Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 25. oktobris - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: produktu pārraudzības un pārvaldības prasības apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: informācijas prasības un darījumdarbības veikšanas noteikumi, kas piemērojami apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanai
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par netiešas tīrvērtes mehānismiem (ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 600/2014)
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par netiešas tīrvērtes mehānismiem (ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013)
 Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
 ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
 Darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā ***I
 Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) izveide, lai reģistrētu trešo valstuvalstspiederīgo, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, ieceļošanas un izceļošanas datus ***I
 Grozījumu izdarīšana Šengenas Robežu kodeksā attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izmantošanu ***I
 Romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspekti: cīņa pret antičigānismu

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: produktu pārraudzības un pārvaldības prasības apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem
PDF 385kWORD 47k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2017. gada 21. septembra deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 papildina attiecībā uz produktu pārraudzības un pārvaldības prasībām apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem (C(2017)06218 – 2017/2854(DEA))
P8_TA(2017)0404B8-0572/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)06218),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2017. gada 16. oktobra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu(1), un jo īpaši tās 25. panta 2. punktu un 39. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 24. oktobrī,

A.  tā kā deleģētā regula jāpiemēro no 2018. gada 23. februāra, noteiktā Direktīvas (ES) 2016/97 piemērošanas diena un visa Parlamentam pieejamā trīs mēnešu pārbaudes perioda izmantošana nedotu nozarei pietiekami daudz laika vajadzīgo tehnisko un organizatorisko izmaiņu ieviešanai;

B.  tā kā deleģētās regulas drīza publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ļautu laikus veikt īstenošanu un sniegtu juridisko noteiktību attiecībā uz produktu pārraudzības un pārvaldības prasībām;

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka Direktīvas (ES) 2016/97 transponēšanas termiņam ir jāpaliek 2018. gada 23. februārim, bet prasa Komisijai pieņemt tiesību akta priekšlikumu, kurā piemērošanas diena būtu noteikta 2018. gada 1. oktobrī,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: informācijas prasības un darījumdarbības veikšanas noteikumi, kas piemērojami apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanai
PDF 387kWORD 47k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2017. gada 21. septembra deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 papildina attiecībā uz informācijas prasībām un darījumdarbības veikšanas noteikumiem, kas piemērojami apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanai (C(2017)06229 – (2017/2855(DEA))
P8_TA(2017)0405B8-0575/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)06229),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2017. gada 16. oktobra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu(1), un jo īpaši tās 28. panta 4. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 6. punktu un 39. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 24. oktobrī,

A.  tā kā deleģētā regula jāpiemēro no 2018. gada 23. februāra, noteiktā Direktīvas (ES) 2016/97 piemērošanas diena un visa Parlamentam pieejamā trīs mēnešu pārbaudes perioda izmantošana nedotu nozarei pietiekami daudz laika vajadzīgo tehnisko un organizatorisko izmaiņu ieviešanai;

B.  tā kā deleģētās regulas drīza publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ļautu laikus veikt īstenošanu un sniegtu juridisko noteiktību attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktu piemērojamajiem noteikumiem;

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka Direktīvas (ES) 2016/97 transponēšanas termiņam ir jāpaliek 2018. gada 23. februārim, bet prasa Komisijai pieņemt tiesību akta priekšlikumu, kurā piemērošanas diena būtu noteikta 2018. gada 1. oktobrī,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par netiešas tīrvērtes mehānismiem (ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 600/2014)
PDF 390kWORD 49k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2017. gada 22. septembra deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismiem (C(2017)06268 – (2017/2860(DEA))
P8_TA(2017)0406B8-0574/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)06268),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. septembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2017. gada 16. oktobra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012(1), un jo īpaši tās 30. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā 13. pantu un 10. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu projektu par “netiešas tīrvērtes mehānismiem saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru un Finanšu instrumentu tirgu regulu”, ko EVTI 2016. gada 26. maijā iesniedza atbilstoši Regulas (ES) Nr. 600/2014 30. panta 2. punktam,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 24. oktobrī,

A.  tā kā Komisija apstiprināja regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu 16 mēnešus pēc tā saņemšanas no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) 2016. gada 26. maijā; tā kā Komisija šajā laika posmā oficiāli neapspriedās ar EVTI par ierosinātajiem grozījumiem šajā regulatīvo tehnisko standartu projektā un neinformēja likumdevējus vai nozari par iemesliem, kāpēc apstiprināšana pārsniedz Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto trīs mēnešu periodu; tā kā ir nepieņemami, ka Komisija par vairāk nekā gadu pārsniegusi termiņu RTS projekta apstiprināšanai, neinformējot likumdevējus;

B.  tā kā Parlaments uzskata, ka Komisijas veikto grozījumu dēļ pieņemtie RTS nav tādi paši kā EVTI iesniegtais RTS projekts, un uzskata, ka tam ir doti trīs mēneši iebildumu izteikšanai pret RTS (pārbaudes periods); tā kā šo trīs mēnešu pārbaudes periodu Komisija apstiprināja 2017. gada 28. septembra vēstulē;

C.  tā kā deleģētā regula jāpiemēro no 2018. gada 3. janvāra, t. i., dienas, kad sāk piemērot Direktīvu 2014/65/ES (FITD II) un Regulu (ES) Nr. 600/2014 (FITR), un nozarei nebūs pietiekami daudz laika izmaiņu ieviešanai, ja Parlaments pilnībā izmantos iespējamo trīs mēnešu pārbaudes periodu;

D.  tā kā deleģētās regulas drīza publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ļautu laikus veikt īstenošanu un sniegtu juridisko noteiktību attiecībā uz netiešajai tīrvērtei piemērojamajiem noteikumiem;

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par netiešas tīrvērtes mehānismiem (ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013)
PDF 391kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2017. gada 22. septembra deleģēto regulu, ar ko Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013 groza attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismiem (C(2017)06270 – (2017/2859(DEA))
P8_TA(2017)0407B8-0573/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)06270),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. septembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2017. gada 16. oktobra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā 13. pantu un 10. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu projektu par “netiešas tīrvērtes mehānismiem saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru un Finanšu instrumentu tirgu regulu”, ko EVTI 2016. gada 26. maijā iesniedza atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 4. punktam,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 24. oktobrī,

A.  tā kā Komisija apstiprināja regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu 16 mēnešus pēc tā saņemšanas no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) 2016. gada 26. maijā; tā kā Komisija šajā laika posmā oficiāli neapspriedās ar EVTI par ierosinātajiem grozījumiem šajā regulatīvo tehnisko standartu projektā un neinformēja likumdevējus vai nozari par iemesliem, kāpēc apstiprināšana pārsniedz Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto trīs mēnešu periodu; tā kā ir nepieņemami, ka Komisija par vairāk nekā gadu pārsniegusi termiņu RTS projekta apstiprināšanai, neinformējot likumdevējus;

B.  tā kā Parlaments uzskata, ka Komisijas veikto grozījumu dēļ pieņemtie RTS nav tādi paši kā EVTI iesniegtais RTS projekts, un uzskata, ka tam ir doti trīs mēneši iebildumu izteikšanai pret RTS (pārbaudes periods); tā kā šo trīs mēnešu pārbaudes periodu Komisija apstiprināja 2017. gada 28. septembra vēstulē;

C.  tā kā deleģētā regula jāpiemēro no 2018. gada 3. janvāra, t. i., dienas, kad sāk piemērot Direktīvu 2014/65/ES (FITD II) un Regulu (ES) Nr. 600/2014 (FITR), un nozarei nebūs pietiekami daudz laika izmaiņu ieviešanai, ja Parlaments pilnībā izmantos iespējamo trīs mēnešu pārbaudes periodu;

D.  tā kā deleģētās regulas drīza publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ļautu laikus veikt īstenošanu un sniegtu juridisko noteiktību attiecībā uz netiešajai tīrvērtei piemērojamajiem noteikumiem;

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
PDF 580kWORD 70k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11815/2017 – C8-0313/2017 – 2017/2044(BUD))
P8_TA(2017)0408A8-0299/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. marta rezolūciju par budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 29. jūnijā (COM(2017)0400),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 4. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2017. gada 13. septembrī (11815/2017 – C8-0313/2017),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0299/2017),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2018. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2017. gada 15. marta rezolūcijā un 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā; atgādina, ka šo prioritāšu pamatā ir ilgtspējīga izaugsme, darbvietas, jo īpaši jauniešu nodarbinātība, drošība un klimata pārmaiņas;

2.  uzsver, ka Savienība joprojām piedzīvo daudzus izaicinājumus, un pauž pārliecību, ka, lai gan budžeta disciplīna ir jānodrošina arī turpmāk, Savienības budžetā ir jārod nepieciešamie finanšu resursi, kas ļautu īstenot politiskās prioritātes un dotu iespēju Savienībai rast konkrētus risinājumus un efektīvi reaģēt uz minētajiem izaicinājumiem; uzsver, ka Savienības izdevumiem vajadzētu būt balstītiem uz Eiropas pievienotās vērtības principu un atbilst subsidiaritātes principam;

3.  atkārtoti apstiprina apņemšanos finansēt Savienības politiku, kas veicina darbvietas un izaugsmi visos tās reģionos, veicot investīcijas pētniecībā, izglītībā, infrastruktūrā, MVU un nodarbinātībā, īpaši jauniešu nodarbinātībā; pauž neizpratni, kā Savienība var panākt progresu šajās jomās, ņemot vērā samazinājumus, ko Padome ierosinājusi 1.a izdevumu apakškategorijā; nolemj tā vietā vēl vairāk palielināt finansējumu pētniecības un inovācijas programmām, kuru īstenošanas īpatsvars ir ļoti augsts un kurās, ņemot vērā pieteikumu milzīgo skaitu, pieņemto pieteikumu īpatsvars ir īpaši zems;

4.  joprojām pauž apņēmību ievērot sarunās par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) Parlamenta dotos solījumus, proti, ikgadējās budžeta procedūras laikā minimizēt ESIF dēļ veikto samazinājumu ietekmi uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); tādēļ ierosina minētos samazinājumus kompensēt, atjaunojot abu minēto programmu sākotnējo gada finansējumu, lai dotu tām iespēju pilnībā sasniegt mērķus, kas apstiprināti, pieņemot attiecīgos tiesību aktus;

5.  pauž politisku atbalstu Eiropas Solidaritātes korpusa (ESC) izveidei un atzinīgi vērtē likumdošanas priekšlikumu, ko šajā nolūkā izvirzījusi Komisija; tomēr uzskata — kamēr nav pieņemts lēmums par ESC finansēšanu un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemta attiecīgā regula, nekāds finansējums šim mērķim 2018. gada budžetā nebūtu jāiekļauj; tādēļ nolemj, ka attiecīgās apropriācijas un līdzekļu pārvietojumi, ko Komisija iekļāvusi 2018. gada budžeta projektā, šobrīd būtu jāatceļ, jo lēmumā par 2018. gada budžetu nekādi nevajadzētu prognozēt likumdošanas sarunu rezultātus; joprojām ir pilnībā gatavs lēmumu par ESC finansējumu nekavējoties iekļaut nākamā gada budžetā ar budžeta grozījuma palīdzību, ja sarunas par attiecīgo regulu netiks noslēgtas līdz 2018. gada budžeta procedūras beigām;

6.  pauž satraukumu par to, ka jauniešu bezdarbs saglabājas nepieredzētā līmenī, un pauž pārliecību, ka ir jāveic papildu pasākumi, lai neapdraudētu veselas jauno eiropiešu paaudzes nākotni; tādēļ nolemj palielināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) finansējumu, pārsniedzot apmēru, ko Komisija ierosinājusi 2018. gadam; uzsver, ka šāds palielinājums būtu jāuzskata par papildinājumu kopējam finansējumam, kas tika politiski apstiprināts JNI saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu, nevis tikai par apstiprināto līdzekļu agrāku piešķiršanu 2018. gada budžetā;

7.  atgādina, ka kohēzijas politikai ir primāra nozīme, lai Savienībā panāktu ekonomisko un sociālo konverģenci, tādējādi nodrošinot attīstību un izaugsmi; uzsver — sagaidāms, ka 2018. gadā kohēzijas politikas programmu īstenošana kļūs intensīvāka un sasniegs optimālu tempu; uzsver Parlamenta apņemšanos nodrošināt pietiekamas apropriācijas minētajām programmām, kuras pārstāv vienu no galvenajām Savienības politikas jomām; tomēr pauž bažas par nepieņemamu kavēšanos ar darbības programmu īstenošanu valstu līmenī; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka vadošo, revīzijas un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanās tiek pabeigta un īstenošana paātrinās; turklāt aicina Komisiju turpināt vienkāršot saistītās procedūras;

8.  pauž dziļas bažas par nestabilitātes un nedrošības palielināšanos gan pašā Savienībā, gan ārpus tās; uzstājīgi norāda, ka ir nepieciešams no jauna koncentrēties uz Savienības pieeju kohēzijai, integrācijai, mieram, ilgtspējīgai attīstībai un cilvēktiesību jautājumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot un pastiprināt uz turpmāku miera uzturēšanu un konfliktu novēršanu vērstos centienus; atgādina par to, kā visu pasauli iedvesmoja Lielās piektdienas vienošanās, un vienlaikus atzīst bezprecedenta izaicinājumus un spiedienu, kas seko Apvienotās Karalistes 2016. gada referendumam; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināti atbalstīt samierināšanu, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti Īrijā;

9.  uzskata — lai gan migrācijas un bēgļu krīzes kulminācija pašlaik ir šķietami samazinājusies, Savienībai ir jābūt gatavai reaģēt uz jebkuru turpmāku negaidītu notikumu šajā jomā un īstenot aktīvāku pieeju migrācijas jomā; tādēļ mudina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt 3. izdevumu kategorijā piešķirto līdzekļu atbilstīgumu un pilnībā izmantot visus pieejamos instrumentus pašreizējā DFS, lai savlaicīgi reaģētu uz jebkuru negaidītu notikumu, kam varētu būt nepieciešams papildu finansējums; atgādina — lai gan Savienībai ir izdevies ieviest dažus mehānismus, kas palīdz risināt šo situāciju, saskaņā ar UNHCR datiem līdz šim 2017. gadā Eiropā, šķērsojot jūru, ir ieradušies vairāk nekā simts tūkstoši bēgļu un migrantu; tādēļ nolemj nedaudz palielināt finansējumu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un Iekšējās drošības fondam, kā arī aģentūrām, kuras ir atbildīgas par patvēruma jomu, piemēram, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), kurš ir jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem; no jauna norāda, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu migrācijas un bēgļu krīzes iekšējai dimensijai un citām prioritārām programmām, piemēram, kultūras un pilsonības programmām;

10.  uzsver, ka pēdējos gados 3. izdevumu kategorija lielā mērā ir tikusi izmantota, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes jautājumus, un ka šādas darbības būtu jāturpina, cik ilgi vien nepieciešams; tomēr norāda, ka līdz šim sniegtais finansējums ir nepietiekams; šī iemesla dēļ nolemj palielināt finansējumu tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām aģentūrām, kuras pēdējos gados cieš no darbinieku un finansējuma trūkuma paaugstinātās darba slodzes un papildu uzdevumu dēļ;

11.  uzsver, ka, ņemot vērā nesenās bažas par drošību visā Savienībā, saistībā ar 3. izdevumu kategorijas finansējumu būtu jāņem vērā arī pasākumi, kuri stiprinātu Savienības pilsoņu drošību;

12.  atkārtoti norāda, ka viens no būtiskākajiem līdzekļiem, kā risināt migrācijas un bēgļu krīzi un mazināt Savienības pilsoņu bažas par drošību, ir migrācijas pamatcēloņu novēršana un pietiekama finansējuma atvēlēšana ārējiem instrumentiem, kuru mērķis ir risināt tādas problēmas kā nabadzība, darbvietu, izglītības un ekonomisko iespēju trūkums, nestabilitāte, konflikti un klimata pārmaiņas, kas ir viens no arvien pieaugošo migrācijas plūsmu pamatcēloņiem; uzskata, ka Savienībai būtu optimāli jāizmanto 4. izdevumu kategorijas finansējums, kurš izrādījās nepietiekams, lai vienlīdz lielā mērā pievērstos visiem ārējiem izaicinājumiem, ņemot vērā, ka resursi ir acīmredzami nepietiekami un būtu jāpalielina sistemātiskākā veidā;

13.  pauž nožēlu par to, ka nostājas gatavošanas laikā Parlaments nav bijis pietiekami informēts par to, kā budžetu ietekmēs iespējamais politiskais lēmums pagarināt Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbību; atkārto savu izsenis pausto nostāju, proti, ka jaunas iniciatīvas nedrīkst finansēt, kaitējot jau eksistējošiem ES ārējiem projektiem; tāpēc aicina Komisiju gadījumā, ja Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbība tiek pagarināta, ierosināt tā finansēšanu no jauniem līdzekļiem un tā īstenošanā vairāk iesaistīt vietējās NVO; norāda, ka 4. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir ārkārtīgi nepietiekams, lai ilgtspējīgi un efektīvi reaģētu uz pašreizējām ārējām problēmām, tostarp migrācijas un bēgļu problēmu;

14.  atgādina, ka ar Savienības budžetu ir jāatbalsta Parīzes nolīguma mērķu un Savienības ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšana, 2014.–2010. gada DFS panākot 20 % izdevumu mērķi klimata jomā; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi konkrētus un reālistiskus priekšlikumus šo mērķu sasniegšanai; tādēļ ierosina palielināt līdzekļus, pārsniedzot to līdzekļu apmēru, kuri budžeta projektā paredzēti ar klimatu saistītām darbībām; tomēr norāda, ka šie palielinājumi nav pietiekami, un aicina Komisiju iesniegt visus vajadzīgos priekšlikumus, lai turpmākajos budžeta projektos sasniegtu mērķus; šajā sakarībā norāda, ka 8,2 % kopējo saistību apropriāciju, kas ierosinātas budžeta projektā, ir saistītas ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; uzsver, ka gada palielinājums 0,1 % apmērā ir pretrunā satraucošajai un arvien pieaugošajai sugu un dzīvotņu izzušanai;

15.  atzinīgi vērtē to, ka uz rezultātiem vērsta budžeta jaunā pieeja pirmo reizi ir integrēta Komisijas iekšējā budžeta sagatavošanas darbā, lai pārskatītu izdevumus, pamatojoties uz līdz šim gūto pieredzi un apzinātu iespējamās korekcijas;

16.  atjauno summas, kuras Padome budžeta projektā ierosinājusi samazināt; pauž neizpratni par to, cik pamatoti ir ierosinātie samazinājumi, piemēram, samazinājumi, kuri skar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un EISI — divas programmas, ko jau ir ietekmējusi līdzekļu pārcelšana uz ESIF —, kā arī samazinājumi, kuri skar ārpolitiku; jebkurā gadījumā iebilst pret Padomes paziņoto ieceri izmantot budžeta pozīcijas, kurās ir zems izpildes līmenis vai absorbcijas spēja, jo to nepamato faktiski izpildes rādītāji un netiek ņemts vērā atsevišķu programmu atšķirīgais īstenošanas veids;

17.  secina — lai varētu atbilstīgi finansēt visas akūtās vajadzības, kā arī ņemot vērā DFS ļoti nelielo brīvo līdzekļu rezervi 2018. gadā, būs jāizmanto visi DFS regulā paredzētie elastīguma nodrošināšanas līdzekļi; sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procesā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem; uzsver, ka katru gadu notiekošā novirzīšanās no pašreizējās DFS sākotnējā plāna pamato to, lai DFS maksimālajās robežvērtībās laikposmam pēc 2020. gada tiktu veiktas augšupejošas korekcijas;

18.  nosaka 2018. gada kopējās apropriācijas EUR 162 597 930 901 apmērā saistību apropriācijās un EUR 146 712 004 932 apmērā maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

19.  noraida nepamatotos samazinājumus, ko Padome veikusi 1.a izdevumu apakškategorijā EUR 750 miljonu apmērā un kas atbilst gandrīz divām trešdaļām no kopējiem saistību samazinājumiem, kurus Padome veikusi DFS izdevumu kategorijās; norāda, ka šādi samazinājumi ir pretrunā Padomes pašas noteiktajām politiskajām prioritātēm;

20.  uzsver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu izveidi Savienībā, ir svarīgi palielināt investīcijas pētniecībā, inovācijā, izglītībā, infrastruktūrā un MMVU; brīdina, ka šādi Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu programmas, kurām ir reāla Eiropas pievienotā vērtība un kuras tieši ietekmē darbvietu un izaugsmes radīšanu, piemēram, “Apvārsnis 2020” vai EISI; īpaši norāda, ka pietiekams finansējums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir būtiski svarīgs, lai dotu iespēju pētniecības un inovācijas attīstībai, vadošo pozīciju nodrošināšanai digitalizācijas jomā un MVU atbalstam Eiropā; atgādina, ka šī programma ir apliecinājusi ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību, jo 83 % projektu, kas finansēti no “Apvārsnis 2020”, nebūtu bijuši iespējami bez Savienības mēroga atbalsta; atkārtoti norāda uz EISI finansēšanas instrumenta nozīmi TEN-T tīkla pabeigšanā un Eiropas vienotās transporta telpas izveidē; līdz ar to nolemj atjaunot visas Padomes samazinātās summas un arī pilnībā atjaunot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI budžeta pozīciju sākotnējo finansējumu, kas tika samazināts, lai nodrošinātu līdzekļus ESIF garantiju fondam;

21.  turklāt uzsver, ka, veicot stratēģisku ieguldījumu Eiropas jaunatnē, ir jāstiprina Erasmus + izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes sadaļas;

22.  uzsver, ka pietiekamam finansiālam atbalstam mikrouzņēmumiem, uzņēmējiem un MVU vajadzētu būt Savienības galvenajai prioritātei, jo tie ir galvenie darbvietu veidotāji visā Eiropā; uzsver, ka labas finansējuma pieejamības garantēšana ir būtiska, lai saglabātu MVU konkurētspēju un palīdzētu šiem uzņēmumiem pārvarēt sarežģītos uzdevumus, kas saistīti ar piekļuvi iekšējam tirgum, kā arī ar piekļuvi tirgum globālā mērogā;

23.  tādēļ nolemj palielināt finansējumu, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto apmēru un sākotnējo finansējumu, kas bija paredzēts pirms ESIF un Eiropas Solidaritātes korpusa (ESC) dēļ veiktajiem samazinājumiem, tām programmām, kuras ir svarīgas izaugsmes un darbvietu veicināšanai un kuras atspoguļo plaši apstiprinātas Savienības prioritātes, proti, Erasmus +, “Apvārsnis 2020” (Marie Curie, Eiropas Pētniecības padome, MVU instruments), COSME un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) (Progress un Eures); aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu ar WIFI4EU saistītajām budžeta pozīcijām un ievērot savas saistības attiecībā uz ieguldījumiem 2017.-2020. gada laikposmā;

24.  atzinīgi vērtē īpašu ikgadējo pasākumu budžeta pozīcijas iekļaušanu 2018. gada budžetā, kas ļaus veidot Eiropas piederības sajūtu iedzīvotāju vidū; norāda, ka īpašā ikgadējā pasākuma mērķim būtu uzskatāmi jānodrošina pievienotā vērtība Eiropas iedzīvotājiem visās dalībvalstīs;

25.  uzsver, ka ir svarīgi Eiropā stimulēt sadarbību aizsardzības pētniecības jomā, lai laikā, kad, ņemot vērā starptautiskās norises un neskaidrību, Eiropai arvien vairāk un pastiprināti jāpievēršas aizsardzības jautājumiem, rastu risinājumus galvenajiem spēju nepietiekamības aspektiem; atbalsta piešķīruma palielināšanu sagatavošanas darbībai aizsardzības pētniecības jomā; prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā iekļaut aizsardzības pētniecības programmu ar īpašu budžetu, tomēr atgādina savu izsenis pausto nostāju attiecībā uz to, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē, izmantojot jaunas apropriācijas un nekaitējot jau pastāvošām Savienības programmām; turklāt uzsver arī nepieciešamību uzlabot konkurētspēju un inovāciju Eiropas aizsardzības nozarē;

26.  uzskata, ka 2018. gada budžetā būtu jāparedz vairāk resursu, lai veiktu visaptverošu un objektīvu novērtējumu par risku, ko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansējuma apkarošanas jomā rada trešo valstu stratēģiskie trūkumi, balstoties uz Direktīvas (ES) 2015/849(8) 9. pantā noteiktajiem kritērijiem, un lai izveidotu „augsta riska” jurisdikciju sarakstu;

27.  aicina Komisiju nodrošināt līdzekļu piešķiršanu pienācīgā apmērā, lai Eiropas Savienības references laboratorija, kas nodarbojas ar alternatīvu izstrādi testiem ar dzīvniekiem (EURL ECVAM), varētu efektīvi veikt savus pienākumus un uzdevumus, kuri uzskaitīti Direktīvas 2010/63/ES(9) VII pielikumā, it īpaši testiem ar dzīvniekiem alternatīvu procedūru izstrādes un izmantošanas koordinēšanu un veicināšanu, tostarp fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā, kā arī obligātās testēšanas jomā;

28.  tādēļ palielina saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā, par EUR 143,9 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzēto summu (neierēķinot to summu atjaunošanu, kuras bija spēkā pirms ESIF un ESC izveides, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un paredzot, ka šis palielinājums jāfinansē no pieejamās brīvo līdzekļu rezerves un turpinot izmantot vispārējo saistību rezervi;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

29.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem maksājumu samazinājumiem EUR 240 miljonu apmērā 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp atbalsta pozīcijās, un atjauno samazinātās summas, gaidot atjauninātas prognozes no Komisijas;

30.  ar aizvien lielākām bažām norāda, ka nepieņemamā kavēšanās Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanā ir mazinājusi to efektivitāti un pakļāvusi spiedienam vadošās iestādes un finansējuma saņēmējus; no jauna norāda uz risku, kādu pašreizējā kavēšanās var radīt saistībā ar neapmaksātu rēķinu uzkrāšanos šīs DFS darbības perioda otrajā pusē un nākamā darbības perioda sākumā; atkārtoti stingri aicina dalībvalstis vērsties pie Komisijas pēc padoma un palīdzības, lai novērstu kavēšanos vadošo, sertifikācijas un revīzijas iestāžu iecelšanā; pauž bažas arī par dalībvalstu prognožu sarukšanu un neprecizitāti;

31.  atgādina, ka jauniešu bezdarba rādītāji Savienībā joprojām ir nepieņemami augsti; uzsver, ka šā jautājuma risināšanā ir svarīgi ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) un ESF nodrošināt pienācīgu finansējumu garantijas jauniešiem shēmās; atzinīgi vērtē vienošanos par to, ka ir jānodrošina jauni līdzekļi JNI, kā arī attiecīgu apropriāciju iekļaušanu 2018. gada budžeta projektā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā jauniešu bezdarba radītos izaicinājumus un riskus, JNI būtu jāsaņem lielāks finansējums, un tāpēc nolemj 2018. gadā paredzēt tai EUR 600 miljonus saistību apropriācijās; turklāt uzskata, ka par profesionālās apmācības darbībām, kas orientētas uz jauniešiem, un jo īpaši jauniešu un mācekļu praksi, vajadzētu būt tiesībām saņemt kohēzijas politikas finansējumu;

32.  atzinīgi vērtē jauno finansējumu EUR 142,8 miljonu apmērā, kas atvēlēts strukturālo reformu atbalsta programmas īstenošanas sekmēšanai laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

33.  atgādina, ka Komisijas priekšlikums paredzēt vairāk apropriāciju, lai finansētu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) vajadzības, lielā mērā ir tapis tāpēc, ka paredzams, ka 2018. gadā būs pieejama ievērojami mazāka piešķirto ieņēmumu summa; pieņem zināšanai Padomes veiktos samazinājumus EUR 275 miljonu apmērā, bet uzskata, ka Komisijas grozījumu vēstule joprojām būtu jāņem par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai, un tāpēc attiecīgi atjauno budžeta projektā paredzētās summas, līdz šī grozījumu vēstule tiks izskatīta samierināšanas procedūrā;

34.  uzsver, ka uzglabāšanas programmas ir apliecinājušas savu lietderību krīzes situācijās un ka tām plānošanas procesā atvēlēto finanšu resursu samazināšana nebūtu produktīva;

35.  uzsver, ka jauniešu bezdarba jautājumu daļēji varētu risināt, sniedzot atbilstīgu atbalstu jauniešiem lauku apvidos; tāpēc ierosina palielināt gados jauniem lauksaimniekiem paredzētos maksājumus, par EUR 50 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzēto apmēru; uzsver, ka nepieciešams sekmēt jauniešu piekļuvi darbam zivsaimniecības nozarē, izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un citas Savienības finansēšanas shēmas;

36.  nolemj saskaņā ar saviem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un savām starptautiskajām saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām ierosināt līdzekļu palielinājumu, par EUR 21,2 miljoniem pārsniedzot to līdzekļu apmēru, kuri budžeta projektā paredzēti ar klimatu saistītām darbībām; atgādina, ka gan Eiropas Revīzijas palāta (ERP), gan ECOFIN apstiprina, ka Savienības budžets neatbilst tās klimata mērķiem;

37.  atgādina, ka nodokļu maksātāju nauda nebūtu jāizmanto, lai atbalstītu vēršu cīņām paredzētu vēršu audzēšanu vai selekciju; uzskata, ka par šādiem mērķiem īstenotu selekciju vai audzēšanu nevajadzētu paredzēt tiesības saņemt pamata maksājumus, un prasa Komisijai šajā jautājumā ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos;

38.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 78,1 miljonu, tādējādi atstājot brīvu līdzekļu rezervi EUR 619,7 miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas saistību maksimālajam apjomam, līdz tiks veikti atskaitījumi par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

39.  ar nožēlu uzsver, ka katastrofas parasti ietekmē tos, kuriem ir mazāk iespēju sevi aizsargāt, neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas personas vai valstis; uzskata, ka uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām būtu jāreaģē pēc iespējas ātri, lai postījumi būtu minimāli un varētu aizsargāt cilvēkus un īpašumu; vērš uzmanību uz to, ka ir papildus jāpalielina finansējums, jo īpaši budžeta pozīcijās, kas saistītas ar katastrofu novēršanu un sagatavotību katastrofām Savienībā, jo īpaši ņemot vērā ugunsgrēkus Spānijā un Portugālē (kur tika traģiski zaudētas cilvēku dzīvības), kas ir dramatiski un būtiski ietekmējuši cilvēkus;

40.  vērš uzmanību uz apdraudējumiem, kas skar daudzas mežu ekosistēmas, cita starpā tādiem kā invazīvu svešzemju sugu, kaitēkļu (tādu kā priežu koksnes nematode u. c.) un mežu ugunsgrēku izplatīšanās; uzskata, ka, izmantojot Kopienas atbalsta programmas un pasākumus, būtu jānovirza pietiekami finanšu resursi ekoloģisko un augu veselības apstākļu novērtēšanai mežos un rehabilitācijas pasākumiem, tostarp meža atjaunošanai; norāda, ka šādi resursi ir ārkārtīgi svarīgi un steidzami nepieciešami dažām dalībvalstīm, proti, Portugālei un Spānijai, pēc atkārtotajiem mežu ugunsgrēkiem, kas skāra abu šo valstu teritoriju;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

41.  uzsver, ka migrācijas un drošības jautājumu risināšana Parlamentam joprojām ir jāuzskata par svarīgākajām Savienības prioritātēm, un atkārtoti pauž pārliecību, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir izrādījies ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu minēto izaicinājumu iekšējai dimensijai;

42.  norāda — lai gan to migrantu skaits, kuri šķērsojuši Savienības robežu, izmantojot Vidusjūras centrālās un austrumu daļas maršrutus, 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājās, Vidusjūras rietumu daļas maršruts joprojām ir noslogots; norāda, ka 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos Eiropā, šķērsojot jūru, ieradās vairāk nekā simts tūkstoši migrantu un bēgļu un vairāk nekā 75 % no tiem ieradās Itālijā, savukārt pārējie — Grieķijā, Kiprā un Spānijā; uzskata, ka ir jāpalielina finansējums, lai pilnībā nodrošinātu Savienības vajadzības migrācijas jomā, jo īpaši, izmantojot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, nolūkā atbalstīt dalībvalstis, lai uzlabotu integrācijas pasākumus un praksi personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgajiem, un nepieciešamības gadījumā veicot atgriešanas operācijas attiecībā uz personām, kuras nav tiesīgas saņemt aizsardzību, vienlaikus pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu; šajā sakarā arī uzsver, ka EASO rīcībā ir jābūt atbilstīgiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem, lai aģentūra varētu īstenot tai noteiktos uzdevumus;

43.  atbalsta jaunas budžeta pozīcijas izveidi Meklēšanas un glābšanas fondam, lai atbalstītu dalībvalstis, tām īstenojot starptautiskajās jūras tiesībās noteiktās saistības; prasa Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikums par ES Meklēšanas un glābšanas fonda izveidi;

44.  pauž pārliecību, ka, lai efektīvi novērstu Savienības pilsoņu bažas drošības jomā, Iekšējās drošības fonda budžetam ir nepieciešami papildu līdzekļi, tādējādi labāk aprīkojot dalībvalstis cīņā pret terorismu, pārrobežu organizēto noziedzību, radikalizāciju un kibernoziedzību; īpaši uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami resursi drošības infrastruktūru nostiprināšanai un informācijas apmaiņas veicināšanai starp tiesībaizsardzības iestādēm un valstu iestādēm, cita starpā uzlabojot informācijas sistēmu sadarbspēju, un vienlaikus nodrošinot individuālo tiesību un brīvību ievērošanu;

45.  uzsver izšķirošo lomu, kāda tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām Savienības aģentūrām ir Savienības pilsoņus satraucošu steidzamu jautājumu risināšanā; tādēļ nolemj palielināt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) budžeta apropriācijas un darbinieku skaitu, cita starpā izveidojot 7 štata vietas jaunajai operatīvajai vienībai, proti, Eiropola operatīvajai vienībai pazudušu bērnu meklēšanai, kā arī palielinātu finansējumu Eiropas Savienības Tiesu sadarbības vienībai (Eurojust), EASO un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL); atkārtoti norāda uz šo aģentūru devumu dalībvalstu sadarbības veicināšanā minētajā jomā;

46.  aicina Komisiju, ņemot vērā joprojām notiekošajās iestāžu sarunās panākto faktisko progresu, sniegt atjauninātu informāciju par to, kādu finansiālu ietekmi 2018. gadā radīs tie vēl nepieņemtie likumdošanas priekšlikumi, kuri ir daļa no Eiropas programmas migrācijas jomā, īpaši Dublinas sistēmas reforma, ieceļošanas/izceļošanas sistēma, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma un EASO, lai šo ietekmi varētu ņemt vērā samierināšanas posmā;

47.  pauž nožēlu par Padomes veiktajiem patvaļīgajiem saistību apropriāciju samazinājumiem vairāk nekā EUR 30 miljonu apmērā daudzās programmās kultūras, pilsoniskuma, tiesiskuma, sabiedrības veselības, patērētāju tiesību un civilās aizsardzības jomā, neņemot vērā šo programmu lieliskos īstenošanas rādītājus un jau tā nepietiekamo finansējumu, kura dēļ daudzi ļoti kvalitatīvi projekti netiek finansēti; atjauno budžeta projektā paredzēto līdzekļu apmēru visās pozīcijās un ierosina papildu palielinājumus attiecīgās pozīcijās;

48.  atkārtoti pauž pārliecību — jo īpaši 2019. gadā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu dēļ ir pienācis laiks palielināt finansējumu svarīgām Savienības programmām kultūras un pilsoniskuma jomā, īpaši programmai “Radošā Eiropa” un programmai “Eiropa pilsoņiem”, kurām ir svarīga loma kultūras un radošo nozaru atbalsta, kā arī līdzdalīgas pilsonības ziņā; atkārtoti norāda, ka visām iestādēm ir jāievēro politiskā vienošanās par Eiropas Kultūras mantojuma gadam paredzēto 2018. gada finansējumu, nodrošinot tam pietiekamas apropriācijas ar programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “Kultūra” starpniecību, jo nav atsevišķas minētajam gadam paredzētas budžeta pozīcijas; aicina Komisiju pārskatīt budžeta pozīcijas „Rīcība saistībā ar multividi” iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka budžets efektīvi atbalsta kvalitatīvu un neatkarīgu tvērumu attiecībā uz Savienības lietām;

49.  atbalsta lielāku pārredzamību un redzamību programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” mērķim “Daphne”, jo tas ir svarīgs Savienības instruments cīņā pret visa veida vardarbību pret bērniem, jauniešiem, sievietēm, LGBTI personām un citām riska grupām; atbalsta Eiropas mēroga centra izveidi Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ietvaros ar dzimumu saistītas vardarbības uzraudzībai;

50.  palielina saistību apropriācijas 3. izdevumu kategorijā, par EUR 108,8 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzēto summu (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un ierosina šo palielinājumu finansēt, no jauna izmantojot elastības instrumentu;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

51.  no jauna uzsver, ka Savienības ārējā darbībā rodas aizvien lielākas vajadzības pēc finansējuma, kuras ievērojami pārsniedz 4. izdevumu kategorijas pašreizējo apmēru; uzskata, ka, izmantojot Savienības budžetu, lai reaģētu uz migrācijas radītajām problēmām, arī turpmākajos gados būs jārīkojas dinamiski; uzsver, ka, ņemot vērā sarežģītos izaicinājumus, ar kuriem Savienība patlaban saskaras, un steidzamo nepieciešamību pēc spēcīgākas Savienības starptautiska mēroga klātbūtnes mūsdienu globālajā pasaulē, ad hoc līdzekļu palielinājumu vienam gadam, kā tas tika izdarīts 2017. gadā, nevar uzskatīt par pietiekamu risinājumu;

52.  uzskata, ka par prioritāti būtu jāizvirza Savienības tuvākās kaimiņvalstis un pasākumi, kuru mērķis ir risināt galvenās problēmas, ar kurām tās saskaras, proti, migrācijas un bēgļu krīzi un attiecīgās humanitārās problēmas dienvidu kaimiņreģionā un Krievijas agresiju austrumu kaimiņreģionā; uzskata, ka Savienības kaimiņreģionu stabilitāte un labklājība nāk par labu gan šiem reģioniem, gan Savienībai kopumā; atkārtoti aicina palielināt atbalstu Tuvo Austrumu miera procesam, Palestīniešu pašpārvaldei un UNRWA nodrošināt arvien pieaugošās vajadzības, lai sasniegtu Savienības noteikto mērķi, proti, veicināt reģiona attīstību un stabilitāti un atbalstīt palestīniešu izturētspēju; atkārtoti norāda — lai veicinātu politiskās un ekonomiskās reformas, ir izšķiroši svarīgi atbalstīt valstis, kas īsteno asociācijas nolīgumus ar Savienību, taču uzsver, ka šāds atbalsts būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka minētās valstis ievēro atbilstības kritērijus, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un demokrātisku iestāžu stiprināšanu; tāpēc nolemj palielināt līdzekļus Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (EKI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA) un makrofinansiālajai palīdzībai;

53.  uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas globālā loma nabadzības izskaušanā un vistrūcīgāko reģionu attīstības nodrošināšanā atbilstīgi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; tādēļ piešķir papildu finanšu resursus attīstības sadarbības instrumentam (ASI) un humānajai palīdzībai; atgādina — tā kā ievērojama daļa migrantu, kas šķērso Vidusjūru, ierodas no Subsahāras Āfrikas, Savienības atbalsts šim reģionam ir svarīgs, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus;

54.  iebilst pret krasajiem ārējās finansēšanas instrumentu (EKI, IPA, PI un ASI) finansiālā ieguldījuma samazinājumiem programmā Erasmus+, kuri izdarīti, neraugoties uz to, ka jaunatnes apmaiņas programmas ir viens no sekmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem kultūras diplomātijā un savstarpējā sapratnē, un tāpēc nolemj šos ieguldījumus palielināt;

55.  ņemot vērā satraucošo situācijas pasliktināšanos demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, nolemj samazināt atbalstu, kas paredzēts politiskajām reformām Turcijā; nolemj daļu no atlikušajām apropriācijām iekļaut rezervē ar nosacījumu, ka tās tiks darītas pieejamas, kad Turcija būs nodrošinājusi izmērāmus uzlabojumus tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un preses brīvības jomā, lai novirzītu šos līdzekļus pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem tādu pasākumu īstenošanai, ar kuriem tiek atbalstīti minētie mērķi;

56.  uzskata — lai pienācīgi vērstos pret dezinformācijas kampaņām un lai popularizētu objektīvu Savienības tēlu ārpus tās robežām, ir nepieciešams papildu finansējums; tāpēc prasa palielināt finansējumu cīņai pret dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem; tādēļ nolemj palielināt līdzekļus stratēģiskās komunikācijas darbībām, kas jāveic kaimiņvalstīs un Rietumbalkānos; atgādina, ka ir svarīgi ieguldīt Savienības ārējās darbības pamanāmībā, lai uzlabotu finansējuma ietekmi šajā jomā un pilnveidotu ES publisko diplomātiju atbilstoši Savienības globālās stratēģijas vērienīgajiem mērķiem;

57.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu, nodrošinātu to maronītu labklājību, kas vēlas tikt pārmitināti, un visu anklāva personu labklājību saskaņā ar 3. Vīnes nolīgumā paredzēto vienošanos un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgšanu;

58.  norāda, ka Komisijas tendence izmantot budžeta palīgmehānismus, piemēram, trasta fondus un citus līdzīgus instrumentus, ne vienmēr ir izrādījusies sekmīga; pauž bažas par to, ka finanšu instrumentu izveidošana ārpus Savienības budžeta varētu apdraudēt tā vienotību un apiet budžeta procedūru, vienlaicīgi mazinot budžeta pārredzamu pārvaldību un kavējot Parlamenta tiesības efektīvi veikt izdevumu pārbaudi; tādēļ uzskata, ka ārējie instrumenti, kas ir parādījušies pēdējos gados, ir jāiekļauj Savienības budžetā un Parlamentam pilnībā jākontrolē šo instrumentu īstenošana; norāda, ka līdz 2017. gada septembra beigām 2017. gada budžetā ES trasta fondiem kopumā ir uzņemtas saistības EUR 795,4 miljonu apmērā; prasa Komisijai Eiropas Parlamentu un Padomi par summu, kuru tā ir paredzējusi 2018. gadā nodrošināt trasta fondiem; atkārtoti pauž bažas par to, ka dalībvalstu iemaksas šajos trasta fondos parasti atpaliek no to solījumiem; ņem vērā ERP Īpašo ziņojumu Nr. 11/2017 par ES trasta fondu Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”; pauž bažas par ERP konstatētajiem trūkumiem, piemēram, to, ka netiek novērtētas vispārējās vajadzības un nefunkcionē koordinācijas mehānismi ar citiem līdzekļu devējiem; pauž vēlmi izvērtēt ES trasta fondu kā viena no Savienības ārējās politikas instrumentiem pievienoto vērtību;

59.  atgādina, ka saskaņā ar DFS regulas 24. pantu visi Savienības izdevumi un ieņēmumi ir jāiekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 7. pantu; aicina Komisiju saglabāt budžeta vienotību un uzskatīt to par vadošo principu, ieviešot jaunas iniciatīvas;

60.  uzsver vēlēšanu novērošanas misiju nozīmīgumu, lai stiprinātu demokrātiskās institūcijas un veidotu sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam, kas savukārt veicinātu miera veidošanu un stabilitāti; uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus šim mērķim;

61.  norāda, ka ASI finansējumu nedrīkst izmantot, lai finansētu jauno iniciatīvu spēju veidošanai drošības un attīstības atbalstam (CBSD) saistībā ar IcSP; pauž nožēlu par budžeta projektā iekļauto ierosinājumu pārvietot EUR 7,5 miljonus no ASI uz CBSD un uzsver, ka ir steidzami nepieciešams rast alternatīvus risinājumus šī trūkuma novēršanai;

62.  atkārtoti prasa, nemainot budžeta apmēru, pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP budžeta uz EĀDD administratīvo budžetu, lai vēl vairāk konsolidētu Savienības diplomātisko darbību;

63.  līdz ar to nolemj atjaunot gandrīz visas Padomes samazinātās summas un palielināt līdzekļu apmēru 4. izdevumu kategorijā, par EUR 299,7 miljoniem pārsniedzot budžeta projektā paredzētās saistību apropriācijas (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, ESĪP pozīcijas pārcelšanu un pieņemtos samazinājumus);

5. izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

64.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi neatspoguļo faktiskās vajadzības un tādējādi apdraud jau tāpat ievērojami racionalizētos administratīvos izdevumus; tāpēc atjauno budžeta projektā paredzētās summas visiem Komisijas administratīvajiem izdevumiem, tostarp administratīvajiem un pētniecības atbalsta izdevumiem 1.–4. izdevumu kategorijā;

65.  nolemj, rīkojoties saskaņā ar secinājumu, kas pausts 2016. gada 12. septembra dokumentā “Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu kopīgs atzinums par attiecību starp OLAF un tā Uzraudzības komiteju trim aspektiem”, iekļaut rezervē 10 % no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) apropriācijām līdz brīdim, kad Uzraudzības komitejai tiks nodrošināta piekļuve OLAF lietu materiāliem, un vienlaikus nedaudz palielināt tā budžetu atbilstoši pieaugušajam pienākumu apjomam;

66.  pieņem zināšanai, ka 2017. gada sākumā OLAF Apvienotajā Karalistē izmeklēja nopietnu krāpšanu muitas jomā, ko radīja importēto produktu vērtības pazemināšana un kas Savienības budžetam 2013.–2016. gada laikposmā radīja ieņēmumu zudumu gandrīz EUR 2 miljardu apmērā; pauž bažas par to, ka krāpšana līdz šim nav pārtraukta un ka Savienības budžetam joprojām tiek radīti zaudējumi; prasa Komisijai sarunās par Brexit ņemt vērā Apvienotās Karalistes valdības gauso reakciju uz tās ieteikumiem šajā sakarībā; prasa, lai dalībvalstis, kuras iebilda pret Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām, pārskatītu savu nostāju nolūkā ātri atrisināt šo problēmu;

Decentralizētās aģentūras

67.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām izpildīt uzticētos uzdevumus; uzskata, ka Parlamenta nostājā apstiprinātās jaunās štata vietas ir nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem; atkārtoti pauž apņemšanos nodrošināt resursus un nepieciešamības gadījumā piešķirt papildu resursus, lai nodrošinātu aģentūru pienācīgu darbību;

68.  ņemot vērā ar migrāciju un drošību saistītos izaicinājumus, ar kuriem Savienība joprojām saskaras, un saskaņotas Eiropas reakcijas nepieciešamību, nolemj palielināt apropriācijas Eiropolam, Eurojust, CEPOL, EASO un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA);

69.  atgādina, ka Savienībai ir svarīgi koncentrēties uz konkurētspēju izaugsmes un darbvietu nodrošināšanas nolūkā; atgādina par Savienības stratēģisko prioritāti pilnībā izstrādāt un īstenot projektus Galileo un EGNOS, par kuriem daļēji atbildīga ir Eiropas GNSS aģentūra (GSA); atgādina, ka GSA trūkst resursu kiberdrošības un publisku regulētu pakalpojumu jomā, un tāpēc nolemj palielināt tai paredzētās apropriācijas;

70.  uzskata, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) ir nepieciešamas papildu apropriācijas un darbinieki, lai īstenotu tās paplašinātos uzdevumus saistībā ar elektrības un gāzes tīklu kodeksu un pamatnostādņu īstenošanu un uzraudzību;

71.  jo īpaši atgādina, ka Eiropas Vides aģentūra (EVA) palīdz Savienībai pieņemt informētus lēmumus par vides uzlabošanu, integrējot ar vidi saistītos apsvērumus ekonomikas politikas nostādnēs un virzoties uz ilgtspējību, un ka saistībā ar Savienības klimata un enerģētikas politiku 2030. gadam Komisija ir ierosinājusi EVA jaunu darbu saistībā ar Enerģētikas savienības pārvaldību, neveicot nekādus atbilstīgus palielinājumus štatu sarakstā;

72.  uzsver — lai gan šķiet, ka Eiropas robežu un krasta apsardzes budžeta resursi un štata vietu skaits patlaban ir pietiekami, šīs aģentūras turpmākās darbības resursu vajadzības un vajadzības pēc darbiniekiem būs cieši jāuzrauga;

73.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada budžetā tiek iekļauti pietiekami līdzekļi, lai atbalstītu Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI); uzsver, ka EUI loma ir būtiska, lai veicinātu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un valstu iestāžu labāku savstarpējo koordināciju un lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, integrētākus finanšu tirgus, patērētāju aizsardzību un uzraudzības konverģenci; uzsver, ka nolūkā piesardzīgi izlietot savu budžetu EUI ir jāīsteno tikai un vienīgi tie uzdevumi un pilnvaras, ko tām uzticējusi Savienības likumdevēja iestāde;

74.  atkārtoti norāda, ka saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu 2018. gads ir pēdējais gads, kurā jāveic darbinieku skaita samazināšana par 5 % un saistībā ar aģentūru darbiniekiem jāizmanto darbinieku pārdales fonds; atkārtoti iebilst pret jebkādu turpmāku globālu pieeju attiecībā uz aģentūru resursiem pēc 2018. gada; atkārtoti apstiprina gatavību panākt aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības vai pat — attiecīgā gadījumā — apvienošanās palīdzību, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvu turpināt aģentūru darbību koordinēšanu, izveidojot ES aģentūru pastāvīgo sekretariātu tīklu (pašlaik to dēvē par Kopīgā atbalsta biroju), un atbalsta papildu štatu saraksta amata vietas piešķiršanu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, kuras izmaksas tiks kopīgi segtas no Savienības aģentūru esošajiem budžetiem un novirzītas uz minēto biroju;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

75.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī pieejamo brīvo līdzekļu rezervju ierobežojumus un izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām noteiktos maksimālos apjomus;

76.  tādēļ uzsver Parlamenta centienus šajā jomā un prasa Komisijai apliecināt labo gribu pieņemto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanā budžeta procedūras noslēgumā neatkarīgi no tās īstenojamības novērtējuma, kā tas notiek jebkura Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma gadījumā;

Īpašie instrumenti

77.  atgādina par īpašo instrumentu lietderību elastības nodrošināšanā, pārsniedzot spēkā esošās DFS ārkārtīgi noslogotos maksimālos apjomus, un atzinīgi vērtē DFS regulas vidusposma pārskatīšanā panāktos uzlabojumus; prasa plaši izmantot elastības instrumentu, vispārējo saistību rezervi un rezervi neparedzētiem izdevumiem, lai finansētu daudzos dažādos izaicinājumus un papildu pienākumus, ar ko Savienības budžetam nākas saskarties;

78.  aicina palielināt rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos un Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF), ņemot vērā pēdējā laikā notikušās traģiskās katastrofas, proti meža ugunsgrēkus un ārkārtīgo sausumu Portugālē un Spānijā;

79.  atgādina arī par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos un ES Solidaritātes fonda (ESSF) nozīmību; atbalsta Komisijas nodomu dot iespēju ātrāk izmantot ESSF, lielāko daļu tā gada finansējuma iekļaujot Savienības budžeta rezervē papildus summām, kas jau iekļautas budžetā avansu izmaksai; pauž nožēlu par samazinājumu, ko Padome veikusi šajā jomā, un daļēji atjauno budžeta projektā paredzētās summas, izņemot tos līdzekļus, kas ar budžeta grozījumu Nr. 4/2017 darīti pieejami agrāk, proti, 2017. gadā, un izmantoti ESSF, lai sniegtu palīdzību Itālijai; prasa paplašināt ESSF darbības jomu, lai sniegtu atbalstu terora aktos cietušajiem un viņu ģimenēm;

Maksājumi

80.  pauž bažas par pašreizējo tendenci visā Savienības budžetā — ne tikai 1.b izdevumu apakškategorijā, bet arī 3. un 4. izdevumu kategorijā, — nepilnīgi izmantot maksājumus, neraugoties uz nepieciešamību reaģēt uz to, ka strauji rodas jaunas problēmas, un to, ka ir izveidoti elastīgi finansēšanas mehānismi; atgādina, ka pēdējos divos gados maksājumu apmērs Savienības budžetā ir ievērojami samazinājies, savukārt budžeta pārpalikums ir bijis augsts; tāpēc pauž bažas par to, ka budžeta projektā maksimālā apjoma robežās joprojām ir saglabāta brīvu līdzekļu rezerve EUR 10 miljardu apmērā, kas liecina par zemu izpildi, kura var izraisīt krasu maksājumu pieaugumu spēkā esošās DFS darbības termiņa beigās;

81.  uzstāj, ka ir jāatjauno budžeta projektā norādītie maksājumi visās Padomes samazinātajās pozīcijās un mērķtiecīgi jāpalielina maksājumu apropriācijas galvenokārt tajās pozīcijās, kuru saistību apropriācijas tiek grozītas;

Citas iedaļas

82.  pauž nožēlu par Padomes ierasto praksi palielināt Savienības iestādēm piemēroto samazinājuma standarta vienoto likmi; uzskata, ka tas īpaši kropļo to iestāžu budžetu, kurām ir vēsturiski pareizi veidojušās samazinājuma likmes; uzskata, ka šī pieeja nav uzskatāma nedz par mērķtiecīgu samazinājumu, nedz pareizu finanšu pārvaldību; tāpēc atjauno samazinājuma likmi budžeta projektā noteiktajā apmērā;

I iedaļa — Eiropas Parlaments

83.  saglabā Parlamenta 2018. gada budžeta vispārējo apmēru tādu, kāds norādīts iepriekš minētajā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā, proti, EUR 1 953 483 373; iekļauj budžeta apmēru nemainošas tehniskas korekcijas, lai atspoguļotu atjauninātu informāciju, kura nav bijusi pieejama agrāk šajā gadā;

84.  norāda, ka 2018. gada tāmes apmērs atbilst 18,88 %, kas ir mazāk nekā 2017. gadā (19,25 %), un tā īpatsvars 5. izdevumu kategorijā ir zemākais pēdējo piecpadsmit gadu laikā; tomēr uzstāj, Parlamenta centieniem pēc iespējas samazināt izdevumus nevajadzētu mazināt Parlamenta spējas veikt tā ikdienas likumdošanas darbu;

85.  atkārtoti uzsver Parlamenta prioritātes nākamajam finanšu gadam, proti, konsolidēt jau pieņemtos drošības pasākumus un uzlabot Parlamenta noturību pret kiberuzbrukumiem, uzlabot paša Parlamenta iekšējās budžeta procedūras pārredzamību un koncentrēt Parlamenta budžetu uz tā pamatfunkcijām — pieņemt tiesību aktus, būt vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, pārstāvēt pilsoņus un pārbaudīt citu iestāžu darbu;

86.  atzinīgi vērtē to, ka izveidota Parlamenta Prezidija darba grupa vispārējo izdevumu piemaksas jautājumos; atgādina, ka tiek sagaidīta lielāka pārredzamība attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, un nepieciešamību noteikt precīzākus noteikumus attiecībā uz to izdevumu pārskatatbildību, kas atļauti saistībā ar šo piemaksu, neradot Parlamentam papildu izmaksas;

87.  aicina Prezidiju izdarīt turpmāk minētās konkrētās izmaiņas attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem:

   piemaksai par vispārējiem izdevumiem visos gadījumos būtu jāizmanto atsevišķs bankas konts;
   deputātiem būtu jāsaglabā visi rēķini, kas attiecas uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem;
   piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietotā daļa pilnvaru termiņa beigās ir jāatmaksā;

88.  samazina Ģenerālsekretariāta 2018. gada štatu sarakstu par 60 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī Padomē panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu; atgādina, ka 2016. gadā Parlamentam tika piešķirtas 35 štata vietas saistībā ar jauniem pasākumiem drošības pastiprināšanas jomā un uz tām netika attiecināta darbinieku skaita samazināšana, kā apstiprināts budžeta grozījuma Nr. 3/2016 un 2017. gada vispārējā budžeta pieņemšanā(10); aicina Komisiju attiecīgi koriģēt uzraudzības tabulas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamentam un Padomei precīzu informāciju visos procedūras posmos;

89.  atzinīgi vērtē 2017. gada 11. jūlijā notikušo Budžeta komitejas, ģenerālsekretāra un par Parlamenta ēku politiku atbildīgo priekšsēdētāja vietnieku viedokļu apmaiņu Parlamenta ēku politikas jomā; uzskata, ka šis dialogs būtu jāuztur pastāvīgi, īpaši ņemot vērā gaidāmās Prezidija diskusijas par Paul Henri-Spaak ēkas atjaunošanu;

90.  atkārtoti norāda uz Parlamenta iepriekš minētajā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā pausto nostāju, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi ar Eiropas politiskajām partijām un politiskajiem fondiem saistītajos kontroles mehānismos; šajā sakarībā norāda uz Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(11) un atzinīgi vērtē jebkurus centienus uzlabot pārskatatbildību par izdevumiem un to pārredzamību;

91.  atgādina ERP 2014. gada analīzi, kurā Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas tika lēstas EUR 114 miljonu apmērā gadā; turklāt norāda uz konstatējumiem 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(12), proti, to, ka 78 % no Parlamenta štata darbinieku komandējumiem rodas tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības rezultātā; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz šīs izkliedētības radīto negatīvo tēlu sabiedrības acīs un tādēļ prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai un samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

IV iedaļa — Tiesa

92.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos budžeta posteņos, kuri ir būtiski Tiesas darbībai, un atjauno tāmē paredzētās summas divos budžeta posteņos, lai stiprinātu Tiesas spēju tikt galā ar aizvien lielāko pieprasījumu pēc tulkojumiem;

93.  pauž neticību Padomes vienpusējajam paziņojumam un ar to saistītajam pielikumam par darbinieku skaita samazināšanu 5 % apmērā, kas iekļauti Padomes nostājā attiecībā uz 2018. gada budžeta projektu, saskaņā ar kuru Tiesai ir jāsamazina tās štatu saraksts vēl par 19 vietām; uzsver, ka šīs 19 štata vietas atbilst 12 un 7 štata vietām, kuras Parlaments un Padome pienācīgi apstiprināja attiecīgi 2015. gada un 2016. gada budžeta procedūras laikā, lai apmierinātu papildu vajadzības, un tādēļ uzstāj, ka šīs 19 vietas nevajadzētu atņemt, jo Tiesa jau ir izpildījusi prasību par 5 % samazināt darbinieku skaitu, laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam likvidējot 98 štata vietas;

V iedaļa — Revīzijas palāta

94.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos, lai īstenotu Revīzijas palātas darba programmu un sagatavotu plānotos revīzijas ziņojumus;

95.  iekļauj rezervē posteni “Noteiktas konsultācijas, izpēte un aptaujas”, līdz tiks pabeigtas patlaban notiekošās sarunas par Finanšu regulas pārskatīšanu un pārskatītā versija stāsies spēkā 2018. gadā;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

96.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

97.  palielina divas ar vietējo konsultantu grupu darbu tirdzniecības nolīgumu jomā saistītas pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektā paredzētās summas;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

98.  atjauno budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

99.  atbilstoši pašas Reģionu komitejas tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektā paredzētās summas;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

100.  atzinīgi vērtē ombuda darbu, rodot efektivitātes radītus ietaupījumus iestādes budžetā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

101.  pauž neizpratni par to, kāpēc Padomei būtu jāsamazina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžets, ņemot vērā papildu uzdevumus, ko šai iestādei uzticējis Parlaments un Padome; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs varētu izpildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

102.  atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas;

103.  izveido stratēģiskās komunikācijas spējas budžeta pozīciju, ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada marta secinājumus un ar mērķi nodrošināt EĀDD atbilstošu personālu un instrumentus, lai tas spētu risināt trešo valstu un nevalstisko dalībnieku izplatītās dezinformācijas problēmu;

104.  nolemj pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP nodaļas uz EĀDD budžetu, lai veicinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību;

105.  paredz papildu līdzekļus, pārsniedzot summu, kas EĀDD tāmē paredzēta Savienības delegāciju praktikantiem, tādējādi reaģējot uz konstatējumiem Eiropas Ombuda veiktajā izmeklēšanā par neapmaksātu praksi(13);

o
o   o

106.  ņem vērā Francijas un Luksemburgas vienpusējo deklarāciju, kas pievienota Padomes nostājai par 2018. gada budžeta projektu, kas pieņemts 2017. gada 4. septembrī; atgādina, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji pavasara budžeta trialogā, kas notika 2017. gada 27. martā, vienojās par pragmatisko grafiku attiecībā uz budžeta procedūras norisi, cita starpā paredzot samierināšanas perioda datumus; atgādina, ka Vispārējo lietu padome 2017. gada 25. aprīlī apstiprināja pragmatisko grafiku, pilnībā ņemot vērā Parlamenta 2017. gada sesiju grafiku; tādēļ norāda, ka budžeta procedūra notiek saskaņā ar pragmatisko grafiku, par kuru vienojušās visas trīs iestādes;

107.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0085.
(6) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0114.
(7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0302.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0401, P8_TA(2016)0411.
(11) COM(2017)0481.
(12) OV C 436, 24.11.2016., 2. lpp.
(13) Eiropas Ombuds, 454.2014/PMC.


ES 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
PDF 470kWORD 52k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra lēmums par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome (2016/2153(DEC))
P8_TA(2017)0409A8-0291/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0271/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa lēmumu(5) atlikt lēmuma pieņemšanu par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam pievienoto rezolūciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A8-0291/2017),

1.  nesniedz Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropadomes un Padomes 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome (2016/2153(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A8-0291/2017),

A.  tā kā visām Savienības iestādēm vajadzētu būt pārredzamām un pilnībā jāatbild Savienības iedzīvotājiem par tām kā Savienības iestādēm uzticētajiem līdzekļiem;

B.  tā kā gan atvērtas un pārredzamas Savienības pārvaldes, gan vienlaicīgi nepieciešamības aizsargāt Savienības finansiālās intereses nolūkā ir jāīsteno atvērta un pārskatāma budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, kurā katra Savienības iestāde ir atbildīga par savu īstenoto budžetu;

C.  tā kā Eiropadomei un Padomei kā Savienības iestādēm vajadzētu būt demokrātiski pārskatatbildīgām Savienības pilsoņu priekšā, jo tās saņem Eiropas Savienības vispārējā budžeta līdzekļus,

1.  atgādina par Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (Finanšu regulā) noteikto Parlamenta lomu attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

2.  norāda, ka saskaņā ar LESD 335. pantu „jautājumos, kas saistīti ar konkrētu iestāžu darbību, to [Savienību] pārstāv attiecīgās iestādes, ņemot vērā to administratīvo autonomiju” un ka attiecīgi, ņemot vērā Finanšu regulas 55. pantu, iestādes pašas ir atbildīgas par savu budžetu izpildi;

3.  norāda uz Parlamenta un citu iestāžu lomu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, ko reglamentē Finanšu regulas noteikumi, jo īpaši tās 162.–166. pants;

4.  norāda, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 94. pantu „noteikumi par procedūru, ko piemēro, lai Komisijai sniegtu apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu, attiecas arī uz procedūru, ar kuru: (..) apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz personām, kas ir atbildīgas par citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru, tādu kā Padome, (..) attiecīgo budžetu izpildi (..)”;

5.  pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām nav atbildējusi uz Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu(7) iekļautajām piezīmēm par iepriekšējos gados vērojamo tendenci;

6.  ar gandarījumu atzīmē, ka pirmo reizi Padome iesniedza Parlamentam Administrācijas ģenerāldirektorāta, Juridiskā dienesta un Saziņas un dokumentu pārvaldības ģenerāldirektorāta 2015. gada darbības pārskatus; norāda, ka pārējos direktorātos nav deleģēto kredītrīkotāju, kas īsteno Eiropas Savienības vispārējā budžeta II iedaļu — Eiropadome un Padome;

7.  norāda, ka Parlamenta Budžeta kontroles komitejas koordinatori 2017. gada martā nolēma izveidot darba grupu, kurā pārstāvētas visas Parlamenta politiskās grupas, lai izstrādātu priekšlikumu Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai; uzsver, ka Budžeta kontroles komiteja tagad ir apstiprinājusi minēto priekšlikumu un nosūtījusi to Priekšsēdētāju konferencei, kas ir struktūra, kura atbild par Parlamenta attiecībām ar iestādēm;

Neatrisinātie jautājumi

8.  pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes budžets un Padomes budžets joprojām netiek nodalīts, kā to vairākās nesenajās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu ieteica Parlaments;

9.  norāda, ka par Padomes ēku politiku sniegtā informācija tās tīmekļa vietnē neietver sīku informāciju par izmaksām, kas radušās saistībā ar Padomes ēkām; apzinās, ka atsevišķos gadījumos notiek informācijas apmaiņa starp Parlamenta un Padomes ēku departamentiem; ierosina nodrošināt to, lai šī apmaiņa tiktu īstenota regulāri un lai Parlamentam šī informācija tiktu sniegta Padomes gada finanšu pārskatā;

10.  atgādina par Parlamenta prasību iesniegt progresa ziņojumus par ēku projektiem un detalizētu līdz šim radušos izmaksu sadalījumu; prasa sniegt informāciju par izmaksām saistībā ar novēloto Europa ēkas pabeigšanu;

11.  norāda, ka Padomes jaunās ētikas pamatnostādnes tika publicētas 2015. gadā un ka saistībā ar tām turpmāk ir jāīsteno izpratnes veicināšanas darbības ētikas un integritātes jomā; pauž nožēlu par to, ka Padomes trauksmes celšanas noteikumi joprojām nav publiski pieejami;

12.  atzinīgi vērtē Padomes veiktos uzlabojumus attiecībā uz iestādes politiku, jo īpaši pārredzamību; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām nav pievienojusies Savienības Pārredzamības reģistram;

13.  mudina Padomi savās struktūrvienībās izstrādāt sīkas nostādnes korupcijas apkarošanai un neatkarīgu politiku;

14.  pauž nožēlu par grūtībām, kas atkārtoti radušās līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās un ko izraisīja Padomes nesadarbošanās; norāda, ka Parlaments nesniedza Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. un 2014. finanšu gadu to iemeslu dēļ, kuri minēti 2011. gada 10. maija(8), 2011. gada 25. oktobra(9), 2012. gada 10. maija(10), 2012. gada 23. oktobra(11), 2013. gada 17. aprīļa(12), 2013. gada 9. oktobra(13), 2014. gada 3. aprīļa(14), 2014. gada 23. oktobra(15), 2015. gada 29. aprīļa(16), 2015. gada 27. oktobra(17), 2016. gada 28. aprīļa(18) un 2016. gada 27. oktobra(19) rezolūcijā, un atlika lēmuma pieņemšanu par apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par 2015. finanšu gada budžeta izpildi to iemeslu dēļ, kuri minēti 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā;

15.  norāda, ka budžeta izpildes neapstiprināšana nav radījusi nekādas sekas; tomēr uzskata, ka šī situācija būtu pēc iespējas ātrāk jāatrisina galvenokārt Savienības pilsoņu interesēs;

16.  uzstāj, ka efektīvas budžeta kontroles veikšanai ir nepieciešama Parlamenta un Padomes sadarbība, kā tas izklāstīts 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā; apliecina, ka Parlaments nevar pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

17.  atgādina Padomei par Komisijas 2014. gada janvāra vēstulē pausto viedokli, ka visām iestādēm būtu pilnībā jāpiedalās pēcpārbaudes procesā saistībā ar Parlamenta konstatējumiem budžeta izpildes apstiprināšanā un ka visām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu norisi;

18.  norāda, ka Komisija ir paziņojusi, ka tā nepārraudzīs citu iestāžu budžeta izpildi un ka, atbildot uz citai iestādei uzdotiem jautājumiem, tiktu pārkāpta attiecīgās iestādes autonomija pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi;

19.  pauž nožēlu, ka Padome joprojām neatbild uz Parlamenta jautājumiem;

20.  uzstāj, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti citu iestāžu izdevumi, un ka šādas pārbaudes pamatelementi ir norādīti Parlamenta iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;

21.  uzsver Parlamenta prerogatīvas sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, sniegt apstiprinājumu par katru budžeta pozīciju atsevišķi, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku atbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

22.  uzskata, ka sadarbības trūkums starp Eiropadomi un Padomi un budžeta izpildes apstiprinātājiestādi raida negatīvu signālu Savienības pilsoņiem.

(1) OV L 69, 13.3.2015.
(2) OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.
(3) OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.
(4) OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.
(5) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0147.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0147.
(8) OV L 250, 27.9.2011., 25. lpp.
(9) OV L 313, 26.11.2011., 13. lpp.
(10) OV L 286, 17.10.2012., 23. lpp.
(11) OV L 350, 20.12.2012., 71. lpp.
(12) OV L 308, 16.11.2013., 22. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 97. lpp.
(14) OV L 266, 5.9.2014., 26. lpp.
(15) OV L 334, 21.11.2014., 95. lpp.
(16) OV L 255, 30.9.2015., 22. lpp.
(17) OV L 314, 1.12.2015., 49. lpp.
(18) OV L 246, 14.9.2016., 21. lpp.
(19) OV L 333, 8.12.2016., 51. lpp.


Darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā ***I
PDF 388kWORD 41k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (COM(2016)0248 – C8-0181/2016 – 2016/0130(COD))
P8_TA(2017)0410A8-0064/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0248),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0181/2016),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 21. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 11. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0064/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/..., ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/2398.)

(1) OV C 487, 28.12.2016., 113. lpp.


Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) izveide, lai reģistrētu trešo valstuvalstspiederīgo, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, ieceļošanas un izceļošanas datus ***I
PDF 391kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos un groza Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (COM(2016)0194 – C8-0135/2016 – 2016/0106(COD))
P8_TA(2017)0411A8-0057/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2016)0194),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 22. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0135/2016),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 21. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 12. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59.  un 39. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0057/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2226.)

(1) OV C 487, 28.12.2016., 66. lpp.


Grozījumu izdarīšana Šengenas Robežu kodeksā attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izmantošanu ***I
PDF 387kWORD 45k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izmantošanu (COM(2016)0196 – C8-0134/2016 – 2016/0105(COD))
P8_TA(2017)0412A8-0059/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0196),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta b apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0134/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 21. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 12. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0059/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izmantošanu groza Regulu (ES) 2016/399

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2225.)

(1) OV C 487, 28.12.2016., 66. lpp.


Romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspekti: cīņa pret antičigānismu
PDF 458kWORD 66k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūcija par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu (2017/2038(INI))
P8_TA(2017)0413A8-0294/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā LES preambulu, jo īpaši tās otro ievilkumu un ceturto līdz septīto ievilkumu,

–  inter alia ņemot vērā LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro daļu un 6. pantu,

–  inter alia ņemot vērā LESD 10. pantu un 19. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), kas izsludināta 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā un stājās spēkā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada decembrī,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1948. gadā,

–  ņemot vērā 1989. gada 20. novembrī Ņujorkā pieņemto ANO Konvenciju par bērna tiesībām, jo īpaši tās 3. pantu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju A/70/L.1 “Pārveidosim mūsu pasauli. Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

–  ņemot vērā ANO Rezolūciju A/RES/60/7 par holokausta piemiņu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2005. gada 1. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarāciju par antičigānisma un rasistiskās vardarbības pret romiem uzliesmojumu Eiropā, kas pieņemta 2012. gada 1. februārī,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) Vispārējās politikas ieteikumu Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskriminēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas politisko partiju hartu par nerasistisku sabiedrību, ko Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress pieņēma 32. sesijā 2017. gada martā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju 1985(2014) “Nacionālo minoritāšu stāvoklis un tiesības Eiropā” un Rezolūciju 2153(2017) “Romu un klejotāju iekļaušanas veicināšana”,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Thorbjørn Jagland 2017. gada 11. aprīļa paziņojumu par 10 mērķiem nākamajiem 10 gadiem,

–  ņemot vērā SDO Konvenciju par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā, 1958 (Nr. 111),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(4),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(5),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs un Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumus par romu integrācijas procesa paātrināšanu un 2016. gada 13. oktobra secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2016,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. jūnija secinājumus par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumus par romu integrāciju (COM(2010)0133, COM(2012)0226, COM(2013)0454, COM(2015)0299, COM(2016)0424), tostarp paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra ieteikumu 2013/112/ES “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par romiem(6),

–  ņemot vērā 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā(8), jo īpaši 117.–122. punktu par romu tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2016. gada ziņojumu par pamattiesībām,

–  ņemot vērā Pamattiesību aģentūras apsekojumus EU-MIDIS I un EU-MIDIS II, kā arī citus apsekojumus un ziņojumus par romiem,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo Ziņojumu 14/2016 par ES politikas iniciatīvām un finansiālo atbalstu romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs,

–  ņemot vērā Eirobarometra aptauju “Diskriminācija ES 2015. gadā”,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojumus un ieteikumus, citu starpā tās rīcības plānu romu un sintu stāvokļa uzlabošanai EDSO teritorijā,

–  ņemot vērā sargorganizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, īpaši Eiropas Romu tiesību centra, Fundación Secretariado Gitano, OSF, ERGO un Amnesty International, ziņojumus un ieteikumus,

–  ņemot vērā Alianses pret antičigānismu references dokumentu par antičigānismu,

–  ņemot vērā Eiropas politikas pētījumu centra ziņojumu “Institucionālā antičigānisma apkarošana: reaģēšana un daudzsološas prakses Eiropas Savienībā un dažās dalībvalstīs”,

–  ņemot vērā Berlīnē nesen izveidoto Eiropas Romu mākslas un kultūras institūtu (ERIAC), kura mērķis ir panākt 12 miljonu Eiropas romu iesaisti mākslā un kultūrā, dodot viņiem pašizpausmes iespējas un tādējādi palīdzot cīnīties pret antičigānismu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0294/2017),

A.  tā kā romu cilvēktiesības Eiropā joprojām ir ierobežotas;

B.  tā kā romi ir Eiropas kultūras un vērtību daļa un ir devuši savu ieguldījumu ES kultūras bagātībā, daudzveidībā, ekonomikā un kopīgajā vēsturē;

C.  tā kā “antičigānisms ir īpašs pret romiem vērsts rasisma veids, ideoloģija, kuras pamatā ir uzskats par rasu pārākumu, dehumanizācijas un institucionāla rasisma veids, kas zeļ vēsturiskas diskriminācijas augsnē, un tas cita starpā izpaužas kā vardarbība, naida runa, ekspluatācija, stigmatizācija un vistiešākā diskriminācija”(9);

D.  tā kā par spīti valstu, Eiropas un starptautiskiem centieniem noturīgs un strukturāls antičigānisms(10) vērojams visos Eiropas sabiedrības līmeņos, kur tas ik dienu izpaužas kā, piemēram, individuāla un institucionāla vienaldzība, diskriminācija, nevienlīdzība, iespēju trūkums, pazemošana, citādošana un vainas novelšana, stigmatizācija, naida runa un pakļaušana vardarbībai, galējai nabadzībai un dziļai sociālajai atstumtībai; tā kā antičigānisms palielinās un politiskās partijas gūst popularitāti, paužot klaji antičigāniskus uzskatus;

E.  tā kā dažādu veidu antičigānisms redzams dalībvalstu publisko iestāžu un institūciju darbā un darbībās gandrīz visās jomās un visos līmeņos, kur tas visbiežāk izpaužas tā, ka romiem nav vienlīdzīgas vai vispār nekādas piekļuves publiskajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, tiek liegtas vienlīdzīgas tiesības un vienāda attieksme, romi netiek ņemti vērā politikas veidošanas un zināšanu radīšanas procesos, viņi nav pietiekami pārstāvēti oficiālās iestādēs visos sabiedrības līmeņos, tiek veidotas diskriminējošas programmas un nepareizi tiek izlietotas romu dzīves uzlabošanai paredzētas finansējuma iespējas;

F.  tā kā netīšs antičigānisms novērojams pat ES iestāžu darbā, jo daudzas ES programmas un fondi, kas varētu labvēlīgi ietekmēt romu dzīves apstākļus un izredzes, romus nemaz neaizsniedz vai romus par saņēmējiem norāda vien simboliski, bet neņem vērā viņu faktiskos apstākļus un diskrimināciju, ar ko viņi saskaras;

G.  tā kā antičigānismu — lai cik neapzināts tas būtu — var konstatēt arī ES acquis, kas bieži vien neņem vērā faktiskos apstākļus un grūtības, ar kurām saskaras romi, kas, gadsimtiem bijuši pakļauti multiplai diskriminācijai, nevar izmantot tādas pašas tiesības, iespējas un aizsardzības līmeni, ko dod ES acquis, kā citi ES iedzīvotāji;

H.  tā kā mūsu sabiedrībā gan vārdos, gan darbībā ir izplatīta noturīga paternālistiska attieksme pret romiem: tā uzsver, ka romi ir “jāiekļauj” un “jāintegrē”, bet patiesībā ir nepieciešams fundamentāli mainīt pieeju; tā kā ir jānodrošina, ka viņiem ir piekļuve pamattiesībām un pilsonībai un iespējas tās pilnīgi izmantot mūsu sabiedrībā;

I.  tā kā romus pastāvīgi sauc par neaizsargātiem cilvēkiem, lai gan patiesībā tas, ka romiem tiek liegtas neatņemamas cilvēktiesības, vienāda attieksme un piekļuve labklājības sistēmai, pakalpojumiem, informācijai, tiesu iestādēm, izglītībai, veselības aprūpei, nodarbinātībai utt., liecina, ka struktūras, ko izveidojuši un uztur pie varas esošie, ir diskriminējošas un padara romus neaizsargātus; tā kā tas pierāda, ka attiecīgās iestādes nav pildījušas savus pienākumus cilvēktiesību jomā,

Piederība un līdzdalība

1.  uzsver, ka nolūkā cīnīties pret sabiedrības neapzināto vienprātību, ka romi ir atstumjami, apkarot viņu diskrimināciju un sociālo atstumtību, kā arī graut stereotipus, ko gadsimtu gaitā izveidojusi un nostiprinājusi populārā literatūra, mediji, māksla un valoda, ir būtiski svarīgi sabiedrību izglītot par romu daudzveidību, vēsturi, kultūru un to, kāds, cik plašs un smags ir antičigānisms, ar ko viņi ikdienā saskaras; šajā sakarā aicina dalībvalstis uzņemties pilnīgu atbildību par saviem iedzīvotājiem, kas ir romi, un sākt ilgtermiņa informētības veicināšanas un intersekcionālas sensibilizēšanas kampaņas;

2.  uzskata, ka aktīva un jēgpilna romu sociālā, ekonomiskā, politiskā un kulturālā līdzdalība ir izšķirīgi svarīga efektīvā cīņā pret antičigānismu un tik ļoti vajadzīgās abpusējās uzticēšanās panākšanai visas sabiedrības labā; norāda, ka par to kopīga atbildība ir Komisijai un dalībvalstīm; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, kas aptvertu gan proaktīvus, gan reaktīvus pasākumus, kuru pamatā būtu īsta un sistemātiska apspriešanās ar romu pārstāvjiem un NVO, un tos iesaistīt visos līmeņos — arī vietēji — sākto galveno programmu un projektu vadīšanā, uzraudzībā un novērtēšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt neatkarīgu romu pilsonisko organizāciju un sabiedrisko struktūru izveidi un progresīvu romu jauniešu līderu iespēcināšanu;

Izlīgums un uzticēšanās veidošana

3.  lai iedibinātu īstu savstarpēju uzticēšanos, mudina Komisiju izveidot ES līmeņa patiesības un izlīguma komiteju (pastāvošās struktūrās vai kā atsevišķu struktūru), lai atzītu gadsimtus ilgušo romu vajāšanu, atstumšanu un atraidīšanu, dokumentēt to oficiālā baltajā grāmatā, kā arī, pildot šos uzdevumus, sadarboties ar Eiropas Parlamentu un romu ekspertiem;

4.  aicina dalībvalstis izveidot valsts patiesības un izlīguma komitejas (pastāvošās struktūrās vai kā atsevišķas struktūras), lai atzītu gadsimtus ilgušo romu vajāšanu, atstumšanu un atraidīšanu, iesaistot parlamenta deputātus, valdības amatpersonas, juristus, romu pārstāvjus, NVO un vietējas organizācijas, un dokumentētu šos jautājumus oficiālā baltajā grāmatā, un mudina dalībvalstis skolu mācību programmās iekļaut romu vēsturi;

5.  aicina dalībvalstis pieminēt romu holokausta upurus, atzīmēt 2. augustu kā romu holokausta piemiņas dienu un, izmantojot vienkāršotu procedūru, piešķirt pienācīgu un tūlītēju kompensāciju vēl dzīvajiem holokausta upuriem, kā arī īstenot attiecīgu informētības veicināšanas kampaņu; aicina Komisiju un dalībvalstis atceres pasākumos, kas notiek ik gadu 27. janvārī, lai atzīmētu Holokausta upuru piemiņas dienu, pieminēt arī romus un rīkot brīvprātīgas ierēdņu apmācības par romu holokaustu;

Snieguma pārbaudes

6.  pauž bažas par to, ka, lai gan dalībvalstīs tiek īstenotas vairākas mērķorientētas programmas, lielākā daļa galveno programmu, arī tās, uz kurām attiecas struktūrfondi, neaizsniedz nelabvēlīgākā situācijā esošos iedzīvotājus, īpaši romus; tāpēc aicina Revīzijas palātu pilnīgāk un regulāri pārbaudīt sniegumu, kāds panākts tādās ES programmās kā ES nodarbinātības un izglītības programmas, piemēram, “Erasmus+” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI);

7.  aicina Komisiju:

   novērtēt ES programmas un finansējuma iespējas, lai noteiktu, vai tās atbilst nediskriminēšanas un līdzdalības prasībām, un vajadzības gadījumā nekavējoties veikt korektīvos pasākumus,
   izmantot stingru, uz kvalitāti orientētu ilgtermiņa uzraudzības un finanšu rēķinvedības sistēmu, lai pārbaudītu dalībvalstu sniegumu ES programmu izmantošanā,
   romus saņēmējus aktīvi, efektīvi un pārredzami iesaistīt projektu uzraudzības un novērtēšanas procesā,
   nodrošināt, ka pastāvošais sūdzību mehānisms ir vieglāk piekļūstams un pārredzamāks iedzīvotājiem, NVO un iestādēm, lai būtu iespējams ziņot par diskriminējošiem ES fondiem un programmām,
   apturēt finansējumu gadījumos, kad ES finansējums ir lietots nepareizi,
   reformēt ESI fondus tā, lai tie proaktīvāk sniegtu finanšu atbalstu antičigānisma apkarošanai, un
   paplašināt finansēšanas programmas “Eiropa pilsoņiem” un “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, atzīstot pilsoniskās sabiedrības sargorganizāciju un citu relevanto ieinteresēto pušu svarīgo lomu antičigānisma monitoringā un pamattiesību ievērošanas nodrošināšanā;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis:

   nodrošināt, ka relevantie ES finansētie intervences pasākumi, kas var ietekmēt romu kopienu, ir iekļaujoši un vērsti pret segregāciju,
   nodrošināt, ka segregējošas prakses ir skaidri jāapraksta un nepārprotami jāizslēdz no finansējuma,
   uzlabot finansējuma iespējas, lai nodrošinātu, ka radītās izglītības un nodarbinātības iespējas paver īstu un ilgtspējīgu ceļu, kā izkļūt no ilgtermiņa bezdarba, jo tas ir nepieciešams cilvēka cienīgai dzīvei,
   nodrošināt, ka visi pieejamie resursi tiek izmantoti lietderīgi, un
   palielināt ES līdzekļu apgūšanas līmeni, kas darāms atbilstoši romu integrācijas valsts stratēģijās noteiktajām prioritātēm;

9.  aicina dalībvalstis uzlabot vietējo un nacionālo iestāžu koordināciju, lai likvidētu administratīvos un politiskos šķēršļus un efektīvi izmantotu ES fondus romu, īpaši bērnu, situācijas uzlabošanai;

10.  atgādina par Padomes 2013. gada ieteikumu, ka sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības un diskriminācijas apkarošana, inter alia marginalizētu kopienu, piemēram, romu, sociāli ekonomiskās integrācijas veicināšana, būtu jāatvieglo, katrā dalībvalstī vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem piešķirot ieguldījumiem cilvēkkapitālā;

Vienlīdzīgu tiesību un antičigānisma apkarošanas nodrošināšana apmācības ceļā

11.  atgādina, ka minoritāšu tiesības un diskriminācijas aizliegums ir neatņemama pamattiesību daļa un attiecīgi uzskatāmas par ES vērtībām, kas jāievēro saskaņā ar LES 2. pantu; atgādina, ka ES var rīkoties saskaņā ar LES 7. pantu, ja ir skaidrs risks, ka dalībvalsts varētu smagi pārkāpt šīs vērtības;

12.  ņemot vērā satraucošos NVO un sargorganizāciju ziņojumus, aicina Komisiju:

   īstenot Direktīvu 2000/43/EK un panākt tās izpildi, lai efektīvi novērstu un izskaustu jebkādu romu diskrimināciju un lai nodrošinātu, ka valsts, reģionālie un vietēji administratīvie noteikumi nav diskriminējoši un nenoved pie segregācijas,
   īstenot Pamatlēmumu 2008/913/TI un panākt tā izpildi, jo tas nodrošina līdzekļus sekmīgai cīņai pret antičigānisku retoriku un vardarbību pret romiem;

13.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm transponēt un īstenot vienādas attieksmes direktīvas un arī turpmāk sākt pienākumu neizpildes procedūras bez izņēmuma pret visām dalībvalstīm, kuras pārkāpj, netransponē vai neīsteno vienādas attieksmes direktīvas, piemēram, Rasu vienlīdzības direktīvu (2000/43/EK), Brīvas pārvietošanās un uzturēšanās direktīvu (2004/38/EK)(11), Cietušo tiesību direktīvu (2012/29/ES), Padomes pamatlēmumu (2008/913/TI) par rasismu un ksenofobiju, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2010/13/ES)(12) un Padomes Direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm (2004/113/EK)(13) un par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā un profesijā (2000/78/EK);

14.  aicina Komisiju un Padomi rast izeju no strupceļa un atsākt sarunas par Diskriminācijas novēršanas direktīvu;

15.  nosoda to, ka konkrētas dalībvalstis noliedz savu romu izcelsmes valstspiederīgo nelīdztiesību, ka tām nav politiskās gribas labot savas kļūdas un nodrošināt romiem pamattiesību pieejamību un īstenošanu un ka tās romus pašus vaino viņu sociālajā atstumtībā, ko izraisījis strukturālais rasisms;

16.  aicina dalībvalstis:

   skaidri nosodīt un sodīt romu holokausta noliegšanu, naida runu un vainas novelšanu, ko piekopj visu līmeņu politiķi un valsts amatpersonas un kas sastopama visu veidu medijos, jo tās sabiedrībā tieši nostiprina antičigānismu,
   veikt papildu pasākumus, kas novērstu, nosodītu un apkarotu naida runu pret romiem, izmantojot arī kultūrdialogu;

17.  mudina Komisiju un dalībvalstis intensīvāk sadarboties ar NVO, lai nodrošinātu apmācību par paraugpraksi, kā apkarot aizspriedumus un kā efektīvi rīkot naida runas atspēkošanas kampaņas, apzinot NVO partneru īpašās vajadzības un prasības šajā aspektā; aicina Komisiju publicēt pilsoniskajai sabiedrībai paredzētu uzaicinājumu monitoringa un ziņošanas jomā attiecībā uz naida runu, naida noziegumiem un holokausta noliegšanu dalībvalstīs;

18.  aicina Parlamenta priekšsēdētāju nosodīt un sodīt EP deputātus, kas izsakās nomelnojoši, rasistiski vai ksenofobiski vai šādi uzvedas Parlamentā;

19.  pauž nožēlu par to, ka tiek pārkāptas romu tiesības uz brīvu pārvietošanos; aicina dalībvalstis atzīt, ka ES pamatprincipi jāpiemēro visiem iedzīvotājiem un ka Brīvas pārvietošanās direktīva neatļauj kolektīvu izraidīšanu un nekādu rasisku profilēšanu; aicina izcelsmes dalībvalstis uzņemties atbildību par visu iedzīvotāju nabadzības un atstumtības apkarošanu, kā arī aicina galamērķa dalībvalstis palielināt pārrobežu sadarbību, lai apkarotu diskrimināciju un ekspluatāciju un nepieļautu to, ka atstumtība turpinās arī galamērķa valstī;

20.  aicina dalībvalstis migrācijas kontekstā novērst neobjektivitāti pret romiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem; atgādina, ka dalībvalstīs ierodas patvēruma meklētāji no Rietumbalkānu valstīm, no kuriem liels skaits ir Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas romi, un ka šo parādību var sasaistīt ar īpašiem faktoriem, kas minētajās valstīs skar romu kopienu; aicina attiecībā uz relevantajām valstīm izcelsmes valsts informācijā iekļaut īpašu sadaļu par vajāšanu, ko izraisa antičigānisms;

21.  pauž nopietnas bažas par to, cik daudz Eiropā ir romu bezvalstnieku, jo bezvalstniecības dēļ viņiem tiek pilnībā liegti sociālie, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumi un viņi tiek atstumti pašā sabiedrības perifērijā; aicina dalībvalstis pielikt punktu bezvalstniecībai un nodrošināt, ka pamata cilvēktiesības var izmantot visi iedzīvotāji;

22.  aicina dalībvalstis dzimšanas reģistrāciju veikt nediskriminējoši un nodrošināt personu apliecinošus dokumentus visiem iedzīvotājiem, lai romiem netiktu liegta piekļuve galvenajiem pamatpakalpojumiem; aicina dalībvalstis nekavējoties veikt korektīvus pasākumus, lai apturētu diskrimināciju dzimšanas reģistrācijā, un ar vietējo pašvaldību starpniecību aktīvi rīkoties, lai visi bērni tiktu reģistrēti; aicina Komisiju novērtēt un uzraudzīt situāciju dalībvalstīs, dalīties paraugpraksē, kā identificēt aizsargāt personas, kurām nav atzītas pilsonības un piekļuves personu apliecinošiem dokumentiem, un sākt kampaņas, kas veicinātu informētību par dzimšanas reģistrācijas nozīmību;

23.  pauž nopietnas bažas par to, ka romiem nav vienlīdzīgas piekļuves veselības informācijai, pakalpojumiem un aprūpei, ka vien retajam ir veselības apdrošināšanas karte, un par rasistisku izturēšanos pret romiem; aicina dalībvalstis pieņemt efektīvus pasākumus, kas likvidētu visus šķēršļus, kuri liedz piekļuvi veselības aprūpes sistēmai; prasa dalībvalstīm vajadzības gadījumā nodrošināt finansējumu romiem paredzētām veselības aprūpes mediatoru programmām, kā arī palielināt informētību par veselības aprūpi un uzlabot piekļuvi vakcinācijai un profilaktiskajai veselības aprūpei romu kopienās;

24.  pauž bažas par diskrimināciju pret romietēm, kuras bieži vien tiek ievietotas segregētās, standartiem neatbilstošās dzemdību nodaļās, saskaras ar fizisku vardarbību, nolaidību, nepietiekamu aprūpi un sliktu izturēšanos no medicīnas darbinieku puses, mēģinot izmantot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus, un kuras bieži vien nevar piekļūt mobilajam veselības skrīningam; mudina dalībvalstis šajā nolūkā nekavējoties izveidot uzraudzības un korektīvo mehānismu un nodrošināt, ka medicīnas darbiniekus, kas pārkāpj ētikas principus, sauc pie atbildības; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot centienus sekmēt ilgtspējīgu un visaptverošu spēju veidošanu attiecībā uz romietēm, izveidot specializētas struktūras, piemēram, informācijas punktus, lai sniegtu pielāgotu informāciju par veselības aprūpi, un nodrošināt nepieciešamo atbalstu kopienas veselības iniciatīvām;

25.  aicina dalībvalstis, īstenojot ES programmu attiecībā uz romu valsts stratēģijām, prioritāti piešķirt bērniem, īpaši — nodrošinot romu bērniem piekļuvi veselības aprūpei, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un piekļuvi izglītībai; uzsver, ka cīņa pret romu bērnu analfabētismu ir izšķirīgi svarīga labākas romu integrācijas un iekļaušanas nolūkā, jo dos iespēju nākamajām paaudzēm uzlabot savas iespējas iesaistīties darba tirgū;

26.  mudina dalībvalstis nosodīt piespiedu sterilizāciju un piešķirt kompensācijas romietēm, kas bijušas pakļautas sistemātiskai un valsts atbalstītai sterilizācijai, kā arī publiski atvainoties sievietēm, kas cietušas no šā nozieguma pret cilvēci;

27.  pauž lielu satraukumu par romu bērnu nelikumīgu atņemšanu vecākiem; aicina dalībvalstis nekavējoties izmeklēt šādus gadījumus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tos nepieļautu;

28.  nosoda to, ka dalībvalstis nenodrošina romiem vienlīdzīgu tiesu iestāžu pieejamību un vienlīdzību likuma priekšā, proti, to, ka:

   naida noziegumos cietušajiem netiek nodrošināts taisnīgums vai arī attiecīgās procedūras ir nepieņemami lēnas, īpaši tad, ja nodarījumu veikuši policisti,
   romus skar nesamērīga kriminālatbildības noteikšana,
   policijas darbības ir pārmērīgas (etniskā profilēšana, pārmērīgas apturēšanas un pārmeklēšanas procedūras, nevajadzīgi reidi romu apmetnēs, patvaļīga īpašuma konfiscēšana un iznīcināšana, pārmērīga spēka izmantošana aizturēšanas laikā, uzbrukumi, draudi, pazemojoša izturēšanās, fiziska vardarbība un tiesību liegšana policijā nopratināšanas un apcietinājuma laikā),
   nepietiekamas policijas darbības pret romiem izdarītu noziegumu gadījumā: nepietiekama vai nekāda palīdzība, aizsardzība (piemēram, cilvēku tirdzniecības gadījumos un vardarbības ģimenē gadījumos) vai izmeklēšana gadījumos, kad par noziegumiem ziņojuši romi;

29.  aicina dalībvalstis:

   garantēt, ka visi iedzīvotāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un nodrošināt, ka visiem ir vienlīdzīgi pieejamas tiesu iestādes un piekļuve procesuālajām tiesībām,
   sniegt obligātu, uz cilvēktiesībām balstītu un pakalpojumorientētu dienesta apmācību tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un tiesu sistēmas amatpersonām visos līmeņos,
   izmeklēt naida noziegumus un veikt kriminālvajāšanu par tiem, kā arī izstrādāt paraugprakses, kā identificēt un izmeklēt naida noziegumus, tostarp tādus, ko tieši motivējis antičigānisms,
   izveidot policijā naida noziegumu apkarošanas vienības ar zināšanām par antičigānismu,
   sekmēt pienācīgu policijas darbību un piemērot sankcijas gadījumos, kad policijas rīcība nav pareiza,
   darbam ar policiju pieņemt strīdu izšķiršanas speciālistus,
   mudināt policijā aktīvi pieņemt darbā romus,
   nodrošināt, ka cietušo atbalsta programmas risina īpašās romu vajadzības un ka romi saņem palīdzību, kad viņi ziņo par noziegumiem un iesniedz sūdzības,
   turpināt īstenot programmu JUSTROM — kopīgu Komisijas un Eiropas Padomes programmu attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību romietēm — un paplašināt tās ģeogrāfisko darbības jomu,
   pilnībā īstenot ES Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīvu un intensificēt policijas un tiesu iestāžu sadarbību cilvēku tirdzniecības apkarošanas nolūkā, kā arī
   pilnībā īstenot Direktīvu 2011/93/ES(14), lai novērstu un apkarotu seksuālo vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu un aizsargātu cietušos;

30.  aicina Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) arī turpmāk nodrošināt apmācības pamattiesību jomā un policijas spēku intersekcionālo sensibilizēšanu šajā sakarā;

31.  pauž nopietnas bažas par vispārizplatīto romu diskrimināciju mājokļu jomā, kam raksturīgs diskriminējošs īres un īpašumtiesību tirgus un sociālo mājokļu sistēma, romu piespiedu izlikšana no mājokļa un mājokļu iznīcināšana bez pienācīgu alternatīvu mājokļu nodrošināšanas, romu ievietošana segregētās apmetnēs un ārkārtas patversmēs, kur nav pamata pakalpojumu, sienu celšana ap romu apmetnēm, tas, ka publiskās iestādes nenodrošina romiem pilnīgu piekļuvi dzeramajam ūdensvada ūdenim un kanalizācijas sistēmai;

32.  aicina dalībvalstis pieņemt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret romiem attiecībā uz mājokļu pieejamību, un pilnīgi izmantot ES fondus, lai uzlabotu romu mājokļu situāciju, īpaši — sekmējot desegregāciju, izskaužot jebkādu teritoriālu segregāciju, veicinot kopienas vadītu vietējo attīstību un integrētus teritoriālos ieguldījumus ar ESI fondu atbalstu, kā arī izmantojot saskanīgu sabiedrisko mājokļu politiku; mudina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdenim, elektrībai un gāzei, un mājokļu infrastruktūru, kas atbilst valsts juridiskajām prasībām;

33.  aicina Komisiju apstākļos, kad ar rasisku ieganstu tiek veikta piespiedu izlikšana no mājokļiem, atzīt savu kompetenci; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka piespiedu izlikšana pilnībā atbilst Savienības tiesību aktiem un citām starptautisko cilvēktiesību saistībām, piemēram, tām, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas; aicina arī palielināt desegregācijas ekspertu skaitu un pieejamību visvairāk skartajās dalībvalstīs, lai palīdzētu iestādēm nodrošināt, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi patiešām veicina desegregāciju, un aicina Eiropas Sociālajā fondā un Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ESF-ERAF) paredzēt līdzekļus teritoriālās desegregācijas pasākumiem;

34.  atzinīgi vērtē proaktīvās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot romu mājokļu situāciju pilsētās; pieņem zināšanai iniciatīvu Eurocities, kas vāc pierādījumus, kartēšanas ceļā pētot pilsētās dzīvojošo romu kopienu specifiku, grūtības, ar kurām tās saskaras, un pilsētu reakciju uz šīm grūtībām;

35.  nosoda aizvien pastāvošo skolu segregāciju, tostarp pārmērīgu romu bērnu pārstāvību “speciālās skolās”, tikai romiem paredzētās skolās, speciālās klasēs, “konteinerskolās” utt.; aicina dalībvalstis izstrādāt un veikt īpašus skolu desegregācijas pasākumus un citus iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret romu bērniem un viņu pilnīgu piekļuvi kvalitatīvai vispārējai izglītībai un lai nodrošinātu, ka visi romu bērni iegūst vismaz obligāto izglītību; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir izpētīt priekšlaicīgas mācību izbeigšanas iemeslus, īpaši antičigānisma lomu šajā parādībā; turklāt mudina dalībvalstis meklēt jaunus līdzekļus, kā likvidēt pastāvošo izglītības plaisu, izmantojot pieaugušo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, kā arī ikdienējo un neformālo mācīšanos; uzstāj, ka tas būtu darāms, pievēršot uzmanību arī intersekcionālajai diskriminācijai, iesaistot romu speciālistus un skolu mediatorus un nodrošinot šādiem pasākumiem pietiekamus resursus;

36.  uzskata, ka romu diskriminācija nodarbinātības jomā, kam visbiežāk raksturīgs ilgtermiņa bezdarbs, nulles stundu līgumi, nestabili nodarbinātības apstākļi bez veselības un sociālās apdrošināšanas vai pensijām, darba tirgus šķēršļi (kas skar arī romus ar terciāro izglītību) un pārkvalificēšanās iespēju trūkums, ir pamats satraukumam un nav pieņemama; tāpēc mudina dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, kas nodrošinātu vienādu attieksmi pret romiem attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un nodarbinātības iespējām, un likvidēt tiešos un netiešos šķēršļus, tostarp diskrimināciju;

37.  aicina dalībvalstis sadarboties ar privāto sektoru, lai sekmētu romu mācību, nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas, īpaši augošajās tehnoloģiju nozarēs; aicina dalībvalstis ar vērienu izskatīt iespējas, kā jaunās tehnoloģijas varētu palīdzēt panākt romu sociālo un ekonomisko iekļautību un apkarot antičigānismu; uzsver reģionālās attīstības nozīmību ilgtspējīgā darbvietu radīšanā vismazāk attīstītajos reģionos;

38.  aicina dalībvalstis sekmēt politikas pasākumus, kam ir apliecināta būtiska pozitīva ietekme, piemēram, arodapmācību un apmācību darbavietā, individuālo konsultāciju pakalpojumus, pašnodarbinātību, sociālo uzņēmējdarbību un pirmās darba pieredzes programmas, lai sekmētu romu līdzdalību darba tirgū un romu kopienās novērstu nabadzības turpināšanos no paaudzes paaudzē;

39.  nosoda romu multiplo un intersekcionālo diskrimināciju, kas bieži vien ir neredzama vai slēpta; uzsver, ka politikā, kas vērsta pret vienu diskriminācijas formu, vajadzētu pievērst uzmanību arī konkrētām grupām, kas, ļoti iespējams, cieš no multiplas diskriminācijas; mudina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērt tam, lai uzlabotu izglītības ieguvi, līdzdalību, piekļuvi nodarbinātībai, mājokļiem, veselības aprūpei, un diskriminācijas novēršanai attiecībā uz romiem, kas saskaras ar multiplo un intersekcionālo diskrimināciju un nelīdztiesību, un viņiem paredzētas īpašas programmas iekļaut ES programmā attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada;

40.  pauž bažas par to, ka romietes saskaras ar multiplu un intersekcionālu diskrimināciju, būdamas sievietes un piederēdamas pie romu etniskās minoritātes, līdz ar to atrazdamās nelabvēlīgākā situācijā attiecībā uz līdzdalību sabiedrībā visos tās līmeņos un piekļuvi pamata pakalpojumiem un resursiem; uzsver, ka diskriminācija vēl smagāk skar romu sievietes un meitenes, kam nav personu apliecinošu dokumentu; uzsver, ka romu sieviešu un meiteņu situācijas uzlabošanai nepieciešama īpaša un mērķorientēta nediskriminējoša politika, kas dotu iespēju vienlīdzīgi piekļūt nodarbinātībai un izglītībai, tostarp mūžizglītībai, un kas nodrošinātu kvalitatīvus mājokļus — tas ir svarīgi, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus un apkarotu nabadzību un atstumtību;

41.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to romu integrācijas valsts stratēģijās (RIVS) ir iekļauta īpaša nodaļa par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību un ka katrā sadaļā, īpaši finansējuma piešķiršanas sadaļās, ir piemēroti dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pasākumi, kuru mērķis ir sieviešu tiesību veicināšana, un dzimumu līdztiesības perspektīva, ievērojot Padomes secinājumus par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, kuros prasīts visās politikās un darbībās romu iekļaušanas veicināšanai piemērot dzimumperspektīvu; aicina dalībvalstu valdības un vietējās pašvaldības RIVS sagatavošanā, īstenošanā, novērtēšanā un uzraudzībā iesaistīt romietes; uzsver, ka ir nepieciešams sistemātiski vākt un regulāri analizēt pēc dzimumiem dalītus datus, un aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt, vai politika romu sievietēm un meitenēm sniedz vēlamos uzlabojumus, un rīkoties, ja progress nav pietiekams; aicina Komisiju atbalstīt dzimumu līdztiesības sekmēšanu visu stratēģijas “Eiropa 2020” aspektu īstenošanā saskaņā ar sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam;

42.  aicina dalībvalstis ņemt vērā īpašās grūtības, ar ko saskaras romu sievietes un meitenes sakarā ar agrīnām un piespiedu laulībām un uzbrukumiem viņu fiziskajai integritātei, un mudina dalībvalstis sekmēt un atbalstīt datu vākšanu un izplatīšanu attiecībā uz juridiskajiem un citiem pasākumiem, kas valsts līmenī pieņemti, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret romu sievietēm un meitenēm;

43.  mudina uzņēmumus un vietējās pašvaldības izveidot apmācības shēmas un darba iespējas romietēm;

44.  aicina valdības iedrošināt un atbalstīt romu sieviešu īstenu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē;

45.  uzskata, ka līdztiesības struktūras ir izšķirīgi svarīgas nolūkā informēt romus par viņu tiesībām, palīdzēt viņiem īstenot savas tiesības un ziņot par diskrimināciju; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt standartus, lai nodrošinātu, ka līdztiesības struktūrām ir pienācīgas pilnvaras un resursi antičigānisma monitorēšanai un rīcībai antičigānisma gadījumos; aicina dalībvalstis atbalstīt līdztiesības struktūru darbu un institucionālās spējas attiecībā uz vienādas attieksmes veicināšanu, piešķirot tām pienācīgus resursus, lai tās varētu sniegt efektīvu juridisko un tiesisko palīdzību un stiprināt savu sadarbību ar romu juriskonsultiem nolūkā atvieglot ziņošanu par pārkāpumiem;

46.  pauž bažas par to, ka romu iesaiste vietējās, reģionālajās un nacionālās pārvaldes struktūrās ir ļoti zema gan sarunu partneru, gan ievēlētu pārstāvju statusā, un par to, ka valdības romiem negarantē iespēju pilnībā izmantot pilsonības dotās iespējas; šajā sakarā atzīst pilsoniskās sabiedrības izšķirīgo lomu; aicina paplašināt attiecīgo nacionālo un vietējo pašvaldību, ES, Eiropas Padomes un NVO sadarbību; mudina ES un dalībvalstu iestādes un politiskās partijas aktīvi sekmēt romu politisko līdzdalību un iespēcināšanu un viņu pieņemšanu darbā valsts pārvaldē; aicina īstenot romu iespēcināšanas programmas, arī tādas, kuru uzdevums būtu, ievērojot intersekcionālu pieeju, palielināt un nodrošināt romu ilgtermiņa līdzdalību vietējo, reģionālo un nacionālo pārvaldes struktūru pārstāvju statusā; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai panāktu, ka tiek uzlabota romu sieviešu līdzdalība politikas un lēmumu veidošanā;

47.  aicina dalībvalstis visām amatpersonām, kas ir atbildīgas par pienākumu izpildi un ir svarīgas ES un dalībvalstu tiesību aktu pareizā īstenošanā, sniegt obligātu, praktisku un intersekcionālu ar pamattiesībām un nediskriminēšanu saistītu apmācību, lai tām būtu zināšanas un prasmes, kuras vajadzīgas, lai varētu kalpot visiem iedzīvotājiem, izmantojot cilvēktiesībās balstītu pieeju;

48.  ņemot vērā mediju ietekmi uz sabiedrības priekšstatiem par etniskajām minoritātēm, aicina dalībvalstis:

   sniegt sabiedrisko raidorganizāciju un mediju darbiniekiem obligātu apmācību, lai palielinātu viņu informētību par romu grūtībām un diskrimināciju un par kaitīgiem stereotipiem,
   sekmēt romu pieņemšanu darbā sabiedriskajos medijos un
   sekmēt romu pārstāvību sabiedrisko mediju valdēs;

49.  lai patiešām apturētu antičigānisma izplatīšanos, aicina dalībvalstis savās skolu mācību programmās visos līmeņos iekļaut obligātu izglītību cilvēktiesību, demokrātiska pilsoniskuma un politikas izpratnes jomā, lai novērstu romu nedrošību par savu identitāti un stiprinātu viņu pašapziņu un spēju īstenot un pieprasīt vienlīdzīgas tiesības;

50.  pauž nopietnas bažas par finansējuma samazinājumiem publiskajā sektorā, kas smagi ietekmējuši gan valstu, gan valsts finansētu NVO darbību romu līdztiesības veicināšanas jomā un ierobežojuši šo projektu iedarbības spēju; uzsver, ka valstij un tās institūcijām ir fundamentāla un neaizstājama loma līdztiesības veicināšanā;

Romu integrācijas valsts stratēģijas

51.  ar bažām norāda, ka ieguldītais darbs un finanšu līdzekļi un daudzās Eiropas un valstu programmas un fondi, kas vērsti uz romu kopienu, nav būtiski palīdzējuši uzlabot romu dzīves apstākļus un nav sekmējuši romu integrāciju, īpaši vietējā līmenī; tāpēc nolūkā cīnīties pret romu marginalizāciju, diskrimināciju un atstumtību, sekmēt romu integrāciju un apkarot antičigānismu aicina dalībvalstis:

   romu integrācijas valsts stratēģijas veidot ar vērienu, vairāk pētīt sekmīgas vietējas prakses un programmas, kam raksturīga aktīva romu iesaiste, nolūkā apzināt viņu stāvokli, faktiskos apstākļus un grūtības, un īpašu uzmanību pievērst antičigānismam un tā sekām, lai izstrādātu labāku, visaptverošu un holistisku pieeju šim jautājumam, tādējādi ne tikai pievēršoties sociālajam un ekonomiskajam aspektam, bet arī cīnoties pret rasismu, tajā pašā laikā veicinot arī abpusēju uzticēšanos,
   pilnībā īstenot savas romu integrācijas valsts stratēģijas,
   novērtēt to lietderību un tās regulāri atjaunināt, noteikt skaidras darbības, pielāgotus pasākumus un izmērāmus mērķus un starpposma mērķus,
   cieši sadarboties ar visām ieinteresētajām pusēm, arī reģionālajām un vietējām struktūrām, akadēmiskajām aprindām, privāto sektoru, vietējām organizācijām un NVO, un aktīvi iesaistīt romus,
   vairāk attīstīt datu vākšanu, darbā uz vietas balstītas un uz finanšu aspektu un kvalitāti orientētas uzraudzības un ziņošanas metodes, jo tās ir izmantojamas efektīvā uz pierādījumiem balstītā politikā, var palīdzēt uzlabot īstenoto stratēģiju, darbību un pasākumu efektivitāti un izprast, kāpēc programmas un stratēģijas nesniedz ilgi gaidītos rezultātus,
   nostiprināt savus nacionālos romu kontaktpunktus, gādājot, lai tiem būtu pietiekamas pilnvaras, nepieciešamie resursi un piemēroti darba apstākļi koordinācijas uzdevumu veikšanai;

Antičigānisms uzlabotas stratēģijas laikam pēc 2020. gada uzmanības centrā

52.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus un plašo lietderīgu mehānismu un līdzekļu klāstu, ko Komisija izstrādājusi, lai sekmētu romu sociālo un ekonomisko iekļaušanu, un to, ka Komisija ir sākusi ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam, kurā dalībvalstis aicinātas pieņemt valsts stratēģijas;

53.  aicina Komisiju:

   ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada paplašināt, par pamatu izmantojot Revīzijas palātas, Pamattiesību aģentūras (FRA), NVO, sargorganizāciju un visu relevanto ieinteresēto pušu konstatējumus un ieteikumus, lai pieeja būtu labāka, atjaunināta un vēl vispusīgāka,
   ES programmā laikam pēc 2020. gada antičigānismu izvirzīt uzmanības centrā līdzās sociālajai iekļaušanai un izglītības, nodarbinātības, mājokļu, veselības un citās jomās ieviest antidiskriminācijas indikatorus, jo antičigānisms apdraud romu integrācijas valsts stratēģiju sekmīgu īstenošanu,
   antičigānismu skatīt kā horizontālu jautājumu un sadarbībā ar dalībvalstīm, FRA un NVO izstrādāt dalībvalstīm paredzētu praktisku pasākumu kopumu antičigānisma apkarošanai,
   pabeigt darbu pie relevanto Komisijas dienestu Darba grupas romu jautājumos izveides, izveidojot komisāru līmeņa projekta grupu romu jautājumos, kurā būtu iesaistīti visi relevantie komisāri, kas darbojas vienlīdzīgu tiesību un nediskriminēšanas, pilsoniskuma, sociālo tiesību, nodarbinātības, izglītības un kultūras, veselības, mājokļu un attiecīgo ārējo dimensiju jomās, lai nodrošinātu, ka jauni ES fondi un programmas ir nediskriminējoši un savstarpēji papildinoši,
   stiprināt un papildināt Komisijas Nediskriminēšanas un romu koordinācijas nodaļas darbu, nostiprinot komandu, piešķirot pienācīgus resursus un pieņemot darbā papildu darbiniekus, lai tai būtu pietiekamas spējas cīnīties pret antičigānismu, palielināt informētību par romu holokaustu un sekmēt holokausta atceri;

54.  aicina ES iestādes maģistralizēt romu tiesības ārējo attiecību kontekstā; stingri uzstāj, ka kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs ir jācīnās pret antičigānismu un jāveicina romu tiesības;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot un aktīvi izplatīt tālāk ECRI lietoto jēdziena “antičigānisms” darba definīciju, lai valstu iestādēm būtu, pēc kā skaidri vadīties;

56.  aicina visas Parlamenta politiskās grupas un dalībvalstu politiskās partijas ievērot pārskatīto Eiropas politisko partiju hartu par nerasistisku sabiedrību un prasa tām savu apņemšanos regulāri atjaunot un nosodīt un sodīt naida runu;

57.  aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru sagatavot pētījumu par antičigānismu ES un kandidātvalstīs, pievērst uzmanību antičigānismam darbā ar romu jautājumiem un monitorēt to visās attiecīgajās jomās;

o
o   o

58.  uzdod Parlamenta priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(2) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(3) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.
(4) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.
(5) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.
(6) OV C 4E, 7.1.2011., 7. lpp.; OV C 308E, 20.10.2011., 73. lpp.;OV C 199E, 7.7.2012., 112. lpp.; OV C 468, 15.12.2016., 36. lpp.; OV C 468, 15.12.2016., 157. lpp.
(7).OV C 328, 6.9.2016., 4. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485.
(9) ECRI vispārējais politikas ieteikums Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskriminēšanu.
(10) Antičigānismu dažkārt apzīmē arī citādi, un dažādās dalībvalstīs dažkārt izmanto nedaudz atšķirīgus terminus, piemēram, Antiziganismus.
(11) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(12) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
(13) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
(14) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.

Juridisks paziņojums