tiesību pārkāpums un pret sievietēm un meitenēm īstenotas vardarbības veids; uzsver, ka līdz ar to šī parādība būtu jānosoda;

3.  prasa ES un dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai efektīvāk apkarotu kaitīgu praksi un sauktu vainīgos pie atbildības; aicina ES un dalībvalstis strādāt kopā ar ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādi (UN Women), Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu, ANO Iedzīvotāju fondu (UNFPA) un citiem partneriem, lai pievērstu uzmanību CEFM, koncentrējoties uz iespēju nodrošināšanu sievietēm, tostarp ar izglītību, ekonomisko iespēju palielināšanu un lielāku līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kā arī pievērstu uzmanību visu sieviešu un meiteņu cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

4.  prasa ES un dalībvalstīm uzlabot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pakalpojumiem, sievietēm un mazgadīgām līgavām;

5.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izmantot visus pieejamos instrumentus, izstrādājot politikas virzienus, programmas un tiesību aktus, tostarp politiskos dialogus, cilvēktiesību dialogus, divpusēju un daudzpusēju sadarbību, stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, VPS+ un citus instrumentus, lai novērstu un ierobežotu CEFM praksi;

6.  aicina ES un dalībvalstis piemērot vienotus juridiskos standartus attiecībā uz procedūru, lai risinātu bērnu laulību problēmu, ņemot vērā arī Stambulas konvencijas ratificēšanu;

7.  aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmām trešās valstīs un nodrošināt mācības un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu pieņemt un īstenot tiesību aktus, ar kuriem aizliedz agrīnas un piespiedu laulības, tostarp nosaka minimālo laulību vecumu;

8.  uzsver nepieciešamību nodrošināt īpašus rehabilitācijas un palīdzības pasākumus, kas paredzēti mazgadīgām līgavām, lai viņas varētu turpināt izglītību vai mācības un izvairīties no ģimenes un sabiedrības spiediena saistībā ar agrīnām laulībām;

9.  uzsver nepieciešamību piešķirt budžeta līdzekļus bērnu laulību novēršanas programmām, kuru mērķis ir radīt tādu vidi, kurā meitenes var pilnībā īstenot savu potenciālu, tostarp ar izglītības, sociālo un ekonomisko programmu skolu neapmeklējošām meitenēm, bērnu aizsardzības sistēmu, meiteņu un sieviešu patversmju, juridisku konsultāciju un psiholoģiskā atbalsta starpniecību;

10.  atzinīgi vērtē projektus, kas izstrādāti saskaņā ar programmu „Daphne”, koncentrējoties uz palīdzību cietušajiem un novēršot bērnu, agrīnas un piespiedu laulības; uzskata, ka šādi projekti būtu jāstiprina un ka tiem būtu jāsaņem atbilstīgs papildu finansējums;

11.  prasa pievērst īpašu uzmanību bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām kopienām un uzsver nepieciešamību koncentrēties uz izpratnes veidošanu, izglītību un ekonomisko iespēju nodrošināšanu kā šīs problēmas risināšanas līdzekli;

12.  uzsver, ka ir jāizstrādā un jāievieš īpašas procedūras, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību bēgļu un patvēruma meklētāju vidū saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām; aicina uzņēmējvalstis nodrošināt bērniem bēgļiem pilnīgu piekļuvi izglītībai un pēc iespējas veicināt viņu integrāciju un iekļaušanu valsts izglītības sistēmās;

13.  prasa izveidot īpašas procedūras, kas jāievieš bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centros, lai atklātu CEFM gadījumus un palīdzētu cietušajiem;

14.  uzsver, ka ir nepieciešama pienācīga un saskaņota bērnu laulību gadījumu uzraudzība ES dalībvalstīs un ka ir jāvāc pa dzimumiem sadalīti dati, lai varētu labāk novērtēt problēmas mērogu;

15.  uzsver lielo atšķirību starp oficiāli reģistrētu lietu un gadījumu, kad potenciālie upuri lūdz palīdzību, skaitu, norādot, ka bieži vien bērnu laulības var palikt neievērotas no iestāžu puses; prasa nodrošināt sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem un citam personālam, kas ir kontaktā ar potenciālajiem upuriem, īpašu apmācību un rokasgrāmatas par to, kā atklāt upurus un kā uzsākt procedūras, lai viņiem palīdzētu;

16.  prasa stiprināt īpašus projektus un kampaņas, kas ir daļa no ES ārējās darbības, kura vērsta uz CEFM; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš izpratnes veidošanas kampaņām un kampaņām, kas jo īpaši vērstas uz sieviešu un meiteņu izglītošanu un iespēju veicināšanu paplašināšanās procesā un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs;

17.  uzsver, ka ES būtu jāatbalsta un jāiedrošina trešās valstis, lai garantētu, ka pilsoniskā sabiedrība var uzņemties savu lomu un nodrošināt CEFM cietušajiem bērniem un viņu pārstāvjiem neatkarīgu piekļuvi tiesu iestādēm bērniem draudzīgā veidā;

18.  uzsver nepieciešamību humānās palīdzības ietvaros finansēt projektus, kuru uzmanības centrā ir ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana un izglītība par rīcību ārkārtas situācijās, lai mazinātu spiedienu uz CEFM cietušajiem;

19.  uzsver, ka ir jānosaka bērnu laulības riska faktori humanitāro krīžu apstākļos, tajā iesaistot pusaudzes, un jāietver atbalsts precētām meitenēm humānās palīdzības sniegšanā jau krīzes agrīnā posmā;

20.  stingri nosoda tā sauktās vispārējās finansējuma bloķēšanas politikas abortus atbalstošām organizācijām atjaunošanu un paplašināšanu un tās ietekmi uz sieviešu un meiteņu vispārējo veselības aprūpi un tiesībām; atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm aizpildīt ASV radīto finansējuma trūkumu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā, izmantojot gan valstu, gan ES sniegto attīstības finansējumu;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 289, 9.8.2016., 57. lpp.
(2) http://fileserver.wave-network.org/home/ForceEarlyMarriageRoadmap.pdf


ANO 2017. gada Klimata pārmaiņu konference (COP 23) Bonnā (Vācija)
PDF 468kWORD 65k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par ANO 2017. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 23) Bonnā (Vācijā) (2017/2620(RSP))
P8_TA(2017)0380B8-0534/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP21) un Pušu konferences 11. sesiju (CMP11), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 18. sesiju (COP18) un Pušu konferences 8. sesiju (CMP8), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Dohā, Katarā no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim, un protokola grozījuma pieņemšanu, ar ko nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

–  ņemot vērā to, ka Parīzes nolīgums tika nodots parakstīšanai ANO galvenajā mītnē Ņujorkā 2016. gada 22. aprīlī un tas bija pieejams parakstīšanai līdz 2017. gada 21. aprīlim, un ka Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 valstis un 160 valstis ir deponējušas tā ratifikācijas instrumentus,

–  ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 22. sesiju (COP22) un Pušu konferences 1. sesiju (CMA1), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Marrākešā, Marokā no 2016. gada 15. novembra līdz 18. novembrim,

–  ņemot vērā 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Parīzes nolīguma īstenošanu un 2016. gada ANO Klimata pārmaiņu konferenci Marrākešā, Marokā (COP22)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumu “Paātrināta pāreja uz mazoglekļa ekonomiku Eiropā” (COM(2016)0500),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 ― stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 15. februāra, 2016. gada 30. septembra un 2017. gada 23. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā 2015. gada 6. martā Latvijas un Eiropas Komisijas UNFCCC iesniegto dokumentu “Iecerētais ES un tās dalībvalstu nacionāli noteiktais devums (INND)”, kas tika iesniegts Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 5. novērtējuma ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) 2016. gada novembra kopsavilkuma ziņojumu “Emisiju neatbilstības ziņojums 2016” un tās 2016. gada ziņojumu par pielāgošanās nepietiekamību,

–  ņemot vērā 2015. gada 7.–8. jūnijā G7 samitā Elmavas pilī, Vācijā pieņemto valstu vadītāju deklarāciju "Domājam uz priekšu. Rīkojamies kopīgi", kurā atkārtoti pausta G7 valstu vadītāju apņēmība līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40 % līdz 70 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni, un ka nepieciešams, lai šis samazinājums būtu tuvāks 70 % nekā 40 %;

–  ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2017. gada paziņojumu presei, un jo īpaši G7 valstu Vides ministru Boloņas paziņojumu presei,

–  ņemot vērā ASV prezidenta paziņoto lēmumu par izstāšanos no Parīzes nolīguma,

–  ņemot vērā Pāvesta Franciska encikliku „Esi slavēts” (Laudato Si'),

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par ANO 2017. gada klimata pārmaiņu konferenci Bonnā, Vācijā (COP23) (O-000068/2017 – B8-0329/2017 un O-000069/2017 – B8-0330/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī un 160 no 197 Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm ir deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus ANO (2017. gada 8. septembra dati);

B.  tā kā 2015. gada jūlija priekšlikums emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformai un 2016. gada jūlija klimata tiesību aktu kopums (ar priekšlikumiem par kopīgiem centieniem, zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), kā arī par Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju) ir izšķiroši svarīgi instrumenti, lai nodrošinātu šo saistību izpildi un atkārtoti apliecinātu, ka ES ir globāla līdere cīņā pret klimata pārmaiņām;

C.  tā kā centieni mazināt globālo sasilšanu nebūtu jāuzskata par šķērsli ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, bet gluži pretēji — tie jāuzskata par virzītājspēku jaunai un ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai;

D.  tā kā klimata pārmaiņu smagākā ietekme būs jūtama jaunattīstības valstīs un jo īpaši tajās vismazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs, kurām nav pietiekamu resursu, lai sagatavotos un pielāgotos notiekošajām pārmaiņām; tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sniegto informāciju Āfrika ir īpaši neaizsargāta pret problēmām, ko rada šāda situācija, un tādējādi īpaši pakļauta ūdens trūkuma izraisītai spriedzei, ārkārtīgi skarbiem laikapstākļiem un pārtikas trūkumam, ko rada sausums un pārtuksnešošanās;

E.  tā kā klimata pārmaiņas var palielināt konkurenci par resursiem, piemēram, pārtiku, ūdeni un ganībām, un saasināt ekonomiskās grūtības un politisko nestabilitāti, kā arī ne tik tālā nākotnē var kļūt par būtiskāko iemeslu iedzīvotāju pārvietošanai gan valstu iekšienē, gan arī ārpus to robežām; tā kā tādēļ jautājumam par migrāciju klimata apstākļu dēļ būtu jāpiešķir augsta prioritāte starptautiskajā darba kārtībā;

F.  tā kā 2015. gada 6. martā ES un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC savus INND, kurā tās uzņemas saistošu mērķi līdz 2030. gadam panākt vismaz 40 % SEG emisiju iekšzemes samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni,

G.  tā kā vērienīga klimata pārmaiņu mazināšanas politika var nodrošināt izaugsmi un radīt darbvietas; tā kā, tomēr, dažas konkrētas nozares ar augstu oglekļa emisiju intensitāti un augstu tirdzniecisko intensitāti var ciest no oglekļa emisiju pārvirzes, ja citos tirgos netiktu noteikti tikpat vērienīgi mērķi; tā kā tāpēc ir nepieciešama pienācīga aizsardzība pret oglekļa emisiju pārvirzi, lai aizsargātu darbvietas šajās konkrētajās nozarēs;

1.  atgādina, ka klimata pārmaiņas ir viens no cilvēces lielākajiem izaicinājumiem un ka visām valstīm un visiem dalībniekiem pasaulē ir jādara viss iespējamais, lai ierobežotu ar tām saistītās problēmas; uzsver, ka Parīzes nolīgums ir būtisks solis šajā virzienā, tomēr joprojām ir daudz darāmā;

Zinātniskais pamats rīcībai klimata jomā

2.  atgādina, ka saskaņā ar 2014. gada IPCC5. novērtējuma ziņojumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem klimata sistēmas sasilšana ir neapšaubāma, klimata pārmaiņas tiešām notiek un kopš 20. gadsimta vidus novērotā sasilšanas procesa galvenais cēlonis ir cilvēka darbība; pauž bažas par to, ka plaši izplatīta un būtiska klimata pārmaiņu ietekme jau ir skaidri redzama dabas un cilvēku sistēmās visos kontinentos un okeānos;

3.  ņem vērā globālo oglekļa budžetu, kā tas norādīts IPCC 5. novērtējuma ziņojumā, un secina, ka turpinot pašreizējos globālos SEG emisiju līmeņus, tiks patērēts atlikušais oglekļa budžets, kas atbilst iespējai nākamajos četros gados ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu 1,5 °C robežās; uzsver — lai izvairītos no globālās sasilšanas ļaunākās ietekmes, visām valstīm būtu jāpaātrina pāreja uz SEG nulles emisiju līmeni un klimatnoturību saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

4.  atkārtoti norāda uz to, cik svarīgi ir balstīt globālu rīcību klimata pārmaiņu jomā uz labākajiem pieejamajiem zinātnes atzinumiem, un atzinīgi vērtē 2018. gada veicinošo dialogu, kas paredzēts pirms UNFCCC noteiktā termiņa — līdz 2020. gadam no jauna iesniegt nacionāli noteiktos devumus (NND), kā arī 2023. gadā paredzēto vispārējo izvērtēšanu, jo tās ir pirmās iespējas īstenot šo principu dzīvē;

5.  mudina pie sestā novērtēšanas cikla rezultātu sagatavošanas un publicēšanas īstenot dialogu starp IPCC ekspertiem un pusēm; šajā sakarā atzinīgi vērtē lēmumu 2018. gadā publicēt IPCC īpašu ziņojumu par to, kādu ietekmi rada globāla temperatūras paaugstināšanās par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un ar to saistītās globālās SEG emisiju trajektorijas;

Parīzes nolīgums: ratifikācija un saistību īstenošana

6.  atzinīgi vērtē nepieredzēto ātrumu, ar kādu notika Parīzes nolīguma ratifikācija un tā stāšanās spēkā, kā arī vispārējo apņemšanos to pilnībā un ātri īstenot, kā pausts Marrākešas rīcības proklamācijā; mudina visas puses pēc iespējas ātrāk ratificēt šo nolīgumu;

7.  pauž gandarījumu par to, ka COP22 Marrākešā visas puses apņēmās turpināt Parīzes nolīguma saistību izpildi neatkarīgi no politisko apstākļu izmaiņām;

8.  pauž neapmierinātību par ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par viņa vēlmi atsaukt ASV dalību Parīzes nolīgumā; pauž nožēlu par šo lēmumu, jo tā ir regresīva rīcība; norāda uz to, ka oficiāla izstāšanās var stāties spēkā, visagrākais, tikai pēc nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām 2020. gadā; atzinīgi vērtē daudzu valstu valdību reakciju uz šo lēmumu un to nelokāmo un vēl stingrāko atbalstu Parīzes nolīguma pilnīgai īstenošanai; ar atzinību norāda uz dažu ASV štatu, pilsētu un uzņēmumu solījumiem turpināt ievērot ASV saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

9.  pauž atzinību par to, ka, kopš prezidenta Trampa paziņojuma, visas lielākās puses ir apstiprinājušas savu apņēmību īstenot Parīzes nolīgumu;

10.  uzsver, ka Eiropai tagad ir jāuzņemas vadība Parīzes nolīguma aizstāvībā, lai nodrošinātu, ka gan mūsu videi, gan mūsu nozarēm ir nākotne; atzinīgi vērtē to, ka ES nostiprinās spēkā esošās partnerības un meklēs jaunus sabiedrotos;

11.  norāda uz līdz šim panākto straujo progresu ES starptautisko saistību iekļaušanā ES tiesību aktos, nosakot robustu klimata un enerģētikas politikas satvaru laikam līdz 2030. gadam, un uzsver savu apņēmību pabeigt šo likumdošanas procesu līdz 2017. gada beigām;

12.  uzstāj, ka pēc prezidenta Trampa paziņojuma ir jo īpaši svarīgi noteikt atbilstīgus noteikumus, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, kā arī lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kam ir vislabākie rādītāji un kam ir augsta oglekļa emisiju intensitāte, kā arī augsta tirdznieciskā intensitāte, saņem nepieciešamās kvotas bez maksas; prasa Komisijai izvērtēt tādu papildpasākumu efektivitāti un likumību, ar kuriem aizsargātu tās nozares, kas pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam, piemēram, nosakot robežšķērsošanas nodokļa pielāgojumu un maksu par patēriņu, jo īpaši attiecībā uz produktiem, kas nāk no valstīm, kuras nepilda Parīzes nolīguma saistības;

13.  uzsver, ka Parīzes nolīgumā paredzētās saistības ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un turpināt ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C, kā arī mērķis šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp SEG antropogēnajām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās („neto nulles emisijas”), balstoties uz taisnīgumu, ir izšķirošs izrāviens kolektīvajos pasaules mēroga centienos pāriet uz globālu ekonomiku, kas būtu noturīga pret klimata pārmaiņām un klimata ziņā neitrāla;

14.  atgādina, ka globālās vidējās temperatūras paaugstināšanās ierobežošana krietni zem 2 °C negarantē izvairīšanos no nozīmīgas negatīvas ietekmes uz klimatu; atzīst, ka pašreizējās saistības vēl joprojām nav pietiekamas, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus; tādēļ uzsver, ka globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju pēdējais augstākais punkts būtu jāsasniedz cik drīz vien iespējams un ka visām pusēm un jo īpaši G20 valstīm vajadzētu pastiprināt centienus un atjaunināt savu NND līdz 2020. gadam, ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu; atgādina, ka līdz 2050. gadam ir jāizbeidz globālās oglekļa emisijas; uzskata, ka politikai un pasākumiem ar mērķi izpildīt un sekojoši arī pārsniegt NND vajadzētu būt vienai no galvenajām visu valstu iekšzemes prioritātēm un ka tie būtu jāpārvērtē ik pēc pieciem gadiem saskaņā ar Parīzes nolīgumā paredzēto vērienīgu saistību mehānismu; tomēr atzīst, ka iekšzemes emisiju samazināšanas stratēģiju stingrība un vērienīguma līmenis nav atkarīgi no atjauninātā NND iesniegšanas;

15.  aicina visas puses nodrošināt, ka to NND atbilst ilgtermiņa mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteikto ilgtermiņa mērķi temperatūras pieauguma ierobežošanai; uzsver, ka būtu jāņem vērā darbs saistībā ar IPCC īpašo ziņojumu par 1,5 ºC ierobežojuma ietekmi un trajektorijām, kā arī 2018. gada veicinošā dialoga secinājumi; šajā sakarībā atgādina par G7 valstu apņemšanos krietni pirms 2020. gada termiņa iesniegt gadsimta vidum paredzētas, zemu SEG emisiju attīstības stratēģijas; pauž gatavību pilnībā piedalīties ES stratēģijas izstrādē, pamatojoties uz Komisijas analīzi, kas izklāstīta tās 2016. gada 2. marta paziņojumā “Ceļā no Parīzes” (COM(2016)0110);

16.  uzsver visu to lielāko ekonomiku īpašo atbildību, kuras kopā rada trīs ceturtdaļas emisiju pasaulē, un uzskata, ka rīcībai klimata jomā joprojām ir jābūt G7 un G20 valstu svarīgākajam darba kārtības jautājumam, jo īpaši tādās jomās kā NND īstenošana, stratēģijas gadsimta vidum, subsīdiju fosilajam kurināmam reforma, datu par oglekli atklāšana, nepiesārņojoša enerģija, kā arī citās jomās; uzsver, ka ir jāturpina vadošo ekonomiku ministru iesaiste tādos forumos kā ministru sanāksme par nepiesārņojošu enerģiju;

17.  prasa, lai ES savā NND uzņemtos vēl lielākas emisiju samazināšanas saistības laikam līdz 2030. gadam, ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu;

18.  uzsver, ka ir svarīgi parādīt ES apņēmību Parīzes nolīguma ievērošanā, citstarp, īstenojot šo nolīgumu ar ES tiesību aktiem, tostarp nodrošinot, ka likumdevēji nevilcinoties pieņem ES Klimata rīcības regulu un pārskata ES ETS direktīvu, kā arī savlaicīgi kāpinot ES mērķus un politikas instrumentus; atgādina, ka visas puses ir aicinātas līdz 2020. gadam paziņot UNFCCC sekretariātam gadsimta vidum paredzētas, ilgtermiņa, zemu SEG emisiju līmeņa attīstības stratēģijas; tāpēc mudina Komisiju, lai izpildītu nolīguma saistības, līdz COP 24 sagatavot ES stratēģiju nulles emisiju līmeņa sasniegšanai līdz gadsimta vidum, paredzot izmaksu ziņā efektīvu plānu Parīzes nolīgumā pieņemtā nulles emisiju līmeņa mērķa sasniegšanai, lai saglabātu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu zem 2 °C, un censtos nodrošināt, ka tas nepārsniedz 1,5 °C; uzskata, ka šis process ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu visaptverošas debates, kurās Eiropas Parlamentam ir jābūt izšķirīgai lomai, sadarbojoties ar pārstāvjiem no valsts, reģionālām un vietējām iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības sektora; tomēr atgādina, ka ar ES līmeņa rīcību vien nepietiks, un tāpēc aicina Komisiju un Padomi strādāt enerģiskāk, lai rosinātu citus partnerus darīt to pašu;

19.  atzinīgi vērtē Parīzes nolīgumā noteiktās saistības gadsimta otrajā pusē samazināt globālās emisijas līdz nulles līmenim; atzīst, ka tas nozīmē, ka lielākajā daļā ES nozaru ievērojami ātrāk jāpanāk nulles emisiju līmenis;

20.  uzskata, ka būtu jāturpina sarunas par Parīzes nolīguma galvenajiem elementiem, tostarp lielākas pārredzamības regulējumu, vispārējās izvērtēšanas detaļām, turpmākām vadlīnijām par iecerēto nacionāli noteikto devumu (INND), izpratni par diferenciāciju, zaudējumiem un kaitējumu, finansējumu klimata pārmaiņu jomā un kapacitātes atbalstu, iekļaujošu vairāklīmeņu pārvaldību un mehānismu, ar kuru sekmētu īstenošanu un veicinātu ievērošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis ievērot saistībā ar Parīzes nolīgumu pieņemtās saistības, jo īpaši attiecībā uz ES ieguldījumu mazināšanas un pielāgošanās jomā, kā arī attiecībā uz atbalstu finansēšanas, tehnoloģiju tālāknodošanas un veiktspējas veicināšanas jomā;

21.  uzsver laika nozīmi kopīgajos centienos cīnīties pret klimata pārmaiņām un godāt Parīzes nolīgumu; uzsver, ka ES ir gan iespējas, gan arī pienākums uzņemties vadošo lomu, rādot piemēru, un nekavējoties uzsākt darbu, lai pielāgotu tās mērķus klimata un enerģētikas jomā saskaņotajam starptautiskajam mērķim ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu zem 2 °C, cenšoties, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C;

22.  atgādina — lai nodrošinātu šā pasaules vidējās temperatūras mērķa sasniegšanu, ir nepieciešama jau agrīna dekarbonizācija, un atgādina, ka SEG emisiju pēdējais augstākais punkts ir jāsasniedz cik drīz vien iespējams; atgādina, ka globālās emisijas būtu jāizbeidz līdz 2050. gadam vai neilgi pēc tam, lai tādējādi nodrošinātu, ka pasaule virzās pa izmaksu ziņā efektīvu emisiju trajektoriju, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem temperatūras jomā; aicina visas puses, kuras to spēj, īstenot savus valsts dekarbonizācijas mērķus un stratēģijas, piešķirot prioritāti emisiju, kas rodas, izmantojot akmeņogles, pakāpeniskai samazināšanai, jo akmeņogles ir enerģijas avots, kas rada lielāko piesārņojumu, un prasa, lai ES šā jautājuma risināšanā sadarbotos ar tās starptautiskajiem partneriem, sniedzot labas prakses piemērus;

23.  atzinīgi vērtē UNFCCC procesa iekļaujošo raksturu; uzskata — lai nodrošinātu efektīvu līdzdalību, ir jānodrošina, ka tiek risināts jautājums par savtīgām vai konfliktējošām interesēm; šajā sakarā prasa, lai visi procesa dalībnieki ievieš vadlīnijas vai procedūras, kas veicina atklātību, pārredzamību un iekļautību, neapdraudot UNFCCC un Parīzes nolīguma mērķus;

24.  aicina dalībvalstis ratificēt Dohas grozījumu Kioto protokolam;

Bonnas COP23

25.  atzinīgi vērtē Marrākešā pausto apņemšanos pabeigt darba programmu, lai līdz 2018. gadam izstrādātu detalizētus Parīzes nolīguma īstenošanas noteikumus; uzskata, ka COP23 ir svarīgs pagrieziena punkts šajā tehniskajā darbā;

26.  sagaida, ka COP23 konferences laikā tiks panākta skaidrība par 2018. gada veicinošā dialoga struktūru, kas būs laba iespēja kritiski izvērtēt progresu ceļā uz nolīgumā paredzēto mazināšanas mērķi un ar informāciju atbalstīt pušu NND laikam līdz 2030. gadam sagatavošanu un pārskatīšanu, kas jāveic līdz 2020. gadam, lai tādējādi sasniegtu nolīguma mērķus; uzskata, ka ES šajā pirmajā veicinošajā dialogā būtu jābūt proaktīvai, lai izvērtētu kopīgos centienus un panākumus saistību izpildē; aicina Komisiju un dalībvalstis ļoti savlaicīgi pirms veicinošā dialoga iesniegt turpmākas SEG samazinājumu saistības, kas pārsniedz uzņemtās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un pietiekamā mērā veicina neatbilstību novēršanu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā atbilstīgi ES iespējām;

27.  atgādina, ka klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu paplašināšana laikposmā pirms 2020. gada ir absolūts priekšnosacījums, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus, un prasa ES nodrošināt, ka īstermiņa rīcība paliek COP23 darba kārtībā;

Rīcības klimata jomā finansējums un citi īstenošanas līdzekļi

28.  atzinīgi vērtē “Ceļvedi uz 100 miljardiem dolāru”, kura mērķis ir līdz 2020. gadam savākt USD100 miljardus, lai finansētu jaunattīstības valstu rīcību klimata jomā; uzsver, ka līdzekļu vākšanu ir paredzēts turpināt līdz 2025. gadam, par ko vienojās COP21;

29.  atzinīgi vērtē pušu pieņemtās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kurās paredzēts padarīt visas finanšu plūsmas atbilstīgas mērķim samazināt SEG emisijas un veicināt klimatnoturīgu attīstību; tāpēc uzskata, ka ES ir steidzami jārisina jautājumi saistībā ar finanšu plūsmām fosilajam kurināmam un augsta oglekļa dioksīda emisiju līmeņa infrastruktūrai;

30.  uzsver, cik svarīgi ir risināt jautājumu par zaudējumu un kaitējumu atlīdzības mehānismu, kas iekļauts Parīzes nolīgumā, un pauž stingru atbalstu sarunām par šo mehānismu Bonnas COP23;

31.  uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai cilvēktiesības arī turpmāk būtu galvenais pamats rīcībai klimata jomā, un uzstāj, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpanāk, lai sarunās par pielāgošanās pasākumiem būtu atzīta nepieciešamība ievērot, aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, cita starpā to attiecinot arī uz dzimumu līdztiesību, nodrošināt sieviešu pilnīgu un līdztiesīgu dalību un aktīvi veicināt darbaspēkam taisnīgu pāreju, kas rada pienācīgu nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas visiem;

32.  atzinīgi vērtē pastāvīgi pieaugošo ES finansējumu klimata pārmaiņu jomā, tomēr uzsver, ka ir nepieciešami vēl lielāki centieni; uzsver, ka ir svarīgi, lai citas rūpnieciski attīstītās puses nodrošina savu paredzēto devumu USD 100 miljardu mērķa sasniegšanā; prasa noteikt konkrētas ES un starptautiskās saistības, lai nodrošinātu papildu finansējuma avotus;

33.  prasa, lai valdības un publiskās, kā arī privātās finanšu institūcijas, tostarp bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības uzņemtos vērienīgas saistības pielāgot savu aizdošanas un investīciju praksi mērķim par pasaules vidējās temperatūras pieauguma samazinājumu krietni zem 2 °C saskaņā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu un izbeigt investīcijas fosilajā kurināmajā, tostarp eksporta kredītus investīcijām fosilajā kurināmajā; prasa noteikt īpašas valsts garantijas, ar ko veicina zaļos ieguldījumus, marķējumu un fiskālu priekšrocību paredzēšanu zaļajiem ieguldījumu fondiem, kā arī zaļo obligāciju emitēšanu;

34.  atzīst, ka izmaiņas valstu un starptautiskajās nodokļu sistēmās, tostarp nodokļu sloga pārvirzīšana no darbspēka uz kapitālu, "maksā piesārņotājs" principa piemērošana, investīciju izbeigšana fosilam kurināmam un pienācīgas cenas noteikšana oglekļa dioksīda emisijām, ir izšķiroši soļi, lai radītu tādu ekonomisko vidi, kas veicinātu publiskās un privātās investīcijas, kuras dotu iespēju īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus atbilstīgi nozaru politikas virzieniem;

35.  mudina pastiprināt sadarbību starp rūpnieciski attīstītām un jaunattīstības valstīm, tostarp saskaņā ar NND partnerību, lai valstīm būtu efektīvāka piekļuve tehniskajām zināšanām un finanšu atbalstam, kas nepieciešams, lai ieviestu politikas virzienus, ar kuriem panākt NND izpildi un pārsniegšanu;

36.  aicina Komisiju pilnībā izvērtēt Parīzes nolīguma iespējamo ietekmi uz ES budžetu un izveidot mērķtiecīgu, automātisku ES finanšu mehānismu, kas sniegtu atbilstīgu un papildu atbalstu, lai nodrošinātu, ka ES iegulda taisnīgu daļu starptautiskā mērķa — finansējuma klimata jomā USD 100 miljardu apmērā — sasniegšanā;

37.  prasa uzņemties konkrētas saistības, lai nodrošinātu papildu finanšu avotus klimata jomai, tostarp nosakot finanšu darījumu nodevu, atliekot daļu ES ETS emisiju kvotas laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un piešķirot starptautiskajam klimata jomas finansējumam, kā arī Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam ieņēmumus no ES un starptautiskajiem pasākumiem aviācijas un kuģniecības emisiju jomā;

Nevalstisko dalībnieku loma

38.  uzsver aizvien lielāka skaita nevalstisko dalībnieku centienus nodrošināt dekarbonizāciju un noturību pret klimata pārmaiņām; tādēļ uzsver, cik būtiska nozīme ir strukturētam un konstruktīvam dialogam starp valdībām, uzņēmējiem, pilsētām, reģioniem, starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām iestādēm un to iesaistīšanās nodrošināšanai plānošanā un samērīgas rīcības klimata jomā īstenošanā, lai veicinātu izlēmīgu un globālu rīcību, radot mazoglekļa un noturīgas sabiedrības, un nodrošinātu progresu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā;

39.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis kopīgi ar citām UNFCCC pusēm veicinātu tādus procesus, kas aktīvi iesaista nevalstiskos dalībniekus sarunās par Parīzes nolīguma īstenošanu, kas atbalsta to centienus sniegt ieguldījumu valsts NND sasniegšanā, neraugoties uz valstu politiskajām transformācijām, un kas dod iespēju izpētīt jaunus līdzdalības un sadarbības veidus UNFCCC ietvaros;

40.  uzsver, cik svarīga loma ir Nevalstisko dalībnieku platformai rīcībai klimata jomā (NAZCA), veicinot un apzinot nevalstisko dalībnieku darbu, piemēram, Pasaules mēru pakta, Mission Innovation, InsuResilience, Ilgtspējīga enerģija visiem un NDC partnerības darbu;

41.  atzinīgi vērtē Klimata pārmaiņu mazināšanas līderu centienus saskaņā ar Marrākešas partnerību klimata rīcības jomā;

42.  prasa ES un tās dalībvalstīm sadarboties ar pilsonisko sabiedrību (iestādēm, privāto sektoru, NVO un vietējām kopienām), lai izstrādātu mazināšanas iniciatīvas galvenajās nozarēs (enerģētika, tehnoloģijas, pilsētvide, transports), kā arī pielāgošanās un noturības veicināšanas iniciatīvas, risinot pielāgošanās jautājumus, jo īpaši attiecībā uz ūdens pieejamību, nodrošinājumu ar pārtiku un riska novēršanu; aicina visas valdības un visus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus atbalstīt un nostiprināt šo rīcības programmu;

43.  atgādina ANO un UNFCCC pusēm, ka individuālu cilvēku rīcība ir tikpat svarīga, kā valdību un iestāžu rīcība; tādēļ prasa aktīvāk organizēt kampaņas un pasākumus, lai informētu sabiedrību un veicinātu izpratni par tām gan mazajām, gan lielajām darbībām, kuras var veikt, lai palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs;

Visu nozaru visaptveroši centieni

44.  atzinīgi vērtē dažādu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu izveidi visā pasaulē, tostarp 18 emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kuras darbojas četros kontinentos un veido 40 % no pasaules IKP; mudina Komisiju veicināt saikni starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un citām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, lai veidotu starptautiskus oglekļa emisiju tirgus mehānismus nolūkā paplašināt vērienīgās saistības klimata jomā, vienlaikus samazinot oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi; aicina Komisiju paredzēt aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka piesaiste ES ETS nodrošina pastāvīgu devumu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā un neapdraud ES iekšējā siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķa sasniegšanu;

45.  uzsver, ka joprojām vajadzīgs lielāks vēriens un rīcība, lai saglabātu pietiekamus stimulus SEG emisiju samazināšanai, kas nepieciešama, lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā 2050. gadam; uzsver, ka panāktais progress SEG emisiju samazināšanas jomā transporta un lauksaimniecības nozarē ir bijis nepietiekams attiecībā uz 2020. gada mērķiem un ka jāpastiprina centieni, lai šīs nozares nodrošinātu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā sniegto devumu līdz 2030. gadam;

46.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vides integritāti ikvienā turpmākā tirgus pieejā, gan saistībā ar Parīzes nolīgumu, gan ārpus tā, izskatot riskus, piemēram, iespējas veikt dubulto uzskaiti, problēmas saistībā ar emisiju samazināšanas pastāvību un papildināmību, iespējamo negatīvo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, kā arī perversus stimulus, kas mazinātu NND vērienīgumu;

47.  uzsver ka „20-20-20 mērķi” SEG emisijām, atjaunojamajai enerģijai un energotaupībai ir bijuši šā progresa virzītājspēks un nodrošinājuši darbvietas dažādās ekonozarēs vairāk nekā 4,2 miljoniem iedzīvotāju un ka šajās nozarēs izaugsme turpinājusies arī krīzes laikā;

48.  ņem vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) asamblejas 2016. gada lēmumu izveidot starptautiskās gaisa satiksmes radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA);

49.  tomēr pauž vilšanos par to, ka ICAO, koncentrējoties galvenokārt uz izlīdzināšanu, nepanāca vienošanos par emisiju samazināšanu ar CORSIA; pauž nožēlu par to, ka nebūt netiek garantēta izlīdzināšanas vienību kvalitāte, ka CORSIA piemērošana ir juridiski saistoša tikai no 2027. gada un ka lielākās ICAO dalībvalstis līdz šim vēl nav apņēmušās piedalīties brīvprātīgajā fāzē, kamēr citi lielākie emitētāji nav pat apņēmušies īstenot oglekļa emisiju ziņā neitrālu izaugsmi, kā rezultātā ir daudz jautājumu par tās reālo ietekmi uz klimatu, jo rezultāts pieviļ ES cerības, uz kuru pamata tā nolēma apturēt ES ETS šajā jomā; aicina ātri pabeigt stingru noteikumu izstrādi nolūkā nodrošināt CORSIA darbību, tās savlaicīgu īstenošanu valsts un reģionālā līmenī un visu pušu nodrošinātu tās pienācīgu izpildi; turklāt prasa veicināt visas tehnoloģiskās inovācijas, kas saistītas ar dzinēju darbību un degvielas kvalitāti;

50.  atgādina — lai gan Eiropas iekšējiem lidojumiem joprojām tiks piemērota ES ETS, jebkādas izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos un CORSIA plānoto ieviešanu var apsvērt tikai, ņemot vērā sistēmas vērienīguma līmeni un īstenošanas pasākumus, kas vēl tiks izstrādāti;

51.  ņem vērā Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) Jūras vides aizsardzības komitejas 70. sesijā pieņemto ceļvedi, kas paredz izstrādāt “Visaptverošu SJO stratēģiju par siltumnīcefekta gāzu emisijas no kuģiem samazināšanu”; mudina SJO izstrādāt globālu mehānismu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, nosakot vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi un konkrētu grafiku, kā daļu no sākotnējās SJO SEG emisiju stratēģijas, ko plānots pieņemt 2018. gada pavasarī;

52.  atzinīgi vērtē Kigali grozījumu par fluorogļūdeņražu (HFC), kuri būtiski veicina klimata sasilšanu, pakāpenisku izmantošanas samazināšanu pasaules mērogā; uzskata, ka tas ir konkrēts solis, kas palīdzēs sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, kā rezultātā līdz 2050. gadam varētu nepieļaut vairāk nekā 70 miljardu tonnu CO2 ekvivalenta emisijas, kas atbilst ASV 11 gadu misijām un tādējādi mudina visas puses, kas parakstījušas Monreālas protokolu, veikt visus nepieciešamos pasākumus tā ātrai ratifikācijai; atgādina, ka ES ir pieņēmusi vērienīgu tiesību aktu kopumu, lai līdz 2030. gadam par 79 % samazinātu fluorogļūdeņražu izmantošanu, jo ir plaši pieejamas videi nekaitīgas alternatīvas un to potenciāls ir pilnībā jāizmanto;

Pielāgošanās kā ceļš uz noturību pret klimata pārmaiņām

53.  norāda, ka Fidži prezidentūras prioritātes attiecībā uz COP23 iekļauj jomas, kurās pielāgošanās un izturētspējas darbībām ir nozīmīga vieta; atgādina, ka pielāgošanās pasākumi ir absolūti nepieciešami visām valstīm, ja tās vēlas mazināt nelabvēlīgo ietekmi un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz pret klimata pārmaiņām noturīga izaugsme un ilgtspējīga attīstība;

54.  prasa attiecīgi noteikt ilgtermiņa pielāgošanās mērķus; atgādina, ka jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, kuras vismazāk ir veicinājušas klimata pārmaiņas, ir visneaizsargātākās pret to nelabvēlīgajām sekām un tām ir ierobežotākās spējas šādām pārmaiņām pielāgoties;

55.  uzsver vajadzību pielāgošanos klimata pārmaiņām patiesi integrēt valstu attīstības stratēģijās, tostarp finanšu plānošanā, vienlaikus uzlabojot koordinēšanas kanālus starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un ieinteresētajām personām; uzskata, ka saskaņotība ar katastrofu riska mazināšanas stratēģijām un plāniem arī ir svarīga;

56.  uzsver, cik svarīgi ir jo īpaši novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz pilsētām un to specifiskajām pielāgošanās un mazināšanas problēmām un iespējām; uzskata, ka pilsētu un to pašvaldību spēju nostiprināšana, lai tās iesaistītos un strādātu savu kopienu noturības veicināšanā, ir izšķiroši svarīga, lai risinātu klimata pārmaiņu ietekmes vietējo dimensiju;

57.  uzskata, ka klimata jomas politikas virzieni varētu saņemt pietiekamu atbalstu, ar nosacījumu ka tie tiek īstenoti līdz ar sociāliem pasākumiem, tostarp taisnīgas pārejas fondu, kas sasaistītu esošo problēmu, ko rada cīņa pret klimata pārmaiņām, risināšanu ar centieniem mazināt bezdarbu un nestabilu nodarbinātību;

58.  aicina Komisiju no jauna izvērtēt 2013. gada ES pielāgošanās stratēģiju, lai pievērstu vairāk uzmanības un nodrošinātu pievienoto vērtību pielāgošanās darbam vispārējā ES līmenī, stiprinot saiknes ar Parīzes nolīgumu un atbalstot turpmāku efektīvas paraugprakses apmaiņas, piemēru un informācijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām attīstību; uzsver nepieciešamību izstrādāt sistēmas un instrumentus, lai sekotu līdzi progresam un valstu pielāgošanās plānu un darbību efektivitātei;

59.  atgādina, ka klimata pārmaiņas smagi skars lauksaimniecības zemi, mitrājus un mežus, kas sedz vairāk nekā 90 % no ES sauszemes virsmas; uzsver, ka šis sektors, kas pazīstams kā zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF) ir gan emisiju uztveršanas sistēma, gan to avots un tas ir izšķiroši svarīgs mazināšanai un noturības veicināšanai;

60.  atgādina, ka saskaņā ar 2016. gada 4. novembra Parīzes nolīguma 2. pantu, mērķis, inter alia, ir palielināt spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka finanšu plūsmas atbilst šim mērķim;

61.  uzsver, ka bezdarbībai ir ļoti smagas un bieži vien neatgriezeniskas sekas, jo jāatceras, ka klimata pārmaiņas ietekmē visus pasaules reģionus dažādos, bet ļoti kaitīgos veidos, kas noved pie migrācijas un cilvēku bojāejas, kā arī rada ekonomiskus, ekoloģiskus un sociālus zaudējumus; norāda, ka saskaņots globāls politiskais un finansiālais atbalsts inovācijai nepiesārņojošas un atjaunojamas enerģijas jomā ir izšķirošs, lai sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā un sekmētu izaugsmi;

62.  atzīst, ka ir sarežģīti noteikt "klimata bēgļa" definīciju un par to starptautiski vienoties, bet aicina visā nopietnībā atzīt klimata izraisītas pārvietošanās un migrācijas veidus un mērogu, kas notiek globālās sasilšanas izraisītu dabas katastrofu rezultātā; ar bažām atzīmē, ka laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam aptuveni 166 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savas mājas dabas katastrofu, jūras līmeņa celšanās, ekstremālu laikapstākļu, pārtuksnešošanās, ūdens trūkuma, kā arī tropisko un vektoru pārnēsātu slimību dēļ; jo īpaši atgādina par to, ka ar klimatu saistītie notikumi vairākās vietās Āfrikā un Tuvajos Austrumos var veicināt politisko nestabilitāti, ekonomiskās grūtības un bēgļu krīzes saasināšanos Vidusjūras reģionā;

63.  norāda, ka mežu iznīcināšana un mežu degradēšana rada 20 % no globālajām SEG emisijām, un uzsver mežu un aktīvas mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī nepieciešamību uzlabot mežu pielāgošanās spējas un spēju izturēt klimata pārmaiņas; uzsver, ka ir vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi attiecībā uz tropiskajiem mežiem (REDD+); uzsver, ka tad, ja šie mazināšanas pasākumi netiks īstenoti, visticamāk, nebūs iespējams sasniegt mērķi ierobežot globālo sasilšanu tā, lai pasaules vidējās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C; turklāt aicina ES palielināt starptautisko finansējumu mežu izciršanas samazināšanai jaunattīstības valstīs;

Atbalsts jaunattīstības valstīm

64.  uzsver, ka arī jaunattīstības valstīm ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, un ka jāpalīdz šīm valstīm īstenot to plānus klimata jomā, pilnībā izmantojot sinerģijas ar attiecīgajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, klimata jomā īstenotajiem pasākumiem, Adisabebas rīcības plānu un programmu 2030. gadam;

65.  uzsver, ka jāveicina vispārēja piekļuve ilgtspējīgai enerģijai jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikā, efektīvāk izmantojot atjaunojamo enerģiju; norāda, ka Āfrikā ir ārkārtīgi daudz dabas resursu, kas var garantēt tās energoapgādes drošību; uzsver, ka galu galā, ja veiksmīgi tiktu izveidoti elektrības starpsavienojumi, daļu Eiropai vajadzīgās enerģijas varētu piegādāt no Āfrikas;

66.  uzsver, ka ES ir pieredze, iespējas un globālais tvērums, lai kļūtu par līderi, veidojot viedāku, tīrāku un noturīgāku infrastruktūru, kas vajadzīga, lai panāktu Parīzes nolīguma sākto pāreju pasaulē; prasa ES atbalstīt jaunattīstības valstu centienus pāriet uz mazoglekļa sabiedrību, kas ir iekļaujošāka, sociāli un vides ziņā ilgtspējīgāka, pārtikušāka un drošāka;

Rūpniecība un konkurētspēja

67.  atzinīgi vērtē Eiropas rūpniecības pastāvīgos centienus un panākumus tās saistību izpildes jomā un to, ka tā pilnībā izmanto visas iespējas, ko piedāvā Parīzes nolīgums, kā rezultātā var tikt nodrošināta veiksmīga un izmaksefektīva rīcība klimata jomā;

68.  uzsver, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir globāla prioritāte un tā jāīsteno kā patiesi pasaules mēroga centieni, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību un ilgtspējīgu ekonomiku;

69.  uzsver, ka stabils un paredzams tiesiskais satvars, kā arī skaidri politiskie signāli ES līmenī un pasaules līmenī atbalstītu un veicinātu ar klimata jomu saistītās investīcijas;

70.  uzsver, ka pastāvīga apņēmība, jo īpaši no galveno globālo emitētāju puses, ir izšķiroši svarīga rīcībai klimata jomā un Parīzes nolīguma īstenošanai; pauž dziļu nožēlu par ASV administrācijas paziņojumu par tās nostāju attiecībā uz Parīzes nolīgumu; tomēr visnotaļ atzinīgi vērtē lielāko ASV nozaru nelokāmo atbalstu, jo tās skaidri apzinās klimata pārmaiņu radītos riskus, kā arī rīcības klimata jomā sniegtās iespējas;

71.  uzskata — ja citas lielākās ekonomikas neuzņemsies saistības, kas salīdzināmas ar ES saistībām SEG emisiju samazināšanas jomā, būs jāuztur oglekļa pārvirzes novēršanas noteikumi, jo īpaši tie, kuru mērķis ir aizsargāt nozares, kas īpaši pakļautas augstai tirdznieciskai intensitātei un ražošanas augstām oglekļa emisiju izmaksām, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē;

72.  atzinīgi vērtē to, ka Ķīna un citi ES energoietilpīgo nozaru lielie konkurenti ievieš oglekļa dioksīda emisiju kvotu tirdzniecības vai citus oglekļa emisiju cenas noteikšanas mehānismus; uzskata — kamēr nav nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, ES būtu jāsaglabā atbilstīgi un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu savas rūpniecības nozares konkurētspēju, un, ja nepieciešams, jānovērš emisiju pārvirze, ņemot vērā, ka enerģētika, rūpniecības nozare un klimata politika ir savstarpēji saistītas;

73.  uzsver, cik svarīgi ir palielināt nozarē strādājošo kvalificēto darbinieku skaitu, kā arī izplatīt zināšanas un labāko praksi, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi, vienlaikus atbalstot darbaspēka taisnīgu profesionālo pāreju, gadījumos, kad tas nepieciešams;

Enerģētikas politika

74.  prasa ES mudināt starptautisko kopienu nekavējoties pieņemt konkrētus pasākumus, tostarp nosakot termiņus, lai pakāpeniski izbeigtu videi kaitīgās subsīdijas, tostarp subsīdijas fosilam kurināmam, jo tās kropļo konkurenci, attur no starptautiskās sadarbības un traucē inovāciju izstrādei;

75.  uzsver, cik būtiska nozīme ir energotaupībai, energoefektivitātei un atjaunojamajai enerģijai, lai samazinātu emisijas, kā arī lai panāktu finansiālus ietaupījumus, un energoapgādes drošību un lai novērstu un izskaustu enerģētisko nabadzību, tādējādi aizsargājot mazaizsargātus cilvēkus un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un palīdzot tiem; prasa pasaules līmenī veicināt energoefektivitātes un energotaupības pasākumus, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas izstrādi (piemēram, stimulējot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašražošanu un pašpatēriņu) un veicināt šādas enerģijas ieviešanu; atgādina, ka energoefektivitātes veicināšana un globāla vadošā loma atjaunojamo energoresursu jomā ir divi galvenie ES enerģētikas savienības mērķi;

76.  uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, viedos tīklus un pieprasījumreakciju, kas var atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas efektīvas ieviešanas nostiprināšanu enerģijas ražošanas un mājsaimniecību siltumapgādes un aukstumapgādes nozarēs;

Pētniecība, inovācija un digitālās tehnoloģijas

77.  uzsver, ka pastāvīga un veicināta pētniecība un inovācija klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās politikas virzienu, resursefektivitātes, mazemisiju tehnoloģiju un sekundāro izejvielu (aprites ekonomikas) jomā ir izšķiroši faktori izmaksu ziņā efektīvā cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī atkarības no fosilā kurināmā samazināšanā; tādēļ aicina uzņemties globāla mēroga saistības, lai palielinātu un mērķtiecīgi novirzītu ieguldījumus šajā jomā;

78.  uzsver — lai nodrošinātu tehnoloģiskos sasniegumus dekarbonizācijas jomā būs nepieciešami skaidri politiskie signāli, tostarp mazinot tirgus un regulatīvos šķēršļus jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī nodrošinot mērķtiecīgus publiskos izdevumus;

79.  atgādina, ka pētniecība, inovācija un konkurētspēja ir viens no pieciem ES enerģētikas savienības stratēģijas pīlāriem; norāda, ka ES ir apņēmusies arī turpmāk būt globālā līdere šajās jomās, vienlaikus attīstot ciešu zinātnisko sadarbību ar starptautiskajiem partneriem; uzsver — lai varētu izmantot nepiesārņojošas un enerģētikas ziņā ilgtspējīgas tehnoloģijas, ir būtiski veidot un saglabāt spēcīgas inovācijas spējas gan attīstītajās valstīs, gan arī jaunietekmes valstīs;

80.  atgādina par digitālo tehnoloģiju būtisko nozīmi enerģētikas pārkārtošanas atbalstam, jaunu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības veidu radīšanai un energoefektivitātes un energotaupības uzlabošanai; uzsver ieguvumus vides jomā, ko var nodrošināt Eiropas rūpniecības digitalizācija, panākot resursefektivitāti un samazinot izejvielu intensitāti;

81.  uzsver, cik svarīgi ir pilnībā izmantot ES programmas un instrumentus, piemēram, pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", kas ir atvērta trešo valstu līdzdalībai, jo īpaši enerģētikas, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā;

82.  aicina labāk izmantot pieejamās tehnoloģijas, piemēram, kosmosa satelītus, lai vāktu precīzus datus par emisijām, temperatūru un klimata pārmaiņām; jo īpaši norāda uz programmas „Copernicus” devumu; aicina arī īstenot pārredzamu sadarbību un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, kā arī nodrošināt datu pieejamību zinātnes aprindām;

Diplomātija klimata jomā

83.  stingri atbalsta ES pastāvīgo koncentrēšanos uz klimata diplomātiju, kas ir ļoti svarīga, lai pievērstu partnervalstu un pasaules sabiedrības uzmanību klimata pasākumiem; uzsver nepieciešamību saglabāt klimata pārmaiņas kā stratēģisku prioritāti diplomātiskajos dialogos, ņemot vērā jaunākās norises un ģeopolitiskās izmaiņas; uzsver to, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam un dalībvalstīm ir milzīga ārpolitikas kapacitāte un ka tām jāuzņemas vadība klimata forumos; uzsver, ka vērienīgai un steidzamai rīcībai klimata jomā un COP 21 saistību izpildei joprojām ir jābūt ES prioritātei augsta līmeņa divpusējos un bireģionālos dialogos ar partnervalstīm, G7, G20 un ANO, kā arī citos starptautiskos forumos;

84.  atkārtoti atgādina par savu viedokli, ka klimata politikas mērķiem ir jābūt ES ārpolitikas centienu un globālās darba kārtības centrā; mudina ES un tās dalībvalstis būt vadībā globālā rīcībā klimata jomā, pastāvīgi pildot Parīzes nolīgumu un aktīvi sadarbojoties ar stratēģiskajiem partneriem gan valsts, gan vietējā līmenī, lai veidotu vai nostiprinātu alianses klimata jomā, tādējādi uzturot spēkā pašreizēju virzību uz vērienīgu klimata aizsardzības režīmu;

85.  mudina ES un dalībvalstis strādāt pie tā, lai panāktu plašāku izpratni, analīzi un klimata pārmaiņu risku pārvaldību, un atbalstīt ES partnerus visā pasaulē to centienos labāk izprast, integrēt, paredzēt un pārvaldīt klimata pārmaiņu ietekmi uz iekšējo stabilitāti, starptautisko drošību un cilvēku pārvietošanu;

86.  pauž apņēmību izmantot savu starptautisko lomu un dalību starptautiskos parlamentāros tīklos, lai konsekventi censtos panākt progresu Parīzes nolīguma straujā īstenošanā;

Eiropas Parlamenta loma

87.  uzskata — tā kā Parlamentam ir jāsniedz sava piekrišana starptautisku nolīgumu noslēgšanai un tam, kā vienam no likumdevējiem, ir centrālā loma Parīzes nolīguma īstenošanā iekšzemē — tam ir jābūt būtiski integrētam ES delegācijā; tādēļ sagaida, ka Eiropas Parlamentam tiks dota atļauja piedalīties ES koordinācijas sanāksmēs Bonnā, kā arī, jau sākoties sarunām, tiks nodrošināta piekļuve visiem sagatavošanās dokumentiem;

o
o   o

88.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām ārpussavienības līgumslēdzējām pusēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0383.

Juridisks paziņojums